Wikipedia lgwiki https://lg.wikipedia.org/wiki/Olupapula_Olusooka MediaWiki 1.47.0-wmf.1 first-letter Media Special Talk User User talk Wikipedia Wikipedia talk File File talk MediaWiki MediaWiki talk Template Template talk Help Help talk Category Category talk TimedText TimedText talk Module Module talk Event Event talk Jesu Kristo 0 1552 50058 26337 2026-05-08T05:23:34Z ESTHER NAKITENDE 9175 50058 wikitext text/x-wiki [[File:Christ Carrying the Cross 1580.jpg|thumb|right]] '''Yesu Kristo''' {{Stub}} [[Category:Stub]] 6gfa000399vtzwu2upf8mdr4yt475c6 Nimisha Madhvani 0 10706 50059 47436 2026-05-08T05:47:12Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1342218796|Nimisha Madhvani]]" 50059 wikitext text/x-wiki '''Nimisha Jayant Madhvani''' [[:en:Uganda|Munnayuganda]] [[:en:Diplomat|omukungu]], mu kiseera kino akola nga Omubaka wa Uganda mu [[Great Britain|Bungereza]] . Edda yaliko omubaka wa Uganda mu [[:en:Nordic_countries|mawanga ga Nordic]] yakkirizibwa mu [[Denimaaka|Denmark]], [[Finilandi|Finland]], [[Isilandi|Iceland]], [[Noowe|Norway]] ne [[Swiiden|Sweden]] . 7iy4v5wo7l30hhy2ac3u9inncc1zday 50060 50059 2026-05-08T05:49:25Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1342218796|Nimisha Madhvani]]" 50060 wikitext text/x-wiki '''Nimisha Jayant Madhvani''' [[:en:Uganda|Munnayuganda]] [[:en:Diplomat|omukungu]], mu kiseera kino akola nga Omubaka wa Uganda mu [[Great Britain|Bungereza]] . Edda yaliko omubaka wa Uganda mu [[:en:Nordic_countries|mawanga ga Nordic]] yakkirizibwa mu [[Denimaaka|Denmark]], [[Finilandi|Finland]], [[Isilandi|Iceland]], [[Noowe|Norway]] ne [[Swiiden|Sweden]] . Yasooka kubeera mubaka wa Uganda mu [[:en:United_Arab_Emirates|United Arab Emirates]], [[:en:International_Renewable_Energy_Agency|n’ekitongole ky’ensi yonna ekivunaanyizibwa ku masannyalaze agazzibwawo]](IRENA).<ref>{{Cite web |last=Kyatusiimire |first=Sharon |date=7 May 2018 |title=Nimisha Madhvani Appointed Uganda's Representative to IRENA |url=https://chimpreports.com/nimisha-madhvani-appointed-ugandas-representative-to-irena/ |access-date=28 November 2018 |publisher=Chimp Reports Uganda}}</ref> 1ty68ti5m9mzbt7b8ge06012ww3vc9j 50061 50060 2026-05-08T05:51:46Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1342218796|Nimisha Madhvani]]" 50061 wikitext text/x-wiki '''Nimisha Jayant Madhvani''' munnabyabufuzi wa [[Yuganda|Uganda]], mu kiseera kino akola ng'omubaka wa Uganda mu [[Great Britain|Bungereza]]. Mu kusooka yali omubaka wa Uganda mu Amawanga ga Nordic era n'aweebwa olukusa mu [[Denimaaka|Denmark]], [[Finilandi|Finland]], [[Isilandi|Iceland]], [[Noowe|Norway]] ne [[Swiiden|Sweden]]. Yasooka kubeera mubaka wa Uganda mu [[:en:United_Arab_Emirates|United Arab Emirates]], [[:en:International_Renewable_Energy_Agency|n’ekitongole ky’ensi yonna ekivunaanyizibwa ku masannyalaze agazzibwawo]] (IRENA).<ref>{{Cite web |last=Kyatusiimire |first=Sharon |date=7 May 2018 |title=Nimisha Madhvani Appointed Uganda's Representative to IRENA |url=https://chimpreports.com/nimisha-madhvani-appointed-ugandas-representative-to-irena/ |access-date=28 November 2018 |publisher=Chimp Reports Uganda}}</ref> Nga kino tekinnabaawo, yali mubaka wa Uganda mu [[:en:France|France]], [[Spain]], [[Portugal]] ne [[:en:UNESCO|UNESCO]], ng'abeera mu [[Paris]].<ref>{{Cite web |last=Embassy of Uganda in Paris, France |date=21 April 2017 |title=Ambassador Nimisha Madhvani Meets Director General of UNESCO |url=https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20181129100157/https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |archive-date=29 November 2018 |access-date=28 November 2018 |publisher=Embassy of Uganda in Paris, France}}</ref> iuy5s298xnfn61rr9yecc0yvk8rydf2 50062 50061 2026-05-08T05:52:19Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1342218796|Nimisha Madhvani]]" 50062 wikitext text/x-wiki '''Nimisha Jayant Madhvani''' munnabyabufuzi wa [[Yuganda|Uganda]], mu kiseera kino akola ng'omubaka wa Uganda mu [[Great Britain|Bungereza]]. Mu kusooka yali omubaka wa Uganda mu Amawanga ga Nordic era n'aweebwa olukusa mu [[Denimaaka|Denmark]], [[Finilandi|Finland]], [[Isilandi|Iceland]], [[Noowe|Norway]] ne [[Swiiden|Sweden]]. Yasooka kubeera mubaka wa Uganda mu [[:en:United_Arab_Emirates|United Arab Emirates]], [[:en:International_Renewable_Energy_Agency|n’ekitongole ky’ensi yonna ekivunaanyizibwa ku masannyalaze agazzibwawo]] (IRENA).<ref>{{Cite web |last=Kyatusiimire |first=Sharon |date=7 May 2018 |title=Nimisha Madhvani Appointed Uganda's Representative to IRENA |url=https://chimpreports.com/nimisha-madhvani-appointed-ugandas-representative-to-irena/ |access-date=28 November 2018 |publisher=Chimp Reports Uganda}}</ref> Nga kino tekinnabaawo, yali mubaka wa Uganda mu [[:en:France|France]], [[Spain]], [[Portugal]] ne [[:en:UNESCO|UNESCO]], ng'abeera mu [[Paris]].<ref>{{Cite web |last=Embassy of Uganda in Paris, France |date=21 April 2017 |title=Ambassador Nimisha Madhvani Meets Director General of UNESCO |url=https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20181129100157/https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |archive-date=29 November 2018 |access-date=28 November 2018 |publisher=Embassy of Uganda in Paris, France}}</ref> == Ebyafaayo n’obuyigirize == 05117j1a1qbn1545t9ky45hzuwzxh93 50063 50062 2026-05-08T05:55:26Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1342218796|Nimisha Madhvani]]" 50063 wikitext text/x-wiki '''Nimisha Jayant Madhvani''' munnabyabufuzi wa [[Yuganda|Uganda]], mu kiseera kino akola ng'omubaka wa Uganda mu [[Great Britain|Bungereza]]. Mu kusooka yali omubaka wa Uganda mu Amawanga ga Nordic era n'aweebwa olukusa mu [[Denimaaka|Denmark]], [[Finilandi|Finland]], [[Isilandi|Iceland]], [[Noowe|Norway]] ne [[Swiiden|Sweden]]. Yasooka kubeera mubaka wa Uganda mu [[:en:United_Arab_Emirates|United Arab Emirates]], [[:en:International_Renewable_Energy_Agency|n’ekitongole ky’ensi yonna ekivunaanyizibwa ku masannyalaze agazzibwawo]] (IRENA).<ref>{{Cite web |last=Kyatusiimire |first=Sharon |date=7 May 2018 |title=Nimisha Madhvani Appointed Uganda's Representative to IRENA |url=https://chimpreports.com/nimisha-madhvani-appointed-ugandas-representative-to-irena/ |access-date=28 November 2018 |publisher=Chimp Reports Uganda}}</ref> Nga kino tekinnabaawo, yali mubaka wa Uganda mu [[:en:France|France]], [[Spain]], [[Portugal]] ne [[:en:UNESCO|UNESCO]], ng'abeera mu [[Paris]].<ref>{{Cite web |last=Embassy of Uganda in Paris, France |date=21 April 2017 |title=Ambassador Nimisha Madhvani Meets Director General of UNESCO |url=https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20181129100157/https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |archive-date=29 November 2018 |access-date=28 November 2018 |publisher=Embassy of Uganda in Paris, France}}</ref> == Ebyafaayo n’obuyigirize == Yazaalibwa mu Uganda mu 1959 mu maka ga Meena Madhvani ne Jayant Madhvani, bombi Bannayuganda nga baava mu [[:en:India|Buyindi]].<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}</ref> Jayant yali mubereberye ku batabani abataano aba [[Muljibhai Madhvani|Mulji Prabhudas Madhvani]] (1894–1958), [[:en:Industrialist|munnamakolero]], [[:en:Entrepreneur|omusuubuzi]] eyatandikawo ekibiina kya [[:en:Madhvani_Group|Madhvani Group of Companies]] mu 1930.<ref name="Profile">{{Cite web |last=Odongo |first=Jacobs |date=29 July 2008 |title=From India, Penniless, Madhvani Made A Fortune In Uganda |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1184391/india-penniless-madhvani-fortune-uganda |access-date=9 November 2017}}</ref> Nimisha yakulira mu kibanja ky'amaka e [[Kakira]], nga essaawa emu n'ekitundu okuva mu buvanjuba bw'ekibuga ekikulu, [[Kampala]] . Nakyemalira [[Idi Amin]] bwe yagoba [[Abayindi mu Uganda|Bannayuganda mu Asia]] mu 1972, yalondedde Bungereza ne famire ye, bwe yali wa myaka 13. <ref name="Bio" /> omhx8g49cap3t29rsyfamk1q3ql2j3u 50066 50063 2026-05-08T05:57:43Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1342218796|Nimisha Madhvani]]" 50066 wikitext text/x-wiki '''Nimisha Jayant Madhvani''' munnabyabufuzi wa [[Yuganda|Uganda]], mu kiseera kino akola ng'omubaka wa Uganda mu [[Great Britain|Bungereza]]. Mu kusooka yali omubaka wa Uganda mu Amawanga ga Nordic era n'aweebwa olukusa mu [[Denimaaka|Denmark]], [[Finilandi|Finland]], [[Isilandi|Iceland]], [[Noowe|Norway]] ne [[Swiiden|Sweden]]. Yasooka kubeera mubaka wa Uganda mu [[:en:United_Arab_Emirates|United Arab Emirates]], [[:en:International_Renewable_Energy_Agency|n’ekitongole ky’ensi yonna ekivunaanyizibwa ku masannyalaze agazzibwawo]] (IRENA).<ref>{{Cite web |last=Kyatusiimire |first=Sharon |date=7 May 2018 |title=Nimisha Madhvani Appointed Uganda's Representative to IRENA |url=https://chimpreports.com/nimisha-madhvani-appointed-ugandas-representative-to-irena/ |access-date=28 November 2018 |publisher=Chimp Reports Uganda}}</ref> Nga kino tekinnabaawo, yali mubaka wa Uganda mu [[:en:France|France]], [[Spain]], [[Portugal]] ne [[:en:UNESCO|UNESCO]], ng'abeera mu [[Paris]].<ref>{{Cite web |last=Embassy of Uganda in Paris, France |date=21 April 2017 |title=Ambassador Nimisha Madhvani Meets Director General of UNESCO |url=https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20181129100157/https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |archive-date=29 November 2018 |access-date=28 November 2018 |publisher=Embassy of Uganda in Paris, France}}</ref> == Ebyafaayo n’obuyigirize == Yazaalibwa mu Uganda mu 1959 mu maka ga Meena Madhvani ne Jayant Madhvani, bombi Bannayuganda nga baava mu [[:en:India|Buyindi]].<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}</ref> Jayant yali mubereberye ku batabani abataano aba [[Muljibhai Madhvani|Mulji Prabhudas Madhvani]] (1894–1958), [[:en:Industrialist|munnamakolero]], [[:en:Entrepreneur|omusuubuzi]] eyatandikawo ekibiina kya [[:en:Madhvani_Group|Madhvani Group of Companies]] mu 1930.<ref name="Profile">{{Cite web |last=Odongo |first=Jacobs |date=29 July 2008 |title=From India, Penniless, Madhvani Made A Fortune In Uganda |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1184391/india-penniless-madhvani-fortune-uganda |access-date=9 November 2017}}</ref> Nimisha yakulira mu maka g'abazadde b'e [[Kakira]], nga essaawa emu n'ekitundu okuva mu buvanjuba bw'ekibuga ekikulu, [[Kampala]]. Nakyemalira [[Idi Amin]] bwe yagoba [[Abayindi mu Uganda|Bannayuganda abava mu Asia]] mu 1972, bagenda e Bungereza ne famire ye, bwe yali wa myaka 13.<ref name="Bio" /> ekgt1fivuort18qgmztw6hv1y2mqo7u 50067 50066 2026-05-08T05:58:17Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1342218796|Nimisha Madhvani]]" 50067 wikitext text/x-wiki '''Nimisha Jayant Madhvani''' munnabyabufuzi wa [[Yuganda|Uganda]], mu kiseera kino akola ng'omubaka wa Uganda mu [[Great Britain|Bungereza]]. Mu kusooka yali omubaka wa Uganda mu Amawanga ga Nordic era n'aweebwa olukusa mu [[Denimaaka|Denmark]], [[Finilandi|Finland]], [[Isilandi|Iceland]], [[Noowe|Norway]] ne [[Swiiden|Sweden]]. Yasooka kubeera mubaka wa Uganda mu [[:en:United_Arab_Emirates|United Arab Emirates]], [[:en:International_Renewable_Energy_Agency|n’ekitongole ky’ensi yonna ekivunaanyizibwa ku masannyalaze agazzibwawo]] (IRENA).<ref>{{Cite web |last=Kyatusiimire |first=Sharon |date=7 May 2018 |title=Nimisha Madhvani Appointed Uganda's Representative to IRENA |url=https://chimpreports.com/nimisha-madhvani-appointed-ugandas-representative-to-irena/ |access-date=28 November 2018 |publisher=Chimp Reports Uganda}}</ref> Nga kino tekinnabaawo, yali mubaka wa Uganda mu [[:en:France|France]], [[Spain]], [[Portugal]] ne [[:en:UNESCO|UNESCO]], ng'abeera mu [[Paris]].<ref>{{Cite web |last=Embassy of Uganda in Paris, France |date=21 April 2017 |title=Ambassador Nimisha Madhvani Meets Director General of UNESCO |url=https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20181129100157/https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |archive-date=29 November 2018 |access-date=28 November 2018 |publisher=Embassy of Uganda in Paris, France}}</ref> == Ebyafaayo n’obuyigirize == Yazaalibwa mu Uganda mu 1959 mu maka ga Meena Madhvani ne Jayant Madhvani, bombi Bannayuganda nga baava mu [[:en:India|Buyindi]].<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}</ref> Jayant yali mubereberye ku batabani abataano aba [[Muljibhai Madhvani|Mulji Prabhudas Madhvani]] (1894–1958), [[:en:Industrialist|munnamakolero]], [[:en:Entrepreneur|omusuubuzi]] eyatandikawo ekibiina kya [[:en:Madhvani_Group|Madhvani Group of Companies]] mu 1930.<ref name="Profile">{{Cite web |last=Odongo |first=Jacobs |date=29 July 2008 |title=From India, Penniless, Madhvani Made A Fortune In Uganda |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1184391/india-penniless-madhvani-fortune-uganda |access-date=9 November 2017}}</ref> Nimisha yakulira mu maka g'abazadde b'e [[Kakira]], nga essaawa emu n'ekitundu okuva mu buvanjuba bw'ekibuga ekikulu, [[Kampala]]. Nakyemalira [[Idi Amin]] bwe yagoba [[Abayindi mu Uganda|Bannayuganda abava mu Asia]] mu 1972, bagenda e Bungereza ne famire ye, bwe yali wa myaka 13.<ref name="Bio" /> == Omulimu gw’obubaka == tejthyyaaeerc3ql5rbzvw382u6t3ng 50068 50067 2026-05-08T06:00:22Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1342218796|Nimisha Madhvani]]" 50068 wikitext text/x-wiki '''Nimisha Jayant Madhvani''' munnabyabufuzi wa [[Yuganda|Uganda]], mu kiseera kino akola ng'omubaka wa Uganda mu [[Great Britain|Bungereza]]. Mu kusooka yali omubaka wa Uganda mu Amawanga ga Nordic era n'aweebwa olukusa mu [[Denimaaka|Denmark]], [[Finilandi|Finland]], [[Isilandi|Iceland]], [[Noowe|Norway]] ne [[Swiiden|Sweden]]. Yasooka kubeera mubaka wa Uganda mu [[:en:United_Arab_Emirates|United Arab Emirates]], [[:en:International_Renewable_Energy_Agency|n’ekitongole ky’ensi yonna ekivunaanyizibwa ku masannyalaze agazzibwawo]] (IRENA).<ref>{{Cite web |last=Kyatusiimire |first=Sharon |date=7 May 2018 |title=Nimisha Madhvani Appointed Uganda's Representative to IRENA |url=https://chimpreports.com/nimisha-madhvani-appointed-ugandas-representative-to-irena/ |access-date=28 November 2018 |publisher=Chimp Reports Uganda}}</ref> Nga kino tekinnabaawo, yali mubaka wa Uganda mu [[:en:France|France]], [[Spain]], [[Portugal]] ne [[:en:UNESCO|UNESCO]], ng'abeera mu [[Paris]].<ref>{{Cite web |last=Embassy of Uganda in Paris, France |date=21 April 2017 |title=Ambassador Nimisha Madhvani Meets Director General of UNESCO |url=https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20181129100157/https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |archive-date=29 November 2018 |access-date=28 November 2018 |publisher=Embassy of Uganda in Paris, France}}</ref> == Ebyafaayo n’obuyigirize == Yazaalibwa mu Uganda mu 1959 mu maka ga Meena Madhvani ne Jayant Madhvani, bombi Bannayuganda nga baava mu [[:en:India|Buyindi]].<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}</ref> Jayant yali mubereberye ku batabani abataano aba [[Muljibhai Madhvani|Mulji Prabhudas Madhvani]] (1894–1958), [[:en:Industrialist|munnamakolero]], [[:en:Entrepreneur|omusuubuzi]] eyatandikawo ekibiina kya [[:en:Madhvani_Group|Madhvani Group of Companies]] mu 1930.<ref name="Profile">{{Cite web |last=Odongo |first=Jacobs |date=29 July 2008 |title=From India, Penniless, Madhvani Made A Fortune In Uganda |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1184391/india-penniless-madhvani-fortune-uganda |access-date=9 November 2017}}</ref> Nimisha yakulira mu maka g'abazadde b'e [[Kakira]], nga essaawa emu n'ekitundu okuva mu buvanjuba bw'ekibuga ekikulu, [[Kampala]]. Nakyemalira [[Idi Amin]] bwe yagoba [[Abayindi mu Uganda|Bannayuganda abava mu Asia]] mu 1972, bagenda e Bungereza ne famire ye, bwe yali wa myaka 13.<ref name="Bio" /> == Omulimu gw’obubaka == Ekibiina [[National Resistance Movement|kya National Resistance Movement]] ekiriwo kati bwe kyawamba obuyinza mu myaka gya 1980, famire ya Madhvani yaddayo mu Uganda ne yeddiza eby’obugagga byabwe.<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFSingh2008">Singh, Shubha (23 April 2008). [http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html "Uganda makes a point with Indian origin envoy"]. ''[[Hindustan Times]]''. New Dheli<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 November</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu myaka gya 1990 Nimisha yeegatta ku Uganda foreign service, yasooka kusindikibwa mu [[:en:Washington,_D.C.|Washington, DC]], nga omuwandiisi asooka ku kitebe kya Uganda eyo. Mu 2007, yakyusibwa n’atwalibwa mu kakiiko ka Uganda [[:en:Embassy|High Commission]] mu Buyindi, akasangibwa e [[:en:New_Delhi|New Delhi]], ng’omumyuka.<ref>{{Cite web |last=TTOI |date=8 May 2007 |title=Minister sells Uganda to Gujaratis |url=https://timesofindia.indiatimes.com/world/Minister-sells-Uganda-to-Gujaratis/articleshow/2016162.cms |access-date=9 November 2017}}</ref> Nga wayise omwaka gumu, yalondebwa okuba High Commissioner ow'amaanyi, n'aweereza mu kifo ekyo okuva mu April 2008. <ref>{{Cite web |last=Statehouse Uganda |date=12 April 2012 |title=President mourns Manubhai M. Madhvani |url=http://www.statehouse.go.ug/media/news/2012/04/12/president-mourns-manubhai-m-madhvani |access-date=9 November 2017 |publisher=State House Uganda (SHU)}}</ref> Bwe yali eyo, mu kiseera kye kimu yakkirizibwa okugenda mu Bangladesh, Bhutan, Indonesia, Malaysia, Myanmar, Singapore, Sri Lanka ne Thailand . <ref name="Bio" /> lyo1sk2ea2nomeg0mnms292soqida80 50069 50068 2026-05-08T06:01:55Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1342218796|Nimisha Madhvani]]" 50069 wikitext text/x-wiki '''Nimisha Jayant Madhvani''' munnabyabufuzi wa [[Yuganda|Uganda]], mu kiseera kino akola ng'omubaka wa Uganda mu [[Great Britain|Bungereza]]. Mu kusooka yali omubaka wa Uganda mu Amawanga ga Nordic era n'aweebwa olukusa mu [[Denimaaka|Denmark]], [[Finilandi|Finland]], [[Isilandi|Iceland]], [[Noowe|Norway]] ne [[Swiiden|Sweden]]. Yasooka kubeera mubaka wa Uganda mu [[:en:United_Arab_Emirates|United Arab Emirates]], [[:en:International_Renewable_Energy_Agency|n’ekitongole ky’ensi yonna ekivunaanyizibwa ku masannyalaze agazzibwawo]] (IRENA).<ref>{{Cite web |last=Kyatusiimire |first=Sharon |date=7 May 2018 |title=Nimisha Madhvani Appointed Uganda's Representative to IRENA |url=https://chimpreports.com/nimisha-madhvani-appointed-ugandas-representative-to-irena/ |access-date=28 November 2018 |publisher=Chimp Reports Uganda}}</ref> Nga kino tekinnabaawo, yali mubaka wa Uganda mu [[:en:France|France]], [[Spain]], [[Portugal]] ne [[:en:UNESCO|UNESCO]], ng'abeera mu [[Paris]].<ref>{{Cite web |last=Embassy of Uganda in Paris, France |date=21 April 2017 |title=Ambassador Nimisha Madhvani Meets Director General of UNESCO |url=https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20181129100157/https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |archive-date=29 November 2018 |access-date=28 November 2018 |publisher=Embassy of Uganda in Paris, France}}</ref> == Ebyafaayo n’obuyigirize == Yazaalibwa mu Uganda mu 1959 mu maka ga Meena Madhvani ne Jayant Madhvani, bombi Bannayuganda nga baava mu [[:en:India|Buyindi]].<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}</ref> Jayant yali mubereberye ku batabani abataano aba [[Muljibhai Madhvani|Mulji Prabhudas Madhvani]] (1894–1958), [[:en:Industrialist|munnamakolero]], [[:en:Entrepreneur|omusuubuzi]] eyatandikawo ekibiina kya [[:en:Madhvani_Group|Madhvani Group of Companies]] mu 1930.<ref name="Profile">{{Cite web |last=Odongo |first=Jacobs |date=29 July 2008 |title=From India, Penniless, Madhvani Made A Fortune In Uganda |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1184391/india-penniless-madhvani-fortune-uganda |access-date=9 November 2017}}</ref> Nimisha yakulira mu maka g'abazadde b'e [[Kakira]], nga essaawa emu n'ekitundu okuva mu buvanjuba bw'ekibuga ekikulu, [[Kampala]]. Nakyemalira [[Idi Amin]] bwe yagoba [[Abayindi mu Uganda|Bannayuganda abava mu Asia]] mu 1972, bagenda e Bungereza ne famire ye, bwe yali wa myaka 13.<ref name="Bio" /> == Omulimu gw’obubaka == Ekibiina [[National Resistance Movement|kya National Resistance Movement]] ekiriwo kati bwe kyawamba obuyinza mu myaka gya 1980, famire ya Madhvani yaddayo mu Uganda ne yeddiza eby’obugagga byabwe.<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFSingh2008">Singh, Shubha (23 April 2008). [http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html "Uganda makes a point with Indian origin envoy"]. ''[[Hindustan Times]]''. New Dheli<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 November</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu myaka gya 1990 Nimisha yeegatta ku Uganda foreign service, yasooka kusindikibwa mu [[:en:Washington,_D.C.|Washington, DC]], nga omuwandiisi asooka ku kitebe kya Uganda eyo. Mu 2007, yakyusibwa n’atwalibwa mu kakiiko ka Uganda [[:en:Embassy|High Commission]] mu Buyindi, akasangibwa e [[:en:New_Delhi|New Delhi]], ng’omumyuka.<ref>{{Cite web |last=TTOI |date=8 May 2007 |title=Minister sells Uganda to Gujaratis |url=https://timesofindia.indiatimes.com/world/Minister-sells-Uganda-to-Gujaratis/articleshow/2016162.cms |access-date=9 November 2017}}</ref> Nga wayise omwaka gumu, yalondebwa okuba High Commissioner omujjuvu, n'aweereza mu kifo ekyo okuva mu Gwokuna 2008.<ref>{{Cite web |last=Statehouse Uganda |date=12 April 2012 |title=President mourns Manubhai M. Madhvani |url=http://www.statehouse.go.ug/media/news/2012/04/12/president-mourns-manubhai-m-madhvani |access-date=9 November 2017 |publisher=State House Uganda (SHU)}}</ref> Bwe yali eyo, mu kiseera kye kimu yakkirizibwa okugenda mu Bangladesh, Bhutan, Indonesia, Malaysia, Myanmar, Singapore, Sri Lanka ne Thailand . <ref name="Bio" /> 0w5vghvsnum68l17c3le666pc8p7zbh 50070 50069 2026-05-08T06:03:42Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1342218796|Nimisha Madhvani]]" 50070 wikitext text/x-wiki '''Nimisha Jayant Madhvani''' munnabyabufuzi wa [[Yuganda|Uganda]], mu kiseera kino akola ng'omubaka wa Uganda mu [[Great Britain|Bungereza]]. Mu kusooka yali omubaka wa Uganda mu Amawanga ga Nordic era n'aweebwa olukusa mu [[Denimaaka|Denmark]], [[Finilandi|Finland]], [[Isilandi|Iceland]], [[Noowe|Norway]] ne [[Swiiden|Sweden]]. Yasooka kubeera mubaka wa Uganda mu [[:en:United_Arab_Emirates|United Arab Emirates]], [[:en:International_Renewable_Energy_Agency|n’ekitongole ky’ensi yonna ekivunaanyizibwa ku masannyalaze agazzibwawo]] (IRENA).<ref>{{Cite web |last=Kyatusiimire |first=Sharon |date=7 May 2018 |title=Nimisha Madhvani Appointed Uganda's Representative to IRENA |url=https://chimpreports.com/nimisha-madhvani-appointed-ugandas-representative-to-irena/ |access-date=28 November 2018 |publisher=Chimp Reports Uganda}}</ref> Nga kino tekinnabaawo, yali mubaka wa Uganda mu [[:en:France|France]], [[Spain]], [[Portugal]] ne [[:en:UNESCO|UNESCO]], ng'abeera mu [[Paris]].<ref>{{Cite web |last=Embassy of Uganda in Paris, France |date=21 April 2017 |title=Ambassador Nimisha Madhvani Meets Director General of UNESCO |url=https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20181129100157/https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |archive-date=29 November 2018 |access-date=28 November 2018 |publisher=Embassy of Uganda in Paris, France}}</ref> == Ebyafaayo n’obuyigirize == Yazaalibwa mu Uganda mu 1959 mu maka ga Meena Madhvani ne Jayant Madhvani, bombi Bannayuganda nga baava mu [[:en:India|Buyindi]].<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}</ref> Jayant yali mubereberye ku batabani abataano aba [[Muljibhai Madhvani|Mulji Prabhudas Madhvani]] (1894–1958), [[:en:Industrialist|munnamakolero]], [[:en:Entrepreneur|omusuubuzi]] eyatandikawo ekibiina kya [[:en:Madhvani_Group|Madhvani Group of Companies]] mu 1930.<ref name="Profile">{{Cite web |last=Odongo |first=Jacobs |date=29 July 2008 |title=From India, Penniless, Madhvani Made A Fortune In Uganda |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1184391/india-penniless-madhvani-fortune-uganda |access-date=9 November 2017}}</ref> Nimisha yakulira mu maka g'abazadde b'e [[Kakira]], nga essaawa emu n'ekitundu okuva mu buvanjuba bw'ekibuga ekikulu, [[Kampala]]. Nakyemalira [[Idi Amin]] bwe yagoba [[Abayindi mu Uganda|Bannayuganda abava mu Asia]] mu 1972, bagenda e Bungereza ne famire ye, bwe yali wa myaka 13.<ref name="Bio" /> == Omulimu gw’obubaka == Ekibiina [[National Resistance Movement|kya National Resistance Movement]] ekiriwo kati bwe kyawamba obuyinza mu myaka gya 1980, famire ya Madhvani yaddayo mu Uganda ne yeddiza eby’obugagga byabwe.<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFSingh2008">Singh, Shubha (23 April 2008). [http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html "Uganda makes a point with Indian origin envoy"]. ''[[Hindustan Times]]''. New Dheli<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 November</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu myaka gya 1990 Nimisha yeegatta ku Uganda foreign service, yasooka kusindikibwa mu [[:en:Washington,_D.C.|Washington, DC]], nga omuwandiisi asooka ku kitebe kya Uganda eyo. Mu 2007, yakyusibwa n’atwalibwa mu kakiiko ka Uganda [[:en:Embassy|High Commission]] mu Buyindi, akasangibwa e [[:en:New_Delhi|New Delhi]], ng’omumyuka.<ref>{{Cite web |last=TTOI |date=8 May 2007 |title=Minister sells Uganda to Gujaratis |url=https://timesofindia.indiatimes.com/world/Minister-sells-Uganda-to-Gujaratis/articleshow/2016162.cms |access-date=9 November 2017}}</ref> Nga wayise omwaka gumu, yalondebwa okuba High Commissioner omujjuvu, n'aweereza mu kifo ekyo okuva mu Gwokuna 2008.<ref>{{Cite web |last=Statehouse Uganda |date=12 April 2012 |title=President mourns Manubhai M. Madhvani |url=http://www.statehouse.go.ug/media/news/2012/04/12/president-mourns-manubhai-m-madhvani |access-date=9 November 2017 |publisher=State House Uganda (SHU)}}</ref> Bwe yali eyo, mu kiseera kye kimu yakkirizibwa okugenda mu [[:en:Bangladesh|Bangladesh]], [[:en:Bhutan|Bhutan]], [[:en:Indonesia|Indonesia]], [[:en:Malaysia|Malaysia]], [[:en:Myanmar|Myanmar]], [[:en:Singapore|Singapore]], [[:en:Sri_Lanka|Sri Lanka]] ne [[:en:Thailand|Thailand]].<ref name="Bio" /> nkuml2ceo4moi45plx0t3zvcdt2heuk 50071 50070 2026-05-08T06:06:56Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1342218796|Nimisha Madhvani]]" 50071 wikitext text/x-wiki '''Nimisha Jayant Madhvani''' munnabyabufuzi wa [[Yuganda|Uganda]], mu kiseera kino akola ng'omubaka wa Uganda mu [[Great Britain|Bungereza]]. Mu kusooka yali omubaka wa Uganda mu Amawanga ga Nordic era n'aweebwa olukusa mu [[Denimaaka|Denmark]], [[Finilandi|Finland]], [[Isilandi|Iceland]], [[Noowe|Norway]] ne [[Swiiden|Sweden]]. Yasooka kubeera mubaka wa Uganda mu [[:en:United_Arab_Emirates|United Arab Emirates]], [[:en:International_Renewable_Energy_Agency|n’ekitongole ky’ensi yonna ekivunaanyizibwa ku masannyalaze agazzibwawo]] (IRENA).<ref>{{Cite web |last=Kyatusiimire |first=Sharon |date=7 May 2018 |title=Nimisha Madhvani Appointed Uganda's Representative to IRENA |url=https://chimpreports.com/nimisha-madhvani-appointed-ugandas-representative-to-irena/ |access-date=28 November 2018 |publisher=Chimp Reports Uganda}}</ref> Nga kino tekinnabaawo, yali mubaka wa Uganda mu [[:en:France|France]], [[Spain]], [[Portugal]] ne [[:en:UNESCO|UNESCO]], ng'abeera mu [[Paris]].<ref>{{Cite web |last=Embassy of Uganda in Paris, France |date=21 April 2017 |title=Ambassador Nimisha Madhvani Meets Director General of UNESCO |url=https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20181129100157/https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |archive-date=29 November 2018 |access-date=28 November 2018 |publisher=Embassy of Uganda in Paris, France}}</ref> == Ebyafaayo n’obuyigirize == Yazaalibwa mu Uganda mu 1959 mu maka ga Meena Madhvani ne Jayant Madhvani, bombi Bannayuganda nga baava mu [[:en:India|Buyindi]].<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}</ref> Jayant yali mubereberye ku batabani abataano aba [[Muljibhai Madhvani|Mulji Prabhudas Madhvani]] (1894–1958), [[:en:Industrialist|munnamakolero]], [[:en:Entrepreneur|omusuubuzi]] eyatandikawo ekibiina kya [[:en:Madhvani_Group|Madhvani Group of Companies]] mu 1930.<ref name="Profile">{{Cite web |last=Odongo |first=Jacobs |date=29 July 2008 |title=From India, Penniless, Madhvani Made A Fortune In Uganda |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1184391/india-penniless-madhvani-fortune-uganda |access-date=9 November 2017}}</ref> Nimisha yakulira mu maka g'abazadde b'e [[Kakira]], nga essaawa emu n'ekitundu okuva mu buvanjuba bw'ekibuga ekikulu, [[Kampala]]. Nakyemalira [[Idi Amin]] bwe yagoba [[Abayindi mu Uganda|Bannayuganda abava mu Asia]] mu 1972, bagenda e Bungereza ne famire ye, bwe yali wa myaka 13.<ref name="Bio" /> == Omulimu gw’obubaka == Ekibiina [[National Resistance Movement|kya National Resistance Movement]] ekiriwo kati bwe kyawamba obuyinza mu myaka gya 1980, famire ya Madhvani yaddayo mu Uganda ne yeddiza eby’obugagga byabwe.<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFSingh2008">Singh, Shubha (23 April 2008). [http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html "Uganda makes a point with Indian origin envoy"]. ''[[Hindustan Times]]''. New Dheli<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 November</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu myaka gya 1990 Nimisha yeegatta ku Uganda foreign service, yasooka kusindikibwa mu [[:en:Washington,_D.C.|Washington, DC]], nga omuwandiisi asooka ku kitebe kya Uganda eyo. Mu 2007, yakyusibwa n’atwalibwa mu kakiiko ka Uganda [[:en:Embassy|High Commission]] mu Buyindi, akasangibwa e [[:en:New_Delhi|New Delhi]], ng’omumyuka.<ref>{{Cite web |last=TTOI |date=8 May 2007 |title=Minister sells Uganda to Gujaratis |url=https://timesofindia.indiatimes.com/world/Minister-sells-Uganda-to-Gujaratis/articleshow/2016162.cms |access-date=9 November 2017}}</ref> Nga wayise omwaka gumu, yalondebwa okuba High Commissioner omujjuvu, n'aweereza mu kifo ekyo okuva mu Gwokuna 2008.<ref>{{Cite web |last=Statehouse Uganda |date=12 April 2012 |title=President mourns Manubhai M. Madhvani |url=http://www.statehouse.go.ug/media/news/2012/04/12/president-mourns-manubhai-m-madhvani |access-date=9 November 2017 |publisher=State House Uganda (SHU)}}</ref> Bwe yali eyo, mu kiseera kye kimu yakkirizibwa okugenda mu [[:en:Bangladesh|Bangladesh]], [[:en:Bhutan|Bhutan]], [[:en:Indonesia|Indonesia]], [[:en:Malaysia|Malaysia]], [[:en:Myanmar|Myanmar]], [[:en:Singapore|Singapore]], [[:en:Sri_Lanka|Sri Lanka]] ne [[:en:Thailand|Thailand]].<ref name="Bio" /> Mu summeer ya 2014 Nimisha yakyusibwa n’atwalibwa ku kitebe kya Uganda e Paris ekya Bufalansa ng’Omubaka, n’aweereza mu kifo ekyo okutuusa mu 2017. Bwe yali eyo, era yaweereza ng’omubaka w’eggwanga lye mu Portugal, Spain, [[:en:Bureau_of_International_Expositions|BIE]], [[:en:OECD|OECD]] ne UNESCO.<ref name="Move" /> Mu January 2017 yasindikibwa e Abu Dhabi ng’omubaka wa Uganda kyokka oluvannyuma n’ayitizibwa olw’okuleetawo akabenje k’ebyobufuzi wakati wa gavumenti ya UAE ne Uganda. <ref>{{Cite web |last=Kaaya |first=Sadab Kitatta |date=16 May 2018 |title=UAE, Kampala row deepens as Arab country demands apology |url=https://observer.ug/news/headlines/57685-uae-kampala-row-deepens-as-arab-country-demands-apology |access-date=2021-03-15 |website=The Observer - Uganda |language=en-gb}}</ref> Yasikizibwa mu kibuga Paris [[Richard Nduhura]], eyali omukiise wa Uganda ow'enkalakkalira ku kitebe ky'ekibiina [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|ky'Amawanga Amagatte]] mu kibuga New York . <ref name="Move">{{Cite web |last=Vision Reporter |date=28 April 2017 |title=I will retire in Uganda - UNESCO Boss |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1452186/retire-uganda-unesco-boss |access-date=9 November 2017}}</ref> Mu November 2018, yasindikibwa mu kitebe kya Uganda ekya Copenhagen, ekikkirizibwa mu mawanga ga Nordic, ng’adda mu bigere bya Ambasada Kibedi Zaake Wanume, eyasindikibwa mu Abu Dhabi, mu United Arab Emirates. Mu 2020 yazzibwayo mu Kampala oluvannyuma [https://www.youtube.com/watch?v=EauPOJs1HCQ lw'amaloboozi agafulumye] nga [https://www.ft.com/content/617187c2-ab0b-4cf9-bdca-0aa246548745 Nimisha Madhvani yeekobaana ne banne mu kitebe ne babba n'okugaba ensimbi ezaaweebwayo okuyamba Bannayuganda ababundabunda abakoseddwa ekirwadde kya Covid-19 mu nsi yonna] . mfvngejr4jbynfqnj52wytrpfcd5ijy 50072 50071 2026-05-08T06:15:00Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1342218796|Nimisha Madhvani]]" 50072 wikitext text/x-wiki '''Nimisha Jayant Madhvani''' munnabyabufuzi wa [[Yuganda|Uganda]], mu kiseera kino akola ng'omubaka wa Uganda mu [[Great Britain|Bungereza]]. Mu kusooka yali omubaka wa Uganda mu Amawanga ga Nordic era n'aweebwa olukusa mu [[Denimaaka|Denmark]], [[Finilandi|Finland]], [[Isilandi|Iceland]], [[Noowe|Norway]] ne [[Swiiden|Sweden]]. Yasooka kubeera mubaka wa Uganda mu [[:en:United_Arab_Emirates|United Arab Emirates]], [[:en:International_Renewable_Energy_Agency|n’ekitongole ky’ensi yonna ekivunaanyizibwa ku masannyalaze agazzibwawo]] (IRENA).<ref>{{Cite web |last=Kyatusiimire |first=Sharon |date=7 May 2018 |title=Nimisha Madhvani Appointed Uganda's Representative to IRENA |url=https://chimpreports.com/nimisha-madhvani-appointed-ugandas-representative-to-irena/ |access-date=28 November 2018 |publisher=Chimp Reports Uganda}}</ref> Nga kino tekinnabaawo, yali mubaka wa Uganda mu [[:en:France|France]], [[Spain]], [[Portugal]] ne [[:en:UNESCO|UNESCO]], ng'abeera mu [[Paris]].<ref>{{Cite web |last=Embassy of Uganda in Paris, France |date=21 April 2017 |title=Ambassador Nimisha Madhvani Meets Director General of UNESCO |url=https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20181129100157/https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |archive-date=29 November 2018 |access-date=28 November 2018 |publisher=Embassy of Uganda in Paris, France}}</ref> == Ebyafaayo n’obuyigirize == Yazaalibwa mu Uganda mu 1959 mu maka ga Meena Madhvani ne Jayant Madhvani, bombi Bannayuganda nga baava mu [[:en:India|Buyindi]].<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}</ref> Jayant yali mubereberye ku batabani abataano aba [[Muljibhai Madhvani|Mulji Prabhudas Madhvani]] (1894–1958), [[:en:Industrialist|munnamakolero]], [[:en:Entrepreneur|omusuubuzi]] eyatandikawo ekibiina kya [[:en:Madhvani_Group|Madhvani Group of Companies]] mu 1930.<ref name="Profile">{{Cite web |last=Odongo |first=Jacobs |date=29 July 2008 |title=From India, Penniless, Madhvani Made A Fortune In Uganda |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1184391/india-penniless-madhvani-fortune-uganda |access-date=9 November 2017}}</ref> Nimisha yakulira mu maka g'abazadde b'e [[Kakira]], nga essaawa emu n'ekitundu okuva mu buvanjuba bw'ekibuga ekikulu, [[Kampala]]. Nakyemalira [[Idi Amin]] bwe yagoba [[Abayindi mu Uganda|Bannayuganda abava mu Asia]] mu 1972, bagenda e Bungereza ne famire ye, bwe yali wa myaka 13.<ref name="Bio" /> == Omulimu gw’obubaka == Ekibiina [[National Resistance Movement|kya National Resistance Movement]] ekiriwo kati bwe kyawamba obuyinza mu myaka gya 1980, famire ya Madhvani yaddayo mu Uganda ne yeddiza eby’obugagga byabwe.<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFSingh2008">Singh, Shubha (23 April 2008). [http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html "Uganda makes a point with Indian origin envoy"]. ''[[Hindustan Times]]''. New Dheli<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 November</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu myaka gya 1990 Nimisha yeegatta ku Uganda foreign service, yasooka kusindikibwa mu [[:en:Washington,_D.C.|Washington, DC]], nga omuwandiisi asooka ku kitebe kya Uganda eyo. Mu 2007, yakyusibwa n’atwalibwa mu kakiiko ka Uganda [[:en:Embassy|High Commission]] mu Buyindi, akasangibwa e [[:en:New_Delhi|New Delhi]], ng’omumyuka.<ref>{{Cite web |last=TTOI |date=8 May 2007 |title=Minister sells Uganda to Gujaratis |url=https://timesofindia.indiatimes.com/world/Minister-sells-Uganda-to-Gujaratis/articleshow/2016162.cms |access-date=9 November 2017}}</ref> Nga wayise omwaka gumu, yalondebwa okuba High Commissioner omujjuvu, n'aweereza mu kifo ekyo okuva mu Gwokuna 2008.<ref>{{Cite web |last=Statehouse Uganda |date=12 April 2012 |title=President mourns Manubhai M. Madhvani |url=http://www.statehouse.go.ug/media/news/2012/04/12/president-mourns-manubhai-m-madhvani |access-date=9 November 2017 |publisher=State House Uganda (SHU)}}</ref> Bwe yali eyo, mu kiseera kye kimu yakkirizibwa okugenda mu [[:en:Bangladesh|Bangladesh]], [[:en:Bhutan|Bhutan]], [[:en:Indonesia|Indonesia]], [[:en:Malaysia|Malaysia]], [[:en:Myanmar|Myanmar]], [[:en:Singapore|Singapore]], [[:en:Sri_Lanka|Sri Lanka]] ne [[:en:Thailand|Thailand]].<ref name="Bio" /> Mu summeer ya 2014 Nimisha yakyusibwa n’atwalibwa ku kitebe kya Uganda e Paris ekya Bufalansa ng’Omubaka, n’aweereza mu kifo ekyo okutuusa mu 2017. Bwe yali eyo, era yaweereza ng’omubaka w’eggwanga lye mu Portugal, Spain, [[:en:Bureau_of_International_Expositions|BIE]], [[:en:OECD|OECD]] ne UNESCO.<ref name="Move" /> Mu Gwoluberyeberye 2017 yasindikibwa e Abu Dhabi ng’omubaka wa Uganda kyokka oluvannyuma n’ayitiibwa olw’okuleetawo akakuubagano wakati wa gavumenti ya UAE ne Uganda.<ref>{{Cite web |last=Kaaya |first=Sadab Kitatta |date=16 May 2018 |title=UAE, Kampala row deepens as Arab country demands apology |url=https://observer.ug/news/headlines/57685-uae-kampala-row-deepens-as-arab-country-demands-apology |access-date=2021-03-15 |website=The Observer - Uganda |language=en-gb}}</ref> Mu kibuga Paris yasikizibwa [[Richard Nduhura]], eyali omukiise wa Uganda ow'enkalakkalira ku kitebe ky'ekibiina [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|ky'Amawanga Amagatte]] mu [[:en:New_York_City|kibuga New York]].<ref name="Move">{{Cite web |last=Vision Reporter |date=28 April 2017 |title=I will retire in Uganda - UNESCO Boss |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1452186/retire-uganda-unesco-boss |access-date=9 November 2017}}</ref> Mu November 2018, yasindikibwa mu kitebe kya Uganda ekya Copenhagen, ekikkirizibwa mu mawanga ga Nordic, ng’adda mu bigere bya Ambasada Kibedi Zaake Wanume, eyasindikibwa mu Abu Dhabi, mu United Arab Emirates. Mu 2020 yazzibwayo mu Kampala oluvannyuma [https://www.youtube.com/watch?v=EauPOJs1HCQ lw'amaloboozi agafulumye] nga [https://www.ft.com/content/617187c2-ab0b-4cf9-bdca-0aa246548745 Nimisha Madhvani yeekobaana ne banne mu kitebe ne babba n'okugaba ensimbi ezaaweebwayo okuyamba Bannayuganda ababundabunda abakoseddwa ekirwadde kya Covid-19 mu nsi yonna] . qjev7sv1uc99nymd74lt12agurvvm0p 50073 50072 2026-05-08T06:16:45Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1342218796|Nimisha Madhvani]]" 50073 wikitext text/x-wiki '''Nimisha Jayant Madhvani''' munnabyabufuzi wa [[Yuganda|Uganda]], mu kiseera kino akola ng'omubaka wa Uganda mu [[Great Britain|Bungereza]]. Mu kusooka yali omubaka wa Uganda mu Amawanga ga Nordic era n'aweebwa olukusa mu [[Denimaaka|Denmark]], [[Finilandi|Finland]], [[Isilandi|Iceland]], [[Noowe|Norway]] ne [[Swiiden|Sweden]]. Yasooka kubeera mubaka wa Uganda mu [[:en:United_Arab_Emirates|United Arab Emirates]], [[:en:International_Renewable_Energy_Agency|n’ekitongole ky’ensi yonna ekivunaanyizibwa ku masannyalaze agazzibwawo]] (IRENA).<ref>{{Cite web |last=Kyatusiimire |first=Sharon |date=7 May 2018 |title=Nimisha Madhvani Appointed Uganda's Representative to IRENA |url=https://chimpreports.com/nimisha-madhvani-appointed-ugandas-representative-to-irena/ |access-date=28 November 2018 |publisher=Chimp Reports Uganda}}</ref> Nga kino tekinnabaawo, yali mubaka wa Uganda mu [[:en:France|France]], [[Spain]], [[Portugal]] ne [[:en:UNESCO|UNESCO]], ng'abeera mu [[Paris]].<ref>{{Cite web |last=Embassy of Uganda in Paris, France |date=21 April 2017 |title=Ambassador Nimisha Madhvani Meets Director General of UNESCO |url=https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20181129100157/https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |archive-date=29 November 2018 |access-date=28 November 2018 |publisher=Embassy of Uganda in Paris, France}}</ref> == Ebyafaayo n’obuyigirize == Yazaalibwa mu Uganda mu 1959 mu maka ga Meena Madhvani ne Jayant Madhvani, bombi Bannayuganda nga baava mu [[:en:India|Buyindi]].<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}</ref> Jayant yali mubereberye ku batabani abataano aba [[Muljibhai Madhvani|Mulji Prabhudas Madhvani]] (1894–1958), [[:en:Industrialist|munnamakolero]], [[:en:Entrepreneur|omusuubuzi]] eyatandikawo ekibiina kya [[:en:Madhvani_Group|Madhvani Group of Companies]] mu 1930.<ref name="Profile">{{Cite web |last=Odongo |first=Jacobs |date=29 July 2008 |title=From India, Penniless, Madhvani Made A Fortune In Uganda |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1184391/india-penniless-madhvani-fortune-uganda |access-date=9 November 2017}}</ref> Nimisha yakulira mu maka g'abazadde b'e [[Kakira]], nga essaawa emu n'ekitundu okuva mu buvanjuba bw'ekibuga ekikulu, [[Kampala]]. Nakyemalira [[Idi Amin]] bwe yagoba [[Abayindi mu Uganda|Bannayuganda abava mu Asia]] mu 1972, bagenda e Bungereza ne famire ye, bwe yali wa myaka 13.<ref name="Bio" /> == Omulimu gw’obubaka == Ekibiina [[National Resistance Movement|kya National Resistance Movement]] ekiriwo kati bwe kyawamba obuyinza mu myaka gya 1980, famire ya Madhvani yaddayo mu Uganda ne yeddiza eby’obugagga byabwe.<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFSingh2008">Singh, Shubha (23 April 2008). [http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html "Uganda makes a point with Indian origin envoy"]. ''[[Hindustan Times]]''. New Dheli<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 November</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu myaka gya 1990 Nimisha yeegatta ku Uganda foreign service, yasooka kusindikibwa mu [[:en:Washington,_D.C.|Washington, DC]], nga omuwandiisi asooka ku kitebe kya Uganda eyo. Mu 2007, yakyusibwa n’atwalibwa mu kakiiko ka Uganda [[:en:Embassy|High Commission]] mu Buyindi, akasangibwa e [[:en:New_Delhi|New Delhi]], ng’omumyuka.<ref>{{Cite web |last=TTOI |date=8 May 2007 |title=Minister sells Uganda to Gujaratis |url=https://timesofindia.indiatimes.com/world/Minister-sells-Uganda-to-Gujaratis/articleshow/2016162.cms |access-date=9 November 2017}}</ref> Nga wayise omwaka gumu, yalondebwa okuba High Commissioner omujjuvu, n'aweereza mu kifo ekyo okuva mu Gwokuna 2008.<ref>{{Cite web |last=Statehouse Uganda |date=12 April 2012 |title=President mourns Manubhai M. Madhvani |url=http://www.statehouse.go.ug/media/news/2012/04/12/president-mourns-manubhai-m-madhvani |access-date=9 November 2017 |publisher=State House Uganda (SHU)}}</ref> Bwe yali eyo, mu kiseera kye kimu yakkirizibwa okugenda mu [[:en:Bangladesh|Bangladesh]], [[:en:Bhutan|Bhutan]], [[:en:Indonesia|Indonesia]], [[:en:Malaysia|Malaysia]], [[:en:Myanmar|Myanmar]], [[:en:Singapore|Singapore]], [[:en:Sri_Lanka|Sri Lanka]] ne [[:en:Thailand|Thailand]].<ref name="Bio" /> Mu summeer ya 2014 Nimisha yakyusibwa n’atwalibwa ku kitebe kya Uganda e Paris ekya Bufalansa ng’Omubaka, n’aweereza mu kifo ekyo okutuusa mu 2017. Bwe yali eyo, era yaweereza ng’omubaka w’eggwanga lye mu Portugal, Spain, [[:en:Bureau_of_International_Expositions|BIE]], [[:en:OECD|OECD]] ne UNESCO.<ref name="Move" /> Mu Gwoluberyeberye 2017 yasindikibwa e Abu Dhabi ng’omubaka wa Uganda kyokka oluvannyuma n’ayitiibwa olw’okuleetawo akakuubagano wakati wa gavumenti ya UAE ne Uganda.<ref>{{Cite web |last=Kaaya |first=Sadab Kitatta |date=16 May 2018 |title=UAE, Kampala row deepens as Arab country demands apology |url=https://observer.ug/news/headlines/57685-uae-kampala-row-deepens-as-arab-country-demands-apology |access-date=2021-03-15 |website=The Observer - Uganda |language=en-gb}}</ref> Mu kibuga Paris yasikizibwa [[Richard Nduhura]], eyali omukiise wa Uganda ow'enkalakkalira ku kitebe ky'ekibiina [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|ky'Amawanga Amagatte]] mu [[:en:New_York_City|kibuga New York]].<ref name="Move">{{Cite web |last=Vision Reporter |date=28 April 2017 |title=I will retire in Uganda - UNESCO Boss |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1452186/retire-uganda-unesco-boss |access-date=9 November 2017}}</ref> Mu Gwekkuminoogumu 2018, yasindikibwa ku kitebe kya Uganda ekya Copenhagen, ekikkirizibwa mu [[:en:Nordic_countries|mawanga ga Nordic]], ng’adda mu bigere bya Ambasada Kibedi Zaake Wanume, eyasindikibwa mu [[:en:Abu_Dhabi|Abu Dhabi]], mu United Arab Emirates. Mu 2020 yazzibwayo mu Kampala oluvannyuma [https://www.youtube.com/watch?v=EauPOJs1HCQ lw'amaloboozi agafuluma] nga [https://www.ft.com/content/617187c2-ab0b-4cf9-bdca-0aa246548745 Nimisha Madhvani yeekobaana ne banne mu kitebe ne babba n'okugaba ensimbi ezaaweebwayo okuyamba Bannayuganda ababundabunda abakoseddwa ekirwadde kya Covid-19 mu nsi yonna] . 15ck0kqp5jrff4pwzr8nbgfbprxis18 50074 50073 2026-05-08T06:17:06Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1342218796|Nimisha Madhvani]]" 50074 wikitext text/x-wiki '''Nimisha Jayant Madhvani''' munnabyabufuzi wa [[Yuganda|Uganda]], mu kiseera kino akola ng'omubaka wa Uganda mu [[Great Britain|Bungereza]]. Mu kusooka yali omubaka wa Uganda mu Amawanga ga Nordic era n'aweebwa olukusa mu [[Denimaaka|Denmark]], [[Finilandi|Finland]], [[Isilandi|Iceland]], [[Noowe|Norway]] ne [[Swiiden|Sweden]]. Yasooka kubeera mubaka wa Uganda mu [[:en:United_Arab_Emirates|United Arab Emirates]], [[:en:International_Renewable_Energy_Agency|n’ekitongole ky’ensi yonna ekivunaanyizibwa ku masannyalaze agazzibwawo]] (IRENA).<ref>{{Cite web |last=Kyatusiimire |first=Sharon |date=7 May 2018 |title=Nimisha Madhvani Appointed Uganda's Representative to IRENA |url=https://chimpreports.com/nimisha-madhvani-appointed-ugandas-representative-to-irena/ |access-date=28 November 2018 |publisher=Chimp Reports Uganda}}</ref> Nga kino tekinnabaawo, yali mubaka wa Uganda mu [[:en:France|France]], [[Spain]], [[Portugal]] ne [[:en:UNESCO|UNESCO]], ng'abeera mu [[Paris]].<ref>{{Cite web |last=Embassy of Uganda in Paris, France |date=21 April 2017 |title=Ambassador Nimisha Madhvani Meets Director General of UNESCO |url=https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20181129100157/https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |archive-date=29 November 2018 |access-date=28 November 2018 |publisher=Embassy of Uganda in Paris, France}}</ref> == Ebyafaayo n’obuyigirize == Yazaalibwa mu Uganda mu 1959 mu maka ga Meena Madhvani ne Jayant Madhvani, bombi Bannayuganda nga baava mu [[:en:India|Buyindi]].<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}</ref> Jayant yali mubereberye ku batabani abataano aba [[Muljibhai Madhvani|Mulji Prabhudas Madhvani]] (1894–1958), [[:en:Industrialist|munnamakolero]], [[:en:Entrepreneur|omusuubuzi]] eyatandikawo ekibiina kya [[:en:Madhvani_Group|Madhvani Group of Companies]] mu 1930.<ref name="Profile">{{Cite web |last=Odongo |first=Jacobs |date=29 July 2008 |title=From India, Penniless, Madhvani Made A Fortune In Uganda |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1184391/india-penniless-madhvani-fortune-uganda |access-date=9 November 2017}}</ref> Nimisha yakulira mu maka g'abazadde b'e [[Kakira]], nga essaawa emu n'ekitundu okuva mu buvanjuba bw'ekibuga ekikulu, [[Kampala]]. Nakyemalira [[Idi Amin]] bwe yagoba [[Abayindi mu Uganda|Bannayuganda abava mu Asia]] mu 1972, bagenda e Bungereza ne famire ye, bwe yali wa myaka 13.<ref name="Bio" /> == Omulimu gw’obubaka == Ekibiina [[National Resistance Movement|kya National Resistance Movement]] ekiriwo kati bwe kyawamba obuyinza mu myaka gya 1980, famire ya Madhvani yaddayo mu Uganda ne yeddiza eby’obugagga byabwe.<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFSingh2008">Singh, Shubha (23 April 2008). [http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html "Uganda makes a point with Indian origin envoy"]. ''[[Hindustan Times]]''. New Dheli<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 November</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu myaka gya 1990 Nimisha yeegatta ku Uganda foreign service, yasooka kusindikibwa mu [[:en:Washington,_D.C.|Washington, DC]], nga omuwandiisi asooka ku kitebe kya Uganda eyo. Mu 2007, yakyusibwa n’atwalibwa mu kakiiko ka Uganda [[:en:Embassy|High Commission]] mu Buyindi, akasangibwa e [[:en:New_Delhi|New Delhi]], ng’omumyuka.<ref>{{Cite web |last=TTOI |date=8 May 2007 |title=Minister sells Uganda to Gujaratis |url=https://timesofindia.indiatimes.com/world/Minister-sells-Uganda-to-Gujaratis/articleshow/2016162.cms |access-date=9 November 2017}}</ref> Nga wayise omwaka gumu, yalondebwa okuba High Commissioner omujjuvu, n'aweereza mu kifo ekyo okuva mu Gwokuna 2008.<ref>{{Cite web |last=Statehouse Uganda |date=12 April 2012 |title=President mourns Manubhai M. Madhvani |url=http://www.statehouse.go.ug/media/news/2012/04/12/president-mourns-manubhai-m-madhvani |access-date=9 November 2017 |publisher=State House Uganda (SHU)}}</ref> Bwe yali eyo, mu kiseera kye kimu yakkirizibwa okugenda mu [[:en:Bangladesh|Bangladesh]], [[:en:Bhutan|Bhutan]], [[:en:Indonesia|Indonesia]], [[:en:Malaysia|Malaysia]], [[:en:Myanmar|Myanmar]], [[:en:Singapore|Singapore]], [[:en:Sri_Lanka|Sri Lanka]] ne [[:en:Thailand|Thailand]].<ref name="Bio" /> Mu summeer ya 2014 Nimisha yakyusibwa n’atwalibwa ku kitebe kya Uganda e Paris ekya Bufalansa ng’Omubaka, n’aweereza mu kifo ekyo okutuusa mu 2017. Bwe yali eyo, era yaweereza ng’omubaka w’eggwanga lye mu Portugal, Spain, [[:en:Bureau_of_International_Expositions|BIE]], [[:en:OECD|OECD]] ne UNESCO.<ref name="Move" /> Mu Gwoluberyeberye 2017 yasindikibwa e Abu Dhabi ng’omubaka wa Uganda kyokka oluvannyuma n’ayitiibwa olw’okuleetawo akakuubagano wakati wa gavumenti ya UAE ne Uganda.<ref>{{Cite web |last=Kaaya |first=Sadab Kitatta |date=16 May 2018 |title=UAE, Kampala row deepens as Arab country demands apology |url=https://observer.ug/news/headlines/57685-uae-kampala-row-deepens-as-arab-country-demands-apology |access-date=2021-03-15 |website=The Observer - Uganda |language=en-gb}}</ref> Mu kibuga Paris yasikizibwa [[Richard Nduhura]], eyali omukiise wa Uganda ow'enkalakkalira ku kitebe ky'ekibiina [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|ky'Amawanga Amagatte]] mu [[:en:New_York_City|kibuga New York]].<ref name="Move">{{Cite web |last=Vision Reporter |date=28 April 2017 |title=I will retire in Uganda - UNESCO Boss |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1452186/retire-uganda-unesco-boss |access-date=9 November 2017}}</ref> Mu Gwekkuminoogumu 2018, yasindikibwa ku kitebe kya Uganda ekya Copenhagen, ekikkirizibwa mu [[:en:Nordic_countries|mawanga ga Nordic]], ng’adda mu bigere bya Ambasada Kibedi Zaake Wanume, eyasindikibwa mu [[:en:Abu_Dhabi|Abu Dhabi]], mu United Arab Emirates. Mu 2020 yazzibwayo mu Kampala oluvannyuma [https://www.youtube.com/watch?v=EauPOJs1HCQ lw'amaloboozi agafuluma] nga [https://www.ft.com/content/617187c2-ab0b-4cf9-bdca-0aa246548745 Nimisha Madhvani yeekobaana ne banne mu kitebe ne babba n'okugaba ensimbi ezaaweebwayo okuyamba Bannayuganda ababundabunda abakoseddwa ekirwadde kya Covid-19 mu nsi yonna] . == Ebijuliziddwa == pj8vgoh9r1rwpwt8hutem2ghy0psiaa 50075 50074 2026-05-08T06:17:21Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1342218796|Nimisha Madhvani]]" 50075 wikitext text/x-wiki '''Nimisha Jayant Madhvani''' munnabyabufuzi wa [[Yuganda|Uganda]], mu kiseera kino akola ng'omubaka wa Uganda mu [[Great Britain|Bungereza]]. Mu kusooka yali omubaka wa Uganda mu Amawanga ga Nordic era n'aweebwa olukusa mu [[Denimaaka|Denmark]], [[Finilandi|Finland]], [[Isilandi|Iceland]], [[Noowe|Norway]] ne [[Swiiden|Sweden]]. Yasooka kubeera mubaka wa Uganda mu [[:en:United_Arab_Emirates|United Arab Emirates]], [[:en:International_Renewable_Energy_Agency|n’ekitongole ky’ensi yonna ekivunaanyizibwa ku masannyalaze agazzibwawo]] (IRENA).<ref>{{Cite web |last=Kyatusiimire |first=Sharon |date=7 May 2018 |title=Nimisha Madhvani Appointed Uganda's Representative to IRENA |url=https://chimpreports.com/nimisha-madhvani-appointed-ugandas-representative-to-irena/ |access-date=28 November 2018 |publisher=Chimp Reports Uganda}}</ref> Nga kino tekinnabaawo, yali mubaka wa Uganda mu [[:en:France|France]], [[Spain]], [[Portugal]] ne [[:en:UNESCO|UNESCO]], ng'abeera mu [[Paris]].<ref>{{Cite web |last=Embassy of Uganda in Paris, France |date=21 April 2017 |title=Ambassador Nimisha Madhvani Meets Director General of UNESCO |url=https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20181129100157/https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |archive-date=29 November 2018 |access-date=28 November 2018 |publisher=Embassy of Uganda in Paris, France}}</ref> == Ebyafaayo n’obuyigirize == Yazaalibwa mu Uganda mu 1959 mu maka ga Meena Madhvani ne Jayant Madhvani, bombi Bannayuganda nga baava mu [[:en:India|Buyindi]].<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}</ref> Jayant yali mubereberye ku batabani abataano aba [[Muljibhai Madhvani|Mulji Prabhudas Madhvani]] (1894–1958), [[:en:Industrialist|munnamakolero]], [[:en:Entrepreneur|omusuubuzi]] eyatandikawo ekibiina kya [[:en:Madhvani_Group|Madhvani Group of Companies]] mu 1930.<ref name="Profile">{{Cite web |last=Odongo |first=Jacobs |date=29 July 2008 |title=From India, Penniless, Madhvani Made A Fortune In Uganda |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1184391/india-penniless-madhvani-fortune-uganda |access-date=9 November 2017}}</ref> Nimisha yakulira mu maka g'abazadde b'e [[Kakira]], nga essaawa emu n'ekitundu okuva mu buvanjuba bw'ekibuga ekikulu, [[Kampala]]. Nakyemalira [[Idi Amin]] bwe yagoba [[Abayindi mu Uganda|Bannayuganda abava mu Asia]] mu 1972, bagenda e Bungereza ne famire ye, bwe yali wa myaka 13.<ref name="Bio" /> == Omulimu gw’obubaka == Ekibiina [[National Resistance Movement|kya National Resistance Movement]] ekiriwo kati bwe kyawamba obuyinza mu myaka gya 1980, famire ya Madhvani yaddayo mu Uganda ne yeddiza eby’obugagga byabwe.<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFSingh2008">Singh, Shubha (23 April 2008). [http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html "Uganda makes a point with Indian origin envoy"]. ''[[Hindustan Times]]''. New Dheli<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 November</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu myaka gya 1990 Nimisha yeegatta ku Uganda foreign service, yasooka kusindikibwa mu [[:en:Washington,_D.C.|Washington, DC]], nga omuwandiisi asooka ku kitebe kya Uganda eyo. Mu 2007, yakyusibwa n’atwalibwa mu kakiiko ka Uganda [[:en:Embassy|High Commission]] mu Buyindi, akasangibwa e [[:en:New_Delhi|New Delhi]], ng’omumyuka.<ref>{{Cite web |last=TTOI |date=8 May 2007 |title=Minister sells Uganda to Gujaratis |url=https://timesofindia.indiatimes.com/world/Minister-sells-Uganda-to-Gujaratis/articleshow/2016162.cms |access-date=9 November 2017}}</ref> Nga wayise omwaka gumu, yalondebwa okuba High Commissioner omujjuvu, n'aweereza mu kifo ekyo okuva mu Gwokuna 2008.<ref>{{Cite web |last=Statehouse Uganda |date=12 April 2012 |title=President mourns Manubhai M. Madhvani |url=http://www.statehouse.go.ug/media/news/2012/04/12/president-mourns-manubhai-m-madhvani |access-date=9 November 2017 |publisher=State House Uganda (SHU)}}</ref> Bwe yali eyo, mu kiseera kye kimu yakkirizibwa okugenda mu [[:en:Bangladesh|Bangladesh]], [[:en:Bhutan|Bhutan]], [[:en:Indonesia|Indonesia]], [[:en:Malaysia|Malaysia]], [[:en:Myanmar|Myanmar]], [[:en:Singapore|Singapore]], [[:en:Sri_Lanka|Sri Lanka]] ne [[:en:Thailand|Thailand]].<ref name="Bio" /> Mu summeer ya 2014 Nimisha yakyusibwa n’atwalibwa ku kitebe kya Uganda e Paris ekya Bufalansa ng’Omubaka, n’aweereza mu kifo ekyo okutuusa mu 2017. Bwe yali eyo, era yaweereza ng’omubaka w’eggwanga lye mu Portugal, Spain, [[:en:Bureau_of_International_Expositions|BIE]], [[:en:OECD|OECD]] ne UNESCO.<ref name="Move" /> Mu Gwoluberyeberye 2017 yasindikibwa e Abu Dhabi ng’omubaka wa Uganda kyokka oluvannyuma n’ayitiibwa olw’okuleetawo akakuubagano wakati wa gavumenti ya UAE ne Uganda.<ref>{{Cite web |last=Kaaya |first=Sadab Kitatta |date=16 May 2018 |title=UAE, Kampala row deepens as Arab country demands apology |url=https://observer.ug/news/headlines/57685-uae-kampala-row-deepens-as-arab-country-demands-apology |access-date=2021-03-15 |website=The Observer - Uganda |language=en-gb}}</ref> Mu kibuga Paris yasikizibwa [[Richard Nduhura]], eyali omukiise wa Uganda ow'enkalakkalira ku kitebe ky'ekibiina [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|ky'Amawanga Amagatte]] mu [[:en:New_York_City|kibuga New York]].<ref name="Move">{{Cite web |last=Vision Reporter |date=28 April 2017 |title=I will retire in Uganda - UNESCO Boss |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1452186/retire-uganda-unesco-boss |access-date=9 November 2017}}</ref> Mu Gwekkuminoogumu 2018, yasindikibwa ku kitebe kya Uganda ekya Copenhagen, ekikkirizibwa mu [[:en:Nordic_countries|mawanga ga Nordic]], ng’adda mu bigere bya Ambasada Kibedi Zaake Wanume, eyasindikibwa mu [[:en:Abu_Dhabi|Abu Dhabi]], mu United Arab Emirates. Mu 2020 yazzibwayo mu Kampala oluvannyuma [https://www.youtube.com/watch?v=EauPOJs1HCQ lw'amaloboozi agafuluma] nga [https://www.ft.com/content/617187c2-ab0b-4cf9-bdca-0aa246548745 Nimisha Madhvani yeekobaana ne banne mu kitebe ne babba n'okugaba ensimbi ezaaweebwayo okuyamba Bannayuganda ababundabunda abakoseddwa ekirwadde kya Covid-19 mu nsi yonna] . == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} qifxolwurl9r4h9ttxp5u37bkzsvmsy 50076 50075 2026-05-08T06:17:47Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1342218796|Nimisha Madhvani]]" 50076 wikitext text/x-wiki '''Nimisha Jayant Madhvani''' munnabyabufuzi wa [[Yuganda|Uganda]], mu kiseera kino akola ng'omubaka wa Uganda mu [[Great Britain|Bungereza]]. Mu kusooka yali omubaka wa Uganda mu Amawanga ga Nordic era n'aweebwa olukusa mu [[Denimaaka|Denmark]], [[Finilandi|Finland]], [[Isilandi|Iceland]], [[Noowe|Norway]] ne [[Swiiden|Sweden]]. Yasooka kubeera mubaka wa Uganda mu [[:en:United_Arab_Emirates|United Arab Emirates]], [[:en:International_Renewable_Energy_Agency|n’ekitongole ky’ensi yonna ekivunaanyizibwa ku masannyalaze agazzibwawo]] (IRENA).<ref>{{Cite web |last=Kyatusiimire |first=Sharon |date=7 May 2018 |title=Nimisha Madhvani Appointed Uganda's Representative to IRENA |url=https://chimpreports.com/nimisha-madhvani-appointed-ugandas-representative-to-irena/ |access-date=28 November 2018 |publisher=Chimp Reports Uganda}}</ref> Nga kino tekinnabaawo, yali mubaka wa Uganda mu [[:en:France|France]], [[Spain]], [[Portugal]] ne [[:en:UNESCO|UNESCO]], ng'abeera mu [[Paris]].<ref>{{Cite web |last=Embassy of Uganda in Paris, France |date=21 April 2017 |title=Ambassador Nimisha Madhvani Meets Director General of UNESCO |url=https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20181129100157/https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |archive-date=29 November 2018 |access-date=28 November 2018 |publisher=Embassy of Uganda in Paris, France}}</ref> == Ebyafaayo n’obuyigirize == Yazaalibwa mu Uganda mu 1959 mu maka ga Meena Madhvani ne Jayant Madhvani, bombi Bannayuganda nga baava mu [[:en:India|Buyindi]].<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}</ref> Jayant yali mubereberye ku batabani abataano aba [[Muljibhai Madhvani|Mulji Prabhudas Madhvani]] (1894–1958), [[:en:Industrialist|munnamakolero]], [[:en:Entrepreneur|omusuubuzi]] eyatandikawo ekibiina kya [[:en:Madhvani_Group|Madhvani Group of Companies]] mu 1930.<ref name="Profile">{{Cite web |last=Odongo |first=Jacobs |date=29 July 2008 |title=From India, Penniless, Madhvani Made A Fortune In Uganda |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1184391/india-penniless-madhvani-fortune-uganda |access-date=9 November 2017}}</ref> Nimisha yakulira mu maka g'abazadde b'e [[Kakira]], nga essaawa emu n'ekitundu okuva mu buvanjuba bw'ekibuga ekikulu, [[Kampala]]. Nakyemalira [[Idi Amin]] bwe yagoba [[Abayindi mu Uganda|Bannayuganda abava mu Asia]] mu 1972, bagenda e Bungereza ne famire ye, bwe yali wa myaka 13.<ref name="Bio" /> == Omulimu gw’obubaka == Ekibiina [[National Resistance Movement|kya National Resistance Movement]] ekiriwo kati bwe kyawamba obuyinza mu myaka gya 1980, famire ya Madhvani yaddayo mu Uganda ne yeddiza eby’obugagga byabwe.<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFSingh2008">Singh, Shubha (23 April 2008). [http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html "Uganda makes a point with Indian origin envoy"]. ''[[Hindustan Times]]''. New Dheli<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 November</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu myaka gya 1990 Nimisha yeegatta ku Uganda foreign service, yasooka kusindikibwa mu [[:en:Washington,_D.C.|Washington, DC]], nga omuwandiisi asooka ku kitebe kya Uganda eyo. Mu 2007, yakyusibwa n’atwalibwa mu kakiiko ka Uganda [[:en:Embassy|High Commission]] mu Buyindi, akasangibwa e [[:en:New_Delhi|New Delhi]], ng’omumyuka.<ref>{{Cite web |last=TTOI |date=8 May 2007 |title=Minister sells Uganda to Gujaratis |url=https://timesofindia.indiatimes.com/world/Minister-sells-Uganda-to-Gujaratis/articleshow/2016162.cms |access-date=9 November 2017}}</ref> Nga wayise omwaka gumu, yalondebwa okuba High Commissioner omujjuvu, n'aweereza mu kifo ekyo okuva mu Gwokuna 2008.<ref>{{Cite web |last=Statehouse Uganda |date=12 April 2012 |title=President mourns Manubhai M. Madhvani |url=http://www.statehouse.go.ug/media/news/2012/04/12/president-mourns-manubhai-m-madhvani |access-date=9 November 2017 |publisher=State House Uganda (SHU)}}</ref> Bwe yali eyo, mu kiseera kye kimu yakkirizibwa okugenda mu [[:en:Bangladesh|Bangladesh]], [[:en:Bhutan|Bhutan]], [[:en:Indonesia|Indonesia]], [[:en:Malaysia|Malaysia]], [[:en:Myanmar|Myanmar]], [[:en:Singapore|Singapore]], [[:en:Sri_Lanka|Sri Lanka]] ne [[:en:Thailand|Thailand]].<ref name="Bio" /> Mu summeer ya 2014 Nimisha yakyusibwa n’atwalibwa ku kitebe kya Uganda e Paris ekya Bufalansa ng’Omubaka, n’aweereza mu kifo ekyo okutuusa mu 2017. Bwe yali eyo, era yaweereza ng’omubaka w’eggwanga lye mu Portugal, Spain, [[:en:Bureau_of_International_Expositions|BIE]], [[:en:OECD|OECD]] ne UNESCO.<ref name="Move" /> Mu Gwoluberyeberye 2017 yasindikibwa e Abu Dhabi ng’omubaka wa Uganda kyokka oluvannyuma n’ayitiibwa olw’okuleetawo akakuubagano wakati wa gavumenti ya UAE ne Uganda.<ref>{{Cite web |last=Kaaya |first=Sadab Kitatta |date=16 May 2018 |title=UAE, Kampala row deepens as Arab country demands apology |url=https://observer.ug/news/headlines/57685-uae-kampala-row-deepens-as-arab-country-demands-apology |access-date=2021-03-15 |website=The Observer - Uganda |language=en-gb}}</ref> Mu kibuga Paris yasikizibwa [[Richard Nduhura]], eyali omukiise wa Uganda ow'enkalakkalira ku kitebe ky'ekibiina [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|ky'Amawanga Amagatte]] mu [[:en:New_York_City|kibuga New York]].<ref name="Move">{{Cite web |last=Vision Reporter |date=28 April 2017 |title=I will retire in Uganda - UNESCO Boss |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1452186/retire-uganda-unesco-boss |access-date=9 November 2017}}</ref> Mu Gwekkuminoogumu 2018, yasindikibwa ku kitebe kya Uganda ekya Copenhagen, ekikkirizibwa mu [[:en:Nordic_countries|mawanga ga Nordic]], ng’adda mu bigere bya Ambasada Kibedi Zaake Wanume, eyasindikibwa mu [[:en:Abu_Dhabi|Abu Dhabi]], mu United Arab Emirates. Mu 2020 yazzibwayo mu Kampala oluvannyuma [https://www.youtube.com/watch?v=EauPOJs1HCQ lw'amaloboozi agafuluma] nga [https://www.ft.com/content/617187c2-ab0b-4cf9-bdca-0aa246548745 Nimisha Madhvani yeekobaana ne banne mu kitebe ne babba n'okugaba ensimbi ezaaweebwayo okuyamba Bannayuganda ababundabunda abakoseddwa ekirwadde kya Covid-19 mu nsi yonna] . == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == 8b7t8v9xajbxkhmgb9btleuq2p5bt1e 50077 50076 2026-05-08T06:18:08Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1342218796|Nimisha Madhvani]]" 50077 wikitext text/x-wiki '''Nimisha Jayant Madhvani''' munnabyabufuzi wa [[Yuganda|Uganda]], mu kiseera kino akola ng'omubaka wa Uganda mu [[Great Britain|Bungereza]]. Mu kusooka yali omubaka wa Uganda mu Amawanga ga Nordic era n'aweebwa olukusa mu [[Denimaaka|Denmark]], [[Finilandi|Finland]], [[Isilandi|Iceland]], [[Noowe|Norway]] ne [[Swiiden|Sweden]]. Yasooka kubeera mubaka wa Uganda mu [[:en:United_Arab_Emirates|United Arab Emirates]], [[:en:International_Renewable_Energy_Agency|n’ekitongole ky’ensi yonna ekivunaanyizibwa ku masannyalaze agazzibwawo]] (IRENA).<ref>{{Cite web |last=Kyatusiimire |first=Sharon |date=7 May 2018 |title=Nimisha Madhvani Appointed Uganda's Representative to IRENA |url=https://chimpreports.com/nimisha-madhvani-appointed-ugandas-representative-to-irena/ |access-date=28 November 2018 |publisher=Chimp Reports Uganda}}</ref> Nga kino tekinnabaawo, yali mubaka wa Uganda mu [[:en:France|France]], [[Spain]], [[Portugal]] ne [[:en:UNESCO|UNESCO]], ng'abeera mu [[Paris]].<ref>{{Cite web |last=Embassy of Uganda in Paris, France |date=21 April 2017 |title=Ambassador Nimisha Madhvani Meets Director General of UNESCO |url=https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20181129100157/https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |archive-date=29 November 2018 |access-date=28 November 2018 |publisher=Embassy of Uganda in Paris, France}}</ref> == Ebyafaayo n’obuyigirize == Yazaalibwa mu Uganda mu 1959 mu maka ga Meena Madhvani ne Jayant Madhvani, bombi Bannayuganda nga baava mu [[:en:India|Buyindi]].<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}</ref> Jayant yali mubereberye ku batabani abataano aba [[Muljibhai Madhvani|Mulji Prabhudas Madhvani]] (1894–1958), [[:en:Industrialist|munnamakolero]], [[:en:Entrepreneur|omusuubuzi]] eyatandikawo ekibiina kya [[:en:Madhvani_Group|Madhvani Group of Companies]] mu 1930.<ref name="Profile">{{Cite web |last=Odongo |first=Jacobs |date=29 July 2008 |title=From India, Penniless, Madhvani Made A Fortune In Uganda |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1184391/india-penniless-madhvani-fortune-uganda |access-date=9 November 2017}}</ref> Nimisha yakulira mu maka g'abazadde b'e [[Kakira]], nga essaawa emu n'ekitundu okuva mu buvanjuba bw'ekibuga ekikulu, [[Kampala]]. Nakyemalira [[Idi Amin]] bwe yagoba [[Abayindi mu Uganda|Bannayuganda abava mu Asia]] mu 1972, bagenda e Bungereza ne famire ye, bwe yali wa myaka 13.<ref name="Bio" /> == Omulimu gw’obubaka == Ekibiina [[National Resistance Movement|kya National Resistance Movement]] ekiriwo kati bwe kyawamba obuyinza mu myaka gya 1980, famire ya Madhvani yaddayo mu Uganda ne yeddiza eby’obugagga byabwe.<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFSingh2008">Singh, Shubha (23 April 2008). [http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html "Uganda makes a point with Indian origin envoy"]. ''[[Hindustan Times]]''. New Dheli<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 November</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu myaka gya 1990 Nimisha yeegatta ku Uganda foreign service, yasooka kusindikibwa mu [[:en:Washington,_D.C.|Washington, DC]], nga omuwandiisi asooka ku kitebe kya Uganda eyo. Mu 2007, yakyusibwa n’atwalibwa mu kakiiko ka Uganda [[:en:Embassy|High Commission]] mu Buyindi, akasangibwa e [[:en:New_Delhi|New Delhi]], ng’omumyuka.<ref>{{Cite web |last=TTOI |date=8 May 2007 |title=Minister sells Uganda to Gujaratis |url=https://timesofindia.indiatimes.com/world/Minister-sells-Uganda-to-Gujaratis/articleshow/2016162.cms |access-date=9 November 2017}}</ref> Nga wayise omwaka gumu, yalondebwa okuba High Commissioner omujjuvu, n'aweereza mu kifo ekyo okuva mu Gwokuna 2008.<ref>{{Cite web |last=Statehouse Uganda |date=12 April 2012 |title=President mourns Manubhai M. Madhvani |url=http://www.statehouse.go.ug/media/news/2012/04/12/president-mourns-manubhai-m-madhvani |access-date=9 November 2017 |publisher=State House Uganda (SHU)}}</ref> Bwe yali eyo, mu kiseera kye kimu yakkirizibwa okugenda mu [[:en:Bangladesh|Bangladesh]], [[:en:Bhutan|Bhutan]], [[:en:Indonesia|Indonesia]], [[:en:Malaysia|Malaysia]], [[:en:Myanmar|Myanmar]], [[:en:Singapore|Singapore]], [[:en:Sri_Lanka|Sri Lanka]] ne [[:en:Thailand|Thailand]].<ref name="Bio" /> Mu summeer ya 2014 Nimisha yakyusibwa n’atwalibwa ku kitebe kya Uganda e Paris ekya Bufalansa ng’Omubaka, n’aweereza mu kifo ekyo okutuusa mu 2017. Bwe yali eyo, era yaweereza ng’omubaka w’eggwanga lye mu Portugal, Spain, [[:en:Bureau_of_International_Expositions|BIE]], [[:en:OECD|OECD]] ne UNESCO.<ref name="Move" /> Mu Gwoluberyeberye 2017 yasindikibwa e Abu Dhabi ng’omubaka wa Uganda kyokka oluvannyuma n’ayitiibwa olw’okuleetawo akakuubagano wakati wa gavumenti ya UAE ne Uganda.<ref>{{Cite web |last=Kaaya |first=Sadab Kitatta |date=16 May 2018 |title=UAE, Kampala row deepens as Arab country demands apology |url=https://observer.ug/news/headlines/57685-uae-kampala-row-deepens-as-arab-country-demands-apology |access-date=2021-03-15 |website=The Observer - Uganda |language=en-gb}}</ref> Mu kibuga Paris yasikizibwa [[Richard Nduhura]], eyali omukiise wa Uganda ow'enkalakkalira ku kitebe ky'ekibiina [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|ky'Amawanga Amagatte]] mu [[:en:New_York_City|kibuga New York]].<ref name="Move">{{Cite web |last=Vision Reporter |date=28 April 2017 |title=I will retire in Uganda - UNESCO Boss |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1452186/retire-uganda-unesco-boss |access-date=9 November 2017}}</ref> Mu Gwekkuminoogumu 2018, yasindikibwa ku kitebe kya Uganda ekya Copenhagen, ekikkirizibwa mu [[:en:Nordic_countries|mawanga ga Nordic]], ng’adda mu bigere bya Ambasada Kibedi Zaake Wanume, eyasindikibwa mu [[:en:Abu_Dhabi|Abu Dhabi]], mu United Arab Emirates. Mu 2020 yazzibwayo mu Kampala oluvannyuma [https://www.youtube.com/watch?v=EauPOJs1HCQ lw'amaloboozi agafuluma] nga [https://www.ft.com/content/617187c2-ab0b-4cf9-bdca-0aa246548745 Nimisha Madhvani yeekobaana ne banne mu kitebe ne babba n'okugaba ensimbi ezaaweebwayo okuyamba Bannayuganda ababundabunda abakoseddwa ekirwadde kya Covid-19 mu nsi yonna] . == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == * [https://www.mofa.go.ug/ Omukutu gwa Minisitule ya Uganda ey'ensonga z'ebweru] * [http://www.atlantadunia.com/dunia/Features/F166.htm Tide of Fortune: Enfumo y’Amaka] * [https://www.mediacentre.go.ug/news/president-praises-madhvani-group Pulezidenti Atenderezza Ekibiina kya Madhvani] Archived * [http://www.monitor.co.ug/News/National/Envoy-asks-for-gun-as-intrigue--fights-intensify/688334-3028580-6ait34z/index.html Envoy asaba emmundu nga enkwe, entalo zeeyongera] m3quund3xlffaqzpwn3enti8gg8wah2 50078 50077 2026-05-08T06:18:34Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1342218796|Nimisha Madhvani]]" 50078 wikitext text/x-wiki {{Databox}}   '''Nimisha Jayant Madhvani''' munnabyabufuzi wa [[Yuganda|Uganda]], mu kiseera kino akola ng'omubaka wa Uganda mu [[Great Britain|Bungereza]]. Mu kusooka yali omubaka wa Uganda mu Amawanga ga Nordic era n'aweebwa olukusa mu [[Denimaaka|Denmark]], [[Finilandi|Finland]], [[Isilandi|Iceland]], [[Noowe|Norway]] ne [[Swiiden|Sweden]]. Yasooka kubeera mubaka wa Uganda mu [[:en:United_Arab_Emirates|United Arab Emirates]], [[:en:International_Renewable_Energy_Agency|n’ekitongole ky’ensi yonna ekivunaanyizibwa ku masannyalaze agazzibwawo]] (IRENA).<ref>{{Cite web |last=Kyatusiimire |first=Sharon |date=7 May 2018 |title=Nimisha Madhvani Appointed Uganda's Representative to IRENA |url=https://chimpreports.com/nimisha-madhvani-appointed-ugandas-representative-to-irena/ |access-date=28 November 2018 |publisher=Chimp Reports Uganda}}</ref> Nga kino tekinnabaawo, yali mubaka wa Uganda mu [[:en:France|France]], [[Spain]], [[Portugal]] ne [[:en:UNESCO|UNESCO]], ng'abeera mu [[Paris]].<ref>{{Cite web |last=Embassy of Uganda in Paris, France |date=21 April 2017 |title=Ambassador Nimisha Madhvani Meets Director General of UNESCO |url=https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20181129100157/https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |archive-date=29 November 2018 |access-date=28 November 2018 |publisher=Embassy of Uganda in Paris, France}}</ref> == Ebyafaayo n’obuyigirize == Yazaalibwa mu Uganda mu 1959 mu maka ga Meena Madhvani ne Jayant Madhvani, bombi Bannayuganda nga baava mu [[:en:India|Buyindi]].<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}</ref> Jayant yali mubereberye ku batabani abataano aba [[Muljibhai Madhvani|Mulji Prabhudas Madhvani]] (1894–1958), [[:en:Industrialist|munnamakolero]], [[:en:Entrepreneur|omusuubuzi]] eyatandikawo ekibiina kya [[:en:Madhvani_Group|Madhvani Group of Companies]] mu 1930.<ref name="Profile">{{Cite web |last=Odongo |first=Jacobs |date=29 July 2008 |title=From India, Penniless, Madhvani Made A Fortune In Uganda |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1184391/india-penniless-madhvani-fortune-uganda |access-date=9 November 2017}}</ref> Nimisha yakulira mu maka g'abazadde b'e [[Kakira]], nga essaawa emu n'ekitundu okuva mu buvanjuba bw'ekibuga ekikulu, [[Kampala]]. Nakyemalira [[Idi Amin]] bwe yagoba [[Abayindi mu Uganda|Bannayuganda abava mu Asia]] mu 1972, bagenda e Bungereza ne famire ye, bwe yali wa myaka 13.<ref name="Bio" /> == Omulimu gw’obubaka == Ekibiina [[National Resistance Movement|kya National Resistance Movement]] ekiriwo kati bwe kyawamba obuyinza mu myaka gya 1980, famire ya Madhvani yaddayo mu Uganda ne yeddiza eby’obugagga byabwe.<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFSingh2008">Singh, Shubha (23 April 2008). [http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html "Uganda makes a point with Indian origin envoy"]. ''[[Hindustan Times]]''. New Dheli<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 November</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu myaka gya 1990 Nimisha yeegatta ku Uganda foreign service, yasooka kusindikibwa mu [[:en:Washington,_D.C.|Washington, DC]], nga omuwandiisi asooka ku kitebe kya Uganda eyo. Mu 2007, yakyusibwa n’atwalibwa mu kakiiko ka Uganda [[:en:Embassy|High Commission]] mu Buyindi, akasangibwa e [[:en:New_Delhi|New Delhi]], ng’omumyuka.<ref>{{Cite web |last=TTOI |date=8 May 2007 |title=Minister sells Uganda to Gujaratis |url=https://timesofindia.indiatimes.com/world/Minister-sells-Uganda-to-Gujaratis/articleshow/2016162.cms |access-date=9 November 2017}}</ref> Nga wayise omwaka gumu, yalondebwa okuba High Commissioner omujjuvu, n'aweereza mu kifo ekyo okuva mu Gwokuna 2008.<ref>{{Cite web |last=Statehouse Uganda |date=12 April 2012 |title=President mourns Manubhai M. Madhvani |url=http://www.statehouse.go.ug/media/news/2012/04/12/president-mourns-manubhai-m-madhvani |access-date=9 November 2017 |publisher=State House Uganda (SHU)}}</ref> Bwe yali eyo, mu kiseera kye kimu yakkirizibwa okugenda mu [[:en:Bangladesh|Bangladesh]], [[:en:Bhutan|Bhutan]], [[:en:Indonesia|Indonesia]], [[:en:Malaysia|Malaysia]], [[:en:Myanmar|Myanmar]], [[:en:Singapore|Singapore]], [[:en:Sri_Lanka|Sri Lanka]] ne [[:en:Thailand|Thailand]].<ref name="Bio" /> Mu summeer ya 2014 Nimisha yakyusibwa n’atwalibwa ku kitebe kya Uganda e Paris ekya Bufalansa ng’Omubaka, n’aweereza mu kifo ekyo okutuusa mu 2017. Bwe yali eyo, era yaweereza ng’omubaka w’eggwanga lye mu Portugal, Spain, [[:en:Bureau_of_International_Expositions|BIE]], [[:en:OECD|OECD]] ne UNESCO.<ref name="Move" /> Mu Gwoluberyeberye 2017 yasindikibwa e Abu Dhabi ng’omubaka wa Uganda kyokka oluvannyuma n’ayitiibwa olw’okuleetawo akakuubagano wakati wa gavumenti ya UAE ne Uganda.<ref>{{Cite web |last=Kaaya |first=Sadab Kitatta |date=16 May 2018 |title=UAE, Kampala row deepens as Arab country demands apology |url=https://observer.ug/news/headlines/57685-uae-kampala-row-deepens-as-arab-country-demands-apology |access-date=2021-03-15 |website=The Observer - Uganda |language=en-gb}}</ref> Mu kibuga Paris yasikizibwa [[Richard Nduhura]], eyali omukiise wa Uganda ow'enkalakkalira ku kitebe ky'ekibiina [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|ky'Amawanga Amagatte]] mu [[:en:New_York_City|kibuga New York]].<ref name="Move">{{Cite web |last=Vision Reporter |date=28 April 2017 |title=I will retire in Uganda - UNESCO Boss |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1452186/retire-uganda-unesco-boss |access-date=9 November 2017}}</ref> Mu Gwekkuminoogumu 2018, yasindikibwa ku kitebe kya Uganda ekya Copenhagen, ekikkirizibwa mu [[:en:Nordic_countries|mawanga ga Nordic]], ng’adda mu bigere bya Ambasada Kibedi Zaake Wanume, eyasindikibwa mu [[:en:Abu_Dhabi|Abu Dhabi]], mu United Arab Emirates. Mu 2020 yazzibwayo mu Kampala oluvannyuma [https://www.youtube.com/watch?v=EauPOJs1HCQ lw'amaloboozi agafuluma] nga [https://www.ft.com/content/617187c2-ab0b-4cf9-bdca-0aa246548745 Nimisha Madhvani yeekobaana ne banne mu kitebe ne babba n'okugaba ensimbi ezaaweebwayo okuyamba Bannayuganda ababundabunda abakoseddwa ekirwadde kya Covid-19 mu nsi yonna] . == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == * [https://www.mofa.go.ug/ Omukutu gwa Minisitule ya Uganda ey'ensonga z'ebweru] * [http://www.atlantadunia.com/dunia/Features/F166.htm Tide of Fortune: Enfumo y’Amaka] * [https://www.mediacentre.go.ug/news/president-praises-madhvani-group Pulezidenti Atenderezza Ekibiina kya Madhvani] Archived * [http://www.monitor.co.ug/News/National/Envoy-asks-for-gun-as-intrigue--fights-intensify/688334-3028580-6ait34z/index.html Envoy asaba emmundu nga enkwe, entalo zeeyongera] 05otbddenagz87e4gkolw2mah5nweg3 50124 50078 2026-05-08T10:18:53Z InternetArchiveBot 6271 Rescuing 1 sources and tagging 0 as dead.) #IABot (v2.0.9.5 50124 wikitext text/x-wiki {{Databox}}   '''Nimisha Jayant Madhvani''' munnabyabufuzi wa [[Yuganda|Uganda]], mu kiseera kino akola ng'omubaka wa Uganda mu [[Great Britain|Bungereza]]. Mu kusooka yali omubaka wa Uganda mu Amawanga ga Nordic era n'aweebwa olukusa mu [[Denimaaka|Denmark]], [[Finilandi|Finland]], [[Isilandi|Iceland]], [[Noowe|Norway]] ne [[Swiiden|Sweden]]. Yasooka kubeera mubaka wa Uganda mu [[:en:United_Arab_Emirates|United Arab Emirates]], [[:en:International_Renewable_Energy_Agency|n’ekitongole ky’ensi yonna ekivunaanyizibwa ku masannyalaze agazzibwawo]] (IRENA).<ref>{{Cite web |last=Kyatusiimire |first=Sharon |date=7 May 2018 |title=Nimisha Madhvani Appointed Uganda's Representative to IRENA |url=https://chimpreports.com/nimisha-madhvani-appointed-ugandas-representative-to-irena/ |access-date=28 November 2018 |publisher=Chimp Reports Uganda}}</ref> Nga kino tekinnabaawo, yali mubaka wa Uganda mu [[:en:France|France]], [[Spain]], [[Portugal]] ne [[:en:UNESCO|UNESCO]], ng'abeera mu [[Paris]].<ref>{{Cite web |last=Embassy of Uganda in Paris, France |date=21 April 2017 |title=Ambassador Nimisha Madhvani Meets Director General of UNESCO |url=https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20181129100157/https://paris.mofa.go.ug/data-dnews-43-AMBASSADOR-NIMISHA-MADHVANI-MEETS-DIRECTOR-GENERAL-OF-UNESCO.html |archive-date=29 November 2018 |access-date=28 November 2018 |publisher=Embassy of Uganda in Paris, France}}</ref> == Ebyafaayo n’obuyigirize == Yazaalibwa mu Uganda mu 1959 mu maka ga Meena Madhvani ne Jayant Madhvani, bombi Bannayuganda nga baava mu [[:en:India|Buyindi]].<ref name="Bio">{{Cite web |last=Singh |first=Shubha |date=23 April 2008 |title=Uganda makes a point with Indian origin envoy |url=http://www.hindustantimes.com/india/uganda-makes-a-point-with-indian-origin-envoy/story-QNithxLsl8zyilFwrSeKQJ.html |access-date=9 November 2017}}</ref> Jayant yali mubereberye ku batabani abataano aba [[Muljibhai Madhvani|Mulji Prabhudas Madhvani]] (1894–1958), [[:en:Industrialist|munnamakolero]], [[:en:Entrepreneur|omusuubuzi]] eyatandikawo ekibiina kya [[:en:Madhvani_Group|Madhvani Group of Companies]] mu 1930.<ref name="Profile">{{Cite web |last=Odongo |first=Jacobs |date=29 July 2008 |title=From India, Penniless, Madhvani Made A Fortune In Uganda |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1184391/india-penniless-madhvani-fortune-uganda |access-date=9 November 2017}}</ref> Nimisha yakulira mu maka g'abazadde b'e [[Kakira]], nga essaawa emu n'ekitundu okuva mu buvanjuba bw'ekibuga ekikulu, [[Kampala]]. Nakyemalira [[Idi Amin]] bwe yagoba [[Abayindi mu Uganda|Bannayuganda abava mu Asia]] mu 1972, bagenda e Bungereza ne famire ye, bwe yali wa myaka 13.<ref name="Bio" /> == Omulimu gw’obubaka == Ekibiina [[National Resistance Movement|kya National Resistance Movement]] ekiriwo kati bwe kyawamba obuyinza mu myaka gya 1980, famire ya Madhvani yaddayo mu Uganda ne yeddiza eby’obugagga byabwe.<ref name="Bio"/> Mu myaka gya 1990 Nimisha yeegatta ku Uganda foreign service, yasooka kusindikibwa mu [[:en:Washington,_D.C.|Washington, DC]], nga omuwandiisi asooka ku kitebe kya Uganda eyo. Mu 2007, yakyusibwa n’atwalibwa mu kakiiko ka Uganda [[:en:Embassy|High Commission]] mu Buyindi, akasangibwa e [[:en:New_Delhi|New Delhi]], ng’omumyuka.<ref>{{Cite web |last=TTOI |date=8 May 2007 |title=Minister sells Uganda to Gujaratis |url=https://timesofindia.indiatimes.com/world/Minister-sells-Uganda-to-Gujaratis/articleshow/2016162.cms |access-date=9 November 2017}}</ref> Nga wayise omwaka gumu, yalondebwa okuba High Commissioner omujjuvu, n'aweereza mu kifo ekyo okuva mu Gwokuna 2008.<ref>{{Cite web |last=Statehouse Uganda |date=12 April 2012 |title=President mourns Manubhai M. Madhvani |url=http://www.statehouse.go.ug/media/news/2012/04/12/president-mourns-manubhai-m-madhvani |access-date=9 November 2017 |publisher=State House Uganda (SHU)}}</ref> Bwe yali eyo, mu kiseera kye kimu yakkirizibwa okugenda mu [[:en:Bangladesh|Bangladesh]], [[:en:Bhutan|Bhutan]], [[:en:Indonesia|Indonesia]], [[:en:Malaysia|Malaysia]], [[:en:Myanmar|Myanmar]], [[:en:Singapore|Singapore]], [[:en:Sri_Lanka|Sri Lanka]] ne [[:en:Thailand|Thailand]].<ref name="Bio" /> Mu summeer ya 2014 Nimisha yakyusibwa n’atwalibwa ku kitebe kya Uganda e Paris ekya Bufalansa ng’Omubaka, n’aweereza mu kifo ekyo okutuusa mu 2017. Bwe yali eyo, era yaweereza ng’omubaka w’eggwanga lye mu Portugal, Spain, [[:en:Bureau_of_International_Expositions|BIE]], [[:en:OECD|OECD]] ne UNESCO.<ref name="Move" /> Mu Gwoluberyeberye 2017 yasindikibwa e Abu Dhabi ng’omubaka wa Uganda kyokka oluvannyuma n’ayitiibwa olw’okuleetawo akakuubagano wakati wa gavumenti ya UAE ne Uganda.<ref>{{Cite web |last=Kaaya |first=Sadab Kitatta |date=16 May 2018 |title=UAE, Kampala row deepens as Arab country demands apology |url=https://observer.ug/news/headlines/57685-uae-kampala-row-deepens-as-arab-country-demands-apology |access-date=2021-03-15 |website=The Observer - Uganda |language=en-gb}}</ref> Mu kibuga Paris yasikizibwa [[Richard Nduhura]], eyali omukiise wa Uganda ow'enkalakkalira ku kitebe ky'ekibiina [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|ky'Amawanga Amagatte]] mu [[:en:New_York_City|kibuga New York]].<ref name="Move">{{Cite web |last=Vision Reporter |date=28 April 2017 |title=I will retire in Uganda - UNESCO Boss |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1452186/retire-uganda-unesco-boss |access-date=9 November 2017}}</ref> Mu Gwekkuminoogumu 2018, yasindikibwa ku kitebe kya Uganda ekya Copenhagen, ekikkirizibwa mu [[:en:Nordic_countries|mawanga ga Nordic]], ng’adda mu bigere bya Ambasada Kibedi Zaake Wanume, eyasindikibwa mu [[:en:Abu_Dhabi|Abu Dhabi]], mu United Arab Emirates. Mu 2020 yazzibwayo mu Kampala oluvannyuma [https://www.youtube.com/watch?v=EauPOJs1HCQ lw'amaloboozi agafuluma] nga [https://www.ft.com/content/617187c2-ab0b-4cf9-bdca-0aa246548745 Nimisha Madhvani yeekobaana ne banne mu kitebe ne babba n'okugaba ensimbi ezaaweebwayo okuyamba Bannayuganda ababundabunda abakoseddwa ekirwadde kya Covid-19 mu nsi yonna] . == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == * [https://www.mofa.go.ug/ Omukutu gwa Minisitule ya Uganda ey'ensonga z'ebweru] * [http://www.atlantadunia.com/dunia/Features/F166.htm Tide of Fortune: Enfumo y’Amaka] * [https://web.archive.org/web/20240228094254/https://mediacentre.go.ug/news/president-praises-madhvani-group Pulezidenti Atenderezza Ekibiina kya Madhvani] Archived * [http://www.monitor.co.ug/News/National/Envoy-asks-for-gun-as-intrigue--fights-intensify/688334-3028580-6ait34z/index.html Envoy asaba emmundu nga enkwe, entalo zeeyongera] sug7sqfwh1fk5ug5gbn6n9kj0q5ogcy Joseph Kony 0 11389 50064 38890 2026-05-08T05:55:46Z InternetArchiveBot 6271 Rescuing 1 sources and tagging 0 as dead.) #IABot (v2.0.9.5 50064 wikitext text/x-wiki '''Joseph Rao Kony''' yazaalibwa Ogwomwenda mu 1961 Munnayuganda [[:en:Warlord|munamagye akulembera ekibinja ky'abayeekera]] eyatandikawo [[:en:Lord's_Resistance_Army|eggye lya Lord's Resistance Army]] (LRA), eritwalibwa ekibiina [[:en:MONUSCO|ky'amawanga amagatte ekikuuma emirembe]], [[:en:European_Union|omukago gwa Bulaaya]], ne gavumenti endala ez'enjawulo omuli [[Great Britain|Bungereza]] ne [[Amerika]], okubeera ekibiina ky'abatujju . Kony aludde nga y’omu ku bakulembera entalo abasinga okumanyika mu Afrika era abasinga okwetagibwa. Ono abadde alumiriza ebitongole bya gavumenti okubeera nga yali alagira okuwambibwa [[:en:Child_soldiers_in_Uganda|kw'abaana nebafuuka abajaasi]], n'okukola [[:en:Commercial_sexual_exploitation_of_children|ng'abaddu nga beetunda mu kaboozi ak'ekikulu]] . Abaana nga 66,000 beebafuuka abajaasi, ate obukadde 2 obw'abantu nebabeera nga tebalina wakubeera mu ggwanga okuva mu 1986 okutuuka mu 2009 nga kino kyakolebwa amagye gge. Kony yali alumirizibwa mu 2005 [[:en:War_crime|olw'emisango gy'entalo]] [[:en:Crimes_against_humanity|n'emisango gy'okutulugunya abantu]] nga kino kyali mu [[:en:International_Criminal_Court|kkooti y’ensi yonna]] (ICC) esinganibwa mu [[:en:The_Hague|kibuga The Hague,]] kyokka yeewala okukwatibwa. Ono abadde alina [[:en:Interpol_notice|ekiwandiiko]] kya kya [[:en:Interpol|poliisi y'ensi]] yonna ekigamba nti alina okukwatibwa ng'okusaba kwa ICC bwekwali okuva mu 2006. Okuva [[:en:Juba_peace_talks|enteeseganya z’emirembe e Juba]] mu 2006, eggye ly'abayeekera erya Lord’s Resistance Army terikyakola mu Uganda. Ensonda zigamba nti bali mu [[Democratic Republic of Congo|Democratic Republic of the Congo]] (DRC), [[Central African Republic]] (CAR), oba [[South Sudan]] . Mu 2013, kyategeezebwa nti obulamu wa Kony bwaali mu mbeera mbi, era [[:en:Michel_Djotodia|Michel Djotodia]], pulezidenti wa CAR, yagamba nti yali ateesa ne Kony okwewaayo. Okutuuka mu Gwokuna gwa 2017, Kony yali tamannyikiddwa mayitire gge, wabula ng'amaggye gge kyali kigambibwa nti gaali gakendedde nga basigadde abasirikale nga 100, nga bakiridde okuviira ddala ku 3,000 gyebaaliko. Amerika ne Uganda bombi baakomekereza okuyiga Kony n'abayeekera ba LRA, nga bakiriza nti bano baali tebakyatiisa byakwerinda bya Uganda. Okutuuka mu 2022, kigambibwa nti yeekweeka mu [[Darfur]]. == Obulamu bwe ne famire == Kony yazaalibwa mu Gwomwenda gwa 1961 <ref>{{Cite web|last=apofeed|date=2025-01-17|title=Questions and answers on the confirmation of charges hearing against Joseph Kony at the International Criminal Court|url=https://african.business/2025/01/apo-newsfeed/questions-and-answers-on-the-confirmation-of-charges-hearing-against-joseph-kony-at-the-international-criminal-court|access-date=2025-05-30|website=African Business|language=en-GB}}</ref> mu [[:en:Odek|kibuga Odek]] [[:en:Northern_Region,_Uganda|mu kitundu ky'omubukiika ddyo]] bwa [[:en:Protectorate_of_Uganda|Uganda]] . <ref name="independent">{{cite news|last=Howden|first=Daniel|date=8 November 2008|title=The deadly cult of Joseph Kony|newspaper=[[The Independent]]|url=https://www.independent.co.uk/news/world/africa/the-deadly-cult-of-joseph-kony-1001084.html|url-status=live|access-date=7 March 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20120310145815/http://www.independent.co.uk/news/world/africa/the-deadly-cult-of-joseph-kony-1001084.html|archive-date=10 March 2012}}</ref> <ref name="bbcprofile">{{cite news|url=https://www.bbc.com/news/world-africa-17299084|title=Joseph Kony: Profile of the LRA leader|date=8 March 2012|work=BBC News|access-date=2 February 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180204104508/http://www.bbc.com/news/world-africa-17299084|archive-date=4 February 2018|url-status=live}}</ref> <ref name="Britannica bio">https://www.britannica.com/EBchecked/topic/1017670/Joseph-Kony</ref> <ref>{{Cite web|title=How a Ugandan rebel leader ended up at the ICC|url=https://www.dw.com/en/how-a-ugandan-rebel-leader-ended-up-at-the-icc/a-56447484|access-date=2021-09-15|website=[[Deutsche Welle]]}}</ref> <ref name="Guardian">{{cite news|last=Halliday|first=Josh|date=8 March 2012|title=Kony 2012 documentary on Ugandan warlord is unlikely viral phenomenon|work=[[The Guardian]]|url=https://www.theguardian.com/world/2012/mar/08/kony-2012-joseph-rao-kony|access-date=8 November 2022}}</ref> Y'omu ku bali mu ggwanga lw'abantu abamannyikiddwa nga Abachooli . <ref name="independent" /> <ref>{{Cite web|last1=Fischer|first1=Hilke|last2=Wanjohi|first2=Coletta|date=17 December 2014|title=The Lord's Resistance Army|url=https://www.dw.com/en/the-lords-resistance-army-violence-in-the-name-of-god/a-18136620|access-date=12 September 2021|website=[[Deutsche Welle]]}}</ref> Kitaawe Luizi Obol yali mulimi era [[:en:Catechism|eyayigirizibwa okusomesa ebikwatagana ku by'ediini]] mu Klezia. Maama wa Kony, Nora Oting, yali [[:en:Anglican|Mukulisitaayo]] ng'era nga naye mulimi. <ref name=":1">{{cite news|last=Samura|first=Sorious|author-link=Sorious Samura|date=20 August 2012|title=Joseph Kony's sister tells of family's 'curse'|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-africa-19314268|url-status=live|archive-url=https://web.archive.org/web/20120820020907/http://www.bbc.co.uk/news/world-africa-19314268|archive-date=20 August 2012|access-date=20 August 2012|website=[[Panorama (TV series)|Panorama]]|publisher=BBC}}</ref> Yali muto oba ow'okubiri mu bato ku baana omukaaga mu famire.<ref name=":0">[[Template:Sfnm]]</ref> Mwannyina omukulu, Gabriela Lakot, akyabeera mu Odek. <ref name=":1" /> Yalina enkolagana ennungi ne baganda be, naye yayanguwa okwesasuza mu nkaayana, singa wali nga omulumbye, yateranga okukozesa obutabanguko. <ref name="Innocents Lost p. 105-144">{{cite book|last=Briggs|first=Jimmie|url=https://archive.org/details/innocentslostwhe0000brig|title=Innocents Lost: When child soldiers go to war|publisher=[[Basic Books]]|year=2005|isbn=0-465-00798-8|pages=[https://archive.org/details/innocentslostwhe0000brig/page/105 105–144]|url-access=registration}}</ref> Kony teyamaliriza kusoma, kuba yavaayo ng'alina emyaka 15. <ref name="independent" /><ref name="Innocents Lost p. 105-144" /> Yali yali mulenzi eyayamba ngako ku basuumba mu Klezia okutuusa mu 1976. <ref name=":0" /> Yawasa Selly era bombi baazaala omwana omulenzi eyali amannyikiddwa nga [[Ali Kony|Ali Ssalongo Kony]] . <ref name="Innocents Lost p. 105-144" /> == Omukulembeze w’abayeekera == Mu 1995, Kony yasituka n’afuuka ow'ettutumu ku [[:en:Acholiland|ttaka ly'Abachooli]] oluvannyuma lw’ekibiina [[:en:Holy_Spirit_Movement|ky’Omwoyo Omutukuvu]] ekya [[Alice Auma]] (era amanyiddwa nga Lakwena era nga Kony ateeberezebwa okubeera nga yamulinako oluganda). Okugibwa kwa Pulezidenti wa Acholi [[:en:Tito_Okello|Tito Okello]] mu buyinza ekyakolebwa [[Yoweri Museveni]] n'ekiibna kye ekya [[:en:National_Resistance_Army|National Resistance Army]] (NRA) mu [[:en:Ugandan_Bush_War|lutalo lw'omu nsiko mu Uganda]] wakati wa 1981 ne 1986 kwali kutuuse ku ntikko y'okunyaga ebisolo mu bungi, okusobya ku bakazi, okwokya amaka, [[:en:Genocide|ekutta abantu,]] n'okuttibwa okwakolebwa amagye ga Museveni. <ref>{{cite web|title=What is the present government attitude and treatment of members of Acholi tribe|url=http://www.refworld.org/cgi-bin/texis/vtx/rwmain?page=topic&tocid=463af2212&toid=469f2f892&publisher=&type=&coi=BDI&docid=3ae6ad345c&skip=0|url-status=live|archive-url=https://web.archive.org/web/20130609222605/http://www.refworld.org/cgi-bin/texis/vtx/rwmain?page=topic&tocid=463af2212&toid=469f2f892&publisher=&type=&coi=BDI&docid=3ae6ad345c&skip=0|archive-date=9 June 2013|access-date=16 April 2013|website=refworld|publisher=[[United Nations High Commissioner for Refugees]]}}</ref> Ebikolwa ebyakolebwa ekibiina kya Museveni ekya NRA, kati ekimanyiddwa nga [[Eggye lya Uganda People's Defense Force|Uganda People's Defence Force]], kye kyaviirako Kony okutondawo ekibiina kya LRA. Obuyeekera buno bwavaamu [[:en:Concentration_camps|enkambi z’abasibe abaakwatibwa mu biseera by'entalo]] mu bukiika ddyo bwa Uganda ng’abantu abasoba mu bukadde bubiri basibiddwa. Gavumenti yayokya ebintu by'abantu ennyonyi eziriko emundu enene, n'okutta namungi w'abantu. Waaliwo okukakibwa kw'abantu okubeera nga baali tebakyalina webabeera mu bitundu ky’obukiika ddyo. Kakuyegere munsi yonna yatandika nga bagamba enkambi zino zisanyizibweewo abantu baddeyo mu byalo byabwe gyebaava. <ref name=":0">{{cite web|title=Uganda|url=http://www.internal-displacement.org/countries/Uganda|url-status=live|archive-url=https://web.archive.org/web/20130419024117/http://www.internal-displacement.org/countries/Uganda|archive-date=19 April 2013|access-date=17 April 2013|website=International Displacement Monitoring Centre}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="1">[http://www.internal-displacement.org/countries/Uganda "Uganda"]. ''International Displacement Monitoring Centre''. [https://web.archive.org/web/20130419024117/http://www.internal-displacement.org/countries/Uganda Archived] from the original on 19 April 2013<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">17 April</span> 2013</span>.</cite><span title="ctx_ver=Z39.88-2004&rft_val_fmt=info%3Aofi%2Ffmt%3Akev%3Amtx%3Ajournal&rft.genre=unknown&rft.jtitle=International+Displacement+Monitoring+Centre&rft.atitle=Uganda&rft_id=http%3A%2F%2Fwww.internal-displacement.org%2Fcountries%2FUganda&rfr_id=info%3Asid%2Flg.wikipedia.org%3AJoseph+Kony" class="Z3988" data-ve-ignore="1"></span></ref> <ref name="aa">{{cite journal|author=Ruddy Doom and Koen Vlassenroot|year=1999|title=Kony's message: A new Koine? The Lord's Resistance Army in northern Uganda|journal=African Affairs|volume=98|issue=390|pages=5–36|doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a008002|s2cid=111914560}}</ref> <ref>[http://www.irinnews.org/InDepthMain.aspx?InDepthId=58&ReportId=72472 "Interview with Vincent Otti, LRA second in command"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929083137/http://www.irinnews.org/InDepthMain.aspx?InDepthId=58&ReportId=72472|date=29 September 2007}} and [http://www.irinnews.org/InDepthMain.aspx?InDepthId=58&ReportId=72445 " A leadership based on claims of divine revelations"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070929120859/http://www.irinnews.org/InDepthMain.aspx?InDepthId=58&ReportId=72445|date=29 September 2007}} in ''[[:en:The_New_Humanitarian|IRIN]] In Depth'', June 2007.</ref> <ref>{{Cite web|last=|first=|date=2014-11-06|title=Joseph Kony is hiding out on Sudan border, report claims|url=http://www.theguardian.com/world/2014/nov/06/joseph-kony-hiding-sudan-border-report-lra|access-date=2021-09-11|website=[[The Guardian]]|language=|agency=[[France-Presse]]}}</ref> Mu 2006, mu nteeseganya z’emirembe [[:en:Juba|e Juba]] n’abayeekera ba LRA, gavumenti ya Museveni yawa olukusa abantu b’omu kitundu okudda mu byalo byabwe. Eno yeeyali etandikwa y'okutereeza amaka amaka, enguudo n’ebirala. <ref name=":0"/> <ref>{{cite news|date=16 October 2010|title=Four African nations crack down on LRA|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-africa-11558746|url-status=live|access-date=11 February 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20120320125047/http://www.bbc.co.uk/news/world-africa-11558746|archive-date=20 March 2012}}</ref> <ref name="bbcannounce2">{{cite news|date=13 August 2006|title=Ugandan army 'kills senior rebel'|work=[[BBC News]]|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/africa/4788657.stm|url-status=live|access-date=7 March 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20130728114728/http://news.bbc.co.uk/2/hi/africa/4788657.stm|archive-date=28 July 2013}}</ref> === Eggye ly'abayeekera eriyitibwa Lord's Resistance Army === Kony abadde yeenyigira mu kuwamba n'okuteeka [[:en:Military_use_of_children|abaana abato mu bujaasi]] . Aba LRA bamaze emyaka kkumi nga balwanagana n’amaggye ga gavumenti aga NRA oba [[Eggye lya Uganda People's Defense Force|UPDF]] munda mu [[Yuganda|Uganda]] ne mu South Sudan. Mu 2008, amagye ga Uganda gaalumba DRC nga ganoonya aba LRA mu kikwekweeto ekyali kitumiddwa 'Operation Lightning Thunder'. <ref>{{cite news|last=Zibwa|first=Mutai|date=2 March 2012|title=UPDF in Kony hunt accused of rape, looting|url=http://www.observer.ug/index.php?option=com_content&view=article&id=17456|newspaper=[[The Observer (Uganda)|The Observer]]|access-date=17 April 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131213171715/http://www.observer.ug/index.php?option=com_content&view=article&id=17456|archive-date=13 December 2013|url-status=live}}</ref> Mu Gwekuminoogumu ogwa 2013, kyali kitegezebwa nga Kony bweyali mu mbeera embi mu tawuni ya Nzoka mu buvanjuba bwa CAR. <ref>{{cite news|title=Joseph Kony: US doubts LRA rebel leader's surrender|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-africa-25036874|work=BBC News|date=21 November 2013|access-date=27 May 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20181121082044/https://www.bbc.co.uk/news/world-africa-25036874|archive-date=21 November 2018|url-status=live}}</ref> Ng'ozeeye emabegako n'otunulira kakuyege wa LRA ow'okukola obutabanguko, omukutu gw'amawulire agayitibwa ''[[:en:The_Guardian|The Guardian]]'' gaategeze nti mu 2015 amagye ga Kony ge geegaavirako okufa kw’abantu abasoba mu 100,000 n’okuwambibwa kw'abaana abatakka wansi wa 60,000. Ebikolwa eby'obukambwe eby'enjawulo ebyakolebwa ebirala mwemuli [[:en:Wartime_sexual_violence|okusobya ku bawala abato]] n'okubawamba okukozesebwa [[:en:Sexual_slavery|ng'abaddu b'akaboozi]] ak'abantu abakulu . <ref name="Baddorf">{{Cite news|last=Baddorf|first=Zack|date=20 April 2017|title=Uganda Ends Its Hunt for Joseph Kony Empty-Handed|newspaper=The New York Times|url=https://www.nytimes.com/2017/04/20/world/africa/uganda-joseph-kony-lra.html|url-status=live|access-date=21 April 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20180107075605/https://www.nytimes.com/2017/04/20/world/africa/uganda-joseph-kony-lra.html|archive-date=7 January 2018}}</ref> <ref name="Smith">{{cite news|last=Smith|first=David|author-link=David Smith (journalist)|date=7 January 2015|title=Surrender of senior aide to Joseph Kony is major blow to Lord's Resistance Army|url=https://www.theguardian.com/global-development/2015/jan/07/surrender-aide-joseph-kony-blow-lords-resistance-army|newspaper=The Guardian|access-date=24 March 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20160329025434/http://www.theguardian.com/global-development/2015/jan/07/surrender-aide-joseph-kony-blow-lords-resistance-army|archive-date=29 March 2016|url-status=live}}</ref> <ref>{{cite news|last=Mark|first=Monica|date=21 November 2013|title=Ugandan warlord Joseph Kony 'in talks' with Central African Republic|newspaper=The Guardian|url=https://www.theguardian.com/world/2013/nov/21/ugandan-warlord-joseph-kony-urged-surrender|url-status=live|access-date=23 November 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20161207051232/https://www.theguardian.com/world/2013/nov/21/ugandan-warlord-joseph-kony-urged-surrender|archive-date=7 December 2016}}</ref> <ref>{{cite press release|title=Warrant of Arrest unsealed against five LRA Commanders|url=http://www.icc-cpi.int/en_menus/icc/press%20and%20media/press%20releases/2005/Pages/warrant%20of%20arrest%20unsealed%20against%20five%20lra%20commanders.aspx|publisher=[[International Criminal Court]]|date=14 October 2005|access-date=2 June 2009|url-status=dead|archive-url=https://web.archive.org/web/20131212163344/http://www.icc-cpi.int/en_menus/icc/press%20and%20media/press%20releases/2005/Pages/warrant%20of%20arrest%20unsealed%20against%20five%20lra%20commanders.aspx|archive-date=12 December 2013}}</ref> <ref>{{cite web|date=19 May 2009|title=Read The Bill: H.R. 2478|url=http://www.govtrack.us/congress/billtext.xpd?bill=h111-2478|url-status=live|archive-url=https://web.archive.org/web/20110203034510/http://www.govtrack.us/congress/billtext.xpd?bill=h111-2478|archive-date=3 February 2011|access-date=11 July 2011|publisher=GovTrack.us}}</ref> Omuwendo gwennyini ogw’abajaasi ba LRA gwawukana nnyo okumala emyaka egiyise, nga gutuuka ku bajaasi 3000. Mu 2017, abaali mu kibiina kino baali bakendedde nnyo nebatuuka ku bajaasi abateberebwa okubeera 100. Mu Gwokuna 2017, [[:en:Politics_of_Uganda|gavumenti ya Uganda]] n'eya Amerika zombi zaakomya kaweefube w’okunoonya Kony n’okulwanyisa LRA, nga bagamba nti LRA yali tekyalina bulabe bwa maanyi eri Uganda mu by’okwerinda. <ref name="Baddorf"/> <ref name="Smith"/> Nga tebanaba kutandika okulwanyisa okunyigirizibwa kwa gavumenti kweyali ebaleetako, kigambibwa LRA yakyuka n'ewakanya abawagizi ba Kony bennyini, mungeri y'okulongoosa [[:en:Acholi_people|bantu ba Acholi]] n'okufuula Uganda nga [[:en:Theocracy|efugibwa abasuumba n'abakiririza mu Katonda]]. <ref name="independent"/> <ref>{{Cite web|title=Wanted: Joseph Kony|url=https://2009-2017.state.gov/j/gcj/wcrp/206078.htm|access-date=2021-09-15|website=U.S. Department of State}}</ref> <ref>{{Cite web|date=18 December 2017|title=Top 10 Most Wanted Criminals in the World 2018|url=https://improb.com/top-most-wanted-criminals-in-the-world/|access-date=21 November 2019|website=Improb|language=en-US|archive-date=7 April 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190407025924/https://improb.com/top-most-wanted-criminals-in-the-world/|url-status=dead}}</ref>​ <ref>{{Cite web|date=25 November 2008|title=Top 10 Fugitives in the World Still on the Run|url=https://www.toptenz.net/top-10-fugitives.php|access-date=18 January 2020|website=Toptenz.net|language=en-US}}</ref> <ref>{{Cite web|date=2020-03-10|title=Kony's rebels remain a threat, but they're also selling honey to get by {{!}} African Arguments|url=https://africanarguments.org/2020/03/joseph-kony-lra-rebels-threat-selling-honey/|access-date=2021-09-15|language=en-GB}}</ref> Kony yeetwaala okubeera omwegezi wa Katonda era emyoyo mwegiyita okwogerezeganya n'abantu era nti yakyalirwaako emyoyo 13, nga mwemuli n'omusambwa okuva e China.<ref name="independent" /> Okwefananyiriza, ekibiina kirimu [[:en:Mysticism|enzikiriza ez'enjawulo]] nga [[:en:Mysticism|zirimu eby'emizimu]], eggwanga ly'abachooli n'eby'ediini ez'enjawulo,era yali agamba nti agenda kutandikawo eggwanga ekidukanyizibwa abakiririza mu Katonda ng'asinziira ku [[:en:Ten_Commandments|mateeka 10 ag'omu bayibuli]] n'obuwangwa bw'abachooli. === Bamulumiriza === Mu Gwekumi gwa 2006, ICC yalangirira ekiwandiiko ky'okukwatibwa kw'abantu bataano ab’ekibiina ky'eggye lya Lord’s Resistance Army olw'ebikolobero byebaali bazizza eri abantu oluvannyuma lw’okubeera nga baali babalumiriza. Ku lunaku olwaddako, eyali minisita wa Uganda ow’ebyokwerinda [[Amama Mbabazi]] yakyasanguza nti abantu abaali ku kiwandiko kino yali Kony, omumyuka we [[:en:Vincent_Otti|Vincent Otti]], n’abaduumizi ba LRA [[:en:Raska_Lukwiya|Raska Lukwiya]], [[:en:Okot_Odhiambo|Okot Odhiambo]], ne [[:en:Dominic_Ongwen|Dominic Ongwen]]. Amagye ga Uganda gatta Lukwiya nga 12 Ogwomunaana 2006. <ref name="bbcannounce">{{cite news|date=13 August 2006|title=Ugandan army 'kills senior rebel'|work=[[BBC News]]|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/africa/4788657.stm|url-status=live|access-date=7 March 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20130728114728/http://news.bbc.co.uk/2/hi/africa/4788657.stm|archive-date=28 July 2013}}</ref><ref name="Baddorf"/> Omukutu gwa [[:en:BBC|BBC]] gwafuna amawulire nti Otti yali attiddwa nga 2 Ogwekumi mu 2007, mu maka ga Kony. <ref>{{cite news|title=Otti 'executed by Uganda rebels'|url=http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/africa/7156284.stm|work=BBC News|date=21 December 2007|access-date=8 March 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20120311075838/http://news.bbc.co.uk/1/hi/world/africa/7156284.stm|archive-date=11 March 2012|url-status=live}}</ref> Mu Gwekuminoogumu mu 2006, Kony yasisinkana Jan Egeland, [[:en:Under-Secretary-General_for_Humanitarian_Affairs_and_Emergency_Relief_Coordinator|omuwandiisi w'ekibiina ky'amawanga amagatte avunaanyizibwa ku nsonga z'abantu n'omukwanaganya w'obuyambi obw'amangu]] . <ref>https://en.wikipedia.org/wiki/Jan_Egeland</ref> Omukutu gwa Journeyman Pictures gwafulumya emboozi gye yakola ne Kony mu 2006 mwe yalangirira nti: "Ndi mulwanyi wa ddembe, so si mutujju." <ref>{{YouTube|id=dWiF9hSgyoU|title=Joseph Kony's defiant interview: the only ever interview with Kony}}</ref> Yategeezezza omukutu gwa [[:en:Reuters|Reuters]] : "Tetulina mwana yenna. Tulina abalwanyi bokka." <ref>{{cite web|url=http://www.alertnet.org/thenews/newsdesk/L12604312.htm|title=[AlertNet]|access-date=29 July 2007|archive-url=https://web.archive.org/web/20071205161329/http://www.alertnet.org/thenews/newsdesk/L12604312.htm|archive-date=5 December 2007|url-status=live}}{{subscription required}}</ref> Abawaabi ba gavumenti mu ICC baasaba okuwulira omusango ''mu butabeerawo'' okukakasa emisango egyavunaanibwa Kony mu Gwekuminoogumu gwa 2022, era mu 2024 okuwulira omusango kwali kutegekeddwa nga 15 Ogwekumi. <ref>{{cite web|url=https://www.jurist.org/news/2024/03/icc-judges-allow-trial-against-uganda-rebel-joseph-kony-to-move-forward-in-his-absence/|title=ICC judges allow trial against Uganda rebel Joseph Kony to move forward in his absence|website=Jurist|date=5 March 2024|first=Malaika|last=Grafe}}</ref> Kony yali ajja kukiikirirwa munnamateeka alondeddwa kkooti singa aba tannakwatibwa ng’okuwulira omusango kutuse, okwaali kusokera ddala okwekikula kino mu kkooti y'ensi yonna eya ICC, okubaawo. <ref>{{cite news|url=https://apnews.com/article/joseph-kony-lra-icc-uganda-rebel-leader-8aa7fcbc3e0fb316154ab4308a39f7f4|title=International Criminal Court to hold first ever in absentia hearing over Ugandan rebel leader Kony|newspaper=The Associated Press|date=4 March 2024}}</ref> == Enzikiriza z’eddiini == Abagoberezi ba Kony, wamu n’abaali bamuvumirira, baalina okukiriza nti [[:en:Demonic_possession|yali alinyibwaako emizimu]]. Kony y'agamba ng'abaana be abaserikale nti omusaalaba gwebaabateeka ngako kifuba kyabwe nga bakozesa buto, gwali gwakubakuuma okuva eri amasasi. <ref name="Innocents Lost p. 105-144" /> Ye muwagizi nnyo ow'okuwasa [[:en:Polygamy|abakazi abangi]], era kirowoozebwa nti yalina abakyala 60, <ref name="bbcprofile" /> era nga yali taata w'abaana 42<ref name=":2" />.  olupapula lwa 136  Kony yakikatiriza nti ye ne LRA baalo balwanirira [[:en:Ten_Commandments|Amateeka Ekkumi]] agaawandikibwa mu Bayibuli, <ref name=":2">{{Cite web|title=Religious Beliefs of Joseph Kony's Lord's Resistance Army|url=https://www.nytimes.com/interactive/projects/documents/religious-beliefs-of-joseph-konys-lords-resistance-army|access-date=2023-06-17|website=www.nytimes.com}}</ref> era n'awolereza ebikolwa bye mu mboozi ey'akafubo, ng'agamba nti, "Kibi? Tekirinyirira ddembe ly'abuntu. Era ekiragiro ekyo tekyaweebwa Yusufu. Tekyaweebwa LRA. Nedda, ebiragiro ebyo byaweebwa Katonda." <ref>{{cite news|last=Farmar|first=Sam|date=28 June 2006|title=I will use the Ten Commandments to liberate Uganda|url=https://www.thetimes.com/travel/destinations/africa-travel/south-africa/i-will-use-the-ten-commandments-to-liberate-uganda-snr280dcwnb|newspaper=[[The Times]]|access-date=8 December 2013|url-access=subscription|archive-url=https://web.archive.org/web/20131222172129/http://www.thetimes.co.uk/tto/news/world/article1982845.ece|archive-date=22 December 2013|url-status=live}}</ref> Omukulembeze w'eby'obufuzi mu Uganda [[Betty Oyella Bigombe|Betty Bigombe]] yajjukizza nti Kony n'abagoberezi bbe baakozesa nga buto okugoba amasasi [[:en:Demon|n'emyoyo emibi]] . <ref>{{cite news|first=Nora|last=Boustany|date=11 July 2007|title=The Woman Behind Uganda's Peace Hopes|url=https://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2007/07/10/AR2007071001933.html|newspaper=The Washington Post|access-date=21 October 2011|archive-url=https://web.archive.org/web/20120330053414/http://www.washingtonpost.com/wp-dyn/content/article/2007/07/10/AR2007071001933.html|archive-date=30 March 2012|url-status=live}}</ref> Kony y'agamba nti ye mubiri ogwali guyisibwaamu emizimu n'emyoyo okugya kunsi. Mu 2008, bwe yali ayanukula okusaba kwa Pulezidenti wa Uganda Yoweri Museveni okwenyigira mu nteeseganya z'emirembe ng'ayita ku ssimu, y'agamba nti, "Nja kwogera ne Museveni nga mpita mu mwoyo emitukuvu so si ku ssimu." <ref>{{Cite news|url=https://reliefweb.int/report/uganda/uganda-museveni-accepts-direct-kony-talks|title=Uganda: Museveni accepts direct Kony talks|work=ReliefWeb|access-date=2 February 2018|language=en|archive-url=https://web.archive.org/web/20180203064605/https://reliefweb.int/report/uganda/uganda-museveni-accepts-direct-kony-talks|archive-date=3 February 2018|url-status=live}}</ref> Mu nteeseganya z’emirembe mu 1994, Kony yakulemberwa abasajja abaali mu ngoye nga bamansira [[:en:Holy_water|amazzi amatukuvu]] . Okusinziira ku Francis Ongom, eyali omuserikale wa LRA eyeewaggula, Kony "azudde ensonga za [[Baibuli|Bayibuli]] ez'okutta abalogo, olw'okutta [abo abalimi oba abalya] embizzi olw'emboozi [[:en:Exorcism_of_the_Gerasene_demoniac|y'embizzi z'e Gadarene]], n'okutta abantu [abalala] kubanga Katonda yakola kye kimu ku [[:en:Noah's_Ark|mataba ga Nuuwa]] ne [[:en:Sodom_and_Gomorrah|Sodomu ne Ggomola]] ." <ref>{{cite news|last=Hitchens|first=Christopher|author-link=Christopher Hitchens|date=January 2006|title=Childhood's End|url=https://www.vanityfair.com/politics/features/2006/01/hitchens200601|newspaper=[[Vanity Fair (magazine)|Vanity Fair]]|access-date=8 December 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131212101315/http://www.vanityfair.com/politics/features/2006/01/hitchens200601|archive-date=12 December 2013|url-status=live}}</ref> == Ebikolwa eri Kony == === Uganda === Nga tebannaba buyeekera, yatoloka mu 1989 n’agenda e Uganda. Oluvannyuma yawambibwa gavumenti ya Uganda. Yayimbulwa mu 1992 oluvannyuma lwa gavumenti obutakyamutunuulira ng’omuntu ow’entiisa.<ref>https://en.wikipedia.org/wiki/Template:Sfnm</ref> Amagye ga Uganda gagezezzaako okutta Kony mu buyeekera bwe bwonna. Mu kaweefube wa Uganda okulondoola Kony, abaali abalwanyi ba LRA bawandiisiddwa okunoonya ebitundu ebyesudde mu CAR, Sudan, ne DRC gye yasemba okulabibwa. <ref>{{cite news|last=Gettleman|first=Jeffrey|author-link=Jeffrey Gettleman|date=10 April 2010|title=Uganda Enlists Former Rebels to End a War|url=https://www.nytimes.com/2010/04/11/world/africa/11lra.html|newspaper=The New York Times|access-date=11 July 2011|archive-url=https://web.archive.org/web/20110715050636/http://www.nytimes.com/2010/04/11/world/africa/11lra.html|archive-date=15 July 2011|url-status=live}}</ref> === Amerika === [[File:USMC-120228-M-CF241-480.jpg|thumb|Amagye ga reconnaissance Marine nga gayita mu nkola z’okuzuula akabi n’ekibinja ky’abajaasi ba Uganda, Mu Gwokubiri, 28. Amagye ga Special Purpose Marine Air Ground Task Force ey'e 12 yasindika ttiimu entono ey’abaserikale b’oku mazzi mu Uganda mu Gwokubiri nga 3, okutendeka amagye ga Uganda okulwanirira al-Shabaab mu Somalia n’okuyigga Joseph Kony n’eggye lya Lord's Resistance Army.]] Oluvannyuma [[:en:September_11_attacks|lw’obulumbaganyi obwaliwo nga Gwekuminoogumu nga 11]], [[Amerika]] yalonda ekibiina kya LRA ekibinja ky’abatujju.<ref>{{cite web|url=http://www.fas.org/irp/world/para/dos120601.html|title=Statement on the Designation of 39 Organizations on the USA PATRIOT Act's Terrorist Exclusion List|author=Philip T. Reeker|publisher=U.S. Department of State|date=6 December 2001|access-date=15 February 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20120312082418/http://www.fas.org/irp/world/para/dos120601.html|archive-date=12 March 2012|url-status=live}}</ref> Mu Gwomunaana mu 2008, ekitongole kya Amerika ku nsonga z'eggwanga kyalangirira Kony [[:en:Specially_Designated_Global_Terrorist|okubeera nga nalukalala ali kutendera gw'ensi]] yonna okusinziira ku [[:en:Executive_Order_13224|kiwandiiko ky'abakungu namba 13224]] ekiraga eby'enfuna n'ebibonerezo. <ref>{{Cite web|date=29 August 2008|title=In the Matter of the Designation of: Joseph Kony as a Specially Designated Global Terrorist Pursuant to Section 1(b) of Executive Order 13224, as Amended|url=https://www.federalregister.gov/documents/2008/08/29/E8-20164/in-the-matter-of-the-designation-of-joseph-kony-as-a-specially-designated-global-terrorist-pursuant|access-date=23 September 2020|website=Federal Register}}</ref> Mu Gwekumineebiri mu 2008, Pulezidenti wa Amerika [[:en:George_W._Bush|George W. Bush]] yassa omukono ku [[:en:United_States_Africa_Command|kiragiro kya Amerika ekiduumira Afrika]] okuwa gavumenti ya Uganda obuyambi mu by'ensimbi n'enteekateeka mu kiseera [[:en:2008–2009_Garamba_offensive|ky'olulumba lwa Garamba olwa 2008–2009]], olutaatukirira, olwatuumibwa erinnya lya''Operation Lightning Thunder'' . <ref>{{Cite news|last1=Gettleman|first1=Jeffrey|last2=Schmitt|first2=Eric|author-link2=Eric P. Schmitt|date=6 February 2009|title=U.S. Aided a Failed Plan to Rout Ugandan Rebels|url=https://www.nytimes.com/2009/02/07/world/africa/07congo.html|newspaper=The New York Times|access-date=12 March 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20120318044001/http://www.nytimes.com/2009/02/07/world/africa/07congo.html|archive-date=18 March 2012|url-status=live}}</ref> Tewali magye ga Amerika geenyigiramu butereevu. Abawabuzi ba Amerika 17 n'abatematema ensonga baawaawo okunoonyereza, ebikola n'amafuta eri banaabwe ab'amagye ga Uganda. Obulumbaganyi buno bwasindikiriza Kony okuva mu nkambi ye ey’omu nsiko, naye teyakwatibwa. Abaana 100 beebataasibwa. <ref>{{Cite news|last1=Gettleman|first1=Jeffrey|last2=Schmitt|first2=Eric|author-link2=Eric P. Schmitt|date=6 February 2009|title=U.S. Aided a Failed Plan to Rout Ugandan Rebels|url=https://www.nytimes.com/2009/02/07/world/africa/07congo.html|newspaper=The New York Times|access-date=12 March 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20120318044001/http://www.nytimes.com/2009/02/07/world/africa/07congo.html|archive-date=18 March 2012|url-status=live}}</ref> Mu Gwokutaano mu 2010, Pulezidenti [[:en:Barack_Obama|Barack Obama]] yasa omukono ku tteeka erya [[:en:Lord's_Resistance_Army_Disarmament_and_Northern_Uganda_Recovery_Act|Lord's Resistance Army Disarmament and Northern Uganda Recovery Act]], <ref>{{Cite news|url=http://www.theresolve.org/lra-disarmament-and-northern-uganda-recovery-act-of-2009|title=LRA Disarmament and Northern Uganda Recovery Act of 2009|work=Resolve Uganda|date=24 May 2010|url-status=dead|archive-url=https://web.archive.org/web/20110728100518/http://www.theresolve.org/lra-disarmament-and-northern-uganda-recovery-act-of-2009|archive-date=28 July 2011}}</ref> etteeka eryagenderera okuyimiriza Kony ne LRA. Ebbago lino lyayisibwa awatali kuwakanya mu [[:en:United_States_Senate|lukiiko lwa Amerika olwa Senate]] nga 11 Ogwokusatu. Nga 12 Ogwokutaano 2010, ekiteeso ky’okuyimiriza amateeka n’okuyisa ebbago lino kyakkirizibwa mu kalulu k’eddoboozi (ebitundu bibiri ku bisatu nga bikkiriza) mu lukiiko lw’ababaka. <ref>2010 Congressional Record, Page H3416.</ref> Mu Gwekuminoogumu mu 2010, Obama yatuusa ekiwandiiko ky’enteekateeka mu lukiiko lw'abakungu nga lusaba ensimbi endala okuggyako Kony ne LRA eby'okulwanyisa. <ref>{{cite news|first=Michael J.|last=Kavanagh|title=Obama Administration Asks for Funds to Boost Uganda's Fight Against Rebels|url=https://www.bloomberg.com/news/2010-11-25/obama-administration-asks-fpr-funds-to-boost-uganda-s-fight-against-rebels.html|publisher=[[Bloomberg L.P.|Bloomberg]]|date=25 November 2010|access-date=15 October 2011|archive-url=https://web.archive.org/web/20120310013223/http://www.bloomberg.com/news/2010-11-25/obama-administration-asks-fpr-funds-to-boost-uganda-s-fight-against-rebels.html|archive-date=10 March 2012|url-status=live}}</ref> Mu Gwekumi gwa 2011, Obama yakkiriza okusindika amagye ga Amerika agawera 100 nga galina bulungi eby’okulwanyisa mu masekkati ga Afrika. <ref>{{cite news|last=Gerson|first=Michael|author-link=Michael Gerson|date=26 January 2011|title=Joseph Kony and the international effort to bring him to justice|url=https://www.washingtonpost.com/opinions/joseph-kony-and-the-international-effort-to-bring-him-to-justice/2012/01/26/gIQAYk04TQ_story.html|newspaper=The Washington Post|access-date=6 March 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20120308211539/http://www.washingtonpost.com/opinions/joseph-kony-and-the-international-effort-to-bring-him-to-justice/2012/01/26/gIQAYk04TQ_story.html|archive-date=8 March 2012|url-status=live}}</ref> Ekigendererwa kyabwe kyali kyakuyamba magye g’ekitundu okuggya Kony n’abakulembeze ba LRA abakulu mu bifo ewaali olutalo. Mu bbaluwa gye yawandiikidde abakakiiko ka Congress, Obama yawaandiika nti: "Wadde amagye ga Amerika galina bulungi eby'okulwanyisa, gagenda kuba gawa mawulire, magezi, n'obuyambi bwokka eri amagye g'amawanga ag'enjawulo, era bo bennyini tebajja kungaanga magye ga LRA okuggyako nga kyetaagisa okwelwanako". <ref>{{cite news|last=Jackson|first=David|date=14 October 2011|title=Obama dispatches 100 troops to Africa|url=http://content.usatoday.com/communities/theoval/post/2011/10/obama-dispatches-100-troops-to-uganda/1|newspaper=[[USA Today]]|access-date=8 December 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20150329011930/http://content.usatoday.com/communities/theoval/post/2011/10/obama-dispatches-100-troops-to-uganda/1|archive-date=29 March 2015|url-status=live}}</ref> <ref>{{cite news|last=Tapper|first=Jake|author-link=Jake Tapper|date=14 October 2011|title=Obama Sends 100 US Troops to Uganda to Help Combat Lord's Resistance Army|url=https://abcnews.go.com/blogs/politics/2011/10/obama-sends-100-us-troops-to-uganda-to-combat-lords-resistance-army/|newspaper=[[ABC News (United States)|ABC News]]|access-date=8 December 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131208010039/https://abcnews.go.com/blogs/politics/2011/10/obama-sends-100-us-troops-to-uganda-to-combat-lords-resistance-army/|archive-date=8 December 2013|url-status=live}}</ref> Nga 3 Ogwokuna 2013, abadukanya emirimu gya Obama baatekawo ekirabo kya 5,000,000 obwa ssente za ddoola za Amerika singa waberawo alina amawulire g'okukwatibwa, okukyusibwa, oba okukwatinwa kwa Kony, Ongwen ne Odhiambo <ref>{{cite news|last=Levy|first=Gabrielle|date=3 April 2013|title=$5 million bounty offered for Joseph Kony|url=http://www.upi.com/blog/2013/04/03/5-million-bounty-offered-for-Joesph-Kony/2981365016264/|work=[[United Press International]]|access-date=4 April 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130416022818/http://www.upi.com/blog/2013/04/03/5-million-bounty-offered-for-Joesph-Kony/2981365016264|archive-date=16 April 2013|url-status=live}}</ref> <ref>{{cite news|last=Levy|first=Gabrielle|date=3 April 2013|title=$5 million bounty offered for Joseph Kony|url=http://www.upi.com/blog/2013/04/03/5-million-bounty-offered-for-Joesph-Kony/2981365016264/|work=[[United Press International]]|access-date=4 April 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20130416022818/http://www.upi.com/blog/2013/04/03/5-million-bounty-offered-for-Joesph-Kony/2981365016264|archive-date=16 April 2013|url-status=live}}</ref> <ref>{{cite web|url=https://2009-2017.state.gov/j/gcj/wcrp/206078.htm|title=Wanted: Joseph Kony|website=[[Office of Global Criminal Justice]]|publisher=[[United States Department of State]]|access-date=8 December 2013}}</ref> <ref>{{cite web|url=https://2009-2017.state.gov/j/gcj/wcrp/206079.htm|title=Wanted: Dominic Ongwen|website=Office of Global Criminal Justice|publisher=United States Department of State|access-date=8 December 2013}}</ref>​ <ref name="BBC_Mar24_2013">{{cite web|url=https://2009-2017.state.gov/j/gcj/wcrp/206082.htm|title=Wanted: Okot Odhiambo|website=Office of Global Criminal Justice|publisher=United States Department of State|access-date=8 December 2013}}</ref> Nga 24 Ogwokusatu mu 2014, Amerika yalangirira nti yali yakutwaala eby'okulwanyisa byamirundi enna ebiyitibwa [[:en:CV-22_Osprey|CV-22 Ospreys]] n'ennyonyi ezijudde amafuta n'amaggye g'omubanga 150 okuyamba mu kukwata Kony.<ref>{{cite web|url=https://www.bbc.com/news/world-africa-26712774|title=Joseph Kony: US military planes to hunt LRA leader|publisher=BBC|date=24 March 2014|access-date=24 March 2014|archive-url=https://web.archive.org/web/20140324134210/http://www.bbc.com/news/world-africa-26712774|archive-date=24 March 2014|url-status=live}}</ref> === Omukago gwa Afrika === Nga 23 Ogwokusatu 2012, [[:en:African_Union|omukago gwa Afrika]] gwalangirira ebigendererwa byagwo "okusindika abajaasi 5,000 okwegatta ku muyiggo gw'omukulembeze w'abayeekera Joseph Kony" n'okumusanyalaza n'okuleetera ekibinja bya LRA okusigala nga tekyeriraanya bantu kuba kino kivunaanyizibwaako mu kutta banaansi 2,600 okuva mu 2008. Ekibiina kino eky'ensi yonna kyali kigambibwa okubeeramu abajaasi "okuva mu Uganda, South Sudan, Central African Republic ne Congo, amawanga obufuzi bwa Kony obw'entiisa mwe bubadde buwulirwa okumala emyaka." Nga kino tekinalangirirwa, okuyigga Kony okusinga kwali kukoleddwa magye okuva mu Uganda. Abajaasi bano baatandika okunoonyereza mu South Sudan nga 24 Gwokusatu 2012, era okunoonyereza kuno "tekugya kugwa okutuusa nga Kony akwatiddwa". <ref>{{cite news|last=Muhumuza|first=Rodney|date=23 March 2012|title=Kony 2012: African Union ramps up hunt for Uganda rebel leader in wake of viral video|url=https://www.thestar.com/news/world/article/1150843--kony-2012-african-union-ramps-up-hunt-for-uganda-rebel-leader-in-wake-of-viral-video|newspaper=[[Toronto Star]]|agency=[[Associated Press]]|access-date=23 March 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20120325231650/http://www.thestar.com/news/world/article/1150843--kony-2012-african-union-ramps-up-hunt-for-uganda-rebel-leader-in-wake-of-viral-video|archive-date=25 March 2012|url-status=live}}</ref> === ''Kony mu 2012'' ===   [[File:Plakat_akcji_Kony_2012_przy_pl._Trzech_Krzyży_w_Warszawie.JPG|thumb|Ebipande bya Kony mu 2012]] Kony ne LRA baafuna okusindikibwa okwali okwukusaayo omwooyo ku ntandikwa y'Ogwokusatu mu 2012, ekiwandiiko ekyakwatibwa ku katambi nga kya ddakiika 30, ''Kony 2012'', ekyakolebwa omukozi wa ffirimu mu Amerika [[:en:Jason_Russell|Jason Russell]] eri ekibiina kya kakuyege ekiyitibwa [[:en:Invisible_Children,_Inc.|Invisible Children, Inc.]] bwe kyafulumizibwa. <ref>{{cite news|last=Ngak|first=Chenda|date=8 March 2012|title=Invisible Children's "Kony 2012" viral video stirs emotion and controversy|url=http://www.cbsnews.com/news/invisible-childrens-kony-2012-viral-video-stirs-emotion-and-controversy/|publisher=[[CBS News]]|access-date=8 December 2013|archive-url=https://web.archive.org/web/20131214160705/http://www.cbsnews.com/news/invisible-childrens-kony-2012-viral-video-stirs-emotion-and-controversy/|archive-date=14 December 2013|url-status=live}}</ref> Ekigendererwa ky’okufulumya kino kyali kya kussa essira ku Kony mu kaweefube w’okwongera okwenyigira mu Amerika mu nsonga eno n’okukwatibwa kwa Kony ku nkomerero ya 2012. <ref>{{cite news|last=Myers|first=Julia|date=7 March 2012|title=A call for justice|url=http://kykernel.com/2012/03/07/a-call-for-justice/|archive-url=https://archive.today/20120713191826/http://kykernel.com/2012/03/07/a-call-for-justice/|url-status=dead|archive-date=13 July 2012|newspaper=[[The Kentucky Kernel]]|access-date=8 December 2013}}</ref> Okunoonyereza kwalaga nti ekitundu ky'abavubuka abakulu mu Amerika baawulira ku ''Kony 2012'' mu nnaku ezaddirira okufulumizibwa. Nga wayise wiiki eziwera ng’efulumye, ekiteeso ekivumirira Kony n’okuwagira obuyambi bwa Amerika okulwanyisa LRA kyayanjuddwa mu lukiiko lwa Amerika olwa Senate, ne kiyisibwa oluvannyuma lw’emyezi egiwerako. <ref>{{Cite web|url=https://www.atlanticcouncil.org/events/upcoming-events/detail/my-star-in-the-sky-a-movie-screening-and-reception|title=My star in the sky: Movie screening and reception}}</ref> <ref>{{cite news|last=Kanczula|first=Antonia|date=20 April 2012|title=Kony 2012 in numbers|url=https://www.theguardian.com/news/datablog/2012/apr/20/kony-2012-facts-numbers|newspaper=The Guardian|access-date=20 April 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20131203163209/http://www.theguardian.com/news/datablog/2012/apr/20/kony-2012-facts-numbers|archive-date=3 December 2013|url-status=live}}</ref> <ref>{{cite news|last1=Curtis|first1=Polly|last2=McCarthy|first2=Tom|date=20 April 2012|title=Kony 2012: what happens next?|url=https://www.theguardian.com/politics/reality-check-with-polly-curtis/2012/apr/20/kony-2012-what-happens-next|newspaper=The Guardian|access-date=22 April 2012|archive-url=https://web.archive.org/web/20131016125101/http://www.theguardian.com/politics/reality-check-with-polly-curtis/2012/apr/20/kony-2012-what-happens-next|archive-date=16 October 2013|url-status=live}}</ref><ref name="atlanticcouncil.org">{{Cite news|url=https://thehill.com/blogs/floor-action/senate/121731-senate-passes-resolution-condemning-joseph-kony/|title=Senate passes resolution condemning Joseph Kony|last=Cox|first=Ramsey|date=3 August 2012|work=TheHill|access-date=2 February 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180203064602/http://thehill.com/blogs/floor-action/senate/242107-senate-passes-resolution-condemning-joseph-kony|archive-date=3 February 2018|url-status=live}}</ref>''​ Kony 2012 evimiriddwa nnyo olw'okufunza ebyafaayo by'obutabanguko bwa LRA, n'okulemererwa okukatiriza nga Kony bwemaali bamaliriza okumusindika okuva mu Uganda emyaka mukaaga nga ffirimu eyo tenakolebwa'' <ref>{{Cite news|url=https://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/africaandindianocean/uganda/9131469/Joseph-Kony-2012-growing-outrage-in-Uganda-over-film.html|title=Joseph Kony 2012: growing outrage in Uganda over film|last=Pflanz|first=Mike|journal=The Daily Telegraph|date=8 March 2012|access-date=2 February 2018|language=en-GB|issn=0307-1235|archive-url=https://web.archive.org/web/20180527201506/https://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/africaandindianocean/uganda/9131469/Joseph-Kony-2012-growing-outrage-in-Uganda-over-film.html|archive-date=27 May 2018|url-status=live}}</ref> <ref>{{cite news|last1=Curtis|first1=Polly|last2=MacCarthy|first2=Tom|newspaper=The Guardian|date=8 March 2014|url=https://www.theguardian.com/politics/reality-check-with-polly-curtis/2012/mar/08/kony-2012-what-s-the-story|title=Kony 2012 – What's the story?|access-date=11 December 2016|archive-url=https://web.archive.org/web/20170105001412/https://www.theguardian.com/politics/reality-check-with-polly-curtis/2012/mar/08/kony-2012-what-s-the-story|archive-date=5 January 2017|url-status=live}}</ref> === Okuwanika kwa Ongwen === [[:en:Dominic_Ongwen|Dominic Ongwen]] yaweereza ng'omu ku bakulu mu LRA era nga y'omu ku bayambi ba Kony abakulu mu kibiina kino. Yawambibwa ng’akyali mwana muto, yafuuka omujaasi mu LRA, oluvannyuma n’asituka ng’ayita mu nsengeka y’ekibiina. Ongwen yeewaayo eri abakiise ba CAR mu Guwooka gwa 2015, ekyakuba ekonde edene mu kibinja kya Kony. Omwogezi w'amagye ga Uganda Paddy Ankunda yategeezezza nti omukolo guno "guteeka LRA mu mbeera esinga okubeera enzibu" era nti "Kony yekka y'asigadde ng'ayimiridde". <ref name="Smith"/> Ku baduumizi ba LRA abataano abavunaanibwa ICC mu 2004, Kony yekka ye yasigala ng’alya butaala mu kiseera ekyo. Nga n'abalwaanyi ekikumi bboka beebasinga basigala nga beesiimbu gy’ali, mu bukyamu kyalowoozebwa nti yali tagenda kusobola kwewala kuwatibwa okumala ebbanga mu banga eritali ddene. <ref name="Smith" /> Mu Gwokubiri mu 2021, Ongwen yasingisibwa kkooti y'ensi yonna emisango 61, emisango eri abantu n'ebikolobero mu lutalo. <ref>{{cite web|title=Dominic Ongwen declared guilty of war crimes and crimes against humanity committed in Uganda|website=International Criminal Court|date=4 February 2021|url=https://www.icc-cpi.int/Pages/item.aspx?name=pr1564|access-date=5 February 2021}}</ref> === Okusanyalaza LRA n’okuyimirira kwa Amerika === Mu Gwokuna gwa 2017, amagye ga Uganda ne Amerika gaakomekereza omuyiggo gwa Kony n'ekibinja kye, ng'omwogezi wa Uganda agamba nti, "LRA tekyalina bulabe gye tuli nga Uganda". <ref name="Baddorf" /> Mu kiseera ekyo, eggye lye lyali liteeberezebwa okuba nga lyakendeera okutuuka ku bajaasi nga 100. <ref name="Baddorf" /> === Gyebamusuubira okubeera kati === Mu Gwokuna wa 2022, [[:en:DW_News|DW News]] yategeeza nti aba LRA abawerako baagamba nti Kony yeekukumye mu kitundu kya [[:en:Darfur|Darfur]] mu Sudan. Okuva awo, kigambibwa nti yali awa abalwanyi be ebiragiro. Omu ku baali bammemba yategeezezza nti abalwanyi bano baali "baakooye era nga tebalina kigendererwa", era ne bavaawo nga baagala okubeera n'obulamu obwa bulijjo. <ref>{{Cite web|title=Is Joseph Kony hiding in Darfur? – DW – 04/14/2022|url=https://www.dw.com/en/is-lra-rebel-leader-joseph-kony-hiding-in-darfur/a-61478125|access-date=2023-03-15|website=dw.com|language=en}}</ref> Kony emabegako yaweebwa obuyambi obw'emmundu n'obuyambi bw'ebintu eby'enjawulo okuva eri eyali pulezidenti wa Sudan [[:en:Omar_al-Bashir|Omar al-Bashir]] . <ref>{{Cite web|date=2023-01-04|title=Uganda: Joseph Kony, the one that got away|url=https://www.theafricareport.com/272498/uganda-joseph-kony-the-one-that-got-away/|access-date=2023-03-15|website=The Africa Report.com|language=en-US}}</ref> Mu Gwokuna gwa 2024, kigambibwa nti Kony yasenga mu nkambi eyali mayiro 10 okuva ku kyalo ekyatumibwa Yemen mu Central African Republic. Mu mwezi gwe gumu, bwe baawulira amawulire g’aba LRA 14 okwewaayo eri amagye ga gavumenti, ekibinja kya [[:en:Wagner_Group|Wagner Group kyalumba enkambi ya Kony]], ekyamuleetera n’abasajja be 71 okudduka nga boolekera Sudan. <ref>{{cite web|last1=Bishop|first1=Mac William|title=Russian Mercenaries Hunt the African Warlord America Couldn't Catch|url=https://www.rollingstone.com/politics/politics-features/russian-mercenaries-wagner-joseph-kony-warlord-1235011454/|website=rollingstone.com|date=27 April 2024|publisher=Rolling Stone|access-date=28 April 2024}}</ref> == Laba nebino ==   * [[:en:International_Criminal_Court_investigations|Okunoonyereza kwa kkooti y’ensi yonna]] * [[:en:Lord's_Resistance_Army_insurgency|Obuyeekera bw'amagye ga Lord's Resistance]] * [[:en:List_of_fugitives_from_justice_who_disappeared|Olukalala lw'abadduse obwenkanya nebabulawo]] * [[:en:Child_soldiers_in_the_Democratic_Republic_of_the_Congo|Abaana abajaasi mu Democratic Republic of the Congo]] == Ebijuliziddwaamu == == Ensengeka y’ebitabo == *   * {{Cite book|isbn=Jane Bussmann}} *   * {{Cite book|isbn=Matthew Green (journalist)}} [[Category:Pages with unreviewed translations]] nhflwb635g9ttsacorj20qxvv2c74kh Joseph Mulenga 0 11876 50065 49444 2026-05-08T05:56:52Z InternetArchiveBot 6271 Rescuing 1 sources and tagging 0 as dead.) #IABot (v2.0.9.5 50065 wikitext text/x-wiki   '''Joseph Nyamihana Mulenga''' (yafa 29 Omwezi gwomunaana 2012) yali i [[Yuganda|munna Uganda]] omulamuzi. Yaweereza ng’omulamuzi wa kkooti enkulu mu Uganda okumala emyaka kkumi n’ebiri wakati wa 1997 ne 2009, era n’abeera omulamuzi n’oluvannyuma Pulezidenti wa kkooti y’obuvanjuba bwa Afrika . <ref>{{cite web |title=Likely new faces at the Supreme Court |url=http://www.independent.co.ug/index.php/column/insight/67-insight/770-likely-new-faces-at-the-supreme-court |url-status=dead |archiveurl=https://web.archive.org/web/20100430180538/http://www.independent.co.ug/index.php/column/insight/67-insight/770-likely-new-faces-at-the-supreme-court |archivedate=2010-04-30 |accessdate=2010-01-25}}</ref> Mulenga yafa mu mwezi gwomunaana 2012. <ref>{{Cite web |title=Retired Judge Mulenga is dead |url=http://www.newvision.co.ug/news/634676-retired-judge-mulenga-is-dead.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20120830212606/http://www.newvision.co.ug/news/634676-retired-judge-mulenga-is-dead.html |archive-date=2012-08-30}} </ref> == Obutobwe n’okusoma kwe == Omulamuzi Mulenga yazaalibwa mu Disitulikiti y’e Kigezi, yasomera Mutolere ne Sooko mu Pulayimale, St. Mary’s College Rushoroza, mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kabale]], St. Leo’s College Kyegobe mu [[Fort Portal]] ne [[St. Mary's College Kisubi|St. Mary’s College Kisubi.]] <ref name=":0">{{Cite web |title=Retired Judge Mulenga is dead |url=http://www.newvision.co.ug/news/634676-retired-judge-mulenga-is-dead.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20120830212606/http://www.newvision.co.ug/news/634676-retired-judge-mulenga-is-dead.html |archive-date=2012-08-30}}</ref> Mu 1960, yafuna satifikeeti ye eyo mutendeera gwa siniya eyomukaaga mu 1960. Emisomo gye egy'amateeka yagisomera mu [[Great Britain|Bungereza]], gye yatikkirwa Diguli eyookubiri mu mateeka okuva mu Yunivasite y'e London mu 1965. Yayitibwa mu bbaala y'Olungereza nga Barrister-at-Law okuva mu Middle Temple mu 1966. <ref name="observer">{{cite web |author=Frank Kisakye |date=29 August 2012 |title=Justice Mulenga is dead |url=http://www.observer.ug/index.php?option=com_content&view=article&id=20649:justice-mulenga-is-dead&catid=74:breakingnews&Itemid=117 |accessdate=21 April 2015 |publisher=The Observer}}</ref> Mu myaka kkumi n'ena Mulenga yali omumyuka wa Ssentebe w'ekibiina kya [[Ekibiina kya Democratic Party(Uganda)|Democratic Party]] of [[Yuganda|Uganda]] . <ref name="observer"/> == Omulimu == Wakati w'emyaka gya 1986 ne 1989 yali Minisita w’ebyamateeka era [[Saabawolereza wa gavumenti ya Uganda|Ssaabawolereza wa Gavumenti]], oluvannyuma yafuka Minisita w’enkolagana mu bitundu. <ref name="observer"/> <ref>{{Cite web |title=Retired Supreme Court Judge Mulenga Dead : |url=https://ugandaradionetwork.net/story/retired-supreme-court-judge-mulenga-dead |access-date=2025-12-13 |website=Uganda Radionetwork |language=en}}</ref> <ref>{{Cite web |last=gorbiromaric |title=Justice Joseph Nyamihana Mulenga - Uganda - African Court on Human and Peoples' Rights |url=https://www.african-court.org/wpafc/justice-joseph-nyamihana-mulenga-uganda/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20241224123603/https://www.african-court.org/wpafc/justice-joseph-nyamihana-mulenga-uganda/ |archive-date=2024-12-24 |access-date=2025-12-13 |website=www.african-court.org |language=en-US |url-status=live }}</ref> Mu 1997 yafuuka mmemba mu kkooti ensukkulumu mu Uganda gye yali agenda okuweereza okumala emyaka kkumi n’ebiri. Era yafuuka omulamuzi mu kkooti y’obuvanjuba bwa Afrika n’oluvannyuma n’afuuka pulezidenti waayo. <ref name="observer" /> <ref>{{Cite web |date=2012-08-30 |title=EACJ mourns deceased former judge President Justice Joseph Mulenga |url=https://www.eacj.org/?p=1294 |access-date=2025-12-13 |website=East African Court of Justice |language=en-US}}</ref> Oluvannyuma yatandika okuweereza ku bw’ekiseera ekigere mu kkooti ya Afrika evunaanyizibwa ku ddembe ly'obuntu n'abantu . Mu 2001, omulamuzi Mulenga y’omu ku balamuzi babiri aba kkooti ensukkulumu abaasazaamu okusaba okwaleetebwa mu kkooti nga [[Kizza Besigye]] nga avunaana [[Yoweri Museveni]] olw’okubba obululu. Yalondebwa okubeera omulamuzi wa kkooti ya Afrika mu 2008 okumala ebisanja mukaaga. <ref>{{Cite web |date=2012-08-30 |title=EACJ mourns deceased former judge President Justice Joseph Mulenga |url=https://www.eacj.org/?p=1294 |access-date=2025-12-19 |website=East African Court of Justice |language=en-US}}</ref> Yakola mu by’amateeka okumala emyaka 47, n’ayamba nnyo nga omukugu mu by’amateeka mu [[Yuganda|Uganda]] . == Okufa == Joseph yafa nga 29 Omwezi gwomunaana 2012 mu [[Eddwaaliro e Nakasero|ddwaliro e Nakasero]] mu [[Kampala]] olw’obulwade obwekuusa [[Kokolo|ku kookolo]] . <ref name="observer"/> <ref name=":0"/> == Laba ne == * [[Monica Mugenyi]] * George Kanyeihamba * Josephine Abaijah, omuwandiisi w’ebitabo * [[Kiryowa Kiwanuka]] * [[Sam Kutesa]] * Disitulikiti y'e Kigezi, eyali disitulikiti mu maserengeta ga Uganda * [[Kabale (disitulikit)|Kabale Disitulikiti]], disitulikiti mu Bukiika ddyo ne Bugwanjuba wa [[Yuganda|Uganda]] ooji9votxq4z0ny7lp9q22zv41o22cl Hussein Muyonjo Swengere 0 12661 50122 45881 2026-05-08T09:45:17Z ESTHER NAKITENDE 9175 Created by translating the section "__LEAD_SECTION__" from the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1347906540|Hussein Muyonjo Swengere]]" 50122 wikitext text/x-wiki Hussein Muyonjo Swengere, amanyiddwa ennyo nga Swengere oba Swengere Everywhere, munnabyabufuzi, muzannyi wa katemba era omusasi wa laadiyo. Yalondebwa ng'[[:en:Member_of_Parliament|omubaka wa paliyamenti]] owa Jinja North Division mu [[:en:2026_Ugandan_general_election|kulonda kwa bonna okwa Uganda okwa 2026]] ku kaadi y'ekibiina kya [[National Unity Platform]].<ref name=":0">[https://www.sqoop.co.ug/202601/news/comedian-swengere-wins-jinja-north-parliamentary-seat.html "Comedian Swengere wins Jinja North parliamentary seat"]. ''Sqoop Uganda''. January 2026. Retrieved 24 February 2026.</ref> == Obulamu bwe obw'obuto n'omulimu gwe ogw'amawulire == Muyonjo yafuuka muyimbi era omusomi wa laadiyo ng'abeera Jinja. Yakolako ng'omusomi ku BABA FM era n'afuuka omumanyifu mu buvanjuba bwa [[Yuganda]] olw'ennyimba ze, ezaasaasaanyizibwa ku mikutu gya yintaneeti.<ref name=":1">[https://www.pulse.ug/story/im-not-quitting-comedy-jinja-mp-elect-swengere-2026012109071151736 "I'm not quitting comedy – Jinja MP-elect Swengere]". ''Pulse Uganda''. 21 January 2026. Retrieved 24 February 2026.</ref> == Emirimu gy'ebyobufuzi == Swengere yayingira ebyobufuzi eby'okulonda mu 2026 ng'omuntu wa [[National Unity Platform]] (NUP). Yafuna okulondebwa kw'ekibiina mu Jinja North oluvannyuma lw'omubaka wa palamenti ali mu kifo ekyo, David Isabirye Aga, okuva mu lwokaano n'awagira okwesimbawo kwe.<ref>"[https://eastnews.co.ug/2025/10/06/breaking-jinja-north-mp-endorses-nup-flagbearer-swengere-for-seat-ahead-of-2026-general-elections/ Jinja North MP endorses NUP flagbearer Swengere ahead of 2026 elections"]. ''East News Uganda''. 6 October 2025. Retrieved 24 February 2026.</ref> Mu kulonda kwa bonna okwa 2026, yawangula ekifo ky'omubaka wa palamenti owa Jinja North Division, n'awangula abeesimbyewo abalala bangi okufuuka omubaka wa palamenti.<ref name=":0" /> Oluvannyuma lw'okulondebwa, Swengere yagamba nti yali ayagala okulwanirira enkyukakyuka mu tteeka lya Uganda erikwata ku ddembe ly'obwannannyini ku biyiiye okusobola okunyweza obukuumi bw'abayimbi n'abawandiisi b'ebitabo.<ref>"[https://nilepost.co.ug/index.php/news/315120/swengere-vows-to-push-copyright-law-after-jinja-north-win Swengere vows to push copyright law after Jinja North win]". ''Nile Post''. January 2026. Retrieved 24 February 2026.</ref> == Obulamu bw'omuntu == Muyonjo agambye mu lujjudde nti ayagala okweyongera okwenyigira mu katemba n'okwesanyusaamu ng'ate akola emirimu gye egy'obukiise mu paalamenti.<ref name=":1" /> == Ebyokulabirako == == __LEAD_SECTION__ == '''Hussein Muyonjo Swengere''', amanyiddwa ennyo nga '''Swengere''' oba '''Swengere Everywhere''', Munnayuganda, munnabyabufuzi, muzanyi wa katemba era mukozi ku leediyo. Yalondebwa okuba [[:en:Member_of_Parliament|Omubaka mu palamenti]] owa Jinja North Division mu [[:en:2026_Ugandan_general_election|kulonda kwabona omwali mu Uganda mu 2026]] ku kaadi ya [[:en:National_Unity_Platform|National Unity Platform]] . 8xllfyroxdzyaklv14oh1y2x0m9c99h Alamara Nhassé, munnabyabufuzi 0 12704 50049 46081 2026-05-07T21:57:17Z InternetArchiveBot 6271 Rescuing 2 sources and tagging 0 as dead.) #IABot (v2.0.9.5 50049 wikitext text/x-wiki  {{Databox}} '''Alamara Ntchia Nhassé''' (yazaalibwa 2 Ogwomukaaga 1957) munnabyabufuzi [[Guinea-Bissau|mu Bissau-Guinea]], eyali [[:en:Heads_of_Government_of_Guinea-Bissau|Ssaabaminisita]] okuva nga 9 Ogwekkuminebiri, 2001 okutuuka nga 17 Ogwekuminogumu 2002. Mu kiseera kino Nhassé ye Pulezidenti w'ekibiina National Reconciliation Party; emabegako yakulembera ekibiina kya [[:en:Social_Renewal_Party_(Guinea-Bissau)|Social Renewal Party]] (PRS). == Obukugu bwe == Nhassé mukugu [[Ebyamalimiro|mu by’obulimi]], era yatendekebwa mu [[:en:Cuba|Cuba]] ne mu [[:en:Soviet_Union|Soviet Union]] . Oluvannyuma lwa [[:en:Kumba_Yala|Kumba Yala]] eyali yesimbye ku tiketi ya PRS okulondebwa ku bwapulezidenti, Nhassé yalondebwa nga Minisita w’ebyobulimi, amazzi, ebibira n’okuyigga mu gavumenti eyatondebwawo mu Gwokubiri nga 19, 2000. <ref>{{Cite web |url=http://www.afrique-express.com/archive/OUEST/guineebissau/bissaugvts/bissaugvt19022000.html |title=Archive copy |access-date=2026-03-12 |archive-date=2007-09-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070927001651/http://www.afrique-express.com/archive/OUEST/guineebissau/bissaugvts/bissaugvt19022000.html |url-status=dead }}</ref> Oluvannyuma, mu gavumenti eyatondebwawo nga Gusooka 25, 2001, yafuuka Minisita w’ebyobulimi n’obuvubi. <ref>{{Cite web |url=http://www.afrique-express.com/archive/OUEST/guineebissau/bissaugvts/bissaugvt25012001.html |title=Archive copy |access-date=2026-03-12 |archive-date=2007-09-27 |archive-url=https://web.archive.org/web/20070927002125/http://www.afrique-express.com/archive/OUEST/guineebissau/bissaugvts/bissaugvt25012001.html |url-status=dead }}</ref> Ku mulembe gwa Ssaabaminisita [[:en:Faustino_Imbali|Faustino Imbali]], yafuuka Minisita w'ensonga z'omunda oluvannyuma lwa [[:en:Artur_Sanhá|Artur Sanhá]] okugobwa mu Gwomunaana nga 29, 2001. Oluvannyuma lwa Imbali naye okugobwa, Nhassé yamusikira ku bwa ssaabaminisita mu Gwekuminebiri nga 9, 2001. Mu Gusooka nga 15, 2002, olukiiko lw'ekibiina olwa PRS lwamulonda nga pulezidenti w'ekibiina. Olwa katyabaga akagwawo mu biseera ebyo, obukulembeze teyabumalaako bbanga ddene era ne gavumenti ye newalirizibwa okusasika. Nhassé yalekulira obwa Pulezidenti bwa PRS muGwekuminogumu nga 15, 2002, era oluvannyuma lw’ennaku bbiri, [[:en:Mário_Pires|Mário Pires]] yalondebwa okudda mu bigere bya Nhassé ku bwa ssaabaminisita. Mu [[:en:2005_Guinea-Bissau_presidential_election|kulonda kwa Pulezidenti okwa 2005]], Nhassé yawagira eyeesimbyewo [[:en:João_Bernardo_Vieira|João Bernardo Vieira]] . Oluvannyuma lw’okulondebwa kwa Vieira, Nhassé yasaba [[:en:Carlos_Gomes_Júnior|Carlos Gomes Júnior]] alekulire obwa ssaabaminisita; Olwo Gomes Junior n’afiirwa omusingi gwe ogwa palamenti oluvannyuma lw’ababaka 14 ku 45 aba palamenti okuva mu kibiina kye ekya [[:en:PAIGC|PAIGC]] okukivaamu. Mu kiseera kino Nhassé ye Pulezidenti w’ekibiina ki National Reconciliation Party. Kyalemererwa okuwangula ekifo kyonna mu [[:en:2008_Guinea-Bissau_legislative_election|kulonda kwa palamenti okwa 2008]], era y’akkiriza okuwangulwa kuno. <ref>https://web.archive.org/web/20241130165649/http://www.agenciabissau.com/portal.aspx?link=public/viewnews.ascx&menuindex=0&newsid=1521</ref> == Ebijuliziddwamu == 8lx1ly9d4eq9l39otc0qf9aauwen44i Omuyimbi Sylvia Kabene 0 12881 50127 46940 2026-05-08T11:22:05Z InternetArchiveBot 6271 Rescuing 1 sources and tagging 0 as dead.) #IABot (v2.0.9.5 50127 wikitext text/x-wiki {{updated|15 June 2025}}'''Sylvia Kabene''' (yazaalibwa nga 3 omwezi gw'okutaano mu 2007) [[Omupiira ogw'ebigere|muzannyi wa mupiira]] mu Uganda ow'ekikugu era azannya nga [[:en:Association_football|muteebi]] mu kiraabu [[:en:FUFA_Women_Super_League|ya FUFA Women Super League]] [[St. Noa Girls F.C.|St. Noa Girls]] ne [[:en:Uganda_women's_national_football_team|ttiimu y'eggwanga ey'abakazi eya Uganda]] . == Omulimu gwa kiraabu == Ng’akyali muyizi mu ssomero lya St. Noa Girls School, Kabene yazannyira ttiimu y’omupiira ey’essomero lino ng’evuganya mu [[:en:FUFA_Women_Elite_League|liigi ya FUFA Women Elite League]], gye yasikiriza abantu olw’obusobozi bwe obw’okuteeba ggoolo mu mipiira gya liigi, empaka z’ebikopo, n’emizannyo gya Fresh Dairy Games. <ref>{{Cite web |last=Mugalu |first=Jeremiah |date=29 April 2024 |title=Fresh Diary Games: Slyvia Kabene, St Noa Girls School's goal machine |url=https://thetouchlinesports.com/fresh-diary-games-slyvia-kabene-st-noa-girls-schools-goal-machine/ |access-date=17 June 2025 |website=thetouchlinesports.com |archive-date=17 June 2025 |archive-url=https://web.archive.org/web/20250617121621/https://thetouchlinesports.com/fresh-diary-games-slyvia-kabene-st-noa-girls-schools-goal-machine/ |url-status=dead }}</ref><ref>{{Cite web |last=Mujuni |first=Oscar Diego |date=28 May 2025 |title=Sylvia Kabene Hat-Trick Knocks Out Kampala Queens as St Noa Storm Women's Cup Semis |url=https://nbssport.co.ug/2025/05/28/sylvia-kabene-hat-trick-knocks-out-kampala-queens-as-st-noa-storm-womens-cup-semis/ |access-date=17 June 2025 |website=nbssport.co.ug}}</ref> Oluvannyuma lwa sizoni ya 2024–25 okuggwa, omuteebi ono omuto yalondeddwa ng'omuzannyi asinga omuwendo mu liigi oluvannyuma lwa kampeyini ey'enjawulo eyakola kinene mu kuwangula ekikopo kya kiraabu ye n'okusitukira mu [[:en:FUFA_Women_Super_League|Super League]] . <ref>{{Cite web |date=2 June 2025 |title=Sylvia Kabene named MVP of the FUFA Women Elite League |url=https://sepuyaincagency.com/sylvia-kabene-named-mvp-of-the-fufa-women-elite-league/ |access-date=17 June 2025 |website=sepuyaincagency.com}}</ref><ref>{{Cite web |last=Jackson |first=Kayiira |date=28 May 2025 |title=FUFA Women's Cup: Kabene Sees No Weight in League Champions, Gives KQ a Parental Punishment as St Noa Propells to Semifinals |url=https://voiceofbugerere.com/fufa-womens-cup-kabene-sees-no-value-in-league-champions-gives-kq-a-parental-punishment-as-st-noa-reach-semis/ |access-date=17 June 2025 |website=voiceofbugerere.com}}</ref> Mu mwezi gw'omwendaa mu mwaka gwa 2025, Kabene yeegatta ku Hibernians FC mu liigi ya Malta Women’s Super League e Bulaaya bwe yassa omukono ku ndagaano y’emyaka ebiri. <ref>{{Cite web |date=2025-09-26 |title=Breaking: Kabene Seals a Move to Maltese Giants {{!}} Voice of Bugerere |url=https://voiceofbugerere.com/breaking-kabene-seals-a-move-to-maltese-giants/ |access-date=2025-09-30 |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Ocaido |first=Stephen |date=2025-09-26 |title=St. Noa Girls striker Sylvia Kabene off to Europe after sealing move to Maltese Giants Hibernians FC - wallnetnews |url=https://wallnetnews.com/st-noa-girls-striker-sylvia-kabene-off-to-europe-after-sealing-move-to-maltese-giants-hibernians-fc/ |access-date=2025-09-30 |language=en-US}}</ref> == Omulimu gw’ensi yonna == Ku mutendera gw'abato, Kabene yakiikiridde Uganda ku [[:en:2024_African_U-20_Women's_World_Cup_qualification|mutendera gw'abali wansi w'emyaka 17, nga yeetaba mu mpaka z'okusunsulamu abalizannya empaka z'abakazi abali wansi w'emyaka 17 mu mpaka za Afrika eza 2024]] . <ref>{{Cite web |date=26 April 2024 |title=Teen Cranes provisional squad for FIFA U17 Women's World Cup Qualifiers against Zambia |url=https://www.fufa.co.ug/teen-cranes-provisional-squad-for-fifa-u17-womens-world-cup-qualifiers-against-zambia/ |access-date=17 June 2025 |website=fufa.co.ug}}</ref><ref>{{Cite web |last=Allen |first=Natasha |date=18 May 2024 |title=Teen Cranes Fall Short in FIFA U17 Women's World Cup Qualifiers |url=https://nbssport.co.ug/2024/05/18/teen-cranes-fall-short-in-fifa-u17-womens-world-cup-qualifiers/ |access-date=17 June 2025 |website=nbssport.co.ug |quote='''Sylvia Kabene''' scored the lone goal for Uganda in the 73rd minute}}</ref> Kabene yasooka kuyitibwa mu [[:en:Uganda_women's_national_football_team|ttiimu y'eggwanga ey'abakulu]] mu October wa 2024 mu mipiira gy'omukwano ne [[:en:DR_Congo_women's_national_football_team|DR Congo]] . <ref>{{Cite web |date=24 October 2024 |title=Crested Cranes Travelling Squad to Democratic Republic of Congo |url=https://www.fufa.co.ug/crested-cranes-travelling-squad-to-democratic-republic-of-congo/ |access-date=17 June 2025 |website=fufa.co.ug |publisher=[[Federation of Uganda Football Associations|FUFA]]}}</ref> Nga 27 mu mwezi gw'ekkumi mu mwaka gwa 2024, yasooka mu ttiimu ya Crested Cranes, n'ajja ng'omuzannyi akyusa oluvannyuma lw'essaawa. Yabadde n’akakwate mu bwangu, n’ateeba ggoolo ye esoose mu nsi yonna mu ddakiika ya 77 n’ayamba Uganda okuddamu okukulembera n’okunyweza obuwanguzi. <ref>{{Cite web |date=29 October 2024 |title=Crested Cranes Triumph Over DR Congo in Spirited Friendly Match Ahead of Competitive Season |url=https://ubc.go.ug/2024/10/29/crested-cranes-triumph-over-dr-congo-in-spirited-friendly-match-ahead-of-competitive-season/ |access-date=17 June 2025 |website=ubc.go.ug |publisher=[[Uganda Broadcasting Corporation]] |quote='''Kabene''', making her first appearance, had an immediate impact}}</ref> Mu mwezi gw'omukaaga mu 2025, yalondebwa mu ttiimu ya Uganda esembayo mu mpaka [[:en:2025_CECAFA_Women's_Championship|za CECAFA Women's Championship eza 2025]] e [[:en:Chamazi|Chamazi]] . Nga 15 mu mwezi gw'omukaaga mu 2025, yateeba ggoolo ze ezaasooka mu mpaka zino, n’ateeba hat-trick ku [[:en:South_Sudan_women's_national_football_team|South Sudan]] n’afuna engule y’omuzannyi w’omupiira mu buwanguzi bwa ggoolo 5-0. <ref>{{Cite web |last=Kigozi |first=Abdusalam |date=16 June 2025 |title=Kabene Hat-Trick Inspires Crested Cranes to Emphatic Win Over South Sudan |url=https://chimpreports.com/kabene-hat-trick-inspires-crested-cranes-to-emphatic-win-over-south-sudan/ |access-date=17 June 2025 |website=chimpreports.com}}</ref><ref>{{Cite web |last=Mabuka |first=Dennis |date=16 June 2025 |title=Crested Cranes Secure Win Over South Sudan as Kabene Scores Hat-trick |url=https://en.africatopsports.com/2025/06/16/crested-cranes-secure-win-over-south-sudan-as-kabene-scores-hat-trick/ |access-date=17 June 2025 |website=africatopsports.com}}</ref> == Ebituukiddwaako == Kabene yayambako Uganda Queen cranes okuwangula Namibia mu mpaka za FIFA U20 Women's World Cup ez'okusunsulamu e Kadiba. <ref>{{Cite web |last=Isa |first=Nsereko Musoke |date=2025-09-19 |title=Uganda Queen Cranes soar to victory with Kabene, Anomo, and Kantono's stellar performance |url=https://nimsportuganda.com/uganda-queen-cranes-soar-to-victory-with-kabene-anomo-and-kantonos-stellar-performance/ |access-date=2025-09-30 |website=Nimsport Uganda |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |date=2025-09-19 |title=FIFA U20 Women World Cup Qualifiers: Queen Cranes Superior Over Little Namibians {{!}} Voice of Bugerere |url=https://voiceofbugerere.com/fifa-u20-women-world-cup-qualifiers-queen-cranes-superior-over-little-namibia/ |access-date=2025-09-30 |language=en-US}}</ref> Yayamba St. Noa Girls Football Club okuggyawo Kampala Queens mu mpaka za FUFA Women's Cup eza 2025 nga bawangudde ggoolo 3-2. <ref>{{Cite web |last=Mugalu |first=Jeremiah |date=2025-05-28 |title=Kabene Conquers Palace: Teenage sensation dumps Kampala Queens out of FUFA Women’s Cup |url=https://nnalubaalesports.com/kabene-conquers-palace-teenage-sensation-dumps-kampala-queens-out-of-fufa-womens-cup/ |access-date=2025-09-30 |website=Nnalubaale Sports |language=en-US}}</ref> Kabene yalondeddwa ng'omuzannyi asinga omuwendo (MVP) mu liigi ya St. Noa Girls FC eya FUFA Women Elite League. <ref>{{Cite web |date=2025-09-26 |title=Breaking: Kabene Seals a Move to Maltese Giants {{!}} Voice of Bugerere |url=https://voiceofbugerere.com/breaking-kabene-seals-a-move-to-maltese-giants/ |access-date=2025-09-30 |language=en-US}}</ref> == Ebibalo by’emirimu == {| class="wikitable" style="text-align:center" |+Endabika ne ggoolo okusinziira ku ttiimu y’eggwanga n’omwaka ! Ttiimu y'eggwanga ! Omwaka ! Apps ! Goolo |- | rowspan="2" | [[:en:Uganda_women's_national_football_team|Uganda]] | 2024 | 4. 4. | 1. 1. |- | 2025 | 2. 2. | 3. 3. |- ! colspan="2" | Okugatta ! 6. 6. ! 4. 4. |} : ''Obubonero n'ebyavaamu biwandiika ggoolo ya Uganda esooka ,omuko gwobubonero gulaga ggoolo oluvannyuma lwa buli ggoolo yakabene.'' {| class="wikitable" |+Olukalala lwa ggoolo z'ensi yonna ezaateebeddwa Sylvia Kabene ! Nedda. ! Olunaku olw'omweezi ! Ekifo ! Omuvuganya ! Okuteeba ! Alizaati ! Empaka |- | 1. 1. . | 27 Okitobba 2024 | [[:en:Stade_des_Martyrs|Stade des Martyrs, Kinshasa, DR Congo]] | DR Congo | align="center" | '''2''' –1 | align="center" | 2–1 | Wa mukwaano |- | 2. 2. . | rowspan="3" | 15 Jjuuni 2025 | rowspan="3" | [[:en:Tanzania|Ekisaawe kya Chamazi, Chamazi, Tanzania]] | rowspan="3" | South Sudan | align="center" | '''1''' –0 | rowspan="3" align="center" | 5–0 | rowspan="3" | Empaka za CECAFA eza 2025 |- | 3. 3. . | align="center" | '''4''' –0 |- | 4. 4. . | align="center" | '''5''' –0 |} == Ebijuliziddwa == 33zgtv0f14l0nx5fefrdi5hzpltp0mc Nana Ama Dokua Asiamah Adjei 0 13140 50123 49601 2026-05-08T10:00:17Z InternetArchiveBot 6271 Rescuing 1 sources and tagging 0 as dead.) #IABot (v2.0.9.5 50123 wikitext text/x-wiki {{Databox|item=Q57915909}} '''Oheneba Nana Ama Dokua Asiamah''' (yazaalibwa nga 24 Ogwomusanvu 1982) munnabyabufuzi wa [[Ghana]] era nga ye mubaka wa palamenti akiikirira Akropong Constituency mu Eastern Region.<ref name=":0">[https://web.archive.org/web/20231130073437/https://www.parliament.gh/mps?mp=99 "Parliament of Ghana"]. ''parliament of ghana''. Archived from the original on 30 November 2023. Retrieved 27 January 2023.</ref> Mmemba mu kibiina kya New Patriotic Party era nga yali omumyuka wa minisita w'ebyobusuubuzi n'amakolero mu Ghana era nga yaweerezaako nga omumyuka wa minisita w'ebyamawulire mu gavumenti y'emu.<ref>[https://www.graphic.com.gh/news/politics/election-2016-know-your-female-parliamentary-candidates-4.html "Election 2016: Know your female parliamentary candidates (4)"]. ''[[:en:Daily_Graphic_(Ghana)|Daily Graphic]]''. Accra, Ghana. 15 March 2016. Retrieved 9 April 2025.</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20181025031231/https://omgvoice.com/lifestyle/gh-female-mps/ "11 Young And Beautiful Ghanaian Female MPs Who Are Inspiring Girls To Dream Big"]. ''OMGVoice''. 12 October 2017. Archived from the original on 25 October 2018. Retrieved 25 October 2018.</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20190427153903/https://ukgcc.com.gh/hon-nana-dokua-asiamah-adjei/ "HON. NANA DOKUA ASIAMAH-ADJEI - UK-Ghana Chamber of Commerce"]. ''UK-Ghana Chamber of Commerce''. 10 July 2018. Archived from the original on 27 April 2019. Retrieved 25 October 2018.</ref><ref>[https://citinewsroom.com/2018/04/09/mahama-is-africas-most-incompetent-election-observer-ama-dokua/ "Mahama is Africa's "most incompetent election observer"] - Ama Dokua". ''Citi Newsroom''. 9 April 2018. Retrieved 2 November 2018.</ref> == Obulamu bwe obw'obuto n'okusoma kwe == Adjei yazaalibwa nga 24 Ogwomusanvu 1982 eri Nana Osae Nyampong IV ne Muky. Aforo Asiamah-Adjei mu Akropong, Eastern Region. Yasomera Alsyd Academy ne St Roses Senior High School. Alina diguli mu psychology okuva mu University of Ghana ne diguli eyookubiri mu Logistics and Supply Chain okuva mu Exter University mu United Kingdom.<ref>[https://web.archive.org/web/20181026104238/https://enewsgh.com/2017/08/07/close-deputy-information-minister-nana-ama-dokua/ "Up-close with Deputy Information Minister Nana Ama Dokua - Proudly Ghanaian! | EnewsGH"]. ''Proudly Ghanaian! | EnewsGH''. 7 August 2017. Archived from the original on 26 October 2018. Retrieved 25 October 2018.</ref><ref name=":2">[https://ghanamps.com/mp/nana-ama-dokua-asiamah-adjei/ "Asiamah-Adjei, Dokua Oheneba"]. ''Ghana MPS''. Retrieved 27 January 2023.</ref><ref>Aziz, Hadiza Nuhhu-Billa Quansah, George Folley, Efia Akese & Halisatu. [https://www.graphic.com.gh/news/politics/election-2016-know-your-female-parliamentary-candidates-4.html "Election 2016: Know your female parliamentary candidates (4)".] ''Daily Graphic''. Accra, Ghana. Retrieved 25 October 2018.</ref> Era alina diguli eyookubiri mu Peace and Security okuva mu Kofi Annan International Peacekeeping Training Centre (KAIPTC).<ref name=":1">[https://web.archive.org/web/20230926231333/https://moti.gov.gh/v2/hon-dokua-asiamah/ "Hon. Dokua Asiamah-Adjei – Ministry of Trade & Industry"]. Archived from the original on 26 September 2023. Retrieved 27 January 2023.</ref> == Emirimu == Adjei ye yali akulira Bekleen Limited okuva mu 2007 okutuuka mu 2016 era nga ye yali akulira ne Pongas Limited okuva mu 2007 okutuuka mu 2015.<ref>Kpakpo, Jackson Odom (13 December 2020). [https://web.archive.org/web/20230127153200/https://wontumionline.com/beautiful-nana-dokua-asiamah-recaptures-her-seat-as-mp-for-akuapem-north-constituency/ "Beautiful Nana Dokua Asiamah Recaptures Her Seat As MP For Akuapem North Constituency"]. ''Wontumi Online''. Archived from the original on 27 January 2023. Retrieved 27 January 2023.</ref> == Ebyobufuzi == Adjei mmemba mu kibiina kya New Patriotic Party.<ref>[https://ghanaguardian.com/npp-national-council-throws-out-akropong-mp-hon-dokua-asiamah-adjei "NPP National Council throws out Akropong MP Hon Dokua Asiamah Adjei"]. ''The Ghana Guardian News''. Retrieved 27 January 2023.</ref> Yali mubaka wa palamenti mu konsitituwensi ya Akropong mu Buvanjuba bwa Ghana okuva mu 2017 okutuuka mu 2025.<ref name=":0" /><ref>[http://www.ghanaweb.com/GhanaHomePage/NewsArchive/Nana-Ama-Dokua-pledges-to-support-women-youth-450616?gallery=1 "Nana Ama Dokua pledges to support women, youth"]. ''GhanaWeb''. Retrieved 27 January 2023.</ref> === Okulonda kwa 2016 === Mu kulonda kwa bonna okwa 2016 mu Ghana, yawangula ekifo ky'omubaka wa palamenti mu Akropong/Akuapem North Constituency n'obululu 26,655 ekyamufuula ebitundu 62.3% ku bululu bwonna obwakubibwa ng'omubaka wa palamenti owa NDC Yaw Appiah-Kubi yalina obululu 6,949 ekyamufuula ebitundu 16.8% ku bululu bwonna obwakubibwa, ate omubaka wa palamenti eyeesimbawo ku lulwe Asiedu Ofei yalina obululu 9,092 ekyamufuula ebitundu 21.2% ku bululu bwonna obwakubibwa ate omubaka wa palamenti owa CPP Gifty Mercy Anakwa yalina obululu 102 ekyamufuula ebitundu 0.2% ku bululu bwonna obwakubibwa.<ref>FM, Peace. [https://web.archive.org/web/20230127164154/https://ghanaelections.peacefmonline.com/pages/2016/parliament/eastern/akropong_akuapem_north/ "2016 Election - Akropong / Akuapem North Constituency Results"]. ''Ghana Elections - Peace FM''. Archived from the original on 27 January 2023. Retrieved 27 January 2023.</ref> === Okulonda kwa 2020 === Mu kulonda kwa bonna okwa 2020 mu [[Ghana]], yaddamu n'awangula ekifo ky'omubaka wa palamenti mu Akropong/Akuapem North Constituency n'obululu 26,646 ekyamufuula ebitundu 55.3% ku bululu bwonna obwakubibwa, ate omubaka wa palamenti owa NDC, Justice Kotey Amasah yalina obululu 10,505 ekyamufuula ebitundu 21.8% ku bululu bwonna obwakubibwa,<ref>[https://web.archive.org/web/20230321044001/https://electiondatacenter.theghanareport.com/election-results/2020-2/eastern-region/akropong/ "Akropong – Election Data Center – The Ghana Report"]. Retrieved 27 January 2023.</ref> ate omubaka wa palamenti eyeesimbawo ku lulwe Adjei Twumasi William Kwabena yalina obululu 10,444 ekyamufuula ebitundu 21.7% ku bululu bwonna obwakubibwa, ate omubaka wa palamenti owa PNC, Desmond Twumasi Ntow yalina obululu 421 ekyamufuula ebitundu 0.9% ku bululu bwonna obwakubibwa ate omubaka wa palamenti Gifty Mercy Anakwa eyali yeesimbyewo ku kifo ky'omubaka wa palamenti mu kibiina kya CPP yafuna obululu 146 ebyali ebitundu 0.3% eby'obululu bwonna obwakubibwa.<ref>FM, Peace. [https://web.archive.org/web/20230606104323/https://ghanaelections.peacefmonline.com/pages/2020/parliament/eastern/akropong_akuapem_north/ "2020 Election - Akropong / Akuapem North Constituency Results"]. ''Ghana Elections - Peace FM''. Archived from the original on 6 June 2023. Retrieved 27 January 2023.</ref> === Okulonda kwa 2024 === Ng'okulonda kwa 2024 tekunnatuuka, Nana Ama Dokua yalangirira mu Ddesemba 2023, nti yali agenda kusala ekifo kubanga yali ayagala kwesimbawo ku kifo ky'omubaka wa Okaikwei North Constituency mu Greater Accra Region. Omusango gwawawaabirwa Kingsley Anyamasah mu kiseera ekitongole ky'eby'okulonda mu Ghana we kyali kitegekera okulaga abalonzi engeri y'okwewandiisaamu. Omusango gwamuwanguza kubanga kkooti yagugoba ng'egamba nti Nana Ama Dokua yali asobola okulonda mu Okaikwei North.<ref>[https://citinewsroom.com/2024/09/court-dismisses-petition-challenging-dokuas-eligibility-to-vote-in-okaikwei-north/ "Court dismisses petition challenging Dokua's eligibility to vote in Okaikwei North"]. 5 September 2024. Retrieved 26 November 2024.</ref> === Akakiiko === Adjei yali mmemba ku kakiiko k'ebyokwerinda n'ensonga z'omunda.<ref name=":0" /> == Obulamu bw'omuntu == Adjei yafumbirwa Charles Cromwell Nanabanyin Bissue era balina omwana omulenzi n'abawala babiri.<ref name=":1" /><ref>Mubarik, Abu (14 December 2019). [https://www.pulse.com.gh/news/local/deputy-information-minister-gives-birth-in-us/z8fl2xr "Deputy Information Minister gives birth in US"]. ''Pulse Ghana''. Retrieved 27 January 2023.</ref> Yeeyita Mukrisitaayo.<ref name=":2" /><ref>[https://web.archive.org/web/20231130073437/https://www.parliament.gh/mps?mp=99 "Parliament of Ghana"]. ''www.parliament.gh''. Archived from the original on 30 November 2023. Retrieved 28 July 2024.</ref> == Okuyamba == Mu Noovemba 2021, yawaayo kompyuta n'ebintu ebirala ku ssomero lya Mangoase Methodist School mu Akuapim North Constituency.<ref>Beeko, Nana (November 2021). [https://newsghana.com.gh/mp-nana-ama-dokua-supports-mangoase-methodist-school-with-computers/ "MP, Nana Ama Dokua supports Mangoase Methodist School with computers | News Ghana"]. ''Ghana news''. Retrieved 27 January 2023.</ref> Mu Gwokutaano 2022, Adjei yawaayo omuwendo gwa GHc30,000 okuzimba ekitebe kya Adawso.<ref>mybrytfmonline (11 May 2022). [https://mybrytfmonline.com/e-r-adawso-post-office-to-be-converted-into-fire-service-station-mce/ "E/R: Adawso Post Office to Be Converted Into Fire Service Station – MCE"]. ''Bryt FM''. Retrieved 17 May 2022.</ref>Mu Gwomusanvu 2022, yayamba mu kuddaabiriza ekifo ekijjanjabirwamu ekya Akropong Daakye Clinic.<ref>[https://web.archive.org/web/20230127163421/https://koforiduatoday.com/2022/07/26/e-r-hon-nana-ama-dokua-asiamah-adjei-refurbishes-akropong-daakye-clinic/ "E/R: Hon. Nana Ama Dokua Asiamah-Adjei refurbishes Akropong Daakye clinic"]. ''Koforidua Today''. 26 July 2022. Archived from the original on 27 January 2023. Retrieved 27 January 2023.</ref> == Ebijuliziddwa == hyy7ywnjlmmizuqwb4b6qsd7eglde0e Paul Theroux 0 13209 50129 49429 2026-05-08T11:43:35Z InternetArchiveBot 6271 Rescuing 2 sources and tagging 0 as dead.) #IABot (v2.0.9.5 50129 wikitext text/x-wiki    '''Paul Edward Theroux''' ( /θ ə ˈ r uː / thə-ROO ; <ref>https://www.youtube.com/watch?v=y1fGyl5MV58</ref> <ref>https://en.wikipedia.org/wiki/National_Library_Service_for_the_Blind_and_Print_Disabled</ref> yazaalibwa nga 10 Ogwokuna, 1941). Mumerika [[:en:Novelist|omuwandiisi w'ebitabo]] era [[:en:Travel_writer|omuwandiisi w'okubifo ebirambulwa]] era nga awandiise ebitabo ebyenjawulo, omuli n'ekitabo ekikwata ku bulamu bwe n'ebifo by'atambuliddemu ekya ''[[:en:The_Great_Railway_Bazaar|The Great Railway Bazaar]]'' (1975). Ebimu ku biyiiye bye bikyusiddwa ne bifuulibwa firimu ennyimpi. Yaweebwa ekirabo kya [[:en:James_Tait_Black_Memorial_Prize|James Tait Black Memorial Prize]] mu 1981 olw’olugero lwe yawandiika mu katabo ka ''[[:en:The_Mosquito_Coast_(novel)|The Mosquito Coast]] ,'' olwakozesebwa mu [[:en:The_Mosquito_Coast_(film)|firimu ya 1986]] ey’erinnya lye limu [[:en:The_Mosquito_Coast_(TV_series)|n’omuzannyo gwa ttivvi ogw'omu 2021]] ogw’erinnya lye limu. Ye taata w'abawandiisi era abakozi ba firimu ab'omusaayi Omungereza n'Omumerika [[:en:Marcel_Theroux|Marcel]] ne [[:en:Louis_Theroux|Louis Theroux]], nga muganda w'abawandiisi okuli [[:en:Alexander_Theroux|Alexander Theroux]] ne [[:en:Peter_Theroux|Peter Theroux]], era kojja w'Omumerika omuzannyi wa firimu era omuwandiisi wa firimu era omuwandiisi w'ebifaananyi Omumerika [[:en:Justin_Theroux|Justin Theroux]] . == Obuto bwe == Paul Theroux yazaalibwa mu [[:en:Medford,_Massachusetts|Medford, Massachusetts]], era nga ye w'okusatu ku baana omusanvu, <ref name="people.com">https://people.com/archive/paul-theroux-vol-20-no-24/</ref> era mutabani w’abazadde [[:en:Catholic|Abakatoliki]] nga nnyina ye Anne ( née Dittami ),nga ono yalimu omusaayi [[:en:Italian_Americans|Omuyitale n'Omumerika]], ate kitaawe yeeyali Albert Eugene Theroux, nga yali wa [[:en:French-Canadian|Bufalansa-Canada]] . <ref name="whoswho">https://archive.org/details/internationalwho2004ond/page/1668</ref> <ref>https://dehradunescortstars.com/a-worldly-education-paul-theroux-imagines-a-much-traveled-writers-active-erotic-life/</ref> Maama we yali musomesa wa grammar school era omusiizi w’ebifaananyi, <ref name="FAMILYARSENAL">https://en.wikipedia.org/wiki/The_New_York_Times</ref> ate kitaawe yali mutunzi w’amaliba mu kkolero ly’engatto mu kkampuni ya American Leather Oak. <ref name="FAMILYARSENAL" /> <ref>https://books.google.com/books?id=h5IYAAAAIAAJ&q=%22Albert-Eugene+THEROUX%22&dq=%22Albert-Eugene+THEROUX%22&hl=en</ref> Theroux yali [[:en:Boy_Scouts_of_America|Boy Scout]] era okukkakkana ng'atuuka ku ddaala lya [[:en:Eagle_Scout_(Boy_Scouts_of_America)|Eagle Scout]] . Baganda be kuliko Eugene, [[:en:Alexander_Theroux|Alexander]], Joseph ne [[:en:Peter_Theroux|Peter]] . Bannyina ye Ann Marie ne Mary. <ref name="FAMILYARSENAL"/> Theroux yasomerako ku [[:en:Medford_High_School_(Massachusetts)|Medford High School]], nadda ku [[:en:University_of_Maine|Yunivasite ya Maine]], mu [[:en:Orono,_Maine|Orono]] (1959–60), ne [[:en:University_of_Massachusetts_Amherst|Yunivasite ya Massachusetts Amherst]], gye yafunira diguli esooka eya B.A in English mu 1963. == Emirimu gwe == Oluvannyuma lw’okumaliriza okusoma ku yunivasite, Theroux yeegatta ku kibiina kya [[:en:Peace_Corps|Peace Corps]] mu 1963 ng’omusomesa mu [[:en:Malawi|Malawi]] . <ref>http://peacecorpsworldwide.org/about-paul-theroux/</ref> <ref>https://www.departures.com/travel/travel/paul-theroux-malawi-i-loved</ref> Mu kugezesebwa abagaba emirimu, yeeyogerako nga "omuvubuka omunyiivu era omwennyamivu" eyawulira nti alina okutoloka mu nsalo za [[:en:Massachusetts|Massachusetts]] n'enkola ya Amerika ey'obulabe eyava ebweru. <ref name=":0">https://en.wikipedia.org/wiki/Eleanor_Wachtel</ref> Mu kiseera ekyo, ekibiina kya Peace Corps kyali kipya nnyo, nga kyasindika bannakyewa baakyo abaasooka emitala w'amayanja mu 1961. Theroux yayambako ku yali avuganya Ssaabaminisita [[:en:Hastings_Banda|Hastings Banda]] mu byobufuzi okutolokera mu [[:en:Uganda|Uganda]] . Olw'ensonga eno, Theroux yagobwa mu Malawi n'agobwa mu kibiina kya Peace Corps 1965. <ref>https://www.theguardian.com/books/2002/oct/05/featuresreviews.guardianreview4</ref> Yalangirirwa Banda, nga ''[[:en:Persona_non_grata|omuntu atayanirizibwa]]'' mu Malawi olw'okulumirirwa [[:en:Yatuta_Chisiza|Yatuta Chisiza]] . <ref>https://web.archive.org/web/20240525070141/http://www.peacecorpswriters.org/pages/2000/0003/prntvers003/pv003pchist.html</ref> N'ekyavaamu, ekitabo kye ekyaddirira ekya ''[[:en:Jungle_Lovers|Jungle Lovers]]'', ekikwata ku kugezaako okuwamba gavumenti mu ggwanga lino, ky'aweerebwa mu Malawi okumala emyaka mingi. Yagenda mu Uganda mu 1965 okusomesa Olungereza <ref>https://www.wsj.com/articles/paul-theroux-on-kenyas-fadhili-william-1494345309</ref> mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]], era gye yawandiikira ne mu magazini eyitibwa ''[[:en:Transition_Magazine|Transition]]''. Nga ali e Makerere, Theroux yatandika omukwano gwe ne [[:en:Rajat_Neogy|Rajat Neogy]], omutandisi wa magaziini ya ''[[:en:Transition_Magazine|Transition Magazine]]'', era omuwandiisi w’ebitabo [[:en:V.S._Naipaul|VS Naipaul]], mu kiseera ekyo eyali omukenkufu omugenyi ku yunivasite. <ref>https://www.telegraph.co.uk/culture/donotmigrate/3672064/Patrick-Frenchs-biography-of-VS-Naipaul-Naipauls-friendship-with-Paul-Theroux.html</ref> <ref>https://web.archive.org/web/20180831234132/http://www.theeastafrican.co.ke/magazine/Tribute-to-VS-Naipaul/434746-4722336-2ugcwf/index.html</ref> <ref>https://www.ft.com/content/2c774824-b6e9-11df-b3dd-00144feabdc0</ref> Mu kiseera kye yamala mu Uganda, ekibinja ky’abantu abaali abakaawu nga beekalakaasa kyatiisatiisa okusulika emmotoka mukyala we eyali olubuto mwe yali atambulira, era Theroux n’asalawo okuva mu Africa. <ref>https://en.wikipedia.org/wiki/ISBN_(identifier)</ref> <ref>{{Cite web |url=http://www.peacecorpswriters.org/pages/2003/0303/303talkthero.html |title=Archive copy |access-date=2026-05-04 |archive-date=2003-04-25 |archive-url=https://web.archive.org/web/20030425173133/http://www.peacecorpswriters.org/pages/2003/0303/303talkthero.html |url-status=dead }}</ref> Mu Gwekkuminoogumu 1968, abafumbo bano baagenda ne mutabani waabwe Marcel ne bagenda e [[:en:Singapore|Singapore]], gye baazaalira omwana ow’obulenzi owookubiri [[:en:Louis_Theroux|Louis]]. <ref>https://www.straitstimes.com/lifestyle/arts/paul-therouxs-turning-point-in-singapore</ref> Oluvannyuma lw'emyaka ebiri ng'asomesa mu [[:en:National_University_of_Singapore|National University of Singapore]], Theroux n'ab'omu maka ge baasenga mu Bungereza, mu Gwekkumineebiri, 1971. Baasooka kubeera mu [[:en:Dorset|Dorset]], n'oluvannyuma mu bukiikaddyo bwa [[:en:London|London]] . Oluvannyuma lw’obufumbo bwe okuggwawo ku ntandikwa ya 1990, Theroux yaddayo mu America, okuva olwo gye yasenga. <ref>https://www.standard.co.uk/showbiz/my-london-paul-theroux-7228974.html</ref> Ekifaananyi kya Theroux eky'omuwendo ekiwuniikiriza ekya [[:en:Nobel_Laureate|Nobel Laureate]] [[:en:V._S._Naipaul|VS Naipaul]] mu kitabo kye ekyali kikwata ku bulamu bwe ekya ''[[:en:Sir_Vidia's_Shadow|Sir Vidia’s Shadow]]'' (1998) ky'awukana nnyo n’ekifaananyi kye ekyasooka, ekyewuunyisa eky’omuwandiisi y’omu mu ''[[:en:V._S._Naipaul:_An_Introduction_to_his_Work|VS Naipaul: An Introduction to his Work]]'' (1972). Baali balina omukwano ogw’ekiseera ekiwanvu, naye Theroux yagamba nti ebyaliwo mu myaka 26 egyali wakati w'okuwandiikibwa kw’ebitabo bino byombi kwasiiga ekifaananyi ky'ekitabo ekyali kiddirira. <ref>https://en.wikipedia.org/wiki/V._S._Naipaul:_An_Introduction_to_his_Work</ref> Abawandiisi bano bombi baagezaako okuteekawo okutabagana mu 2011 <ref>https://www.telegraph.co.uk/news/worldnews/asia/india/11361208/V.S-Naipaul-and-Paul-Theroux-in-emotional-Jaipur-Literature-Festival-reunion.html</ref> oluvannyuma lw'okusisinkana mu butanwa mu kikujjuko kya Hay Literary Festival, akanyomero keyannyonnyola kuwandiika okwasembayo olunannyuma lw'okuwandiika ebyasooka mu lupapula lwa ''Sir Vidia's Shadow'', era baasigala ba mukwano nnyo okutuusa Naipaul lwe yafa mu 2018. <ref>{{Cite web |date=2011-05-30 |title=V S Naipaul, Paul Theroux end 15-year feud |url=https://www.deccanherald.com/content/165109/vs-naipaul-paul-theroux-end.html |access-date=2022-07-20 |website=Deccan Herald |language=en}}</ref> Ekitabo kye ekya ''[[:en:Saint_Jack|Saint Jack]]'' (1973), ky'awerebwa gavumenti ya [[:en:Singapore|Singapore]] okumala emyaka 30, <ref>https://en.wikipedia.org/wiki/Ghost_Train_to_the_Eastern_Star</ref> olw’okuwa eggwanga ekitangaala ekitaali kirungi. <ref>https://brightlightsfilm.com/counter-imperialist-essay-bogdanovichs-saint-jack-singapore/</ref> Ebitabo bya Theroux byonna by'awerebwa gavumenti y'obusosoze mu mawanga mu South Africa, naye mu 1995 oluvannyuma lwa South Africa okukyuka okudda mu demokulaasiya, wansi w'obukulembeze bwa [[:en:Nelson_Mandela|Nelson Mandela]], ekitongole ky'ebyenjigiriza mu South Africa kyafuula ekitabo kya Theroux ekya ''The Mosquito Coast'' ekyetaago mu kusoma mu bitabo eky'enjawulo eri abayizi b'ekibiina eky'ekkumineebibiri abali batuula ekigezo kyabwe ekisembayo ekya ("Matric"). Mu 2001, bwe yali tannaweza myaka 60, Theroux yaddayo mu Africa okuddamu okulondoola omukululo gwe "[n'okutwala] ensigo ya ssemazinga". Wadde nga yafuna ebizibu eby’enjawulo mu lugendo luno, yavaawo ng’alina endowooza ennungi ku Africa n’abantu baayo era ng’alina essuubi eddamu ku biseera byayo eby’omu maaso. <ref>https://www.usatoday.com/story/dispatches/2013/05/23/paul-theroux-interview-travel-africa/2354251/.html</ref> Kyokka, bye yayitamu byatta endowooza ze ku balambuzi n’abalwanirizi b’eddembe okuva ebweru. Olugendo luno yaluwandiikako mu kitabo ekiyitibwa ''[[:en:Dark_Star_Safari|Dark Star Safari]]''. <ref>https://www.foreignaffairs.com/reviews/capsule-review/2003-11-01/dark-star-safari-overland-cairo-cape-town</ref> Theroux yajja avumirira bannakyewa abaatiikirivu nga [[:en:Bono|Bono]], [[:en:Brad_Pitt|Brad Pitt]] ne [[:en:Angelina_Jolie|Angelina Jolie]] nti "bayiiya b'anfumo, abantu abaagala okumatiza ensi ku muwendo gwabwe." <ref name="rock">https://en.wikipedia.org/wiki/The_New_York_Times</ref> Yagamba nti "endowooza nti Africa eri mu buzibu obw'amaanyi era esobola kutaasibwa buyambi bw'ebweru bwokka omuli abantu abaatiikirivu n'ebivvulu by'abazirakisa ndowooza ekyamya era n'obuza abantu". <ref name="rock" /> Mu mboozi gye yawa mu 2009, yategeeza nti yalina "embeera z'ekitonde ekiyitibwa [[:en:Hobbit|hobbit]] " era afuuse alina essuubi eddamu okusinga mu buvubuka bwe. Yayongera nti yali "yeetaaga essanyu okuwandiika obulungi." <ref name=":0"/> Mu op-ed mu mawulire ga ''[[:en:The_New_York_Times|The New York Times]]'' nga 22 Ogwekkumi, 2016, Theroux yawa Pulezidenti Obama amagezi okusonyiwa [[:en:John_Walker_Lindh|John Walker Lindh]]. Mu kiwandiiko kino, yageza enkolagana ye ne ba minisita abayeekera n’okwenyigira mu nsonga eyo mu butamanya nga nnakyewa ow’ekibiina kya Peace Corps, mu lukwe lw’okutta Pulezidenti Hastings Banda owa Malawi ku buzibu obwali ku nsonga ya Lindh <ref>https://www.nytimes.com/2016/10/23/opinion/sunday/pardon-the-american-taliban.html</ref> eyalwana n’Abataliban mu [[:en:Afghanistan|Afghanistan]] . <ref>[https://www.nytimes.com/2016/10/23/opinion/sunday/pardon-the-american-taliban.html? https://www.nytimes.com/2016/10/23/opinion/sunday/pardon-the-american-taliban.html?]</ref> == Omulimu gwe ogw’obuwandiisi == Theroux yafulumya [[:en:Novel|ekitabo]] kye ekyasooka ekya ''[[:en:Waldo_(1967_novel)|Waldo]]'' (1967), mu kiseera kye yali mu [[:en:Uganda|Uganda]] ; kyali kya buwanguzi obw’ekigero. Yafulumya ebitabo ebirala ebiwerako mu myaka egyaddirira, omwali ''[[:en:Fong_and_the_Indians|Fong and the Indians]]'', ''[[:en:Jungle_Lovers|Jungle Lovers]]'', ne ''[[:en:The_Mosquito_Coast_(novel)|The Mosquito Coast]]'' . Bwe yaddayo e [[:en:Malawi|Malawi]] oluvannyuma lw’emyaka emingi, yakizuula nti ''[[:en:Jungle_Lovers|Jungle Lovers]]'', ekyali kyateekebwa mu nsi eyo, kyali kikyawereddwa. Ekyo yakinyumiza mu kitabo kye ekya ''Dark Star Safari'' (2002). <ref>''Dark Star Safari'' by Paul Theroux, page 329, Penguin edition publ. 2002, {{ISBN|978-0-14-028111-8}}</ref> Oluvannyuma lw’okugenda e [[:en:London|London]] mu 1972, Theroux yatandika olugendo olw’amaanyi n’eggaali y’omukka okuva [[:en:Great_Britain|e Bungereza]] okutuuka [[:en:Japan|e Japan]] n’okuddayo. Okunnyonnyola kwe ku lugendo luno yakufulumiriza mu kitabo kya ''[[:en:The_Great_Railway_Bazaar|The Great Railway Bazaar]]'', nga kino kyafuuka obuwanguzi bwe obw’amaanyi obwasooka ng’omuwandiisi ku ntambula era kati ya mu mutindo gw'awaggulu mu nkola yaakyo. <ref>https://web.archive.org/web/20070928131822/http://www.travelliterature.org/reviews/bazaar.shtml</ref> <ref>https://web.archive.org/web/20070929115745/http://www.powells.com/cgi-bin/biblio?inkey=2-9780618658947-0</ref> Okuva olwo awandiise ebitabo ebikwata ku ntambula ze ebiwerako, omuli ebikwata ku kutambula n’eggaali y’omukka okuva e [[:en:Boston|Boston]] okutuuka e [[:en:Argentina|Argentina]] ekya ( ''[[:en:The_Old_Patagonian_Express|The Old Patagonian Express]]'' ), okutambula okwetoloola mu [[:en:United_Kingdom|Bungereza]] yawandiika ekya ( ''[[:en:The_Kingdom_by_the_Sea|The Kingdom by the Sea]]'' ), okuvuga obwato obutono mu [[:en:South_Pacific_Ocean|South Pacific]] nga yakuwandiikako mu kya ( ''[[:en:The_Happy_Isles_of_Oceania|The Happy Isles of Oceania]]'' ), okukyalira [[:en:China|China]], mu kya ( ''[[:en:Riding_the_Iron_Rooster|Riding the Iron Rooster]]'' ), n’okutambula okuva e [[:en:Cairo|Cairo]] okutuuka e [[:en:Cape_Town|Cape Town]] okwetoloola [[:en:Africa|Africa]] mu kya ( ''[[:en:Dark_Star_Safari|Dark Star Safari]]'' ). Mu 2015, yafulumya ekya ''[[:en:Deep_South_(book)|Deep South]]'' ng’alaga ebikwata ku ngendo ennya olw’oku nguudo ng’ayita mu masaza g’obukiikaddyo bwa [[Amerika|America]] . Mu 2019, yafulumya ekya ''On the Plain of Snakes'', nga mulimu emboozi ye ku ntambula ze empanvu mu mmotoka ye, okuyita mu Mexico. <ref name="Facebook">https://www.latimes.com/entertainment-arts/books/story/2019-10-25/paul-theroux-on-the-plain-of-snakes</ref> Amanyiddwa nnyo olw’okunnyonnyola kwe okw’amaanyi ku bantu n’ebifo, nga kigambibwa nti asaakiriza nnyo. Mu biwandiiko bye ebitali biyiiye ''[[:en:Sir_Vidia's_Shadow|Sir Vidia’s Shadow]]'', emboozi y’omukwano gwe ogw’obuntu n’ogw’ekikugu n’omuwanguzi w’ekirabo omukungu [[:en:V._S._Naipaul|V.S Naipaul]], ogwaggwa mu ngeri eyali tesuubirwa oluvannyuma lw’emyaka 30. Theroux akoze nnyo n’omukubi w’ebifaananyi omututumufu Steve McCurry. Ekitabo kyabwe ekya ''The Imperial Way'' kyafulumizibwa mu 1987, era ebifaananyi bya McCurry biri mu kitabo kya Theroux ekya ''Deep South'' <ref>https://slate.com/culture/2015/11/steve-mccurry-photographs-of-the-american-south-featured-in-paul-therouxs-book-deep-south-four-seasons-on-back-roads.html</ref> n'ekya ''On the Plain of Snakes'' . <ref name="Facebook"/> Magazini nga ''Smithsonian'' ne ''The National Geographic'' zigatta Theroux ne McCurry ku mirimu. <ref>https://www.smithsonianmag.com/arts-culture/deep-south-seen-through-eyes-renowned-photographer-steve-mccurry-180956774/</ref> Ebitabo bya Theroux ebiwerako bifuuliddwa firimu. Novella ye eya ''Doctor Slaughter'' yakwatibwa nga firimu ya ''Half Moon Street'', mu 1986, ngali ne [[:en:Michael_Caine|Michael Caine]] ne [[:en:Sigourney_Weaver|Sigourney Weaver]] . <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (January 2023)">citation needed</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Firimu ya [[:en:Peter_Weir|Peter Weir]] eya ''The Mosquito Coast'' (1986) yalimu [[:en:Harrison_Ford|Harrison Ford]], [[:en:Helen_Mirren|Helen Mirren]] ne [[:en:River_Phoenix|River Phoenix]] mu bazannyi. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (January 2023)">citation needed</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Firimu za Theroux ennyimpi eza ''The London Embassy'' zafuuka omuzannyo gwa TV ogw'ebitundu omukaaga ku ttivvi ya Bungereza mu 1987. <ref>{{Cite web |title=London Embassy |url=https://www.tvguide.com/tvshows/london-embassy/cast/1030031624/ |access-date=2022-07-20 |language=en}}</ref> ''Christmas Snow'', firimu ya TV eya 1986 eyazannyibwa [[:en:Sid_Caesar|Sid Caesar]], yakyusibwa okuva mu kitabo kya Theroux ekya ''London Snow'' . Theroux yawandiika emboozi ya Hong Kong nga ye yeesigamizibwa ku firimu ya [[:en:Wayne_Wang|Wayne Wang]] ''eya Chinese Box'' (1997). <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (January 2023)">citation needed</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Mu 2019, Apple Films yalangirira nti ''The Mosquito Coast'' yali mu kukolebwako okufuuka firimu ey'ebitundu 10 eyali eyookulagibwa mu 2021. == Obulamu bwe obw’omunda == Theroux’s 2017 semi-autobiographical novel ''[[:en:Mother_Land|Mother Land]]'' (and earlier related short story in ''[[:en:The_New_Yorker|The New Yorker]]'', set in [[:en:Puerto_Rico|Puerto Rico]] ) kyogera ku mwana omukulu eyazaalibwa mu Puerto Rico mu 1961 nga ye ne muganzi we mu ttendekero ekkulu batambudde okuzaalibwa, ne bawaayo omwana okumuzaala; oluvannyuma, mutabani wa Theroux yakomawo mu bulamu bwe. <ref>https://www.nytimes.com/2018/04/16/travel/paul-theroux-cape-cod.html</ref> Theroux bwe yali mu Uganda, mikwano gye gyamufunira ekifo ky’obusomesa mu yunivasite y’e Makerere mu Kampala. Eyo gye yasisinkanira Anne Castle, omuyizi w’Olungereza eyatikkirwa ng’asomesa mu ssomero ly’abawala erya siniya erya waggulu mu Kenya, ng’ayita mu [[:en:Voluntary_Service_Overseas|Voluntary Service Overseas]] . <ref>https://www.theguardian.com/books/2017/sep/30/marcel-theroux-keep-life-normal-keep-work-weird</ref> <ref>http://peacecorpsonline.org/messages/messages/467/2202764.html</ref> <ref name="people.com" /> Baagattibwa mu 1967. Oluvannyuma lw’okuva mu Asia ne Dorset, baagenda mu bukiikaddyo bwa London mu 1971, kubanga yali ya buseere okusinga Amerika. <ref name="people.com" /> Bazaala abaana babiri ab’obulenzi: [[:en:Marcel_Theroux|Marcel]] ne [[:en:Louis_Theroux|Louis]], <ref name="inews.co.uk">https://inews.co.uk/culture/books/the-year-of-the-end-by-anne-theroux-review-hell-hath-no-fury-like-a-writers-ex-wife-1093566</ref> bombi bawandiisi era bawandiisi ba biwandiiko. Theroux ne Castle baayawukana mu 1993. Mu biseera ebyo Theroux yawasa Sheila Donnelly, nga 18 Ogwekkuminoogumu, 1995. Donnelly alina ekitongole kya PR eky’ebbeeyi mu by’entambula/wooteeri. <ref>https://web.archive.org/web/20170328013122/http://the.honoluluadvertiser.com/article/2001/May/14/il/il01a.html</ref> Babeera mu bitundu by'e [[:en:Hawaii|Hawaii]] ne [[:en:Cape_Cod|Cape Cod]], [[:en:Massachusetts|Massachusetts]] . <ref name="famous">https://web.archive.org/web/20120215000031/http://www.capecodtoday.com/blogs/index.php/2008/09/03/famous-author-summers-in-sandwich?blog=99</ref> <ref>https://www.nytimes.com/2003/04/10/nyregion/boldface-names-198064.html</ref> Theroux era alina omwana omuto, Brendan Donnelly. == Awaadi n'ebirabo bye == Theroux afunye awaadi n'ebirabo eby'enjawulo. <ref>{{Cite web |title=Book Paul Theroux events, speaking, lectures |url=http://www.lyceumagency.com/paul+theroux.aspx |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20090101082502/http://www.lyceumagency.com/paul+theroux.aspx |archive-date=2009-01-01 |access-date=2008-10-06}}</ref> * Fellow, [[:en:Royal_Society_of_Literature|Royal Society of Literature]] ne [[:en:Royal_Geographical_Society|Royal Geographical Society]] in [[:en:UK|UK]] * Honorary doctorate mu litulika okuva mu [[:en:Trinity_Washington_University|Trinity College]] mu [[:en:Washington,_D.C.|Washington, D.C.]] * Honorary doctoratemu litulika okuva mu [[:en:Tufts_University|Tufts University]] mu [[:en:Medford,_Massachusetts|Medford, Massachusetts]] * 2015: [[:en:Patron's_Medal|Patron's Medal]] okuva mu [[:en:Royal_Geographical_Society|Royal Geographical Society]] in [[Great Britain|UK]] * 1990: [[:en:Maria_Thomas#Maria_Thomas_Fiction_Award|Maria Thomas Fiction Award]], eya lifetime achievement award<ref>https://en.wikipedia.org/wiki/Maria_Thomas#Maria_Thomas_Fiction_Award</ref> * 1983: [[:en:American_Book_Award|American Book Award]] nominee – ''[[:en:The_Mosquito_Coast_(novel)|The Mosquito Coast]]'' * 1981: [[:en:James_Tait_Black_Memorial_Prize|James Tait Black Memorial Prize]] – ''[[:en:The_Mosquito_Coast_(novel)|The Mosquito Coast]]'' * 1981: [[:en:American_Book_Award|American Book Award]] yasunsulwa – ''[[:en:The_https://en.wikipedia.org/wiki/The_Old_Patagonian_ExpressOld_Patagonian_Express|The Old Patagonian Express]]'' * 1989: [[:en:Thomas_Cook_Travel_Book_Award|Thomas Cook Travel Book Award]] – ''[[:en:Riding_the_Iron_Rooster|Riding the Iron Rooster]]'' * 1978: [[:en:Whitbread_Prize|Whitbread Prize]] ey'Ekitabo Ekisinze – ''Picture Palace'' * 1977: [[:en:American_Academy_and_Institute_of_Arts_and_Letters|American Academy and Institute of Arts and Letters]] awaadi ya litulika * 1972, 1976, 1977, ne 1979: eya ''[[:en:Playboy|Playboy]]'' Awaadi y'okuwandiika ku kifo ky'olugero olusinze * 84: yalondebwa ku kya [[:en:American_Academy_of_Arts_and_Letters|American Academy of Arts and Letters]]<ref>https://artsandletters.org/academy-members/</ref> == Engero ze ezaakolebwamu firimu == * ''[[:en:Saint_Jack|Saint Jack]]'' yakwatibwa dayirekita [[:en:Peter_Bogdanovich|Peter Bogdanovich]] (1979). * ''[[:en:Doctor_Slaughter|Doctor Slaughter]]'' yakyusibwa n’efuulibwa firimu ya ''[[:en:Half_Moon_Street_(film)|Half Moon Street]]'' (1986). * ''[[:en:The_Mosquito_Coast_(novel)|The Mosquito Coast]]'' yafuulibwa [[:en:The_Mosquito_Coast_(film)|firimu ey’erinnya lye limu]] (1986) n'o[[:en:The_Mosquito_Coast_(TV_series)|muzannyo gwa TV]] mu 2021. * ''[[:en:Chinese_Box|Chinese Box]]'' (1997), firimu ekwata ku [[:en:British_Empire|Bungereza]] okukwasa [[:en:Hong_Kong|Hong Kong]] eri [[Cayina|People’s Republic of China]], esiima Theroux okuba nsibuko y’emboozi eno, ng’esinziira ku miramwa gye yanoonyereza mu kitabo kye ekya ''[[:en:Kowloon_Tong_(novel)|Kowloon Tong]]'' ekyafulumizibwa mu 1997. * ''[[:en:Marilyn_Imrie#A_Christmas_Card|A Christmas Card]]'' gwali [[:en:Radio_play|muzannyo gw'oku leediyo]] ogwazannyibwa [[:en:Nick_Warburton|Nick Warburton]] era nga gwalagirwa [[:en:Marilyn_Imrie|Marilyn Imrie]] ku [[:en:BBC_Radio_4|BBC Radio 4]], 29 Ogwekkumineebiri, 1997. * ''[[:en:Lu_Kemp#The_Stranger_at_the_Palazzo_D'Oro|The Stranger at the Palazzo D'Oro]]'' gwali muzannyo gwa leediyo ogwalagirwa [[:en:Lu_Kemp|Lu Kemp]] ku [[:en:BBC_Radio_4|BBC Radio 4]], 17 Ogwekkumineebiri, 2004. == Ensengeka y’ebitabo bye == == Ebijuliziddwa == == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == * Omukungu ** [https://web.archive.org/web/20211113014043/https://www.hmhbooks.com/author/Paul-Theroux/2221107 Paul Theroux] Archived – Houghton Mifflin, omuwandiisi w’ebitabo * Yintaviyu z’abantu ** Appearances *** [https://web.archive.org/web/20111115113756/http://booknotes.org/Watch/176128-1/Paul+Theroux.aspx ''Booknotes'' interview ne Theroux ku ''Dark Star Safari'', nga May 18, 2003.] ** [https://web.archive.org/web/20080929023533/http://www.worldmind.com/Cannon/Culture/Interviews/theroux.html Stephen Capen emboozi ku Worldguide, Futurist Radio Hour – November 27, 1995] ** [https://web.archive.org/web/20080703175936/http://www.worldmind.com/Cannon/Culture/Interviews/theroux2.html Stephen Capen Yintaviyu nnamba bbiri, Worldguide – September 25, 1996] * Paul Theroux ijejs08gqp6jrgoogpuc37armewomjn Barnaba Nawangwe 0 13239 50050 49428 2026-05-07T23:35:47Z InternetArchiveBot 6271 Rescuing 1 sources and tagging 0 as dead.) #IABot (v2.0.9.5 50050 wikitext text/x-wiki   '''Barnabas Nawangwe''', (yazaalibwa 17 Ogwolubereberye 1956) Munnayuganda, [[:en:Architect|mukubi wa pulaani]], [[:en:Academic_staff|munnabyanjiriza]] era mu kiseera kino [[:en:Vice_chancellor|ye mumyuka wa kyansala]] wa [[:en:Makerere_University|Makerere University]], (university ya gavumenti esinga obunene mu [[:en:Uganda|Uganda]] ). <ref>{{Cite web |last=Damali Mukyaye |date=29 June 2017 |title=Nawangwe elected Makerere Vice Chancellor |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Nawangwe-elected-Makerere-Vice-Chancellor/688334-3992254-586woc/index.html |access-date=1 September 2017 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> Yaweereza ekisanja kye ekyasooka eky’emyaka etaano okuva mu 2017 <ref name="governance.mak.ac.ug">{{Cite web |title=Professor Barnabas Nawangwe {{!}} Makerere University- Governance |url=http://governance.mak.ac.ug/node/24/biography |access-date=2023-05-29 |website=governance.mak.ac.ug |archive-date=2024-12-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241203141207/https://governance.mak.ac.ug/node/24/biography |url-status=dead }}</ref> okutuuka mu Gwomunaana 2022. Nga 12 Ogwomunaana 2022, olukiiko lwa yunivasite y’e Makerere lwaddamu okumulonda ekisanja ekyokubiri eky’emyaka etaano. <ref>{{Cite web |last=Damali Mukhaye and David Vosh Ajuna |date=12 August 2022 |title=Professor Nawangwe re-appointed Makerere Vice Chancellor |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/prof-nawangwe-re-appointed-mak-vice-chancellor-3912616 |access-date=12 August 2022 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> == Ensibuko n’obuyigirize == Yazaalibwa mu [[:en:Busia_District,_Uganda|Disitulikiti y’e Busia mu Uganda]], mu [[:en:Eastern_Region,_Uganda|bitundu by’obuvanjuba]] bw’eggwanga. Yasomera mu [[:en:Busoga_College_Mwiri|Busoga College Mwiri]] ku O-Level ne A-Level. Alina [[:en:Specialist_degree|Specialist]] dipulooma eyenkanankana ne diguli eyookubiri mu [[:en:Architecture|by'okukuba pulaani]] era [[:en:Candidate_of_Sciences|Candidate of Sciences]], byombi okuva mu ''Kiev Institute of Civil Engineering''. <ref name="Bio">{{Cite web |last=MAK |date=30 June 2017 |title=Makerere University: The College of Engineering, Design, Art and Technology: Staff Profiles: Barnabas Nawangwe |url=https://cedat.mak.ac.ug/staff-profiles/barnabas-nawangwe |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20220302204548/https://cedat.mak.ac.ug/staff-profiles/barnabas-nawangwe/ |archive-date=2 March 2022 |access-date=30 June 2017 |publisher=[[Makerere University]] (MAK)}}</ref> == Emirimu == Nawangwe yali musomesa era akulira ekitongole ky’eby’okuzimba, okuva ekitongole kino lwe kyatandikibwawo mu 1987 okutuuka mu 2002. Yafuuka Senior Lecturer mu 1996. Mu 2002, yalondebwa okuba Associate Dean, Faculty of Technology. <ref name="governance.mak.ac.ug"/> Omwaka ogwaddako, yafuuka Dean, Faculty of Technology, Makerere University, <ref name="governance.mak.ac.ug" /> n’aweereza mu kifo ekyo okuva mu 2003 okutuuka mu 2010. Mu 2004, yafuuka pulofeesa. Okumala ekiseera, okutandika mu 2010 okutuuka mu 2013, yaweereza nga Principal, College of Engineering, Design, Art and Technology. <ref name="Bio"/> Mu kiseera we yalondebwa ng'omumyuka wa Kyansala, yaweerezaako ng'omumyuka wa Kyansala w'ebyensimbi n'enzirukanya y'emirimu, "avunaanyizibwa ku nteekateeka, embalirira n'okukulaakulanya yunivasite". <ref>{{Cite web |last=Mutegeki |first=Geoffrey |date=14 June 2017 |title=Makerere VC candidates set for public presentation |url=http://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1455565/makerere-vc-candidates-set-public-presentation |access-date=30 June 2017}}</ref> Pulofeesa Barnabas Nawangwe yatuuzibwa ku bu myuka bwa Kyansala wa yunivasite y’e Makerere nga 14 Ogwomwenda 2017, ku mukolo pulezidenti wa Uganda kwe yali omugenyi omukulu. <ref>{{Cite web |last=Kyatusiimire |first=Sharon |date=15 September 2017 |title=Concentrate on Marketable Courses, Museveni Directs Makerere Dons |url=https://www.chimpreports.com/concentrate-on-marketable-courses-museveni-directs-muk-dons/ |access-date=15 September 2017 |publisher=Chimp Reports Uganda}}</ref> == Obwammemba mu bibiina by'obukugu n’eby’ensoma == * Yali ssentebe w’olukiiko oluwandiisa lw'abakubi b’ebifaananyi * Memba ku lukiiko olufuzi olwa Uganda Society of Architects * Ssentebe w’akakiiko akafuzi ak’ekitongole ekivunaanyizibwa ku kulwanyisa taaba mu Afrika (CTCA) <ref>{{Cite web |last=CTCA |title=CTCA's Governing Body impressed by the Centre's Performance in 2015 |url=https://ctc-africa.org/ctca-s-governing-body-impressed-by-the-centre-s-performance-in-2015/ |access-date=30 May 2021 |website=CTCA}}</ref> * Memba ku lukiiko olufuzi olwa Uganda Gatsby Trust <ref>{{Cite web |last=Uganda Gatsby Trust |title=Our Board of Trustees |url=https://ugandagatsbytrust.org/board/ |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602212703/https://ugandagatsbytrust.org/board/ |archive-date=2 June 2021 |access-date=30 May 2021 |website=Uganda Gatsby Trust}}</ref> * Patron Resilient Africa Network (RAN) <ref>{{Cite web |title=ResilientAfrica Network » 2014 » April |url=https://www.ranlab.org/2014/04 |access-date=2022-03-02 |language=en-US}}</ref> * Ssentebe w'olukiiko olw'okusatu olwa African Research Universities Alliance <ref>{{Cite web |last=African Research Universities Alliance |date=21 January 2021 |title=Prof. Barnabas Nawangwe |url=https://arua.org.za/board-chair-prof-barnabas-nawangwe/ |access-date=30 May 2021 |website=African Research Universities Alliance}}</ref> * Memba ku kakiiko akafuzi ak'ekibiina ekigatta amatendekero ga Commonwealth <ref>{{Cite web |title=Governance |url=https://www.acu.ac.uk/about-us/governance/ |publisher=Association of Commonwealth Universities}}</ref> == Emirimu mu by'ensoma == Pulofeesa Nawangwe yetaba mukunoonyereza okwekikugu era yayanjula ebiwandiiko bingi mu nkungaana ezawano n'ebweru w'eggwanga era afulumizza ebiba bingi mu miko n'ebitabo ebirabibwa ensi yonna. === Emiko gya Journal === * Okuddamu okuteeka Afrika mu kifo mu kukola okumanya mu nsi yonna okwafulumizibwa mu ''The Lancet'' Volume 392 issue10153 olupapula 1163–1166 nga 29 September 2018. <ref>{{Cite journal |last=Fonn |first=Sharon |author-link=Sharon Fonn |last2=Ayiro |first2=Laban Peter |last3=Cotton |first3=Philip |last4=Mbithi |first4=Peter Mulwa Felix |last5=Mtenje |first5=Alfred |last6=Habib |first6=Adam |last7=Nawangwe |first7=Barnabas |date=August 30, 2018 |title=Repositioning Africa in global knowledge production |url=https://www.thelancet.com/article/S0140-6736(18)31068-7/fulltext#%20 |journal=The Lancet |volume=392 |issue=10153 |pages=1163–1166 |doi=10.1016/S0140-6736(18)31068-7 |pmid=30173909 |s2cid=52143465 |url-access=subscription |access-date=30 May 2021}}</ref> * Okwetaba kw’abakozesa mu maaso g’omukubi wa pulaani n’ebifo eby’ekikula ky’abantu ebyafulumizibwa mu lukungaana lw’ensi yonna olw’okubiri ku nkulaakulana mu by'obuzimbi ne tekinologiya volume 1 issue 1 pages 57–63. <ref>{{Cite journal |last=Nnaggenda-Musana |first=Assumpta |last2=Elwidaa |first2=Eiman Ahmed |last3=Nawangwe |first3=Barnabas |date=2014 |title=User Participation in the Eyes of an Architect and Gendered Spaces |url=https://www.technoscience.se/wp-content/uploads/2016/11/IJTD_Vol1_Issue1_2014_4.pdf |url-status=dead |journal=In Second International Conference on Advances in Engineering and Technology |volume=1 |issue=1 |page=57 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602212945/https://www.technoscience.se/wp-content/uploads/2016/11/IJTD_Vol1_Issue1_2014_4.pdf |archive-date=2 June 2021 |access-date=30 May 2021}}</ref> * Enkyukakyuka mu by’okuzimba mu bitundu ebiriraanye Yunivasite y’e Makerere mu kiseera kya 1990–2010 mu lukungaana lw’ensi yonna olw’okubiri olw’enkulaakulana mu by'okuzimba ne tekinologiya olwafulumizibwa mu 2011. <ref>{{Cite web |last=Nawangwe |first=Barnabas |title=The Architectural Transformation of Makerere University Neighbourhoods during the Period 1990–2010 |url=https://www.mak.ac.ug/documents/Makfiles/aet2011/Nawangwe.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602215055/https://www.mak.ac.ug/documents/Makfiles/aet2011/Nawangwe.pdf |archive-date=2 June 2021 |access-date=30 May 2021 |website=Makerere University}}</ref> * Enkulaakulana ya Kibuga okufuuka ekibuga Kampala - okwekenneenya enkyukakyuka y'ekibuga kya Africa mu African Perspectives Conference Proceedings eyafulumizibwa mu 2010. <ref>{{Cite journal |last=Nawangwe |first=Barnabas |date=2010 |title=The evolution of the Kibuga into Kampala's city centre - analysis of the transformation of an African city |url=https://repository.up.ac.za/handle/2263/59972 |journal=African Perspectives Conference Proceedings |hdl=2263/59972 |isbn=9780620493567 |access-date=30 May 2021}}</ref> * Enkulaakulana n’okutumbula tekinologiya w’amayumba g’emiwemba mu buvanjuba bwa Afrika ekyafulumizibwa mu 2011. <ref>{{Cite web |last=Kibwage |first=Jacob K. |last2=Paude |first2=Shyam K. |last3=Adhikary |first3=Nripal |last4=Deriba |first4=Girma |last5=Nawangwe |first5=Barnabas |last6=Yan |first6=Xiao |last7=Xuhe |first7=Chen |title=Development and Promotion of Bamboo Housing Technology in East Africa |url=http://repository.seku.ac.ke/handle/123456789/1000 |access-date=30 May 2021 |website=South Eastern Kenya University (SEKU)}}</ref> * Wakati w'okwolesebwa kw'ensi yonna n'okwebitundu: Ebirina okukolebwa eri ebibuga bya Uganda eyafulumizibwa mu 2013. <ref>{{Cite web |last=Birabi |first=Allan K. |last2=Nawangwe |first2=Barnabas |date=2013 |title=Between Global and Regional Visions: The Way Forward for Uganda's Cities |url=http://erepository.uonbi.ac.ke/handle/11295/72238 |access-date=30 May 2021}}</ref> * Ensi yonna n’enkola y’ebitundu: Complimentary or Antagonistic Paradigms eyafulumizibwa mu 2012. <ref>{{Cite web |last=Birabi |first=Kenneth A |last2=Nawangwe |first2=Barnabas |title=Globalization and Regionalism: Complimentary or Antagonistic Paradigms |url=http://erepository.uonbi.ac.ke/handle/11295/15015 |access-date=30 May 2021 |website=UoN Digital Repository |publisher=University of Nairobi Library}}</ref> * Enkola y’okuzimba ey’omulembe: mu Uganda oluvannyuma lw’ameefuga mu biwandiiko by’Olukiiko Ebizimbe eby’omulembe mu buvanjuba bwa Afrika okwetoloola obwetwaze olupapula 149 olwafulumizibwa mu 2005. == Engule == Prof. Nawangwe yalondeddwa ng’omukugu mu by’enjigiriza mu Afrika aba African Leadership Magazine. <ref>{{Cite web |title=Nawangwe named African Educationist of the Year |url=https://www.newvision.co.ug/articledetails/124116 |access-date=2022-01-18 |website=New Vision |language=en}}</ref> == Ebirala by’olina okutunulira == Akola nga consultant architect era abadde mu pulojekiti nnyingi ez’okuzimba mu yunivasite eno okumala emyaka nga 20 emabega. Era mwekebezi wa bisomesebwa ow'ebweru mu [[:en:University_of_Nairobi|yunivasite y'e Nairobi]], [[:en:Royal_Institute_of_Technology|Royal Institute of Technology]] e [[:en:Stockholm|Stockholm]] ne mu [[:en:Oslo_School_of_Architecture_and_Design|Oslo School of Architecture]]. <ref>{{Cite web |last=Mark |date=30 July 2017 |title=The Council for Frontiers of Knowledge: Leading the World in Defining and Developing Global Sustainable Science and Technology: Barnabas Nawangwe |url=http://www.thecfkglobal.org/management/barnabas-nawangwe.php |access-date=30 June 2017 |publisher=The Council for Frontiers of Knowledge}}</ref> == Ekimmeeza ky’okubusika ng’omumyuka wa Kyansala wa yunivasite y’e Makerere == {{s-start}} {{succession box||title=Vice Chancellor of Makerere University|before=[[John Ddumba Ssentamu]]<br/> 2012 – 2017|after=[[To be determined]]<br/> 2027 – 2032|years='''2017 – 2027'''}} {{s-end}} == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa Wiki == * [https://nawangwe.com/ Omukutu gwa Barnabas Nawangwe] 1nvlgas3k4rqtyc0cniss43sk4st24q Barnabas Nawangwe 0 13240 50051 49430 2026-05-07T23:36:08Z InternetArchiveBot 6271 Rescuing 2 sources and tagging 0 as dead.) #IABot (v2.0.9.5 50051 wikitext text/x-wiki   '''Barnabas Nawangwe, (yazaalibwa 17 Ogwolubereberye 1956) Munnayuganda, [[:en:Architect|mukubi wa pulaani]], [[:en:Academic_staff|munnabyanjiriza]] era mu kiseera kino [[:en:Vice_chancellor|ye mumyuka wa kyansala]] wa [[:en:Makerere_University|Makerere University]], (university ya gavumenti esinga obunene mu [[:en:Uganda|Uganda]] ). <ref>{{Cite web |last=Damali Mukyaye |date=29 June 2017 |title=Nawangwe elected Makerere Vice Chancellor |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Nawangwe-elected-Makerere-Vice-Chancellor/688334-3992254-586woc/index.html |access-date=1 September 2017 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> Yaweereza ekisanja kye ekyasooka eky’emyaka etaano okuva mu 2017 <ref name="governance.mak.ac.ug2">{{Cite web |title=Professor Barnabas Nawangwe {{!}} Makerere University- Governance |url=http://governance.mak.ac.ug/node/24/biography |access-date=2023-05-29 |website=governance.mak.ac.ug |archive-date=2024-12-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241203141207/https://governance.mak.ac.ug/node/24/biography |url-status=dead }}</ref> okutuuka mu Gwomunaana 2022. Nga 12 Ogwomunaana 2022, olukiiko lwa yunivasite y’e Makerere lwaddamu okumulonda ekisanja ekyokubiri eky’emyaka etaano. <ref>{{Cite web |last=Damali Mukhaye and David Vosh Ajuna |date=12 August 2022 |title=Professor Nawangwe re-appointed Makerere Vice Chancellor |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/prof-nawangwe-re-appointed-mak-vice-chancellor-3912616 |access-date=12 August 2022 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref>''' == Ensibuko n’obuyigirize == Yazaalibwa mu [[:en:Busia_District,_Uganda|Disitulikiti y’e Busia mu Uganda]], mu [[:en:Eastern_Region,_Uganda|bitundu by’obuvanjuba]] bw’eggwanga. Yasomera mu [[:en:Busoga_College_Mwiri|Busoga College Mwiri]] ku O-Level ne A-Level. Alina [[:en:Specialist_degree|Specialist]] dipulooma eyenkanankana ne diguli eyookubiri mu [[:en:Architecture|by'okukuba pulaani]] era [[:en:Candidate_of_Sciences|Candidate of Sciences]], byombi okuva mu ''Kiev Institute of Civil Engineering''. <ref name="Bio2">{{Cite web |last=MAK |date=30 June 2017 |title=Makerere University: The College of Engineering, Design, Art and Technology: Staff Profiles: Barnabas Nawangwe |url=https://cedat.mak.ac.ug/staff-profiles/barnabas-nawangwe |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20220302204548/https://cedat.mak.ac.ug/staff-profiles/barnabas-nawangwe/ |archive-date=2 March 2022 |access-date=30 June 2017 |publisher=[[Makerere University]] (MAK)}}</ref> == Emirimu == Nawangwe yali musomesa era akulira ekitongole ky’eby’okuzimba, okuva ekitongole kino lwe kyatandikibwawo mu 1987 okutuuka mu 2002. Yafuuka Senior Lecturer mu 1996. Mu 2002, yalondebwa okuba Associate Dean, Faculty of Technology. <ref name="governance.mak.ac.ug3">{{Cite web |title=Professor Barnabas Nawangwe {{!}} Makerere University- Governance |url=http://governance.mak.ac.ug/node/24/biography |access-date=2023-05-29 |website=governance.mak.ac.ug |archive-date=2024-12-03 |archive-url=https://web.archive.org/web/20241203141207/https://governance.mak.ac.ug/node/24/biography |url-status=dead }}</ref> Omwaka ogwaddako, yafuuka Dean, Faculty of Technology, Makerere University, <ref name="governance.mak.ac.ug3" /> n’aweereza mu kifo ekyo okuva mu 2003 okutuuka mu 2010. Mu 2004, yafuuka pulofeesa. Okumala ekiseera, okutandika mu 2010 okutuuka mu 2013, yaweereza nga Principal, College of Engineering, Design, Art and Technology. <ref name="Bio3">{{Cite web |last=MAK |date=30 June 2017 |title=Makerere University: The College of Engineering, Design, Art and Technology: Staff Profiles: Barnabas Nawangwe |url=https://cedat.mak.ac.ug/staff-profiles/barnabas-nawangwe |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20220302204548/https://cedat.mak.ac.ug/staff-profiles/barnabas-nawangwe/ |archive-date=2 March 2022 |access-date=30 June 2017 |publisher=[[Makerere University]] (MAK)}}</ref> Mu kiseera we yalondebwa ng'omumyuka wa Kyansala, yaweerezaako ng'omumyuka wa Kyansala w'ebyensimbi n'enzirukanya y'emirimu, "avunaanyizibwa ku nteekateeka, embalirira n'okukulaakulanya yunivasite". <ref>{{Cite web |last=Mutegeki |first=Geoffrey |date=14 June 2017 |title=Makerere VC candidates set for public presentation |url=http://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1455565/makerere-vc-candidates-set-public-presentation |access-date=30 June 2017}}</ref> Pulofeesa Barnabas Nawangwe yatuuzibwa ku bu myuka bwa Kyansala wa yunivasite y’e Makerere nga 14 Ogwomwenda 2017, ku mukolo pulezidenti wa Uganda kwe yali omugenyi omukulu. <ref>{{Cite web |last=Kyatusiimire |first=Sharon |date=15 September 2017 |title=Concentrate on Marketable Courses, Museveni Directs Makerere Dons |url=https://www.chimpreports.com/concentrate-on-marketable-courses-museveni-directs-muk-dons/ |access-date=15 September 2017 |publisher=Chimp Reports Uganda}}</ref> == Obwammemba mu bibiina by'ekikugu n’eby’ensoma == ** Yali ssentebe w’olukiiko oluwandiisa lw'abakubi b’ebifaananyi ** Memba ku lukiiko olufuzi olwa Uganda Society of Architects ** Ssentebe w’akakiiko akafuzi ak’ekitongole ekivunaanyizibwa ku kulwanyisa taaba mu Afrika (CTCA) <ref>{{Cite web |last=CTCA |title=CTCA's Governing Body impressed by the Centre's Performance in 2015 |url=https://ctc-africa.org/ctca-s-governing-body-impressed-by-the-centre-s-performance-in-2015/ |access-date=30 May 2021 |website=CTCA}}</ref> ** Memba ku lukiiko olufuzi olwa Uganda Gatsby Trust <ref>{{Cite web |last=Uganda Gatsby Trust |title=Our Board of Trustees |url=https://ugandagatsbytrust.org/board/ |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602212703/https://ugandagatsbytrust.org/board/ |archive-date=2 June 2021 |access-date=30 May 2021 |website=Uganda Gatsby Trust}}</ref> ** Patron Resilient Africa Network (RAN) <ref>{{Cite web |title=ResilientAfrica Network » 2014 » April |url=https://www.ranlab.org/2014/04 |access-date=2022-03-02 |language=en-US}}</ref> ** Ssentebe w'olukiiko olw'okusatu olwa African Research Universities Alliance <ref>{{Cite web |last=African Research Universities Alliance |date=21 January 2021 |title=Prof. Barnabas Nawangwe |url=https://arua.org.za/board-chair-prof-barnabas-nawangwe/ |access-date=30 May 2021 |website=African Research Universities Alliance}}</ref> ** Memba ku kakiiko akafuzi ak'ekibiina ekigatta amatendekero ga Commonwealth <ref>{{Cite web |title=Governance |url=https://www.acu.ac.uk/about-us/governance/ |publisher=Association of Commonwealth Universities}}</ref> == Emirimu mu by'ensoma == Pulofeesa Nawangwe yetaba mukunoonyereza okwekikugu era yayanjula ebiwandiiko bingi mu nkungaana ezawano n'ebweru w'eggwanga era afulumizza ebiba bingi mu miko n'ebitabo ebirabibwa ensi yonna. === Emiko gya Journal === ** Okuddamu okuteeka Afrika mu kifo mu kukola okumanya mu nsi yonna okwafulumizibwa mu ''The Lancet'' Volume 392 issue10153 olupapula 1163–1166 nga 29 September 2018. <ref>{{Cite journal |last=Fonn |first=Sharon |author-link=Sharon Fonn |last2=Ayiro |first2=Laban Peter |last3=Cotton |first3=Philip |last4=Mbithi |first4=Peter Mulwa Felix |last5=Mtenje |first5=Alfred |last6=Habib |first6=Adam |last7=Nawangwe |first7=Barnabas |date=August 30, 2018 |title=Repositioning Africa in global knowledge production |url=https://www.thelancet.com/article/S0140-6736(18)31068-7/fulltext#%20 |journal=The Lancet |volume=392 |issue=10153 |pages=1163–1166 |doi=10.1016/S0140-6736(18)31068-7 |pmid=30173909 |s2cid=52143465 |url-access=subscription |access-date=30 May 2021}}</ref> ** Okwetaba kw’abakozesa mu maaso g’omukubi wa pulaani n’ebifo eby’ekikula ky’abantu ebyafulumizibwa mu lukungaana lw’ensi yonna olw’okubiri ku nkulaakulana mu by'obuzimbi ne tekinologiya volume 1 issue 1 pages 57–63. <ref>{{Cite journal |last=Nnaggenda-Musana |first=Assumpta |last2=Elwidaa |first2=Eiman Ahmed |last3=Nawangwe |first3=Barnabas |date=2014 |title=User Participation in the Eyes of an Architect and Gendered Spaces |url=https://www.technoscience.se/wp-content/uploads/2016/11/IJTD_Vol1_Issue1_2014_4.pdf |url-status=dead |journal=In Second International Conference on Advances in Engineering and Technology |volume=1 |issue=1 |page=57 |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602212945/https://www.technoscience.se/wp-content/uploads/2016/11/IJTD_Vol1_Issue1_2014_4.pdf |archive-date=2 June 2021 |access-date=30 May 2021}}</ref> ** Enkyukakyuka mu by’okuzimba mu bitundu ebiriraanye Yunivasite y’e Makerere mu kiseera kya 1990–2010 mu lukungaana lw’ensi yonna olw’okubiri olw’enkulaakulana mu by'okuzimba ne tekinologiya olwafulumizibwa mu 2011. <ref>{{Cite web |last=Nawangwe |first=Barnabas |title=The Architectural Transformation of Makerere University Neighbourhoods during the Period 1990–2010 |url=https://www.mak.ac.ug/documents/Makfiles/aet2011/Nawangwe.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20210602215055/https://www.mak.ac.ug/documents/Makfiles/aet2011/Nawangwe.pdf |archive-date=2 June 2021 |access-date=30 May 2021 |website=Makerere University}}</ref> ** Enkulaakulana ya Kibuga okufuuka ekibuga Kampala - okwekenneenya enkyukakyuka y'ekibuga kya Africa mu African Perspectives Conference Proceedings eyafulumizibwa mu 2010. <ref>{{Cite journal |last=Nawangwe |first=Barnabas |date=2010 |title=The evolution of the Kibuga into Kampala's city centre - analysis of the transformation of an African city |url=https://repository.up.ac.za/handle/2263/59972 |journal=African Perspectives Conference Proceedings |hdl=2263/59972 |isbn=9780620493567 |access-date=30 May 2021}}</ref> ** Enkulaakulana n’okutumbula tekinologiya w’amayumba g’emiwemba mu buvanjuba bwa Afrika ekyafulumizibwa mu 2011. <ref>{{Cite web |last=Kibwage |first=Jacob K. |last2=Paude |first2=Shyam K. |last3=Adhikary |first3=Nripal |last4=Deriba |first4=Girma |last5=Nawangwe |first5=Barnabas |last6=Yan |first6=Xiao |last7=Xuhe |first7=Chen |title=Development and Promotion of Bamboo Housing Technology in East Africa |url=http://repository.seku.ac.ke/handle/123456789/1000 |access-date=30 May 2021 |website=South Eastern Kenya University (SEKU)}}</ref> ** Wakati w'okwolesebwa kw'ensi yonna n'okwebitundu: Ebirina okukolebwa eri ebibuga bya Uganda eyafulumizibwa mu 2013. <ref>{{Cite web |last=Birabi |first=Allan K. |last2=Nawangwe |first2=Barnabas |date=2013 |title=Between Global and Regional Visions: The Way Forward for Uganda's Cities |url=http://erepository.uonbi.ac.ke/handle/11295/72238 |access-date=30 May 2021}}</ref> ** Ensi yonna n’enkola y’ebitundu: Complimentary or Antagonistic Paradigms eyafulumizibwa mu 2012. <ref>{{Cite web |last=Birabi |first=Kenneth A |last2=Nawangwe |first2=Barnabas |title=Globalization and Regionalism: Complimentary or Antagonistic Paradigms |url=http://erepository.uonbi.ac.ke/handle/11295/15015 |access-date=30 May 2021 |website=UoN Digital Repository |publisher=University of Nairobi Library}}</ref> ** Enkola y’okuzimba ey’omulembe: mu Uganda oluvannyuma lw’ameefuga mu biwandiiko by’Olukiiko Ebizimbe eby’omulembe mu buvanjuba bwa Afrika okwetoloola obwetwaze olupapula 149 olwafulumizibwa mu 2005. == Engule == Prof. Nawangwe yalondeddwa ng’omukugu mu by’enjigiriza mu Afrika okuva mu African Leadership Magazine. <ref>{{Cite web |title=Nawangwe named African Educationist of the Year |url=https://www.newvision.co.ug/articledetails/124116 |access-date=2022-01-18 |website=New Vision |language=en}}</ref> == Ebirala by’olina okutunulira == Akola nga consultant architect era abadde mu pulojekiti nnyingi ez’okuzimba mu yunivasite eno okumala emyaka nga 20 emabega. Era mwekebezi wa bisomesebwa ow'ebweru mu [[:en:University_of_Nairobi|yunivasite y'e Nairobi]], [[:en:Royal_Institute_of_Technology|Royal Institute of Technology]] e [[:en:Stockholm|Stockholm]] ne mu [[:en:Oslo_School_of_Architecture_and_Design|Oslo School of Architecture]]. <ref>{{Cite web |last=Mark |date=30 July 2017 |title=The Council for Frontiers of Knowledge: Leading the World in Defining and Developing Global Sustainable Science and Technology: Barnabas Nawangwe |url=http://www.thecfkglobal.org/management/barnabas-nawangwe.php |access-date=30 June 2017 |publisher=The Council for Frontiers of Knowledge}}</ref> == Ekimmeeza ky’okubusika ng’omumyuka wa Kyansala wa yunivasite y’e Makerere == {{s-start}} {{succession box||title=Vice Chancellor of Makerere University|before=[[John Ddumba Ssentamu]]<br/> 2012 – 2017|after=[[To be determined]]<br/> 2027 – 2032|years='''2017 – 2027'''}} {{s-end}} == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa Wiki == * [https://nawangwe.com/ Omukutu gwa Barnabas Nawangwe] 93xx9954x1eopk78vq0v8sh969i8evy Consolata Kabonesa 0 13249 50052 49442 2026-05-08T01:06:55Z InternetArchiveBot 6271 Rescuing 1 sources and tagging 0 as dead.) #IABot (v2.0.9.5 50052 wikitext text/x-wiki  {{Reflist}}'''Consolata Kabonesa''' [[:en:Uganda|Munnayuganda]] [[:en:Activism|mulwanirizi w’ekikula]] [[:en:Gender|ky’abantu]] alina obumanyirivu mu nteekateeka z’abakyala n’ekikula [[:en:Gender|ky’abantu]], okutendeka ekikula ky’abantu, [[:en:Project|pulojekiti]] n’okunoonyereza mu [[:en:Decentralised_system|nkola ey’okugabanya obuyinza]] . <ref>{{Cite web |title=Dr. Consolata Kabonesa |url=http://www.waterspoutt.eu/who-we-are/the-team/item/dr-consolata-kabonesa |access-date=2022-03-04 |website=www.waterspoutt.eu}}</ref> Era ye [[:en:Senior_lecturer|Assoc.]] [[:en:Senior_lecturer|Prof]] mu ''ssomero ly'abakyala n'ekikula ky'abantu'', [[:en:Makerere_University|Makerere University]] . <ref>{{Cite web |title=Browsing School of Women and Gender Studies (SWGS) by Author "Kabonesa, Consolata" |url=http://makir.mak.ac.ug/handle/10570/35/browse?value=Kabonesa,+Consolata&type=author |access-date=2022-03-04 |website=makir.mak.ac.ug}}</ref> <ref>{{Cite web |title=School of Women and Gender Studies gets new Dean {{!}} News@CHUSS |url=http://chuss.mak.ac.ug/news/school-women-and-gender-studies-gets-new-dean |access-date=2022-03-04 |website=chuss.mak.ac.ug |archive-date=2022-03-04 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220304233306/http://chuss.mak.ac.ug/news/school-women-and-gender-studies-gets-new-dean |url-status=dead }}</ref> <ref>{{Cite web |last=Kabonesa |first=Consolata |title=Profile |url=https://www.researchgate.net/profile/Consolata-Kabonesa-2 |website=ResearchGate}}</ref> <ref name=":2"/> == Ensibuko n’obuyigirize == {| class="wikitable" |Stonehill College,  Mass., USA | BA (Hons), 1984 |Liberal Arts |- | Univ. College Dublin | MA, 1985 |Modern English & American Literature |- | Univ. College Dublin | H. Dip. Ed, 1986 |Education |- | Univ. wa Illinois mu ssaza ly’e Urbana–Champaign MS | 1994 |Human & Community Development Gender Relations in International Dev't |- | Univ. wa Illinois mu Urbana–Champaign PhD | 1998 |Human & Community Development Gender Relations in International Dev't |} == Emirimu == === Obumanyirivu mu by’ensoma === Mu 1984, Consolata yali musomesa w’abayizi mu ttendekero ly’ebyemikono erya Pearse Vocational College e [[:en:Dublin|Dublin]], [[:en:Ireland|Ireland]] . Oluvannyuma yafuuka omusomesa mu Literary Criticism mu kitongole kya literature mu yunivasite y'e Makerere wakati wa 1989 ne 1991. <ref name=":2"/> Mu 1992, yakola ng’omuyambi [[:en:Research_assistant|w’abanoonyereza]] mu pulojekiti ya The Nation of Tomorrow Project, eyavujjirirwa Kellogg Foundation, [[:en:University_of_Illinois_Urbana-Champaign|University of Illinois e Urbana-Champaign]] eyafunzibwa nga UIUC okumala emyaka ebiri. Oluvannyuma yagenda mu maaso ng’omuyambi w’omusomesa wansi w’ekitongole ky’enkulaakulana y’abantu n’ekitundu, UIUC wakati wa 1991 ne 1997. <ref name=":2">{{Cite web |title=Consolata Kabonesa {{!}} The Council for Frontiers of Knowledge |url=http://www.thecfkglobal.org/management/consolata-kabonesa.php |access-date=2022-03-04 |website=www.thecfkglobal.org |language=en}}</ref> Mu 1997, yafuuka [[:en:Graduate_assistant|omuyambi]] mu pulogulaamu ya U of I ey’okusoma n’okunoonyereza ku Afro-American, UIUC. Yatandika okusomesa mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y’e Makerere]] mu 1999 wansi w’ekitongole ky’abakyala n’okunoonyereza ku kikula ky’abantu, oluvannyuma mu 2007, yali munoonyereza mu Health Leisure and Human Performance Research Institute, Faculty of Kinesiology and Recreation Management, [[:en:University_of_Manitoba|University of Manitoba]], [[:en:Canada|Canada]]. <ref name=":2"/> Mu 2007, era yafuuka [[:en:Senior_lecturer|omusomesa omukulu]] mu ssomero ly’abakyala [[:en:School|n’ekikula ky’abantu]], [[:en:Makerere_University|Makerere University]] mpaka kati. <ref name="tandfonline.com">{{Cite journal |last1=Mpiima |first1=David Mugambe |last2=Manyire |first2=Henry |last3=Kabonesa |first3=Consolata |last4=Espiling |first4=Margareta |date=2019-05-04 |title=Gender analysis of agricultural extension policies in Uganda: informing practice? |url=https://www.tandfonline.com/doi/full/10.1080/09718524.2019.1657610 |journal=Gender, Technology and Development |language=en |volume=23 |issue=2 |pages=187–205 |doi=10.1080/09718524.2019.1657610 |issn=0971-8524 |s2cid=210648973 |url-access=subscription}}</ref> <ref>{{Cite web |title=Browsing by Author "Kabonesa, Consolata" |url=http://umispace.umi.ac.ug/browse?type=author&value=Kabonesa,+Consolata |access-date=2022-03-04 |website=umispace.umi.ac.ug}}</ref> <ref>{{Cite web |title=Associate Professor Consolata Kabonesa Archives |url=http://nilepost.co.ug/tag/associate-professor-consolata-kabonesa/ |access-date=2022-03-04 |website=Nile Post |language=en-US}}</ref> <ref>{{Cite web |title=How Sweden's support to Makerere University helped mainstream Gender Equality within the Institution |url=https://www.swedenabroad.se/es/embajada/uganda-kampala/current/news/gender-equality/ |access-date=2022-03-04 |website=Sweden Abroad |language=en}}</ref> <ref>{{Cite web |last=Women |first=Studies |title=Womenstudies |url=https://womenstudies.mak.ac.ug/}}</ref> {| class="wikitable" |2007– kati |Assoc. Prof'', School of Women and Gender Studies'', [[:en:Makerere_University|Makerere University]]<ref>{{Cite web |title=Consolata Kabonesa {{!}} Makerere University Kampala - Academia.edu |url=https://muele.academia.edu/ConsolataKabonesa |access-date=2022-03-04 |website=muele.academia.edu}}</ref> |- | 2007-2010 |Research Affiliate, Health Leisure and Human Performance Research Institute, Faculty of Kinesiology and Recreation Management, Univ. of Manitoba, Canada. |- | 1999–2007 |Lecturer, ''Department of Women and Gender Studies'', Makerere University. |- | 1997-198 |Graduate Assistant, ''U of I Afro-American Studies & Research Program,'' UIUC''.''   |- | 1991-1997 |Teaching Assistant, ''Department of Human and Community Development,'' UIUC |- | 1992-1993 |Research Assistant, ''The Nation of Tomorrow Project'' funded by Kellogg Foundation, UIUC. |- | 1989-1991 |Lecturer,  (part-time) ''Literary Criticism,'' Department of Literature, Makerere University. |- | 1984 |Student Teacher, ''Pearse Vocational College,'' Dublin, Ireland. |} {| class="wikitable" |2011 '''-''' 2011 | Dean, ''Essomero ly'abakyala n'ekikula ky'abantu'', Makerere University |- | 2011 '''-''' 2011 | Pulezidenti w’ekibiina ekigatta ebibiina by’abakyala mu ggwanga Uganda |- | 2008 –2011 | Akulira ''ekitongole ekinoonyereza ku bakyala n’ekikula ky’abantu'' Makerere University, |- | 2008 | Akola nga akulira ''ekitongole ekinoonyereza ku bakyala n’ekikula ky’abantu'' Makerere University |- | 2007- 2019. | Ssentebe w’olukiiko olufuzi olwa Kabarole Research & Resource Centre, Uganda |- | 2005-2013 | Omumyuka wa Ssentebe, Network of Ugandan Researchers & Research Users, Uganda |- | 2003-2007 | Omumyuka wa Ssentebe, Olukiiko olufuzi, Kabarole Research & Resource Centre, Uganda |- | 2002-2007 | Ssentebe, Sustainable Development Initiatives Uganda |- | 2001- 2002 | Akola nga akulira ''ekitongole ekinoonyereza ku bakyala n’ekikula ky’abantu'' Makerere University |- | 1992-1997 | Omuyambi w’abaddukanya emirimu, ofiisi ''y’abakyala mu nkulaakulana y’ensi yonna'' (WID, UIUC.) |- | 1996-1997 | Omuwabuzi, ekibiina ekigatta abakyala mu Afrika, Yunivasite y’e Illinois, UIUC. |- | 1992-1994 | Pulezidenti, ekibiina ekigatta abakyala mu Afrika, Yunivasite y’e Illinois, UIUC |- | 1987-1991 | Omukugu mu by’enjigiriza n’ebyobuwangwa, ''Ekitongole ky’amawulire eky'Amerika'', Ekitebe kya Amerika. |} == Engule == Consolata yawangula engule ya Meritorious ne Cash Award, [[:en:List_of_diplomatic_missions_of_the_United_States|American Embassy]], [[:en:Uganda|Uganda]] mu 1988 ne 1990. Yaddamu mu 1993 n’awangula engule ya John W. Price, International Understanding Award, UIUC era mu 2005, yasunsulwa n’awangula engule y’omusomesa ow’enjawulo, mu Faculty of Social Science, Makerere University. Yawangula engule ya The Role Model Diva Awards mu 2011 n’agenda butereevu n’awangula endala bbiri mu 2012 ne 2013. <ref name=":2"/> {| class="wikitable" |2011 |The Role Model Diva Awards. Diva Awards Afrika 2012-2013 |- | 2005. Omuwandiisi w’ebitabo |Outstanding Lecturer Award, Faculty of Social Sciences, Makerere University |- | 1993. Omuwandiisi w’ebitabo |John W. Price, International Understanding Award, UIUC |- | 1988 ne 1990 |'''Meritorious Award''' and Cash Award, American Embassy, Uganda, |} == Ebifulumiziddwa == ** Awareness and attitudes towards anthrax and meat consumption practices among affected communities in Zambia: A mixed methods approach. <ref>{{Cite journal |last1=Sitali |first1=Doreen Chilolo |last2=Mumba |first2=Chisoni |last3=Skjerve |first3=Eystein |last4=Mweemba |first4=Oliver |last5=Kabonesa |first5=Consolata |last6=Mwinyi |first6=Mwinyi Omary |last7=Nyakarahuka |first7=Luke |last8=Muma |first8=John Bwalya |date=2017-05-12 |title=Awareness and attitudes towards anthrax and meat consumption practices among affected communities in Zambia: A mixed methods approach |journal=PLOS Neglected Tropical Diseases |language=en |volume=11 |issue=5 |doi=10.1371/journal.pntd.0005580 |issn=1935-2735 |pmc=5443538 |pmid=28498841 |doi-access=free |article-number=e0005580}}</ref> ** Stillbirths in sub-Saharan Africa: unspoken grief.<ref>{{Cite journal |last1=Kiguli |first1=Juliet |last2=Munabi |first2=Ian G |last3=Ssegujja |first3=Eric |last4=Nabaliisa |first4=Joyce |last5=Kabonesa |first5=Consolata |last6=Kiguli |first6=Sarah |last7=Josaphat |first7=Byamugisha |date=2016 |title=Stillbirths in sub-Saharan Africa: unspoken grief |journal=The Lancet |volume=387 |issue=10018 |pages=e16–e18 |doi=10.1016/s0140-6736(15)01171-x |issn=0140-6736 |pmid=26794074 |s2cid=46166985}}</ref> ** Gender analysis of agricultural extension policies in Uganda: informing practice?<ref name="tandfonline.com"/> ** Gender symbolism and technology uptake: a literature review.<ref>{{Cite book |last=Pande |first=Rekha |date=2012-01-31 |title=Globalization, Technology Diffusion and Gender Disparity: Social Impacts of ICTs: Social Impacts of ICTs |url=https://books.google.com/books?id=6WxKFKuSL1QC&pg=PA120 |publisher=IGI Global |isbn=978-1-4666-0021-8 |language=en}}</ref> ** Reflections on a collaborative experience: using ICT in a trans-cultural women's health module<ref>{{Cite journal |last1=Yusuf-Khalil |first1=Yasmeen |last2=Bozalek |first2=Vivienne |last3=Staking |first3=Kimberlee |last4=Tuval-Mashiach |first4=Rivka |last5=Bantebya-Kyomuhendo |first5=Grace |date=2007 |title=Reflections on a Collaborative Experience: Using ICT in a Trans-Cultural Women's Health Module |journal=Agenda: Empowering Women for Gender Equity |issue=71 |pages=54–65 |issn=1013-0950 |jstor=27739240}}</ref> == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa Wiki == * [https://womenstudies.mak.ac.ug/ Omukutu gwa Makerere University School of Women and Gender Studies] dhozwu0xhko8jeyajqd1ky5qtdd8o5q Lydia Alhassan 0 13274 50119 49720 2026-05-08T07:58:54Z InternetArchiveBot 6271 Rescuing 3 sources and tagging 0 as dead.) #IABot (v2.0.9.5 50119 wikitext text/x-wiki {{Databox|item=Q61697679}} '''Lydia Seyram Alhassan''' (yazaalibwa nga 31 Janwali 1970) munnabyabufuzi wa [[Ghana]] era mmemba mu Paalamenti ya Ghana ey'omusanvu. Yakiikirira Ayawaso West Wuogon Constituency mu Greater Accra Region ku kaadi y'ekibiina kya New Patriotic Party.<ref>[https://www.ghanaweb.com/GhanaHomePage/NewsArchive/NPP-s-Lydia-Alhassan-wins-controversial-Ayawaso-West-Wuogon-by-election-by-landslide-719809 "NPP's Lydia Alhassan wins controversial Ayawaso West Wuogon by-election by landslide"]. ''GhanaWeb''. Retrieved 2019-02-17.</ref><ref>[https://www.ghanaweb.com/person/Lydia-Seyram-Alhassan-3004 "Lydia Seyram Alhassan, Biography"]. ''GhanaWeb''. Retrieved 2023-09-09.</ref> == Okusoma == Alina diguli mu by'obusuubuzi okuva mu University of Ghana Business School ne diguli mu by'obukulembeze okuva mu Ghana Institute of Management and Public Administration (GIMPA).<ref>[https://www.ghanaweb.com/GhanaHomePage/NewsArchive/Profile-of-Maa-Lydia-Agyarko-s-widow-and-Ayawaso-West-Wuogon-NPP-parliamentary-candidate-711923 "Profile of Maa Lydia, Agyarko's widow and Ayawaso West Wuogon NPP parliamentary candidate"]. ''GhanaWeb''. Retrieved 2019-11-14.</ref> == Ebyobufuzi == Mu Gwokubiri 2019, Lydia yavuganya ku kifo ky'omubaka wa palamenti mu Ayawaso West Wuogon Constituency. Yavuganya ku kaadi ya New Patriotic Party (NPP), era n'asikira bba eyali afudde Emmanuel Boakye Agyarko.<ref>[https://www.graphic.com.gh/lifestyle/personality-profiles/lydia-seyram-alhassan-mp-ayawaso-west-wuogon.html "Lydia Seyram Alhassan, MP Ayawaso West Wuogon"]. ''Daily Graphic''. Accra, Ghana. October 16, 2023.</ref> Yawangula okulonda n'ebitundu 68.80 ku buli kikumi eby'obululu obwali bukubiddwa.<ref>[https://citinewsroom.com/2020/12/dumelo-loses-lydia-alhassan-retains-ayawaso-west-wuogon-seat/ "Dumelo loses; Lydia Alhassan retains Ayawaso West Wuogon seat"]. ''Citinewsroom - Comprehensive News in Ghana''. 2020-12-08. Retrieved 2023-09-09.</ref><ref>[https://www.myjoyonline.com/ "MyJoyOnline – Ghana News | Ghana's most comprehensive website. Independent, Fearless and Credible journalism"]. ''MyJoyOnline''. Retrieved 2023-09-09.</ref> Abalala abaavuganya,Kwasi Delali Brempong owa National Democratic Congress (NDC) yafuna ebitundu 30.52 ku buli kikumi, William Kofi Dowokpor owa Progressive People's Party (PPP) yafuna ebitundu 0.58 ku buli kikumi, ate Clement Boadi owa Liberal Party of Ghana (LPG) yafuna ebitundu 0.10 ku buli kikumi.<ref>[https://ghananewsagency.org/politics/lydia-alhassan-wins-ayawaso-west-wuogon-by-election-144756 "Lydia Alhassan wins Ayawaso West Wuogon by-election"]. ''Daily Graphic''. Accra, Ghana. 2019-01-31. Retrieved 2019-11-14.</ref><ref>[https://web.archive.org/web/20191021210520/http://www.peacefmonline.com/pages/politics/politics/201901/374075.php "Lydia Alhassan wins Ayawaso West Wuogon by-election"]. ''ghana news agency''. Retrieved 2019-11-14.</ref><ref>[https://www.pulse.com.gh/news/politics/lydia-alhassan-declared-winner-of-ayawaso-west-wuogon-by-election/jn6wh6g "NPP's Lydia Alhassan Wins Ayawaso West Wuogon Seat By Landslide"]. ''peace fm online''. Retrieved 2019-11-14.</ref><ref>[https://www.pulse.com.gh/news/politics/lydia-alhassan-declared-winner-of-ayawaso-west-wuogon-by-election/jn6wh6g "Lydia Alhassan declared winner of Ayawaso West Wuogon by-election"]. ''Pulse Ghana''. 2019-02-01. Retrieved 2019-11-14.</ref><ref>[https://citinewsroom.com/2019/01/npps-lydia-alhassan-wins-controversial-ayawaso-west-wuogon-by-election-by-landslide/ "NPP's Lydia Alhassan wins controversial Ayawaso West Wuogon by-election by landslide"]. ''Citinewsroom - Comprehensive News in Ghana''. 2019-01-31. Retrieved 2019-11-14.</ref> Yavuganya mu kulonda kwa bonna okwa 2020 mu Ghana ng'ali ku kaadi y'ekibiina kya New Patriotic Party era n'awangula John Dumelo, eyali omumanyifu mu Ghana era nga yali yeesimbyewo ku kaadi ya NDC, n'afuna obululu 9,851 ku bululu obwali bukkirizibwa.<ref>[https://www.graphic.com.gh/news/politics/ayawaso-west-wuogon-lydia-alhassan-defeats-john-dumelo.html?fbclid=IwAR0kRLuwEaK66s1-87WT_pYJhy-URjLnRfePHOpRQDoEnATR5nDPOJStDg8 "Ayawaso West Wuogon: Lydia Alhassan defeats John Dumelo"]. ''Daily Graphic''. Accra, Ghana. Retrieved 2020-12-08.</ref><ref>[https://www.ghanaweb.com/GhanaHomePage/entertainment/John-Dumelo-tastes-defeat-NDC-contesting-results-declared-by-the-EC-1128935 "John Dumelo tastes defeat, NDC contesting results declared by the EC"]. GhanaWeb. December 8, 2020. Retrieved December 8, 2020.</ref><ref>[https://www.bbc.com/pidgin/world-55226446 "John Dumelo lost Ayawaso West Wuogon Constituency to Lydia"]. ''BBC News Pidgin''. Retrieved 2020-12-08.</ref><ref>[https://www.myjoyonline.com/composition/comp-news/hp-news-8/john-dumelo-for-ayawaso-west-wuogon-constituency-social-media-reacts/ "John Dumelo for Ayawaso West Wuogon constituency? Social media reacts"]. ''MyJoyOnline''. Retrieved 2020-12-08.</ref>Ekitiibwa ekyafulumizibwa gye buvuddeko awo Hon. Lydia Alhassan ky'afunye olw'obuweereza bwe eri eggwanga kwe kusiimibwa mu mpaka za Ghana Parma Awards' Woman of Excellence Award okuva mu 2017 ne Personality of the Year Award okuva mu 2021.<ref>Online, Peace FM. [https://web.archive.org/web/20230423104446/https://www.peacefmonline.com/pages/politics/politics/202108/451114.php "Hon. Lydia Seyram Alhassan Appointed To Serve On The Energy Commission Board"]. ''Peacefmonline.com - Ghana news''. Retrieved 2024-04-03.</ref> Mu kulonda kwa bonna okwa 2024 mu Ghana, Lydia yawangulwa John Dumelo ng'afunye obululu 39,214 ate Dumelo n'afuna obululu 47,560.<ref>[https://www.gbcghanaonline.com/news/politics/john-dumelo-wins/2024/ "John Dumelo wins Ayawaso West Wuogon seat"]. 2024-12-08. Retrieved 2024-12-09.</ref> == Obulamu bwe == Yali mufumbo eri omugenzi Emmanuel Boakye Agyarko okutuusa lwe yafa mu 2018.<ref>[https://www.bbc.com/pidgin/tori-47132102 "'Bloody widow' tag bore Ghanaians blast NDC MPs"]. 2019-02-05. Retrieved 2019-11-14.</ref><ref>[https://www.ghanaweb.com/GhanaHomePage/NewsArchive/MP-Kyeremateng-Agyarko-died-of-gallbladder-cancer-Boakye-Agyarko-702979 "MP Kyeremateng Agyarko died of gallbladder cancer – Boakye Agyarko"]. ''GhanaWeb''. 2018-11-22. Retrieved 2023-09-13.</ref><ref>[https://citinewsroom.com/2018/11/my-brothers-health-worsened-in-three-months-boakye-agyarko-reveals/ "'My brother's health worsened in three months' – Boakye Agyarko reveals"]. ''Citinewsroom - Comprehensive News in Ghana''. 2018-11-22. Retrieved 2023-09-13.</ref><ref>annan, e (2018-11-23). [https://www.pulse.com.gh/news/local/boakye-agyarko-narrates-how-his-brother-lost-his-life/hnxpb6b "Boakye Agyarko narrates how his brother lost his life"]. ''Pulse Ghana''. Retrieved 2023-09-13.</ref><ref>Online, Peace FM. [https://web.archive.org/web/20231010171918/https://www.peacefmonline.com/pages/local/news/201811/368618.php "Tears Flow For Agyarko"]. ''Peacefmonline. - Ghana news''. Retrieved 2023-09-13.</ref> == Ebijuliziddwa == s6ksadn8m15a8ophiomokhqjr5k1wlv Jacklyn Jolly Tukamushaba 0 13280 50055 49743 2026-05-08T04:57:39Z ESTHER NAKITENDE 9175 Created by translating the section "Political career" from the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1348087051|Jacklyn Jolly Tukamushaba]]" 50055 wikitext text/x-wiki '''Jacklyne Jolly Tukamushaba''' Munnayuganda, munnabyabufuzi, y'amyuka Pulezidenti wa [[:en:National_Unity_Platform|National Unity Platform]] (NUP) mu [[:en:Western_Region,_Uganda|bugwanjuba bwa Uganda]] .<ref name=":0">{{Cite web |date=2026-02-06 |title=Missing NUP deputy president for western Uganda arraigned in court, remanded |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/missing-nup-deputy-president-for-western-uganda-arraigned-in-court-remanded-5350504 |access-date=2026-02-08 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2026-01-28 |title=Uganda: Post Election Assault on Political Opposition |url=https://www.hrw.org/news/2026/01/28/uganda-post-election-assault-on-political-opposition |access-date=2026-02-08 |publisher=Human Rights Watch |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |last=Ssebugwawo |first=Sulaiman |title=NUP Deputy President Jolly Jacklyne Tukamushaba Remanded Until February 24 |url=https://nilepost.co.ug/news/318091/nup-deputy-president-jolly-jackline-tukamushaba-remanded-until-february-24 |access-date=2026-02-08 |website=Nilepost News |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2025-01-16 |title=Muwanga Kivumbi appointed NUP Buganda Deputy President |url=https://www.independent.co.ug/muwanga-kivumbi-appointed-nup-buganda-deputy-president/ |access-date=2026-02-10 |website=The Independent Uganda |language=en-US}}</ref> == Obuto bwe n’okusoma == Tukamushaba bamuzaala ku kyalo Kigara B, Kamwezi Sub‐county, [[:en:Rukiga_District|mu Disitulikiti y’e Rukiga]] . Yasomera mu Kamwezi Primary School ne St. Theresa Secondary School oluvanyuma neyeyongerayo nafuna Dipulooma mu Business Education okuva ku National Teachers College Kabale ne diguli ya [[:en:Master_of_Business_Administration|Bachelor of Commerce]] okuva ku [[Makerere University, Uganda|Makerere University]], oluvannyuma n'amaliriza diguli eyookubiri mu by'obusuubuzi ku [[:en:Uganda_Martyrs_University|Uganda Martyrs University]] [[:en:|e Nkozi]] .<ref name=":2">{{Cite web |last=Kimeze |first=Ruth |date=2022-06-06 |title=Jacklyn Jolly Tukamushaba eyes Rukiga Woman MP seat |url=https://eastafricanwatch.net/jacklyn-jolly-tukamushaba-eyes-rukiga-woman-mp-seat/ |access-date=2026-02-08 |website=The East African Watch |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |date=2021-02-06 |title=Tukamushaba was picked up from home |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/tukamushaba-was-picked-up-from-home-3282024 |access-date=2026-02-08 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":3">{{Cite web |last=Tumwijukye |first=Gideon |date=2025-05-05 |title=How Abduction Propelled Jolly Jacklyn Tukamushaba into Political Prominence |url=https://thesource.co.ug/example-1/how-abduction-propelled-jolly-jacklyn-tukamushaba-into-political-prominence/ |access-date=2026-02-08 |website=The Source Reports |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |last=Nantaba |first=Lukia |title=Another Jolly for NUP in Western Uganda |url=https://nilepost.co.ug/features/237966/another-jolly-for-nup-in-western-uganda |access-date=2026-02-08 |website=Nilepost News |language=en}}</ref> == Omulimu gw’ebyobufuzi == Tukamushaba awereza ng’omumyuka wa Pulezidenti w’ekibiina kya [[:en:National_Unity_Platform|National Unity Platform]] (NUP) mu bugwanjuba bwa Uganda. Mu gwekkumi 2025, yasunsulwa okuvuganya mu NUP ku kifo ky’omubaka omukyala [[:en:Rukiga_District|mu disitulikiti y’e Rukiga]] kyokka n’awangulwa mu kulonda okwaliwo mu gwoluberyeberye 2026.<ref name=":0">{{Cite web |date=2026-02-06 |title=Missing NUP deputy president for western Uganda arraigned in court, remanded |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/missing-nup-deputy-president-for-western-uganda-arraigned-in-court-remanded-5350504 |access-date=2026-02-08 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2026-01-31 |title=VIDEO: We live in fear, says family of missing NUP deputy president |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/video-we-live-in-fear-says-family-of-missing-nup-deputy-president-5344108 |access-date=2026-02-08 |website=Monitor |language=en}}</ref> Mu gwokubiri 2026, Tukamushaba bamuzaayo mu kkomera e Luzira ku misango gy’okukuma omuliro mu bantu n'okukola effujjo.<ref name=":0">{{Cite web |date=2026-02-06 |title=Missing NUP deputy president for western Uganda arraigned in court, remanded |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/missing-nup-deputy-president-for-western-uganda-arraigned-in-court-remanded-5350504 |access-date=2026-02-08 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |last=Ssebugwawo |first=Sulaiman |title=NUP Deputy President Jolly Jacklyne Tukamushaba Remanded Until February 24 |url=https://nilepost.co.ug/news/318091/nup-deputy-president-jolly-jackline-tukamushaba-remanded-until-february-24 |access-date=2026-02-08 |website=Nilepost News |language=en}}</ref> n777y6mvnvm488y14wx5ka1bicyaosw 50056 50055 2026-05-08T05:05:46Z ESTHER NAKITENDE 9175 Created by translating the section "Career outside politics" from the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1348087051|Jacklyn Jolly Tukamushaba]]" 50056 wikitext text/x-wiki '''Jacklyne Jolly Tukamushaba''' Munnayuganda, munnabyabufuzi, y'amyuka Pulezidenti wa [[:en:National_Unity_Platform|National Unity Platform]] (NUP) mu [[:en:Western_Region,_Uganda|bugwanjuba bwa Uganda]] .<ref name=":0">{{Cite web |date=2026-02-06 |title=Missing NUP deputy president for western Uganda arraigned in court, remanded |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/missing-nup-deputy-president-for-western-uganda-arraigned-in-court-remanded-5350504 |access-date=2026-02-08 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2026-01-28 |title=Uganda: Post Election Assault on Political Opposition |url=https://www.hrw.org/news/2026/01/28/uganda-post-election-assault-on-political-opposition |access-date=2026-02-08 |publisher=Human Rights Watch |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |last=Ssebugwawo |first=Sulaiman |title=NUP Deputy President Jolly Jacklyne Tukamushaba Remanded Until February 24 |url=https://nilepost.co.ug/news/318091/nup-deputy-president-jolly-jackline-tukamushaba-remanded-until-february-24 |access-date=2026-02-08 |website=Nilepost News |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2025-01-16 |title=Muwanga Kivumbi appointed NUP Buganda Deputy President |url=https://www.independent.co.ug/muwanga-kivumbi-appointed-nup-buganda-deputy-president/ |access-date=2026-02-10 |website=The Independent Uganda |language=en-US}}</ref> == Obuto bwe n’okusoma == Tukamushaba bamuzaala ku kyalo Kigara B, Kamwezi Sub‐county, [[:en:Rukiga_District|mu Disitulikiti y’e Rukiga]] . Yasomera mu Kamwezi Primary School ne St. Theresa Secondary School oluvanyuma neyeyongerayo nafuna Dipulooma mu Business Education okuva ku National Teachers College Kabale ne diguli ya [[:en:Master_of_Business_Administration|Bachelor of Commerce]] okuva ku [[Makerere University, Uganda|Makerere University]], oluvannyuma n'amaliriza diguli eyookubiri mu by'obusuubuzi ku [[:en:Uganda_Martyrs_University|Uganda Martyrs University]] [[:en:|e Nkozi]] .<ref name=":2">{{Cite web |last=Kimeze |first=Ruth |date=2022-06-06 |title=Jacklyn Jolly Tukamushaba eyes Rukiga Woman MP seat |url=https://eastafricanwatch.net/jacklyn-jolly-tukamushaba-eyes-rukiga-woman-mp-seat/ |access-date=2026-02-08 |website=The East African Watch |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |date=2021-02-06 |title=Tukamushaba was picked up from home |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/tukamushaba-was-picked-up-from-home-3282024 |access-date=2026-02-08 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":3">{{Cite web |last=Tumwijukye |first=Gideon |date=2025-05-05 |title=How Abduction Propelled Jolly Jacklyn Tukamushaba into Political Prominence |url=https://thesource.co.ug/example-1/how-abduction-propelled-jolly-jacklyn-tukamushaba-into-political-prominence/ |access-date=2026-02-08 |website=The Source Reports |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |last=Nantaba |first=Lukia |title=Another Jolly for NUP in Western Uganda |url=https://nilepost.co.ug/features/237966/another-jolly-for-nup-in-western-uganda |access-date=2026-02-08 |website=Nilepost News |language=en}}</ref> == Omulimu gw’ebyobufuzi == Tukamushaba awereza ng’omumyuka wa Pulezidenti w’ekibiina kya [[:en:National_Unity_Platform|National Unity Platform]] (NUP) mu bugwanjuba bwa Uganda. Mu gwekkumi 2025, yasunsulwa okuvuganya mu NUP ku kifo ky’omubaka omukyala [[:en:Rukiga_District|mu disitulikiti y’e Rukiga]] kyokka n’awangulwa mu kulonda okwaliwo mu gwoluberyeberye 2026.<ref name=":0">{{Cite web |date=2026-02-06 |title=Missing NUP deputy president for western Uganda arraigned in court, remanded |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/missing-nup-deputy-president-for-western-uganda-arraigned-in-court-remanded-5350504 |access-date=2026-02-08 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2026-01-31 |title=VIDEO: We live in fear, says family of missing NUP deputy president |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/video-we-live-in-fear-says-family-of-missing-nup-deputy-president-5344108 |access-date=2026-02-08 |website=Monitor |language=en}}</ref> Mu gwokubiri 2026, Tukamushaba bamuzaayo mu kkomera e Luzira ku misango gy’okukuma omuliro mu bantu n'okukola effujjo.<ref name=":0">{{Cite web |date=2026-02-06 |title=Missing NUP deputy president for western Uganda arraigned in court, remanded |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/missing-nup-deputy-president-for-western-uganda-arraigned-in-court-remanded-5350504 |access-date=2026-02-08 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |last=Ssebugwawo |first=Sulaiman |title=NUP Deputy President Jolly Jacklyne Tukamushaba Remanded Until February 24 |url=https://nilepost.co.ug/news/318091/nup-deputy-president-jolly-jackline-tukamushaba-remanded-until-february-24 |access-date=2026-02-08 |website=Nilepost News |language=en}}</ref> == Emirimu emirala n'ebyobufuzi == Tukamushaba nga tannawebwa bukulembeze mu [[:en:National_Unity_Platform|kibiina kya National Unity Platform]] (NUP), yali akola nga mubalirizi wabitabo n’okusomesa. Yasomesa mu masomero ga siniya mu kitundu era yeyakwata nga ensimbi n’okuddukanya emirimu gy'obukulembeze mu [[:en:World_Vision_Uganda|World Vision]] Rukiga Area Development Program ne mu kitongole kya Community Efforts for Child Empowerment (CECE).<ref name=":3">{{Cite web |last=Tumwijukye |first=Gideon |date=2025-05-05 |title=How Abduction Propelled Jolly Jacklyn Tukamushaba into Political Prominence |url=https://thesource.co.ug/example-1/how-abduction-propelled-jolly-jacklyn-tukamushaba-into-political-prominence/ |access-date=2026-02-08 |website=The Source Reports |language=en}}</ref><ref name=":0">{{Cite web |date=2026-02-06 |title=Missing NUP deputy president for western Uganda arraigned in court, remanded |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/missing-nup-deputy-president-for-western-uganda-arraigned-in-court-remanded-5350504 |access-date=2026-02-08 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Kimeze |first=Ruth |date=2022-06-06 |title=Jacklyn Jolly Tukamushaba eyes Rukiga Woman MP seat |url=https://eastafricanwatch.net/jacklyn-jolly-tukamushaba-eyes-rukiga-woman-mp-seat/ |access-date=2026-02-08 |website=The East African Watch |language=en-US}}</ref> 9clx3rt0t0lqr2clqidp7zeu2gi1sdx Frank Baffoe, omuwandiisi w’ebitabo 0 13281 50053 49742 2026-05-08T03:29:12Z InternetArchiveBot 6271 Rescuing 2 sources and tagging 0 as dead.) #IABot (v2.0.9.5 50053 wikitext text/x-wiki   '''Frank Baffoe''' yali munnansi [[:en:Ghanaian|wa Ghana]] mu by’enfuna, munnamawulire era musuubuzi. Yali muyambi wa Ghana ow'ekitiibwa mu [[Lesotho]] okutuusa lwe yafa mu 2016.<ref name=":0">{{Cite web |last=CNMarketing |title=DEMISE OF HONORARY CONSUL OF GHANA IN LESOTHO |url=https://pretoria.ghanahighcommission.co.za/menu-sports/item/118-demise-of-honorary-consul-of-ghana-in-lesotho |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20201028205046/https://pretoria.ghanahighcommission.co.za/menu-sports/item/118-demise-of-honorary-consul-of-ghana-in-lesotho |archive-date=2020-10-28 |access-date=2020-10-26 |website=pretoria.ghanahighcommission.co.za |language=en-gb }}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFCNMarketing">CNMarketing. . ''pretoria.ghanahighcommission.co.za''. Archived from [https://web.archive.org/web/20201028205046/https://pretoria.ghanahighcommission.co.za/menu-sports/item/118-demise-of-honorary-consul-of-ghana-in-lesotho the original] on 2020-10-28<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2020-10-26</span></span>.</cite></ref> == obuvo be n'essomo gye == Baffoe yazaalibwa nga 3 Ogw'okubiri 1935 e [[:en:Nkoranza|Nkoranza]] mu [[:en:Gold_Coast_(British_colony)|Gold Coast]] (kati [[Ghana]] ).<ref name=":1">{{Cite book |last=Uwechue |first=Raph |date=1991 |title=Africa Who's who |url=https://books.google.com/books?id=9EAOAQAAMAAJ&q=frank+baffoe |publisher=Africa Journal Limited |isbn=978-0-903274-17-3 |language=en}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFUwechue1991">Uwechue, Raph (1991). [https://books.google.com/books?id=9EAOAQAAMAAJ&q=frank+baffoe ''Africa Who's who'']. Africa Journal Limited. [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-903274-17-3|<bdi>978-0-903274-17-3</bdi>]].</cite></ref> Okusoma kwe mu butongole kwatandika mu Government Senior Boys' School, [[:en:Accra|Accra]], gye yamaliriza pulayimale mu 1950.<ref name=":1" /> Yeewandiisa mu [[:en:Accra_Academy|Accra Academy]] mu mwaka gwe gumu okusoma siniya, n'atikkirwa mu 1952.<ref name=":1" /> Oluvannyuma lw'okusoma mu siniya, yalina byasoma ne [[:en:Wolsey_Hall,_Oxford|Wolsey Hall College]], [[:en:England|Bungereza]] okuyita ku mitimbagano okuva mu 1958 okutuuka mu 1960.<ref name=":1" /> Mu 1964, yafuna yaweebwa ekifo okusoma mu [[:en:University_of_Hamburg|Yunivasite y’e Hamburg]], [[Girimane|Bugirimaani]] (mu kiseera ekyo [[:en:West_Germany|West Germany]] ).<ref name=":0"/><ref name=":1" /> Yasomerayo okumala emyaka ebiri n'agenda mu [[:en:University_of_Munich|Yunivasite y'e Munich]], Germany (mu kiseera ekyo West Germany), gye yatikkirwa mu 1970 n'afuna diguli eyookubiri mu by'enfuna.<ref name=":0" /><ref name=":1" /> Yafuna diguli ya [[:en:Doctor_of_Philosophy|PhD]] mu [[:en:Business_administration|by'obusuubuzi]] okuva mu [[:en:Knightsbridge_University|Knightsbridge University]], [[:en:London|London]].<ref name=":0" /> == Omulimu gwe == Baffoe yatandika ng’omuyizi mu kufulumya n’okukuba ebifaananyi mu mawulire ga Gavumenti, [[:en:Accra|Accra]], okuva mu 1953 okutuuka mu 1956. <ref name=":1"/> Okuva mu 1956 okutuuka mu 1958, yafuulibwa omukanisi mu kkampuni y’emu.<ref name=":1" /> Mu 1958, yakolera mu kkampuni ya Guinea eyamawulire, Accra, gye yafuulibwa omuyambi w’omukubi w’ebifaananyi omukulu.<ref name=":1" /> Yakola mu mawulire nga Guinea okumala emyaka ebiri.<ref name=":1" /> Oluvannyuma lw'okusoma mu matendekero aga waggulu, yafuuka omukungu omuto ow'okunoonyereza ku by'enfuna mu kitongole [[:en:Ifo_Institute_for_Economic_Research|IFO Institute for Economic Research]] e [[:en:Munich|Munich]].[1][2] Nga wayise emyaka ebiri, yafuuka omunoonyereza mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]], [[:en:Kampala|Kampala]] era n'afuuka omusomesa mu Economic Theory mu 1973.[1][2] Yalondebwa okuba omusomesa omukulu mu by'enfuna mu [[:en:National_University_of_Lesotho|National University e Lesotho]] mu 1975.[1][2][3] Wakati wa 1975 ne 1985, yali Musomesa Omukulu mu [[:en:University_of_Botswana,_Lesotho_and_Swaziland|Yunivasite ya Botswana]], [[:en:University_of_Botswana,_Lesotho_and_Swaziland|Lesotho ne Swaziland (UBLS)]], [[:en:University_of_Botswana,_Lesotho_and_Swaziland|Yunivasite ya Swaziland]], ne [[:en:National_University_of_Lesotho|Yunivasite y'eggwanga eya Lesotho.]][1][2][4] Baffoe yali mmemba w’ekitongole [[Makerere University, Uganda|ekinoonyereza ku mbeera z’abantu ekya Makerere Institute of Social Research]], mmemba ku kakiiko akafuzi ak’akakiiko akanoonyereza n’akakiiko k’amaterekero g’ebitabo, mmemba w’ekibiina ekigatta ebyenfuna by’ebyobulimi mu buvanjuba bwa Afrika, mutesitesi w'ebigeso ku kakiiko ka [[:en:East_African_Examinations_Council|East African Examinations Council]] akeddala lya siniya eyomukaga mu Economics, akyikirira abavubuka mu kibiina ekivunaanyizibwa ku nkulaakulana y’ensi yonna okuva mu 1971 okutuuka mu 1972, mmemba w’ekibiina kya Eastern African Agricultural Economics Society mu 1974, era nga yali mmemba w’ekibiina kya Africa ekivunaanyizibwa ku nzirukanya y’emirimu n’enzirukanya y’emirimu gya gavumenti mu 1975.<ref name=":1"/> == Bizinensi n’emirimu gye emirala == Mu 1985, Baffoe yava mu by’okussoma n’agenda mu bizinensi. Yatandikawo kkampuni z’obwannannyini ttaano eza famire mu mateeka era n’aweereza nga ssentebe era ssenkulu wa kkampuni zonna.<ref name=":0"/> Era yaweereza nga ssentebe era nga ye nnannyini migabo mu kkampuni ya BR Mining Africa, eyatandikibwawo mu [[Ghana]] mu 2012.<ref name=":0" /> Mu nkola ya Gavumenti nga ekolera wamu ne kampuni ez’obwannannyini, yali ayamba Gavumenti za Africa mu by'ensimbi ne Tekinologiya.<ref name=":0" /> Yali mmemba ku lukiiko olufuzi olwa [[:en:Central_Bank_of_Lesotho|Bbanka Enkulu eya Lesotho]], Maluti Mountain Brewery, Lesotho Tourism Development Corporation ne Lesotho Land and Housing Development Corporation.<ref name=":0" /> Mu gavumenti, yakola nga Omuwabuzi mu Minisitule ez’enjawulo eza gavumenti ez’enjawulo eza Lesotho mu by’ensimbi, eby’obusuubuzi n’amakolero, eby’obulimi n’enkulaakulana y’ebyalo.<ref name=":0" /> Okuva mu 1998 okutuuka mu 2005, yali mmemba era Ssentebe wa ttiimu ya Gavumenti ya Lesotho eteesa ku birombe.<ref name=":0" /> Era yali mmemba era mmemba ku batandisi ba [[:en:Rotary_Club|Rotary Club]] e Maloti, Maseru, era nga ye Disiturikiti Gavana wa [[:en:Rotary_International|Rotary International]] okuva mu 2010 okutuuka mu 2011. <ref name=":0" /> Era yali mukubiriza wa kiyundu wa Rotary Disiturikiti 9370 okutuusa lwe yafa mu 2016.<ref name=":0" /> Baffoe yaweereza nga Consul ow'ekitiibwa wa Ghana okutuusa lwe yafa mu 2016 <ref>{{Cite web |date=2016-04-26 |title=Kwesi Ahwoi presents credentials to King Letsie III of Lesotho |url=https://www.ghanaweb.com/GhanaHomePage/NewsArchive/Kwesi-Ahwoi-presents-credentials-to-King-Letsie-III-of-Lesotho-433911 |access-date=2020-10-26 |website=www.ghanaweb.com}}</ref><ref>{{Cite web |date=2014-11-25 |title=Lesotho police hunt 'mercenaries', but no Nigerians, Ghanaians |url=https://newsline365.wordpress.com/2014/11/25/lesotho-police-hunt-mercenaries-but-no-nigerians-ghanaians/ |access-date=2020-10-26 |website=newsline365 |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |last=Chris |title=GHANA'S HONORARY CONSUL IN MASERU, LESOTHO, DR FRANK BAFOE AND HIS WIFE, MRS BAFFOE ARRIVING AT THE HIGH COMMISSIONER'S RESIDENCE FOR THE VIN D'HONNEUR HOSTED BY HIGH COMMISSIONER KWESI AHWOI. |url=https://www.pretoria.ghanahighcommission.co.za/component/k2/item/26-ghana-s-honorary-consul-in-maseru-lesotho-dr-frank-bafoe-and-his-wife-mrs-baffoe-arriving-at-the-high-commissioner-s-residence-for-the-vin-d-honneur-hosted-by-high-commissioner-kwesi-ahwoi |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20201028212040/https://www.pretoria.ghanahighcommission.co.za/component/k2/item/26-ghana-s-honorary-consul-in-maseru-lesotho-dr-frank-bafoe-and-his-wife-mrs-baffoe-arriving-at-the-high-commissioner-s-residence-for-the-vin-d-honneur-hosted-by-high-commissioner-kwesi-ahwoi |archive-date=2020-10-28 |access-date=2020-10-26 |website=www.pretoria.ghanahighcommission.co.za |language=en-gb}}</ref> Yasikirwa Dr. Yaw Nyameche Gyasi-Agei.<ref>{{Cite web |date=2020-02-27 |title=Ghana appoints new rep {{!}} |url=http://publiceyenews.com/ghana-appoints-new-rep/ |access-date=2020-10-26 |language=en-US}}</ref> == Ebitabo ebifulumizibwa == Baffoe yafulumya empapula nnyingi ez’okunoonyereza, ng’ezimu ku zo mulimu; * ''Ebitundu by’obusuubuzi bw’ebweru mu nkulaakulana y’ebyenfuna mu Afrika'' (Africa Progress Magazine,1973); * ''Ebiwandiiko by’omusomo ku mateeka n’omuwendo gw’abantu'' (Nairobi, 1975); * ''Dr. Kwame Nkrumah ku bumu bwa Afrika'' (Omuyizi eyava mu ssomero Omuzingo 1, No 12, Kampala, 1975); * ''[https://books.google.com.gh/books?id=KHEEAQAAIAAJ&q=Frank+baffoe&dq=Frank+baffoe&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwjK7qblm9LsAhUyVBUIHS7SAZ0Q6AEwAHoECAAQAg%7CPopulation, Abakozi, n’emirimu mu bugwanjuba bwa Afrika nga tujuliza mu ngeri ey’enjawulo ku Botswana, Lesotho ne Swaziland]'' (International Institute for Labor Studies, Geneva, 1977); * ''[https://books.google.com.gh/books?id=l9FCAQAAIAAJ&q=frank+baffoe&dq=frank+baffoe&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwjHyMz2ldLsAhVVilwKHXsZBPsQ6AEwAXoECAIQAg%7CThe Ebyenfuna by’okukozesa abakozi ababundabunda mu bugwanjuba bwa Afrika: Ebikwata ku Babundabunda & Amawanga agagaba ebintu]'' (International Institute for Labor Studies, Geneva, 1981); * ''[https://www.worldcat.org/title/support-against-apartheid-sida-development-assistance-to-lesotho-1966-93/oclc/34713687%7CSupport Okulwanyisa obusosoze mu mawanga: Obuyambi bwa SIDA mu nkulaakulana eri Lesotho, 1966-93]'' (yawandiikibwa wamu ne Tyrell Duncan ne Karin Metell, [[:en:Swedish_International_Development_Cooperation_Agency|Ekitongole kya Sweden ekikola ku nkolagana y’ensi yonna ku nkulaakulana]], [[:en:Stockholm|Stockholm]], 1994). Baffoe yali mufumbo mu Ghana era yalina omwana omuwala Grace. Oluvannyuma lw’okwawukana, yawasa Elfi Dahlmann, gwe yazaala naye omwana omu, omuwandiisi Kojo Baffoe. Oluvannyuma lw’okufa kwa Elfi Baffoe, yawasa Mokone Tlale.<ref name=":1"/> Bombi baazaala abaana babiri ab’obulenzi n’omuwala omu nga tebannayawukana mu makkati g’emyaka gya 1980. <ref name=":1" /> Oluvannyuma yawasa Mukyala Emelia Baffoe. Baffoe yafa nga 13 Ogwekkumi n'ebiri 2016 era yaleka mukyala we mu kiseera ekyo Emelia n’abaana be bataano okuli omuwandiisi era omutontomi [[:en:Kojo_Baffoe|Kojo Baffoe]] (amanyiddwa nga Frank Kojo Baffoe Jr).<ref name=":0"/> Baffoe yawandiika era n’ayogera bulungi [[:en:German_language|Olugirimaani]].<ref name=":0" /> Era yalina okumanya mukukola mu [[:en:French_language|lulimi Olufaransa]].<ref name=":0" /> Ebintu bye yali ayagala ennyo byali okutambula, okuwuliriza ennyimba, okukubaganya ebirowoozo, okuzina n’okuwandiika.<ref name=":1" /> == Ebijjulizidwa == {{Reflist}} np4hxirxal6f299zfshf8r0eijtfq5t Helen Epstein (munnamawulire) 0 13283 49884 49828 2026-05-07T12:49:52Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49884 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku siriimu, okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba Picador mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu si ge bannansi baago "abakola ebikolwa eby'obugwenyufu", wabula we kitera okubeera abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">{{Cite web |last=Starita |first=Laura |date=May 20, 2008 |title=Interview: AIDS Journalist Helen Epstein on ''The Invisible Cure'' |url=http://www.philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure |archive-date=February 12, 2019 |access-date=July 15, 2008 |publisher=Philanthropy Action}}</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'omukwano ogw'okwegatta ogugenda mu maaso "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mutimbagano afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola ''The New York Times'' olukalala lw'ebitabo 100 eby'amaanyi okuva mu 2007. 6564dxwlvaem8rz26gqcgsfbodb25gr 49885 49884 2026-05-07T13:12:27Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49885 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku siriimu, okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba Picador mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">{{Cite web |last=Starita |first=Laura |date=May 20, 2008 |title=Interview: AIDS Journalist Helen Epstein on ''The Invisible Cure'' |url=http://www.philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure |archive-date=February 12, 2019 |access-date=July 15, 2008 |publisher=Philanthropy Action}}</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola ''The New York Times'' olukalala lw'ebitabo 100 eby'amaanyi okuva mu 2007. avzw0a3jrk2l8zl56r4c1esa5v2yv3q 49886 49885 2026-05-07T13:15:58Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49886 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku siriimu, okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba Picador mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">{{Cite web |last=Starita |first=Laura |date=May 20, 2008 |title=Interview: AIDS Journalist Helen Epstein on ''The Invisible Cure'' |url=http://www.philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure |archive-date=February 12, 2019 |access-date=July 15, 2008 |publisher=Philanthropy Action}}</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo 100 ebissibwamu ekitiibwa mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. s2fu05lk9bnfb9vye5nax1xnkccshni 49887 49886 2026-05-07T13:16:50Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49887 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba Picador mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">{{Cite web |last=Starita |first=Laura |date=May 20, 2008 |title=Interview: AIDS Journalist Helen Epstein on ''The Invisible Cure'' |url=http://www.philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure |archive-date=February 12, 2019 |access-date=July 15, 2008 |publisher=Philanthropy Action}}</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo 100 ebissibwamu ekitiibwa mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. c8mo1zs39zk4m1tlnqxhf3bvg0c7w0m 49888 49887 2026-05-07T13:18:42Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49888 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">{{Cite web |last=Starita |first=Laura |date=May 20, 2008 |title=Interview: AIDS Journalist Helen Epstein on ''The Invisible Cure'' |url=http://www.philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure |archive-date=February 12, 2019 |access-date=July 15, 2008 |publisher=Philanthropy Action}}</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. j81td4pecdphwl4ujzxci34nlm0rrd2 49889 49888 2026-05-07T13:24:04Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49889 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu Buvanjuba bwa Africa . <ref name="PuliterRahman">{{Cite web |last=Rahman |first=Kamran |date=October 31, 2017 |title=Helen Epstein and the West's Role in African Terror |url=https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror |access-date=December 25, 2020 |publisher=PulitzerCenter.org |quote=As an author, journalist, and professor, Epstein has written extensively about Africa. In her Pulitzer-supported project, "An African Spring in Uganda?" she explores the political landscape of the country under President Yoweri Museveni as he consolidates power while reaping the benefits from commercial and military ties with the west.}}</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">{{Cite web |date=September 12, 2017 |title=Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror |url=https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/ |access-date=December 25, 2020 |publisher=KirkusReviews.com |quote=Epstein (''The Invisible Cure: Why We Are Losing the Fight Against AIDS in Africa'', 2007) has reported extensively on Africa for the ''New York Times'' and the ''New York Review of Books'', among other publications.}}</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola [[Amerika|ya America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>{{Cite web |date=November 3, 2024 |title=Another Fine Mess |url=https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/ |publisher=Columbia Global Reports}}</ref> lggqqqd8eyxkxzu9jmzaoc88jzr4f3m 49890 49889 2026-05-07T13:24:41Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49890 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="PuliterRahman">{{Cite web |last=Rahman |first=Kamran |date=October 31, 2017 |title=Helen Epstein and the West's Role in African Terror |url=https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror |access-date=December 25, 2020 |publisher=PulitzerCenter.org |quote=As an author, journalist, and professor, Epstein has written extensively about Africa. In her Pulitzer-supported project, "An African Spring in Uganda?" she explores the political landscape of the country under President Yoweri Museveni as he consolidates power while reaping the benefits from commercial and military ties with the west.}}</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">{{Cite web |date=September 12, 2017 |title=Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror |url=https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/ |access-date=December 25, 2020 |publisher=KirkusReviews.com |quote=Epstein (''The Invisible Cure: Why We Are Losing the Fight Against AIDS in Africa'', 2007) has reported extensively on Africa for the ''New York Times'' and the ''New York Review of Books'', among other publications.}}</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola [[Amerika|ya America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>{{Cite web |date=November 3, 2024 |title=Another Fine Mess |url=https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/ |publisher=Columbia Global Reports}}</ref> 1p6rm5vmezolrb1nv08i96r2hmer06i 49891 49890 2026-05-07T13:25:14Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49891 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">{{Cite web |last=Rahman |first=Kamran |date=October 31, 2017 |title=Helen Epstein and the West's Role in African Terror |url=https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror |access-date=December 25, 2020 |publisher=PulitzerCenter.org |quote=As an author, journalist, and professor, Epstein has written extensively about Africa. In her Pulitzer-supported project, "An African Spring in Uganda?" she explores the political landscape of the country under President Yoweri Museveni as he consolidates power while reaping the benefits from commercial and military ties with the west.}}</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">{{Cite web |date=September 12, 2017 |title=Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror |url=https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/ |access-date=December 25, 2020 |publisher=KirkusReviews.com |quote=Epstein (''The Invisible Cure: Why We Are Losing the Fight Against AIDS in Africa'', 2007) has reported extensively on Africa for the ''New York Times'' and the ''New York Review of Books'', among other publications.}}</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola [[Amerika|ya America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>{{Cite web |date=November 3, 2024 |title=Another Fine Mess |url=https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/ |publisher=Columbia Global Reports}}</ref> swfly9qi04s0ynvwnmfocaevvgo0ouh 49892 49891 2026-05-07T13:26:24Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49892 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">{{Cite web |date=September 12, 2017 |title=Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror |url=https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/ |access-date=December 25, 2020 |publisher=KirkusReviews.com |quote=Epstein (''The Invisible Cure: Why We Are Losing the Fight Against AIDS in Africa'', 2007) has reported extensively on Africa for the ''New York Times'' and the ''New York Review of Books'', among other publications.}}</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola [[Amerika|ya America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>{{Cite web |date=November 3, 2024 |title=Another Fine Mess |url=https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/ |publisher=Columbia Global Reports}}</ref> 4dnhhla0hom1wk6jhqv5efgh7zwa9jz 49893 49892 2026-05-07T13:26:52Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49893 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola [[Amerika|ya America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>{{Cite web |date=November 3, 2024 |title=Another Fine Mess |url=https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/ |publisher=Columbia Global Reports}}</ref> gdah8fhpmvgwb1nsltvs4dv76j400co 49894 49893 2026-05-07T13:27:24Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49894 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola ya [[:en:United_States|America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>{{Cite web |date=November 3, 2024 |title=Another Fine Mess |url=https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/ |publisher=Columbia Global Reports}}</ref> e74zrkuvaxaiiaiawxbaa27nkt3083w 49895 49894 2026-05-07T13:30:20Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49895 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola ya [[:en:United_States|America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[:en:Yoweri_Museveni|Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>{{Cite web |date=November 3, 2024 |title=Another Fine Mess |url=https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/ |publisher=Columbia Global Reports}}</ref> cyu2r48o8e5dbdid3p1gokheb0uxeqp 49896 49895 2026-05-07T13:31:10Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49896 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola ya [[:en:United_States|America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[:en:Yoweri_Museveni|Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/</ref> jojvpctcdjef8lbrol034fvlxvdb0e1 49897 49896 2026-05-07T13:35:34Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49897 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola ya [[:en:United_States|America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[:en:Yoweri_Museveni|Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/</ref> Okuva mu 2010, Epstein abadde Pulofeesa omugenyi ow’eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu mu nsi yonna mu nteekateeka y’okunoonyereza ne mu mawanga ag'enjawulo ku Bard College . Mu 2013-2014, yali omu ku ba Open Society ne Open Society Foundations . <ref>{{Cite web |date=July 5, 2013 |title=Helen Epstein: Open Society Fellow |url=https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-url=https://web.archive.org/web/20160214194726/https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-date=February 14, 2016 |website=[[Open Society Foundations]]}}</ref> 95f2e0kbt9ytxlok50fexjgfbxi3mgg 49899 49897 2026-05-07T13:36:29Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49899 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola ya [[:en:United_States|America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[:en:Yoweri_Museveni|Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/</ref> Okuva mu 2010, Epstein abadde Pulofeesa omugenyi ow’eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu mu nsi yonna mu nteekateeka y’okunoonyereza ne mu mawanga ag'enjawulo ku [[:en:Bard_College|Bard College]] . Mu 2013-2014, yali omu ku ba Open Society ne Open Society Foundations . <ref>{{Cite web |date=July 5, 2013 |title=Helen Epstein: Open Society Fellow |url=https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-url=https://web.archive.org/web/20160214194726/https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-date=February 14, 2016 |website=[[Open Society Foundations]]}}</ref> 0hgy12u8wl73g6hm2kkjqidgysfvc90 49901 49899 2026-05-07T13:37:06Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49901 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola ya [[:en:United_States|America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[:en:Yoweri_Museveni|Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/</ref> Okuva mu 2010, Epstein abadde Pulofeesa omugenyi ow’eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu mu nsi yonna mu nteekateeka y’okunoonyereza ne mu mawanga ag'enjawulo ku [[:en:Bard_College|Bard College]] . Mu 2013-2014, yali omu ku ba Open Society ne [[:en:Open_Society_Foundations|Open Society Foundations]] . <ref>{{Cite web |date=July 5, 2013 |title=Helen Epstein: Open Society Fellow |url=https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-url=https://web.archive.org/web/20160214194726/https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-date=February 14, 2016 |website=[[Open Society Foundations]]}}</ref> sjan79ju8pnrqqelaakov7aun8kf8wa 49903 49901 2026-05-07T13:38:28Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49903 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola ya [[:en:United_States|America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[:en:Yoweri_Museveni|Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/</ref> Okuva mu 2010, Epstein abadde Pulofeesa omugenyi ow’eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu mu nsi yonna mu nteekateeka y’okunoonyereza ne mu mawanga ag'enjawulo ku [[:en:Bard_College|Bard College]] . <ref>https://www.bard.edu/faculty/helen-epstein?action=details</ref> Mu 2013-2014, yali omu ku ba Open Society ne [[:en:Open_Society_Foundations|Open Society Foundations]] . <ref>{{Cite web |date=July 5, 2013 |title=Helen Epstein: Open Society Fellow |url=https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-url=https://web.archive.org/web/20160214194726/https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-date=February 14, 2016 |website=[[Open Society Foundations]]}}</ref> == Ensengeka y’ebitabo bye == hf02039gbliy5yoycl03wqpa4afu032 49904 49903 2026-05-07T13:39:12Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49904 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola ya [[:en:United_States|America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[:en:Yoweri_Museveni|Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/</ref> Okuva mu 2010, Epstein abadde Pulofeesa omugenyi ow’eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu mu nsi yonna mu nteekateeka y’okunoonyereza ne mu mawanga ag'enjawulo ku [[:en:Bard_College|Bard College]] . <ref>https://www.bard.edu/faculty/helen-epstein?action=details</ref> Mu 2013-2014, yali omu ku ba Open Society ne [[:en:Open_Society_Foundations|Open Society Foundations]] . <ref>{{Cite web |date=July 5, 2013 |title=Helen Epstein: Open Society Fellow |url=https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-url=https://web.archive.org/web/20160214194726/https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-date=February 14, 2016 |website=[[Open Society Foundations]]}}</ref> == Ensengeka y’ebitabo bye == === Ebitabo === pco7o2ozolo12g5a9rz9u0nvmw8y883 49906 49904 2026-05-07T13:40:06Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49906 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola ya [[:en:United_States|America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[:en:Yoweri_Museveni|Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/</ref> Okuva mu 2010, Epstein abadde Pulofeesa omugenyi ow’eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu mu nsi yonna mu nteekateeka y’okunoonyereza ne mu mawanga ag'enjawulo ku [[:en:Bard_College|Bard College]] . <ref>https://www.bard.edu/faculty/helen-epstein?action=details</ref> Mu 2013-2014, yali omu ku ba Open Society ne [[:en:Open_Society_Foundations|Open Society Foundations]] . <ref>{{Cite web |date=July 5, 2013 |title=Helen Epstein: Open Society Fellow |url=https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-url=https://web.archive.org/web/20160214194726/https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-date=February 14, 2016 |website=[[Open Society Foundations]]}}</ref> == Ensengeka y’ebitabo bye == === Ebitabo === * {{Cite book |year=2007 |title=The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS |publisher=Farrar, Straus and Giroux |isbn=978-0374281526}} * {{Cite book |year=2017 |title=Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror |publisher=Columbia Global Reports |isbn=978-0997722925}} rjehzqigg4uffv30do5b32y866gbkot 49907 49906 2026-05-07T13:40:45Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49907 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola ya [[:en:United_States|America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[:en:Yoweri_Museveni|Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/</ref> Okuva mu 2010, Epstein abadde Pulofeesa omugenyi ow’eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu mu nsi yonna mu nteekateeka y’okunoonyereza ne mu mawanga ag'enjawulo ku [[:en:Bard_College|Bard College]] . <ref>https://www.bard.edu/faculty/helen-epstein?action=details</ref> Mu 2013-2014, yali omu ku ba Open Society ne [[:en:Open_Society_Foundations|Open Society Foundations]] . <ref>{{Cite web |date=July 5, 2013 |title=Helen Epstein: Open Society Fellow |url=https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-url=https://web.archive.org/web/20160214194726/https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-date=February 14, 2016 |website=[[Open Society Foundations]]}}</ref> == Ensengeka y’ebitabo bye == === Ebitabo === * {{Cite book |year=2007 |title=The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS |publisher=Farrar, Straus and Giroux |isbn=978-0374281526}}<ref>https://www.nytimes.com/2007/07/03/health/03book.html</ref> * {{Cite book |year=2017 |title=Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror |publisher=Columbia Global Reports |isbn=978-0997722925}} toyqr1bk1kxggokvosjgpgfkkbiiws3 49908 49907 2026-05-07T13:41:22Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49908 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola ya [[:en:United_States|America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[:en:Yoweri_Museveni|Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/</ref> Okuva mu 2010, Epstein abadde Pulofeesa omugenyi ow’eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu mu nsi yonna mu nteekateeka y’okunoonyereza ne mu mawanga ag'enjawulo ku [[:en:Bard_College|Bard College]] . <ref>https://www.bard.edu/faculty/helen-epstein?action=details</ref> Mu 2013-2014, yali omu ku ba Open Society ne [[:en:Open_Society_Foundations|Open Society Foundations]] . <ref>{{Cite web |date=July 5, 2013 |title=Helen Epstein: Open Society Fellow |url=https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-url=https://web.archive.org/web/20160214194726/https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-date=February 14, 2016 |website=[[Open Society Foundations]]}}</ref> == Ensengeka y’ebitabo bye == === Ebitabo === * {{Cite book |year=2007 |title=The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS |publisher=Farrar, Straus and Giroux |isbn=978-0374281526}}<ref>https://www.nytimes.com/2007/07/03/health/03book.html</ref> * {{Cite book |year=2017 |title=Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror |publisher=Columbia Global Reports |isbn=978-0997722925}}<ref>https://en.wikipedia.org/wiki/Nicolas_van_de_Walle</ref> r6pro6rhpd0aajbyy9bri9lj0itoq41 49911 49908 2026-05-07T13:42:01Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49911 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola ya [[:en:United_States|America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[:en:Yoweri_Museveni|Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/</ref> Okuva mu 2010, Epstein abadde Pulofeesa omugenyi ow’eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu mu nsi yonna mu nteekateeka y’okunoonyereza ne mu mawanga ag'enjawulo ku [[:en:Bard_College|Bard College]] . <ref>https://www.bard.edu/faculty/helen-epstein?action=details</ref> Mu 2013-2014, yali omu ku ba Open Society ne [[:en:Open_Society_Foundations|Open Society Foundations]] . <ref>{{Cite web |date=July 5, 2013 |title=Helen Epstein: Open Society Fellow |url=https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-url=https://web.archive.org/web/20160214194726/https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-date=February 14, 2016 |website=[[Open Society Foundations]]}}</ref> == Ensengeka y’ebitabo bye == === Ebitabo === * {{Cite book |year=2007 |title=The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS |publisher=Farrar, Straus and Giroux |isbn=978-0374281526}}<ref>https://www.nytimes.com/2007/07/03/health/03book.html</ref> * {{Cite book |year=2017 |title=Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror |publisher=Columbia Global Reports |isbn=978-0997722925}}<ref>https://en.wikipedia.org/wiki/Nicolas_van_de_Walle</ref> === Okuddamu okwetegereza ebitabo ebyalondebwairondeddwa === qmbqnq898jg4ufd5gxta7r2fzp88y1a 49912 49911 2026-05-07T13:42:16Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49912 wikitext text/x-wiki '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola ya [[:en:United_States|America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[:en:Yoweri_Museveni|Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/</ref> Okuva mu 2010, Epstein abadde Pulofeesa omugenyi ow’eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu mu nsi yonna mu nteekateeka y’okunoonyereza ne mu mawanga ag'enjawulo ku [[:en:Bard_College|Bard College]] . <ref>https://www.bard.edu/faculty/helen-epstein?action=details</ref> Mu 2013-2014, yali omu ku ba Open Society ne [[:en:Open_Society_Foundations|Open Society Foundations]] . <ref>{{Cite web |date=July 5, 2013 |title=Helen Epstein: Open Society Fellow |url=https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-url=https://web.archive.org/web/20160214194726/https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-date=February 14, 2016 |website=[[Open Society Foundations]]}}</ref> == Ensengeka y’ebitabo bye == === Ebitabo === * {{Cite book |year=2007 |title=The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS |publisher=Farrar, Straus and Giroux |isbn=978-0374281526}}<ref>https://www.nytimes.com/2007/07/03/health/03book.html</ref> * {{Cite book |year=2017 |title=Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror |publisher=Columbia Global Reports |isbn=978-0997722925}}<ref>https://en.wikipedia.org/wiki/Nicolas_van_de_Walle</ref> === Okuddamu okwetegereza ebitabo ebyalondebwa === 769wg31hgs320wdxkpa56urlm4kv7zw 49914 49912 2026-05-07T13:45:53Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49914 wikitext text/x-wiki   '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola ya [[:en:United_States|America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[:en:Yoweri_Museveni|Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/</ref> Okuva mu 2010, Epstein abadde Pulofeesa omugenyi ow’eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu mu nsi yonna mu nteekateeka y’okunoonyereza ne mu mawanga ag'enjawulo ku [[:en:Bard_College|Bard College]] . <ref>https://www.bard.edu/faculty/helen-epstein?action=details</ref> Mu 2013-2014, yali omu ku ba Open Society ne [[:en:Open_Society_Foundations|Open Society Foundations]] . <ref>{{Cite web |date=July 5, 2013 |title=Helen Epstein: Open Society Fellow |url=https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-url=https://web.archive.org/web/20160214194726/https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-date=February 14, 2016 |website=[[Open Society Foundations]]}}</ref> == Ensengeka y’ebitabo bye == === Ebitabo === * {{Cite book |year=2007 |title=The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS |publisher=Farrar, Straus and Giroux |isbn=978-0374281526}}<ref>https://www.nytimes.com/2007/07/03/health/03book.html</ref> * {{Cite book |year=2017 |title=Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror |publisher=Columbia Global Reports |isbn=978-0997722925}}<ref>https://en.wikipedia.org/wiki/Nicolas_van_de_Walle</ref> === Okuddamu okwetegereza ebitabo ebyalondebwa === {| class="wikitable sortable" width="95%" !Omwaka ! class="unsortable" | Ekitundu eky’okuddamu okwetegereza ! class="unsortable" | Emirimu (emirimu) egyekenneenyeddwa |- | 2007 | | |- | 2007 | | |- | 2015 | | |- | 2020 | | <br /><br /><br /><br /> |- | 2021. Omuntu w’abantu | Yawandiika wamu ne Claude Gatebuke. | |} === Emiko egyalondebwamu === m55vi8svfb8swkzqhzgkobqbrsvvflu 49922 49914 2026-05-07T13:53:13Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49922 wikitext text/x-wiki   '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola ya [[:en:United_States|America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[:en:Yoweri_Museveni|Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/</ref> Okuva mu 2010, Epstein abadde Pulofeesa omugenyi ow’eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu mu nsi yonna mu nteekateeka y’okunoonyereza ne mu mawanga ag'enjawulo ku [[:en:Bard_College|Bard College]] . <ref>https://www.bard.edu/faculty/helen-epstein?action=details</ref> Mu 2013-2014, yali omu ku ba Open Society ne [[:en:Open_Society_Foundations|Open Society Foundations]] . <ref>{{Cite web |date=July 5, 2013 |title=Helen Epstein: Open Society Fellow |url=https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-url=https://web.archive.org/web/20160214194726/https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-date=February 14, 2016 |website=[[Open Society Foundations]]}}</ref> == Ensengeka y’ebitabo bye == === Ebitabo === * {{Cite book |year=2007 |title=The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS |publisher=Farrar, Straus and Giroux |isbn=978-0374281526}}<ref>https://www.nytimes.com/2007/07/03/health/03book.html</ref> * {{Cite book |year=2017 |title=Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror |publisher=Columbia Global Reports |isbn=978-0997722925}}<ref>https://en.wikipedia.org/wiki/Nicolas_van_de_Walle</ref> === Okuddamu okwetegereza ebitabo ebyalondebwa === {| class="wikitable sortable" width="95%" !Omwaka ! class="unsortable" | Ekitundu eky’okuddamu okwetegereza ! class="unsortable" | Emirimu (emirimu) egyekenneenyeddwa |- | 2007 |{{cite magazine|df=mdy|date=June 28, 2007|title=Death by the Numbers|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2007/06/28/death-by-the-numbers/|url-access=limited}} | {{cite book |last=Johnson |first=Steven |year=2006 |title=[[The Ghost Map|The Ghost Map: The Story of London's Most Terrifying Epidemic—and How It Changed Science, Cities, and the Modern World]] |publisher= |isbn= |authorlink=Steven Johnson (author)}} |- | 2007 | {| class="wikitable sortable" width="95%" |{{cite magazine|df=mdy|date=July 19, 2007|title=Getting Away With Murder|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2007/07/19/getting-away-with-murder/|url-access=limited}} |} | {{cite book |last=Brandt |first=Allan M. |year=2007 |title=The Cigarette Century: The Rise, Fall and Deadly Persistence of the Product That Defined America |publisher= |isbn=}} |- | 2015 | {{cite magazine|df=mdy|date=November 5, 2015|title=The Strange Politics of Saving the Children|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2015/11/05/strange-politics-saving-children/|url-access=limited}} | {{cite book |last=Fifield |first=Adam |year=2015 |title=A Mighty Purpose: How Jim Grant Sold the World on Saving Its Children |publisher= |isbn=}} |- | 2020 | {{cite magazine|df=mdy|date=March 26, 2020|title=Left Behind|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2020/03/26/left-behind-life-expectancy-crisis/|url-access=limited}} | {| class="wikitable sortable" width="95%" |{{cite book |last1=Case |first1=Anne |year=2020 |title=Deaths of Despair and the Future of Capitalism |last2=Deaton |first2=Angus |publisher= |isbn=}} {{cite book |last=Silva |first=Jennifer M. |year=2019 |title=We're Still Here: Pain and Politics in the Heart of America |publisher= |isbn=}} |} |- | 2021. Omuntu w’abantu | {{cite magazine|df=mdy|date=June 10, 2021|title=The Roots of Rwanda's Genocide|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2021/06/10/roots-of-rwanda-genocide/|url-access=limited}} Yawandiika wamu ne Claude Gatebuke. | {{cite book |last=Wong |first=Michela |year=2021 |title=Do Not Disturb: The Story of a Political Murder and an African Regime Gone Bad |publisher= |isbn=}} |} === Emiko egyalondebwamu === * {{Cite web |last=Epstein |first=Helen |date=May 18, 2001 |title=The Plagues of Transition |url=https://www.project-syndicate.org/commentary/the-plagues-of-transition |website=Project Syndicate}} *  {{cite news|last=Epstein|first=Helen|title=The Fidelity Fix|date=June 13, 2004|url=https://www.nytimes.com/2004/06/13/magazine/the-fidelity-fix.html?_r=0|archive-url=https://web.archive.org/web/20230522094441/https://www.nytimes.com/2004/06/13/magazine/the-fidelity-fix.html?_r=0|archive-date=May 22, 2023|newspaper=The New York Times}} * {{cite news|last=Epstein|first=Helen|title=There is no room for sexual morality in an honest conversation about Aids|url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2007/aug/09/comment.health|date=August 8, 2007|newspaper=[[The Guardian]]}}  *  {{cite magazine|last=Epstein|first=Helen|title=Flu Warning: Beware the Drug Companies!|date=May 12, 2011|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2011/05/12/flu-warning-beware-drug-companies/|url-access=limited}} *  {{cite news|last=Epstein|first=Helen|title=Africa's Slide Toward Disaster|url=https://www.nytimes.com/2014/08/02/opinion/africas-slide-toward-disaster.html?hp&action=click&pgtype=Homepage&module=c-column-top-span-region&region=c-column-top-span-region&WT.nav=c-column-top-span-region|date=August 1, 2014|newspaper=The New York Times}} *  {{cite magazine|last=Epstein|first=Helen|title=The Cost of Fake Democracy|date=May 16, 2016|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/online/2016/05/16/uganda-cost-of-fake-democracy/|url-access=limited}} == Ebiwandiiko ebikozesebwa == 5jly3jw5xlzupidh3sg59xykrln3fq2 49924 49922 2026-05-07T13:53:59Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49924 wikitext text/x-wiki   '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola ya [[:en:United_States|America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[:en:Yoweri_Museveni|Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/</ref> Okuva mu 2010, Epstein abadde Pulofeesa omugenyi ow’eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu mu nsi yonna mu nteekateeka y’okunoonyereza ne mu mawanga ag'enjawulo ku [[:en:Bard_College|Bard College]] . <ref>https://www.bard.edu/faculty/helen-epstein?action=details</ref> Mu 2013-2014, yali omu ku ba Open Society ne [[:en:Open_Society_Foundations|Open Society Foundations]] . <ref>{{Cite web |date=July 5, 2013 |title=Helen Epstein: Open Society Fellow |url=https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-url=https://web.archive.org/web/20160214194726/https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-date=February 14, 2016 |website=[[Open Society Foundations]]}}</ref> == Ensengeka y’ebitabo bye == === Ebitabo === * {{Cite book |year=2007 |title=The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS |publisher=Farrar, Straus and Giroux |isbn=978-0374281526}}<ref>https://www.nytimes.com/2007/07/03/health/03book.html</ref> * {{Cite book |year=2017 |title=Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror |publisher=Columbia Global Reports |isbn=978-0997722925}}<ref>https://en.wikipedia.org/wiki/Nicolas_van_de_Walle</ref> === Okuddamu okwetegereza ebitabo ebyalondebwa === {| class="wikitable sortable" width="95%" !Omwaka ! class="unsortable" | Ekitundu eky’okuddamu okwetegereza ! class="unsortable" | Emirimu (emirimu) egyekenneenyeddwa |- | 2007 |{{cite magazine|df=mdy|date=June 28, 2007|title=Death by the Numbers|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2007/06/28/death-by-the-numbers/|url-access=limited}} | {{cite book |last=Johnson |first=Steven |year=2006 |title=[[The Ghost Map|The Ghost Map: The Story of London's Most Terrifying Epidemic—and How It Changed Science, Cities, and the Modern World]] |publisher= |isbn= |authorlink=Steven Johnson (author)}} |- | 2007 | {| class="wikitable sortable" width="95%" |{{cite magazine|df=mdy|date=July 19, 2007|title=Getting Away With Murder|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2007/07/19/getting-away-with-murder/|url-access=limited}} |} | {{cite book |last=Brandt |first=Allan M. |year=2007 |title=The Cigarette Century: The Rise, Fall and Deadly Persistence of the Product That Defined America |publisher= |isbn=}} |- | 2015 | {{cite magazine|df=mdy|date=November 5, 2015|title=The Strange Politics of Saving the Children|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2015/11/05/strange-politics-saving-children/|url-access=limited}} | {{cite book |last=Fifield |first=Adam |year=2015 |title=A Mighty Purpose: How Jim Grant Sold the World on Saving Its Children |publisher= |isbn=}} |- | 2020 | {{cite magazine|df=mdy|date=March 26, 2020|title=Left Behind|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2020/03/26/left-behind-life-expectancy-crisis/|url-access=limited}} | {| class="wikitable sortable" width="95%" |{{cite book |last1=Case |first1=Anne |year=2020 |title=Deaths of Despair and the Future of Capitalism |last2=Deaton |first2=Angus |publisher= |isbn=}} {{cite book |last=Silva |first=Jennifer M. |year=2019 |title=We're Still Here: Pain and Politics in the Heart of America |publisher= |isbn=}} |} |- | 2021. Omuntu w’abantu | {{cite magazine|df=mdy|date=June 10, 2021|title=The Roots of Rwanda's Genocide|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2021/06/10/roots-of-rwanda-genocide/|url-access=limited}} Yawandiika wamu ne Claude Gatebuke. | {{cite book |last=Wong |first=Michela |year=2021 |title=Do Not Disturb: The Story of a Political Murder and an African Regime Gone Bad |publisher= |isbn=}} |} === Emiko egyalondebwamu === * {{Cite web |last=Epstein |first=Helen |date=May 18, 2001 |title=The Plagues of Transition |url=https://www.project-syndicate.org/commentary/the-plagues-of-transition |website=Project Syndicate}} *  {{cite news|last=Epstein|first=Helen|title=The Fidelity Fix|date=June 13, 2004|url=https://www.nytimes.com/2004/06/13/magazine/the-fidelity-fix.html?_r=0|archive-url=https://web.archive.org/web/20230522094441/https://www.nytimes.com/2004/06/13/magazine/the-fidelity-fix.html?_r=0|archive-date=May 22, 2023|newspaper=The New York Times}} * {{cite news|last=Epstein|first=Helen|title=There is no room for sexual morality in an honest conversation about Aids|url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2007/aug/09/comment.health|date=August 8, 2007|newspaper=[[The Guardian]]}}  *  {{cite magazine|last=Epstein|first=Helen|title=Flu Warning: Beware the Drug Companies!|date=May 12, 2011|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2011/05/12/flu-warning-beware-drug-companies/|url-access=limited}} *  {{cite news|last=Epstein|first=Helen|title=Africa's Slide Toward Disaster|url=https://www.nytimes.com/2014/08/02/opinion/africas-slide-toward-disaster.html?hp&action=click&pgtype=Homepage&module=c-column-top-span-region&region=c-column-top-span-region&WT.nav=c-column-top-span-region|date=August 1, 2014|newspaper=The New York Times}} *  {{cite magazine|last=Epstein|first=Helen|title=The Cost of Fake Democracy|date=May 16, 2016|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/online/2016/05/16/uganda-cost-of-fake-democracy/|url-access=limited}} == Ebijuliziddwa == == Ebiyungo eby’ebweru == n950bc8kwvpaja2yte80chemjksi7mx 49925 49924 2026-05-07T13:54:25Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49925 wikitext text/x-wiki   '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola ya [[:en:United_States|America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[:en:Yoweri_Museveni|Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/</ref> Okuva mu 2010, Epstein abadde Pulofeesa omugenyi ow’eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu mu nsi yonna mu nteekateeka y’okunoonyereza ne mu mawanga ag'enjawulo ku [[:en:Bard_College|Bard College]] . <ref>https://www.bard.edu/faculty/helen-epstein?action=details</ref> Mu 2013-2014, yali omu ku ba Open Society ne [[:en:Open_Society_Foundations|Open Society Foundations]] . <ref>{{Cite web |date=July 5, 2013 |title=Helen Epstein: Open Society Fellow |url=https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-url=https://web.archive.org/web/20160214194726/https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-date=February 14, 2016 |website=[[Open Society Foundations]]}}</ref> == Ensengeka y’ebitabo bye == === Ebitabo === * {{Cite book |year=2007 |title=The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS |publisher=Farrar, Straus and Giroux |isbn=978-0374281526}}<ref>https://www.nytimes.com/2007/07/03/health/03book.html</ref> * {{Cite book |year=2017 |title=Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror |publisher=Columbia Global Reports |isbn=978-0997722925}}<ref>https://en.wikipedia.org/wiki/Nicolas_van_de_Walle</ref> === Okuddamu okwetegereza ebitabo ebyalondebwa === {| class="wikitable sortable" width="95%" !Omwaka ! class="unsortable" | Ekitundu eky’okuddamu okwetegereza ! class="unsortable" | Emirimu (emirimu) egyekenneenyeddwa |- | 2007 |{{cite magazine|df=mdy|date=June 28, 2007|title=Death by the Numbers|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2007/06/28/death-by-the-numbers/|url-access=limited}} | {{cite book |last=Johnson |first=Steven |year=2006 |title=[[The Ghost Map|The Ghost Map: The Story of London's Most Terrifying Epidemic—and How It Changed Science, Cities, and the Modern World]] |publisher= |isbn= |authorlink=Steven Johnson (author)}} |- | 2007 | {| class="wikitable sortable" width="95%" |{{cite magazine|df=mdy|date=July 19, 2007|title=Getting Away With Murder|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2007/07/19/getting-away-with-murder/|url-access=limited}} |} | {{cite book |last=Brandt |first=Allan M. |year=2007 |title=The Cigarette Century: The Rise, Fall and Deadly Persistence of the Product That Defined America |publisher= |isbn=}} |- | 2015 | {{cite magazine|df=mdy|date=November 5, 2015|title=The Strange Politics of Saving the Children|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2015/11/05/strange-politics-saving-children/|url-access=limited}} | {{cite book |last=Fifield |first=Adam |year=2015 |title=A Mighty Purpose: How Jim Grant Sold the World on Saving Its Children |publisher= |isbn=}} |- | 2020 | {{cite magazine|df=mdy|date=March 26, 2020|title=Left Behind|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2020/03/26/left-behind-life-expectancy-crisis/|url-access=limited}} | {| class="wikitable sortable" width="95%" |{{cite book |last1=Case |first1=Anne |year=2020 |title=Deaths of Despair and the Future of Capitalism |last2=Deaton |first2=Angus |publisher= |isbn=}} {{cite book |last=Silva |first=Jennifer M. |year=2019 |title=We're Still Here: Pain and Politics in the Heart of America |publisher= |isbn=}} |} |- | 2021. Omuntu w’abantu | {{cite magazine|df=mdy|date=June 10, 2021|title=The Roots of Rwanda's Genocide|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2021/06/10/roots-of-rwanda-genocide/|url-access=limited}} Yawandiika wamu ne Claude Gatebuke. | {{cite book |last=Wong |first=Michela |year=2021 |title=Do Not Disturb: The Story of a Political Murder and an African Regime Gone Bad |publisher= |isbn=}} |} === Emiko egyalondebwamu === * {{Cite web |last=Epstein |first=Helen |date=May 18, 2001 |title=The Plagues of Transition |url=https://www.project-syndicate.org/commentary/the-plagues-of-transition |website=Project Syndicate}} *  {{cite news|last=Epstein|first=Helen|title=The Fidelity Fix|date=June 13, 2004|url=https://www.nytimes.com/2004/06/13/magazine/the-fidelity-fix.html?_r=0|archive-url=https://web.archive.org/web/20230522094441/https://www.nytimes.com/2004/06/13/magazine/the-fidelity-fix.html?_r=0|archive-date=May 22, 2023|newspaper=The New York Times}} * {{cite news|last=Epstein|first=Helen|title=There is no room for sexual morality in an honest conversation about Aids|url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2007/aug/09/comment.health|date=August 8, 2007|newspaper=[[The Guardian]]}}  *  {{cite magazine|last=Epstein|first=Helen|title=Flu Warning: Beware the Drug Companies!|date=May 12, 2011|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2011/05/12/flu-warning-beware-drug-companies/|url-access=limited}} *  {{cite news|last=Epstein|first=Helen|title=Africa's Slide Toward Disaster|url=https://www.nytimes.com/2014/08/02/opinion/africas-slide-toward-disaster.html?hp&action=click&pgtype=Homepage&module=c-column-top-span-region&region=c-column-top-span-region&WT.nav=c-column-top-span-region|date=August 1, 2014|newspaper=The New York Times}} *  {{cite magazine|last=Epstein|first=Helen|title=The Cost of Fake Democracy|date=May 16, 2016|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/online/2016/05/16/uganda-cost-of-fake-democracy/|url-access=limited}} == Ebijuliziddwa == == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == s53srmpqfexz61nczxyi3ms4o8sy1im 49926 49925 2026-05-07T13:54:49Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49926 wikitext text/x-wiki   '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola ya [[:en:United_States|America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[:en:Yoweri_Museveni|Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/</ref> Okuva mu 2010, Epstein abadde Pulofeesa omugenyi ow’eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu mu nsi yonna mu nteekateeka y’okunoonyereza ne mu mawanga ag'enjawulo ku [[:en:Bard_College|Bard College]] . <ref>https://www.bard.edu/faculty/helen-epstein?action=details</ref> Mu 2013-2014, yali omu ku ba Open Society ne [[:en:Open_Society_Foundations|Open Society Foundations]] . <ref>{{Cite web |date=July 5, 2013 |title=Helen Epstein: Open Society Fellow |url=https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-url=https://web.archive.org/web/20160214194726/https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-date=February 14, 2016 |website=[[Open Society Foundations]]}}</ref> == Ensengeka y’ebitabo bye == === Ebitabo === * {{Cite book |year=2007 |title=The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS |publisher=Farrar, Straus and Giroux |isbn=978-0374281526}}<ref>https://www.nytimes.com/2007/07/03/health/03book.html</ref> * {{Cite book |year=2017 |title=Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror |publisher=Columbia Global Reports |isbn=978-0997722925}}<ref>https://en.wikipedia.org/wiki/Nicolas_van_de_Walle</ref> === Okuddamu okwetegereza ebitabo ebyalondebwa === {| class="wikitable sortable" width="95%" !Omwaka ! class="unsortable" | Ekitundu eky’okuddamu okwetegereza ! class="unsortable" | Emirimu (emirimu) egyekenneenyeddwa |- | 2007 |{{cite magazine|df=mdy|date=June 28, 2007|title=Death by the Numbers|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2007/06/28/death-by-the-numbers/|url-access=limited}} | {{cite book |last=Johnson |first=Steven |year=2006 |title=[[The Ghost Map|The Ghost Map: The Story of London's Most Terrifying Epidemic—and How It Changed Science, Cities, and the Modern World]] |publisher= |isbn= |authorlink=Steven Johnson (author)}} |- | 2007 | {| class="wikitable sortable" width="95%" |{{cite magazine|df=mdy|date=July 19, 2007|title=Getting Away With Murder|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2007/07/19/getting-away-with-murder/|url-access=limited}} |} | {{cite book |last=Brandt |first=Allan M. |year=2007 |title=The Cigarette Century: The Rise, Fall and Deadly Persistence of the Product That Defined America |publisher= |isbn=}} |- | 2015 | {{cite magazine|df=mdy|date=November 5, 2015|title=The Strange Politics of Saving the Children|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2015/11/05/strange-politics-saving-children/|url-access=limited}} | {{cite book |last=Fifield |first=Adam |year=2015 |title=A Mighty Purpose: How Jim Grant Sold the World on Saving Its Children |publisher= |isbn=}} |- | 2020 | {{cite magazine|df=mdy|date=March 26, 2020|title=Left Behind|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2020/03/26/left-behind-life-expectancy-crisis/|url-access=limited}} | {| class="wikitable sortable" width="95%" |{{cite book |last1=Case |first1=Anne |year=2020 |title=Deaths of Despair and the Future of Capitalism |last2=Deaton |first2=Angus |publisher= |isbn=}} {{cite book |last=Silva |first=Jennifer M. |year=2019 |title=We're Still Here: Pain and Politics in the Heart of America |publisher= |isbn=}} |} |- | 2021. Omuntu w’abantu | {{cite magazine|df=mdy|date=June 10, 2021|title=The Roots of Rwanda's Genocide|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2021/06/10/roots-of-rwanda-genocide/|url-access=limited}} Yawandiika wamu ne Claude Gatebuke. | {{cite book |last=Wong |first=Michela |year=2021 |title=Do Not Disturb: The Story of a Political Murder and an African Regime Gone Bad |publisher= |isbn=}} |} === Emiko egyalondebwamu === * {{Cite web |last=Epstein |first=Helen |date=May 18, 2001 |title=The Plagues of Transition |url=https://www.project-syndicate.org/commentary/the-plagues-of-transition |website=Project Syndicate}} *  {{cite news|last=Epstein|first=Helen|title=The Fidelity Fix|date=June 13, 2004|url=https://www.nytimes.com/2004/06/13/magazine/the-fidelity-fix.html?_r=0|archive-url=https://web.archive.org/web/20230522094441/https://www.nytimes.com/2004/06/13/magazine/the-fidelity-fix.html?_r=0|archive-date=May 22, 2023|newspaper=The New York Times}} * {{cite news|last=Epstein|first=Helen|title=There is no room for sexual morality in an honest conversation about Aids|url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2007/aug/09/comment.health|date=August 8, 2007|newspaper=[[The Guardian]]}}  *  {{cite magazine|last=Epstein|first=Helen|title=Flu Warning: Beware the Drug Companies!|date=May 12, 2011|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2011/05/12/flu-warning-beware-drug-companies/|url-access=limited}} *  {{cite news|last=Epstein|first=Helen|title=Africa's Slide Toward Disaster|url=https://www.nytimes.com/2014/08/02/opinion/africas-slide-toward-disaster.html?hp&action=click&pgtype=Homepage&module=c-column-top-span-region&region=c-column-top-span-region&WT.nav=c-column-top-span-region|date=August 1, 2014|newspaper=The New York Times}} *  {{cite magazine|last=Epstein|first=Helen|title=The Cost of Fake Democracy|date=May 16, 2016|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/online/2016/05/16/uganda-cost-of-fake-democracy/|url-access=limited}} == Ebijuliziddwa == == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == * [https://www.nybooks.com/contributors/helen-epstein/ Olukalala lw’ebiwandiiko bye mu lupapula lwa ''The New York Review of Books''] * [https://easternafricatransparency.org/ Helen Epstein ku Afrika: Okuwandiika ku ddembe mu Afrika] dxd8wso94hisk951x9gnoltxhi4cvcq 49927 49926 2026-05-07T13:55:04Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1297187770|Helen Epstein (journalist)]]" 49927 wikitext text/x-wiki   '''Helen C. Epstein''' (yazaalibwa mu 1961) Mumerika Pulofeesa mu by'eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu, ng’alina okwagala okw'enjawulo kwalina ku [[:en:Uganda|Uganda]] n’amawanga amalala ag’omu [[:en:East_Africa|buvanjuba bwa Africa]] . Anoonyerezzaako ku bulamu bw'okuzaala ne [[:en:AIDS_in_Africa|mukenenya mu Africa]] ng'akolera ebitongole nga [[:en:Rockefeller_Foundation|Rockefeller Foundation]], [[:en:Population_Council|Population Council]], ne [[:en:Human_Rights_Watch|Human Rights Watch]]. Okuva mu 2003-2004, yawangula engule ya John Simon Guggenheim Memorial Fellowship. Omwaka ogwaddako, yali munoonyereza omukenkufu eyakyala mu [[:en:Princeton_University|Princeton University]] mu kitongole kyayo ekyali kikola ku bulamu bw'abantu n'obulungi bwabwe ekya Center for Health and Wellbeing. <ref name="Hobart_Smith">https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx</ref> Epstein muwandiisi w’ebitabo bibiri, era abadde atera okuwandiika mu lupapula lwa ''[[:en:The_New_York_Review_of_Books|The New York Review of Books]]'' . Emiko gye era gifulumiddeko mu ''[[:en:The_New_York_Times_Magazine|The New York Times Magazine]]'', ''[[:en:The_Washington_Post|The Washington Post]]'', ''[[:en:The_Times_Literary_Supplement|The Times Literary Supplement]]'', ''[[:en:The_Lancet|The Lancet]]'', ''[[:en:Granta|Granta Magazine]]'', n’ebitabo ebirala bingi. <ref name="princeton">https://chw.princeton.edu/people/past-visitors</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Epstein yafuna diguli ye esooka mu 1984 (mu ssomo lya Physics, mu [[:en:University_of_California-Berkeley|University of California-Berkeley]] ), Diguli Eyookusatu mu 1991 (mu ssomo lya Molecular Biology, mu [[:en:Cambridge_University|Cambridge University]] ), ne Diguli Eyookubiri mu 1996 (Mu ssomo ly'ebyobulamu bw’abantu mu nsi ezikyakula, mu [[:en:London_School_of_Hygiene_and_Tropical_Medicine|London School of Hygiene and Tropical Medicine]] ). Mu 1993, yagenda e Uganda okunoonya [[:en:AIDS_vaccine|eddagala erigema mukenenya]] nga akiikirira ekitongole kya [[:en:Chiron_Corporation|Chiron Corporation]] ne [[:en:Case_Western_Reserve_University|Case Western Reserve University]] . <ref name="Hobart_Smith">{{Cite web |date=January 31, 2024 |title=Helen Epstein |url=https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx |series=President's Forum |publisher=[[Hobart and William Smith]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.hws.edu/offices/president/presidents-forum/epstein.aspx "Helen Epstein"]. President's Forum. [[Hobart and William Smith]]. January 31, 2024.</cite></ref> Bwe yali mu Uganda, yasomesanga essomo lya molecular biology mu ssomero ly'obusawo mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]] mu [[:en:Kampala|Kampala]] . Wadde nga kaweefube we ow’okunoonya eddagala erigema yalemererwa, Epstein yasobola okulaba ku lulwe okubonaabona okwavanga ku [[:en:HIV|Akawuka akaleeta siriimu]], okwafuuka omulamwa gw’ekitabo kye ekyafulumizibwa mu 2007, ''The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS'' (weetegereze: bwe kyaddamu okufulumizibwa mu mpapula aba [[:en:Picador_(imprint)|Picador]] mu 2008, omutwe omutono gwakyusibwa ne gufuulibwa ''Why We Are Losing the Fight Okulwanyisa mukenenya mu Africa'' ). Ekitabo kino kikwata ku bulamu bwe mu myaka 15 gye yamala ng’asoma ku kirwadde kya mukenenya n’engeri bannassaayansi b’amawanga g’ebweru, ebitongole ebiyamba abantu, n’ebitundu ebisinga okukosebwa abantu abafa mukenenya gye baakola ku kirwadde kino. Agamba nti amawanga ga Africa agasinga okukosebwa akawuka ka siriimu tekiri nti bannansi baago "beegatta n'abantu abangi ab'enjawulo", wabula gye kitera okubeera ekyabulijjo abantu okubeera n'omukwano ogw'okwegatta "ogw'ekiseera ekiwanvu", omuntu ssekinnoomu mw'ayinza okuba n'ababeezi abasukka mu omu ab'ekiseera ekiwanvu omulundi gumu, era ng'ababeezi abamu bayinza okukwatagana okumala emyezi oba emyaka. <ref name="philanthropyaction">https://web.archive.org/web/20190212214106/http://philanthropyaction.com/articles/interview_aids_journalist_helen_epstein_on_the_invisible_cure</ref> Alaga engeri omukutu guno omunene ogw'okwegatta ogugenda mu maaso gye "gutondawo embeera ennungi ey'okusaasaanya akawuka ka siriimu; singa omuntu omu mu mukutu guno afuna akawuka ka siriimu, abalala bonna bateekebwa mu bulabe." <ref name="philanthropyaction" /> ''The Invisible Cure'' yakola olukalala lw'abitabo [[:en:The_New_York_Times_Book_Review#Best_Books_of_the_Year_and_Notable_Books|100 ebissibwamu ekitiibwa]] mu mpapula z'amawulire ga ''The New York Times'' mu okuva mu 2007. <ref>https://www.nytimes.com/2007/12/02/books/review/notable-books-2007.html</ref> Oluvannyuma lwa ''The Invisible Cure'', Epstein yagenda mu maaso n'okunoonyereza ku nsonga z'ebyobufuzi, eby'obulamu n'ensonga z'abantu mu Uganda n'awalala mu [[:en:East_Africa|Buvanjuba bwa Africa]] . <ref name="NYRB_AFM">https://www.nybooks.com/articles/2017/10/26/uganda-routine-horrors/</ref> <ref name="PuliterRahman">https://pulitzercenter.org/blog/helen-epstein-and-wests-role-african-terror</ref> Amawulire ge ku ssemazinga gaafulumiranga nnyo mu lupapula lwa ''The New York Times'' ne ''The New York Review of Books'' . <ref name="KirkusAFM">https://www.kirkusreviews.com/book-reviews/helen-epstein-2/another-fine-mess-epstein/</ref> Okweyongera okussa essira ku by'obufuzi bya Africa kyamuviirako okuwandiika ekitabo ekyafulumizibwa mu 2017, ekya ''Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror'' . Mu mulimu guno, avumirira enkola ya [[:en:United_States|America]] ey’ensonga z’ebweru olw’okuwagira nnakyemalira wa Uganda [[:en:Yoweri_Museveni|Yoweri Museveni]] awatali bukwakkulizo, ky’alowooza nti kye kyaviirako ekitundu kino okutabuka mu byobufuzi n’okubonaabona okubunye mu ggwanga. <ref>https://globalreports.columbia.edu/books/another-fine-mess/</ref> Okuva mu 2010, Epstein abadde Pulofeesa omugenyi ow’eddembe ly’obuntu n’ebyobulamu by’abantu mu nsi yonna mu nteekateeka y’okunoonyereza ne mu mawanga ag'enjawulo ku [[:en:Bard_College|Bard College]] . <ref>https://www.bard.edu/faculty/helen-epstein?action=details</ref> Mu 2013-2014, yali omu ku ba Open Society ne [[:en:Open_Society_Foundations|Open Society Foundations]] . <ref>{{Cite web |date=July 5, 2013 |title=Helen Epstein: Open Society Fellow |url=https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-url=https://web.archive.org/web/20160214194726/https://www.opensocietyfoundations.org/people/helen-epstein |archive-date=February 14, 2016 |website=[[Open Society Foundations]]}}</ref> == Ensengeka y’ebitabo bye == === Ebitabo === * {{Cite book |year=2007 |title=The Invisible Cure: Africa, the West, and the Fight Against AIDS |publisher=Farrar, Straus and Giroux |isbn=978-0374281526}}<ref>https://www.nytimes.com/2007/07/03/health/03book.html</ref> * {{Cite book |year=2017 |title=Another Fine Mess: America, Uganda, and the War on Terror |publisher=Columbia Global Reports |isbn=978-0997722925}}<ref>https://en.wikipedia.org/wiki/Nicolas_van_de_Walle</ref> === Okuddamu okwetegereza ebitabo ebyalondebwa === {| class="wikitable sortable" width="95%" !Omwaka ! class="unsortable" | Ekitundu eky’okuddamu okwetegereza ! class="unsortable" | Emirimu (emirimu) egyekenneenyeddwa |- | 2007 |{{cite magazine|df=mdy|date=June 28, 2007|title=Death by the Numbers|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2007/06/28/death-by-the-numbers/|url-access=limited}} | {{cite book |last=Johnson |first=Steven |year=2006 |title=[[The Ghost Map|The Ghost Map: The Story of London's Most Terrifying Epidemic—and How It Changed Science, Cities, and the Modern World]] |publisher= |isbn= |authorlink=Steven Johnson (author)}} |- | 2007 | {| class="wikitable sortable" width="95%" |{{cite magazine|df=mdy|date=July 19, 2007|title=Getting Away With Murder|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2007/07/19/getting-away-with-murder/|url-access=limited}} |} | {{cite book |last=Brandt |first=Allan M. |year=2007 |title=The Cigarette Century: The Rise, Fall and Deadly Persistence of the Product That Defined America |publisher= |isbn=}} |- | 2015 | {{cite magazine|df=mdy|date=November 5, 2015|title=The Strange Politics of Saving the Children|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2015/11/05/strange-politics-saving-children/|url-access=limited}} | {{cite book |last=Fifield |first=Adam |year=2015 |title=A Mighty Purpose: How Jim Grant Sold the World on Saving Its Children |publisher= |isbn=}} |- | 2020 | {{cite magazine|df=mdy|date=March 26, 2020|title=Left Behind|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2020/03/26/left-behind-life-expectancy-crisis/|url-access=limited}} | {| class="wikitable sortable" width="95%" |{{cite book |last1=Case |first1=Anne |year=2020 |title=Deaths of Despair and the Future of Capitalism |last2=Deaton |first2=Angus |publisher= |isbn=}} {{cite book |last=Silva |first=Jennifer M. |year=2019 |title=We're Still Here: Pain and Politics in the Heart of America |publisher= |isbn=}} |} |- | 2021. Omuntu w’abantu | {{cite magazine|df=mdy|date=June 10, 2021|title=The Roots of Rwanda's Genocide|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2021/06/10/roots-of-rwanda-genocide/|url-access=limited}} Yawandiika wamu ne Claude Gatebuke. | {{cite book |last=Wong |first=Michela |year=2021 |title=Do Not Disturb: The Story of a Political Murder and an African Regime Gone Bad |publisher= |isbn=}} |} === Emiko egyalondebwamu === * {{Cite web |last=Epstein |first=Helen |date=May 18, 2001 |title=The Plagues of Transition |url=https://www.project-syndicate.org/commentary/the-plagues-of-transition |website=Project Syndicate}} *  {{cite news|last=Epstein|first=Helen|title=The Fidelity Fix|date=June 13, 2004|url=https://www.nytimes.com/2004/06/13/magazine/the-fidelity-fix.html?_r=0|archive-url=https://web.archive.org/web/20230522094441/https://www.nytimes.com/2004/06/13/magazine/the-fidelity-fix.html?_r=0|archive-date=May 22, 2023|newspaper=The New York Times}} * {{cite news|last=Epstein|first=Helen|title=There is no room for sexual morality in an honest conversation about Aids|url=https://www.theguardian.com/commentisfree/2007/aug/09/comment.health|date=August 8, 2007|newspaper=[[The Guardian]]}}  *  {{cite magazine|last=Epstein|first=Helen|title=Flu Warning: Beware the Drug Companies!|date=May 12, 2011|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/articles/2011/05/12/flu-warning-beware-drug-companies/|url-access=limited}} *  {{cite news|last=Epstein|first=Helen|title=Africa's Slide Toward Disaster|url=https://www.nytimes.com/2014/08/02/opinion/africas-slide-toward-disaster.html?hp&action=click&pgtype=Homepage&module=c-column-top-span-region&region=c-column-top-span-region&WT.nav=c-column-top-span-region|date=August 1, 2014|newspaper=The New York Times}} *  {{cite magazine|last=Epstein|first=Helen|title=The Cost of Fake Democracy|date=May 16, 2016|magazine=The New York Review of Books|url=https://www.nybooks.com/online/2016/05/16/uganda-cost-of-fake-democracy/|url-access=limited}} == Ebijuliziddwa == == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == * [https://www.nybooks.com/contributors/helen-epstein/ Olukalala lw’ebiwandiiko bye mu lupapula lwa ''The New York Review of Books''] * [https://easternafricatransparency.org/ Helen Epstein ku Afrika: Okuwandiika ku ddembe mu Africa] 4vfi94otjz0dxhkyh2h5em1ys7v9u6w User:Sisterian/Basil Kiiza Bataringaya 2 13284 49870 49823 2026-05-07T12:15:26Z Sisterian 9613 Nkyuusiza okuva ku "ki" okuda ku "kya". Okugeza, ekibiina ki DP nekifuuka, ekibiina kya DP. 49870 wikitext text/x-wiki  {{Reflist}} '''Basil Kiiza Bataringaya''' (1927 – 18 Ogwomwenda 1972) yali munnabyabufuzi era munnabyabufuzi mu Uganda era nga ye [[:en:Interior_minister|minisita w’ensonga z’omunda]] mu [[:en:Uganda|Uganda]] okuva mu 1964 okutuuka mu 1971. Yali [[:en:Leader_of_Opposition_(Uganda)|Mukulembeze w’oludda oluvuganya gavumenti]] ku ntandikwa ya gavumenti ya [[:en:Milton_Obote|Milton Obote]], kyokka [[:en:Party_switching|n’akyusa ebibiina]] era n’alondebwa ku kifo eky’amaanyi ekya [[:en:Ministry_of_Internal_Affairs_(Uganda)|Minisita w’ensonga z’omunda]] Obote. <ref>{{Cite journal |last=Glentwood |first=Garth |last2=Hancock |first2=Ian |date=July 1973 |title=Obote and Amin: Change and Continuity in Modern Uganda Politics |journal=African Affairs |publisher=[[Oxford University Press]] on behalf of The Royal African Society |volume=72 |issue=288 |pages=237–255 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a096383 |jstor=719846}}</ref> [[:en:Imprisonment|Yasibwa]], [[:en:Torture|n'atulugunyizibwa]] era y'omu ku [[:en:Political_prisoner|basibe b'ebyobufuzi]] abaasooka okuttibwa [[:en:Second_Republic_of_Uganda|gavumenti]] ya [[:en:Idi_Amin|Idi Amin]] . <ref>{{Cite book |last=Decker |first=Alicia C. |date=15 November 2014 |title=In Idi Amin's Shadow: Women, Gender, and Militarism in Uganda |url=https://books.google.com/books?id=9JKdBAAAQBAJ&q=interior+Minister+Basil+Bataringaya&pg=PT18 |publisher=Ohio University Press |isbn=9780821445020 |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062034/https://books.google.com/books?id=9JKdBAAAQBAJ&pg=PT18&lpg=PT18&dq=interior+Minister+Basil+Bataringaya&source=bl&ots=V7JPoMUyWD&sig=oCKH0oOH8nURhJ9itEeRTGVJjeY&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwjJhrnogL7fAhUOq1kKHZiQDzsQ6AEwF3oECAAQAQ#v=onepage&q=interior%20Minister%20Basil%20Bataringaya&f=false |archive-date=12 January 2019}}</ref> == Obulamu obuto == === Okuzaalibwa === Basil Kiiza Bataringaya yazaalibwa mu 1927, mu ssaza ly’e [[:en:Igara|Igara]], mu [[:en:Bushenyi_District|Disitulikiti y’e Bushenyi]] mu [[:en:Uganda_Protectorate|Protectorate ya Uganda]] . <ref name=":0">{{Cite news|url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|title=Basil Bataringaya, the father of opposition cross-overs|last=Vision Reporter|date=7 March 2012|work=New Vision|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062127/https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|archive-date=12 January 2019}}</ref> Kitaawe yali Marko Kiiza, eyali Katikkiro wa Ssaza mu [[:en:Bunyaruguru|Bunyaruguru]] mu kiseera ekyo. <ref name=":0" /> A Ssaza lyali lyenkanankana n'essaza mu bitundu eby'obufuzi ebyaali byakatondebwawo oluvannyuma lw'okuyingizibwa kw'Obwakabaka bwa [[:en:Ankole|Ankole]] mu [[:en:Uganda_Protectorate|Protectorate ya Bungereza eya Uganda]], ng'ekimu ku ndagaano y'Aba Ankole eya 1901. <ref>{{Cite news|url=https://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/Two-century-expansion-of-Ankole-comes-to-a-close/689844-4017448-x6cgqw/index.html|title=Two-century expansion of Ankole comes to a close|last=Lubega|first=Henry|date=17 July 2017|work=The Daily Monitor|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062205/https://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/Two-century-expansion-of-Ankole-comes-to-a-close/689844-4017448-x6cgqw/index.html|archive-date=12 January 2019}}</ref> Endagaano ya Ankole yateekawo ensalo za [[:en:Bunyaruguru|Bunyaruguru]] Ssaza nga "On the north-west by the ''Dweru Channel'' ; ku ebuvanjuba ku mugga Chambura, ensalo za Bunyaruguru-lgara ne Kamsura-Igara ezaamanyibwa ku luuyi olw’ebugwanjuba ku [[:en:Lake_Albert_(Africa)|nnyanja Albert]], era yawa kitaawe wa Bataringaya ekifo eky’amaanyi mu bukiikaddyo bw’amaserengeta ga [[:en:Uganda|Uganda]] ku ntandikwa y’ekyasa eky’amakumi abiri <ref>{{cite web |date=1901 |title=The Ankole Agreement 1901 |url=http://www.kituochakatiba.org/sites/default/files/legal-resources/THE%20ANKOLE%20AGREEMENT%201901.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062245/http://www.kituochakatiba.org/sites/default/files/legal-resources/THE%20ANKOLE%20AGREEMENT%201901.pdf |archive-date=12 January 2019}}</ref> . === Okusoma === Bataringaya yasomera mu ttendekero lya [[:en:St._Leo's_College,_Kyegobe|St. Leo's College, Kyegobe]], essomero lya siniya [[:en:Boarding_school|ery'abalenzi abasula]] mu nsoma [[:en:Catholic_Church|y'Abakatuliki]], erisangibwa mu [[:en:Fort_Portal|Fort Portal]], [[:en:Kabarole_District|Disitulikiti y'e Kabarole]] mu [[:en:Western_Region,_Uganda|Bugwanjuba]] wa [[:en:Uganda|Uganda]] okuva mu 1945 okutuuka mu 1947. <ref>{{Cite book |last=Wilson |first=E. G. |year=1966 |title=Who's Who in East Africa 1965–1966 |publisher=Marco Publishers |location=Nairobi, Kenya}}</ref> Oluvannyuma yasomera mu ttendekero lya Government Teacher Training College of [[:en:Uganda|Uganda]] (TTC) okuva mu 1948 okutuuka mu 1949. <ref name=":1">{{Cite book |year=1968 |title=Who's Who in East Africa 1967–1968 |publisher=Marco Publishers |location=[[Nairobi]], [[Kenya]]}}</ref> Oluvannyuma yasomera mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]], Yunivasite ya Uganda ey’oku ntikko, okuva mu 1953 okutuuka mu 1956. <ref name=":1" /> Mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y’e Makerere]] Bataringaya mwe yatandikira ebyobufuzi, n’afuuka pulezidenti wa University College Guild okumala ekisanja kya 1955 okutuuka mu 1956. <ref name=":0">{{Cite news|url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|title=Basil Bataringaya, the father of opposition cross-overs|last=Vision Reporter|date=7 March 2012|work=New Vision|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062127/https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|archive-date=12 January 2019}}</ref> === Omulimu gw’obusomesa === Oluvannyuma lw’okutikkirwa mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y’e Makerere]], Bataringaya yafuuka omusomesa wa siniya. Yasomesa e [[:en:Ntare_School|Ntare School]], essomero [[:en:Boarding_school|ery'ekisulo]] ery'abalenzi bonna ery'ekikula ekimu nga lya ssiniya erisangibwa e [[:en:Mbarara|Mbarara]], mu [[:en:Mbarara_District|Disitulikiti y'e Mbarara]], Uganda. <ref name=":1">{{Cite book |year=1968 |title=Who's Who in East Africa 1967–1968 |publisher=Marco Publishers |location=[[Nairobi]], [[Kenya]]}}</ref> Oluvannyuma yafuuka omulabirizi w'amasomero g'amasomero g'Abakatuliki [[:en:Ankole|mu Ankole]] okuva mu 1959 okutuuka mu 1961, bwe yasooka okulondebwa mu [[:en:Parliament_of_Uganda|Palamenti ya Uganda]] . <ref name=":1" /> == Omulimu gw’ebyobufuzi == === Gavumenti ey’ekiseera === Bataringaya yeesimbawo nga mmemba w'ekibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] ku kifo ky'ababaka ba Palamenti mu Disitulikiti y'e Ankole mu [[:en:Legislative_Council_of_Uganda|lukiiko lw'ababaka ba Uganda]] mu gavumenti ey'enkyukakyuka wakati wa [[:en:Uganda_Protectorate|Uganda Protectorate]] ku mulembe gw'amatwale ne [[:en:Uganda|Republic of Uganda]] mu [[:en:Direct_election|kulonda]] okwasooka okwasooka mu ggwanga lyonna okwa Uganda, [[:en:1961_Ugandan_general_election|okulonda kwa bonna okwaliwo mu March 1961]] . <ref>{{cite web |last=Okello |first=Isaac |date=2016 |title=A look at the History of Uganda's Parliament |url=http://parliamentwatch.ug/a-look-at-the-history-of-ugandas-parliament/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20190109180951/http://parliamentwatch.ug/a-look-at-the-history-of-ugandas-parliament/ |archive-date=9 January 2019 |website=Parliament Watch Your Eye on Parliament}}</ref> Bataringaya yafuuka mangu ettutumu mu kibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] ekyali kifuga gavumenti oluvannyuma lw'okuwangula ebifo 44 ku 82 ebyavuganyizibwako, era Bataringaya yalondebwa okuba Minisita wa Gavumenti ez'ebitundu eyasooka mu gavumenti ya [[:en:Uganda|Uganda]] eyasooka eyeetongodde [[:en:Postcolonialism_(international_relations)|oluvannyuma lw'amatwale]] wansi wa [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Benedicto Kiwanuka]] . <ref>{{Cite news|url=http://eagle.co.ug/2015/06/08/ugandan-personalities-through-the-years-from-1962.html|title=Ugandan Personalities through the years from 1962|last=Samuel|date=8 June 2015|work=Eagle Online|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20180426153016/http://eagle.co.ug/2015/06/08/ugandan-personalities-through-the-years-from-1962.html|archive-date=26 April 2018}}</ref> === Omukulembeze w’oludda oluvuganya gavumenti === Oluvanyuma lw’endagaano ezaakolebwa abakiise ba Uganda 48, okwali ne munnabyabufuzi wa Uganda omututumufu [[:en:A._G._Mehta|A. G. Mehta]], mu lukiiko olwatuula mu lukungaana lwa Ssemateeka mu September 1961 mu kibuga London ekya Bungereza, [[:en:Uganda_Legislative_Council|olukiiko lw’ababaka ba Uganda]] olwa gavumenti ey’enkyukakyuka wakati wa [[:en:Uganda_Protectorate|Uganda Protectorate]] ku mulembe gw’amatwale ne [[:en:Uganda|Republic of Uganda]] lwafuuka [[:en:Parliament_of_Uganda|Palamenti ya Uganda]], olwo n’esatululwa mu butongole [[:en:1962_Ugandan_general_election|okulonda kwa Uganda okwa 1962]] kusobole okubaawo 25 April 1962, okulonda okwasooka okwakolebwa wansi wa gavumenti ya Uganda eyetongodde ddala. <ref>{{cite web |title=History of Parliament |url=https://www.parliament.go.ug/page/history-parliament |archive-url=https://web.archive.org/web/20190109183009/https://www.parliament.go.ug/page/history-parliament |archive-date=9 January 2019 |access-date=8 January 2019 |website=Parliament of the Republic of Uganda}}</ref> Bataringaya yaddamu okwesimbawo nga mmemba w'ekibiina kya [[Ekibiina kya Democratic Party(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] mu [[:en:Ankole_sub-region|kitundu kye Ankole]] era n'addamu okulondebwa. Bataringaya yafiirwa ebifo by’obwaminisita olw’okulonda kuno, ng’ekibiina kya [[:en:Ugandan_People's_Congress|Uganda People’s Congress]] kyawangula ebifo 37 ku 82 ne kikola omukago n’ekibiina kya [[:en:Kabaka_Yekka|Kabaka Yekka]] ekyawangudde ebifo 21 ku 82, omukago guno omupya ne guwa ebifo 58 ku 82 mu [[:en:Parliament_of_Uganda|Palamenti ya Uganda]], ne kiggya obuyinza ku kibiina kya[[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] ekyawangula ebifo 24 ku 82 era n’afuuka ekibiina ekitongole eky’oludda oluvuganya. <ref>Nohlen, D, Krennerich, M & Thibaut, B (1999) ''Elections in Africa: A data handbook'', p934 {{ISBN|0-19-829645-2}}</ref> Bataringaya yalondebwa okuba Ssaabawandiisi w’ekibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] mu 1961, era n’afuuka mmemba owokubiri mu maanyi mu kibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party]] oluvannyuma lwa [[:en:Prime_Minister_of_Uganda|Ssaabaminisita]] wa gavumenti ey’enkyukakyuka wakati wa [[:en:Uganda_Protectorate|Uganda Protectorate]] ku mulembe gw’amatwale ne [[:en:Uganda|Republic of Uganda]], [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Benedicto Kiwanuka]] . <ref name=":2">{{Cite journal |date=1971 |title= |journal=Africa South of the Sahara |language=en |publisher=Europa Publications |issn=0065-3896 |oclc=1087495}}</ref> [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Benedicto Kiwanuka]] teyeesimbawo ku [[:en:Parliament_of_Uganda|bwa Palamenti ya Uganda]] mu [[:en:1962_Ugandan_general_election|kulonda kwa Uganda okwa 1962]] era bwatyo teyalina bisaanyizo bya kufuna bifo bya palamenti yonna mu gavumenti eyasooka eya [[:en:Republic_of_Uganda|Republic of Uganda]] . <ref>{{cite web |last=Kalyegira |first=Timothy |date=18 October 2016 |title=Tracing Democratic Party's 62-year journey |url=https://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/Tracing-Democratic-Party-s-62-year-journey/689844-3421450-uf5kai/index.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20180212193719/https://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/Tracing-Democratic-Party-s-62-year-journey/689844-3421450-uf5kai/index.html |archive-date=12 February 2018 |website=Daily Monitor}}</ref> Ng'omukiise ow'oku ntikko mu kibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] akyali mu [[:en:Parliament_of_Uganda|Palamenti ya Uganda]], Bataringaya yafuuka [[:en:Leader_of_Opposition_(Uganda)|Omukulembeze w'oludda oluvuganya gavumenti owookubiri mu nsi yonna]], n'adda mu bigere bya ssaabaminisita eyaakalondebwa [[:en:Milton_Obote|Apollo Milton Obote]], era nga [[:en:Leader_of_Opposition_(Uganda)|ye mukulembeze w'oludda oluvuganya gavumenti]] eyasooka mu [[:en:Uganda|Republic of Uganda]] empya . <ref name=":4">{{Cite journal |last=Mazrui |first=Ali |date=Summer 1970 |title=Leadership in Africa: Obote of Uganda |journal=International Journal |publisher=Canadian International Council |volume=25 |issue=3 |pages=538–564 |doi=10.1177/002070207002500306 |jstor=40200856 |s2cid=146859194}}</ref> [[:en:Leader_of_Opposition_(Uganda)|Ng’omukulembeze w’oludda oluvuganya]], Bataringaya yakola ng’omubaka omukulu ow’ekibiina kya[[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] ekyali kikola ng’abaziyiza gavumenti ya [[:en:Milton_Obote|Apollo Milton Obote]] n’ekibiina kya [[:en:Uganda_People's_Congress|Uganda People’s Congress]] ne gavumenti ya [[:en:Kabaka_Yekka|Kabaka Yekka]] ey’awamu. Bataringaya yalina obuyinza butono ng’omukulembeze w’oludda oluvuganya, wabula yakola mu kiseera kye ng’omukulembeze [[:en:Leader_of_Opposition_(Uganda)|w’oludda oluvuganya gavumenti mu Uganda]] okukuuma ababaka b’oludda oluvuganya obutakwatibwa kusengejja, okukwatibwa, n’okukola effujjo. <ref name=":5">{{Cite news|url=https://mobile.monitor.co.ug/Uganda-s-political-defections-over-the-past-50-years/-/691260/2057974/-/format/xhtml/-/qgp9dj/-/index.html|title=Uganda's political defections over the past 50 years|last=Lubega|first=Henry|date=11 March 2018|work=The Daily Monitor|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190109201741/https://mobile.monitor.co.ug/Uganda-s-political-defections-over-the-past-50-years/-/691260/2057974/-/format/xhtml/-/qgp9dj/-/index.html|archive-date=9 January 2019}}</ref> Ekikolwa kye ekyasinga obukulu kwe kukuuma omubaka wa [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party]] [[Vincent Rwamwaro]] ow’omu kitundu kya Toro East obutakwatibwa Bataringaya kye yayogeddeko ng’okukwatibwa kw’ebyobufuzi. <ref name=":3">{{cite web |date=3 October 2018 |title=Trials of Uganda's opposition MPs since 'Uhuru' |url=https://www.thecitizen.co.tz/magazine/politicalreforms/Trials-of-Uganda-s-opposition-MPs-since--Uhuru-/1843776-4789968-clr2ghz/index.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20181004125333/https://www.thecitizen.co.tz/magazine/politicalreforms/Trials-of-Uganda-s-opposition-MPs-since--Uhuru-/1843776-4789968-clr2ghz/index.html |archive-date=4 October 2018 |website=The Citizen}}</ref> Nga 16 Ogwomunaana 1962, omubaka [[Vincent Rwamwaro]] yakwatibwa mu maka ge ku ssaawa 6:20&nbsp;am, asibiddwa omuguwa, n’asuulibwa emabega wa pikipiki, n’asindika obuwale bwe obw’omunda n’engatto zokka mu maaso g’omulamuzi mu kkooti e [[:en:Nakawa|Nakawa]] ku misango gy’okulemererwa okusasula omusolo gw’amatikkira, omusango Rwamwaro gwe yeegaanyi. <ref name=":3" /> Mu ntuula zombi eza [[:en:Parliament_of_Uganda|Palamenti ya Uganda]] nga 19 September 1962 ne 26 September 1962, Bataringaya yawa okwogera okuwanvu ng’annyonnyola omugaso gw’oludda oluvuganya mu gavumenti, ng’avumirira okutiisatiisa kw’abooludda oluvuganya, n’okulumba byombi engeri n’obutonde bw’ebyobufuzi obw’okukwatibwa kw’omubaka Rwamwaro. <ref name=":3" /> === Party-switch ne Gavumenti ya Obote === ==== Okuva mu kibiina ==== Mu kiseera Bataringaya we yabeerera Ssaabawandiisi w’ekibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] era ng’omukulembeze [[:en:Leader_of_Opposition_(Uganda)|w’oludda oluvuganya gavumenti]] era nga ye mmemba w’ekibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party]] eky’oku ntikko mu gavumenti, yalwanagana nnyo n’omukulembeze w’ekibiina era eyali Ssaabaminisita [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Benedicto Kiwanuka]] . <ref name=":4">{{Cite journal |last=Mazrui |first=Ali |date=Summer 1970 |title=Leadership in Africa: Obote of Uganda |journal=International Journal |publisher=Canadian International Council |volume=25 |issue=3 |pages=538–564 |doi=10.1177/002070207002500306 |jstor=40200856 |s2cid=146859194}}</ref> Kigambibwa nti Bataringaya yalaba [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Benedicto Kiwanuka]] ng'omuntu ow'amalala era ng'omulemesa ekibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] n'okufuba kwabwe okuddamu okufuna obuyinza ng'ekibiina ekisinga obungi mu [[:en:Parliament_of_Uganda|Palamenti ya Uganda]] . <ref name=":0">{{Cite news|url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|title=Basil Bataringaya, the father of opposition cross-overs|last=Vision Reporter|date=7 March 2012|work=New Vision|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062127/https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|archive-date=12 January 2019}}</ref> Bataringaya yagezaako okuwamba gavumenti mu kibiina era n’alina akakiiko akaali kafuga waggulu mu kibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party]] okusaba [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Kiwanuka]] ave mu ntebe, kyokka mu kulonda okw’omunda okwaddirira [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Kiwanuka]] n’awangula era n’asigala ng’afuga ekibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]], ekyayongera okusajjula obutakkaanya wakati w’abasajja bano bombi. <ref name=":0" /> Obutakkaanya buno wakati wa Basil Kiiza Bataringaya ne [[Benedicto Kiwanuka]] okukkakkana nga Bataringaya asala ekkubo ng’ali wamu n’ababaka ba [[Ekibiina kya Democratic Party(Uganda)|Democratic Party]] abalala bataano ne beegatta ku [[Uganda People's Congress|kibiina kya Uganda People’s Congress]], mu kukyusa ebibiina okw’amaanyi okwasooka mu [[Ebyafaayo bya Uganda|byafaayo bya Uganda.]] Ng'oggyeeko obutakkaanya wakati wa Bataringaya ne [[Benedicto Kiwanuka]] mu kibiina kya [[Ekibiina kya Democratic Party(Uganda)|Democratic Party of Uganda]], enzikiriza za Bataringaya ez'ebyobufuzi ez'ekigero, okwagala eggwanga, n'okwagala okuweereza eggwanga lye obulungi nabyo byonna byogerwako ng'ensonga lwaki yasalawo okuva mu [[Ekibiina kya Democratic Party(Uganda)|kibiina kya Democratic Party of Uganda]] . ==== Minisita w’ensonga z’omunda ==== Oluvanyuma lwa Bataringaya okuva mu kibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] n'ada mu [[:en:Uganda_People's_Congress|Uganda People's Congress]], Bataringaya yasiimibwa omukulembeze w'ekibiina kya [[:en:Uganda_People's_Congress|Ugandan People's Congress]] Ssaabaminisita [[:en:Apollo_Milton_Obote|Apollo Milton Obote]] n'alondebwa okubeera Minisita omuggya ow'ensonga z'omunda mu [[:en:Uganda|Uganda]]. <ref>{{Cite book |last=Seftel |first=Adam |date=1994 |title=Uganda: the rise and fall of Idi Amin: from the pages of Drum |url=https://books.google.com/books?id=ws0tAQAAIAAJ&q=Uganda:+the+rise+and+fall+of+Idi+Amin:+from+the+pages+of+Drum |publisher=Bailey's African Photo Archives Production |isbn=9780958384667 |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062506/https://books.google.com/books?id=ws0tAQAAIAAJ&q=Uganda:+the+rise+and+fall+of+Idi+Amin:+from+the+pages+of+Drum&dq=Uganda:+the+rise+and+fall+of+Idi+Amin:+from+the+pages+of+Drum&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwjnuPrOmuLfAhXpm-AKHbQ0Ca0Q6AEwAHoECAEQAg |archive-date=12 January 2019}}</ref> Bataringaya yafuna mangu obwesige bwa [[:en:Milton_Obote|Ssaabaminisita Apollo Milton Obote]], era n’afuna ekifo mu kibiina ekitono eky’omunda ekya Obote eky’abawabuzi abeesigika era n’akuŋŋaanya enkola ennene ng’omu ku baminisita ab’amaanyi mu gavumenti ya [[:en:Milton_Obote|Obote]]. <ref name=":0">{{Cite news|url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|title=Basil Bataringaya, the father of opposition cross-overs|last=Vision Reporter|date=7 March 2012|work=New Vision|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062127/https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|archive-date=12 January 2019}}</ref> Bataringaya yatambula ensi yonna, ng'akiikirira Uganda mu kulambula Amerika n'okukyalira [[:en:Disneyland|Disneyland]] e [[:en:Anaheim,_California|Anaheim, California]] ne mukyala we [[:en:Edith_Mary_Bataringaya|Edith Mary Bataringaya]] eyakulembera olukiiko lwa [[Ugandan Council for Women]]. <ref name=":8">{{Cite news|url=https://dl.library.ucla.edu/islandora/object/edu.ucla.library.specialCollections.latimes:2714|title=Uganda politician Basil K. Bataringaya and wife, Edith Mary with Mr. and Mrs. Frank Klock at Disneyland, 1964|date=1964|work=Los Angeles Times Photographs Collection|access-date=9 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062558/https://dl.library.ucla.edu/islandora/object/edu.ucla.library.specialCollections.latimes:2714|archive-date=12 January 2019|publisher=University of the City of Los Angeles}}</ref> Era yakiikirira gavumenti ya Uganda mu mawulire g'ensi yonna oluvannyuma lw'okuwambibwa [[:en:Brian_Lea|Brian Lea]], munnamawulire Omuzungu eyawambibwa mu [[:en:Uganda|Uganda]] mu 1970. <ref>{{Cite news|url=https://www.nytimes.com/1970/05/05/archives/briton-is-found-in-uganda.html|title=Briton Is Found in Uganda|agency=Reuters|date=5 May 1970|work=The New York Times|access-date=10 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062652/https://www.nytimes.com/1970/05/05/archives/briton-is-found-in-uganda.html|archive-date=12 January 2019|language=en-US|issn=0362-4331}}</ref> [[:en:Catholic_Church|Ng'Omukatoliki]] ow'amaanyi eyenyigira mu kuddukanya emirimu, Bataringaya era yakola ng'omukwanaganya wakati [[:en:Catholic_Church_in_Uganda|w'Eklezia Katolika eya Uganda]] n'enfuga [[:en:Milton_Obote|y'Obote]], n'ayamba okuggulawo [[:en:Catholic_Church_and_health_care|amalwaliro g'Abakatoliki]] n'amasomero g'Abakatoliki mu kiseera kyonna [[:en:Uganda|Uganda]] . <ref name=":9">{{Cite book |last=Stokes |first=Brigid |title=Memories. |publisher=Daughters of Mary and Joseph |location=Mbarara, Uganda}}</ref> Era ng’omu ku baminisita abataano [[:en:Milton_Obote|Obote]] be yali yeesiga, Bataringaya ye yali avunaanyizibwa ku kuzikiza ebizibu bingi mu kiseera kyonna kye yamala nga [[:en:Minister_of_Internal_Affairs|Minisita w’ensonga z’omunda]]. Ekimu ku bizibu ng'ebyo kyali [[:en:1966_Buganda_Crisis|kizibu kya Buganda ekya 1966]], amagye ga Uganda agaduumirwa [[:en:Idi_Amin|Idi Amin]] mwe gaalumba [[:en:Lubiri|Lubiri]] ne gawang'angusa [[:en:Kabaka_of_Buganda|Kabaka]] wa [[:en:Buganda|Buganda]] [[:en:Mutesa_II_of_Buganda|Mutesa II owa Buganda]] oluvannyuma lwa palamenti y'ekitundu kya [[:en:Buganda|Buganda]] okukuba akalulu okuyimiriza [[:en:Buganda|Buganda]] okuyingizibwa mu [[:en:Uganda|Uganda]], bwe kityo ne kiviirako [[:en:Milton_Obote|Obote]] ne Bataringaya okugatta [[:en:Uganda|Uganda]] nga bakozesa amaanyi n'okusindika [[:en:Mutesa_II_of_Buganda|Mutesa II owa Buganda]] mu buwanganguse mu Bungereza ng'eyita mu [[:en:Burundi|Burundi]] . <ref>{{cite web |last=Kavuma-Kaggwa |first=JM |date=15 November 2013 |title=Tracing The Life And Legacy of Sir Edward Muteesa II |url=http://www.independent.co.ug/features/features/8447-tracing-the-life-legacy-of-sir-edward-muteesa-ii |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20141009022533/http://www.independent.co.ug/features/features/8447-tracing-the-life-legacy-of-sir-edward-muteesa-ii |archive-date=9 October 2014 |access-date=6 October 2014 |newspaper=[[The Independent (Uganda)]]}}</ref> Enkozesa eno ey’amagye yavumirira era n’ayolekagana n’okuziyizibwa, era Bataringaya n’atwala omusango omungi ng’omuteeka mu nkola ekizibu kino era omutemu w’abawagizi [[:en:Kabaka_of_Buganda|ba Kabaka]] [[:en:Buganda|ba Buganda]] abalala abawerako. <ref name=":0" /> === Idi Amin n'okugwa === ==== Okugezaako Okukwata Amin ==== [[:en:Idi_Amin|Idi Amin]], omukungu w’amagye ga Uganda eyatuuka n’okukulembera okuwamba gavumenti ya [[:en:Milton_Obote|Apollo Milton Obote]] n’afuuka [[:en:President_of_Uganda|Pulezidenti wa Uganda]] owookusatu, ye yatuuka n’okusazaamu emirimu gya Basil Kiiza Bataringaya egy’ebyobufuzi n’okukkakkana ng’obulamu bwe. Enjawukana yabalukawo wakati wa [[:en:Idi_Amin|Idi Amin]] ne [[:en:Milton_Obote|Pulezidenti Apollo Milton Obote]] eyayongera okusajjuka [[:en:Idi_Amin|Idi Amin]] okwenyigira mu [[:en:First_Sudanese_Civil_War|lutalo lw'omunda mu Sudan eyasooka]] okuva ku nkambi ya Idi Amin mu kitundu kya [[:en:West_Nile_region|West Nile]] mu [[:en:Uganda|Uganda]] n'ebigambibwa nti [[:en:Idi_Amin|Amin]] yali awagira okugezaako okutta [[:en:Milton_Obote|Obote]] mu 1969, enjawukana eyatuuka n'okuviirako [[Milton Obote|Obote]] okuggya [[:en:Idi_Amin|Amin]] ku kifo kye nga omuduumizi [[:en:Uganda_People's_Defence_Force|w'amagye gonna aga Uganda]] eri omuduumizi [[:en:Army_of_Uganda|w'amagye ga Uganda]] . <ref name="britishcouncil">{{cite web |date=2 February 1971 |title=General Idi Amin overthrows Ugandan government |url=http://www.britishcouncil.org/learnenglish-central-history-amin.htm |archive-url=https://web.archive.org/web/20070225004054/http://www.britishcouncil.org/learnenglish-central-history-amin.htm |archive-date=25 February 2007 |access-date=8 August 2009 |publisher=British Council}}</ref> [[:en:Milton_Obote|Idi Amin]] yalabibwa ng’omuntu ow’obulabe eri gavumenti ya [[Milton Obote|Obote]], era [[:en:Milton_Obote|Apollo Milton Obote]] yalina Basil Kiiza Bataringaya okuteekebwa ku buvunaanyizibwa bw’okugezaako okukwata [[:en:Idi_Amin|Amin]] mu nkukutu mu ssaawa esembayo . <ref name=":6">{{cite web |last=Mugabe |first=Faustin |date=12 March 2016 |title=How Bataringaya risked to arrest Amin |url=https://www.monitor.co.ug/News/National/Bataringaya-risked-arrest-Amin/688334-3113094-5lfp9j/index.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20190110042400/https://www.monitor.co.ug/News/National/Bataringaya-risked-arrest-Amin/688334-3113094-5lfp9j/index.html |archive-date=10 January 2019 |website=The Daily Monitor}}</ref> Pulezidenti [[:en:Milton_Obote|Obote]] yagenda mu lukungaana olwatuula mu Gwoluberyeberye wa 1971 ne Katikkiro [[:en:Conservative_Party_(UK)|wa Bungereza ow'ekibiina kya Conservative]] [[:en:Edward_Heath|Edward Heath]] ng'ali wamu n'abakulembeze ba Afrika abalala nga Pulezidenti [[:en:Julius_Nyerere|Julius Nyerere]] owa [[:en:Tanzania|Tanzania]] ne Pulezidenti [[:en:Kenneth_Kaunda|Kenneth Kaunda]] owa [[:en:Zambia|Zambia]] okumalamu [[:en:Edward_Heath|Ssaabaminisita Heath]] amaanyi okuggyawo envumbo Bungereza gye yalina ku kuguza [[:en:Apartheid_South_Africa|gavumenti y'obusosoze mu mawanga mu South Afrika]] [[:en:Arms_industry|emmundu]] . <ref name=":7">{{Cite book |last=Nyeko-Jones |first=Jennifer |date=7 September 2011 |title=The Silent Sunset: A Daughter's Memoir |url=https://books.google.com/books?id=VQ6TvY_lJtIC&q=basil+bataringaya&pg=PA89 |publisher=AuthorHouse |isbn=9781456788964 |language=en}}</ref> Bwe yali eyo, [[:en:Milton_Obote|Obote]] yategedde ku kaweefube omulala Amin gwe yagezaako okutta obulamu bwe, era n’awa Basil Bataringaya omulimu gw’okukulembera akakiiko ‘akatta abantu’ akaatuuka n’okutandika okukwata Amin. <ref name=":7" /> Nga 24 Ogwoluberyeberye wa 1971 Bataringaya yagezaako okukozesa [[:en:Uganda_National_Police|Poliisi y'eggwanga lya Uganda]] okulumba Command Post ya Amin e Kololo mu [[:en:Kampala|Kampala]] n'akwata Amin ku misango egyekuusa ku kugezaako okutta omuntu ne kkooti y'amagye mu 1969 olw'okukozesa [[:en:Embezzlement|obubi ssente z'amagye]] . <ref name=":6" /> Amin yategeera enteekateeka eno ng'ayita mu bakessi mu gavumenti [[:en:Milton_Obote|Obote]], n'oluvannyuma n'atandika okuwamba gavumenti mu kiro ekyo, n'aggyawo gavumenti [[:en:Milton_Obote|ya Obote]] nga 25 Ogwoluberyeberye wa 1971 n'asiba Bataringaya. <ref name=":6" /> ==== Okukwatibwa n’okusibwa ==== Bataringaya y’omu ku Bannayuganda abaasooka okusibirwa gavumenti empya [[Idi Amin|eya Idi Amin]] . Mu wiiki eyaddirira Idi Amin [[1971 Ugandan coup d'etat|okuwamba gavumenti]], Amin yagoba baminisita ba gavumenti [[Milton Obote|ya Obote]] bonna kyokka teyasiba muntu yenna mu mangu okuggyako Bataringaya. Nga 28 Ogwoluberyeberye wa 1971, nga wayise ennaku ssatu bukya kuwamba gavumenti, [[Idi Amin]] yaleeta [[:en:Political_prisoner|abasibe b'ebyobufuzi]] ataano mu bataano abaali basibiddwa gavumenti ya [[:en:Apollo_Milton_Obote|Apollo Milton Obote]] ku [[:en:Entebbe_International_Airport|kisaawe ky'ennyonyi Entebbe]] n'abasumulula, ate n'aleeta Bataringaya ku mukolo guno mu [[:en:Jeep|Jeep]] y'amagye ng'akuumibwa n'emmundu, era ye yali [[:en:Political_prisoner|omusibe w'ebyobufuzi]] yekka ataasumululwa wadde nga Amin yagamba nti "te weetaaga." okutya obukuumi bwammwe okuva [[:en:History_of_Uganda_(1971–79)|gavumenti]] empya lw'eyagala okugatta Bannayuganda okusinga ekintu ekirala kyonna". <ref>{{Cite news|url=https://www.nytimes.com/1971/01/29/archives/ugandas-new-ruler-releases-55-political-prisoners.html|title=Uganda's New Ruler Releases 55 Political Prisoners|date=29 January 1971|work=The New York Times|access-date=10 January 2019|language=en-US|issn=0362-4331}}</ref> Bataringaya yabuuzibwa [[:en:Idi_Amin|Amin]] mu buntu, nga kirabika gye yabikkula abaserikale abalala abaali bakola okukwata [[Idi Amin|Amin]] nga 24 Ogwoluberyeberye wa 1971. == Okufa == Bwe yali mu kaduukulu, Bataringaya [[:en:Torture|yatulugunyizibwa]] era n’asibibwa mu [[Ekkomera ly'e Makindye|kkomera e Makindye]]. <ref>{{Cite book |last=Decker |first=Alicia C. |date=15 November 2014 |title=In Idi Amin's Shadow: Women, Gender, and Militarism in Uganda |url=https://books.google.com/books?id=9JKdBAAAQBAJ&q=interior+Minister+Basil+Bataringaya&pg=PT18 |publisher=Ohio University Press |isbn=9780821445020 |language=en}}</ref> Olwo Bataringaya n’asindikibwa ku njegoyego z’ekibuga [[:en:Mbarara|Mbarara]], gye [[:en:Dismemberment|baamutema ebitundu by’omubiri]] nga mulamu. <ref name=":10">{{Cite book |last=Mutibwa |first=Phares Mukasa |date=1992 |title=Uganda Since Independence: A Story of Unfulfilled Hopes |url=https://books.google.com/books?id=EkSP9XUIAKsC&q=bataringaya&pg=PA100 |publisher=Africa World Press |isbn=9780865433571 |language=en}}</ref> Olwo omutwe gwe ogwasalibwako ne guteekebwa ku kikondo, ne gugenda nga gugenda okwetooloola ekibuga [[:en:Mbarara|Mbarara]] okutuusa lwe gwatuuka n’okwolesebwa mu bbaalakisi [[:en:Mbarara|y’e Mbarara]] . <ref name=":11">{{Cite journal |date=1975 |title=Amin's Death Roll |journal=[[Transition Magazine|Transition]] |publisher=Indiana University Press on behalf of the [[Hutchins Center for African and African American Research]] at Harvard University |volume=49 |issue=49 |pages=17–27 |jstor=2934890}}</ref> Ekifaananyi ky'abajaasi [[Idi Amin|ba Amin]] nga bakulembedde Bataringaya ku [[:en:Jeep|Jeep]] y'amagye okutuuka ku kuttibwa kwe kyakwatibwa ne kisaasaanyizibwa, ekimu ku bifaananyi ebitono ebikyaliwo ebiraga obukakafu nti [[Idi Amin]] atta abavuganya mu byobufuzi. Amangu ddala nga Bataringaya amaze okuttibwa, n’ekibinja kye eky’obwesigwa eky’abaali bakolagana nabo kyattibwa, nga muno mwe mwali Tibayunga, Katuramu, Rubashoka, Bekunda, Kanyonyore, Kibeherere, Rukare, Bitarisha, Kabaterine, Kanisi, ne Marengane. <ref name=":11">{{Cite journal |date=1975 |title=Amin's Death Roll |journal=[[Transition Magazine|Transition]] |publisher=Indiana University Press on behalf of the [[Hutchins Center for African and African American Research]] at Harvard University |volume=49 |issue=49 |pages=17–27 |jstor=2934890}}</ref> [[Edith Mary Bataringaya]], mukyala wa Bataringaya era eyali akulira ekibiina [[Uganda Council of Women|ekigatta abakyala ekya Uganda Council of Women]], yattibwa mu 1977 mu kiseera we yalongoosebwa oluvannyuma Idi Amin, nga kigambibwa nti yattibwa mu mikono gya [[Juma Bashir]], Gavana [[Yuganda|w'essaza ly'amaserengeta ga Uganda]] . <ref name=":10">{{Cite book |last=Mutibwa |first=Phares Mukasa |date=1992 |title=Uganda Since Independence: A Story of Unfulfilled Hopes |url=https://books.google.com/books?id=EkSP9XUIAKsC&q=bataringaya&pg=PA100 |publisher=Africa World Press |isbn=9780865433571 |language=en}}</ref> Oluvannyuma omulambo gwe ogwayokebwa gwasangibwa ku ttaka e Mbarara erya famire ya Bataringaya. <ref name=":9">{{Cite book |last=Stokes |first=Brigid |title=Memories. |publisher=Daughters of Mary and Joseph |location=Mbarara, Uganda}}</ref> == Obulamu bw’amaka n’obw’obuntu == === Obufumbo ne Edith Mary Bataringaya === Basil Kiiza Bataringaya yafumbirwa [[Edith Mary Bataringaya]], eyakola ennyo mu bulamu bwe n’ebyobufuzi mu Uganda. Edith Mary Bataringaya yazaalibwa Edith Mary Kaijuka mu kibuga [[Kabale]] mu Western Region mu Protectorate ya Uganda, era nga muwala wa Reverend Kaijuka ow’oku lusozi Bugongi. <ref>{{Cite web |last=Mulera |first=Muniini K |date=17 April 2016 |title=Kihanga Boys Primary School: Remembering my headmasters, my teachers and the buildings |url=https://mulerasfireplace.com/kihanga-boys-primary-school-remembering-my-headmasters-my-teachers-and-the-buildings/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20190110181612/https://mulerasfireplace.com/kihanga-boys-primary-school-remembering-my-headmasters-my-teachers-and-the-buildings/ |archive-date=10 January 2019 |website=Mulera's Fireplace}}</ref> Edith Mary Bataringaya yatambulanga nnyo ne bba ku lugendo lwe olw’ensi yonna ng’akiikirira [[Yuganda|Uganda]] ebweru w’eggwanga, ng’agenda naye mu Amerika. Edith Mary Bataringaya era yatandikawo ekibiina ky'abakyala ekya Uganda Women's Union ne [[Uganda Council of Women]] ng'ali wamu ne Rhoda Kalema ne Theresa Mbire. <ref>{{Cite web |date=12 February 2014 |title=A group of Ugandans in Israel during the 1967 war! |url=http://ugandansatheart.blogspot.com/2014/02/uah-group-of-ugandans-in-israel-during.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20190110182350/http://ugandansatheart.blogspot.com/2014/02/uah-group-of-ugandans-in-israel-during.html |archive-date=10 January 2019 |website=Ugandans at Heart}}</ref> Edith Mary Bataringaya yagenda mu maaso n'emirimu gya bba n'Eklezia Katolika mu Uganda oluvannyuma lw'okuttibwa kwa Basil Kiiza Bataringaya. <ref name=":9">{{Cite book |last=Stokes |first=Brigid |title=Memories. |publisher=Daughters of Mary and Joseph |location=Mbarara, Uganda}}</ref> Edith Mary Bataringaya yatuuka n'okwokebwa nga mulamu era n'attibwa gavumenti ya [[Idi Amin|Amin]], nga kigambibwa nti yattibwa mu mikono gya Juma Bashir Gavana [[:en:Western_Region,_Uganda|w'essaza ly'amaserengeta ga Uganda]] . <ref name=":10">{{Cite book |last=Mutibwa |first=Phares Mukasa |date=1992 |title=Uganda Since Independence: A Story of Unfulfilled Hopes |url=https://books.google.com/books?id=EkSP9XUIAKsC&q=bataringaya&pg=PA100 |publisher=Africa World Press |isbn=9780865433571 |language=en}}</ref> Basil Kiiza ne Edith Mary Bataringaya baazaala abaana munaana okuli Dr. Grace Bataringaya, Kenneth Bataringaya, Winifred Bataringaya, Dr. Jacqueline Bataringaya, Janette Bataringaya, Dr. Juliet Bataringaya, Dr. Geoffrey Basil Bataringaya ne Dr. Aisha Bataringaya-Sekalala. Abaana bano baafuuka bamulekwa mu 1977 ng’abazadde bombi battibwa gavumenti [[Idi Amin|ya Amin]] . Muganda wa Edith Mary Bataringaya, Dr. [[Emmanuel Kaijuka]] oluvannyuma eyakola nga [[Ugandan Commissioner of Health|kaminsona w’ebyobulamu mu Uganda]], ye yakuza abaana abaali bakyali bato nga bamulekwa oluvannyuma lw’okuttibwa kwa bazadde baabwe. <ref name=":12" /> Mu 1985, abaana omunaana baddamu okukwatagana omulundi ogwasooka bukya nnyaabwe attibwa mu kabuga k’e [[:en:Muyenga|Muyenga]], mu Uganda. <ref name=":12" /> Abaana baabwe bonna baagenda mu maaso n’emirimu egy’obuwanguzi okuva mu 2003: Grace Bataringaya [[:en:Veterinary_physician|musawo w’ebisolo]] era manager w’emikolo, Kenneth Bataringaya musuubuzi addukanya ekibanja ky’amaka, Dr. Jacqueline Bataringaya musawo wa [[:en:ActionAid|Action Aid]] ng’akolera mu [[:en:Harare|Harare]], Zimbabwe, Janette Bataringaya akola mu Public Health e [[:en:Boston|Boston]], Massachusetts mu Amerika, Dr. Juliet Bataringaya musawo akolera mu [[:en:World_Health_Organization|kitongole ky’ebyobulamu mu nsi yonna]], era Dr. Aisha Bataringaya-Sekalala (née Bataringaya) yali asoma mu [[:en:University_of_the_Western_Cape|yunivasite y’e Western Cape]] mu South Africa. <ref name=":12" /> === Endowooza z’eddiini === Bataringaya yali [[:en:Catholic_Church|Mukatoliki]] era nga yeenyigira mu [[:en:Catholic_Church_in_Uganda|Klezia Katolika mu Uganda]] ekiseera kyonna kye yamala mu by’ensoma n’ebyobufuzi. Bataringaya yasomera mu ssomero ly’Abakatoliki ku [[:en:St._Leo's_College,_Kyegobe|St. Leo’s College, Kyegobe]] mu [[:en:Tooro_Kingdom|Tooro]], era okukkakkana ng’addukanya amasomero g’Abakatuliki gonna e [[:en:Ankole|Ankole]] nga tannayingira byabufuzi. <ref name=":1">{{Cite book |year=1968 |title=Who's Who in East Africa 1967–1968 |publisher=Marco Publishers |location=[[Nairobi]], [[Kenya]]}}</ref> Bataringaya era yakola ng’omukwanaganya wakati [[:en:Catholic_Church_in_Uganda|w’Eklezia Katolika mu Uganda]] ne [[:en:Ugandan_government|gavumenti ya Uganda]] nayo, ng’akolagana n’Eklezia [[:en:Catholic_Church_in_Uganda|Katolika mu Uganda]] okuzimba amasomero n’amalwaliro mu [[Yuganda|Uganda]] yonna . <ref name=":9">{{Cite book |last=Stokes |first=Brigid |title=Memories. |publisher=Daughters of Mary and Joseph |location=Mbarara, Uganda}}</ref> == Ebijuliziddwa == q8c1zj1w39hnt3oqm4kfdbado9zk8hn 49872 49870 2026-05-07T12:17:46Z Sisterian 9613 Reference etekwatagana. 49872 wikitext text/x-wiki  {{Reflist}} '''Basil Kiiza Bataringaya''' (1927 – 18 Ogwomwenda 1972) yali munnabyabufuzi era munnabyabufuzi mu Uganda era nga ye [[:en:Interior_minister|minisita w’ensonga z’omunda]] mu [[:en:Uganda|Uganda]] okuva mu 1964 okutuuka mu 1971. Yali [[:en:Leader_of_Opposition_(Uganda)|Mukulembeze w’oludda oluvuganya gavumenti]] ku ntandikwa ya gavumenti ya [[:en:Milton_Obote|Milton Obote]], kyokka [[:en:Party_switching|n’akyusa ebibiina]] era n’alondebwa ku kifo eky’amaanyi ekya [[:en:Ministry_of_Internal_Affairs_(Uganda)|Minisita w’ensonga z’omunda]] Obote. <ref>{{Cite journal |last=Glentwood |first=Garth |last2=Hancock |first2=Ian |date=July 1973 |title=Obote and Amin: Change and Continuity in Modern Uganda Politics |journal=African Affairs |publisher=[[Oxford University Press]] on behalf of The Royal African Society |volume=72 |issue=288 |pages=237–255 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a096383 |jstor=719846}}</ref> [[:en:Imprisonment|Yasibwa]], [[:en:Torture|n'atulugunyizibwa]] era y'omu ku [[:en:Political_prisoner|basibe b'ebyobufuzi]] abaasooka okuttibwa [[:en:Second_Republic_of_Uganda|gavumenti]] ya [[:en:Idi_Amin|Idi Amin]] . <ref>{{Cite book |last=Decker |first=Alicia C. |date=15 November 2014 |title=In Idi Amin's Shadow: Women, Gender, and Militarism in Uganda |url=https://books.google.com/books?id=9JKdBAAAQBAJ&q=interior+Minister+Basil+Bataringaya&pg=PT18 |publisher=Ohio University Press |isbn=9780821445020 |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062034/https://books.google.com/books?id=9JKdBAAAQBAJ&pg=PT18&lpg=PT18&dq=interior+Minister+Basil+Bataringaya&source=bl&ots=V7JPoMUyWD&sig=oCKH0oOH8nURhJ9itEeRTGVJjeY&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwjJhrnogL7fAhUOq1kKHZiQDzsQ6AEwF3oECAAQAQ#v=onepage&q=interior%20Minister%20Basil%20Bataringaya&f=false |archive-date=12 January 2019}}</ref> == Obulamu obuto == === Okuzaalibwa === Basil Kiiza Bataringaya yazaalibwa mu 1927, mu ssaza ly’e [[:en:Igara|Igara]], mu [[:en:Bushenyi_District|Disitulikiti y’e Bushenyi]] mu [[:en:Uganda_Protectorate|Protectorate ya Uganda]] . <ref name=":0">{{Cite news|url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|title=Basil Bataringaya, the father of opposition cross-overs|last=Vision Reporter|date=7 March 2012|work=New Vision|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062127/https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|archive-date=12 January 2019}}</ref> Kitaawe yali Marko Kiiza, eyali Katikkiro wa Ssaza mu [[:en:Bunyaruguru|Bunyaruguru]] mu kiseera ekyo. <ref name=":0" /> A Ssaza lyali lyenkanankana n'essaza mu bitundu eby'obufuzi ebyaali byakatondebwawo oluvannyuma lw'okuyingizibwa kw'Obwakabaka bwa [[:en:Ankole|Ankole]] mu [[:en:Uganda_Protectorate|Protectorate ya Bungereza eya Uganda]], ng'ekimu ku ndagaano y'Aba Ankole eya 1901. <ref>{{Cite news|url=https://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/Two-century-expansion-of-Ankole-comes-to-a-close/689844-4017448-x6cgqw/index.html|title=Two-century expansion of Ankole comes to a close|last=Lubega|first=Henry|date=17 July 2017|work=The Daily Monitor|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062205/https://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/Two-century-expansion-of-Ankole-comes-to-a-close/689844-4017448-x6cgqw/index.html|archive-date=12 January 2019}}</ref> Endagaano ya Ankole yateekawo ensalo za [[:en:Bunyaruguru|Bunyaruguru]] Ssaza nga "On the north-west by the ''Dweru Channel'' ; ku ebuvanjuba ku mugga Chambura, ensalo za Bunyaruguru-lgara ne Kamsura-Igara ezaamanyibwa ku luuyi olw’ebugwanjuba ku [[:en:Lake_Albert_(Africa)|nnyanja Albert]], era yawa kitaawe wa Bataringaya ekifo eky’amaanyi mu bukiikaddyo bw’amaserengeta ga [[:en:Uganda|Uganda]] ku ntandikwa y’ekyasa eky’amakumi abiri <ref>{{cite web |date=1901 |title=The Ankole Agreement 1901 |url=http://www.kituochakatiba.org/sites/default/files/legal-resources/THE%20ANKOLE%20AGREEMENT%201901.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062245/http://www.kituochakatiba.org/sites/default/files/legal-resources/THE%20ANKOLE%20AGREEMENT%201901.pdf |archive-date=12 January 2019}}</ref> . === Okusoma === Bataringaya yasomera mu ttendekero lya [[:en:St._Leo's_College,_Kyegobe|St. Leo's College, Kyegobe]], essomero lya siniya [[:en:Boarding_school|ery'abalenzi abasula]] mu nsoma [[:en:Catholic_Church|y'Abakatuliki]], erisangibwa mu [[:en:Fort_Portal|Fort Portal]], [[:en:Kabarole_District|Disitulikiti y'e Kabarole]] mu [[:en:Western_Region,_Uganda|Bugwanjuba]] wa [[:en:Uganda|Uganda]] okuva mu 1945 okutuuka mu 1947. <ref>{{Cite book |last=Wilson |first=E. G. |year=1966 |title=Who's Who in East Africa 1965–1966 |publisher=Marco Publishers |location=Nairobi, Kenya}}</ref> Oluvannyuma yasomera mu ttendekero lya Government Teacher Training College of [[:en:Uganda|Uganda]] (TTC) okuva mu 1948 okutuuka mu 1949. <ref name=":1">{{Cite book |year=1968 |title=Who's Who in East Africa 1967–1968 |publisher=Marco Publishers |location=[[Nairobi]], [[Kenya]]}}</ref> Oluvannyuma yasomera mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]], Yunivasite ya Uganda ey’oku ntikko, okuva mu 1953 okutuuka mu 1956. <ref name=":1" /> Mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y’e Makerere]] Bataringaya mwe yatandikira ebyobufuzi, n’afuuka pulezidenti wa University College Guild okumala ekisanja kya 1955 okutuuka mu 1956. <ref name=":0">{{Cite news|url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|title=Basil Bataringaya, the father of opposition cross-overs|last=Vision Reporter|date=7 March 2012|work=New Vision|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062127/https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|archive-date=12 January 2019}}</ref> === Omulimu gw’obusomesa === Oluvannyuma lw’okutikkirwa mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y’e Makerere]], Bataringaya yafuuka omusomesa wa siniya. Yasomesa e [[:en:Ntare_School|Ntare School]], essomero [[:en:Boarding_school|ery'ekisulo]] ery'abalenzi bonna ery'ekikula ekimu nga lya ssiniya erisangibwa e [[:en:Mbarara|Mbarara]], mu [[:en:Mbarara_District|Disitulikiti y'e Mbarara]], Uganda. <ref name=":1">{{Cite book |year=1968 |title=Who's Who in East Africa 1967–1968 |publisher=Marco Publishers |location=[[Nairobi]], [[Kenya]]}}</ref> Oluvannyuma yafuuka omulabirizi w'amasomero g'amasomero g'Abakatuliki [[:en:Ankole|mu Ankole]] okuva mu 1959 okutuuka mu 1961, bwe yasooka okulondebwa mu [[:en:Parliament_of_Uganda|Palamenti ya Uganda]] . <ref name=":1" /> == Omulimu gw’ebyobufuzi == === Gavumenti ey’ekiseera === Bataringaya yeesimbawo nga mmemba w'ekibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] ku kifo ky'ababaka ba Palamenti mu Disitulikiti y'e Ankole mu [[:en:Legislative_Council_of_Uganda|lukiiko lw'ababaka ba Uganda]] mu gavumenti ey'enkyukakyuka wakati wa [[:en:Uganda_Protectorate|Uganda Protectorate]] ku mulembe gw'amatwale ne [[:en:Uganda|Republic of Uganda]] mu [[:en:Direct_election|kulonda]] okwasooka okwasooka mu ggwanga lyonna okwa Uganda, [[:en:1961_Ugandan_general_election|okulonda kwa bonna okwaliwo mu March 1961]] . <ref>{{cite web |last=Okello |first=Isaac |date=2016 |title=A look at the History of Uganda's Parliament |url=http://parliamentwatch.ug/a-look-at-the-history-of-ugandas-parliament/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20190109180951/http://parliamentwatch.ug/a-look-at-the-history-of-ugandas-parliament/ |archive-date=9 January 2019 |website=Parliament Watch Your Eye on Parliament}}</ref> Bataringaya yafuuka mangu ettutumu mu kibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] ekyali kifuga gavumenti oluvannyuma lw'okuwangula ebifo 44 ku 82 ebyavuganyizibwako, era Bataringaya yalondebwa okuba Minisita wa Gavumenti ez'ebitundu eyasooka mu gavumenti ya [[:en:Uganda|Uganda]] eyasooka eyeetongodde [[:en:Postcolonialism_(international_relations)|oluvannyuma lw'amatwale]] wansi wa [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Benedicto Kiwanuka]] . <ref>{{Cite news|url=http://eagle.co.ug/2015/06/08/ugandan-personalities-through-the-years-from-1962.html|title=Ugandan Personalities through the years from 1962|last=Samuel|date=8 June 2015|work=Eagle Online|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20180426153016/http://eagle.co.ug/2015/06/08/ugandan-personalities-through-the-years-from-1962.html|archive-date=26 April 2018}}</ref> === Omukulembeze w’oludda oluvuganya gavumenti === Oluvanyuma lw’endagaano ezaakolebwa abakiise ba Uganda 48, okwali ne munnabyabufuzi wa Uganda omututumufu [[:en:A._G._Mehta|A. G. Mehta]], mu lukiiko olwatuula mu lukungaana lwa Ssemateeka mu September 1961 mu kibuga London ekya Bungereza, [[:en:Uganda_Legislative_Council|olukiiko lw’ababaka ba Uganda]] olwa gavumenti ey’enkyukakyuka wakati wa [[:en:Uganda_Protectorate|Uganda Protectorate]] ku mulembe gw’amatwale ne [[:en:Uganda|Republic of Uganda]] lwafuuka [[:en:Parliament_of_Uganda|Palamenti ya Uganda]], olwo n’esatululwa mu butongole [[:en:1962_Ugandan_general_election|okulonda kwa Uganda okwa 1962]] kusobole okubaawo 25 April 1962, okulonda okwasooka okwakolebwa wansi wa gavumenti ya Uganda eyetongodde ddala. <ref>{{cite web |title=History of Parliament |url=https://www.parliament.go.ug/page/history-parliament |archive-url=https://web.archive.org/web/20190109183009/https://www.parliament.go.ug/page/history-parliament |archive-date=9 January 2019 |access-date=8 January 2019 |website=Parliament of the Republic of Uganda}}</ref> Bataringaya yaddamu okwesimbawo nga mmemba w'ekibiina kya [[Ekibiina kya Democratic Party(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] mu [[:en:Ankole_sub-region|kitundu kye Ankole]] era n'addamu okulondebwa. Bataringaya yafiirwa ebifo by’obwaminisita olw’okulonda kuno, ng’ekibiina kya [[:en:Ugandan_People's_Congress|Uganda People’s Congress]] kyawangula ebifo 37 ku 82 ne kikola omukago n’ekibiina kya [[:en:Kabaka_Yekka|Kabaka Yekka]] ekyawangudde ebifo 21 ku 82, omukago guno omupya ne guwa ebifo 58 ku 82 mu [[:en:Parliament_of_Uganda|Palamenti ya Uganda]], ne kiggya obuyinza ku kibiina kya[[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] ekyawangula ebifo 24 ku 82 era n’afuuka ekibiina ekitongole eky’oludda oluvuganya. <ref>Nohlen, D, Krennerich, M & Thibaut, B (1999) ''Elections in Africa: A data handbook'', p934 {{ISBN|0-19-829645-2}}</ref> Bataringaya yalondebwa okuba Ssaabawandiisi w’ekibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] mu 1961, era n’afuuka mmemba owokubiri mu maanyi mu kibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party]] oluvannyuma lwa [[:en:Prime_Minister_of_Uganda|Ssaabaminisita]] wa gavumenti ey’enkyukakyuka wakati wa [[:en:Uganda_Protectorate|Uganda Protectorate]] ku mulembe gw’amatwale ne [[:en:Uganda|Republic of Uganda]], [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Benedicto Kiwanuka]] . <ref name=":2">{{Cite journal |date=1971 |title= |journal=Africa South of the Sahara |language=en |publisher=Europa Publications |issn=0065-3896 |oclc=1087495}}</ref> [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Benedicto Kiwanuka]] teyeesimbawo ku [[:en:Parliament_of_Uganda|bwa Palamenti ya Uganda]] mu [[:en:1962_Ugandan_general_election|kulonda kwa Uganda okwa 1962]] era bwatyo teyalina bisaanyizo bya kufuna bifo bya palamenti yonna mu gavumenti eyasooka eya [[:en:Republic_of_Uganda|Republic of Uganda]] . <ref>{{cite web |last=Kalyegira |first=Timothy |date=18 October 2016 |title=Tracing Democratic Party's 62-year journey |url=https://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/Tracing-Democratic-Party-s-62-year-journey/689844-3421450-uf5kai/index.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20180212193719/https://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/Tracing-Democratic-Party-s-62-year-journey/689844-3421450-uf5kai/index.html |archive-date=12 February 2018 |website=Daily Monitor}}</ref> Ng'omukiise ow'oku ntikko mu kibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] akyali mu [[:en:Parliament_of_Uganda|Palamenti ya Uganda]], Bataringaya yafuuka [[:en:Leader_of_Opposition_(Uganda)|Omukulembeze w'oludda oluvuganya gavumenti owookubiri mu nsi yonna]], n'adda mu bigere bya ssaabaminisita eyaakalondebwa [[:en:Milton_Obote|Apollo Milton Obote]], era nga [[:en:Leader_of_Opposition_(Uganda)|ye mukulembeze w'oludda oluvuganya gavumenti]] eyasooka mu [[:en:Uganda|Republic of Uganda]] empya . <ref name=":4">{{Cite journal |last=Mazrui |first=Ali |date=Summer 1970 |title=Leadership in Africa: Obote of Uganda |journal=International Journal |publisher=Canadian International Council |volume=25 |issue=3 |pages=538–564 |doi=10.1177/002070207002500306 |jstor=40200856 |s2cid=146859194}}</ref> [[:en:Leader_of_Opposition_(Uganda)|Ng’omukulembeze w’oludda oluvuganya]], Bataringaya yakola ng’omubaka omukulu ow’ekibiina kya[[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] ekyali kikola ng’abaziyiza gavumenti ya [[:en:Milton_Obote|Apollo Milton Obote]] n’ekibiina kya [[:en:Uganda_People's_Congress|Uganda People’s Congress]] ne gavumenti ya [[:en:Kabaka_Yekka|Kabaka Yekka]] ey’awamu. Bataringaya yalina obuyinza butono ng’omukulembeze w’oludda oluvuganya, wabula yakola mu kiseera kye ng’omukulembeze [[:en:Leader_of_Opposition_(Uganda)|w’oludda oluvuganya gavumenti mu Uganda]] okukuuma ababaka b’oludda oluvuganya obutakwatibwa kusengejja, okukwatibwa, n’okukola effujjo. <ref name=":5">{{Cite news|url=https://mobile.monitor.co.ug/Uganda-s-political-defections-over-the-past-50-years/-/691260/2057974/-/format/xhtml/-/qgp9dj/-/index.html|title=Uganda's political defections over the past 50 years|last=Lubega|first=Henry|date=11 March 2018|work=The Daily Monitor|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190109201741/https://mobile.monitor.co.ug/Uganda-s-political-defections-over-the-past-50-years/-/691260/2057974/-/format/xhtml/-/qgp9dj/-/index.html|archive-date=9 January 2019}}</ref> Ekikolwa kye ekyasinga obukulu kwe kukuuma omubaka wa [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party]] [[Vincent Rwamwaro]] ow’omu kitundu kya Toro East obutakwatibwa Bataringaya kye yayogeddeko ng’okukwatibwa kw’ebyobufuzi. <ref name=":3">{{cite web |date=3 October 2018 |title=Trials of Uganda's opposition MPs since 'Uhuru' |url=https://www.thecitizen.co.tz/magazine/politicalreforms/Trials-of-Uganda-s-opposition-MPs-since--Uhuru-/1843776-4789968-clr2ghz/index.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20181004125333/https://www.thecitizen.co.tz/magazine/politicalreforms/Trials-of-Uganda-s-opposition-MPs-since--Uhuru-/1843776-4789968-clr2ghz/index.html |archive-date=4 October 2018 |website=The Citizen}}</ref> Nga 16 Ogwomunaana 1962, omubaka [[Vincent Rwamwaro]] yakwatibwa mu maka ge ku ssaawa 6:20&nbsp;am, asibiddwa omuguwa, n’asuulibwa emabega wa pikipiki, n’asindika obuwale bwe obw’omunda n’engatto zokka mu maaso g’omulamuzi mu kkooti e [[:en:Nakawa|Nakawa]] ku misango gy’okulemererwa okusasula omusolo gw’amatikkira, omusango Rwamwaro gwe yeegaanyi. <ref name=":3" /> Mu ntuula zombi eza [[:en:Parliament_of_Uganda|Palamenti ya Uganda]] nga 19 September 1962 ne 26 September 1962, Bataringaya yawa okwogera okuwanvu ng’annyonnyola omugaso gw’oludda oluvuganya mu gavumenti, ng’avumirira okutiisatiisa kw’abooludda oluvuganya, n’okulumba byombi engeri n’obutonde bw’ebyobufuzi obw’okukwatibwa kw’omubaka Rwamwaro. <ref name=":3" /> === Party-switch ne Gavumenti ya Obote === ==== Okuva mu kibiina ==== Mu kiseera Bataringaya we yabeerera Ssaabawandiisi w’ekibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] era ng’omukulembeze [[:en:Leader_of_Opposition_(Uganda)|w’oludda oluvuganya gavumenti]] era nga ye mmemba w’ekibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party]] eky’oku ntikko mu gavumenti, yalwanagana nnyo n’omukulembeze w’ekibiina era eyali Ssaabaminisita [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Benedicto Kiwanuka]] . <ref name=":4">{{Cite journal |last=Mazrui |first=Ali |date=Summer 1970 |title=Leadership in Africa: Obote of Uganda |journal=International Journal |publisher=Canadian International Council |volume=25 |issue=3 |pages=538–564 |doi=10.1177/002070207002500306 |jstor=40200856 |s2cid=146859194}}</ref> Kigambibwa nti Bataringaya yalaba [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Benedicto Kiwanuka]] ng'omuntu ow'amalala era ng'omulemesa ekibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] n'okufuba kwabwe okuddamu okufuna obuyinza ng'ekibiina ekisinga obungi mu [[:en:Parliament_of_Uganda|Palamenti ya Uganda]] . <ref name=":0">{{Cite news|url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|title=Basil Bataringaya, the father of opposition cross-overs|last=Vision Reporter|date=7 March 2012|work=New Vision|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062127/https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|archive-date=12 January 2019}}</ref> Bataringaya yagezaako okuwamba gavumenti mu kibiina era n’alina akakiiko akaali kafuga waggulu mu kibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party]] okusaba [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Kiwanuka]] ave mu ntebe, kyokka mu kulonda okw’omunda okwaddirira [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Kiwanuka]] n’awangula era n’asigala ng’afuga ekibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]], ekyayongera okusajjula obutakkaanya wakati w’abasajja bano bombi. <ref name=":0" /> Obutakkaanya buno wakati wa Basil Kiiza Bataringaya ne [[Benedicto Kiwanuka]] okukkakkana nga Bataringaya asala ekkubo ng’ali wamu n’ababaka ba [[Ekibiina kya Democratic Party(Uganda)|Democratic Party]] abalala bataano ne beegatta ku [[Uganda People's Congress|kibiina kya Uganda People’s Congress]], mu kukyusa ebibiina okw’amaanyi okwasooka mu [[Ebyafaayo bya Uganda|byafaayo bya Uganda.]] Ng'oggyeeko obutakkaanya wakati wa Bataringaya ne [[Benedicto Kiwanuka]] mu kibiina kya [[Ekibiina kya Democratic Party(Uganda)|Democratic Party of Uganda]], enzikiriza za Bataringaya ez'ebyobufuzi ez'ekigero, okwagala eggwanga, n'okwagala okuweereza eggwanga lye obulungi nabyo byonna byogerwako ng'ensonga lwaki yasalawo okuva mu [[Ekibiina kya Democratic Party(Uganda)|kibiina kya Democratic Party of Uganda]] . ==== Minisita w’ensonga z’omunda ==== Oluvanyuma lwa Bataringaya okuva mu kibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] n'ada mu [[:en:Uganda_People's_Congress|Uganda People's Congress]], Bataringaya yasiimibwa omukulembeze w'ekibiina kya [[:en:Uganda_People's_Congress|Ugandan People's Congress]] Ssaabaminisita [[:en:Apollo_Milton_Obote|Apollo Milton Obote]] n'alondebwa okubeera Minisita omuggya ow'ensonga z'omunda mu [[:en:Uganda|Uganda]]. <ref>{{Cite book |last=Seftel |first=Adam |date=1994 |title=Uganda: the rise and fall of Idi Amin: from the pages of Drum |url=https://books.google.com/books?id=ws0tAQAAIAAJ&q=Uganda:+the+rise+and+fall+of+Idi+Amin:+from+the+pages+of+Drum |publisher=Bailey's African Photo Archives Production |isbn=9780958384667 |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062506/https://books.google.com/books?id=ws0tAQAAIAAJ&q=Uganda:+the+rise+and+fall+of+Idi+Amin:+from+the+pages+of+Drum&dq=Uganda:+the+rise+and+fall+of+Idi+Amin:+from+the+pages+of+Drum&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwjnuPrOmuLfAhXpm-AKHbQ0Ca0Q6AEwAHoECAEQAg |archive-date=12 January 2019}}</ref> Bataringaya yafuna mangu obwesige bwa [[:en:Milton_Obote|Ssaabaminisita Apollo Milton Obote]], era n’afuna ekifo mu kibiina ekitono eky’omunda ekya Obote eky’abawabuzi abeesigika era n’akuŋŋaanya enkola ennene ng’omu ku baminisita ab’amaanyi mu gavumenti ya [[:en:Milton_Obote|Obote]]. <ref name=":0">{{Cite news|url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|title=Basil Bataringaya, the father of opposition cross-overs|last=Vision Reporter|date=7 March 2012|work=New Vision|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062127/https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|archive-date=12 January 2019}}</ref> Bataringaya yatambula ensi yonna, ng'akiikirira Uganda mu kulambula Amerika n'okukyalira [[:en:Disneyland|Disneyland]] e [[:en:Anaheim,_California|Anaheim, California]] ne mukyala we [[:en:Edith_Mary_Bataringaya|Edith Mary Bataringaya]] eyakulembera olukiiko lwa [[Ugandan Council for Women]]. <ref name=":8">{{Cite news|url=https://dl.library.ucla.edu/islandora/object/edu.ucla.library.specialCollections.latimes:2714|title=Uganda politician Basil K. Bataringaya and wife, Edith Mary with Mr. and Mrs. Frank Klock at Disneyland, 1964|date=1964|work=Los Angeles Times Photographs Collection|access-date=9 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062558/https://dl.library.ucla.edu/islandora/object/edu.ucla.library.specialCollections.latimes:2714|archive-date=12 January 2019|publisher=University of the City of Los Angeles}}</ref> Era yakiikirira gavumenti ya Uganda mu mawulire g'ensi yonna oluvannyuma lw'okuwambibwa [[:en:Brian_Lea|Brian Lea]], munnamawulire Omuzungu eyawambibwa mu [[:en:Uganda|Uganda]] mu 1970. <ref>{{Cite news|url=https://www.nytimes.com/1970/05/05/archives/briton-is-found-in-uganda.html|title=Briton Is Found in Uganda|agency=Reuters|date=5 May 1970|work=The New York Times|access-date=10 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062652/https://www.nytimes.com/1970/05/05/archives/briton-is-found-in-uganda.html|archive-date=12 January 2019|language=en-US|issn=0362-4331}}</ref> [[:en:Catholic_Church|Ng'Omukatoliki]] ow'amaanyi eyenyigira mu kuddukanya emirimu, Bataringaya era yakola ng'omukwanaganya wakati [[:en:Catholic_Church_in_Uganda|w'Eklezia Katolika eya Uganda]] n'enfuga [[:en:Milton_Obote|y'Obote]], n'ayamba okuggulawo [[:en:Catholic_Church_and_health_care|amalwaliro g'Abakatoliki]] n'amasomero g'Abakatoliki mu kiseera kyonna [[:en:Uganda|Uganda]] . <ref name=":9">{{Cite book |last=Stokes |first=Brigid |title=Memories. |publisher=Daughters of Mary and Joseph |location=Mbarara, Uganda}}</ref> Era ng’omu ku baminisita abataano [[:en:Milton_Obote|Obote]] be yali yeesiga, Bataringaya ye yali avunaanyizibwa ku kuzikiza ebizibu bingi mu kiseera kyonna kye yamala nga [[:en:Minister_of_Internal_Affairs|Minisita w’ensonga z’omunda]]. Ekimu ku bizibu ng'ebyo kyali [[:en:1966_Buganda_Crisis|kizibu kya Buganda ekya 1966]], amagye ga Uganda agaduumirwa [[:en:Idi_Amin|Idi Amin]] mwe gaalumba [[:en:Lubiri|Lubiri]] ne gawang'angusa [[:en:Kabaka_of_Buganda|Kabaka]] wa [[:en:Buganda|Buganda]] [[:en:Mutesa_II_of_Buganda|Mutesa II owa Buganda]] oluvannyuma lwa palamenti y'ekitundu kya [[:en:Buganda|Buganda]] okukuba akalulu okuyimiriza [[:en:Buganda|Buganda]] okuyingizibwa mu [[:en:Uganda|Uganda]], bwe kityo ne kiviirako [[:en:Milton_Obote|Obote]] ne Bataringaya okugatta [[:en:Uganda|Uganda]] nga bakozesa amaanyi n'okusindika [[:en:Mutesa_II_of_Buganda|Mutesa II owa Buganda]] mu buwanganguse mu Bungereza ng'eyita mu [[:en:Burundi|Burundi]] . <ref>{{cite web |last=Kavuma-Kaggwa |first=JM |date=15 November 2013 |title=Tracing The Life And Legacy of Sir Edward Muteesa II |url=http://www.independent.co.ug/features/features/8447-tracing-the-life-legacy-of-sir-edward-muteesa-ii |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20141009022533/http://www.independent.co.ug/features/features/8447-tracing-the-life-legacy-of-sir-edward-muteesa-ii |archive-date=9 October 2014 |access-date=6 October 2014 |newspaper=[[The Independent (Uganda)]]}}</ref> Enkozesa eno ey’amagye yavumirira era n’ayolekagana n’okuziyizibwa, era Bataringaya n’atwala omusango omungi ng’omuteeka mu nkola ekizibu kino era omutemu w’abawagizi [[:en:Kabaka_of_Buganda|ba Kabaka]] [[:en:Buganda|ba Buganda]] abalala abawerako. <ref name=":0" /> === Idi Amin n'okugwa === ==== Okugezaako Okukwata Amin ==== [[:en:Idi_Amin|Idi Amin]], omukungu w’amagye ga Uganda eyatuuka n’okukulembera okuwamba gavumenti ya [[:en:Milton_Obote|Apollo Milton Obote]] n’afuuka [[:en:President_of_Uganda|Pulezidenti wa Uganda]] owookusatu, ye yatuuka n’okusazaamu emirimu gya Basil Kiiza Bataringaya egy’ebyobufuzi n’okukkakkana ng’obulamu bwe. Enjawukana yabalukawo wakati wa [[:en:Idi_Amin|Idi Amin]] ne [[:en:Milton_Obote|Pulezidenti Apollo Milton Obote]] eyayongera okusajjuka [[:en:Idi_Amin|Idi Amin]] okwenyigira mu [[:en:First_Sudanese_Civil_War|lutalo lw'omunda mu Sudan eyasooka]] okuva ku nkambi ya Idi Amin mu kitundu kya [[:en:West_Nile_region|West Nile]] mu [[:en:Uganda|Uganda]] n'ebigambibwa nti [[:en:Idi_Amin|Amin]] yali awagira okugezaako okutta [[:en:Milton_Obote|Obote]] mu 1969, enjawukana eyatuuka n'okuviirako [[Milton Obote|Obote]] okuggya [[:en:Idi_Amin|Amin]] ku kifo kye nga omuduumizi [[:en:Uganda_People's_Defence_Force|w'amagye gonna aga Uganda]] eri omuduumizi [[:en:Army_of_Uganda|w'amagye ga Uganda]] . <ref name="britishcouncil">{{cite web |date=2 February 1971 |title=General Idi Amin overthrows Ugandan government |url=http://www.britishcouncil.org/learnenglish-central-history-amin.htm |archive-url=https://web.archive.org/web/20070225004054/http://www.britishcouncil.org/learnenglish-central-history-amin.htm |archive-date=25 February 2007 |access-date=8 August 2009 |publisher=British Council}}</ref> [[:en:Milton_Obote|Idi Amin]] yalabibwa ng’omuntu ow’obulabe eri gavumenti ya [[Milton Obote|Obote]], era [[:en:Milton_Obote|Apollo Milton Obote]] yalina Basil Kiiza Bataringaya okuteekebwa ku buvunaanyizibwa bw’okugezaako okukwata [[:en:Idi_Amin|Amin]] mu nkukutu mu ssaawa esembayo . <ref name=":6">{{cite web |last=Mugabe |first=Faustin |date=12 March 2016 |title=How Bataringaya risked to arrest Amin |url=https://www.monitor.co.ug/News/National/Bataringaya-risked-arrest-Amin/688334-3113094-5lfp9j/index.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20190110042400/https://www.monitor.co.ug/News/National/Bataringaya-risked-arrest-Amin/688334-3113094-5lfp9j/index.html |archive-date=10 January 2019 |website=The Daily Monitor}}</ref> Pulezidenti [[:en:Milton_Obote|Obote]] yagenda mu lukungaana olwatuula mu Gwoluberyeberye wa 1971 ne Katikkiro [[:en:Conservative_Party_(UK)|wa Bungereza ow'ekibiina kya Conservative]] [[:en:Edward_Heath|Edward Heath]] ng'ali wamu n'abakulembeze ba Afrika abalala nga Pulezidenti [[:en:Julius_Nyerere|Julius Nyerere]] owa [[:en:Tanzania|Tanzania]] ne Pulezidenti [[:en:Kenneth_Kaunda|Kenneth Kaunda]] owa [[:en:Zambia|Zambia]] okumalamu [[:en:Edward_Heath|Ssaabaminisita Heath]] amaanyi okuggyawo envumbo Bungereza gye yalina ku kuguza [[:en:Apartheid_South_Africa|gavumenti y'obusosoze mu mawanga mu South Afrika]] [[:en:Arms_industry|emmundu]] . <ref name=":7">{{Cite book |last=Nyeko-Jones |first=Jennifer |date=7 September 2011 |title=The Silent Sunset: A Daughter's Memoir |url=https://books.google.com/books?id=VQ6TvY_lJtIC&q=basil+bataringaya&pg=PA89 |publisher=AuthorHouse |isbn=9781456788964 |language=en}}</ref> Bwe yali eyo, [[:en:Milton_Obote|Obote]] yategedde ku kaweefube omulala Amin gwe yagezaako okutta obulamu bwe, era n’awa Basil Bataringaya omulimu gw’okukulembera akakiiko ‘akatta abantu’ akaatuuka n’okutandika okukwata Amin. <ref name=":7" /> Nga 24 Ogwoluberyeberye wa 1971 Bataringaya yagezaako okukozesa [[:en:Uganda_National_Police|Poliisi y'eggwanga lya Uganda]] okulumba Command Post ya Amin e Kololo mu [[:en:Kampala|Kampala]] n'akwata Amin ku misango egyekuusa ku kugezaako okutta omuntu ne kkooti y'amagye mu 1969 olw'okukozesa [[:en:Embezzlement|obubi ssente z'amagye]] . <ref name=":6" /> Amin yategeera enteekateeka eno ng'ayita mu bakessi mu gavumenti [[:en:Milton_Obote|Obote]], n'oluvannyuma n'atandika okuwamba gavumenti mu kiro ekyo, n'aggyawo gavumenti [[:en:Milton_Obote|ya Obote]] nga 25 Ogwoluberyeberye wa 1971 n'asiba Bataringaya. <ref name=":6" /> ==== Okukwatibwa n’okusibwa ==== Bataringaya y’omu ku Bannayuganda abaasooka okusibirwa gavumenti empya [[Idi Amin|eya Idi Amin]] . Mu wiiki eyaddirira Idi Amin [[1971 Ugandan coup d'etat|okuwamba gavumenti]], Amin yagoba baminisita ba gavumenti [[Milton Obote|ya Obote]] bonna kyokka teyasiba muntu yenna mu mangu okuggyako Bataringaya. Nga 28 Ogwoluberyeberye wa 1971, nga wayise ennaku ssatu bukya kuwamba gavumenti, [[Idi Amin]] yaleeta [[:en:Political_prisoner|abasibe b'ebyobufuzi]] ataano mu bataano abaali basibiddwa gavumenti ya [[:en:Apollo_Milton_Obote|Apollo Milton Obote]] ku [[:en:Entebbe_International_Airport|kisaawe ky'ennyonyi Entebbe]] n'abasumulula, ate n'aleeta Bataringaya ku mukolo guno mu [[:en:Jeep|Jeep]] y'amagye ng'akuumibwa n'emmundu, era ye yali [[:en:Political_prisoner|omusibe w'ebyobufuzi]] yekka ataasumululwa wadde nga Amin yagamba nti "te weetaaga." okutya obukuumi bwammwe okuva [[:en:History_of_Uganda_(1971–79)|gavumenti]] empya lw'eyagala okugatta Bannayuganda okusinga ekintu ekirala kyonna". <ref>{{Cite news|url=https://www.nytimes.com/1971/01/29/archives/ugandas-new-ruler-releases-55-political-prisoners.html|title=Uganda's New Ruler Releases 55 Political Prisoners|date=29 January 1971|work=The New York Times|access-date=10 January 2019|language=en-US|issn=0362-4331}}</ref> Bataringaya yabuuzibwa [[:en:Idi_Amin|Amin]] mu buntu, nga kirabika gye yabikkula abaserikale abalala abaali bakola okukwata [[Idi Amin|Amin]] nga 24 Ogwoluberyeberye wa 1971. == Okufa == Bwe yali mu kaduukulu, Bataringaya [[:en:Torture|yatulugunyizibwa]] era n’asibibwa mu [[Ekkomera ly'e Makindye|kkomera e Makindye]]. <ref>{{Cite book |last=Decker |first=Alicia C. |date=15 November 2014 |title=In Idi Amin's Shadow: Women, Gender, and Militarism in Uganda |url=https://books.google.com/books?id=9JKdBAAAQBAJ&q=interior+Minister+Basil+Bataringaya&pg=PT18 |publisher=Ohio University Press |isbn=9780821445020 |language=en}}</ref> Olwo Bataringaya n’asindikibwa ku njegoyego z’ekibuga [[:en:Mbarara|Mbarara]], gye [[:en:Dismemberment|baamutema ebitundu by’omubiri]] nga mulamu. <ref name=":10">{{Cite book |last=Mutibwa |first=Phares Mukasa |date=1992 |title=Uganda Since Independence: A Story of Unfulfilled Hopes |url=https://books.google.com/books?id=EkSP9XUIAKsC&q=bataringaya&pg=PA100 |publisher=Africa World Press |isbn=9780865433571 |language=en}}</ref> Olwo omutwe gwe ogwasalibwako ne guteekebwa ku kikondo, ne gugenda nga gugenda okwetooloola ekibuga [[:en:Mbarara|Mbarara]] okutuusa lwe gwatuuka n’okwolesebwa mu bbaalakisi [[:en:Mbarara|y’e Mbarara]] . <ref name=":11">{{Cite journal |date=1975 |title=Amin's Death Roll |journal=[[Transition Magazine|Transition]] |publisher=Indiana University Press on behalf of the [[Hutchins Center for African and African American Research]] at Harvard University |volume=49 |issue=49 |pages=17–27 |jstor=2934890}}</ref> Ekifaananyi ky'abajaasi [[Idi Amin|ba Amin]] nga bakulembedde Bataringaya ku [[:en:Jeep|Jeep]] y'amagye okutuuka ku kuttibwa kwe kyakwatibwa ne kisaasaanyizibwa, ekimu ku bifaananyi ebitono ebikyaliwo ebiraga obukakafu nti [[Idi Amin]] atta abavuganya mu byobufuzi. Amangu ddala nga Bataringaya amaze okuttibwa, n’ekibinja kye eky’obwesigwa eky’abaali bakolagana nabo kyattibwa, nga muno mwe mwali Tibayunga, Katuramu, Rubashoka, Bekunda, Kanyonyore, Kibeherere, Rukare, Bitarisha, Kabaterine, Kanisi, ne Marengane. <ref name=":11">{{Cite journal |date=1975 |title=Amin's Death Roll |journal=[[Transition Magazine|Transition]] |publisher=Indiana University Press on behalf of the [[Hutchins Center for African and African American Research]] at Harvard University |volume=49 |issue=49 |pages=17–27 |jstor=2934890}}</ref> [[Edith Mary Bataringaya]], mukyala wa Bataringaya era eyali akulira ekibiina [[Uganda Council of Women|ekigatta abakyala ekya Uganda Council of Women]], yattibwa mu 1977 mu kiseera we yalongoosebwa oluvannyuma Idi Amin, nga kigambibwa nti yattibwa mu mikono gya [[Juma Bashir]], Gavana [[Yuganda|w'essaza ly'amaserengeta ga Uganda]] . <ref name=":10">{{Cite book |last=Mutibwa |first=Phares Mukasa |date=1992 |title=Uganda Since Independence: A Story of Unfulfilled Hopes |url=https://books.google.com/books?id=EkSP9XUIAKsC&q=bataringaya&pg=PA100 |publisher=Africa World Press |isbn=9780865433571 |language=en}}</ref> Oluvannyuma omulambo gwe ogwayokebwa gwasangibwa ku ttaka e Mbarara erya famire ya Bataringaya. <ref name=":9">{{Cite book |last=Stokes |first=Brigid |title=Memories. |publisher=Daughters of Mary and Joseph |location=Mbarara, Uganda}}</ref> == Obulamu bw’amaka n’obw’obuntu == === Obufumbo ne Edith Mary Bataringaya === Basil Kiiza Bataringaya yafumbirwa [[Edith Mary Bataringaya]], eyakola ennyo mu bulamu bwe n’ebyobufuzi mu Uganda. Edith Mary Bataringaya yazaalibwa Edith Mary Kaijuka mu kibuga [[Kabale]] mu Western Region mu Protectorate ya Uganda, era nga muwala wa Reverend Kaijuka ow’oku lusozi Bugongi. <ref>{{Cite web |last=Mulera |first=Muniini K |date=17 April 2016 |title=Kihanga Boys Primary School: Remembering my headmasters, my teachers and the buildings |url=https://mulerasfireplace.com/kihanga-boys-primary-school-remembering-my-headmasters-my-teachers-and-the-buildings/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20190110181612/https://mulerasfireplace.com/kihanga-boys-primary-school-remembering-my-headmasters-my-teachers-and-the-buildings/ |archive-date=10 January 2019 |website=Mulera's Fireplace}}</ref> Edith Mary Bataringaya yatambulanga nnyo ne bba ku lugendo lwe olw’ensi yonna ng’akiikirira [[Yuganda|Uganda]] ebweru w’eggwanga, ng’agenda naye mu Amerika. Edith Mary Bataringaya era yatandikawo ekibiina ky'abakyala ekya Uganda Women's Union ne [[Uganda Council of Women]] ng'ali wamu ne Rhoda Kalema ne Theresa Mbire. <ref>{{Cite web |date=12 February 2014 |title=A group of Ugandans in Israel during the 1967 war! |url=http://ugandansatheart.blogspot.com/2014/02/uah-group-of-ugandans-in-israel-during.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20190110182350/http://ugandansatheart.blogspot.com/2014/02/uah-group-of-ugandans-in-israel-during.html |archive-date=10 January 2019 |website=Ugandans at Heart}}</ref> Edith Mary Bataringaya yagenda mu maaso n'emirimu gya bba n'Eklezia Katolika mu Uganda oluvannyuma lw'okuttibwa kwa Basil Kiiza Bataringaya. <ref name=":9">{{Cite book |last=Stokes |first=Brigid |title=Memories. |publisher=Daughters of Mary and Joseph |location=Mbarara, Uganda}}</ref> Edith Mary Bataringaya yatuuka n'okwokebwa nga mulamu era n'attibwa gavumenti ya [[Idi Amin|Amin]], nga kigambibwa nti yattibwa mu mikono gya Juma Bashir Gavana [[:en:Western_Region,_Uganda|w'essaza ly'amaserengeta ga Uganda]] . <ref name=":10">{{Cite book |last=Mutibwa |first=Phares Mukasa |date=1992 |title=Uganda Since Independence: A Story of Unfulfilled Hopes |url=https://books.google.com/books?id=EkSP9XUIAKsC&q=bataringaya&pg=PA100 |publisher=Africa World Press |isbn=9780865433571 |language=en}}</ref> Basil Kiiza ne Edith Mary Bataringaya baazaala abaana munaana okuli Dr. Grace Bataringaya, Kenneth Bataringaya, Winifred Bataringaya, Dr. Jacqueline Bataringaya, Janette Bataringaya, Dr. Juliet Bataringaya, Dr. Geoffrey Basil Bataringaya ne Dr. Aisha Bataringaya-Sekalala. Abaana bano baafuuka bamulekwa mu 1977 ng’abazadde bombi battibwa gavumenti [[Idi Amin|ya Amin]] . Muganda wa Edith Mary Bataringaya, Dr. [[Emmanuel Kaijuka]] oluvannyuma eyakola nga [[Ugandan Commissioner of Health|kaminsona w’ebyobulamu mu Uganda]], ye yakuza abaana abaali bakyali bato nga bamulekwa oluvannyuma lw’okuttibwa kwa bazadde baabwe. <ref name=":12" /> Mu 1985, abaana omunaana baddamu okukwatagana omulundi ogwasooka bukya nnyaabwe attibwa mu kabuga k’e [[:en:Muyenga|Muyenga]], mu Uganda. <ref name=":12" /> Abaana baabwe bonna baagenda mu maaso n’emirimu egy’obuwanguzi okuva mu 2003: Grace Bataringaya [[:en:Veterinary_physician|musawo w’ebisolo]] era manager w’emikolo, Kenneth Bataringaya musuubuzi addukanya ekibanja ky’amaka, Dr. Jacqueline Bataringaya musawo wa [[:en:ActionAid|Action Aid]] ng’akolera mu [[:en:Harare|Harare]], Zimbabwe, Janette Bataringaya akola mu Public Health e [[:en:Boston|Boston]], Massachusetts mu Amerika, Dr. Juliet Bataringaya musawo akolera mu [[:en:World_Health_Organization|kitongole ky’ebyobulamu mu nsi yonna]], era Dr. Aisha Bataringaya-Sekalala (née Bataringaya) yali asoma mu [[:en:University_of_the_Western_Cape|yunivasite y’e Western Cape]] mu South Africa. === Endowooza z’eddiini === Bataringaya yali [[:en:Catholic_Church|Mukatoliki]] era nga yeenyigira mu [[:en:Catholic_Church_in_Uganda|Klezia Katolika mu Uganda]] ekiseera kyonna kye yamala mu by’ensoma n’ebyobufuzi. Bataringaya yasomera mu ssomero ly’Abakatoliki ku [[:en:St._Leo's_College,_Kyegobe|St. Leo’s College, Kyegobe]] mu [[:en:Tooro_Kingdom|Tooro]], era okukkakkana ng’addukanya amasomero g’Abakatuliki gonna e [[:en:Ankole|Ankole]] nga tannayingira byabufuzi. <ref name=":1">{{Cite book |year=1968 |title=Who's Who in East Africa 1967–1968 |publisher=Marco Publishers |location=[[Nairobi]], [[Kenya]]}}</ref> Bataringaya era yakola ng’omukwanaganya wakati [[:en:Catholic_Church_in_Uganda|w’Eklezia Katolika mu Uganda]] ne [[:en:Ugandan_government|gavumenti ya Uganda]] nayo, ng’akolagana n’Eklezia [[:en:Catholic_Church_in_Uganda|Katolika mu Uganda]] okuzimba amasomero n’amalwaliro mu [[Yuganda|Uganda]] yonna . <ref name=":9">{{Cite book |last=Stokes |first=Brigid |title=Memories. |publisher=Daughters of Mary and Joseph |location=Mbarara, Uganda}}</ref> == Ebijuliziddwa == 9faulztracrp3qjsb4f5ua8pasryack 49874 49872 2026-05-07T12:19:32Z Sisterian 9613 I removed invalid references 49874 wikitext text/x-wiki  {{Reflist}} '''Basil Kiiza Bataringaya''' (1927 – 18 Ogwomwenda 1972) yali munnabyabufuzi era munnabyabufuzi mu Uganda era nga ye [[:en:Interior_minister|minisita w’ensonga z’omunda]] mu [[:en:Uganda|Uganda]] okuva mu 1964 okutuuka mu 1971. Yali [[:en:Leader_of_Opposition_(Uganda)|Mukulembeze w’oludda oluvuganya gavumenti]] ku ntandikwa ya gavumenti ya [[:en:Milton_Obote|Milton Obote]], kyokka [[:en:Party_switching|n’akyusa ebibiina]] era n’alondebwa ku kifo eky’amaanyi ekya [[:en:Ministry_of_Internal_Affairs_(Uganda)|Minisita w’ensonga z’omunda]] Obote. <ref>{{Cite journal |last=Glentwood |first=Garth |last2=Hancock |first2=Ian |date=July 1973 |title=Obote and Amin: Change and Continuity in Modern Uganda Politics |journal=African Affairs |publisher=[[Oxford University Press]] on behalf of The Royal African Society |volume=72 |issue=288 |pages=237–255 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a096383 |jstor=719846}}</ref> [[:en:Imprisonment|Yasibwa]], [[:en:Torture|n'atulugunyizibwa]] era y'omu ku [[:en:Political_prisoner|basibe b'ebyobufuzi]] abaasooka okuttibwa [[:en:Second_Republic_of_Uganda|gavumenti]] ya [[:en:Idi_Amin|Idi Amin]] . <ref>{{Cite book |last=Decker |first=Alicia C. |date=15 November 2014 |title=In Idi Amin's Shadow: Women, Gender, and Militarism in Uganda |url=https://books.google.com/books?id=9JKdBAAAQBAJ&q=interior+Minister+Basil+Bataringaya&pg=PT18 |publisher=Ohio University Press |isbn=9780821445020 |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062034/https://books.google.com/books?id=9JKdBAAAQBAJ&pg=PT18&lpg=PT18&dq=interior+Minister+Basil+Bataringaya&source=bl&ots=V7JPoMUyWD&sig=oCKH0oOH8nURhJ9itEeRTGVJjeY&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwjJhrnogL7fAhUOq1kKHZiQDzsQ6AEwF3oECAAQAQ#v=onepage&q=interior%20Minister%20Basil%20Bataringaya&f=false |archive-date=12 January 2019}}</ref> == Obulamu obuto == === Okuzaalibwa === Basil Kiiza Bataringaya yazaalibwa mu 1927, mu ssaza ly’e [[:en:Igara|Igara]], mu [[:en:Bushenyi_District|Disitulikiti y’e Bushenyi]] mu [[:en:Uganda_Protectorate|Protectorate ya Uganda]] . <ref name=":0">{{Cite news|url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|title=Basil Bataringaya, the father of opposition cross-overs|last=Vision Reporter|date=7 March 2012|work=New Vision|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062127/https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|archive-date=12 January 2019}}</ref> Kitaawe yali Marko Kiiza, eyali Katikkiro wa Ssaza mu [[:en:Bunyaruguru|Bunyaruguru]] mu kiseera ekyo. <ref name=":0" /> A Ssaza lyali lyenkanankana n'essaza mu bitundu eby'obufuzi ebyaali byakatondebwawo oluvannyuma lw'okuyingizibwa kw'Obwakabaka bwa [[:en:Ankole|Ankole]] mu [[:en:Uganda_Protectorate|Protectorate ya Bungereza eya Uganda]], ng'ekimu ku ndagaano y'Aba Ankole eya 1901. <ref>{{Cite news|url=https://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/Two-century-expansion-of-Ankole-comes-to-a-close/689844-4017448-x6cgqw/index.html|title=Two-century expansion of Ankole comes to a close|last=Lubega|first=Henry|date=17 July 2017|work=The Daily Monitor|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062205/https://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/Two-century-expansion-of-Ankole-comes-to-a-close/689844-4017448-x6cgqw/index.html|archive-date=12 January 2019}}</ref> Endagaano ya Ankole yateekawo ensalo za [[:en:Bunyaruguru|Bunyaruguru]] Ssaza nga "On the north-west by the ''Dweru Channel'' ; ku ebuvanjuba ku mugga Chambura, ensalo za Bunyaruguru-lgara ne Kamsura-Igara ezaamanyibwa ku luuyi olw’ebugwanjuba ku [[:en:Lake_Albert_(Africa)|nnyanja Albert]], era yawa kitaawe wa Bataringaya ekifo eky’amaanyi mu bukiikaddyo bw’amaserengeta ga [[:en:Uganda|Uganda]] ku ntandikwa y’ekyasa eky’amakumi abiri <ref>{{cite web |date=1901 |title=The Ankole Agreement 1901 |url=http://www.kituochakatiba.org/sites/default/files/legal-resources/THE%20ANKOLE%20AGREEMENT%201901.pdf |archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062245/http://www.kituochakatiba.org/sites/default/files/legal-resources/THE%20ANKOLE%20AGREEMENT%201901.pdf |archive-date=12 January 2019}}</ref> . === Okusoma === Bataringaya yasomera mu ttendekero lya [[:en:St._Leo's_College,_Kyegobe|St. Leo's College, Kyegobe]], essomero lya siniya [[:en:Boarding_school|ery'abalenzi abasula]] mu nsoma [[:en:Catholic_Church|y'Abakatuliki]], erisangibwa mu [[:en:Fort_Portal|Fort Portal]], [[:en:Kabarole_District|Disitulikiti y'e Kabarole]] mu [[:en:Western_Region,_Uganda|Bugwanjuba]] wa [[:en:Uganda|Uganda]] okuva mu 1945 okutuuka mu 1947. <ref>{{Cite book |last=Wilson |first=E. G. |year=1966 |title=Who's Who in East Africa 1965–1966 |publisher=Marco Publishers |location=Nairobi, Kenya}}</ref> Oluvannyuma yasomera mu ttendekero lya Government Teacher Training College of [[:en:Uganda|Uganda]] (TTC) okuva mu 1948 okutuuka mu 1949. <ref name=":1">{{Cite book |year=1968 |title=Who's Who in East Africa 1967–1968 |publisher=Marco Publishers |location=[[Nairobi]], [[Kenya]]}}</ref> Oluvannyuma yasomera mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y'e Makerere]], Yunivasite ya Uganda ey’oku ntikko, okuva mu 1953 okutuuka mu 1956. <ref name=":1" /> Mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y’e Makerere]] Bataringaya mwe yatandikira ebyobufuzi, n’afuuka pulezidenti wa University College Guild okumala ekisanja kya 1955 okutuuka mu 1956. <ref name=":0">{{Cite news|url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|title=Basil Bataringaya, the father of opposition cross-overs|last=Vision Reporter|date=7 March 2012|work=New Vision|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062127/https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|archive-date=12 January 2019}}</ref> === Omulimu gw’obusomesa === Oluvannyuma lw’okutikkirwa mu [[:en:Makerere_University|yunivasite y’e Makerere]], Bataringaya yafuuka omusomesa wa siniya. Yasomesa e [[:en:Ntare_School|Ntare School]], essomero [[:en:Boarding_school|ery'ekisulo]] ery'abalenzi bonna ery'ekikula ekimu nga lya ssiniya erisangibwa e [[:en:Mbarara|Mbarara]], mu [[:en:Mbarara_District|Disitulikiti y'e Mbarara]], Uganda. <ref name=":1">{{Cite book |year=1968 |title=Who's Who in East Africa 1967–1968 |publisher=Marco Publishers |location=[[Nairobi]], [[Kenya]]}}</ref> Oluvannyuma yafuuka omulabirizi w'amasomero g'amasomero g'Abakatuliki [[:en:Ankole|mu Ankole]] okuva mu 1959 okutuuka mu 1961, bwe yasooka okulondebwa mu [[:en:Parliament_of_Uganda|Palamenti ya Uganda]] . <ref name=":1" /> == Omulimu gw’ebyobufuzi == === Gavumenti ey’ekiseera === Bataringaya yeesimbawo nga mmemba w'ekibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] ku kifo ky'ababaka ba Palamenti mu Disitulikiti y'e Ankole mu [[:en:Legislative_Council_of_Uganda|lukiiko lw'ababaka ba Uganda]] mu gavumenti ey'enkyukakyuka wakati wa [[:en:Uganda_Protectorate|Uganda Protectorate]] ku mulembe gw'amatwale ne [[:en:Uganda|Republic of Uganda]] mu [[:en:Direct_election|kulonda]] okwasooka okwasooka mu ggwanga lyonna okwa Uganda, [[:en:1961_Ugandan_general_election|okulonda kwa bonna okwaliwo mu March 1961]] . <ref>{{cite web |last=Okello |first=Isaac |date=2016 |title=A look at the History of Uganda's Parliament |url=http://parliamentwatch.ug/a-look-at-the-history-of-ugandas-parliament/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20190109180951/http://parliamentwatch.ug/a-look-at-the-history-of-ugandas-parliament/ |archive-date=9 January 2019 |website=Parliament Watch Your Eye on Parliament}}</ref> Bataringaya yafuuka mangu ettutumu mu kibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] ekyali kifuga gavumenti oluvannyuma lw'okuwangula ebifo 44 ku 82 ebyavuganyizibwako, era Bataringaya yalondebwa okuba Minisita wa Gavumenti ez'ebitundu eyasooka mu gavumenti ya [[:en:Uganda|Uganda]] eyasooka eyeetongodde [[:en:Postcolonialism_(international_relations)|oluvannyuma lw'amatwale]] wansi wa [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Benedicto Kiwanuka]] . <ref>{{Cite news|url=http://eagle.co.ug/2015/06/08/ugandan-personalities-through-the-years-from-1962.html|title=Ugandan Personalities through the years from 1962|last=Samuel|date=8 June 2015|work=Eagle Online|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20180426153016/http://eagle.co.ug/2015/06/08/ugandan-personalities-through-the-years-from-1962.html|archive-date=26 April 2018}}</ref> === Omukulembeze w’oludda oluvuganya gavumenti === Oluvanyuma lw’endagaano ezaakolebwa abakiise ba Uganda 48, okwali ne munnabyabufuzi wa Uganda omututumufu [[:en:A._G._Mehta|A. G. Mehta]], mu lukiiko olwatuula mu lukungaana lwa Ssemateeka mu September 1961 mu kibuga London ekya Bungereza, [[:en:Uganda_Legislative_Council|olukiiko lw’ababaka ba Uganda]] olwa gavumenti ey’enkyukakyuka wakati wa [[:en:Uganda_Protectorate|Uganda Protectorate]] ku mulembe gw’amatwale ne [[:en:Uganda|Republic of Uganda]] lwafuuka [[:en:Parliament_of_Uganda|Palamenti ya Uganda]], olwo n’esatululwa mu butongole [[:en:1962_Ugandan_general_election|okulonda kwa Uganda okwa 1962]] kusobole okubaawo 25 April 1962, okulonda okwasooka okwakolebwa wansi wa gavumenti ya Uganda eyetongodde ddala. <ref>{{cite web |title=History of Parliament |url=https://www.parliament.go.ug/page/history-parliament |archive-url=https://web.archive.org/web/20190109183009/https://www.parliament.go.ug/page/history-parliament |archive-date=9 January 2019 |access-date=8 January 2019 |website=Parliament of the Republic of Uganda}}</ref> Bataringaya yaddamu okwesimbawo nga mmemba w'ekibiina kya [[Ekibiina kya Democratic Party(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] mu [[:en:Ankole_sub-region|kitundu kye Ankole]] era n'addamu okulondebwa. Bataringaya yafiirwa ebifo by’obwaminisita olw’okulonda kuno, ng’ekibiina kya [[:en:Ugandan_People's_Congress|Uganda People’s Congress]] kyawangula ebifo 37 ku 82 ne kikola omukago n’ekibiina kya [[:en:Kabaka_Yekka|Kabaka Yekka]] ekyawangudde ebifo 21 ku 82, omukago guno omupya ne guwa ebifo 58 ku 82 mu [[:en:Parliament_of_Uganda|Palamenti ya Uganda]], ne kiggya obuyinza ku kibiina kya[[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] ekyawangula ebifo 24 ku 82 era n’afuuka ekibiina ekitongole eky’oludda oluvuganya. <ref>Nohlen, D, Krennerich, M & Thibaut, B (1999) ''Elections in Africa: A data handbook'', p934 {{ISBN|0-19-829645-2}}</ref> Bataringaya yalondebwa okuba Ssaabawandiisi w’ekibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] mu 1961, era n’afuuka mmemba owokubiri mu maanyi mu kibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party]] oluvannyuma lwa [[:en:Prime_Minister_of_Uganda|Ssaabaminisita]] wa gavumenti ey’enkyukakyuka wakati wa [[:en:Uganda_Protectorate|Uganda Protectorate]] ku mulembe gw’amatwale ne [[:en:Uganda|Republic of Uganda]], [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Benedicto Kiwanuka]] . <ref name=":2">{{Cite journal |date=1971 |title= |journal=Africa South of the Sahara |language=en |publisher=Europa Publications |issn=0065-3896 |oclc=1087495}}</ref> [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Benedicto Kiwanuka]] teyeesimbawo ku [[:en:Parliament_of_Uganda|bwa Palamenti ya Uganda]] mu [[:en:1962_Ugandan_general_election|kulonda kwa Uganda okwa 1962]] era bwatyo teyalina bisaanyizo bya kufuna bifo bya palamenti yonna mu gavumenti eyasooka eya [[:en:Republic_of_Uganda|Republic of Uganda]] . <ref>{{cite web |last=Kalyegira |first=Timothy |date=18 October 2016 |title=Tracing Democratic Party's 62-year journey |url=https://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/Tracing-Democratic-Party-s-62-year-journey/689844-3421450-uf5kai/index.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20180212193719/https://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/Tracing-Democratic-Party-s-62-year-journey/689844-3421450-uf5kai/index.html |archive-date=12 February 2018 |website=Daily Monitor}}</ref> Ng'omukiise ow'oku ntikko mu kibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] akyali mu [[:en:Parliament_of_Uganda|Palamenti ya Uganda]], Bataringaya yafuuka [[:en:Leader_of_Opposition_(Uganda)|Omukulembeze w'oludda oluvuganya gavumenti owookubiri mu nsi yonna]], n'adda mu bigere bya ssaabaminisita eyaakalondebwa [[:en:Milton_Obote|Apollo Milton Obote]], era nga [[:en:Leader_of_Opposition_(Uganda)|ye mukulembeze w'oludda oluvuganya gavumenti]] eyasooka mu [[:en:Uganda|Republic of Uganda]] empya . <ref name=":4">{{Cite journal |last=Mazrui |first=Ali |date=Summer 1970 |title=Leadership in Africa: Obote of Uganda |journal=International Journal |publisher=Canadian International Council |volume=25 |issue=3 |pages=538–564 |doi=10.1177/002070207002500306 |jstor=40200856 |s2cid=146859194}}</ref> [[:en:Leader_of_Opposition_(Uganda)|Ng’omukulembeze w’oludda oluvuganya]], Bataringaya yakola ng’omubaka omukulu ow’ekibiina kya[[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] ekyali kikola ng’abaziyiza gavumenti ya [[:en:Milton_Obote|Apollo Milton Obote]] n’ekibiina kya [[:en:Uganda_People's_Congress|Uganda People’s Congress]] ne gavumenti ya [[:en:Kabaka_Yekka|Kabaka Yekka]] ey’awamu. Bataringaya yalina obuyinza butono ng’omukulembeze w’oludda oluvuganya, wabula yakola mu kiseera kye ng’omukulembeze [[:en:Leader_of_Opposition_(Uganda)|w’oludda oluvuganya gavumenti mu Uganda]] okukuuma ababaka b’oludda oluvuganya obutakwatibwa kusengejja, okukwatibwa, n’okukola effujjo. <ref name=":5">{{Cite news|url=https://mobile.monitor.co.ug/Uganda-s-political-defections-over-the-past-50-years/-/691260/2057974/-/format/xhtml/-/qgp9dj/-/index.html|title=Uganda's political defections over the past 50 years|last=Lubega|first=Henry|date=11 March 2018|work=The Daily Monitor|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190109201741/https://mobile.monitor.co.ug/Uganda-s-political-defections-over-the-past-50-years/-/691260/2057974/-/format/xhtml/-/qgp9dj/-/index.html|archive-date=9 January 2019}}</ref> Ekikolwa kye ekyasinga obukulu kwe kukuuma omubaka wa [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party]] [[Vincent Rwamwaro]] ow’omu kitundu kya Toro East obutakwatibwa Bataringaya kye yayogeddeko ng’okukwatibwa kw’ebyobufuzi. <ref name=":3">{{cite web |date=3 October 2018 |title=Trials of Uganda's opposition MPs since 'Uhuru' |url=https://www.thecitizen.co.tz/magazine/politicalreforms/Trials-of-Uganda-s-opposition-MPs-since--Uhuru-/1843776-4789968-clr2ghz/index.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20181004125333/https://www.thecitizen.co.tz/magazine/politicalreforms/Trials-of-Uganda-s-opposition-MPs-since--Uhuru-/1843776-4789968-clr2ghz/index.html |archive-date=4 October 2018 |website=The Citizen}}</ref> Nga 16 Ogwomunaana 1962, omubaka [[Vincent Rwamwaro]] yakwatibwa mu maka ge ku ssaawa 6:20&nbsp;am, asibiddwa omuguwa, n’asuulibwa emabega wa pikipiki, n’asindika obuwale bwe obw’omunda n’engatto zokka mu maaso g’omulamuzi mu kkooti e [[:en:Nakawa|Nakawa]] ku misango gy’okulemererwa okusasula omusolo gw’amatikkira, omusango Rwamwaro gwe yeegaanyi. <ref name=":3" /> Mu ntuula zombi eza [[:en:Parliament_of_Uganda|Palamenti ya Uganda]] nga 19 September 1962 ne 26 September 1962, Bataringaya yawa okwogera okuwanvu ng’annyonnyola omugaso gw’oludda oluvuganya mu gavumenti, ng’avumirira okutiisatiisa kw’abooludda oluvuganya, n’okulumba byombi engeri n’obutonde bw’ebyobufuzi obw’okukwatibwa kw’omubaka Rwamwaro. <ref name=":3" /> === Party-switch ne Gavumenti ya Obote === ==== Okuva mu kibiina ==== Mu kiseera Bataringaya we yabeerera Ssaabawandiisi w’ekibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] era ng’omukulembeze [[:en:Leader_of_Opposition_(Uganda)|w’oludda oluvuganya gavumenti]] era nga ye mmemba w’ekibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party]] eky’oku ntikko mu gavumenti, yalwanagana nnyo n’omukulembeze w’ekibiina era eyali Ssaabaminisita [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Benedicto Kiwanuka]] . <ref name=":4">{{Cite journal |last=Mazrui |first=Ali |date=Summer 1970 |title=Leadership in Africa: Obote of Uganda |journal=International Journal |publisher=Canadian International Council |volume=25 |issue=3 |pages=538–564 |doi=10.1177/002070207002500306 |jstor=40200856 |s2cid=146859194}}</ref> Kigambibwa nti Bataringaya yalaba [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Benedicto Kiwanuka]] ng'omuntu ow'amalala era ng'omulemesa ekibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] n'okufuba kwabwe okuddamu okufuna obuyinza ng'ekibiina ekisinga obungi mu [[:en:Parliament_of_Uganda|Palamenti ya Uganda]] . <ref name=":0">{{Cite news|url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|title=Basil Bataringaya, the father of opposition cross-overs|last=Vision Reporter|date=7 March 2012|work=New Vision|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062127/https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|archive-date=12 January 2019}}</ref> Bataringaya yagezaako okuwamba gavumenti mu kibiina era n’alina akakiiko akaali kafuga waggulu mu kibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party]] okusaba [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Kiwanuka]] ave mu ntebe, kyokka mu kulonda okw’omunda okwaddirira [[:en:Benedicto_Kiwanuka|Kiwanuka]] n’awangula era n’asigala ng’afuga ekibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]], ekyayongera okusajjula obutakkaanya wakati w’abasajja bano bombi. <ref name=":0" /> Obutakkaanya buno wakati wa Basil Kiiza Bataringaya ne [[Benedicto Kiwanuka]] okukkakkana nga Bataringaya asala ekkubo ng’ali wamu n’ababaka ba [[Ekibiina kya Democratic Party(Uganda)|Democratic Party]] abalala bataano ne beegatta ku [[Uganda People's Congress|kibiina kya Uganda People’s Congress]], mu kukyusa ebibiina okw’amaanyi okwasooka mu [[Ebyafaayo bya Uganda|byafaayo bya Uganda.]] Ng'oggyeeko obutakkaanya wakati wa Bataringaya ne [[Benedicto Kiwanuka]] mu kibiina kya [[Ekibiina kya Democratic Party(Uganda)|Democratic Party of Uganda]], enzikiriza za Bataringaya ez'ebyobufuzi ez'ekigero, okwagala eggwanga, n'okwagala okuweereza eggwanga lye obulungi nabyo byonna byogerwako ng'ensonga lwaki yasalawo okuva mu [[Ekibiina kya Democratic Party(Uganda)|kibiina kya Democratic Party of Uganda]] . ==== Minisita w’ensonga z’omunda ==== Oluvanyuma lwa Bataringaya okuva mu kibiina kya [[:en:Democratic_Party_(Uganda)|Democratic Party of Uganda]] n'ada mu [[:en:Uganda_People's_Congress|Uganda People's Congress]], Bataringaya yasiimibwa omukulembeze w'ekibiina kya [[:en:Uganda_People's_Congress|Ugandan People's Congress]] Ssaabaminisita [[:en:Apollo_Milton_Obote|Apollo Milton Obote]] n'alondebwa okubeera Minisita omuggya ow'ensonga z'omunda mu [[:en:Uganda|Uganda]]. <ref>{{Cite book |last=Seftel |first=Adam |date=1994 |title=Uganda: the rise and fall of Idi Amin: from the pages of Drum |url=https://books.google.com/books?id=ws0tAQAAIAAJ&q=Uganda:+the+rise+and+fall+of+Idi+Amin:+from+the+pages+of+Drum |publisher=Bailey's African Photo Archives Production |isbn=9780958384667 |language=en |archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062506/https://books.google.com/books?id=ws0tAQAAIAAJ&q=Uganda:+the+rise+and+fall+of+Idi+Amin:+from+the+pages+of+Drum&dq=Uganda:+the+rise+and+fall+of+Idi+Amin:+from+the+pages+of+Drum&hl=en&sa=X&ved=2ahUKEwjnuPrOmuLfAhXpm-AKHbQ0Ca0Q6AEwAHoECAEQAg |archive-date=12 January 2019}}</ref> Bataringaya yafuna mangu obwesige bwa [[:en:Milton_Obote|Ssaabaminisita Apollo Milton Obote]], era n’afuna ekifo mu kibiina ekitono eky’omunda ekya Obote eky’abawabuzi abeesigika era n’akuŋŋaanya enkola ennene ng’omu ku baminisita ab’amaanyi mu gavumenti ya [[:en:Milton_Obote|Obote]]. <ref name=":0">{{Cite news|url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|title=Basil Bataringaya, the father of opposition cross-overs|last=Vision Reporter|date=7 March 2012|work=New Vision|access-date=8 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062127/https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs|archive-date=12 January 2019}}</ref> Bataringaya yatambula ensi yonna, ng'akiikirira Uganda mu kulambula Amerika n'okukyalira [[:en:Disneyland|Disneyland]] e [[:en:Anaheim,_California|Anaheim, California]] ne mukyala we [[:en:Edith_Mary_Bataringaya|Edith Mary Bataringaya]] eyakulembera olukiiko lwa [[Ugandan Council for Women]]. <ref name=":8">{{Cite news|url=https://dl.library.ucla.edu/islandora/object/edu.ucla.library.specialCollections.latimes:2714|title=Uganda politician Basil K. Bataringaya and wife, Edith Mary with Mr. and Mrs. Frank Klock at Disneyland, 1964|date=1964|work=Los Angeles Times Photographs Collection|access-date=9 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062558/https://dl.library.ucla.edu/islandora/object/edu.ucla.library.specialCollections.latimes:2714|archive-date=12 January 2019|publisher=University of the City of Los Angeles}}</ref> Era yakiikirira gavumenti ya Uganda mu mawulire g'ensi yonna oluvannyuma lw'okuwambibwa [[:en:Brian_Lea|Brian Lea]], munnamawulire Omuzungu eyawambibwa mu [[:en:Uganda|Uganda]] mu 1970. <ref>{{Cite news|url=https://www.nytimes.com/1970/05/05/archives/briton-is-found-in-uganda.html|title=Briton Is Found in Uganda|agency=Reuters|date=5 May 1970|work=The New York Times|access-date=10 January 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190112062652/https://www.nytimes.com/1970/05/05/archives/briton-is-found-in-uganda.html|archive-date=12 January 2019|language=en-US|issn=0362-4331}}</ref> [[:en:Catholic_Church|Ng'Omukatoliki]] ow'amaanyi eyenyigira mu kuddukanya emirimu, Bataringaya era yakola ng'omukwanaganya wakati [[:en:Catholic_Church_in_Uganda|w'Eklezia Katolika eya Uganda]] n'enfuga [[:en:Milton_Obote|y'Obote]], n'ayamba okuggulawo [[:en:Catholic_Church_and_health_care|amalwaliro g'Abakatoliki]] n'amasomero g'Abakatoliki mu kiseera kyonna [[:en:Uganda|Uganda]] . <ref name=":9">{{Cite book |last=Stokes |first=Brigid |title=Memories. |publisher=Daughters of Mary and Joseph |location=Mbarara, Uganda}}</ref> Era ng’omu ku baminisita abataano [[:en:Milton_Obote|Obote]] be yali yeesiga, Bataringaya ye yali avunaanyizibwa ku kuzikiza ebizibu bingi mu kiseera kyonna kye yamala nga [[:en:Minister_of_Internal_Affairs|Minisita w’ensonga z’omunda]]. Ekimu ku bizibu ng'ebyo kyali [[:en:1966_Buganda_Crisis|kizibu kya Buganda ekya 1966]], amagye ga Uganda agaduumirwa [[:en:Idi_Amin|Idi Amin]] mwe gaalumba [[:en:Lubiri|Lubiri]] ne gawang'angusa [[:en:Kabaka_of_Buganda|Kabaka]] wa [[:en:Buganda|Buganda]] [[:en:Mutesa_II_of_Buganda|Mutesa II owa Buganda]] oluvannyuma lwa palamenti y'ekitundu kya [[:en:Buganda|Buganda]] okukuba akalulu okuyimiriza [[:en:Buganda|Buganda]] okuyingizibwa mu [[:en:Uganda|Uganda]], bwe kityo ne kiviirako [[:en:Milton_Obote|Obote]] ne Bataringaya okugatta [[:en:Uganda|Uganda]] nga bakozesa amaanyi n'okusindika [[:en:Mutesa_II_of_Buganda|Mutesa II owa Buganda]] mu buwanganguse mu Bungereza ng'eyita mu [[:en:Burundi|Burundi]] . <ref>{{cite web |last=Kavuma-Kaggwa |first=JM |date=15 November 2013 |title=Tracing The Life And Legacy of Sir Edward Muteesa II |url=http://www.independent.co.ug/features/features/8447-tracing-the-life-legacy-of-sir-edward-muteesa-ii |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20141009022533/http://www.independent.co.ug/features/features/8447-tracing-the-life-legacy-of-sir-edward-muteesa-ii |archive-date=9 October 2014 |access-date=6 October 2014 |newspaper=[[The Independent (Uganda)]]}}</ref> Enkozesa eno ey’amagye yavumirira era n’ayolekagana n’okuziyizibwa, era Bataringaya n’atwala omusango omungi ng’omuteeka mu nkola ekizibu kino era omutemu w’abawagizi [[:en:Kabaka_of_Buganda|ba Kabaka]] [[:en:Buganda|ba Buganda]] abalala abawerako. <ref name=":0" /> === Idi Amin n'okugwa === ==== Okugezaako Okukwata Amin ==== [[:en:Idi_Amin|Idi Amin]], omukungu w’amagye ga Uganda eyatuuka n’okukulembera okuwamba gavumenti ya [[:en:Milton_Obote|Apollo Milton Obote]] n’afuuka [[:en:President_of_Uganda|Pulezidenti wa Uganda]] owookusatu, ye yatuuka n’okusazaamu emirimu gya Basil Kiiza Bataringaya egy’ebyobufuzi n’okukkakkana ng’obulamu bwe. Enjawukana yabalukawo wakati wa [[:en:Idi_Amin|Idi Amin]] ne [[:en:Milton_Obote|Pulezidenti Apollo Milton Obote]] eyayongera okusajjuka [[:en:Idi_Amin|Idi Amin]] okwenyigira mu [[:en:First_Sudanese_Civil_War|lutalo lw'omunda mu Sudan eyasooka]] okuva ku nkambi ya Idi Amin mu kitundu kya [[:en:West_Nile_region|West Nile]] mu [[:en:Uganda|Uganda]] n'ebigambibwa nti [[:en:Idi_Amin|Amin]] yali awagira okugezaako okutta [[:en:Milton_Obote|Obote]] mu 1969, enjawukana eyatuuka n'okuviirako [[Milton Obote|Obote]] okuggya [[:en:Idi_Amin|Amin]] ku kifo kye nga omuduumizi [[:en:Uganda_People's_Defence_Force|w'amagye gonna aga Uganda]] eri omuduumizi [[:en:Army_of_Uganda|w'amagye ga Uganda]] . <ref name="britishcouncil">{{cite web |date=2 February 1971 |title=General Idi Amin overthrows Ugandan government |url=http://www.britishcouncil.org/learnenglish-central-history-amin.htm |archive-url=https://web.archive.org/web/20070225004054/http://www.britishcouncil.org/learnenglish-central-history-amin.htm |archive-date=25 February 2007 |access-date=8 August 2009 |publisher=British Council}}</ref> [[:en:Milton_Obote|Idi Amin]] yalabibwa ng’omuntu ow’obulabe eri gavumenti ya [[Milton Obote|Obote]], era [[:en:Milton_Obote|Apollo Milton Obote]] yalina Basil Kiiza Bataringaya okuteekebwa ku buvunaanyizibwa bw’okugezaako okukwata [[:en:Idi_Amin|Amin]] mu nkukutu mu ssaawa esembayo . <ref name=":6">{{cite web |last=Mugabe |first=Faustin |date=12 March 2016 |title=How Bataringaya risked to arrest Amin |url=https://www.monitor.co.ug/News/National/Bataringaya-risked-arrest-Amin/688334-3113094-5lfp9j/index.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20190110042400/https://www.monitor.co.ug/News/National/Bataringaya-risked-arrest-Amin/688334-3113094-5lfp9j/index.html |archive-date=10 January 2019 |website=The Daily Monitor}}</ref> Pulezidenti [[:en:Milton_Obote|Obote]] yagenda mu lukungaana olwatuula mu Gwoluberyeberye wa 1971 ne Katikkiro [[:en:Conservative_Party_(UK)|wa Bungereza ow'ekibiina kya Conservative]] [[:en:Edward_Heath|Edward Heath]] ng'ali wamu n'abakulembeze ba Afrika abalala nga Pulezidenti [[:en:Julius_Nyerere|Julius Nyerere]] owa [[:en:Tanzania|Tanzania]] ne Pulezidenti [[:en:Kenneth_Kaunda|Kenneth Kaunda]] owa [[:en:Zambia|Zambia]] okumalamu [[:en:Edward_Heath|Ssaabaminisita Heath]] amaanyi okuggyawo envumbo Bungereza gye yalina ku kuguza [[:en:Apartheid_South_Africa|gavumenti y'obusosoze mu mawanga mu South Afrika]] [[:en:Arms_industry|emmundu]] . <ref name=":7">{{Cite book |last=Nyeko-Jones |first=Jennifer |date=7 September 2011 |title=The Silent Sunset: A Daughter's Memoir |url=https://books.google.com/books?id=VQ6TvY_lJtIC&q=basil+bataringaya&pg=PA89 |publisher=AuthorHouse |isbn=9781456788964 |language=en}}</ref> Bwe yali eyo, [[:en:Milton_Obote|Obote]] yategedde ku kaweefube omulala Amin gwe yagezaako okutta obulamu bwe, era n’awa Basil Bataringaya omulimu gw’okukulembera akakiiko ‘akatta abantu’ akaatuuka n’okutandika okukwata Amin. <ref name=":7" /> Nga 24 Ogwoluberyeberye wa 1971 Bataringaya yagezaako okukozesa [[:en:Uganda_National_Police|Poliisi y'eggwanga lya Uganda]] okulumba Command Post ya Amin e Kololo mu [[:en:Kampala|Kampala]] n'akwata Amin ku misango egyekuusa ku kugezaako okutta omuntu ne kkooti y'amagye mu 1969 olw'okukozesa [[:en:Embezzlement|obubi ssente z'amagye]] . <ref name=":6" /> Amin yategeera enteekateeka eno ng'ayita mu bakessi mu gavumenti [[:en:Milton_Obote|Obote]], n'oluvannyuma n'atandika okuwamba gavumenti mu kiro ekyo, n'aggyawo gavumenti [[:en:Milton_Obote|ya Obote]] nga 25 Ogwoluberyeberye wa 1971 n'asiba Bataringaya. <ref name=":6" /> ==== Okukwatibwa n’okusibwa ==== Bataringaya y’omu ku Bannayuganda abaasooka okusibirwa gavumenti empya [[Idi Amin|eya Idi Amin]] . Mu wiiki eyaddirira Idi Amin [[1971 Ugandan coup d'etat|okuwamba gavumenti]], Amin yagoba baminisita ba gavumenti [[Milton Obote|ya Obote]] bonna kyokka teyasiba muntu yenna mu mangu okuggyako Bataringaya. Nga 28 Ogwoluberyeberye wa 1971, nga wayise ennaku ssatu bukya kuwamba gavumenti, [[Idi Amin]] yaleeta [[:en:Political_prisoner|abasibe b'ebyobufuzi]] ataano mu bataano abaali basibiddwa gavumenti ya [[:en:Apollo_Milton_Obote|Apollo Milton Obote]] ku [[:en:Entebbe_International_Airport|kisaawe ky'ennyonyi Entebbe]] n'abasumulula, ate n'aleeta Bataringaya ku mukolo guno mu [[:en:Jeep|Jeep]] y'amagye ng'akuumibwa n'emmundu, era ye yali [[:en:Political_prisoner|omusibe w'ebyobufuzi]] yekka ataasumululwa wadde nga Amin yagamba nti "te weetaaga." okutya obukuumi bwammwe okuva [[:en:History_of_Uganda_(1971–79)|gavumenti]] empya lw'eyagala okugatta Bannayuganda okusinga ekintu ekirala kyonna". <ref>{{Cite news|url=https://www.nytimes.com/1971/01/29/archives/ugandas-new-ruler-releases-55-political-prisoners.html|title=Uganda's New Ruler Releases 55 Political Prisoners|date=29 January 1971|work=The New York Times|access-date=10 January 2019|language=en-US|issn=0362-4331}}</ref> Bataringaya yabuuzibwa [[:en:Idi_Amin|Amin]] mu buntu, nga kirabika gye yabikkula abaserikale abalala abaali bakola okukwata [[Idi Amin|Amin]] nga 24 Ogwoluberyeberye wa 1971. == Okufa == Bwe yali mu kaduukulu, Bataringaya [[:en:Torture|yatulugunyizibwa]] era n’asibibwa mu [[Ekkomera ly'e Makindye|kkomera e Makindye]]. <ref>{{Cite book |last=Decker |first=Alicia C. |date=15 November 2014 |title=In Idi Amin's Shadow: Women, Gender, and Militarism in Uganda |url=https://books.google.com/books?id=9JKdBAAAQBAJ&q=interior+Minister+Basil+Bataringaya&pg=PT18 |publisher=Ohio University Press |isbn=9780821445020 |language=en}}</ref> Olwo Bataringaya n’asindikibwa ku njegoyego z’ekibuga [[:en:Mbarara|Mbarara]], gye [[:en:Dismemberment|baamutema ebitundu by’omubiri]] nga mulamu. <ref name=":10">{{Cite book |last=Mutibwa |first=Phares Mukasa |date=1992 |title=Uganda Since Independence: A Story of Unfulfilled Hopes |url=https://books.google.com/books?id=EkSP9XUIAKsC&q=bataringaya&pg=PA100 |publisher=Africa World Press |isbn=9780865433571 |language=en}}</ref> Olwo omutwe gwe ogwasalibwako ne guteekebwa ku kikondo, ne gugenda nga gugenda okwetooloola ekibuga [[:en:Mbarara|Mbarara]] okutuusa lwe gwatuuka n’okwolesebwa mu bbaalakisi [[:en:Mbarara|y’e Mbarara]] . <ref name=":11">{{Cite journal |date=1975 |title=Amin's Death Roll |journal=[[Transition Magazine|Transition]] |publisher=Indiana University Press on behalf of the [[Hutchins Center for African and African American Research]] at Harvard University |volume=49 |issue=49 |pages=17–27 |jstor=2934890}}</ref> Ekifaananyi ky'abajaasi [[Idi Amin|ba Amin]] nga bakulembedde Bataringaya ku [[:en:Jeep|Jeep]] y'amagye okutuuka ku kuttibwa kwe kyakwatibwa ne kisaasaanyizibwa, ekimu ku bifaananyi ebitono ebikyaliwo ebiraga obukakafu nti [[Idi Amin]] atta abavuganya mu byobufuzi. Amangu ddala nga Bataringaya amaze okuttibwa, n’ekibinja kye eky’obwesigwa eky’abaali bakolagana nabo kyattibwa, nga muno mwe mwali Tibayunga, Katuramu, Rubashoka, Bekunda, Kanyonyore, Kibeherere, Rukare, Bitarisha, Kabaterine, Kanisi, ne Marengane. <ref name=":11">{{Cite journal |date=1975 |title=Amin's Death Roll |journal=[[Transition Magazine|Transition]] |publisher=Indiana University Press on behalf of the [[Hutchins Center for African and African American Research]] at Harvard University |volume=49 |issue=49 |pages=17–27 |jstor=2934890}}</ref> [[Edith Mary Bataringaya]], mukyala wa Bataringaya era eyali akulira ekibiina [[Uganda Council of Women|ekigatta abakyala ekya Uganda Council of Women]], yattibwa mu 1977 mu kiseera we yalongoosebwa oluvannyuma Idi Amin, nga kigambibwa nti yattibwa mu mikono gya [[Juma Bashir]], Gavana [[Yuganda|w'essaza ly'amaserengeta ga Uganda]] . <ref name=":10">{{Cite book |last=Mutibwa |first=Phares Mukasa |date=1992 |title=Uganda Since Independence: A Story of Unfulfilled Hopes |url=https://books.google.com/books?id=EkSP9XUIAKsC&q=bataringaya&pg=PA100 |publisher=Africa World Press |isbn=9780865433571 |language=en}}</ref> Oluvannyuma omulambo gwe ogwayokebwa gwasangibwa ku ttaka e Mbarara erya famire ya Bataringaya. <ref name=":9">{{Cite book |last=Stokes |first=Brigid |title=Memories. |publisher=Daughters of Mary and Joseph |location=Mbarara, Uganda}}</ref> == Obulamu bw’amaka n’obw’obuntu == === Obufumbo ne Edith Mary Bataringaya === Basil Kiiza Bataringaya yafumbirwa [[Edith Mary Bataringaya]], eyakola ennyo mu bulamu bwe n’ebyobufuzi mu Uganda. Edith Mary Bataringaya yazaalibwa Edith Mary Kaijuka mu kibuga [[Kabale]] mu Western Region mu Protectorate ya Uganda, era nga muwala wa Reverend Kaijuka ow’oku lusozi Bugongi. <ref>{{Cite web |last=Mulera |first=Muniini K |date=17 April 2016 |title=Kihanga Boys Primary School: Remembering my headmasters, my teachers and the buildings |url=https://mulerasfireplace.com/kihanga-boys-primary-school-remembering-my-headmasters-my-teachers-and-the-buildings/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20190110181612/https://mulerasfireplace.com/kihanga-boys-primary-school-remembering-my-headmasters-my-teachers-and-the-buildings/ |archive-date=10 January 2019 |website=Mulera's Fireplace}}</ref> Edith Mary Bataringaya yatambulanga nnyo ne bba ku lugendo lwe olw’ensi yonna ng’akiikirira [[Yuganda|Uganda]] ebweru w’eggwanga, ng’agenda naye mu Amerika. Edith Mary Bataringaya era yatandikawo ekibiina ky'abakyala ekya Uganda Women's Union ne [[Uganda Council of Women]] ng'ali wamu ne Rhoda Kalema ne Theresa Mbire. <ref>{{Cite web |date=12 February 2014 |title=A group of Ugandans in Israel during the 1967 war! |url=http://ugandansatheart.blogspot.com/2014/02/uah-group-of-ugandans-in-israel-during.html |archive-url=https://web.archive.org/web/20190110182350/http://ugandansatheart.blogspot.com/2014/02/uah-group-of-ugandans-in-israel-during.html |archive-date=10 January 2019 |website=Ugandans at Heart}}</ref> Edith Mary Bataringaya yagenda mu maaso n'emirimu gya bba n'Eklezia Katolika mu Uganda oluvannyuma lw'okuttibwa kwa Basil Kiiza Bataringaya. <ref name=":9">{{Cite book |last=Stokes |first=Brigid |title=Memories. |publisher=Daughters of Mary and Joseph |location=Mbarara, Uganda}}</ref> Edith Mary Bataringaya yatuuka n'okwokebwa nga mulamu era n'attibwa gavumenti ya [[Idi Amin|Amin]], nga kigambibwa nti yattibwa mu mikono gya Juma Bashir Gavana [[:en:Western_Region,_Uganda|w'essaza ly'amaserengeta ga Uganda]] . <ref name=":10">{{Cite book |last=Mutibwa |first=Phares Mukasa |date=1992 |title=Uganda Since Independence: A Story of Unfulfilled Hopes |url=https://books.google.com/books?id=EkSP9XUIAKsC&q=bataringaya&pg=PA100 |publisher=Africa World Press |isbn=9780865433571 |language=en}}</ref> Basil Kiiza ne Edith Mary Bataringaya baazaala abaana munaana okuli Dr. Grace Bataringaya, Kenneth Bataringaya, Winifred Bataringaya, Dr. Jacqueline Bataringaya, Janette Bataringaya, Dr. Juliet Bataringaya, Dr. Geoffrey Basil Bataringaya ne Dr. Aisha Bataringaya-Sekalala. Abaana bano baafuuka bamulekwa mu 1977 ng’abazadde bombi battibwa gavumenti [[Idi Amin|ya Amin]] . Muganda wa Edith Mary Bataringaya, Dr. [[Emmanuel Kaijuka]] oluvannyuma eyakola nga [[Ugandan Commissioner of Health|kaminsona w’ebyobulamu mu Uganda]], ye yakuza abaana abaali bakyali bato nga bamulekwa oluvannyuma lw’okuttibwa kwa bazadde baabwe. Mu 1985, abaana omunaana baddamu okukwatagana omulundi ogwasooka bukya nnyaabwe attibwa mu kabuga k’e [[:en:Muyenga|Muyenga]], mu Uganda. Abaana baabwe bonna baagenda mu maaso n’emirimu egy’obuwanguzi okuva mu 2003: Grace Bataringaya [[:en:Veterinary_physician|musawo w’ebisolo]] era manager w’emikolo, Kenneth Bataringaya musuubuzi addukanya ekibanja ky’amaka, Dr. Jacqueline Bataringaya musawo wa [[:en:ActionAid|Action Aid]] ng’akolera mu [[:en:Harare|Harare]], Zimbabwe, Janette Bataringaya akola mu Public Health e [[:en:Boston|Boston]], Massachusetts mu Amerika, Dr. Juliet Bataringaya musawo akolera mu [[:en:World_Health_Organization|kitongole ky’ebyobulamu mu nsi yonna]], era Dr. Aisha Bataringaya-Sekalala (née Bataringaya) yali asoma mu [[:en:University_of_the_Western_Cape|yunivasite y’e Western Cape]] mu South Africa. === Endowooza z’eddiini === Bataringaya yali [[:en:Catholic_Church|Mukatoliki]] era nga yeenyigira mu [[:en:Catholic_Church_in_Uganda|Klezia Katolika mu Uganda]] ekiseera kyonna kye yamala mu by’ensoma n’ebyobufuzi. Bataringaya yasomera mu ssomero ly’Abakatoliki ku [[:en:St._Leo's_College,_Kyegobe|St. Leo’s College, Kyegobe]] mu [[:en:Tooro_Kingdom|Tooro]], era okukkakkana ng’addukanya amasomero g’Abakatuliki gonna e [[:en:Ankole|Ankole]] nga tannayingira byabufuzi. <ref name=":1">{{Cite book |year=1968 |title=Who's Who in East Africa 1967–1968 |publisher=Marco Publishers |location=[[Nairobi]], [[Kenya]]}}</ref> Bataringaya era yakola ng’omukwanaganya wakati [[:en:Catholic_Church_in_Uganda|w’Eklezia Katolika mu Uganda]] ne [[:en:Ugandan_government|gavumenti ya Uganda]] nayo, ng’akolagana n’Eklezia [[:en:Catholic_Church_in_Uganda|Katolika mu Uganda]] okuzimba amasomero n’amalwaliro mu [[Yuganda|Uganda]] yonna . <ref name=":9">{{Cite book |last=Stokes |first=Brigid |title=Memories. |publisher=Daughters of Mary and Joseph |location=Mbarara, Uganda}}</ref> == Ebijuliziddwa == 9ihl019vr0la7nxeyiaf4ufw6yo2zfm Christopher Kibanzanga 0 13285 49865 49864 2026-05-07T12:00:20Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1348833441|Christopher Kibanzanga]]" 49865 wikitext text/x-wiki '''Christopher Mbalibula Taban Kibanzanga''' (yazaalibwa 22 Ogwoluberyeberye 1967) [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi era mulangira okuva mu [[:en:Rwenzururu|Bwakabaka bwa Rwenzururu]]. Yaliko omubaka wa Palamenti eyalwa mu kifo ekyo ng’akola nga Minisita w’ebyobulimi mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] okuva mu Gwomukaaga 2016 okutuuka mu Gwokutaano 2021.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}</ref> Kibanzanga emirimu gy’ebyobufuzi yagitandikira ku ludda oluvuganya gavumenti era nga y'omu ku baatandika ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC). Mu 2015, yeyunga ku kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM) ekintu ekyavumirirwa ennyo abantu.<ref name="NTVDefection">{{Cite web |date=2015-09-02 |title=FDC's Christopher Kibanzanga crosses to NRM |url=http://www.ntv.co.ug/news/politics/02/sep/2015/fdcs-christopher-kibanzanga-crosses-nrm-8431 |access-date=2025-06-07 |website=NTV Uganda}}</ref> == Obuto bwe n’obuyigirize == Christopher Kibanzanga yazaalibwa nga 22 Ogwoluberyeberye 1967 mu [[Kasese (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kasese]], mu Bugwanjuba bwa Uganda. Mutabani wa [[:en:Isaya_Mukirania|Isaya Mukirania]], omutandisi era kabaka eyasooka ( ''Omusinga'' ) ow’Obwakabaka bwa Rwenzururu. Mukulu we ye [[Charles Mumbere]] Omusinga wa [[:en:Rwenzururu|Rwenzururu]] afuga.<ref name="ObserverBrother">{{Cite web |date=2016-12-07 |title=Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee |url=https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee |access-date=2025-06-07 |website=The Observer – Uganda}}</ref> Pulayimale yagisomera Kasese nga tannaba kwegatta ku St. Mary's College, Kisubi. Oluvannyuma yasomera ku Old Kampala Senior Secondary School okusoma A-Levels. Yaweebwa ekifo ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], gye yatikkirwa diguli ya Bachelor of Arts mu Social Sciences. Alina ne postgraduate certificate mu Public Administration and Management.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}</ref> == Ebyobufuzi == === Omulimu gwa palamenti n’oludda oluvuganya === Kibanzanga yasooka okulondebwa mu Palamenti ya Uganda mu 1996 okukiikirira Busongora County South mu Disitulikiti y’e Kasese. Yaddamu okulondebwa mu 2001 ne 2006, n’aweereza ebisanja bisatu eby’omuddiring’anwa.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu kusooka yakwatagana n'oludda oluvuganya, yafuuka omu ku batandikawo ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC) bwe kyatandikibwawo nga mu 2005.<ref name="KiggunduWhyICrossed">Kiggundu, Edris (27 January 2016). [https://web.archive.org/web/20171030022537/http://allafrica.com/stories/201601271039.html "Uganda: Ex-MP Kibanzanga – Why I Crossed From FDC to NRM"]. ''The Observer (Kampala)''. Archived from [https://allafrica.com/stories/201601271039.html the original] on 30 October 2017. Retrieved 9 July 2017.</ref> Mu kiseera kye yamala mu ludda oluvuganya gavumenti, yakola emirimu egy’oku ntikko egiwerako mu kabineti y’ekisiikirize mu Uganda, omuli Minisita ow’ekisiikirize ow’obwapulezidenti n’okulwanyisa enguzi, n’oluvannyuma n’afuuka Minisita ow’ekisiikirize ow’ebyamawulire n’okulungamya eggwanga.<ref>[http://www.accessmylibrary.com/article-1G1-150351585/ugandan-opposition-appeals-fewer.html Ugandan opposition appeals for fewer presidential advisors.] from [[BBC Monitoring]] International Reports, 27 August 2006 (archived at AccessMyLibrary.com)</ref> Mu Gwokusatu 2010, yaweerezaako akaseera katono ng’akola ng’omukulembeze w’oludda oluvuganya gavumenti mu Palamenti (Uganda).<ref>[https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/pile-pressure-on-museveni-opposition-1533800 "Pile pressure on Museveni – opposition"]. ''Daily Monitor''. 14 March 2010. Retrieved 7 June 2025.</ref> gz743qikmvrkfzqsoc8eb92br0x055a 49866 49865 2026-05-07T12:06:19Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1348833441|Christopher Kibanzanga]]" 49866 wikitext text/x-wiki '''Christopher Mbalibula Taban Kibanzanga''' (yazaalibwa 22 Ogwoluberyeberye 1967) [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi era mulangira okuva mu [[:en:Rwenzururu|Bwakabaka bwa Rwenzururu]]. Yaliko omubaka wa Palamenti eyalwa mu kifo ekyo ng’akola nga Minisita w’ebyobulimi mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] okuva mu Gwomukaaga 2016 okutuuka mu Gwokutaano 2021.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}</ref> Kibanzanga emirimu gy’ebyobufuzi yagitandikira ku ludda oluvuganya gavumenti era nga y'omu ku baatandika ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC). Mu 2015, yeyunga ku kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM) ekintu ekyavumirirwa ennyo abantu.<ref name="NTVDefection">{{Cite web |date=2015-09-02 |title=FDC's Christopher Kibanzanga crosses to NRM |url=http://www.ntv.co.ug/news/politics/02/sep/2015/fdcs-christopher-kibanzanga-crosses-nrm-8431 |access-date=2025-06-07 |website=NTV Uganda}}</ref> == Obuto bwe n’obuyigirize == Christopher Kibanzanga yazaalibwa nga 22 Ogwoluberyeberye 1967 mu [[Kasese (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kasese]], mu Bugwanjuba bwa Uganda. Mutabani wa [[:en:Isaya_Mukirania|Isaya Mukirania]], omutandisi era kabaka eyasooka ( ''Omusinga'' ) ow’Obwakabaka bwa Rwenzururu. Mukulu we ye [[Charles Mumbere]] Omusinga wa [[:en:Rwenzururu|Rwenzururu]] afuga.<ref name="ObserverBrother">{{Cite web |date=2016-12-07 |title=Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee |url=https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee |access-date=2025-06-07 |website=The Observer – Uganda}}</ref> Pulayimale yagisomera Kasese nga tannaba kwegatta ku St. Mary's College, Kisubi. Oluvannyuma yasomera ku Old Kampala Senior Secondary School okusoma A-Levels. Yaweebwa ekifo ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], gye yatikkirwa diguli ya Bachelor of Arts mu Social Sciences. Alina ne postgraduate certificate mu Public Administration and Management.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}</ref> == Ebyobufuzi == === Omulimu gwa palamenti n’oludda oluvuganya === Kibanzanga yasooka okulondebwa mu Palamenti ya Uganda mu 1996 okukiikirira Busongora County South mu Disitulikiti y’e Kasese. Yaddamu okulondebwa mu 2001 ne 2006, n’aweereza ebisanja bisatu eby’omuddiring’anwa.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu kusooka yakwatagana n'oludda oluvuganya, yafuuka omu ku batandikawo ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC) bwe kyatandikibwawo nga mu 2005.<ref name="KiggunduWhyICrossed">Kiggundu, Edris (27 January 2016). [https://web.archive.org/web/20171030022537/http://allafrica.com/stories/201601271039.html "Uganda: Ex-MP Kibanzanga – Why I Crossed From FDC to NRM"]. ''The Observer (Kampala)''. Archived from [https://allafrica.com/stories/201601271039.html the original] on 30 October 2017. Retrieved 9 July 2017.</ref> Mu kiseera kye yamala mu ludda oluvuganya gavumenti, yakola emirimu egy’oku ntikko egiwerako mu kabineti y’ekisiikirize mu Uganda, omuli Minisita ow’ekisiikirize ow’obwapulezidenti n’okulwanyisa enguzi, n’oluvannyuma n’afuuka Minisita ow’ekisiikirize ow’ebyamawulire n’okulungamya eggwanga.<ref>[http://www.accessmylibrary.com/article-1G1-150351585/ugandan-opposition-appeals-fewer.html Ugandan opposition appeals for fewer presidential advisors.] from [[BBC Monitoring]] International Reports, 27 August 2006 (archived at AccessMyLibrary.com)</ref> Mu Gwokusatu 2010, yaweerezaako akaseera katono ng’akola ng’omukulembeze w’oludda oluvuganya gavumenti mu Palamenti (Uganda).<ref>[https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/pile-pressure-on-museveni-opposition-1533800 "Pile pressure on Museveni – opposition"]. ''Daily Monitor''. 14 March 2010. Retrieved 7 June 2025.</ref> Mu 2011, oluvannyuma lw’okumala ebisanja bisatu ng’omubaka wa Palamenti, Kibanzanga yasalawo obutaddamu kwesimbawo. Wabula yavuganya ku bwa Ssentebe bwa LCV (District) ku Disitulikiti y’e Kasese ku tikiti ya FDC kyokka n’awangulwa eyali ku ntebe, Lt. Col. Mawa Muhindo.<ref name="AsiimweExit">Asiimwe, Wilson (1 September 2015). [https://www.ugandadecides.com/news-details.php?cat=8&news=540 "Kasese celebrates as Kibanzanga exits FDC"]. ''Uganda Decides''. Retrieved 7 June 2025.</ref> nocywnzmbdjr3msn6u0ktjjs6j9tiwf 49867 49866 2026-05-07T12:08:09Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1348833441|Christopher Kibanzanga]]" 49867 wikitext text/x-wiki '''Christopher Mbalibula Taban Kibanzanga''' (yazaalibwa 22 Ogwoluberyeberye 1967) [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi era mulangira okuva mu [[:en:Rwenzururu|Bwakabaka bwa Rwenzururu]]. Yaliko omubaka wa Palamenti eyalwa mu kifo ekyo ng’akola nga Minisita w’ebyobulimi mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] okuva mu Gwomukaaga 2016 okutuuka mu Gwokutaano 2021.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}</ref> Kibanzanga emirimu gy’ebyobufuzi yagitandikira ku ludda oluvuganya gavumenti era nga y'omu ku baatandika ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC). Mu 2015, yeyunga ku kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM) ekintu ekyavumirirwa ennyo abantu.<ref name="NTVDefection">{{Cite web |date=2015-09-02 |title=FDC's Christopher Kibanzanga crosses to NRM |url=http://www.ntv.co.ug/news/politics/02/sep/2015/fdcs-christopher-kibanzanga-crosses-nrm-8431 |access-date=2025-06-07 |website=NTV Uganda}}</ref> == Obuto bwe n’obuyigirize == Christopher Kibanzanga yazaalibwa nga 22 Ogwoluberyeberye 1967 mu [[Kasese (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kasese]], mu Bugwanjuba bwa Uganda. Mutabani wa [[:en:Isaya_Mukirania|Isaya Mukirania]], omutandisi era kabaka eyasooka ( ''Omusinga'' ) ow’Obwakabaka bwa Rwenzururu. Mukulu we ye [[Charles Mumbere]] Omusinga wa [[:en:Rwenzururu|Rwenzururu]] afuga.<ref name="ObserverBrother">{{Cite web |date=2016-12-07 |title=Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee |url=https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee |access-date=2025-06-07 |website=The Observer – Uganda}}</ref> Pulayimale yagisomera Kasese nga tannaba kwegatta ku St. Mary's College, Kisubi. Oluvannyuma yasomera ku Old Kampala Senior Secondary School okusoma A-Levels. Yaweebwa ekifo ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], gye yatikkirwa diguli ya Bachelor of Arts mu Social Sciences. Alina ne postgraduate certificate mu Public Administration and Management.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}</ref> == Ebyobufuzi == === Omulimu gwa palamenti n’oludda oluvuganya === Kibanzanga yasooka okulondebwa mu Palamenti ya Uganda mu 1996 okukiikirira Busongora County South mu Disitulikiti y’e Kasese. Yaddamu okulondebwa mu 2001 ne 2006, n’aweereza ebisanja bisatu eby’omuddiring’anwa.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu kusooka yakwatagana n'oludda oluvuganya, yafuuka omu ku batandikawo ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC) bwe kyatandikibwawo nga mu 2005.<ref name="KiggunduWhyICrossed">Kiggundu, Edris (27 January 2016). [https://web.archive.org/web/20171030022537/http://allafrica.com/stories/201601271039.html "Uganda: Ex-MP Kibanzanga – Why I Crossed From FDC to NRM"]. ''The Observer (Kampala)''. Archived from [https://allafrica.com/stories/201601271039.html the original] on 30 October 2017. Retrieved 9 July 2017.</ref> Mu kiseera kye yamala mu ludda oluvuganya gavumenti, yakola emirimu egy’oku ntikko egiwerako mu kabineti y’ekisiikirize mu Uganda, omuli Minisita ow’ekisiikirize ow’obwapulezidenti n’okulwanyisa enguzi, n’oluvannyuma n’afuuka Minisita ow’ekisiikirize ow’ebyamawulire n’okulungamya eggwanga.<ref>[http://www.accessmylibrary.com/article-1G1-150351585/ugandan-opposition-appeals-fewer.html Ugandan opposition appeals for fewer presidential advisors.] from [[BBC Monitoring]] International Reports, 27 August 2006 (archived at AccessMyLibrary.com)</ref> Mu Gwokusatu 2010, yaweerezaako akaseera katono ng’akola ng’omukulembeze w’oludda oluvuganya gavumenti mu Palamenti (Uganda).<ref>[https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/pile-pressure-on-museveni-opposition-1533800 "Pile pressure on Museveni – opposition"]. ''Daily Monitor''. 14 March 2010. Retrieved 7 June 2025.</ref> Mu 2011, oluvannyuma lw’okumala ebisanja bisatu ng’omubaka wa Palamenti, Kibanzanga yasalawo obutaddamu kwesimbawo. Wabula yavuganya ku bwa Ssentebe bwa LCV (District) ku Disitulikiti y’e Kasese ku tikiti ya FDC kyokka n’awangulwa eyali ku ntebe, Lt. Col. Mawa Muhindo.<ref name="AsiimweExit">Asiimwe, Wilson (1 September 2015). [https://www.ugandadecides.com/news-details.php?cat=8&news=540 "Kasese celebrates as Kibanzanga exits FDC"]. ''Uganda Decides''. Retrieved 7 June 2025.</ref> === Okwewaggula okudda mu NRM n’okulondebwa ku bwaminisita === p762dt7y0f8xrcsruckahzsow0gxzi8 49868 49867 2026-05-07T12:09:54Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1348833441|Christopher Kibanzanga]]" 49868 wikitext text/x-wiki '''Christopher Mbalibula Taban Kibanzanga''' (yazaalibwa 22 Ogwoluberyeberye 1967) [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi era mulangira okuva mu [[:en:Rwenzururu|Bwakabaka bwa Rwenzururu]]. Yaliko omubaka wa Palamenti eyalwa mu kifo ekyo ng’akola nga Minisita w’ebyobulimi mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] okuva mu Gwomukaaga 2016 okutuuka mu Gwokutaano 2021.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}</ref> Kibanzanga emirimu gy’ebyobufuzi yagitandikira ku ludda oluvuganya gavumenti era nga y'omu ku baatandika ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC). Mu 2015, yeyunga ku kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM) ekintu ekyavumirirwa ennyo abantu.<ref name="NTVDefection">{{Cite web |date=2015-09-02 |title=FDC's Christopher Kibanzanga crosses to NRM |url=http://www.ntv.co.ug/news/politics/02/sep/2015/fdcs-christopher-kibanzanga-crosses-nrm-8431 |access-date=2025-06-07 |website=NTV Uganda}}</ref> == Obuto bwe n’obuyigirize == Christopher Kibanzanga yazaalibwa nga 22 Ogwoluberyeberye 1967 mu [[Kasese (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kasese]], mu Bugwanjuba bwa Uganda. Mutabani wa [[:en:Isaya_Mukirania|Isaya Mukirania]], omutandisi era kabaka eyasooka ( ''Omusinga'' ) ow’Obwakabaka bwa Rwenzururu. Mukulu we ye [[Charles Mumbere]] Omusinga wa [[:en:Rwenzururu|Rwenzururu]] afuga.<ref name="ObserverBrother">{{Cite web |date=2016-12-07 |title=Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee |url=https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee |access-date=2025-06-07 |website=The Observer – Uganda}}</ref> Pulayimale yagisomera Kasese nga tannaba kwegatta ku St. Mary's College, Kisubi. Oluvannyuma yasomera ku Old Kampala Senior Secondary School okusoma A-Levels. Yaweebwa ekifo ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], gye yatikkirwa diguli ya Bachelor of Arts mu Social Sciences. Alina ne postgraduate certificate mu Public Administration and Management.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}</ref> == Ebyobufuzi == === Omulimu gwa palamenti n’oludda oluvuganya === Kibanzanga yasooka okulondebwa mu Palamenti ya Uganda mu 1996 okukiikirira Busongora County South mu Disitulikiti y’e Kasese. Yaddamu okulondebwa mu 2001 ne 2006, n’aweereza ebisanja bisatu eby’omuddiring’anwa.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu kusooka yakwatagana n'oludda oluvuganya, yafuuka omu ku batandikawo ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC) bwe kyatandikibwawo nga mu 2005.<ref name="KiggunduWhyICrossed">Kiggundu, Edris (27 January 2016). [https://web.archive.org/web/20171030022537/http://allafrica.com/stories/201601271039.html "Uganda: Ex-MP Kibanzanga – Why I Crossed From FDC to NRM"]. ''The Observer (Kampala)''. Archived from [https://allafrica.com/stories/201601271039.html the original] on 30 October 2017. Retrieved 9 July 2017.</ref> Mu kiseera kye yamala mu ludda oluvuganya gavumenti, yakola emirimu egy’oku ntikko egiwerako mu kabineti y’ekisiikirize mu Uganda, omuli Minisita ow’ekisiikirize ow’obwapulezidenti n’okulwanyisa enguzi, n’oluvannyuma n’afuuka Minisita ow’ekisiikirize ow’ebyamawulire n’okulungamya eggwanga.<ref>[http://www.accessmylibrary.com/article-1G1-150351585/ugandan-opposition-appeals-fewer.html Ugandan opposition appeals for fewer presidential advisors.] from [[BBC Monitoring]] International Reports, 27 August 2006 (archived at AccessMyLibrary.com)</ref> Mu Gwokusatu 2010, yaweerezaako akaseera katono ng’akola ng’omukulembeze w’oludda oluvuganya gavumenti mu Palamenti (Uganda).<ref>[https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/pile-pressure-on-museveni-opposition-1533800 "Pile pressure on Museveni – opposition"]. ''Daily Monitor''. 14 March 2010. Retrieved 7 June 2025.</ref> Mu 2011, oluvannyuma lw’okumala ebisanja bisatu ng’omubaka wa Palamenti, Kibanzanga yasalawo obutaddamu kwesimbawo. Wabula yavuganya ku bwa Ssentebe bwa LCV (District) ku Disitulikiti y’e Kasese ku tikiti ya FDC kyokka n’awangulwa eyali ku ntebe, Lt. Col. Mawa Muhindo.<ref name="AsiimweExit">Asiimwe, Wilson (1 September 2015). [https://www.ugandadecides.com/news-details.php?cat=8&news=540 "Kasese celebrates as Kibanzanga exits FDC"]. ''Uganda Decides''. Retrieved 7 June 2025.</ref> === Okwewaggula okudda mu NRM n’okulondebwa ku bwaminisita === Mu Gwomunaana 2015, oluvannyuma lw’ekiseera ng’avudde mu byobufuzi eby’okulonda, Kibanzanga yalangirira nti avudde mu kibiina kya FDC n’adda mu kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM), ekintu ekyasikiriza ennyo emikutu gy’amawulire. Yategeezezza nti okusalawo kwe kwava ku kwagala okukolagana ne gavumenti okuleeta enkulaakulana mu kitundu ky’ewaabwe e Rwenzori. 5bj1pt56h65ttgcf2qd22hngnbl1jtn 49869 49868 2026-05-07T12:15:17Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1348833441|Christopher Kibanzanga]]" 49869 wikitext text/x-wiki '''Christopher Mbalibula Taban Kibanzanga''' (yazaalibwa 22 Ogwoluberyeberye 1967) [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi era mulangira okuva mu [[:en:Rwenzururu|Bwakabaka bwa Rwenzururu]]. Yaliko omubaka wa Palamenti eyalwa mu kifo ekyo ng’akola nga Minisita w’ebyobulimi mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] okuva mu Gwomukaaga 2016 okutuuka mu Gwokutaano 2021.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}</ref> Kibanzanga emirimu gy’ebyobufuzi yagitandikira ku ludda oluvuganya gavumenti era nga y'omu ku baatandika ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC). Mu 2015, yeyunga ku kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM) ekintu ekyavumirirwa ennyo abantu.<ref name="NTVDefection">{{Cite web |date=2015-09-02 |title=FDC's Christopher Kibanzanga crosses to NRM |url=http://www.ntv.co.ug/news/politics/02/sep/2015/fdcs-christopher-kibanzanga-crosses-nrm-8431 |access-date=2025-06-07 |website=NTV Uganda}}</ref> == Obuto bwe n’obuyigirize == Christopher Kibanzanga yazaalibwa nga 22 Ogwoluberyeberye 1967 mu [[Kasese (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kasese]], mu Bugwanjuba bwa Uganda. Mutabani wa [[:en:Isaya_Mukirania|Isaya Mukirania]], omutandisi era kabaka eyasooka ( ''Omusinga'' ) ow’Obwakabaka bwa Rwenzururu. Mukulu we ye [[Charles Mumbere]] Omusinga wa [[:en:Rwenzururu|Rwenzururu]] afuga.<ref name="ObserverBrother">{{Cite web |date=2016-12-07 |title=Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee |url=https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee |access-date=2025-06-07 |website=The Observer – Uganda}}</ref> Pulayimale yagisomera Kasese nga tannaba kwegatta ku St. Mary's College, Kisubi. Oluvannyuma yasomera ku Old Kampala Senior Secondary School okusoma A-Levels. Yaweebwa ekifo ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], gye yatikkirwa diguli ya Bachelor of Arts mu Social Sciences. Alina ne postgraduate certificate mu Public Administration and Management.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}</ref> == Ebyobufuzi == === Omulimu gwa palamenti n’oludda oluvuganya === Kibanzanga yasooka okulondebwa mu Palamenti ya Uganda mu 1996 okukiikirira Busongora County South mu Disitulikiti y’e Kasese. Yaddamu okulondebwa mu 2001 ne 2006, n’aweereza ebisanja bisatu eby’omuddiring’anwa.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu kusooka yakwatagana n'oludda oluvuganya, yafuuka omu ku batandikawo ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC) bwe kyatandikibwawo nga mu 2005.<ref name="KiggunduWhyICrossed">Kiggundu, Edris (27 January 2016). [https://web.archive.org/web/20171030022537/http://allafrica.com/stories/201601271039.html "Uganda: Ex-MP Kibanzanga – Why I Crossed From FDC to NRM"]. ''The Observer (Kampala)''. Archived from [https://allafrica.com/stories/201601271039.html the original] on 30 October 2017. Retrieved 9 July 2017.</ref> Mu kiseera kye yamala mu ludda oluvuganya gavumenti, yakola emirimu egy’oku ntikko egiwerako mu kabineti y’ekisiikirize mu Uganda, omuli Minisita ow’ekisiikirize ow’obwapulezidenti n’okulwanyisa enguzi, n’oluvannyuma n’afuuka Minisita ow’ekisiikirize ow’ebyamawulire n’okulungamya eggwanga.<ref>[http://www.accessmylibrary.com/article-1G1-150351585/ugandan-opposition-appeals-fewer.html Ugandan opposition appeals for fewer presidential advisors.] from [[BBC Monitoring]] International Reports, 27 August 2006 (archived at AccessMyLibrary.com)</ref> Mu Gwokusatu 2010, yaweerezaako akaseera katono ng’akola ng’omukulembeze w’oludda oluvuganya gavumenti mu Palamenti (Uganda).<ref>[https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/pile-pressure-on-museveni-opposition-1533800 "Pile pressure on Museveni – opposition"]. ''Daily Monitor''. 14 March 2010. Retrieved 7 June 2025.</ref> Mu 2011, oluvannyuma lw’okumala ebisanja bisatu ng’omubaka wa Palamenti, Kibanzanga yasalawo obutaddamu kwesimbawo. Wabula yavuganya ku bwa Ssentebe bwa LCV (District) ku Disitulikiti y’e Kasese ku tikiti ya FDC kyokka n’awangulwa eyali ku ntebe, Lt. Col. Mawa Muhindo.<ref name="AsiimweExit">Asiimwe, Wilson (1 September 2015). [https://www.ugandadecides.com/news-details.php?cat=8&news=540 "Kasese celebrates as Kibanzanga exits FDC"]. ''Uganda Decides''. Retrieved 7 June 2025.</ref> === Okwewaggula okudda mu NRM n’okulondebwa ku bwaminisita === Mu Gwomunaana 2015, oluvannyuma lw’ekiseera ng’avudde mu byobufuzi eby’okulonda, Kibanzanga yalangirira nti avudde mu kibiina kya FDC n’adda mu kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM), ekintu ekyasikiriza ennyo emikutu gy’amawulire. Yategeezezza nti okusalawo kwe kwava ku kwagala okukolagana ne gavumenti okuleeta enkulaakulana mu kitundu ky’ewaabwe e Rwenzori. Mu kulonda kwa bonna okwa 2016, yavuganya ku tikiti ya NRM mu kitundu kya Bughendera County ekyali kyakatondebwawo mu [[Bundibugyo (disitulikit)|Disitulikiti y’e Bundibugyo]] n’awangula ekifo kya palamenti.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Nga 6 Ogwomukaaga 2016, Pulezidenti Museveni yamulonda mu kabineti nga Minisita w’eggwanga ow’ebyobulimi.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFUganda_State_House2016">Uganda State House (6 June 2016). [https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf "Museveni's new cabinet list At 6 June 2016"] <span class="cs1-format">(PDF)</span>. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala. Archived from [http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf the original] <span class="cs1-format">(PDF)</span> on 7 October 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">10 June</span> 2016</span>.</cite></ref> Okulondebwa kwe kwamanyibwa nnyo okusinziira ku lunyiriri lwe olw’obwakabaka n’enkolagana ey’ebyafaayo etaali nnungi wakati w’Obwakabaka bwa Rwenzururu ne gavumenti eya wakati. aiymhecv0n7dc9yoxpn9hnnxjqt42k4 49871 49869 2026-05-07T12:16:16Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1348833441|Christopher Kibanzanga]]" 49871 wikitext text/x-wiki '''Christopher Mbalibula Taban Kibanzanga''' (yazaalibwa 22 Ogwoluberyeberye 1967) [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi era mulangira okuva mu [[:en:Rwenzururu|Bwakabaka bwa Rwenzururu]]. Yaliko omubaka wa Palamenti eyalwa mu kifo ekyo ng’akola nga Minisita w’ebyobulimi mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] okuva mu Gwomukaaga 2016 okutuuka mu Gwokutaano 2021.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}</ref> Kibanzanga emirimu gy’ebyobufuzi yagitandikira ku ludda oluvuganya gavumenti era nga y'omu ku baatandika ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC). Mu 2015, yeyunga ku kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM) ekintu ekyavumirirwa ennyo abantu.<ref name="NTVDefection">{{Cite web |date=2015-09-02 |title=FDC's Christopher Kibanzanga crosses to NRM |url=http://www.ntv.co.ug/news/politics/02/sep/2015/fdcs-christopher-kibanzanga-crosses-nrm-8431 |access-date=2025-06-07 |website=NTV Uganda}}</ref> == Obuto bwe n’obuyigirize == Christopher Kibanzanga yazaalibwa nga 22 Ogwoluberyeberye 1967 mu [[Kasese (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kasese]], mu Bugwanjuba bwa Uganda. Mutabani wa [[:en:Isaya_Mukirania|Isaya Mukirania]], omutandisi era kabaka eyasooka ( ''Omusinga'' ) ow’Obwakabaka bwa Rwenzururu. Mukulu we ye [[Charles Mumbere]] Omusinga wa [[:en:Rwenzururu|Rwenzururu]] afuga.<ref name="ObserverBrother">{{Cite web |date=2016-12-07 |title=Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee |url=https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee |access-date=2025-06-07 |website=The Observer – Uganda}}</ref> Pulayimale yagisomera Kasese nga tannaba kwegatta ku St. Mary's College, Kisubi. Oluvannyuma yasomera ku Old Kampala Senior Secondary School okusoma A-Levels. Yaweebwa ekifo ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], gye yatikkirwa diguli ya Bachelor of Arts mu Social Sciences. Alina ne postgraduate certificate mu Public Administration and Management.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}</ref> == Ebyobufuzi == === Omulimu gwa palamenti n’oludda oluvuganya === Kibanzanga yasooka okulondebwa mu Palamenti ya Uganda mu 1996 okukiikirira Busongora County South mu Disitulikiti y’e Kasese. Yaddamu okulondebwa mu 2001 ne 2006, n’aweereza ebisanja bisatu eby’omuddiring’anwa.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu kusooka yakwatagana n'oludda oluvuganya, yafuuka omu ku batandikawo ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC) bwe kyatandikibwawo nga mu 2005.<ref name="KiggunduWhyICrossed">Kiggundu, Edris (27 January 2016). [https://web.archive.org/web/20171030022537/http://allafrica.com/stories/201601271039.html "Uganda: Ex-MP Kibanzanga – Why I Crossed From FDC to NRM"]. ''The Observer (Kampala)''. Archived from [https://allafrica.com/stories/201601271039.html the original] on 30 October 2017. Retrieved 9 July 2017.</ref> Mu kiseera kye yamala mu ludda oluvuganya gavumenti, yakola emirimu egy’oku ntikko egiwerako mu kabineti y’ekisiikirize mu Uganda, omuli Minisita ow’ekisiikirize ow’obwapulezidenti n’okulwanyisa enguzi, n’oluvannyuma n’afuuka Minisita ow’ekisiikirize ow’ebyamawulire n’okulungamya eggwanga.<ref>[http://www.accessmylibrary.com/article-1G1-150351585/ugandan-opposition-appeals-fewer.html Ugandan opposition appeals for fewer presidential advisors.] from [[BBC Monitoring]] International Reports, 27 August 2006 (archived at AccessMyLibrary.com)</ref> Mu Gwokusatu 2010, yaweerezaako akaseera katono ng’akola ng’omukulembeze w’oludda oluvuganya gavumenti mu Palamenti (Uganda).<ref>[https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/pile-pressure-on-museveni-opposition-1533800 "Pile pressure on Museveni – opposition"]. ''Daily Monitor''. 14 March 2010. Retrieved 7 June 2025.</ref> Mu 2011, oluvannyuma lw’okumala ebisanja bisatu ng’omubaka wa Palamenti, Kibanzanga yasalawo obutaddamu kwesimbawo. Wabula yavuganya ku bwa Ssentebe bwa LCV (District) ku Disitulikiti y’e Kasese ku tikiti ya FDC kyokka n’awangulwa eyali ku ntebe, Lt. Col. Mawa Muhindo.<ref name="AsiimweExit">Asiimwe, Wilson (1 September 2015). [https://www.ugandadecides.com/news-details.php?cat=8&news=540 "Kasese celebrates as Kibanzanga exits FDC"]. ''Uganda Decides''. Retrieved 7 June 2025.</ref> === Okwewaggula okudda mu NRM n’okulondebwa ku bwaminisita === Mu Gwomunaana 2015, oluvannyuma lw’ekiseera ng’avudde mu byobufuzi eby’okulonda, Kibanzanga yalangirira nti avudde mu kibiina kya FDC n’adda mu kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM), ekintu ekyasikiriza ennyo emikutu gy’amawulire. Yategeezezza nti okusalawo kwe kwava ku kwagala okukolagana ne gavumenti okuleeta enkulaakulana mu kitundu ky’ewaabwe e Rwenzori. Mu kulonda kwa bonna okwa 2016, yavuganya ku tikiti ya NRM mu kitundu kya Bughendera County ekyali kyakatondebwawo mu [[Bundibugyo (disitulikit)|Disitulikiti y’e Bundibugyo]] n’awangula ekifo kya palamenti.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Nga 6 Ogwomukaaga 2016, Pulezidenti Museveni yamulonda mu kabineti nga Minisita w’eggwanga ow’ebyobulimi.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFUganda_State_House2016">Uganda State House (6 June 2016). [https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf "Museveni's new cabinet list At 6 June 2016"] <span class="cs1-format">(PDF)</span>. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala. Archived from [http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf the original] <span class="cs1-format">(PDF)</span> on 7 October 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">10 June</span> 2016</span>.</cite></ref> Okulondebwa kwe kwamanyibwa nnyo okusinziira ku lunyiriri lwe olw’obwakabaka n’enkolagana ey’ebyafaayo etaali nnungi wakati w’Obwakabaka bwa Rwenzururu ne gavumenti eya wakati. === Okulwanagana e Kasese mu 2016 n'oluvannyuma === rnbn40sucee69t8y24i5e0fd3ltjuxp 49873 49871 2026-05-07T12:17:54Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1348833441|Christopher Kibanzanga]]" 49873 wikitext text/x-wiki '''Christopher Mbalibula Taban Kibanzanga''' (yazaalibwa 22 Ogwoluberyeberye 1967) [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi era mulangira okuva mu [[:en:Rwenzururu|Bwakabaka bwa Rwenzururu]]. Yaliko omubaka wa Palamenti eyalwa mu kifo ekyo ng’akola nga Minisita w’ebyobulimi mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] okuva mu Gwomukaaga 2016 okutuuka mu Gwokutaano 2021.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}</ref> Kibanzanga emirimu gy’ebyobufuzi yagitandikira ku ludda oluvuganya gavumenti era nga y'omu ku baatandika ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC). Mu 2015, yeyunga ku kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM) ekintu ekyavumirirwa ennyo abantu.<ref name="NTVDefection">{{Cite web |date=2015-09-02 |title=FDC's Christopher Kibanzanga crosses to NRM |url=http://www.ntv.co.ug/news/politics/02/sep/2015/fdcs-christopher-kibanzanga-crosses-nrm-8431 |access-date=2025-06-07 |website=NTV Uganda}}</ref> == Obuto bwe n’obuyigirize == Christopher Kibanzanga yazaalibwa nga 22 Ogwoluberyeberye 1967 mu [[Kasese (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kasese]], mu Bugwanjuba bwa Uganda. Mutabani wa [[:en:Isaya_Mukirania|Isaya Mukirania]], omutandisi era kabaka eyasooka ( ''Omusinga'' ) ow’Obwakabaka bwa Rwenzururu. Mukulu we ye [[Charles Mumbere]] Omusinga wa [[:en:Rwenzururu|Rwenzururu]] afuga.<ref name="ObserverBrother">{{Cite web |date=2016-12-07 |title=Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee |url=https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee |access-date=2025-06-07 |website=The Observer – Uganda}}</ref> Pulayimale yagisomera Kasese nga tannaba kwegatta ku St. Mary's College, Kisubi. Oluvannyuma yasomera ku Old Kampala Senior Secondary School okusoma A-Levels. Yaweebwa ekifo ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], gye yatikkirwa diguli ya Bachelor of Arts mu Social Sciences. Alina ne postgraduate certificate mu Public Administration and Management.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}</ref> == Ebyobufuzi == === Omulimu gwa palamenti n’oludda oluvuganya === Kibanzanga yasooka okulondebwa mu Palamenti ya Uganda mu 1996 okukiikirira Busongora County South mu Disitulikiti y’e Kasese. Yaddamu okulondebwa mu 2001 ne 2006, n’aweereza ebisanja bisatu eby’omuddiring’anwa.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu kusooka yakwatagana n'oludda oluvuganya, yafuuka omu ku batandikawo ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC) bwe kyatandikibwawo nga mu 2005.<ref name="KiggunduWhyICrossed">Kiggundu, Edris (27 January 2016). [https://web.archive.org/web/20171030022537/http://allafrica.com/stories/201601271039.html "Uganda: Ex-MP Kibanzanga – Why I Crossed From FDC to NRM"]. ''The Observer (Kampala)''. Archived from [https://allafrica.com/stories/201601271039.html the original] on 30 October 2017. Retrieved 9 July 2017.</ref> Mu kiseera kye yamala mu ludda oluvuganya gavumenti, yakola emirimu egy’oku ntikko egiwerako mu kabineti y’ekisiikirize mu Uganda, omuli Minisita ow’ekisiikirize ow’obwapulezidenti n’okulwanyisa enguzi, n’oluvannyuma n’afuuka Minisita ow’ekisiikirize ow’ebyamawulire n’okulungamya eggwanga.<ref>[http://www.accessmylibrary.com/article-1G1-150351585/ugandan-opposition-appeals-fewer.html Ugandan opposition appeals for fewer presidential advisors.] from [[BBC Monitoring]] International Reports, 27 August 2006 (archived at AccessMyLibrary.com)</ref> Mu Gwokusatu 2010, yaweerezaako akaseera katono ng’akola ng’omukulembeze w’oludda oluvuganya gavumenti mu Palamenti (Uganda).<ref>[https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/pile-pressure-on-museveni-opposition-1533800 "Pile pressure on Museveni – opposition"]. ''Daily Monitor''. 14 March 2010. Retrieved 7 June 2025.</ref> Mu 2011, oluvannyuma lw’okumala ebisanja bisatu ng’omubaka wa Palamenti, Kibanzanga yasalawo obutaddamu kwesimbawo. Wabula yavuganya ku bwa Ssentebe bwa LCV (District) ku Disitulikiti y’e Kasese ku tikiti ya FDC kyokka n’awangulwa eyali ku ntebe, Lt. Col. Mawa Muhindo.<ref name="AsiimweExit">Asiimwe, Wilson (1 September 2015). [https://www.ugandadecides.com/news-details.php?cat=8&news=540 "Kasese celebrates as Kibanzanga exits FDC"]. ''Uganda Decides''. Retrieved 7 June 2025.</ref> === Okwewaggula okudda mu NRM n’okulondebwa ku bwaminisita === Mu Gwomunaana 2015, oluvannyuma lw’ekiseera ng’avudde mu byobufuzi eby’okulonda, Kibanzanga yalangirira nti avudde mu kibiina kya FDC n’adda mu kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM), ekintu ekyasikiriza ennyo emikutu gy’amawulire. Yategeezezza nti okusalawo kwe kwava ku kwagala okukolagana ne gavumenti okuleeta enkulaakulana mu kitundu ky’ewaabwe e Rwenzori. Mu kulonda kwa bonna okwa 2016, yavuganya ku tikiti ya NRM mu kitundu kya Bughendera County ekyali kyakatondebwawo mu [[Bundibugyo (disitulikit)|Disitulikiti y’e Bundibugyo]] n’awangula ekifo kya palamenti.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Nga 6 Ogwomukaaga 2016, Pulezidenti Museveni yamulonda mu kabineti nga Minisita w’eggwanga ow’ebyobulimi.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFUganda_State_House2016">Uganda State House (6 June 2016). [https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf "Museveni's new cabinet list At 6 June 2016"] <span class="cs1-format">(PDF)</span>. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala. Archived from [http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf the original] <span class="cs1-format">(PDF)</span> on 7 October 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">10 June</span> 2016</span>.</cite></ref> Okulondebwa kwe kwamanyibwa nnyo okusinziira ku lunyiriri lwe olw’obwakabaka n’enkolagana ey’ebyafaayo etaali nnungi wakati w’Obwakabaka bwa Rwenzururu ne gavumenti eya wakati. === Okulwanagana e Kasese mu 2016 n'oluvannyuma === Kibanzanga okubeera minisita kyakwatagana n’okulwanagana okwaliwo e Kasese mu 2016, ab’ebyokwerinda mu Uganda ne bazinda olubiri lwa muganda we, Omusinga Charles Mumbere, ekyamuviirako okukwatibwa. Nga minisita wa gavumenti era omulangira w’obwakabaka, Kibanzanga yateekebwa mu kifo ekizibu eky’ebyobufuzi, ng’emirundi mingi akola ng’omukwanaganya wakati wa gavumenti n’ab’olulyo olulangira mu kiseera ky’obuzibu.<ref name="ObserverBrother">{{Cite web |date=2016-12-07 |title=Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee |url=https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee |access-date=2025-06-07 |website=The Observer – Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee "Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee"]. ''The Observer – Uganda''. 7 December 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">7 June</span> 2025</span>.</cite></ref> [[Category:Pages with unreviewed translations]] 8vnaea9841p72gkvhe0wzed946asvs5 49875 49873 2026-05-07T12:20:38Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1348833441|Christopher Kibanzanga]]" 49875 wikitext text/x-wiki '''Christopher Mbalibula Taban Kibanzanga''' (yazaalibwa 22 Ogwoluberyeberye 1967) [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi era mulangira okuva mu [[:en:Rwenzururu|Bwakabaka bwa Rwenzururu]]. Yaliko omubaka wa Palamenti eyalwa mu kifo ekyo ng’akola nga Minisita w’ebyobulimi mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] okuva mu Gwomukaaga 2016 okutuuka mu Gwokutaano 2021.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}</ref> Kibanzanga emirimu gy’ebyobufuzi yagitandikira ku ludda oluvuganya gavumenti era nga y'omu ku baatandika ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC). Mu 2015, yeyunga ku kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM) ekintu ekyavumirirwa ennyo abantu.<ref name="NTVDefection">{{Cite web |date=2015-09-02 |title=FDC's Christopher Kibanzanga crosses to NRM |url=http://www.ntv.co.ug/news/politics/02/sep/2015/fdcs-christopher-kibanzanga-crosses-nrm-8431 |access-date=2025-06-07 |website=NTV Uganda}}</ref> == Obuto bwe n’obuyigirize == Christopher Kibanzanga yazaalibwa nga 22 Ogwoluberyeberye 1967 mu [[Kasese (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kasese]], mu Bugwanjuba bwa Uganda. Mutabani wa [[:en:Isaya_Mukirania|Isaya Mukirania]], omutandisi era kabaka eyasooka ( ''Omusinga'' ) ow’Obwakabaka bwa Rwenzururu. Mukulu we ye [[Charles Mumbere]] Omusinga wa [[:en:Rwenzururu|Rwenzururu]] afuga.<ref name="ObserverBrother">{{Cite web |date=2016-12-07 |title=Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee |url=https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee |access-date=2025-06-07 |website=The Observer – Uganda}}</ref> Pulayimale yagisomera Kasese nga tannaba kwegatta ku St. Mary's College, Kisubi. Oluvannyuma yasomera ku Old Kampala Senior Secondary School okusoma A-Levels. Yaweebwa ekifo ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], gye yatikkirwa diguli ya Bachelor of Arts mu Social Sciences. Alina ne postgraduate certificate mu Public Administration and Management.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}</ref> == Ebyobufuzi == === Omulimu gwa palamenti n’oludda oluvuganya === Kibanzanga yasooka okulondebwa mu Palamenti ya Uganda mu 1996 okukiikirira Busongora County South mu Disitulikiti y’e Kasese. Yaddamu okulondebwa mu 2001 ne 2006, n’aweereza ebisanja bisatu eby’omuddiring’anwa.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu kusooka yakwatagana n'oludda oluvuganya, yafuuka omu ku batandikawo ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC) bwe kyatandikibwawo nga mu 2005.<ref name="KiggunduWhyICrossed">Kiggundu, Edris (27 January 2016). [https://web.archive.org/web/20171030022537/http://allafrica.com/stories/201601271039.html "Uganda: Ex-MP Kibanzanga – Why I Crossed From FDC to NRM"]. ''The Observer (Kampala)''. Archived from [https://allafrica.com/stories/201601271039.html the original] on 30 October 2017. Retrieved 9 July 2017.</ref> Mu kiseera kye yamala mu ludda oluvuganya gavumenti, yakola emirimu egy’oku ntikko egiwerako mu kabineti y’ekisiikirize mu Uganda, omuli Minisita ow’ekisiikirize ow’obwapulezidenti n’okulwanyisa enguzi, n’oluvannyuma n’afuuka Minisita ow’ekisiikirize ow’ebyamawulire n’okulungamya eggwanga.<ref>[http://www.accessmylibrary.com/article-1G1-150351585/ugandan-opposition-appeals-fewer.html Ugandan opposition appeals for fewer presidential advisors.] from [[BBC Monitoring]] International Reports, 27 August 2006 (archived at AccessMyLibrary.com)</ref> Mu Gwokusatu 2010, yaweerezaako akaseera katono ng’akola ng’omukulembeze w’oludda oluvuganya gavumenti mu Palamenti (Uganda).<ref>[https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/pile-pressure-on-museveni-opposition-1533800 "Pile pressure on Museveni – opposition"]. ''Daily Monitor''. 14 March 2010. Retrieved 7 June 2025.</ref> Mu 2011, oluvannyuma lw’okumala ebisanja bisatu ng’omubaka wa Palamenti, Kibanzanga yasalawo obutaddamu kwesimbawo. Wabula yavuganya ku bwa Ssentebe bwa LCV (District) ku Disitulikiti y’e Kasese ku tikiti ya FDC kyokka n’awangulwa eyali ku ntebe, Lt. Col. Mawa Muhindo.<ref name="AsiimweExit">Asiimwe, Wilson (1 September 2015). [https://www.ugandadecides.com/news-details.php?cat=8&news=540 "Kasese celebrates as Kibanzanga exits FDC"]. ''Uganda Decides''. Retrieved 7 June 2025.</ref> === Okwewaggula okudda mu NRM n’okulondebwa ku bwaminisita === Mu Gwomunaana 2015, oluvannyuma lw’ekiseera ng’avudde mu byobufuzi eby’okulonda, Kibanzanga yalangirira nti avudde mu kibiina kya FDC n’adda mu kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM), ekintu ekyasikiriza ennyo emikutu gy’amawulire. Yategeezezza nti okusalawo kwe kwava ku kwagala okukolagana ne gavumenti okuleeta enkulaakulana mu kitundu ky’ewaabwe e Rwenzori. Mu kulonda kwa bonna okwa 2016, yavuganya ku tikiti ya NRM mu kitundu kya Bughendera County ekyali kyakatondebwawo mu [[Bundibugyo (disitulikit)|Disitulikiti y’e Bundibugyo]] n’awangula ekifo kya palamenti.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Nga 6 Ogwomukaaga 2016, Pulezidenti Museveni yamulonda mu kabineti nga Minisita w’eggwanga ow’ebyobulimi.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFUganda_State_House2016">Uganda State House (6 June 2016). [https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf "Museveni's new cabinet list At 6 June 2016"] <span class="cs1-format">(PDF)</span>. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala. Archived from [http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf the original] <span class="cs1-format">(PDF)</span> on 7 October 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">10 June</span> 2016</span>.</cite></ref> Okulondebwa kwe kwamanyibwa nnyo okusinziira ku lunyiriri lwe olw’obwakabaka n’enkolagana ey’ebyafaayo etaali nnungi wakati w’Obwakabaka bwa Rwenzururu ne gavumenti eya wakati. === Okulwanagana e Kasese mu 2016 n'oluvannyuma === Kibanzanga okubeera minisita kyakwatagana n’okulwanagana okwaliwo e Kasese mu 2016, ab’ebyokwerinda mu Uganda ne bazinda olubiri lwa muganda we, Omusinga Charles Mumbere, ekyamuviirako okukwatibwa. Nga minisita wa gavumenti era omulangira w’obwakabaka, Kibanzanga yateekebwa mu kifo ekizibu eky’ebyobufuzi, ng’emirundi mingi akola ng’omukwanaganya wakati wa gavumenti n’ab’olulyo olulangira mu kiseera ky’obuzibu.<ref name="ObserverBrother">{{Cite web |date=2016-12-07 |title=Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee |url=https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee |access-date=2025-06-07 |website=The Observer – Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee "Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee"]. ''The Observer – Uganda''. 7 December 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">7 June</span> 2025</span>.</cite></ref> Mu kwetegekera okulonda kwa 2021, Kibanzanga yawangulwa mu kalulu ka pulayimale k’ekibiina kya NRM ku kifo ky’obwa bendera mu Buughendera County.<ref name="NRMPrimaryLoss">{{Cite web |date=2020-09-05 |title=Minister Kibanzanga, 5 MPs lose in Bundibugyo NRM polls |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/minister-kibanzanga-5-mps-lose-in-bundibugyo-nrm-polls-1934980 |access-date=2025-06-07 |website=Daily Monitor}}</ref> Teyasigala mu nkyukakyuka mu kabineti eyalangirirwa mu Gwomukaaga 2021 oluvannyuma lw'okulonda kwa bonna.<ref>{{Cite web |date=2021-06-09 |title=Full cabinet list: Jessica Alupo New Vice President |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/final-cabinet-list-jessica-alupo-new-vice-president-3430634 |access-date=2025-06-07 |website=Daily Monitor}}</ref> [[Category:Pages with unreviewed translations]] l9ppqblh2rmgymn4syss4w52w22duc0 49876 49875 2026-05-07T12:20:55Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1348833441|Christopher Kibanzanga]]" 49876 wikitext text/x-wiki '''Christopher Mbalibula Taban Kibanzanga''' (yazaalibwa 22 Ogwoluberyeberye 1967) [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi era mulangira okuva mu [[:en:Rwenzururu|Bwakabaka bwa Rwenzururu]]. Yaliko omubaka wa Palamenti eyalwa mu kifo ekyo ng’akola nga Minisita w’ebyobulimi mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] okuva mu Gwomukaaga 2016 okutuuka mu Gwokutaano 2021.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}</ref> Kibanzanga emirimu gy’ebyobufuzi yagitandikira ku ludda oluvuganya gavumenti era nga y'omu ku baatandika ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC). Mu 2015, yeyunga ku kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM) ekintu ekyavumirirwa ennyo abantu.<ref name="NTVDefection">{{Cite web |date=2015-09-02 |title=FDC's Christopher Kibanzanga crosses to NRM |url=http://www.ntv.co.ug/news/politics/02/sep/2015/fdcs-christopher-kibanzanga-crosses-nrm-8431 |access-date=2025-06-07 |website=NTV Uganda}}</ref> == Obuto bwe n’obuyigirize == Christopher Kibanzanga yazaalibwa nga 22 Ogwoluberyeberye 1967 mu [[Kasese (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kasese]], mu Bugwanjuba bwa Uganda. Mutabani wa [[:en:Isaya_Mukirania|Isaya Mukirania]], omutandisi era kabaka eyasooka ( ''Omusinga'' ) ow’Obwakabaka bwa Rwenzururu. Mukulu we ye [[Charles Mumbere]] Omusinga wa [[:en:Rwenzururu|Rwenzururu]] afuga.<ref name="ObserverBrother">{{Cite web |date=2016-12-07 |title=Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee |url=https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee |access-date=2025-06-07 |website=The Observer – Uganda}}</ref> Pulayimale yagisomera Kasese nga tannaba kwegatta ku St. Mary's College, Kisubi. Oluvannyuma yasomera ku Old Kampala Senior Secondary School okusoma A-Levels. Yaweebwa ekifo ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], gye yatikkirwa diguli ya Bachelor of Arts mu Social Sciences. Alina ne postgraduate certificate mu Public Administration and Management.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}</ref> == Ebyobufuzi == === Omulimu gwa palamenti n’oludda oluvuganya === Kibanzanga yasooka okulondebwa mu Palamenti ya Uganda mu 1996 okukiikirira Busongora County South mu Disitulikiti y’e Kasese. Yaddamu okulondebwa mu 2001 ne 2006, n’aweereza ebisanja bisatu eby’omuddiring’anwa.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu kusooka yakwatagana n'oludda oluvuganya, yafuuka omu ku batandikawo ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC) bwe kyatandikibwawo nga mu 2005.<ref name="KiggunduWhyICrossed">Kiggundu, Edris (27 January 2016). [https://web.archive.org/web/20171030022537/http://allafrica.com/stories/201601271039.html "Uganda: Ex-MP Kibanzanga – Why I Crossed From FDC to NRM"]. ''The Observer (Kampala)''. Archived from [https://allafrica.com/stories/201601271039.html the original] on 30 October 2017. Retrieved 9 July 2017.</ref> Mu kiseera kye yamala mu ludda oluvuganya gavumenti, yakola emirimu egy’oku ntikko egiwerako mu kabineti y’ekisiikirize mu Uganda, omuli Minisita ow’ekisiikirize ow’obwapulezidenti n’okulwanyisa enguzi, n’oluvannyuma n’afuuka Minisita ow’ekisiikirize ow’ebyamawulire n’okulungamya eggwanga.<ref>[http://www.accessmylibrary.com/article-1G1-150351585/ugandan-opposition-appeals-fewer.html Ugandan opposition appeals for fewer presidential advisors.] from [[BBC Monitoring]] International Reports, 27 August 2006 (archived at AccessMyLibrary.com)</ref> Mu Gwokusatu 2010, yaweerezaako akaseera katono ng’akola ng’omukulembeze w’oludda oluvuganya gavumenti mu Palamenti (Uganda).<ref>[https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/pile-pressure-on-museveni-opposition-1533800 "Pile pressure on Museveni – opposition"]. ''Daily Monitor''. 14 March 2010. Retrieved 7 June 2025.</ref> Mu 2011, oluvannyuma lw’okumala ebisanja bisatu ng’omubaka wa Palamenti, Kibanzanga yasalawo obutaddamu kwesimbawo. Wabula yavuganya ku bwa Ssentebe bwa LCV (District) ku Disitulikiti y’e Kasese ku tikiti ya FDC kyokka n’awangulwa eyali ku ntebe, Lt. Col. Mawa Muhindo.<ref name="AsiimweExit">Asiimwe, Wilson (1 September 2015). [https://www.ugandadecides.com/news-details.php?cat=8&news=540 "Kasese celebrates as Kibanzanga exits FDC"]. ''Uganda Decides''. Retrieved 7 June 2025.</ref> === Okwewaggula okudda mu NRM n’okulondebwa ku bwaminisita === Mu Gwomunaana 2015, oluvannyuma lw’ekiseera ng’avudde mu byobufuzi eby’okulonda, Kibanzanga yalangirira nti avudde mu kibiina kya FDC n’adda mu kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM), ekintu ekyasikiriza ennyo emikutu gy’amawulire. Yategeezezza nti okusalawo kwe kwava ku kwagala okukolagana ne gavumenti okuleeta enkulaakulana mu kitundu ky’ewaabwe e Rwenzori. Mu kulonda kwa bonna okwa 2016, yavuganya ku tikiti ya NRM mu kitundu kya Bughendera County ekyali kyakatondebwawo mu [[Bundibugyo (disitulikit)|Disitulikiti y’e Bundibugyo]] n’awangula ekifo kya palamenti.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Nga 6 Ogwomukaaga 2016, Pulezidenti Museveni yamulonda mu kabineti nga Minisita w’eggwanga ow’ebyobulimi.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFUganda_State_House2016">Uganda State House (6 June 2016). [https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf "Museveni's new cabinet list At 6 June 2016"] <span class="cs1-format">(PDF)</span>. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala. Archived from [http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf the original] <span class="cs1-format">(PDF)</span> on 7 October 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">10 June</span> 2016</span>.</cite></ref> Okulondebwa kwe kwamanyibwa nnyo okusinziira ku lunyiriri lwe olw’obwakabaka n’enkolagana ey’ebyafaayo etaali nnungi wakati w’Obwakabaka bwa Rwenzururu ne gavumenti eya wakati. === Okulwanagana e Kasese mu 2016 n'oluvannyuma === Kibanzanga okubeera minisita kyakwatagana n’okulwanagana okwaliwo e Kasese mu 2016, ab’ebyokwerinda mu Uganda ne bazinda olubiri lwa muganda we, Omusinga Charles Mumbere, ekyamuviirako okukwatibwa. Nga minisita wa gavumenti era omulangira w’obwakabaka, Kibanzanga yateekebwa mu kifo ekizibu eky’ebyobufuzi, ng’emirundi mingi akola ng’omukwanaganya wakati wa gavumenti n’ab’olulyo olulangira mu kiseera ky’obuzibu.<ref name="ObserverBrother">{{Cite web |date=2016-12-07 |title=Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee |url=https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee |access-date=2025-06-07 |website=The Observer – Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee "Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee"]. ''The Observer – Uganda''. 7 December 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">7 June</span> 2025</span>.</cite></ref> Mu kwetegekera okulonda kwa 2021, Kibanzanga yawangulwa mu kalulu ka pulayimale k’ekibiina kya NRM ku kifo ky’obwa bendera mu Buughendera County.<ref name="NRMPrimaryLoss">{{Cite web |date=2020-09-05 |title=Minister Kibanzanga, 5 MPs lose in Bundibugyo NRM polls |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/minister-kibanzanga-5-mps-lose-in-bundibugyo-nrm-polls-1934980 |access-date=2025-06-07 |website=Daily Monitor}}</ref> Teyasigala mu nkyukakyuka mu kabineti eyalangirirwa mu Gwomukaaga 2021 oluvannyuma lw'okulonda kwa bonna.<ref>{{Cite web |date=2021-06-09 |title=Full cabinet list: Jessica Alupo New Vice President |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/final-cabinet-list-jessica-alupo-new-vice-president-3430634 |access-date=2025-06-07 |website=Daily Monitor}}</ref> == Laba ne == [[Category:Pages with unreviewed translations]] dkdyjaeg2da240qgmtl9c564u005vng 49877 49876 2026-05-07T12:21:38Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1348833441|Christopher Kibanzanga]]" 49877 wikitext text/x-wiki '''Christopher Mbalibula Taban Kibanzanga''' (yazaalibwa 22 Ogwoluberyeberye 1967) [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi era mulangira okuva mu [[:en:Rwenzururu|Bwakabaka bwa Rwenzururu]]. Yaliko omubaka wa Palamenti eyalwa mu kifo ekyo ng’akola nga Minisita w’ebyobulimi mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] okuva mu Gwomukaaga 2016 okutuuka mu Gwokutaano 2021.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}</ref> Kibanzanga emirimu gy’ebyobufuzi yagitandikira ku ludda oluvuganya gavumenti era nga y'omu ku baatandika ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC). Mu 2015, yeyunga ku kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM) ekintu ekyavumirirwa ennyo abantu.<ref name="NTVDefection">{{Cite web |date=2015-09-02 |title=FDC's Christopher Kibanzanga crosses to NRM |url=http://www.ntv.co.ug/news/politics/02/sep/2015/fdcs-christopher-kibanzanga-crosses-nrm-8431 |access-date=2025-06-07 |website=NTV Uganda}}</ref> == Obuto bwe n’obuyigirize == Christopher Kibanzanga yazaalibwa nga 22 Ogwoluberyeberye 1967 mu [[Kasese (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kasese]], mu Bugwanjuba bwa Uganda. Mutabani wa [[:en:Isaya_Mukirania|Isaya Mukirania]], omutandisi era kabaka eyasooka ( ''Omusinga'' ) ow’Obwakabaka bwa Rwenzururu. Mukulu we ye [[Charles Mumbere]] Omusinga wa [[:en:Rwenzururu|Rwenzururu]] afuga.<ref name="ObserverBrother">{{Cite web |date=2016-12-07 |title=Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee |url=https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee |access-date=2025-06-07 |website=The Observer – Uganda}}</ref> Pulayimale yagisomera Kasese nga tannaba kwegatta ku St. Mary's College, Kisubi. Oluvannyuma yasomera ku Old Kampala Senior Secondary School okusoma A-Levels. Yaweebwa ekifo ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], gye yatikkirwa diguli ya Bachelor of Arts mu Social Sciences. Alina ne postgraduate certificate mu Public Administration and Management.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}</ref> == Ebyobufuzi == === Omulimu gwa palamenti n’oludda oluvuganya === Kibanzanga yasooka okulondebwa mu Palamenti ya Uganda mu 1996 okukiikirira Busongora County South mu Disitulikiti y’e Kasese. Yaddamu okulondebwa mu 2001 ne 2006, n’aweereza ebisanja bisatu eby’omuddiring’anwa.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu kusooka yakwatagana n'oludda oluvuganya, yafuuka omu ku batandikawo ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC) bwe kyatandikibwawo nga mu 2005.<ref name="KiggunduWhyICrossed">Kiggundu, Edris (27 January 2016). [https://web.archive.org/web/20171030022537/http://allafrica.com/stories/201601271039.html "Uganda: Ex-MP Kibanzanga – Why I Crossed From FDC to NRM"]. ''The Observer (Kampala)''. Archived from [https://allafrica.com/stories/201601271039.html the original] on 30 October 2017. Retrieved 9 July 2017.</ref> Mu kiseera kye yamala mu ludda oluvuganya gavumenti, yakola emirimu egy’oku ntikko egiwerako mu kabineti y’ekisiikirize mu Uganda, omuli Minisita ow’ekisiikirize ow’obwapulezidenti n’okulwanyisa enguzi, n’oluvannyuma n’afuuka Minisita ow’ekisiikirize ow’ebyamawulire n’okulungamya eggwanga.<ref>[http://www.accessmylibrary.com/article-1G1-150351585/ugandan-opposition-appeals-fewer.html Ugandan opposition appeals for fewer presidential advisors.] from [[BBC Monitoring]] International Reports, 27 August 2006 (archived at AccessMyLibrary.com)</ref> Mu Gwokusatu 2010, yaweerezaako akaseera katono ng’akola ng’omukulembeze w’oludda oluvuganya gavumenti mu Palamenti (Uganda).<ref>[https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/pile-pressure-on-museveni-opposition-1533800 "Pile pressure on Museveni – opposition"]. ''Daily Monitor''. 14 March 2010. Retrieved 7 June 2025.</ref> Mu 2011, oluvannyuma lw’okumala ebisanja bisatu ng’omubaka wa Palamenti, Kibanzanga yasalawo obutaddamu kwesimbawo. Wabula yavuganya ku bwa Ssentebe bwa LCV (District) ku Disitulikiti y’e Kasese ku tikiti ya FDC kyokka n’awangulwa eyali ku ntebe, Lt. Col. Mawa Muhindo.<ref name="AsiimweExit">Asiimwe, Wilson (1 September 2015). [https://www.ugandadecides.com/news-details.php?cat=8&news=540 "Kasese celebrates as Kibanzanga exits FDC"]. ''Uganda Decides''. Retrieved 7 June 2025.</ref> === Okwewaggula okudda mu NRM n’okulondebwa ku bwaminisita === Mu Gwomunaana 2015, oluvannyuma lw’ekiseera ng’avudde mu byobufuzi eby’okulonda, Kibanzanga yalangirira nti avudde mu kibiina kya FDC n’adda mu kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM), ekintu ekyasikiriza ennyo emikutu gy’amawulire. Yategeezezza nti okusalawo kwe kwava ku kwagala okukolagana ne gavumenti okuleeta enkulaakulana mu kitundu ky’ewaabwe e Rwenzori. Mu kulonda kwa bonna okwa 2016, yavuganya ku tikiti ya NRM mu kitundu kya Bughendera County ekyali kyakatondebwawo mu [[Bundibugyo (disitulikit)|Disitulikiti y’e Bundibugyo]] n’awangula ekifo kya palamenti.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Nga 6 Ogwomukaaga 2016, Pulezidenti Museveni yamulonda mu kabineti nga Minisita w’eggwanga ow’ebyobulimi.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFUganda_State_House2016">Uganda State House (6 June 2016). [https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf "Museveni's new cabinet list At 6 June 2016"] <span class="cs1-format">(PDF)</span>. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala. Archived from [http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf the original] <span class="cs1-format">(PDF)</span> on 7 October 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">10 June</span> 2016</span>.</cite></ref> Okulondebwa kwe kwamanyibwa nnyo okusinziira ku lunyiriri lwe olw’obwakabaka n’enkolagana ey’ebyafaayo etaali nnungi wakati w’Obwakabaka bwa Rwenzururu ne gavumenti eya wakati. === Okulwanagana e Kasese mu 2016 n'oluvannyuma === Kibanzanga okubeera minisita kyakwatagana n’okulwanagana okwaliwo e Kasese mu 2016, ab’ebyokwerinda mu Uganda ne bazinda olubiri lwa muganda we, Omusinga Charles Mumbere, ekyamuviirako okukwatibwa. Nga minisita wa gavumenti era omulangira w’obwakabaka, Kibanzanga yateekebwa mu kifo ekizibu eky’ebyobufuzi, ng’emirundi mingi akola ng’omukwanaganya wakati wa gavumenti n’ab’olulyo olulangira mu kiseera ky’obuzibu.<ref name="ObserverBrother">{{Cite web |date=2016-12-07 |title=Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee |url=https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee |access-date=2025-06-07 |website=The Observer – Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee "Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee"]. ''The Observer – Uganda''. 7 December 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">7 June</span> 2025</span>.</cite></ref> Mu kwetegekera okulonda kwa 2021, Kibanzanga yawangulwa mu kalulu ka pulayimale k’ekibiina kya NRM ku kifo ky’obwa bendera mu Buughendera County.<ref name="NRMPrimaryLoss">{{Cite web |date=2020-09-05 |title=Minister Kibanzanga, 5 MPs lose in Bundibugyo NRM polls |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/minister-kibanzanga-5-mps-lose-in-bundibugyo-nrm-polls-1934980 |access-date=2025-06-07 |website=Daily Monitor}}</ref> Teyasigala mu nkyukakyuka mu kabineti eyalangirirwa mu Gwomukaaga 2021 oluvannyuma lw'okulonda kwa bonna.<ref>{{Cite web |date=2021-06-09 |title=Full cabinet list: Jessica Alupo New Vice President |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/final-cabinet-list-jessica-alupo-new-vice-president-3430634 |access-date=2025-06-07 |website=Daily Monitor}}</ref> == Laba ne == * [[Cabinet of Uganda|Kabineti ya Uganda]] * [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] * [[:en:Kingdom_of_Rwenzururu|Obwakabaka bwa Rwenzururu]] [[Category:Pages with unreviewed translations]] e13kmc06b9w10nyna4u7ewk7mrk8dea 49878 49877 2026-05-07T12:22:08Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1348833441|Christopher Kibanzanga]]" 49878 wikitext text/x-wiki '''Christopher Mbalibula Taban Kibanzanga''' (yazaalibwa 22 Ogwoluberyeberye 1967) [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi era mulangira okuva mu [[:en:Rwenzururu|Bwakabaka bwa Rwenzururu]]. Yaliko omubaka wa Palamenti eyalwa mu kifo ekyo ng’akola nga Minisita w’ebyobulimi mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] okuva mu Gwomukaaga 2016 okutuuka mu Gwokutaano 2021.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}</ref> Kibanzanga emirimu gy’ebyobufuzi yagitandikira ku ludda oluvuganya gavumenti era nga y'omu ku baatandika ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC). Mu 2015, yeyunga ku kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM) ekintu ekyavumirirwa ennyo abantu.<ref name="NTVDefection">{{Cite web |date=2015-09-02 |title=FDC's Christopher Kibanzanga crosses to NRM |url=http://www.ntv.co.ug/news/politics/02/sep/2015/fdcs-christopher-kibanzanga-crosses-nrm-8431 |access-date=2025-06-07 |website=NTV Uganda}}</ref> == Obuto bwe n’obuyigirize == Christopher Kibanzanga yazaalibwa nga 22 Ogwoluberyeberye 1967 mu [[Kasese (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kasese]], mu Bugwanjuba bwa Uganda. Mutabani wa [[:en:Isaya_Mukirania|Isaya Mukirania]], omutandisi era kabaka eyasooka ( ''Omusinga'' ) ow’Obwakabaka bwa Rwenzururu. Mukulu we ye [[Charles Mumbere]] Omusinga wa [[:en:Rwenzururu|Rwenzururu]] afuga.<ref name="ObserverBrother">{{Cite web |date=2016-12-07 |title=Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee |url=https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee |access-date=2025-06-07 |website=The Observer – Uganda}}</ref> Pulayimale yagisomera Kasese nga tannaba kwegatta ku St. Mary's College, Kisubi. Oluvannyuma yasomera ku Old Kampala Senior Secondary School okusoma A-Levels. Yaweebwa ekifo ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], gye yatikkirwa diguli ya Bachelor of Arts mu Social Sciences. Alina ne postgraduate certificate mu Public Administration and Management.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}</ref> == Ebyobufuzi == === Omulimu gwa palamenti n’oludda oluvuganya === Kibanzanga yasooka okulondebwa mu Palamenti ya Uganda mu 1996 okukiikirira Busongora County South mu Disitulikiti y’e Kasese. Yaddamu okulondebwa mu 2001 ne 2006, n’aweereza ebisanja bisatu eby’omuddiring’anwa.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu kusooka yakwatagana n'oludda oluvuganya, yafuuka omu ku batandikawo ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC) bwe kyatandikibwawo nga mu 2005.<ref name="KiggunduWhyICrossed">Kiggundu, Edris (27 January 2016). [https://web.archive.org/web/20171030022537/http://allafrica.com/stories/201601271039.html "Uganda: Ex-MP Kibanzanga – Why I Crossed From FDC to NRM"]. ''The Observer (Kampala)''. Archived from [https://allafrica.com/stories/201601271039.html the original] on 30 October 2017. Retrieved 9 July 2017.</ref> Mu kiseera kye yamala mu ludda oluvuganya gavumenti, yakola emirimu egy’oku ntikko egiwerako mu kabineti y’ekisiikirize mu Uganda, omuli Minisita ow’ekisiikirize ow’obwapulezidenti n’okulwanyisa enguzi, n’oluvannyuma n’afuuka Minisita ow’ekisiikirize ow’ebyamawulire n’okulungamya eggwanga.<ref>[http://www.accessmylibrary.com/article-1G1-150351585/ugandan-opposition-appeals-fewer.html Ugandan opposition appeals for fewer presidential advisors.] from [[BBC Monitoring]] International Reports, 27 August 2006 (archived at AccessMyLibrary.com)</ref> Mu Gwokusatu 2010, yaweerezaako akaseera katono ng’akola ng’omukulembeze w’oludda oluvuganya gavumenti mu Palamenti (Uganda).<ref>[https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/pile-pressure-on-museveni-opposition-1533800 "Pile pressure on Museveni – opposition"]. ''Daily Monitor''. 14 March 2010. Retrieved 7 June 2025.</ref> Mu 2011, oluvannyuma lw’okumala ebisanja bisatu ng’omubaka wa Palamenti, Kibanzanga yasalawo obutaddamu kwesimbawo. Wabula yavuganya ku bwa Ssentebe bwa LCV (District) ku Disitulikiti y’e Kasese ku tikiti ya FDC kyokka n’awangulwa eyali ku ntebe, Lt. Col. Mawa Muhindo.<ref name="AsiimweExit">Asiimwe, Wilson (1 September 2015). [https://www.ugandadecides.com/news-details.php?cat=8&news=540 "Kasese celebrates as Kibanzanga exits FDC"]. ''Uganda Decides''. Retrieved 7 June 2025.</ref> === Okwewaggula okudda mu NRM n’okulondebwa ku bwaminisita === Mu Gwomunaana 2015, oluvannyuma lw’ekiseera ng’avudde mu byobufuzi eby’okulonda, Kibanzanga yalangirira nti avudde mu kibiina kya FDC n’adda mu kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM), ekintu ekyasikiriza ennyo emikutu gy’amawulire. Yategeezezza nti okusalawo kwe kwava ku kwagala okukolagana ne gavumenti okuleeta enkulaakulana mu kitundu ky’ewaabwe e Rwenzori. Mu kulonda kwa bonna okwa 2016, yavuganya ku tikiti ya NRM mu kitundu kya Bughendera County ekyali kyakatondebwawo mu [[Bundibugyo (disitulikit)|Disitulikiti y’e Bundibugyo]] n’awangula ekifo kya palamenti.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Nga 6 Ogwomukaaga 2016, Pulezidenti Museveni yamulonda mu kabineti nga Minisita w’eggwanga ow’ebyobulimi.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFUganda_State_House2016">Uganda State House (6 June 2016). [https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf "Museveni's new cabinet list At 6 June 2016"] <span class="cs1-format">(PDF)</span>. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala. Archived from [http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf the original] <span class="cs1-format">(PDF)</span> on 7 October 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">10 June</span> 2016</span>.</cite></ref> Okulondebwa kwe kwamanyibwa nnyo okusinziira ku lunyiriri lwe olw’obwakabaka n’enkolagana ey’ebyafaayo etaali nnungi wakati w’Obwakabaka bwa Rwenzururu ne gavumenti eya wakati. === Okulwanagana e Kasese mu 2016 n'oluvannyuma === Kibanzanga okubeera minisita kyakwatagana n’okulwanagana okwaliwo e Kasese mu 2016, ab’ebyokwerinda mu Uganda ne bazinda olubiri lwa muganda we, Omusinga Charles Mumbere, ekyamuviirako okukwatibwa. Nga minisita wa gavumenti era omulangira w’obwakabaka, Kibanzanga yateekebwa mu kifo ekizibu eky’ebyobufuzi, ng’emirundi mingi akola ng’omukwanaganya wakati wa gavumenti n’ab’olulyo olulangira mu kiseera ky’obuzibu.<ref name="ObserverBrother">{{Cite web |date=2016-12-07 |title=Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee |url=https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee |access-date=2025-06-07 |website=The Observer – Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee "Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee"]. ''The Observer – Uganda''. 7 December 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">7 June</span> 2025</span>.</cite></ref> Mu kwetegekera okulonda kwa 2021, Kibanzanga yawangulwa mu kalulu ka pulayimale k’ekibiina kya NRM ku kifo ky’obwa bendera mu Buughendera County.<ref name="NRMPrimaryLoss">{{Cite web |date=2020-09-05 |title=Minister Kibanzanga, 5 MPs lose in Bundibugyo NRM polls |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/minister-kibanzanga-5-mps-lose-in-bundibugyo-nrm-polls-1934980 |access-date=2025-06-07 |website=Daily Monitor}}</ref> Teyasigala mu nkyukakyuka mu kabineti eyalangirirwa mu Gwomukaaga 2021 oluvannyuma lw'okulonda kwa bonna.<ref>{{Cite web |date=2021-06-09 |title=Full cabinet list: Jessica Alupo New Vice President |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/final-cabinet-list-jessica-alupo-new-vice-president-3430634 |access-date=2025-06-07 |website=Daily Monitor}}</ref> == Laba ne == * [[Cabinet of Uganda|Kabineti ya Uganda]] * [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] * [[:en:Kingdom_of_Rwenzururu|Obwakabaka bwa Rwenzururu]] == Ebijuliziddwa == [[Category:Pages with unreviewed translations]] nrpqvz4qav0ot5k5s7en6ibc9a6cf7v 49879 49878 2026-05-07T12:22:28Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1348833441|Christopher Kibanzanga]]" 49879 wikitext text/x-wiki '''Christopher Mbalibula Taban Kibanzanga''' (yazaalibwa 22 Ogwoluberyeberye 1967) [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi era mulangira okuva mu [[:en:Rwenzururu|Bwakabaka bwa Rwenzururu]]. Yaliko omubaka wa Palamenti eyalwa mu kifo ekyo ng’akola nga Minisita w’ebyobulimi mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] okuva mu Gwomukaaga 2016 okutuuka mu Gwokutaano 2021.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}</ref> Kibanzanga emirimu gy’ebyobufuzi yagitandikira ku ludda oluvuganya gavumenti era nga y'omu ku baatandika ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC). Mu 2015, yeyunga ku kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM) ekintu ekyavumirirwa ennyo abantu.<ref name="NTVDefection">{{Cite web |date=2015-09-02 |title=FDC's Christopher Kibanzanga crosses to NRM |url=http://www.ntv.co.ug/news/politics/02/sep/2015/fdcs-christopher-kibanzanga-crosses-nrm-8431 |access-date=2025-06-07 |website=NTV Uganda}}</ref> == Obuto bwe n’obuyigirize == Christopher Kibanzanga yazaalibwa nga 22 Ogwoluberyeberye 1967 mu [[Kasese (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kasese]], mu Bugwanjuba bwa Uganda. Mutabani wa [[:en:Isaya_Mukirania|Isaya Mukirania]], omutandisi era kabaka eyasooka ( ''Omusinga'' ) ow’Obwakabaka bwa Rwenzururu. Mukulu we ye [[Charles Mumbere]] Omusinga wa [[:en:Rwenzururu|Rwenzururu]] afuga.<ref name="ObserverBrother">{{Cite web |date=2016-12-07 |title=Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee |url=https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee |access-date=2025-06-07 |website=The Observer – Uganda}}</ref> Pulayimale yagisomera Kasese nga tannaba kwegatta ku St. Mary's College, Kisubi. Oluvannyuma yasomera ku Old Kampala Senior Secondary School okusoma A-Levels. Yaweebwa ekifo ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], gye yatikkirwa diguli ya Bachelor of Arts mu Social Sciences. Alina ne postgraduate certificate mu Public Administration and Management.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}</ref> == Ebyobufuzi == === Omulimu gwa palamenti n’oludda oluvuganya === Kibanzanga yasooka okulondebwa mu Palamenti ya Uganda mu 1996 okukiikirira Busongora County South mu Disitulikiti y’e Kasese. Yaddamu okulondebwa mu 2001 ne 2006, n’aweereza ebisanja bisatu eby’omuddiring’anwa.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu kusooka yakwatagana n'oludda oluvuganya, yafuuka omu ku batandikawo ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC) bwe kyatandikibwawo nga mu 2005.<ref name="KiggunduWhyICrossed">Kiggundu, Edris (27 January 2016). [https://web.archive.org/web/20171030022537/http://allafrica.com/stories/201601271039.html "Uganda: Ex-MP Kibanzanga – Why I Crossed From FDC to NRM"]. ''The Observer (Kampala)''. Archived from [https://allafrica.com/stories/201601271039.html the original] on 30 October 2017. Retrieved 9 July 2017.</ref> Mu kiseera kye yamala mu ludda oluvuganya gavumenti, yakola emirimu egy’oku ntikko egiwerako mu kabineti y’ekisiikirize mu Uganda, omuli Minisita ow’ekisiikirize ow’obwapulezidenti n’okulwanyisa enguzi, n’oluvannyuma n’afuuka Minisita ow’ekisiikirize ow’ebyamawulire n’okulungamya eggwanga.<ref>[http://www.accessmylibrary.com/article-1G1-150351585/ugandan-opposition-appeals-fewer.html Ugandan opposition appeals for fewer presidential advisors.] from [[BBC Monitoring]] International Reports, 27 August 2006 (archived at AccessMyLibrary.com)</ref> Mu Gwokusatu 2010, yaweerezaako akaseera katono ng’akola ng’omukulembeze w’oludda oluvuganya gavumenti mu Palamenti (Uganda).<ref>[https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/pile-pressure-on-museveni-opposition-1533800 "Pile pressure on Museveni – opposition"]. ''Daily Monitor''. 14 March 2010. Retrieved 7 June 2025.</ref> Mu 2011, oluvannyuma lw’okumala ebisanja bisatu ng’omubaka wa Palamenti, Kibanzanga yasalawo obutaddamu kwesimbawo. Wabula yavuganya ku bwa Ssentebe bwa LCV (District) ku Disitulikiti y’e Kasese ku tikiti ya FDC kyokka n’awangulwa eyali ku ntebe, Lt. Col. Mawa Muhindo.<ref name="AsiimweExit">Asiimwe, Wilson (1 September 2015). [https://www.ugandadecides.com/news-details.php?cat=8&news=540 "Kasese celebrates as Kibanzanga exits FDC"]. ''Uganda Decides''. Retrieved 7 June 2025.</ref> === Okwewaggula okudda mu NRM n’okulondebwa ku bwaminisita === Mu Gwomunaana 2015, oluvannyuma lw’ekiseera ng’avudde mu byobufuzi eby’okulonda, Kibanzanga yalangirira nti avudde mu kibiina kya FDC n’adda mu kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM), ekintu ekyasikiriza ennyo emikutu gy’amawulire. Yategeezezza nti okusalawo kwe kwava ku kwagala okukolagana ne gavumenti okuleeta enkulaakulana mu kitundu ky’ewaabwe e Rwenzori. Mu kulonda kwa bonna okwa 2016, yavuganya ku tikiti ya NRM mu kitundu kya Bughendera County ekyali kyakatondebwawo mu [[Bundibugyo (disitulikit)|Disitulikiti y’e Bundibugyo]] n’awangula ekifo kya palamenti.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Nga 6 Ogwomukaaga 2016, Pulezidenti Museveni yamulonda mu kabineti nga Minisita w’eggwanga ow’ebyobulimi.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFUganda_State_House2016">Uganda State House (6 June 2016). [https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf "Museveni's new cabinet list At 6 June 2016"] <span class="cs1-format">(PDF)</span>. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala. Archived from [http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf the original] <span class="cs1-format">(PDF)</span> on 7 October 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">10 June</span> 2016</span>.</cite></ref> Okulondebwa kwe kwamanyibwa nnyo okusinziira ku lunyiriri lwe olw’obwakabaka n’enkolagana ey’ebyafaayo etaali nnungi wakati w’Obwakabaka bwa Rwenzururu ne gavumenti eya wakati. === Okulwanagana e Kasese mu 2016 n'oluvannyuma === Kibanzanga okubeera minisita kyakwatagana n’okulwanagana okwaliwo e Kasese mu 2016, ab’ebyokwerinda mu Uganda ne bazinda olubiri lwa muganda we, Omusinga Charles Mumbere, ekyamuviirako okukwatibwa. Nga minisita wa gavumenti era omulangira w’obwakabaka, Kibanzanga yateekebwa mu kifo ekizibu eky’ebyobufuzi, ng’emirundi mingi akola ng’omukwanaganya wakati wa gavumenti n’ab’olulyo olulangira mu kiseera ky’obuzibu.<ref name="ObserverBrother">{{Cite web |date=2016-12-07 |title=Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee |url=https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee |access-date=2025-06-07 |website=The Observer – Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee "Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee"]. ''The Observer – Uganda''. 7 December 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">7 June</span> 2025</span>.</cite></ref> Mu kwetegekera okulonda kwa 2021, Kibanzanga yawangulwa mu kalulu ka pulayimale k’ekibiina kya NRM ku kifo ky’obwa bendera mu Buughendera County.<ref name="NRMPrimaryLoss">{{Cite web |date=2020-09-05 |title=Minister Kibanzanga, 5 MPs lose in Bundibugyo NRM polls |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/minister-kibanzanga-5-mps-lose-in-bundibugyo-nrm-polls-1934980 |access-date=2025-06-07 |website=Daily Monitor}}</ref> Teyasigala mu nkyukakyuka mu kabineti eyalangirirwa mu Gwomukaaga 2021 oluvannyuma lw'okulonda kwa bonna.<ref>{{Cite web |date=2021-06-09 |title=Full cabinet list: Jessica Alupo New Vice President |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/final-cabinet-list-jessica-alupo-new-vice-president-3430634 |access-date=2025-06-07 |website=Daily Monitor}}</ref> == Laba ne == * [[Cabinet of Uganda|Kabineti ya Uganda]] * [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] * [[:en:Kingdom_of_Rwenzururu|Obwakabaka bwa Rwenzururu]] == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} [[Category:Pages with unreviewed translations]] oi68wczt2xaumqjwqsuqw94x7gu8xo6 49880 49879 2026-05-07T12:23:25Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1348833441|Christopher Kibanzanga]]" 49880 wikitext text/x-wiki {{Databox}}   '''Christopher Mbalibula Taban Kibanzanga''' (yazaalibwa 22 Ogwoluberyeberye 1967) [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi era mulangira okuva mu [[:en:Rwenzururu|Bwakabaka bwa Rwenzururu]]. Yaliko omubaka wa Palamenti eyalwa mu kifo ekyo ng’akola nga Minisita w’ebyobulimi mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] okuva mu Gwomukaaga 2016 okutuuka mu Gwokutaano 2021.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}</ref> Kibanzanga emirimu gy’ebyobufuzi yagitandikira ku ludda oluvuganya gavumenti era nga y'omu ku baatandika ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC). Mu 2015, yeyunga ku kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM) ekintu ekyavumirirwa ennyo abantu.<ref name="NTVDefection">{{Cite web |date=2015-09-02 |title=FDC's Christopher Kibanzanga crosses to NRM |url=http://www.ntv.co.ug/news/politics/02/sep/2015/fdcs-christopher-kibanzanga-crosses-nrm-8431 |access-date=2025-06-07 |website=NTV Uganda}}</ref> == Obuto bwe n’obuyigirize == Christopher Kibanzanga yazaalibwa nga 22 Ogwoluberyeberye 1967 mu [[Kasese (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kasese]], mu Bugwanjuba bwa Uganda. Mutabani wa [[:en:Isaya_Mukirania|Isaya Mukirania]], omutandisi era kabaka eyasooka ( ''Omusinga'' ) ow’Obwakabaka bwa Rwenzururu. Mukulu we ye [[Charles Mumbere]] Omusinga wa [[:en:Rwenzururu|Rwenzururu]] afuga.<ref name="ObserverBrother">{{Cite web |date=2016-12-07 |title=Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee |url=https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee |access-date=2025-06-07 |website=The Observer – Uganda}}</ref> Pulayimale yagisomera Kasese nga tannaba kwegatta ku St. Mary's College, Kisubi. Oluvannyuma yasomera ku Old Kampala Senior Secondary School okusoma A-Levels. Yaweebwa ekifo ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], gye yatikkirwa diguli ya Bachelor of Arts mu Social Sciences. Alina ne postgraduate certificate mu Public Administration and Management.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}</ref> == Ebyobufuzi == === Omulimu gwa palamenti n’oludda oluvuganya === Kibanzanga yasooka okulondebwa mu Palamenti ya Uganda mu 1996 okukiikirira Busongora County South mu Disitulikiti y’e Kasese. Yaddamu okulondebwa mu 2001 ne 2006, n’aweereza ebisanja bisatu eby’omuddiring’anwa.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Mu kusooka yakwatagana n'oludda oluvuganya, yafuuka omu ku batandikawo ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC) bwe kyatandikibwawo nga mu 2005.<ref name="KiggunduWhyICrossed">Kiggundu, Edris (27 January 2016). [https://web.archive.org/web/20171030022537/http://allafrica.com/stories/201601271039.html "Uganda: Ex-MP Kibanzanga – Why I Crossed From FDC to NRM"]. ''The Observer (Kampala)''. Archived from [https://allafrica.com/stories/201601271039.html the original] on 30 October 2017. Retrieved 9 July 2017.</ref> Mu kiseera kye yamala mu ludda oluvuganya gavumenti, yakola emirimu egy’oku ntikko egiwerako mu kabineti y’ekisiikirize mu Uganda, omuli Minisita ow’ekisiikirize ow’obwapulezidenti n’okulwanyisa enguzi, n’oluvannyuma n’afuuka Minisita ow’ekisiikirize ow’ebyamawulire n’okulungamya eggwanga.<ref>[http://www.accessmylibrary.com/article-1G1-150351585/ugandan-opposition-appeals-fewer.html Ugandan opposition appeals for fewer presidential advisors.] from [[BBC Monitoring]] International Reports, 27 August 2006 (archived at AccessMyLibrary.com)</ref> Mu Gwokusatu 2010, yaweerezaako akaseera katono ng’akola ng’omukulembeze w’oludda oluvuganya gavumenti mu Palamenti (Uganda).<ref>[https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/pile-pressure-on-museveni-opposition-1533800 "Pile pressure on Museveni – opposition"]. ''Daily Monitor''. 14 March 2010. Retrieved 7 June 2025.</ref> Mu 2011, oluvannyuma lw’okumala ebisanja bisatu ng’omubaka wa Palamenti, Kibanzanga yasalawo obutaddamu kwesimbawo. Wabula yavuganya ku bwa Ssentebe bwa LCV (District) ku Disitulikiti y’e Kasese ku tikiti ya FDC kyokka n’awangulwa eyali ku ntebe, Lt. Col. Mawa Muhindo.<ref name="AsiimweExit">Asiimwe, Wilson (1 September 2015). [https://www.ugandadecides.com/news-details.php?cat=8&news=540 "Kasese celebrates as Kibanzanga exits FDC"]. ''Uganda Decides''. Retrieved 7 June 2025.</ref> === Okwewaggula okudda mu NRM n’okulondebwa ku bwaminisita === Mu Gwomunaana 2015, oluvannyuma lw’ekiseera ng’avudde mu byobufuzi eby’okulonda, Kibanzanga yalangirira nti avudde mu kibiina kya FDC n’adda mu kibiina ekiri mu buyinza ekya [[National Resistance Movement]] (NRM), ekintu ekyasikiriza ennyo emikutu gy’amawulire. Yategeezezza nti okusalawo kwe kwava ku kwagala okukolagana ne gavumenti okuleeta enkulaakulana mu kitundu ky’ewaabwe e Rwenzori. Mu kulonda kwa bonna okwa 2016, yavuganya ku tikiti ya NRM mu kitundu kya Bughendera County ekyali kyakatondebwawo mu [[Bundibugyo (disitulikit)|Disitulikiti y’e Bundibugyo]] n’awangula ekifo kya palamenti.<ref name="ParliamentProfile">{{Cite web |title=Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga |url=https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 |access-date=9 July 2017 |website=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/mp_database/profile.php?mid=366 "Mbalibula Christopher Taban Kibanzanga"]. ''Parliament of Uganda''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 July</span> 2017</span>.</cite></ref> Nga 6 Ogwomukaaga 2016, Pulezidenti Museveni yamulonda mu kabineti nga Minisita w’eggwanga ow’ebyobulimi.<ref name="CabinetList2016">{{Cite web |last=Uganda State House |date=6 June 2016 |title=Museveni's new cabinet list At 6 June 2016 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf |archive-date=7 October 2016 |access-date=10 June 2016}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFUganda_State_House2016">Uganda State House (6 June 2016). [https://web.archive.org/web/20161007121926/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%27s+cabinet.pdf "Museveni's new cabinet list At 6 June 2016"] <span class="cs1-format">(PDF)</span>. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala. Archived from [http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/3235304/data/1345443/-/3o16hn/-/Museveni%2527s+cabinet.pdf the original] <span class="cs1-format">(PDF)</span> on 7 October 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">10 June</span> 2016</span>.</cite></ref> Okulondebwa kwe kwamanyibwa nnyo okusinziira ku lunyiriri lwe olw’obwakabaka n’enkolagana ey’ebyafaayo etaali nnungi wakati w’Obwakabaka bwa Rwenzururu ne gavumenti eya wakati. === Okulwanagana e Kasese mu 2016 n'oluvannyuma === Kibanzanga okubeera minisita kyakwatagana n’okulwanagana okwaliwo e Kasese mu 2016, ab’ebyokwerinda mu Uganda ne bazinda olubiri lwa muganda we, Omusinga Charles Mumbere, ekyamuviirako okukwatibwa. Nga minisita wa gavumenti era omulangira w’obwakabaka, Kibanzanga yateekebwa mu kifo ekizibu eky’ebyobufuzi, ng’emirundi mingi akola ng’omukwanaganya wakati wa gavumenti n’ab’olulyo olulangira mu kiseera ky’obuzibu.<ref name="ObserverBrother">{{Cite web |date=2016-12-07 |title=Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee |url=https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee |access-date=2025-06-07 |website=The Observer – Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://observer.ug/news/headlines/50604-kibanzanga-i-am-a-prince-i-can-t-be-a-refugee "Kibanzanga: I am a prince, I can't be a refugee"]. ''The Observer – Uganda''. 7 December 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">7 June</span> 2025</span>.</cite></ref> Mu kwetegekera okulonda kwa 2021, Kibanzanga yawangulwa mu kalulu ka pulayimale k’ekibiina kya NRM ku kifo ky’obwa bendera mu Buughendera County.<ref name="NRMPrimaryLoss">{{Cite web |date=2020-09-05 |title=Minister Kibanzanga, 5 MPs lose in Bundibugyo NRM polls |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/minister-kibanzanga-5-mps-lose-in-bundibugyo-nrm-polls-1934980 |access-date=2025-06-07 |website=Daily Monitor}}</ref> Teyasigala mu nkyukakyuka mu kabineti eyalangirirwa mu Gwomukaaga 2021 oluvannyuma lw'okulonda kwa bonna.<ref>{{Cite web |date=2021-06-09 |title=Full cabinet list: Jessica Alupo New Vice President |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/final-cabinet-list-jessica-alupo-new-vice-president-3430634 |access-date=2025-06-07 |website=Daily Monitor}}</ref> == Laba ne == * [[Cabinet of Uganda|Kabineti ya Uganda]] * [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] * [[:en:Kingdom_of_Rwenzururu|Obwakabaka bwa Rwenzururu]] == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} [[Category:Pages with unreviewed translations]] lpytfociy71bn82l0ehsmmtcwz8epzo Aronda Nyakairima 0 13286 49881 2026-05-07T12:32:15Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1347708380|Aronda Nyakairima]]" 49881 wikitext text/x-wiki '''Aronda Nyakairima''' (7 Ogwomusanvu 1959 – 12 Ogwomwenda 2015) yali [[Yuganda|Munnayuganda]] nga [[:en:Officer_(armed_forces)|munnamagye]] era munnabyabufuzi eyaweereza mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] nga minisita w’ensonga z’omunda okuva mu 2013 okutuusa lwe yafa nga 11 Ogwomwenda 2015. Emabegako, yaliko [[:en:Chief_of_Defence_Forces_(Uganda)|akulira amagye]] mu [[Eggye lya Uganda People's Defense Force|Uganda People’s Defence Force]] (UPDF) okuva mu 2003 okutuuka 2013.<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> hmyczs6tgyjdky9aflq22lv0j2bo3u2 49882 49881 2026-05-07T12:32:36Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1347708380|Aronda Nyakairima]]" 49882 wikitext text/x-wiki '''Aronda Nyakairima''' (7 Ogwomusanvu 1959 – 12 Ogwomwenda 2015) yali [[Yuganda|Munnayuganda]] nga [[:en:Officer_(armed_forces)|munnamagye]] era munnabyabufuzi eyaweereza mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] nga minisita w’ensonga z’omunda okuva mu 2013 okutuusa lwe yafa nga 11 Ogwomwenda 2015. Emabegako, yaliko [[:en:Chief_of_Defence_Forces_(Uganda)|akulira amagye]] mu [[Eggye lya Uganda People's Defense Force|Uganda People’s Defence Force]] (UPDF) okuva mu 2003 okutuuka 2013.<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> == Obuto bwe n’okusoma == qz0lmimj39ovesljzrxcowp4nw4xx32 49883 49882 2026-05-07T12:35:18Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1347708380|Aronda Nyakairima]]" 49883 wikitext text/x-wiki '''Aronda Nyakairima''' (7 Ogwomusanvu 1959 – 12 Ogwomwenda 2015) yali [[Yuganda|Munnayuganda]] nga [[:en:Officer_(armed_forces)|munnamagye]] era munnabyabufuzi eyaweereza mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] nga minisita w’ensonga z’omunda okuva mu 2013 okutuusa lwe yafa nga 11 Ogwomwenda 2015. Emabegako, yaliko [[:en:Chief_of_Defence_Forces_(Uganda)|akulira amagye]] mu [[Eggye lya Uganda People's Defense Force|Uganda People’s Defence Force]] (UPDF) okuva mu 2003 okutuuka 2013.<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> == Obuto bwe n’okusoma == Nyakairima yazaalibwa mu [[Rukungiri (disitulikit)|Disitulikiti y'e Rukungiri]] . O-Level yagisomera ku ''Lubiri Senior Secondary School'' okuva mu 1971 okutuuka mu 1974. Wakati wa 1975 ne 1977, A-Level yagisomera ''Kitgum High School'' mu [[Kitgum (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kitgum]]. Yeegatta ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1978, n’atikkirwa mu 1981 n’afuna diguli ya [[:en:Bachelor_of_Arts|Bachelor of Arts]] mu byobufuzi. Yagenda mu kkoosi ya basic officers mu 1989, oluvannyuma lw’eggye lya National Resistance Army (NRA) okuwamba obuyinza mu [[Kampala]], ekibuga ekikulu ekya Uganda. Oluvannyuma yagenda mu kkoosi y’okusoma eby’obukodyo mu Fort Leavenworth mu Amerika. Alina n'ebisaanyizo ebirala eby'amagye okuva mu ttendekero ly'amagye lya Misiri e Cairo . <ref>{{Cite web |last=Newvision |first=Archive |date=26 October 2005 |title=Aronda Nyakairima's star illuminates UPDF path |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150626124758/http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |archive-date=26 June 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> 23g3l0lchl2anot3o4y455xw5klrrgt 49898 49883 2026-05-07T13:36:06Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1347708380|Aronda Nyakairima]]" 49898 wikitext text/x-wiki '''Aronda Nyakairima''' (7 Ogwomusanvu 1959 – 12 Ogwomwenda 2015) yali [[Yuganda|Munnayuganda]] nga [[:en:Officer_(armed_forces)|munnamagye]] era munnabyabufuzi eyaweereza mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] nga minisita w’ensonga z’omunda okuva mu 2013 okutuusa lwe yafa nga 11 Ogwomwenda 2015. Emabegako, yaliko [[:en:Chief_of_Defence_Forces_(Uganda)|akulira amagye]] mu [[Eggye lya Uganda People's Defense Force|Uganda People’s Defence Force]] (UPDF) okuva mu 2003 okutuuka 2013.<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> == Obuto bwe n’okusoma == Nyakairima yazaalibwa mu [[Rukungiri (disitulikit)|Disitulikiti y'e Rukungiri]] . O-Level yagisomera ku ''Lubiri Senior Secondary School'' okuva mu 1971 okutuuka mu 1974. Wakati wa 1975 ne 1977, A-Level yagisomera ''Kitgum High School'' mu [[Kitgum (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kitgum]]. Yeegatta ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1978, n’atikkirwa mu 1981 ne diguli ya [[:en:Bachelor_of_Arts|Bachelor of Arts]] mu byobufuzi. Yasoma course ezitandikirwako ez'amaggye mu 1989, oluvannyuma lw’eggye lya [[:en:National_Resistance_Army|National Resistance Army]] (NRA) okuwamba obuyinza mu [[Kampala]], ekibuga ekikulu ekya Uganda. Oluvannyuma yagenda mu kkoosi y’okusoma eby’obukodyo mu [[:en:Fort_Leavenworth|Fort Leavenworth]] mu Amerika. Alina n'ebisaanyizo ebirala eby'amagye okuva mu [[:en:Egyptian_Military_Academy|ttendekero ly'amagye lya Misiri]] e [[:en:Cairo|Cairo.]]<ref>{{Cite web |last=Newvision |first=Archive |date=26 October 2005 |title=Aronda Nyakairima's star illuminates UPDF path |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150626124758/http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |archive-date=26 June 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> mg33r8n75ld2v7rj5yty8rvf83be2j8 49900 49898 2026-05-07T13:36:36Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1347708380|Aronda Nyakairima]]" 49900 wikitext text/x-wiki '''Aronda Nyakairima''' (7 Ogwomusanvu 1959 – 12 Ogwomwenda 2015) yali [[Yuganda|Munnayuganda]] nga [[:en:Officer_(armed_forces)|munnamagye]] era munnabyabufuzi eyaweereza mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] nga minisita w’ensonga z’omunda okuva mu 2013 okutuusa lwe yafa nga 11 Ogwomwenda 2015. Emabegako, yaliko [[:en:Chief_of_Defence_Forces_(Uganda)|akulira amagye]] mu [[Eggye lya Uganda People's Defense Force|Uganda People’s Defence Force]] (UPDF) okuva mu 2003 okutuuka 2013.<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> == Obuto bwe n’okusoma == Nyakairima yazaalibwa mu [[Rukungiri (disitulikit)|Disitulikiti y'e Rukungiri]] . O-Level yagisomera ku ''Lubiri Senior Secondary School'' okuva mu 1971 okutuuka mu 1974. Wakati wa 1975 ne 1977, A-Level yagisomera ''Kitgum High School'' mu [[Kitgum (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kitgum]]. Yeegatta ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1978, n’atikkirwa mu 1981 ne diguli ya [[:en:Bachelor_of_Arts|Bachelor of Arts]] mu byobufuzi. Yasoma course ezitandikirwako ez'amaggye mu 1989, oluvannyuma lw’eggye lya [[:en:National_Resistance_Army|National Resistance Army]] (NRA) okuwamba obuyinza mu [[Kampala]], ekibuga ekikulu ekya Uganda. Oluvannyuma yagenda mu kkoosi y’okusoma eby’obukodyo mu [[:en:Fort_Leavenworth|Fort Leavenworth]] mu Amerika. Alina n'ebisaanyizo ebirala eby'amagye okuva mu [[:en:Egyptian_Military_Academy|ttendekero ly'amagye lya Misiri]] e [[:en:Cairo|Cairo.]]<ref>{{Cite web |last=Newvision |first=Archive |date=26 October 2005 |title=Aronda Nyakairima's star illuminates UPDF path |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150626124758/http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |archive-date=26 June 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obuweereza mu magye == ql6332ghpxwd6gtdd0qsqvbqkacqqwe 49902 49900 2026-05-07T13:38:14Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1347708380|Aronda Nyakairima]]" 49902 wikitext text/x-wiki '''Aronda Nyakairima''' (7 Ogwomusanvu 1959 – 12 Ogwomwenda 2015) yali [[Yuganda|Munnayuganda]] nga [[:en:Officer_(armed_forces)|munnamagye]] era munnabyabufuzi eyaweereza mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] nga minisita w’ensonga z’omunda okuva mu 2013 okutuusa lwe yafa nga 11 Ogwomwenda 2015. Emabegako, yaliko [[:en:Chief_of_Defence_Forces_(Uganda)|akulira amagye]] mu [[Eggye lya Uganda People's Defense Force|Uganda People’s Defence Force]] (UPDF) okuva mu 2003 okutuuka 2013.<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> == Obuto bwe n’okusoma == Nyakairima yazaalibwa mu [[Rukungiri (disitulikit)|Disitulikiti y'e Rukungiri]] . O-Level yagisomera ku ''Lubiri Senior Secondary School'' okuva mu 1971 okutuuka mu 1974. Wakati wa 1975 ne 1977, A-Level yagisomera ''Kitgum High School'' mu [[Kitgum (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kitgum]]. Yeegatta ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1978, n’atikkirwa mu 1981 ne diguli ya [[:en:Bachelor_of_Arts|Bachelor of Arts]] mu byobufuzi. Yasoma course ezitandikirwako ez'amaggye mu 1989, oluvannyuma lw’eggye lya [[:en:National_Resistance_Army|National Resistance Army]] (NRA) okuwamba obuyinza mu [[Kampala]], ekibuga ekikulu ekya Uganda. Oluvannyuma yagenda mu kkoosi y’okusoma eby’obukodyo mu [[:en:Fort_Leavenworth|Fort Leavenworth]] mu Amerika. Alina n'ebisaanyizo ebirala eby'amagye okuva mu [[:en:Egyptian_Military_Academy|ttendekero ly'amagye lya Misiri]] e [[:en:Cairo|Cairo.]]<ref>{{Cite web |last=Newvision |first=Archive |date=26 October 2005 |title=Aronda Nyakairima's star illuminates UPDF path |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150626124758/http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |archive-date=26 June 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obuweereza mu magye == Y'egatta ku NRA mu 1982, amangu ddala nga yaakava mu yunivasite y’e Makerere. Oluvannyuma lw’aba NRA okuwamba obuyinza, yakola ng’omuserikale w’ekitongole ekikessi mu magye ga Uganda. Oluvannyuma yalondebwa okuba omuyambi wa dayirekita mu kitongole ekikessi mu magye mu UPDF. Oluvannyuma yakyusibwa n’atwalibwa mu kitongole ekikuuma Pulezidenti ng’akola mu kitongole ekikessi. Okuva awo, yaliko omuduumizi w’eggye lya Armoured Brigade nga tannalondebwa kubeera muduumizi wa UPDF mu 2003. Abadde akiikirira UPDF mu [[Parliament of Uganda|palamenti ya Uganda]] okuva mu 1996.<ref>{{Cite web |date=2011 |title=Aronda Nyakairima's Page At Parliament.co.ug |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140202114748/http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |archive-date=2 February 2014 |access-date=13 May 2014 |publisher=[[Parliament of Uganda]]}}</ref> jiwrpi33hv52hsq2zxxzq2thkiwe8rh 49905 49902 2026-05-07T13:39:35Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1347708380|Aronda Nyakairima]]" 49905 wikitext text/x-wiki '''Aronda Nyakairima''' (7 Ogwomusanvu 1959 – 12 Ogwomwenda 2015) yali [[Yuganda|Munnayuganda]] nga [[:en:Officer_(armed_forces)|munnamagye]] era munnabyabufuzi eyaweereza mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] nga minisita w’ensonga z’omunda okuva mu 2013 okutuusa lwe yafa nga 11 Ogwomwenda 2015. Emabegako, yaliko [[:en:Chief_of_Defence_Forces_(Uganda)|akulira amagye]] mu [[Eggye lya Uganda People's Defense Force|Uganda People’s Defence Force]] (UPDF) okuva mu 2003 okutuuka 2013.<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> == Obuto bwe n’okusoma == Nyakairima yazaalibwa mu [[Rukungiri (disitulikit)|Disitulikiti y'e Rukungiri]] . O-Level yagisomera ku ''Lubiri Senior Secondary School'' okuva mu 1971 okutuuka mu 1974. Wakati wa 1975 ne 1977, A-Level yagisomera ''Kitgum High School'' mu [[Kitgum (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kitgum]]. Yeegatta ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1978, n’atikkirwa mu 1981 ne diguli ya [[:en:Bachelor_of_Arts|Bachelor of Arts]] mu byobufuzi. Yasoma course ezitandikirwako ez'amaggye mu 1989, oluvannyuma lw’eggye lya [[:en:National_Resistance_Army|National Resistance Army]] (NRA) okuwamba obuyinza mu [[Kampala]], ekibuga ekikulu ekya Uganda. Oluvannyuma yagenda mu kkoosi y’okusoma eby’obukodyo mu [[:en:Fort_Leavenworth|Fort Leavenworth]] mu Amerika. Alina n'ebisaanyizo ebirala eby'amagye okuva mu [[:en:Egyptian_Military_Academy|ttendekero ly'amagye lya Misiri]] e [[:en:Cairo|Cairo.]]<ref>{{Cite web |last=Newvision |first=Archive |date=26 October 2005 |title=Aronda Nyakairima's star illuminates UPDF path |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150626124758/http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |archive-date=26 June 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obuweereza mu magye == Y'egatta ku NRA mu 1982, amangu ddala nga yaakava mu yunivasite y’e Makerere. Oluvannyuma lw’aba NRA okuwamba obuyinza, yakola ng’omuserikale w’ekitongole ekikessi mu magye ga Uganda. Oluvannyuma yalondebwa okuba omuyambi wa dayirekita mu kitongole ekikessi mu magye mu UPDF. Oluvannyuma yakyusibwa n’atwalibwa mu kitongole ekikuuma Pulezidenti ng’akola mu kitongole ekikessi. Okuva awo, yaliko omuduumizi w’eggye lya Armoured Brigade nga tannalondebwa kubeera muduumizi wa UPDF mu 2003. Abadde akiikirira UPDF mu [[Parliament of Uganda|palamenti ya Uganda]] okuva mu 1996.<ref>{{Cite web |date=2011 |title=Aronda Nyakairima's Page At Parliament.co.ug |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140202114748/http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |archive-date=2 February 2014 |access-date=13 May 2014 |publisher=[[Parliament of Uganda]]}}</ref> Mu Gwekkumi 2010, Nyakairima yayingizibwa ku International Hall of Fame ku Lewis and Clark Center e Fort Leavenworth olw’okutuuka ku kifo ekisinga obukulu mu magye mu ggwanga lye. Nyakairima yayingizibwa wamu ne General Eui Don Wang owa South Korea, eyatikkirwa mu ttendekero ly’abaduumizi mu 1986, ne Major General Richard Rhys Jones owa New Zealand, eyatikkirwa mu 1992. <ref>{{Cite web |last=Raymond Baguma |first=And Agencies |date=6 October 2010 |title=US College to honour Gen. Nyakairima |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140514134707/http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |archive-date=14 May 2014 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> Nyakairmina yalondebwa ku kabineti nga minisita w'ensonga z'omunda nga 23 May 2013. <ref>{{Cite web |last=Musoke |first=Ronald |date=24 May 2013 |title=Gen. Aronda Nyakairima new Internal Affairs Minister as Museveni reshuffles Cabinet |url=http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042447/http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet/ |archive-date=24 September 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[The Independent (Uganda)]]}}</ref> [[Katumba Wamala]] yalondebwa okudda mu bigere bye ku bwakulira amagye ku lunaku lwe lumu. <ref>{{Cite web |last=Kat |first=Joshua |date=24 May 2013 |title=Katumba Wamala new CDF |url=http://www.newvision.co.ug/news/643116-katumba-wamala-new-cdf.html |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> hqa70x3xxh326pzm9fbe3nay8tfq6yk 49909 49905 2026-05-07T13:41:26Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1347708380|Aronda Nyakairima]]" 49909 wikitext text/x-wiki '''Aronda Nyakairima''' (7 Ogwomusanvu 1959 – 12 Ogwomwenda 2015) yali [[Yuganda|Munnayuganda]] nga [[:en:Officer_(armed_forces)|munnamagye]] era munnabyabufuzi eyaweereza mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] nga minisita w’ensonga z’omunda okuva mu 2013 okutuusa lwe yafa nga 11 Ogwomwenda 2015. Emabegako, yaliko [[:en:Chief_of_Defence_Forces_(Uganda)|akulira amagye]] mu [[Eggye lya Uganda People's Defense Force|Uganda People’s Defence Force]] (UPDF) okuva mu 2003 okutuuka 2013.<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> == Obuto bwe n’okusoma == Nyakairima yazaalibwa mu [[Rukungiri (disitulikit)|Disitulikiti y'e Rukungiri]] . O-Level yagisomera ku ''Lubiri Senior Secondary School'' okuva mu 1971 okutuuka mu 1974. Wakati wa 1975 ne 1977, A-Level yagisomera ''Kitgum High School'' mu [[Kitgum (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kitgum]]. Yeegatta ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1978, n’atikkirwa mu 1981 ne diguli ya [[:en:Bachelor_of_Arts|Bachelor of Arts]] mu byobufuzi. Yasoma course ezitandikirwako ez'amaggye mu 1989, oluvannyuma lw’eggye lya [[:en:National_Resistance_Army|National Resistance Army]] (NRA) okuwamba obuyinza mu [[Kampala]], ekibuga ekikulu ekya Uganda. Oluvannyuma yagenda mu kkoosi y’okusoma eby’obukodyo mu [[:en:Fort_Leavenworth|Fort Leavenworth]] mu Amerika. Alina n'ebisaanyizo ebirala eby'amagye okuva mu [[:en:Egyptian_Military_Academy|ttendekero ly'amagye lya Misiri]] e [[:en:Cairo|Cairo.]]<ref>{{Cite web |last=Newvision |first=Archive |date=26 October 2005 |title=Aronda Nyakairima's star illuminates UPDF path |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150626124758/http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |archive-date=26 June 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obuweereza mu magye == Y'egatta ku NRA mu 1982, amangu ddala nga yaakava mu yunivasite y’e Makerere. Oluvannyuma lw’aba NRA okuwamba obuyinza, yakola ng’omuserikale w’ekitongole ekikessi mu magye ga Uganda. Oluvannyuma yalondebwa okuba omuyambi wa dayirekita mu kitongole ekikessi mu magye mu UPDF. Oluvannyuma yakyusibwa n’atwalibwa mu kitongole ekikuuma Pulezidenti ng’akola mu kitongole ekikessi. Okuva awo, yaliko omuduumizi w’eggye lya Armoured Brigade nga tannalondebwa kubeera muduumizi wa UPDF mu 2003. Abadde akiikirira UPDF mu [[Parliament of Uganda|palamenti ya Uganda]] okuva mu 1996.<ref>{{Cite web |date=2011 |title=Aronda Nyakairima's Page At Parliament.co.ug |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140202114748/http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |archive-date=2 February 2014 |access-date=13 May 2014 |publisher=[[Parliament of Uganda]]}}</ref> Mu Gwekkumi 2010, Nyakairima yayingizibwa ku International Hall of Fame ku Lewis and Clark Center e Fort Leavenworth olw’okutuuka ku kifo ekisinga obukulu mu magye mu ggwanga lye. Nyakairima yayingizibwa wamu ne General Eui Don Wang owa [[:en:South_Korea|South Korea]], eyatikkirwa mu ttendekero ly’abaduumizi mu 1986, ne Major General [[:en:Richard_Rhys_Jones|Richard Rhys Jones]] owa [[:en:New_Zealand|New Zealand]], eyatikkirwa mu 1992.<ref>{{Cite web |last=Raymond Baguma |first=And Agencies |date=6 October 2010 |title=US College to honour Gen. Nyakairima |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140514134707/http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |archive-date=14 May 2014 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> Nyakairmina yalondebwa ku kabineti nga minisita w'ensonga z'omunda nga 23 Ogwokutaano 2013. <ref>{{Cite web |last=Musoke |first=Ronald |date=24 May 2013 |title=Gen. Aronda Nyakairima new Internal Affairs Minister as Museveni reshuffles Cabinet |url=http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042447/http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet/ |archive-date=24 September 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[The Independent (Uganda)]]}}</ref> [[Katumba Wamala]] yalondebwa okudda mu bigere bye ku bwakulira amagye ku lunaku lwe lumu.<ref>{{Cite web |last=Kat |first=Joshua |date=24 May 2013 |title=Katumba Wamala new CDF |url=http://www.newvision.co.ug/news/643116-katumba-wamala-new-cdf.html |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> 6swowxvv9ntyl0fm43emn49xnz3y2eo 49910 49909 2026-05-07T13:41:40Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1347708380|Aronda Nyakairima]]" 49910 wikitext text/x-wiki '''Aronda Nyakairima''' (7 Ogwomusanvu 1959 – 12 Ogwomwenda 2015) yali [[Yuganda|Munnayuganda]] nga [[:en:Officer_(armed_forces)|munnamagye]] era munnabyabufuzi eyaweereza mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] nga minisita w’ensonga z’omunda okuva mu 2013 okutuusa lwe yafa nga 11 Ogwomwenda 2015. Emabegako, yaliko [[:en:Chief_of_Defence_Forces_(Uganda)|akulira amagye]] mu [[Eggye lya Uganda People's Defense Force|Uganda People’s Defence Force]] (UPDF) okuva mu 2003 okutuuka 2013.<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> == Obuto bwe n’okusoma == Nyakairima yazaalibwa mu [[Rukungiri (disitulikit)|Disitulikiti y'e Rukungiri]] . O-Level yagisomera ku ''Lubiri Senior Secondary School'' okuva mu 1971 okutuuka mu 1974. Wakati wa 1975 ne 1977, A-Level yagisomera ''Kitgum High School'' mu [[Kitgum (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kitgum]]. Yeegatta ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1978, n’atikkirwa mu 1981 ne diguli ya [[:en:Bachelor_of_Arts|Bachelor of Arts]] mu byobufuzi. Yasoma course ezitandikirwako ez'amaggye mu 1989, oluvannyuma lw’eggye lya [[:en:National_Resistance_Army|National Resistance Army]] (NRA) okuwamba obuyinza mu [[Kampala]], ekibuga ekikulu ekya Uganda. Oluvannyuma yagenda mu kkoosi y’okusoma eby’obukodyo mu [[:en:Fort_Leavenworth|Fort Leavenworth]] mu Amerika. Alina n'ebisaanyizo ebirala eby'amagye okuva mu [[:en:Egyptian_Military_Academy|ttendekero ly'amagye lya Misiri]] e [[:en:Cairo|Cairo.]]<ref>{{Cite web |last=Newvision |first=Archive |date=26 October 2005 |title=Aronda Nyakairima's star illuminates UPDF path |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150626124758/http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |archive-date=26 June 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obuweereza mu magye == Y'egatta ku NRA mu 1982, amangu ddala nga yaakava mu yunivasite y’e Makerere. Oluvannyuma lw’aba NRA okuwamba obuyinza, yakola ng’omuserikale w’ekitongole ekikessi mu magye ga Uganda. Oluvannyuma yalondebwa okuba omuyambi wa dayirekita mu kitongole ekikessi mu magye mu UPDF. Oluvannyuma yakyusibwa n’atwalibwa mu kitongole ekikuuma Pulezidenti ng’akola mu kitongole ekikessi. Okuva awo, yaliko omuduumizi w’eggye lya Armoured Brigade nga tannalondebwa kubeera muduumizi wa UPDF mu 2003. Abadde akiikirira UPDF mu [[Parliament of Uganda|palamenti ya Uganda]] okuva mu 1996.<ref>{{Cite web |date=2011 |title=Aronda Nyakairima's Page At Parliament.co.ug |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140202114748/http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |archive-date=2 February 2014 |access-date=13 May 2014 |publisher=[[Parliament of Uganda]]}}</ref> Mu Gwekkumi 2010, Nyakairima yayingizibwa ku International Hall of Fame ku Lewis and Clark Center e Fort Leavenworth olw’okutuuka ku kifo ekisinga obukulu mu magye mu ggwanga lye. Nyakairima yayingizibwa wamu ne General Eui Don Wang owa [[:en:South_Korea|South Korea]], eyatikkirwa mu ttendekero ly’abaduumizi mu 1986, ne Major General [[:en:Richard_Rhys_Jones|Richard Rhys Jones]] owa [[:en:New_Zealand|New Zealand]], eyatikkirwa mu 1992.<ref>{{Cite web |last=Raymond Baguma |first=And Agencies |date=6 October 2010 |title=US College to honour Gen. Nyakairima |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140514134707/http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |archive-date=14 May 2014 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> Nyakairmina yalondebwa ku kabineti nga minisita w'ensonga z'omunda nga 23 Ogwokutaano 2013. <ref>{{Cite web |last=Musoke |first=Ronald |date=24 May 2013 |title=Gen. Aronda Nyakairima new Internal Affairs Minister as Museveni reshuffles Cabinet |url=http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042447/http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet/ |archive-date=24 September 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[The Independent (Uganda)]]}}</ref> [[Katumba Wamala]] yalondebwa okudda mu bigere bye ku bwakulira amagye ku lunaku lwe lumu.<ref>{{Cite web |last=Kat |first=Joshua |date=24 May 2013 |title=Katumba Wamala new CDF |url=http://www.newvision.co.ug/news/643116-katumba-wamala-new-cdf.html |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obulamu bw’omuntu ku bubwe == o9rioo6zansxvfhnz20g2393frtzdx8 49913 49910 2026-05-07T13:43:04Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1347708380|Aronda Nyakairima]]" 49913 wikitext text/x-wiki '''Aronda Nyakairima''' (7 Ogwomusanvu 1959 – 12 Ogwomwenda 2015) yali [[Yuganda|Munnayuganda]] nga [[:en:Officer_(armed_forces)|munnamagye]] era munnabyabufuzi eyaweereza mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] nga minisita w’ensonga z’omunda okuva mu 2013 okutuusa lwe yafa nga 11 Ogwomwenda 2015. Emabegako, yaliko [[:en:Chief_of_Defence_Forces_(Uganda)|akulira amagye]] mu [[Eggye lya Uganda People's Defense Force|Uganda People’s Defence Force]] (UPDF) okuva mu 2003 okutuuka 2013.<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> == Obuto bwe n’okusoma == Nyakairima yazaalibwa mu [[Rukungiri (disitulikit)|Disitulikiti y'e Rukungiri]] . O-Level yagisomera ku ''Lubiri Senior Secondary School'' okuva mu 1971 okutuuka mu 1974. Wakati wa 1975 ne 1977, A-Level yagisomera ''Kitgum High School'' mu [[Kitgum (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kitgum]]. Yeegatta ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1978, n’atikkirwa mu 1981 ne diguli ya [[:en:Bachelor_of_Arts|Bachelor of Arts]] mu byobufuzi. Yasoma course ezitandikirwako ez'amaggye mu 1989, oluvannyuma lw’eggye lya [[:en:National_Resistance_Army|National Resistance Army]] (NRA) okuwamba obuyinza mu [[Kampala]], ekibuga ekikulu ekya Uganda. Oluvannyuma yagenda mu kkoosi y’okusoma eby’obukodyo mu [[:en:Fort_Leavenworth|Fort Leavenworth]] mu Amerika. Alina n'ebisaanyizo ebirala eby'amagye okuva mu [[:en:Egyptian_Military_Academy|ttendekero ly'amagye lya Misiri]] e [[:en:Cairo|Cairo.]]<ref>{{Cite web |last=Newvision |first=Archive |date=26 October 2005 |title=Aronda Nyakairima's star illuminates UPDF path |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150626124758/http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |archive-date=26 June 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obuweereza mu magye == Y'egatta ku NRA mu 1982, amangu ddala nga yaakava mu yunivasite y’e Makerere. Oluvannyuma lw’aba NRA okuwamba obuyinza, yakola ng’omuserikale w’ekitongole ekikessi mu magye ga Uganda. Oluvannyuma yalondebwa okuba omuyambi wa dayirekita mu kitongole ekikessi mu magye mu UPDF. Oluvannyuma yakyusibwa n’atwalibwa mu kitongole ekikuuma Pulezidenti ng’akola mu kitongole ekikessi. Okuva awo, yaliko omuduumizi w’eggye lya Armoured Brigade nga tannalondebwa kubeera muduumizi wa UPDF mu 2003. Abadde akiikirira UPDF mu [[Parliament of Uganda|palamenti ya Uganda]] okuva mu 1996.<ref>{{Cite web |date=2011 |title=Aronda Nyakairima's Page At Parliament.co.ug |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140202114748/http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |archive-date=2 February 2014 |access-date=13 May 2014 |publisher=[[Parliament of Uganda]]}}</ref> Mu Gwekkumi 2010, Nyakairima yayingizibwa ku International Hall of Fame ku Lewis and Clark Center e Fort Leavenworth olw’okutuuka ku kifo ekisinga obukulu mu magye mu ggwanga lye. Nyakairima yayingizibwa wamu ne General Eui Don Wang owa [[:en:South_Korea|South Korea]], eyatikkirwa mu ttendekero ly’abaduumizi mu 1986, ne Major General [[:en:Richard_Rhys_Jones|Richard Rhys Jones]] owa [[:en:New_Zealand|New Zealand]], eyatikkirwa mu 1992.<ref>{{Cite web |last=Raymond Baguma |first=And Agencies |date=6 October 2010 |title=US College to honour Gen. Nyakairima |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140514134707/http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |archive-date=14 May 2014 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> Nyakairmina yalondebwa ku kabineti nga minisita w'ensonga z'omunda nga 23 Ogwokutaano 2013. <ref>{{Cite web |last=Musoke |first=Ronald |date=24 May 2013 |title=Gen. Aronda Nyakairima new Internal Affairs Minister as Museveni reshuffles Cabinet |url=http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042447/http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet/ |archive-date=24 September 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[The Independent (Uganda)]]}}</ref> [[Katumba Wamala]] yalondebwa okudda mu bigere bye ku bwakulira amagye ku lunaku lwe lumu.<ref>{{Cite web |last=Kat |first=Joshua |date=24 May 2013 |title=Katumba Wamala new CDF |url=http://www.newvision.co.ug/news/643116-katumba-wamala-new-cdf.html |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obulamu bw’omuntu ku bubwe == Nyakairima yali mufumbo ne Linda Kahooza gwe yazaalamu abaana babiri. Yali amanyi bulungi ennimi eziwera, omuli [[Luganda|Oluganda]], [[Lungereza|Olungereza]], [[:en:Luo_languages|Luo]], [[:en:Runyakitara|Runyakitara]], [[:en:Swahili_language|n'Oluswahili]].<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html "Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala, Uganda. Archived from [http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html the original] on 4 March 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">16 September</span> 2015</span>.</cite></ref> Nga 12 September 2015, bwe yali atambula ku mirimu emitongole okuva e South Korea okutuuka e Dubai, yafuna obulwadde bw'omutima. Oluvannyuma yakakasiddwa nti yafudde ku myaka 56 egy’obukulu. <ref>{{Cite web |last=Newvision |date=12 September 2015 |title=Minister Aronda Nyakairima dies at 56 |url=http://www.newvision.co.ug/news/673313-minister-aronda-nyakairima-dies-at-56.html |access-date=16 September 2015}}</ref> l35iubp150t0aix71efbnjfdh2l21om 49915 49913 2026-05-07T13:47:47Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1347708380|Aronda Nyakairima]]" 49915 wikitext text/x-wiki '''Aronda Nyakairima''' (7 Ogwomusanvu 1959 – 12 Ogwomwenda 2015) yali [[Yuganda|Munnayuganda]] nga [[:en:Officer_(armed_forces)|munnamagye]] era munnabyabufuzi eyaweereza mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] nga minisita w’ensonga z’omunda okuva mu 2013 okutuusa lwe yafa nga 11 Ogwomwenda 2015. Emabegako, yaliko [[:en:Chief_of_Defence_Forces_(Uganda)|akulira amagye]] mu [[Eggye lya Uganda People's Defense Force|Uganda People’s Defence Force]] (UPDF) okuva mu 2003 okutuuka 2013.<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> == Obuto bwe n’okusoma == Nyakairima yazaalibwa mu [[Rukungiri (disitulikit)|Disitulikiti y'e Rukungiri]] . O-Level yagisomera ku ''Lubiri Senior Secondary School'' okuva mu 1971 okutuuka mu 1974. Wakati wa 1975 ne 1977, A-Level yagisomera ''Kitgum High School'' mu [[Kitgum (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kitgum]]. Yeegatta ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1978, n’atikkirwa mu 1981 ne diguli ya [[:en:Bachelor_of_Arts|Bachelor of Arts]] mu byobufuzi. Yasoma course ezitandikirwako ez'amaggye mu 1989, oluvannyuma lw’eggye lya [[:en:National_Resistance_Army|National Resistance Army]] (NRA) okuwamba obuyinza mu [[Kampala]], ekibuga ekikulu ekya Uganda. Oluvannyuma yagenda mu kkoosi y’okusoma eby’obukodyo mu [[:en:Fort_Leavenworth|Fort Leavenworth]] mu Amerika. Alina n'ebisaanyizo ebirala eby'amagye okuva mu [[:en:Egyptian_Military_Academy|ttendekero ly'amagye lya Misiri]] e [[:en:Cairo|Cairo.]]<ref>{{Cite web |last=Newvision |first=Archive |date=26 October 2005 |title=Aronda Nyakairima's star illuminates UPDF path |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150626124758/http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |archive-date=26 June 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obuweereza mu magye == Y'egatta ku NRA mu 1982, amangu ddala nga yaakava mu yunivasite y’e Makerere. Oluvannyuma lw’aba NRA okuwamba obuyinza, yakola ng’omuserikale w’ekitongole ekikessi mu magye ga Uganda. Oluvannyuma yalondebwa okuba omuyambi wa dayirekita mu kitongole ekikessi mu magye mu UPDF. Oluvannyuma yakyusibwa n’atwalibwa mu kitongole ekikuuma Pulezidenti ng’akola mu kitongole ekikessi. Okuva awo, yaliko omuduumizi w’eggye lya Armoured Brigade nga tannalondebwa kubeera muduumizi wa UPDF mu 2003. Abadde akiikirira UPDF mu [[Parliament of Uganda|palamenti ya Uganda]] okuva mu 1996.<ref>{{Cite web |date=2011 |title=Aronda Nyakairima's Page At Parliament.co.ug |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140202114748/http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |archive-date=2 February 2014 |access-date=13 May 2014 |publisher=[[Parliament of Uganda]]}}</ref> Mu Gwekkumi 2010, Nyakairima yayingizibwa ku International Hall of Fame ku Lewis and Clark Center e Fort Leavenworth olw’okutuuka ku kifo ekisinga obukulu mu magye mu ggwanga lye. Nyakairima yayingizibwa wamu ne General Eui Don Wang owa [[:en:South_Korea|South Korea]], eyatikkirwa mu ttendekero ly’abaduumizi mu 1986, ne Major General [[:en:Richard_Rhys_Jones|Richard Rhys Jones]] owa [[:en:New_Zealand|New Zealand]], eyatikkirwa mu 1992.<ref>{{Cite web |last=Raymond Baguma |first=And Agencies |date=6 October 2010 |title=US College to honour Gen. Nyakairima |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140514134707/http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |archive-date=14 May 2014 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> Nyakairmina yalondebwa ku kabineti nga minisita w'ensonga z'omunda nga 23 Ogwokutaano 2013. <ref>{{Cite web |last=Musoke |first=Ronald |date=24 May 2013 |title=Gen. Aronda Nyakairima new Internal Affairs Minister as Museveni reshuffles Cabinet |url=http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042447/http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet/ |archive-date=24 September 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[The Independent (Uganda)]]}}</ref> [[Katumba Wamala]] yalondebwa okudda mu bigere bye ku bwakulira amagye ku lunaku lwe lumu.<ref>{{Cite web |last=Kat |first=Joshua |date=24 May 2013 |title=Katumba Wamala new CDF |url=http://www.newvision.co.ug/news/643116-katumba-wamala-new-cdf.html |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obulamu bw’omuntu ku bubwe == Nyakairima yali mufumbo ne Linda Kahooza gwe yazaalamu abaana babiri. Yali amanyi bulungi ennimi eziwera, omuli [[Luganda|Oluganda]], [[Lungereza|Olungereza]], [[:en:Luo_languages|Luo]], [[:en:Runyakitara|Runyakitara]], [[:en:Swahili_language|n'Oluswahili]].<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html "Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala, Uganda. Archived from [http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html the original] on 4 March 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">16 September</span> 2015</span>.</cite></ref> Nga 12 Ogwomwenda 2015, bwe yali atambula ku mirimu emitongole okuva e South Korea okutuuka e Dubai, yafuna obulwadde bw'omutima. Oluvannyuma yakakasibwa nti afudde ku myaka 56 egy’obukulu.<ref>{{Cite web |last=Newvision |date=12 September 2015 |title=Minister Aronda Nyakairima dies at 56 |url=http://www.newvision.co.ug/news/673313-minister-aronda-nyakairima-dies-at-56.html |access-date=16 September 2015}}</ref> bn5sfke6z8thbgchbixbmyneq09uyed 49916 49915 2026-05-07T13:48:01Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1347708380|Aronda Nyakairima]]" 49916 wikitext text/x-wiki '''Aronda Nyakairima''' (7 Ogwomusanvu 1959 – 12 Ogwomwenda 2015) yali [[Yuganda|Munnayuganda]] nga [[:en:Officer_(armed_forces)|munnamagye]] era munnabyabufuzi eyaweereza mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] nga minisita w’ensonga z’omunda okuva mu 2013 okutuusa lwe yafa nga 11 Ogwomwenda 2015. Emabegako, yaliko [[:en:Chief_of_Defence_Forces_(Uganda)|akulira amagye]] mu [[Eggye lya Uganda People's Defense Force|Uganda People’s Defence Force]] (UPDF) okuva mu 2003 okutuuka 2013.<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> == Obuto bwe n’okusoma == Nyakairima yazaalibwa mu [[Rukungiri (disitulikit)|Disitulikiti y'e Rukungiri]] . O-Level yagisomera ku ''Lubiri Senior Secondary School'' okuva mu 1971 okutuuka mu 1974. Wakati wa 1975 ne 1977, A-Level yagisomera ''Kitgum High School'' mu [[Kitgum (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kitgum]]. Yeegatta ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1978, n’atikkirwa mu 1981 ne diguli ya [[:en:Bachelor_of_Arts|Bachelor of Arts]] mu byobufuzi. Yasoma course ezitandikirwako ez'amaggye mu 1989, oluvannyuma lw’eggye lya [[:en:National_Resistance_Army|National Resistance Army]] (NRA) okuwamba obuyinza mu [[Kampala]], ekibuga ekikulu ekya Uganda. Oluvannyuma yagenda mu kkoosi y’okusoma eby’obukodyo mu [[:en:Fort_Leavenworth|Fort Leavenworth]] mu Amerika. Alina n'ebisaanyizo ebirala eby'amagye okuva mu [[:en:Egyptian_Military_Academy|ttendekero ly'amagye lya Misiri]] e [[:en:Cairo|Cairo.]]<ref>{{Cite web |last=Newvision |first=Archive |date=26 October 2005 |title=Aronda Nyakairima's star illuminates UPDF path |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150626124758/http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |archive-date=26 June 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obuweereza mu magye == Y'egatta ku NRA mu 1982, amangu ddala nga yaakava mu yunivasite y’e Makerere. Oluvannyuma lw’aba NRA okuwamba obuyinza, yakola ng’omuserikale w’ekitongole ekikessi mu magye ga Uganda. Oluvannyuma yalondebwa okuba omuyambi wa dayirekita mu kitongole ekikessi mu magye mu UPDF. Oluvannyuma yakyusibwa n’atwalibwa mu kitongole ekikuuma Pulezidenti ng’akola mu kitongole ekikessi. Okuva awo, yaliko omuduumizi w’eggye lya Armoured Brigade nga tannalondebwa kubeera muduumizi wa UPDF mu 2003. Abadde akiikirira UPDF mu [[Parliament of Uganda|palamenti ya Uganda]] okuva mu 1996.<ref>{{Cite web |date=2011 |title=Aronda Nyakairima's Page At Parliament.co.ug |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140202114748/http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |archive-date=2 February 2014 |access-date=13 May 2014 |publisher=[[Parliament of Uganda]]}}</ref> Mu Gwekkumi 2010, Nyakairima yayingizibwa ku International Hall of Fame ku Lewis and Clark Center e Fort Leavenworth olw’okutuuka ku kifo ekisinga obukulu mu magye mu ggwanga lye. Nyakairima yayingizibwa wamu ne General Eui Don Wang owa [[:en:South_Korea|South Korea]], eyatikkirwa mu ttendekero ly’abaduumizi mu 1986, ne Major General [[:en:Richard_Rhys_Jones|Richard Rhys Jones]] owa [[:en:New_Zealand|New Zealand]], eyatikkirwa mu 1992.<ref>{{Cite web |last=Raymond Baguma |first=And Agencies |date=6 October 2010 |title=US College to honour Gen. Nyakairima |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140514134707/http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |archive-date=14 May 2014 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> Nyakairmina yalondebwa ku kabineti nga minisita w'ensonga z'omunda nga 23 Ogwokutaano 2013. <ref>{{Cite web |last=Musoke |first=Ronald |date=24 May 2013 |title=Gen. Aronda Nyakairima new Internal Affairs Minister as Museveni reshuffles Cabinet |url=http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042447/http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet/ |archive-date=24 September 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[The Independent (Uganda)]]}}</ref> [[Katumba Wamala]] yalondebwa okudda mu bigere bye ku bwakulira amagye ku lunaku lwe lumu.<ref>{{Cite web |last=Kat |first=Joshua |date=24 May 2013 |title=Katumba Wamala new CDF |url=http://www.newvision.co.ug/news/643116-katumba-wamala-new-cdf.html |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obulamu bw’omuntu ku bubwe == Nyakairima yali mufumbo ne Linda Kahooza gwe yazaalamu abaana babiri. Yali amanyi bulungi ennimi eziwera, omuli [[Luganda|Oluganda]], [[Lungereza|Olungereza]], [[:en:Luo_languages|Luo]], [[:en:Runyakitara|Runyakitara]], [[:en:Swahili_language|n'Oluswahili]].<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html "Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala, Uganda. Archived from [http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html the original] on 4 March 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">16 September</span> 2015</span>.</cite></ref> Nga 12 Ogwomwenda 2015, bwe yali atambula ku mirimu emitongole okuva e South Korea okutuuka e Dubai, yafuna obulwadde bw'omutima. Oluvannyuma yakakasibwa nti afudde ku myaka 56 egy’obukulu.<ref>{{Cite web |last=Newvision |date=12 September 2015 |title=Minister Aronda Nyakairima dies at 56 |url=http://www.newvision.co.ug/news/673313-minister-aronda-nyakairima-dies-at-56.html |access-date=16 September 2015}}</ref> == Laba ne == 8f9yk3cahhvoggl9h5pczpj71jcs7et 49917 49916 2026-05-07T13:48:31Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1347708380|Aronda Nyakairima]]" 49917 wikitext text/x-wiki '''Aronda Nyakairima''' (7 Ogwomusanvu 1959 – 12 Ogwomwenda 2015) yali [[Yuganda|Munnayuganda]] nga [[:en:Officer_(armed_forces)|munnamagye]] era munnabyabufuzi eyaweereza mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] nga minisita w’ensonga z’omunda okuva mu 2013 okutuusa lwe yafa nga 11 Ogwomwenda 2015. Emabegako, yaliko [[:en:Chief_of_Defence_Forces_(Uganda)|akulira amagye]] mu [[Eggye lya Uganda People's Defense Force|Uganda People’s Defence Force]] (UPDF) okuva mu 2003 okutuuka 2013.<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> == Obuto bwe n’okusoma == Nyakairima yazaalibwa mu [[Rukungiri (disitulikit)|Disitulikiti y'e Rukungiri]] . O-Level yagisomera ku ''Lubiri Senior Secondary School'' okuva mu 1971 okutuuka mu 1974. Wakati wa 1975 ne 1977, A-Level yagisomera ''Kitgum High School'' mu [[Kitgum (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kitgum]]. Yeegatta ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1978, n’atikkirwa mu 1981 ne diguli ya [[:en:Bachelor_of_Arts|Bachelor of Arts]] mu byobufuzi. Yasoma course ezitandikirwako ez'amaggye mu 1989, oluvannyuma lw’eggye lya [[:en:National_Resistance_Army|National Resistance Army]] (NRA) okuwamba obuyinza mu [[Kampala]], ekibuga ekikulu ekya Uganda. Oluvannyuma yagenda mu kkoosi y’okusoma eby’obukodyo mu [[:en:Fort_Leavenworth|Fort Leavenworth]] mu Amerika. Alina n'ebisaanyizo ebirala eby'amagye okuva mu [[:en:Egyptian_Military_Academy|ttendekero ly'amagye lya Misiri]] e [[:en:Cairo|Cairo.]]<ref>{{Cite web |last=Newvision |first=Archive |date=26 October 2005 |title=Aronda Nyakairima's star illuminates UPDF path |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150626124758/http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |archive-date=26 June 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obuweereza mu magye == Y'egatta ku NRA mu 1982, amangu ddala nga yaakava mu yunivasite y’e Makerere. Oluvannyuma lw’aba NRA okuwamba obuyinza, yakola ng’omuserikale w’ekitongole ekikessi mu magye ga Uganda. Oluvannyuma yalondebwa okuba omuyambi wa dayirekita mu kitongole ekikessi mu magye mu UPDF. Oluvannyuma yakyusibwa n’atwalibwa mu kitongole ekikuuma Pulezidenti ng’akola mu kitongole ekikessi. Okuva awo, yaliko omuduumizi w’eggye lya Armoured Brigade nga tannalondebwa kubeera muduumizi wa UPDF mu 2003. Abadde akiikirira UPDF mu [[Parliament of Uganda|palamenti ya Uganda]] okuva mu 1996.<ref>{{Cite web |date=2011 |title=Aronda Nyakairima's Page At Parliament.co.ug |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140202114748/http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |archive-date=2 February 2014 |access-date=13 May 2014 |publisher=[[Parliament of Uganda]]}}</ref> Mu Gwekkumi 2010, Nyakairima yayingizibwa ku International Hall of Fame ku Lewis and Clark Center e Fort Leavenworth olw’okutuuka ku kifo ekisinga obukulu mu magye mu ggwanga lye. Nyakairima yayingizibwa wamu ne General Eui Don Wang owa [[:en:South_Korea|South Korea]], eyatikkirwa mu ttendekero ly’abaduumizi mu 1986, ne Major General [[:en:Richard_Rhys_Jones|Richard Rhys Jones]] owa [[:en:New_Zealand|New Zealand]], eyatikkirwa mu 1992.<ref>{{Cite web |last=Raymond Baguma |first=And Agencies |date=6 October 2010 |title=US College to honour Gen. Nyakairima |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140514134707/http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |archive-date=14 May 2014 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> Nyakairmina yalondebwa ku kabineti nga minisita w'ensonga z'omunda nga 23 Ogwokutaano 2013. <ref>{{Cite web |last=Musoke |first=Ronald |date=24 May 2013 |title=Gen. Aronda Nyakairima new Internal Affairs Minister as Museveni reshuffles Cabinet |url=http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042447/http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet/ |archive-date=24 September 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[The Independent (Uganda)]]}}</ref> [[Katumba Wamala]] yalondebwa okudda mu bigere bye ku bwakulira amagye ku lunaku lwe lumu.<ref>{{Cite web |last=Kat |first=Joshua |date=24 May 2013 |title=Katumba Wamala new CDF |url=http://www.newvision.co.ug/news/643116-katumba-wamala-new-cdf.html |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obulamu bw’omuntu ku bubwe == Nyakairima yali mufumbo ne Linda Kahooza gwe yazaalamu abaana babiri. Yali amanyi bulungi ennimi eziwera, omuli [[Luganda|Oluganda]], [[Lungereza|Olungereza]], [[:en:Luo_languages|Luo]], [[:en:Runyakitara|Runyakitara]], [[:en:Swahili_language|n'Oluswahili]].<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html "Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala, Uganda. Archived from [http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html the original] on 4 March 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">16 September</span> 2015</span>.</cite></ref> Nga 12 Ogwomwenda 2015, bwe yali atambula ku mirimu emitongole okuva e South Korea okutuuka e Dubai, yafuna obulwadde bw'omutima. Oluvannyuma yakakasibwa nti afudde ku myaka 56 egy’obukulu.<ref>{{Cite web |last=Newvision |date=12 September 2015 |title=Minister Aronda Nyakairima dies at 56 |url=http://www.newvision.co.ug/news/673313-minister-aronda-nyakairima-dies-at-56.html |access-date=16 September 2015}}</ref> == Laba ne == * [[Salim Saleh]] * [[Elly Tumwine]] * [[Mugisha Muntu]] * [[Jeje Odongo]] * [[James Kazini]] djmnyvtnrdb3g73ftwh1z35d3lf1cbb 49918 49917 2026-05-07T13:48:54Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1347708380|Aronda Nyakairima]]" 49918 wikitext text/x-wiki '''Aronda Nyakairima''' (7 Ogwomusanvu 1959 – 12 Ogwomwenda 2015) yali [[Yuganda|Munnayuganda]] nga [[:en:Officer_(armed_forces)|munnamagye]] era munnabyabufuzi eyaweereza mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] nga minisita w’ensonga z’omunda okuva mu 2013 okutuusa lwe yafa nga 11 Ogwomwenda 2015. Emabegako, yaliko [[:en:Chief_of_Defence_Forces_(Uganda)|akulira amagye]] mu [[Eggye lya Uganda People's Defense Force|Uganda People’s Defence Force]] (UPDF) okuva mu 2003 okutuuka 2013.<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> == Obuto bwe n’okusoma == Nyakairima yazaalibwa mu [[Rukungiri (disitulikit)|Disitulikiti y'e Rukungiri]] . O-Level yagisomera ku ''Lubiri Senior Secondary School'' okuva mu 1971 okutuuka mu 1974. Wakati wa 1975 ne 1977, A-Level yagisomera ''Kitgum High School'' mu [[Kitgum (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kitgum]]. Yeegatta ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1978, n’atikkirwa mu 1981 ne diguli ya [[:en:Bachelor_of_Arts|Bachelor of Arts]] mu byobufuzi. Yasoma course ezitandikirwako ez'amaggye mu 1989, oluvannyuma lw’eggye lya [[:en:National_Resistance_Army|National Resistance Army]] (NRA) okuwamba obuyinza mu [[Kampala]], ekibuga ekikulu ekya Uganda. Oluvannyuma yagenda mu kkoosi y’okusoma eby’obukodyo mu [[:en:Fort_Leavenworth|Fort Leavenworth]] mu Amerika. Alina n'ebisaanyizo ebirala eby'amagye okuva mu [[:en:Egyptian_Military_Academy|ttendekero ly'amagye lya Misiri]] e [[:en:Cairo|Cairo.]]<ref>{{Cite web |last=Newvision |first=Archive |date=26 October 2005 |title=Aronda Nyakairima's star illuminates UPDF path |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150626124758/http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |archive-date=26 June 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obuweereza mu magye == Y'egatta ku NRA mu 1982, amangu ddala nga yaakava mu yunivasite y’e Makerere. Oluvannyuma lw’aba NRA okuwamba obuyinza, yakola ng’omuserikale w’ekitongole ekikessi mu magye ga Uganda. Oluvannyuma yalondebwa okuba omuyambi wa dayirekita mu kitongole ekikessi mu magye mu UPDF. Oluvannyuma yakyusibwa n’atwalibwa mu kitongole ekikuuma Pulezidenti ng’akola mu kitongole ekikessi. Okuva awo, yaliko omuduumizi w’eggye lya Armoured Brigade nga tannalondebwa kubeera muduumizi wa UPDF mu 2003. Abadde akiikirira UPDF mu [[Parliament of Uganda|palamenti ya Uganda]] okuva mu 1996.<ref>{{Cite web |date=2011 |title=Aronda Nyakairima's Page At Parliament.co.ug |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140202114748/http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |archive-date=2 February 2014 |access-date=13 May 2014 |publisher=[[Parliament of Uganda]]}}</ref> Mu Gwekkumi 2010, Nyakairima yayingizibwa ku International Hall of Fame ku Lewis and Clark Center e Fort Leavenworth olw’okutuuka ku kifo ekisinga obukulu mu magye mu ggwanga lye. Nyakairima yayingizibwa wamu ne General Eui Don Wang owa [[:en:South_Korea|South Korea]], eyatikkirwa mu ttendekero ly’abaduumizi mu 1986, ne Major General [[:en:Richard_Rhys_Jones|Richard Rhys Jones]] owa [[:en:New_Zealand|New Zealand]], eyatikkirwa mu 1992.<ref>{{Cite web |last=Raymond Baguma |first=And Agencies |date=6 October 2010 |title=US College to honour Gen. Nyakairima |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140514134707/http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |archive-date=14 May 2014 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> Nyakairmina yalondebwa ku kabineti nga minisita w'ensonga z'omunda nga 23 Ogwokutaano 2013. <ref>{{Cite web |last=Musoke |first=Ronald |date=24 May 2013 |title=Gen. Aronda Nyakairima new Internal Affairs Minister as Museveni reshuffles Cabinet |url=http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042447/http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet/ |archive-date=24 September 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[The Independent (Uganda)]]}}</ref> [[Katumba Wamala]] yalondebwa okudda mu bigere bye ku bwakulira amagye ku lunaku lwe lumu.<ref>{{Cite web |last=Kat |first=Joshua |date=24 May 2013 |title=Katumba Wamala new CDF |url=http://www.newvision.co.ug/news/643116-katumba-wamala-new-cdf.html |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obulamu bw’omuntu ku bubwe == Nyakairima yali mufumbo ne Linda Kahooza gwe yazaalamu abaana babiri. Yali amanyi bulungi ennimi eziwera, omuli [[Luganda|Oluganda]], [[Lungereza|Olungereza]], [[:en:Luo_languages|Luo]], [[:en:Runyakitara|Runyakitara]], [[:en:Swahili_language|n'Oluswahili]].<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html "Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala, Uganda. Archived from [http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html the original] on 4 March 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">16 September</span> 2015</span>.</cite></ref> Nga 12 Ogwomwenda 2015, bwe yali atambula ku mirimu emitongole okuva e South Korea okutuuka e Dubai, yafuna obulwadde bw'omutima. Oluvannyuma yakakasibwa nti afudde ku myaka 56 egy’obukulu.<ref>{{Cite web |last=Newvision |date=12 September 2015 |title=Minister Aronda Nyakairima dies at 56 |url=http://www.newvision.co.ug/news/673313-minister-aronda-nyakairima-dies-at-56.html |access-date=16 September 2015}}</ref> == Laba ne == * [[Salim Saleh]] * [[Elly Tumwine]] * [[Mugisha Muntu]] * [[Jeje Odongo]] * [[James Kazini]] == Ebijuliziddwa == rbmgrfsea3b2hinyuq5drytebzeo255 49919 49918 2026-05-07T13:49:12Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1347708380|Aronda Nyakairima]]" 49919 wikitext text/x-wiki '''Aronda Nyakairima''' (7 Ogwomusanvu 1959 – 12 Ogwomwenda 2015) yali [[Yuganda|Munnayuganda]] nga [[:en:Officer_(armed_forces)|munnamagye]] era munnabyabufuzi eyaweereza mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] nga minisita w’ensonga z’omunda okuva mu 2013 okutuusa lwe yafa nga 11 Ogwomwenda 2015. Emabegako, yaliko [[:en:Chief_of_Defence_Forces_(Uganda)|akulira amagye]] mu [[Eggye lya Uganda People's Defense Force|Uganda People’s Defence Force]] (UPDF) okuva mu 2003 okutuuka 2013.<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> == Obuto bwe n’okusoma == Nyakairima yazaalibwa mu [[Rukungiri (disitulikit)|Disitulikiti y'e Rukungiri]] . O-Level yagisomera ku ''Lubiri Senior Secondary School'' okuva mu 1971 okutuuka mu 1974. Wakati wa 1975 ne 1977, A-Level yagisomera ''Kitgum High School'' mu [[Kitgum (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kitgum]]. Yeegatta ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1978, n’atikkirwa mu 1981 ne diguli ya [[:en:Bachelor_of_Arts|Bachelor of Arts]] mu byobufuzi. Yasoma course ezitandikirwako ez'amaggye mu 1989, oluvannyuma lw’eggye lya [[:en:National_Resistance_Army|National Resistance Army]] (NRA) okuwamba obuyinza mu [[Kampala]], ekibuga ekikulu ekya Uganda. Oluvannyuma yagenda mu kkoosi y’okusoma eby’obukodyo mu [[:en:Fort_Leavenworth|Fort Leavenworth]] mu Amerika. Alina n'ebisaanyizo ebirala eby'amagye okuva mu [[:en:Egyptian_Military_Academy|ttendekero ly'amagye lya Misiri]] e [[:en:Cairo|Cairo.]]<ref>{{Cite web |last=Newvision |first=Archive |date=26 October 2005 |title=Aronda Nyakairima's star illuminates UPDF path |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150626124758/http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |archive-date=26 June 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obuweereza mu magye == Y'egatta ku NRA mu 1982, amangu ddala nga yaakava mu yunivasite y’e Makerere. Oluvannyuma lw’aba NRA okuwamba obuyinza, yakola ng’omuserikale w’ekitongole ekikessi mu magye ga Uganda. Oluvannyuma yalondebwa okuba omuyambi wa dayirekita mu kitongole ekikessi mu magye mu UPDF. Oluvannyuma yakyusibwa n’atwalibwa mu kitongole ekikuuma Pulezidenti ng’akola mu kitongole ekikessi. Okuva awo, yaliko omuduumizi w’eggye lya Armoured Brigade nga tannalondebwa kubeera muduumizi wa UPDF mu 2003. Abadde akiikirira UPDF mu [[Parliament of Uganda|palamenti ya Uganda]] okuva mu 1996.<ref>{{Cite web |date=2011 |title=Aronda Nyakairima's Page At Parliament.co.ug |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140202114748/http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |archive-date=2 February 2014 |access-date=13 May 2014 |publisher=[[Parliament of Uganda]]}}</ref> Mu Gwekkumi 2010, Nyakairima yayingizibwa ku International Hall of Fame ku Lewis and Clark Center e Fort Leavenworth olw’okutuuka ku kifo ekisinga obukulu mu magye mu ggwanga lye. Nyakairima yayingizibwa wamu ne General Eui Don Wang owa [[:en:South_Korea|South Korea]], eyatikkirwa mu ttendekero ly’abaduumizi mu 1986, ne Major General [[:en:Richard_Rhys_Jones|Richard Rhys Jones]] owa [[:en:New_Zealand|New Zealand]], eyatikkirwa mu 1992.<ref>{{Cite web |last=Raymond Baguma |first=And Agencies |date=6 October 2010 |title=US College to honour Gen. Nyakairima |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140514134707/http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |archive-date=14 May 2014 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> Nyakairmina yalondebwa ku kabineti nga minisita w'ensonga z'omunda nga 23 Ogwokutaano 2013. <ref>{{Cite web |last=Musoke |first=Ronald |date=24 May 2013 |title=Gen. Aronda Nyakairima new Internal Affairs Minister as Museveni reshuffles Cabinet |url=http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042447/http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet/ |archive-date=24 September 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[The Independent (Uganda)]]}}</ref> [[Katumba Wamala]] yalondebwa okudda mu bigere bye ku bwakulira amagye ku lunaku lwe lumu.<ref>{{Cite web |last=Kat |first=Joshua |date=24 May 2013 |title=Katumba Wamala new CDF |url=http://www.newvision.co.ug/news/643116-katumba-wamala-new-cdf.html |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obulamu bw’omuntu ku bubwe == Nyakairima yali mufumbo ne Linda Kahooza gwe yazaalamu abaana babiri. Yali amanyi bulungi ennimi eziwera, omuli [[Luganda|Oluganda]], [[Lungereza|Olungereza]], [[:en:Luo_languages|Luo]], [[:en:Runyakitara|Runyakitara]], [[:en:Swahili_language|n'Oluswahili]].<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html "Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala, Uganda. Archived from [http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html the original] on 4 March 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">16 September</span> 2015</span>.</cite></ref> Nga 12 Ogwomwenda 2015, bwe yali atambula ku mirimu emitongole okuva e South Korea okutuuka e Dubai, yafuna obulwadde bw'omutima. Oluvannyuma yakakasibwa nti afudde ku myaka 56 egy’obukulu.<ref>{{Cite web |last=Newvision |date=12 September 2015 |title=Minister Aronda Nyakairima dies at 56 |url=http://www.newvision.co.ug/news/673313-minister-aronda-nyakairima-dies-at-56.html |access-date=16 September 2015}}</ref> == Laba ne == * [[Salim Saleh]] * [[Elly Tumwine]] * [[Mugisha Muntu]] * [[Jeje Odongo]] * [[James Kazini]] == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} eutk6cmabet52ldmynze0gni14q9cix 49920 49919 2026-05-07T13:50:02Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1347708380|Aronda Nyakairima]]" 49920 wikitext text/x-wiki '''Aronda Nyakairima''' (7 Ogwomusanvu 1959 – 12 Ogwomwenda 2015) yali [[Yuganda|Munnayuganda]] nga [[:en:Officer_(armed_forces)|munnamagye]] era munnabyabufuzi eyaweereza mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] nga minisita w’ensonga z’omunda okuva mu 2013 okutuusa lwe yafa nga 11 Ogwomwenda 2015. Emabegako, yaliko [[:en:Chief_of_Defence_Forces_(Uganda)|akulira amagye]] mu [[Eggye lya Uganda People's Defense Force|Uganda People’s Defence Force]] (UPDF) okuva mu 2003 okutuuka 2013.<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> == Obuto bwe n’okusoma == Nyakairima yazaalibwa mu [[Rukungiri (disitulikit)|Disitulikiti y'e Rukungiri]] . O-Level yagisomera ku ''Lubiri Senior Secondary School'' okuva mu 1971 okutuuka mu 1974. Wakati wa 1975 ne 1977, A-Level yagisomera ''Kitgum High School'' mu [[Kitgum (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kitgum]]. Yeegatta ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1978, n’atikkirwa mu 1981 ne diguli ya [[:en:Bachelor_of_Arts|Bachelor of Arts]] mu byobufuzi. Yasoma course ezitandikirwako ez'amaggye mu 1989, oluvannyuma lw’eggye lya [[:en:National_Resistance_Army|National Resistance Army]] (NRA) okuwamba obuyinza mu [[Kampala]], ekibuga ekikulu ekya Uganda. Oluvannyuma yagenda mu kkoosi y’okusoma eby’obukodyo mu [[:en:Fort_Leavenworth|Fort Leavenworth]] mu Amerika. Alina n'ebisaanyizo ebirala eby'amagye okuva mu [[:en:Egyptian_Military_Academy|ttendekero ly'amagye lya Misiri]] e [[:en:Cairo|Cairo.]]<ref>{{Cite web |last=Newvision |first=Archive |date=26 October 2005 |title=Aronda Nyakairima's star illuminates UPDF path |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150626124758/http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |archive-date=26 June 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obuweereza mu magye == Y'egatta ku NRA mu 1982, amangu ddala nga yaakava mu yunivasite y’e Makerere. Oluvannyuma lw’aba NRA okuwamba obuyinza, yakola ng’omuserikale w’ekitongole ekikessi mu magye ga Uganda. Oluvannyuma yalondebwa okuba omuyambi wa dayirekita mu kitongole ekikessi mu magye mu UPDF. Oluvannyuma yakyusibwa n’atwalibwa mu kitongole ekikuuma Pulezidenti ng’akola mu kitongole ekikessi. Okuva awo, yaliko omuduumizi w’eggye lya Armoured Brigade nga tannalondebwa kubeera muduumizi wa UPDF mu 2003. Abadde akiikirira UPDF mu [[Parliament of Uganda|palamenti ya Uganda]] okuva mu 1996.<ref>{{Cite web |date=2011 |title=Aronda Nyakairima's Page At Parliament.co.ug |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140202114748/http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |archive-date=2 February 2014 |access-date=13 May 2014 |publisher=[[Parliament of Uganda]]}}</ref> Mu Gwekkumi 2010, Nyakairima yayingizibwa ku International Hall of Fame ku Lewis and Clark Center e Fort Leavenworth olw’okutuuka ku kifo ekisinga obukulu mu magye mu ggwanga lye. Nyakairima yayingizibwa wamu ne General Eui Don Wang owa [[:en:South_Korea|South Korea]], eyatikkirwa mu ttendekero ly’abaduumizi mu 1986, ne Major General [[:en:Richard_Rhys_Jones|Richard Rhys Jones]] owa [[:en:New_Zealand|New Zealand]], eyatikkirwa mu 1992.<ref>{{Cite web |last=Raymond Baguma |first=And Agencies |date=6 October 2010 |title=US College to honour Gen. Nyakairima |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140514134707/http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |archive-date=14 May 2014 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> Nyakairmina yalondebwa ku kabineti nga minisita w'ensonga z'omunda nga 23 Ogwokutaano 2013. <ref>{{Cite web |last=Musoke |first=Ronald |date=24 May 2013 |title=Gen. Aronda Nyakairima new Internal Affairs Minister as Museveni reshuffles Cabinet |url=http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042447/http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet/ |archive-date=24 September 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[The Independent (Uganda)]]}}</ref> [[Katumba Wamala]] yalondebwa okudda mu bigere bye ku bwakulira amagye ku lunaku lwe lumu.<ref>{{Cite web |last=Kat |first=Joshua |date=24 May 2013 |title=Katumba Wamala new CDF |url=http://www.newvision.co.ug/news/643116-katumba-wamala-new-cdf.html |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obulamu bw’omuntu ku bubwe == Nyakairima yali mufumbo ne Linda Kahooza gwe yazaalamu abaana babiri. Yali amanyi bulungi ennimi eziwera, omuli [[Luganda|Oluganda]], [[Lungereza|Olungereza]], [[:en:Luo_languages|Luo]], [[:en:Runyakitara|Runyakitara]], [[:en:Swahili_language|n'Oluswahili]].<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html "Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala, Uganda. Archived from [http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html the original] on 4 March 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">16 September</span> 2015</span>.</cite></ref> Nga 12 Ogwomwenda 2015, bwe yali atambula ku mirimu emitongole okuva e South Korea okutuuka e Dubai, yafuna obulwadde bw'omutima. Oluvannyuma yakakasibwa nti afudde ku myaka 56 egy’obukulu.<ref>{{Cite web |last=Newvision |date=12 September 2015 |title=Minister Aronda Nyakairima dies at 56 |url=http://www.newvision.co.ug/news/673313-minister-aronda-nyakairima-dies-at-56.html |access-date=16 September 2015}}</ref> == Laba ne == * [[Salim Saleh]] * [[Elly Tumwine]] * [[Mugisha Muntu]] * [[Jeje Odongo]] * [[James Kazini]] == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == n232wndkgimay8i75wkeo472d95fbyq 49921 49920 2026-05-07T13:51:44Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1347708380|Aronda Nyakairima]]" 49921 wikitext text/x-wiki {{Databox}}   '''Aronda Nyakairima''' (7 Ogwomusanvu 1959 – 12 Ogwomwenda 2015) yali [[Yuganda|Munnayuganda]] nga [[:en:Officer_(armed_forces)|munnamagye]] era munnabyabufuzi eyaweereza mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] nga minisita w’ensonga z’omunda okuva mu 2013 okutuusa lwe yafa nga 11 Ogwomwenda 2015. Emabegako, yaliko [[:en:Chief_of_Defence_Forces_(Uganda)|akulira amagye]] mu [[Eggye lya Uganda People's Defense Force|Uganda People’s Defence Force]] (UPDF) okuva mu 2003 okutuuka 2013.<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> == Obuto bwe n’okusoma == Nyakairima yazaalibwa mu [[Rukungiri (disitulikit)|Disitulikiti y'e Rukungiri]] . O-Level yagisomera ku ''Lubiri Senior Secondary School'' okuva mu 1971 okutuuka mu 1974. Wakati wa 1975 ne 1977, A-Level yagisomera ''Kitgum High School'' mu [[Kitgum (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kitgum]]. Yeegatta ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1978, n’atikkirwa mu 1981 ne diguli ya [[:en:Bachelor_of_Arts|Bachelor of Arts]] mu byobufuzi. Yasoma course ezitandikirwako ez'amaggye mu 1989, oluvannyuma lw’eggye lya [[:en:National_Resistance_Army|National Resistance Army]] (NRA) okuwamba obuyinza mu [[Kampala]], ekibuga ekikulu ekya Uganda. Oluvannyuma yagenda mu kkoosi y’okusoma eby’obukodyo mu [[:en:Fort_Leavenworth|Fort Leavenworth]] mu Amerika. Alina n'ebisaanyizo ebirala eby'amagye okuva mu [[:en:Egyptian_Military_Academy|ttendekero ly'amagye lya Misiri]] e [[:en:Cairo|Cairo.]]<ref>{{Cite web |last=Newvision |first=Archive |date=26 October 2005 |title=Aronda Nyakairima's star illuminates UPDF path |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150626124758/http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |archive-date=26 June 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obuweereza mu magye == Y'egatta ku NRA mu 1982, amangu ddala nga yaakava mu yunivasite y’e Makerere. Oluvannyuma lw’aba NRA okuwamba obuyinza, yakola ng’omuserikale w’ekitongole ekikessi mu magye ga Uganda. Oluvannyuma yalondebwa okuba omuyambi wa dayirekita mu kitongole ekikessi mu magye mu UPDF. Oluvannyuma yakyusibwa n’atwalibwa mu kitongole ekikuuma Pulezidenti ng’akola mu kitongole ekikessi. Okuva awo, yaliko omuduumizi w’eggye lya Armoured Brigade nga tannalondebwa kubeera muduumizi wa UPDF mu 2003. Abadde akiikirira UPDF mu [[Parliament of Uganda|palamenti ya Uganda]] okuva mu 1996.<ref>{{Cite web |date=2011 |title=Aronda Nyakairima's Page At Parliament.co.ug |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140202114748/http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |archive-date=2 February 2014 |access-date=13 May 2014 |publisher=[[Parliament of Uganda]]}}</ref> Mu Gwekkumi 2010, Nyakairima yayingizibwa ku International Hall of Fame ku Lewis and Clark Center e Fort Leavenworth olw’okutuuka ku kifo ekisinga obukulu mu magye mu ggwanga lye. Nyakairima yayingizibwa wamu ne General Eui Don Wang owa [[:en:South_Korea|South Korea]], eyatikkirwa mu ttendekero ly’abaduumizi mu 1986, ne Major General [[:en:Richard_Rhys_Jones|Richard Rhys Jones]] owa [[:en:New_Zealand|New Zealand]], eyatikkirwa mu 1992.<ref>{{Cite web |last=Raymond Baguma |first=And Agencies |date=6 October 2010 |title=US College to honour Gen. Nyakairima |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140514134707/http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |archive-date=14 May 2014 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> Nyakairmina yalondebwa ku kabineti nga minisita w'ensonga z'omunda nga 23 Ogwokutaano 2013. <ref>{{Cite web |last=Musoke |first=Ronald |date=24 May 2013 |title=Gen. Aronda Nyakairima new Internal Affairs Minister as Museveni reshuffles Cabinet |url=http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042447/http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet/ |archive-date=24 September 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[The Independent (Uganda)]]}}</ref> [[Katumba Wamala]] yalondebwa okudda mu bigere bye ku bwakulira amagye ku lunaku lwe lumu.<ref>{{Cite web |last=Kat |first=Joshua |date=24 May 2013 |title=Katumba Wamala new CDF |url=http://www.newvision.co.ug/news/643116-katumba-wamala-new-cdf.html |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obulamu bw’omuntu ku bubwe == Nyakairima yali mufumbo ne Linda Kahooza gwe yazaalamu abaana babiri. Yali amanyi bulungi ennimi eziwera, omuli [[Luganda|Oluganda]], [[Lungereza|Olungereza]], [[:en:Luo_languages|Luo]], [[:en:Runyakitara|Runyakitara]], [[:en:Swahili_language|n'Oluswahili]].<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html "Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala, Uganda. Archived from [http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html the original] on 4 March 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">16 September</span> 2015</span>.</cite></ref> Nga 12 Ogwomwenda 2015, bwe yali atambula ku mirimu emitongole okuva e South Korea okutuuka e Dubai, yafuna obulwadde bw'omutima. Oluvannyuma yakakasibwa nti afudde ku myaka 56 egy’obukulu.<ref>{{Cite web |last=Newvision |date=12 September 2015 |title=Minister Aronda Nyakairima dies at 56 |url=http://www.newvision.co.ug/news/673313-minister-aronda-nyakairima-dies-at-56.html |access-date=16 September 2015}}</ref> == Laba ne == * [[Salim Saleh]] * [[Elly Tumwine]] * [[Mugisha Muntu]] * [[Jeje Odongo]] * [[James Kazini]] == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == * [http://www.monitor.co.ug/artsculture/Reviews/Gen--Aronda-s-legacy-lives-on-one-year-later/691232-3387462-9y7mwoz/index.html Omusika gwa Gen. Aronda guwangaala oluvannyuma lw’omwaka gumu] * [http://www.fox4kc.com/news/sns-ap-ks--fortleavenworth-honors,0,1790564.story Ft. Leavenworth Asiimye Ba Genero Basatu Abagwiira]  {{s-start}} {{s-mil}} {{s-bef|before=[[James Kazini]]}} {{s-ttl|title=[[Uganda People's Defence Force|Chief of Defence Forces of Uganda]]|years=2003&ndash;2013}} {{s-aft|after=[[Katumba Wamala]]}} {{end}} odls36dqdpgsepdl7txw384c5hj1thw 49923 49921 2026-05-07T13:53:52Z Charles Kalanzi 9748 49923 wikitext text/x-wiki {{Databox}}   '''Aronda Nyakairima''' (7 Ogwomusanvu 1959 – 12 Ogwomwenda 2015) yali [[Yuganda|Munnayuganda]] nga [[:en:Officer_(armed_forces)|munnamagye]] era munnabyabufuzi eyaweereza mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]] nga minisita w’ensonga z’omunda okuva mu 2013 okutuusa lwe yafa nga 11 Ogwomwenda 2015. Emabegako, yaliko [[:en:Chief_of_Defence_Forces_(Uganda)|akulira amagye]] mu [[Eggye lya Uganda People's Defense Force|Uganda People’s Defence Force]] (UPDF) okuva mu 2003 okutuuka 2013.<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}</ref> == Obuto bwe n’okusoma == Nyakairima yazaalibwa mu [[Rukungiri (disitulikit)|Disitulikiti y'e Rukungiri]] . O-Level yagisomera ku ''Lubiri Senior Secondary School'' okuva mu 1971 okutuuka mu 1974. Wakati wa 1975 ne 1977, A-Level yagisomera ''Kitgum High School'' mu [[Kitgum (disitulikit)|Disitulikiti y’e Kitgum]]. Yeegatta ku [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1978, n’atikkirwa mu 1981 ne diguli ya [[:en:Bachelor_of_Arts|Bachelor of Arts]] mu byobufuzi. Yasoma course ezitandikirwako ez'amaggye mu 1989, oluvannyuma lw’eggye lya [[:en:National_Resistance_Army|National Resistance Army]] (NRA) okuwamba obuyinza mu [[Kampala]], ekibuga ekikulu ekya Uganda. Oluvannyuma yagenda mu kkoosi y’okusoma eby’obukodyo mu [[:en:Fort_Leavenworth|Fort Leavenworth]] mu Amerika. Alina n'ebisaanyizo ebirala eby'amagye okuva mu [[:en:Egyptian_Military_Academy|ttendekero ly'amagye lya Misiri]] e [[:en:Cairo|Cairo.]]<ref>{{Cite web |last=Newvision |first=Archive |date=26 October 2005 |title=Aronda Nyakairima's star illuminates UPDF path |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150626124758/http://www.newvision.co.ug/D/8/26/462672 |archive-date=26 June 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obuweereza mu magye == Y'egatta ku NRA mu 1982, amangu ddala nga yaakava mu yunivasite y’e Makerere. Oluvannyuma lw’aba NRA okuwamba obuyinza, yakola ng’omuserikale w’ekitongole ekikessi mu magye ga Uganda. Oluvannyuma yalondebwa okuba omuyambi wa dayirekita mu kitongole ekikessi mu magye mu UPDF. Oluvannyuma yakyusibwa n’atwalibwa mu kitongole ekikuuma Pulezidenti ng’akola mu kitongole ekikessi. Okuva awo, yaliko omuduumizi w’eggye lya Armoured Brigade nga tannalondebwa kubeera muduumizi wa UPDF mu 2003. Abadde akiikirira UPDF mu [[Parliament of Uganda|palamenti ya Uganda]] okuva mu 1996.<ref>{{Cite web |date=2011 |title=Aronda Nyakairima's Page At Parliament.co.ug |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140202114748/http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=291&const=Updf+Represantive&dist_id=73&distname=Updf |archive-date=2 February 2014 |access-date=13 May 2014 |publisher=[[Parliament of Uganda]]}}</ref> Mu Gwekkumi 2010, Nyakairima yayingizibwa ku International Hall of Fame ku Lewis and Clark Center e Fort Leavenworth olw’okutuuka ku kifo ekisinga obukulu mu magye mu ggwanga lye. Nyakairima yayingizibwa wamu ne General Eui Don Wang owa [[:en:South_Korea|South Korea]], eyatikkirwa mu ttendekero ly’abaduumizi mu 1986, ne Major General [[:en:Richard_Rhys_Jones|Richard Rhys Jones]] owa [[:en:New_Zealand|New Zealand]], eyatikkirwa mu 1992.<ref>{{Cite web |last=Raymond Baguma |first=And Agencies |date=6 October 2010 |title=US College to honour Gen. Nyakairima |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20140514134707/http://www.newvision.co.ug/D/8/13/734292 |archive-date=14 May 2014 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> Nyakairmina yalondebwa ku kabineti nga minisita w'ensonga z'omunda nga 23 Ogwokutaano 2013. <ref>{{Cite web |last=Musoke |first=Ronald |date=24 May 2013 |title=Gen. Aronda Nyakairima new Internal Affairs Minister as Museveni reshuffles Cabinet |url=http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150924042447/http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2013/05/gen-aronda-nyakairima-new-internal-affairs-minister-as-museveni-reshuffles-cabinet/ |archive-date=24 September 2015 |access-date=12 September 2015 |publisher=[[The Independent (Uganda)]]}}</ref> [[Katumba Wamala]] yalondebwa okudda mu bigere bye ku bwakulira amagye ku lunaku lwe lumu.<ref>{{Cite web |last=Kat |first=Joshua |date=24 May 2013 |title=Katumba Wamala new CDF |url=http://www.newvision.co.ug/news/643116-katumba-wamala-new-cdf.html |access-date=12 September 2015 |publisher=[[New Vision]]}}</ref> == Obulamu bw’omuntu ku bubwe == Nyakairima yali mufumbo ne Linda Kahooza gwe yazaalamu abaana babiri. Yali amanyi bulungi ennimi eziwera, omuli [[Luganda|Oluganda]], [[Lungereza|Olungereza]], [[:en:Luo_languages|Luo]], [[:en:Runyakitara|Runyakitara]], [[:en:Swahili_language|n'Oluswahili]].<ref name="General">{{Cite web |title=Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html |archive-date=4 March 2016 |access-date=16 September 2015 |website=[[Daily Monitor]]}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://web.archive.org/web/20160304061009/http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html "Internal Affairs minister General Aronda Nyakairima dies"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala, Uganda. Archived from [http://www.monitor.co.ug/News/National/General--Aronda-Nyakairima-dies/-/688334/2867456/-/item/0/-/gsb68b/-/index.html the original] on 4 March 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">16 September</span> 2015</span>.</cite></ref> Nga 12 Ogwomwenda 2015, bwe yali atambula ku mirimu emitongole okuva e South Korea okutuuka e Dubai, yafuna obulwadde bw'omutima. Oluvannyuma yakakasibwa nti afudde ku myaka 56 egy’obukulu.<ref>{{Cite web |last=Newvision |date=12 September 2015 |title=Minister Aronda Nyakairima dies at 56 |url=http://www.newvision.co.ug/news/673313-minister-aronda-nyakairima-dies-at-56.html |access-date=16 September 2015}}</ref> == Laba ne == * [[Salim Saleh]] * [[Elly Tumwine]] * [[Mugisha Muntu]] * [[Jeje Odongo]] * [[James Kazini]] == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == * [http://www.monitor.co.ug/artsculture/Reviews/Gen--Aronda-s-legacy-lives-on-one-year-later/691232-3387462-9y7mwoz/index.html Omusika gwa Gen. Aronda guwangaala oluvannyuma lw’omwaka gumu] * [http://www.fox4kc.com/news/sns-ap-ks--fortleavenworth-honors,0,1790564.story Ft. Leavenworth Asiimye Ba Genero Basatu Abagwiira]  hb9itqazmcsfls5610osyhyl1dukm1l Sarah Bireete 0 13287 49928 2026-05-07T14:06:54Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49928 wikitext text/x-wiki '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref> <ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref> <ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref> <ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> <ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref> <ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> qyno9rtlnplt3cedsjut5rpkiw0z043 49929 49928 2026-05-07T14:07:27Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49929 wikitext text/x-wiki '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> epzljjiq7n86uomg405x8jt081fc3jo 49930 49929 2026-05-07T14:07:51Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49930 wikitext text/x-wiki '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> == Emirimu gye == c7sb859mizcziip1zcd61wu23fbr5bm 49931 49930 2026-05-07T14:10:34Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49931 wikitext text/x-wiki '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> == Emirimu gye == Mu kiseera kino Bireete ye [[:en:Executive_director|Executive Director]] wa Centre for Constitutional Governance (CCG). Yaliko omumyuka w’omukulembeze w’ekibiina ekyo okuva mu 2011 okutuuka mu 2019. Bireete akola nga [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekitongole ki East and Horn of Africa Elections Observers Network. Yaweereza ng'omukwanaganya w'eggwanga mu lukungaana lw'ensi yonna olw'ekitundu ky'ennyanja ennene wansi wa [[Minisitule Evunaanyizibwa Kunsonga z'Ebweru w'Eggwanga lya Uganda|minisitule y'ensonga z'ebweru]] . Nga 2011 tannatuuka, yakolako ng’omuwolereza w’olukale mu kibiina ekigatta abakuumi b’olukale ekya Public Defenders Association of Uganda. Mulwanirizi w’eddembe ly’obuntu, munnamateeka era munne mu kkampuni ya Dickens Kamugisha and Co. Advocates e [[Kampala]], Uganda. Ono mubaka ku pulogulaamu y’ebyobufuzi eya [[Uganda Broadcasting Corporation]] (UBC) eyitibwa ''UBC Behind The Headlines'' ate era ku ttivvi ya Civic Space ku ''Chat Show UG'' . <ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> <ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> <ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAtukunda2022">Atukunda, Rogers (7 May 2022). [https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ "Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network"]. ''SoftPower News''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">15 April</span> 2025</span>.</cite></ref> smgfrp4e8gme4hrahdflimy4qb5anai 49932 49931 2026-05-07T14:12:29Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49932 wikitext text/x-wiki '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> == Emirimu gye == Mu kiseera kino Bireete ye [[:en:Executive_director|Executive Director]] wa Centre for Constitutional Governance (CCG). Yaliko omumyuka w’omukulembeze w’ekibiina ekyo okuva mu 2011 okutuuka mu 2019. Bireete akola nga [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekitongole ki East and Horn of Africa Elections Observers Network. Yaweereza ng'omukwanaganya w'eggwanga mu lukungaana lw'ensi yonna lu [[:en:International_Conference_on_the_Great_Lakes_Region|International Conference of the Great Lakes Region]] wansi wa [[Minisitule Evunaanyizibwa Kunsonga z'Ebweru w'Eggwanga lya Uganda|minisitule y'ensonga z'ebweru]] . Nga 2011 tannatuuka, yakolako ng’omuwolereza w’olukale mu kibiina ekigatta abakuumi b’olukale ekya Public Defenders Association of Uganda. Mulwanirizi w’eddembe ly’obuntu, munnamateeka era munne mu kkampuni ya Dickens Kamugisha and Co. Advocates e [[Kampala]], Uganda. Ono mubaka ku pulogulaamu y’ebyobufuzi eya [[Uganda Broadcasting Corporation]] (UBC) eyitibwa ''UBC Behind The Headlines'' ate era ku ttivvi ya Civic Space ku ''Chat Show UG'' . <ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> <ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> <ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAtukunda2022">Atukunda, Rogers (7 May 2022). [https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ "Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network"]. ''SoftPower News''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">15 April</span> 2025</span>.</cite></ref> 6j67j41ddhayvi1yrekrfejjiqexvg3 49933 49932 2026-05-07T14:14:29Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49933 wikitext text/x-wiki '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> == Emirimu gye == Mu kiseera kino Bireete ye [[:en:Executive_director|Executive Director]] wa Centre for Constitutional Governance (CCG). Yaliko omumyuka w’omukulembeze w’ekibiina ekyo okuva mu 2011 okutuuka mu 2019. Bireete akola nga [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekitongole ki East and Horn of Africa Elections Observers Network. Yaweereza ng'omukwanaganya w'eggwanga mu lukungaana lw'ensi yonna lu [[:en:International_Conference_on_the_Great_Lakes_Region|International Conference of the Great Lakes Region]] wansi wa [[Minisitule Evunaanyizibwa Kunsonga z'Ebweru w'Eggwanga lya Uganda|minisitule y'ensonga z'ebweru]] . Nga 2011 tannatuuka, yakolako [[:en:Public_defender|ng’omuwolereza w’olukale]] mu kibiina ekigatta abawolereza ku bwerere ekya Public Defenders Association of Uganda. Mulwanirizi w’eddembe ly’obuntu, munnamateeka era munne mu kkampuni ya Dickens Kamugisha and Co. Advocates e [[Kampala]], Uganda. Ono mubaka ku pulogulaamu y’ebyobufuzi eya [[Uganda Broadcasting Corporation]] (UBC) eyitibwa ''UBC Behind The Headlines'' ate era ku ttivvi ya Civic Space ku ''Chat Show UG'' . <ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> <ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> <ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAtukunda2022">Atukunda, Rogers (7 May 2022). [https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ "Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network"]. ''SoftPower News''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">15 April</span> 2025</span>.</cite></ref> 2rshiby8qzttfy6cpjc58cg1l0jgw7u 49934 49933 2026-05-07T14:17:17Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49934 wikitext text/x-wiki '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> == Emirimu gye == Mu kiseera kino Bireete ye [[:en:Executive_director|Executive Director]] wa Centre for Constitutional Governance (CCG). Yaliko omumyuka w’omukulembeze w’ekibiina ekyo okuva mu 2011 okutuuka mu 2019. Bireete akola nga [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekitongole ki East and Horn of Africa Elections Observers Network. Yaweereza ng'omukwanaganya w'eggwanga mu lukungaana lw'ensi yonna lu [[:en:International_Conference_on_the_Great_Lakes_Region|International Conference of the Great Lakes Region]] wansi wa [[Minisitule Evunaanyizibwa Kunsonga z'Ebweru w'Eggwanga lya Uganda|minisitule y'ensonga z'ebweru]] . Nga 2011 tannatuuka, yakolako [[:en:Public_defender|ng’omuwolereza w’olukale]] mu kibiina ekigatta abawolereza ku bwerere ekya Public Defenders Association of Uganda. [[:en:Human_rights_activist|Mulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]], [[:en:Lawyer|munnamateeka]] era akola wamu ne kkampuni ya Dickens Kamugisha and Co. Advocates e [[Kampala]], Uganda. Ono mubaka ku pulogulaamu y’ebyobufuzi eya [[Uganda Broadcasting Corporation]] (UBC) eyitibwa ''UBC Behind The Headlines'' ate era ku ttivvi ya Civic Space ku ''Chat Show UG'' . <ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> <ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> <ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAtukunda2022">Atukunda, Rogers (7 May 2022). [https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ "Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network"]. ''SoftPower News''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">15 April</span> 2025</span>.</cite></ref> eygs4u90hytodcd0rwec660m2pvrucj 49936 49934 2026-05-07T14:19:40Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49936 wikitext text/x-wiki '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> == Emirimu gye == Mu kiseera kino Bireete ye [[:en:Executive_director|Executive Director]] wa Centre for Constitutional Governance (CCG). Yaliko omumyuka w’omukulembeze w’ekibiina ekyo okuva mu 2011 okutuuka mu 2019. Bireete akola nga [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekitongole ki East and Horn of Africa Elections Observers Network. Yaweereza ng'omukwanaganya w'eggwanga mu lukungaana lw'ensi yonna lu [[:en:International_Conference_on_the_Great_Lakes_Region|International Conference of the Great Lakes Region]] wansi wa [[Minisitule Evunaanyizibwa Kunsonga z'Ebweru w'Eggwanga lya Uganda|minisitule y'ensonga z'ebweru]] . Nga 2011 tannatuuka, yakolako [[:en:Public_defender|ng’omuwolereza w’olukale]] mu kibiina ekigatta abawolereza ku bwerere ekya Public Defenders Association of Uganda. [[:en:Human_rights_activist|Mulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]], [[:en:Lawyer|munnamateeka]] era akola wamu ne kkampuni ya Dickens Kamugisha and Co. Advocates e [[Kampala]], Uganda. Ono [[:en:Panelist|muteesa]] ku pulogulaamu y’ebyobufuzi eya [[Uganda Broadcasting Corporation]] (UBC) eyitibwa ''UBC Behind The Headlines'' ate era ku ttivvi ya Civic Space ku ''Chat Show UG'' . <ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> <ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> <ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAtukunda2022">Atukunda, Rogers (7 May 2022). [https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ "Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network"]. ''SoftPower News''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">15 April</span> 2025</span>.</cite></ref> h8df33ittfgd6u0qq9dsq0i483sxywc 49938 49936 2026-05-07T14:21:04Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49938 wikitext text/x-wiki '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> == Emirimu gye == Mu kiseera kino Bireete ye [[:en:Executive_director|Executive Director]] wa Centre for Constitutional Governance (CCG). Yaliko omumyuka w’omukulembeze w’ekibiina ekyo okuva mu 2011 okutuuka mu 2019. Bireete akola nga [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekitongole ki East and Horn of Africa Elections Observers Network. Yaweereza ng'omukwanaganya w'eggwanga mu lukungaana lw'ensi yonna lu [[:en:International_Conference_on_the_Great_Lakes_Region|International Conference of the Great Lakes Region]] wansi wa [[Minisitule Evunaanyizibwa Kunsonga z'Ebweru w'Eggwanga lya Uganda|minisitule y'ensonga z'ebweru]] . Nga 2011 tannatuuka, yakolako [[:en:Public_defender|ng’omuwolereza w’olukale]] mu kibiina ekigatta abawolereza ku bwerere ekya Public Defenders Association of Uganda. [[:en:Human_rights_activist|Mulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]], [[:en:Lawyer|munnamateeka]] era akola wamu ne kkampuni ya Dickens Kamugisha and Co. Advocates e [[Kampala]], Uganda. Ono [[:en:Panelist|muteesa]] ku pulogulaamu y’ebyobufuzi eya [[Uganda Broadcasting Corporation]] (UBC) eyitibwa ''UBC Behind The Headlines'' ate era ne ku ttivvi ya Civic Space ku ''Chat Show UG.''<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAtukunda2022">Atukunda, Rogers (7 May 2022). [https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ "Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network"]. ''SoftPower News''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">15 April</span> 2025</span>.</cite></ref> 6v87a2vjxjgbx516smg9uwl0na2q6dx 49939 49938 2026-05-07T14:26:40Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49939 wikitext text/x-wiki '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> == Emirimu gye == Mu kiseera kino Bireete ye [[:en:Executive_director|Executive Director]] wa Centre for Constitutional Governance (CCG). Yaliko omumyuka w’omukulembeze w’ekibiina ekyo okuva mu 2011 okutuuka mu 2019. Bireete akola nga [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekitongole ki East and Horn of Africa Elections Observers Network. Yaweereza ng'omukwanaganya w'eggwanga mu lukungaana lw'ensi yonna lu [[:en:International_Conference_on_the_Great_Lakes_Region|International Conference of the Great Lakes Region]] wansi wa [[Minisitule Evunaanyizibwa Kunsonga z'Ebweru w'Eggwanga lya Uganda|minisitule y'ensonga z'ebweru]] . Nga 2011 tannatuuka, yakolako [[:en:Public_defender|ng’omuwolereza w’olukale]] mu kibiina ekigatta abawolereza ku bwerere ekya Public Defenders Association of Uganda. [[:en:Human_rights_activist|Mulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]], [[:en:Lawyer|munnamateeka]] era akola wamu ne kkampuni ya Dickens Kamugisha and Co. Advocates e [[Kampala]], Uganda. Ono [[:en:Panelist|muteesa]] ku pulogulaamu y’ebyobufuzi eya [[Uganda Broadcasting Corporation]] (UBC) eyitibwa ''UBC Behind The Headlines'' ate era ne ku ttivvi ya Civic Space ku ''Chat Show UG.''<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAtukunda2022">Atukunda, Rogers (7 May 2022). [https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ "Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network"]. ''SoftPower News''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">15 April</span> 2025</span>.</cite></ref> Ye mmemba ku bukiiko bw’ebibiina obuwerako wamu n’obukiiko obufuga amasomero n’ebibiina by’abayizi. Ssentebe w’omukago gw’eggwanga oguvunaanyizibwa ku mbeera z’abantu mu Uganda, era mmemba mu kibiina ky’ensi yonna ekilwanirira eddembe ly’obuntu ekimanyiddwa nga Vuka Allies for Uganda. Alina okumanya n’okutegeera kungi ku nsonga [[:en:Governance|z’enfuga]], n'addala mu bitundu by’enfuga ya [[:en:Constitutionalism|ssemateeka]], eddembe ly’obuntu, Civic Space, [[:en:Representative_democracy|demokulasiya w’ebyokulonda]], eddembe ly’ettaka, okunoonyereza n’okubunyisa amawulire, [[:en:Public_interest_law|emisango g’yabantu abateesobola]], wamu n’okugonjoola enkaayana.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> dzfcyl718nw6rgi2xs00461kmg19b9m 49940 49939 2026-05-07T14:26:55Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49940 wikitext text/x-wiki '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> == Emirimu gye == Mu kiseera kino Bireete ye [[:en:Executive_director|Executive Director]] wa Centre for Constitutional Governance (CCG). Yaliko omumyuka w’omukulembeze w’ekibiina ekyo okuva mu 2011 okutuuka mu 2019. Bireete akola nga [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekitongole ki East and Horn of Africa Elections Observers Network. Yaweereza ng'omukwanaganya w'eggwanga mu lukungaana lw'ensi yonna lu [[:en:International_Conference_on_the_Great_Lakes_Region|International Conference of the Great Lakes Region]] wansi wa [[Minisitule Evunaanyizibwa Kunsonga z'Ebweru w'Eggwanga lya Uganda|minisitule y'ensonga z'ebweru]] . Nga 2011 tannatuuka, yakolako [[:en:Public_defender|ng’omuwolereza w’olukale]] mu kibiina ekigatta abawolereza ku bwerere ekya Public Defenders Association of Uganda. [[:en:Human_rights_activist|Mulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]], [[:en:Lawyer|munnamateeka]] era akola wamu ne kkampuni ya Dickens Kamugisha and Co. Advocates e [[Kampala]], Uganda. Ono [[:en:Panelist|muteesa]] ku pulogulaamu y’ebyobufuzi eya [[Uganda Broadcasting Corporation]] (UBC) eyitibwa ''UBC Behind The Headlines'' ate era ne ku ttivvi ya Civic Space ku ''Chat Show UG.''<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAtukunda2022">Atukunda, Rogers (7 May 2022). [https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ "Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network"]. ''SoftPower News''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">15 April</span> 2025</span>.</cite></ref> Ye mmemba ku bukiiko bw’ebibiina obuwerako wamu n’obukiiko obufuga amasomero n’ebibiina by’abayizi. Ssentebe w’omukago gw’eggwanga oguvunaanyizibwa ku mbeera z’abantu mu Uganda, era mmemba mu kibiina ky’ensi yonna ekilwanirira eddembe ly’obuntu ekimanyiddwa nga Vuka Allies for Uganda. Alina okumanya n’okutegeera kungi ku nsonga [[:en:Governance|z’enfuga]], n'addala mu bitundu by’enfuga ya [[:en:Constitutionalism|ssemateeka]], eddembe ly’obuntu, Civic Space, [[:en:Representative_democracy|demokulasiya w’ebyokulonda]], eddembe ly’ettaka, okunoonyereza n’okubunyisa amawulire, [[:en:Public_interest_law|emisango g’yabantu abateesobola]], wamu n’okugonjoola enkaayana.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> == Enkaayana == j80bjiqld9vjndkxu8tmn18x86fuuz9 49941 49940 2026-05-07T14:30:18Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49941 wikitext text/x-wiki '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> == Emirimu gye == Mu kiseera kino Bireete ye [[:en:Executive_director|Executive Director]] wa Centre for Constitutional Governance (CCG). Yaliko omumyuka w’omukulembeze w’ekibiina ekyo okuva mu 2011 okutuuka mu 2019. Bireete akola nga [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekitongole ki East and Horn of Africa Elections Observers Network. Yaweereza ng'omukwanaganya w'eggwanga mu lukungaana lw'ensi yonna lu [[:en:International_Conference_on_the_Great_Lakes_Region|International Conference of the Great Lakes Region]] wansi wa [[Minisitule Evunaanyizibwa Kunsonga z'Ebweru w'Eggwanga lya Uganda|minisitule y'ensonga z'ebweru]] . Nga 2011 tannatuuka, yakolako [[:en:Public_defender|ng’omuwolereza w’olukale]] mu kibiina ekigatta abawolereza ku bwerere ekya Public Defenders Association of Uganda. [[:en:Human_rights_activist|Mulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]], [[:en:Lawyer|munnamateeka]] era akola wamu ne kkampuni ya Dickens Kamugisha and Co. Advocates e [[Kampala]], Uganda. Ono [[:en:Panelist|muteesa]] ku pulogulaamu y’ebyobufuzi eya [[Uganda Broadcasting Corporation]] (UBC) eyitibwa ''UBC Behind The Headlines'' ate era ne ku ttivvi ya Civic Space ku ''Chat Show UG.''<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAtukunda2022">Atukunda, Rogers (7 May 2022). [https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ "Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network"]. ''SoftPower News''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">15 April</span> 2025</span>.</cite></ref> Ye mmemba ku bukiiko bw’ebibiina obuwerako wamu n’obukiiko obufuga amasomero n’ebibiina by’abayizi. Ssentebe w’omukago gw’eggwanga oguvunaanyizibwa ku mbeera z’abantu mu Uganda, era mmemba mu kibiina ky’ensi yonna ekilwanirira eddembe ly’obuntu ekimanyiddwa nga Vuka Allies for Uganda. Alina okumanya n’okutegeera kungi ku nsonga [[:en:Governance|z’enfuga]], n'addala mu bitundu by’enfuga ya [[:en:Constitutionalism|ssemateeka]], eddembe ly’obuntu, Civic Space, [[:en:Representative_democracy|demokulasiya w’ebyokulonda]], eddembe ly’ettaka, okunoonyereza n’okubunyisa amawulire, [[:en:Public_interest_law|emisango g’yabantu abateesobola]], wamu n’okugonjoola enkaayana.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> == Enkaayana == Bireete yavunaanibwa kkooti elwanyisa enguzi omusango [[:en:Embezzlement|gw'okubulankanya]] n'okukozesa [[:en:Abuse|obubi ofiisi]] mu 2009 mu kifo kye ng'omukwanaganya w'olukiiko lw'ensi yonna lu International Conference of the Great Lake Regions mu [[:en:Ministry_of_foreign_affairs|minisitule y'ensonga z'ebweru]]. Omulamuzi wa kkooti enkulu yamusalira ekibonerezo kya kusibwa emyaka kkumi. Yajulira mu [[:en:Court_of_Appeal_(England_and_Wales)|kkooti ejulirwamu.]] <ref name=":3">{{Cite web |date=2023-07-21 |title=Dr. Sarah Bireete on Fighting For Democracy in Uganda |url=https://mwanzotv.com/dr-sarah-bireete-on-fighting-for-democracy-in-uganda/?cn-reloaded=1 |access-date=2025-04-15 |website=Mwanzo TV |language=en-US}}</ref> lpw1ykaxxqe7ico0yg2d6vytn0aj57p 49942 49941 2026-05-07T14:35:02Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49942 wikitext text/x-wiki '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> == Emirimu gye == Mu kiseera kino Bireete ye [[:en:Executive_director|Executive Director]] wa Centre for Constitutional Governance (CCG). Yaliko omumyuka w’omukulembeze w’ekibiina ekyo okuva mu 2011 okutuuka mu 2019. Bireete akola nga [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekitongole ki East and Horn of Africa Elections Observers Network. Yaweereza ng'omukwanaganya w'eggwanga mu lukungaana lw'ensi yonna lu [[:en:International_Conference_on_the_Great_Lakes_Region|International Conference of the Great Lakes Region]] wansi wa [[Minisitule Evunaanyizibwa Kunsonga z'Ebweru w'Eggwanga lya Uganda|minisitule y'ensonga z'ebweru]] . Nga 2011 tannatuuka, yakolako [[:en:Public_defender|ng’omuwolereza w’olukale]] mu kibiina ekigatta abawolereza ku bwerere ekya Public Defenders Association of Uganda. [[:en:Human_rights_activist|Mulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]], [[:en:Lawyer|munnamateeka]] era akola wamu ne kkampuni ya Dickens Kamugisha and Co. Advocates e [[Kampala]], Uganda. Ono [[:en:Panelist|muteesa]] ku pulogulaamu y’ebyobufuzi eya [[Uganda Broadcasting Corporation]] (UBC) eyitibwa ''UBC Behind The Headlines'' ate era ne ku ttivvi ya Civic Space ku ''Chat Show UG.''<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAtukunda2022">Atukunda, Rogers (7 May 2022). [https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ "Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network"]. ''SoftPower News''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">15 April</span> 2025</span>.</cite></ref> Ye mmemba ku bukiiko bw’ebibiina obuwerako wamu n’obukiiko obufuga amasomero n’ebibiina by’abayizi. Ssentebe w’omukago gw’eggwanga oguvunaanyizibwa ku mbeera z’abantu mu Uganda, era mmemba mu kibiina ky’ensi yonna ekilwanirira eddembe ly’obuntu ekimanyiddwa nga Vuka Allies for Uganda. Alina okumanya n’okutegeera kungi ku nsonga [[:en:Governance|z’enfuga]], n'addala mu bitundu by’enfuga ya [[:en:Constitutionalism|ssemateeka]], eddembe ly’obuntu, Civic Space, [[:en:Representative_democracy|demokulasiya w’ebyokulonda]], eddembe ly’ettaka, okunoonyereza n’okubunyisa amawulire, [[:en:Public_interest_law|emisango g’yabantu abateesobola]], wamu n’okugonjoola enkaayana.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> == Enkaayana == Bireete yavunaanibwa kkooti elwanyisa enguzi omusango [[:en:Embezzlement|gw'okubulankanya]] n'okukozesa [[:en:Abuse|obubi ofiisi]] mu 2009 mu kifo kye ng'omukwanaganya w'olukiiko lw'ensi yonna lu International Conference of the Great Lake Regions mu [[:en:Ministry_of_foreign_affairs|minisitule y'ensonga z'ebweru]]. Omulamuzi wa kkooti enkulu yamusalira ekibonerezo kya kusibwa emyaka kkumi. Yajulira mu [[:en:Court_of_Appeal_(England_and_Wales)|kkooti ejulirwamu.]]<ref name=":3">{{Cite web |date=2023-07-21 |title=Dr. Sarah Bireete on Fighting For Democracy in Uganda |url=https://mwanzotv.com/dr-sarah-bireete-on-fighting-for-democracy-in-uganda/?cn-reloaded=1 |access-date=2025-04-15 |website=Mwanzo TV |language=en-US}}</ref> Mu 2016, [[:en:Appellate_court|kkooti ejulirwamu]] yamwejjeereza ku musango gw’okukozesa obubi ofiisi kyokka n’asigala ng’asingisibwa omusango gw’okubulankanya ssente. Bireete olwo n’ajulira ku nsala eno mu [[:en:Supreme_court|kkooti ensukkulumu]], gye bamwejjeereza awatali kuwakanya omusango gw’okubulankanya ssente. <ref name=":3">{{Cite web |date=2023-07-21 |title=Dr. Sarah Bireete on Fighting For Democracy in Uganda |url=https://mwanzotv.com/dr-sarah-bireete-on-fighting-for-democracy-in-uganda/?cn-reloaded=1 |access-date=2025-04-15 |website=Mwanzo TV |language=en-US}}</ref> N’olwekyo awatali kuwakanya ne bamwejjeereza omusango gw’okubulankanya ssente. <ref>{{Cite web |last=Reporter |first=NELSON MANDELA {{!}} PML Daily |date=2020-05-12 |title=Supreme Court acquits ex-Foreign Affairs official Bireete - PML Daily |url=https://www.pmldaily.com/news/2020/05/supreme-court-acquits-ex-foreign-affairs-official-bireete.html#google_vignette |access-date=2025-04-15 |language=en-US}}</ref> 3u25wmyx8vlxkr9xhycuzbh38eajea1 49943 49942 2026-05-07T14:48:33Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49943 wikitext text/x-wiki '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> == Emirimu gye == Mu kiseera kino Bireete ye [[:en:Executive_director|Executive Director]] wa Centre for Constitutional Governance (CCG). Yaliko omumyuka w’omukulembeze w’ekibiina ekyo okuva mu 2011 okutuuka mu 2019. Bireete akola nga [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekitongole ki East and Horn of Africa Elections Observers Network. Yaweereza ng'omukwanaganya w'eggwanga mu lukungaana lw'ensi yonna lu [[:en:International_Conference_on_the_Great_Lakes_Region|International Conference of the Great Lakes Region]] wansi wa [[Minisitule Evunaanyizibwa Kunsonga z'Ebweru w'Eggwanga lya Uganda|minisitule y'ensonga z'ebweru]] . Nga 2011 tannatuuka, yakolako [[:en:Public_defender|ng’omuwolereza w’olukale]] mu kibiina ekigatta abawolereza ku bwerere ekya Public Defenders Association of Uganda. [[:en:Human_rights_activist|Mulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]], [[:en:Lawyer|munnamateeka]] era akola wamu ne kkampuni ya Dickens Kamugisha and Co. Advocates e [[Kampala]], Uganda. Ono [[:en:Panelist|muteesa]] ku pulogulaamu y’ebyobufuzi eya [[Uganda Broadcasting Corporation]] (UBC) eyitibwa ''UBC Behind The Headlines'' ate era ne ku ttivvi ya Civic Space ku ''Chat Show UG.''<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAtukunda2022">Atukunda, Rogers (7 May 2022). [https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ "Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network"]. ''SoftPower News''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">15 April</span> 2025</span>.</cite></ref> Ye mmemba ku bukiiko bw’ebibiina obuwerako wamu n’obukiiko obufuga amasomero n’ebibiina by’abayizi. Ssentebe w’omukago gw’eggwanga oguvunaanyizibwa ku mbeera z’abantu mu Uganda, era mmemba mu kibiina ky’ensi yonna ekilwanirira eddembe ly’obuntu ekimanyiddwa nga Vuka Allies for Uganda. Alina okumanya n’okutegeera kungi ku nsonga [[:en:Governance|z’enfuga]], n'addala mu bitundu by’enfuga ya [[:en:Constitutionalism|ssemateeka]], eddembe ly’obuntu, Civic Space, [[:en:Representative_democracy|demokulasiya w’ebyokulonda]], eddembe ly’ettaka, okunoonyereza n’okubunyisa amawulire, [[:en:Public_interest_law|emisango g’yabantu abateesobola]], wamu n’okugonjoola enkaayana.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> == Enkaayana == Bireete yavunaanibwa kkooti elwanyisa enguzi omusango [[:en:Embezzlement|gw'okubulankanya]] n'okukozesa [[:en:Abuse|obubi ofiisi]] mu 2009 mu kifo kye ng'omukwanaganya w'olukiiko lw'ensi yonna lu International Conference of the Great Lake Regions mu [[:en:Ministry_of_foreign_affairs|minisitule y'ensonga z'ebweru]]. Omulamuzi wa kkooti enkulu yamusalira ekibonerezo kya kusibwa emyaka kkumi. Yajulira mu [[:en:Court_of_Appeal_(England_and_Wales)|kkooti ejulirwamu.]]<ref name=":3">{{Cite web |date=2023-07-21 |title=Dr. Sarah Bireete on Fighting For Democracy in Uganda |url=https://mwanzotv.com/dr-sarah-bireete-on-fighting-for-democracy-in-uganda/?cn-reloaded=1 |access-date=2025-04-15 |website=Mwanzo TV |language=en-US}}</ref> Mu 2016, [[:en:Appellate_court|kkooti ejulirwamu]] yamwejjeereza ku musango gw’okukozesa obubi ofiisi kyokka n’asigala ng’asingisibwa omusango gw’okubulankanya ssente. Bireete olwo n’ajulira ku nsala eno mu [[:en:Supreme_court|kkooti ensukkulumu]], gye bamwejjeereza awatali kuwakanya omusango gw’okubulankanya ssente. <ref name=":3">{{Cite web |date=2023-07-21 |title=Dr. Sarah Bireete on Fighting For Democracy in Uganda |url=https://mwanzotv.com/dr-sarah-bireete-on-fighting-for-democracy-in-uganda/?cn-reloaded=1 |access-date=2025-04-15 |website=Mwanzo TV |language=en-US}}</ref> Mu kusalawo okwasinga obungi okw'abalamuzi bana ku omu, Prof. Lillian Tibatemwa-Ekirikubinza, Eldad Mwangusya, Rubby Opio-Aweri, ne Paul Mugamba baasalawo nti omusango ogwali gumuvunaanibwa tegwali gwa maanyi, naddala olw'okuba tewaaliwo bujulizi bulaga nti yali afunye ssente ezo. N’olwekyo awatali kuwakana ne bamwejjeereza omusango gw’okubulankanya ssente.<ref>{{Cite web |last=Reporter |first=NELSON MANDELA {{!}} PML Daily |date=2020-05-12 |title=Supreme Court acquits ex-Foreign Affairs official Bireete - PML Daily |url=https://www.pmldaily.com/news/2020/05/supreme-court-acquits-ex-foreign-affairs-official-bireete.html#google_vignette |access-date=2025-04-15 |language=en-US}}</ref> lh3ljw51uwb013vxihrvof0n5burpt5 49944 49943 2026-05-07T14:49:56Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49944 wikitext text/x-wiki '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> == Emirimu gye == Mu kiseera kino Bireete ye [[:en:Executive_director|Executive Director]] wa Centre for Constitutional Governance (CCG). Yaliko omumyuka w’omukulembeze w’ekibiina ekyo okuva mu 2011 okutuuka mu 2019. Bireete akola nga [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekitongole ki East and Horn of Africa Elections Observers Network. Yaweereza ng'omukwanaganya w'eggwanga mu lukungaana lw'ensi yonna lu [[:en:International_Conference_on_the_Great_Lakes_Region|International Conference of the Great Lakes Region]] wansi wa [[Minisitule Evunaanyizibwa Kunsonga z'Ebweru w'Eggwanga lya Uganda|minisitule y'ensonga z'ebweru]] . Nga 2011 tannatuuka, yakolako [[:en:Public_defender|ng’omuwolereza w’olukale]] mu kibiina ekigatta abawolereza ku bwerere ekya Public Defenders Association of Uganda. [[:en:Human_rights_activist|Mulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]], [[:en:Lawyer|munnamateeka]] era akola wamu ne kkampuni ya Dickens Kamugisha and Co. Advocates e [[Kampala]], Uganda. Ono [[:en:Panelist|muteesa]] ku pulogulaamu y’ebyobufuzi eya [[Uganda Broadcasting Corporation]] (UBC) eyitibwa ''UBC Behind The Headlines'' ate era ne ku ttivvi ya Civic Space ku ''Chat Show UG.''<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAtukunda2022">Atukunda, Rogers (7 May 2022). [https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ "Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network"]. ''SoftPower News''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">15 April</span> 2025</span>.</cite></ref> Ye mmemba ku bukiiko bw’ebibiina obuwerako wamu n’obukiiko obufuga amasomero n’ebibiina by’abayizi. Ssentebe w’omukago gw’eggwanga oguvunaanyizibwa ku mbeera z’abantu mu Uganda, era mmemba mu kibiina ky’ensi yonna ekilwanirira eddembe ly’obuntu ekimanyiddwa nga Vuka Allies for Uganda. Alina okumanya n’okutegeera kungi ku nsonga [[:en:Governance|z’enfuga]], n'addala mu bitundu by’enfuga ya [[:en:Constitutionalism|ssemateeka]], eddembe ly’obuntu, Civic Space, [[:en:Representative_democracy|demokulasiya w’ebyokulonda]], eddembe ly’ettaka, okunoonyereza n’okubunyisa amawulire, [[:en:Public_interest_law|emisango g’yabantu abateesobola]], wamu n’okugonjoola enkaayana.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> == Enkaayana == Bireete yavunaanibwa kkooti elwanyisa enguzi omusango [[:en:Embezzlement|gw'okubulankanya]] n'okukozesa [[:en:Abuse|obubi ofiisi]] mu 2009 mu kifo kye ng'omukwanaganya w'olukiiko lw'ensi yonna lu International Conference of the Great Lake Regions mu [[:en:Ministry_of_foreign_affairs|minisitule y'ensonga z'ebweru]]. Omulamuzi wa kkooti enkulu yamusalira ekibonerezo kya kusibwa emyaka kkumi. Yajulira mu [[:en:Court_of_Appeal_(England_and_Wales)|kkooti ejulirwamu.]]<ref name=":3">{{Cite web |date=2023-07-21 |title=Dr. Sarah Bireete on Fighting For Democracy in Uganda |url=https://mwanzotv.com/dr-sarah-bireete-on-fighting-for-democracy-in-uganda/?cn-reloaded=1 |access-date=2025-04-15 |website=Mwanzo TV |language=en-US}}</ref> Mu 2016, [[:en:Appellate_court|kkooti ejulirwamu]] yamwejjeereza ku musango gw’okukozesa obubi ofiisi kyokka n’asigala ng’asingisibwa omusango gw’okubulankanya ssente. Bireete olwo n’ajulira ku nsala eno mu [[:en:Supreme_court|kkooti ensukkulumu]], gye bamwejjeereza awatali kuwakanya omusango gw’okubulankanya ssente. <ref name=":3">{{Cite web |date=2023-07-21 |title=Dr. Sarah Bireete on Fighting For Democracy in Uganda |url=https://mwanzotv.com/dr-sarah-bireete-on-fighting-for-democracy-in-uganda/?cn-reloaded=1 |access-date=2025-04-15 |website=Mwanzo TV |language=en-US}}</ref> Mu kusalawo okwasinga obungi okw'abalamuzi bana ku omu, Prof. Lillian Tibatemwa-Ekirikubinza, Eldad Mwangusya, Rubby Opio-Aweri, ne Paul Mugamba baasalawo nti omusango ogwali gumuvunaanibwa tegwali gwa maanyi, naddala olw'okuba tewaaliwo bujulizi bulaga nti yali afunye ssente ezo. N’olwekyo awatali kuwakana ne bamwejjeereza omusango gw’okubulankanya ssente.<ref>{{Cite web |last=Reporter |first=NELSON MANDELA {{!}} PML Daily |date=2020-05-12 |title=Supreme Court acquits ex-Foreign Affairs official Bireete - PML Daily |url=https://www.pmldaily.com/news/2020/05/supreme-court-acquits-ex-foreign-affairs-official-bireete.html#google_vignette |access-date=2025-04-15 |language=en-US}}</ref> Nga 30 Ogwekkumineebiri 2025, Sarah Bireete yakwatibwa n’azzibwa mu kkomera e Luzira ku misango gy’okufuna n’okulaga ebikwata ku National Voters’ Register mu ngeri emenya amateeka.<ref>{{Cite web |date=31 December 2025 |title=Detention of Dr. Bireete Puts Uganda's 2026 Election Credibility in Focus – Parliament Watch |url=https://parliamentwatch.ug/news-amp-updates/rights-lawyer-arrested-as-uganda-nears-high-stakes-2026-polls/ |access-date=2026-01-07 |website=parliamentwatch.ug}}</ref><ref>{{Cite web |date=2026-01-07 |title=Fanon App for Knowing Your Polling Station in Uganda: Founder Were Salim Arrested - Nymy Net |url=https://nymynet.com/fanon-app-for-knowing-your-polling-station-in-uganda-founder-were-salim-arrested/ |access-date=2026-01-07 |language=en-GB}}</ref> qceew3drxiyjxbs2cwdn6ps1zei9znc 49945 49944 2026-05-07T14:51:32Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49945 wikitext text/x-wiki '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> == Emirimu gye == Mu kiseera kino Bireete ye [[:en:Executive_director|Executive Director]] wa Centre for Constitutional Governance (CCG). Yaliko omumyuka w’omukulembeze w’ekibiina ekyo okuva mu 2011 okutuuka mu 2019. Bireete akola nga [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekitongole ki East and Horn of Africa Elections Observers Network. Yaweereza ng'omukwanaganya w'eggwanga mu lukungaana lw'ensi yonna lu [[:en:International_Conference_on_the_Great_Lakes_Region|International Conference of the Great Lakes Region]] wansi wa [[Minisitule Evunaanyizibwa Kunsonga z'Ebweru w'Eggwanga lya Uganda|minisitule y'ensonga z'ebweru]] . Nga 2011 tannatuuka, yakolako [[:en:Public_defender|ng’omuwolereza w’olukale]] mu kibiina ekigatta abawolereza ku bwerere ekya Public Defenders Association of Uganda. [[:en:Human_rights_activist|Mulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]], [[:en:Lawyer|munnamateeka]] era akola wamu ne kkampuni ya Dickens Kamugisha and Co. Advocates e [[Kampala]], Uganda. Ono [[:en:Panelist|muteesa]] ku pulogulaamu y’ebyobufuzi eya [[Uganda Broadcasting Corporation]] (UBC) eyitibwa ''UBC Behind The Headlines'' ate era ne ku ttivvi ya Civic Space ku ''Chat Show UG.''<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAtukunda2022">Atukunda, Rogers (7 May 2022). [https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ "Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network"]. ''SoftPower News''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">15 April</span> 2025</span>.</cite></ref> Ye mmemba ku bukiiko bw’ebibiina obuwerako wamu n’obukiiko obufuga amasomero n’ebibiina by’abayizi. Ssentebe w’omukago gw’eggwanga oguvunaanyizibwa ku mbeera z’abantu mu Uganda, era mmemba mu kibiina ky’ensi yonna ekilwanirira eddembe ly’obuntu ekimanyiddwa nga Vuka Allies for Uganda. Alina okumanya n’okutegeera kungi ku nsonga [[:en:Governance|z’enfuga]], n'addala mu bitundu by’enfuga ya [[:en:Constitutionalism|ssemateeka]], eddembe ly’obuntu, Civic Space, [[:en:Representative_democracy|demokulasiya w’ebyokulonda]], eddembe ly’ettaka, okunoonyereza n’okubunyisa amawulire, [[:en:Public_interest_law|emisango g’yabantu abateesobola]], wamu n’okugonjoola enkaayana.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> == Enkaayana == Bireete yavunaanibwa kkooti elwanyisa enguzi omusango [[:en:Embezzlement|gw'okubulankanya]] n'okukozesa [[:en:Abuse|obubi ofiisi]] mu 2009 mu kifo kye ng'omukwanaganya w'olukiiko lw'ensi yonna lu International Conference of the Great Lake Regions mu [[:en:Ministry_of_foreign_affairs|minisitule y'ensonga z'ebweru]]. Omulamuzi wa kkooti enkulu yamusalira ekibonerezo kya kusibwa emyaka kkumi. Yajulira mu [[:en:Court_of_Appeal_(England_and_Wales)|kkooti ejulirwamu.]]<ref name=":3">{{Cite web |date=2023-07-21 |title=Dr. Sarah Bireete on Fighting For Democracy in Uganda |url=https://mwanzotv.com/dr-sarah-bireete-on-fighting-for-democracy-in-uganda/?cn-reloaded=1 |access-date=2025-04-15 |website=Mwanzo TV |language=en-US}}</ref> Mu 2016, [[:en:Appellate_court|kkooti ejulirwamu]] yamwejjeereza ku musango gw’okukozesa obubi ofiisi kyokka n’asigala ng’asingisibwa omusango gw’okubulankanya ssente. Bireete olwo n’ajulira ku nsala eno mu [[:en:Supreme_court|kkooti ensukkulumu]], gye bamwejjeereza awatali kuwakanya omusango gw’okubulankanya ssente. <ref name=":3">{{Cite web |date=2023-07-21 |title=Dr. Sarah Bireete on Fighting For Democracy in Uganda |url=https://mwanzotv.com/dr-sarah-bireete-on-fighting-for-democracy-in-uganda/?cn-reloaded=1 |access-date=2025-04-15 |website=Mwanzo TV |language=en-US}}</ref> Mu kusalawo okwasinga obungi okw'abalamuzi bana ku omu, Prof. Lillian Tibatemwa-Ekirikubinza, Eldad Mwangusya, Rubby Opio-Aweri, ne Paul Mugamba baasalawo nti omusango ogwali gumuvunaanibwa tegwali gwa maanyi, naddala olw'okuba tewaaliwo bujulizi bulaga nti yali afunye ssente ezo. N’olwekyo awatali kuwakana ne bamwejjeereza omusango gw’okubulankanya ssente.<ref>{{Cite web |last=Reporter |first=NELSON MANDELA {{!}} PML Daily |date=2020-05-12 |title=Supreme Court acquits ex-Foreign Affairs official Bireete - PML Daily |url=https://www.pmldaily.com/news/2020/05/supreme-court-acquits-ex-foreign-affairs-official-bireete.html#google_vignette |access-date=2025-04-15 |language=en-US}}</ref> Nga 30 Ogwekkumineebiri 2025, Sarah Bireete yakwatibwa n’azzibwa mu kkomera e Luzira ku misango gy’okufuna n’okulaga ebikwata ku National Voters’ Register mu ngeri emenya amateeka.<ref>{{Cite web |date=31 December 2025 |title=Detention of Dr. Bireete Puts Uganda's 2026 Election Credibility in Focus – Parliament Watch |url=https://parliamentwatch.ug/news-amp-updates/rights-lawyer-arrested-as-uganda-nears-high-stakes-2026-polls/ |access-date=2026-01-07 |website=parliamentwatch.ug}}</ref><ref>{{Cite web |date=2026-01-07 |title=Fanon App for Knowing Your Polling Station in Uganda: Founder Were Salim Arrested - Nymy Net |url=https://nymynet.com/fanon-app-for-knowing-your-polling-station-in-uganda-founder-were-salim-arrested/ |access-date=2026-01-07 |language=en-GB}}</ref> Nga 28 Ogusooka 2026, Sarah Bireete yakkirizibwa Omulamuzi wa kkooti y’e Buganda Road okweyimirirwa oluvannyuma lw’okusindikibwa mu kkomera e Luzira.<ref>{{Cite web |last=Independent |first=The |date=2026-01-28 |title=Sarah Bireete granted bail |url=https://www.independent.co.ug/sarah-bireete-granted-bail/ |access-date=2026-01-29 |website=The Independent Uganda |language=en-US}}</ref> 4devcmtnd4ju5h6nzc42q6qejicvqm6 49946 49945 2026-05-07T14:51:52Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49946 wikitext text/x-wiki '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> == Emirimu gye == Mu kiseera kino Bireete ye [[:en:Executive_director|Executive Director]] wa Centre for Constitutional Governance (CCG). Yaliko omumyuka w’omukulembeze w’ekibiina ekyo okuva mu 2011 okutuuka mu 2019. Bireete akola nga [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekitongole ki East and Horn of Africa Elections Observers Network. Yaweereza ng'omukwanaganya w'eggwanga mu lukungaana lw'ensi yonna lu [[:en:International_Conference_on_the_Great_Lakes_Region|International Conference of the Great Lakes Region]] wansi wa [[Minisitule Evunaanyizibwa Kunsonga z'Ebweru w'Eggwanga lya Uganda|minisitule y'ensonga z'ebweru]] . Nga 2011 tannatuuka, yakolako [[:en:Public_defender|ng’omuwolereza w’olukale]] mu kibiina ekigatta abawolereza ku bwerere ekya Public Defenders Association of Uganda. [[:en:Human_rights_activist|Mulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]], [[:en:Lawyer|munnamateeka]] era akola wamu ne kkampuni ya Dickens Kamugisha and Co. Advocates e [[Kampala]], Uganda. Ono [[:en:Panelist|muteesa]] ku pulogulaamu y’ebyobufuzi eya [[Uganda Broadcasting Corporation]] (UBC) eyitibwa ''UBC Behind The Headlines'' ate era ne ku ttivvi ya Civic Space ku ''Chat Show UG.''<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAtukunda2022">Atukunda, Rogers (7 May 2022). [https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ "Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network"]. ''SoftPower News''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">15 April</span> 2025</span>.</cite></ref> Ye mmemba ku bukiiko bw’ebibiina obuwerako wamu n’obukiiko obufuga amasomero n’ebibiina by’abayizi. Ssentebe w’omukago gw’eggwanga oguvunaanyizibwa ku mbeera z’abantu mu Uganda, era mmemba mu kibiina ky’ensi yonna ekilwanirira eddembe ly’obuntu ekimanyiddwa nga Vuka Allies for Uganda. Alina okumanya n’okutegeera kungi ku nsonga [[:en:Governance|z’enfuga]], n'addala mu bitundu by’enfuga ya [[:en:Constitutionalism|ssemateeka]], eddembe ly’obuntu, Civic Space, [[:en:Representative_democracy|demokulasiya w’ebyokulonda]], eddembe ly’ettaka, okunoonyereza n’okubunyisa amawulire, [[:en:Public_interest_law|emisango g’yabantu abateesobola]], wamu n’okugonjoola enkaayana.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> == Enkaayana == Bireete yavunaanibwa kkooti elwanyisa enguzi omusango [[:en:Embezzlement|gw'okubulankanya]] n'okukozesa [[:en:Abuse|obubi ofiisi]] mu 2009 mu kifo kye ng'omukwanaganya w'olukiiko lw'ensi yonna lu International Conference of the Great Lake Regions mu [[:en:Ministry_of_foreign_affairs|minisitule y'ensonga z'ebweru]]. Omulamuzi wa kkooti enkulu yamusalira ekibonerezo kya kusibwa emyaka kkumi. Yajulira mu [[:en:Court_of_Appeal_(England_and_Wales)|kkooti ejulirwamu.]]<ref name=":3">{{Cite web |date=2023-07-21 |title=Dr. Sarah Bireete on Fighting For Democracy in Uganda |url=https://mwanzotv.com/dr-sarah-bireete-on-fighting-for-democracy-in-uganda/?cn-reloaded=1 |access-date=2025-04-15 |website=Mwanzo TV |language=en-US}}</ref> Mu 2016, [[:en:Appellate_court|kkooti ejulirwamu]] yamwejjeereza ku musango gw’okukozesa obubi ofiisi kyokka n’asigala ng’asingisibwa omusango gw’okubulankanya ssente. Bireete olwo n’ajulira ku nsala eno mu [[:en:Supreme_court|kkooti ensukkulumu]], gye bamwejjeereza awatali kuwakanya omusango gw’okubulankanya ssente. <ref name=":3">{{Cite web |date=2023-07-21 |title=Dr. Sarah Bireete on Fighting For Democracy in Uganda |url=https://mwanzotv.com/dr-sarah-bireete-on-fighting-for-democracy-in-uganda/?cn-reloaded=1 |access-date=2025-04-15 |website=Mwanzo TV |language=en-US}}</ref> Mu kusalawo okwasinga obungi okw'abalamuzi bana ku omu, Prof. Lillian Tibatemwa-Ekirikubinza, Eldad Mwangusya, Rubby Opio-Aweri, ne Paul Mugamba baasalawo nti omusango ogwali gumuvunaanibwa tegwali gwa maanyi, naddala olw'okuba tewaaliwo bujulizi bulaga nti yali afunye ssente ezo. N’olwekyo awatali kuwakana ne bamwejjeereza omusango gw’okubulankanya ssente.<ref>{{Cite web |last=Reporter |first=NELSON MANDELA {{!}} PML Daily |date=2020-05-12 |title=Supreme Court acquits ex-Foreign Affairs official Bireete - PML Daily |url=https://www.pmldaily.com/news/2020/05/supreme-court-acquits-ex-foreign-affairs-official-bireete.html#google_vignette |access-date=2025-04-15 |language=en-US}}</ref> Nga 30 Ogwekkumineebiri 2025, Sarah Bireete yakwatibwa n’azzibwa mu kkomera e Luzira ku misango gy’okufuna n’okulaga ebikwata ku National Voters’ Register mu ngeri emenya amateeka.<ref>{{Cite web |date=31 December 2025 |title=Detention of Dr. Bireete Puts Uganda's 2026 Election Credibility in Focus – Parliament Watch |url=https://parliamentwatch.ug/news-amp-updates/rights-lawyer-arrested-as-uganda-nears-high-stakes-2026-polls/ |access-date=2026-01-07 |website=parliamentwatch.ug}}</ref><ref>{{Cite web |date=2026-01-07 |title=Fanon App for Knowing Your Polling Station in Uganda: Founder Were Salim Arrested - Nymy Net |url=https://nymynet.com/fanon-app-for-knowing-your-polling-station-in-uganda-founder-were-salim-arrested/ |access-date=2026-01-07 |language=en-GB}}</ref> Nga 28 Ogusooka 2026, Sarah Bireete yakkirizibwa Omulamuzi wa kkooti y’e Buganda Road okweyimirirwa oluvannyuma lw’okusindikibwa mu kkomera e Luzira.<ref>{{Cite web |last=Independent |first=The |date=2026-01-28 |title=Sarah Bireete granted bail |url=https://www.independent.co.ug/sarah-bireete-granted-bail/ |access-date=2026-01-29 |website=The Independent Uganda |language=en-US}}</ref> == Laba ne == 57b1lz19atibw2th4p821hnfuoalqrc 49947 49946 2026-05-07T14:54:17Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49947 wikitext text/x-wiki '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> == Emirimu gye == Mu kiseera kino Bireete ye [[:en:Executive_director|Executive Director]] wa Centre for Constitutional Governance (CCG). Yaliko omumyuka w’omukulembeze w’ekibiina ekyo okuva mu 2011 okutuuka mu 2019. Bireete akola nga [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekitongole ki East and Horn of Africa Elections Observers Network. Yaweereza ng'omukwanaganya w'eggwanga mu lukungaana lw'ensi yonna lu [[:en:International_Conference_on_the_Great_Lakes_Region|International Conference of the Great Lakes Region]] wansi wa [[Minisitule Evunaanyizibwa Kunsonga z'Ebweru w'Eggwanga lya Uganda|minisitule y'ensonga z'ebweru]] . Nga 2011 tannatuuka, yakolako [[:en:Public_defender|ng’omuwolereza w’olukale]] mu kibiina ekigatta abawolereza ku bwerere ekya Public Defenders Association of Uganda. [[:en:Human_rights_activist|Mulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]], [[:en:Lawyer|munnamateeka]] era akola wamu ne kkampuni ya Dickens Kamugisha and Co. Advocates e [[Kampala]], Uganda. Ono [[:en:Panelist|muteesa]] ku pulogulaamu y’ebyobufuzi eya [[Uganda Broadcasting Corporation]] (UBC) eyitibwa ''UBC Behind The Headlines'' ate era ne ku ttivvi ya Civic Space ku ''Chat Show UG.''<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAtukunda2022">Atukunda, Rogers (7 May 2022). [https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ "Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network"]. ''SoftPower News''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">15 April</span> 2025</span>.</cite></ref> Ye mmemba ku bukiiko bw’ebibiina obuwerako wamu n’obukiiko obufuga amasomero n’ebibiina by’abayizi. Ssentebe w’omukago gw’eggwanga oguvunaanyizibwa ku mbeera z’abantu mu Uganda, era mmemba mu kibiina ky’ensi yonna ekilwanirira eddembe ly’obuntu ekimanyiddwa nga Vuka Allies for Uganda. Alina okumanya n’okutegeera kungi ku nsonga [[:en:Governance|z’enfuga]], n'addala mu bitundu by’enfuga ya [[:en:Constitutionalism|ssemateeka]], eddembe ly’obuntu, Civic Space, [[:en:Representative_democracy|demokulasiya w’ebyokulonda]], eddembe ly’ettaka, okunoonyereza n’okubunyisa amawulire, [[:en:Public_interest_law|emisango g’yabantu abateesobola]], wamu n’okugonjoola enkaayana.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> == Enkaayana == Bireete yavunaanibwa kkooti elwanyisa enguzi omusango [[:en:Embezzlement|gw'okubulankanya]] n'okukozesa [[:en:Abuse|obubi ofiisi]] mu 2009 mu kifo kye ng'omukwanaganya w'olukiiko lw'ensi yonna lu International Conference of the Great Lake Regions mu [[:en:Ministry_of_foreign_affairs|minisitule y'ensonga z'ebweru]]. Omulamuzi wa kkooti enkulu yamusalira ekibonerezo kya kusibwa emyaka kkumi. Yajulira mu [[:en:Court_of_Appeal_(England_and_Wales)|kkooti ejulirwamu.]]<ref name=":3">{{Cite web |date=2023-07-21 |title=Dr. Sarah Bireete on Fighting For Democracy in Uganda |url=https://mwanzotv.com/dr-sarah-bireete-on-fighting-for-democracy-in-uganda/?cn-reloaded=1 |access-date=2025-04-15 |website=Mwanzo TV |language=en-US}}</ref> Mu 2016, [[:en:Appellate_court|kkooti ejulirwamu]] yamwejjeereza ku musango gw’okukozesa obubi ofiisi kyokka n’asigala ng’asingisibwa omusango gw’okubulankanya ssente. Bireete olwo n’ajulira ku nsala eno mu [[:en:Supreme_court|kkooti ensukkulumu]], gye bamwejjeereza awatali kuwakanya omusango gw’okubulankanya ssente. <ref name=":3">{{Cite web |date=2023-07-21 |title=Dr. Sarah Bireete on Fighting For Democracy in Uganda |url=https://mwanzotv.com/dr-sarah-bireete-on-fighting-for-democracy-in-uganda/?cn-reloaded=1 |access-date=2025-04-15 |website=Mwanzo TV |language=en-US}}</ref> Mu kusalawo okwasinga obungi okw'abalamuzi bana ku omu, Prof. Lillian Tibatemwa-Ekirikubinza, Eldad Mwangusya, Rubby Opio-Aweri, ne Paul Mugamba baasalawo nti omusango ogwali gumuvunaanibwa tegwali gwa maanyi, naddala olw'okuba tewaaliwo bujulizi bulaga nti yali afunye ssente ezo. N’olwekyo awatali kuwakana ne bamwejjeereza omusango gw’okubulankanya ssente.<ref>{{Cite web |last=Reporter |first=NELSON MANDELA {{!}} PML Daily |date=2020-05-12 |title=Supreme Court acquits ex-Foreign Affairs official Bireete - PML Daily |url=https://www.pmldaily.com/news/2020/05/supreme-court-acquits-ex-foreign-affairs-official-bireete.html#google_vignette |access-date=2025-04-15 |language=en-US}}</ref> Nga 30 Ogwekkumineebiri 2025, Sarah Bireete yakwatibwa n’azzibwa mu kkomera e Luzira ku misango gy’okufuna n’okulaga ebikwata ku National Voters’ Register mu ngeri emenya amateeka.<ref>{{Cite web |date=31 December 2025 |title=Detention of Dr. Bireete Puts Uganda's 2026 Election Credibility in Focus – Parliament Watch |url=https://parliamentwatch.ug/news-amp-updates/rights-lawyer-arrested-as-uganda-nears-high-stakes-2026-polls/ |access-date=2026-01-07 |website=parliamentwatch.ug}}</ref><ref>{{Cite web |date=2026-01-07 |title=Fanon App for Knowing Your Polling Station in Uganda: Founder Were Salim Arrested - Nymy Net |url=https://nymynet.com/fanon-app-for-knowing-your-polling-station-in-uganda-founder-were-salim-arrested/ |access-date=2026-01-07 |language=en-GB}}</ref> Nga 28 Ogusooka 2026, Sarah Bireete yakkirizibwa Omulamuzi wa kkooti y’e Buganda Road okweyimirirwa oluvannyuma lw’okusindikibwa mu kkomera e Luzira.<ref>{{Cite web |last=Independent |first=The |date=2026-01-28 |title=Sarah Bireete granted bail |url=https://www.independent.co.ug/sarah-bireete-granted-bail/ |access-date=2026-01-29 |website=The Independent Uganda |language=en-US}}</ref> == Laba ne == * [[Agather Atuhaire]] * [[Sheila Kawamara-Mishambi|Sheila Kawamala Mishabi]] jjvn8cho6k1xx5tfsjwbhyktv1xua8d 49948 49947 2026-05-07T14:54:51Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49948 wikitext text/x-wiki '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> == Emirimu gye == Mu kiseera kino Bireete ye [[:en:Executive_director|Executive Director]] wa Centre for Constitutional Governance (CCG). Yaliko omumyuka w’omukulembeze w’ekibiina ekyo okuva mu 2011 okutuuka mu 2019. Bireete akola nga [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekitongole ki East and Horn of Africa Elections Observers Network. Yaweereza ng'omukwanaganya w'eggwanga mu lukungaana lw'ensi yonna lu [[:en:International_Conference_on_the_Great_Lakes_Region|International Conference of the Great Lakes Region]] wansi wa [[Minisitule Evunaanyizibwa Kunsonga z'Ebweru w'Eggwanga lya Uganda|minisitule y'ensonga z'ebweru]] . Nga 2011 tannatuuka, yakolako [[:en:Public_defender|ng’omuwolereza w’olukale]] mu kibiina ekigatta abawolereza ku bwerere ekya Public Defenders Association of Uganda. [[:en:Human_rights_activist|Mulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]], [[:en:Lawyer|munnamateeka]] era akola wamu ne kkampuni ya Dickens Kamugisha and Co. Advocates e [[Kampala]], Uganda. Ono [[:en:Panelist|muteesa]] ku pulogulaamu y’ebyobufuzi eya [[Uganda Broadcasting Corporation]] (UBC) eyitibwa ''UBC Behind The Headlines'' ate era ne ku ttivvi ya Civic Space ku ''Chat Show UG.''<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAtukunda2022">Atukunda, Rogers (7 May 2022). [https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ "Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network"]. ''SoftPower News''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">15 April</span> 2025</span>.</cite></ref> Ye mmemba ku bukiiko bw’ebibiina obuwerako wamu n’obukiiko obufuga amasomero n’ebibiina by’abayizi. Ssentebe w’omukago gw’eggwanga oguvunaanyizibwa ku mbeera z’abantu mu Uganda, era mmemba mu kibiina ky’ensi yonna ekilwanirira eddembe ly’obuntu ekimanyiddwa nga Vuka Allies for Uganda. Alina okumanya n’okutegeera kungi ku nsonga [[:en:Governance|z’enfuga]], n'addala mu bitundu by’enfuga ya [[:en:Constitutionalism|ssemateeka]], eddembe ly’obuntu, Civic Space, [[:en:Representative_democracy|demokulasiya w’ebyokulonda]], eddembe ly’ettaka, okunoonyereza n’okubunyisa amawulire, [[:en:Public_interest_law|emisango g’yabantu abateesobola]], wamu n’okugonjoola enkaayana.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> == Enkaayana == Bireete yavunaanibwa kkooti elwanyisa enguzi omusango [[:en:Embezzlement|gw'okubulankanya]] n'okukozesa [[:en:Abuse|obubi ofiisi]] mu 2009 mu kifo kye ng'omukwanaganya w'olukiiko lw'ensi yonna lu International Conference of the Great Lake Regions mu [[:en:Ministry_of_foreign_affairs|minisitule y'ensonga z'ebweru]]. Omulamuzi wa kkooti enkulu yamusalira ekibonerezo kya kusibwa emyaka kkumi. Yajulira mu [[:en:Court_of_Appeal_(England_and_Wales)|kkooti ejulirwamu.]]<ref name=":3">{{Cite web |date=2023-07-21 |title=Dr. Sarah Bireete on Fighting For Democracy in Uganda |url=https://mwanzotv.com/dr-sarah-bireete-on-fighting-for-democracy-in-uganda/?cn-reloaded=1 |access-date=2025-04-15 |website=Mwanzo TV |language=en-US}}</ref> Mu 2016, [[:en:Appellate_court|kkooti ejulirwamu]] yamwejjeereza ku musango gw’okukozesa obubi ofiisi kyokka n’asigala ng’asingisibwa omusango gw’okubulankanya ssente. Bireete olwo n’ajulira ku nsala eno mu [[:en:Supreme_court|kkooti ensukkulumu]], gye bamwejjeereza awatali kuwakanya omusango gw’okubulankanya ssente. <ref name=":3">{{Cite web |date=2023-07-21 |title=Dr. Sarah Bireete on Fighting For Democracy in Uganda |url=https://mwanzotv.com/dr-sarah-bireete-on-fighting-for-democracy-in-uganda/?cn-reloaded=1 |access-date=2025-04-15 |website=Mwanzo TV |language=en-US}}</ref> Mu kusalawo okwasinga obungi okw'abalamuzi bana ku omu, Prof. Lillian Tibatemwa-Ekirikubinza, Eldad Mwangusya, Rubby Opio-Aweri, ne Paul Mugamba baasalawo nti omusango ogwali gumuvunaanibwa tegwali gwa maanyi, naddala olw'okuba tewaaliwo bujulizi bulaga nti yali afunye ssente ezo. N’olwekyo awatali kuwakana ne bamwejjeereza omusango gw’okubulankanya ssente.<ref>{{Cite web |last=Reporter |first=NELSON MANDELA {{!}} PML Daily |date=2020-05-12 |title=Supreme Court acquits ex-Foreign Affairs official Bireete - PML Daily |url=https://www.pmldaily.com/news/2020/05/supreme-court-acquits-ex-foreign-affairs-official-bireete.html#google_vignette |access-date=2025-04-15 |language=en-US}}</ref> Nga 30 Ogwekkumineebiri 2025, Sarah Bireete yakwatibwa n’azzibwa mu kkomera e Luzira ku misango gy’okufuna n’okulaga ebikwata ku National Voters’ Register mu ngeri emenya amateeka.<ref>{{Cite web |date=31 December 2025 |title=Detention of Dr. Bireete Puts Uganda's 2026 Election Credibility in Focus – Parliament Watch |url=https://parliamentwatch.ug/news-amp-updates/rights-lawyer-arrested-as-uganda-nears-high-stakes-2026-polls/ |access-date=2026-01-07 |website=parliamentwatch.ug}}</ref><ref>{{Cite web |date=2026-01-07 |title=Fanon App for Knowing Your Polling Station in Uganda: Founder Were Salim Arrested - Nymy Net |url=https://nymynet.com/fanon-app-for-knowing-your-polling-station-in-uganda-founder-were-salim-arrested/ |access-date=2026-01-07 |language=en-GB}}</ref> Nga 28 Ogusooka 2026, Sarah Bireete yakkirizibwa Omulamuzi wa kkooti y’e Buganda Road okweyimirirwa oluvannyuma lw’okusindikibwa mu kkomera e Luzira.<ref>{{Cite web |last=Independent |first=The |date=2026-01-28 |title=Sarah Bireete granted bail |url=https://www.independent.co.ug/sarah-bireete-granted-bail/ |access-date=2026-01-29 |website=The Independent Uganda |language=en-US}}</ref> == Laba ne == * [[Agather Atuhaire]] * [[Sheila Kawamara-Mishambi|Sheila Kawamala Mishabi]] == Ebijuliziddwa == b5iwahpjnc91rxp1prl2296wxwoprp5 49949 49948 2026-05-07T14:55:17Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49949 wikitext text/x-wiki '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> == Emirimu gye == Mu kiseera kino Bireete ye [[:en:Executive_director|Executive Director]] wa Centre for Constitutional Governance (CCG). Yaliko omumyuka w’omukulembeze w’ekibiina ekyo okuva mu 2011 okutuuka mu 2019. Bireete akola nga [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekitongole ki East and Horn of Africa Elections Observers Network. Yaweereza ng'omukwanaganya w'eggwanga mu lukungaana lw'ensi yonna lu [[:en:International_Conference_on_the_Great_Lakes_Region|International Conference of the Great Lakes Region]] wansi wa [[Minisitule Evunaanyizibwa Kunsonga z'Ebweru w'Eggwanga lya Uganda|minisitule y'ensonga z'ebweru]] . Nga 2011 tannatuuka, yakolako [[:en:Public_defender|ng’omuwolereza w’olukale]] mu kibiina ekigatta abawolereza ku bwerere ekya Public Defenders Association of Uganda. [[:en:Human_rights_activist|Mulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]], [[:en:Lawyer|munnamateeka]] era akola wamu ne kkampuni ya Dickens Kamugisha and Co. Advocates e [[Kampala]], Uganda. Ono [[:en:Panelist|muteesa]] ku pulogulaamu y’ebyobufuzi eya [[Uganda Broadcasting Corporation]] (UBC) eyitibwa ''UBC Behind The Headlines'' ate era ne ku ttivvi ya Civic Space ku ''Chat Show UG.''<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAtukunda2022">Atukunda, Rogers (7 May 2022). [https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ "Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network"]. ''SoftPower News''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">15 April</span> 2025</span>.</cite></ref> Ye mmemba ku bukiiko bw’ebibiina obuwerako wamu n’obukiiko obufuga amasomero n’ebibiina by’abayizi. Ssentebe w’omukago gw’eggwanga oguvunaanyizibwa ku mbeera z’abantu mu Uganda, era mmemba mu kibiina ky’ensi yonna ekilwanirira eddembe ly’obuntu ekimanyiddwa nga Vuka Allies for Uganda. Alina okumanya n’okutegeera kungi ku nsonga [[:en:Governance|z’enfuga]], n'addala mu bitundu by’enfuga ya [[:en:Constitutionalism|ssemateeka]], eddembe ly’obuntu, Civic Space, [[:en:Representative_democracy|demokulasiya w’ebyokulonda]], eddembe ly’ettaka, okunoonyereza n’okubunyisa amawulire, [[:en:Public_interest_law|emisango g’yabantu abateesobola]], wamu n’okugonjoola enkaayana.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> == Enkaayana == Bireete yavunaanibwa kkooti elwanyisa enguzi omusango [[:en:Embezzlement|gw'okubulankanya]] n'okukozesa [[:en:Abuse|obubi ofiisi]] mu 2009 mu kifo kye ng'omukwanaganya w'olukiiko lw'ensi yonna lu International Conference of the Great Lake Regions mu [[:en:Ministry_of_foreign_affairs|minisitule y'ensonga z'ebweru]]. Omulamuzi wa kkooti enkulu yamusalira ekibonerezo kya kusibwa emyaka kkumi. Yajulira mu [[:en:Court_of_Appeal_(England_and_Wales)|kkooti ejulirwamu.]]<ref name=":3">{{Cite web |date=2023-07-21 |title=Dr. Sarah Bireete on Fighting For Democracy in Uganda |url=https://mwanzotv.com/dr-sarah-bireete-on-fighting-for-democracy-in-uganda/?cn-reloaded=1 |access-date=2025-04-15 |website=Mwanzo TV |language=en-US}}</ref> Mu 2016, [[:en:Appellate_court|kkooti ejulirwamu]] yamwejjeereza ku musango gw’okukozesa obubi ofiisi kyokka n’asigala ng’asingisibwa omusango gw’okubulankanya ssente. Bireete olwo n’ajulira ku nsala eno mu [[:en:Supreme_court|kkooti ensukkulumu]], gye bamwejjeereza awatali kuwakanya omusango gw’okubulankanya ssente. <ref name=":3">{{Cite web |date=2023-07-21 |title=Dr. Sarah Bireete on Fighting For Democracy in Uganda |url=https://mwanzotv.com/dr-sarah-bireete-on-fighting-for-democracy-in-uganda/?cn-reloaded=1 |access-date=2025-04-15 |website=Mwanzo TV |language=en-US}}</ref> Mu kusalawo okwasinga obungi okw'abalamuzi bana ku omu, Prof. Lillian Tibatemwa-Ekirikubinza, Eldad Mwangusya, Rubby Opio-Aweri, ne Paul Mugamba baasalawo nti omusango ogwali gumuvunaanibwa tegwali gwa maanyi, naddala olw'okuba tewaaliwo bujulizi bulaga nti yali afunye ssente ezo. N’olwekyo awatali kuwakana ne bamwejjeereza omusango gw’okubulankanya ssente.<ref>{{Cite web |last=Reporter |first=NELSON MANDELA {{!}} PML Daily |date=2020-05-12 |title=Supreme Court acquits ex-Foreign Affairs official Bireete - PML Daily |url=https://www.pmldaily.com/news/2020/05/supreme-court-acquits-ex-foreign-affairs-official-bireete.html#google_vignette |access-date=2025-04-15 |language=en-US}}</ref> Nga 30 Ogwekkumineebiri 2025, Sarah Bireete yakwatibwa n’azzibwa mu kkomera e Luzira ku misango gy’okufuna n’okulaga ebikwata ku National Voters’ Register mu ngeri emenya amateeka.<ref>{{Cite web |date=31 December 2025 |title=Detention of Dr. Bireete Puts Uganda's 2026 Election Credibility in Focus – Parliament Watch |url=https://parliamentwatch.ug/news-amp-updates/rights-lawyer-arrested-as-uganda-nears-high-stakes-2026-polls/ |access-date=2026-01-07 |website=parliamentwatch.ug}}</ref><ref>{{Cite web |date=2026-01-07 |title=Fanon App for Knowing Your Polling Station in Uganda: Founder Were Salim Arrested - Nymy Net |url=https://nymynet.com/fanon-app-for-knowing-your-polling-station-in-uganda-founder-were-salim-arrested/ |access-date=2026-01-07 |language=en-GB}}</ref> Nga 28 Ogusooka 2026, Sarah Bireete yakkirizibwa Omulamuzi wa kkooti y’e Buganda Road okweyimirirwa oluvannyuma lw’okusindikibwa mu kkomera e Luzira.<ref>{{Cite web |last=Independent |first=The |date=2026-01-28 |title=Sarah Bireete granted bail |url=https://www.independent.co.ug/sarah-bireete-granted-bail/ |access-date=2026-01-29 |website=The Independent Uganda |language=en-US}}</ref> == Laba ne == * [[Agather Atuhaire]] * [[Sheila Kawamara-Mishambi|Sheila Kawamala Mishabi]] == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} kjzd8chb5lldkvlbc2lts8n7s992kly 49950 49949 2026-05-07T14:55:57Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351817668|Sarah Bireete]]" 49950 wikitext text/x-wiki {{Databox}}   '''Sarah Bireete''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] [[:en:Human_rights_defender|omulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]] era [[:en:Activism|omulwanirizi w’ebyobufuzi]] nga ye mutandisi era [[:en:Executive_director|akulira]] ekitongole ki Center for Constitutional Governance (CCG), [[:en:Non-governmental_organization|ekibiina ekitali kya gavumenti]] (NGO), era ye [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekibiina ekirabirira eby’okulonda ki East and Horn of Africa Elections Observers Network.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2022-11-02 |title=Sarah Bireete |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/sarah-bireete-4005966 |access-date=2025-04-14 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Byemboijana |first=Muhamadi |date=2025-02-18 |title=Women Activists Demand Urgent Medical Care for Dr. Besigye as Health Deteriorates |url=https://softpower.ug/women-activists-demand-urgent-medical-care-for-dr-besigye-as-health-deteriorates/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref><ref>{{Cite web |last=Zbona |first=Ana |title=HRD Interview: Sarah Bireete, executive director of the Center for Constitutional Governance (CCG), Uganda |url=https://www.business-humanrights.org/en/latest-news/interview-with-sarah-bireete-executive-director-of-the-center-for-constitutional-governance-ccg/ |access-date=2025-04-15 |website=Business & Human Rights Resource Centre |language=en}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}</ref> == Emirimu gye == Mu kiseera kino Bireete ye [[:en:Executive_director|Executive Director]] wa Centre for Constitutional Governance (CCG). Yaliko omumyuka w’omukulembeze w’ekibiina ekyo okuva mu 2011 okutuuka mu 2019. Bireete akola nga [[:en:Chair_(officer)|Ssentebe]] w’ekitongole ki East and Horn of Africa Elections Observers Network. Yaweereza ng'omukwanaganya w'eggwanga mu lukungaana lw'ensi yonna lu [[:en:International_Conference_on_the_Great_Lakes_Region|International Conference of the Great Lakes Region]] wansi wa [[Minisitule Evunaanyizibwa Kunsonga z'Ebweru w'Eggwanga lya Uganda|minisitule y'ensonga z'ebweru]] . Nga 2011 tannatuuka, yakolako [[:en:Public_defender|ng’omuwolereza w’olukale]] mu kibiina ekigatta abawolereza ku bwerere ekya Public Defenders Association of Uganda. [[:en:Human_rights_activist|Mulwanirizi w’eddembe ly’obuntu]], [[:en:Lawyer|munnamateeka]] era akola wamu ne kkampuni ya Dickens Kamugisha and Co. Advocates e [[Kampala]], Uganda. Ono [[:en:Panelist|muteesa]] ku pulogulaamu y’ebyobufuzi eya [[Uganda Broadcasting Corporation]] (UBC) eyitibwa ''UBC Behind The Headlines'' ate era ne ku ttivvi ya Civic Space ku ''Chat Show UG.''<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Atukunda |first=Rogers |date=2022-05-07 |title=Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network |url=https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ |access-date=2025-04-15 |website=SoftPower News |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAtukunda2022">Atukunda, Rogers (7 May 2022). [https://softpower.ug/dr-sarah-bireete-elected-chairperson-of-east-and-horn-of-africa-election-observers-network/ "Dr Sarah Bireete Elected Chairperson of East and Horn of Africa Election Observers Network"]. ''SoftPower News''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">15 April</span> 2025</span>.</cite></ref> Ye mmemba ku bukiiko bw’ebibiina obuwerako wamu n’obukiiko obufuga amasomero n’ebibiina by’abayizi. Ssentebe w’omukago gw’eggwanga oguvunaanyizibwa ku mbeera z’abantu mu Uganda, era mmemba mu kibiina ky’ensi yonna ekilwanirira eddembe ly’obuntu ekimanyiddwa nga Vuka Allies for Uganda. Alina okumanya n’okutegeera kungi ku nsonga [[:en:Governance|z’enfuga]], n'addala mu bitundu by’enfuga ya [[:en:Constitutionalism|ssemateeka]], eddembe ly’obuntu, Civic Space, [[:en:Representative_democracy|demokulasiya w’ebyokulonda]], eddembe ly’ettaka, okunoonyereza n’okubunyisa amawulire, [[:en:Public_interest_law|emisango g’yabantu abateesobola]], wamu n’okugonjoola enkaayana.<ref name=":0">{{Cite web |date=2022-09-13 |title=DR. BIREETE SARAH |url=https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah |access-date=2025-04-14 |website=Front Line Defenders |language=en}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.frontlinedefenders.org/en/profile/dr-bireete-sarah "DR. BIREETE SARAH"]. ''Front Line Defenders''. 13 September 2022<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Sarah Bireete |url=https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ |access-date=2025-04-14 |website=E-HORN |language=en-US}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://ehorn.org/team/andrew-bowe/ "Sarah Bireete"]. ''E-HORN''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 April</span> 2025</span>.</cite></ref> == Enkaayana == Bireete yavunaanibwa kkooti elwanyisa enguzi omusango [[:en:Embezzlement|gw'okubulankanya]] n'okukozesa [[:en:Abuse|obubi ofiisi]] mu 2009 mu kifo kye ng'omukwanaganya w'olukiiko lw'ensi yonna lu International Conference of the Great Lake Regions mu [[:en:Ministry_of_foreign_affairs|minisitule y'ensonga z'ebweru]]. Omulamuzi wa kkooti enkulu yamusalira ekibonerezo kya kusibwa emyaka kkumi. Yajulira mu [[:en:Court_of_Appeal_(England_and_Wales)|kkooti ejulirwamu.]]<ref name=":3">{{Cite web |date=2023-07-21 |title=Dr. Sarah Bireete on Fighting For Democracy in Uganda |url=https://mwanzotv.com/dr-sarah-bireete-on-fighting-for-democracy-in-uganda/?cn-reloaded=1 |access-date=2025-04-15 |website=Mwanzo TV |language=en-US}}</ref> Mu 2016, [[:en:Appellate_court|kkooti ejulirwamu]] yamwejjeereza ku musango gw’okukozesa obubi ofiisi kyokka n’asigala ng’asingisibwa omusango gw’okubulankanya ssente. Bireete olwo n’ajulira ku nsala eno mu [[:en:Supreme_court|kkooti ensukkulumu]], gye bamwejjeereza awatali kuwakanya omusango gw’okubulankanya ssente. <ref name=":3">{{Cite web |date=2023-07-21 |title=Dr. Sarah Bireete on Fighting For Democracy in Uganda |url=https://mwanzotv.com/dr-sarah-bireete-on-fighting-for-democracy-in-uganda/?cn-reloaded=1 |access-date=2025-04-15 |website=Mwanzo TV |language=en-US}}</ref> Mu kusalawo okwasinga obungi okw'abalamuzi bana ku omu, Prof. Lillian Tibatemwa-Ekirikubinza, Eldad Mwangusya, Rubby Opio-Aweri, ne Paul Mugamba baasalawo nti omusango ogwali gumuvunaanibwa tegwali gwa maanyi, naddala olw'okuba tewaaliwo bujulizi bulaga nti yali afunye ssente ezo. N’olwekyo awatali kuwakana ne bamwejjeereza omusango gw’okubulankanya ssente.<ref>{{Cite web |last=Reporter |first=NELSON MANDELA {{!}} PML Daily |date=2020-05-12 |title=Supreme Court acquits ex-Foreign Affairs official Bireete - PML Daily |url=https://www.pmldaily.com/news/2020/05/supreme-court-acquits-ex-foreign-affairs-official-bireete.html#google_vignette |access-date=2025-04-15 |language=en-US}}</ref> Nga 30 Ogwekkumineebiri 2025, Sarah Bireete yakwatibwa n’azzibwa mu kkomera e Luzira ku misango gy’okufuna n’okulaga ebikwata ku National Voters’ Register mu ngeri emenya amateeka.<ref>{{Cite web |date=31 December 2025 |title=Detention of Dr. Bireete Puts Uganda's 2026 Election Credibility in Focus – Parliament Watch |url=https://parliamentwatch.ug/news-amp-updates/rights-lawyer-arrested-as-uganda-nears-high-stakes-2026-polls/ |access-date=2026-01-07 |website=parliamentwatch.ug}}</ref><ref>{{Cite web |date=2026-01-07 |title=Fanon App for Knowing Your Polling Station in Uganda: Founder Were Salim Arrested - Nymy Net |url=https://nymynet.com/fanon-app-for-knowing-your-polling-station-in-uganda-founder-were-salim-arrested/ |access-date=2026-01-07 |language=en-GB}}</ref> Nga 28 Ogusooka 2026, Sarah Bireete yakkirizibwa Omulamuzi wa kkooti y’e Buganda Road okweyimirirwa oluvannyuma lw’okusindikibwa mu kkomera e Luzira.<ref>{{Cite web |last=Independent |first=The |date=2026-01-28 |title=Sarah Bireete granted bail |url=https://www.independent.co.ug/sarah-bireete-granted-bail/ |access-date=2026-01-29 |website=The Independent Uganda |language=en-US}}</ref> == Laba ne == * [[Agather Atuhaire]] * [[Sheila Kawamara-Mishambi|Sheila Kawamala Mishabi]] == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} pqu55c3uyl3opmpdnekviyq29sspqg5 Dani Wadada Nabudere 0 13288 49935 2026-05-07T14:18:18Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343499631|Dani Wadada Nabudere]]" 49935 wikitext text/x-wiki '''Dani Wadada Nabudere''' (15 Ogwekkumineebiri 1932 – 9 Ogwekkuminoogumu 2011) yali [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] omuyivu, [[:en:Pan-Africanist|Omulwanirizi w'enkolagana mu mawanga ga Africa]], munnamateeka, munnabyabufuzi, omuwandiisi, [[:en:Political_scientist|munnasayansi w'ebyobufuzi]], era omukugu mu nkulaakulana. Mu kiseera we yafiira, yali Pulofeesa mu [[Islamic University in Uganda|Yunivasite y’Obusiraamu]] era nga ye dayirekita w’ekitongole kya [[Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute]],e [[Mbale]] mu Uganda. 5p3bpa7cpdvra51162ur1b8s6ghosip 49937 49935 2026-05-07T14:20:16Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343499631|Dani Wadada Nabudere]]" 49937 wikitext text/x-wiki '''Dani Wadada Nabudere''' (15 Ogwekkumineebiri 1932 – 9 Ogwekkuminoogumu 2011) yali [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] omuyivu, [[:en:Pan-Africanist|Omulwanirizi w'enkolagana mu mawanga ga Africa]], munnamateeka, munnabyabufuzi, omuwandiisi, [[:en:Political_scientist|munnasaayansi w'ebyobufuzi]], era omukugu mu nkulaakulana. Mu kiseera we yafiira, yali Pulofeesa mu [[:en:Islamic_University_in_Uganda|Yunivasite y’Obusiraamu]] era nga ye dayirekita w’ekitongole kya [[:en:Marcus_Garvey_Pan-Afrikan_Institute|Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute]],e [[:en:Mbale|Mbale]] mu Uganda. soa5zn18lfw7hd06io8909r3omt90ub 49968 49937 2026-05-07T15:47:17Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343499631|Dani Wadada Nabudere]]" 49968 wikitext text/x-wiki '''Dani Wadada Nabudere''' (15 Ogwekkumineebiri 1932 – 9 Ogwekkuminoogumu 2011) yali [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] omuyivu, [[:en:Pan-Africanist|Omulwanirizi w'enkolagana mu mawanga ga Africa]], munnamateeka, munnabyabufuzi, omuwandiisi, [[:en:Political_scientist|munnasaayansi w'ebyobufuzi]], era omukugu mu nkulaakulana. Mu kiseera we yafiira, yali Pulofeesa mu [[:en:Islamic_University_in_Uganda|Yunivasite y’Obusiraamu]] era nga ye dayirekita w’ekitongole kya [[:en:Marcus_Garvey_Pan-Afrikan_Institute|Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute]],e [[:en:Mbale|Mbale]] mu Uganda. Omulimu gwe ogw’ebyobufuzi, ogw’amagezi n’ogwabantu mu bitundu gw'amala ekiseera ekyasukka mu kitundu ky’ekyasa ng’akola emirimu gya gavumenti. Yali mwogezi, mukubiriza w'abantu era nga muwandiisi wa bitabo bingi. Mu nsonga ze yawandiikako mwalimu obusobozi bw'abantu okufuna emmere emala, emirembe, ensibuko z’okumanya, omulimu gwa Africa mu kwongera obuntu bulamu mu nsi, okuyiga mu bulamu bwonna, obwegassi okusala ensalo, ebyenfuna mu byobufuzi by’ensi yonna, Pan-Africanism, okulwanirira eby’awamu, obwenkanya mu kutegeera, ebifo by’okumanya mu bantu, enfuga ey’okuzzaawo, ebyenfuna, n’obwenkanya. tqvgtegjvdc7g4kxdlojsc06enye8xd 49969 49968 2026-05-07T15:49:56Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343499631|Dani Wadada Nabudere]]" 49969 wikitext text/x-wiki '''Dani Wadada Nabudere''' (15 Ogwekkumineebiri 1932 – 9 Ogwekkuminoogumu 2011) yali [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] omuyivu, [[:en:Pan-Africanist|Omulwanirizi w'enkolagana mu mawanga ga Africa]], munnamateeka, munnabyabufuzi, omuwandiisi, [[:en:Political_scientist|munnasaayansi w'ebyobufuzi]], era omukugu mu nkulaakulana. Mu kiseera we yafiira, yali Pulofeesa mu [[:en:Islamic_University_in_Uganda|Yunivasite y’Obusiraamu]] era nga ye dayirekita w’ekitongole kya [[:en:Marcus_Garvey_Pan-Afrikan_Institute|Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute]],e [[:en:Mbale|Mbale]] mu Uganda. Omulimu gwe ogw’ebyobufuzi, ogw’amagezi n’ogwabantu mu bitundu gw'amala ekiseera ekyasukka mu kitundu ky’ekyasa ng’akola emirimu gya gavumenti. Yali mwogezi, mukubiriza w'abantu era nga muwandiisi wa bitabo bingi. Mu nsonga ze yawandiikako mwalimu obusobozi bw'abantu okufuna emmere emala, emirembe, ensibuko z’okumanya, omulimu gwa Africa mu kwongera obuntu bulamu mu nsi, okuyiga mu bulamu bwonna, obwegassi okusala ensalo, ebyenfuna mu byobufuzi by’ensi yonna, Obulwanirizi bw'enkolagana mu mawanga ga Africa, okulwanirira ebiruubirirwa ebyawamu, obwenkanya mu kutegeera, ebifo awaggyibwa okumanya mu bantu, enfuga ey’okuzzaawo, ebyenfuna, n’obwenkanya. qdhar2iyed9vzuxa9yovtoz1s3vbvb7 49970 49969 2026-05-07T15:51:02Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343499631|Dani Wadada Nabudere]]" 49970 wikitext text/x-wiki '''Dani Wadada Nabudere''' (15 Ogwekkumineebiri 1932 – 9 Ogwekkuminoogumu 2011) yali [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] omuyivu, [[:en:Pan-Africanist|Omulwanirizi w'enkolagana mu mawanga ga Africa]], munnamateeka, munnabyabufuzi, omuwandiisi, [[:en:Political_scientist|munnasaayansi w'ebyobufuzi]], era omukugu mu nkulaakulana. Mu kiseera we yafiira, yali Pulofeesa mu [[:en:Islamic_University_in_Uganda|Yunivasite y’Obusiraamu]] era nga ye dayirekita w’ekitongole kya [[:en:Marcus_Garvey_Pan-Afrikan_Institute|Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute]],e [[:en:Mbale|Mbale]] mu Uganda. Omulimu gwe ogw’ebyobufuzi, ogw’amagezi n’ogwabantu mu bitundu gw'amala ekiseera ekyasukka mu kitundu ky’ekyasa ng’akola emirimu gya gavumenti. Yali mwogezi, mukubiriza w'abantu era nga muwandiisi wa bitabo bingi. Mu nsonga ze yawandiikako mwalimu [[:en:Food_security|obusobozi bw'abantu okufuna emmere emala]], emirembe, ensibuko z’okumanya, omulimu gwa Africa mu kwongera obuntu bulamu mu nsi, okuyiga mu bulamu bwonna, obwegassi okusala ensalo, ebyenfuna mu byobufuzi by’ensi yonna, Obulwanirizi bw'enkolagana mu mawanga ga Africa, okulwanirira ebiruubirirwa ebyawamu, obwenkanya mu kutegeera, ebifo awaggyibwa okumanya mu bantu, enfuga ey’okuzzaawo, ebyenfuna, n’obwenkanya. 94vuan83tcqm1od31vd7ns7g15wagik 49971 49970 2026-05-07T15:51:31Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343499631|Dani Wadada Nabudere]]" 49971 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>'''Dani Wadada Nabudere''' (15 Ogwekkumineebiri 1932 – 9 Ogwekkuminoogumu 2011) yali [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] omuyivu, [[:en:Pan-Africanist|Omulwanirizi w'enkolagana mu mawanga ga Africa]], munnamateeka, munnabyabufuzi, omuwandiisi, [[:en:Political_scientist|munnasaayansi w'ebyobufuzi]], era omukugu mu nkulaakulana. Mu kiseera we yafiira, yali Pulofeesa mu [[:en:Islamic_University_in_Uganda|Yunivasite y’Obusiraamu]] era nga ye dayirekita w’ekitongole kya [[:en:Marcus_Garvey_Pan-Afrikan_Institute|Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute]],e [[:en:Mbale|Mbale]] mu Uganda. Omulimu gwe ogw’ebyobufuzi, ogw’amagezi n’ogwabantu mu bitundu gw'amala ekiseera ekyasukka mu kitundu ky’ekyasa ng’akola emirimu gya gavumenti. Yali mwogezi, mukubiriza w'abantu era nga muwandiisi wa bitabo bingi. Mu nsonga ze yawandiikako mwalimu [[:en:Food_security|obusobozi bw'abantu okufuna emmere emala]], emirembe, ensibuko z’okumanya, omulimu gwa Africa mu kwongera obuntu bulamu mu nsi, okuyiga mu bulamu bwonna, obwegassi okusala ensalo, [[:en:Political_economy|ebyenfuna mu byobufuzi]] by’ensi yonna, Obulwanirizi bw'enkolagana mu mawanga ga Africa, okulwanirira ebiruubirirwa ebyawamu, obwenkanya mu kutegeera, ebifo awaggyibwa okumanya mu bantu, enfuga ey’okuzzaawo, ebyenfuna, n’obwenkanya. mnavmn1isnlvjbi793p5rqn3kfeorhc 49972 49971 2026-05-07T15:52:03Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343499631|Dani Wadada Nabudere]]" 49972 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>'''Dani Wadada Nabudere''' (15 Ogwekkumineebiri 1932 – 9 Ogwekkuminoogumu 2011) yali [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] omuyivu, [[:en:Pan-Africanist|Omulwanirizi w'enkolagana mu mawanga ga Africa]], munnamateeka, munnabyabufuzi, omuwandiisi, [[:en:Political_scientist|munnasaayansi w'ebyobufuzi]], era omukugu mu nkulaakulana. Mu kiseera we yafiira, yali Pulofeesa mu [[:en:Islamic_University_in_Uganda|Yunivasite y’Obusiraamu]] era nga ye dayirekita w’ekitongole kya [[:en:Marcus_Garvey_Pan-Afrikan_Institute|Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute]],e [[:en:Mbale|Mbale]] mu Uganda. Omulimu gwe ogw’ebyobufuzi, ogw’amagezi n’ogwabantu mu bitundu gw'amala ekiseera ekyasukka mu kitundu ky’ekyasa ng’akola emirimu gya gavumenti. Yali mwogezi, mukubiriza w'abantu era nga muwandiisi wa bitabo bingi. Mu nsonga ze yawandiikako mwalimu [[:en:Food_security|obusobozi bw'abantu okufuna emmere emala]], emirembe, ensibuko z’okumanya, omulimu gwa Africa mu kwongera obuntu bulamu mu nsi, okuyiga mu bulamu bwonna, obwegassi okusala ensalo, [[:en:Political_economy|ebyenfuna mu byobufuzi]] by’ensi yonna, [[:en:Pan-Africanism|Obulwanirizi bw'enkolagana mu mawanga ga Africa]], okulwanirira ebiruubirirwa ebyawamu, obwenkanya mu kutegeera, ebifo awaggyibwa okumanya mu bantu, enfuga ey’okuzzaawo, ebyenfuna, n’obwenkanya. la7rljm43jd03t15hxg7tlj2lwtjxuk 49973 49972 2026-05-07T15:52:31Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343499631|Dani Wadada Nabudere]]" 49973 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>'''Dani Wadada Nabudere''' (15 Ogwekkumineebiri 1932 – 9 Ogwekkuminoogumu 2011) yali [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] omuyivu, [[:en:Pan-Africanist|Omulwanirizi w'enkolagana mu mawanga ga Africa]], munnamateeka, munnabyabufuzi, omuwandiisi, [[:en:Political_scientist|munnasaayansi w'ebyobufuzi]], era omukugu mu nkulaakulana. Mu kiseera we yafiira, yali Pulofeesa mu [[:en:Islamic_University_in_Uganda|Yunivasite y’Obusiraamu]] era nga ye dayirekita w’ekitongole kya [[:en:Marcus_Garvey_Pan-Afrikan_Institute|Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute]],e [[:en:Mbale|Mbale]] mu Uganda. Omulimu gwe ogw’ebyobufuzi, ogw’amagezi n’ogwabantu mu bitundu gw'amala ekiseera ekyasukka mu kitundu ky’ekyasa ng’akola emirimu gya gavumenti. Yali mwogezi, mukubiriza w'abantu era nga muwandiisi wa bitabo bingi. Mu nsonga ze yawandiikako mwalimu [[:en:Food_security|obusobozi bw'abantu okufuna emmere emala]], emirembe, ensibuko z’okumanya, omulimu gwa Africa mu kwongera obuntu bulamu mu nsi, okuyiga mu bulamu bwonna, obwegassi okusala ensalo, [[:en:Political_economy|ebyenfuna mu byobufuzi]] by’ensi yonna, [[:en:Pan-Africanism|Obulwanirizi bw'enkolagana mu mawanga ga Africa]], okulwanirira [[:en:Commons|ebiruubirirwa ebyawamu]], obwenkanya mu kutegeera, ebifo awaggyibwa okumanya mu bantu, enfuga ey’okuzzaawo, ebyenfuna, n’obwenkanya. 2ccx90jcg0rn9jc5fsw3as5hpe81air 49983 49973 2026-05-07T16:14:37Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343499631|Dani Wadada Nabudere]]" 49983 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>'''Dani Wadada Nabudere''' (15 Ogwekkumineebiri 1932 – 9 Ogwekkuminoogumu 2011) yali [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] omuyivu, [[:en:Pan-Africanist|Omulwanirizi w'enkolagana mu mawanga ga Africa]], munnamateeka, munnabyabufuzi, omuwandiisi, [[:en:Political_scientist|munnasaayansi w'ebyobufuzi]], era omukugu mu nkulaakulana. Mu kiseera we yafiira, yali Pulofeesa mu [[:en:Islamic_University_in_Uganda|Yunivasite y’Obusiraamu]] era nga ye dayirekita w’ekitongole kya [[:en:Marcus_Garvey_Pan-Afrikan_Institute|Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute]],e [[:en:Mbale|Mbale]] mu Uganda. Omulimu gwe ogw’ebyobufuzi, ogw’amagezi n’ogwabantu mu bitundu gw'amala ekiseera ekyasukka mu kitundu ky’ekyasa ng’akola emirimu gya gavumenti. Yali mwogezi, mukubiriza w'abantu era nga muwandiisi wa bitabo bingi. Mu nsonga ze yawandiikako mwalimu [[:en:Food_security|obusobozi bw'abantu okufuna emmere emala]], emirembe, ensibuko z’okumanya, omulimu gwa Africa mu kwongera obuntu bulamu mu nsi, okuyiga mu bulamu bwonna, obwegassi okusala ensalo, [[:en:Political_economy|ebyenfuna mu byobufuzi]] by’ensi yonna, [[:en:Pan-Africanism|Obulwanirizi bw'enkolagana mu mawanga ga Africa]], okulwanirira [[:en:Commons|ebiruubirirwa ebyawamu]], obwenkanya mu kutegeera, ebifo awaggyibwa okumanya mu bantu, enfuga ey’okuzzaawo, ebyenfuna, n’obwenkanya. Pulofeesa Nabudere yali Minisita w’obwenkanya owa Uganda mu 1979 ate [[Minister of Culture, Community Development, and Rehabilitation of Uganda|Minisita w’ebyobuwangwa, enkulaakulana y’abantu, n’okuddaabiriza Uganda]] mu 1979–1980 mu Gavumenti ya Uganda ey’ekiseera eya UNLF . Yali Pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannassaayansi w’ebyobufuzi mu Africa ekya African Association of Political Science eyasooka <ref name="obituary">{{Cite journal |last=Tandon |first=Yash |date=June 2012 |title=Dani Wadada Nabudere, 1932–2011: an uncompromising revolutionary |url=https://www.jstor.org/stable/42003279 |journal=Review of African Political Economy |volume=39 |issue=132 |page=336 |doi=10.1080/03056244.2012.688645 |hdl=10.1080/03056244.2012.688645 |jstor=42003279 |access-date=6 February 2024 |hdl-access=free}}</ref>era omumyuka wa pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannanssaayansi w'ebyobufuzi mu nsi yonna ekya [[:en:International_Political_Science_Association|International Political Science Association]] (IPSA) okuva mu 1985 okutuuka mu 1988. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (February 2024)">citation needed</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Ye yali mutandisi era omukulu w’ettendekero lya Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute (MPAI), [[Mbale]], Uganda. Mu myaka kkumi egyasembayo egy’obulamu bwe, Nabudere yali yakola ku ky’okutandikawo ebibiina by’abantu aba wansi okuyamba abantu b’omu byalo n’okusitula amaloboozi gaabwe ku nsonga ezikwata ku bulamu bwabwe. <ref>{{Cite book |last=Dani Wadada Nabudere |date=30 September 2009 |title=The Crash of International Finance-Capital and Its Implications for the Third World |url=https://books.google.com/books?id=9QqHFqR3NqgC |last2=Yash Tandon |publisher=Fahamu/Pambazuka |isbn=978-1-906387-43-3 |access-date=9 November 2011}}</ref> tlt7mucqnupiqfbv1clbmg0qmjhx0fi 49985 49983 2026-05-07T16:14:58Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343499631|Dani Wadada Nabudere]]" 49985 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>'''Dani Wadada Nabudere''' (15 Ogwekkumineebiri 1932 – 9 Ogwekkuminoogumu 2011) yali [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] omuyivu, [[:en:Pan-Africanist|Omulwanirizi w'enkolagana mu mawanga ga Africa]], munnamateeka, munnabyabufuzi, omuwandiisi, [[:en:Political_scientist|munnasaayansi w'ebyobufuzi]], era omukugu mu nkulaakulana. Mu kiseera we yafiira, yali Pulofeesa mu [[:en:Islamic_University_in_Uganda|Yunivasite y’Obusiraamu]] era nga ye dayirekita w’ekitongole kya [[:en:Marcus_Garvey_Pan-Afrikan_Institute|Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute]],e [[:en:Mbale|Mbale]] mu Uganda. Omulimu gwe ogw’ebyobufuzi, ogw’amagezi n’ogwabantu mu bitundu gw'amala ekiseera ekyasukka mu kitundu ky’ekyasa ng’akola emirimu gya gavumenti. Yali mwogezi, mukubiriza w'abantu era nga muwandiisi wa bitabo bingi. Mu nsonga ze yawandiikako mwalimu [[:en:Food_security|obusobozi bw'abantu okufuna emmere emala]], emirembe, ensibuko z’okumanya, omulimu gwa Africa mu kwongera obuntu bulamu mu nsi, okuyiga mu bulamu bwonna, obwegassi okusala ensalo, [[:en:Political_economy|ebyenfuna mu byobufuzi]] by’ensi yonna, [[:en:Pan-Africanism|Obulwanirizi bw'enkolagana mu mawanga ga Africa]], okulwanirira [[:en:Commons|ebiruubirirwa ebyawamu]], obwenkanya mu kutegeera, ebifo awaggyibwa okumanya mu bantu, enfuga ey’okuzzaawo, ebyenfuna, n’obwenkanya. Pulofeesa Nabudere yali [[:en:Ministry_of_Justice_and_Constitutional_Affairs_(Uganda)|Minisita w’obwenkanya owa Uganda]] mu 1979 ate [[Minister of Culture, Community Development, and Rehabilitation of Uganda|Minisita w’ebyobuwangwa, enkulaakulana y’abantu, n’okuddaabiriza Uganda]] mu 1979–1980 mu Gavumenti ya Uganda ey’ekiseera eya UNLF . Yali Pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannassaayansi w’ebyobufuzi mu Africa ekya African Association of Political Science eyasooka <ref name="obituary">{{Cite journal |last=Tandon |first=Yash |date=June 2012 |title=Dani Wadada Nabudere, 1932–2011: an uncompromising revolutionary |url=https://www.jstor.org/stable/42003279 |journal=Review of African Political Economy |volume=39 |issue=132 |page=336 |doi=10.1080/03056244.2012.688645 |hdl=10.1080/03056244.2012.688645 |jstor=42003279 |access-date=6 February 2024 |hdl-access=free}}</ref>era omumyuka wa pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannanssaayansi w'ebyobufuzi mu nsi yonna ekya [[:en:International_Political_Science_Association|International Political Science Association]] (IPSA) okuva mu 1985 okutuuka mu 1988. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (February 2024)">citation needed</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Ye yali mutandisi era omukulu w’ettendekero lya Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute (MPAI), [[Mbale]], Uganda. Mu myaka kkumi egyasembayo egy’obulamu bwe, Nabudere yali yakola ku ky’okutandikawo ebibiina by’abantu aba wansi okuyamba abantu b’omu byalo n’okusitula amaloboozi gaabwe ku nsonga ezikwata ku bulamu bwabwe. <ref>{{Cite book |last=Dani Wadada Nabudere |date=30 September 2009 |title=The Crash of International Finance-Capital and Its Implications for the Third World |url=https://books.google.com/books?id=9QqHFqR3NqgC |last2=Yash Tandon |publisher=Fahamu/Pambazuka |isbn=978-1-906387-43-3 |access-date=9 November 2011}}</ref> b6n8e34t2s4826awlv6f4tln0nwfx1y 49987 49985 2026-05-07T16:15:25Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343499631|Dani Wadada Nabudere]]" 49987 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>'''Dani Wadada Nabudere''' (15 Ogwekkumineebiri 1932 – 9 Ogwekkuminoogumu 2011) yali [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] omuyivu, [[:en:Pan-Africanist|Omulwanirizi w'enkolagana mu mawanga ga Africa]], munnamateeka, munnabyabufuzi, omuwandiisi, [[:en:Political_scientist|munnasaayansi w'ebyobufuzi]], era omukugu mu nkulaakulana. Mu kiseera we yafiira, yali Pulofeesa mu [[:en:Islamic_University_in_Uganda|Yunivasite y’Obusiraamu]] era nga ye dayirekita w’ekitongole kya [[:en:Marcus_Garvey_Pan-Afrikan_Institute|Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute]],e [[:en:Mbale|Mbale]] mu Uganda. Omulimu gwe ogw’ebyobufuzi, ogw’amagezi n’ogwabantu mu bitundu gw'amala ekiseera ekyasukka mu kitundu ky’ekyasa ng’akola emirimu gya gavumenti. Yali mwogezi, mukubiriza w'abantu era nga muwandiisi wa bitabo bingi. Mu nsonga ze yawandiikako mwalimu [[:en:Food_security|obusobozi bw'abantu okufuna emmere emala]], emirembe, ensibuko z’okumanya, omulimu gwa Africa mu kwongera obuntu bulamu mu nsi, okuyiga mu bulamu bwonna, obwegassi okusala ensalo, [[:en:Political_economy|ebyenfuna mu byobufuzi]] by’ensi yonna, [[:en:Pan-Africanism|Obulwanirizi bw'enkolagana mu mawanga ga Africa]], okulwanirira [[:en:Commons|ebiruubirirwa ebyawamu]], obwenkanya mu kutegeera, ebifo awaggyibwa okumanya mu bantu, enfuga ey’okuzzaawo, ebyenfuna, n’obwenkanya. Pulofeesa Nabudere yali [[:en:Ministry_of_Justice_and_Constitutional_Affairs_(Uganda)|Minisita w’obwenkanya owa Uganda]] mu 1979 ate [[:en:Minister_of_Culture,_Community_Development,_and_Rehabilitation_of_Uganda|Minisita w’ebyobuwangwa, enkulaakulana y’abantu, n’okuddaabiriza Uganda]] mu 1979–1980 mu Gavumenti ya Uganda ey’ekiseera eya UNLF . Yali Pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannassaayansi w’ebyobufuzi mu Africa ekya African Association of Political Science eyasooka <ref name="obituary">{{Cite journal |last=Tandon |first=Yash |date=June 2012 |title=Dani Wadada Nabudere, 1932–2011: an uncompromising revolutionary |url=https://www.jstor.org/stable/42003279 |journal=Review of African Political Economy |volume=39 |issue=132 |page=336 |doi=10.1080/03056244.2012.688645 |hdl=10.1080/03056244.2012.688645 |jstor=42003279 |access-date=6 February 2024 |hdl-access=free}}</ref>era omumyuka wa pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannanssaayansi w'ebyobufuzi mu nsi yonna ekya [[:en:International_Political_Science_Association|International Political Science Association]] (IPSA) okuva mu 1985 okutuuka mu 1988. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (February 2024)">citation needed</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Ye yali mutandisi era omukulu w’ettendekero lya Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute (MPAI), [[Mbale]], Uganda. Mu myaka kkumi egyasembayo egy’obulamu bwe, Nabudere yali yakola ku ky’okutandikawo ebibiina by’abantu aba wansi okuyamba abantu b’omu byalo n’okusitula amaloboozi gaabwe ku nsonga ezikwata ku bulamu bwabwe. <ref>{{Cite book |last=Dani Wadada Nabudere |date=30 September 2009 |title=The Crash of International Finance-Capital and Its Implications for the Third World |url=https://books.google.com/books?id=9QqHFqR3NqgC |last2=Yash Tandon |publisher=Fahamu/Pambazuka |isbn=978-1-906387-43-3 |access-date=9 November 2011}}</ref> pozysynh7o9jkkmch41taxd4ya7xivj 49988 49987 2026-05-07T16:15:50Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343499631|Dani Wadada Nabudere]]" 49988 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>'''Dani Wadada Nabudere''' (15 Ogwekkumineebiri 1932 – 9 Ogwekkuminoogumu 2011) yali [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] omuyivu, [[:en:Pan-Africanist|Omulwanirizi w'enkolagana mu mawanga ga Africa]], munnamateeka, munnabyabufuzi, omuwandiisi, [[:en:Political_scientist|munnasaayansi w'ebyobufuzi]], era omukugu mu nkulaakulana. Mu kiseera we yafiira, yali Pulofeesa mu [[:en:Islamic_University_in_Uganda|Yunivasite y’Obusiraamu]] era nga ye dayirekita w’ekitongole kya [[:en:Marcus_Garvey_Pan-Afrikan_Institute|Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute]],e [[:en:Mbale|Mbale]] mu Uganda. Omulimu gwe ogw’ebyobufuzi, ogw’amagezi n’ogwabantu mu bitundu gw'amala ekiseera ekyasukka mu kitundu ky’ekyasa ng’akola emirimu gya gavumenti. Yali mwogezi, mukubiriza w'abantu era nga muwandiisi wa bitabo bingi. Mu nsonga ze yawandiikako mwalimu [[:en:Food_security|obusobozi bw'abantu okufuna emmere emala]], emirembe, ensibuko z’okumanya, omulimu gwa Africa mu kwongera obuntu bulamu mu nsi, okuyiga mu bulamu bwonna, obwegassi okusala ensalo, [[:en:Political_economy|ebyenfuna mu byobufuzi]] by’ensi yonna, [[:en:Pan-Africanism|Obulwanirizi bw'enkolagana mu mawanga ga Africa]], okulwanirira [[:en:Commons|ebiruubirirwa ebyawamu]], obwenkanya mu kutegeera, ebifo awaggyibwa okumanya mu bantu, enfuga ey’okuzzaawo, ebyenfuna, n’obwenkanya. Pulofeesa Nabudere yali [[:en:Ministry_of_Justice_and_Constitutional_Affairs_(Uganda)|Minisita w’obwenkanya owa Uganda]] mu 1979 ate [[:en:Minister_of_Culture,_Community_Development,_and_Rehabilitation_of_Uganda|Minisita w’ebyobuwangwa, enkulaakulana y’abantu, n’okuddaabiriza Uganda]] mu 1979–1980 mu Gavumenti ya Uganda ey’ekiseera eya [[:en:Uganda_National_Liberation_Front|UNLF]] . Yali Pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannassaayansi w’ebyobufuzi mu Africa ekya African Association of Political Science eyasooka <ref name="obituary">{{Cite journal |last=Tandon |first=Yash |date=June 2012 |title=Dani Wadada Nabudere, 1932–2011: an uncompromising revolutionary |url=https://www.jstor.org/stable/42003279 |journal=Review of African Political Economy |volume=39 |issue=132 |page=336 |doi=10.1080/03056244.2012.688645 |hdl=10.1080/03056244.2012.688645 |jstor=42003279 |access-date=6 February 2024 |hdl-access=free}}</ref>era omumyuka wa pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannanssaayansi w'ebyobufuzi mu nsi yonna ekya [[:en:International_Political_Science_Association|International Political Science Association]] (IPSA) okuva mu 1985 okutuuka mu 1988. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (February 2024)">citation needed</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Ye yali mutandisi era omukulu w’ettendekero lya Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute (MPAI), [[Mbale]], Uganda. Mu myaka kkumi egyasembayo egy’obulamu bwe, Nabudere yali yakola ku ky’okutandikawo ebibiina by’abantu aba wansi okuyamba abantu b’omu byalo n’okusitula amaloboozi gaabwe ku nsonga ezikwata ku bulamu bwabwe. <ref>{{Cite book |last=Dani Wadada Nabudere |date=30 September 2009 |title=The Crash of International Finance-Capital and Its Implications for the Third World |url=https://books.google.com/books?id=9QqHFqR3NqgC |last2=Yash Tandon |publisher=Fahamu/Pambazuka |isbn=978-1-906387-43-3 |access-date=9 November 2011}}</ref> 4qtml8sckox7ju8ug4o9kufbrrfpdhl 49989 49988 2026-05-07T16:17:09Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343499631|Dani Wadada Nabudere]]" 49989 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>'''Dani Wadada Nabudere''' (15 Ogwekkumineebiri 1932 – 9 Ogwekkuminoogumu 2011) yali [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] omuyivu, [[:en:Pan-Africanist|Omulwanirizi w'enkolagana mu mawanga ga Africa]], munnamateeka, munnabyabufuzi, omuwandiisi, [[:en:Political_scientist|munnasaayansi w'ebyobufuzi]], era omukugu mu nkulaakulana. Mu kiseera we yafiira, yali Pulofeesa mu [[:en:Islamic_University_in_Uganda|Yunivasite y’Obusiraamu]] era nga ye dayirekita w’ekitongole kya [[:en:Marcus_Garvey_Pan-Afrikan_Institute|Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute]],e [[:en:Mbale|Mbale]] mu Uganda. Omulimu gwe ogw’ebyobufuzi, ogw’amagezi n’ogwabantu mu bitundu gw'amala ekiseera ekyasukka mu kitundu ky’ekyasa ng’akola emirimu gya gavumenti. Yali mwogezi, mukubiriza w'abantu era nga muwandiisi wa bitabo bingi. Mu nsonga ze yawandiikako mwalimu [[:en:Food_security|obusobozi bw'abantu okufuna emmere emala]], emirembe, ensibuko z’okumanya, omulimu gwa Africa mu kwongera obuntu bulamu mu nsi, okuyiga mu bulamu bwonna, obwegassi okusala ensalo, [[:en:Political_economy|ebyenfuna mu byobufuzi]] by’ensi yonna, [[:en:Pan-Africanism|Obulwanirizi bw'enkolagana mu mawanga ga Africa]], okulwanirira [[:en:Commons|ebiruubirirwa ebyawamu]], obwenkanya mu kutegeera, ebifo awaggyibwa okumanya mu bantu, enfuga ey’okuzzaawo, ebyenfuna, n’obwenkanya. Pulofeesa Nabudere yali [[:en:Ministry_of_Justice_and_Constitutional_Affairs_(Uganda)|Minisita w’obwenkanya owa Uganda]] mu 1979 ate [[:en:Minister_of_Culture,_Community_Development,_and_Rehabilitation_of_Uganda|Minisita w’ebyobuwangwa, enkulaakulana y’abantu, n’okuddaabiriza Uganda]] mu 1979–1980 mu Gavumenti ya Uganda ey’ekiseera eya [[:en:Uganda_National_Liberation_Front|UNLF]] . Yali Pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannassaayansi w’ebyobufuzi mu Africa ekya African Association of Political Science eyasooka <ref name="obituary">{{Cite journal |last=Tandon |first=Yash |date=June 2012 |title=Dani Wadada Nabudere, 1932–2011: an uncompromising revolutionary |url=https://www.jstor.org/stable/42003279 |journal=Review of African Political Economy |volume=39 |issue=132 |page=336 |doi=10.1080/03056244.2012.688645 |hdl=10.1080/03056244.2012.688645 |jstor=42003279 |access-date=6 February 2024 |hdl-access=free}}</ref>era omumyuka wa pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannanssaayansi w'ebyobufuzi mu nsi yonna ekya [[:en:International_Political_Science_Association|International Political Science Association]] (IPSA) okuva mu 1985 okutuuka mu 1988. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (February 2024)">citation needed</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Ye yali mutandisi era omukulu w’ettendekero lya Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute (MPAI), [[:en:Mbale|Mbale]], Uganda. Mu myaka kkumi egyasembayo egy’obulamu bwe, Nabudere yali yakola ku ky’okutandikawo ebibiina by’abantu aba wansi okuyamba abantu b’omu byalo n’okusitula amaloboozi gaabwe ku nsonga ezikwata ku bulamu bwabwe. <ref>{{Cite book |last=Dani Wadada Nabudere |date=30 September 2009 |title=The Crash of International Finance-Capital and Its Implications for the Third World |url=https://books.google.com/books?id=9QqHFqR3NqgC |last2=Yash Tandon |publisher=Fahamu/Pambazuka |isbn=978-1-906387-43-3 |access-date=9 November 2011}}</ref> h582rpsec1cwsln5f72i9m9w93fjre2 49990 49989 2026-05-07T16:17:51Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343499631|Dani Wadada Nabudere]]" 49990 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>'''Dani Wadada Nabudere''' (15 Ogwekkumineebiri 1932 – 9 Ogwekkuminoogumu 2011) yali [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] omuyivu, [[:en:Pan-Africanist|Omulwanirizi w'enkolagana mu mawanga ga Africa]], munnamateeka, munnabyabufuzi, omuwandiisi, [[:en:Political_scientist|munnasaayansi w'ebyobufuzi]], era omukugu mu nkulaakulana. Mu kiseera we yafiira, yali Pulofeesa mu [[:en:Islamic_University_in_Uganda|Yunivasite y’Obusiraamu]] era nga ye dayirekita w’ekitongole kya [[:en:Marcus_Garvey_Pan-Afrikan_Institute|Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute]],e [[:en:Mbale|Mbale]] mu Uganda. Omulimu gwe ogw’ebyobufuzi, ogw’amagezi n’ogwabantu mu bitundu gw'amala ekiseera ekyasukka mu kitundu ky’ekyasa ng’akola emirimu gya gavumenti. Yali mwogezi, mukubiriza w'abantu era nga muwandiisi wa bitabo bingi. Mu nsonga ze yawandiikako mwalimu [[:en:Food_security|obusobozi bw'abantu okufuna emmere emala]], emirembe, ensibuko z’okumanya, omulimu gwa Africa mu kwongera obuntu bulamu mu nsi, okuyiga mu bulamu bwonna, obwegassi okusala ensalo, [[:en:Political_economy|ebyenfuna mu byobufuzi]] by’ensi yonna, [[:en:Pan-Africanism|Obulwanirizi bw'enkolagana mu mawanga ga Africa]], okulwanirira [[:en:Commons|ebiruubirirwa ebyawamu]], obwenkanya mu kutegeera, ebifo awaggyibwa okumanya mu bantu, enfuga ey’okuzzaawo, ebyenfuna, n’obwenkanya. Pulofeesa Nabudere yali [[:en:Ministry_of_Justice_and_Constitutional_Affairs_(Uganda)|Minisita w’obwenkanya owa Uganda]] mu 1979 ate [[:en:Minister_of_Culture,_Community_Development,_and_Rehabilitation_of_Uganda|Minisita w’ebyobuwangwa, enkulaakulana y’abantu, n’okuddaabiriza Uganda]] mu 1979–1980 mu Gavumenti ya Uganda ey’ekiseera eya [[:en:Uganda_National_Liberation_Front|UNLF]] . Yali Pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannassaayansi w’ebyobufuzi mu Africa ekya African Association of Political Science eyasooka <ref name="obituary">https://www.jstor.org/stable/42003279</ref>era omumyuka wa pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannanssaayansi w'ebyobufuzi mu nsi yonna ekya [[:en:International_Political_Science_Association|International Political Science Association]] (IPSA) okuva mu 1985 okutuuka mu 1988. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (February 2024)">citation needed</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Ye yali mutandisi era omukulu w’ettendekero lya Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute (MPAI), [[:en:Mbale|Mbale]], Uganda. Mu myaka kkumi egyasembayo egy’obulamu bwe, Nabudere yali yakola ku ky’okutandikawo ebibiina by’abantu aba wansi okuyamba abantu b’omu byalo n’okusitula amaloboozi gaabwe ku nsonga ezikwata ku bulamu bwabwe. <ref>{{Cite book |last=Dani Wadada Nabudere |date=30 September 2009 |title=The Crash of International Finance-Capital and Its Implications for the Third World |url=https://books.google.com/books?id=9QqHFqR3NqgC |last2=Yash Tandon |publisher=Fahamu/Pambazuka |isbn=978-1-906387-43-3 |access-date=9 November 2011}}</ref> t0qf1daspmakw6a61wzdm17f4hl8pi9 49992 49990 2026-05-07T16:18:16Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343499631|Dani Wadada Nabudere]]" 49992 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>'''Dani Wadada Nabudere''' (15 Ogwekkumineebiri 1932 – 9 Ogwekkuminoogumu 2011) yali [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] omuyivu, [[:en:Pan-Africanist|Omulwanirizi w'enkolagana mu mawanga ga Africa]], munnamateeka, munnabyabufuzi, omuwandiisi, [[:en:Political_scientist|munnasaayansi w'ebyobufuzi]], era omukugu mu nkulaakulana. Mu kiseera we yafiira, yali Pulofeesa mu [[:en:Islamic_University_in_Uganda|Yunivasite y’Obusiraamu]] era nga ye dayirekita w’ekitongole kya [[:en:Marcus_Garvey_Pan-Afrikan_Institute|Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute]],e [[:en:Mbale|Mbale]] mu Uganda. Omulimu gwe ogw’ebyobufuzi, ogw’amagezi n’ogwabantu mu bitundu gw'amala ekiseera ekyasukka mu kitundu ky’ekyasa ng’akola emirimu gya gavumenti. Yali mwogezi, mukubiriza w'abantu era nga muwandiisi wa bitabo bingi. Mu nsonga ze yawandiikako mwalimu [[:en:Food_security|obusobozi bw'abantu okufuna emmere emala]], emirembe, ensibuko z’okumanya, omulimu gwa Africa mu kwongera obuntu bulamu mu nsi, okuyiga mu bulamu bwonna, obwegassi okusala ensalo, [[:en:Political_economy|ebyenfuna mu byobufuzi]] by’ensi yonna, [[:en:Pan-Africanism|Obulwanirizi bw'enkolagana mu mawanga ga Africa]], okulwanirira [[:en:Commons|ebiruubirirwa ebyawamu]], obwenkanya mu kutegeera, ebifo awaggyibwa okumanya mu bantu, enfuga ey’okuzzaawo, ebyenfuna, n’obwenkanya. Pulofeesa Nabudere yali [[:en:Ministry_of_Justice_and_Constitutional_Affairs_(Uganda)|Minisita w’obwenkanya owa Uganda]] mu 1979 ate [[:en:Minister_of_Culture,_Community_Development,_and_Rehabilitation_of_Uganda|Minisita w’ebyobuwangwa, enkulaakulana y’abantu, n’okuddaabiriza Uganda]] mu 1979–1980 mu Gavumenti ya Uganda ey’ekiseera eya [[:en:Uganda_National_Liberation_Front|UNLF]] . Yali Pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannassaayansi w’ebyobufuzi mu Africa ekya African Association of Political Science eyasooka <ref name="obituary">https://www.jstor.org/stable/42003279</ref>era omumyuka wa pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannanssaayansi w'ebyobufuzi mu nsi yonna ekya [[:en:International_Political_Science_Association|International Political Science Association]] (IPSA) okuva mu 1985 okutuuka mu 1988. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (February 2024)">citation needed</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Ye yali mutandisi era omukulu w’ettendekero lya Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute (MPAI), [[:en:Mbale|Mbale]], Uganda. Mu myaka kkumi egyasembayo egy’obulamu bwe, Nabudere yali yakola ku ky’okutandikawo ebibiina by’abantu aba wansi okuyamba abantu b’omu byalo n’okusitula amaloboozi gaabwe ku nsonga ezikwata ku bulamu bwabwe. <ref>https://books.google.com/books?id=9QqHFqR3NqgC</ref> ofg7s12npr5ybxifpps2asv1dd3szwb 49995 49992 2026-05-07T16:18:52Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343499631|Dani Wadada Nabudere]]" 49995 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>'''Dani Wadada Nabudere''' (15 Ogwekkumineebiri 1932 – 9 Ogwekkuminoogumu 2011) yali [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] omuyivu, [[:en:Pan-Africanist|Omulwanirizi w'enkolagana mu mawanga ga Africa]], munnamateeka, munnabyabufuzi, omuwandiisi, [[:en:Political_scientist|munnasaayansi w'ebyobufuzi]], era omukugu mu nkulaakulana. Mu kiseera we yafiira, yali Pulofeesa mu [[:en:Islamic_University_in_Uganda|Yunivasite y’Obusiraamu]] era nga ye dayirekita w’ekitongole kya [[:en:Marcus_Garvey_Pan-Afrikan_Institute|Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute]],e [[:en:Mbale|Mbale]] mu Uganda. Omulimu gwe ogw’ebyobufuzi, ogw’amagezi n’ogwabantu mu bitundu gw'amala ekiseera ekyasukka mu kitundu ky’ekyasa ng’akola emirimu gya gavumenti. Yali mwogezi, mukubiriza w'abantu era nga muwandiisi wa bitabo bingi. Mu nsonga ze yawandiikako mwalimu [[:en:Food_security|obusobozi bw'abantu okufuna emmere emala]], emirembe, ensibuko z’okumanya, omulimu gwa Africa mu kwongera obuntu bulamu mu nsi, okuyiga mu bulamu bwonna, obwegassi okusala ensalo, [[:en:Political_economy|ebyenfuna mu byobufuzi]] by’ensi yonna, [[:en:Pan-Africanism|Obulwanirizi bw'enkolagana mu mawanga ga Africa]], okulwanirira [[:en:Commons|ebiruubirirwa ebyawamu]], obwenkanya mu kutegeera, ebifo awaggyibwa okumanya mu bantu, enfuga ey’okuzzaawo, ebyenfuna, n’obwenkanya. Pulofeesa Nabudere yali [[:en:Ministry_of_Justice_and_Constitutional_Affairs_(Uganda)|Minisita w’obwenkanya owa Uganda]] mu 1979 ate [[:en:Minister_of_Culture,_Community_Development,_and_Rehabilitation_of_Uganda|Minisita w’ebyobuwangwa, enkulaakulana y’abantu, n’okuddaabiriza Uganda]] mu 1979–1980 mu Gavumenti ya Uganda ey’ekiseera eya [[:en:Uganda_National_Liberation_Front|UNLF]] . Yali Pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannassaayansi w’ebyobufuzi mu Africa ekya African Association of Political Science eyasooka <ref name="obituary">https://www.jstor.org/stable/42003279</ref>era omumyuka wa pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannanssaayansi w'ebyobufuzi mu nsi yonna ekya [[:en:International_Political_Science_Association|International Political Science Association]] (IPSA) okuva mu 1985 okutuuka mu 1988. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (February 2024)">citation needed</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Ye yali mutandisi era omukulu w’ettendekero lya Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute (MPAI), [[:en:Mbale|Mbale]], Uganda. Mu myaka kkumi egyasembayo egy’obulamu bwe, Nabudere yali yakola ku ky’okutandikawo ebibiina by’abantu aba wansi okuyamba abantu b’omu byalo n’okusitula amaloboozi gaabwe ku nsonga ezikwata ku bulamu bwabwe. <ref>https://books.google.com/books?id=9QqHFqR3NqgC</ref> == Obuto n’okusoma kwe == imecs7ydajzej686cbd4jm0ixyrbklt 49999 49995 2026-05-07T16:30:16Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343499631|Dani Wadada Nabudere]]" 49999 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>'''Dani Wadada Nabudere''' (15 Ogwekkumineebiri 1932 – 9 Ogwekkuminoogumu 2011) yali [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] omuyivu, [[:en:Pan-Africanist|Omulwanirizi w'enkolagana mu mawanga ga Africa]], munnamateeka, munnabyabufuzi, omuwandiisi, [[:en:Political_scientist|munnasaayansi w'ebyobufuzi]], era omukugu mu nkulaakulana. Mu kiseera we yafiira, yali Pulofeesa mu [[:en:Islamic_University_in_Uganda|Yunivasite y’Obusiraamu]] era nga ye dayirekita w’ekitongole kya [[:en:Marcus_Garvey_Pan-Afrikan_Institute|Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute]],e [[:en:Mbale|Mbale]] mu Uganda. Omulimu gwe ogw’ebyobufuzi, ogw’amagezi n’ogwabantu mu bitundu gw'amala ekiseera ekyasukka mu kitundu ky’ekyasa ng’akola emirimu gya gavumenti. Yali mwogezi, mukubiriza w'abantu era nga muwandiisi wa bitabo bingi. Mu nsonga ze yawandiikako mwalimu [[:en:Food_security|obusobozi bw'abantu okufuna emmere emala]], emirembe, ensibuko z’okumanya, omulimu gwa Africa mu kwongera obuntu bulamu mu nsi, okuyiga mu bulamu bwonna, obwegassi okusala ensalo, [[:en:Political_economy|ebyenfuna mu byobufuzi]] by’ensi yonna, [[:en:Pan-Africanism|Obulwanirizi bw'enkolagana mu mawanga ga Africa]], okulwanirira [[:en:Commons|ebiruubirirwa ebyawamu]], obwenkanya mu kutegeera, ebifo awaggyibwa okumanya mu bantu, enfuga ey’okuzzaawo, ebyenfuna, n’obwenkanya. Pulofeesa Nabudere yali [[:en:Ministry_of_Justice_and_Constitutional_Affairs_(Uganda)|Minisita w’obwenkanya owa Uganda]] mu 1979 ate [[:en:Minister_of_Culture,_Community_Development,_and_Rehabilitation_of_Uganda|Minisita w’ebyobuwangwa, enkulaakulana y’abantu, n’okuddaabiriza Uganda]] mu 1979–1980 mu Gavumenti ya Uganda ey’ekiseera eya [[:en:Uganda_National_Liberation_Front|UNLF]] . Yali Pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannassaayansi w’ebyobufuzi mu Africa ekya African Association of Political Science eyasooka <ref name="obituary">https://www.jstor.org/stable/42003279</ref>era omumyuka wa pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannanssaayansi w'ebyobufuzi mu nsi yonna ekya [[:en:International_Political_Science_Association|International Political Science Association]] (IPSA) okuva mu 1985 okutuuka mu 1988. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (February 2024)">citation needed</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Ye yali mutandisi era omukulu w’ettendekero lya Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute (MPAI), [[:en:Mbale|Mbale]], Uganda. Mu myaka kkumi egyasembayo egy’obulamu bwe, Nabudere yali yakola ku ky’okutandikawo ebibiina by’abantu aba wansi okuyamba abantu b’omu byalo n’okusitula amaloboozi gaabwe ku nsonga ezikwata ku bulamu bwabwe. <ref>https://books.google.com/books?id=9QqHFqR3NqgC</ref> == Obuto n’okusoma kwe == Dani Wadada Nabudere yazaalibwa nga 15 Ogwekkumineebiri 1932, e [[Budadiri]], Uganda, mu maka g’oku kyalo Bumayamba e Buyobo. <ref name="Hansard2011">{{Cite web |date=2011-11-10 |title=Communication from the Chair |url=https://www.parliament.go.ug/cmis/views/dea3dd9d-1a1e-41a5-82ab-e75033267734%253B1.0}}</ref> 7sjhrqlr01a29rjyl1eincqk0h7u56o 50003 49999 2026-05-07T16:31:54Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343499631|Dani Wadada Nabudere]]" 50003 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>'''Dani Wadada Nabudere''' (15 Ogwekkumineebiri 1932 – 9 Ogwekkuminoogumu 2011) yali [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] omuyivu, [[:en:Pan-Africanist|Omulwanirizi w'enkolagana mu mawanga ga Africa]], munnamateeka, munnabyabufuzi, omuwandiisi, [[:en:Political_scientist|munnasaayansi w'ebyobufuzi]], era omukugu mu nkulaakulana. Mu kiseera we yafiira, yali Pulofeesa mu [[:en:Islamic_University_in_Uganda|Yunivasite y’Obusiraamu]] era nga ye dayirekita w’ekitongole kya [[:en:Marcus_Garvey_Pan-Afrikan_Institute|Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute]],e [[:en:Mbale|Mbale]] mu Uganda. Omulimu gwe ogw’ebyobufuzi, ogw’amagezi n’ogwabantu mu bitundu gw'amala ekiseera ekyasukka mu kitundu ky’ekyasa ng’akola emirimu gya gavumenti. Yali mwogezi, mukubiriza w'abantu era nga muwandiisi wa bitabo bingi. Mu nsonga ze yawandiikako mwalimu [[:en:Food_security|obusobozi bw'abantu okufuna emmere emala]], emirembe, ensibuko z’okumanya, omulimu gwa Africa mu kwongera obuntu bulamu mu nsi, okuyiga mu bulamu bwonna, obwegassi okusala ensalo, [[:en:Political_economy|ebyenfuna mu byobufuzi]] by’ensi yonna, [[:en:Pan-Africanism|Obulwanirizi bw'enkolagana mu mawanga ga Africa]], okulwanirira [[:en:Commons|ebiruubirirwa ebyawamu]], obwenkanya mu kutegeera, ebifo awaggyibwa okumanya mu bantu, enfuga ey’okuzzaawo, ebyenfuna, n’obwenkanya. Pulofeesa Nabudere yali [[:en:Ministry_of_Justice_and_Constitutional_Affairs_(Uganda)|Minisita w’obwenkanya owa Uganda]] mu 1979 ate [[:en:Minister_of_Culture,_Community_Development,_and_Rehabilitation_of_Uganda|Minisita w’ebyobuwangwa, enkulaakulana y’abantu, n’okuddaabiriza Uganda]] mu 1979–1980 mu Gavumenti ya Uganda ey’ekiseera eya [[:en:Uganda_National_Liberation_Front|UNLF]] . Yali Pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannassaayansi w’ebyobufuzi mu Africa ekya African Association of Political Science eyasooka <ref name="obituary">https://www.jstor.org/stable/42003279</ref>era omumyuka wa pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannanssaayansi w'ebyobufuzi mu nsi yonna ekya [[:en:International_Political_Science_Association|International Political Science Association]] (IPSA) okuva mu 1985 okutuuka mu 1988. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (February 2024)">citation needed</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Ye yali mutandisi era omukulu w’ettendekero lya Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute (MPAI), [[:en:Mbale|Mbale]], Uganda. Mu myaka kkumi egyasembayo egy’obulamu bwe, Nabudere yali yakola ku ky’okutandikawo ebibiina by’abantu aba wansi okuyamba abantu b’omu byalo n’okusitula amaloboozi gaabwe ku nsonga ezikwata ku bulamu bwabwe. <ref>https://books.google.com/books?id=9QqHFqR3NqgC</ref> == Obuto n’okusoma kwe == Dani Wadada Nabudere yazaalibwa nga 15 Ogwekkumineebiri 1932, e [[:en:Budadiri|Budadiri]], Uganda, mu maka g’oku kyalo Bumayamba e Buyobo. <ref name="Hansard2011">{{Cite web |date=2011-11-10 |title=Communication from the Chair |url=https://www.parliament.go.ug/cmis/views/dea3dd9d-1a1e-41a5-82ab-e75033267734%253B1.0}}</ref> 241lvaid7h9541w68dqikwxvxbqwt5o 50009 50003 2026-05-07T16:35:36Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343499631|Dani Wadada Nabudere]]" 50009 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>'''Dani Wadada Nabudere''' (15 Ogwekkumineebiri 1932 – 9 Ogwekkuminoogumu 2011) yali [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] omuyivu, [[:en:Pan-Africanist|Omulwanirizi w'enkolagana mu mawanga ga Africa]], munnamateeka, munnabyabufuzi, omuwandiisi, [[:en:Political_scientist|munnasaayansi w'ebyobufuzi]], era omukugu mu nkulaakulana. Mu kiseera we yafiira, yali Pulofeesa mu [[:en:Islamic_University_in_Uganda|Yunivasite y’Obusiraamu]] era nga ye dayirekita w’ekitongole kya [[:en:Marcus_Garvey_Pan-Afrikan_Institute|Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute]],e [[:en:Mbale|Mbale]] mu Uganda. Omulimu gwe ogw’ebyobufuzi, ogw’amagezi n’ogwabantu mu bitundu gw'amala ekiseera ekyasukka mu kitundu ky’ekyasa ng’akola emirimu gya gavumenti. Yali mwogezi, mukubiriza w'abantu era nga muwandiisi wa bitabo bingi. Mu nsonga ze yawandiikako mwalimu [[:en:Food_security|obusobozi bw'abantu okufuna emmere emala]], emirembe, ensibuko z’okumanya, omulimu gwa Africa mu kwongera obuntu bulamu mu nsi, okuyiga mu bulamu bwonna, obwegassi okusala ensalo, [[:en:Political_economy|ebyenfuna mu byobufuzi]] by’ensi yonna, [[:en:Pan-Africanism|Obulwanirizi bw'enkolagana mu mawanga ga Africa]], okulwanirira [[:en:Commons|ebiruubirirwa ebyawamu]], obwenkanya mu kutegeera, ebifo awaggyibwa okumanya mu bantu, enfuga ey’okuzzaawo, ebyenfuna, n’obwenkanya. Pulofeesa Nabudere yali [[:en:Ministry_of_Justice_and_Constitutional_Affairs_(Uganda)|Minisita w’obwenkanya owa Uganda]] mu 1979 ate [[:en:Minister_of_Culture,_Community_Development,_and_Rehabilitation_of_Uganda|Minisita w’ebyobuwangwa, enkulaakulana y’abantu, n’okuddaabiriza Uganda]] mu 1979–1980 mu Gavumenti ya Uganda ey’ekiseera eya [[:en:Uganda_National_Liberation_Front|UNLF]] . Yali Pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannassaayansi w’ebyobufuzi mu Africa ekya African Association of Political Science eyasooka <ref name="obituary">https://www.jstor.org/stable/42003279</ref>era omumyuka wa pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannanssaayansi w'ebyobufuzi mu nsi yonna ekya [[:en:International_Political_Science_Association|International Political Science Association]] (IPSA) okuva mu 1985 okutuuka mu 1988. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (February 2024)">citation needed</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Ye yali mutandisi era omukulu w’ettendekero lya Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute (MPAI), [[:en:Mbale|Mbale]], Uganda. Mu myaka kkumi egyasembayo egy’obulamu bwe, Nabudere yali yakola ku ky’okutandikawo ebibiina by’abantu aba wansi okuyamba abantu b’omu byalo n’okusitula amaloboozi gaabwe ku nsonga ezikwata ku bulamu bwabwe. <ref>https://books.google.com/books?id=9QqHFqR3NqgC</ref> == Obuto n’okusoma kwe == Dani Wadada Nabudere yazaalibwa nga 15 Ogwekkumineebiri 1932, e [[:en:Budadiri|Budadiri]], Uganda, mu maka g’oku kyalo Bumayamba e Buyobo. <ref name="Hansard2011">https://www.parliament.go.ug/cmis/views/dea3dd9d-1a1e-41a5-82ab-e75033267734%253B1.0</ref> gk2f5ia81xrh64cz2uhen132o74hmh5 50010 50009 2026-05-07T16:36:07Z NKINZIK MARIE 7432 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343499631|Dani Wadada Nabudere]]" 50010 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>'''Dani Wadada Nabudere''' (15 Ogwekkumineebiri 1932 – 9 Ogwekkuminoogumu 2011) yali [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] omuyivu, [[:en:Pan-Africanist|Omulwanirizi w'enkolagana mu mawanga ga Africa]], munnamateeka, munnabyabufuzi, omuwandiisi, [[:en:Political_scientist|munnasaayansi w'ebyobufuzi]], era omukugu mu nkulaakulana. Mu kiseera we yafiira, yali Pulofeesa mu [[:en:Islamic_University_in_Uganda|Yunivasite y’Obusiraamu]] era nga ye dayirekita w’ekitongole kya [[:en:Marcus_Garvey_Pan-Afrikan_Institute|Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute]],e [[:en:Mbale|Mbale]] mu Uganda. Omulimu gwe ogw’ebyobufuzi, ogw’amagezi n’ogwabantu mu bitundu gw'amala ekiseera ekyasukka mu kitundu ky’ekyasa ng’akola emirimu gya gavumenti. Yali mwogezi, mukubiriza w'abantu era nga muwandiisi wa bitabo bingi. Mu nsonga ze yawandiikako mwalimu [[:en:Food_security|obusobozi bw'abantu okufuna emmere emala]], emirembe, ensibuko z’okumanya, omulimu gwa Africa mu kwongera obuntu bulamu mu nsi, okuyiga mu bulamu bwonna, obwegassi okusala ensalo, [[:en:Political_economy|ebyenfuna mu byobufuzi]] by’ensi yonna, [[:en:Pan-Africanism|Obulwanirizi bw'enkolagana mu mawanga ga Africa]], okulwanirira [[:en:Commons|ebiruubirirwa ebyawamu]], obwenkanya mu kutegeera, ebifo awaggyibwa okumanya mu bantu, enfuga ey’okuzzaawo, ebyenfuna, n’obwenkanya. Pulofeesa Nabudere yali [[:en:Ministry_of_Justice_and_Constitutional_Affairs_(Uganda)|Minisita w’obwenkanya owa Uganda]] mu 1979 ate [[:en:Minister_of_Culture,_Community_Development,_and_Rehabilitation_of_Uganda|Minisita w’ebyobuwangwa, enkulaakulana y’abantu, n’okuddaabiriza Uganda]] mu 1979–1980 mu Gavumenti ya Uganda ey’ekiseera eya [[:en:Uganda_National_Liberation_Front|UNLF]] . Yali Pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannassaayansi w’ebyobufuzi mu Africa ekya African Association of Political Science eyasooka <ref name="obituary">https://www.jstor.org/stable/42003279</ref>era omumyuka wa pulezidenti w’ekibiina ekigatta bannanssaayansi w'ebyobufuzi mu nsi yonna ekya [[:en:International_Political_Science_Association|International Political Science Association]] (IPSA) okuva mu 1985 okutuuka mu 1988. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (February 2024)">citation needed</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Ye yali mutandisi era omukulu w’ettendekero lya Marcus Garvey Pan-Afrikan Institute (MPAI), [[:en:Mbale|Mbale]], Uganda. Mu myaka kkumi egyasembayo egy’obulamu bwe, Nabudere yali yakola ku ky’okutandikawo ebibiina by’abantu aba wansi okuyamba abantu b’omu byalo n’okusitula amaloboozi gaabwe ku nsonga ezikwata ku bulamu bwabwe. <ref>https://books.google.com/books?id=9QqHFqR3NqgC</ref> == Obuto n’okusoma kwe == Dani Wadada Nabudere yazaalibwa nga 15 Ogwekkumineebiri 1932, e [[:en:Budadiri|Budadiri]], Uganda, mu maka g’oku kyalo Bumayamba e Buyobo. <ref name="Hansard2011">https://www.parliament.go.ug/cmis/views/dea3dd9d-1a1e-41a5-82ab-e75033267734%253B1.0</ref> Nabudere yasomera Bugisu oluvannyuma n'atikkirwa mu ttendekero lya [[Aggrey Memorial College]] [[Bunamwaya|e Bunamwaya]] . Yafuuka omuwandiisi wa posta okumala emyaka egiwerako, nga tannasaba kusoma mateeka mu [[Great Britain|Bungereza]] . <ref name="Observer2006">{{Cite web |title=The Observer Media Ltd. :: The Weekly Observer :: Uganda's Top Resource site |url=http://archive.observer.ug/specials/prison/prison200611231.php |archive-url=https://web.archive.org/web/20241202014441/http://archive.observer.ug/specials/prison/prison200611231.php |archive-date=2024-12-02 |access-date=2025-10-26 |website=archive.observer.ug}}</ref> Ku ntandikwa y'emyaka gya 1960 yagenda e Bungereza okusoma amateeka, era n'afuna Diguli ya Bachelor of Laws mu 1963, era n'akkirizibwa nga Barrister at Law, mu Lincoln's Inn, London. <ref name="Hansard2011">{{Cite web |date=2011-11-10 |title=Communication from the Chair |url=https://www.parliament.go.ug/cmis/views/dea3dd9d-1a1e-41a5-82ab-e75033267734%253B1.0}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.parliament.go.ug/cmis/views/dea3dd9d-1a1e-41a5-82ab-e75033267734%253B1.0 "Communication from the Chair"]. 2011-11-10.</cite></ref> 8tgwkrh1b7y2r0jpv9nrrxd196i2vsq Joan Rwabyomere 0 13289 49951 2026-05-07T15:10:11Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1346561556|Joan Rwabyomere]]" 49951 wikitext text/x-wiki '''Joan Rwabyomere''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] , [[:en:Business_woman|omusuubuzi]] era [[:en:Diplomat|omukungu]] nga yaliko [[:en:High_commissioner|High Commissioner]] wa Uganda mu [[:en:London|London]] ne [[Nigeria]] .Mu kiseera kino mmemba ku lukiiko olufuzi olwa [[Electricity Regulatory Authority]] (ERA).<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}</ref><ref>{{Cite web |title=Museveni picks new ambassadors |url=https://www.newvision.co.ug/news/1118180/museveni-picks-ambassadors |access-date=2025-04-05 |website=New Vision}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}</ref> m5m9whl80l4wl7g5v6q05q5248n7137 49952 49951 2026-05-07T15:12:43Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1346561556|Joan Rwabyomere]]" 49952 wikitext text/x-wiki '''Joan Rwabyomere''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] , [[:en:Business_woman|omusuubuzi]] era [[:en:Diplomat|omukungu]] nga yaliko [[:en:High_commissioner|High Commissioner]] wa Uganda mu [[:en:London|London]] ne [[Nigeria]] .Mu kiseera kino mmemba ku lukiiko olufuzi olwa [[Electricity Regulatory Authority]] (ERA).<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}</ref><ref>{{Cite web |title=Museveni picks new ambassadors |url=https://www.newvision.co.ug/news/1118180/museveni-picks-ambassadors |access-date=2025-04-05 |website=New Vision}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}</ref> == Okusoma kwe == 1kocj5aijjgykjkdniwo0tpw5zkuqdd 49953 49952 2026-05-07T15:15:57Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1346561556|Joan Rwabyomere]]" 49953 wikitext text/x-wiki '''Joan Rwabyomere''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] , [[:en:Business_woman|omusuubuzi]] era [[:en:Diplomat|omukungu]] nga yaliko [[:en:High_commissioner|High Commissioner]] wa Uganda mu [[:en:London|London]] ne [[Nigeria]] .Mu kiseera kino mmemba ku lukiiko olufuzi olwa [[Electricity Regulatory Authority]] (ERA).<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}</ref><ref>{{Cite web |title=Museveni picks new ambassadors |url=https://www.newvision.co.ug/news/1118180/museveni-picks-ambassadors |access-date=2025-04-05 |website=New Vision}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}</ref> == Okusoma kwe == Joan munnamateeka alina ebisaanyizo ng’alina [[:en:Master_of_Laws|Master of Laws]] (Hons) okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], [[:en:Master's_degree|Diguli eyookubiri]] mu [[:en:International_trade|by’obusuubuzi]] [[:en:Investment|n’okusiga ensimbi]] mu nsi yonna ne Masters mu [[:en:Business_administration|by’obusuubuzi]] mu kuddukanya [[:en:Oil|amafuta]] ne [[:en:Gas|ggaasi]].<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> ltqrzpdq4xwrr8un5d0zkhpht28c2ew 49954 49953 2026-05-07T15:16:15Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1346561556|Joan Rwabyomere]]" 49954 wikitext text/x-wiki '''Joan Rwabyomere''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] , [[:en:Business_woman|omusuubuzi]] era [[:en:Diplomat|omukungu]] nga yaliko [[:en:High_commissioner|High Commissioner]] wa Uganda mu [[:en:London|London]] ne [[Nigeria]] .Mu kiseera kino mmemba ku lukiiko olufuzi olwa [[Electricity Regulatory Authority]] (ERA).<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}</ref><ref>{{Cite web |title=Museveni picks new ambassadors |url=https://www.newvision.co.ug/news/1118180/museveni-picks-ambassadors |access-date=2025-04-05 |website=New Vision}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}</ref> == Okusoma kwe == Joan munnamateeka alina ebisaanyizo ng’alina [[:en:Master_of_Laws|Master of Laws]] (Hons) okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], [[:en:Master's_degree|Diguli eyookubiri]] mu [[:en:International_trade|by’obusuubuzi]] [[:en:Investment|n’okusiga ensimbi]] mu nsi yonna ne Masters mu [[:en:Business_administration|by’obusuubuzi]] mu kuddukanya [[:en:Oil|amafuta]] ne [[:en:Gas|ggaasi]].<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> == Emirimu gye == 66p1p3orwfov5wpwdy13sszl7yurirx 49955 49954 2026-05-07T15:19:09Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1346561556|Joan Rwabyomere]]" 49955 wikitext text/x-wiki '''Joan Rwabyomere''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] , [[:en:Business_woman|omusuubuzi]] era [[:en:Diplomat|omukungu]] nga yaliko [[:en:High_commissioner|High Commissioner]] wa Uganda mu [[:en:London|London]] ne [[Nigeria]] .Mu kiseera kino mmemba ku lukiiko olufuzi olwa [[Electricity Regulatory Authority]] (ERA).<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}</ref><ref>{{Cite web |title=Museveni picks new ambassadors |url=https://www.newvision.co.ug/news/1118180/museveni-picks-ambassadors |access-date=2025-04-05 |website=New Vision}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}</ref> == Okusoma kwe == Joan munnamateeka alina ebisaanyizo ng’alina [[:en:Master_of_Laws|Master of Laws]] (Hons) okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], [[:en:Master's_degree|Diguli eyookubiri]] mu [[:en:International_trade|by’obusuubuzi]] [[:en:Investment|n’okusiga ensimbi]] mu nsi yonna ne Masters mu [[:en:Business_administration|by’obusuubuzi]] mu kuddukanya [[:en:Oil|amafuta]] ne [[:en:Gas|ggaasi]].<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> == Emirimu gye == Joan yaliko [[:en:Deputy_Director-General|omumyuka wa Dayirekita omukulu]] [[:en:External_Security_Organisation|ow’ekitongole ky’ebyokwerinda eby’ebweru]] (ESO) nga tannalondebwa ku bwa [[:en:High_commissioner|Kaminsona]] wa Uganda e [[:en:London|London]] (2006 – 2013), ne mu [[Nigeria]] (2000 – 2005). Alina obumanyirivu bungi mu [[:en:Politics|byobufuzi]], enzirukanya y’emirimu, obubaka, bizinensi n’obukulembeze mu bitongole by’obwannannyini n’ebya gavumenti, ku mutendera gw’eggwanga, mu bitundu n’ensi yonna. <ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> <ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> fkfqbgfoc0bdsvis3kw9ohakxzakx0o 49956 49955 2026-05-07T15:22:28Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1346561556|Joan Rwabyomere]]" 49956 wikitext text/x-wiki '''Joan Rwabyomere''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] , [[:en:Business_woman|omusuubuzi]] era [[:en:Diplomat|omukungu]] nga yaliko [[:en:High_commissioner|High Commissioner]] wa Uganda mu [[:en:London|London]] ne [[Nigeria]] .Mu kiseera kino mmemba ku lukiiko olufuzi olwa [[Electricity Regulatory Authority]] (ERA).<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}</ref><ref>{{Cite web |title=Museveni picks new ambassadors |url=https://www.newvision.co.ug/news/1118180/museveni-picks-ambassadors |access-date=2025-04-05 |website=New Vision}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}</ref> == Okusoma kwe == Joan munnamateeka alina ebisaanyizo ng’alina [[:en:Master_of_Laws|Master of Laws]] (Hons) okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], [[:en:Master's_degree|Diguli eyookubiri]] mu [[:en:International_trade|by’obusuubuzi]] [[:en:Investment|n’okusiga ensimbi]] mu nsi yonna ne Masters mu [[:en:Business_administration|by’obusuubuzi]] mu kuddukanya [[:en:Oil|amafuta]] ne [[:en:Gas|ggaasi]].<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> == Emirimu gye == Joan yaliko [[:en:Deputy_Director-General|omumyuka wa Dayirekita omukulu]] [[:en:External_Security_Organisation|ow’ekitongole ky’ebyokwerinda eby’ebweru]] (ESO) nga tannalondebwa ku bwa [[:en:High_commissioner|Kaminsona]] wa Uganda e [[:en:London|London]] (2006 – 2013), ne mu [[Nigeria]] (2000 – 2005). Alina obumanyirivu bungi mu [[:en:Politics|byobufuzi]], [[:en:Management|enzirukanya y’emirimu]], [[:en:Diplomacy|obukungu]], [[:en:Business|bizinensi]] [[:en:Leadership|n’obukulembeze]] mu bitongole by’obwannannyini n’ebya gavumenti, ku mutendera gw’eggwanga, mu bitundu n’ensi yonna.<ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> cswx7zaysk6kwqhuce0dmk5903m0y4v 49958 49956 2026-05-07T15:24:22Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1346561556|Joan Rwabyomere]]" 49958 wikitext text/x-wiki '''Joan Rwabyomere''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] , [[:en:Business_woman|omusuubuzi]] era [[:en:Diplomat|omukungu]] nga yaliko [[:en:High_commissioner|High Commissioner]] wa Uganda mu [[:en:London|London]] ne [[Nigeria]] .Mu kiseera kino mmemba ku lukiiko olufuzi olwa [[Electricity Regulatory Authority]] (ERA).<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}</ref><ref>{{Cite web |title=Museveni picks new ambassadors |url=https://www.newvision.co.ug/news/1118180/museveni-picks-ambassadors |access-date=2025-04-05 |website=New Vision}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}</ref> == Okusoma kwe == Joan munnamateeka alina ebisaanyizo ng’alina [[:en:Master_of_Laws|Master of Laws]] (Hons) okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], [[:en:Master's_degree|Diguli eyookubiri]] mu [[:en:International_trade|by’obusuubuzi]] [[:en:Investment|n’okusiga ensimbi]] mu nsi yonna ne Masters mu [[:en:Business_administration|by’obusuubuzi]] mu kuddukanya [[:en:Oil|amafuta]] ne [[:en:Gas|ggaasi]].<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> == Emirimu gye == Joan yaliko [[:en:Deputy_Director-General|omumyuka wa Dayirekita omukulu]] [[:en:External_Security_Organisation|ow’ekitongole ky’ebyokwerinda eby’ebweru]] (ESO) nga tannalondebwa ku bwa [[:en:High_commissioner|Kaminsona]] wa Uganda e [[:en:London|London]] (2006 – 2013), ne mu [[Nigeria]] (2000 – 2005). Alina obumanyirivu bungi mu [[:en:Politics|byobufuzi]], [[:en:Management|enzirukanya y’emirimu]], [[:en:Diplomacy|obukungu]], [[:en:Business|bizinensi]] [[:en:Leadership|n’obukulembeze]] mu bitongole by’obwannannyini n’ebya gavumenti, ku mutendera gw’eggwanga, mu bitundu n’ensi yonna.<ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> Yali omukiise w’abakyala b’e [[Kabarole (disitulikit)|Kabarole]] mu lukiiko lwa National Resistance Council (1989–1996), [[:en:Minister_of_State|Minisita omubeezi]] ow’ebyobulimi (1995–1996), Dayirekita w’olukiiko lw’amasannyalaze mu Uganda (1989–1995); Ssentebe, Board of Directors, [[:en:Uganda_Civil_Aviation_Authority|Uganda Civil Aviation Authority]] (1989–1995),mmemba ku lukiiko lwa Women in Diplomatic Service, [[:en:National_Enterprise_Corporation|National Enterprise Corporation]] [[Electricity Regulatory Authority|n’ekitongole ekivunaanyizibwa ku by’amasannyalaze]] ; Omubaka mu lukiiko lw’awamu olwa EU–ACP (1989–1995). <ref>{{Cite web |date=2025-04-05 |title=633730.pdf |url=https://library.oapen.org/bitstream/handle/20.500.12657/31253/633730.pdf?sequence=1&isAllowed=y |website=library.oapen.org}}</ref> <ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> <ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> j6he06twgdapsfb4w5ex2pl9ekhv73z 49959 49958 2026-05-07T15:26:06Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1346561556|Joan Rwabyomere]]" 49959 wikitext text/x-wiki '''Joan Rwabyomere''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] , [[:en:Business_woman|omusuubuzi]] era [[:en:Diplomat|omukungu]] nga yaliko [[:en:High_commissioner|High Commissioner]] wa Uganda mu [[:en:London|London]] ne [[Nigeria]] .Mu kiseera kino mmemba ku lukiiko olufuzi olwa [[Electricity Regulatory Authority]] (ERA).<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}</ref><ref>{{Cite web |title=Museveni picks new ambassadors |url=https://www.newvision.co.ug/news/1118180/museveni-picks-ambassadors |access-date=2025-04-05 |website=New Vision}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}</ref> == Okusoma kwe == Joan munnamateeka alina ebisaanyizo ng’alina [[:en:Master_of_Laws|Master of Laws]] (Hons) okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], [[:en:Master's_degree|Diguli eyookubiri]] mu [[:en:International_trade|by’obusuubuzi]] [[:en:Investment|n’okusiga ensimbi]] mu nsi yonna ne Masters mu [[:en:Business_administration|by’obusuubuzi]] mu kuddukanya [[:en:Oil|amafuta]] ne [[:en:Gas|ggaasi]].<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> == Emirimu gye == Joan yaliko [[:en:Deputy_Director-General|omumyuka wa Dayirekita omukulu]] [[:en:External_Security_Organisation|ow’ekitongole ky’ebyokwerinda eby’ebweru]] (ESO) nga tannalondebwa ku bwa [[:en:High_commissioner|Kaminsona]] wa Uganda e [[:en:London|London]] (2006 – 2013), ne mu [[Nigeria]] (2000 – 2005). Alina obumanyirivu bungi mu [[:en:Politics|byobufuzi]], [[:en:Management|enzirukanya y’emirimu]], [[:en:Diplomacy|obukungu]], [[:en:Business|bizinensi]] [[:en:Leadership|n’obukulembeze]] mu bitongole by’obwannannyini n’ebya gavumenti, ku mutendera gw’eggwanga, mu bitundu n’ensi yonna.<ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> Yali omukiise w’abakyala b’e [[Kabarole (disitulikit)|Kabarole]] mu lukiiko lwa National Resistance Council (1989–1996), [[:en:Minister_of_State|Minisita omubeezi]] ow’ebyobulimi (1995–1996), Dayirekita w’olukiiko lw’amasannyalaze mu Uganda (1989–1995); Ssentebe, Board of Directors, [[:en:Uganda_Civil_Aviation_Authority|Uganda Civil Aviation Authority]] (1989–1995),mmemba ku lukiiko lwa Women in Diplomatic Service, [[:en:National_Enterprise_Corporation|National Enterprise Corporation]] [[Electricity Regulatory Authority|n’ekitongole ekivunaanyizibwa ku by’amasannyalaze]] ; Omubaka mu lukiiko lw’awamu olwa EU–ACP (1989–1995).<ref>{{Cite web |date=2025-04-05 |title=633730.pdf |url=https://library.oapen.org/bitstream/handle/20.500.12657/31253/633730.pdf?sequence=1&isAllowed=y |website=library.oapen.org}}</ref><ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> r3g44j0allns09upyqkyb510a3zdqfz 49960 49959 2026-05-07T15:26:31Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1346561556|Joan Rwabyomere]]" 49960 wikitext text/x-wiki '''Joan Rwabyomere''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] , [[:en:Business_woman|omusuubuzi]] era [[:en:Diplomat|omukungu]] nga yaliko [[:en:High_commissioner|High Commissioner]] wa Uganda mu [[:en:London|London]] ne [[Nigeria]] .Mu kiseera kino mmemba ku lukiiko olufuzi olwa [[Electricity Regulatory Authority]] (ERA).<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}</ref><ref>{{Cite web |title=Museveni picks new ambassadors |url=https://www.newvision.co.ug/news/1118180/museveni-picks-ambassadors |access-date=2025-04-05 |website=New Vision}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}</ref> == Okusoma kwe == Joan munnamateeka alina ebisaanyizo ng’alina [[:en:Master_of_Laws|Master of Laws]] (Hons) okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], [[:en:Master's_degree|Diguli eyookubiri]] mu [[:en:International_trade|by’obusuubuzi]] [[:en:Investment|n’okusiga ensimbi]] mu nsi yonna ne Masters mu [[:en:Business_administration|by’obusuubuzi]] mu kuddukanya [[:en:Oil|amafuta]] ne [[:en:Gas|ggaasi]].<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> == Emirimu gye == Joan yaliko [[:en:Deputy_Director-General|omumyuka wa Dayirekita omukulu]] [[:en:External_Security_Organisation|ow’ekitongole ky’ebyokwerinda eby’ebweru]] (ESO) nga tannalondebwa ku bwa [[:en:High_commissioner|Kaminsona]] wa Uganda e [[:en:London|London]] (2006 – 2013), ne mu [[Nigeria]] (2000 – 2005). Alina obumanyirivu bungi mu [[:en:Politics|byobufuzi]], [[:en:Management|enzirukanya y’emirimu]], [[:en:Diplomacy|obukungu]], [[:en:Business|bizinensi]] [[:en:Leadership|n’obukulembeze]] mu bitongole by’obwannannyini n’ebya gavumenti, ku mutendera gw’eggwanga, mu bitundu n’ensi yonna.<ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> Yali omukiise w’abakyala b’e [[Kabarole (disitulikit)|Kabarole]] mu lukiiko lwa National Resistance Council (1989–1996), [[:en:Minister_of_State|Minisita omubeezi]] ow’ebyobulimi (1995–1996), Dayirekita w’olukiiko lw’amasannyalaze mu Uganda (1989–1995); Ssentebe, Board of Directors, [[:en:Uganda_Civil_Aviation_Authority|Uganda Civil Aviation Authority]] (1989–1995),mmemba ku lukiiko lwa Women in Diplomatic Service, [[:en:National_Enterprise_Corporation|National Enterprise Corporation]] [[Electricity Regulatory Authority|n’ekitongole ekivunaanyizibwa ku by’amasannyalaze]] ; Omubaka mu lukiiko lw’awamu olwa EU–ACP (1989–1995).<ref>{{Cite web |date=2025-04-05 |title=633730.pdf |url=https://library.oapen.org/bitstream/handle/20.500.12657/31253/633730.pdf?sequence=1&isAllowed=y |website=library.oapen.org}}</ref><ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> == Ebikontana == fo1a2s6y34wqh2yjdr2susc9vfxh8za 49961 49960 2026-05-07T15:29:15Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1346561556|Joan Rwabyomere]]" 49961 wikitext text/x-wiki '''Joan Rwabyomere''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] , [[:en:Business_woman|omusuubuzi]] era [[:en:Diplomat|omukungu]] nga yaliko [[:en:High_commissioner|High Commissioner]] wa Uganda mu [[:en:London|London]] ne [[Nigeria]] .Mu kiseera kino mmemba ku lukiiko olufuzi olwa [[Electricity Regulatory Authority]] (ERA).<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}</ref><ref>{{Cite web |title=Museveni picks new ambassadors |url=https://www.newvision.co.ug/news/1118180/museveni-picks-ambassadors |access-date=2025-04-05 |website=New Vision}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}</ref> == Okusoma kwe == Joan munnamateeka alina ebisaanyizo ng’alina [[:en:Master_of_Laws|Master of Laws]] (Hons) okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], [[:en:Master's_degree|Diguli eyookubiri]] mu [[:en:International_trade|by’obusuubuzi]] [[:en:Investment|n’okusiga ensimbi]] mu nsi yonna ne Masters mu [[:en:Business_administration|by’obusuubuzi]] mu kuddukanya [[:en:Oil|amafuta]] ne [[:en:Gas|ggaasi]].<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> == Emirimu gye == Joan yaliko [[:en:Deputy_Director-General|omumyuka wa Dayirekita omukulu]] [[:en:External_Security_Organisation|ow’ekitongole ky’ebyokwerinda eby’ebweru]] (ESO) nga tannalondebwa ku bwa [[:en:High_commissioner|Kaminsona]] wa Uganda e [[:en:London|London]] (2006 – 2013), ne mu [[Nigeria]] (2000 – 2005). Alina obumanyirivu bungi mu [[:en:Politics|byobufuzi]], [[:en:Management|enzirukanya y’emirimu]], [[:en:Diplomacy|obukungu]], [[:en:Business|bizinensi]] [[:en:Leadership|n’obukulembeze]] mu bitongole by’obwannannyini n’ebya gavumenti, ku mutendera gw’eggwanga, mu bitundu n’ensi yonna.<ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> Yali omukiise w’abakyala b’e [[Kabarole (disitulikit)|Kabarole]] mu lukiiko lwa National Resistance Council (1989–1996), [[:en:Minister_of_State|Minisita omubeezi]] ow’ebyobulimi (1995–1996), Dayirekita w’olukiiko lw’amasannyalaze mu Uganda (1989–1995); Ssentebe, Board of Directors, [[:en:Uganda_Civil_Aviation_Authority|Uganda Civil Aviation Authority]] (1989–1995),mmemba ku lukiiko lwa Women in Diplomatic Service, [[:en:National_Enterprise_Corporation|National Enterprise Corporation]] [[Electricity Regulatory Authority|n’ekitongole ekivunaanyizibwa ku by’amasannyalaze]] ; Omubaka mu lukiiko lw’awamu olwa EU–ACP (1989–1995).<ref>{{Cite web |date=2025-04-05 |title=633730.pdf |url=https://library.oapen.org/bitstream/handle/20.500.12657/31253/633730.pdf?sequence=1&isAllowed=y |website=library.oapen.org}}</ref><ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> == Ebikontana == Kigambibwa nti Joan yagaana bannakibiina kya NRM okukozesa ekisenge mu [[:en:High_Commission_of_Uganda,_London|Uganda House]] (London) okutegeka ebikujjuko ebijaguza emyaka 24 egy’obufuzi bwabwe mu 2010. Era kigambibwa nti yawa omulimu ow'oluganda lwe ku kakiiko akakulu.<ref>{{Cite web |date=2021-01-24 |title=Museveni drawn into fight over London embassy |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/museveni-drawn-into-fight-over-london-embassy-1469432 |access-date=2025-04-04 |website=Monitor |language=en}}</ref> jjk4kerxs4q7d32efuytexwqw1qbli7 49962 49961 2026-05-07T15:30:38Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1346561556|Joan Rwabyomere]]" 49962 wikitext text/x-wiki '''Joan Rwabyomere''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] , [[:en:Business_woman|omusuubuzi]] era [[:en:Diplomat|omukungu]] nga yaliko [[:en:High_commissioner|High Commissioner]] wa Uganda mu [[:en:London|London]] ne [[Nigeria]] .Mu kiseera kino mmemba ku lukiiko olufuzi olwa [[Electricity Regulatory Authority]] (ERA).<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}</ref><ref>{{Cite web |title=Museveni picks new ambassadors |url=https://www.newvision.co.ug/news/1118180/museveni-picks-ambassadors |access-date=2025-04-05 |website=New Vision}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}</ref> == Okusoma kwe == Joan munnamateeka alina ebisaanyizo ng’alina [[:en:Master_of_Laws|Master of Laws]] (Hons) okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], [[:en:Master's_degree|Diguli eyookubiri]] mu [[:en:International_trade|by’obusuubuzi]] [[:en:Investment|n’okusiga ensimbi]] mu nsi yonna ne Masters mu [[:en:Business_administration|by’obusuubuzi]] mu kuddukanya [[:en:Oil|amafuta]] ne [[:en:Gas|ggaasi]].<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> == Emirimu gye == Joan yaliko [[:en:Deputy_Director-General|omumyuka wa Dayirekita omukulu]] [[:en:External_Security_Organisation|ow’ekitongole ky’ebyokwerinda eby’ebweru]] (ESO) nga tannalondebwa ku bwa [[:en:High_commissioner|Kaminsona]] wa Uganda e [[:en:London|London]] (2006 – 2013), ne mu [[Nigeria]] (2000 – 2005). Alina obumanyirivu bungi mu [[:en:Politics|byobufuzi]], [[:en:Management|enzirukanya y’emirimu]], [[:en:Diplomacy|obukungu]], [[:en:Business|bizinensi]] [[:en:Leadership|n’obukulembeze]] mu bitongole by’obwannannyini n’ebya gavumenti, ku mutendera gw’eggwanga, mu bitundu n’ensi yonna.<ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> Yali omukiise w’abakyala b’e [[Kabarole (disitulikit)|Kabarole]] mu lukiiko lwa National Resistance Council (1989–1996), [[:en:Minister_of_State|Minisita omubeezi]] ow’ebyobulimi (1995–1996), Dayirekita w’olukiiko lw’amasannyalaze mu Uganda (1989–1995); Ssentebe, Board of Directors, [[:en:Uganda_Civil_Aviation_Authority|Uganda Civil Aviation Authority]] (1989–1995),mmemba ku lukiiko lwa Women in Diplomatic Service, [[:en:National_Enterprise_Corporation|National Enterprise Corporation]] [[Electricity Regulatory Authority|n’ekitongole ekivunaanyizibwa ku by’amasannyalaze]] ; Omubaka mu lukiiko lw’awamu olwa EU–ACP (1989–1995).<ref>{{Cite web |date=2025-04-05 |title=633730.pdf |url=https://library.oapen.org/bitstream/handle/20.500.12657/31253/633730.pdf?sequence=1&isAllowed=y |website=library.oapen.org}}</ref><ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> == Ebikontana == Kigambibwa nti Joan yagaana bannakibiina kya NRM okukozesa ekisenge mu [[:en:High_Commission_of_Uganda,_London|Uganda House]] (London) okutegeka ebikujjuko ebijaguza emyaka 24 egy’obufuzi bwabwe mu 2010. Era kigambibwa nti yawa omulimu ow'oluganda lwe ku kakiiko akakulu.<ref>{{Cite web |date=2021-01-24 |title=Museveni drawn into fight over London embassy |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/museveni-drawn-into-fight-over-london-embassy-1469432 |access-date=2025-04-04 |website=Monitor |language=en}}</ref> == Laba ne == hincd8i799tuihlffvlu7re0qsvzspy 49963 49962 2026-05-07T15:30:57Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1346561556|Joan Rwabyomere]]" 49963 wikitext text/x-wiki '''Joan Rwabyomere''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] , [[:en:Business_woman|omusuubuzi]] era [[:en:Diplomat|omukungu]] nga yaliko [[:en:High_commissioner|High Commissioner]] wa Uganda mu [[:en:London|London]] ne [[Nigeria]] .Mu kiseera kino mmemba ku lukiiko olufuzi olwa [[Electricity Regulatory Authority]] (ERA).<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}</ref><ref>{{Cite web |title=Museveni picks new ambassadors |url=https://www.newvision.co.ug/news/1118180/museveni-picks-ambassadors |access-date=2025-04-05 |website=New Vision}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}</ref> == Okusoma kwe == Joan munnamateeka alina ebisaanyizo ng’alina [[:en:Master_of_Laws|Master of Laws]] (Hons) okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], [[:en:Master's_degree|Diguli eyookubiri]] mu [[:en:International_trade|by’obusuubuzi]] [[:en:Investment|n’okusiga ensimbi]] mu nsi yonna ne Masters mu [[:en:Business_administration|by’obusuubuzi]] mu kuddukanya [[:en:Oil|amafuta]] ne [[:en:Gas|ggaasi]].<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> == Emirimu gye == Joan yaliko [[:en:Deputy_Director-General|omumyuka wa Dayirekita omukulu]] [[:en:External_Security_Organisation|ow’ekitongole ky’ebyokwerinda eby’ebweru]] (ESO) nga tannalondebwa ku bwa [[:en:High_commissioner|Kaminsona]] wa Uganda e [[:en:London|London]] (2006 – 2013), ne mu [[Nigeria]] (2000 – 2005). Alina obumanyirivu bungi mu [[:en:Politics|byobufuzi]], [[:en:Management|enzirukanya y’emirimu]], [[:en:Diplomacy|obukungu]], [[:en:Business|bizinensi]] [[:en:Leadership|n’obukulembeze]] mu bitongole by’obwannannyini n’ebya gavumenti, ku mutendera gw’eggwanga, mu bitundu n’ensi yonna.<ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> Yali omukiise w’abakyala b’e [[Kabarole (disitulikit)|Kabarole]] mu lukiiko lwa National Resistance Council (1989–1996), [[:en:Minister_of_State|Minisita omubeezi]] ow’ebyobulimi (1995–1996), Dayirekita w’olukiiko lw’amasannyalaze mu Uganda (1989–1995); Ssentebe, Board of Directors, [[:en:Uganda_Civil_Aviation_Authority|Uganda Civil Aviation Authority]] (1989–1995),mmemba ku lukiiko lwa Women in Diplomatic Service, [[:en:National_Enterprise_Corporation|National Enterprise Corporation]] [[Electricity Regulatory Authority|n’ekitongole ekivunaanyizibwa ku by’amasannyalaze]] ; Omubaka mu lukiiko lw’awamu olwa EU–ACP (1989–1995).<ref>{{Cite web |date=2025-04-05 |title=633730.pdf |url=https://library.oapen.org/bitstream/handle/20.500.12657/31253/633730.pdf?sequence=1&isAllowed=y |website=library.oapen.org}}</ref><ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> == Ebikontana == Kigambibwa nti Joan yagaana bannakibiina kya NRM okukozesa ekisenge mu [[:en:High_Commission_of_Uganda,_London|Uganda House]] (London) okutegeka ebikujjuko ebijaguza emyaka 24 egy’obufuzi bwabwe mu 2010. Era kigambibwa nti yawa omulimu ow'oluganda lwe ku kakiiko akakulu.<ref>{{Cite web |date=2021-01-24 |title=Museveni drawn into fight over London embassy |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/museveni-drawn-into-fight-over-london-embassy-1469432 |access-date=2025-04-04 |website=Monitor |language=en}}</ref> == Laba ne == * [[Joyce Kakuramatsi Kikafunda]] hk4ng53t1uv6j2g48ytjstgob0c4zfu 49964 49963 2026-05-07T15:31:46Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1346561556|Joan Rwabyomere]]" 49964 wikitext text/x-wiki '''Joan Rwabyomere''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] , [[:en:Business_woman|omusuubuzi]] era [[:en:Diplomat|omukungu]] nga yaliko [[:en:High_commissioner|High Commissioner]] wa Uganda mu [[:en:London|London]] ne [[Nigeria]] .Mu kiseera kino mmemba ku lukiiko olufuzi olwa [[Electricity Regulatory Authority]] (ERA).<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}</ref><ref>{{Cite web |title=Museveni picks new ambassadors |url=https://www.newvision.co.ug/news/1118180/museveni-picks-ambassadors |access-date=2025-04-05 |website=New Vision}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}</ref> == Okusoma kwe == Joan munnamateeka alina ebisaanyizo ng’alina [[:en:Master_of_Laws|Master of Laws]] (Hons) okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], [[:en:Master's_degree|Diguli eyookubiri]] mu [[:en:International_trade|by’obusuubuzi]] [[:en:Investment|n’okusiga ensimbi]] mu nsi yonna ne Masters mu [[:en:Business_administration|by’obusuubuzi]] mu kuddukanya [[:en:Oil|amafuta]] ne [[:en:Gas|ggaasi]].<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> == Emirimu gye == Joan yaliko [[:en:Deputy_Director-General|omumyuka wa Dayirekita omukulu]] [[:en:External_Security_Organisation|ow’ekitongole ky’ebyokwerinda eby’ebweru]] (ESO) nga tannalondebwa ku bwa [[:en:High_commissioner|Kaminsona]] wa Uganda e [[:en:London|London]] (2006 – 2013), ne mu [[Nigeria]] (2000 – 2005). Alina obumanyirivu bungi mu [[:en:Politics|byobufuzi]], [[:en:Management|enzirukanya y’emirimu]], [[:en:Diplomacy|obukungu]], [[:en:Business|bizinensi]] [[:en:Leadership|n’obukulembeze]] mu bitongole by’obwannannyini n’ebya gavumenti, ku mutendera gw’eggwanga, mu bitundu n’ensi yonna.<ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> Yali omukiise w’abakyala b’e [[Kabarole (disitulikit)|Kabarole]] mu lukiiko lwa National Resistance Council (1989–1996), [[:en:Minister_of_State|Minisita omubeezi]] ow’ebyobulimi (1995–1996), Dayirekita w’olukiiko lw’amasannyalaze mu Uganda (1989–1995); Ssentebe, Board of Directors, [[:en:Uganda_Civil_Aviation_Authority|Uganda Civil Aviation Authority]] (1989–1995),mmemba ku lukiiko lwa Women in Diplomatic Service, [[:en:National_Enterprise_Corporation|National Enterprise Corporation]] [[Electricity Regulatory Authority|n’ekitongole ekivunaanyizibwa ku by’amasannyalaze]] ; Omubaka mu lukiiko lw’awamu olwa EU–ACP (1989–1995).<ref>{{Cite web |date=2025-04-05 |title=633730.pdf |url=https://library.oapen.org/bitstream/handle/20.500.12657/31253/633730.pdf?sequence=1&isAllowed=y |website=library.oapen.org}}</ref><ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> == Ebikontana == Kigambibwa nti Joan yagaana bannakibiina kya NRM okukozesa ekisenge mu [[:en:High_Commission_of_Uganda,_London|Uganda House]] (London) okutegeka ebikujjuko ebijaguza emyaka 24 egy’obufuzi bwabwe mu 2010. Era kigambibwa nti yawa omulimu ow'oluganda lwe ku kakiiko akakulu.<ref>{{Cite web |date=2021-01-24 |title=Museveni drawn into fight over London embassy |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/museveni-drawn-into-fight-over-london-embassy-1469432 |access-date=2025-04-04 |website=Monitor |language=en}}</ref> == Laba ne == * [[Joyce Kakuramatsi Kikafunda]] == Ebijuliziddwa == mvl2rczlinhpn0ddf21i1yhjya6qkq0 49965 49964 2026-05-07T15:32:01Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1346561556|Joan Rwabyomere]]" 49965 wikitext text/x-wiki '''Joan Rwabyomere''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] , [[:en:Business_woman|omusuubuzi]] era [[:en:Diplomat|omukungu]] nga yaliko [[:en:High_commissioner|High Commissioner]] wa Uganda mu [[:en:London|London]] ne [[Nigeria]] .Mu kiseera kino mmemba ku lukiiko olufuzi olwa [[Electricity Regulatory Authority]] (ERA).<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}</ref><ref>{{Cite web |title=Museveni picks new ambassadors |url=https://www.newvision.co.ug/news/1118180/museveni-picks-ambassadors |access-date=2025-04-05 |website=New Vision}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}</ref> == Okusoma kwe == Joan munnamateeka alina ebisaanyizo ng’alina [[:en:Master_of_Laws|Master of Laws]] (Hons) okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], [[:en:Master's_degree|Diguli eyookubiri]] mu [[:en:International_trade|by’obusuubuzi]] [[:en:Investment|n’okusiga ensimbi]] mu nsi yonna ne Masters mu [[:en:Business_administration|by’obusuubuzi]] mu kuddukanya [[:en:Oil|amafuta]] ne [[:en:Gas|ggaasi]].<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> == Emirimu gye == Joan yaliko [[:en:Deputy_Director-General|omumyuka wa Dayirekita omukulu]] [[:en:External_Security_Organisation|ow’ekitongole ky’ebyokwerinda eby’ebweru]] (ESO) nga tannalondebwa ku bwa [[:en:High_commissioner|Kaminsona]] wa Uganda e [[:en:London|London]] (2006 – 2013), ne mu [[Nigeria]] (2000 – 2005). Alina obumanyirivu bungi mu [[:en:Politics|byobufuzi]], [[:en:Management|enzirukanya y’emirimu]], [[:en:Diplomacy|obukungu]], [[:en:Business|bizinensi]] [[:en:Leadership|n’obukulembeze]] mu bitongole by’obwannannyini n’ebya gavumenti, ku mutendera gw’eggwanga, mu bitundu n’ensi yonna.<ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> Yali omukiise w’abakyala b’e [[Kabarole (disitulikit)|Kabarole]] mu lukiiko lwa National Resistance Council (1989–1996), [[:en:Minister_of_State|Minisita omubeezi]] ow’ebyobulimi (1995–1996), Dayirekita w’olukiiko lw’amasannyalaze mu Uganda (1989–1995); Ssentebe, Board of Directors, [[:en:Uganda_Civil_Aviation_Authority|Uganda Civil Aviation Authority]] (1989–1995),mmemba ku lukiiko lwa Women in Diplomatic Service, [[:en:National_Enterprise_Corporation|National Enterprise Corporation]] [[Electricity Regulatory Authority|n’ekitongole ekivunaanyizibwa ku by’amasannyalaze]] ; Omubaka mu lukiiko lw’awamu olwa EU–ACP (1989–1995).<ref>{{Cite web |date=2025-04-05 |title=633730.pdf |url=https://library.oapen.org/bitstream/handle/20.500.12657/31253/633730.pdf?sequence=1&isAllowed=y |website=library.oapen.org}}</ref><ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> == Ebikontana == Kigambibwa nti Joan yagaana bannakibiina kya NRM okukozesa ekisenge mu [[:en:High_Commission_of_Uganda,_London|Uganda House]] (London) okutegeka ebikujjuko ebijaguza emyaka 24 egy’obufuzi bwabwe mu 2010. Era kigambibwa nti yawa omulimu ow'oluganda lwe ku kakiiko akakulu.<ref>{{Cite web |date=2021-01-24 |title=Museveni drawn into fight over London embassy |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/museveni-drawn-into-fight-over-london-embassy-1469432 |access-date=2025-04-04 |website=Monitor |language=en}}</ref> == Laba ne == * [[Joyce Kakuramatsi Kikafunda]] == Ebijuliziddwa == <references /> qnfcjm409g092bmrr4qqj8ttwhmja2a 49966 49965 2026-05-07T15:37:55Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1346561556|Joan Rwabyomere]]" 49966 wikitext text/x-wiki '''Joan Rwabyomere''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] , [[:en:Business_woman|omusuubuzi]] era [[:en:Diplomat|omukungu]] nga yaliko [[:en:High_commissioner|High Commissioner]] wa Uganda mu [[:en:London|London]] ne [[Nigeria]] .Mu kiseera kino mmemba ku lukiiko olufuzi olwa [[Electricity Regulatory Authority]] (ERA).<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}</ref><ref>{{Cite web |title=Museveni picks new ambassadors |url=https://www.newvision.co.ug/news/1118180/museveni-picks-ambassadors |access-date=2025-04-05 |website=New Vision}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}</ref> == Okusoma kwe == Joan munnamateeka alina ebisaanyizo ng’alina [[:en:Master_of_Laws|Master of Laws]] (Hons) okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], [[:en:Master's_degree|Diguli eyookubiri]] mu [[:en:International_trade|by’obusuubuzi]] [[:en:Investment|n’okusiga ensimbi]] mu nsi yonna ne Masters mu [[:en:Business_administration|by’obusuubuzi]] mu kuddukanya [[:en:Oil|amafuta]] ne [[:en:Gas|ggaasi]].<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> == Emirimu gye == Joan yaliko [[:en:Deputy_Director-General|omumyuka wa Dayirekita omukulu]] [[:en:External_Security_Organisation|ow’ekitongole ky’ebyokwerinda eby’ebweru]] (ESO) nga tannalondebwa ku bwa [[:en:High_commissioner|Kaminsona]] wa Uganda e [[:en:London|London]] (2006 – 2013), ne mu [[Nigeria]] (2000 – 2005). Alina obumanyirivu bungi mu [[:en:Politics|byobufuzi]], [[:en:Management|enzirukanya y’emirimu]], [[:en:Diplomacy|obukungu]], [[:en:Business|bizinensi]] [[:en:Leadership|n’obukulembeze]] mu bitongole by’obwannannyini n’ebya gavumenti, ku mutendera gw’eggwanga, mu bitundu n’ensi yonna.<ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> Yali omukiise w’abakyala b’e [[Kabarole (disitulikit)|Kabarole]] mu lukiiko lwa National Resistance Council (1989–1996), [[:en:Minister_of_State|Minisita omubeezi]] ow’ebyobulimi (1995–1996), Dayirekita w’olukiiko lw’amasannyalaze mu Uganda (1989–1995); Ssentebe, Board of Directors, [[:en:Uganda_Civil_Aviation_Authority|Uganda Civil Aviation Authority]] (1989–1995),mmemba ku lukiiko lwa Women in Diplomatic Service, [[:en:National_Enterprise_Corporation|National Enterprise Corporation]] [[Electricity Regulatory Authority|n’ekitongole ekivunaanyizibwa ku by’amasannyalaze]] ; Omubaka mu lukiiko lw’awamu olwa EU–ACP (1989–1995).<ref>{{Cite web |date=2025-04-05 |title=633730.pdf |url=https://library.oapen.org/bitstream/handle/20.500.12657/31253/633730.pdf?sequence=1&isAllowed=y |website=library.oapen.org}}</ref><ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref>https://books.openedition.org/obp/136?lang=en</ref> == Ebikontana == Kigambibwa nti Joan yagaana bannakibiina kya NRM okukozesa ekisenge mu [[:en:High_Commission_of_Uganda,_London|Uganda House]] (London) okutegeka ebikujjuko ebijaguza emyaka 24 egy’obufuzi bwabwe mu 2010. Era kigambibwa nti yawa omulimu ow'oluganda lwe ku kakiiko akakulu.<ref>{{Cite web |date=2021-01-24 |title=Museveni drawn into fight over London embassy |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/museveni-drawn-into-fight-over-london-embassy-1469432 |access-date=2025-04-04 |website=Monitor |language=en}}</ref> == Laba ne == * [[Joyce Kakuramatsi Kikafunda]] == Ebijuliziddwa == <references /> 6xa5rnv0qyoyaptntar39zqe1zh6esq 49967 49966 2026-05-07T15:38:28Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1346561556|Joan Rwabyomere]]" 49967 wikitext text/x-wiki {{Databox}}   '''Joan Rwabyomere''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]] nga [[:en:Lawyer|munnamateeka]] , [[:en:Business_woman|omusuubuzi]] era [[:en:Diplomat|omukungu]] nga yaliko [[:en:High_commissioner|High Commissioner]] wa Uganda mu [[:en:London|London]] ne [[Nigeria]] .Mu kiseera kino mmemba ku lukiiko olufuzi olwa [[Electricity Regulatory Authority]] (ERA).<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}</ref><ref>{{Cite web |title=Museveni picks new ambassadors |url=https://www.newvision.co.ug/news/1118180/museveni-picks-ambassadors |access-date=2025-04-05 |website=New Vision}}</ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}</ref> == Okusoma kwe == Joan munnamateeka alina ebisaanyizo ng’alina [[:en:Master_of_Laws|Master of Laws]] (Hons) okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]], [[:en:Master's_degree|Diguli eyookubiri]] mu [[:en:International_trade|by’obusuubuzi]] [[:en:Investment|n’okusiga ensimbi]] mu nsi yonna ne Masters mu [[:en:Business_administration|by’obusuubuzi]] mu kuddukanya [[:en:Oil|amafuta]] ne [[:en:Gas|ggaasi]].<ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> == Emirimu gye == Joan yaliko [[:en:Deputy_Director-General|omumyuka wa Dayirekita omukulu]] [[:en:External_Security_Organisation|ow’ekitongole ky’ebyokwerinda eby’ebweru]] (ESO) nga tannalondebwa ku bwa [[:en:High_commissioner|Kaminsona]] wa Uganda e [[:en:London|London]] (2006 – 2013), ne mu [[Nigeria]] (2000 – 2005). Alina obumanyirivu bungi mu [[:en:Politics|byobufuzi]], [[:en:Management|enzirukanya y’emirimu]], [[:en:Diplomacy|obukungu]], [[:en:Business|bizinensi]] [[:en:Leadership|n’obukulembeze]] mu bitongole by’obwannannyini n’ebya gavumenti, ku mutendera gw’eggwanga, mu bitundu n’ensi yonna.<ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref> Yali omukiise w’abakyala b’e [[Kabarole (disitulikit)|Kabarole]] mu lukiiko lwa National Resistance Council (1989–1996), [[:en:Minister_of_State|Minisita omubeezi]] ow’ebyobulimi (1995–1996), Dayirekita w’olukiiko lw’amasannyalaze mu Uganda (1989–1995); Ssentebe, Board of Directors, [[:en:Uganda_Civil_Aviation_Authority|Uganda Civil Aviation Authority]] (1989–1995),mmemba ku lukiiko lwa Women in Diplomatic Service, [[:en:National_Enterprise_Corporation|National Enterprise Corporation]] [[Electricity Regulatory Authority|n’ekitongole ekivunaanyizibwa ku by’amasannyalaze]] ; Omubaka mu lukiiko lw’awamu olwa EU–ACP (1989–1995).<ref>{{Cite web |date=2025-04-05 |title=633730.pdf |url=https://library.oapen.org/bitstream/handle/20.500.12657/31253/633730.pdf?sequence=1&isAllowed=y |website=library.oapen.org}}</ref><ref name=":0">{{Cite web |last=NA |first=Super |date=2024-07-28 |title=Authority Members |url=https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members |access-date=2025-04-04 |website=www.era.go.ug |language=en-gb}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFNA2024">NA, Super (2024-07-28). [https://www.era.go.ug/index.php/about-us/authority/current-members "Authority Members"]. ''www.era.go.ug''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref name=":1">{{Cite web |title=Rwabyomere Appointed Ambassador |url=https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador |access-date=2025-04-04 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://www.newvision.co.ug/news/1035544/rwabyomere-appointed-ambassador "Rwabyomere Appointed Ambassador"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">2025-04-04</span></span>.</cite></ref><ref>https://books.openedition.org/obp/136?lang=en</ref> == Ebikontana == Kigambibwa nti Joan yagaana bannakibiina kya NRM okukozesa ekisenge mu [[:en:High_Commission_of_Uganda,_London|Uganda House]] (London) okutegeka ebikujjuko ebijaguza emyaka 24 egy’obufuzi bwabwe mu 2010. Era kigambibwa nti yawa omulimu ow'oluganda lwe ku kakiiko akakulu.<ref>{{Cite web |date=2021-01-24 |title=Museveni drawn into fight over London embassy |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/museveni-drawn-into-fight-over-london-embassy-1469432 |access-date=2025-04-04 |website=Monitor |language=en}}</ref> == Laba ne == * [[Joyce Kakuramatsi Kikafunda]] == Ebijuliziddwa == <references /> 6jg6jnr83ev8jgi63vzppji82nk9gdg Leader of Opposition 0 13290 49957 2026-05-07T15:23:25Z Musuuza 11013 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1351777711|Leader of the Opposition (Uganda)]]" 49957 wikitext text/x-wiki   Mu [[Yuganda|Uganda]], '''Leader of the Opposition''' (LOP) ye mukulembeze w'ekibiina [[:en:Political_party|ky'ebyobufuzi]] ekisinga obunene mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ekitali mu [[:en:Executive_(government)|gavumenti]]. [[:en:Leader_of_the_Opposition|Omukulembeze w’oludda oluvuganya]] alonda era n’akulembera [[:en:Shadow_cabinet|kabineti endala ey’ekisiikirize]] ng’omulimu gwayo kwe kusomooza, okufuga n'okufulumya endowooza ku bikolwa bya gavumenti n’amateeka agateesebwa ku mwaliiro gwa Palamenti. Omukulembeze w'oludda oluvuganya mu kiseera kino ye [[Joel Ssenyonyi]] owa [[National Unity Platform]] . == Ebyafaayo by’oludda oluvuganya mu Palamenti ya Uganda == === Nga Obwetwaze tebunnafunika === Oluvannyuma lwa Uganda okufugibwa amawanga mu mwaka gwa 1894 nga [[:en:Uganda_Protectorate|Bungereza Protectorate]], abafuzi Abangereza baatandikawo olukiiko [[:en:Uganda_Legislative_Council|olufuzi olwa Legislative Council]] (Legco) mu mwaka gwa 1921, ng’omulimu gwayo okutwalira awamu omukulu gwali gwa kuteekawo mateeka agasaanira. <ref>{{Cite web |title=History of Parliament |url=http://www.parliament.go.ug/index.php/about-parliament/history-of-parliament |access-date=2016-09-09 |website=www.parliament.go.ug}}</ref> <ref name=":0">{{Cite news|url=http://www.monitor.co.ug/artsculture/Reviews/691232-1268540-12jqh8uz/index.html|title=Tracing the origin of the uganda Legislative Council|newspaper=Daily Monitor|language=en-UK|access-date=2016-10-18}}</ref> Kyokka, mu mwaka gwa 1945, bannayuganda enzaalwa 3 abaasooka ne bakkirizibwa okubeera abakiise mu Legislative council (Legco). <ref name=":0" /> Olutalo lw’okwefuga bwe lweyongera ku ntandikwa y’emyaka gya 1950, oludda oluvuganya mu Legco lwatandika okuvaayo. Mu mwaka gwa1958, [[:en:1958_Ugandan_general_election|okulonda kw'ababaka ba palamenti obutereevu okwasooka]] kwakolebwa, era ekifo kya "Omukulembeze w'oludda oluvuganya" ne kiteekebwawo mu butongole. Ekisinga okweraliikiriza ab’oludda oluvuganya mu myaka gino kwe kuteekateeka eggwanga okufuna obwetwaze, omuli n’okuwandiika ssemateeka w’eggwanga asaanira. Mu Gwokusatu 1960, [[Milton Obote]] yafuuka pulezidenti eyasooka mu kibiina kya [[Uganda People's Congress]] (UPC), ekyatandikibwawo okuva mu kwegatta kw'ekibiina kya [[:en:Uganda_National_Congress|Uganda National Congress]] (UNC) n'ekibiina kya Uganda People's Union (UPU). <ref name="upcparty.net">{{Cite web |title=UPC ..::{{!}}::.. Uganda Peoples Congress |url=http://www.upcparty.net/upcparty/roots_rubaihayo.htm |access-date=2016-10-18 |website=www.upcparty.net}}</ref> Omukolo guno gwayongera okunyweza ekifo kya Obote mu byobufuzi by’eggwanga. Oluvannyuma [[:en:1961_Ugandan_general_election|lw'okulonda kwa bonna okwa 1961]] okusobozesa Legco okukyusibwa n'efuulibwa "National Assembly" n'okulaba [[Ekibiina kya Democratic Party(Uganda)|ekibiina kya Democratic Party]] (DP) nga kigenda mu buyinza, Obote yafuuka Omukulembeze w'oludda oluvuganya gavumenti mu Uganda eyasooka. <ref name="upcparty.net" /> Nga 1 Ogwokusatu 1962, omukulembeze wa DP [[Benedicto Kiwanuka|Ben Kiwanuka]] yafuuka [[Ssaabaminisita wa Uganda|Katikkiro wa Uganda]] eyasooka . <ref name=":1">{{Cite news|url=http://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1316143/ben-kiwanuka-led-uganda-internal-self-government|title=Ben Kiwanuka led Uganda to internal self-government|newspaper=www.newvision.co.ug|access-date=2016-10-18}}</ref> Ebyembi nga wayise emyezi ebiri, DP yafiirwa obuyinza mu [[:en:1962_Ugandan_general_election|kulonda kwa bonna okw'omwaka gwa 1962]], ekibiina kya Obote ekya UPC mwe kyawangulira nga kiyambibwako ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY) mu [[Buganda]] . <ref name=":1" /> Mu Gwokutaano 1962, Obote yafuuka Katikkiro ow'okubiri era Olukiiko lw'eggwanga ne lufuulibwa Palamenti. Oluvannyuma, Milton Obote yafuuka [[President of Uganda|Pulezidenti wa Uganda]] omukulu eyasooka okuva mu mwaka gwa 1966 okutuuka mu mwaka gwa 1971. <ref>{{Cite web |title=President Apollo Milton Obote {{!}} State House Uganda |url=http://www.statehouse.go.ug/past-presidents/president-apollo-milton-obote |access-date=2016-09-09 |website=www.statehouse.go.ug}}</ref> === Oluvannyuma lw’okwefuga === Mu myaka ena egyasooka bukya yeefuga (1962–1966), DP kye kyali ekibiina kyokka ekyali ku ludda oluvuganya n'okuwakanya Gavumenti mu bifo byabo abawakanya mu Palamenti, era ekibiina kino tekyalina kukoma ku kulwanyisa butali bwenkanya bwa gavumenti y’omukago eya UPC-KY wabula n’okubeerawo kwakyo. Omukulembeze w’oludda oluvuganya mu kiseera ekyo yali [[:en:Basil_Kiiza_Bataringaya|Basil Kiiza Bataringaya]], eyali omuwandiisi omukulu owa DP mu kiseera ekyo, ng’ava mu maserengeta ga Uganda mu kitundu ekyali kimanyiddwa mu kiseera ekyo nga kyali, [[Bushenyi (disitulikit)|disitulikiti y’e Bushenyi]] . Wabula oluvannyuma lw’okusazaamu Ssemateeka w'omwaka gwa 1962 mu Palamenti n’okugwa kw’omukago gwa UPC ne KY mu Gwokutaano 1964, Bataringaya yasomoka n’agenda mu UPC n’ababaka banne aba DP abawerako, n’aleka ab’oludda oluvuganya nga bakendedde nnyo. Wakati w'omwaka gwa 1964 ne 1971, Omukulembeze w’oludda oluvuganya yali Alex Latim okuva [[Gulu|e Gulu]], eyadda mu bigere bya Bataringaya n’afuuka ssaabawandiisi wa DP. Mu myaka egyaddirira, Latim ng’ali wamu ne banne mu kibiina kya DP n’abamu ku ba KY ne UPC abaali bavudde ku ludda oluvuganya, baagenda mu maaso n’okukiikirira ab’oludda oluvuganya. Ab’oludda oluvuganya baawakanya nnyo amateeka amakambwe agakwata ku kusiba abantu agaali gateekeddwa mu ggwanga,obulyake n'obulyazaamanya obwali butandise okulabika mu gavumenti ya Obote, n’okukyuka ensonga okugenda mu [[:en:One-party_rule|nfuga y’ekibiina ekimu]] . === Okuzikirira n’okututumuka kwa Obote === [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] mu butuufu yalekera awo okukola okumala emyaka 8 General [[Idi Amin]] bwe yawamba obuyinza mu [[1971 Ugandan coup d'etat|kuwamba gavumenti mu Ogwoluberyeberye 1971]] . Gavumenti ya Amin yasinga kwagala kufuga ng’eyita mu biragiro n’okulangirira kw’amagye buli kiseera. N’ekyavaamu, bannabyabufuzi ba UPC ne DP abasinga baagenda mu nkukutu oba ne bakuuma ekifo ekitono ennyo, ate abalala ne baddukira mu buwanganguse. Obote yennyini yadduka n'agenda e [[Tanzania]] . <ref>{{Cite web |title=President Idi Amin Dada (Field Marshall) {{!}} State House Uganda |url=http://www.statehouse.go.ug/past-presidents/president-idi-amin-dada-field-marshall |access-date=2016-09-09 |website=www.statehouse.go.ug}}</ref> Oluvanyuma lw’okusuula gavumenti ya Amin mu Gwokuna mu mwaka gwa 1979 amagye ga Tanzania n’abamu ku Bannayuganda abaali mu buwanganguse, Palamenti yazzibwawo wansi w’erinnya lya National Consultative Council (NCC), ng’obuvunaanyizibwa bwayo tebukoma ku kussaawo mateeka mapya eri eggwanga lino, wabula n’okulabirira abafuzi mu ngeri entegeke okusobola okutangira obufuzi bwa nnakyemalira okuddamu okubaawo. Kyokka NCC teyayawulamu njuyi za "gavumenti" ne "oludda oluvuganya". Mu kifo ky’ekyo, kyakola ng’ekibiina ekigatta ebibiina ebingi wansi w’ekibiina [[:en:Uganda_National_Liberation_Front|kya Uganda National Liberation Front]] (UNLF), ekyali kigenderera okutuuka ku nzikiriziganya ku buli nsonga ku musingi ogutali gwa ndowooza era ogutali gwa bibiina bya bufuzi. Okulonda okwasooka oluvannyuma lw’ameefuga kwaliwo mu [[Okulonda kwa bonna okwa Uganda 1980|Gwekkumineebiri omwaka gwa1980]], Obote ne UPC mu kaseera ako baalondebwa okudda mu buyinza. Wadde ebyava mu kulonda byavuganyizibwa nnyo, omukulembeze wa DP Dr. [[Paul Ssemogerere (munnabyabufuzi)|Paul Kawanga Ssemogerere]] ne babaka banne aba DP tebaayagala kutuula mu ntebe z’oludda oluvuganya. Dr. Ssemogerere bwatyo n'afuuka omukulembeze w'oludda oluvuganya gavumenti ow'okutaano mu Uganda. Ab’oludda oluvuganya bavumirira mu ddoboozi ery’omwanguka ebbanja lya Uganda ery’ebweru, obutali butebenkevu mu bulambalamba n’okutyoboola eddembe ly’obuntu ery’omusingi erya Bannayuganda aba bulijjo. Bano era kigambibwa nti basaasira ebibiina by’abayeekera ebisinga mu [[:en:Luwero_Triangle|Luweero Triangle]], omuli ekibiina kya [[National Resistance Movement]] (NRM) ekikulemberwa omukulembeze w’eggwanga [[Yoweri Museveni|Yoweri Kaguta Museveni]], ekibiina kya Uganda Freedom Movement (UFM) ekikulemberwa Andrew Kayira, n’ekibiina kya Uganda Freedom Fighters (UFF) ekikulemberwa Robert Serumaga. === Okuzikirira kwa Obote okw'omulundi ogwokubiri n'okututumuka kwa NRM === Mu Gwomusanvu 1985, Milton Obote ne gavumenti ye eyookubiri eya UPC baddamu okusuulibwa mu [[:en:1985_Ugandan_coup_d'état|buwambe obw’amagye]] obwakulemberwa General [[Tito Okello|Tito Okello Lutwa]], naye eyaggalawo Palamenti. Wabula oluvannyuma lwa NRM okuwamba obuyinza oluvannyuma lw’emyezi mukaaga, yaddamu okuggulwawo mu Gwokubiri 1986 n’erinnya eppya erya National Resistance Council (NRC), nga wayise omwezi gumu bukya NRM ewamba obuyinza. Nga bwe kyali mu NCC okuva mu mwaka gwa 1979 okutuuka mu 1980, tewaaliwo kuvuganya mu butongole mu NRC. NRC mu kusooka yali kitongole kya NRM eky’oku ntikko eky’enkola mu kiseera [[:en:Ugandan_Bush_War|ky’olutalo lwa Uganda Bush]], era nga kye kibiina kye kimu ekyakola Palamenti, nga kikuuma erinnya lya NRC. Oluvannyuma lw'okulonda kwa [[:en:1996_Ugandan_presidential_election|pulezidenti]] ne [[:en:1996_Ugandan_parliamentary_election|palamenti]] okwaliwo mu mwaka gwa 1996, NRC yakyusibwa erinnya lya Palamenti, kyokka okutuusa mu mwaka gwa 2006, yategeeza nti Palamenti ne Uganda yonna bikolera wansi [[:en:One-party_state|w'eggwanga ery'ekibiina ekimu]] era nga kye kifuga ebibiina byonna ebisigadde eriyitibwa "Movement System" oluvannyuma eryali ligenda okunnyonnyolwa mu kkooti enkulu [[:en:One-party_state|ng'eggwanga ery'ekibiina ekimu]] . N’ekyavaamu, tewaaliwo [[:en:Parliamentary_opposition|ludda luvuganya lwa palamenti]] (era bwe kityo tewali [[:en:Leader_of_the_Opposition|Mukulembeze wa ludda oluvuganya]] eyakkirizibwa mu butongole ) mu Palamenti okuva mu Gwomusanvu 1985 okutuuka mu Gwokutaano 2006. === Okuddayo ku nkola y’ebibiina ebingi === Ebyakola ng’oludda oluvuganya mu kiseera kino byali bibiina nga Young Parliamentary Group ne Parliamentary Forum (PAFO). Olw’okunyigirizibwa mu ggwanga n’ensi yonna, pulezidenti Museveni yawaliriziddwa okuggulawo ekifo ky’ebyobufuzi mu Uganda. Mu mwaka gwa 2005, [[:en:2005_Ugandan_multi-party_referendum|akalulu]] kaakolebwa okufuula Uganda demokulasiya ey’ebibiina ebingi, era abalonzi 92% ne bakuba akalulu okudda mu byobufuzi eby’ebibiina ebingi. Bw’atyo [[:en:2006_Ugandan_general_election|okulonda kwa bonna okw'omwaka gwa 2006]] kwe kwasooka okulonda kw’ebibiina ebingi mu myaka 20. Mu kulonda kuno, [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|ekibiina kya Forum for Democratic Change]] (FDC) kye kyavaayo ng’ekibiina ekikulu eky’oludda oluvuganya gavumenti. Oluvannyuma, Prof. [[Morris Ogenga Latigo]] okuva e Acholi yafuuka omukulembeze ow’omukaaga ow’oludda oluvuganya mu Palamenti ya Uganda ey’omunaana. Ng’omubaka wa Palamenti ow’essaza ly’e Agago, Prof. Latigo yakulembera ab’oludda oluvuganya mu lukiiko mu kiseera nga bannabyabufuzi mu Uganda bakyawuguka olw’ebizibu ebyava mu nkola ya Movement System, nga bammemba bakolera ku bulung’amu bwa ssekinnoomu. Okukyuka okuva ku nkola eyo okudda mu bwesigwa n’empisa ebibiina ebingi bye byetaaga kyali kizibu era kyalaga okusoomoozebwa okungi obukulembeze bwa Latigo kwe bwayolekagana nakwo mu Palamenti ey’omunaana. Prof. Latigo teyasobola kutuuka mu Palamenti ey'omwenda oluvannyuma lw'okwetegekera kampeyini z'okulonda okwali okw'amaanyi okwatwala obukulembeze mu bitundu ebimu eby'enkola y'okulonda n'aleka ye n'abawagizi be nga bakaaba. Oluvannyuma lw’okulonda kwa Pulezidenti ne Palamenti okwaliwo mu Gwokubiri 2011, Nathan Nandala Mafabi yafuuka omukulembeze w’oludda oluvuganya ow’omusanvu, nga wayise emyaka mukaaga bukya ebyobufuzi by’ebibiina ebingi bikomyewo mu bufuzi bwa Museveni. Owek. Mafabi yasoomoozebwa okukulembera oludda oluvuganya abatono nga balwanyisa ababaka ba NRM abangi mu buyinza. Wabula mu myaka ebiri gye yamala mu ntebe, Owek. Mafabi yalaba ng’ayita mu buwanguzi obw’ekitalo naddala mu biva mu mateeka nga mu bino mwe mwalimu ebbago ebbiri eryavuganyizibwako ennyo, kwe kugamba ebbago ly’etteeka erikwata ku kuddukanya entegeka z’abantu n’etteeka erilwanyisa okukukusa ssente. Kyokka Owek. Mafabi teyasobola kumalako kisanja kya myaka etaano ekijjuvu mu ofiisi. Okwekenneenya okw’ekiragiro okwajja oluvannyuma lw’emyaka ebiri n’ekitundu kwamulabya ng’ava mu ofiisi wakati mu bunkenke obw’amaanyi okusinga kwazannyibwa mu mawulire. Obunkenke mu mawulire bwava ku kuvuganya ku bwa Pulezidenti bw’ekibiina kya FDC Party okwavuganyizibwako ennyo Owek. Nandala Mafabi, omukulembeze w’oludda oluvuganya gavumenti ne (Rtrd) Major General Mugisha Muntu ye yalangirirwa ng’omuwanguzi w’empaka zino. Mafabi yasoomooza ebyava mu kulonda ng’ayita mu nsengeka z’ekibiina era enkaayana ne zifuuka ensonga y’emikutu gy’amawulire ezibuguma ekyaviirako omulembe omuzibu ogw’obukulembeze mu kibiina. Mu kukola okwekkenneenya obukulembeze bwa palamenti wakati mu banga ly'ekisanja, Pulezidenti w'ekibiina kya FDC, Gen. Mugisha Muntu yaddira Hon. Mafabi mu bigere n'assaamu Hon. Philip [[:en:Wafula_Oguttu|Wafula Oguttu]], Omubaka wa Bukoli Central, okuweereza mu kiseera ekisigadde eky'ekisanja == Olukalala lw’abakulembeze b’oludda oluvuganya == {| class="wikitable sortable" !# # 1999 . ! Erinnya ! Ekifaananyi ! colspan="2" | Okujjaganya ! Yayingidde ofiisi ! Yava mu ofiisi |- | 1. 1. | [[Milton Obote|Milton Obote, omuwandiisi w’ebitabo]] |[[File:Obote_cropped.png|116x116px]]| {{Full party name with color|Uganda People's Congress}} | Omwezi Ogw’okuna 1961 | Omwezi Ogw’okuna 1962 |- | 2. 2. | Basil Kiiza Bataringaya |[[File:Basil_Kiiza_Bataringaya,_1964.jpg|133x133px]]| {{Full party name with color|Democratic Party (Uganda)}} | Omwezi Ogw’okuna 1962 | 1964. Omuwandiisi w’ebitabo |- | 3. 3. | Alexander Alija Latim, omuwandiisi w’ebitabo || {{Full party name with color|Democratic Party (Uganda)}} | 1964. Omuwandiisi w’ebitabo | 1971. Omuwandiisi w’ebitabo |- | colspan="7" style="text-align:center" | ''Ekifo kyali kikalu okuva mu mwaka gwa 1971 okutuuka mu Ogwekkumineebiri 1980'' |- | 4. 4. | [[Paul Ssemogerere (munnabyabufuzi)|Paul K. Ssemogerere, omuwandiisi w’ebitabo]] |[[File:Paul_Kawanga_Ssemogerere_(cropped).jpg|119x119px]]| {{Full party name with color|Democratic Party (Uganda)}} | Ogwekkumineebiri 1980 | Omwezi Ogw’omusanvu 1985 |- | colspan="7" style="text-align:center" | ''Eggwanga ery’ekibiina kimu okuva mu Gwomusanvu 1985 okutuuka mu mwaka gwa 2006'' |- | 5. 5. | [[Morris Ogenga Latigo|Morris Ogenga Latigo, omusajja omulala]] |[[File:Professor_Ogenga_Latigo_(cropped).jpg|119x119px]]| {{Full party name with color|Forum for Democratic Change}} | 2006 | 2010 |- | 6. 6. | [[Nandala Mafabi|Nathan Nandala Mafabi, omusajja omulala]] |[[File:Nandala_Mafabi_Nathan_James.jpg|100x100px]]| {{Full party name with color|Forum for Democratic Change}} | 2011 | 2013 |- | 7. 7. | [[Phillip Wafula Ogutu|Philip Wafula Oguttu]] || {{Full party name with color|Forum for Democratic Change}} | 2013. | 2015 |- | 8. | [[Winnie Kiiza]] |[[File:Winnie_Kiiza.jpg|147x147px]]| {{Full party name with color|Forum for Democratic Change}} | 2015 | 2018 |- | 9. 9. | [[Betty Aol Ochan|Betty Aol Ochan, omuwandiisi w’ebitabo]] |[[File:Betty_Aol_Ocan.jpg|120x120px]]| {{Full party name with color|Forum for Democratic Change}} | 2018 | 2021 |- | 10. | [[Mathias Mpuuga]] |[[File:Mathias_Mpuuga.jpg|113x113px]]| {{Full party name with color|National Unity Platform}} | 2021. | 2024 |- | 11. | [[Joel Ssenyonyi]] |[[File:Ssenyonyi_Joel_Besekezi.jpg|118x118px]]| {{Full party name with color|National Unity Platform}} | 2024 | ''Kaakano'' |} == Ebijuliziddwa == {{Reflist}}7. "Basil Bataringaya, taata w'oludda oluvuganya era oluwakanya" [https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-father-opposition-cross-overs https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1300054/basil-bataringaya-taata-oludda] oluvuganya-okusalako March 7, 2012 [[Category:Pages with unreviewed translations]] df9rz59ezrlandnwzx5avyqnfcttygk Neo Masisi 0 13291 49974 2026-05-07T15:57:26Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1308332381|Neo Masisi]]" 49974 wikitext text/x-wiki '''Neo Jane Masisi'''<ref>{{Cite web |last=Mandhry |first=Eddie |date=11 June 2019 |title=President Mokgweetsi Masisi of Botswana visits Yale |url=https://news.yale.edu/2019/06/11/president-mokgweetsi-masisi-botswana-visits-yale |access-date=9 August 2019 |website=Yale News |publisher=Yale University}}</ref> era amanyiddwa nga '''Mma Atsile''' ye yali [[:en:First_Lady_of_Botswana|Mukyala w'omukulembeze ly'a Botswana]] [[:en:President_(government_title)|Pulezidenti]] [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]]<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}</ref> 3d64y2b5kjcapn7hkol1q044375mk1c 49975 49974 2026-05-07T15:57:55Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1308332381|Neo Masisi]]" 49975 wikitext text/x-wiki '''Neo Jane Masisi'''<ref>{{Cite web |last=Mandhry |first=Eddie |date=11 June 2019 |title=President Mokgweetsi Masisi of Botswana visits Yale |url=https://news.yale.edu/2019/06/11/president-mokgweetsi-masisi-botswana-visits-yale |access-date=9 August 2019 |website=Yale News |publisher=Yale University}}</ref> era amanyiddwa nga '''Mma Atsile''' ye yali [[:en:First_Lady_of_Botswana|Mukyala w'omukulembeze ly'a Botswana]] [[:en:President_(government_title)|Pulezidenti]] [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]]<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}</ref> == Obulamu ku bubwe == gdi91364v9riffm605monfjqj43j39r 49976 49975 2026-05-07T16:01:24Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1308332381|Neo Masisi]]" 49976 wikitext text/x-wiki '''Neo Jane Masisi'''<ref>{{Cite web |last=Mandhry |first=Eddie |date=11 June 2019 |title=President Mokgweetsi Masisi of Botswana visits Yale |url=https://news.yale.edu/2019/06/11/president-mokgweetsi-masisi-botswana-visits-yale |access-date=9 August 2019 |website=Yale News |publisher=Yale University}}</ref> era amanyiddwa nga '''Mma Atsile''' ye yali [[:en:First_Lady_of_Botswana|Mukyala w'omukulembeze ly'a Botswana]] [[:en:President_(government_title)|Pulezidenti]] [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]]<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}</ref> == Obulamu ku bubwe == Neo Jane Masisi yazaalibwa mu Gwekkuminoogumu 1971 mu kibuga [[:en:Francistown|Francistown]], nga ye mukulu mu baana mukaaga aba Baruki ne Irene Maswabi. Bazadde be bombi baali baatikkirwa mu yunivasite. Yakula n’asomera e [[:en:Gaborone|Gaborone]], bazadde be gye baali bakolera. 6lutqsu53vszkjjgiucq4dgci7lfr7n 49977 49976 2026-05-07T16:03:46Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1308332381|Neo Masisi]]" 49977 wikitext text/x-wiki '''Neo Jane Masisi'''<ref>{{Cite web |last=Mandhry |first=Eddie |date=11 June 2019 |title=President Mokgweetsi Masisi of Botswana visits Yale |url=https://news.yale.edu/2019/06/11/president-mokgweetsi-masisi-botswana-visits-yale |access-date=9 August 2019 |website=Yale News |publisher=Yale University}}</ref> era amanyiddwa nga '''Mma Atsile''' ye yali [[:en:First_Lady_of_Botswana|Mukyala w'omukulembeze ly'a Botswana]] [[:en:President_(government_title)|Pulezidenti]] [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]]<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}</ref> == Obulamu ku bubwe == Neo Jane Masisi yazaalibwa mu Gwekkuminoogumu 1971 mu kibuga [[:en:Francistown|Francistown]], nga ye mukulu mu baana mukaaga aba Baruki ne Irene Maswabi. Bazadde be bombi baali baatikkirwa mu yunivasite. Yakula n’asomera e [[:en:Gaborone|Gaborone]], bazadde be gye baali bakolera.<ref name="UN">[https://web.archive.org/web/20190809140926/https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf "Staff corner - Profile"] (PDF). ''UN Staff Voice''. No.&nbsp;6. June 2018. pp.&nbsp;36–39. Archived from [https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf the original] (PDF) on 9 August 2019. Retrieved 9 August 2019.</ref><ref>[https://dailynews.gov.bw/news-detail/41821 "Puisanyo le Mma Atsile"]. ''Botswana Daily News'' (in Tswana). 3 April 2018. Retrieved 9 August 2019.</ref> 9p3jj7fusbgbco0nqd3lgoc4025y2ou 49978 49977 2026-05-07T16:04:28Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1308332381|Neo Masisi]]" 49978 wikitext text/x-wiki '''Neo Jane Masisi'''<ref>{{Cite web |last=Mandhry |first=Eddie |date=11 June 2019 |title=President Mokgweetsi Masisi of Botswana visits Yale |url=https://news.yale.edu/2019/06/11/president-mokgweetsi-masisi-botswana-visits-yale |access-date=9 August 2019 |website=Yale News |publisher=Yale University}}</ref> era amanyiddwa nga '''Mma Atsile''' ye yali [[:en:First_Lady_of_Botswana|Mukyala w'omukulembeze ly'a Botswana]] [[:en:President_(government_title)|Pulezidenti]] [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]]<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}</ref> == Obulamu ku bubwe == Neo Jane Masisi yazaalibwa mu Gwekkuminoogumu 1971 mu kibuga [[:en:Francistown|Francistown]], nga ye mukulu mu baana mukaaga aba Baruki ne Irene Maswabi. Bazadde be bombi baali baatikkirwa mu yunivasite. Yakula n’asomera e [[:en:Gaborone|Gaborone]], bazadde be gye baali bakolera.<ref name="UN">[https://web.archive.org/web/20190809140926/https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf "Staff corner - Profile"] (PDF). ''UN Staff Voice''. No.&nbsp;6. June 2018. pp.&nbsp;36–39. Archived from [https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf the original] (PDF) on 9 August 2019. Retrieved 9 August 2019.</ref><ref>[https://dailynews.gov.bw/news-detail/41821 "Puisanyo le Mma Atsile"]. ''Botswana Daily News'' (in Tswana). 3 April 2018. Retrieved 9 August 2019.</ref> Yawasa Mokgweetsi Masisi mu 2002; balina omwana omuwala ayitibwa Atsile. pkzsihujb7n2oesig74fvahov25gw88 49979 49978 2026-05-07T16:04:58Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1308332381|Neo Masisi]]" 49979 wikitext text/x-wiki '''Neo Jane Masisi'''<ref>{{Cite web |last=Mandhry |first=Eddie |date=11 June 2019 |title=President Mokgweetsi Masisi of Botswana visits Yale |url=https://news.yale.edu/2019/06/11/president-mokgweetsi-masisi-botswana-visits-yale |access-date=9 August 2019 |website=Yale News |publisher=Yale University}}</ref> era amanyiddwa nga '''Mma Atsile''' ye yali [[:en:First_Lady_of_Botswana|Mukyala w'omukulembeze ly'a Botswana]] [[:en:President_(government_title)|Pulezidenti]] [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]]<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}</ref> == Obulamu ku bubwe == Neo Jane Masisi yazaalibwa mu Gwekkuminoogumu 1971 mu kibuga [[:en:Francistown|Francistown]], nga ye mukulu mu baana mukaaga aba Baruki ne Irene Maswabi. Bazadde be bombi baali baatikkirwa mu yunivasite. Yakula n’asomera e [[:en:Gaborone|Gaborone]], bazadde be gye baali bakolera.<ref name="UN">[https://web.archive.org/web/20190809140926/https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf "Staff corner - Profile"] (PDF). ''UN Staff Voice''. No.&nbsp;6. June 2018. pp.&nbsp;36–39. Archived from [https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf the original] (PDF) on 9 August 2019. Retrieved 9 August 2019.</ref><ref>[https://dailynews.gov.bw/news-detail/41821 "Puisanyo le Mma Atsile"]. ''Botswana Daily News'' (in Tswana). 3 April 2018. Retrieved 9 August 2019.</ref> Yawasa Mokgweetsi Masisi mu 2002; balina omwana omuwala ayitibwa Atsile. == Emirimu gye == 1cfjcer4iylnhvk4a2k5x2l02tlc516 49980 49979 2026-05-07T16:09:06Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1308332381|Neo Masisi]]" 49980 wikitext text/x-wiki '''Neo Jane Masisi'''<ref>{{Cite web |last=Mandhry |first=Eddie |date=11 June 2019 |title=President Mokgweetsi Masisi of Botswana visits Yale |url=https://news.yale.edu/2019/06/11/president-mokgweetsi-masisi-botswana-visits-yale |access-date=9 August 2019 |website=Yale News |publisher=Yale University}}</ref> era amanyiddwa nga '''Mma Atsile''' ye yali [[:en:First_Lady_of_Botswana|Mukyala w'omukulembeze ly'a Botswana]] [[:en:President_(government_title)|Pulezidenti]] [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]]<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}</ref> == Obulamu ku bubwe == Neo Jane Masisi yazaalibwa mu Gwekkuminoogumu 1971 mu kibuga [[:en:Francistown|Francistown]], nga ye mukulu mu baana mukaaga aba Baruki ne Irene Maswabi. Bazadde be bombi baali baatikkirwa mu yunivasite. Yakula n’asomera e [[:en:Gaborone|Gaborone]], bazadde be gye baali bakolera.<ref name="UN">[https://web.archive.org/web/20190809140926/https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf "Staff corner - Profile"] (PDF). ''UN Staff Voice''. No.&nbsp;6. June 2018. pp.&nbsp;36–39. Archived from [https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf the original] (PDF) on 9 August 2019. Retrieved 9 August 2019.</ref><ref>[https://dailynews.gov.bw/news-detail/41821 "Puisanyo le Mma Atsile"]. ''Botswana Daily News'' (in Tswana). 3 April 2018. Retrieved 9 August 2019.</ref> Yawasa Mokgweetsi Masisi mu 2002; balina omwana omuwala ayitibwa Atsile. == Emirimu gye == Masisi [[:en:Accountant|mubalirizi wa bitabo]] . Yatendekebwa mu ttendekero eritendeka ababalirizi b'ebitabo ekya [[:en:Debswana|Debswana Diamond Company]] gye yafunira obwammemba mu kibiina kya [[:en:Chartered_Institute_of_Management_Accountants|Chartered Institute of Management Accountants]]. Okuva mu 2001 okutuuka mu 2004 yagenda mu maaso n’okusoma mu [[:en:De_Montfort_University|yunivasite ya De Montfort]] mu Bungereza, gye yafunira diguli ya [[:en:MBA|MBA]].<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ "President Masisi clarifies First Lady's role"]. ''Your Botswana''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 August</span> 2019</span>.</cite></ref> First Lady Neo Masisi mu 2019 yaweebwa Fellow Chartered Management Accountant nga Pulezidenti wa CIMA Mr Steven Swientozielskyj e Gaborone. <ref>{{Cite web |title=Daily News .:. : : Masisi credits CIMA for success |url=https://dailynews.gov.bw/news-detail/48018 |access-date=2021-05-17 |website=www.dailynews.gov.bw}}</ref> Mu 2004 yeegatta ku [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|kibiina ky'amawanga amagatte]], yasooka kukola ku kitebe ky'ekibiina ky'amawanga amagatte mu kibuga New York n'oluvannyuma mu kakiiko k'amawanga amagatte akavunaanyizibwa ku by'enfuna mu Afrika e Addis Ababa . <ref>{{Cite web |title=H.E. Mrs Neo Jane Masisi |url=https://www.africanchild.report/index.php/speakers/speaker/27-mrs-neo-jane-masisi |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20221021110159/https://www.africanchild.report/index.php/speakers/speaker/27-mrs-neo-jane-masisi |archive-date=2022-10-21 |access-date=2021-05-17 |website=www.africanchild.report |language=en-gb}}</ref> Era akoledde mu kibiina ky'amawanga amagatte mu [[Central African Republic]] . <ref name="UN" /> 1tf2ix20j6catlknd0m4v8b83hgv1ri 49981 49980 2026-05-07T16:11:40Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1308332381|Neo Masisi]]" 49981 wikitext text/x-wiki '''Neo Jane Masisi'''<ref>{{Cite web |last=Mandhry |first=Eddie |date=11 June 2019 |title=President Mokgweetsi Masisi of Botswana visits Yale |url=https://news.yale.edu/2019/06/11/president-mokgweetsi-masisi-botswana-visits-yale |access-date=9 August 2019 |website=Yale News |publisher=Yale University}}</ref> era amanyiddwa nga '''Mma Atsile''' ye yali [[:en:First_Lady_of_Botswana|Mukyala w'omukulembeze ly'a Botswana]] [[:en:President_(government_title)|Pulezidenti]] [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]]<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}</ref> == Obulamu ku bubwe == Neo Jane Masisi yazaalibwa mu Gwekkuminoogumu 1971 mu kibuga [[:en:Francistown|Francistown]], nga ye mukulu mu baana mukaaga aba Baruki ne Irene Maswabi. Bazadde be bombi baali baatikkirwa mu yunivasite. Yakula n’asomera e [[:en:Gaborone|Gaborone]], bazadde be gye baali bakolera.<ref name="UN">[https://web.archive.org/web/20190809140926/https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf "Staff corner - Profile"] (PDF). ''UN Staff Voice''. No.&nbsp;6. June 2018. pp.&nbsp;36–39. Archived from [https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf the original] (PDF) on 9 August 2019. Retrieved 9 August 2019.</ref><ref>[https://dailynews.gov.bw/news-detail/41821 "Puisanyo le Mma Atsile"]. ''Botswana Daily News'' (in Tswana). 3 April 2018. Retrieved 9 August 2019.</ref> Yawasa Mokgweetsi Masisi mu 2002; balina omwana omuwala ayitibwa Atsile. == Emirimu gye == Masisi [[:en:Accountant|mubalirizi wa bitabo]] . Yatendekebwa mu ttendekero eritendeka ababalirizi b'ebitabo ekya [[:en:Debswana|Debswana Diamond Company]] gye yafunira obwammemba mu kibiina kya [[:en:Chartered_Institute_of_Management_Accountants|Chartered Institute of Management Accountants]]. Okuva mu 2001 okutuuka mu 2004 yagenda mu maaso n’okusoma mu [[:en:De_Montfort_University|yunivasite ya De Montfort]] mu Bungereza, gye yafunira diguli ya [[:en:MBA|MBA]].<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ "President Masisi clarifies First Lady's role"]. ''Your Botswana''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 August</span> 2019</span>.</cite></ref> First Lady Neo Masisi mu 2019 yaweebwa Fellow Chartered Management Accountant, Pulezidenti wa CIMA mwami Steven Swientozielskyj e Gaborone.<ref>{{Cite web |title=Daily News .:. : : Masisi credits CIMA for success |url=https://dailynews.gov.bw/news-detail/48018 |access-date=2021-05-17 |website=www.dailynews.gov.bw}}</ref> Mu 2004 yeegatta ku [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|kibiina ky'amawanga amagatte]], yasooka kukola ku [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|kitebe ky'ekibiina ky'amawanga amagatte]] mu kibuga New York n'oluvannyuma mu kakiiko k'amawanga amagatte akavunaanyizibwa ku by'enfuna mu Afrika e Addis Ababa . <ref>{{Cite web |title=H.E. Mrs Neo Jane Masisi |url=https://www.africanchild.report/index.php/speakers/speaker/27-mrs-neo-jane-masisi |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20221021110159/https://www.africanchild.report/index.php/speakers/speaker/27-mrs-neo-jane-masisi |archive-date=2022-10-21 |access-date=2021-05-17 |website=www.africanchild.report |language=en-gb}}</ref> Era akoledde mu kibiina ky'amawanga amagatte mu [[Central African Republic]] . <ref name="UN" /> 3csn2za1t1zfcadhvxbvmzgh64i9ll7 49982 49981 2026-05-07T16:12:55Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1308332381|Neo Masisi]]" 49982 wikitext text/x-wiki '''Neo Jane Masisi'''<ref>{{Cite web |last=Mandhry |first=Eddie |date=11 June 2019 |title=President Mokgweetsi Masisi of Botswana visits Yale |url=https://news.yale.edu/2019/06/11/president-mokgweetsi-masisi-botswana-visits-yale |access-date=9 August 2019 |website=Yale News |publisher=Yale University}}</ref> era amanyiddwa nga '''Mma Atsile''' ye yali [[:en:First_Lady_of_Botswana|Mukyala w'omukulembeze ly'a Botswana]] [[:en:President_(government_title)|Pulezidenti]] [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]]<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}</ref> == Obulamu ku bubwe == Neo Jane Masisi yazaalibwa mu Gwekkuminoogumu 1971 mu kibuga [[:en:Francistown|Francistown]], nga ye mukulu mu baana mukaaga aba Baruki ne Irene Maswabi. Bazadde be bombi baali baatikkirwa mu yunivasite. Yakula n’asomera e [[:en:Gaborone|Gaborone]], bazadde be gye baali bakolera.<ref name="UN">[https://web.archive.org/web/20190809140926/https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf "Staff corner - Profile"] (PDF). ''UN Staff Voice''. No.&nbsp;6. June 2018. pp.&nbsp;36–39. Archived from [https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf the original] (PDF) on 9 August 2019. Retrieved 9 August 2019.</ref><ref>[https://dailynews.gov.bw/news-detail/41821 "Puisanyo le Mma Atsile"]. ''Botswana Daily News'' (in Tswana). 3 April 2018. Retrieved 9 August 2019.</ref> Yawasa Mokgweetsi Masisi mu 2002; balina omwana omuwala ayitibwa Atsile. == Emirimu gye == Masisi [[:en:Accountant|mubalirizi wa bitabo]] . Yatendekebwa mu ttendekero eritendeka ababalirizi b'ebitabo ekya [[:en:Debswana|Debswana Diamond Company]] gye yafunira obwammemba mu kibiina kya [[:en:Chartered_Institute_of_Management_Accountants|Chartered Institute of Management Accountants]]. Okuva mu 2001 okutuuka mu 2004 yagenda mu maaso n’okusoma mu [[:en:De_Montfort_University|yunivasite ya De Montfort]] mu Bungereza, gye yafunira diguli ya [[:en:MBA|MBA]].<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ "President Masisi clarifies First Lady's role"]. ''Your Botswana''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 August</span> 2019</span>.</cite></ref> First Lady Neo Masisi mu 2019 yaweebwa Fellow Chartered Management Accountant, Pulezidenti wa CIMA mwami Steven Swientozielskyj e Gaborone.<ref>{{Cite web |title=Daily News .:. : : Masisi credits CIMA for success |url=https://dailynews.gov.bw/news-detail/48018 |access-date=2021-05-17 |website=www.dailynews.gov.bw}}</ref> Mu 2004 yeegatta ku [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|kibiina ky'amawanga amagatte]], yasooka kukola ku [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|kitebe ky'ekibiina ky'amawanga amagatte]] mu kibuga New York n'oluvannyuma mu [[:en:United_Nations_Economic_Commission_for_Africa|kakiiko k'amawanga amagatte akavunaanyizibwa ku by'enfuna mu Afrika]] e [[:en:Addis_Ababa|Addis Ababa]].<ref>{{Cite web |title=H.E. Mrs Neo Jane Masisi |url=https://www.africanchild.report/index.php/speakers/speaker/27-mrs-neo-jane-masisi |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20221021110159/https://www.africanchild.report/index.php/speakers/speaker/27-mrs-neo-jane-masisi |archive-date=2022-10-21 |access-date=2021-05-17 |website=www.africanchild.report |language=en-gb}}</ref> Era yakolera ekibiina ky'amawanga amagatte mu [[Central African Republic]].<ref name="UN" /> 6dtckoiol42sdivs5o3jdt58btpufb5 49984 49982 2026-05-07T16:14:54Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1308332381|Neo Masisi]]" 49984 wikitext text/x-wiki '''Neo Jane Masisi'''<ref>{{Cite web |last=Mandhry |first=Eddie |date=11 June 2019 |title=President Mokgweetsi Masisi of Botswana visits Yale |url=https://news.yale.edu/2019/06/11/president-mokgweetsi-masisi-botswana-visits-yale |access-date=9 August 2019 |website=Yale News |publisher=Yale University}}</ref> era amanyiddwa nga '''Mma Atsile''' ye yali [[:en:First_Lady_of_Botswana|Mukyala w'omukulembeze ly'a Botswana]] [[:en:President_(government_title)|Pulezidenti]] [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]]<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}</ref> == Obulamu ku bubwe == Neo Jane Masisi yazaalibwa mu Gwekkuminoogumu 1971 mu kibuga [[:en:Francistown|Francistown]], nga ye mukulu mu baana mukaaga aba Baruki ne Irene Maswabi. Bazadde be bombi baali baatikkirwa mu yunivasite. Yakula n’asomera e [[:en:Gaborone|Gaborone]], bazadde be gye baali bakolera.<ref name="UN">[https://web.archive.org/web/20190809140926/https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf "Staff corner - Profile"] (PDF). ''UN Staff Voice''. No.&nbsp;6. June 2018. pp.&nbsp;36–39. Archived from [https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf the original] (PDF) on 9 August 2019. Retrieved 9 August 2019.</ref><ref>[https://dailynews.gov.bw/news-detail/41821 "Puisanyo le Mma Atsile"]. ''Botswana Daily News'' (in Tswana). 3 April 2018. Retrieved 9 August 2019.</ref> Yawasa Mokgweetsi Masisi mu 2002; balina omwana omuwala ayitibwa Atsile. == Emirimu gye == Masisi [[:en:Accountant|mubalirizi wa bitabo]] . Yatendekebwa mu ttendekero eritendeka ababalirizi b'ebitabo ekya [[:en:Debswana|Debswana Diamond Company]] gye yafunira obwammemba mu kibiina kya [[:en:Chartered_Institute_of_Management_Accountants|Chartered Institute of Management Accountants]]. Okuva mu 2001 okutuuka mu 2004 yagenda mu maaso n’okusoma mu [[:en:De_Montfort_University|yunivasite ya De Montfort]] mu Bungereza, gye yafunira diguli ya [[:en:MBA|MBA]].<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ "President Masisi clarifies First Lady's role"]. ''Your Botswana''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 August</span> 2019</span>.</cite></ref> First Lady Neo Masisi mu 2019 yaweebwa Fellow Chartered Management Accountant, Pulezidenti wa CIMA mwami Steven Swientozielskyj e Gaborone.<ref>{{Cite web |title=Daily News .:. : : Masisi credits CIMA for success |url=https://dailynews.gov.bw/news-detail/48018 |access-date=2021-05-17 |website=www.dailynews.gov.bw}}</ref> Mu 2004 yeegatta ku [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|kibiina ky'amawanga amagatte]], yasooka kukola ku [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|kitebe ky'ekibiina ky'amawanga amagatte]] mu kibuga New York n'oluvannyuma mu [[:en:United_Nations_Economic_Commission_for_Africa|kakiiko k'amawanga amagatte akavunaanyizibwa ku by'enfuna mu Afrika]] e [[:en:Addis_Ababa|Addis Ababa]].<ref>{{Cite web |title=H.E. Mrs Neo Jane Masisi |url=https://www.africanchild.report/index.php/speakers/speaker/27-mrs-neo-jane-masisi |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20221021110159/https://www.africanchild.report/index.php/speakers/speaker/27-mrs-neo-jane-masisi |archive-date=2022-10-21 |access-date=2021-05-17 |website=www.africanchild.report |language=en-gb}}</ref> Era yakolera ekibiina ky'amawanga amagatte mu [[Central African Republic]].<ref name="UN" /> Mu 2017 Masisi yasenguka n’adda e New York okukola ku Umoja, enkola ya pulogulaamu [[:en:Enterprise_resource_planning|y’okuteekateeka eby’obugagga by’ebitongole]] egenda okukozesebwa ebitongole by’ekibiina ky’Amawanga Amagatte mu nsi yonna.<ref name="Kgosikebatho">Kgosikebatho, Keitebe (7 January 2019). [https://web.archive.org/web/20200217124709/http://www.thepatriot.co.bw/news/item/6536-neo-masisi-inspires-women.html "Neo Masisi inspires Women"]. ''The Patriot on Sunday''. Gaborone. Archived from [http://www.thepatriot.co.bw/news/item/6536-neo-masisi-inspires-women.html the original] on 17 February 2020. Retrieved 9 August 2019.</ref> 40tct5si4jipgd8rm90ezt7j90nvpij 49986 49984 2026-05-07T16:15:16Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1308332381|Neo Masisi]]" 49986 wikitext text/x-wiki '''Neo Jane Masisi'''<ref>{{Cite web |last=Mandhry |first=Eddie |date=11 June 2019 |title=President Mokgweetsi Masisi of Botswana visits Yale |url=https://news.yale.edu/2019/06/11/president-mokgweetsi-masisi-botswana-visits-yale |access-date=9 August 2019 |website=Yale News |publisher=Yale University}}</ref> era amanyiddwa nga '''Mma Atsile''' ye yali [[:en:First_Lady_of_Botswana|Mukyala w'omukulembeze ly'a Botswana]] [[:en:President_(government_title)|Pulezidenti]] [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]]<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}</ref> == Obulamu ku bubwe == Neo Jane Masisi yazaalibwa mu Gwekkuminoogumu 1971 mu kibuga [[:en:Francistown|Francistown]], nga ye mukulu mu baana mukaaga aba Baruki ne Irene Maswabi. Bazadde be bombi baali baatikkirwa mu yunivasite. Yakula n’asomera e [[:en:Gaborone|Gaborone]], bazadde be gye baali bakolera.<ref name="UN">[https://web.archive.org/web/20190809140926/https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf "Staff corner - Profile"] (PDF). ''UN Staff Voice''. No.&nbsp;6. June 2018. pp.&nbsp;36–39. Archived from [https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf the original] (PDF) on 9 August 2019. Retrieved 9 August 2019.</ref><ref>[https://dailynews.gov.bw/news-detail/41821 "Puisanyo le Mma Atsile"]. ''Botswana Daily News'' (in Tswana). 3 April 2018. Retrieved 9 August 2019.</ref> Yawasa Mokgweetsi Masisi mu 2002; balina omwana omuwala ayitibwa Atsile. == Emirimu gye == Masisi [[:en:Accountant|mubalirizi wa bitabo]] . Yatendekebwa mu ttendekero eritendeka ababalirizi b'ebitabo ekya [[:en:Debswana|Debswana Diamond Company]] gye yafunira obwammemba mu kibiina kya [[:en:Chartered_Institute_of_Management_Accountants|Chartered Institute of Management Accountants]]. Okuva mu 2001 okutuuka mu 2004 yagenda mu maaso n’okusoma mu [[:en:De_Montfort_University|yunivasite ya De Montfort]] mu Bungereza, gye yafunira diguli ya [[:en:MBA|MBA]].<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ "President Masisi clarifies First Lady's role"]. ''Your Botswana''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 August</span> 2019</span>.</cite></ref> First Lady Neo Masisi mu 2019 yaweebwa Fellow Chartered Management Accountant, Pulezidenti wa CIMA mwami Steven Swientozielskyj e Gaborone.<ref>{{Cite web |title=Daily News .:. : : Masisi credits CIMA for success |url=https://dailynews.gov.bw/news-detail/48018 |access-date=2021-05-17 |website=www.dailynews.gov.bw}}</ref> Mu 2004 yeegatta ku [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|kibiina ky'amawanga amagatte]], yasooka kukola ku [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|kitebe ky'ekibiina ky'amawanga amagatte]] mu kibuga New York n'oluvannyuma mu [[:en:United_Nations_Economic_Commission_for_Africa|kakiiko k'amawanga amagatte akavunaanyizibwa ku by'enfuna mu Afrika]] e [[:en:Addis_Ababa|Addis Ababa]].<ref>{{Cite web |title=H.E. Mrs Neo Jane Masisi |url=https://www.africanchild.report/index.php/speakers/speaker/27-mrs-neo-jane-masisi |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20221021110159/https://www.africanchild.report/index.php/speakers/speaker/27-mrs-neo-jane-masisi |archive-date=2022-10-21 |access-date=2021-05-17 |website=www.africanchild.report |language=en-gb}}</ref> Era yakolera ekibiina ky'amawanga amagatte mu [[Central African Republic]].<ref name="UN" /> Mu 2017 Masisi yasenguka n’adda e New York okukola ku Umoja, enkola ya pulogulaamu [[:en:Enterprise_resource_planning|y’okuteekateeka eby’obugagga by’ebitongole]] egenda okukozesebwa ebitongole by’ekibiina ky’Amawanga Amagatte mu nsi yonna.<ref name="Kgosikebatho">Kgosikebatho, Keitebe (7 January 2019). [https://web.archive.org/web/20200217124709/http://www.thepatriot.co.bw/news/item/6536-neo-masisi-inspires-women.html "Neo Masisi inspires Women"]. ''The Patriot on Sunday''. Gaborone. Archived from [http://www.thepatriot.co.bw/news/item/6536-neo-masisi-inspires-women.html the original] on 17 February 2020. Retrieved 9 August 2019.</ref> Yava mu kibiina ky’Amawanga Amagatte mu 2018 bba bwe yafuuka Pulezidenti wa Botswana. a83dabflluxepdpy7ibg8fhu3mr14xn 49991 49986 2026-05-07T16:18:08Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1308332381|Neo Masisi]]" 49991 wikitext text/x-wiki '''Neo Jane Masisi'''<ref>{{Cite web |last=Mandhry |first=Eddie |date=11 June 2019 |title=President Mokgweetsi Masisi of Botswana visits Yale |url=https://news.yale.edu/2019/06/11/president-mokgweetsi-masisi-botswana-visits-yale |access-date=9 August 2019 |website=Yale News |publisher=Yale University}}</ref> era amanyiddwa nga '''Mma Atsile''' ye yali [[:en:First_Lady_of_Botswana|Mukyala w'omukulembeze ly'a Botswana]] [[:en:President_(government_title)|Pulezidenti]] [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]]<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}</ref> == Obulamu ku bubwe == Neo Jane Masisi yazaalibwa mu Gwekkuminoogumu 1971 mu kibuga [[:en:Francistown|Francistown]], nga ye mukulu mu baana mukaaga aba Baruki ne Irene Maswabi. Bazadde be bombi baali baatikkirwa mu yunivasite. Yakula n’asomera e [[:en:Gaborone|Gaborone]], bazadde be gye baali bakolera.<ref name="UN">[https://web.archive.org/web/20190809140926/https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf "Staff corner - Profile"] (PDF). ''UN Staff Voice''. No.&nbsp;6. June 2018. pp.&nbsp;36–39. Archived from [https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf the original] (PDF) on 9 August 2019. Retrieved 9 August 2019.</ref><ref>[https://dailynews.gov.bw/news-detail/41821 "Puisanyo le Mma Atsile"]. ''Botswana Daily News'' (in Tswana). 3 April 2018. Retrieved 9 August 2019.</ref> Yawasa Mokgweetsi Masisi mu 2002; balina omwana omuwala ayitibwa Atsile. == Emirimu gye == Masisi [[:en:Accountant|mubalirizi wa bitabo]] . Yatendekebwa mu ttendekero eritendeka ababalirizi b'ebitabo ekya [[:en:Debswana|Debswana Diamond Company]] gye yafunira obwammemba mu kibiina kya [[:en:Chartered_Institute_of_Management_Accountants|Chartered Institute of Management Accountants]]. Okuva mu 2001 okutuuka mu 2004 yagenda mu maaso n’okusoma mu [[:en:De_Montfort_University|yunivasite ya De Montfort]] mu Bungereza, gye yafunira diguli ya [[:en:MBA|MBA]].<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ "President Masisi clarifies First Lady's role"]. ''Your Botswana''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 August</span> 2019</span>.</cite></ref> First Lady Neo Masisi mu 2019 yaweebwa Fellow Chartered Management Accountant, Pulezidenti wa CIMA mwami Steven Swientozielskyj e Gaborone.<ref>{{Cite web |title=Daily News .:. : : Masisi credits CIMA for success |url=https://dailynews.gov.bw/news-detail/48018 |access-date=2021-05-17 |website=www.dailynews.gov.bw}}</ref> Mu 2004 yeegatta ku [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|kibiina ky'amawanga amagatte]], yasooka kukola ku [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|kitebe ky'ekibiina ky'amawanga amagatte]] mu kibuga New York n'oluvannyuma mu [[:en:United_Nations_Economic_Commission_for_Africa|kakiiko k'amawanga amagatte akavunaanyizibwa ku by'enfuna mu Afrika]] e [[:en:Addis_Ababa|Addis Ababa]].<ref>{{Cite web |title=H.E. Mrs Neo Jane Masisi |url=https://www.africanchild.report/index.php/speakers/speaker/27-mrs-neo-jane-masisi |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20221021110159/https://www.africanchild.report/index.php/speakers/speaker/27-mrs-neo-jane-masisi |archive-date=2022-10-21 |access-date=2021-05-17 |website=www.africanchild.report |language=en-gb}}</ref> Era yakolera ekibiina ky'amawanga amagatte mu [[Central African Republic]].<ref name="UN" /> Mu 2017 Masisi yasenguka n’adda e New York okukola ku Umoja, enkola ya pulogulaamu [[:en:Enterprise_resource_planning|y’okuteekateeka eby’obugagga by’ebitongole]] egenda okukozesebwa ebitongole by’ekibiina ky’Amawanga Amagatte mu nsi yonna.<ref name="Kgosikebatho">Kgosikebatho, Keitebe (7 January 2019). [https://web.archive.org/web/20200217124709/http://www.thepatriot.co.bw/news/item/6536-neo-masisi-inspires-women.html "Neo Masisi inspires Women"]. ''The Patriot on Sunday''. Gaborone. Archived from [http://www.thepatriot.co.bw/news/item/6536-neo-masisi-inspires-women.html the original] on 17 February 2020. Retrieved 9 August 2019.</ref> Yava mu kibiina ky’Amawanga Amagatte mu 2018 bba bwe yafuuka Pulezidenti wa Botswana. Omulimu gwe nga Mukyala w'omukulembeze okusinga gubeera gwa mikolo. Nga First Lady, Masisi essira alitadde ku nsonga ezikwata ku baana n'abavubuka, n'okunyweza abakyala. Mu 2018 yatongoza ''Eseng Mo Ngwaneng'', kaweefube w’ekibiina kya [[:en:UNICEF|UNICEF]] okulwanyisa okutulugunyizibwa mu by’okwegatta n’okutulugunyizibwa.<ref>Mokgosi, Tshenolo (4 December 2018). [http://www.weekendpost.co.bw/wp-news-details.php?nid=5920 "First Lady Masisi launches campaign against sexual abuse"]. ''Weekend Post''. Gaborone. Retrieved 9 August 2019.</ref> 6wkl4e7wjx1bbp9lkyktvfteyjsxfg9 49993 49991 2026-05-07T16:18:29Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1308332381|Neo Masisi]]" 49993 wikitext text/x-wiki '''Neo Jane Masisi'''<ref>{{Cite web |last=Mandhry |first=Eddie |date=11 June 2019 |title=President Mokgweetsi Masisi of Botswana visits Yale |url=https://news.yale.edu/2019/06/11/president-mokgweetsi-masisi-botswana-visits-yale |access-date=9 August 2019 |website=Yale News |publisher=Yale University}}</ref> era amanyiddwa nga '''Mma Atsile''' ye yali [[:en:First_Lady_of_Botswana|Mukyala w'omukulembeze ly'a Botswana]] [[:en:President_(government_title)|Pulezidenti]] [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]]<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}</ref> == Obulamu ku bubwe == Neo Jane Masisi yazaalibwa mu Gwekkuminoogumu 1971 mu kibuga [[:en:Francistown|Francistown]], nga ye mukulu mu baana mukaaga aba Baruki ne Irene Maswabi. Bazadde be bombi baali baatikkirwa mu yunivasite. Yakula n’asomera e [[:en:Gaborone|Gaborone]], bazadde be gye baali bakolera.<ref name="UN">[https://web.archive.org/web/20190809140926/https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf "Staff corner - Profile"] (PDF). ''UN Staff Voice''. No.&nbsp;6. June 2018. pp.&nbsp;36–39. Archived from [https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf the original] (PDF) on 9 August 2019. Retrieved 9 August 2019.</ref><ref>[https://dailynews.gov.bw/news-detail/41821 "Puisanyo le Mma Atsile"]. ''Botswana Daily News'' (in Tswana). 3 April 2018. Retrieved 9 August 2019.</ref> Yawasa Mokgweetsi Masisi mu 2002; balina omwana omuwala ayitibwa Atsile. == Emirimu gye == Masisi [[:en:Accountant|mubalirizi wa bitabo]] . Yatendekebwa mu ttendekero eritendeka ababalirizi b'ebitabo ekya [[:en:Debswana|Debswana Diamond Company]] gye yafunira obwammemba mu kibiina kya [[:en:Chartered_Institute_of_Management_Accountants|Chartered Institute of Management Accountants]]. Okuva mu 2001 okutuuka mu 2004 yagenda mu maaso n’okusoma mu [[:en:De_Montfort_University|yunivasite ya De Montfort]] mu Bungereza, gye yafunira diguli ya [[:en:MBA|MBA]].<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ "President Masisi clarifies First Lady's role"]. ''Your Botswana''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 August</span> 2019</span>.</cite></ref> First Lady Neo Masisi mu 2019 yaweebwa Fellow Chartered Management Accountant, Pulezidenti wa CIMA mwami Steven Swientozielskyj e Gaborone.<ref>{{Cite web |title=Daily News .:. : : Masisi credits CIMA for success |url=https://dailynews.gov.bw/news-detail/48018 |access-date=2021-05-17 |website=www.dailynews.gov.bw}}</ref> Mu 2004 yeegatta ku [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|kibiina ky'amawanga amagatte]], yasooka kukola ku [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|kitebe ky'ekibiina ky'amawanga amagatte]] mu kibuga New York n'oluvannyuma mu [[:en:United_Nations_Economic_Commission_for_Africa|kakiiko k'amawanga amagatte akavunaanyizibwa ku by'enfuna mu Afrika]] e [[:en:Addis_Ababa|Addis Ababa]].<ref>{{Cite web |title=H.E. Mrs Neo Jane Masisi |url=https://www.africanchild.report/index.php/speakers/speaker/27-mrs-neo-jane-masisi |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20221021110159/https://www.africanchild.report/index.php/speakers/speaker/27-mrs-neo-jane-masisi |archive-date=2022-10-21 |access-date=2021-05-17 |website=www.africanchild.report |language=en-gb}}</ref> Era yakolera ekibiina ky'amawanga amagatte mu [[Central African Republic]].<ref name="UN" /> Mu 2017 Masisi yasenguka n’adda e New York okukola ku Umoja, enkola ya pulogulaamu [[:en:Enterprise_resource_planning|y’okuteekateeka eby’obugagga by’ebitongole]] egenda okukozesebwa ebitongole by’ekibiina ky’Amawanga Amagatte mu nsi yonna.<ref name="Kgosikebatho">Kgosikebatho, Keitebe (7 January 2019). [https://web.archive.org/web/20200217124709/http://www.thepatriot.co.bw/news/item/6536-neo-masisi-inspires-women.html "Neo Masisi inspires Women"]. ''The Patriot on Sunday''. Gaborone. Archived from [http://www.thepatriot.co.bw/news/item/6536-neo-masisi-inspires-women.html the original] on 17 February 2020. Retrieved 9 August 2019.</ref> Yava mu kibiina ky’Amawanga Amagatte mu 2018 bba bwe yafuuka Pulezidenti wa Botswana. Omulimu gwe nga Mukyala w'omukulembeze okusinga gubeera gwa mikolo. Nga First Lady, Masisi essira alitadde ku nsonga ezikwata ku baana n'abavubuka, n'okunyweza abakyala. Mu 2018 yatongoza ''Eseng Mo Ngwaneng'', kaweefube w’ekibiina kya [[:en:UNICEF|UNICEF]] okulwanyisa okutulugunyizibwa mu by’okwegatta n’okutulugunyizibwa.<ref>Mokgosi, Tshenolo (4 December 2018). [http://www.weekendpost.co.bw/wp-news-details.php?nid=5920 "First Lady Masisi launches campaign against sexual abuse"]. ''Weekend Post''. Gaborone. Retrieved 9 August 2019.</ref> == Ebijuliziddwa == 02werzry866ss9rcg2pqkjpw1sox974 49994 49993 2026-05-07T16:18:45Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1308332381|Neo Masisi]]" 49994 wikitext text/x-wiki '''Neo Jane Masisi'''<ref>{{Cite web |last=Mandhry |first=Eddie |date=11 June 2019 |title=President Mokgweetsi Masisi of Botswana visits Yale |url=https://news.yale.edu/2019/06/11/president-mokgweetsi-masisi-botswana-visits-yale |access-date=9 August 2019 |website=Yale News |publisher=Yale University}}</ref> era amanyiddwa nga '''Mma Atsile''' ye yali [[:en:First_Lady_of_Botswana|Mukyala w'omukulembeze ly'a Botswana]] [[:en:President_(government_title)|Pulezidenti]] [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]]<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}</ref> == Obulamu ku bubwe == Neo Jane Masisi yazaalibwa mu Gwekkuminoogumu 1971 mu kibuga [[:en:Francistown|Francistown]], nga ye mukulu mu baana mukaaga aba Baruki ne Irene Maswabi. Bazadde be bombi baali baatikkirwa mu yunivasite. Yakula n’asomera e [[:en:Gaborone|Gaborone]], bazadde be gye baali bakolera.<ref name="UN">[https://web.archive.org/web/20190809140926/https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf "Staff corner - Profile"] (PDF). ''UN Staff Voice''. No.&nbsp;6. June 2018. pp.&nbsp;36–39. Archived from [https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf the original] (PDF) on 9 August 2019. Retrieved 9 August 2019.</ref><ref>[https://dailynews.gov.bw/news-detail/41821 "Puisanyo le Mma Atsile"]. ''Botswana Daily News'' (in Tswana). 3 April 2018. Retrieved 9 August 2019.</ref> Yawasa Mokgweetsi Masisi mu 2002; balina omwana omuwala ayitibwa Atsile. == Emirimu gye == Masisi [[:en:Accountant|mubalirizi wa bitabo]] . Yatendekebwa mu ttendekero eritendeka ababalirizi b'ebitabo ekya [[:en:Debswana|Debswana Diamond Company]] gye yafunira obwammemba mu kibiina kya [[:en:Chartered_Institute_of_Management_Accountants|Chartered Institute of Management Accountants]]. Okuva mu 2001 okutuuka mu 2004 yagenda mu maaso n’okusoma mu [[:en:De_Montfort_University|yunivasite ya De Montfort]] mu Bungereza, gye yafunira diguli ya [[:en:MBA|MBA]].<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ "President Masisi clarifies First Lady's role"]. ''Your Botswana''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 August</span> 2019</span>.</cite></ref> First Lady Neo Masisi mu 2019 yaweebwa Fellow Chartered Management Accountant, Pulezidenti wa CIMA mwami Steven Swientozielskyj e Gaborone.<ref>{{Cite web |title=Daily News .:. : : Masisi credits CIMA for success |url=https://dailynews.gov.bw/news-detail/48018 |access-date=2021-05-17 |website=www.dailynews.gov.bw}}</ref> Mu 2004 yeegatta ku [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|kibiina ky'amawanga amagatte]], yasooka kukola ku [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|kitebe ky'ekibiina ky'amawanga amagatte]] mu kibuga New York n'oluvannyuma mu [[:en:United_Nations_Economic_Commission_for_Africa|kakiiko k'amawanga amagatte akavunaanyizibwa ku by'enfuna mu Afrika]] e [[:en:Addis_Ababa|Addis Ababa]].<ref>{{Cite web |title=H.E. Mrs Neo Jane Masisi |url=https://www.africanchild.report/index.php/speakers/speaker/27-mrs-neo-jane-masisi |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20221021110159/https://www.africanchild.report/index.php/speakers/speaker/27-mrs-neo-jane-masisi |archive-date=2022-10-21 |access-date=2021-05-17 |website=www.africanchild.report |language=en-gb}}</ref> Era yakolera ekibiina ky'amawanga amagatte mu [[Central African Republic]].<ref name="UN" /> Mu 2017 Masisi yasenguka n’adda e New York okukola ku Umoja, enkola ya pulogulaamu [[:en:Enterprise_resource_planning|y’okuteekateeka eby’obugagga by’ebitongole]] egenda okukozesebwa ebitongole by’ekibiina ky’Amawanga Amagatte mu nsi yonna.<ref name="Kgosikebatho">Kgosikebatho, Keitebe (7 January 2019). [https://web.archive.org/web/20200217124709/http://www.thepatriot.co.bw/news/item/6536-neo-masisi-inspires-women.html "Neo Masisi inspires Women"]. ''The Patriot on Sunday''. Gaborone. Archived from [http://www.thepatriot.co.bw/news/item/6536-neo-masisi-inspires-women.html the original] on 17 February 2020. Retrieved 9 August 2019.</ref> Yava mu kibiina ky’Amawanga Amagatte mu 2018 bba bwe yafuuka Pulezidenti wa Botswana. Omulimu gwe nga Mukyala w'omukulembeze okusinga gubeera gwa mikolo. Nga First Lady, Masisi essira alitadde ku nsonga ezikwata ku baana n'abavubuka, n'okunyweza abakyala. Mu 2018 yatongoza ''Eseng Mo Ngwaneng'', kaweefube w’ekibiina kya [[:en:UNICEF|UNICEF]] okulwanyisa okutulugunyizibwa mu by’okwegatta n’okutulugunyizibwa.<ref>Mokgosi, Tshenolo (4 December 2018). [http://www.weekendpost.co.bw/wp-news-details.php?nid=5920 "First Lady Masisi launches campaign against sexual abuse"]. ''Weekend Post''. Gaborone. Retrieved 9 August 2019.</ref> == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} a0771pbfs8zl1je8c1mka1m4xowup7u 49996 49994 2026-05-07T16:19:16Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1308332381|Neo Masisi]]" 49996 wikitext text/x-wiki {{Databox}}   '''Neo Jane Masisi'''<ref>{{Cite web |last=Mandhry |first=Eddie |date=11 June 2019 |title=President Mokgweetsi Masisi of Botswana visits Yale |url=https://news.yale.edu/2019/06/11/president-mokgweetsi-masisi-botswana-visits-yale |access-date=9 August 2019 |website=Yale News |publisher=Yale University}}</ref> era amanyiddwa nga '''Mma Atsile''' ye yali [[:en:First_Lady_of_Botswana|Mukyala w'omukulembeze ly'a Botswana]] [[:en:President_(government_title)|Pulezidenti]] [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]]<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}</ref> == Obulamu ku bubwe == Neo Jane Masisi yazaalibwa mu Gwekkuminoogumu 1971 mu kibuga [[:en:Francistown|Francistown]], nga ye mukulu mu baana mukaaga aba Baruki ne Irene Maswabi. Bazadde be bombi baali baatikkirwa mu yunivasite. Yakula n’asomera e [[:en:Gaborone|Gaborone]], bazadde be gye baali bakolera.<ref name="UN">[https://web.archive.org/web/20190809140926/https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf "Staff corner - Profile"] (PDF). ''UN Staff Voice''. No.&nbsp;6. June 2018. pp.&nbsp;36–39. Archived from [https://www.uneca.org/sites/default/files/uploaded-documents/Staff_Union/Staff_Voice/uneca-staff-voice_issue12.pdf the original] (PDF) on 9 August 2019. Retrieved 9 August 2019.</ref><ref>[https://dailynews.gov.bw/news-detail/41821 "Puisanyo le Mma Atsile"]. ''Botswana Daily News'' (in Tswana). 3 April 2018. Retrieved 9 August 2019.</ref> Yawasa Mokgweetsi Masisi mu 2002; balina omwana omuwala ayitibwa Atsile. == Emirimu gye == Masisi [[:en:Accountant|mubalirizi wa bitabo]] . Yatendekebwa mu ttendekero eritendeka ababalirizi b'ebitabo ekya [[:en:Debswana|Debswana Diamond Company]] gye yafunira obwammemba mu kibiina kya [[:en:Chartered_Institute_of_Management_Accountants|Chartered Institute of Management Accountants]]. Okuva mu 2001 okutuuka mu 2004 yagenda mu maaso n’okusoma mu [[:en:De_Montfort_University|yunivasite ya De Montfort]] mu Bungereza, gye yafunira diguli ya [[:en:MBA|MBA]].<ref name="YB">{{Cite web |title=President Masisi clarifies First Lady's role |url=https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ |access-date=9 August 2019 |website=Your Botswana}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[https://yourbotswana.com/2018/11/04/president-masisi-clarifies-first-ladys-role/ "President Masisi clarifies First Lady's role"]. ''Your Botswana''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">9 August</span> 2019</span>.</cite></ref> First Lady Neo Masisi mu 2019 yaweebwa Fellow Chartered Management Accountant, Pulezidenti wa CIMA mwami Steven Swientozielskyj e Gaborone.<ref>{{Cite web |title=Daily News .:. : : Masisi credits CIMA for success |url=https://dailynews.gov.bw/news-detail/48018 |access-date=2021-05-17 |website=www.dailynews.gov.bw}}</ref> Mu 2004 yeegatta ku [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|kibiina ky'amawanga amagatte]], yasooka kukola ku [[Lisangá lya Bikólo bya Molɔ́ngɔ́|kitebe ky'ekibiina ky'amawanga amagatte]] mu kibuga New York n'oluvannyuma mu [[:en:United_Nations_Economic_Commission_for_Africa|kakiiko k'amawanga amagatte akavunaanyizibwa ku by'enfuna mu Afrika]] e [[:en:Addis_Ababa|Addis Ababa]].<ref>{{Cite web |title=H.E. Mrs Neo Jane Masisi |url=https://www.africanchild.report/index.php/speakers/speaker/27-mrs-neo-jane-masisi |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20221021110159/https://www.africanchild.report/index.php/speakers/speaker/27-mrs-neo-jane-masisi |archive-date=2022-10-21 |access-date=2021-05-17 |website=www.africanchild.report |language=en-gb}}</ref> Era yakolera ekibiina ky'amawanga amagatte mu [[Central African Republic]].<ref name="UN" /> Mu 2017 Masisi yasenguka n’adda e New York okukola ku Umoja, enkola ya pulogulaamu [[:en:Enterprise_resource_planning|y’okuteekateeka eby’obugagga by’ebitongole]] egenda okukozesebwa ebitongole by’ekibiina ky’Amawanga Amagatte mu nsi yonna.<ref name="Kgosikebatho">Kgosikebatho, Keitebe (7 January 2019). [https://web.archive.org/web/20200217124709/http://www.thepatriot.co.bw/news/item/6536-neo-masisi-inspires-women.html "Neo Masisi inspires Women"]. ''The Patriot on Sunday''. Gaborone. Archived from [http://www.thepatriot.co.bw/news/item/6536-neo-masisi-inspires-women.html the original] on 17 February 2020. Retrieved 9 August 2019.</ref> Yava mu kibiina ky’Amawanga Amagatte mu 2018 bba bwe yafuuka Pulezidenti wa Botswana. Omulimu gwe nga Mukyala w'omukulembeze okusinga gubeera gwa mikolo. Nga First Lady, Masisi essira alitadde ku nsonga ezikwata ku baana n'abavubuka, n'okunyweza abakyala. Mu 2018 yatongoza ''Eseng Mo Ngwaneng'', kaweefube w’ekibiina kya [[:en:UNICEF|UNICEF]] okulwanyisa okutulugunyizibwa mu by’okwegatta n’okutulugunyizibwa.<ref>Mokgosi, Tshenolo (4 December 2018). [http://www.weekendpost.co.bw/wp-news-details.php?nid=5920 "First Lady Masisi launches campaign against sexual abuse"]. ''Weekend Post''. Gaborone. Retrieved 9 August 2019.</ref> == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} iavfmp1w2gt8dcijeti75wagp3s9amh Elizabeth Mataka 0 13292 49997 2026-05-07T16:29:04Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1350892878|Elizabeth Mataka]]" 49997 wikitext text/x-wiki '''Elizabeth Mataka''' ye yali [[:en:United_Nations_Special_Envoy_for_HIV/AIDS_in_Africa|omubaka ow'enjawulo ow'ekibiina ky'amawanga amagatte ku siriimu mu Afrika]], nga bwe yalondebwa nga 21 Ogwokutaano 2007 [[:en:United_Nations_Secretary-General|omuwandiisi w'ekibiina ky'amawanga amagatte]] [[:en:Ban_Ki-moon|Ban Ki-moon]], ng'adda mu bigere bya [[:en:Stephen_Lewis|Stephen Lewis]]. Yaweereza mu kifo kino okutuusa nga 13 Ogwomusanvu 2012. Mataka munnansi wa [[Botswana]] era mutuuze wa [[Zambia]] . Yaliko omumyuka wa ssentebe w’olukiiko olufuzi olwa [[:en:Global_Fund_to_Fight_AIDS,_Tuberculosis_and_Malaria|Global Fund to Fight AIDS, Tuberculosis and Malaria]]. n602rb3khgz56akp26jndhe6znv4lbn 49998 49997 2026-05-07T16:29:28Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1350892878|Elizabeth Mataka]]" 49998 wikitext text/x-wiki '''Elizabeth Mataka''' ye yali [[:en:United_Nations_Special_Envoy_for_HIV/AIDS_in_Africa|omubaka ow'enjawulo ow'ekibiina ky'amawanga amagatte ku siriimu mu Afrika]], nga bwe yalondebwa nga 21 Ogwokutaano 2007 [[:en:United_Nations_Secretary-General|omuwandiisi w'ekibiina ky'amawanga amagatte]] [[:en:Ban_Ki-moon|Ban Ki-moon]], ng'adda mu bigere bya [[:en:Stephen_Lewis|Stephen Lewis]]. Yaweereza mu kifo kino okutuusa nga 13 Ogwomusanvu 2012. Mataka munnansi wa [[Botswana]] era mutuuze wa [[Zambia]] . Yaliko omumyuka wa ssentebe w’olukiiko olufuzi olwa [[:en:Global_Fund_to_Fight_AIDS,_Tuberculosis_and_Malaria|Global Fund to Fight AIDS, Tuberculosis and Malaria]]. == Obuto bwe == 0rmssn89exsjowfnsf5wnfeher2ee34 50000 49998 2026-05-07T16:30:43Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1350892878|Elizabeth Mataka]]" 50000 wikitext text/x-wiki '''Elizabeth Mataka''' ye yali [[:en:United_Nations_Special_Envoy_for_HIV/AIDS_in_Africa|omubaka ow'enjawulo ow'ekibiina ky'amawanga amagatte ku siriimu mu Afrika]], nga bwe yalondebwa nga 21 Ogwokutaano 2007 [[:en:United_Nations_Secretary-General|omuwandiisi w'ekibiina ky'amawanga amagatte]] [[:en:Ban_Ki-moon|Ban Ki-moon]], ng'adda mu bigere bya [[:en:Stephen_Lewis|Stephen Lewis]]. Yaweereza mu kifo kino okutuusa nga 13 Ogwomusanvu 2012. Mataka munnansi wa [[Botswana]] era mutuuze wa [[Zambia]] . Yaliko omumyuka wa ssentebe w’olukiiko olufuzi olwa [[:en:Global_Fund_to_Fight_AIDS,_Tuberculosis_and_Malaria|Global Fund to Fight AIDS, Tuberculosis and Malaria]]. == Obuto bwe == Mataka yazaalibwa era n’akulira mu kibuga Francistown ekya Botswana, yasengukira e Lusaka ku nkomerero y’emyaka gya 1960 okusoma social work mu yunivasite y’e Zambia. Oluvannyuma lw’okutikkirwa mu 1970, yafumbirwa. Maama w’abaana bana, Mataka yayambako okutondawo enteekateeka ya Children in Distress, eyayambanga ebitundu okukola ku bamulekwa abalina akawuka ka mukenenya.<ref name="Lancet">{{Cite journal |last=Schatz |first=Joseph J |date=2007-12-01 |title=Elizabeth Mataka: UN Special Envoy for HIV/AIDS in Africa |department=Perspectives {{!}} profile |journal=[[The Lancet]] |language=en-gb |location=United Kingdom |publisher=[[Elsevier]] |volume=370 |issue=9602 |page=1821 |doi=10.1016/S0140-6736(07)61762-0 |issn=0140-6736 |oclc=264193137 |pmid=18061045 |doi-access=free}}</ref> 24ld9wr3hxn0xv5cgv3rfllgtst9tl9 50001 50000 2026-05-07T16:31:09Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1350892878|Elizabeth Mataka]]" 50001 wikitext text/x-wiki '''Elizabeth Mataka''' ye yali [[:en:United_Nations_Special_Envoy_for_HIV/AIDS_in_Africa|omubaka ow'enjawulo ow'ekibiina ky'amawanga amagatte ku siriimu mu Afrika]], nga bwe yalondebwa nga 21 Ogwokutaano 2007 [[:en:United_Nations_Secretary-General|omuwandiisi w'ekibiina ky'amawanga amagatte]] [[:en:Ban_Ki-moon|Ban Ki-moon]], ng'adda mu bigere bya [[:en:Stephen_Lewis|Stephen Lewis]]. Yaweereza mu kifo kino okutuusa nga 13 Ogwomusanvu 2012. Mataka munnansi wa [[Botswana]] era mutuuze wa [[Zambia]] . Yaliko omumyuka wa ssentebe w’olukiiko olufuzi olwa [[:en:Global_Fund_to_Fight_AIDS,_Tuberculosis_and_Malaria|Global Fund to Fight AIDS, Tuberculosis and Malaria]]. == Obuto bwe == Mataka yazaalibwa era n’akulira mu kibuga Francistown ekya Botswana, yasengukira e Lusaka ku nkomerero y’emyaka gya 1960 okusoma social work mu yunivasite y’e Zambia. Oluvannyuma lw’okutikkirwa mu 1970, yafumbirwa. Maama w’abaana bana, Mataka yayambako okutondawo enteekateeka ya Children in Distress, eyayambanga ebitundu okukola ku bamulekwa abalina akawuka ka mukenenya.<ref name="Lancet">{{Cite journal |last=Schatz |first=Joseph J |date=2007-12-01 |title=Elizabeth Mataka: UN Special Envoy for HIV/AIDS in Africa |department=Perspectives {{!}} profile |journal=[[The Lancet]] |language=en-gb |location=United Kingdom |publisher=[[Elsevier]] |volume=370 |issue=9602 |page=1821 |doi=10.1016/S0140-6736(07)61762-0 |issn=0140-6736 |oclc=264193137 |pmid=18061045 |doi-access=free}}</ref> == Emirimu egyasooka == dxrycugnlxd7zfhxm3oiudh0za0wo0e 50002 50001 2026-05-07T16:31:49Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1350892878|Elizabeth Mataka]]" 50002 wikitext text/x-wiki '''Elizabeth Mataka''' ye yali [[:en:United_Nations_Special_Envoy_for_HIV/AIDS_in_Africa|omubaka ow'enjawulo ow'ekibiina ky'amawanga amagatte ku siriimu mu Afrika]], nga bwe yalondebwa nga 21 Ogwokutaano 2007 [[:en:United_Nations_Secretary-General|omuwandiisi w'ekibiina ky'amawanga amagatte]] [[:en:Ban_Ki-moon|Ban Ki-moon]], ng'adda mu bigere bya [[:en:Stephen_Lewis|Stephen Lewis]]. Yaweereza mu kifo kino okutuusa nga 13 Ogwomusanvu 2012. Mataka munnansi wa [[Botswana]] era mutuuze wa [[Zambia]] . Yaliko omumyuka wa ssentebe w’olukiiko olufuzi olwa [[:en:Global_Fund_to_Fight_AIDS,_Tuberculosis_and_Malaria|Global Fund to Fight AIDS, Tuberculosis and Malaria]]. == Obuto bwe == Mataka yazaalibwa era n’akulira mu kibuga Francistown ekya Botswana, yasengukira e Lusaka ku nkomerero y’emyaka gya 1960 okusoma social work mu yunivasite y’e Zambia. Oluvannyuma lw’okutikkirwa mu 1970, yafumbirwa. Maama w’abaana bana, Mataka yayambako okutondawo enteekateeka ya Children in Distress, eyayambanga ebitundu okukola ku bamulekwa abalina akawuka ka mukenenya.<ref name="Lancet">{{Cite journal |last=Schatz |first=Joseph J |date=2007-12-01 |title=Elizabeth Mataka: UN Special Envoy for HIV/AIDS in Africa |department=Perspectives {{!}} profile |journal=[[The Lancet]] |language=en-gb |location=United Kingdom |publisher=[[Elsevier]] |volume=370 |issue=9602 |page=1821 |doi=10.1016/S0140-6736(07)61762-0 |issn=0140-6736 |oclc=264193137 |pmid=18061045 |doi-access=free}}</ref> == Emirimu egyasooka == Mataka yamala emyaka amakumi abiri ng’akola mu gavumenti n’ebitongole by’obwannannyini nga tannaba kwegatta ku kibiina ekitono ekitali kya gavumenti ekya Family Health Trust nga Ssenkulu.<ref name="Lancet">{{Cite journal |last=Schatz |first=Joseph J |date=2007-12-01 |title=Elizabeth Mataka: UN Special Envoy for HIV/AIDS in Africa |department=Perspectives {{!}} profile |journal=[[The Lancet]] |language=en-gb |location=United Kingdom |publisher=[[Elsevier]] |volume=370 |issue=9602 |page=1821 |doi=10.1016/S0140-6736(07)61762-0 |issn=0140-6736 |oclc=264193137 |pmid=18061045 |doi-access=free}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFSchatz2007">Schatz, Joseph J (1 December 2007). [[doi:10.1016/S0140-6736(07)61762-0|"Elizabeth Mataka: UN Special Envoy for HIV/AIDS in Africa"]]. Perspectives | profile. ''[[The Lancet]]''. '''370''' (9602). United Kingdom: [[Elsevier]]: 1821. [[Doi (identifier)|doi]]:<span class="id-lock-free" title="Freely accessible">[[doi:10.1016/S0140-6736(07)61762-0|10.1016/S0140-6736(07)61762-0]]</span>. [[ISSN (identifier)|ISSN]]&nbsp;[https://search.worldcat.org/issn/0140-6736 0140-6736]. [[OCLC (identifier)|OCLC]]&nbsp;[https://search.worldcat.org/oclc/264193137 264193137]. [[PMID (identifier)|PMID]]&nbsp;[https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/18061045 18061045].</cite></ref> 9sh6i3mj9q8bi7yztxf3er9hjuueqz2 50004 50002 2026-05-07T16:32:07Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1350892878|Elizabeth Mataka]]" 50004 wikitext text/x-wiki '''Elizabeth Mataka''' ye yali [[:en:United_Nations_Special_Envoy_for_HIV/AIDS_in_Africa|omubaka ow'enjawulo ow'ekibiina ky'amawanga amagatte ku siriimu mu Afrika]], nga bwe yalondebwa nga 21 Ogwokutaano 2007 [[:en:United_Nations_Secretary-General|omuwandiisi w'ekibiina ky'amawanga amagatte]] [[:en:Ban_Ki-moon|Ban Ki-moon]], ng'adda mu bigere bya [[:en:Stephen_Lewis|Stephen Lewis]]. Yaweereza mu kifo kino okutuusa nga 13 Ogwomusanvu 2012. Mataka munnansi wa [[Botswana]] era mutuuze wa [[Zambia]] . Yaliko omumyuka wa ssentebe w’olukiiko olufuzi olwa [[:en:Global_Fund_to_Fight_AIDS,_Tuberculosis_and_Malaria|Global Fund to Fight AIDS, Tuberculosis and Malaria]]. == Obuto bwe == Mataka yazaalibwa era n’akulira mu kibuga Francistown ekya Botswana, yasengukira e Lusaka ku nkomerero y’emyaka gya 1960 okusoma social work mu yunivasite y’e Zambia. Oluvannyuma lw’okutikkirwa mu 1970, yafumbirwa. Maama w’abaana bana, Mataka yayambako okutondawo enteekateeka ya Children in Distress, eyayambanga ebitundu okukola ku bamulekwa abalina akawuka ka mukenenya.<ref name="Lancet">{{Cite journal |last=Schatz |first=Joseph J |date=2007-12-01 |title=Elizabeth Mataka: UN Special Envoy for HIV/AIDS in Africa |department=Perspectives {{!}} profile |journal=[[The Lancet]] |language=en-gb |location=United Kingdom |publisher=[[Elsevier]] |volume=370 |issue=9602 |page=1821 |doi=10.1016/S0140-6736(07)61762-0 |issn=0140-6736 |oclc=264193137 |pmid=18061045 |doi-access=free}}</ref> == Emirimu egyasooka == Mataka yamala emyaka amakumi abiri ng’akola mu gavumenti n’ebitongole by’obwannannyini nga tannaba kwegatta ku kibiina ekitono ekitali kya gavumenti ekya Family Health Trust nga Ssenkulu.<ref name="Lancet">{{Cite journal |last=Schatz |first=Joseph J |date=2007-12-01 |title=Elizabeth Mataka: UN Special Envoy for HIV/AIDS in Africa |department=Perspectives {{!}} profile |journal=[[The Lancet]] |language=en-gb |location=United Kingdom |publisher=[[Elsevier]] |volume=370 |issue=9602 |page=1821 |doi=10.1016/S0140-6736(07)61762-0 |issn=0140-6736 |oclc=264193137 |pmid=18061045 |doi-access=free}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFSchatz2007">Schatz, Joseph J (1 December 2007). [[doi:10.1016/S0140-6736(07)61762-0|"Elizabeth Mataka: UN Special Envoy for HIV/AIDS in Africa"]]. Perspectives | profile. ''[[The Lancet]]''. '''370''' (9602). United Kingdom: [[Elsevier]]: 1821. [[Doi (identifier)|doi]]:<span class="id-lock-free" title="Freely accessible">[[doi:10.1016/S0140-6736(07)61762-0|10.1016/S0140-6736(07)61762-0]]</span>. [[ISSN (identifier)|ISSN]]&nbsp;[https://search.worldcat.org/issn/0140-6736 0140-6736]. [[OCLC (identifier)|OCLC]]&nbsp;[https://search.worldcat.org/oclc/264193137 264193137]. [[PMID (identifier)|PMID]]&nbsp;[https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/18061045 18061045].</cite></ref> == Ebijuliziddwa == db9kee3ajpwnc1ygr20e63coh656cj2 50005 50004 2026-05-07T16:32:22Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1350892878|Elizabeth Mataka]]" 50005 wikitext text/x-wiki '''Elizabeth Mataka''' ye yali [[:en:United_Nations_Special_Envoy_for_HIV/AIDS_in_Africa|omubaka ow'enjawulo ow'ekibiina ky'amawanga amagatte ku siriimu mu Afrika]], nga bwe yalondebwa nga 21 Ogwokutaano 2007 [[:en:United_Nations_Secretary-General|omuwandiisi w'ekibiina ky'amawanga amagatte]] [[:en:Ban_Ki-moon|Ban Ki-moon]], ng'adda mu bigere bya [[:en:Stephen_Lewis|Stephen Lewis]]. Yaweereza mu kifo kino okutuusa nga 13 Ogwomusanvu 2012. Mataka munnansi wa [[Botswana]] era mutuuze wa [[Zambia]] . Yaliko omumyuka wa ssentebe w’olukiiko olufuzi olwa [[:en:Global_Fund_to_Fight_AIDS,_Tuberculosis_and_Malaria|Global Fund to Fight AIDS, Tuberculosis and Malaria]]. == Obuto bwe == Mataka yazaalibwa era n’akulira mu kibuga Francistown ekya Botswana, yasengukira e Lusaka ku nkomerero y’emyaka gya 1960 okusoma social work mu yunivasite y’e Zambia. Oluvannyuma lw’okutikkirwa mu 1970, yafumbirwa. Maama w’abaana bana, Mataka yayambako okutondawo enteekateeka ya Children in Distress, eyayambanga ebitundu okukola ku bamulekwa abalina akawuka ka mukenenya.<ref name="Lancet">{{Cite journal |last=Schatz |first=Joseph J |date=2007-12-01 |title=Elizabeth Mataka: UN Special Envoy for HIV/AIDS in Africa |department=Perspectives {{!}} profile |journal=[[The Lancet]] |language=en-gb |location=United Kingdom |publisher=[[Elsevier]] |volume=370 |issue=9602 |page=1821 |doi=10.1016/S0140-6736(07)61762-0 |issn=0140-6736 |oclc=264193137 |pmid=18061045 |doi-access=free}}</ref> == Emirimu egyasooka == Mataka yamala emyaka amakumi abiri ng’akola mu gavumenti n’ebitongole by’obwannannyini nga tannaba kwegatta ku kibiina ekitono ekitali kya gavumenti ekya Family Health Trust nga Ssenkulu.<ref name="Lancet">{{Cite journal |last=Schatz |first=Joseph J |date=2007-12-01 |title=Elizabeth Mataka: UN Special Envoy for HIV/AIDS in Africa |department=Perspectives {{!}} profile |journal=[[The Lancet]] |language=en-gb |location=United Kingdom |publisher=[[Elsevier]] |volume=370 |issue=9602 |page=1821 |doi=10.1016/S0140-6736(07)61762-0 |issn=0140-6736 |oclc=264193137 |pmid=18061045 |doi-access=free}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFSchatz2007">Schatz, Joseph J (1 December 2007). [[doi:10.1016/S0140-6736(07)61762-0|"Elizabeth Mataka: UN Special Envoy for HIV/AIDS in Africa"]]. Perspectives | profile. ''[[The Lancet]]''. '''370''' (9602). United Kingdom: [[Elsevier]]: 1821. [[Doi (identifier)|doi]]:<span class="id-lock-free" title="Freely accessible">[[doi:10.1016/S0140-6736(07)61762-0|10.1016/S0140-6736(07)61762-0]]</span>. [[ISSN (identifier)|ISSN]]&nbsp;[https://search.worldcat.org/issn/0140-6736 0140-6736]. [[OCLC (identifier)|OCLC]]&nbsp;[https://search.worldcat.org/oclc/264193137 264193137]. [[PMID (identifier)|PMID]]&nbsp;[https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/18061045 18061045].</cite></ref> == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} st4gtqy7zwjh3xl7p7gvsc6q00wi5o6 50006 50005 2026-05-07T16:32:51Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1350892878|Elizabeth Mataka]]" 50006 wikitext text/x-wiki '''Elizabeth Mataka''' ye yali [[:en:United_Nations_Special_Envoy_for_HIV/AIDS_in_Africa|omubaka ow'enjawulo ow'ekibiina ky'amawanga amagatte ku siriimu mu Afrika]], nga bwe yalondebwa nga 21 Ogwokutaano 2007 [[:en:United_Nations_Secretary-General|omuwandiisi w'ekibiina ky'amawanga amagatte]] [[:en:Ban_Ki-moon|Ban Ki-moon]], ng'adda mu bigere bya [[:en:Stephen_Lewis|Stephen Lewis]]. Yaweereza mu kifo kino okutuusa nga 13 Ogwomusanvu 2012. Mataka munnansi wa [[Botswana]] era mutuuze wa [[Zambia]] . Yaliko omumyuka wa ssentebe w’olukiiko olufuzi olwa [[:en:Global_Fund_to_Fight_AIDS,_Tuberculosis_and_Malaria|Global Fund to Fight AIDS, Tuberculosis and Malaria]]. == Obuto bwe == Mataka yazaalibwa era n’akulira mu kibuga Francistown ekya Botswana, yasengukira e Lusaka ku nkomerero y’emyaka gya 1960 okusoma social work mu yunivasite y’e Zambia. Oluvannyuma lw’okutikkirwa mu 1970, yafumbirwa. Maama w’abaana bana, Mataka yayambako okutondawo enteekateeka ya Children in Distress, eyayambanga ebitundu okukola ku bamulekwa abalina akawuka ka mukenenya.<ref name="Lancet">{{Cite journal |last=Schatz |first=Joseph J |date=2007-12-01 |title=Elizabeth Mataka: UN Special Envoy for HIV/AIDS in Africa |department=Perspectives {{!}} profile |journal=[[The Lancet]] |language=en-gb |location=United Kingdom |publisher=[[Elsevier]] |volume=370 |issue=9602 |page=1821 |doi=10.1016/S0140-6736(07)61762-0 |issn=0140-6736 |oclc=264193137 |pmid=18061045 |doi-access=free}}</ref> == Emirimu egyasooka == Mataka yamala emyaka amakumi abiri ng’akola mu gavumenti n’ebitongole by’obwannannyini nga tannaba kwegatta ku kibiina ekitono ekitali kya gavumenti ekya Family Health Trust nga Ssenkulu.<ref name="Lancet">{{Cite journal |last=Schatz |first=Joseph J |date=2007-12-01 |title=Elizabeth Mataka: UN Special Envoy for HIV/AIDS in Africa |department=Perspectives {{!}} profile |journal=[[The Lancet]] |language=en-gb |location=United Kingdom |publisher=[[Elsevier]] |volume=370 |issue=9602 |page=1821 |doi=10.1016/S0140-6736(07)61762-0 |issn=0140-6736 |oclc=264193137 |pmid=18061045 |doi-access=free}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFSchatz2007">Schatz, Joseph J (1 December 2007). [[doi:10.1016/S0140-6736(07)61762-0|"Elizabeth Mataka: UN Special Envoy for HIV/AIDS in Africa"]]. Perspectives | profile. ''[[The Lancet]]''. '''370''' (9602). United Kingdom: [[Elsevier]]: 1821. [[Doi (identifier)|doi]]:<span class="id-lock-free" title="Freely accessible">[[doi:10.1016/S0140-6736(07)61762-0|10.1016/S0140-6736(07)61762-0]]</span>. [[ISSN (identifier)|ISSN]]&nbsp;[https://search.worldcat.org/issn/0140-6736 0140-6736]. [[OCLC (identifier)|OCLC]]&nbsp;[https://search.worldcat.org/oclc/264193137 264193137]. [[PMID (identifier)|PMID]]&nbsp;[https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/18061045 18061045].</cite></ref> == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == hpo3bu70g1jp7xm1a6os1frn3la64bn 50007 50006 2026-05-07T16:33:23Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1350892878|Elizabeth Mataka]]" 50007 wikitext text/x-wiki '''Elizabeth Mataka''' ye yali [[:en:United_Nations_Special_Envoy_for_HIV/AIDS_in_Africa|omubaka ow'enjawulo ow'ekibiina ky'amawanga amagatte ku siriimu mu Afrika]], nga bwe yalondebwa nga 21 Ogwokutaano 2007 [[:en:United_Nations_Secretary-General|omuwandiisi w'ekibiina ky'amawanga amagatte]] [[:en:Ban_Ki-moon|Ban Ki-moon]], ng'adda mu bigere bya [[:en:Stephen_Lewis|Stephen Lewis]]. Yaweereza mu kifo kino okutuusa nga 13 Ogwomusanvu 2012. Mataka munnansi wa [[Botswana]] era mutuuze wa [[Zambia]] . Yaliko omumyuka wa ssentebe w’olukiiko olufuzi olwa [[:en:Global_Fund_to_Fight_AIDS,_Tuberculosis_and_Malaria|Global Fund to Fight AIDS, Tuberculosis and Malaria]]. == Obuto bwe == Mataka yazaalibwa era n’akulira mu kibuga Francistown ekya Botswana, yasengukira e Lusaka ku nkomerero y’emyaka gya 1960 okusoma social work mu yunivasite y’e Zambia. Oluvannyuma lw’okutikkirwa mu 1970, yafumbirwa. Maama w’abaana bana, Mataka yayambako okutondawo enteekateeka ya Children in Distress, eyayambanga ebitundu okukola ku bamulekwa abalina akawuka ka mukenenya.<ref name="Lancet">{{Cite journal |last=Schatz |first=Joseph J |date=2007-12-01 |title=Elizabeth Mataka: UN Special Envoy for HIV/AIDS in Africa |department=Perspectives {{!}} profile |journal=[[The Lancet]] |language=en-gb |location=United Kingdom |publisher=[[Elsevier]] |volume=370 |issue=9602 |page=1821 |doi=10.1016/S0140-6736(07)61762-0 |issn=0140-6736 |oclc=264193137 |pmid=18061045 |doi-access=free}}</ref> == Emirimu egyasooka == Mataka yamala emyaka amakumi abiri ng’akola mu gavumenti n’ebitongole by’obwannannyini nga tannaba kwegatta ku kibiina ekitono ekitali kya gavumenti ekya Family Health Trust nga Ssenkulu.<ref name="Lancet">{{Cite journal |last=Schatz |first=Joseph J |date=2007-12-01 |title=Elizabeth Mataka: UN Special Envoy for HIV/AIDS in Africa |department=Perspectives {{!}} profile |journal=[[The Lancet]] |language=en-gb |location=United Kingdom |publisher=[[Elsevier]] |volume=370 |issue=9602 |page=1821 |doi=10.1016/S0140-6736(07)61762-0 |issn=0140-6736 |oclc=264193137 |pmid=18061045 |doi-access=free}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFSchatz2007">Schatz, Joseph J (1 December 2007). [[doi:10.1016/S0140-6736(07)61762-0|"Elizabeth Mataka: UN Special Envoy for HIV/AIDS in Africa"]]. Perspectives | profile. ''[[The Lancet]]''. '''370''' (9602). United Kingdom: [[Elsevier]]: 1821. [[Doi (identifier)|doi]]:<span class="id-lock-free" title="Freely accessible">[[doi:10.1016/S0140-6736(07)61762-0|10.1016/S0140-6736(07)61762-0]]</span>. [[ISSN (identifier)|ISSN]]&nbsp;[https://search.worldcat.org/issn/0140-6736 0140-6736]. [[OCLC (identifier)|OCLC]]&nbsp;[https://search.worldcat.org/oclc/264193137 264193137]. [[PMID (identifier)|PMID]]&nbsp;[https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/18061045 18061045].</cite></ref> == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == * [https://www.un.org/News/Press/docs/2007/sga1068.doc.htm Omuwandiisi w’enkalakalira alonze Elizabeth Mataka], Ekibiina ky’Amawanga Amagatte, 21 May 2007 i9korkrawwwla0671rbjh3chn3g5rw5 50008 50007 2026-05-07T16:33:50Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1350892878|Elizabeth Mataka]]" 50008 wikitext text/x-wiki {{Databox}}   '''Elizabeth Mataka''' ye yali [[:en:United_Nations_Special_Envoy_for_HIV/AIDS_in_Africa|omubaka ow'enjawulo ow'ekibiina ky'amawanga amagatte ku siriimu mu Afrika]], nga bwe yalondebwa nga 21 Ogwokutaano 2007 [[:en:United_Nations_Secretary-General|omuwandiisi w'ekibiina ky'amawanga amagatte]] [[:en:Ban_Ki-moon|Ban Ki-moon]], ng'adda mu bigere bya [[:en:Stephen_Lewis|Stephen Lewis]]. Yaweereza mu kifo kino okutuusa nga 13 Ogwomusanvu 2012. Mataka munnansi wa [[Botswana]] era mutuuze wa [[Zambia]] . Yaliko omumyuka wa ssentebe w’olukiiko olufuzi olwa [[:en:Global_Fund_to_Fight_AIDS,_Tuberculosis_and_Malaria|Global Fund to Fight AIDS, Tuberculosis and Malaria]]. == Obuto bwe == Mataka yazaalibwa era n’akulira mu kibuga Francistown ekya Botswana, yasengukira e Lusaka ku nkomerero y’emyaka gya 1960 okusoma social work mu yunivasite y’e Zambia. Oluvannyuma lw’okutikkirwa mu 1970, yafumbirwa. Maama w’abaana bana, Mataka yayambako okutondawo enteekateeka ya Children in Distress, eyayambanga ebitundu okukola ku bamulekwa abalina akawuka ka mukenenya.<ref name="Lancet">{{Cite journal |last=Schatz |first=Joseph J |date=2007-12-01 |title=Elizabeth Mataka: UN Special Envoy for HIV/AIDS in Africa |department=Perspectives {{!}} profile |journal=[[The Lancet]] |language=en-gb |location=United Kingdom |publisher=[[Elsevier]] |volume=370 |issue=9602 |page=1821 |doi=10.1016/S0140-6736(07)61762-0 |issn=0140-6736 |oclc=264193137 |pmid=18061045 |doi-access=free}}</ref> == Emirimu egyasooka == Mataka yamala emyaka amakumi abiri ng’akola mu gavumenti n’ebitongole by’obwannannyini nga tannaba kwegatta ku kibiina ekitono ekitali kya gavumenti ekya Family Health Trust nga Ssenkulu.<ref name="Lancet">{{Cite journal |last=Schatz |first=Joseph J |date=2007-12-01 |title=Elizabeth Mataka: UN Special Envoy for HIV/AIDS in Africa |department=Perspectives {{!}} profile |journal=[[The Lancet]] |language=en-gb |location=United Kingdom |publisher=[[Elsevier]] |volume=370 |issue=9602 |page=1821 |doi=10.1016/S0140-6736(07)61762-0 |issn=0140-6736 |oclc=264193137 |pmid=18061045 |doi-access=free}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFSchatz2007">Schatz, Joseph J (1 December 2007). [[doi:10.1016/S0140-6736(07)61762-0|"Elizabeth Mataka: UN Special Envoy for HIV/AIDS in Africa"]]. Perspectives | profile. ''[[The Lancet]]''. '''370''' (9602). United Kingdom: [[Elsevier]]: 1821. [[Doi (identifier)|doi]]:<span class="id-lock-free" title="Freely accessible">[[doi:10.1016/S0140-6736(07)61762-0|10.1016/S0140-6736(07)61762-0]]</span>. [[ISSN (identifier)|ISSN]]&nbsp;[https://search.worldcat.org/issn/0140-6736 0140-6736]. [[OCLC (identifier)|OCLC]]&nbsp;[https://search.worldcat.org/oclc/264193137 264193137]. [[PMID (identifier)|PMID]]&nbsp;[https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/18061045 18061045].</cite></ref> == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == * [https://www.un.org/News/Press/docs/2007/sga1068.doc.htm Omuwandiisi w’enkalakalira alonze Elizabeth Mataka], Ekibiina ky’Amawanga Amagatte, 21 May 2007 5fzgw3taohll2gmvxhyo9j71lfazeos Charles Oboth Ofumbi 0 13293 50011 2026-05-07T16:36:07Z Peter Luwaga 11012 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1347543824|Charles Oboth Ofumbi]]" 50011 wikitext text/x-wiki '''Arphaxad Charles Kole''' '''Oboth Ofumbi''' yali mulamu bw'ensi wakati w'ogwoomusanvu omwaka 1932 ne nga 16 Ogwookubiri 1977. Yali Munnayuganda era nga munnabyabufuzi eyaweereza nga [[Olukalala lw'abaminisita b'ensonga z'omunda mu Ggwanga Yuganda|Minisita w'ensonga z'omunda mu Uganda]] okuva mu mwezi ogw'ekkumi 1973 okutuusa lwe yafa mu 1977. <ref>{{Cite web |date=23 April 2013 |title=Ofumbi knew too much to stay alive |url=http://www.newvision.co.ug/news/641953-ofumbi-knew-too-much-to-stay-alive.html |url-status=live |archive-url=https://web.archive.org/web/20141201204849/http://www.newvision.co.ug/news/641953-ofumbi-knew-too-much-to-stay-alive.html |archive-date=1 December 2014 |access-date=14 September 2015 |publisher=New Vision}}</ref> == Obuto n’okusoma kwe == Oboth Ofumbi yazaalibwa mu kyalo Nyamalogo, mu [[:en:Eastern_Uganda|Buvanjuba bwa Uganda]] . <ref>{{Cite web |date=2015-07-29 |title=Museveni sums up Amin era as dictatorial & barbaric – The Insider Uganda |url=http://www.theinsider.ug/museveni-sums-up-amin-era-as-dictatorial-barbaric/ |archive-url=https://web.archive.org/web/20150729214144/http://www.theinsider.ug/museveni-sums-up-amin-era-as-dictatorial-barbaric/ |archive-date=2015-07-29 |access-date=2024-01-28}}</ref> Yasomera mu Kisoko Primary School, [[Mbarara High School]] ne [[King's College, Budo|Kings College Budo]] . <ref name=":1">{{Cite book |last=Wilson |first=E. G. |year=1966 |title=Who's Who in East Africa 1965-1966 |publisher=Marco Publishers (Africa) Limited |location=London}}</ref> == Emirimu gye == Olw’okuba yali amaze akaseera nga okola ng’omuyambi w’ebyensimbi mu disitulikiti eno, Oboth Ofumbi yalondebwa okuba Kaminsona wa [[:en:Bukedi_District|Disitulikiti y’e Bukedi]] mu buvanjuba bwa Uganda mu 1960. Omwaka 1963 we gwatuukira, yava ku kubeera omuddukanya w'emirimu gya disitulikiti e [[Gulu]] n’adda ku kubeera buwandiisi mu ofiisi ya Ssaabaminisita. Mu Gavumenti ya [[Milton Obote]] yamala akaseera nga akola nga omubalirizi w’ebitabo omukulu mu minisitule y’ebyokwerinda, oluvanyuma n'akola nga Minisita w’ebyokwerinda ow'ekiseera n’okusembayo nga Minisita w’ebyokwerinda (1971). Enkolagana ennungi gyeyalina ne [[Idi Amin]] yayamba Oboth Ofumbi okukuuma ekifo kino oluvannyuma lwa Amin okuwamba gavumenti mu Gatonnya wa 1971, era n'aweereza nga Minisita w'ebyokwerinda okutuusa mu 1973. <ref name="monitor">{{Cite web |last=Henry Lubega |date=26 July 2015 |title=Oboth Ofumbi's nine days as acting president |url=http://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/Oboth-Ofumbi-s-nine-days-as-acting-president/-/689844/2807992/-/ajy0bwz/-/index.html |url-status=live |archive-url=https://web.archive.org/web/20150914210939/http://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/Oboth-Ofumbi-s-nine-days-as-acting-president/-/689844/2807992/-/ajy0bwz/-/index.html |archive-date=14 September 2015 |access-date=14 September 2015 |publisher=Daily Monitor}}</ref> == Okufa kwe == Oboth Ofumbi yafa ng’alindirira okuwozesebwa mu kyali kigambibwa nti yalina omukono mu kuwamba gavumenti. Okutwalira awamu, kikkirizibwa nti yatemulwa ku biragiro bya Pulezidenti [[Idi Amin]], wadde nga alipoota entongole eraga nti yafiira mu kabenje k’emmotoka. <ref name="monitor">{{Cite web |last=Henry Lubega |date=26 July 2015 |title=Oboth Ofumbi's nine days as acting president |url=http://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/Oboth-Ofumbi-s-nine-days-as-acting-president/-/689844/2807992/-/ajy0bwz/-/index.html |url-status=live |archive-url=https://web.archive.org/web/20150914210939/http://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/Oboth-Ofumbi-s-nine-days-as-acting-president/-/689844/2807992/-/ajy0bwz/-/index.html |archive-date=14 September 2015 |access-date=14 September 2015 |publisher=Daily Monitor}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFHenry_Lubega2015">Henry Lubega (26 July 2015). [http://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/Oboth-Ofumbi-s-nine-days-as-acting-president/-/689844/2807992/-/ajy0bwz/-/index.html "Oboth Ofumbi's nine days as acting president"]. Daily Monitor. [https://web.archive.org/web/20150914210939/http://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/Oboth-Ofumbi-s-nine-days-as-acting-president/-/689844/2807992/-/ajy0bwz/-/index.html Archived] from the original on 14 September 2015<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">14 September</span> 2015</span>.</cite></ref> Ssaabalabirizi [[Janani Luwum]] ne minisita w’ebyettaka Lt Col [[Erinayo Wilson Oryema|Erinayo Oryema]] nabo battibwa mu mbeera y’emu. <ref name="monitor" /> Mu mwezi ogw'omusanvu omwaka gwa 2015, Pulezidenti [[Yoweri Museveni]] yeetaba mu kusaba okwokumujukira, era n'alaga engeri Oboth Ofumbi gye yalabika ng'alwanagana n'enfuga ya Amin. <ref name=":0">{{Cite web |date=28 July 2015 |title=Museveni sums up Amin era as dictatorial & barbaric |url=http://www.theinsider.ug/museveni-sums-up-amin-era-as-dictatorial-barbaric/ |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150729214144/http://www.theinsider.ug/museveni-sums-up-amin-era-as-dictatorial-barbaric/ |archive-date=29 July 2015 |access-date=14 September 2015 |publisher=The Insider}}</ref> == Obulamu bwe obw'omunda == Oboth Ofumbi yali ava mu ggwanga [[:en:Jopadhola|ly'abajopadhola]] era ye ne mukyala we Elizabeth baazaala abaana abawerako. == Obuwandiisi == Oboth Ofumbi yawandiika ekitabo ekiyitibwa "History & Customs of the [[:en:Adhola_people|Jopadhola]] " mu 1960, ekimu ku biwandiiko by'amawanga ebyasooka [[:en:Adhola_people|eby'abantu b'e Adhola]] . <ref>{{Cite book |last=Europa Publications |year=1977 |title=Africa South of the Sahara: 1977 |publisher=Europa Publications |location=[[London]]}}</ref> == Ekitabo ekyogera ku bulamu bwe == * Oboth-Ofumbi, ACK ''Padhola'', [[:en:East_African_Literature_Bureau|East African Literature Bureau]], Nairobi, 1959 == Ebiwandiiko ebijuliziddwa == {{Reflist}} q7iybvn961yu5bo82a6jqbta7g3963b Moggie Mbaakanyi 0 13294 50012 2026-05-07T16:37:07Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343228251|Moggie Mbaakanyi]]" 50012 wikitext text/x-wiki '''Moggie Mbaakanyi''' munnabyabufuzi okuva e [[Botswana]] mu kibiina kya [[:en:Botswana_Democratic_Party|Botswana Democratic Party]].<ref>{{Cite web |last= |first= |date=February 10, 2008 |title=Mbaakanyi in hot soup for celebrating her primaries victory |url=https://www.sundaystandard.info/mbaakanyi-in-hot-soup-for-celebrating-her-primaries-victory/ |access-date=February 28, 2024 |website=[[Sunday Standard]]}}</ref> Mbaakanyi yaweereza mu [[:en:9th_Parliament_of_Botswana|Palamenti ey'omwenda eya Botswana]]. Mbaakanyi akola nga pulezidenti w’ekibiina ekigatta abakyala mu byobufuzi mu Botswana.<ref>{{Cite web |last=Baputaki |first=Chandapiwa |date=October 22, 2010 |title=Mbaakanyi leads new women's caucus |url=https://www.mmegi.bw/news/mbaakanyi-leads-new-womens-caucus/news |access-date=February 28, 2024 |website=[[Mmegi Online]]}}</ref> ic890bucslklclk5y09l70mnfjqudt8 50013 50012 2026-05-07T16:37:25Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343228251|Moggie Mbaakanyi]]" 50013 wikitext text/x-wiki '''Moggie Mbaakanyi''' munnabyabufuzi okuva e [[Botswana]] mu kibiina kya [[:en:Botswana_Democratic_Party|Botswana Democratic Party]].<ref>{{Cite web |last= |first= |date=February 10, 2008 |title=Mbaakanyi in hot soup for celebrating her primaries victory |url=https://www.sundaystandard.info/mbaakanyi-in-hot-soup-for-celebrating-her-primaries-victory/ |access-date=February 28, 2024 |website=[[Sunday Standard]]}}</ref> Mbaakanyi yaweereza mu [[:en:9th_Parliament_of_Botswana|Palamenti ey'omwenda eya Botswana]]. Mbaakanyi akola nga pulezidenti w’ekibiina ekigatta abakyala mu byobufuzi mu Botswana.<ref>{{Cite web |last=Baputaki |first=Chandapiwa |date=October 22, 2010 |title=Mbaakanyi leads new women's caucus |url=https://www.mmegi.bw/news/mbaakanyi-leads-new-womens-caucus/news |access-date=February 28, 2024 |website=[[Mmegi Online]]}}</ref> == Ebijuliziddwa == g01x0hfop9ybn3hao76sbtgrky9qpiw 50014 50013 2026-05-07T16:38:05Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343228251|Moggie Mbaakanyi]]" 50014 wikitext text/x-wiki '''Moggie Mbaakanyi''' munnabyabufuzi okuva e [[Botswana]] mu kibiina kya [[:en:Botswana_Democratic_Party|Botswana Democratic Party]].<ref>{{Cite web |last= |first= |date=February 10, 2008 |title=Mbaakanyi in hot soup for celebrating her primaries victory |url=https://www.sundaystandard.info/mbaakanyi-in-hot-soup-for-celebrating-her-primaries-victory/ |access-date=February 28, 2024 |website=[[Sunday Standard]]}}</ref> Mbaakanyi yaweereza mu [[:en:9th_Parliament_of_Botswana|Palamenti ey'omwenda eya Botswana]]. Mbaakanyi akola nga pulezidenti w’ekibiina ekigatta abakyala mu byobufuzi mu Botswana.<ref>{{Cite web |last=Baputaki |first=Chandapiwa |date=October 22, 2010 |title=Mbaakanyi leads new women's caucus |url=https://www.mmegi.bw/news/mbaakanyi-leads-new-womens-caucus/news |access-date=February 28, 2024 |website=[[Mmegi Online]]}}</ref> == Ebijuliziddwa == <references /> {{Reflist}} se81drmm3bs9tfpvfchgo2jpslocm18 50015 50014 2026-05-07T16:40:18Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1343228251|Moggie Mbaakanyi]]" 50015 wikitext text/x-wiki '''Moggie Mbaakanyi''' munnabyabufuzi okuva e [[Botswana]] mu kibiina kya [[:en:Botswana_Democratic_Party|Botswana Democratic Party]].<ref>[https://www.sundaystandard.info/mbaakanyi-in-hot-soup-for-celebrating-her-primaries-victory/ "Mbaakanyi in hot soup for celebrating her primaries victory"]. ''[[:en:Sunday_Standard|Sunday Standard]]''. February 10, 2008. Retrieved February 28, 2024.</ref> Mbaakanyi yaweereza mu [[:en:9th_Parliament_of_Botswana|Palamenti ey'omwenda eya Botswana]]. Mbaakanyi akola nga pulezidenti w’ekibiina ekigatta abakyala mu byobufuzi mu Botswana.<ref>Baputaki, Chandapiwa (October 22, 2010). [https://www.mmegi.bw/news/mbaakanyi-leads-new-womens-caucus/news "Mbaakanyi leads new women's caucus"]. ''[[:en:Mmegi_Online|Mmegi Online]]''. Retrieved February 28, 2024.</ref> == Ebijuliziddwa == <references /> {{Reflist}} ch3w6i3tsdx0kxuzpug1eitxplqpxfs Pelonomi Venson-Moitoi 0 13295 50016 2026-05-07T16:44:10Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1316177252|Pelonomi Venson-Moitoi]]" 50016 wikitext text/x-wiki '''Pelonomi Venson-Moitoi''' munnamawulire era munnabyabufuzi mu Motswana eyaweereza nga Minisita w'ensonga z'ebweru mu Botswana okuva mu 2014 okutuuka mu Gwekkumineebiri 2018.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2022-10-04 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Yalondebwa mu [[:en:National_Assembly_of_Botswana|lukiiko lw'eggwanga olukulu olwa Botswana]] mu 1999 ng'omu ku bammemba abana abaalondebwa mu ngeri ey'enjawulo era n'addamu okulondebwa mu [[:en:2004_Botswana_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2004]].<ref>{{Cite web |title=Parley elects special MPs |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050321120314/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |archive-date=March 21, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> 9rgwrzhuradqmu94bkk6ikietf9emtk 50017 50016 2026-05-07T16:44:29Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1316177252|Pelonomi Venson-Moitoi]]" 50017 wikitext text/x-wiki '''Pelonomi Venson-Moitoi''' munnamawulire era munnabyabufuzi mu Motswana eyaweereza nga Minisita w'ensonga z'ebweru mu Botswana okuva mu 2014 okutuuka mu Gwekkumineebiri 2018.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2022-10-04 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Yalondebwa mu [[:en:National_Assembly_of_Botswana|lukiiko lw'eggwanga olukulu olwa Botswana]] mu 1999 ng'omu ku bammemba abana abaalondebwa mu ngeri ey'enjawulo era n'addamu okulondebwa mu [[:en:2004_Botswana_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2004]].<ref>{{Cite web |title=Parley elects special MPs |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050321120314/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |archive-date=March 21, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> == Emirimu gye == kp53j1kwvz8js10ohekpzulbxslb9l2 50018 50017 2026-05-07T16:45:59Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1316177252|Pelonomi Venson-Moitoi]]" 50018 wikitext text/x-wiki '''Pelonomi Venson-Moitoi''' munnamawulire era munnabyabufuzi mu Motswana eyaweereza nga Minisita w'ensonga z'ebweru mu Botswana okuva mu 2014 okutuuka mu Gwekkumineebiri 2018.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2022-10-04 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Yalondebwa mu [[:en:National_Assembly_of_Botswana|lukiiko lw'eggwanga olukulu olwa Botswana]] mu 1999 ng'omu ku bammemba abana abaalondebwa mu ngeri ey'enjawulo era n'addamu okulondebwa mu [[:en:2004_Botswana_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2004]].<ref>{{Cite web |title=Parley elects special MPs |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050321120314/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |archive-date=March 21, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> == Emirimu gye == Venson-Moitoi yali Minisita w’Ebyemirimu, Entambula n’Empuliziganya okuva mu 2001 okutuuka mu 2002 ate Minisita w’Ebyobusuubuzi, Amakolero, Ebisolo by’Ensiko n’Obulambuzi okuva mu 2002 okutuuka mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Venson is new minister of works |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210150947/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref><ref>{{Cite web |title=Mogae reshuffles cabinet |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050306085843/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |archive-date=March 6, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Yalondebwa okuba Minisita w’Empuliziganya, Sayansi, ne Tekinologiya mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Mogae appoints cabinet -Ten new faces - Five women |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210161325/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Mu kabineti ya 2009, Venson-Moitoi yali yalondebwa nga Minisita w’Empuliziganya, Sayansi ne Tekinologiya, oluvannyuma n’alondebwa okuba Minisita w’Ebyenjigiriza. 1f8bpgfoh87ck7ej7pz8w1duobq4upu 50019 50018 2026-05-07T16:47:15Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1316177252|Pelonomi Venson-Moitoi]]" 50019 wikitext text/x-wiki '''Pelonomi Venson-Moitoi''' munnamawulire era munnabyabufuzi mu Motswana eyaweereza nga Minisita w'ensonga z'ebweru mu Botswana okuva mu 2014 okutuuka mu Gwekkumineebiri 2018.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2022-10-04 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Yalondebwa mu [[:en:National_Assembly_of_Botswana|lukiiko lw'eggwanga olukulu olwa Botswana]] mu 1999 ng'omu ku bammemba abana abaalondebwa mu ngeri ey'enjawulo era n'addamu okulondebwa mu [[:en:2004_Botswana_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2004]].<ref>{{Cite web |title=Parley elects special MPs |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050321120314/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |archive-date=March 21, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> == Emirimu gye == Venson-Moitoi yali Minisita w’Ebyemirimu, Entambula n’Empuliziganya okuva mu 2001 okutuuka mu 2002 ate Minisita w’Ebyobusuubuzi, Amakolero, Ebisolo by’Ensiko n’Obulambuzi okuva mu 2002 okutuuka mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Venson is new minister of works |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210150947/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref><ref>{{Cite web |title=Mogae reshuffles cabinet |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050306085843/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |archive-date=March 6, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Yalondebwa okuba Minisita w’Empuliziganya, Sayansi, ne Tekinologiya mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Mogae appoints cabinet -Ten new faces - Five women |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210161325/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Mu kabineti ya 2009, Venson-Moitoi yali yalondebwa nga Minisita w’Empuliziganya, Sayansi ne Tekinologiya, oluvannyuma n’alondebwa okuba Minisita w’Ebyenjigiriza. Nga 17 Ogwekkumineebiri 2018, Venson-Moitoi yalangirira nti agenda kuvuganya ku bwapulezidenti [[:en:Botswana_Democratic_Party|bw’ekibiina]] . Pulezidenti [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]] yamugoba mu kabineti enkeera. t11d2tf4o4kx3x4em5ax5bndx1ng4e5 50020 50019 2026-05-07T16:47:35Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1316177252|Pelonomi Venson-Moitoi]]" 50020 wikitext text/x-wiki '''Pelonomi Venson-Moitoi''' munnamawulire era munnabyabufuzi mu Motswana eyaweereza nga Minisita w'ensonga z'ebweru mu Botswana okuva mu 2014 okutuuka mu Gwekkumineebiri 2018.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2022-10-04 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Yalondebwa mu [[:en:National_Assembly_of_Botswana|lukiiko lw'eggwanga olukulu olwa Botswana]] mu 1999 ng'omu ku bammemba abana abaalondebwa mu ngeri ey'enjawulo era n'addamu okulondebwa mu [[:en:2004_Botswana_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2004]].<ref>{{Cite web |title=Parley elects special MPs |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050321120314/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |archive-date=March 21, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> == Emirimu gye == Venson-Moitoi yali Minisita w’Ebyemirimu, Entambula n’Empuliziganya okuva mu 2001 okutuuka mu 2002 ate Minisita w’Ebyobusuubuzi, Amakolero, Ebisolo by’Ensiko n’Obulambuzi okuva mu 2002 okutuuka mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Venson is new minister of works |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210150947/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref><ref>{{Cite web |title=Mogae reshuffles cabinet |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050306085843/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |archive-date=March 6, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Yalondebwa okuba Minisita w’Empuliziganya, Sayansi, ne Tekinologiya mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Mogae appoints cabinet -Ten new faces - Five women |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210161325/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Mu kabineti ya 2009, Venson-Moitoi yali yalondebwa nga Minisita w’Empuliziganya, Sayansi ne Tekinologiya, oluvannyuma n’alondebwa okuba Minisita w’Ebyenjigiriza. Nga 17 Ogwekkumineebiri 2018, Venson-Moitoi yalangirira nti agenda kuvuganya ku bwapulezidenti [[:en:Botswana_Democratic_Party|bw’ekibiina]] . Pulezidenti [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]] yamugoba mu kabineti enkeera. [[File:Mrs_Pelonomi_Binns_Administrative_Secretary_of_Ngwato_Land_Board,_1975_(courtesy_of_Kutlwano_Magazine).jpg|thumb|Pelonomi Venson-Moitoi bwe yali omuwandiisi w’ebyobufuzi mu Ngwato Land Board, 1975]] obkziwmdekir27s0ebfcrrlvk6c63c5 50021 50020 2026-05-07T16:52:25Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1316177252|Pelonomi Venson-Moitoi]]" 50021 wikitext text/x-wiki '''Pelonomi Venson-Moitoi''' munnamawulire era munnabyabufuzi mu Motswana eyaweereza nga Minisita w'ensonga z'ebweru mu Botswana okuva mu 2014 okutuuka mu Gwekkumineebiri 2018.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2022-10-04 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Yalondebwa mu [[:en:National_Assembly_of_Botswana|lukiiko lw'eggwanga olukulu olwa Botswana]] mu 1999 ng'omu ku bammemba abana abaalondebwa mu ngeri ey'enjawulo era n'addamu okulondebwa mu [[:en:2004_Botswana_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2004]].<ref>{{Cite web |title=Parley elects special MPs |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050321120314/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |archive-date=March 21, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> == Emirimu gye == Venson-Moitoi yali Minisita w’Ebyemirimu, Entambula n’Empuliziganya okuva mu 2001 okutuuka mu 2002 ate Minisita w’Ebyobusuubuzi, Amakolero, Ebisolo by’Ensiko n’Obulambuzi okuva mu 2002 okutuuka mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Venson is new minister of works |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210150947/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref><ref>{{Cite web |title=Mogae reshuffles cabinet |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050306085843/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |archive-date=March 6, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Yalondebwa okuba Minisita w’Empuliziganya, Sayansi, ne Tekinologiya mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Mogae appoints cabinet -Ten new faces - Five women |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210161325/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Mu kabineti ya 2009, Venson-Moitoi yali yalondebwa nga Minisita w’Empuliziganya, Sayansi ne Tekinologiya, oluvannyuma n’alondebwa okuba Minisita w’Ebyenjigiriza. Nga 17 Ogwekkumineebiri 2018, Venson-Moitoi yalangirira nti agenda kuvuganya ku bwapulezidenti [[:en:Botswana_Democratic_Party|bw’ekibiina]] . Pulezidenti [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]] yamugoba mu kabineti enkeera. [[File:Mrs_Pelonomi_Binns_Administrative_Secretary_of_Ngwato_Land_Board,_1975_(courtesy_of_Kutlwano_Magazine).jpg|thumb|Pelonomi Venson-Moitoi bwe yali omuwandiisi mu Ngwato Land Board, 1975]] Nga 5 Ogwokuna 2019 yawandiikira Ssaabawandiisi w'ekibiina kya Botswana Democratic Party ebbaluwa ng'alaga nti avudde mu kuvuganya ku bwa Pulezidenti, ng'alumiriza nti akalulu "kaali kabiddwa okuva ku ntandikwa."<ref name="withdraw">{{Cite web |date=5 April 2019 |title=Botswana: Venson-Moitoi Withdraws From Race |url=https://allafrica.com/stories/201904050979.html |access-date=6 April 2019 |website=Daily News |publisher=All Africa}}</ref> Olunaku olwasooka, kkooti enkulu yali ewakanya okusaba kwe nti ttabamiruka ow’okulonda okwongezeddwayo, n’ekkiriziganya ne bannamateeka b’oludda oluvuganya nti yali tannakakasa oba obutuuze bwe bwazaalibwa oba buzaale. <ref name="withdraw" /> Okwesimbawo kwe kwali kuwagirwa eyali Pulezidenti Ian Khama, eyakubye ekibiina ekiri mu buyinza, ng'abalumiriza "okufera, obutagumiikiriza n'okutiisatiisa." <ref>{{Cite web |last=Sguazzin |first=Antony |last2=Box |first2=Pauline |date=5 April 2019 |title=Khama Slams Botswana Ruling Party Amid Leadership Dispute |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2019-04-05/botswana-president-wins-battle-for-control-of-ruling-party |access-date=6 April 2019 |website=Bloomberg}}</ref> k8bt5pl5onizmnl77rmer5wb162a6at 50022 50021 2026-05-07T16:55:36Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1316177252|Pelonomi Venson-Moitoi]]" 50022 wikitext text/x-wiki '''Pelonomi Venson-Moitoi''' munnamawulire era munnabyabufuzi mu Motswana eyaweereza nga Minisita w'ensonga z'ebweru mu Botswana okuva mu 2014 okutuuka mu Gwekkumineebiri 2018.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2022-10-04 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Yalondebwa mu [[:en:National_Assembly_of_Botswana|lukiiko lw'eggwanga olukulu olwa Botswana]] mu 1999 ng'omu ku bammemba abana abaalondebwa mu ngeri ey'enjawulo era n'addamu okulondebwa mu [[:en:2004_Botswana_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2004]].<ref>{{Cite web |title=Parley elects special MPs |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050321120314/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |archive-date=March 21, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> == Emirimu gye == Venson-Moitoi yali Minisita w’Ebyemirimu, Entambula n’Empuliziganya okuva mu 2001 okutuuka mu 2002 ate Minisita w’Ebyobusuubuzi, Amakolero, Ebisolo by’Ensiko n’Obulambuzi okuva mu 2002 okutuuka mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Venson is new minister of works |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210150947/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref><ref>{{Cite web |title=Mogae reshuffles cabinet |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050306085843/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |archive-date=March 6, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Yalondebwa okuba Minisita w’Empuliziganya, Sayansi, ne Tekinologiya mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Mogae appoints cabinet -Ten new faces - Five women |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210161325/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Mu kabineti ya 2009, Venson-Moitoi yali yalondebwa nga Minisita w’Empuliziganya, Sayansi ne Tekinologiya, oluvannyuma n’alondebwa okuba Minisita w’Ebyenjigiriza. Nga 17 Ogwekkumineebiri 2018, Venson-Moitoi yalangirira nti agenda kuvuganya ku bwapulezidenti [[:en:Botswana_Democratic_Party|bw’ekibiina]] . Pulezidenti [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]] yamugoba mu kabineti enkeera. [[File:Mrs_Pelonomi_Binns_Administrative_Secretary_of_Ngwato_Land_Board,_1975_(courtesy_of_Kutlwano_Magazine).jpg|thumb|Pelonomi Venson-Moitoi bwe yali omuwandiisi mu Ngwato Land Board, 1975]] Nga 5 Ogwokuna 2019 yawandiikira Ssaabawandiisi w'ekibiina kya Botswana Democratic Party ebbaluwa ng'alaga nti avudde mu kuvuganya ku bwa Pulezidenti, ng'alumiriza nti akalulu "kaali kabiddwa okuva ku ntandikwa."<ref name="withdraw">{{Cite web |date=5 April 2019 |title=Botswana: Venson-Moitoi Withdraws From Race |url=https://allafrica.com/stories/201904050979.html |access-date=6 April 2019 |website=Daily News |publisher=All Africa}}</ref> [[:en:High_Court_of_Botswana|Kkooti enkulu]] yasooka n'ewakanya okusaba kwe nti ttabamiruka ow’okulonda okwongezebwayo, n’ekkiriziganya ne bannamateeka b’oludda oluvuganya nti yali tannakakasa oba obutuuze bwe obwa nga bwamazaalibwa oba buzaale.<ref name="withdraw" /> Okwesimbawo kwe kwali kuwagirwa eyali Pulezidenti Ian Khama, eyakubye ekibiina ekiri mu buyinza, ng'abalumiriza "okufera, obutagumiikiriza n'okutiisatiisa." <ref>{{Cite web |last=Sguazzin |first=Antony |last2=Box |first2=Pauline |date=5 April 2019 |title=Khama Slams Botswana Ruling Party Amid Leadership Dispute |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2019-04-05/botswana-president-wins-battle-for-control-of-ruling-party |access-date=6 April 2019 |website=Bloomberg}}</ref> 4gs63sxwyst05y67k19znijm8i1eovw 50023 50022 2026-05-07T16:57:37Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1316177252|Pelonomi Venson-Moitoi]]" 50023 wikitext text/x-wiki '''Pelonomi Venson-Moitoi''' munnamawulire era munnabyabufuzi mu Motswana eyaweereza nga Minisita w'ensonga z'ebweru mu Botswana okuva mu 2014 okutuuka mu Gwekkumineebiri 2018.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2022-10-04 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Yalondebwa mu [[:en:National_Assembly_of_Botswana|lukiiko lw'eggwanga olukulu olwa Botswana]] mu 1999 ng'omu ku bammemba abana abaalondebwa mu ngeri ey'enjawulo era n'addamu okulondebwa mu [[:en:2004_Botswana_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2004]].<ref>{{Cite web |title=Parley elects special MPs |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050321120314/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |archive-date=March 21, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> == Emirimu gye == Venson-Moitoi yali Minisita w’Ebyemirimu, Entambula n’Empuliziganya okuva mu 2001 okutuuka mu 2002 ate Minisita w’Ebyobusuubuzi, Amakolero, Ebisolo by’Ensiko n’Obulambuzi okuva mu 2002 okutuuka mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Venson is new minister of works |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210150947/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref><ref>{{Cite web |title=Mogae reshuffles cabinet |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050306085843/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |archive-date=March 6, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Yalondebwa okuba Minisita w’Empuliziganya, Sayansi, ne Tekinologiya mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Mogae appoints cabinet -Ten new faces - Five women |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210161325/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Mu kabineti ya 2009, Venson-Moitoi yali yalondebwa nga Minisita w’Empuliziganya, Sayansi ne Tekinologiya, oluvannyuma n’alondebwa okuba Minisita w’Ebyenjigiriza. Nga 17 Ogwekkumineebiri 2018, Venson-Moitoi yalangirira nti agenda kuvuganya ku bwapulezidenti [[:en:Botswana_Democratic_Party|bw’ekibiina]] . Pulezidenti [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]] yamugoba mu kabineti enkeera. [[File:Mrs_Pelonomi_Binns_Administrative_Secretary_of_Ngwato_Land_Board,_1975_(courtesy_of_Kutlwano_Magazine).jpg|thumb|Pelonomi Venson-Moitoi bwe yali omuwandiisi mu Ngwato Land Board, 1975]] Nga 5 Ogwokuna 2019 yawandiikira Ssaabawandiisi w'ekibiina kya Botswana Democratic Party ebbaluwa ng'alaga nti avudde mu kuvuganya ku bwa Pulezidenti, ng'alumiriza nti akalulu "kaali kabiddwa okuva ku ntandikwa."<ref name="withdraw">{{Cite web |date=5 April 2019 |title=Botswana: Venson-Moitoi Withdraws From Race |url=https://allafrica.com/stories/201904050979.html |access-date=6 April 2019 |website=Daily News |publisher=All Africa}}</ref> [[:en:High_Court_of_Botswana|Kkooti enkulu]] yasooka n'ewakanya okusaba kwe nti ttabamiruka ow’okulonda okwongezebwayo, n’ekkiriziganya ne bannamateeka b’oludda oluvuganya nti yali tannakakasa oba obutuuze bwe obwa nga bwamazaalibwa oba buzaale.<ref name="withdraw" /> Okwesimbawo kwe kwali kuwagirwa eyali Pulezidenti [[:en:Ian_Khama|Ian Khama]], eyalumiriza ekibiina ekiri mu buyinza "okufera, obutagumiikiriza n'okutiisatiisa."<ref>{{Cite web |last=Sguazzin |first=Antony |last2=Box |first2=Pauline |date=5 April 2019 |title=Khama Slams Botswana Ruling Party Amid Leadership Dispute |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2019-04-05/botswana-president-wins-battle-for-control-of-ruling-party |access-date=6 April 2019 |website=Bloomberg}}</ref> 8hmboe4lgs1m3cb5q6u60x1xerp9u4c 50024 50023 2026-05-07T16:58:16Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1316177252|Pelonomi Venson-Moitoi]]" 50024 wikitext text/x-wiki '''Pelonomi Venson-Moitoi''' munnamawulire era munnabyabufuzi mu Motswana eyaweereza nga Minisita w'ensonga z'ebweru mu Botswana okuva mu 2014 okutuuka mu Gwekkumineebiri 2018.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2022-10-04 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Yalondebwa mu [[:en:National_Assembly_of_Botswana|lukiiko lw'eggwanga olukulu olwa Botswana]] mu 1999 ng'omu ku bammemba abana abaalondebwa mu ngeri ey'enjawulo era n'addamu okulondebwa mu [[:en:2004_Botswana_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2004]].<ref>{{Cite web |title=Parley elects special MPs |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050321120314/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |archive-date=March 21, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> == Emirimu gye == Venson-Moitoi yali Minisita w’Ebyemirimu, Entambula n’Empuliziganya okuva mu 2001 okutuuka mu 2002 ate Minisita w’Ebyobusuubuzi, Amakolero, Ebisolo by’Ensiko n’Obulambuzi okuva mu 2002 okutuuka mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Venson is new minister of works |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210150947/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref><ref>{{Cite web |title=Mogae reshuffles cabinet |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050306085843/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |archive-date=March 6, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Yalondebwa okuba Minisita w’Empuliziganya, Sayansi, ne Tekinologiya mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Mogae appoints cabinet -Ten new faces - Five women |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210161325/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Mu kabineti ya 2009, Venson-Moitoi yali yalondebwa nga Minisita w’Empuliziganya, Sayansi ne Tekinologiya, oluvannyuma n’alondebwa okuba Minisita w’Ebyenjigiriza. Nga 17 Ogwekkumineebiri 2018, Venson-Moitoi yalangirira nti agenda kuvuganya ku bwapulezidenti [[:en:Botswana_Democratic_Party|bw’ekibiina]] . Pulezidenti [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]] yamugoba mu kabineti enkeera. [[File:Mrs_Pelonomi_Binns_Administrative_Secretary_of_Ngwato_Land_Board,_1975_(courtesy_of_Kutlwano_Magazine).jpg|thumb|Pelonomi Venson-Moitoi bwe yali omuwandiisi mu Ngwato Land Board, 1975]] Nga 5 Ogwokuna 2019 yawandiikira Ssaabawandiisi w'ekibiina kya Botswana Democratic Party ebbaluwa ng'alaga nti avudde mu kuvuganya ku bwa Pulezidenti, ng'alumiriza nti akalulu "kaali kabiddwa okuva ku ntandikwa."<ref name="withdraw">{{Cite web |date=5 April 2019 |title=Botswana: Venson-Moitoi Withdraws From Race |url=https://allafrica.com/stories/201904050979.html |access-date=6 April 2019 |website=Daily News |publisher=All Africa}}</ref> [[:en:High_Court_of_Botswana|Kkooti enkulu]] yasooka n'ewakanya okusaba kwe nti ttabamiruka ow’okulonda okwongezebwayo, n’ekkiriziganya ne bannamateeka b’oludda oluvuganya nti yali tannakakasa oba obutuuze bwe obwa nga bwamazaalibwa oba buzaale.<ref name="withdraw" /> Okwesimbawo kwe kwali kuwagirwa eyali Pulezidenti [[:en:Ian_Khama|Ian Khama]], eyalumiriza ekibiina ekiri mu buyinza "okufera, obutagumiikiriza n'okutiisatiisa."<ref>{{Cite web |last=Sguazzin |first=Antony |last2=Box |first2=Pauline |date=5 April 2019 |title=Khama Slams Botswana Ruling Party Amid Leadership Dispute |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2019-04-05/botswana-president-wins-battle-for-control-of-ruling-party |access-date=6 April 2019 |website=Bloomberg}}</ref> == Obulamu ku bubwe == 9czt86woej2lzq7ipd66d9xnxve6yp6 50025 50024 2026-05-07T16:59:11Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1316177252|Pelonomi Venson-Moitoi]]" 50025 wikitext text/x-wiki '''Pelonomi Venson-Moitoi''' munnamawulire era munnabyabufuzi mu Motswana eyaweereza nga Minisita w'ensonga z'ebweru mu Botswana okuva mu 2014 okutuuka mu Gwekkumineebiri 2018.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2022-10-04 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Yalondebwa mu [[:en:National_Assembly_of_Botswana|lukiiko lw'eggwanga olukulu olwa Botswana]] mu 1999 ng'omu ku bammemba abana abaalondebwa mu ngeri ey'enjawulo era n'addamu okulondebwa mu [[:en:2004_Botswana_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2004]].<ref>{{Cite web |title=Parley elects special MPs |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050321120314/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |archive-date=March 21, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> == Emirimu gye == Venson-Moitoi yali Minisita w’Ebyemirimu, Entambula n’Empuliziganya okuva mu 2001 okutuuka mu 2002 ate Minisita w’Ebyobusuubuzi, Amakolero, Ebisolo by’Ensiko n’Obulambuzi okuva mu 2002 okutuuka mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Venson is new minister of works |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210150947/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref><ref>{{Cite web |title=Mogae reshuffles cabinet |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050306085843/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |archive-date=March 6, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Yalondebwa okuba Minisita w’Empuliziganya, Sayansi, ne Tekinologiya mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Mogae appoints cabinet -Ten new faces - Five women |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210161325/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Mu kabineti ya 2009, Venson-Moitoi yali yalondebwa nga Minisita w’Empuliziganya, Sayansi ne Tekinologiya, oluvannyuma n’alondebwa okuba Minisita w’Ebyenjigiriza. Nga 17 Ogwekkumineebiri 2018, Venson-Moitoi yalangirira nti agenda kuvuganya ku bwapulezidenti [[:en:Botswana_Democratic_Party|bw’ekibiina]] . Pulezidenti [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]] yamugoba mu kabineti enkeera. [[File:Mrs_Pelonomi_Binns_Administrative_Secretary_of_Ngwato_Land_Board,_1975_(courtesy_of_Kutlwano_Magazine).jpg|thumb|Pelonomi Venson-Moitoi bwe yali omuwandiisi mu Ngwato Land Board, 1975]] Nga 5 Ogwokuna 2019 yawandiikira Ssaabawandiisi w'ekibiina kya Botswana Democratic Party ebbaluwa ng'alaga nti avudde mu kuvuganya ku bwa Pulezidenti, ng'alumiriza nti akalulu "kaali kabiddwa okuva ku ntandikwa."<ref name="withdraw">{{Cite web |date=5 April 2019 |title=Botswana: Venson-Moitoi Withdraws From Race |url=https://allafrica.com/stories/201904050979.html |access-date=6 April 2019 |website=Daily News |publisher=All Africa}}</ref> [[:en:High_Court_of_Botswana|Kkooti enkulu]] yasooka n'ewakanya okusaba kwe nti ttabamiruka ow’okulonda okwongezebwayo, n’ekkiriziganya ne bannamateeka b’oludda oluvuganya nti yali tannakakasa oba obutuuze bwe obwa nga bwamazaalibwa oba buzaale.<ref name="withdraw" /> Okwesimbawo kwe kwali kuwagirwa eyali Pulezidenti [[:en:Ian_Khama|Ian Khama]], eyalumiriza ekibiina ekiri mu buyinza "okufera, obutagumiikiriza n'okutiisatiisa."<ref>{{Cite web |last=Sguazzin |first=Antony |last2=Box |first2=Pauline |date=5 April 2019 |title=Khama Slams Botswana Ruling Party Amid Leadership Dispute |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2019-04-05/botswana-president-wins-battle-for-control-of-ruling-party |access-date=6 April 2019 |website=Bloomberg}}</ref> == Obulamu ku bubwe == Dr Venson-Moitoi yazaalibwa nga 13 Ogwokutaano1951 mu Botswana.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2024-09-30 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Mufumbo n’Omulangira Moitoi<ref>{{Cite web |last=Admin |date=2019-01-24 |title=Venson- Moitoi’s spouse ready to be ‘first gentleman’ |url=https://www.thegazette.news/news/venson-moitois-spouse-ready-to-be-first-gentleman/ |access-date=2024-09-30 |website=Botswana Gazette |language=en}}</ref> era balina abaana babiri.<ref>{{Cite web |last=Magazine |first=Botswana Youth |date=2017-01-27 |title=10 Things You Should Know About Botswana's AU Chairperson Aspirant, Dr Pelonomi Venson- Moitoi |url=https://www.botswanayouth.com/10-things-you-should-know-about-botswanas-au-chairperson-aspirant-dr-pelonomi-venson-moitoi/ |access-date=2024-09-30 |website=Botswana Youth Magazine |language=en-US}}</ref> ioga24y1adbj9n74hyohyif4zcoq21u 50026 50025 2026-05-07T16:59:35Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1316177252|Pelonomi Venson-Moitoi]]" 50026 wikitext text/x-wiki '''Pelonomi Venson-Moitoi''' munnamawulire era munnabyabufuzi mu Motswana eyaweereza nga Minisita w'ensonga z'ebweru mu Botswana okuva mu 2014 okutuuka mu Gwekkumineebiri 2018.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2022-10-04 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Yalondebwa mu [[:en:National_Assembly_of_Botswana|lukiiko lw'eggwanga olukulu olwa Botswana]] mu 1999 ng'omu ku bammemba abana abaalondebwa mu ngeri ey'enjawulo era n'addamu okulondebwa mu [[:en:2004_Botswana_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2004]].<ref>{{Cite web |title=Parley elects special MPs |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050321120314/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |archive-date=March 21, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> == Emirimu gye == Venson-Moitoi yali Minisita w’Ebyemirimu, Entambula n’Empuliziganya okuva mu 2001 okutuuka mu 2002 ate Minisita w’Ebyobusuubuzi, Amakolero, Ebisolo by’Ensiko n’Obulambuzi okuva mu 2002 okutuuka mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Venson is new minister of works |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210150947/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref><ref>{{Cite web |title=Mogae reshuffles cabinet |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050306085843/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |archive-date=March 6, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Yalondebwa okuba Minisita w’Empuliziganya, Sayansi, ne Tekinologiya mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Mogae appoints cabinet -Ten new faces - Five women |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210161325/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Mu kabineti ya 2009, Venson-Moitoi yali yalondebwa nga Minisita w’Empuliziganya, Sayansi ne Tekinologiya, oluvannyuma n’alondebwa okuba Minisita w’Ebyenjigiriza. Nga 17 Ogwekkumineebiri 2018, Venson-Moitoi yalangirira nti agenda kuvuganya ku bwapulezidenti [[:en:Botswana_Democratic_Party|bw’ekibiina]] . Pulezidenti [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]] yamugoba mu kabineti enkeera. [[File:Mrs_Pelonomi_Binns_Administrative_Secretary_of_Ngwato_Land_Board,_1975_(courtesy_of_Kutlwano_Magazine).jpg|thumb|Pelonomi Venson-Moitoi bwe yali omuwandiisi mu Ngwato Land Board, 1975]] Nga 5 Ogwokuna 2019 yawandiikira Ssaabawandiisi w'ekibiina kya Botswana Democratic Party ebbaluwa ng'alaga nti avudde mu kuvuganya ku bwa Pulezidenti, ng'alumiriza nti akalulu "kaali kabiddwa okuva ku ntandikwa."<ref name="withdraw">{{Cite web |date=5 April 2019 |title=Botswana: Venson-Moitoi Withdraws From Race |url=https://allafrica.com/stories/201904050979.html |access-date=6 April 2019 |website=Daily News |publisher=All Africa}}</ref> [[:en:High_Court_of_Botswana|Kkooti enkulu]] yasooka n'ewakanya okusaba kwe nti ttabamiruka ow’okulonda okwongezebwayo, n’ekkiriziganya ne bannamateeka b’oludda oluvuganya nti yali tannakakasa oba obutuuze bwe obwa nga bwamazaalibwa oba buzaale.<ref name="withdraw" /> Okwesimbawo kwe kwali kuwagirwa eyali Pulezidenti [[:en:Ian_Khama|Ian Khama]], eyalumiriza ekibiina ekiri mu buyinza "okufera, obutagumiikiriza n'okutiisatiisa."<ref>{{Cite web |last=Sguazzin |first=Antony |last2=Box |first2=Pauline |date=5 April 2019 |title=Khama Slams Botswana Ruling Party Amid Leadership Dispute |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2019-04-05/botswana-president-wins-battle-for-control-of-ruling-party |access-date=6 April 2019 |website=Bloomberg}}</ref> == Obulamu ku bubwe == Dr Venson-Moitoi yazaalibwa nga 13 Ogwokutaano1951 mu Botswana.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2024-09-30 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Mufumbo n’Omulangira Moitoi<ref>{{Cite web |last=Admin |date=2019-01-24 |title=Venson- Moitoi’s spouse ready to be ‘first gentleman’ |url=https://www.thegazette.news/news/venson-moitois-spouse-ready-to-be-first-gentleman/ |access-date=2024-09-30 |website=Botswana Gazette |language=en}}</ref> era balina abaana babiri.<ref>{{Cite web |last=Magazine |first=Botswana Youth |date=2017-01-27 |title=10 Things You Should Know About Botswana's AU Chairperson Aspirant, Dr Pelonomi Venson- Moitoi |url=https://www.botswanayouth.com/10-things-you-should-know-about-botswanas-au-chairperson-aspirant-dr-pelonomi-venson-moitoi/ |access-date=2024-09-30 |website=Botswana Youth Magazine |language=en-US}}</ref> == Ebijuliziddwa == k52owj6p99ss84ripbjjeqcsii2ka8s 50027 50026 2026-05-07T16:59:54Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1316177252|Pelonomi Venson-Moitoi]]" 50027 wikitext text/x-wiki '''Pelonomi Venson-Moitoi''' munnamawulire era munnabyabufuzi mu Motswana eyaweereza nga Minisita w'ensonga z'ebweru mu Botswana okuva mu 2014 okutuuka mu Gwekkumineebiri 2018.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2022-10-04 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Yalondebwa mu [[:en:National_Assembly_of_Botswana|lukiiko lw'eggwanga olukulu olwa Botswana]] mu 1999 ng'omu ku bammemba abana abaalondebwa mu ngeri ey'enjawulo era n'addamu okulondebwa mu [[:en:2004_Botswana_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2004]].<ref>{{Cite web |title=Parley elects special MPs |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050321120314/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |archive-date=March 21, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> == Emirimu gye == Venson-Moitoi yali Minisita w’Ebyemirimu, Entambula n’Empuliziganya okuva mu 2001 okutuuka mu 2002 ate Minisita w’Ebyobusuubuzi, Amakolero, Ebisolo by’Ensiko n’Obulambuzi okuva mu 2002 okutuuka mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Venson is new minister of works |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210150947/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref><ref>{{Cite web |title=Mogae reshuffles cabinet |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050306085843/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |archive-date=March 6, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Yalondebwa okuba Minisita w’Empuliziganya, Sayansi, ne Tekinologiya mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Mogae appoints cabinet -Ten new faces - Five women |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210161325/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Mu kabineti ya 2009, Venson-Moitoi yali yalondebwa nga Minisita w’Empuliziganya, Sayansi ne Tekinologiya, oluvannyuma n’alondebwa okuba Minisita w’Ebyenjigiriza. Nga 17 Ogwekkumineebiri 2018, Venson-Moitoi yalangirira nti agenda kuvuganya ku bwapulezidenti [[:en:Botswana_Democratic_Party|bw’ekibiina]] . Pulezidenti [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]] yamugoba mu kabineti enkeera. [[File:Mrs_Pelonomi_Binns_Administrative_Secretary_of_Ngwato_Land_Board,_1975_(courtesy_of_Kutlwano_Magazine).jpg|thumb|Pelonomi Venson-Moitoi bwe yali omuwandiisi mu Ngwato Land Board, 1975]] Nga 5 Ogwokuna 2019 yawandiikira Ssaabawandiisi w'ekibiina kya Botswana Democratic Party ebbaluwa ng'alaga nti avudde mu kuvuganya ku bwa Pulezidenti, ng'alumiriza nti akalulu "kaali kabiddwa okuva ku ntandikwa."<ref name="withdraw">{{Cite web |date=5 April 2019 |title=Botswana: Venson-Moitoi Withdraws From Race |url=https://allafrica.com/stories/201904050979.html |access-date=6 April 2019 |website=Daily News |publisher=All Africa}}</ref> [[:en:High_Court_of_Botswana|Kkooti enkulu]] yasooka n'ewakanya okusaba kwe nti ttabamiruka ow’okulonda okwongezebwayo, n’ekkiriziganya ne bannamateeka b’oludda oluvuganya nti yali tannakakasa oba obutuuze bwe obwa nga bwamazaalibwa oba buzaale.<ref name="withdraw" /> Okwesimbawo kwe kwali kuwagirwa eyali Pulezidenti [[:en:Ian_Khama|Ian Khama]], eyalumiriza ekibiina ekiri mu buyinza "okufera, obutagumiikiriza n'okutiisatiisa."<ref>{{Cite web |last=Sguazzin |first=Antony |last2=Box |first2=Pauline |date=5 April 2019 |title=Khama Slams Botswana Ruling Party Amid Leadership Dispute |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2019-04-05/botswana-president-wins-battle-for-control-of-ruling-party |access-date=6 April 2019 |website=Bloomberg}}</ref> == Obulamu ku bubwe == Dr Venson-Moitoi yazaalibwa nga 13 Ogwokutaano1951 mu Botswana.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2024-09-30 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Mufumbo n’Omulangira Moitoi<ref>{{Cite web |last=Admin |date=2019-01-24 |title=Venson- Moitoi’s spouse ready to be ‘first gentleman’ |url=https://www.thegazette.news/news/venson-moitois-spouse-ready-to-be-first-gentleman/ |access-date=2024-09-30 |website=Botswana Gazette |language=en}}</ref> era balina abaana babiri.<ref>{{Cite web |last=Magazine |first=Botswana Youth |date=2017-01-27 |title=10 Things You Should Know About Botswana's AU Chairperson Aspirant, Dr Pelonomi Venson- Moitoi |url=https://www.botswanayouth.com/10-things-you-should-know-about-botswanas-au-chairperson-aspirant-dr-pelonomi-venson-moitoi/ |access-date=2024-09-30 |website=Botswana Youth Magazine |language=en-US}}</ref> == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} jz5mrao0gmbuigqzgkihfy3lc77kx39 50028 50027 2026-05-07T17:00:21Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1316177252|Pelonomi Venson-Moitoi]]" 50028 wikitext text/x-wiki '''Pelonomi Venson-Moitoi''' munnamawulire era munnabyabufuzi mu Motswana eyaweereza nga Minisita w'ensonga z'ebweru mu Botswana okuva mu 2014 okutuuka mu Gwekkumineebiri 2018.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2022-10-04 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Yalondebwa mu [[:en:National_Assembly_of_Botswana|lukiiko lw'eggwanga olukulu olwa Botswana]] mu 1999 ng'omu ku bammemba abana abaalondebwa mu ngeri ey'enjawulo era n'addamu okulondebwa mu [[:en:2004_Botswana_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2004]].<ref>{{Cite web |title=Parley elects special MPs |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050321120314/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |archive-date=March 21, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> == Emirimu gye == Venson-Moitoi yali Minisita w’Ebyemirimu, Entambula n’Empuliziganya okuva mu 2001 okutuuka mu 2002 ate Minisita w’Ebyobusuubuzi, Amakolero, Ebisolo by’Ensiko n’Obulambuzi okuva mu 2002 okutuuka mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Venson is new minister of works |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210150947/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref><ref>{{Cite web |title=Mogae reshuffles cabinet |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050306085843/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |archive-date=March 6, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Yalondebwa okuba Minisita w’Empuliziganya, Sayansi, ne Tekinologiya mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Mogae appoints cabinet -Ten new faces - Five women |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210161325/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Mu kabineti ya 2009, Venson-Moitoi yali yalondebwa nga Minisita w’Empuliziganya, Sayansi ne Tekinologiya, oluvannyuma n’alondebwa okuba Minisita w’Ebyenjigiriza. Nga 17 Ogwekkumineebiri 2018, Venson-Moitoi yalangirira nti agenda kuvuganya ku bwapulezidenti [[:en:Botswana_Democratic_Party|bw’ekibiina]] . Pulezidenti [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]] yamugoba mu kabineti enkeera. [[File:Mrs_Pelonomi_Binns_Administrative_Secretary_of_Ngwato_Land_Board,_1975_(courtesy_of_Kutlwano_Magazine).jpg|thumb|Pelonomi Venson-Moitoi bwe yali omuwandiisi mu Ngwato Land Board, 1975]] Nga 5 Ogwokuna 2019 yawandiikira Ssaabawandiisi w'ekibiina kya Botswana Democratic Party ebbaluwa ng'alaga nti avudde mu kuvuganya ku bwa Pulezidenti, ng'alumiriza nti akalulu "kaali kabiddwa okuva ku ntandikwa."<ref name="withdraw">{{Cite web |date=5 April 2019 |title=Botswana: Venson-Moitoi Withdraws From Race |url=https://allafrica.com/stories/201904050979.html |access-date=6 April 2019 |website=Daily News |publisher=All Africa}}</ref> [[:en:High_Court_of_Botswana|Kkooti enkulu]] yasooka n'ewakanya okusaba kwe nti ttabamiruka ow’okulonda okwongezebwayo, n’ekkiriziganya ne bannamateeka b’oludda oluvuganya nti yali tannakakasa oba obutuuze bwe obwa nga bwamazaalibwa oba buzaale.<ref name="withdraw" /> Okwesimbawo kwe kwali kuwagirwa eyali Pulezidenti [[:en:Ian_Khama|Ian Khama]], eyalumiriza ekibiina ekiri mu buyinza "okufera, obutagumiikiriza n'okutiisatiisa."<ref>{{Cite web |last=Sguazzin |first=Antony |last2=Box |first2=Pauline |date=5 April 2019 |title=Khama Slams Botswana Ruling Party Amid Leadership Dispute |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2019-04-05/botswana-president-wins-battle-for-control-of-ruling-party |access-date=6 April 2019 |website=Bloomberg}}</ref> == Obulamu ku bubwe == Dr Venson-Moitoi yazaalibwa nga 13 Ogwokutaano1951 mu Botswana.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2024-09-30 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Mufumbo n’Omulangira Moitoi<ref>{{Cite web |last=Admin |date=2019-01-24 |title=Venson- Moitoi’s spouse ready to be ‘first gentleman’ |url=https://www.thegazette.news/news/venson-moitois-spouse-ready-to-be-first-gentleman/ |access-date=2024-09-30 |website=Botswana Gazette |language=en}}</ref> era balina abaana babiri.<ref>{{Cite web |last=Magazine |first=Botswana Youth |date=2017-01-27 |title=10 Things You Should Know About Botswana's AU Chairperson Aspirant, Dr Pelonomi Venson- Moitoi |url=https://www.botswanayouth.com/10-things-you-should-know-about-botswanas-au-chairperson-aspirant-dr-pelonomi-venson-moitoi/ |access-date=2024-09-30 |website=Botswana Youth Magazine |language=en-US}}</ref> == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == 7ytghuxjahzutkimjz2le30bjxc9vnf 50029 50028 2026-05-07T17:00:45Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1316177252|Pelonomi Venson-Moitoi]]" 50029 wikitext text/x-wiki '''Pelonomi Venson-Moitoi''' munnamawulire era munnabyabufuzi mu Motswana eyaweereza nga Minisita w'ensonga z'ebweru mu Botswana okuva mu 2014 okutuuka mu Gwekkumineebiri 2018.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2022-10-04 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Yalondebwa mu [[:en:National_Assembly_of_Botswana|lukiiko lw'eggwanga olukulu olwa Botswana]] mu 1999 ng'omu ku bammemba abana abaalondebwa mu ngeri ey'enjawulo era n'addamu okulondebwa mu [[:en:2004_Botswana_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2004]].<ref>{{Cite web |title=Parley elects special MPs |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050321120314/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |archive-date=March 21, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> == Emirimu gye == Venson-Moitoi yali Minisita w’Ebyemirimu, Entambula n’Empuliziganya okuva mu 2001 okutuuka mu 2002 ate Minisita w’Ebyobusuubuzi, Amakolero, Ebisolo by’Ensiko n’Obulambuzi okuva mu 2002 okutuuka mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Venson is new minister of works |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210150947/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref><ref>{{Cite web |title=Mogae reshuffles cabinet |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050306085843/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |archive-date=March 6, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Yalondebwa okuba Minisita w’Empuliziganya, Sayansi, ne Tekinologiya mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Mogae appoints cabinet -Ten new faces - Five women |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210161325/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Mu kabineti ya 2009, Venson-Moitoi yali yalondebwa nga Minisita w’Empuliziganya, Sayansi ne Tekinologiya, oluvannyuma n’alondebwa okuba Minisita w’Ebyenjigiriza. Nga 17 Ogwekkumineebiri 2018, Venson-Moitoi yalangirira nti agenda kuvuganya ku bwapulezidenti [[:en:Botswana_Democratic_Party|bw’ekibiina]] . Pulezidenti [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]] yamugoba mu kabineti enkeera. [[File:Mrs_Pelonomi_Binns_Administrative_Secretary_of_Ngwato_Land_Board,_1975_(courtesy_of_Kutlwano_Magazine).jpg|thumb|Pelonomi Venson-Moitoi bwe yali omuwandiisi mu Ngwato Land Board, 1975]] Nga 5 Ogwokuna 2019 yawandiikira Ssaabawandiisi w'ekibiina kya Botswana Democratic Party ebbaluwa ng'alaga nti avudde mu kuvuganya ku bwa Pulezidenti, ng'alumiriza nti akalulu "kaali kabiddwa okuva ku ntandikwa."<ref name="withdraw">{{Cite web |date=5 April 2019 |title=Botswana: Venson-Moitoi Withdraws From Race |url=https://allafrica.com/stories/201904050979.html |access-date=6 April 2019 |website=Daily News |publisher=All Africa}}</ref> [[:en:High_Court_of_Botswana|Kkooti enkulu]] yasooka n'ewakanya okusaba kwe nti ttabamiruka ow’okulonda okwongezebwayo, n’ekkiriziganya ne bannamateeka b’oludda oluvuganya nti yali tannakakasa oba obutuuze bwe obwa nga bwamazaalibwa oba buzaale.<ref name="withdraw" /> Okwesimbawo kwe kwali kuwagirwa eyali Pulezidenti [[:en:Ian_Khama|Ian Khama]], eyalumiriza ekibiina ekiri mu buyinza "okufera, obutagumiikiriza n'okutiisatiisa."<ref>{{Cite web |last=Sguazzin |first=Antony |last2=Box |first2=Pauline |date=5 April 2019 |title=Khama Slams Botswana Ruling Party Amid Leadership Dispute |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2019-04-05/botswana-president-wins-battle-for-control-of-ruling-party |access-date=6 April 2019 |website=Bloomberg}}</ref> == Obulamu ku bubwe == Dr Venson-Moitoi yazaalibwa nga 13 Ogwokutaano1951 mu Botswana.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2024-09-30 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Mufumbo n’Omulangira Moitoi<ref>{{Cite web |last=Admin |date=2019-01-24 |title=Venson- Moitoi’s spouse ready to be ‘first gentleman’ |url=https://www.thegazette.news/news/venson-moitois-spouse-ready-to-be-first-gentleman/ |access-date=2024-09-30 |website=Botswana Gazette |language=en}}</ref> era balina abaana babiri.<ref>{{Cite web |last=Magazine |first=Botswana Youth |date=2017-01-27 |title=10 Things You Should Know About Botswana's AU Chairperson Aspirant, Dr Pelonomi Venson- Moitoi |url=https://www.botswanayouth.com/10-things-you-should-know-about-botswanas-au-chairperson-aspirant-dr-pelonomi-venson-moitoi/ |access-date=2024-09-30 |website=Botswana Youth Magazine |language=en-US}}</ref> == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == * [http://www.mcst.gov.bw/mcstcontent.php?mcst=aboutmcst&catid=2 Profile ku mukutu gwa Minisitule y’Empuliziganya, Sayansi, ne Tekinologiya] Archived tjwnkdca03e9knc27ug44g17d1ypmtl 50030 50029 2026-05-07T17:01:22Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1316177252|Pelonomi Venson-Moitoi]]" 50030 wikitext text/x-wiki {{Databox}}   '''Pelonomi Venson-Moitoi''' munnamawulire era munnabyabufuzi mu Motswana eyaweereza nga Minisita w'ensonga z'ebweru mu Botswana okuva mu 2014 okutuuka mu Gwekkumineebiri 2018.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2022-10-04 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Yalondebwa mu [[:en:National_Assembly_of_Botswana|lukiiko lw'eggwanga olukulu olwa Botswana]] mu 1999 ng'omu ku bammemba abana abaalondebwa mu ngeri ey'enjawulo era n'addamu okulondebwa mu [[:en:2004_Botswana_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2004]].<ref>{{Cite web |title=Parley elects special MPs |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050321120314/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |archive-date=March 21, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> == Emirimu gye == Venson-Moitoi yali Minisita w’Ebyemirimu, Entambula n’Empuliziganya okuva mu 2001 okutuuka mu 2002 ate Minisita w’Ebyobusuubuzi, Amakolero, Ebisolo by’Ensiko n’Obulambuzi okuva mu 2002 okutuuka mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Venson is new minister of works |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210150947/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref><ref>{{Cite web |title=Mogae reshuffles cabinet |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050306085843/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |archive-date=March 6, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Yalondebwa okuba Minisita w’Empuliziganya, Sayansi, ne Tekinologiya mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Mogae appoints cabinet -Ten new faces - Five women |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210161325/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Mu kabineti ya 2009, Venson-Moitoi yali yalondebwa nga Minisita w’Empuliziganya, Sayansi ne Tekinologiya, oluvannyuma n’alondebwa okuba Minisita w’Ebyenjigiriza. Nga 17 Ogwekkumineebiri 2018, Venson-Moitoi yalangirira nti agenda kuvuganya ku bwapulezidenti [[:en:Botswana_Democratic_Party|bw’ekibiina]] . Pulezidenti [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]] yamugoba mu kabineti enkeera. [[File:Mrs_Pelonomi_Binns_Administrative_Secretary_of_Ngwato_Land_Board,_1975_(courtesy_of_Kutlwano_Magazine).jpg|thumb|Pelonomi Venson-Moitoi bwe yali omuwandiisi mu Ngwato Land Board, 1975]] Nga 5 Ogwokuna 2019 yawandiikira Ssaabawandiisi w'ekibiina kya Botswana Democratic Party ebbaluwa ng'alaga nti avudde mu kuvuganya ku bwa Pulezidenti, ng'alumiriza nti akalulu "kaali kabiddwa okuva ku ntandikwa."<ref name="withdraw">{{Cite web |date=5 April 2019 |title=Botswana: Venson-Moitoi Withdraws From Race |url=https://allafrica.com/stories/201904050979.html |access-date=6 April 2019 |website=Daily News |publisher=All Africa}}</ref> [[:en:High_Court_of_Botswana|Kkooti enkulu]] yasooka n'ewakanya okusaba kwe nti ttabamiruka ow’okulonda okwongezebwayo, n’ekkiriziganya ne bannamateeka b’oludda oluvuganya nti yali tannakakasa oba obutuuze bwe obwa nga bwamazaalibwa oba buzaale.<ref name="withdraw" /> Okwesimbawo kwe kwali kuwagirwa eyali Pulezidenti [[:en:Ian_Khama|Ian Khama]], eyalumiriza ekibiina ekiri mu buyinza "okufera, obutagumiikiriza n'okutiisatiisa."<ref>{{Cite web |last=Sguazzin |first=Antony |last2=Box |first2=Pauline |date=5 April 2019 |title=Khama Slams Botswana Ruling Party Amid Leadership Dispute |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2019-04-05/botswana-president-wins-battle-for-control-of-ruling-party |access-date=6 April 2019 |website=Bloomberg}}</ref> == Obulamu ku bubwe == Dr Venson-Moitoi yazaalibwa nga 13 Ogwokutaano1951 mu Botswana.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2024-09-30 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Mufumbo n’Omulangira Moitoi<ref>{{Cite web |last=Admin |date=2019-01-24 |title=Venson- Moitoi’s spouse ready to be ‘first gentleman’ |url=https://www.thegazette.news/news/venson-moitois-spouse-ready-to-be-first-gentleman/ |access-date=2024-09-30 |website=Botswana Gazette |language=en}}</ref> era balina abaana babiri.<ref>{{Cite web |last=Magazine |first=Botswana Youth |date=2017-01-27 |title=10 Things You Should Know About Botswana's AU Chairperson Aspirant, Dr Pelonomi Venson- Moitoi |url=https://www.botswanayouth.com/10-things-you-should-know-about-botswanas-au-chairperson-aspirant-dr-pelonomi-venson-moitoi/ |access-date=2024-09-30 |website=Botswana Youth Magazine |language=en-US}}</ref> == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == * [http://www.mcst.gov.bw/mcstcontent.php?mcst=aboutmcst&catid=2 Profile ku mukutu gwa Minisitule y’Empuliziganya, Sayansi, ne Tekinologiya] Archived p8ob08uxcsl7ebpr5902px94l0jzcrt 50130 50030 2026-05-08T11:50:07Z InternetArchiveBot 6271 Rescuing 1 sources and tagging 0 as dead.) #IABot (v2.0.9.5 50130 wikitext text/x-wiki {{Databox}}   '''Pelonomi Venson-Moitoi''' munnamawulire era munnabyabufuzi mu Motswana eyaweereza nga Minisita w'ensonga z'ebweru mu Botswana okuva mu 2014 okutuuka mu Gwekkumineebiri 2018.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2022-10-04 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Yalondebwa mu [[:en:National_Assembly_of_Botswana|lukiiko lw'eggwanga olukulu olwa Botswana]] mu 1999 ng'omu ku bammemba abana abaalondebwa mu ngeri ey'enjawulo era n'addamu okulondebwa mu [[:en:2004_Botswana_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2004]].<ref>{{Cite web |title=Parley elects special MPs |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050321120314/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041108&i=Parley_elects_special_MPs |archive-date=March 21, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> == Emirimu gye == Venson-Moitoi yali Minisita w’Ebyemirimu, Entambula n’Empuliziganya okuva mu 2001 okutuuka mu 2002 ate Minisita w’Ebyobusuubuzi, Amakolero, Ebisolo by’Ensiko n’Obulambuzi okuva mu 2002 okutuuka mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Venson is new minister of works |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210150947/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20011109 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref><ref>{{Cite web |title=Mogae reshuffles cabinet |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050306085843/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20020122 |archive-date=March 6, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Yalondebwa okuba Minisita w’Empuliziganya, Sayansi, ne Tekinologiya mu 2004.<ref>{{Cite web |title=Mogae appoints cabinet -Ten new faces - Five women |url=http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20050210161325/http://www.gov.bw/cgi-bin/news.cgi?d=20041110 |archive-date=February 10, 2005 |access-date=2007-12-07 |publisher=Botswana Press Agency (BOPA)}}</ref> Mu kabineti ya 2009, Venson-Moitoi yali yalondebwa nga Minisita w’Empuliziganya, Sayansi ne Tekinologiya, oluvannyuma n’alondebwa okuba Minisita w’Ebyenjigiriza. Nga 17 Ogwekkumineebiri 2018, Venson-Moitoi yalangirira nti agenda kuvuganya ku bwapulezidenti [[:en:Botswana_Democratic_Party|bw’ekibiina]] . Pulezidenti [[:en:Mokgweetsi_Masisi|Mokgweetsi Masisi]] yamugoba mu kabineti enkeera. [[File:Mrs_Pelonomi_Binns_Administrative_Secretary_of_Ngwato_Land_Board,_1975_(courtesy_of_Kutlwano_Magazine).jpg|thumb|Pelonomi Venson-Moitoi bwe yali omuwandiisi mu Ngwato Land Board, 1975]] Nga 5 Ogwokuna 2019 yawandiikira Ssaabawandiisi w'ekibiina kya Botswana Democratic Party ebbaluwa ng'alaga nti avudde mu kuvuganya ku bwa Pulezidenti, ng'alumiriza nti akalulu "kaali kabiddwa okuva ku ntandikwa."<ref name="withdraw">{{Cite web |date=5 April 2019 |title=Botswana: Venson-Moitoi Withdraws From Race |url=https://allafrica.com/stories/201904050979.html |access-date=6 April 2019 |website=Daily News |publisher=All Africa}}</ref> [[:en:High_Court_of_Botswana|Kkooti enkulu]] yasooka n'ewakanya okusaba kwe nti ttabamiruka ow’okulonda okwongezebwayo, n’ekkiriziganya ne bannamateeka b’oludda oluvuganya nti yali tannakakasa oba obutuuze bwe obwa nga bwamazaalibwa oba buzaale.<ref name="withdraw" /> Okwesimbawo kwe kwali kuwagirwa eyali Pulezidenti [[:en:Ian_Khama|Ian Khama]], eyalumiriza ekibiina ekiri mu buyinza "okufera, obutagumiikiriza n'okutiisatiisa."<ref>{{Cite web |last=Sguazzin |first=Antony |last2=Box |first2=Pauline |date=5 April 2019 |title=Khama Slams Botswana Ruling Party Amid Leadership Dispute |url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2019-04-05/botswana-president-wins-battle-for-control-of-ruling-party |access-date=6 April 2019 |website=Bloomberg}}</ref> == Obulamu ku bubwe == Dr Venson-Moitoi yazaalibwa nga 13 Ogwokutaano1951 mu Botswana.<ref>{{Cite web |title=Botswana |url=https://www.berlinglobal.org/index.php?botswana |access-date=2024-09-30 |website=www.berlinglobal.org |language=en}}</ref> Mufumbo n’Omulangira Moitoi<ref>{{Cite web |last=Admin |date=2019-01-24 |title=Venson- Moitoi’s spouse ready to be ‘first gentleman’ |url=https://www.thegazette.news/news/venson-moitois-spouse-ready-to-be-first-gentleman/ |access-date=2024-09-30 |website=Botswana Gazette |language=en}}</ref> era balina abaana babiri.<ref>{{Cite web |last=Magazine |first=Botswana Youth |date=2017-01-27 |title=10 Things You Should Know About Botswana's AU Chairperson Aspirant, Dr Pelonomi Venson- Moitoi |url=https://www.botswanayouth.com/10-things-you-should-know-about-botswanas-au-chairperson-aspirant-dr-pelonomi-venson-moitoi/ |access-date=2024-09-30 |website=Botswana Youth Magazine |language=en-US}}</ref> == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == * [https://web.archive.org/web/20070808194238/http://www.mcst.gov.bw/mcstcontent.php?mcst=aboutmcst&catid=2 Profile ku mukutu gwa Minisitule y’Empuliziganya, Sayansi, ne Tekinologiya] Archived 59apeydom4redrxksbzhkcpjk7ovrk0 Queen of Uganda 0 13296 50031 2026-05-07T17:21:27Z Peter Luwaga 11012 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1301469081|Queen of Uganda]]" 50031 wikitext text/x-wiki [[:en:Elizabeth_II|Elizabeth II]] yali '''Nnabakyala wa Uganda''' era nga kw’otadde n’okubeera [[:en:Head_of_state|omukulembeze w’eggwanga]] lya [[Uganda (1962–1963)|Uganda]] okuva mu 1962 okutuuka mu 1963, ng’eggwanga lino lyali [[:en:Constitutional_monarchy|lya bwakabaka obwetongodde obwa ssemateeka]] . Era yali mufuzi w'amawanga amalala mu [[:en:Commonwealth_of_Nations|Commonwealth of Nations]] omuli ne [[Great Britain|Bungereza]] . Etteeka lya Uganda Independence Act, eryayisibwa [[:en:Parliament_of_the_United_Kingdom|Palamenti ya Bungereza]] mu 1962, lyakyusa Uganda okuva mu kubeera [[:en:Uganda_Protectorate|ettwale lya Bungeraza]] ne lifuuka [[:en:Sovereign_state|eggwanga eryetongodde]] nga 9 October 1962. Omufuzi ow'ensikirano yeyalina okubeera [[:en:Head_of_state|omukulu w’eggwanga ow’emikolo]] ng’emirimu gye egya ssemateeka gyaweebwa [[:en:Governor-general_of_Uganda|Gavana wa Uganda]] . <ref>{{Cite journal |last=H. F. Morris |date=June 1966 |title=The Uganda Constitution, April 1966 |journal=Journal of African Law |volume=10 |issue=2 |pages=112–117 |doi=10.1017/S0021855300004575 |s2cid=145545150}}</ref> == Omulimu gwe mu ssemateeka == Nga 9 October 1962, Uganda yafuuka obwakabaka obwa ssemateeka nga [[:en:Elizabeth_II|Elizabeth II]] ye nnaabagereka wa Uganda. Yali akiikirirwa Gavana omukulu, eyali akola emirimu ku lulwe mu Uganda. Olukiiko lw'abakiise olw’oku ntikko lwafuuka Palamenti ya Uganda, nga lulimu kabaka n’olukiiko lw’eggwanga olukulu. Mu biseera by'okujaguza obwetwaze, Nnabagereka Elizabeth yakiikirirwa [[:en:Prince_Edward,_Duke_of_Kent|Duke]] ne [[:en:Katharine,_Duchess_of_Kent|Duchess of Kent]] . Duke yaggulawo palamenti ya Uganda eyasooka n'awa [[:en:Speech_from_the_Throne|Okwogera ngasinzira ku Nnamulondo]] ku lwa Naabakyala. Mu kwogera ng'aggulawo olukiiko lw’eggwanga mu butongole, Gavana omukulu yategeeza nti Gavumenti ya Uganda yali yakkiriza Elizabeth [[:en:Head_of_the_Commonwealth|ng’akulira Commonwealth]] era nga nnaabakyala wa Uganda eyeetongodde. == Okuggibwawo == [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] yakola enongosereza mu [[:en:Constitution_of_Uganda|ssemateeka]] mu 1963, <ref>Constitution of Uganda (First Amendment) Act, Act No. 61 of 1963</ref> era nga 9 omwwezi ogw'ekkumi omwaka ogwo Uganda yafuuka [[:en:Republics_in_the_Commonwealth_of_Nations#Commonwealth_membership|obwakabaka obwalondebwa munda mu Commonwealth]], nga yalina okufuna [[President of Uganda|pulezidenti]] era ng'ono yali wakulondebwa okuva mu bakabaka b’obwakabaka [[:en:Constituent_state|obutono munda mu ggwanga]] n’abakulira disitulikiti mu ssemateeka ng’omukulembeze w’amawanga gaayo. <ref>{{Cite journal |last=Morris |first=H. F. |date=1966 |title=The Uganda Constitution, April 1966 |journal=Journal of African Law |volume=10 |issue=2 |pages=112–117 |doi=10.1017/s0021855300004575 |jstor=744686 |s2cid=145545150}}</ref> Nnabakyala Elizabeth yagenyiwalako mu Uganda okuva nga ennaku z'omwezi 28 okutuuka nga 30 Ogwookuna omwaka gwa 1954 ne nga 21 okutuuka nga 24 ogw'ekkumi n'ogumu omwaka gwa 2007, omulundi ogwasembayo okwetaba mu [[:en:Commonwealth_Heads_of_Government_Meeting_2007|lukiiko lw’abakulira gavumenti ya Commonwealth 2007]] . <ref>{{Cite web |title=Commonwealth visits since 1952 |url=http://www.royal.gov.uk/MonarchUK/RoyalVisits/Commonwealthvisitssince1952.aspx |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150412031035/http://www.royal.gov.uk/MonarchUK/RoyalVisits/Commonwealthvisitssince1952.aspx |archive-date=12 April 2015 |access-date=8 November 2015 |website=Official website of the British monarchy |publisher=Royal Household}}</ref> Ekkuumiro ly’ebisolo erya Kazinga National Park, eriri mu maserengeta ga Uganda, lyatuumibwa erinnya lya [[Queen Elizabeth National Park]] mu 1954 okujjukira okukyala kwe. <ref>{{Cite web |title=Queen Elizabeth National Park |url=http://www.ugandawildlife.org/explore-our-parks/parks-by-name-a-z/queen-elizabeth-national-park |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20190731054457/https://ugandawildlife.org/explore-our-parks/parks-by-name-a-z/queen-elizabeth-national-park |archive-date=31 July 2019 |access-date=18 February 2016}}</ref> == Enkola y'obukulembeze bwe == Elizabeth yalina enkola zino wammanga mu kifo kye nga Nnabakyala wa Uganda: * 9 Ogw'ekkumi 1962  2 Ogw'ekkumi n'ogumu 1962: Elizabeth ow’okubiri, olw’ekisa kya Katonda, owa Bungereza eya Bungereza ne Northern Ireland n’obw’obwakabaka bwe n’ebitundu bye ebirala Nnabagereka, Omukulu w’Omukago, Omulwaniri w’Enzikiriza <ref name="1953 Gazette">{{London Gazette|issue=39873|date=26 May 1953|page=3023|supp=y}}</ref> <ref name="uganda">{{Cite web |title=Uganda: Heads of State: 1962-1963 |url=http://www.archontology.org/nations/uganda/00_1962_1963_s.php |access-date=22 May 2021 |publisher=archontology.org}}</ref> * 2 Omwezi gw’ekkumi n'ogumu omwaka 1962 okutuuka nga 9 Ogw'ekkumi 1963: Elizabeth ow’okubiri, olw’ekisa kya Katonda, Nnabagereka wa Uganda n’Obwakabaka bwe n’ebitundu bye ebirala, Omukulu w’Omukago <ref name="uganda">{{Cite web |title=Uganda: Heads of State: 1962-1963 |url=http://www.archontology.org/nations/uganda/00_1962_1963_s.php |access-date=22 May 2021 |publisher=archontology.org}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.archontology.org/nations/uganda/00_1962_1963_s.php "Uganda: Heads of State: 1962-1963"]. archontology.org<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">22 May</span> 2021</span>.</cite></ref> <ref>Royal proclamation affecting the change in the style is dated 16 Oct 1962 and takes effect upon publication in the Supplement to the ''Uganda Gazette'', 2 Nov 1962.</ref> <ref>{{citation|title=The Statesman's Year-Book 1963: The One-Volume ENCYCLOPAEDIA of All Nations|url=https://books.google.com/books?id=6NbMDQAAQBAJ|pages=54|year=2016|publisher=Palgrave Macmillan UK|isbn=9780230270923}}</ref> == Ebiwandiiko ebijuliziddwa == {{Reflist}} h59ecpvbol4kblvfwaebyvgdlkvfuro 50032 50031 2026-05-07T17:23:51Z Peter Luwaga 11012 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1301469081|Queen of Uganda]]" 50032 wikitext text/x-wiki [[:en:Elizabeth_II|Elizabeth II]] yali '''Nnabakyala wa Uganda''' era nga kw’otadde n’okubeera [[:en:Head_of_state|omukulembeze w’eggwanga]] lya [[Uganda (1962–1963)|Uganda]] okuva mu 1962 okutuuka mu 1963, ng’eggwanga lino lyali [[:en:Constitutional_monarchy|lya bwakabaka obwetongodde obwa ssemateeka]] . Era yali mufuzi w'amawanga amalala mu [[:en:Commonwealth_of_Nations|Commonwealth of Nations]] omuli ne [[Great Britain|Bungereza]] . Etteeka lya Uganda Independence Act, eryayisibwa [[:en:Parliament_of_the_United_Kingdom|Palamenti ya Bungereza]] mu 1962, lyakyusa Uganda okuva mu kubeera [[:en:Uganda_Protectorate|ettwale lya Bungeraza]] ne lifuuka [[:en:Sovereign_state|eggwanga eryetongodde]] nga 9 October 1962. Omufuzi ow'ensikirano yeyalina okubeera [[:en:Head_of_state|omukulu w’eggwanga ow’emikolo]] ng’emirimu gye egya ssemateeka gyaweebwa [[:en:Governor-general_of_Uganda|Gavana wa Uganda]] . <ref>{{cite journal |author=H. F. Morris |date=June 1966 |title=The Uganda Constitution, April 1966 |journal=Journal of African Law |volume=10 |issue=2 |pages=112–117 |doi=10.1017/S0021855300004575 |s2cid=145545150}}</ref> == Omulimu gwe mu ssemateeka == Nga 9 October 1962, Uganda yafuuka obwakabaka obwa ssemateeka nga [[:en:Elizabeth_II|Elizabeth II]] ye nnaabagereka wa Uganda. Yali akiikirirwa Gavana omukulu, eyali akola emirimu ku lulwe mu Uganda. Olukiiko lw'abakiise olw’oku ntikko lwafuuka Palamenti ya Uganda, nga lulimu kabaka n’olukiiko lw’eggwanga olukulu. <ref>{{citation|title=An Introduction to the History of East Africa|year=1965|publisher=University Press|author=Zoë Marsh, G. W. Kingsnorth|pages=210|url=https://books.google.com/books?id=zMI9AAAAMAAJ}}</ref> Mu biseera by'okujaguza obwetwaze, Nnabagereka Elizabeth yakiikirirwa [[:en:Prince_Edward,_Duke_of_Kent|Duke]] ne [[:en:Katharine,_Duchess_of_Kent|Duchess of Kent]] . Duke yaggulawo palamenti ya Uganda eyasooka n'awa [[:en:Speech_from_the_Throne|Okwogera ngasinzira ku Nnamulondo]] ku lwa Naabakyala. <ref>{{citation|title=Memo:Issue 4, Part 4|year=1964|publisher=Great Britain. Colonial Office. Information Department|pages=20|url=https://books.google.com/books?id=FfFEAQAAIAAJ}}</ref> Mu kwogera ng'aggulawo olukiiko lw’eggwanga mu butongole, Gavana omukulu yategeeza nti Gavumenti ya Uganda yali yakkiriza Elizabeth [[:en:Head_of_the_Commonwealth|ng’akulira Commonwealth]] era nga nnaabakyala wa Uganda eyeetongodde. <ref>{{citation|title=Africa Diary: Volume 2|publisher=M. Chhabra|pages=598|url=https://books.google.com/books?id=nPMQr59bzP0C}}</ref> == Okuggibwawo == [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] yakola enongosereza mu [[:en:Constitution_of_Uganda|ssemateeka]] mu 1963, <ref>Constitution of Uganda (First Amendment) Act, Act No. 61 of 1963</ref> era nga 9 omwwezi ogw'ekkumi omwaka ogwo Uganda yafuuka [[:en:Republics_in_the_Commonwealth_of_Nations#Commonwealth_membership|obwakabaka obwalondebwa munda mu Commonwealth]], nga yalina okufuna [[President of Uganda|pulezidenti]] era ng'ono yali wakulondebwa okuva mu bakabaka b’obwakabaka [[:en:Constituent_state|obutono munda mu ggwanga]] n’abakulira disitulikiti mu ssemateeka ng’omukulembeze w’amawanga gaayo. <ref>{{Cite journal |last=Morris |first=H. F. |date=1966 |title=The Uganda Constitution, April 1966 |journal=Journal of African Law |volume=10 |issue=2 |pages=112–117 |doi=10.1017/s0021855300004575 |jstor=744686 |s2cid=145545150}}</ref> Nnabakyala Elizabeth yagenyiwalako mu Uganda okuva nga ennaku z'omwezi 28 okutuuka nga 30 Ogwookuna omwaka gwa 1954 ne nga 21 okutuuka nga 24 ogw'ekkumi n'ogumu omwaka gwa 2007, omulundi ogwasembayo okwetaba mu [[:en:Commonwealth_Heads_of_Government_Meeting_2007|lukiiko lw’abakulira gavumenti ya Commonwealth 2007]] . <ref>{{Cite web |title=Commonwealth visits since 1952 |url=http://www.royal.gov.uk/MonarchUK/RoyalVisits/Commonwealthvisitssince1952.aspx |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150412031035/http://www.royal.gov.uk/MonarchUK/RoyalVisits/Commonwealthvisitssince1952.aspx |archive-date=12 April 2015 |access-date=8 November 2015 |website=Official website of the British monarchy |publisher=Royal Household}}</ref> Ekkuumiro ly’ebisolo erya Kazinga National Park, eriri mu maserengeta ga Uganda, lyatuumibwa erinnya lya [[Queen Elizabeth National Park]] mu 1954 okujjukira okukyala kwe. <ref>{{Cite web |title=Queen Elizabeth National Park |url=http://www.ugandawildlife.org/explore-our-parks/parks-by-name-a-z/queen-elizabeth-national-park |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20190731054457/https://ugandawildlife.org/explore-our-parks/parks-by-name-a-z/queen-elizabeth-national-park |archive-date=31 July 2019 |access-date=18 February 2016}}</ref> == Enkola y'obukulembeze bwe == Elizabeth yalina enkola zino wammanga mu kifo kye nga Nnabakyala wa Uganda: * 9 Ogw'ekkumi 1962  2 Ogw'ekkumi n'ogumu 1962: Elizabeth ow’okubiri, olw’ekisa kya Katonda, owa Bungereza eya Bungereza ne Northern Ireland n’obw’obwakabaka bwe n’ebitundu bye ebirala Nnabagereka, Omukulu w’Omukago, Omulwaniri w’Enzikiriza <ref name="1953 Gazette">{{London Gazette|issue=39873|date=26 May 1953|page=3023|supp=y}}</ref> <ref name="uganda">{{Cite web |title=Uganda: Heads of State: 1962-1963 |url=http://www.archontology.org/nations/uganda/00_1962_1963_s.php |access-date=22 May 2021 |publisher=archontology.org}}</ref> * 2 Omwezi gw’ekkumi n'ogumu omwaka 1962 okutuuka nga 9 Ogw'ekkumi 1963: Elizabeth ow’okubiri, olw’ekisa kya Katonda, Nnabagereka wa Uganda n’Obwakabaka bwe n’ebitundu bye ebirala, Omukulu w’Omukago <ref name="uganda">{{Cite web |title=Uganda: Heads of State: 1962-1963 |url=http://www.archontology.org/nations/uganda/00_1962_1963_s.php |access-date=22 May 2021 |publisher=archontology.org}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.archontology.org/nations/uganda/00_1962_1963_s.php "Uganda: Heads of State: 1962-1963"]. archontology.org<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">22 May</span> 2021</span>.</cite></ref> <ref>Royal proclamation affecting the change in the style is dated 16 Oct 1962 and takes effect upon publication in the Supplement to the ''Uganda Gazette'', 2 Nov 1962.</ref> <ref>{{citation|title=The Statesman's Year-Book 1963: The One-Volume ENCYCLOPAEDIA of All Nations|url=https://books.google.com/books?id=6NbMDQAAQBAJ|pages=54|year=2016|publisher=Palgrave Macmillan UK|isbn=9780230270923}}</ref> == Ebiwandiiko ebijuliziddwa == {{Reflist}} ie3opuc8lmxqu75j2j8oujhyacby7tx 50034 50032 2026-05-07T18:46:50Z Peter Luwaga 11012 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1301469081|Queen of Uganda]]" 50034 wikitext text/x-wiki [[:en:Elizabeth_II|Elizabeth II]] yali '''Nnabakyala wa Uganda''' era nga kw’otadde n’okubeera [[:en:Head_of_state|omukulembeze w’eggwanga]] lya [[Uganda (1962–1963)|Uganda]] okuva mu 1962 okutuuka mu 1963, ng’eggwanga lino lyali [[:en:Constitutional_monarchy|lya bwakabaka obwetongodde obwa ssemateeka]] . Era yali mufuzi w'amawanga amalala mu [[:en:Commonwealth_of_Nations|Commonwealth of Nations]] omuli ne [[Great Britain|Bungereza]] . Etteeka lya Uganda Independence Act, eryayisibwa [[:en:Parliament_of_the_United_Kingdom|Palamenti ya Bungereza]] mu 1962, lyakyusa Uganda okuva mu kubeera [[:en:Uganda_Protectorate|ettwale lya Bungeraza]] ne lifuuka [[:en:Sovereign_state|eggwanga eryetongodde]] nga 9 October 1962. Omufuzi ow'ensikirano yeyalina okubeera [[:en:Head_of_state|omukulu w’eggwanga ow’emikolo]] ng’emirimu gye egya ssemateeka gyaweebwa [[:en:Governor-general_of_Uganda|Gavana wa Uganda]] . <ref>{{cite journal |author=H. F. Morris |date=June 1966 |title=The Uganda Constitution, April 1966 |journal=Journal of African Law |volume=10 |issue=2 |pages=112–117 |doi=10.1017/S0021855300004575 |s2cid=145545150}}</ref> == Omulimu gwe mu ssemateeka == Nga 9 October 1962, Uganda yafuuka obwakabaka obwa ssemateeka nga [[:en:Elizabeth_II|Elizabeth II]] ye nnaabagereka wa Uganda. Yali akiikirirwa Gavana omukulu, eyali akola emirimu ku lulwe mu Uganda. Olukiiko lw'abakiise olw’oku ntikko lwafuuka Palamenti ya Uganda, nga lulimu kabaka n’olukiiko lw’eggwanga olukulu. <ref>{{citation|title=An Introduction to the History of East Africa|year=1965|publisher=University Press|author=Zoë Marsh, G. W. Kingsnorth|pages=210|url=https://books.google.com/books?id=zMI9AAAAMAAJ}}</ref> Mu biseera by'okujaguza obwetwaze, Nnabagereka Elizabeth yakiikirirwa [[:en:Prince_Edward,_Duke_of_Kent|Duke]] ne [[:en:Katharine,_Duchess_of_Kent|Duchess of Kent]] . Duke yaggulawo palamenti ya Uganda eyasooka n'awa [[:en:Speech_from_the_Throne|Okwogera ngasinzira ku Nnamulondo]] ku lwa Naabakyala. <ref>{{citation|title=Memo:Issue 4, Part 4|year=1964|publisher=Great Britain. Colonial Office. Information Department|pages=20|url=https://books.google.com/books?id=FfFEAQAAIAAJ}}</ref> Mu kwogera ng'aggulawo olukiiko lw’eggwanga mu butongole, Gavana omukulu yategeeza nti Gavumenti ya Uganda yali yakkiriza Elizabeth [[:en:Head_of_the_Commonwealth|ng’akulira Commonwealth]] era nga nnaabakyala wa Uganda eyeetongodde. <ref>{{citation|title=Africa Diary: Volume 2|publisher=M. Chhabra|pages=598|url=https://books.google.com/books?id=nPMQr59bzP0C}}</ref> == Okuggyibwawo == [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] yakola enongosereza mu [[:en:Constitution_of_Uganda|ssemateeka]] mu 1963, <ref>Constitution of Uganda (First Amendment) Act, Act No. 61 of 1963</ref> era nga 9 omwwezi ogw'ekkumi omwaka ogwo Uganda yafuuka [[:en:Republics_in_the_Commonwealth_of_Nations#Commonwealth_membership|obwakabaka obwalondebwa munda mu Commonwealth]], nga yalina okufuna [[President of Uganda|pulezidenti]] era ng'ono yali wakulondebwa okuva mu bakabaka b’obwakabaka [[:en:Constituent_state|obutono munda mu ggwanga]] n’abakulira disitulikiti mu ssemateeka ng’omukulembeze w’amawanga gaayo. <ref>{{Cite journal |last=Morris |first=H. F. |date=1966 |title=The Uganda Constitution, April 1966 |journal=Journal of African Law |volume=10 |issue=2 |pages=112–117 |doi=10.1017/s0021855300004575 |jstor=744686 |s2cid=145545150}}</ref> Nnabakyala Elizabeth yagenyiwalako mu Uganda okuva nga ennaku z'omwezi 28 okutuuka nga 30 Ogwookuna omwaka gwa 1954 ne nga 21 okutuuka nga 24 ogw'ekkumi n'ogumu omwaka gwa 2007, omulundi ogwasembayo okwetaba mu [[:en:Commonwealth_Heads_of_Government_Meeting_2007|lukiiko lw’abakulira gavumenti ya Commonwealth 2007]] . <ref>{{Cite web |title=Commonwealth visits since 1952 |url=http://www.royal.gov.uk/MonarchUK/RoyalVisits/Commonwealthvisitssince1952.aspx |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150412031035/http://www.royal.gov.uk/MonarchUK/RoyalVisits/Commonwealthvisitssince1952.aspx |archive-date=12 April 2015 |access-date=8 November 2015 |website=Official website of the British monarchy |publisher=Royal Household}}</ref> Ekkuumiro ly’ebisolo erya Kazinga National Park, eriri mu maserengeta ga Uganda, lyatuumibwa erinnya lya [[Queen Elizabeth National Park]] mu 1954 okujjukira okukyala kwe. <ref>{{Cite web |title=Queen Elizabeth National Park |url=http://www.ugandawildlife.org/explore-our-parks/parks-by-name-a-z/queen-elizabeth-national-park |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20190731054457/https://ugandawildlife.org/explore-our-parks/parks-by-name-a-z/queen-elizabeth-national-park |archive-date=31 July 2019 |access-date=18 February 2016}}</ref> == Enkola y'obukulembeze bwe == Elizabeth yalina enkola zino wammanga mu kifo kye nga Nnabakyala wa Uganda: * 9 Ogw'ekkumi 1962  2 Ogw'ekkumi n'ogumu 1962: Elizabeth ow’okubiri, olw’ekisa kya Katonda, owa Bungereza eya Bungereza ne Northern Ireland n’obw’obwakabaka bwe n’ebitundu bye ebirala Nnabagereka, Omukulu w’Omukago, Omulwaniri w’Enzikiriza <ref name="1953 Gazette">{{London Gazette|issue=39873|date=26 May 1953|page=3023|supp=y}}</ref> <ref name="uganda">{{Cite web |title=Uganda: Heads of State: 1962-1963 |url=http://www.archontology.org/nations/uganda/00_1962_1963_s.php |access-date=22 May 2021 |publisher=archontology.org}}</ref> * 2 Omwezi gw’ekkumi n'ogumu omwaka 1962 okutuuka nga 9 Ogw'ekkumi 1963: Elizabeth ow’okubiri, olw’ekisa kya Katonda, Nnabagereka wa Uganda n’Obwakabaka bwe n’ebitundu bye ebirala, Omukulu w’Omukago <ref name="uganda">{{Cite web |title=Uganda: Heads of State: 1962-1963 |url=http://www.archontology.org/nations/uganda/00_1962_1963_s.php |access-date=22 May 2021 |publisher=archontology.org}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.archontology.org/nations/uganda/00_1962_1963_s.php "Uganda: Heads of State: 1962-1963"]. archontology.org<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">22 May</span> 2021</span>.</cite></ref> <ref>Royal proclamation affecting the change in the style is dated 16 Oct 1962 and takes effect upon publication in the Supplement to the ''Uganda Gazette'', 2 Nov 1962.</ref> <ref>{{citation|title=The Statesman's Year-Book 1963: The One-Volume ENCYCLOPAEDIA of All Nations|url=https://books.google.com/books?id=6NbMDQAAQBAJ|pages=54|year=2016|publisher=Palgrave Macmillan UK|isbn=9780230270923}}</ref> == Ebiwandiiko ebijuliziddwa == {{Reflist}} qya53yv1acw8pw0u9veg3wukzp8m8yp Yowabu Magada Kawaluuko 0 13297 50033 2026-05-07T18:02:00Z Musuuza 11013 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1340913361|Yowabu Magada Kawaluuko]]" 50033 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Message box/ambox.css"></templatestyles><templatestyles src="Multiple issues/styles.css"></templatestyles> <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>  '''Yowabu (Joab) Magada Kawaluuko''' (7 Ogwolubereberye 1930 – 29 Ogwomusanvu 2016), yali [[:en:Ugandan_people|Munnayuganda]] [[:en:Educator|omusomesa]] era [[:en:Politician|munnabyabufuzi]] . Yakola nga Ssentebe wa [[Uganda People's Congress]] avunaanyizibwa ku Greater [[Kamuli (disitulikit)|Kamuli District]], mu gavumenti ya Uganda People's Congress (UPC) esooka n'eyookubiri mu The Republic of Uganda. Yali mmemba eyatandikawo ekibiina kya Uganda National Congress, okukkakkana nga kifuuse The UPC, wansi wa [[Milton Obote|Apollo Obote]] . Era yaweereza ku kakiiko akafuzi ak’eggwanga wakati w'omwaka gwa 1980 ne 1985. Yali [[:en:Anglicanism|Mukristaayo ow'Ekkanisa ya Anglican]]. == Obuto bwe == Yowabu Magada Kawaluuko, eyakazibwako erya "Commander," yazaalibwa nga 7 Ogwolubereberye 1930 okuva mu bazadde Enos Muwalu Kizige, omulimi, ne Amina Kawala Namusubo Tibagonzeka, omukyala ow'awaka, ku kyalo Nabirumba, mu [[Kamuli (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kamuli]], mu Uganda. Kawaluuko yasomera mu Nabirumba Church Of Uganda Primary School, oluvannyuma n’agenda e Balawoli, [[Kaliro]], n’oluvannyuma e Namulikya gye yatuula ebigezo bye eby’ekibiina ekyomusanvu Yagenda mu maaso neyeyongerayo mu Bishop Willis Teacher Training College n’oluvannyuma n’agenda e Kaliro gye yatendekebwa ng’omusomesa w’olulimi oluzaaliranwa mu mwaka gwa 1951. Bwe yatuuka ku bisaanyizo, Kawaluuko n’asomesa e Kagulu, n’afuuka omumyuka w’omusomesa omukulu e Kigingi era n’afuuka Omukulu w’essomero e Nsale, Irundu, Bugaya, [[Buyende]] ne Nabirumba, n’asituka okuva mu kibiina eky’okusatu, n’afuuka omumyuka w’omusomesa n’oluvannyuma omukulu w'essomero, mu kusikira amangu nga tannawummula mu mwaka gwa 1993 ku myaka 63 egy’obukulu. == Obulamu bwe == Kawaluuko yafumbirwa emirundi ebiri, okusooka mu mwaka gwa 1956 ne Ruth Mercy Tabingwa Kawaluuko (14 Ogwomusanvu 1937 – 9 Ogwokutaano 1979 okufa kwe) n’oluvannyuma ne Monica Mukoda Kawaluuko (M;1980–2016). == Okufa kwe n'ebyaddirira == Ku nkomerero y'omwaka gwa 2015, Kawaluuko yazuulibwa nga alina [[:en:Testicular_cancer|kookolo w’ensigo]], eyali atuuse ku mutendera ogwa waggulu ennyo nga tasobola kulongoosebwa na kutuuka ku bujjanjabi. Yafiira mu [[Kampala]] nga 30 Ogwomusanvu 2016, we yazirikira n'agwa ku kkubo ng’agenda mu ddwaaliro lya Kampala International Hospital, okukeberebwa okwa bulijjo ku bikwatagana n’ebizibu ebyava mu kizimba ekyali kyakazuulibwa mu kutu okwa ddyo. <ref>{{Cite web |title=Thousands mourn Kamuli fallen UPC diehard |url=https://www.newvision.co.ug/articledetails/undefined |access-date=2023-11-30 |website=New Vision |language=en}}</ref> Okufa kwe kwaviirako okuleeta ennaku ennyinji ennyo eyalabibwa mu bantu enkumi n’enkumi abaagenda ku kyalo Nabirumba, Kamuli, Uganda okussa ekitiibwa kyabwe ekisembayo ku mugenzi, okuva n'olwo nekifuula ekifo ekifo okubeera ekitukuvu mu kiseera ekigere. Oluvanyuma lw’okusaba okw’okwebaza Katonda ku kkanisa ya Saint Andrew e Bukoto e Kamapala nga 3 Ogwomunaana, Kawaluuko yaziikibwa ku Lwokuna nga 4 Ogwomunaana 2016 mu maka ga bajjajjaabe aga Nabirumba. Okuziikwa kwe kwetabibwamu abakungu ba gavumenti ab’oku ntikko, bannaddiini n’ekitongole ekiramuzi okuli ba minisita ba gavumenti 12 abaakulemberwa omumyuka wa Ssaabaminisita [[Kirunda Kivejinja]] n’ababaka 30, abalamuzi basatu n’abalabirizi basatu bonna baaliwo, ekintu ekyali kituukiridde olw'omugaso gwe n'ekifo kye ng’omu ku bannabyabufuzi mu Uganda abasinga amaanyi mu myaka 60 egyamukulembera okufa. == Endowooza ez'amaanyi ne/oba ebirowoozo by'obufuzi == Kawaluuko yali muwagizi nnyo wa Uganda Peoples Congress ne The [[National Resistance Movement]] mu myaka gye egyasembayo. Yali Mukristaayo olw’okukkiriza. == Ebijuliziddwa == {{Reflist}}{{DEFAULTSORT:Kawaluuko, Yowabu}} th1ngrgwysdt6vc38m4aufle0v3urim Housen Mushema 0 13298 50035 2026-05-07T20:10:33Z Sisterian 9613 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1353018253|Housen Mushema]]" 50035 wikitext text/x-wiki {{Reflist}}'''Housen Mushema''' muzannyi wa Uganda runway, commercial and editorial model, <ref>{{cite web |title=11 Ugandan Models To Watch Now |url=http://www.satisfashionug.com/11-ugandan-models-to-watch-now/ |access-date=15 March 2016 |website=Satisfashion Ug}}</ref> muzannyi wa filimu era pulodyusa w'emisono <ref>{{cite web |title=One on with Housen Mushema-Abantu Captured |url=https://www.youtube.com/watch?v=Rb1JKTVUHfg |access-date=17 August 2017 |website=Youtube}}</ref> amanyiddwa olw'okuzannya nga Balikoowa, mu kifo ekikulembera mu firimu ya ''[[:en:Balikoowa_in_the_City|Balikoowa mu Kibuga]]'', Sokke mu ''[[:en:The_Hostel_(TV_series)|The Hostel]]'', Andrew mu ''[[:en:Second_Chance_(Ugandan_telenovela)|Second Chance]]'', Ben Ssali mu ''[[:en:Power_of_Legacy|Power of Legacy]]'', Ian mu ''[[:en:Mistakes_Girls_Do|Mistakes Girls Do]]'', Michael mu ''[[:en:Veronica's_Wish|Veronica's Wish]]'', Anthony mu ''[[:en:Bed_of_Thorns|Bed of Thorns]]'', n'okugattako emirimu mu pulogulaamu ne firimu, omuli ''[[:en:November_Tear|November Tear]]'', ''[[:en:False_Dreams|False Dreams]]'' ne ''The Lukkas'' . <ref>{{Cite web |date=2019-01-30 |title=Housen Mushema on his modeling and acting |url=https://www.independent.co.ug/housen-mushema-on-his-modeling-and-acting/ |access-date=2020-07-23 |website=The Independent Uganda |language=en-US}}</ref> Ono yawangula engule ya Abyranz Fashion and Style Awards 2015 mu mutendera gwa Outstanding Male Model. <ref>{{cite web |title=Abryanz Style and Fashion Awards 2015 full list of winners |url=http://bigeye.ug/abryanz-style-and-fashion-awards-2015-full-list-of-winners/ |access-date=13 December 2015 |website=Big Eye}}</ref> Abadde mu bitundu bya "Man Crush Monday" ebiwerako mu magazines mu Kampala.<ref>{{cite web |title=Men Man Crush Monday: Mushema Housen |url=http://www.satisfashionug.com/man-crush-monday-mushema-housen/ |access-date=10 October 2016 |website=Satisfashion Ug}}</ref> Yawandiikibwa ku nnamba musanvu mu magazini ya ''Satisfashion Ug'' eya "The 8 most revered male models in Kampala" mu 2014.<ref>{{cite web |title=The 8 most revered male models in Kampala |url=http://www.satisfashionug.com/the-8-most-revered-male-models-in-kampala/ |access-date=4 September 2014 |website=Satisfashion Ug}}</ref> === Okukola modeling === Housen yatandika okukola emisono mu 2013 ng’ali mu mwaka gwe ogwokubiri mu yunivasite y’e Makerere oluvannyuma lwa kitaawe okulwala, ekyamuwaliriza okunoonya omulimu ogunasasula ssente z’okusoma. <ref>{{Cite web |title=PROFILES / INTERVIEW: "Male Models are Not Sex Toys" – City Model, Housen Mushema |url=http://chimpreports.com/entertainment/interview-male-models-are-not-sex-toys-city-model-housen-mushema/ |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160630035330/http://chimpreports.com/entertainment/interview-male-models-are-not-sex-toys-city-model-housen-mushema/ |archive-date=30 June 2016 |access-date=7 June 2016 |website=Chimplyf}}</ref> Omulimu gwe ogwasooka gwali gwa kuyingiza bantu mu mikolo nga tannatadika kulabikira mu magazines. Yawandiisibwa aba [[Joram Model Management]] mu 2015. <ref>{{Cite web |title=MCM! Meet the Sizzling Hot Mushema Housen Who Doesn't Date Fellow Students |url=https://campusbee.ug/lifestyle/mcm-meet-the-sizzling-hot-mushema-housen-who-doesnt-date-fellow-students/ |website=Campus Bee}}</ref> Mu 2015, Housen yawangula engule y’omusajja asinga mu modelling mu Uganda mu Abryanz Style and Fashion Awards. Akoze mu myoleso gya fashion mu ggwanga n’ensi yonna, omuli Kampala Fashion Week 2014, Purple Ryan Hub, Malengo Fashion Show, Swahili Fashion Week, The bride and Groom Expo.(2014 ne 2016), Genesis Night eya Hellen Lukoma (2014) ne Abryanz Style and Fashion Awards (2013–2015).<ref>{{cite web |title=The male faces ruling Uganda fashion runways |url=http://www.sqoop.co.ug/201604/features-profiles/the-male-faces-ruling-uganda-fashion-runways.html |access-date=1 April 2016 |website=Sqoop}}</ref> Era alabiseeko n'okukuba ebifaananyi mu magazini mu Uganda, omuli ''Bride and Groom Magazine'' ne ''Flair'' . Akozeeko ne ba dizayina bangi omuli Jose Hendo (New York), Martha Jabo (Uganda), Motions (Rwanda), ne Emolsam_DNA.<ref>{{cite web |title=White Virginity Starring Adam Gashe, Debie Kagisha, Paul Bradley, Mushema Housen & More |url=http://www.satisfashionug.com/white-virginity-collection-starring-adam-gashe-debie-kagisha-paul-bradley-mushema-housen-more/ |access-date=16 June 2016 |website=Satisfashion Ug}}</ref> Yafulumya omwoleso ogwa Hijab ne Kanzu mu 2016 ate n’afulumya omwoleso gwa The Vintage fashion show ne mukama we [[:en:Joram_Muzira|Joram Muzira]] mu 2017. === Okuzannya Filimu === Housen yasooka kuzannya filimu mu muzannyo gwa [[:en:Shakespeare|Shakespeare]] ogwa ''[[:en:Macbeth|Macbeth]]'' mu 2014. Mu mwaka gwe gumu yafuna omulimu ogwa bulijjo ku sizoni eyokuna eya ''[[:en:The_Hostel_(TV_series)|The Hostel]]'' (Serenity) ogwafulumizibwa aba Fast Truck Productions, gye yazannyira Sokke. Omuzannyo guno ogwa ttivvi gwalagibwa ku [[:en:NTV_Uganda|NTV Uganda]] . Mu 2016, yafuna omulimu omukulu nga Balikoowa mu muzannyo gwa comedy-drama ogwa wano ogwa ''[[:en:Balikoowa_in_the_City|Balikoowa in the City]]'' production endala eya Fast Track Productions eyafulumira ku Spark TV. Mu Gwokutaano wa 2017, Housen yatwaala ekifo kya Andrew Masa okuva ku eyali mu kifo ekyo oluberyeberye mu telenovela ''[[:en:Second_Chance_(Ugandan_telenovela)|Second Chance]]'', eya Uganda nga ekolebwa mu firimu ya [[:en:Telemundo|Telemundo]] eya ''[[:en:El_Cuerpo_del_Deseo|El Cuerpo del Deseo]]''.<ref>{{cite web |title=Uganda's Second Chance Series Poorly Replaces Actors |url=http://www.nowviba.com/ugandas-second-chance-series-poorly-replaces-actors/ |access-date=31 May 2017 |website=Now Viba}}</ref> ''Second Chance'' yalagibwa ku NTV UG era nga yafulumizibwa aba Phaz Pictures ne NTV Uganda. Oluvannyuma Housen yazanya nga Mckenzie Mulumba mu ''firimu ya Reflections'', omuzannyo ogwalagirwa era ne gufulumizibwa [[:en:Nana_Kagga|Nana Kagga]], ng’ali wamu ne Malayika Nnyanzi, [[:en:Cleopatra_Koheirwe|Cleopatra Koheirwe]], [[:en:Gladys_Oyenbot|Gladys Oyenbot]] ne Andrew Kyamagero.<ref>{{cite web |title=Nana Kagga: Her experience in the Ugandan film industry |url=https://jump.ug/lifestyle-n-entertainment/nana-kagga-her-experience-in-the-ugandan-film-industry-jump-uganda |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20170824135605/https://jump.ug/lifestyle-n-entertainment/nana-kagga-her-experience-in-the-ugandan-film-industry-jump-uganda |archive-date=24 August 2017 |access-date=9 August 2017 |website=Jump by Vodafone}}</ref> Era alabikiddeko mu video z'abayimbi eziwerako omuli "Otubattisa" eya [[:en:Irene_Ntale|Irene Ntale]] ne [[:en:Sheebah_Karungi|Sheebah Karungi]] mu 2014 ne "Kyaana gwe" eya [[:en:Leila_Kayondo|Leila Kayondo]] mu 2017. Omulimu gwa Mushema ogwasooka mu firimu gwali gwakulembera nga Michael mu firimu ya katemba eya 2018 ''[[:en:Veronica's_Wish|Veronica's Wish]]'', gye yasooka okusunsulwamu. Yasunsulwamu okuwangula omuzannyi asinga mu kifo ekikulembera mu mpaka za Uganda Film Awards 2018.<ref>{{cite web |title=[Watch]: Official Trailer of 'Veronica's Wish' Starring Housen Mushema, Nisha Kalema, Malaika Nnyanzi and More |url=https://satisfashionug.com/watch-official-trailer-of-veronicas-wish-starring-housen-mushema-nisha-kalema-simon-base-kalema-and-malaika-nnyanzi/ |access-date=25 February 2019 |website=Satisfashion Uganda}}</ref> <ref>{{cite web |last1=Aine |first1=Dash |title=#TheFlick: Husein Mushema shares his experience as an actor on "Veronica's Wish" |url=https://www.youtube.com/watch?v=QjaG6GP1mZQ |access-date=25 February 2019 |website=Youtube: Urban TV Uganda}}</ref> == Obulamu bw’omuntu ku bubwe == Housen yazaalibwa [[:en:Jinja,_Uganda|Jinja]] n'akulira e [[:en:Bweyogerere|Bweyogerere]] . Musiraamu omunyiikivu era omwana owokuna era omuto mu maka ge. Kitaawe yali mutunzi omwatiikirivu mu Kampala, ekyamuyingiza eby'emisono. == Okukwata firimu == === Akazannyo === {| class="wikitable" !Omwaka ! Akazannyo ! Omugaso ! Ebiwandiiko |- | 2024 | ''Makula'' | | Elagiddwa Mugisha Dan & Nisha Kalema |- | 2023. 2023 | ''Omugenzi 30'' | Bagzy nga bwe | Elagiddwa Bash Mutumba |- | rowspan="2" | 2019 | ''Obuliri bw’Amaggwa'' | Anthony | Pulogulaamu ya Nabwiso Films eyalagirwa [[:en:Eleanor_Nabwiso|Eleanor Nabwiso]] |- | ''November Amaziga'' | Zilaba | Elagiddwa Richard Nondo |- | 2018 | ''Okwagala kwa Veronica'' | Michael | Firimu ya Nisha Kalema |} === Emizannyo gya ttivvi === {| class="wikitable" !Omwaka ! Emizannyo gya TV ! Omugaso ! Ebiwandiiko |- | 2024 | ''Ba Prefects'' | | <ref>{{Cite web |date=2024-10-19 |title=Let's toast to The Prefects |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/lifestyle/entertainment/let-s-toast-to-the-prefects-4798288 |access-date=2026-03-14 |website=Monitor |language=en}}</ref> |- | 2021-2024 | ''Sanyu'' | Patrick | Omuzannyo gwa TV gwalagibwa ku [[:en:Pearl_Magic|Pearl Magic]] Prime |- | rowspan="2" | 2020 - 2020 | ''Aba Lukka'' | | Omusomo gwa Pearl Magic |- | ''[[:en:False_Dreams|Ebirooto eby'obulimba]]'' | Duncan | Pearl Magic omusomo ogw'olubereberye |- | 2019 - 2019 | ''[[:en:Power_of_Legacy|Amaanyi g’Obusika]]'' | Ben Ssali | Omuzannyo gwa [[:en:NTV_Uganda|NTV]] Ebitundu 18 |- | 2017 - 2017 | ''[[:en:Mistakes_Girls_Do|Ensobi Abawala Zebakola]]'' | Ian | Emizannyo gya TV |- | 2017 | ''Okufumiitiriza'' | Mckenzie Mulumba, omusajja omulala | Omuzannyo gwa TV ogwatondebwawo era ne gulagirwa [[:en:Nana_Kagga_Macpherson|Nana Kagga Macpherson]] |- | 2016–2018 | ''[[:en:Second_Chance_(Ugandan_telenovela)|Omukisa ogwokubiri]]'' | Andrew Masa | telenovela n’okuddamu okukola firimu ya ''[[:en:El_Cuerpo_del_Deseo|El Cuerpo del Deseo]]'' |- | 2016–2017 | ''[[:en:Balikoowa_in_the_City|Balikooowa mu Kibuga]]'' | Balikooowa | Comedy-drama ekoleddwa aba Fastrack Productions |- | 2011–2015 | ''[[:en:The_Hostel_(TV_series)|Ekisulo kino (omuzannyo gwa TV) .]]'' | Sokke | Sizoni eyokuna (Serenity) |- |} {| class="wikitable" !Omwaka ! Omuzannyo gwa TV ! Omugaso ! Ebiwandiiko |- | 2019 | ''Omukwano Neega'' | Josh | AMK Productions nga ya Misfits |- | 2014 | ''Ekikangabwa ekya Macbeth'' | | Omuzannyo gwa William Shakespeare |- |} {| class="wikitable" !Omwaka ! Oluyimba ! Omuyimbi (abayimbi) |- | 2019 | "Yodi Yodi" | Afrie |- | 2017 | "Kyanagwe". | [[:en:Leila_Kayondo|Leila Kayondo]] |- | 2014 | "Otubattisa" | [[:en:Irene_Ntale|Irene Ntale]] ne [[:en:Sheebah_Karungi|Sheebah]] |- |} == Okusunsulwa n’engule == {| class="wikitable" width="90%" ! colspan="4" style="background: #FBFC8A;" |Engule |- style="background:#ccc; text-align:center;" ! Omwaka ! Ekirabo ! Olubu ! Alizaati |- | 2021. Omuntu w’abantu | Engule za Janzi | Munnakatemba ow’enjawulo |Yawangula |- | 2019 | [[:en:Zulu_African_Film_Academy_Awards|Engule z'ensi yonna eza ZAFAA]] | Omuzannyi akulembera nga musajja |Yalondebwa<ref><ref>{{cite web |title=Full Nomination List for Zafaa Global Awards Abuja 2019 |url=http://www.zafaa.org/nomination2019/ |access-date=25 October 2019 |website=Zafaa}}</ref></ref> |- | 2018 | [[:en:Uganda_Film_Festival_Awards|Engule z'ekivvulu kya firimu ekya Uganda Film Festival]] (UFF) | [[:en:Uganda_Film_Festival_Award_for_Best_Actor_in_Film|Omuzannyi asinga (Firimu) .]] |Yalondebwa |- | 2017 | rowspan="2" | [[Abryanz Style and Fashion Awards (ASFAs)|Engule za Abryanz Style n'emisono]] | Omusajja Model w'omwaka (Uganda) |Yalondebwa<ref><ref>{{cite web |title=Abryanz Style and Fashion Awards 2017: Here's the full list of nominees |url=https://bigeye.ug/abryanz-style-fashion-awards-heres-full-list-nominees/ |access-date=29 June 2018 |website=Big Eye}}</ref></ref> |- | 2015 | Omusajja Ayitiikiridde Model Uganda |Yawangula<ref><ref>{{cite web |title=The Abyranz Fashion and style awards in pictures |url=http://capitalradio.co.ug/1426-2/ |access-date=14 December 2015 |website=Capital FM, Uganda}}</ref></ref> |- |} == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} hg80axi8homa3umlyjbh8y4866lsnyu 50036 50035 2026-05-07T20:10:55Z Quinlan83 6593 Fix 50036 wikitext text/x-wiki {{Reflist}}'''Housen Mushema''' muzannyi wa Uganda runway, commercial and editorial model, <ref>{{cite web |title=11 Ugandan Models To Watch Now |url=http://www.satisfashionug.com/11-ugandan-models-to-watch-now/ |access-date=15 March 2016 |website=Satisfashion Ug}}</ref> muzannyi wa filimu era pulodyusa w'emisono <ref>{{cite web |title=One on with Housen Mushema-Abantu Captured |url=https://www.youtube.com/watch?v=Rb1JKTVUHfg |access-date=17 August 2017 |website=Youtube}}</ref> amanyiddwa olw'okuzannya nga Balikoowa, mu kifo ekikulembera mu firimu ya ''[[:en:Balikoowa_in_the_City|Balikoowa mu Kibuga]]'', Sokke mu ''[[:en:The_Hostel_(TV_series)|The Hostel]]'', Andrew mu ''[[:en:Second_Chance_(Ugandan_telenovela)|Second Chance]]'', Ben Ssali mu ''[[:en:Power_of_Legacy|Power of Legacy]]'', Ian mu ''[[:en:Mistakes_Girls_Do|Mistakes Girls Do]]'', Michael mu ''[[:en:Veronica's_Wish|Veronica's Wish]]'', Anthony mu ''[[:en:Bed_of_Thorns|Bed of Thorns]]'', n'okugattako emirimu mu pulogulaamu ne firimu, omuli ''[[:en:November_Tear|November Tear]]'', ''[[:en:False_Dreams|False Dreams]]'' ne ''The Lukkas'' . <ref>{{Cite web |date=2019-01-30 |title=Housen Mushema on his modeling and acting |url=https://www.independent.co.ug/housen-mushema-on-his-modeling-and-acting/ |access-date=2020-07-23 |website=The Independent Uganda |language=en-US}}</ref> Ono yawangula engule ya Abyranz Fashion and Style Awards 2015 mu mutendera gwa Outstanding Male Model. <ref>{{cite web |title=Abryanz Style and Fashion Awards 2015 full list of winners |url=http://bigeye.ug/abryanz-style-and-fashion-awards-2015-full-list-of-winners/ |access-date=13 December 2015 |website=Big Eye}}</ref> Abadde mu bitundu bya "Man Crush Monday" ebiwerako mu magazines mu Kampala.<ref>{{cite web |title=Men Man Crush Monday: Mushema Housen |url=http://www.satisfashionug.com/man-crush-monday-mushema-housen/ |access-date=10 October 2016 |website=Satisfashion Ug}}</ref> Yawandiikibwa ku nnamba musanvu mu magazini ya ''Satisfashion Ug'' eya "The 8 most revered male models in Kampala" mu 2014.<ref>{{cite web |title=The 8 most revered male models in Kampala |url=http://www.satisfashionug.com/the-8-most-revered-male-models-in-kampala/ |access-date=4 September 2014 |website=Satisfashion Ug}}</ref> === Okukola modeling === Housen yatandika okukola emisono mu 2013 ng’ali mu mwaka gwe ogwokubiri mu yunivasite y’e Makerere oluvannyuma lwa kitaawe okulwala, ekyamuwaliriza okunoonya omulimu ogunasasula ssente z’okusoma. <ref>{{Cite web |title=PROFILES / INTERVIEW: "Male Models are Not Sex Toys" – City Model, Housen Mushema |url=http://chimpreports.com/entertainment/interview-male-models-are-not-sex-toys-city-model-housen-mushema/ |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160630035330/http://chimpreports.com/entertainment/interview-male-models-are-not-sex-toys-city-model-housen-mushema/ |archive-date=30 June 2016 |access-date=7 June 2016 |website=Chimplyf}}</ref> Omulimu gwe ogwasooka gwali gwa kuyingiza bantu mu mikolo nga tannatadika kulabikira mu magazines. Yawandiisibwa aba [[Joram Model Management]] mu 2015. <ref>{{Cite web |title=MCM! Meet the Sizzling Hot Mushema Housen Who Doesn't Date Fellow Students |url=https://campusbee.ug/lifestyle/mcm-meet-the-sizzling-hot-mushema-housen-who-doesnt-date-fellow-students/ |website=Campus Bee}}</ref> Mu 2015, Housen yawangula engule y’omusajja asinga mu modelling mu Uganda mu Abryanz Style and Fashion Awards. Akoze mu myoleso gya fashion mu ggwanga n’ensi yonna, omuli Kampala Fashion Week 2014, Purple Ryan Hub, Malengo Fashion Show, Swahili Fashion Week, The bride and Groom Expo.(2014 ne 2016), Genesis Night eya Hellen Lukoma (2014) ne Abryanz Style and Fashion Awards (2013–2015).<ref>{{cite web |title=The male faces ruling Uganda fashion runways |url=http://www.sqoop.co.ug/201604/features-profiles/the-male-faces-ruling-uganda-fashion-runways.html |access-date=1 April 2016 |website=Sqoop}}</ref> Era alabiseeko n'okukuba ebifaananyi mu magazini mu Uganda, omuli ''Bride and Groom Magazine'' ne ''Flair'' . Akozeeko ne ba dizayina bangi omuli Jose Hendo (New York), Martha Jabo (Uganda), Motions (Rwanda), ne Emolsam_DNA.<ref>{{cite web |title=White Virginity Starring Adam Gashe, Debie Kagisha, Paul Bradley, Mushema Housen & More |url=http://www.satisfashionug.com/white-virginity-collection-starring-adam-gashe-debie-kagisha-paul-bradley-mushema-housen-more/ |access-date=16 June 2016 |website=Satisfashion Ug}}</ref> Yafulumya omwoleso ogwa Hijab ne Kanzu mu 2016 ate n’afulumya omwoleso gwa The Vintage fashion show ne mukama we [[:en:Joram_Muzira|Joram Muzira]] mu 2017. === Okuzannya Filimu === Housen yasooka kuzannya filimu mu muzannyo gwa [[:en:Shakespeare|Shakespeare]] ogwa ''[[:en:Macbeth|Macbeth]]'' mu 2014. Mu mwaka gwe gumu yafuna omulimu ogwa bulijjo ku sizoni eyokuna eya ''[[:en:The_Hostel_(TV_series)|The Hostel]]'' (Serenity) ogwafulumizibwa aba Fast Truck Productions, gye yazannyira Sokke. Omuzannyo guno ogwa ttivvi gwalagibwa ku [[:en:NTV_Uganda|NTV Uganda]] . Mu 2016, yafuna omulimu omukulu nga Balikoowa mu muzannyo gwa comedy-drama ogwa wano ogwa ''[[:en:Balikoowa_in_the_City|Balikoowa in the City]]'' production endala eya Fast Track Productions eyafulumira ku Spark TV. Mu Gwokutaano wa 2017, Housen yatwaala ekifo kya Andrew Masa okuva ku eyali mu kifo ekyo oluberyeberye mu telenovela ''[[:en:Second_Chance_(Ugandan_telenovela)|Second Chance]]'', eya Uganda nga ekolebwa mu firimu ya [[:en:Telemundo|Telemundo]] eya ''[[:en:El_Cuerpo_del_Deseo|El Cuerpo del Deseo]]''.<ref>{{cite web |title=Uganda's Second Chance Series Poorly Replaces Actors |url=http://www.nowviba.com/ugandas-second-chance-series-poorly-replaces-actors/ |access-date=31 May 2017 |website=Now Viba}}</ref> ''Second Chance'' yalagibwa ku NTV UG era nga yafulumizibwa aba Phaz Pictures ne NTV Uganda. Oluvannyuma Housen yazanya nga Mckenzie Mulumba mu ''firimu ya Reflections'', omuzannyo ogwalagirwa era ne gufulumizibwa [[:en:Nana_Kagga|Nana Kagga]], ng’ali wamu ne Malayika Nnyanzi, [[:en:Cleopatra_Koheirwe|Cleopatra Koheirwe]], [[:en:Gladys_Oyenbot|Gladys Oyenbot]] ne Andrew Kyamagero.<ref>{{cite web |title=Nana Kagga: Her experience in the Ugandan film industry |url=https://jump.ug/lifestyle-n-entertainment/nana-kagga-her-experience-in-the-ugandan-film-industry-jump-uganda |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20170824135605/https://jump.ug/lifestyle-n-entertainment/nana-kagga-her-experience-in-the-ugandan-film-industry-jump-uganda |archive-date=24 August 2017 |access-date=9 August 2017 |website=Jump by Vodafone}}</ref> Era alabikiddeko mu video z'abayimbi eziwerako omuli "Otubattisa" eya [[:en:Irene_Ntale|Irene Ntale]] ne [[:en:Sheebah_Karungi|Sheebah Karungi]] mu 2014 ne "Kyaana gwe" eya [[:en:Leila_Kayondo|Leila Kayondo]] mu 2017. Omulimu gwa Mushema ogwasooka mu firimu gwali gwakulembera nga Michael mu firimu ya katemba eya 2018 ''[[:en:Veronica's_Wish|Veronica's Wish]]'', gye yasooka okusunsulwamu. Yasunsulwamu okuwangula omuzannyi asinga mu kifo ekikulembera mu mpaka za Uganda Film Awards 2018.<ref>{{cite web |title=[Watch]: Official Trailer of 'Veronica's Wish' Starring Housen Mushema, Nisha Kalema, Malaika Nnyanzi and More |url=https://satisfashionug.com/watch-official-trailer-of-veronicas-wish-starring-housen-mushema-nisha-kalema-simon-base-kalema-and-malaika-nnyanzi/ |access-date=25 February 2019 |website=Satisfashion Uganda}}</ref> <ref>{{cite web |last1=Aine |first1=Dash |title=#TheFlick: Husein Mushema shares his experience as an actor on "Veronica's Wish" |url=https://www.youtube.com/watch?v=QjaG6GP1mZQ |access-date=25 February 2019 |website=Youtube: Urban TV Uganda}}</ref> == Obulamu bw’omuntu ku bubwe == Housen yazaalibwa [[:en:Jinja,_Uganda|Jinja]] n'akulira e [[:en:Bweyogerere|Bweyogerere]] . Musiraamu omunyiikivu era omwana owokuna era omuto mu maka ge. Kitaawe yali mutunzi omwatiikirivu mu Kampala, ekyamuyingiza eby'emisono. == Okukwata firimu == === Akazannyo === {| class="wikitable" !Omwaka ! Akazannyo ! Omugaso ! Ebiwandiiko |- | 2024 | ''Makula'' | | Elagiddwa Mugisha Dan & Nisha Kalema |- | 2023. 2023 | ''Omugenzi 30'' | Bagzy nga bwe | Elagiddwa Bash Mutumba |- | rowspan="2" | 2019 | ''Obuliri bw’Amaggwa'' | Anthony | Pulogulaamu ya Nabwiso Films eyalagirwa [[:en:Eleanor_Nabwiso|Eleanor Nabwiso]] |- | ''November Amaziga'' | Zilaba | Elagiddwa Richard Nondo |- | 2018 | ''Okwagala kwa Veronica'' | Michael | Firimu ya Nisha Kalema |} === Emizannyo gya ttivvi === {| class="wikitable" !Omwaka ! Emizannyo gya TV ! Omugaso ! Ebiwandiiko |- | 2024 | ''Ba Prefects'' | | <ref>{{Cite web |date=2024-10-19 |title=Let's toast to The Prefects |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/lifestyle/entertainment/let-s-toast-to-the-prefects-4798288 |access-date=2026-03-14 |website=Monitor |language=en}}</ref> |- | 2021-2024 | ''Sanyu'' | Patrick | Omuzannyo gwa TV gwalagibwa ku [[:en:Pearl_Magic|Pearl Magic]] Prime |- | rowspan="2" | 2020 - 2020 | ''Aba Lukka'' | | Omusomo gwa Pearl Magic |- | ''[[:en:False_Dreams|Ebirooto eby'obulimba]]'' | Duncan | Pearl Magic omusomo ogw'olubereberye |- | 2019 - 2019 | ''[[:en:Power_of_Legacy|Amaanyi g’Obusika]]'' | Ben Ssali | Omuzannyo gwa [[:en:NTV_Uganda|NTV]] Ebitundu 18 |- | 2017 - 2017 | ''[[:en:Mistakes_Girls_Do|Ensobi Abawala Zebakola]]'' | Ian | Emizannyo gya TV |- | 2017 | ''Okufumiitiriza'' | Mckenzie Mulumba, omusajja omulala | Omuzannyo gwa TV ogwatondebwawo era ne gulagirwa [[:en:Nana_Kagga_Macpherson|Nana Kagga Macpherson]] |- | 2016–2018 | ''[[:en:Second_Chance_(Ugandan_telenovela)|Omukisa ogwokubiri]]'' | Andrew Masa | telenovela n’okuddamu okukola firimu ya ''[[:en:El_Cuerpo_del_Deseo|El Cuerpo del Deseo]]'' |- | 2016–2017 | ''[[:en:Balikoowa_in_the_City|Balikooowa mu Kibuga]]'' | Balikooowa | Comedy-drama ekoleddwa aba Fastrack Productions |- | 2011–2015 | ''[[:en:The_Hostel_(TV_series)|Ekisulo kino (omuzannyo gwa TV) .]]'' | Sokke | Sizoni eyokuna (Serenity) |- |} {| class="wikitable" !Omwaka ! Omuzannyo gwa TV ! Omugaso ! Ebiwandiiko |- | 2019 | ''Omukwano Neega'' | Josh | AMK Productions nga ya Misfits |- | 2014 | ''Ekikangabwa ekya Macbeth'' | | Omuzannyo gwa William Shakespeare |- |} {| class="wikitable" !Omwaka ! Oluyimba ! Omuyimbi (abayimbi) |- | 2019 | "Yodi Yodi" | Afrie |- | 2017 | "Kyanagwe". | [[:en:Leila_Kayondo|Leila Kayondo]] |- | 2014 | "Otubattisa" | [[:en:Irene_Ntale|Irene Ntale]] ne [[:en:Sheebah_Karungi|Sheebah]] |- |} == Okusunsulwa n’engule == {| class="wikitable" width="90%" ! colspan="4" style="background: #FBFC8A;" |Engule |- style="background:#ccc; text-align:center;" ! Omwaka ! Ekirabo ! Olubu ! Alizaati |- | 2021. Omuntu w’abantu | Engule za Janzi | Munnakatemba ow’enjawulo |Yawangula |- | 2019 | [[:en:Zulu_African_Film_Academy_Awards|Engule z'ensi yonna eza ZAFAA]] | Omuzannyi akulembera nga musajja |Yalondebwa<ref><ref>{{cite web |title=Full Nomination List for Zafaa Global Awards Abuja 2019 |url=http://www.zafaa.org/nomination2019/ |access-date=25 October 2019 |website=Zafaa}}</ref></ref> |- | 2018 | [[:en:Uganda_Film_Festival_Awards|Engule z'ekivvulu kya firimu ekya Uganda Film Festival]] (UFF) | [[:en:Uganda_Film_Festival_Award_for_Best_Actor_in_Film|Omuzannyi asinga (Firimu) .]] |Yalondebwa |- | 2017 | rowspan="2" | [[Abryanz Style and Fashion Awards (ASFAs)|Engule za Abryanz Style n'emisono]] | Omusajja Model w'omwaka (Uganda) |Yalondebwa<ref><ref>{{cite web |title=Abryanz Style and Fashion Awards 2017: Here's the full list of nominees |url=https://bigeye.ug/abryanz-style-fashion-awards-heres-full-list-nominees/ |access-date=29 June 2018 |website=Big Eye}}</ref></ref> |- | 2015 | Omusajja Ayitiikiridde Model Uganda |Yawangula<ref><ref>{{cite web |title=The Abyranz Fashion and style awards in pictures |url=http://capitalradio.co.ug/1426-2/ |access-date=14 December 2015 |website=Capital FM, Uganda}}</ref></ref> |- |} == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} 646zh9m7mcqwqhdt4vt1rb3njwq0raa 50054 50036 2026-05-08T04:28:43Z InternetArchiveBot 6271 Rescuing 2 sources and tagging 0 as dead.) #IABot (v2.0.9.5 50054 wikitext text/x-wiki {{Reflist}}'''Housen Mushema''' muzannyi wa Uganda runway, commercial and editorial model, <ref>{{cite web |title=11 Ugandan Models To Watch Now |url=http://www.satisfashionug.com/11-ugandan-models-to-watch-now/ |access-date=15 March 2016 |website=Satisfashion Ug}}</ref> muzannyi wa filimu era pulodyusa w'emisono <ref>{{cite web |title=One on with Housen Mushema-Abantu Captured |url=https://www.youtube.com/watch?v=Rb1JKTVUHfg |access-date=17 August 2017 |website=Youtube}}</ref> amanyiddwa olw'okuzannya nga Balikoowa, mu kifo ekikulembera mu firimu ya ''[[:en:Balikoowa_in_the_City|Balikoowa mu Kibuga]]'', Sokke mu ''[[:en:The_Hostel_(TV_series)|The Hostel]]'', Andrew mu ''[[:en:Second_Chance_(Ugandan_telenovela)|Second Chance]]'', Ben Ssali mu ''[[:en:Power_of_Legacy|Power of Legacy]]'', Ian mu ''[[:en:Mistakes_Girls_Do|Mistakes Girls Do]]'', Michael mu ''[[:en:Veronica's_Wish|Veronica's Wish]]'', Anthony mu ''[[:en:Bed_of_Thorns|Bed of Thorns]]'', n'okugattako emirimu mu pulogulaamu ne firimu, omuli ''[[:en:November_Tear|November Tear]]'', ''[[:en:False_Dreams|False Dreams]]'' ne ''The Lukkas'' . <ref>{{Cite web |date=2019-01-30 |title=Housen Mushema on his modeling and acting |url=https://www.independent.co.ug/housen-mushema-on-his-modeling-and-acting/ |access-date=2020-07-23 |website=The Independent Uganda |language=en-US}}</ref> Ono yawangula engule ya Abyranz Fashion and Style Awards 2015 mu mutendera gwa Outstanding Male Model. <ref>{{cite web |title=Abryanz Style and Fashion Awards 2015 full list of winners |url=http://bigeye.ug/abryanz-style-and-fashion-awards-2015-full-list-of-winners/ |access-date=13 December 2015 |website=Big Eye}}</ref> Abadde mu bitundu bya "Man Crush Monday" ebiwerako mu magazines mu Kampala.<ref>{{cite web |title=Men Man Crush Monday: Mushema Housen |url=http://www.satisfashionug.com/man-crush-monday-mushema-housen/ |access-date=10 October 2016 |website=Satisfashion Ug}}</ref> Yawandiikibwa ku nnamba musanvu mu magazini ya ''Satisfashion Ug'' eya "The 8 most revered male models in Kampala" mu 2014.<ref>{{cite web |title=The 8 most revered male models in Kampala |url=http://www.satisfashionug.com/the-8-most-revered-male-models-in-kampala/ |access-date=4 September 2014 |website=Satisfashion Ug}}</ref> === Okukola modeling === Housen yatandika okukola emisono mu 2013 ng’ali mu mwaka gwe ogwokubiri mu yunivasite y’e Makerere oluvannyuma lwa kitaawe okulwala, ekyamuwaliriza okunoonya omulimu ogunasasula ssente z’okusoma. <ref>{{Cite web |title=PROFILES / INTERVIEW: "Male Models are Not Sex Toys" – City Model, Housen Mushema |url=http://chimpreports.com/entertainment/interview-male-models-are-not-sex-toys-city-model-housen-mushema/ |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20160630035330/http://chimpreports.com/entertainment/interview-male-models-are-not-sex-toys-city-model-housen-mushema/ |archive-date=30 June 2016 |access-date=7 June 2016 |website=Chimplyf}}</ref> Omulimu gwe ogwasooka gwali gwa kuyingiza bantu mu mikolo nga tannatadika kulabikira mu magazines. Yawandiisibwa aba [[Joram Model Management]] mu 2015. <ref>{{Cite web |title=MCM! Meet the Sizzling Hot Mushema Housen Who Doesn't Date Fellow Students |url=https://campusbee.ug/lifestyle/mcm-meet-the-sizzling-hot-mushema-housen-who-doesnt-date-fellow-students/ |website=Campus Bee}}</ref> Mu 2015, Housen yawangula engule y’omusajja asinga mu modelling mu Uganda mu Abryanz Style and Fashion Awards. Akoze mu myoleso gya fashion mu ggwanga n’ensi yonna, omuli Kampala Fashion Week 2014, Purple Ryan Hub, Malengo Fashion Show, Swahili Fashion Week, The bride and Groom Expo.(2014 ne 2016), Genesis Night eya Hellen Lukoma (2014) ne Abryanz Style and Fashion Awards (2013–2015).<ref>{{cite web |title=The male faces ruling Uganda fashion runways |url=http://www.sqoop.co.ug/201604/features-profiles/the-male-faces-ruling-uganda-fashion-runways.html |access-date=1 April 2016 |website=Sqoop}}</ref> Era alabiseeko n'okukuba ebifaananyi mu magazini mu Uganda, omuli ''Bride and Groom Magazine'' ne ''Flair'' . Akozeeko ne ba dizayina bangi omuli Jose Hendo (New York), Martha Jabo (Uganda), Motions (Rwanda), ne Emolsam_DNA.<ref>{{cite web |title=White Virginity Starring Adam Gashe, Debie Kagisha, Paul Bradley, Mushema Housen & More |url=http://www.satisfashionug.com/white-virginity-collection-starring-adam-gashe-debie-kagisha-paul-bradley-mushema-housen-more/ |access-date=16 June 2016 |website=Satisfashion Ug}}</ref> Yafulumya omwoleso ogwa Hijab ne Kanzu mu 2016 ate n’afulumya omwoleso gwa The Vintage fashion show ne mukama we [[:en:Joram_Muzira|Joram Muzira]] mu 2017. === Okuzannya Filimu === Housen yasooka kuzannya filimu mu muzannyo gwa [[:en:Shakespeare|Shakespeare]] ogwa ''[[:en:Macbeth|Macbeth]]'' mu 2014. Mu mwaka gwe gumu yafuna omulimu ogwa bulijjo ku sizoni eyokuna eya ''[[:en:The_Hostel_(TV_series)|The Hostel]]'' (Serenity) ogwafulumizibwa aba Fast Truck Productions, gye yazannyira Sokke. Omuzannyo guno ogwa ttivvi gwalagibwa ku [[:en:NTV_Uganda|NTV Uganda]] . Mu 2016, yafuna omulimu omukulu nga Balikoowa mu muzannyo gwa comedy-drama ogwa wano ogwa ''[[:en:Balikoowa_in_the_City|Balikoowa in the City]]'' production endala eya Fast Track Productions eyafulumira ku Spark TV. Mu Gwokutaano wa 2017, Housen yatwaala ekifo kya Andrew Masa okuva ku eyali mu kifo ekyo oluberyeberye mu telenovela ''[[:en:Second_Chance_(Ugandan_telenovela)|Second Chance]]'', eya Uganda nga ekolebwa mu firimu ya [[:en:Telemundo|Telemundo]] eya ''[[:en:El_Cuerpo_del_Deseo|El Cuerpo del Deseo]]''.<ref>{{cite web |title=Uganda's Second Chance Series Poorly Replaces Actors |url=http://www.nowviba.com/ugandas-second-chance-series-poorly-replaces-actors/ |access-date=31 May 2017 |website=Now Viba}}</ref> ''Second Chance'' yalagibwa ku NTV UG era nga yafulumizibwa aba Phaz Pictures ne NTV Uganda. Oluvannyuma Housen yazanya nga Mckenzie Mulumba mu ''firimu ya Reflections'', omuzannyo ogwalagirwa era ne gufulumizibwa [[:en:Nana_Kagga|Nana Kagga]], ng’ali wamu ne Malayika Nnyanzi, [[:en:Cleopatra_Koheirwe|Cleopatra Koheirwe]], [[:en:Gladys_Oyenbot|Gladys Oyenbot]] ne Andrew Kyamagero.<ref>{{cite web |title=Nana Kagga: Her experience in the Ugandan film industry |url=https://jump.ug/lifestyle-n-entertainment/nana-kagga-her-experience-in-the-ugandan-film-industry-jump-uganda |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20170824135605/https://jump.ug/lifestyle-n-entertainment/nana-kagga-her-experience-in-the-ugandan-film-industry-jump-uganda |archive-date=24 August 2017 |access-date=9 August 2017 |website=Jump by Vodafone}}</ref> Era alabikiddeko mu video z'abayimbi eziwerako omuli "Otubattisa" eya [[:en:Irene_Ntale|Irene Ntale]] ne [[:en:Sheebah_Karungi|Sheebah Karungi]] mu 2014 ne "Kyaana gwe" eya [[:en:Leila_Kayondo|Leila Kayondo]] mu 2017. Omulimu gwa Mushema ogwasooka mu firimu gwali gwakulembera nga Michael mu firimu ya katemba eya 2018 ''[[:en:Veronica's_Wish|Veronica's Wish]]'', gye yasooka okusunsulwamu. Yasunsulwamu okuwangula omuzannyi asinga mu kifo ekikulembera mu mpaka za Uganda Film Awards 2018.<ref>{{cite web |title=[Watch]: Official Trailer of 'Veronica's Wish' Starring Housen Mushema, Nisha Kalema, Malaika Nnyanzi and More |url=https://satisfashionug.com/watch-official-trailer-of-veronicas-wish-starring-housen-mushema-nisha-kalema-simon-base-kalema-and-malaika-nnyanzi/ |access-date=25 February 2019 |website=Satisfashion Uganda}}</ref> <ref>{{cite web |last1=Aine |first1=Dash |title=#TheFlick: Husein Mushema shares his experience as an actor on "Veronica's Wish" |url=https://www.youtube.com/watch?v=QjaG6GP1mZQ |access-date=25 February 2019 |website=Youtube: Urban TV Uganda}}</ref> == Obulamu bw’omuntu ku bubwe == Housen yazaalibwa [[:en:Jinja,_Uganda|Jinja]] n'akulira e [[:en:Bweyogerere|Bweyogerere]] . Musiraamu omunyiikivu era omwana owokuna era omuto mu maka ge. Kitaawe yali mutunzi omwatiikirivu mu Kampala, ekyamuyingiza eby'emisono. == Okukwata firimu == === Akazannyo === {| class="wikitable" !Omwaka ! Akazannyo ! Omugaso ! Ebiwandiiko |- | 2024 | ''Makula'' | | Elagiddwa Mugisha Dan & Nisha Kalema |- | 2023. 2023 | ''Omugenzi 30'' | Bagzy nga bwe | Elagiddwa Bash Mutumba |- | rowspan="2" | 2019 | ''Obuliri bw’Amaggwa'' | Anthony | Pulogulaamu ya Nabwiso Films eyalagirwa [[:en:Eleanor_Nabwiso|Eleanor Nabwiso]] |- | ''November Amaziga'' | Zilaba | Elagiddwa Richard Nondo |- | 2018 | ''Okwagala kwa Veronica'' | Michael | Firimu ya Nisha Kalema |} === Emizannyo gya ttivvi === {| class="wikitable" !Omwaka ! Emizannyo gya TV ! Omugaso ! Ebiwandiiko |- | 2024 | ''Ba Prefects'' | | <ref>{{Cite web |date=2024-10-19 |title=Let's toast to The Prefects |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/lifestyle/entertainment/let-s-toast-to-the-prefects-4798288 |access-date=2026-03-14 |website=Monitor |language=en}}</ref> |- | 2021-2024 | ''Sanyu'' | Patrick | Omuzannyo gwa TV gwalagibwa ku [[:en:Pearl_Magic|Pearl Magic]] Prime |- | rowspan="2" | 2020 - 2020 | ''Aba Lukka'' | | Omusomo gwa Pearl Magic |- | ''[[:en:False_Dreams|Ebirooto eby'obulimba]]'' | Duncan | Pearl Magic omusomo ogw'olubereberye |- | 2019 - 2019 | ''[[:en:Power_of_Legacy|Amaanyi g’Obusika]]'' | Ben Ssali | Omuzannyo gwa [[:en:NTV_Uganda|NTV]] Ebitundu 18 |- | 2017 - 2017 | ''[[:en:Mistakes_Girls_Do|Ensobi Abawala Zebakola]]'' | Ian | Emizannyo gya TV |- | 2017 | ''Okufumiitiriza'' | Mckenzie Mulumba, omusajja omulala | Omuzannyo gwa TV ogwatondebwawo era ne gulagirwa [[:en:Nana_Kagga_Macpherson|Nana Kagga Macpherson]] |- | 2016–2018 | ''[[:en:Second_Chance_(Ugandan_telenovela)|Omukisa ogwokubiri]]'' | Andrew Masa | telenovela n’okuddamu okukola firimu ya ''[[:en:El_Cuerpo_del_Deseo|El Cuerpo del Deseo]]'' |- | 2016–2017 | ''[[:en:Balikoowa_in_the_City|Balikooowa mu Kibuga]]'' | Balikooowa | Comedy-drama ekoleddwa aba Fastrack Productions |- | 2011–2015 | ''[[:en:The_Hostel_(TV_series)|Ekisulo kino (omuzannyo gwa TV) .]]'' | Sokke | Sizoni eyokuna (Serenity) |- |} {| class="wikitable" !Omwaka ! Omuzannyo gwa TV ! Omugaso ! Ebiwandiiko |- | 2019 | ''Omukwano Neega'' | Josh | AMK Productions nga ya Misfits |- | 2014 | ''Ekikangabwa ekya Macbeth'' | | Omuzannyo gwa William Shakespeare |- |} {| class="wikitable" !Omwaka ! Oluyimba ! Omuyimbi (abayimbi) |- | 2019 | "Yodi Yodi" | Afrie |- | 2017 | "Kyanagwe". | [[:en:Leila_Kayondo|Leila Kayondo]] |- | 2014 | "Otubattisa" | [[:en:Irene_Ntale|Irene Ntale]] ne [[:en:Sheebah_Karungi|Sheebah]] |- |} == Okusunsulwa n’engule == {| class="wikitable" width="90%" ! colspan="4" style="background: #FBFC8A;" |Engule |- style="background:#ccc; text-align:center;" ! Omwaka ! Ekirabo ! Olubu ! Alizaati |- | 2021. Omuntu w’abantu | Engule za Janzi | Munnakatemba ow’enjawulo |Yawangula |- | 2019 | [[:en:Zulu_African_Film_Academy_Awards|Engule z'ensi yonna eza ZAFAA]] | Omuzannyi akulembera nga musajja |Yalondebwa<ref><ref>{{cite web |title=Full Nomination List for Zafaa Global Awards Abuja 2019 |url=http://www.zafaa.org/nomination2019/ |access-date=25 October 2019 |website=Zafaa |archive-date=6 December 2019 |archive-url=https://web.archive.org/web/20191206163219/https://www.zafaa.org/nomination2019/ |url-status=dead }}</ref></ref> |- | 2018 | [[:en:Uganda_Film_Festival_Awards|Engule z'ekivvulu kya firimu ekya Uganda Film Festival]] (UFF) | [[:en:Uganda_Film_Festival_Award_for_Best_Actor_in_Film|Omuzannyi asinga (Firimu) .]] |Yalondebwa |- | 2017 | rowspan="2" | [[Abryanz Style and Fashion Awards (ASFAs)|Engule za Abryanz Style n'emisono]] | Omusajja Model w'omwaka (Uganda) |Yalondebwa<ref><ref>{{cite web |title=Abryanz Style and Fashion Awards 2017: Here's the full list of nominees |url=https://bigeye.ug/abryanz-style-fashion-awards-heres-full-list-nominees/ |access-date=29 June 2018 |website=Big Eye}}</ref></ref> |- | 2015 | Omusajja Ayitiikiridde Model Uganda |Yawangula<ref><ref>{{cite web |title=The Abyranz Fashion and style awards in pictures |url=http://capitalradio.co.ug/1426-2/ |access-date=14 December 2015 |website=Capital FM, Uganda |archive-date=24 August 2017 |archive-url=https://web.archive.org/web/20170824134833/http://capitalradio.co.ug/1426-2/ |url-status=dead }}</ref></ref> |- |} == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} lwqxo7pgrd57keil8s67gzhbbdj5slv Kenneth Pablo Kimuli 0 13299 50037 2026-05-07T20:16:27Z 24RAY 11014 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1338730410|Kenneth Pablo Kimuli]]" 50037 wikitext text/x-wiki    '''Kenneth Kimuli Amooti''' (yazaalibwa 23 omwezi Ogwomwenda mu mwaka gwa 1978) Munnayuganda, muzannyi wa katemba, muwandiisi wa mizannyo era munnamawulire. Amanyiddwa nga '''Pablo''' mu bazanyi bakatemba mu Uganda. Yawangula empaka za katemba e zaasooka eza [[:en:Multi-Choice|Multi-Choice]] Stand Up Uganda. Oluvannyuma lw’okufiirwa bazadde be bombi olw’akawuka [[:en:HIV/AIDS|ka MukenenyaSiriimu]] ng’akyali kumyaka emito, yatandikawo Ekitongole by’obwannakyewa ebiyitibwa Pill Power Uganda ne Tangaza Arts Center ebigenderera okuwagira abavubuka abalina akawuka ka Mukenenya/Siriimu. == Obuto bwe == Kimuli yazaalibwa nga 23 omwezi Ogwomwenda mu mwaka gwa 1978 e [[:en:Mbale|Mbale]] mu maka ga Stephen Isingoma ne Enid Kirungi Katungwensi Isingoma. Yali wa musanvu mu maka g’abaana mwenda.<ref name=":8">{{Cite web |last=Joomlasupport |date=27 May 2009 |title=Happiness is surely killing Pablo |url=https://www.observer.ug/component/content/article?id=3528:happiness-is-surely-killing-pablo |access-date=22 November 2019 |website=The Observer – Uganda}}</ref> Yagenda mu Macknon Kindergarten, [[:en:Kampala|Kampala]] mu nasale ye, oluvannyuma ne yeegatta ku [[:en:Shimoni_Demonstration_Primary_School|Shimoni Demonstration Primary School]] . <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (January 2025)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Mu mwaka gwa 1988, taata wa Kimuli yafa akawuka ka Mukenenya/Sirimu.<ref name=":3">{{Cite web |last=Mutegeki |first=Geoffrey |date=8 November 2018 |title=My dad was given pawpaws as drug for HIV – Pablo |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1489150/dad-pawpaws-drug-hiv-pablo |access-date=17 November 2019 |website=New Vision}}</ref> Oluvannyuma lw’ekyo baasengukira e [[:en:Mbarara|Mbarara]] gye yagenda mu maaso n’okusoma pulayimale mu Boma Primary School n’oluvannyuma n’agenda ku Bweranyangi Primary School gye yakola ebigezo byakamalirizo ebya Primary Leaving Examination mu mwaka gwa 1993. Mu mwaka gwe gumu, bweyalina emyaka kkumi nenna(14), yafiirwa maama we olw’akawuka ka Mukenenya/Siriimu.<ref name=":3" /> Olw’okufiirwa bazadde be bombi, abaana bano baagabibwa okulabirirwa ab’enganda ez’enjawulo abaali babeera mu disitulikiti y’e [[:en:Masindi|Masindi]], Mbarara ne disitulikiti ye [[:en:Kabarole_District|Kabarole]]. Kojja wa Kimuli kuluda lwa maama we Stephen Isingoma ne mukyala we Joan Musiime Mushagara be baafuuka abakuumi be.<ref name=":9">{{Cite web |last=Ainomugisha |first=Lydia |date=31 October 2014 |title=Pablo marks a decade of jokes |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Reviews/Pablo-marks-a-decade-of-jokes/691232-2505296-95yfwt/index.html |access-date=18 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Yagenda mu maaso n’okusoma kwe ku [[:en:Mbarara_High_School|Mbarara High School]] [[:en:Uganda_Certificate_of_Education|Gyeyamalira siniya eyokuna UCE]] mu mwaka gwa1997 n’oluvannyuma [[:en:Uganda_Advanced_Certificate_of_Education|Gyeyamalira siniya y'omukaaga UACE]] mu mwaka gwa 1999. Kimuli oluvannyuma n’eyegata ku yunivasite y’e Namasagali, n’afuna diguli eyookubiri mu Bye'mpuliziganya (Mass Media),mby'amawulire n'Obukugu mukuwandiika mu mwaka gwa 2003<ref>{{Cite web |last=Pike |first=Andrew |date=12 August 2008 |title=The best jokes are about you |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1183502/jokes-about |access-date=31 December 2019 |website=newvision.co.ug}}</ref> == Omirimo gye == === Bannamawulire === Oluvannyuma lw’okutikkirwa, mu mwaka gwa 2003, Kimuli yanoonya omulimu kyokka n’alemwa okugufuna. Yagezaako okuwandiika emiko mu mpapula z’amawulire ne gitakkirizibwa.<ref>{{Cite web |last=Muhumuza. |first=Dennis D. |date=26 September 2009 |title=Saved by grace: What you didn't know about Uganda's finest |url=https://www.monitor.co.ug/Magazines/Life/689856-719730-kghuoez/index.html |access-date=31 December 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Olwo n’atandikawo Olupapula lwe olw’amawulire lwe yatuuma ''Vanguard'' olwava mu bizinensi mu myezi mukaaga.<ref name=":8" /> Mu mwaka gwa 2004, yeegatta ku lupapula lwa ''[[:en:Daily_Monitor|Daily Monitor]]'', gye yali munnamawulire eyeetongodde.<ref>{{Cite web |last=Kabugo |first=Jonathan |date=25 October 2012 |title=Date with a celeb: Comedian Pablo meets fan Patricia |url=http://www.sqoop.co.ug/201210/features/date-with-a-celeb-comedian-pablo-meets-fan-patricia.html |access-date=23 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Yakola n’olupapula luno okutuusa mu mwaka gwa 2008. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (January 2025)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Yali muweereza wa leediyo mu Power FM 104.1<ref>{{Cite web |last=Mwijuke |first=Gilbert |date=5 June 2008 |title=Pablo: The witty stand-up comedian |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1188388/pablo-witty-stand-comedian |access-date=23 November 2019 |website=New Vision}}</ref> mu mwaka gwa 2004. Wano we yafunira erinnya lya Pablo.<ref>{{Cite web |last=Nuwagaba |first=Edwin |date=29 September 2008 |title=Kenneth Kimuli |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Entertainment/812796-808448-vx73w0z/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Yalekerawo okukola ne leediyo eno mu mwaka gwa 2009. Wakati w'omwaka gwa 2006 ne 2013 Kimuli yali Productions Director wa katemba wa leediyo gwe yatuuma ''Rock Point 256.''<ref name=":8" /><ref>{{Cite web |last=Musinguzi |first=Bamuturaki |date=8 March 2013 |title=Pablo, the Ugandan who sees humour everywhere |url=https://www.theeastafrican.co.ke/magazine/Pablo-the-Ugandan-who-sees-humour-everywhere-/434746-1713974-93j35l/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20170602151403/http://www.theeastafrican.co.ke/magazine/Pablo-the-Ugandan-who-sees-humour-everywhere-/434746-1713974-93j35l/index.html |archive-date=2 June 2017 |access-date=25 November 2019 |website=The East African}}</ref> Mu mwaka gwa 2009, yeegatta ku lupapula lwa ''[[:en:The_Observer_(Uganda)|The Observer]]'' ng’omuwandiisi w’ebitabo ebisesa. === munakatemba === Kimuli ye okuzanya katemba akitadde ku bazadde be b'agamba nti baali "bazanyirizi b'omulembe gwabwe."<ref name=":9" /> Bwe yali ku Mbarara High School, yesimbawo ku bwa Food Prefect ng’okusaaga era n’awangula kye yannyonnyola oluvannyuma lwe yamanya nti alina okubera munakatemba.<ref>{{Cite web |last=Ssejjombwe |first=Isaac |date=7 October 2016 |title=Meet a celeb : How Pablo wants to be remembered |url=http://www.sqoop.co.ug/201610/features/meet-a-celeb-how-pablo-wants-to-be-remembered.html |access-date=25 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Mu mwaka gwa 2004, olupapula lw’amawulire olwa ''[[:en:Daily_Monitor|Daily Monitor]]'' lwamuwa omulimu okuwandiika ekiwandiiko ku kolero lya ''Theatre Factory'' . Oluvannyuma yasigala addayo okubalaba nga beegezaamu, ng’abawa obukodyo. Kino kyamuviirako okuyitibwa okwegatta ku kibiina kino mu mwaka gwa 2005.<ref name=":9" /><ref name=":0">{{Cite web |last=Vision |date=29 August 2009 |title=Has Pablo quit Theatre Factory? |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1237605/pablo-quit-theatre-factory |access-date=16 November 2019 |website=New Vision}}</ref> Mu mwaka gwa 2007, yayitibwa [[:en:Robert_Redford|Robert Redford]] mu [[:en:Sundance_Theatre_Program|pulogulaamu ya Sundance Theatre Program]] mu kibuga ekikulu ekya America gye yagabana siteegi ne bannakatemba abasajja ne bannakatemba abakyala abazanyi ba firimu abamanyiddwa ennyo.<ref name=":1">{{Cite web |last=Vision |date=4 June 2012 |title=Mom wasn't convinced Pablo would make a good hubby |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1302232/mom-wasn-convinced-pablo-hubby |access-date=16 November 2019 |website=New Vision}}</ref><ref>{{Cite web |last=Abangira |first=Caesar |date=30 March 2005 |title=American theatre artistes here |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Entertainment/812796-807576-vx7rd4z/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Mu mwaka gwa 2009, yawangula empaka za [[:en:MultiChoice|MultiChoice]] Stand Up Uganda omwali ssente za doola y'e Bungereza 10,000 ez'ebirabo.<ref>{{Cite web |last=Baranga |first=Samson |date=10 November 2017 |title=Pablo Live rebrands into a weekly show |url=https://observer.ug/lifestyle/55901-pablo-live-rebrands-into-a-weekly-show |access-date=22 November 2019 |website=The Observer – Uganda}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Taatya |first=Rafsanjan Abbey |date=26 May 2009 |title=Uganda stands up for Pablo |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/691192-707786-8ucvggz/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Oluvannyuma yatandikawo pulogulaamu ye eya buli wiiki eyitibwa ''Pablo Live'' <ref name=":0" /><ref>{{Cite web |last=Nuwagaba |first=Edwin |date=11 September 2009 |title=Pablo stands on his own |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/691192-718344-8tpqhez/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> oluvannyuma lw'okuva mu Kolelo lya ''Theatre Factory.''<ref>{{Cite web |last=Sqoop |first=Admin |date=9 August 2019 |title=Local comedy is on the rise, are fans getting a fair deal? |url=http://www.sqoop.co.ug/201908/features/local-comedy-is-on-the-rise-are-fans-getting-a-fair-deal.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Oluvannyuma ku pulogulaamu eno yakyusibwa n’etekebwa ku Lwokutaano olusembayo mu buli mwezi.<ref>{{Cite web |last=Nasasira |first=Roland. D |date=30 November 2015 |title=Pablo leaves fans wanting more |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Entertainment/Pablo-leaves-fans-wanting-more/812796-2978198-pc5iqyz/index.html |access-date=18 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Oluvannyuma lw'emyaka munaana egya Pablo Live, yaggalwawo mu mwaka gwa 2016 nga tennaggulwawo kumpi oluvannyuma lw'omwaka mulamba mu mwaka gwa 2017.<ref>{{Cite web |last=Muhindo |first=Clare |date=16 November 2017 |title=Pablo live shows returns with more fun |url=http://www.sqoop.co.ug/201711/four-one-one/pablo-live-shows-returns-fun.html |access-date=22 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> mu mwezi Gwokubiri mu mwaka gwa 2010, Kimuli yayolesa mu ''Comedy Club Live'' e Lagos mu Nigeria. Mu mwezi Gwekkuminoogumu, yayolesa mu ''Comedy Club Live'' e Mombasa e Kenya<ref name=":1" /> Mu mwaka gwa 2012, yayolesa mu kivvulu kya ''Nights of 1000 Laughs'' mu Kampala.<ref>{{Cite web |last=Sqoop |date=20 June 2012 |title=Idringi for monthly shows in Lagos – Sqoop – Its deep |url=http://www.sqoop.co.ug/201206/four-one-one/idringi-for-monthly-shows-in-lagos.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Mu mwaka gwa 2013, yatongoza pulogulaamu ya live show eyitibwa ''Pablo ne the Continental Comedian''. olutambi luno lwaalimu banakatemba ab'enjawulo abaaleetebwa okuva mu bitundu bya Africa eby'enjawulo omuli Chibwe Katebe okuva e Zambia, Allan Bloo ne Mandy Uzonitsha okuva e Nigeria,<ref>{{Cite web |last=Odeke |first=Steven |date=24 April 2013 |title=Pablo and Nigerian comedienne Mandy to crack at The Hub |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1317935/pablo-nigerian-comedienne-mandy-crack-hub |access-date=16 November 2019 |website=New Vision}}</ref><ref>{{Cite web |last=Sqoop |date=26 April 2013 |title=Krackers start continental show – Africa Laughs – Sqoop – Its deep |url=http://www.sqoop.co.ug/201304/four-one-one/krackers-start-continental-show-africa-laughs.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref><ref>{{Cite web |last=Mwesigwa |first=Alon |date=1 June 2014 |title=Pablo looks home for happiness |url=https://www.observer.ug/component/content/article?id=32029:-pablo-looks-home-for-happiness- |access-date=23 November 2019 |website=The Observer – Uganda}}</ref> Mu mwaka gwa 2016 yasunsulwa mu mpaka za World’s Funniest Comedian.<ref>{{Cite web |last=Manishimwe |first=Wilson |date=12 September 2016 |title=Ugandan comedians nominated in "world's Funniest Person Competition" |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1435104/salvador-pablo-nominated-world-funniest-person-competition |access-date=17 November 2019 |website=New Vision}}</ref> Kimuli abadde musomesa wabazannyi ba katemba abalala abeegatta ku mulimu guno, omuli [[:en:Teacher_Mpamire|Teacher Mpamire]],<ref>{{Cite web |last=Batte |first=Edgar. R |date=27 May 2018 |title=I owe my comedy talent, work ethic to my grandmother – Mendo |url=https://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/owe-comedy-talent-work-ethic-grandmother-Mendo/689844-4581114-47plehz/index.html |access-date=18 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> era ayagazisiza abantu abalala omuli Ronnie McVex okutandika okuzanya katemba.<ref>{{Cite web |last=Ssejjombwe |first=Isaac |date=19 June 2015 |title=Date with a celeb : Ronnie Mcvex loves to see people laugh |url=http://www.sqoop.co.ug/201506/features/date-with-a-celeb-ronnie-mcvex-loves-to-see-people-laugh.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Okuyita mu Pablo Live Comfort Clinic, abazannyi ba katemba abapya omuli ne Gocher basobodde okutandika okuzanya katemba.<ref>{{Cite web |last=Kabuya |first=Rebecca |date=24 June 2016 |title=Gocher, Mbale's top rib cracker |url=http://www.sqoop.co.ug/201606/features/gocher-mbales-top-rib-cracker.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Munnakatemba [[:en:Patrick_Salvador_Idringi|Patrick Salvador Idringi]] agamba nti "[okusitula] omulimu gwa katemba [ogwa Uganda] okuva ku ntandikwa" kwa Kimuli ne Amooti Omubaranguzi.<ref>{{Cite web |last=Murungi |first=Dorcus |date=5 August 2018 |title=I'm what I am because of my family – Salvado – |url=http://www.sqoop.co.ug/201808/features/im-what-i-am-because-of-my-family-salvado.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Mu mwaka gwa 2019 yalondebwa ng'omu kuba nakatemba abasinga okusasulwa ssente ennyingi mu Uganda<ref name=":4">{{Cite web |last=Kawalha |first=Shamim |date=20 March 2019 |title=Top Highest Paid Comedians in Uganda Revealed |url=https://chimpreports.com/top-highest-paid-comedians-in-uganda-revealed/ |access-date=18 November 2019 |website=ChimpReports}}</ref> ==== Omusono gwa Comedy ==== Okusinga [[:en:Observational_comedy|katemba w’okwetegereza]] ne satire. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (January 2025)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> === Okukyaza abantu === Mu mwaka gwa 2016, yategeka akabaga ka Ssekukkulu aka Qwela akategekebwa aba Qwela Junction.<ref>{{Cite web |last=Murungi |first=Dorcus |date=13 December 2016 |title=QWELA JUNCTION DELIVERS UNIQUE SHOW |url=http://www.sqoop.co.ug/201612/news/events/qwela-junction-delivers-unique-show.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Mu 2017, ng'ali wamu ne [[:en:Anne_Kansiime|Anne Kansiime]], yakolagana n'okutegeka pulogulaamu y'okuyimba eya [[:en:Oliver_Mtukudzi|Oliver Mtukudzi]] mu "Lockdown Show."<ref>{{Cite web |last=Abangirah |first=Caesar |date=1 July 2017 |title=Mtukudzi, Pompi 'lockdown' Kampala |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Entertainment/Mtukudzi-Pompi--lockdown--Kampala/812796-3995138-2a1mnw/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> === Eby'obufuzi === mu mwezi Gwekkumi mu mwaka gwa 2020, Kimuli yalondebwa okwesimbawo mu [[:en:2021_Ugandan_general_election|kulonda kwa Uganda okwa bonna okwa 2021]] mu [[:en:Bunyangabu_District|Disitulikiti y’e Bunyangabu]].<ref>{{Cite web |last=Samuel |first=Maestro |date=17 October 2020 |title=Renown Comedian Pablo Kimuli flips the Political side of him |url=https://www.thegmp.biz/news/380/renown-comedian-pablo-kimuli-flips-the-political-side-of-him |archive-url= |archive-date= |access-date=2020-10-23 |website=THEGMP |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=15 October 2020 |title=Comedian Pablo running for MP |url=https://edge.ug/2020/10/15/comedian-pablo-running-for-mp/ |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20201020204941/http://edge.ug/2020/10/15/comedian-pablo-running-for-mp/ |archive-date=20 October 2020 |access-date=2020-10-23 |website=Edge.Ug |language=en-GB}}</ref> == Omulimu gw'obwannakyewa == Mu mwaka gwa 2013, yategeka ekivvulu kye yatuuma "Comedy Meets Music" ekyasikiriza abayimbi omuli n'omuyimbi wa gospel single Pompi ow'e Zambia okukunganya ssente okuyambako okubunyisa amawulire agakwata ku kawuka ka Mukenenya/Siriimu. Mu mwaka gwa 2014, yategeka omuzannyo omulala ogwa Comedy Meets Music ogwasikiriza abazanyi bakatemba abasoba mu 10 okuli Dr. Ofweneke okuva e Kenya n’abayimbi 10. okwongerezako obuwagizi bwa show eno ssente zagenda mu kampeyini ya Zip up 256 okuziyiza akawuka ka Mukenenya/Siriimu<ref>{{Cite web |last=Batte |first=Edgar R. |date=31 October 2014 |title=Comedy meets Music |url=http://www.sqoop.co.ug/201410/four-one-one/comedy-meets-music.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Mu mwaka gwa 2013, Kimuli yatandikawo kampeyini ya Zip Up ng’egenderera abavubuka okulwanyisa akawuka ka Mukenenya/Siriimu. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (January 2020)">okujulizibwa kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> . Mu mwaka gwa 2014, Kimuli yakolagana n'akakiiko ka Uganda AIDS Commission mu kampeyini za Zip up 256 eyagenderera okutuuka ku "masomero ne ku yunivasite ezenjawulo nga bakozesa eby'amasanyu n'obujulizi bw'abavubuka abakwatibwa akawuka kano" .<ref>{{Cite web |last1=Okoth |first1=Cecilia |last2=Naiga |first2=Aisha |date=27 August 2014 |title=New HIV/AIDS campaign launched |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1308095/hiv-aids-campaign-launched |access-date=17 November 2019 |website=New Vision}}</ref> Mu mwaka gwa 2015, yatandikawo ekitongole ekiyitibwa Pill Power Uganda ky’addukanya, ng’ali wamu n’abavubuka abalina n’abakoseddwa akawuka ka Mukenenya/Siriimu.<ref name=":3">{{Cite web |last=Mutegeki |first=Geoffrey |date=8 November 2018 |title=My dad was given pawpaws as drug for HIV – Pablo |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1489150/dad-pawpaws-drug-hiv-pablo |access-date=17 November 2019 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFMutegeki2018">Mutegeki, Geoffrey (8 November 2018). [https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1489150/dad-pawpaws-drug-hiv-pablo "My dad was given pawpaws as drug for HIV – Pablo"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">17 November</span> 2019</span>.</cite></ref> gy’abuulirira abantu abalina akawuka ka Mukenenya/Siriimu<ref>{{Cite web |last=Nakibuuka |first=Beatrice |date=16 June 2017 |title=Her uncles offered her pancakes for sex |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Reviews/Molested-six-infected-teen-she-strives-end-HIV/691232-3970562-4urc6r/index.html |access-date=18 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Yatandikawo ekitongole ekirala eky’obwannakyewa ekya Tangaza Arts Centre,<ref name=":3" /> mu mwaka gwa 2016 ekiyamba abaana abato abalina akawuka ka Mukenenya/Siriimu okukulaakulanya obukugu mu bulamu(life skill). Tebere Art Center nayo yatandikibwawo mu mwaka gwe gumu. Mu 2009, ku wiikendi ya Paasika, ng’ali wamu ne Power FM, yeetaba mu nteekateeka y’okutuuka ku basibe mu kkomera ly’e [[:en:Luzira_Maximum_Security_Prison|Luzira Maximum Security Prison]] nga muno mwe mwali okuyimba [[:en:Stand-up_comedy|stand-up comedy]] n’okukwatagana.<ref name=":4" /><ref>{{Cite web |last=Namaganda |first=Agnes |date=13 April 2009 |title=Its not all gloom at Luzira Prison |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Entertainment/812796-812496-vwopscz/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Mu mwaka gwa 2016, yakolagana ne [[:en:Reach_a_Hand_Uganda|Reach A Hand Uganda]] okumanyisa n’okusasanya okumanya mu bakulembeze b’abayizi n’abasomesa okuva mu masomero ga siniya ag’enjawulo agasukka mu kkumi(10) ku nsonga ezikwata kubulwadde bwa Mukenenya/Siriimu.<ref>{{Cite web |last=Ampurire |first=Paul |date=9 March 2016 |title=Kigozi Tips Students on Business, Economic Empowerment |url=https://chimpreports.com/kigozi-tips-students-on-business-economic-empowerment/ |access-date=18 November 2019 |website=ChimpReports}}</ref> == Obulamu bwe == Kimuli mufumbo ne Karen Hasahya eyali omuvuzi wa Miss Uganda era Miss Talent mu mwaka gwa 2003.<ref>{{Cite web |last=Vision |date=27 August 2010 |title=Pablo to wed in hotel |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1283861/pablo-wed-hotel |access-date=16 November 2019 |website=New Vision}}</ref> Baasisinkana nga 24 omwezi Ogwekkumi mu mwaka gwa 2009 mu kkanisa. Yamusaba obufumbo nga 14 omwezi Ogwokubiri mu mwaka gwa 2010<ref>{{Cite web |last=Oluka |first=Esther |date=10 September 2015 |title=The kimulis: A tale of love brewed in church |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Heart-to-Heart/The-kimulis--A-tale-of-love-brewed-in-church/691230-2863850-xce75y/index.html |access-date=18 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> era ne bafumbiriganwa nga 4 omwezi Ogwomwenda mu mwaka gwa 2010<ref name=":1" /> ne omusumba Gary Skinner<ref>{{Cite web |last=Vision |date=9 September 2010 |title=Pablo jumps the broom |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1283024/pablo-jumps-broom |access-date=16 November 2019 |website=New Vision}}</ref> owa [[:en:Watoto_Church|Watoto Church]] . Bombi balina abaana babiri.<ref>{{Cite web |date=6 July 2014 |title=Frankly speaking With Kenneth Kimuli a.k.a Pablo |url=https://www.independent.co.ug/frankly-speaking-kenneth-kimuli-k-pablo/ |access-date=16 November 2019 |website=The Independent Uganda}}</ref> Kimuli, mu [[:en:Anglicanism|Anglican]], era [[:en:Born_again_Christian|mulokole]]. Olw’okuba yali anywa nnyo omwenge era ng’anywa sigala, yalekera awo oluvannyuma lw’okutekako television n’awuliriza [[:en:Joyce_Meyer|Joyce Meyer]] ng’abuulira ekigambo kyamukama.<ref name=":52">{{Cite web |last=Muhumuza |first=Dennis. D |date=26 September 2009 |title=Saved by grace: What you didn't know about Uganda's finest |url=https://www.monitor.co.ug/Magazines/Life/689856-719730-kghuoez/index.html |access-date=19 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Kimuli [[:en:Rotarian|munna Rotary]] mu kibiina kya Rotary Club ekya Kampala North. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (January 2025)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> == Siteeji == {| class="wikitable plainrowheaders sortable" ! scope="col" |Production ! scope="col" | Emyaka) ! scope="col" | Theatre ! scope="col" | /ekifo ! class="unsortable" scope="col" | Ebiwandiiko ! class="unsortable" scope="col" | Ebijuliziddwa |- ! scope="row" | Lwanda Magere | style="text-align:center;" | 2001 | National Theatre | | | style="text-align:center;" | <ref name=":7">{{Cite web |last=Tendo |first=Steven |date=27 September 2007 |title=Uganda's Kenneth Kimuli at Sundance celebrations |url=https://www.monitor.co.ug/Magazines/Life/689856-787150-kc8lpiz/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> |- ! scope="row" | Prologue in Heaven | | | | | style="text-align:center;" | <ref name=":7" /> |- ! scope="row" | One Night Stand | style="text-align:center;" | 2006 | | Omuwandiisi | | style="text-align:center;" | <ref name=":7" /> |- ! scope="row" | Buried in The Dark | style="text-align:center;" | 2006 | | Omukulu | | style="text-align:center;" | <ref name=":7" /> |- ! scope="row" | Madness is Coming | style="text-align:center;" | 2008 | | Omuwandiisi | | style="text-align:center;" | <ref name=":7" /> |- ! scope="row" | The Adams | | | | | style="text-align:center;" | <ref name=":7" /> |- ! scope="row" | Samuel Buckett's Plays | | | | | style="text-align:center;" | <ref name=":7" /> |} == Awaadi ==   == Ebijuliziddwa == [[Category:Pages with unreviewed translations]] 7ss8hw6dku8bi91nezue1jiaz31dycq 50038 50037 2026-05-07T20:16:47Z Quinlan83 6593 Fix 50038 wikitext text/x-wiki '''Kenneth Kimuli Amooti''' (yazaalibwa 23 omwezi Ogwomwenda mu mwaka gwa 1978) Munnayuganda, muzannyi wa katemba, muwandiisi wa mizannyo era munnamawulire. Amanyiddwa nga '''Pablo''' mu bazanyi bakatemba mu Uganda. Yawangula empaka za katemba e zaasooka eza [[:en:Multi-Choice|Multi-Choice]] Stand Up Uganda. Oluvannyuma lw’okufiirwa bazadde be bombi olw’akawuka [[:en:HIV/AIDS|ka MukenenyaSiriimu]] ng’akyali kumyaka emito, yatandikawo Ekitongole by’obwannakyewa ebiyitibwa Pill Power Uganda ne Tangaza Arts Center ebigenderera okuwagira abavubuka abalina akawuka ka Mukenenya/Siriimu. == Obuto bwe == Kimuli yazaalibwa nga 23 omwezi Ogwomwenda mu mwaka gwa 1978 e [[:en:Mbale|Mbale]] mu maka ga Stephen Isingoma ne Enid Kirungi Katungwensi Isingoma. Yali wa musanvu mu maka g’abaana mwenda.<ref name=":8">{{Cite web |last=Joomlasupport |date=27 May 2009 |title=Happiness is surely killing Pablo |url=https://www.observer.ug/component/content/article?id=3528:happiness-is-surely-killing-pablo |access-date=22 November 2019 |website=The Observer – Uganda}}</ref> Yagenda mu Macknon Kindergarten, [[:en:Kampala|Kampala]] mu nasale ye, oluvannyuma ne yeegatta ku [[:en:Shimoni_Demonstration_Primary_School|Shimoni Demonstration Primary School]] . <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (January 2025)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Mu mwaka gwa 1988, taata wa Kimuli yafa akawuka ka Mukenenya/Sirimu.<ref name=":3">{{Cite web |last=Mutegeki |first=Geoffrey |date=8 November 2018 |title=My dad was given pawpaws as drug for HIV – Pablo |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1489150/dad-pawpaws-drug-hiv-pablo |access-date=17 November 2019 |website=New Vision}}</ref> Oluvannyuma lw’ekyo baasengukira e [[:en:Mbarara|Mbarara]] gye yagenda mu maaso n’okusoma pulayimale mu Boma Primary School n’oluvannyuma n’agenda ku Bweranyangi Primary School gye yakola ebigezo byakamalirizo ebya Primary Leaving Examination mu mwaka gwa 1993. Mu mwaka gwe gumu, bweyalina emyaka kkumi nenna(14), yafiirwa maama we olw’akawuka ka Mukenenya/Siriimu.<ref name=":3" /> Olw’okufiirwa bazadde be bombi, abaana bano baagabibwa okulabirirwa ab’enganda ez’enjawulo abaali babeera mu disitulikiti y’e [[:en:Masindi|Masindi]], Mbarara ne disitulikiti ye [[:en:Kabarole_District|Kabarole]]. Kojja wa Kimuli kuluda lwa maama we Stephen Isingoma ne mukyala we Joan Musiime Mushagara be baafuuka abakuumi be.<ref name=":9">{{Cite web |last=Ainomugisha |first=Lydia |date=31 October 2014 |title=Pablo marks a decade of jokes |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Reviews/Pablo-marks-a-decade-of-jokes/691232-2505296-95yfwt/index.html |access-date=18 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Yagenda mu maaso n’okusoma kwe ku [[:en:Mbarara_High_School|Mbarara High School]] [[:en:Uganda_Certificate_of_Education|Gyeyamalira siniya eyokuna UCE]] mu mwaka gwa1997 n’oluvannyuma [[:en:Uganda_Advanced_Certificate_of_Education|Gyeyamalira siniya y'omukaaga UACE]] mu mwaka gwa 1999. Kimuli oluvannyuma n’eyegata ku yunivasite y’e Namasagali, n’afuna diguli eyookubiri mu Bye'mpuliziganya (Mass Media),mby'amawulire n'Obukugu mukuwandiika mu mwaka gwa 2003<ref>{{Cite web |last=Pike |first=Andrew |date=12 August 2008 |title=The best jokes are about you |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1183502/jokes-about |access-date=31 December 2019 |website=newvision.co.ug}}</ref> == Omirimo gye == === Bannamawulire === Oluvannyuma lw’okutikkirwa, mu mwaka gwa 2003, Kimuli yanoonya omulimu kyokka n’alemwa okugufuna. Yagezaako okuwandiika emiko mu mpapula z’amawulire ne gitakkirizibwa.<ref>{{Cite web |last=Muhumuza. |first=Dennis D. |date=26 September 2009 |title=Saved by grace: What you didn't know about Uganda's finest |url=https://www.monitor.co.ug/Magazines/Life/689856-719730-kghuoez/index.html |access-date=31 December 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Olwo n’atandikawo Olupapula lwe olw’amawulire lwe yatuuma ''Vanguard'' olwava mu bizinensi mu myezi mukaaga.<ref name=":8" /> Mu mwaka gwa 2004, yeegatta ku lupapula lwa ''[[:en:Daily_Monitor|Daily Monitor]]'', gye yali munnamawulire eyeetongodde.<ref>{{Cite web |last=Kabugo |first=Jonathan |date=25 October 2012 |title=Date with a celeb: Comedian Pablo meets fan Patricia |url=http://www.sqoop.co.ug/201210/features/date-with-a-celeb-comedian-pablo-meets-fan-patricia.html |access-date=23 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Yakola n’olupapula luno okutuusa mu mwaka gwa 2008. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (January 2025)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Yali muweereza wa leediyo mu Power FM 104.1<ref>{{Cite web |last=Mwijuke |first=Gilbert |date=5 June 2008 |title=Pablo: The witty stand-up comedian |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1188388/pablo-witty-stand-comedian |access-date=23 November 2019 |website=New Vision}}</ref> mu mwaka gwa 2004. Wano we yafunira erinnya lya Pablo.<ref>{{Cite web |last=Nuwagaba |first=Edwin |date=29 September 2008 |title=Kenneth Kimuli |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Entertainment/812796-808448-vx73w0z/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Yalekerawo okukola ne leediyo eno mu mwaka gwa 2009. Wakati w'omwaka gwa 2006 ne 2013 Kimuli yali Productions Director wa katemba wa leediyo gwe yatuuma ''Rock Point 256.''<ref name=":8" /><ref>{{Cite web |last=Musinguzi |first=Bamuturaki |date=8 March 2013 |title=Pablo, the Ugandan who sees humour everywhere |url=https://www.theeastafrican.co.ke/magazine/Pablo-the-Ugandan-who-sees-humour-everywhere-/434746-1713974-93j35l/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20170602151403/http://www.theeastafrican.co.ke/magazine/Pablo-the-Ugandan-who-sees-humour-everywhere-/434746-1713974-93j35l/index.html |archive-date=2 June 2017 |access-date=25 November 2019 |website=The East African}}</ref> Mu mwaka gwa 2009, yeegatta ku lupapula lwa ''[[:en:The_Observer_(Uganda)|The Observer]]'' ng’omuwandiisi w’ebitabo ebisesa. === munakatemba === Kimuli ye okuzanya katemba akitadde ku bazadde be b'agamba nti baali "bazanyirizi b'omulembe gwabwe."<ref name=":9" /> Bwe yali ku Mbarara High School, yesimbawo ku bwa Food Prefect ng’okusaaga era n’awangula kye yannyonnyola oluvannyuma lwe yamanya nti alina okubera munakatemba.<ref>{{Cite web |last=Ssejjombwe |first=Isaac |date=7 October 2016 |title=Meet a celeb : How Pablo wants to be remembered |url=http://www.sqoop.co.ug/201610/features/meet-a-celeb-how-pablo-wants-to-be-remembered.html |access-date=25 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Mu mwaka gwa 2004, olupapula lw’amawulire olwa ''[[:en:Daily_Monitor|Daily Monitor]]'' lwamuwa omulimu okuwandiika ekiwandiiko ku kolero lya ''Theatre Factory'' . Oluvannyuma yasigala addayo okubalaba nga beegezaamu, ng’abawa obukodyo. Kino kyamuviirako okuyitibwa okwegatta ku kibiina kino mu mwaka gwa 2005.<ref name=":9" /><ref name=":0">{{Cite web |last=Vision |date=29 August 2009 |title=Has Pablo quit Theatre Factory? |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1237605/pablo-quit-theatre-factory |access-date=16 November 2019 |website=New Vision}}</ref> Mu mwaka gwa 2007, yayitibwa [[:en:Robert_Redford|Robert Redford]] mu [[:en:Sundance_Theatre_Program|pulogulaamu ya Sundance Theatre Program]] mu kibuga ekikulu ekya America gye yagabana siteegi ne bannakatemba abasajja ne bannakatemba abakyala abazanyi ba firimu abamanyiddwa ennyo.<ref name=":1">{{Cite web |last=Vision |date=4 June 2012 |title=Mom wasn't convinced Pablo would make a good hubby |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1302232/mom-wasn-convinced-pablo-hubby |access-date=16 November 2019 |website=New Vision}}</ref><ref>{{Cite web |last=Abangira |first=Caesar |date=30 March 2005 |title=American theatre artistes here |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Entertainment/812796-807576-vx7rd4z/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Mu mwaka gwa 2009, yawangula empaka za [[:en:MultiChoice|MultiChoice]] Stand Up Uganda omwali ssente za doola y'e Bungereza 10,000 ez'ebirabo.<ref>{{Cite web |last=Baranga |first=Samson |date=10 November 2017 |title=Pablo Live rebrands into a weekly show |url=https://observer.ug/lifestyle/55901-pablo-live-rebrands-into-a-weekly-show |access-date=22 November 2019 |website=The Observer – Uganda}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Taatya |first=Rafsanjan Abbey |date=26 May 2009 |title=Uganda stands up for Pablo |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/691192-707786-8ucvggz/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Oluvannyuma yatandikawo pulogulaamu ye eya buli wiiki eyitibwa ''Pablo Live'' <ref name=":0" /><ref>{{Cite web |last=Nuwagaba |first=Edwin |date=11 September 2009 |title=Pablo stands on his own |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/691192-718344-8tpqhez/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> oluvannyuma lw'okuva mu Kolelo lya ''Theatre Factory.''<ref>{{Cite web |last=Sqoop |first=Admin |date=9 August 2019 |title=Local comedy is on the rise, are fans getting a fair deal? |url=http://www.sqoop.co.ug/201908/features/local-comedy-is-on-the-rise-are-fans-getting-a-fair-deal.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Oluvannyuma ku pulogulaamu eno yakyusibwa n’etekebwa ku Lwokutaano olusembayo mu buli mwezi.<ref>{{Cite web |last=Nasasira |first=Roland. D |date=30 November 2015 |title=Pablo leaves fans wanting more |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Entertainment/Pablo-leaves-fans-wanting-more/812796-2978198-pc5iqyz/index.html |access-date=18 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Oluvannyuma lw'emyaka munaana egya Pablo Live, yaggalwawo mu mwaka gwa 2016 nga tennaggulwawo kumpi oluvannyuma lw'omwaka mulamba mu mwaka gwa 2017.<ref>{{Cite web |last=Muhindo |first=Clare |date=16 November 2017 |title=Pablo live shows returns with more fun |url=http://www.sqoop.co.ug/201711/four-one-one/pablo-live-shows-returns-fun.html |access-date=22 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> mu mwezi Gwokubiri mu mwaka gwa 2010, Kimuli yayolesa mu ''Comedy Club Live'' e Lagos mu Nigeria. Mu mwezi Gwekkuminoogumu, yayolesa mu ''Comedy Club Live'' e Mombasa e Kenya<ref name=":1" /> Mu mwaka gwa 2012, yayolesa mu kivvulu kya ''Nights of 1000 Laughs'' mu Kampala.<ref>{{Cite web |last=Sqoop |date=20 June 2012 |title=Idringi for monthly shows in Lagos – Sqoop – Its deep |url=http://www.sqoop.co.ug/201206/four-one-one/idringi-for-monthly-shows-in-lagos.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Mu mwaka gwa 2013, yatongoza pulogulaamu ya live show eyitibwa ''Pablo ne the Continental Comedian''. olutambi luno lwaalimu banakatemba ab'enjawulo abaaleetebwa okuva mu bitundu bya Africa eby'enjawulo omuli Chibwe Katebe okuva e Zambia, Allan Bloo ne Mandy Uzonitsha okuva e Nigeria,<ref>{{Cite web |last=Odeke |first=Steven |date=24 April 2013 |title=Pablo and Nigerian comedienne Mandy to crack at The Hub |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1317935/pablo-nigerian-comedienne-mandy-crack-hub |access-date=16 November 2019 |website=New Vision}}</ref><ref>{{Cite web |last=Sqoop |date=26 April 2013 |title=Krackers start continental show – Africa Laughs – Sqoop – Its deep |url=http://www.sqoop.co.ug/201304/four-one-one/krackers-start-continental-show-africa-laughs.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref><ref>{{Cite web |last=Mwesigwa |first=Alon |date=1 June 2014 |title=Pablo looks home for happiness |url=https://www.observer.ug/component/content/article?id=32029:-pablo-looks-home-for-happiness- |access-date=23 November 2019 |website=The Observer – Uganda}}</ref> Mu mwaka gwa 2016 yasunsulwa mu mpaka za World’s Funniest Comedian.<ref>{{Cite web |last=Manishimwe |first=Wilson |date=12 September 2016 |title=Ugandan comedians nominated in "world's Funniest Person Competition" |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1435104/salvador-pablo-nominated-world-funniest-person-competition |access-date=17 November 2019 |website=New Vision}}</ref> Kimuli abadde musomesa wabazannyi ba katemba abalala abeegatta ku mulimu guno, omuli [[:en:Teacher_Mpamire|Teacher Mpamire]],<ref>{{Cite web |last=Batte |first=Edgar. R |date=27 May 2018 |title=I owe my comedy talent, work ethic to my grandmother – Mendo |url=https://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/owe-comedy-talent-work-ethic-grandmother-Mendo/689844-4581114-47plehz/index.html |access-date=18 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> era ayagazisiza abantu abalala omuli Ronnie McVex okutandika okuzanya katemba.<ref>{{Cite web |last=Ssejjombwe |first=Isaac |date=19 June 2015 |title=Date with a celeb : Ronnie Mcvex loves to see people laugh |url=http://www.sqoop.co.ug/201506/features/date-with-a-celeb-ronnie-mcvex-loves-to-see-people-laugh.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Okuyita mu Pablo Live Comfort Clinic, abazannyi ba katemba abapya omuli ne Gocher basobodde okutandika okuzanya katemba.<ref>{{Cite web |last=Kabuya |first=Rebecca |date=24 June 2016 |title=Gocher, Mbale's top rib cracker |url=http://www.sqoop.co.ug/201606/features/gocher-mbales-top-rib-cracker.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Munnakatemba [[:en:Patrick_Salvador_Idringi|Patrick Salvador Idringi]] agamba nti "[okusitula] omulimu gwa katemba [ogwa Uganda] okuva ku ntandikwa" kwa Kimuli ne Amooti Omubaranguzi.<ref>{{Cite web |last=Murungi |first=Dorcus |date=5 August 2018 |title=I'm what I am because of my family – Salvado – |url=http://www.sqoop.co.ug/201808/features/im-what-i-am-because-of-my-family-salvado.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Mu mwaka gwa 2019 yalondebwa ng'omu kuba nakatemba abasinga okusasulwa ssente ennyingi mu Uganda<ref name=":4">{{Cite web |last=Kawalha |first=Shamim |date=20 March 2019 |title=Top Highest Paid Comedians in Uganda Revealed |url=https://chimpreports.com/top-highest-paid-comedians-in-uganda-revealed/ |access-date=18 November 2019 |website=ChimpReports}}</ref> ==== Omusono gwa Comedy ==== Okusinga [[:en:Observational_comedy|katemba w’okwetegereza]] ne satire. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (January 2025)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> === Okukyaza abantu === Mu mwaka gwa 2016, yategeka akabaga ka Ssekukkulu aka Qwela akategekebwa aba Qwela Junction.<ref>{{Cite web |last=Murungi |first=Dorcus |date=13 December 2016 |title=QWELA JUNCTION DELIVERS UNIQUE SHOW |url=http://www.sqoop.co.ug/201612/news/events/qwela-junction-delivers-unique-show.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Mu 2017, ng'ali wamu ne [[:en:Anne_Kansiime|Anne Kansiime]], yakolagana n'okutegeka pulogulaamu y'okuyimba eya [[:en:Oliver_Mtukudzi|Oliver Mtukudzi]] mu "Lockdown Show."<ref>{{Cite web |last=Abangirah |first=Caesar |date=1 July 2017 |title=Mtukudzi, Pompi 'lockdown' Kampala |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Entertainment/Mtukudzi-Pompi--lockdown--Kampala/812796-3995138-2a1mnw/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> === Eby'obufuzi === mu mwezi Gwekkumi mu mwaka gwa 2020, Kimuli yalondebwa okwesimbawo mu [[:en:2021_Ugandan_general_election|kulonda kwa Uganda okwa bonna okwa 2021]] mu [[:en:Bunyangabu_District|Disitulikiti y’e Bunyangabu]].<ref>{{Cite web |last=Samuel |first=Maestro |date=17 October 2020 |title=Renown Comedian Pablo Kimuli flips the Political side of him |url=https://www.thegmp.biz/news/380/renown-comedian-pablo-kimuli-flips-the-political-side-of-him |archive-url= |archive-date= |access-date=2020-10-23 |website=THEGMP |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=15 October 2020 |title=Comedian Pablo running for MP |url=https://edge.ug/2020/10/15/comedian-pablo-running-for-mp/ |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20201020204941/http://edge.ug/2020/10/15/comedian-pablo-running-for-mp/ |archive-date=20 October 2020 |access-date=2020-10-23 |website=Edge.Ug |language=en-GB}}</ref> == Omulimu gw'obwannakyewa == Mu mwaka gwa 2013, yategeka ekivvulu kye yatuuma "Comedy Meets Music" ekyasikiriza abayimbi omuli n'omuyimbi wa gospel single Pompi ow'e Zambia okukunganya ssente okuyambako okubunyisa amawulire agakwata ku kawuka ka Mukenenya/Siriimu. Mu mwaka gwa 2014, yategeka omuzannyo omulala ogwa Comedy Meets Music ogwasikiriza abazanyi bakatemba abasoba mu 10 okuli Dr. Ofweneke okuva e Kenya n’abayimbi 10. okwongerezako obuwagizi bwa show eno ssente zagenda mu kampeyini ya Zip up 256 okuziyiza akawuka ka Mukenenya/Siriimu<ref>{{Cite web |last=Batte |first=Edgar R. |date=31 October 2014 |title=Comedy meets Music |url=http://www.sqoop.co.ug/201410/four-one-one/comedy-meets-music.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Mu mwaka gwa 2013, Kimuli yatandikawo kampeyini ya Zip Up ng’egenderera abavubuka okulwanyisa akawuka ka Mukenenya/Siriimu. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (January 2020)">okujulizibwa kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> . Mu mwaka gwa 2014, Kimuli yakolagana n'akakiiko ka Uganda AIDS Commission mu kampeyini za Zip up 256 eyagenderera okutuuka ku "masomero ne ku yunivasite ezenjawulo nga bakozesa eby'amasanyu n'obujulizi bw'abavubuka abakwatibwa akawuka kano" .<ref>{{Cite web |last1=Okoth |first1=Cecilia |last2=Naiga |first2=Aisha |date=27 August 2014 |title=New HIV/AIDS campaign launched |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1308095/hiv-aids-campaign-launched |access-date=17 November 2019 |website=New Vision}}</ref> Mu mwaka gwa 2015, yatandikawo ekitongole ekiyitibwa Pill Power Uganda ky’addukanya, ng’ali wamu n’abavubuka abalina n’abakoseddwa akawuka ka Mukenenya/Siriimu.<ref name=":3">{{Cite web |last=Mutegeki |first=Geoffrey |date=8 November 2018 |title=My dad was given pawpaws as drug for HIV – Pablo |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1489150/dad-pawpaws-drug-hiv-pablo |access-date=17 November 2019 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFMutegeki2018">Mutegeki, Geoffrey (8 November 2018). [https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1489150/dad-pawpaws-drug-hiv-pablo "My dad was given pawpaws as drug for HIV – Pablo"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">17 November</span> 2019</span>.</cite></ref> gy’abuulirira abantu abalina akawuka ka Mukenenya/Siriimu<ref>{{Cite web |last=Nakibuuka |first=Beatrice |date=16 June 2017 |title=Her uncles offered her pancakes for sex |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Reviews/Molested-six-infected-teen-she-strives-end-HIV/691232-3970562-4urc6r/index.html |access-date=18 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Yatandikawo ekitongole ekirala eky’obwannakyewa ekya Tangaza Arts Centre,<ref name=":3" /> mu mwaka gwa 2016 ekiyamba abaana abato abalina akawuka ka Mukenenya/Siriimu okukulaakulanya obukugu mu bulamu(life skill). Tebere Art Center nayo yatandikibwawo mu mwaka gwe gumu. Mu 2009, ku wiikendi ya Paasika, ng’ali wamu ne Power FM, yeetaba mu nteekateeka y’okutuuka ku basibe mu kkomera ly’e [[:en:Luzira_Maximum_Security_Prison|Luzira Maximum Security Prison]] nga muno mwe mwali okuyimba [[:en:Stand-up_comedy|stand-up comedy]] n’okukwatagana.<ref name=":4" /><ref>{{Cite web |last=Namaganda |first=Agnes |date=13 April 2009 |title=Its not all gloom at Luzira Prison |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Entertainment/812796-812496-vwopscz/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Mu mwaka gwa 2016, yakolagana ne [[:en:Reach_a_Hand_Uganda|Reach A Hand Uganda]] okumanyisa n’okusasanya okumanya mu bakulembeze b’abayizi n’abasomesa okuva mu masomero ga siniya ag’enjawulo agasukka mu kkumi(10) ku nsonga ezikwata kubulwadde bwa Mukenenya/Siriimu.<ref>{{Cite web |last=Ampurire |first=Paul |date=9 March 2016 |title=Kigozi Tips Students on Business, Economic Empowerment |url=https://chimpreports.com/kigozi-tips-students-on-business-economic-empowerment/ |access-date=18 November 2019 |website=ChimpReports}}</ref> == Obulamu bwe == Kimuli mufumbo ne Karen Hasahya eyali omuvuzi wa Miss Uganda era Miss Talent mu mwaka gwa 2003.<ref>{{Cite web |last=Vision |date=27 August 2010 |title=Pablo to wed in hotel |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1283861/pablo-wed-hotel |access-date=16 November 2019 |website=New Vision}}</ref> Baasisinkana nga 24 omwezi Ogwekkumi mu mwaka gwa 2009 mu kkanisa. Yamusaba obufumbo nga 14 omwezi Ogwokubiri mu mwaka gwa 2010<ref>{{Cite web |last=Oluka |first=Esther |date=10 September 2015 |title=The kimulis: A tale of love brewed in church |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Heart-to-Heart/The-kimulis--A-tale-of-love-brewed-in-church/691230-2863850-xce75y/index.html |access-date=18 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> era ne bafumbiriganwa nga 4 omwezi Ogwomwenda mu mwaka gwa 2010<ref name=":1" /> ne omusumba Gary Skinner<ref>{{Cite web |last=Vision |date=9 September 2010 |title=Pablo jumps the broom |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1283024/pablo-jumps-broom |access-date=16 November 2019 |website=New Vision}}</ref> owa [[:en:Watoto_Church|Watoto Church]] . Bombi balina abaana babiri.<ref>{{Cite web |date=6 July 2014 |title=Frankly speaking With Kenneth Kimuli a.k.a Pablo |url=https://www.independent.co.ug/frankly-speaking-kenneth-kimuli-k-pablo/ |access-date=16 November 2019 |website=The Independent Uganda}}</ref> Kimuli, mu [[:en:Anglicanism|Anglican]], era [[:en:Born_again_Christian|mulokole]]. Olw’okuba yali anywa nnyo omwenge era ng’anywa sigala, yalekera awo oluvannyuma lw’okutekako television n’awuliriza [[:en:Joyce_Meyer|Joyce Meyer]] ng’abuulira ekigambo kyamukama.<ref name=":52">{{Cite web |last=Muhumuza |first=Dennis. D |date=26 September 2009 |title=Saved by grace: What you didn't know about Uganda's finest |url=https://www.monitor.co.ug/Magazines/Life/689856-719730-kghuoez/index.html |access-date=19 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Kimuli [[:en:Rotarian|munna Rotary]] mu kibiina kya Rotary Club ekya Kampala North. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (January 2025)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> == Siteeji == {| class="wikitable plainrowheaders sortable" ! scope="col" |Production ! scope="col" | Emyaka) ! scope="col" | Theatre ! scope="col" | /ekifo ! class="unsortable" scope="col" | Ebiwandiiko ! class="unsortable" scope="col" | Ebijuliziddwa |- ! scope="row" | Lwanda Magere | style="text-align:center;" | 2001 | National Theatre | | | style="text-align:center;" | <ref name=":7">{{Cite web |last=Tendo |first=Steven |date=27 September 2007 |title=Uganda's Kenneth Kimuli at Sundance celebrations |url=https://www.monitor.co.ug/Magazines/Life/689856-787150-kc8lpiz/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> |- ! scope="row" | Prologue in Heaven | | | | | style="text-align:center;" | <ref name=":7" /> |- ! scope="row" | One Night Stand | style="text-align:center;" | 2006 | | Omuwandiisi | | style="text-align:center;" | <ref name=":7" /> |- ! scope="row" | Buried in The Dark | style="text-align:center;" | 2006 | | Omukulu | | style="text-align:center;" | <ref name=":7" /> |- ! scope="row" | Madness is Coming | style="text-align:center;" | 2008 | | Omuwandiisi | | style="text-align:center;" | <ref name=":7" /> |- ! scope="row" | The Adams | | | | | style="text-align:center;" | <ref name=":7" /> |- ! scope="row" | Samuel Buckett's Plays | | | | | style="text-align:center;" | <ref name=":7" /> |} == Awaadi ==   == Ebijuliziddwa == [[Category:Pages with unreviewed translations]] 2myysb65lpk3gk0id8yujxl3l7h9278 50039 50038 2026-05-07T20:22:15Z 24RAY 11014 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1338730410|Kenneth Pablo Kimuli]]" 50039 wikitext text/x-wiki    '''Kenneth Kimuli Amooti''' (yazaalibwa 23 omwezi Ogwomwenda mu mwaka gwa 1978) Munnayuganda, muzannyi wa katemba, muwandiisi wa mizannyo era munnamawulire. Amanyiddwa nga '''Pablo''' mu bazanyi bakatemba mu Uganda. Yawangula empaka za katemba e zaasooka eza [[:en:Multi-Choice|Multi-Choice]] Stand Up Uganda. Oluvannyuma lw’okufiirwa bazadde be bombi olw’akawuka [[:en:HIV/AIDS|ka MukenenyaSiriimu]] ng’akyali kumyaka emito, yatandikawo Ekitongole by’obwannakyewa ebiyitibwa Pill Power Uganda ne Tangaza Arts Center ebigenderera okuwagira abavubuka abalina akawuka ka Mukenenya/Siriimu. == Obuto bwe == Kimuli yazaalibwa nga 23 omwezi Ogwomwenda mu mwaka gwa 1978 e [[:en:Mbale|Mbale]] mu maka ga Stephen Isingoma ne Enid Kirungi Katungwensi Isingoma. Yali wa musanvu mu maka g’abaana mwenda.<ref name=":8">{{Cite web |last=Joomlasupport |date=27 May 2009 |title=Happiness is surely killing Pablo |url=https://www.observer.ug/component/content/article?id=3528:happiness-is-surely-killing-pablo |access-date=22 November 2019 |website=The Observer – Uganda}}</ref> Yagenda mu Macknon Kindergarten, [[:en:Kampala|Kampala]] mu nasale ye, oluvannyuma ne yeegatta ku [[:en:Shimoni_Demonstration_Primary_School|Shimoni Demonstration Primary School]] . <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (January 2025)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Mu mwaka gwa 1988, taata wa Kimuli yafa akawuka ka Mukenenya/Sirimu.<ref name=":3">{{Cite web |last=Mutegeki |first=Geoffrey |date=8 November 2018 |title=My dad was given pawpaws as drug for HIV – Pablo |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1489150/dad-pawpaws-drug-hiv-pablo |access-date=17 November 2019 |website=New Vision}}</ref> Oluvannyuma lw’ekyo baasengukira e [[:en:Mbarara|Mbarara]] gye yagenda mu maaso n’okusoma pulayimale mu Boma Primary School n’oluvannyuma n’agenda ku Bweranyangi Primary School gye yakola ebigezo byakamalirizo ebya Primary Leaving Examination mu mwaka gwa 1993. Mu mwaka gwe gumu, bweyalina emyaka kkumi nenna(14), yafiirwa maama we olw’akawuka ka Mukenenya/Siriimu.<ref name=":3" /> Olw’okufiirwa bazadde be bombi, abaana bano baagabibwa okulabirirwa ab’enganda ez’enjawulo abaali babeera mu disitulikiti y’e [[:en:Masindi|Masindi]], Mbarara ne disitulikiti ye [[:en:Kabarole_District|Kabarole]]. Kojja wa Kimuli kuluda lwa maama we Stephen Isingoma ne mukyala we Joan Musiime Mushagara be baafuuka abakuumi be.<ref name=":9">{{Cite web |last=Ainomugisha |first=Lydia |date=31 October 2014 |title=Pablo marks a decade of jokes |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Reviews/Pablo-marks-a-decade-of-jokes/691232-2505296-95yfwt/index.html |access-date=18 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Yagenda mu maaso n’okusoma kwe ku [[:en:Mbarara_High_School|Mbarara High School]] [[:en:Uganda_Certificate_of_Education|Gyeyamalira siniya eyokuna UCE]] mu mwaka gwa1997 n’oluvannyuma [[:en:Uganda_Advanced_Certificate_of_Education|Gyeyamalira siniya y'omukaaga UACE]] mu mwaka gwa 1999. Kimuli oluvannyuma n’eyegata ku yunivasite y’e Namasagali, n’afuna diguli eyookubiri mu Bye'mpuliziganya (Mass Media),mby'amawulire n'Obukugu mukuwandiika mu mwaka gwa 2003<ref>{{Cite web |last=Pike |first=Andrew |date=12 August 2008 |title=The best jokes are about you |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1183502/jokes-about |access-date=31 December 2019 |website=newvision.co.ug}}</ref> == Emirimo gye == === Bannamawulire === Oluvannyuma lw’okutikkirwa, mu mwaka gwa 2003, Kimuli yanoonya omulimu kyokka n’alemwa okugufuna. Yagezaako okuwandiika emiko mu mpapula z’amawulire ne gitakkirizibwa.<ref>{{Cite web |last=Muhumuza. |first=Dennis D. |date=26 September 2009 |title=Saved by grace: What you didn't know about Uganda's finest |url=https://www.monitor.co.ug/Magazines/Life/689856-719730-kghuoez/index.html |access-date=31 December 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Olwo n’atandikawo Olupapula lwe olw’amawulire lwe yatuuma ''Vanguard'' olwava mu bizinensi mu myezi mukaaga.<ref name=":8" /> Mu mwaka gwa 2004, yeegatta ku lupapula lwa ''[[:en:Daily_Monitor|Daily Monitor]]'', gye yali munnamawulire eyeetongodde.<ref>{{Cite web |last=Kabugo |first=Jonathan |date=25 October 2012 |title=Date with a celeb: Comedian Pablo meets fan Patricia |url=http://www.sqoop.co.ug/201210/features/date-with-a-celeb-comedian-pablo-meets-fan-patricia.html |access-date=23 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Yakola n’olupapula luno okutuusa mu mwaka gwa 2008. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (January 2025)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Yali muweereza wa leediyo mu Power FM 104.1<ref>{{Cite web |last=Mwijuke |first=Gilbert |date=5 June 2008 |title=Pablo: The witty stand-up comedian |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1188388/pablo-witty-stand-comedian |access-date=23 November 2019 |website=New Vision}}</ref> mu mwaka gwa 2004. Wano we yafunira erinnya lya Pablo.<ref>{{Cite web |last=Nuwagaba |first=Edwin |date=29 September 2008 |title=Kenneth Kimuli |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Entertainment/812796-808448-vx73w0z/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Yalekerawo okukola ne leediyo eno mu mwaka gwa 2009. Wakati w'omwaka gwa 2006 ne 2013 Kimuli yali Productions Director wa katemba wa leediyo gwe yatuuma ''Rock Point 256.''<ref name=":8" /><ref>{{Cite web |last=Musinguzi |first=Bamuturaki |date=8 March 2013 |title=Pablo, the Ugandan who sees humour everywhere |url=https://www.theeastafrican.co.ke/magazine/Pablo-the-Ugandan-who-sees-humour-everywhere-/434746-1713974-93j35l/index.html |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20170602151403/http://www.theeastafrican.co.ke/magazine/Pablo-the-Ugandan-who-sees-humour-everywhere-/434746-1713974-93j35l/index.html |archive-date=2 June 2017 |access-date=25 November 2019 |website=The East African}}</ref> Mu mwaka gwa 2009, yeegatta ku lupapula lwa ''[[:en:The_Observer_(Uganda)|The Observer]]'' ng’omuwandiisi w’ebitabo ebisesa. === munakatemba === Kimuli ye okuzanya katemba akitadde ku bazadde be b'agamba nti baali "bazanyirizi b'omulembe gwabwe."<ref name=":9" /> Bwe yali ku Mbarara High School, yesimbawo ku bwa Food Prefect ng’okusaaga era n’awangula kye yannyonnyola oluvannyuma lwe yamanya nti alina okubera munakatemba.<ref>{{Cite web |last=Ssejjombwe |first=Isaac |date=7 October 2016 |title=Meet a celeb : How Pablo wants to be remembered |url=http://www.sqoop.co.ug/201610/features/meet-a-celeb-how-pablo-wants-to-be-remembered.html |access-date=25 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Mu mwaka gwa 2004, olupapula lw’amawulire olwa ''[[:en:Daily_Monitor|Daily Monitor]]'' lwamuwa omulimu okuwandiika ekiwandiiko ku kolero lya ''Theatre Factory'' . Oluvannyuma yasigala addayo okubalaba nga beegezaamu, ng’abawa obukodyo. Kino kyamuviirako okuyitibwa okwegatta ku kibiina kino mu mwaka gwa 2005.<ref name=":9" /><ref name=":0">{{Cite web |last=Vision |date=29 August 2009 |title=Has Pablo quit Theatre Factory? |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1237605/pablo-quit-theatre-factory |access-date=16 November 2019 |website=New Vision}}</ref> Mu mwaka gwa 2007, yayitibwa [[:en:Robert_Redford|Robert Redford]] mu [[:en:Sundance_Theatre_Program|pulogulaamu ya Sundance Theatre Program]] mu kibuga ekikulu ekya America gye yagabana siteegi ne bannakatemba abasajja ne bannakatemba abakyala abazanyi ba firimu abamanyiddwa ennyo.<ref name=":1">{{Cite web |last=Vision |date=4 June 2012 |title=Mom wasn't convinced Pablo would make a good hubby |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1302232/mom-wasn-convinced-pablo-hubby |access-date=16 November 2019 |website=New Vision}}</ref><ref>{{Cite web |last=Abangira |first=Caesar |date=30 March 2005 |title=American theatre artistes here |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Entertainment/812796-807576-vx7rd4z/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Mu mwaka gwa 2009, yawangula empaka za [[:en:MultiChoice|MultiChoice]] Stand Up Uganda omwali ssente za doola y'e Bungereza 10,000 ez'ebirabo.<ref>{{Cite web |last=Baranga |first=Samson |date=10 November 2017 |title=Pablo Live rebrands into a weekly show |url=https://observer.ug/lifestyle/55901-pablo-live-rebrands-into-a-weekly-show |access-date=22 November 2019 |website=The Observer – Uganda}}</ref><ref name=":2">{{Cite web |last=Taatya |first=Rafsanjan Abbey |date=26 May 2009 |title=Uganda stands up for Pablo |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/691192-707786-8ucvggz/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Oluvannyuma yatandikawo pulogulaamu ye eya buli wiiki eyitibwa ''Pablo Live'' <ref name=":0" /><ref>{{Cite web |last=Nuwagaba |first=Edwin |date=11 September 2009 |title=Pablo stands on his own |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/691192-718344-8tpqhez/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> oluvannyuma lw'okuva mu Kolelo lya ''Theatre Factory.''<ref>{{Cite web |last=Sqoop |first=Admin |date=9 August 2019 |title=Local comedy is on the rise, are fans getting a fair deal? |url=http://www.sqoop.co.ug/201908/features/local-comedy-is-on-the-rise-are-fans-getting-a-fair-deal.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Oluvannyuma ku pulogulaamu eno yakyusibwa n’etekebwa ku Lwokutaano olusembayo mu buli mwezi.<ref>{{Cite web |last=Nasasira |first=Roland. D |date=30 November 2015 |title=Pablo leaves fans wanting more |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Entertainment/Pablo-leaves-fans-wanting-more/812796-2978198-pc5iqyz/index.html |access-date=18 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Oluvannyuma lw'emyaka munaana egya Pablo Live, yaggalwawo mu mwaka gwa 2016 nga tennaggulwawo kumpi oluvannyuma lw'omwaka mulamba mu mwaka gwa 2017.<ref>{{Cite web |last=Muhindo |first=Clare |date=16 November 2017 |title=Pablo live shows returns with more fun |url=http://www.sqoop.co.ug/201711/four-one-one/pablo-live-shows-returns-fun.html |access-date=22 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> mu mwezi Gwokubiri mu mwaka gwa 2010, Kimuli yayolesa mu ''Comedy Club Live'' e Lagos mu Nigeria. Mu mwezi Gwekkuminoogumu, yayolesa mu ''Comedy Club Live'' e Mombasa e Kenya<ref name=":1" /> Mu mwaka gwa 2012, yayolesa mu kivvulu kya ''Nights of 1000 Laughs'' mu Kampala.<ref>{{Cite web |last=Sqoop |date=20 June 2012 |title=Idringi for monthly shows in Lagos – Sqoop – Its deep |url=http://www.sqoop.co.ug/201206/four-one-one/idringi-for-monthly-shows-in-lagos.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Mu mwaka gwa 2013, yatongoza pulogulaamu ya live show eyitibwa ''Pablo ne the Continental Comedian''. olutambi luno lwaalimu banakatemba ab'enjawulo abaaleetebwa okuva mu bitundu bya Africa eby'enjawulo omuli Chibwe Katebe okuva e Zambia, Allan Bloo ne Mandy Uzonitsha okuva e Nigeria,<ref>{{Cite web |last=Odeke |first=Steven |date=24 April 2013 |title=Pablo and Nigerian comedienne Mandy to crack at The Hub |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1317935/pablo-nigerian-comedienne-mandy-crack-hub |access-date=16 November 2019 |website=New Vision}}</ref><ref>{{Cite web |last=Sqoop |date=26 April 2013 |title=Krackers start continental show – Africa Laughs – Sqoop – Its deep |url=http://www.sqoop.co.ug/201304/four-one-one/krackers-start-continental-show-africa-laughs.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref><ref>{{Cite web |last=Mwesigwa |first=Alon |date=1 June 2014 |title=Pablo looks home for happiness |url=https://www.observer.ug/component/content/article?id=32029:-pablo-looks-home-for-happiness- |access-date=23 November 2019 |website=The Observer – Uganda}}</ref> Mu mwaka gwa 2016 yasunsulwa mu mpaka za World’s Funniest Comedian.<ref>{{Cite web |last=Manishimwe |first=Wilson |date=12 September 2016 |title=Ugandan comedians nominated in "world's Funniest Person Competition" |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1435104/salvador-pablo-nominated-world-funniest-person-competition |access-date=17 November 2019 |website=New Vision}}</ref> Kimuli abadde musomesa wabazannyi ba katemba abalala abeegatta ku mulimu guno, omuli [[:en:Teacher_Mpamire|Teacher Mpamire]],<ref>{{Cite web |last=Batte |first=Edgar. R |date=27 May 2018 |title=I owe my comedy talent, work ethic to my grandmother – Mendo |url=https://www.monitor.co.ug/Magazines/PeoplePower/owe-comedy-talent-work-ethic-grandmother-Mendo/689844-4581114-47plehz/index.html |access-date=18 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> era ayagazisiza abantu abalala omuli Ronnie McVex okutandika okuzanya katemba.<ref>{{Cite web |last=Ssejjombwe |first=Isaac |date=19 June 2015 |title=Date with a celeb : Ronnie Mcvex loves to see people laugh |url=http://www.sqoop.co.ug/201506/features/date-with-a-celeb-ronnie-mcvex-loves-to-see-people-laugh.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Okuyita mu Pablo Live Comfort Clinic, abazannyi ba katemba abapya omuli ne Gocher basobodde okutandika okuzanya katemba.<ref>{{Cite web |last=Kabuya |first=Rebecca |date=24 June 2016 |title=Gocher, Mbale's top rib cracker |url=http://www.sqoop.co.ug/201606/features/gocher-mbales-top-rib-cracker.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Munnakatemba [[:en:Patrick_Salvador_Idringi|Patrick Salvador Idringi]] agamba nti "[okusitula] omulimu gwa katemba [ogwa Uganda] okuva ku ntandikwa" kwa Kimuli ne Amooti Omubaranguzi.<ref>{{Cite web |last=Murungi |first=Dorcus |date=5 August 2018 |title=I'm what I am because of my family – Salvado – |url=http://www.sqoop.co.ug/201808/features/im-what-i-am-because-of-my-family-salvado.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Mu mwaka gwa 2019 yalondebwa ng'omu kuba nakatemba abasinga okusasulwa ssente ennyingi mu Uganda<ref name=":4">{{Cite web |last=Kawalha |first=Shamim |date=20 March 2019 |title=Top Highest Paid Comedians in Uganda Revealed |url=https://chimpreports.com/top-highest-paid-comedians-in-uganda-revealed/ |access-date=18 November 2019 |website=ChimpReports}}</ref> ==== Omusono gwa Comedy ==== Okusinga [[:en:Observational_comedy|katemba w’okwetegereza]] ne satire. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (January 2025)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> === Okukyaza abantu === Mu mwaka gwa 2016, yategeka akabaga ka Ssekukkulu aka Qwela akategekebwa aba Qwela Junction.<ref>{{Cite web |last=Murungi |first=Dorcus |date=13 December 2016 |title=QWELA JUNCTION DELIVERS UNIQUE SHOW |url=http://www.sqoop.co.ug/201612/news/events/qwela-junction-delivers-unique-show.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Mu 2017, ng'ali wamu ne [[:en:Anne_Kansiime|Anne Kansiime]], yakolagana n'okutegeka pulogulaamu y'okuyimba eya [[:en:Oliver_Mtukudzi|Oliver Mtukudzi]] mu "Lockdown Show."<ref>{{Cite web |last=Abangirah |first=Caesar |date=1 July 2017 |title=Mtukudzi, Pompi 'lockdown' Kampala |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Entertainment/Mtukudzi-Pompi--lockdown--Kampala/812796-3995138-2a1mnw/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> === Eby'obufuzi === mu mwezi Gwekkumi mu mwaka gwa 2020, Kimuli yalondebwa okwesimbawo mu [[:en:2021_Ugandan_general_election|kulonda kwa Uganda okwa bonna okwa 2021]] mu [[:en:Bunyangabu_District|Disitulikiti y’e Bunyangabu]].<ref>{{Cite web |last=Samuel |first=Maestro |date=17 October 2020 |title=Renown Comedian Pablo Kimuli flips the Political side of him |url=https://www.thegmp.biz/news/380/renown-comedian-pablo-kimuli-flips-the-political-side-of-him |archive-url= |archive-date= |access-date=2020-10-23 |website=THEGMP |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=15 October 2020 |title=Comedian Pablo running for MP |url=https://edge.ug/2020/10/15/comedian-pablo-running-for-mp/ |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20201020204941/http://edge.ug/2020/10/15/comedian-pablo-running-for-mp/ |archive-date=20 October 2020 |access-date=2020-10-23 |website=Edge.Ug |language=en-GB}}</ref> == Omulimu gw'obwannakyewa == Mu mwaka gwa 2013, yategeka ekivvulu kye yatuuma "Comedy Meets Music" ekyasikiriza abayimbi omuli n'omuyimbi wa gospel single Pompi ow'e Zambia okukunganya ssente okuyambako okubunyisa amawulire agakwata ku kawuka ka Mukenenya/Siriimu. Mu mwaka gwa 2014, yategeka omuzannyo omulala ogwa Comedy Meets Music ogwasikiriza abazanyi bakatemba abasoba mu 10 okuli Dr. Ofweneke okuva e Kenya n’abayimbi 10. okwongerezako obuwagizi bwa show eno ssente zagenda mu kampeyini ya Zip up 256 okuziyiza akawuka ka Mukenenya/Siriimu<ref>{{Cite web |last=Batte |first=Edgar R. |date=31 October 2014 |title=Comedy meets Music |url=http://www.sqoop.co.ug/201410/four-one-one/comedy-meets-music.html |access-date=18 November 2019 |website=Sqoop}}</ref> Mu mwaka gwa 2013, Kimuli yatandikawo kampeyini ya Zip Up ng’egenderera abavubuka okulwanyisa akawuka ka Mukenenya/Siriimu. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (January 2020)">okujulizibwa kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> . Mu mwaka gwa 2014, Kimuli yakolagana n'akakiiko ka Uganda AIDS Commission mu kampeyini za Zip up 256 eyagenderera okutuuka ku "masomero ne ku yunivasite ezenjawulo nga bakozesa eby'amasanyu n'obujulizi bw'abavubuka abakwatibwa akawuka kano" .<ref>{{Cite web |last1=Okoth |first1=Cecilia |last2=Naiga |first2=Aisha |date=27 August 2014 |title=New HIV/AIDS campaign launched |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1308095/hiv-aids-campaign-launched |access-date=17 November 2019 |website=New Vision}}</ref> Mu mwaka gwa 2015, yatandikawo ekitongole ekiyitibwa Pill Power Uganda ky’addukanya, ng’ali wamu n’abavubuka abalina n’abakoseddwa akawuka ka Mukenenya/Siriimu.<ref name=":3">{{Cite web |last=Mutegeki |first=Geoffrey |date=8 November 2018 |title=My dad was given pawpaws as drug for HIV – Pablo |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1489150/dad-pawpaws-drug-hiv-pablo |access-date=17 November 2019 |website=New Vision}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFMutegeki2018">Mutegeki, Geoffrey (8 November 2018). [https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1489150/dad-pawpaws-drug-hiv-pablo "My dad was given pawpaws as drug for HIV – Pablo"]. ''New Vision''<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">17 November</span> 2019</span>.</cite></ref> gy’abuulirira abantu abalina akawuka ka Mukenenya/Siriimu<ref>{{Cite web |last=Nakibuuka |first=Beatrice |date=16 June 2017 |title=Her uncles offered her pancakes for sex |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Reviews/Molested-six-infected-teen-she-strives-end-HIV/691232-3970562-4urc6r/index.html |access-date=18 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Yatandikawo ekitongole ekirala eky’obwannakyewa ekya Tangaza Arts Centre,<ref name=":3" /> mu mwaka gwa 2016 ekiyamba abaana abato abalina akawuka ka Mukenenya/Siriimu okukulaakulanya obukugu mu bulamu(life skill). Tebere Art Center nayo yatandikibwawo mu mwaka gwe gumu. Mu 2009, ku wiikendi ya Paasika, ng’ali wamu ne Power FM, yeetaba mu nteekateeka y’okutuuka ku basibe mu kkomera ly’e [[:en:Luzira_Maximum_Security_Prison|Luzira Maximum Security Prison]] nga muno mwe mwali okuyimba [[:en:Stand-up_comedy|stand-up comedy]] n’okukwatagana.<ref name=":4" /><ref>{{Cite web |last=Namaganda |first=Agnes |date=13 April 2009 |title=Its not all gloom at Luzira Prison |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Entertainment/812796-812496-vwopscz/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Mu mwaka gwa 2016, yakolagana ne [[:en:Reach_a_Hand_Uganda|Reach A Hand Uganda]] okumanyisa n’okusasanya okumanya mu bakulembeze b’abayizi n’abasomesa okuva mu masomero ga siniya ag’enjawulo agasukka mu kkumi(10) ku nsonga ezikwata kubulwadde bwa Mukenenya/Siriimu.<ref>{{Cite web |last=Ampurire |first=Paul |date=9 March 2016 |title=Kigozi Tips Students on Business, Economic Empowerment |url=https://chimpreports.com/kigozi-tips-students-on-business-economic-empowerment/ |access-date=18 November 2019 |website=ChimpReports}}</ref> == Obulamu bwe == Kimuli mufumbo ne Karen Hasahya eyali omuvuzi wa Miss Uganda era Miss Talent mu mwaka gwa 2003.<ref>{{Cite web |last=Vision |date=27 August 2010 |title=Pablo to wed in hotel |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1283861/pablo-wed-hotel |access-date=16 November 2019 |website=New Vision}}</ref> Baasisinkana nga 24 omwezi Ogwekkumi mu mwaka gwa 2009 mu kkanisa. Yamusaba obufumbo nga 14 omwezi Ogwokubiri mu mwaka gwa 2010<ref>{{Cite web |last=Oluka |first=Esther |date=10 September 2015 |title=The kimulis: A tale of love brewed in church |url=https://www.monitor.co.ug/artsculture/Heart-to-Heart/The-kimulis--A-tale-of-love-brewed-in-church/691230-2863850-xce75y/index.html |access-date=18 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> era ne bafumbiriganwa nga 4 omwezi Ogwomwenda mu mwaka gwa 2010<ref name=":1" /> ne omusumba Gary Skinner<ref>{{Cite web |last=Vision |date=9 September 2010 |title=Pablo jumps the broom |url=https://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1283024/pablo-jumps-broom |access-date=16 November 2019 |website=New Vision}}</ref> owa [[:en:Watoto_Church|Watoto Church]] . Bombi balina abaana babiri.<ref>{{Cite web |date=6 July 2014 |title=Frankly speaking With Kenneth Kimuli a.k.a Pablo |url=https://www.independent.co.ug/frankly-speaking-kenneth-kimuli-k-pablo/ |access-date=16 November 2019 |website=The Independent Uganda}}</ref> Kimuli, mu [[:en:Anglicanism|Anglican]], era [[:en:Born_again_Christian|mulokole]]. Olw’okuba yali anywa nnyo omwenge era ng’anywa sigala, yalekera awo oluvannyuma lw’okutekako television n’awuliriza [[:en:Joyce_Meyer|Joyce Meyer]] ng’abuulira ekigambo kyamukama.<ref name=":52">{{Cite web |last=Muhumuza |first=Dennis. D |date=26 September 2009 |title=Saved by grace: What you didn't know about Uganda's finest |url=https://www.monitor.co.ug/Magazines/Life/689856-719730-kghuoez/index.html |access-date=19 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> Kimuli [[:en:Rotarian|munna Rotary]] mu kibiina kya Rotary Club ekya Kampala North. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (January 2025)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> == Siteeji == {| class="wikitable plainrowheaders sortable" ! scope="col" |Production ! scope="col" | Emyaka) ! scope="col" | Theatre ! scope="col" | /ekifo ! class="unsortable" scope="col" | Ebiwandiiko ! class="unsortable" scope="col" | Ebijuliziddwa |- ! scope="row" | Lwanda Magere | style="text-align:center;" | 2001 | National Theatre | | | style="text-align:center;" | <ref name=":7">{{Cite web |last=Tendo |first=Steven |date=27 September 2007 |title=Uganda's Kenneth Kimuli at Sundance celebrations |url=https://www.monitor.co.ug/Magazines/Life/689856-787150-kc8lpiz/index.html |access-date=22 November 2019 |website=Daily Monitor}}</ref> |- ! scope="row" | Prologue in Heaven | | | | | style="text-align:center;" | <ref name=":7" /> |- ! scope="row" | One Night Stand | style="text-align:center;" | 2006 | | Omuwandiisi | | style="text-align:center;" | <ref name=":7" /> |- ! scope="row" | Buried in The Dark | style="text-align:center;" | 2006 | | Omukulu | | style="text-align:center;" | <ref name=":7" /> |- ! scope="row" | Madness is Coming | style="text-align:center;" | 2008 | | Omuwandiisi | | style="text-align:center;" | <ref name=":7" /> |- ! scope="row" | The Adams | | | | | style="text-align:center;" | <ref name=":7" /> |- ! scope="row" | Samuel Buckett's Plays | | | | | style="text-align:center;" | <ref name=":7" /> |} == Awaadi ==   == Ebijuliziddwa == [[Category:Pages with unreviewed translations]] j6scyy39rdnxkvd7m8q3q2mrheg7kc2 Omara Atubo 0 13300 50040 2026-05-07T20:28:27Z Lillylove256 10862 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345810888|Omara Atubo]]" 50040 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>  '''Daniel Omara Atubo''' Munnayuganda [[:en:Lawyer|munnamateeka]], [[:en:Educator|musomesa]] era [[:en:Politician|munnabyabufuzi]]. Aweereza, okuva mu Gwokutaano 2006 okutuuka mu Gwokutaano 2011, nga Minisita w’ettaka, amayumba n’enkulaakulana y’ebibuga, mu [[:en:Cabinet_of_Uganda|kabineti ya Uganda]].<ref name=":0">{{cite news|date=2 June 2006|first=Henry|last=Mukasa|url=http://www.newvision.co.ug/D/8/12/501695|accessdate=11 March 2015|newspaper=[[New Vision]] (Kampala)|title=Cabinet Ministries Allocated|url-status=dead|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141211112501/http://www.newvision.co.ug/D/8/12/501695|archivedate=11 December 2014}}</ref> Mu nkyukakyuka mu kabineti nga 27 Ogwokutaano 2011, yagobwa mu kabineti. Yakiikirira "Otuke County", mu [[:en:Otuke_District|Disitulikiti y'e Otuke]] leero mu [[:en:Parliament_of_Uganda|Paalamenti ya Uganda]], wakati wa 1987 ne 2011. Yafiirwa okuddamu okulondebwa mu paalamenti mu Gwokusatu 2011. == Obuvo n’obuyigirize bwe == Yazaalibwa mu Disitulikiti y’e Otuke, mu kiseera ekyo eyali ekitundu ku [[:en:Lira_District|Disitulikiti y’e Lira]], nga 14 Ogwomunaana 1947. Omara Atubo alina diguli ya [[:en:Bachelor_of_Laws|Bachelor of Laws]] ([[:en:LLB|LLB]]) okuva ku [[:en:Makerere_University|yunivasite y’e Makerere]] gye yali "Editor-In-Chief" wa Makerere Law Journal mu 1971.<ref>{{cite web |date=28 November 2013 |title=The Launch of the Makerere Law Journal 2013 Edition |url=http://www.law.mak.ac.ug/article/launch-makerere-law-journal-2013-edition |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150402142011/http://www.law.mak.ac.ug/article/launch-makerere-law-journal-2013-edition |archive-date=2 April 2015 |accessdate=11 March 2015 |publisher=[[Makerere University|School of Law, Makerere University]]}}</ref> Era alina [[:en:Law_practice|Dipuloma mu by’amateeka]] okuva mu [[:en:Law_Development_Center|Law Development Center]] mu [[:en:Kampala|Kampala]]. == Emirimu gye == Yatandika okukola eby’amateeka mu 1974 era n’okutuusa kati akyagenda mu maaso n’okubikwasaganya. Yakolako nga Senior State Attorney okuva mu 1972 okutuuka mu 1976. Wakati wa 1977 ne 1979, yali [[:en:Lecturer|musomesa omukulu mu by'amateeka]] mu [[:en:Moshi,_Kilimanjaro|Moshi]], [[:en:Tanzania|Tanzania]]. Wakati wa 1985 ne 1987, yaliko [[:en:Company_secretary|Omuwandiisi]], wa [[:en:Bank_of_Uganda|Bank of Uganda]]. Mu myaka gya 1980 nga gigenda okuggwaako Omara Atubo yaweereza nga [[:en:Foreign_minister|Minisita w’eggwanga ow’ensonga z’ebweru]], okuva mu 1987 okutuuka mu 1991.<ref name=":1">{{cite web |last=Osike |first=Felix |date=14 April 2006 |title=Omara Atubo Meets Museven |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/12/493254 |accessdate=11 March 2015 |newspaper=[[New Vision]] (Kampala)}}</ref><ref>{{cite web |date=24 May 2006 |title=Nominees Await MP's Approval Before Taking on New Offices |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/459/500323 |accessdate=11 March 2015 |newspaper=[[New Vision]] (Kampala)}}</ref> Yasooka kulondebwa mu palamenti mu 1987 era yali [[:en:Parliament_of_Uganda|mubaka wa Paalamenti]] okutuusa mu 2011. Yalondebwa nga [[:en:Ministry_of_Lands,_Housing_and_Urban_Development_(Uganda)|Minisita w’ettaka, amayumba n’enkulaakulana y’ebibuga]], n’aweereza mu kifo ekyo okuva mu Gwokutaano 2006 okutuusa lwe yagobwa mu kabineti mu Gwokutaano 2011.<ref name=":0" /> == Ebimukwatako == Omara Atubo mufumbo. Alaga byasinga okwagala omuli[[:en:Human_rights|eddembe ly'obuntu]], [[:en:Democracy|demokulasiya]], [[:en:Education|ebyenjigiriza]], [[:en:Golf|golf]], [[:en:Walking|okutambula]] n'okudduka [[:en:Jogging|emisinde]]. Omukutu gwa Paalamenti ya Uganda gulaga nti yeetongodde mu byobufuzi. Mu kulonda kwa bona okwa 2011, yafiirwa ekifo ky'omubaka akiikirira "Otuke County" mu Paalamenti n'awangulwa Deusdedit Jacinto Ogwal ow'ekibiina ky'ebyobufuzi ekya [[:en:Uganda_People's_Congress|Uganda People's Congress]], nga kati ye mubaka wa Paalamenti [[:en:Incumbent|ali mu ntebe]] mu kitundu kino. == Obutakaanya == Nga 15 Ogwokuna 1991 abakiise ku National Resistance Council, Paalamenti mu kiseera ekyo, baatuula okuteesa ku nteekateeka y’okukebera abayeekera eyateekebwawo mu disitulikiti z’omu [[:en:Northern_Region,_Uganda|Bukiikakkono bwa Uganda]], ekyali kireeta enjawukana mu [[:en:Uganda_People's_Defence_Force|Magye ga Uganda]]. Oluvannyuma lw’olukiiko olw'abasajja basatu okuli ne Omara Atubo, mu kiseera ekyo eyali mmemba wa [[:en:Cabinet_of_Uganda|kabineti ya Uganda]], baakwatibwa ne bavunaanibwa, wamu n’abalala kkumi na basatu, [[:en:Treason|omusango gw’okulya mu ensi olukwe]]. Oluvannyuma omusango gwagobwa. Omara Atubo yagobwa mu kabineti olw’ebigambibwa ebyo. Ng’okulonda kwa pulezidenti n'ababaka ba paalamenti mu 2006 tekunnabaawo, Omara Atubo, mu kiseera ekyo eyali omubaka wa [[:en:Uganda_People's_Congress|Uganda People’s Congress]] (UPC) teyakkiriziganya na [[:en:Miria_Obote|Miria Obote]], pulezidenti w’ekibiina kino. Oluvannyuma Atubo yava mu UPC n'avuganya mu kulonda okwo nga [[:en:Independent_(politician)|yetongodde]]. Yawangula era n’aweebwa ekifo ku kabineti mu kibiina ekiri mu buyinza ekya [[:en:National_Resistance_Movement|National Resistance Movement]], kye yakkiriza.<ref name=":1" /> == Laba ne == * [[:en:Parliament_of_Uganda|Paalamenti ya Uganda]] * [[:en:Cabinet_of_Uganda|Kabineti ya Uganda]] * [[:en:Otuke_District|Disitulikiti y’e Otuke]] == Ebijuliziddwamu == {{Reflist}} * [https://web.archive.org/web/20150315101104/http://www.parliament.go.ug/new/ Omukutu gwa Paalamenti ya Uganda] * [https://web.archive.org/web/20120316145155/http://www.otuke.go.ug/ Omukutu gwa yintaneeti ogwa Disitulikiti y’e Otuke] {{Authority control}} 3igzzhs2ldk6ijp72h1tm32xzhzspej 50041 50040 2026-05-07T20:28:47Z Quinlan83 6593 Fix 50041 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>  '''Daniel Omara Atubo''' Munnayuganda [[:en:Lawyer|munnamateeka]], [[:en:Educator|musomesa]] era [[:en:Politician|munnabyabufuzi]]. Aweereza, okuva mu Gwokutaano 2006 okutuuka mu Gwokutaano 2011, nga Minisita w’ettaka, amayumba n’enkulaakulana y’ebibuga, mu [[:en:Cabinet_of_Uganda|kabineti ya Uganda]].<ref name=":0">{{cite news|date=2 June 2006|first=Henry|last=Mukasa|url=http://www.newvision.co.ug/D/8/12/501695|accessdate=11 March 2015|newspaper=[[New Vision]] (Kampala)|title=Cabinet Ministries Allocated|url-status=dead|archiveurl=https://web.archive.org/web/20141211112501/http://www.newvision.co.ug/D/8/12/501695|archivedate=11 December 2014}}</ref> Mu nkyukakyuka mu kabineti nga 27 Ogwokutaano 2011, yagobwa mu kabineti. Yakiikirira "Otuke County", mu [[:en:Otuke_District|Disitulikiti y'e Otuke]] leero mu [[:en:Parliament_of_Uganda|Paalamenti ya Uganda]], wakati wa 1987 ne 2011. Yafiirwa okuddamu okulondebwa mu paalamenti mu Gwokusatu 2011. == Obuvo n’obuyigirize bwe == Yazaalibwa mu Disitulikiti y’e Otuke, mu kiseera ekyo eyali ekitundu ku [[:en:Lira_District|Disitulikiti y’e Lira]], nga 14 Ogwomunaana 1947. Omara Atubo alina diguli ya [[:en:Bachelor_of_Laws|Bachelor of Laws]] ([[:en:LLB|LLB]]) okuva ku [[:en:Makerere_University|yunivasite y’e Makerere]] gye yali "Editor-In-Chief" wa Makerere Law Journal mu 1971.<ref>{{cite web |date=28 November 2013 |title=The Launch of the Makerere Law Journal 2013 Edition |url=http://www.law.mak.ac.ug/article/launch-makerere-law-journal-2013-edition |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20150402142011/http://www.law.mak.ac.ug/article/launch-makerere-law-journal-2013-edition |archive-date=2 April 2015 |accessdate=11 March 2015 |publisher=[[Makerere University|School of Law, Makerere University]]}}</ref> Era alina [[:en:Law_practice|Dipuloma mu by’amateeka]] okuva mu [[:en:Law_Development_Center|Law Development Center]] mu [[:en:Kampala|Kampala]]. == Emirimu gye == Yatandika okukola eby’amateeka mu 1974 era n’okutuusa kati akyagenda mu maaso n’okubikwasaganya. Yakolako nga Senior State Attorney okuva mu 1972 okutuuka mu 1976. Wakati wa 1977 ne 1979, yali [[:en:Lecturer|musomesa omukulu mu by'amateeka]] mu [[:en:Moshi,_Kilimanjaro|Moshi]], [[:en:Tanzania|Tanzania]]. Wakati wa 1985 ne 1987, yaliko [[:en:Company_secretary|Omuwandiisi]], wa [[:en:Bank_of_Uganda|Bank of Uganda]]. Mu myaka gya 1980 nga gigenda okuggwaako Omara Atubo yaweereza nga [[:en:Foreign_minister|Minisita w’eggwanga ow’ensonga z’ebweru]], okuva mu 1987 okutuuka mu 1991.<ref name=":1">{{cite web |last=Osike |first=Felix |date=14 April 2006 |title=Omara Atubo Meets Museven |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/12/493254 |accessdate=11 March 2015 |newspaper=[[New Vision]] (Kampala)}}</ref><ref>{{cite web |date=24 May 2006 |title=Nominees Await MP's Approval Before Taking on New Offices |url=http://www.newvision.co.ug/D/8/459/500323 |accessdate=11 March 2015 |newspaper=[[New Vision]] (Kampala)}}</ref> Yasooka kulondebwa mu palamenti mu 1987 era yali [[:en:Parliament_of_Uganda|mubaka wa Paalamenti]] okutuusa mu 2011. Yalondebwa nga [[:en:Ministry_of_Lands,_Housing_and_Urban_Development_(Uganda)|Minisita w’ettaka, amayumba n’enkulaakulana y’ebibuga]], n’aweereza mu kifo ekyo okuva mu Gwokutaano 2006 okutuusa lwe yagobwa mu kabineti mu Gwokutaano 2011.<ref name=":0" /> == Ebimukwatako == Omara Atubo mufumbo. Alaga byasinga okwagala omuli[[:en:Human_rights|eddembe ly'obuntu]], [[:en:Democracy|demokulasiya]], [[:en:Education|ebyenjigiriza]], [[:en:Golf|golf]], [[:en:Walking|okutambula]] n'okudduka [[:en:Jogging|emisinde]]. Omukutu gwa Paalamenti ya Uganda gulaga nti yeetongodde mu byobufuzi. Mu kulonda kwa bona okwa 2011, yafiirwa ekifo ky'omubaka akiikirira "Otuke County" mu Paalamenti n'awangulwa Deusdedit Jacinto Ogwal ow'ekibiina ky'ebyobufuzi ekya [[:en:Uganda_People's_Congress|Uganda People's Congress]], nga kati ye mubaka wa Paalamenti [[:en:Incumbent|ali mu ntebe]] mu kitundu kino. == Obutakaanya == Nga 15 Ogwokuna 1991 abakiise ku National Resistance Council, Paalamenti mu kiseera ekyo, baatuula okuteesa ku nteekateeka y’okukebera abayeekera eyateekebwawo mu disitulikiti z’omu [[:en:Northern_Region,_Uganda|Bukiikakkono bwa Uganda]], ekyali kireeta enjawukana mu [[:en:Uganda_People's_Defence_Force|Magye ga Uganda]]. Oluvannyuma lw’olukiiko olw'abasajja basatu okuli ne Omara Atubo, mu kiseera ekyo eyali mmemba wa [[:en:Cabinet_of_Uganda|kabineti ya Uganda]], baakwatibwa ne bavunaanibwa, wamu n’abalala kkumi na basatu, [[:en:Treason|omusango gw’okulya mu ensi olukwe]]. Oluvannyuma omusango gwagobwa. Omara Atubo yagobwa mu kabineti olw’ebigambibwa ebyo. Ng’okulonda kwa pulezidenti n'ababaka ba paalamenti mu 2006 tekunnabaawo, Omara Atubo, mu kiseera ekyo eyali omubaka wa [[:en:Uganda_People's_Congress|Uganda People’s Congress]] (UPC) teyakkiriziganya na [[:en:Miria_Obote|Miria Obote]], pulezidenti w’ekibiina kino. Oluvannyuma Atubo yava mu UPC n'avuganya mu kulonda okwo nga [[:en:Independent_(politician)|yetongodde]]. Yawangula era n’aweebwa ekifo ku kabineti mu kibiina ekiri mu buyinza ekya [[:en:National_Resistance_Movement|National Resistance Movement]], kye yakkiriza.<ref name=":1" /> == Laba ne == * [[:en:Parliament_of_Uganda|Paalamenti ya Uganda]] * [[:en:Cabinet_of_Uganda|Kabineti ya Uganda]] * [[:en:Otuke_District|Disitulikiti y’e Otuke]] == Ebijuliziddwamu == {{Reflist}} * [https://web.archive.org/web/20150315101104/http://www.parliament.go.ug/new/ Omukutu gwa Paalamenti ya Uganda] * [https://web.archive.org/web/20120316145155/http://www.otuke.go.ug/ Omukutu gwa yintaneeti ogwa Disitulikiti y’e Otuke] {{Authority control}} t7p84xvmydf1lb4q0l25660opzq8dzw Flavian Zeija 0 13301 50042 2026-05-07T20:41:05Z Sarah sandie 10132 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1352509232|Flavian Zeija]]" 50042 wikitext text/x-wiki   '''Flavian Zeija''' munnayuganda eyazaalibwa nga 18 Ogw'okubiri 1969 Munnamateeka, mulamuzi, mu by'enjigiriza n'okuddukanya emirimu gy'ekitongole ekiramuzi era nga ye Ssaabalamuzi wa Uganda okuva mu Ogw'oluberyerye 2026. Emabegako yaliko omumyuka wa Ssaabalamuzi wa Uganda okuva mu 2025 okutuuka mu 2026 <ref>{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is the new Deputy Chief Justice? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-the-new-deputy-chief-justice-zeija--4921722#story |access-date=12 February 2025}}</ref> era nga Principle Judge wa Uganda okuva mu 2019 okutuuka mu 2025. Nga tannasitulwa ku bukulembeze bw’ekitongole ekiramuzi, yaliko omulamuzi mu kkooti enkulu eya Uganda.<ref name="1R">{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020}}</ref> == obuto bwe n'emissomo gye == Zeija yazaalibwa nga 18 Ogw'okubiri 1969 mu Uganda. Yasomera mu ssomero lya St. Mary’s College Rushoroza okusoma siniya. Yatikkirwa mu yunivasite y’e Makerere, yunivasite ya gavumenti esinga obukadde n’obunene mu Uganda, n’afuna diguli ye esooka mu mateeka mu 1997. Yafuna diguli eyookubiri mu by’amateeka okuva mu [[Law Development Centre|Law Development Center]] okuva mu yunivasite y’e Makerere, diguli eyokubiri mu by'obusuubuzi (Masters of Business Administration) okuva mu [[Uganda Martyrs University]], yatikkirwa diguli eyookubiri mu mateeka okuva mu yunivasite y’e Makerere mu 2002 ne Doctor wa Philosophy mu mateeka, okuva mu yunivasite y’e Makerere Yunivasite y’e Dar es Salaam mu 2013.<ref name="1R">{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAnthony_Wesaka2019">Anthony Wesaka (7 December 2019). [https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 "Who is new Principal Judge Flavian Zeija?"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">30 September</span> 2020</span>.</cite></ref> == Obumanyirivu mu mulimu gwe == Nga tannaba kwegatta ku kkooti eno, Zeija yakolera mu by’amateeka eby’obwannannyini, n’atandika ng’omuyambi mu by’amateeka mu 1998 mu kkampuni ya bannamateeka ''eya Kwesigabo, Bamwine, Walubiri & Company Advocates'', esangibwa mu Kampala. Emabegako, yakolera mu Tropical Africa Bank nga maneja Omuddukanya ensonga z’amateeka n’okuddiza amabanja oba ssente ezibanjibwa (manager legal and recovery), wakati wa 2002 ne 2003. Yakola ne mu FINCA Uganda Limited nga looya w’amateeka. Mu kiseera we yalondebwa mu kkooti enkulu mu Uganda, yakola nga nannyini kampuni atwala era addukanya emirimu gyaayo ([[:en:Managing_partner|managing partner]]) mu kkampuni ya bannamateeka endala eya ''Zeija, Mukasa & Company Advocates'', esangibwa mu Kampala.<ref name="1R">{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAnthony_Wesaka2019">Anthony Wesaka (7 December 2019). [https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 "Who is new Principal Judge Flavian Zeija?"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">30 September</span> 2020</span>.</cite></ref> Yasomesa n’amateeka mu Yunivasite za Uganda eziwerako, omuli [[Uganda Christian University]], [[Makerere University, Uganda|Makerere University]] ne Makerere University Business School (MUBS) mu dipatimenti y’amateeka g’ebyobusuubuzi (department of Business Law).<ref name="1R">{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAnthony_Wesaka2019">Anthony Wesaka (7 December 2019). [https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 "Who is new Principal Judge Flavian Zeija?"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">30 September</span> 2020</span>.</cite></ref> == Omulimu gw’e nga omulamuzi == Mu 2016, Zeija yalondebwa okuba omulamuzi mu kkooti enkulu eya Uganda. Oluvannyuma yaweereza ng’omulamuzi omutuuze mu kkooti enkulu e Mbarara. <ref name="1R">{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAnthony_Wesaka2019">Anthony Wesaka (7 December 2019). [https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 "Who is new Principal Judge Flavian Zeija?"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">30 September</span> 2020</span>.</cite></ref> In January 2026, Flavian Zeija yalondebwa pulezidenti Yoweri Kaguta Museveni ng'omulamuzi omukulu owa Uganda,oluvannyuma lw’okuwummula kwa Alfonse Owiny-Dollo. Yalayira mu ofiisi nga 25 Ogw'oluberyerye 2026.<ref>{{Cite web |date=2026-01-25 |title=Dr Flavian Zeija sworn in as Uganda's new Chief Justice |url=https://www.independent.co.ug/dr-flavian-zeija-sworn-in-as-ugandas-new-chief-justice/ |access-date=2026-04-27 |website=The Independent Uganda |language=en-US}}</ref> == Notable judgments == Omulamuzi Omukulu, ayinza mu kusalawo kwe, okugenda mu maaso n’okuwulira emisango, mu buyinza bwe ng’omulamuzi wa Kkooti Enkulu eya Uganda. ogumu ku musango gweyasala mu Gw'omwenda wa 2020 gwali gwa Kalemera H. Kimera ne Kabaka Muwenda Mutebi II. Mu kugoba omusango guno, omulamuzi yagambye nti okusinziira ku mateeka ga Uganda agakwata ku busika agaliwo kati gagamba nti, omuzzukulu atawandiikiddwa mannya mu kiraamo tayinza kuvuganya ku busika bwa busika bwa jjajja. Abo abasobola okuvuganya be (a) abaana b’omugenzi abatuufu (b) abaana abatali mu mateeka ne (c) abaana bonna abakuzibwa omugenzi . Omulamuzi yalagira omuloopa okusasula ssente z’abawawaabirwa ez’amateeka.[1] == Famire ye == Justice Flavian Zeija mufumbo alina abaana batano.<ref name="1R">{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAnthony_Wesaka2019">Anthony Wesaka (7 December 2019). [https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 "Who is new Principal Judge Flavian Zeija?"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">30 September</span> 2020</span>.</cite></ref> == Laba ne == * [[Alfonse Owiny-Dollo]] * [[Richard Buteera]] * Sarah Langa Siu * Chief Justice of Uganda * Judiciary of Uganda == ebijuliziddwa == {{Reflist}} pnxtek1j08dsz4krquz6cuuq7bsax8l 50043 50042 2026-05-07T21:07:50Z Sarah sandie 10132 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1352509232|Flavian Zeija]]" 50043 wikitext text/x-wiki   '''Flavian Zeija''' munnayuganda eyazaalibwa nga 18 Ogw'okubiri 1969 Munnamateeka, mulamuzi, mu by'enjigiriza n'okuddukanya emirimu gy'ekitongole ekiramuzi era nga ye Ssaabalamuzi wa Uganda okuva mu Ogw'oluberyerye 2026. Emabegako yaliko omumyuka wa Ssaabalamuzi wa Uganda okuva mu 2025 okutuuka mu 2026 <ref>{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is the new Deputy Chief Justice? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-the-new-deputy-chief-justice-zeija--4921722#story |access-date=12 February 2025}}</ref> era nga Principle Judge wa Uganda okuva mu 2019 okutuuka mu 2025. Nga tannasitulwa ku bukulembeze bw’ekitongole ekiramuzi, yaliko omulamuzi mu [[:en:High_Court_of_Uganda|kkooti enkulu eya Uganda]].<ref name="1R">{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020}}</ref> == obuto bwe n'emissomo gye == Zeija yazaalibwa nga 18 Ogw'okubiri 1969 mu Uganda. Yasomera mu ssomero lya St. Mary’s College Rushoroza okusoma siniya. Yatikkirwa mu yunivasite y’e Makerere, yunivasite ya gavumenti esinga obukadde n’obunene mu Uganda, n’afuna [[:en:Bachelor_of_Laws|diguli ye esooka mu mateeka]] mu 1997. Yafuna [[:en:Diploma_in_Legal_Practice|diguli eyookubiri mu by’amateeka]] okuva mu [[Law Development Centre|Law Development Center]] okuva mu yunivasite y’e Makerere, diguli eyokubiri mu by'obusuubuzi (Masters of Business Administration) okuva mu [[Uganda Martyrs University]], yatikkirwa [[:en:Master_of_Laws|diguli eyookubiri mu mateeka]] okuva mu yunivasite y’e Makerere mu 2002 ne [[:en:Doctor_of_Philosophy|Doctor wa Philosophy]] mu [[:en:Law|mateeka]], okuva mu yunivasite y’e Makerere [[:en:University_of_Dar_es_Salaam|Yunivasite y’e Dar es Salaam]] mu 2013.<ref name="1R">{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAnthony_Wesaka2019">Anthony Wesaka (7 December 2019). [https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 "Who is new Principal Judge Flavian Zeija?"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">30 September</span> 2020</span>.</cite></ref> == Obumanyirivu mu mulimu gwe == Nga tannaba kwegatta ku kkooti eno, Zeija yakolera mu by’amateeka eby’obwannannyini, n’atandika ng’omuyambi mu by’amateeka mu 1998 mu kkampuni ya bannamateeka ''eya Kwesigabo, Bamwine, Walubiri & Company Advocates'', esangibwa mu Kampala. Emabegako, yakolera mu [[:en:Tropical_Bank|Tropical Africa Bank]] nga maneja Omuddukanya ensonga z’amateeka n’okuddiza amabanja oba ssente ezibanjibwa (manager legal and recovery), wakati wa 2002 ne 2003. Yakola ne mu [[:en:FINCA_Uganda_Limited|FINCA Uganda Limited]] nga looya w’amateeka. Mu kiseera we yalondebwa mu kkooti enkulu mu Uganda, yakola nga [[:en:Managing_partner|nannyini kampuni atwala era addukanya emirimu gyaayo]] ([[:en:Managing_partner|managing partner]]) mu kkampuni ya bannamateeka endala eya ''Zeija, Mukasa & Company Advocates'', esangibwa mu Kampala.<ref name="1R">{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAnthony_Wesaka2019">Anthony Wesaka (7 December 2019). [https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 "Who is new Principal Judge Flavian Zeija?"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">30 September</span> 2020</span>.</cite></ref> Yasomesa n’amateeka mu Yunivasite za Uganda eziwerako, omuli [[Uganda Christian University]], [[Makerere University, Uganda|Makerere University]] ne [[:en:Makerere_University_Business_School|Makerere University Business School]] (MUBS) mu dipatimenti y’amateeka g’ebyobusuubuzi (department of Business Law).<ref name="1R">{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAnthony_Wesaka2019">Anthony Wesaka (7 December 2019). [https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 "Who is new Principal Judge Flavian Zeija?"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">30 September</span> 2020</span>.</cite></ref> == Omulimu gwe nga omulamuzi == Mu 2016, Zeija yalondebwa okuba omulamuzi mu kkooti enkulu eya Uganda. Oluvannyuma yaweereza ng’omulamuzi omutuuze mu kkooti enkulu e Mbarara. <ref name="1R">{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020}}</ref> Mu gw'ekkumi n'ebiri 2019, yalondebwa okuba omulamuzi omukulu owa Uganda, n'afuuka akulira kkooti enkulu era nga ye mulabirizi wa kkooti eziri wansi.<ref>{{cite news|title=Flavian Zeija: Who is Uganda's newly appointed Chief Justice?|url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/flavian-zeija-who-is-uganda-s-newly-appointed-chief-justice--5334380|work=Daily Monitor|date=22 January 2026}}</ref> In January 2026, Flavian Zeija yalondebwa pulezidenti Yoweri Kaguta Museveni ng'omulamuzi omukulu owa Uganda,oluvannyuma lw’okuwummula kwa Alfonse Owiny-Dollo.<ref>{{cite news|title=Museveni appoints Justice Flavian Zeija as Chief Justice|url=https://chimpreports.com/breaking-museveni-appoints-justice-flavian-zeija-as-chief-justice/|work=ChimpReports|date=22 January 2026}}</ref> Yalayira mu ofiisi nga 25 Ogw'oluberyerye 2026.<ref>{{Cite web |date=2026-01-25 |title=Dr Flavian Zeija sworn in as Uganda's new Chief Justice |url=https://www.independent.co.ug/dr-flavian-zeija-sworn-in-as-ugandas-new-chief-justice/ |access-date=2026-04-27 |website=The Independent Uganda |language=en-US}}</ref> == Emisango egyasalibwawo egy’amaanyi == Omulamuzi Omukulu, ayinza mu kusalawo kwe, okugenda mu maaso n’okuwulira emisango, mu buyinza bwe ng’omulamuzi wa Kkooti Enkulu eya Uganda. ogumu ku musango gweyasala mu Gw'omwenda wa 2020 gwali gwa Kalemera H. Kimera ne Kabaka Muwenda Mutebi II. Mu kugoba omusango guno, omulamuzi yagambye nti okusinziira ku mateeka ga Uganda agakwata ku busika agaliwo kati gagamba nti, omuzzukulu atawandiikiddwa mannya mu kiraamo tayinza kuvuganya ku busika bwa busika bwa jjajja. Abo abasobola okuvuganya be (a) abaana b’omugenzi abatuufu (b) abaana abatali mu mateeka ne (c) abaana bonna abakuzibwa omugenzi . Omulamuzi yalagira omuloopa okusasula ssente z’abawawaabirwa ez’amateeka.<ref>{{cite web |author=Anthony Wesaka |date=29 September 2020 |title=Prince loses land case to Kabaka |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/prince-loses-land-case-to-kabaka-2452358 |access-date=30 September 2020 |newspaper=[[Daily Monitor]] |location=Kampala}}</ref> == Famire ye == Justice Flavian Zeija mufumbo alina abaana batano.<ref name="1R">{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAnthony_Wesaka2019">Anthony Wesaka (7 December 2019). [https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 "Who is new Principal Judge Flavian Zeija?"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">30 September</span> 2020</span>.</cite></ref> == Laba ne == * [[Alfonse Owiny-Dollo]] * [[Richard Buteera]] * [[:en:Sarah_Langa_Siu|Sarah Langa Siu]] * [[:en:Chief_Justice_of_Uganda|Chief Justice of Uganda]] * [[:en:Judiciary_of_Uganda|Judiciary of Uganda]] == ebijuliziddwa == {{Reflist}} 8njhis6phpu5zi9ble0pdvcao5z0lh9 50045 50043 2026-05-07T21:10:16Z Sarah sandie 10132 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1352509232|Flavian Zeija]]" 50045 wikitext text/x-wiki   '''Flavian Zeija''' munnayuganda eyazaalibwa nga 18 Ogw'okubiri 1969 Munnamateeka, mulamuzi, mu by'enjigiriza n'okuddukanya emirimu gy'ekitongole ekiramuzi era nga ye Ssaabalamuzi wa Uganda okuva mu Ogw'oluberyerye 2026.<ref>{{cite news|title=Museveni appoints Justice Flavian Zeija as Chief Justice|url=https://chimpreports.com/breaking-museveni-appoints-justice-flavian-zeija-as-chief-justice/|work=ChimpReports|date=22 January 2026}}</ref> Emabegako yaliko omumyuka wa Ssaabalamuzi wa Uganda okuva mu 2025 okutuuka mu 2026 <ref>{{cite web |author=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is the new Deputy Chief Justice? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-the-new-deputy-chief-justice-zeija--4921722#story |access-date=12 February 2025 |newspaper=[[Daily Monitor]] |location=Kampala}}</ref> era nga Principle Judge wa Uganda okuva mu 2019 okutuuka mu 2025. Nga tannasitulwa ku bukulembeze bw’ekitongole ekiramuzi, yaliko omulamuzi mu [[:en:High_Court_of_Uganda|kkooti enkulu eya Uganda]].<ref name="1R">{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020}}</ref> == obuto bwe n'emissomo gye == Zeija yazaalibwa nga 18 Ogw'okubiri 1969 mu Uganda. Yasomera mu ssomero lya St. Mary’s College Rushoroza okusoma siniya. Yatikkirwa mu yunivasite y’e Makerere, yunivasite ya gavumenti esinga obukadde n’obunene mu Uganda, n’afuna [[:en:Bachelor_of_Laws|diguli ye esooka mu mateeka]] mu 1997. Yafuna [[:en:Diploma_in_Legal_Practice|diguli eyookubiri mu by’amateeka]] okuva mu [[Law Development Centre|Law Development Center]] okuva mu yunivasite y’e Makerere, diguli eyokubiri mu by'obusuubuzi (Masters of Business Administration) okuva mu [[Uganda Martyrs University]], yatikkirwa [[:en:Master_of_Laws|diguli eyookubiri mu mateeka]] okuva mu yunivasite y’e Makerere mu 2002 ne [[:en:Doctor_of_Philosophy|Doctor wa Philosophy]] mu [[:en:Law|mateeka]], okuva mu yunivasite y’e Makerere [[:en:University_of_Dar_es_Salaam|Yunivasite y’e Dar es Salaam]] mu 2013.<ref name="1R">{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAnthony_Wesaka2019">Anthony Wesaka (7 December 2019). [https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 "Who is new Principal Judge Flavian Zeija?"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">30 September</span> 2020</span>.</cite></ref> == Obumanyirivu mu mulimu gwe == Nga tannaba kwegatta ku kkooti eno, Zeija yakolera mu by’amateeka eby’obwannannyini, n’atandika ng’omuyambi mu by’amateeka mu 1998 mu kkampuni ya bannamateeka ''eya Kwesigabo, Bamwine, Walubiri & Company Advocates'', esangibwa mu Kampala. Emabegako, yakolera mu [[:en:Tropical_Bank|Tropical Africa Bank]] nga maneja Omuddukanya ensonga z’amateeka n’okuddiza amabanja oba ssente ezibanjibwa (manager legal and recovery), wakati wa 2002 ne 2003. Yakola ne mu [[:en:FINCA_Uganda_Limited|FINCA Uganda Limited]] nga looya w’amateeka. Mu kiseera we yalondebwa mu kkooti enkulu mu Uganda, yakola nga [[:en:Managing_partner|nannyini kampuni atwala era addukanya emirimu gyaayo]] ([[:en:Managing_partner|managing partner]]) mu kkampuni ya bannamateeka endala eya ''Zeija, Mukasa & Company Advocates'', esangibwa mu Kampala.<ref name="1R">{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAnthony_Wesaka2019">Anthony Wesaka (7 December 2019). [https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 "Who is new Principal Judge Flavian Zeija?"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">30 September</span> 2020</span>.</cite></ref> Yasomesa n’amateeka mu Yunivasite za Uganda eziwerako, omuli [[Uganda Christian University]], [[Makerere University, Uganda|Makerere University]] ne [[:en:Makerere_University_Business_School|Makerere University Business School]] (MUBS) mu dipatimenti y’amateeka g’ebyobusuubuzi (department of Business Law).<ref name="1R">{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAnthony_Wesaka2019">Anthony Wesaka (7 December 2019). [https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 "Who is new Principal Judge Flavian Zeija?"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">30 September</span> 2020</span>.</cite></ref> == Omulimu gwe nga omulamuzi == Mu 2016, Zeija yalondebwa okuba omulamuzi mu kkooti enkulu eya Uganda. Oluvannyuma yaweereza ng’omulamuzi omutuuze mu kkooti enkulu e Mbarara. <ref name="1R">{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020}}</ref> Mu gw'ekkumi n'ebiri 2019, yalondebwa okuba omulamuzi omukulu owa Uganda, n'afuuka akulira kkooti enkulu era nga ye mulabirizi wa kkooti eziri wansi.<ref>{{cite news|title=Flavian Zeija: Who is Uganda's newly appointed Chief Justice?|url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/flavian-zeija-who-is-uganda-s-newly-appointed-chief-justice--5334380|work=Daily Monitor|date=22 January 2026}}</ref> In January 2026, Flavian Zeija yalondebwa pulezidenti Yoweri Kaguta Museveni ng'omulamuzi omukulu owa Uganda,oluvannyuma lw’okuwummula kwa Alfonse Owiny-Dollo.<ref>{{cite news|title=Museveni appoints Justice Flavian Zeija as Chief Justice|url=https://chimpreports.com/breaking-museveni-appoints-justice-flavian-zeija-as-chief-justice/|work=ChimpReports|date=22 January 2026}}</ref> Yalayira mu ofiisi nga 25 Ogw'oluberyerye 2026.<ref>{{Cite web |date=2026-01-25 |title=Dr Flavian Zeija sworn in as Uganda's new Chief Justice |url=https://www.independent.co.ug/dr-flavian-zeija-sworn-in-as-ugandas-new-chief-justice/ |access-date=2026-04-27 |website=The Independent Uganda |language=en-US}}</ref> == Emisango egyasalibwawo egy’amaanyi == Omulamuzi Omukulu, ayinza mu kusalawo kwe, okugenda mu maaso n’okuwulira emisango, mu buyinza bwe ng’omulamuzi wa Kkooti Enkulu eya Uganda. ogumu ku musango gweyasala mu Gw'omwenda wa 2020 gwali gwa Kalemera H. Kimera ne Kabaka Muwenda Mutebi II. Mu kugoba omusango guno, omulamuzi yagambye nti okusinziira ku mateeka ga Uganda agakwata ku busika agaliwo kati gagamba nti, omuzzukulu atawandiikiddwa mannya mu kiraamo tayinza kuvuganya ku busika bwa busika bwa jjajja. Abo abasobola okuvuganya be (a) abaana b’omugenzi abatuufu (b) abaana abatali mu mateeka ne (c) abaana bonna abakuzibwa omugenzi . Omulamuzi yalagira omuloopa okusasula ssente z’abawawaabirwa ez’amateeka.<ref>{{cite web |author=Anthony Wesaka |date=29 September 2020 |title=Prince loses land case to Kabaka |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/prince-loses-land-case-to-kabaka-2452358 |access-date=30 September 2020 |newspaper=[[Daily Monitor]] |location=Kampala}}</ref> == Famire ye == Justice Flavian Zeija mufumbo alina abaana batano.<ref name="1R">{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFAnthony_Wesaka2019">Anthony Wesaka (7 December 2019). [https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 "Who is new Principal Judge Flavian Zeija?"]. ''[[Daily Monitor]]''. Kampala<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">30 September</span> 2020</span>.</cite></ref> == Laba ne == * [[Alfonse Owiny-Dollo]] * [[Richard Buteera]] * [[:en:Sarah_Langa_Siu|Sarah Langa Siu]] * [[:en:Chief_Justice_of_Uganda|Chief Justice of Uganda]] * [[:en:Judiciary_of_Uganda|Judiciary of Uganda]] == ebijuliziddwa == {{Reflist}} oq631ddz4ncyn9zt5hqga6v9lafoo5z 50046 50045 2026-05-07T21:14:05Z Sarah sandie 10132 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1352509232|Flavian Zeija]]" 50046 wikitext text/x-wiki   '''Flavian Zeija''' munnayuganda eyazaalibwa nga 18 Ogw'okubiri 1969 Munnamateeka, mulamuzi, mu by'enjigiriza n'okuddukanya emirimu gy'ekitongole ekiramuzi era nga ye Ssaabalamuzi wa Uganda okuva mu Ogw'oluberyerye 2026.<ref>{{cite news|title=Museveni appoints Justice Flavian Zeija as Chief Justice|url=https://chimpreports.com/breaking-museveni-appoints-justice-flavian-zeija-as-chief-justice/|work=ChimpReports|date=22 January 2026}}</ref> Emabegako yaliko omumyuka wa Ssaabalamuzi wa Uganda okuva mu 2025 okutuuka mu 2026 <ref>{{cite web |author=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is the new Deputy Chief Justice? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-the-new-deputy-chief-justice-zeija--4921722#story |access-date=12 February 2025 |newspaper=[[Daily Monitor]] |location=Kampala}}</ref> era nga Principle Judge wa Uganda okuva mu 2019 okutuuka mu 2025. Nga tannasitulwa ku bukulembeze bw’ekitongole ekiramuzi, yaliko omulamuzi mu [[:en:High_Court_of_Uganda|kkooti enkulu eya Uganda]].<ref name="1R">{{cite web |author=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020 |newspaper=[[Daily Monitor]] |location=Kampala}}</ref> == obuto bwe n'emissomo gye == Zeija yazaalibwa nga 18 Ogw'okubiri 1969 mu Uganda. Yasomera mu ssomero lya St. Mary’s College Rushoroza okusoma siniya. Yatikkirwa mu yunivasite y’e Makerere, yunivasite ya gavumenti esinga obukadde n’obunene mu Uganda, n’afuna [[:en:Bachelor_of_Laws|diguli ye esooka mu mateeka]] mu 1997. Yafuna [[:en:Diploma_in_Legal_Practice|diguli eyookubiri mu by’amateeka]] okuva mu [[Law Development Centre|Law Development Center]] okuva mu yunivasite y’e Makerere, diguli eyokubiri mu by'obusuubuzi (Masters of Business Administration) okuva mu [[Uganda Martyrs University]], yatikkirwa [[:en:Master_of_Laws|diguli eyookubiri mu mateeka]] okuva mu yunivasite y’e Makerere mu 2002 ne [[:en:Doctor_of_Philosophy|Doctor wa Philosophy]] mu [[:en:Law|mateeka]], okuva mu yunivasite y’e Makerere [[:en:University_of_Dar_es_Salaam|Yunivasite y’e Dar es Salaam]] mu 2013.<ref name="1R" /> == Obumanyirivu mu mulimu gwe == Nga tannaba kwegatta ku kkooti eno, Zeija yakolera mu by’amateeka eby’obwannannyini, n’atandika ng’omuyambi mu by’amateeka mu 1998 mu kkampuni ya bannamateeka ''eya Kwesigabo, Bamwine, Walubiri & Company Advocates'', esangibwa mu Kampala. Emabegako, yakolera mu [[:en:Tropical_Bank|Tropical Africa Bank]] nga maneja Omuddukanya ensonga z’amateeka n’okuddiza amabanja oba ssente ezibanjibwa (manager legal and recovery), wakati wa 2002 ne 2003. Yakola ne mu [[:en:FINCA_Uganda_Limited|FINCA Uganda Limited]] nga looya w’amateeka. Mu kiseera we yalondebwa mu kkooti enkulu mu Uganda, yakola nga [[:en:Managing_partner|nannyini kampuni atwala era addukanya emirimu gyaayo]] ([[:en:Managing_partner|managing partner]]) mu kkampuni ya bannamateeka endala eya ''Zeija, Mukasa & Company Advocates'', esangibwa mu Kampala.<ref name="1R" /> Yasomesa n’amateeka mu Yunivasite za Uganda eziwerako, omuli [[Uganda Christian University]], [[Makerere University, Uganda|Makerere University]] ne [[:en:Makerere_University_Business_School|Makerere University Business School]] (MUBS) mu dipatimenti y’amateeka g’ebyobusuubuzi (department of Business Law).<ref name="1R" /> == Omulimu gwe nga omulamuzi == Mu 2016, Zeija yalondebwa okuba omulamuzi mu kkooti enkulu eya Uganda. Oluvannyuma yaweereza ng’omulamuzi omutuuze mu kkooti enkulu e Mbarara. <ref name="1R">{{Cite web |last=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020}}</ref> Mu gw'ekkumi n'ebiri 2019, yalondebwa okuba omulamuzi omukulu owa Uganda, n'afuuka akulira kkooti enkulu era nga ye mulabirizi wa kkooti eziri wansi.<ref>{{cite news|title=Flavian Zeija: Who is Uganda's newly appointed Chief Justice?|url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/flavian-zeija-who-is-uganda-s-newly-appointed-chief-justice--5334380|work=Daily Monitor|date=22 January 2026}}</ref> In January 2026, Flavian Zeija yalondebwa pulezidenti Yoweri Kaguta Museveni ng'omulamuzi omukulu owa Uganda,oluvannyuma lw’okuwummula kwa Alfonse Owiny-Dollo.<ref>{{cite news|title=Museveni appoints Justice Flavian Zeija as Chief Justice|url=https://chimpreports.com/breaking-museveni-appoints-justice-flavian-zeija-as-chief-justice/|work=ChimpReports|date=22 January 2026}}</ref> Yalayira mu ofiisi nga 25 Ogw'oluberyerye 2026.<ref>{{Cite web |date=2026-01-25 |title=Dr Flavian Zeija sworn in as Uganda's new Chief Justice |url=https://www.independent.co.ug/dr-flavian-zeija-sworn-in-as-ugandas-new-chief-justice/ |access-date=2026-04-27 |website=The Independent Uganda |language=en-US}}</ref> == Emisango egyasalibwawo egy’amaanyi == Omulamuzi Omukulu, ayinza mu kusalawo kwe, okugenda mu maaso n’okuwulira emisango, mu buyinza bwe ng’omulamuzi wa Kkooti Enkulu eya Uganda. ogumu ku musango gweyasala mu Gw'omwenda wa 2020 gwali gwa Kalemera H. Kimera ne Kabaka Muwenda Mutebi II. Mu kugoba omusango guno, omulamuzi yagambye nti okusinziira ku mateeka ga Uganda agakwata ku busika agaliwo kati gagamba nti, omuzzukulu atawandiikiddwa mannya mu kiraamo tayinza kuvuganya ku busika bwa busika bwa jjajja. Abo abasobola okuvuganya be (a) abaana b’omugenzi abatuufu (b) abaana abatali mu mateeka ne (c) abaana bonna abakuzibwa omugenzi . Omulamuzi yalagira omuloopa okusasula ssente z’abawawaabirwa ez’amateeka.<ref>{{cite web |author=Anthony Wesaka |date=29 September 2020 |title=Prince loses land case to Kabaka |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/prince-loses-land-case-to-kabaka-2452358 |access-date=30 September 2020 |newspaper=[[Daily Monitor]] |location=Kampala}}</ref> == Famire ye == Justice Flavian Zeija mufumbo alina abaana batano.<ref name="1R" /> == Laba ne == * [[Alfonse Owiny-Dollo]] * [[Richard Buteera]] * [[:en:Sarah_Langa_Siu|Sarah Langa Siu]] * [[:en:Chief_Justice_of_Uganda|Chief Justice of Uganda]] * [[:en:Judiciary_of_Uganda|Judiciary of Uganda]] == ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa Wikipedia == * [https://judiciary.go.ug/ Website of the Judiciary of Uganda] 9e67g2hx5m45butd7eq7k66hyyinkux 50047 50046 2026-05-07T21:16:00Z Sarah sandie 10132 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1352509232|Flavian Zeija]]" 50047 wikitext text/x-wiki   '''Flavian Zeija''' munnayuganda eyazaalibwa nga 18 Ogw'okubiri 1969 Munnamateeka, mulamuzi, mu by'enjigiriza n'okuddukanya emirimu gy'ekitongole ekiramuzi era nga ye Ssaabalamuzi wa Uganda okuva mu Ogw'oluberyerye 2026.<ref>{{cite news|title=Museveni appoints Justice Flavian Zeija as Chief Justice|url=https://chimpreports.com/breaking-museveni-appoints-justice-flavian-zeija-as-chief-justice/|work=ChimpReports|date=22 January 2026}}</ref> Emabegako yaliko omumyuka wa Ssaabalamuzi wa Uganda okuva mu 2025 okutuuka mu 2026 <ref>{{cite web |author=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is the new Deputy Chief Justice? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-the-new-deputy-chief-justice-zeija--4921722#story |access-date=12 February 2025 |newspaper=[[Daily Monitor]] |location=Kampala}}</ref> era nga Principle Judge wa Uganda okuva mu 2019 okutuuka mu 2025. Nga tannasitulwa ku bukulembeze bw’ekitongole ekiramuzi, yaliko omulamuzi mu [[:en:High_Court_of_Uganda|kkooti enkulu eya Uganda]].<ref name="1R">{{cite web |author=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020 |newspaper=[[Daily Monitor]] |location=Kampala}}</ref> == obuto bwe n'emissomo gye == Zeija yazaalibwa nga 18 Ogw'okubiri 1969 mu Uganda. Yasomera mu ssomero lya St. Mary’s College Rushoroza okusoma siniya. Yatikkirwa mu yunivasite y’e Makerere, yunivasite ya gavumenti esinga obukadde n’obunene mu Uganda, n’afuna [[:en:Bachelor_of_Laws|diguli ye esooka mu mateeka]] mu 1997. Yafuna [[:en:Diploma_in_Legal_Practice|diguli eyookubiri mu by’amateeka]] okuva mu [[Law Development Centre|Law Development Center]] okuva mu yunivasite y’e Makerere, diguli eyokubiri mu by'obusuubuzi (Masters of Business Administration) okuva mu [[Uganda Martyrs University]], yatikkirwa [[:en:Master_of_Laws|diguli eyookubiri mu mateeka]] okuva mu yunivasite y’e Makerere mu 2002 ne [[:en:Doctor_of_Philosophy|Doctor wa Philosophy]] mu [[:en:Law|mateeka]], okuva mu yunivasite y’e Makerere [[:en:University_of_Dar_es_Salaam|Yunivasite y’e Dar es Salaam]] mu 2013.<ref name="1R" /> == Obumanyirivu mu mulimu gwe == Nga tannaba kwegatta ku kkooti eno, Zeija yakolera mu by’amateeka eby’obwannannyini, n’atandika ng’omuyambi mu by’amateeka mu 1998 mu kkampuni ya bannamateeka ''eya Kwesigabo, Bamwine, Walubiri & Company Advocates'', esangibwa mu Kampala. Emabegako, yakolera mu [[:en:Tropical_Bank|Tropical Africa Bank]] nga maneja Omuddukanya ensonga z’amateeka n’okuddiza amabanja oba ssente ezibanjibwa (manager legal and recovery), wakati wa 2002 ne 2003. Yakola ne mu [[:en:FINCA_Uganda_Limited|FINCA Uganda Limited]] nga looya w’amateeka. Mu kiseera we yalondebwa mu kkooti enkulu mu Uganda, yakola nga [[:en:Managing_partner|nannyini kampuni atwala era addukanya emirimu gyaayo]] ([[:en:Managing_partner|managing partner]]) mu kkampuni ya bannamateeka endala eya ''Zeija, Mukasa & Company Advocates'', esangibwa mu Kampala.<ref name="1R" /> Yasomesa n’amateeka mu Yunivasite za Uganda eziwerako, omuli [[Uganda Christian University]], [[Makerere University, Uganda|Makerere University]] ne [[:en:Makerere_University_Business_School|Makerere University Business School]] (MUBS) mu dipatimenti y’amateeka g’ebyobusuubuzi (department of Business Law).<ref name="1R" /> == Omulimu gwe nga omulamuzi == Mu 2016, Zeija yalondebwa okuba omulamuzi mu kkooti enkulu eya Uganda. Oluvannyuma yaweereza ng’omulamuzi omutuuze mu kkooti enkulu e Mbarara. <ref name="1R" /> Mu gw'ekkumi n'ebiri 2019, yalondebwa okuba omulamuzi omukulu owa Uganda, n'afuuka akulira kkooti enkulu era nga ye mulabirizi wa kkooti eziri wansi.<ref>{{cite news|title=Flavian Zeija: Who is Uganda's newly appointed Chief Justice?|url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/flavian-zeija-who-is-uganda-s-newly-appointed-chief-justice--5334380|work=Daily Monitor|date=22 January 2026}}</ref> In January 2026, Flavian Zeija yalondebwa pulezidenti Yoweri Kaguta Museveni ng'omulamuzi omukulu owa Uganda,oluvannyuma lw’okuwummula kwa Alfonse Owiny-Dollo.<ref>{{cite news|title=Museveni appoints Justice Flavian Zeija as Chief Justice|url=https://chimpreports.com/breaking-museveni-appoints-justice-flavian-zeija-as-chief-justice/|work=ChimpReports|date=22 January 2026}}</ref> Yalayira mu ofiisi nga 25 Ogw'oluberyerye 2026.<ref>{{Cite web |date=2026-01-25 |title=Dr Flavian Zeija sworn in as Uganda's new Chief Justice |url=https://www.independent.co.ug/dr-flavian-zeija-sworn-in-as-ugandas-new-chief-justice/ |access-date=2026-04-27 |website=The Independent Uganda |language=en-US}}</ref> == Emisango egyasalibwawo egy’amaanyi == Omulamuzi Omukulu, ayinza mu kusalawo kwe, okugenda mu maaso n’okuwulira emisango, mu buyinza bwe ng’omulamuzi wa Kkooti Enkulu eya Uganda. ogumu ku musango gweyasala mu Gw'omwenda wa 2020 gwali gwa Kalemera H. Kimera ne Kabaka Muwenda Mutebi II. Mu kugoba omusango guno, omulamuzi yagambye nti okusinziira ku mateeka ga Uganda agakwata ku busika agaliwo kati gagamba nti, omuzzukulu atawandiikiddwa mannya mu kiraamo tayinza kuvuganya ku busika bwa busika bwa jjajja. Abo abasobola okuvuganya be (a) abaana b’omugenzi abatuufu (b) abaana abatali mu mateeka ne (c) abaana bonna abakuzibwa omugenzi . Omulamuzi yalagira omuloopa okusasula ssente z’abawawaabirwa ez’amateeka.<ref>{{cite web |author=Anthony Wesaka |date=29 September 2020 |title=Prince loses land case to Kabaka |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/prince-loses-land-case-to-kabaka-2452358 |access-date=30 September 2020 |newspaper=[[Daily Monitor]] |location=Kampala}}</ref> == Famire ye == Justice Flavian Zeija mufumbo alina abaana batano.<ref name="1R" /> == Laba ne == * [[Alfonse Owiny-Dollo]] * [[Richard Buteera]] * [[:en:Sarah_Langa_Siu|Sarah Langa Siu]] * [[:en:Chief_Justice_of_Uganda|Chief Justice of Uganda]] * [[:en:Judiciary_of_Uganda|Judiciary of Uganda]] == ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa Wikipedia == * [https://judiciary.go.ug/ Website of the Judiciary of Uganda] 5bo6q5w3vtrxuoz72a6f5qbwohatxkm 50048 50047 2026-05-07T21:22:16Z Sarah sandie 10132 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1352509232|Flavian Zeija]]" 50048 wikitext text/x-wiki   '''Flavian Zeija''' munnayuganda eyazaalibwa nga 18 Ogw'okubiri 1969 Munnamateeka, mulamuzi, mu by'enjigiriza n'okuddukanya emirimu gy'ekitongole ekiramuzi era nga ye Ssaabalamuzi wa Uganda okuva mu Ogw'oluberyerye 2026.<ref>{{cite news|title=Museveni appoints Justice Flavian Zeija as Chief Justice|url=https://chimpreports.com/breaking-museveni-appoints-justice-flavian-zeija-as-chief-justice/|work=ChimpReports|date=22 January 2026}}</ref> Emabegako yaliko omumyuka wa Ssaabalamuzi wa Uganda okuva mu 2025 okutuuka mu 2026 <ref>{{cite web |author=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is the new Deputy Chief Justice? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-the-new-deputy-chief-justice-zeija--4921722#story |access-date=12 February 2025 |newspaper=[[Daily Monitor]] |location=Kampala}}</ref> era nga Principle Judge wa Uganda okuva mu 2019 okutuuka mu 2025. Nga tannasitulwa ku bukulembeze bw’ekitongole ekiramuzi, yaliko omulamuzi mu [[:en:High_Court_of_Uganda|kkooti enkulu eya Uganda]].<ref name="1R">{{cite web |author=Anthony Wesaka |date=7 December 2019 |title=Who is new Principal Judge Flavian Zeija? |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/who-is-new-principal-judge-flavian-zeija--1863452 |access-date=30 September 2020 |newspaper=[[Daily Monitor]] |location=Kampala}}</ref> == obuto bwe n'emissomo gye == Zeija yazaalibwa nga 18 Ogw'okubiri 1969 mu Uganda. Yasomera mu ssomero lya St. Mary’s College Rushoroza okusoma siniya. Yatikkirwa mu yunivasite y’e Makerere, yunivasite ya gavumenti esinga obukadde n’obunene mu Uganda, n’afuna [[:en:Bachelor_of_Laws|diguli ye esooka mu mateeka]] mu 1997. Yafuna [[:en:Diploma_in_Legal_Practice|diguli eyookubiri mu by’amateeka]] okuva mu [[Law Development Centre|Law Development Center]] okuva mu yunivasite y’e Makerere, diguli eyokubiri mu by'obusuubuzi (Masters of Business Administration) okuva mu [[Uganda Martyrs University]], yatikkirwa [[:en:Master_of_Laws|diguli eyookubiri mu mateeka]] okuva mu yunivasite y’e Makerere mu 2002 ne [[:en:Doctor_of_Philosophy|Doctor wa Philosophy]] mu [[:en:Law|mateeka]], okuva mu yunivasite y’e Makerere [[:en:University_of_Dar_es_Salaam|Yunivasite y’e Dar es Salaam]] mu 2013.<ref name="1R" /> == Obumanyirivu mu mulimu gwe == Nga tannaba kwegatta ku kkooti eno, Zeija yakolera mu by’amateeka eby’obwannannyini, n’atandika ng’omuyambi mu by’amateeka mu 1998 mu kkampuni ya bannamateeka ''eya Kwesigabo, Bamwine, Walubiri & Company Advocates'', esangibwa mu Kampala. Emabegako, yakolera mu [[:en:Tropical_Bank|Tropical Africa Bank]] nga maneja Omuddukanya ensonga z’amateeka n’okuddiza amabanja oba ssente ezibanjibwa (manager legal and recovery), wakati wa 2002 ne 2003. Yakola ne mu [[:en:FINCA_Uganda_Limited|FINCA Uganda Limited]] nga looya w’amateeka. Mu kiseera we yalondebwa mu kkooti enkulu mu Uganda, yakola nga [[:en:Managing_partner|nannyini kampuni atwala era addukanya emirimu gyaayo]] ([[:en:Managing_partner|managing partner]]) mu kkampuni ya bannamateeka endala eya ''Zeija, Mukasa & Company Advocates'', esangibwa mu Kampala.<ref name="1R" /> Yasomesa n’amateeka mu Yunivasite za Uganda eziwerako, omuli [[Uganda Christian University]], [[Makerere University, Uganda|Makerere University]] ne [[:en:Makerere_University_Business_School|Makerere University Business School]] (MUBS) mu dipatimenti y’amateeka g’ebyobusuubuzi (department of Business Law).<ref name="1R" /> == Omulimu gwe nga omulamuzi == Mu 2016, Zeija yalondebwa okuba omulamuzi mu kkooti enkulu eya Uganda. Oluvannyuma yaweereza ng’omulamuzi omutuuze mu kkooti enkulu e Mbarara. <ref name="1R" /> Mu gw'ekkumi n'ebiri 2019, yalondebwa okuba omulamuzi omukulu owa Uganda, n'afuuka akulira kkooti enkulu era nga ye mulabirizi wa kkooti eziri wansi.<ref>{{cite news|title=Flavian Zeija: Who is Uganda's newly appointed Chief Justice?|url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/flavian-zeija-who-is-uganda-s-newly-appointed-chief-justice--5334380|work=Daily Monitor|date=22 January 2026}}</ref> Mu Gw'oluberyeberye 2026, Flavian Zeija yalondebwa pulezidenti Yoweri Kaguta Museveni ng'omulamuzi omukulu owa Uganda,oluvannyuma lw’okuwummula kwa Alfonse Owiny-Dollo.<ref>{{cite news|title=Museveni appoints Justice Flavian Zeija as Chief Justice|url=https://chimpreports.com/breaking-museveni-appoints-justice-flavian-zeija-as-chief-justice/|work=ChimpReports|date=22 January 2026}}</ref> Yalayira mu ofiisi nga 25 Ogw'oluberyerye 2026.<ref>{{Cite web |date=2026-01-25 |title=Dr Flavian Zeija sworn in as Uganda's new Chief Justice |url=https://www.independent.co.ug/dr-flavian-zeija-sworn-in-as-ugandas-new-chief-justice/ |access-date=2026-04-27 |website=The Independent Uganda |language=en-US}}</ref> == Emisango egyasalibwawo egy’amaanyi == Omulamuzi Omukulu, ayinza mu kusalawo kwe, okugenda mu maaso n’okuwulira emisango, mu buyinza bwe ng’omulamuzi wa Kkooti Enkulu eya Uganda. ogumu ku musango gweyasala mu Gw'omwenda wa 2020 gwali gwa Kalemera H. Kimera ne Kabaka Muwenda Mutebi II. Mu kugoba omusango guno, omulamuzi yagambye nti okusinziira ku mateeka ga Uganda agakwata ku busika agaliwo kati gagamba nti, omuzzukulu atawandiikiddwa mannya mu kiraamo tayinza kuvuganya ku busika bwa busika bwa jjajja. Abo abasobola okuvuganya be (a) abaana b’omugenzi abatuufu (b) abaana abatali mu mateeka ne (c) abaana bonna abakuzibwa omugenzi . Omulamuzi yalagira omuloopa okusasula ssente z’abawawaabirwa ez’amateeka.<ref>{{cite web |author=Anthony Wesaka |date=29 September 2020 |title=Prince loses land case to Kabaka |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/prince-loses-land-case-to-kabaka-2452358 |access-date=30 September 2020 |newspaper=[[Daily Monitor]] |location=Kampala}}</ref> == Famire ye == Justice Flavian Zeija mufumbo alina abaana batano.<ref name="1R" /> == Laba ne == * [[Alfonse Owiny-Dollo]] * [[Richard Buteera]] * [[:en:Sarah_Langa_Siu|Sarah Langa Siu]] * [[:en:Chief_Justice_of_Uganda|Chief Justice of Uganda]] * [[:en:Judiciary_of_Uganda|Judiciary of Uganda]] == ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa Wikipedia == * [https://judiciary.go.ug/ Website of the Judiciary of Uganda] 3clpmjmzg6umrne21q9k7y5vzlv0kn1 Aston Kajara 0 13302 50044 2026-05-07T21:08:59Z Lillylove256 10862 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345811234|Aston Kajara]]" 50044 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>  '''Aston Kajara''' Munnayuganda [[:en:Lawyer|munnamateeka]] era [[:en:Politician|munnabyabufuzi]]. Mu kiseera kino ye [[:en:Finance|Minisita omubeezi ow'ebyensimbi avunaanyizibwa ku by'obwannannyini]] mu [[Cabinet of Uganda|kabineti ya Uganda]]. Yalondebwa ku kifo ekyo nga 27 Ogwokutaano 2011.<ref>{{cite web |last=Uganda State House |date=27 May 2011 |title=Comprehensive List of New Cabinet Appointments & Dropped Ministers |url=https://www.facebook.com/note.php?note_id=10150208384704078&comments |accessdate=16 March 2015 |publisher=[[Facebook.com]]}}</ref> Mu nkyukakyuka mu kabineti eyakolebwa nga 1 Ogwokusatu 2015, yasigala ku kifo kye ekya kabineti.<ref>{{cite web |last=Uganda State House |date=1 March 2015 |title=Full Cabinet List As At 1 March 2015 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/2639388/data/956667/-/oq6gpdz/-/cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20170709092825/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/2639388/data/956667/-/oq6gpdz/-/cabinet.pdf |archive-date=9 July 2017 |accessdate=16 March 2015 |newspaper=[[Daily Monitor]] (Kampala)}}</ref> Nga enkyukakyuka tenaberaawo, okuva nga 16 Ogwokubiri 2009 okutuuka nga 1 Ogwokusatu 2015, yaweereza nga [[:en:Finance|Minisita omubeezi ow’ebyensimbi ow’okusiga ensimbi]].<ref>{{cite web |last=Uganda State House |date=1 March 2015 |title=Full Cabinet List As At 1 March 2015 |url=http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/2639388/data/956667/-/oq6gpdz/-/cabinet.pdf |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20170709092825/http://www.monitor.co.ug/blob/view/-/2639388/data/956667/-/oq6gpdz/-/cabinet.pdf |archive-date=9 July 2017 |accessdate=16 March 2015 |newspaper=[[Daily Monitor]] (Kampala)}}</ref> Era ye [[:en:Parliament_of_Uganda|mubaka omulonde wa Paalamenti]] (MP), akiikirira Mwenge County South mu [[:en:Kyenjojo_District|Disitulikiti y'e Kyenjojo]]. Abadde akiikirira ekitundu ekyo mu paalamenti okuva mu 2001 okutuuka mu 2006 n’okuva mu 2011 okutuuka kati.<ref name=":0">{{cite web |date=2011 |title=Profile of Kajara Aston Peterson, Member of Parliament for Mwenge County South, Kyenjojo District |url=https://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?details=t&j=381&const=Mwenge+County+South&dist_id=66&distname=Kyenjojo |url-status=dead |archive-url=https://archive.today/20150217125227/http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?details=t&j=381&const=Mwenge+County+South&dist_id=66&distname=Kyenjojo |archive-date=2015-02-17 |accessdate=19 February 2015 |publisher=[[Parliament of Uganda]]}}</ref> == Obuvo n’obuyigirize bwe == Yazaalibwa mu [[:en:Kyenjojo_District|Disitulikiti y'e Kyenjojo]] nga 19 Ogwomwenda 1956. Yasomera mu ''Kyenjojo Primary School''. Yakyuka n’agenda ku [[:en:Nyakasura_School|ssomero lya Nyakasura]] e [[:en:Fort_Portal|Fort Portal]], okusoma kwe kwombi okw'eddaala lya O ne A. Aston Kajara yasoma amateeka ku [[:en:Makerere_University|yunivasite y’e Makerere]], yunivasite esinga obukadde mu Uganda, n’afuna diguli ya [[:en:Bachelor_of_Laws|mu mateeka]] (LLB). Ono era alina [[:en:Legal_practice|Dipuloma mu by'amateeka]], okuva mu [[:en:Law_Development_Center|Law Development Centre]], mu [[:en:Kampala|Kampala]], ekibuga ekikulu ekya Uganda.<ref name=":0" /> == Obumanyirivu mu mirimu == Wakati wa 1983 okutuuka mu 1988, Aston Kajara yakolera mu minisitule y’ebyensimbi, nga "Customs Officer". Okuva mu 1988 okutuuka mu 1990, yaweereza nga [[:en:Board_of_Directors|mmemba ku lukiiko]] era [[:en:Company_secretary|omuwandiisi wa kampuni]] eya ''Uganda Motors Limited'', kampuni ya [[:en:Uganda|Uganda]] ettunda mmotoka n’ebyuma by’amakolero, ng’esangibwa mu [[:en:Kampala|Kampala]]. Wakati wa 1992 ne 1995, yaweerezaako nga "Principal Revenue Officer" mu kitongole ky'omusolo ekya [[:en:Uganda_Revenue_Authority|Uganda Revenue Authority]]. Mu 1994, yalondebwa ku [[:en:Constituent_Assembly|lukiiko lwa Ssemateeka]] olwawandiika ssemateeka wa Uganda owa 1995. Mu 1995, yagenda mu by’amateeka eby’obwannannyini [[:en:Partner_(business_rank)|ng'omu ku ba mmemba]] mu ''Kajara, Kabiito & Company Advocates'', nayo mu Kampala. Yakuuma omulimu gwe ogw'amateeka okutuusa mu 2001. Mu 1996 yavuganya ku kifo kya paalamenti mu Mwenge County South mu [[:en:Kyenjojo_District|Disitulikiti y'e Kyenjojo]]. Yawangula era n’aweereza ng’omubaka wa Paalamenti mu kitundu ekyo okutuusa mu 2001. Mu 2002, yafuuka Omuwabuzi mu by'amateeka mu kkampuni ye ey’amateeka nga kati erinnya lyayo lyakyuka nelifulibwa ''Kateeba, Runyangira & Kajara Advocates''. Mu 2006, yaddamu okufuna ekifo kya paalamenti ekya Mwenge County South. Era yalondebwa okuba [[:en:Karamoja_sub-region|Minisita omubeezi ow’ensonga z’e Karamoja]], n’aweereza mu kifo ekyo okutuusa lwe yalondebwa ku kifo kya kabineti ky’alimu kati mu Gwokubiri 2009. Mu 2011, yaddamu okulondebwa mu paalamenti.<ref name=":0" /> == Ebikwata ku bulamu bwe == Aston Kajara mufumbo. Anyumirwa nnyo [[:en:Social_networking|emikutu gy'empuliziganya]], [[:en:Sports|emizannyo]] [[:en:Travel|n'okutambula]]. == Laba ne == * [[:en:Parliament_of_Uganda|Paalamenti ya Uganda]] * [[:en:Cabinet_of_Uganda|Kabineti ya Uganda]] * [[:en:Kyenjojo_District|Disitulikiti y'e Kyenjojo]] == Ebijuliziddwamu == {{Reflist}} == Ebijuliziddwamu wabweru wa Wikipidiya == * [http://www.parliament.go.ug/ Omukutu gwa Paalamenti ya Uganda] * [http://www.monitor.co.ug/News/National/-/688334/1170806/-/c0y8sbz/-/index.html Olukalala lwa baminisita mu bujjuvu Ogwokutaano 2011]  a9tlc9i0jtk7k4uvqg8x1nbavi68jsh Fred Jalameso 0 13303 50057 2026-05-08T05:21:27Z ESTHER NAKITENDE 9175 Created by translating the opening section from the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1346076571|Fred Jalameso]]" 50057 wikitext text/x-wiki '''Fred Jalameso''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]], munnabyabufuzi era musomesa mu Uganda . Ye mubaka mu Palamenti akikirira Ajuri County mu Disitulikiti y'e [[:en:Alebtong_District|Alebtong]], ng'ekifo kino yakiwangula mu kulonda kwa palamenti okwa 2026 nga yeesimbirawo mu kibiina kya [[:en:Uganda_People's_Congress|Uganda People's Congress]] (UPC)<ref name=":0">{{Cite web |date=2026-01-27 |title=Teacher Jalameso defeats govt whip Obua to become MP after Alebtong partial re-run |url=https://www.monitor.co.ug/uganda/news/national/teacher-jalameso-defeats-govt-whip-obua-to-become-mp-after-alebtong-partial-re-run-5340326 |access-date=2026-02-24 |website=Monitor |language=en}}</ref><ref>{{Cite web |date=2026-01-28 |title=Jalameso of UPC ends Obua's reign in parliament |url=https://www.independent.co.ug/jalameso-of-upc-ends-obuas-reign-in-parliament/ |access-date=2026-02-24 |website=The Independent Uganda |language=en-US}}</ref> o06s72ncfagw3ri5sat47ab8sra4gqe Daudi Ochieng 0 13304 50079 2026-05-08T06:23:19Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1135171884|Daudi Ochieng]]" 50079 wikitext text/x-wiki '''Daudi Ochieng''', oluusi amanyiddwa nga '''Ocheng''', (1925 - 1 Ogwomukaaga 1966) yali Munnayuganda nga munnabyabufuzi, eyaweereza ng'omuwandiisi w'ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY) era Nnampala w'oludda oluvuganya gavumenti (okuva mu 1965).<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}</ref> Mu mwaka gwa 1965-6, bye yayogerera mu kiwandiiko kye yateeka mu Palamenti nga 4 Ogwokubiri 1966 ("Gold Allegations Motion") - nti Ssaabaminisita w'eggwanga [[Milton Obote]] n'omumyuka w'omuduumizi w'amagye ga Uganda [[Idi Amin]] beenyigidde mu kubba n'okukozesa obubi zaabu, amasanga n'ensimbi by'abayeekera ba Congo byaviirako ekiwandiiko kya Gold Scandal.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}</ref><ref name="Pirouet1995" /><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}</ref> rfwsp5awbxcff0350b8s1nefor4f3na 50080 50079 2026-05-08T06:23:54Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1135171884|Daudi Ochieng]]" 50080 wikitext text/x-wiki '''Daudi Ochieng''', oluusi amanyiddwa nga '''Ocheng''', (1925 - 1 Ogwomukaaga 1966) yali Munnayuganda nga munnabyabufuzi, eyaweereza ng'omuwandiisi w'ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY) era Nnampala w'oludda oluvuganya gavumenti (okuva mu 1965).<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}</ref> Mu mwaka gwa 1965-6, bye yayogerera mu kiwandiiko kye yateeka mu Palamenti nga 4 Ogwokubiri 1966 ("Gold Allegations Motion") - nti Ssaabaminisita w'eggwanga [[Milton Obote]] n'omumyuka w'omuduumizi w'amagye ga Uganda [[Idi Amin]] beenyigidde mu kubba n'okukozesa obubi zaabu, amasanga n'ensimbi by'abayeekera ba Congo byaviirako ekiwandiiko kya Gold Scandal.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}</ref><ref name="Pirouet1995" /><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}</ref> == Obuto bwe n’emirimu == e4hiam6fz4b92b3fj9fe50mo3gmblhu 50081 50080 2026-05-08T06:25:50Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1135171884|Daudi Ochieng]]" 50081 wikitext text/x-wiki '''Daudi Ochieng''', oluusi amanyiddwa nga '''Ocheng''', (1925 - 1 Ogwomukaaga 1966) yali Munnayuganda nga munnabyabufuzi, eyaweereza ng'omuwandiisi w'ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY) era Nnampala w'oludda oluvuganya gavumenti (okuva mu 1965).<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}</ref> Mu mwaka gwa 1965-6, bye yayogerera mu kiwandiiko kye yateeka mu Palamenti nga 4 Ogwokubiri 1966 ("Gold Allegations Motion") - nti Ssaabaminisita w'eggwanga [[Milton Obote]] n'omumyuka w'omuduumizi w'amagye ga Uganda [[Idi Amin]] beenyigidde mu kubba n'okukozesa obubi zaabu, amasanga n'ensimbi by'abayeekera ba Congo byaviirako ekiwandiiko kya Gold Scandal.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}</ref><ref name="Pirouet1995" /><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}</ref> == Obuto bwe n’emirimu == Daudi Ochieng yazaalibwa mu 1925,<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html "Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro"]. ''Daily Monitor''. 3 June 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">11 June</span> 2017</span>.</cite></ref> mutabani wa Rwot Lacito Oketch ow'e [[:en:Temajo|Temajo]].<ref name=":0" /> Yasomera ku [[King's College, Budo|King's College Budo]], [[Makerere University, Uganda|Makerere College]], ne [[:en:University_of_Wales|University of Wales]], nga tannadda mu Buganda oluvannyuma lw'okutikkirwa.<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFPirouet1995">Pirouet, Louise (1995). [https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ ''Historical Dictionary of Uganda'']. Scarecrow Press. p.&nbsp;302 (approx). [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-8108-2920-6|<bdi>978-0-8108-2920-6</bdi>]].</cite></ref> Yalondebwa ku Lukiiko lwa Buganda mu 1962 ne [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] mu 1964, ng’akiikirira [[Mityana (disitulikit)|Mityana]] ku lw’ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY).<ref name="Pirouet1995" /> fs9qehdy62h2dvu8nhgz3369cvq16va 50082 50081 2026-05-08T06:26:44Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1135171884|Daudi Ochieng]]" 50082 wikitext text/x-wiki '''Daudi Ochieng''', oluusi amanyiddwa nga '''Ocheng''', (1925 - 1 Ogwomukaaga 1966) yali Munnayuganda nga munnabyabufuzi, eyaweereza ng'omuwandiisi w'ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY) era Nnampala w'oludda oluvuganya gavumenti (okuva mu 1965).<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}</ref> Mu mwaka gwa 1965-6, bye yayogerera mu kiwandiiko kye yateeka mu Palamenti nga 4 Ogwokubiri 1966 ("Gold Allegations Motion") - nti Ssaabaminisita w'eggwanga [[Milton Obote]] n'omumyuka w'omuduumizi w'amagye ga Uganda [[Idi Amin]] beenyigidde mu kubba n'okukozesa obubi zaabu, amasanga n'ensimbi by'abayeekera ba Congo byaviirako ekiwandiiko kya Gold Scandal.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}</ref><ref name="Pirouet1995" /><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}</ref> == Obuto bwe n’emirimu == Daudi Ochieng yazaalibwa mu 1925,<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html "Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro"]. ''Daily Monitor''. 3 June 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">11 June</span> 2017</span>.</cite></ref> mutabani wa Rwot Lacito Oketch ow'e [[:en:Temajo|Temajo]].<ref name=":0" /> Yasomera ku [[King's College, Budo|King's College Budo]], [[Makerere University, Uganda|Makerere College]], ne [[:en:University_of_Wales|University of Wales]], nga tannadda mu Buganda oluvannyuma lw'okutikkirwa.<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFPirouet1995">Pirouet, Louise (1995). [https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ ''Historical Dictionary of Uganda'']. Scarecrow Press. p.&nbsp;302 (approx). [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-8108-2920-6|<bdi>978-0-8108-2920-6</bdi>]].</cite></ref> Yalondebwa ku Lukiiko lwa Buganda mu 1962 ne [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] mu 1964, ng’akiikirira [[Mityana (disitulikit)|Mityana]] ku lw’ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY).<ref name="Pirouet1995" /> == Emivuyo gya Zaabu == 9q1gu9zmllrz2m0bodzsxwqhybra5rl 50083 50082 2026-05-08T06:30:00Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1135171884|Daudi Ochieng]]" 50083 wikitext text/x-wiki '''Daudi Ochieng''', oluusi amanyiddwa nga '''Ocheng''', (1925 - 1 Ogwomukaaga 1966) yali Munnayuganda nga munnabyabufuzi, eyaweereza ng'omuwandiisi w'ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY) era Nnampala w'oludda oluvuganya gavumenti (okuva mu 1965).<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}</ref> Mu mwaka gwa 1965-6, bye yayogerera mu kiwandiiko kye yateeka mu Palamenti nga 4 Ogwokubiri 1966 ("Gold Allegations Motion") - nti Ssaabaminisita w'eggwanga [[Milton Obote]] n'omumyuka w'omuduumizi w'amagye ga Uganda [[Idi Amin]] beenyigidde mu kubba n'okukozesa obubi zaabu, amasanga n'ensimbi by'abayeekera ba Congo byaviirako ekiwandiiko kya Gold Scandal.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}</ref><ref name="Pirouet1995" /><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}</ref> == Obuto bwe n’emirimu == Daudi Ochieng yazaalibwa mu 1925,<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html "Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro"]. ''Daily Monitor''. 3 June 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">11 June</span> 2017</span>.</cite></ref> mutabani wa Rwot Lacito Oketch ow'e [[:en:Temajo|Temajo]].<ref name=":0" /> Yasomera ku [[King's College, Budo|King's College Budo]], [[Makerere University, Uganda|Makerere College]], ne [[:en:University_of_Wales|University of Wales]], nga tannadda mu Buganda oluvannyuma lw'okutikkirwa.<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFPirouet1995">Pirouet, Louise (1995). [https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ ''Historical Dictionary of Uganda'']. Scarecrow Press. p.&nbsp;302 (approx). [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-8108-2920-6|<bdi>978-0-8108-2920-6</bdi>]].</cite></ref> Yalondebwa ku Lukiiko lwa Buganda mu 1962 ne [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] mu 1964, ng’akiikirira [[Mityana (disitulikit)|Mityana]] ku lw’ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY).<ref name="Pirouet1995" /> == Emivuyo gya Zaabu == Okutandika mu Gwokusatu 1965, Ochieng yaleeta mu Palamenti bye yali atwala ng’ensimbi eziteeberezebwa ezaaweebwa Colonel [[Idi Amin]] mu Gwokubiri gw’omwaka ogwo. Ebigambibwa bino byatuuka ku ntikko nga 4 Ogwokubiri 1966 Ochieng, mu kiseera ekyo yali omuwandiisi omukulu owa KY<ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}</ref> era nga ye Nnampala w’oludda oluvuganya, yawaayo ekiteeso ng'asaba gavumenti "okuyimiriza Colonel Idi Amin ku mirimu nga bwe balindirira okumaliriza okunoonyereza kwa poliisi ku bigambibwa ebikwata ku akawunti ye mu bbanka, oluvannyuma kuteebwa mu kitongole ekivunaanyizibwa ku nsonga eno ng'okusalawo okusembayo ku nsonga eno kujja kufulumizibwa mu lujjudde".<ref name=":2" /> dtnh0hriiycqefgrhsxbhoch3a3298e 50084 50083 2026-05-08T06:31:20Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1135171884|Daudi Ochieng]]" 50084 wikitext text/x-wiki '''Daudi Ochieng''', oluusi amanyiddwa nga '''Ocheng''', (1925 - 1 Ogwomukaaga 1966) yali Munnayuganda nga munnabyabufuzi, eyaweereza ng'omuwandiisi w'ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY) era Nnampala w'oludda oluvuganya gavumenti (okuva mu 1965).<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}</ref> Mu mwaka gwa 1965-6, bye yayogerera mu kiwandiiko kye yateeka mu Palamenti nga 4 Ogwokubiri 1966 ("Gold Allegations Motion") - nti Ssaabaminisita w'eggwanga [[Milton Obote]] n'omumyuka w'omuduumizi w'amagye ga Uganda [[Idi Amin]] beenyigidde mu kubba n'okukozesa obubi zaabu, amasanga n'ensimbi by'abayeekera ba Congo byaviirako ekiwandiiko kya Gold Scandal.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}</ref><ref name="Pirouet1995" /><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}</ref> == Obuto bwe n’emirimu == Daudi Ochieng yazaalibwa mu 1925,<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html "Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro"]. ''Daily Monitor''. 3 June 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">11 June</span> 2017</span>.</cite></ref> mutabani wa Rwot Lacito Oketch ow'e [[:en:Temajo|Temajo]].<ref name=":0" /> Yasomera ku [[King's College, Budo|King's College Budo]], [[Makerere University, Uganda|Makerere College]], ne [[:en:University_of_Wales|University of Wales]], nga tannadda mu Buganda oluvannyuma lw'okutikkirwa.<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFPirouet1995">Pirouet, Louise (1995). [https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ ''Historical Dictionary of Uganda'']. Scarecrow Press. p.&nbsp;302 (approx). [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-8108-2920-6|<bdi>978-0-8108-2920-6</bdi>]].</cite></ref> Yalondebwa ku Lukiiko lwa Buganda mu 1962 ne [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] mu 1964, ng’akiikirira [[Mityana (disitulikit)|Mityana]] ku lw’ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY).<ref name="Pirouet1995" /> == Emivuyo gya Zaabu == Okutandika mu Gwokusatu 1965, Ochieng yaleeta mu Palamenti bye yali atwala ng’ensimbi eziteeberezebwa ezaaweebwa Colonel [[Idi Amin]] mu Gwokubiri gw’omwaka ogwo. Ebigambibwa bino byatuuka ku ntikko nga 4 Ogwokubiri 1966 Ochieng, mu kiseera ekyo yali omuwandiisi omukulu owa KY<ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}</ref> era nga ye Nnampala w’oludda oluvuganya, yawaayo ekiteeso ng'asaba gavumenti "okuyimiriza Colonel Idi Amin ku mirimu nga bwe balindirira okumaliriza okunoonyereza kwa poliisi ku bigambibwa ebikwata ku akawunti ye mu bbanka, oluvannyuma kuteebwa mu kitongole ekivunaanyizibwa ku nsonga eno ng'okusalawo okusembayo ku nsonga eno kujja kufulumizibwa mu lujjudde".<ref name=":2" /> Ochieng bwe yali ayanjula ekiteeso kye, yalumiriza Ssaabaminisita w’ekiseera ekyo [[Milton Obote]] n’omumyuka w’omuduumizi w’amagye ga Uganda [[Idi Amin]] okwenyigira mu kunyaga n’okukozesa obubi zaabu, amasanga ne ssente enkalu abayeekera ba Congo.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html "Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro"]. ''Daily Monitor''. 3 June 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">11 June</span> 2017</span>.</cite></ref><ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFPirouet1995">Pirouet, Louise (1995). [https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ ''Historical Dictionary of Uganda'']. Scarecrow Press. p.&nbsp;302 (approx). [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-8108-2920-6|<bdi>978-0-8108-2920-6</bdi>]].</cite></ref><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFJørgensen1981">Jørgensen, Jan Jelmert (1981). [https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ ''Uganda: a modern history'']. Taylor & Francis. pp.&nbsp;<span class="nowrap">229–</span>230. [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-85664-643-0|<bdi>978-0-85664-643-0</bdi>]].</cite></ref> Ochieng era yayingizaamu Felix Onama (Minisita w’ebyokwerinda), ne Adoko Nekyon (Minisita w’okuteekateeka).<ref name="Jørgensen1981" /> Palamenti, nga mw’otwalidde n’abakiise b’ekibiina kya Obote yennyini (UPC, eyafuga ebifo 74 ku 91 <ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFMujaju1987">Mujaju, Akiiki B. (1987). "The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda". ''African Affairs''. '''86''' (345): <span class="nowrap">479–</span>504. [[Doi (identifier)|doi]]:[[doi:10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945|10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945]]. [[JSTOR (identifier)|JSTOR]]&nbsp;[https://www.jstor.org/stable/722666 722666].</cite></ref> ), yakuba akalulu kumpi awatali kuwakanya okuwagira ekiteeso kya Ochieng, <ref name="Jørgensen1981" /> <ref name=":1">{{Cite journal |last=Uzoigwe |first=G. N. |date=1983 |title=Uganda and Parliamentary Government |journal=The Journal of Modern African Studies |volume=21 |issue=2 |pages=253–271 |doi=10.1017/s0022278x00023260 |jstor=160775}}</ref> wadde nga kyalina ensonga eziwerako. <ref name=":2" /> Enkola ya UPC ey’okukkiriza, eyakkaanyizibwako ku ntandikwa y’olunaku mu lukiiko olw’amangu olwa Kabineti, yakyusa ekifo ky’okuziyiza ekyakkaanyizibwako mu lukiiko lw’ekibiina kya Palamenti ekijjuvu nga 31 January. <ref name=":2" /> . <ref name="Jørgensen1981" /> <ref name=":2" /> 4cg0cm6ubcsmbbqmsxy4nd3o0jwrcr4 50085 50084 2026-05-08T06:34:41Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1135171884|Daudi Ochieng]]" 50085 wikitext text/x-wiki '''Daudi Ochieng''', oluusi amanyiddwa nga '''Ocheng''', (1925 - 1 Ogwomukaaga 1966) yali Munnayuganda nga munnabyabufuzi, eyaweereza ng'omuwandiisi w'ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY) era Nnampala w'oludda oluvuganya gavumenti (okuva mu 1965).<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}</ref> Mu mwaka gwa 1965-6, bye yayogerera mu kiwandiiko kye yateeka mu Palamenti nga 4 Ogwokubiri 1966 ("Gold Allegations Motion") - nti Ssaabaminisita w'eggwanga [[Milton Obote]] n'omumyuka w'omuduumizi w'amagye ga Uganda [[Idi Amin]] beenyigidde mu kubba n'okukozesa obubi zaabu, amasanga n'ensimbi by'abayeekera ba Congo byaviirako ekiwandiiko kya Gold Scandal.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}</ref><ref name="Pirouet1995" /><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}</ref> == Obuto bwe n’emirimu == Daudi Ochieng yazaalibwa mu 1925,<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html "Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro"]. ''Daily Monitor''. 3 June 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">11 June</span> 2017</span>.</cite></ref> mutabani wa Rwot Lacito Oketch ow'e [[:en:Temajo|Temajo]].<ref name=":0" /> Yasomera ku [[King's College, Budo|King's College Budo]], [[Makerere University, Uganda|Makerere College]], ne [[:en:University_of_Wales|University of Wales]], nga tannadda mu Buganda oluvannyuma lw'okutikkirwa.<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFPirouet1995">Pirouet, Louise (1995). [https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ ''Historical Dictionary of Uganda'']. Scarecrow Press. p.&nbsp;302 (approx). [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-8108-2920-6|<bdi>978-0-8108-2920-6</bdi>]].</cite></ref> Yalondebwa ku Lukiiko lwa Buganda mu 1962 ne [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] mu 1964, ng’akiikirira [[Mityana (disitulikit)|Mityana]] ku lw’ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY).<ref name="Pirouet1995" /> == Emivuyo gya Zaabu == Okutandika mu Gwokusatu 1965, Ochieng yaleeta mu Palamenti bye yali atwala ng’ensimbi eziteeberezebwa ezaaweebwa Colonel [[Idi Amin]] mu Gwokubiri gw’omwaka ogwo. Ebigambibwa bino byatuuka ku ntikko nga 4 Ogwokubiri 1966 Ochieng, mu kiseera ekyo yali omuwandiisi omukulu owa KY<ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}</ref> era nga ye Nnampala w’oludda oluvuganya, yawaayo ekiteeso ng'asaba gavumenti "okuyimiriza Colonel Idi Amin ku mirimu nga bwe balindirira okumaliriza okunoonyereza kwa poliisi ku bigambibwa ebikwata ku akawunti ye mu bbanka, oluvannyuma kuteebwa mu kitongole ekivunaanyizibwa ku nsonga eno ng'okusalawo okusembayo ku nsonga eno kujja kufulumizibwa mu lujjudde".<ref name=":2" /> Ochieng bwe yali ayanjula ekiteeso kye, yalumiriza Ssaabaminisita w’ekiseera ekyo [[Milton Obote]] n’omumyuka w’omuduumizi w’amagye ga Uganda [[Idi Amin]] okwenyigira mu kunyaga n’okukozesa obubi zaabu, amasanga ne ssente enkalu abayeekera ba Congo.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html "Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro"]. ''Daily Monitor''. 3 June 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">11 June</span> 2017</span>.</cite></ref><ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFPirouet1995">Pirouet, Louise (1995). [https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ ''Historical Dictionary of Uganda'']. Scarecrow Press. p.&nbsp;302 (approx). [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-8108-2920-6|<bdi>978-0-8108-2920-6</bdi>]].</cite></ref><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFJørgensen1981">Jørgensen, Jan Jelmert (1981). [https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ ''Uganda: a modern history'']. Taylor & Francis. pp.&nbsp;<span class="nowrap">229–</span>230. [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-85664-643-0|<bdi>978-0-85664-643-0</bdi>]].</cite></ref> Ochieng era yayingizaamu Felix Onama (Minisita w’ebyokwerinda), ne Adoko Nekyon (Minisita w’okuteekateeka).<ref name="Jørgensen1981" /> Palamenti, nga mw’otwalidde n’abakiise b’ekibiina kya Obote y'ennyini (UPC, eyafuga ebifo 74 ku 91 <ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFMujaju1987">Mujaju, Akiiki B. (1987). "The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda". ''African Affairs''. '''86''' (345): <span class="nowrap">479–</span>504. [[Doi (identifier)|doi]]:[[doi:10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945|10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945]]. [[JSTOR (identifier)|JSTOR]]&nbsp;[https://www.jstor.org/stable/722666 722666].</cite></ref> ), yakuba akalulu kumpi awatali kuwakanya okuwagira ekiteeso kya Ochieng,<ref name="Jørgensen1981" /><ref name=":1">{{Cite journal |last=Uzoigwe |first=G. N. |date=1983 |title=Uganda and Parliamentary Government |journal=The Journal of Modern African Studies |volume=21 |issue=2 |pages=253–271 |doi=10.1017/s0022278x00023260 |jstor=160775}}</ref> wadde nga kyalina ensonga eziwerako.<ref name=":2" /> Enkola ya UPC ey’okukkiriza, eyakkaanyizibwako ku ntandikwa y’olunaku mu lukiiko olw’amangu olwa Kabineti, yakyusa ekifo ky’okuziyiza ekyakkaanyizibwako mu lukiiko lw’ekibiina kya Palamenti ekijjuvu nga 31 Ogwoluberyeberye.<ref name=":2" /> . <ref name="Jørgensen1981" /> <ref name=":2" /> 33ikf0xzgj3vnf1ycdu9brhp0qkzsxc 50086 50085 2026-05-08T06:35:44Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1135171884|Daudi Ochieng]]" 50086 wikitext text/x-wiki '''Daudi Ochieng''', oluusi amanyiddwa nga '''Ocheng''', (1925 - 1 Ogwomukaaga 1966) yali Munnayuganda nga munnabyabufuzi, eyaweereza ng'omuwandiisi w'ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY) era Nnampala w'oludda oluvuganya gavumenti (okuva mu 1965).<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}</ref> Mu mwaka gwa 1965-6, bye yayogerera mu kiwandiiko kye yateeka mu Palamenti nga 4 Ogwokubiri 1966 ("Gold Allegations Motion") - nti Ssaabaminisita w'eggwanga [[Milton Obote]] n'omumyuka w'omuduumizi w'amagye ga Uganda [[Idi Amin]] beenyigidde mu kubba n'okukozesa obubi zaabu, amasanga n'ensimbi by'abayeekera ba Congo byaviirako ekiwandiiko kya Gold Scandal.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}</ref><ref name="Pirouet1995" /><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}</ref> == Obuto bwe n’emirimu == Daudi Ochieng yazaalibwa mu 1925,<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html "Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro"]. ''Daily Monitor''. 3 June 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">11 June</span> 2017</span>.</cite></ref> mutabani wa Rwot Lacito Oketch ow'e [[:en:Temajo|Temajo]].<ref name=":0" /> Yasomera ku [[King's College, Budo|King's College Budo]], [[Makerere University, Uganda|Makerere College]], ne [[:en:University_of_Wales|University of Wales]], nga tannadda mu Buganda oluvannyuma lw'okutikkirwa.<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFPirouet1995">Pirouet, Louise (1995). [https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ ''Historical Dictionary of Uganda'']. Scarecrow Press. p.&nbsp;302 (approx). [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-8108-2920-6|<bdi>978-0-8108-2920-6</bdi>]].</cite></ref> Yalondebwa ku Lukiiko lwa Buganda mu 1962 ne [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] mu 1964, ng’akiikirira [[Mityana (disitulikit)|Mityana]] ku lw’ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY).<ref name="Pirouet1995" /> == Emivuyo gya Zaabu == Okutandika mu Gwokusatu 1965, Ochieng yaleeta mu Palamenti bye yali atwala ng’ensimbi eziteeberezebwa ezaaweebwa Colonel [[Idi Amin]] mu Gwokubiri gw’omwaka ogwo. Ebigambibwa bino byatuuka ku ntikko nga 4 Ogwokubiri 1966 Ochieng, mu kiseera ekyo yali omuwandiisi omukulu owa KY<ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}</ref> era nga ye Nnampala w’oludda oluvuganya, yawaayo ekiteeso ng'asaba gavumenti "okuyimiriza Colonel Idi Amin ku mirimu nga bwe balindirira okumaliriza okunoonyereza kwa poliisi ku bigambibwa ebikwata ku akawunti ye mu bbanka, oluvannyuma kuteebwa mu kitongole ekivunaanyizibwa ku nsonga eno ng'okusalawo okusembayo ku nsonga eno kujja kufulumizibwa mu lujjudde".<ref name=":2" /> Ochieng bwe yali ayanjula ekiteeso kye, yalumiriza Ssaabaminisita w’ekiseera ekyo [[Milton Obote]] n’omumyuka w’omuduumizi w’amagye ga Uganda [[Idi Amin]] okwenyigira mu kunyaga n’okukozesa obubi zaabu, amasanga ne ssente enkalu abayeekera ba Congo.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html "Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro"]. ''Daily Monitor''. 3 June 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">11 June</span> 2017</span>.</cite></ref><ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFPirouet1995">Pirouet, Louise (1995). [https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ ''Historical Dictionary of Uganda'']. Scarecrow Press. p.&nbsp;302 (approx). [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-8108-2920-6|<bdi>978-0-8108-2920-6</bdi>]].</cite></ref><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFJørgensen1981">Jørgensen, Jan Jelmert (1981). [https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ ''Uganda: a modern history'']. Taylor & Francis. pp.&nbsp;<span class="nowrap">229–</span>230. [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-85664-643-0|<bdi>978-0-85664-643-0</bdi>]].</cite></ref> Ochieng era yayingizaamu Felix Onama (Minisita w’ebyokwerinda), ne Adoko Nekyon (Minisita w’okuteekateeka).<ref name="Jørgensen1981" /> Palamenti, nga mw’otwalidde n’abakiise b’ekibiina kya Obote y'ennyini (UPC, eyafuga ebifo 74 ku 91 <ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFMujaju1987">Mujaju, Akiiki B. (1987). "The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda". ''African Affairs''. '''86''' (345): <span class="nowrap">479–</span>504. [[Doi (identifier)|doi]]:[[doi:10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945|10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945]]. [[JSTOR (identifier)|JSTOR]]&nbsp;[https://www.jstor.org/stable/722666 722666].</cite></ref> ), yakuba akalulu kumpi awatali kuwakanya okuwagira ekiteeso kya Ochieng,<ref name="Jørgensen1981" /><ref name=":1">{{Cite journal |last=Uzoigwe |first=G. N. |date=1983 |title=Uganda and Parliamentary Government |journal=The Journal of Modern African Studies |volume=21 |issue=2 |pages=253–271 |doi=10.1017/s0022278x00023260 |jstor=160775}}</ref> wadde nga kyalina ensonga eziwerako.<ref name=":2" /> Enkola ya UPC ey’okukkiriza, eyakkaanyizibwako ku ntandikwa y’olunaku mu lukiiko olw’amangu olwa Kabineti, yakyusa ekifo ky’okuziyiza ekyakkaanyizibwako mu lukiiko lw’ekibiina kya Palamenti ekijjuvu nga 31 Ogwoluberyeberye.<ref name=":2" /> Mu ngeri eno, ebyo Ochieng bye yavunaana – era n'eky'okuba nti byalabika ng'ebituufu ne kiba nti n'abali mu Kabinenti baabiraba, era ne kiba nti byali bisaana okunoonyerezebwako, okwawukana ku ekyo ekyali kikkiriziganyiziddwako nga 31 Ogwoluberyeberye – byaleetawo ekyo ekiyitibwa "Emivuyo gya Zzaabu".<ref name="Jørgensen1981" /><ref name=":2" /> 9bnchly6givn06yiekavo1ocs9wo9ln 50087 50086 2026-05-08T06:38:21Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1135171884|Daudi Ochieng]]" 50087 wikitext text/x-wiki '''Daudi Ochieng''', oluusi amanyiddwa nga '''Ocheng''', (1925 - 1 Ogwomukaaga 1966) yali Munnayuganda nga munnabyabufuzi, eyaweereza ng'omuwandiisi w'ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY) era Nnampala w'oludda oluvuganya gavumenti (okuva mu 1965).<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}</ref> Mu mwaka gwa 1965-6, bye yayogerera mu kiwandiiko kye yateeka mu Palamenti nga 4 Ogwokubiri 1966 ("Gold Allegations Motion") - nti Ssaabaminisita w'eggwanga [[Milton Obote]] n'omumyuka w'omuduumizi w'amagye ga Uganda [[Idi Amin]] beenyigidde mu kubba n'okukozesa obubi zaabu, amasanga n'ensimbi by'abayeekera ba Congo byaviirako ekiwandiiko kya Gold Scandal.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}</ref><ref name="Pirouet1995" /><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}</ref> == Obuto bwe n’emirimu == Daudi Ochieng yazaalibwa mu 1925,<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html "Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro"]. ''Daily Monitor''. 3 June 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">11 June</span> 2017</span>.</cite></ref> mutabani wa Rwot Lacito Oketch ow'e [[:en:Temajo|Temajo]].<ref name=":0" /> Yasomera ku [[King's College, Budo|King's College Budo]], [[Makerere University, Uganda|Makerere College]], ne [[:en:University_of_Wales|University of Wales]], nga tannadda mu Buganda oluvannyuma lw'okutikkirwa.<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFPirouet1995">Pirouet, Louise (1995). [https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ ''Historical Dictionary of Uganda'']. Scarecrow Press. p.&nbsp;302 (approx). [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-8108-2920-6|<bdi>978-0-8108-2920-6</bdi>]].</cite></ref> Yalondebwa ku Lukiiko lwa Buganda mu 1962 ne [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] mu 1964, ng’akiikirira [[Mityana (disitulikit)|Mityana]] ku lw’ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY).<ref name="Pirouet1995" /> == Emivuyo gya Zaabu == Okutandika mu Gwokusatu 1965, Ochieng yaleeta mu Palamenti bye yali atwala ng’ensimbi eziteeberezebwa ezaaweebwa Colonel [[Idi Amin]] mu Gwokubiri gw’omwaka ogwo. Ebigambibwa bino byatuuka ku ntikko nga 4 Ogwokubiri 1966 Ochieng, mu kiseera ekyo yali omuwandiisi omukulu owa KY<ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}</ref> era nga ye Nnampala w’oludda oluvuganya, yawaayo ekiteeso ng'asaba gavumenti "okuyimiriza Colonel Idi Amin ku mirimu nga bwe balindirira okumaliriza okunoonyereza kwa poliisi ku bigambibwa ebikwata ku akawunti ye mu bbanka, oluvannyuma kuteebwa mu kitongole ekivunaanyizibwa ku nsonga eno ng'okusalawo okusembayo ku nsonga eno kujja kufulumizibwa mu lujjudde".<ref name=":2" /> Ochieng bwe yali ayanjula ekiteeso kye, yalumiriza Ssaabaminisita w’ekiseera ekyo [[Milton Obote]] n’omumyuka w’omuduumizi w’amagye ga Uganda [[Idi Amin]] okwenyigira mu kunyaga n’okukozesa obubi zaabu, amasanga ne ssente enkalu abayeekera ba Congo.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html "Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro"]. ''Daily Monitor''. 3 June 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">11 June</span> 2017</span>.</cite></ref><ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFPirouet1995">Pirouet, Louise (1995). [https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ ''Historical Dictionary of Uganda'']. Scarecrow Press. p.&nbsp;302 (approx). [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-8108-2920-6|<bdi>978-0-8108-2920-6</bdi>]].</cite></ref><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFJørgensen1981">Jørgensen, Jan Jelmert (1981). [https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ ''Uganda: a modern history'']. Taylor & Francis. pp.&nbsp;<span class="nowrap">229–</span>230. [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-85664-643-0|<bdi>978-0-85664-643-0</bdi>]].</cite></ref> Ochieng era yayingizaamu Felix Onama (Minisita w’ebyokwerinda), ne Adoko Nekyon (Minisita w’okuteekateeka).<ref name="Jørgensen1981" /> Palamenti, nga mw’otwalidde n’abakiise b’ekibiina kya Obote y'ennyini (UPC, eyafuga ebifo 74 ku 91 <ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFMujaju1987">Mujaju, Akiiki B. (1987). "The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda". ''African Affairs''. '''86''' (345): <span class="nowrap">479–</span>504. [[Doi (identifier)|doi]]:[[doi:10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945|10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945]]. [[JSTOR (identifier)|JSTOR]]&nbsp;[https://www.jstor.org/stable/722666 722666].</cite></ref> ), yakuba akalulu kumpi awatali kuwakanya okuwagira ekiteeso kya Ochieng,<ref name="Jørgensen1981" /><ref name=":1">{{Cite journal |last=Uzoigwe |first=G. N. |date=1983 |title=Uganda and Parliamentary Government |journal=The Journal of Modern African Studies |volume=21 |issue=2 |pages=253–271 |doi=10.1017/s0022278x00023260 |jstor=160775}}</ref> wadde nga kyalina ensonga eziwerako.<ref name=":2" /> Enkola ya UPC ey’okukkiriza, eyakkaanyizibwako ku ntandikwa y’olunaku mu lukiiko olw’amangu olwa Kabineti, yakyusa ekifo ky’okuziyiza ekyakkaanyizibwako mu lukiiko lw’ekibiina kya Palamenti ekijjuvu nga 31 Ogwoluberyeberye.<ref name=":2" /> Mu ngeri eno, ebyo Ochieng bye yavunaana – era n'eky'okuba nti byalabika ng'ebituufu ne kiba nti n'abali mu Kabinenti baabiraba, era ne kiba nti byali bisaana okunoonyerezebwako, okwawukana ku ekyo ekyali kikkiriziganyiziddwako nga 31 Ogwoluberyeberye – byaleetawo ekyo ekiyitibwa "Emivuyo gya Zzaabu".<ref name="Jørgensen1981" /><ref name=":2" /> Mu kiseera ekiteeso kino, "olw'ensonga ezitategeerekeka bulungi", Obote yali wala ne Kampala ng'agenda okulambula ekitundu ky'obukiikakkono,<ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFJørgensen1981">Jørgensen, Jan Jelmert (1981). [https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ ''Uganda: a modern history'']. Taylor & Francis. pp.&nbsp;<span class="nowrap">229–</span>230. [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-85664-643-0|<bdi>978-0-85664-643-0</bdi>]].</cite></ref><ref name=":1">{{Cite journal |last=Uzoigwe |first=G. N. |date=1983 |title=Uganda and Parliamentary Government |journal=The Journal of Modern African Studies |volume=21 |issue=2 |pages=253–271 |doi=10.1017/s0022278x00023260 |jstor=160775}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFUzoigwe1983">Uzoigwe, G. N. (1983). "Uganda and Parliamentary Government". ''The Journal of Modern African Studies''. '''21''' (2): <span class="nowrap">253–</span>271. [[Doi (identifier)|doi]]:[[doi:10.1017/s0022278x00023260|10.1017/s0022278x00023260]]. [[JSTOR (identifier)|JSTOR]]&nbsp;[https://www.jstor.org/stable/160775 160775].</cite></ref> n'olwekyo yali tasobola kukyusa kintu kyonna ku ngeri Kabineti okusalawo okuwagira ekiteeso kya Ochieng oba okukubaganya ebirowoozo mu Palamenti.<ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFMujaju1987">Mujaju, Akiiki B. (1987). "The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda". ''African Affairs''. '''86''' (345): <span class="nowrap">479–</span>504. [[Doi (identifier)|doi]]:[[doi:10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945|10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945]]. [[JSTOR (identifier)|JSTOR]]&nbsp;[https://www.jstor.org/stable/722666 722666].</cite></ref> Bwe yakomawo, Obote yateeka Amin mu luwummula okumala wiiki bbiri n’atandikawo akakiiko akanoonyereza.<ref name="Jørgensen1981" /> Yalangirira embeera ey’akabenje, . era nga 22 February n’ayimiriza ssemateeka wa 1962, n’ayimiriza Obwapulezidenti bwa Edward Mutesa II n’Obwamyuka bwa Pulezidenti William Nadiope, n’agenda okugogola UPC, n’akwatibwa Baminisita ba Gavumenti bataano ( [[Grace Ibingira]], EBS Lumu, BK Kirya, Mathias Mbalule Ngobi, ne George BK Magezi). <ref name="Jørgensen1981" /> <ref name=":2" /> Mu April 1966 Obote yafulumya ssemateeka omupya, ow’ekiseera (owookubiri owa Uganda). <ref name="Jørgensen1981" /> bcp2h0vyi6bt0j4zyf09opax0oa9mro 50088 50087 2026-05-08T06:44:30Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1135171884|Daudi Ochieng]]" 50088 wikitext text/x-wiki '''Daudi Ochieng''', oluusi amanyiddwa nga '''Ocheng''', (1925 - 1 Ogwomukaaga 1966) yali Munnayuganda nga munnabyabufuzi, eyaweereza ng'omuwandiisi w'ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY) era Nnampala w'oludda oluvuganya gavumenti (okuva mu 1965).<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}</ref> Mu mwaka gwa 1965-6, bye yayogerera mu kiwandiiko kye yateeka mu Palamenti nga 4 Ogwokubiri 1966 ("Gold Allegations Motion") - nti Ssaabaminisita w'eggwanga [[Milton Obote]] n'omumyuka w'omuduumizi w'amagye ga Uganda [[Idi Amin]] beenyigidde mu kubba n'okukozesa obubi zaabu, amasanga n'ensimbi by'abayeekera ba Congo byaviirako ekiwandiiko kya Gold Scandal.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}</ref><ref name="Pirouet1995" /><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}</ref> == Obuto bwe n’emirimu == Daudi Ochieng yazaalibwa mu 1925,<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html "Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro"]. ''Daily Monitor''. 3 June 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">11 June</span> 2017</span>.</cite></ref> mutabani wa Rwot Lacito Oketch ow'e [[:en:Temajo|Temajo]].<ref name=":0" /> Yasomera ku [[King's College, Budo|King's College Budo]], [[Makerere University, Uganda|Makerere College]], ne [[:en:University_of_Wales|University of Wales]], nga tannadda mu Buganda oluvannyuma lw'okutikkirwa.<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFPirouet1995">Pirouet, Louise (1995). [https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ ''Historical Dictionary of Uganda'']. Scarecrow Press. p.&nbsp;302 (approx). [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-8108-2920-6|<bdi>978-0-8108-2920-6</bdi>]].</cite></ref> Yalondebwa ku Lukiiko lwa Buganda mu 1962 ne [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] mu 1964, ng’akiikirira [[Mityana (disitulikit)|Mityana]] ku lw’ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY).<ref name="Pirouet1995" /> == Emivuyo gya Zaabu == Okutandika mu Gwokusatu 1965, Ochieng yaleeta mu Palamenti bye yali atwala ng’ensimbi eziteeberezebwa ezaaweebwa Colonel [[Idi Amin]] mu Gwokubiri gw’omwaka ogwo. Ebigambibwa bino byatuuka ku ntikko nga 4 Ogwokubiri 1966 Ochieng, mu kiseera ekyo yali omuwandiisi omukulu owa KY<ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}</ref> era nga ye Nnampala w’oludda oluvuganya, yawaayo ekiteeso ng'asaba gavumenti "okuyimiriza Colonel Idi Amin ku mirimu nga bwe balindirira okumaliriza okunoonyereza kwa poliisi ku bigambibwa ebikwata ku akawunti ye mu bbanka, oluvannyuma kuteebwa mu kitongole ekivunaanyizibwa ku nsonga eno ng'okusalawo okusembayo ku nsonga eno kujja kufulumizibwa mu lujjudde".<ref name=":2" /> Ochieng bwe yali ayanjula ekiteeso kye, yalumiriza Ssaabaminisita w’ekiseera ekyo [[Milton Obote]] n’omumyuka w’omuduumizi w’amagye ga Uganda [[Idi Amin]] okwenyigira mu kunyaga n’okukozesa obubi zaabu, amasanga ne ssente enkalu abayeekera ba Congo.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html "Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro"]. ''Daily Monitor''. 3 June 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">11 June</span> 2017</span>.</cite></ref><ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFPirouet1995">Pirouet, Louise (1995). [https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ ''Historical Dictionary of Uganda'']. Scarecrow Press. p.&nbsp;302 (approx). [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-8108-2920-6|<bdi>978-0-8108-2920-6</bdi>]].</cite></ref><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFJørgensen1981">Jørgensen, Jan Jelmert (1981). [https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ ''Uganda: a modern history'']. Taylor & Francis. pp.&nbsp;<span class="nowrap">229–</span>230. [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-85664-643-0|<bdi>978-0-85664-643-0</bdi>]].</cite></ref> Ochieng era yayingizaamu Felix Onama (Minisita w’ebyokwerinda), ne Adoko Nekyon (Minisita w’okuteekateeka).<ref name="Jørgensen1981" /> Palamenti, nga mw’otwalidde n’abakiise b’ekibiina kya Obote y'ennyini (UPC, eyafuga ebifo 74 ku 91 <ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFMujaju1987">Mujaju, Akiiki B. (1987). "The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda". ''African Affairs''. '''86''' (345): <span class="nowrap">479–</span>504. [[Doi (identifier)|doi]]:[[doi:10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945|10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945]]. [[JSTOR (identifier)|JSTOR]]&nbsp;[https://www.jstor.org/stable/722666 722666].</cite></ref> ), yakuba akalulu kumpi awatali kuwakanya okuwagira ekiteeso kya Ochieng,<ref name="Jørgensen1981" /><ref name=":1">{{Cite journal |last=Uzoigwe |first=G. N. |date=1983 |title=Uganda and Parliamentary Government |journal=The Journal of Modern African Studies |volume=21 |issue=2 |pages=253–271 |doi=10.1017/s0022278x00023260 |jstor=160775}}</ref> wadde nga kyalina ensonga eziwerako.<ref name=":2" /> Enkola ya UPC ey’okukkiriza, eyakkaanyizibwako ku ntandikwa y’olunaku mu lukiiko olw’amangu olwa Kabineti, yakyusa ekifo ky’okuziyiza ekyakkaanyizibwako mu lukiiko lw’ekibiina kya Palamenti ekijjuvu nga 31 Ogwoluberyeberye.<ref name=":2" /> Mu ngeri eno, ebyo Ochieng bye yavunaana – era n'eky'okuba nti byalabika ng'ebituufu ne kiba nti n'abali mu Kabinenti baabiraba, era ne kiba nti byali bisaana okunoonyerezebwako, okwawukana ku ekyo ekyali kikkiriziganyiziddwako nga 31 Ogwoluberyeberye – byaleetawo ekyo ekiyitibwa "Emivuyo gya Zzaabu".<ref name="Jørgensen1981" /><ref name=":2" /> Mu kiseera ekiteeso kino, "olw'ensonga ezitategeerekeka bulungi", Obote yali wala ne Kampala ng'agenda okulambula ekitundu ky'obukiikakkono,<ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFJørgensen1981">Jørgensen, Jan Jelmert (1981). [https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ ''Uganda: a modern history'']. Taylor & Francis. pp.&nbsp;<span class="nowrap">229–</span>230. [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-85664-643-0|<bdi>978-0-85664-643-0</bdi>]].</cite></ref><ref name=":1">{{Cite journal |last=Uzoigwe |first=G. N. |date=1983 |title=Uganda and Parliamentary Government |journal=The Journal of Modern African Studies |volume=21 |issue=2 |pages=253–271 |doi=10.1017/s0022278x00023260 |jstor=160775}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFUzoigwe1983">Uzoigwe, G. N. (1983). "Uganda and Parliamentary Government". ''The Journal of Modern African Studies''. '''21''' (2): <span class="nowrap">253–</span>271. [[Doi (identifier)|doi]]:[[doi:10.1017/s0022278x00023260|10.1017/s0022278x00023260]]. [[JSTOR (identifier)|JSTOR]]&nbsp;[https://www.jstor.org/stable/160775 160775].</cite></ref> n'olwekyo yali tasobola kukyusa kintu kyonna ku ngeri Kabineti okusalawo okuwagira ekiteeso kya Ochieng oba okukubaganya ebirowoozo mu Palamenti.<ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFMujaju1987">Mujaju, Akiiki B. (1987). "The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda". ''African Affairs''. '''86''' (345): <span class="nowrap">479–</span>504. [[Doi (identifier)|doi]]:[[doi:10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945|10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945]]. [[JSTOR (identifier)|JSTOR]]&nbsp;[https://www.jstor.org/stable/722666 722666].</cite></ref> Bwe yakomawo, Obote yateeka Amin mu luwummula okumala wiiki bbiri n’ateekawo akakiiko akanoonyereza.<ref name="Jørgensen1981" /> Yalangirira embeera ey’akabenje, era nga 22 Ogwokubiri n’agoba [[:en:Constitution_of_Uganda|ssemateeka wa 1962]], n’agoba Obwapulezidenti bwa Edward Mutesa II n’Obwamyuka Pulezidenti William Nadiope, n’agenda okugogola UPC, n’akwata Baminisita ba Gavumenti bataano ( [[Grace Ibingira]], EBS Lumu, BK Kirya, Mathias Mbalule Ngobi, ne George BK Magezi).<ref name="Jørgensen1981" /><ref name=":2" /> Mu Gwokuna1966 Obote yafulumya ssemateeka omupya, ow’ekiseera (owookubiri owa Uganda).<ref name="Jørgensen1981" /> peoiv0u8ubzpe0lpb5g62n7hpzwm9gq 50089 50088 2026-05-08T06:46:02Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1135171884|Daudi Ochieng]]" 50089 wikitext text/x-wiki '''Daudi Ochieng''', oluusi amanyiddwa nga '''Ocheng''', (1925 - 1 Ogwomukaaga 1966) yali Munnayuganda nga munnabyabufuzi, eyaweereza ng'omuwandiisi w'ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY) era Nnampala w'oludda oluvuganya gavumenti (okuva mu 1965).<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}</ref> Mu mwaka gwa 1965-6, bye yayogerera mu kiwandiiko kye yateeka mu Palamenti nga 4 Ogwokubiri 1966 ("Gold Allegations Motion") - nti Ssaabaminisita w'eggwanga [[Milton Obote]] n'omumyuka w'omuduumizi w'amagye ga Uganda [[Idi Amin]] beenyigidde mu kubba n'okukozesa obubi zaabu, amasanga n'ensimbi by'abayeekera ba Congo byaviirako ekiwandiiko kya Gold Scandal.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}</ref><ref name="Pirouet1995" /><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}</ref> == Obuto bwe n’emirimu == Daudi Ochieng yazaalibwa mu 1925,<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html "Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro"]. ''Daily Monitor''. 3 June 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">11 June</span> 2017</span>.</cite></ref> mutabani wa Rwot Lacito Oketch ow'e [[:en:Temajo|Temajo]].<ref name=":0" /> Yasomera ku [[King's College, Budo|King's College Budo]], [[Makerere University, Uganda|Makerere College]], ne [[:en:University_of_Wales|University of Wales]], nga tannadda mu Buganda oluvannyuma lw'okutikkirwa.<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFPirouet1995">Pirouet, Louise (1995). [https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ ''Historical Dictionary of Uganda'']. Scarecrow Press. p.&nbsp;302 (approx). [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-8108-2920-6|<bdi>978-0-8108-2920-6</bdi>]].</cite></ref> Yalondebwa ku Lukiiko lwa Buganda mu 1962 ne [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] mu 1964, ng’akiikirira [[Mityana (disitulikit)|Mityana]] ku lw’ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY).<ref name="Pirouet1995" /> == Emivuyo gya Zaabu == Okutandika mu Gwokusatu 1965, Ochieng yaleeta mu Palamenti bye yali atwala ng’ensimbi eziteeberezebwa ezaaweebwa Colonel [[Idi Amin]] mu Gwokubiri gw’omwaka ogwo. Ebigambibwa bino byatuuka ku ntikko nga 4 Ogwokubiri 1966 Ochieng, mu kiseera ekyo yali omuwandiisi omukulu owa KY<ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}</ref> era nga ye Nnampala w’oludda oluvuganya, yawaayo ekiteeso ng'asaba gavumenti "okuyimiriza Colonel Idi Amin ku mirimu nga bwe balindirira okumaliriza okunoonyereza kwa poliisi ku bigambibwa ebikwata ku akawunti ye mu bbanka, oluvannyuma kuteebwa mu kitongole ekivunaanyizibwa ku nsonga eno ng'okusalawo okusembayo ku nsonga eno kujja kufulumizibwa mu lujjudde".<ref name=":2" /> Ochieng bwe yali ayanjula ekiteeso kye, yalumiriza Ssaabaminisita w’ekiseera ekyo [[Milton Obote]] n’omumyuka w’omuduumizi w’amagye ga Uganda [[Idi Amin]] okwenyigira mu kunyaga n’okukozesa obubi zaabu, amasanga ne ssente enkalu abayeekera ba Congo.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html "Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro"]. ''Daily Monitor''. 3 June 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">11 June</span> 2017</span>.</cite></ref><ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFPirouet1995">Pirouet, Louise (1995). [https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ ''Historical Dictionary of Uganda'']. Scarecrow Press. p.&nbsp;302 (approx). [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-8108-2920-6|<bdi>978-0-8108-2920-6</bdi>]].</cite></ref><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFJørgensen1981">Jørgensen, Jan Jelmert (1981). [https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ ''Uganda: a modern history'']. Taylor & Francis. pp.&nbsp;<span class="nowrap">229–</span>230. [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-85664-643-0|<bdi>978-0-85664-643-0</bdi>]].</cite></ref> Ochieng era yayingizaamu Felix Onama (Minisita w’ebyokwerinda), ne Adoko Nekyon (Minisita w’okuteekateeka).<ref name="Jørgensen1981" /> Palamenti, nga mw’otwalidde n’abakiise b’ekibiina kya Obote y'ennyini (UPC, eyafuga ebifo 74 ku 91 <ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFMujaju1987">Mujaju, Akiiki B. (1987). "The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda". ''African Affairs''. '''86''' (345): <span class="nowrap">479–</span>504. [[Doi (identifier)|doi]]:[[doi:10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945|10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945]]. [[JSTOR (identifier)|JSTOR]]&nbsp;[https://www.jstor.org/stable/722666 722666].</cite></ref> ), yakuba akalulu kumpi awatali kuwakanya okuwagira ekiteeso kya Ochieng,<ref name="Jørgensen1981" /><ref name=":1">{{Cite journal |last=Uzoigwe |first=G. N. |date=1983 |title=Uganda and Parliamentary Government |journal=The Journal of Modern African Studies |volume=21 |issue=2 |pages=253–271 |doi=10.1017/s0022278x00023260 |jstor=160775}}</ref> wadde nga kyalina ensonga eziwerako.<ref name=":2" /> Enkola ya UPC ey’okukkiriza, eyakkaanyizibwako ku ntandikwa y’olunaku mu lukiiko olw’amangu olwa Kabineti, yakyusa ekifo ky’okuziyiza ekyakkaanyizibwako mu lukiiko lw’ekibiina kya Palamenti ekijjuvu nga 31 Ogwoluberyeberye.<ref name=":2" /> Mu ngeri eno, ebyo Ochieng bye yavunaana – era n'eky'okuba nti byalabika ng'ebituufu ne kiba nti n'abali mu Kabinenti baabiraba, era ne kiba nti byali bisaana okunoonyerezebwako, okwawukana ku ekyo ekyali kikkiriziganyiziddwako nga 31 Ogwoluberyeberye – byaleetawo ekyo ekiyitibwa "Emivuyo gya Zzaabu".<ref name="Jørgensen1981" /><ref name=":2" /> Mu kiseera ekiteeso kino, "olw'ensonga ezitategeerekeka bulungi", Obote yali wala ne Kampala ng'agenda okulambula ekitundu ky'obukiikakkono,<ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFJørgensen1981">Jørgensen, Jan Jelmert (1981). [https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ ''Uganda: a modern history'']. Taylor & Francis. pp.&nbsp;<span class="nowrap">229–</span>230. [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-85664-643-0|<bdi>978-0-85664-643-0</bdi>]].</cite></ref><ref name=":1">{{Cite journal |last=Uzoigwe |first=G. N. |date=1983 |title=Uganda and Parliamentary Government |journal=The Journal of Modern African Studies |volume=21 |issue=2 |pages=253–271 |doi=10.1017/s0022278x00023260 |jstor=160775}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFUzoigwe1983">Uzoigwe, G. N. (1983). "Uganda and Parliamentary Government". ''The Journal of Modern African Studies''. '''21''' (2): <span class="nowrap">253–</span>271. [[Doi (identifier)|doi]]:[[doi:10.1017/s0022278x00023260|10.1017/s0022278x00023260]]. [[JSTOR (identifier)|JSTOR]]&nbsp;[https://www.jstor.org/stable/160775 160775].</cite></ref> n'olwekyo yali tasobola kukyusa kintu kyonna ku ngeri Kabineti okusalawo okuwagira ekiteeso kya Ochieng oba okukubaganya ebirowoozo mu Palamenti.<ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFMujaju1987">Mujaju, Akiiki B. (1987). "The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda". ''African Affairs''. '''86''' (345): <span class="nowrap">479–</span>504. [[Doi (identifier)|doi]]:[[doi:10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945|10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945]]. [[JSTOR (identifier)|JSTOR]]&nbsp;[https://www.jstor.org/stable/722666 722666].</cite></ref> Bwe yakomawo, Obote yateeka Amin mu luwummula okumala wiiki bbiri n’ateekawo akakiiko akanoonyereza.<ref name="Jørgensen1981" /> Yalangirira embeera ey’akabenje, era nga 22 Ogwokubiri n’agoba [[:en:Constitution_of_Uganda|ssemateeka wa 1962]], n’agoba Obwapulezidenti bwa Edward Mutesa II n’Obwamyuka Pulezidenti William Nadiope, n’agenda okugogola UPC, n’akwata Baminisita ba Gavumenti bataano ( [[Grace Ibingira]], EBS Lumu, BK Kirya, Mathias Mbalule Ngobi, ne George BK Magezi).<ref name="Jørgensen1981" /><ref name=":2" /> Mu Gwokuna1966 Obote yafulumya ssemateeka omupya, ow’ekiseera (owookubiri owa Uganda).<ref name="Jørgensen1981" /> Nga wayise ekiseera kitono oluvannyuma lw'okuzuulibwa nti alina [[:en:Stomach_cancer|kookolo w'olubuto]], Ochieng yafa nga 1 Ogwomukaaga 1966.<ref name="observer1">[https://observer.ug/news/headlines/59907-from-1966-to-2019-ocheng-motion-sails-through-gun-takes-over "1966-2019: How Ocheng motion brought the gun in Uganda's politics"]. ''The Observer''. 15 February 2019. Retrieved 25 February 2019.</ref> == Ebiwandiiko ebikozesebwa == 8ymsyuqkb6g309pq6yqexi1x4wuur31 50090 50089 2026-05-08T06:46:19Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1135171884|Daudi Ochieng]]" 50090 wikitext text/x-wiki '''Daudi Ochieng''', oluusi amanyiddwa nga '''Ocheng''', (1925 - 1 Ogwomukaaga 1966) yali Munnayuganda nga munnabyabufuzi, eyaweereza ng'omuwandiisi w'ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY) era Nnampala w'oludda oluvuganya gavumenti (okuva mu 1965).<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}</ref> Mu mwaka gwa 1965-6, bye yayogerera mu kiwandiiko kye yateeka mu Palamenti nga 4 Ogwokubiri 1966 ("Gold Allegations Motion") - nti Ssaabaminisita w'eggwanga [[Milton Obote]] n'omumyuka w'omuduumizi w'amagye ga Uganda [[Idi Amin]] beenyigidde mu kubba n'okukozesa obubi zaabu, amasanga n'ensimbi by'abayeekera ba Congo byaviirako ekiwandiiko kya Gold Scandal.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}</ref><ref name="Pirouet1995" /><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}</ref> == Obuto bwe n’emirimu == Daudi Ochieng yazaalibwa mu 1925,<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html "Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro"]. ''Daily Monitor''. 3 June 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">11 June</span> 2017</span>.</cite></ref> mutabani wa Rwot Lacito Oketch ow'e [[:en:Temajo|Temajo]].<ref name=":0" /> Yasomera ku [[King's College, Budo|King's College Budo]], [[Makerere University, Uganda|Makerere College]], ne [[:en:University_of_Wales|University of Wales]], nga tannadda mu Buganda oluvannyuma lw'okutikkirwa.<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFPirouet1995">Pirouet, Louise (1995). [https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ ''Historical Dictionary of Uganda'']. Scarecrow Press. p.&nbsp;302 (approx). [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-8108-2920-6|<bdi>978-0-8108-2920-6</bdi>]].</cite></ref> Yalondebwa ku Lukiiko lwa Buganda mu 1962 ne [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] mu 1964, ng’akiikirira [[Mityana (disitulikit)|Mityana]] ku lw’ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY).<ref name="Pirouet1995" /> == Emivuyo gya Zaabu == Okutandika mu Gwokusatu 1965, Ochieng yaleeta mu Palamenti bye yali atwala ng’ensimbi eziteeberezebwa ezaaweebwa Colonel [[Idi Amin]] mu Gwokubiri gw’omwaka ogwo. Ebigambibwa bino byatuuka ku ntikko nga 4 Ogwokubiri 1966 Ochieng, mu kiseera ekyo yali omuwandiisi omukulu owa KY<ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}</ref> era nga ye Nnampala w’oludda oluvuganya, yawaayo ekiteeso ng'asaba gavumenti "okuyimiriza Colonel Idi Amin ku mirimu nga bwe balindirira okumaliriza okunoonyereza kwa poliisi ku bigambibwa ebikwata ku akawunti ye mu bbanka, oluvannyuma kuteebwa mu kitongole ekivunaanyizibwa ku nsonga eno ng'okusalawo okusembayo ku nsonga eno kujja kufulumizibwa mu lujjudde".<ref name=":2" /> Ochieng bwe yali ayanjula ekiteeso kye, yalumiriza Ssaabaminisita w’ekiseera ekyo [[Milton Obote]] n’omumyuka w’omuduumizi w’amagye ga Uganda [[Idi Amin]] okwenyigira mu kunyaga n’okukozesa obubi zaabu, amasanga ne ssente enkalu abayeekera ba Congo.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html "Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro"]. ''Daily Monitor''. 3 June 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">11 June</span> 2017</span>.</cite></ref><ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFPirouet1995">Pirouet, Louise (1995). [https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ ''Historical Dictionary of Uganda'']. Scarecrow Press. p.&nbsp;302 (approx). [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-8108-2920-6|<bdi>978-0-8108-2920-6</bdi>]].</cite></ref><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFJørgensen1981">Jørgensen, Jan Jelmert (1981). [https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ ''Uganda: a modern history'']. Taylor & Francis. pp.&nbsp;<span class="nowrap">229–</span>230. [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-85664-643-0|<bdi>978-0-85664-643-0</bdi>]].</cite></ref> Ochieng era yayingizaamu Felix Onama (Minisita w’ebyokwerinda), ne Adoko Nekyon (Minisita w’okuteekateeka).<ref name="Jørgensen1981" /> Palamenti, nga mw’otwalidde n’abakiise b’ekibiina kya Obote y'ennyini (UPC, eyafuga ebifo 74 ku 91 <ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFMujaju1987">Mujaju, Akiiki B. (1987). "The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda". ''African Affairs''. '''86''' (345): <span class="nowrap">479–</span>504. [[Doi (identifier)|doi]]:[[doi:10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945|10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945]]. [[JSTOR (identifier)|JSTOR]]&nbsp;[https://www.jstor.org/stable/722666 722666].</cite></ref> ), yakuba akalulu kumpi awatali kuwakanya okuwagira ekiteeso kya Ochieng,<ref name="Jørgensen1981" /><ref name=":1">{{Cite journal |last=Uzoigwe |first=G. N. |date=1983 |title=Uganda and Parliamentary Government |journal=The Journal of Modern African Studies |volume=21 |issue=2 |pages=253–271 |doi=10.1017/s0022278x00023260 |jstor=160775}}</ref> wadde nga kyalina ensonga eziwerako.<ref name=":2" /> Enkola ya UPC ey’okukkiriza, eyakkaanyizibwako ku ntandikwa y’olunaku mu lukiiko olw’amangu olwa Kabineti, yakyusa ekifo ky’okuziyiza ekyakkaanyizibwako mu lukiiko lw’ekibiina kya Palamenti ekijjuvu nga 31 Ogwoluberyeberye.<ref name=":2" /> Mu ngeri eno, ebyo Ochieng bye yavunaana – era n'eky'okuba nti byalabika ng'ebituufu ne kiba nti n'abali mu Kabinenti baabiraba, era ne kiba nti byali bisaana okunoonyerezebwako, okwawukana ku ekyo ekyali kikkiriziganyiziddwako nga 31 Ogwoluberyeberye – byaleetawo ekyo ekiyitibwa "Emivuyo gya Zzaabu".<ref name="Jørgensen1981" /><ref name=":2" /> Mu kiseera ekiteeso kino, "olw'ensonga ezitategeerekeka bulungi", Obote yali wala ne Kampala ng'agenda okulambula ekitundu ky'obukiikakkono,<ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFJørgensen1981">Jørgensen, Jan Jelmert (1981). [https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ ''Uganda: a modern history'']. Taylor & Francis. pp.&nbsp;<span class="nowrap">229–</span>230. [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-85664-643-0|<bdi>978-0-85664-643-0</bdi>]].</cite></ref><ref name=":1">{{Cite journal |last=Uzoigwe |first=G. N. |date=1983 |title=Uganda and Parliamentary Government |journal=The Journal of Modern African Studies |volume=21 |issue=2 |pages=253–271 |doi=10.1017/s0022278x00023260 |jstor=160775}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFUzoigwe1983">Uzoigwe, G. N. (1983). "Uganda and Parliamentary Government". ''The Journal of Modern African Studies''. '''21''' (2): <span class="nowrap">253–</span>271. [[Doi (identifier)|doi]]:[[doi:10.1017/s0022278x00023260|10.1017/s0022278x00023260]]. [[JSTOR (identifier)|JSTOR]]&nbsp;[https://www.jstor.org/stable/160775 160775].</cite></ref> n'olwekyo yali tasobola kukyusa kintu kyonna ku ngeri Kabineti okusalawo okuwagira ekiteeso kya Ochieng oba okukubaganya ebirowoozo mu Palamenti.<ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFMujaju1987">Mujaju, Akiiki B. (1987). "The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda". ''African Affairs''. '''86''' (345): <span class="nowrap">479–</span>504. [[Doi (identifier)|doi]]:[[doi:10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945|10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945]]. [[JSTOR (identifier)|JSTOR]]&nbsp;[https://www.jstor.org/stable/722666 722666].</cite></ref> Bwe yakomawo, Obote yateeka Amin mu luwummula okumala wiiki bbiri n’ateekawo akakiiko akanoonyereza.<ref name="Jørgensen1981" /> Yalangirira embeera ey’akabenje, era nga 22 Ogwokubiri n’agoba [[:en:Constitution_of_Uganda|ssemateeka wa 1962]], n’agoba Obwapulezidenti bwa Edward Mutesa II n’Obwamyuka Pulezidenti William Nadiope, n’agenda okugogola UPC, n’akwata Baminisita ba Gavumenti bataano ( [[Grace Ibingira]], EBS Lumu, BK Kirya, Mathias Mbalule Ngobi, ne George BK Magezi).<ref name="Jørgensen1981" /><ref name=":2" /> Mu Gwokuna1966 Obote yafulumya ssemateeka omupya, ow’ekiseera (owookubiri owa Uganda).<ref name="Jørgensen1981" /> Nga wayise ekiseera kitono oluvannyuma lw'okuzuulibwa nti alina [[:en:Stomach_cancer|kookolo w'olubuto]], Ochieng yafa nga 1 Ogwomukaaga 1966.<ref name="observer1">[https://observer.ug/news/headlines/59907-from-1966-to-2019-ocheng-motion-sails-through-gun-takes-over "1966-2019: How Ocheng motion brought the gun in Uganda's politics"]. ''The Observer''. 15 February 2019. Retrieved 25 February 2019.</ref> == Ebijuliziddwa == sg003v6wyamw88qyd85flapgr4xc1ix 50091 50090 2026-05-08T06:46:41Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1135171884|Daudi Ochieng]]" 50091 wikitext text/x-wiki '''Daudi Ochieng''', oluusi amanyiddwa nga '''Ocheng''', (1925 - 1 Ogwomukaaga 1966) yali Munnayuganda nga munnabyabufuzi, eyaweereza ng'omuwandiisi w'ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY) era Nnampala w'oludda oluvuganya gavumenti (okuva mu 1965).<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}</ref> Mu mwaka gwa 1965-6, bye yayogerera mu kiwandiiko kye yateeka mu Palamenti nga 4 Ogwokubiri 1966 ("Gold Allegations Motion") - nti Ssaabaminisita w'eggwanga [[Milton Obote]] n'omumyuka w'omuduumizi w'amagye ga Uganda [[Idi Amin]] beenyigidde mu kubba n'okukozesa obubi zaabu, amasanga n'ensimbi by'abayeekera ba Congo byaviirako ekiwandiiko kya Gold Scandal.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}</ref><ref name="Pirouet1995" /><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}</ref> == Obuto bwe n’emirimu == Daudi Ochieng yazaalibwa mu 1925,<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html "Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro"]. ''Daily Monitor''. 3 June 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">11 June</span> 2017</span>.</cite></ref> mutabani wa Rwot Lacito Oketch ow'e [[:en:Temajo|Temajo]].<ref name=":0" /> Yasomera ku [[King's College, Budo|King's College Budo]], [[Makerere University, Uganda|Makerere College]], ne [[:en:University_of_Wales|University of Wales]], nga tannadda mu Buganda oluvannyuma lw'okutikkirwa.<ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFPirouet1995">Pirouet, Louise (1995). [https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ ''Historical Dictionary of Uganda'']. Scarecrow Press. p.&nbsp;302 (approx). [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-8108-2920-6|<bdi>978-0-8108-2920-6</bdi>]].</cite></ref> Yalondebwa ku Lukiiko lwa Buganda mu 1962 ne [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] mu 1964, ng’akiikirira [[Mityana (disitulikit)|Mityana]] ku lw’ekibiina kya [[Kabaka Yekka]] (KY).<ref name="Pirouet1995" /> == Emivuyo gya Zaabu == Okutandika mu Gwokusatu 1965, Ochieng yaleeta mu Palamenti bye yali atwala ng’ensimbi eziteeberezebwa ezaaweebwa Colonel [[Idi Amin]] mu Gwokubiri gw’omwaka ogwo. Ebigambibwa bino byatuuka ku ntikko nga 4 Ogwokubiri 1966 Ochieng, mu kiseera ekyo yali omuwandiisi omukulu owa KY<ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}</ref> era nga ye Nnampala w’oludda oluvuganya, yawaayo ekiteeso ng'asaba gavumenti "okuyimiriza Colonel Idi Amin ku mirimu nga bwe balindirira okumaliriza okunoonyereza kwa poliisi ku bigambibwa ebikwata ku akawunti ye mu bbanka, oluvannyuma kuteebwa mu kitongole ekivunaanyizibwa ku nsonga eno ng'okusalawo okusembayo ku nsonga eno kujja kufulumizibwa mu lujjudde".<ref name=":2" /> Ochieng bwe yali ayanjula ekiteeso kye, yalumiriza Ssaabaminisita w’ekiseera ekyo [[Milton Obote]] n’omumyuka w’omuduumizi w’amagye ga Uganda [[Idi Amin]] okwenyigira mu kunyaga n’okukozesa obubi zaabu, amasanga ne ssente enkalu abayeekera ba Congo.<ref name=":0">{{Cite web |date=3 June 2016 |title=Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html |access-date=11 June 2017 |website=Daily Monitor}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.monitor.co.ug/News/National/Daudi-Ochieng-was-a-nationalist---Katikkiro/688334-3229648-10f7m88/index.html "Daudi Ochieng was a nationalist - Katikkiro"]. ''Daily Monitor''. 3 June 2016<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">11 June</span> 2017</span>.</cite></ref><ref name="Pirouet1995">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |year=1995 |title=Historical Dictionary of Uganda |url=https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ |publisher=Scarecrow Press |isbn=978-0-8108-2920-6 |page=302 (approx)}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFPirouet1995">Pirouet, Louise (1995). [https://books.google.com/books?id=MQVzAAAAMAAJ ''Historical Dictionary of Uganda'']. Scarecrow Press. p.&nbsp;302 (approx). [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-8108-2920-6|<bdi>978-0-8108-2920-6</bdi>]].</cite></ref><ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFJørgensen1981">Jørgensen, Jan Jelmert (1981). [https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ ''Uganda: a modern history'']. Taylor & Francis. pp.&nbsp;<span class="nowrap">229–</span>230. [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-85664-643-0|<bdi>978-0-85664-643-0</bdi>]].</cite></ref> Ochieng era yayingizaamu Felix Onama (Minisita w’ebyokwerinda), ne Adoko Nekyon (Minisita w’okuteekateeka).<ref name="Jørgensen1981" /> Palamenti, nga mw’otwalidde n’abakiise b’ekibiina kya Obote y'ennyini (UPC, eyafuga ebifo 74 ku 91 <ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFMujaju1987">Mujaju, Akiiki B. (1987). "The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda". ''African Affairs''. '''86''' (345): <span class="nowrap">479–</span>504. [[Doi (identifier)|doi]]:[[doi:10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945|10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945]]. [[JSTOR (identifier)|JSTOR]]&nbsp;[https://www.jstor.org/stable/722666 722666].</cite></ref> ), yakuba akalulu kumpi awatali kuwakanya okuwagira ekiteeso kya Ochieng,<ref name="Jørgensen1981" /><ref name=":1">{{Cite journal |last=Uzoigwe |first=G. N. |date=1983 |title=Uganda and Parliamentary Government |journal=The Journal of Modern African Studies |volume=21 |issue=2 |pages=253–271 |doi=10.1017/s0022278x00023260 |jstor=160775}}</ref> wadde nga kyalina ensonga eziwerako.<ref name=":2" /> Enkola ya UPC ey’okukkiriza, eyakkaanyizibwako ku ntandikwa y’olunaku mu lukiiko olw’amangu olwa Kabineti, yakyusa ekifo ky’okuziyiza ekyakkaanyizibwako mu lukiiko lw’ekibiina kya Palamenti ekijjuvu nga 31 Ogwoluberyeberye.<ref name=":2" /> Mu ngeri eno, ebyo Ochieng bye yavunaana – era n'eky'okuba nti byalabika ng'ebituufu ne kiba nti n'abali mu Kabinenti baabiraba, era ne kiba nti byali bisaana okunoonyerezebwako, okwawukana ku ekyo ekyali kikkiriziganyiziddwako nga 31 Ogwoluberyeberye – byaleetawo ekyo ekiyitibwa "Emivuyo gya Zzaabu".<ref name="Jørgensen1981" /><ref name=":2" /> Mu kiseera ekiteeso kino, "olw'ensonga ezitategeerekeka bulungi", Obote yali wala ne Kampala ng'agenda okulambula ekitundu ky'obukiikakkono,<ref name="Jørgensen1981">{{Cite book |last=Jørgensen |first=Jan Jelmert |year=1981 |title=Uganda: a modern history |url=https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ |publisher=Taylor & Francis |isbn=978-0-85664-643-0 |pages=229–230}}<cite class="citation book cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFJørgensen1981">Jørgensen, Jan Jelmert (1981). [https://books.google.com/books?id=09MNAAAAQAAJ ''Uganda: a modern history'']. Taylor & Francis. pp.&nbsp;<span class="nowrap">229–</span>230. [[ISBN (identifier)|ISBN]]&nbsp;[[Special:BookSources/978-0-85664-643-0|<bdi>978-0-85664-643-0</bdi>]].</cite></ref><ref name=":1">{{Cite journal |last=Uzoigwe |first=G. N. |date=1983 |title=Uganda and Parliamentary Government |journal=The Journal of Modern African Studies |volume=21 |issue=2 |pages=253–271 |doi=10.1017/s0022278x00023260 |jstor=160775}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFUzoigwe1983">Uzoigwe, G. N. (1983). "Uganda and Parliamentary Government". ''The Journal of Modern African Studies''. '''21''' (2): <span class="nowrap">253–</span>271. [[Doi (identifier)|doi]]:[[doi:10.1017/s0022278x00023260|10.1017/s0022278x00023260]]. [[JSTOR (identifier)|JSTOR]]&nbsp;[https://www.jstor.org/stable/160775 160775].</cite></ref> n'olwekyo yali tasobola kukyusa kintu kyonna ku ngeri Kabineti okusalawo okuwagira ekiteeso kya Ochieng oba okukubaganya ebirowoozo mu Palamenti.<ref name=":2">{{Cite journal |last=Mujaju |first=Akiiki B. |date=1987 |title=The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda |journal=African Affairs |volume=86 |issue=345 |pages=479–504 |doi=10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945 |jstor=722666}}<cite class="citation journal cs1" data-ve-ignore="" id="CITEREFMujaju1987">Mujaju, Akiiki B. (1987). "The Gold Allegations Motion and Political Development in Uganda". ''African Affairs''. '''86''' (345): <span class="nowrap">479–</span>504. [[Doi (identifier)|doi]]:[[doi:10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945|10.1093/oxfordjournals.afraf.a097945]]. [[JSTOR (identifier)|JSTOR]]&nbsp;[https://www.jstor.org/stable/722666 722666].</cite></ref> Bwe yakomawo, Obote yateeka Amin mu luwummula okumala wiiki bbiri n’ateekawo akakiiko akanoonyereza.<ref name="Jørgensen1981" /> Yalangirira embeera ey’akabenje, era nga 22 Ogwokubiri n’agoba [[:en:Constitution_of_Uganda|ssemateeka wa 1962]], n’agoba Obwapulezidenti bwa Edward Mutesa II n’Obwamyuka Pulezidenti William Nadiope, n’agenda okugogola UPC, n’akwata Baminisita ba Gavumenti bataano ( [[Grace Ibingira]], EBS Lumu, BK Kirya, Mathias Mbalule Ngobi, ne George BK Magezi).<ref name="Jørgensen1981" /><ref name=":2" /> Mu Gwokuna1966 Obote yafulumya ssemateeka omupya, ow’ekiseera (owookubiri owa Uganda).<ref name="Jørgensen1981" /> Nga wayise ekiseera kitono oluvannyuma lw'okuzuulibwa nti alina [[:en:Stomach_cancer|kookolo w'olubuto]], Ochieng yafa nga 1 Ogwomukaaga 1966.<ref name="observer1">[https://observer.ug/news/headlines/59907-from-1966-to-2019-ocheng-motion-sails-through-gun-takes-over "1966-2019: How Ocheng motion brought the gun in Uganda's politics"]. ''The Observer''. 15 February 2019. Retrieved 25 February 2019.</ref> == Ebijuliziddwa == <references /> {{Reflist}} iyvaf9cd8qjseqaldly06xdl7jnajs2 Kevinah Taaka Wanaha Wandera 0 13305 50092 2026-05-08T06:51:15Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1087059366|Kevinah Taaka Wanaha Wandera]]" 50092 wikitext text/x-wiki '''Kevinah Taaka Wanaha Wandera''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]]<nowiki/>nga munnabyabufuzi era yaliko [[Parliament of Uganda|omubaka wa Palamenti]] akiikirira [[Busia, Yuganda|Munisipaali y'e Busia]] mu [[Disitulikiti ya Busia|Disitulikiti y'e Busia]].<ref name="Parliament">{{Cite web |title=Mrs. TAAKA KEVINAH WANAHA WANDERA |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=759.000000&const=Busia+Municipality&dist_id=17.000000&distname=Busia |access-date=22 May 2016 |website=Parliament of Uganda |publisher=Parliament of Uganda}}</ref> Yalondebwa mu kifo ekyo wansi wa bendera y'ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC) mu 2011 kyokka n'awangulwa [[Geoffrey Macho]] mu [[:en:2016_Ugandan_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2016]] owa [[National Resistance Movement|NRM]]. Era yaweereza nga minisita ow’ekisiikirize ow’ebyobusuubuzi, amakolero n’ebibiina by’obwegassi okuva mu 2011 okutuuka mu 2016. nbds4wri0kzsc7zh5svde416tde3b5a 50093 50092 2026-05-08T06:53:21Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1087059366|Kevinah Taaka Wanaha Wandera]]" 50093 wikitext text/x-wiki '''Kevinah Taaka Wanaha Wandera''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]]<nowiki/>nga munnabyabufuzi era yaliko [[Parliament of Uganda|omubaka wa Palamenti]] akiikirira [[Busia, Yuganda|Munisipaali y'e Busia]] mu [[Disitulikiti ya Busia|Disitulikiti y'e Busia]].<ref name="Parliament">{{Cite web |title=Mrs. TAAKA KEVINAH WANAHA WANDERA |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=759.000000&const=Busia+Municipality&dist_id=17.000000&distname=Busia |access-date=22 May 2016 |website=Parliament of Uganda |publisher=Parliament of Uganda}}</ref> Yalondebwa mu kifo ekyo wansi wa bendera y'ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC) mu 2011 kyokka n'awangulwa [[Geoffrey Macho]] owa [[National Resistance Movement|NRM]] mu [[:en:2016_Ugandan_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2016]].<ref>Hajusu, Egessa (6 July 2016). [http://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1428801/busia-macho-wins-election-petition "Busia's Macho wins election petition"]. ''New Vision''. Retrieved 3 June 2017.</ref> Era yaweereza nga [[:en:Ministry_of_Trade,_Industry_and_Cooperatives_(Uganda)|minisita ow’ekisiikirize ow’ebyobusuubuzi, amakolero n’ebibiina by’obwegassi]] okuva mu 2011 okutuuka mu 2016. l18s37byi02njqqnxt65v3h6cbif682 50094 50093 2026-05-08T06:54:21Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1087059366|Kevinah Taaka Wanaha Wandera]]" 50094 wikitext text/x-wiki '''Kevinah Taaka Wanaha Wandera''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]]<nowiki/>nga munnabyabufuzi era yaliko [[Parliament of Uganda|omubaka wa Palamenti]] akiikirira [[Busia, Yuganda|Munisipaali y'e Busia]] mu [[Disitulikiti ya Busia|Disitulikiti y'e Busia]].<ref name="Parliament">{{Cite web |title=Mrs. TAAKA KEVINAH WANAHA WANDERA |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=759.000000&const=Busia+Municipality&dist_id=17.000000&distname=Busia |access-date=22 May 2016 |website=Parliament of Uganda |publisher=Parliament of Uganda}}</ref> Yalondebwa mu kifo ekyo wansi wa bendera y'ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC) mu 2011 kyokka n'awangulwa [[Geoffrey Macho]] owa [[National Resistance Movement|NRM]] mu [[:en:2016_Ugandan_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2016]].<ref>Hajusu, Egessa (6 July 2016). [http://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1428801/busia-macho-wins-election-petition "Busia's Macho wins election petition"]. ''New Vision''. Retrieved 3 June 2017.</ref> Era yaweereza nga [[:en:Ministry_of_Trade,_Industry_and_Cooperatives_(Uganda)|minisita ow’ekisiikirize ow’ebyobusuubuzi, amakolero n’ebibiina by’obwegassi]] okuva mu 2011 okutuuka mu 2016. == Obukiiko == Mu kiseera kye yamala mu Palamenti, Taaka yaweereza ku bukiiko obuwerako, gamba nga: * Akakiiko akavunaanyizibwa ku by'obulambuzi, eby'obusuubuzi n'amakolero<ref name="Parliament">{{Cite web |title=Mrs. TAAKA KEVINAH WANAHA WANDERA |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=759.000000&const=Busia+Municipality&dist_id=17.000000&distname=Busia |access-date=22 May 2016 |website=Parliament of Uganda |publisher=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=759.000000&const=Busia+Municipality&dist_id=17.000000&distname=Busia "Mrs. TAAKA KEVINAH WANAHA WANDERA"]. ''Parliament of Uganda''. Parliament of Uganda<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">22 May</span> 2016</span>.</cite></ref> * Akakiiko akakola ku siriimu n’ensonga ezikwatagana nabyo<ref name="Parliament" /> llxh8i433pxzkxgwo6o21cuq192tv4v 50095 50094 2026-05-08T06:54:38Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1087059366|Kevinah Taaka Wanaha Wandera]]" 50095 wikitext text/x-wiki '''Kevinah Taaka Wanaha Wandera''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]]<nowiki/>nga munnabyabufuzi era yaliko [[Parliament of Uganda|omubaka wa Palamenti]] akiikirira [[Busia, Yuganda|Munisipaali y'e Busia]] mu [[Disitulikiti ya Busia|Disitulikiti y'e Busia]].<ref name="Parliament">{{Cite web |title=Mrs. TAAKA KEVINAH WANAHA WANDERA |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=759.000000&const=Busia+Municipality&dist_id=17.000000&distname=Busia |access-date=22 May 2016 |website=Parliament of Uganda |publisher=Parliament of Uganda}}</ref> Yalondebwa mu kifo ekyo wansi wa bendera y'ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC) mu 2011 kyokka n'awangulwa [[Geoffrey Macho]] owa [[National Resistance Movement|NRM]] mu [[:en:2016_Ugandan_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2016]].<ref>Hajusu, Egessa (6 July 2016). [http://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1428801/busia-macho-wins-election-petition "Busia's Macho wins election petition"]. ''New Vision''. Retrieved 3 June 2017.</ref> Era yaweereza nga [[:en:Ministry_of_Trade,_Industry_and_Cooperatives_(Uganda)|minisita ow’ekisiikirize ow’ebyobusuubuzi, amakolero n’ebibiina by’obwegassi]] okuva mu 2011 okutuuka mu 2016. == Obukiiko == Mu kiseera kye yamala mu Palamenti, Taaka yaweereza ku bukiiko obuwerako, gamba nga: * Akakiiko akavunaanyizibwa ku by'obulambuzi, eby'obusuubuzi n'amakolero<ref name="Parliament">{{Cite web |title=Mrs. TAAKA KEVINAH WANAHA WANDERA |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=759.000000&const=Busia+Municipality&dist_id=17.000000&distname=Busia |access-date=22 May 2016 |website=Parliament of Uganda |publisher=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=759.000000&const=Busia+Municipality&dist_id=17.000000&distname=Busia "Mrs. TAAKA KEVINAH WANAHA WANDERA"]. ''Parliament of Uganda''. Parliament of Uganda<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">22 May</span> 2016</span>.</cite></ref> * Akakiiko akakola ku siriimu n’ensonga ezikwatagana nabyo<ref name="Parliament" /> == Ebijuliziddwa == l89ylaaqngi2luddjk4lp9w95unmsvm 50096 50095 2026-05-08T06:54:50Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1087059366|Kevinah Taaka Wanaha Wandera]]" 50096 wikitext text/x-wiki '''Kevinah Taaka Wanaha Wandera''' [[:en:Ugandan|Munnayuganda]]<nowiki/>nga munnabyabufuzi era yaliko [[Parliament of Uganda|omubaka wa Palamenti]] akiikirira [[Busia, Yuganda|Munisipaali y'e Busia]] mu [[Disitulikiti ya Busia|Disitulikiti y'e Busia]].<ref name="Parliament">{{Cite web |title=Mrs. TAAKA KEVINAH WANAHA WANDERA |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=759.000000&const=Busia+Municipality&dist_id=17.000000&distname=Busia |access-date=22 May 2016 |website=Parliament of Uganda |publisher=Parliament of Uganda}}</ref> Yalondebwa mu kifo ekyo wansi wa bendera y'ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]] (FDC) mu 2011 kyokka n'awangulwa [[Geoffrey Macho]] owa [[National Resistance Movement|NRM]] mu [[:en:2016_Ugandan_general_election|kulonda kwa bonna okwa 2016]].<ref>Hajusu, Egessa (6 July 2016). [http://www.newvision.co.ug/new_vision/news/1428801/busia-macho-wins-election-petition "Busia's Macho wins election petition"]. ''New Vision''. Retrieved 3 June 2017.</ref> Era yaweereza nga [[:en:Ministry_of_Trade,_Industry_and_Cooperatives_(Uganda)|minisita ow’ekisiikirize ow’ebyobusuubuzi, amakolero n’ebibiina by’obwegassi]] okuva mu 2011 okutuuka mu 2016. == Obukiiko == Mu kiseera kye yamala mu Palamenti, Taaka yaweereza ku bukiiko obuwerako, gamba nga: * Akakiiko akavunaanyizibwa ku by'obulambuzi, eby'obusuubuzi n'amakolero<ref name="Parliament">{{Cite web |title=Mrs. TAAKA KEVINAH WANAHA WANDERA |url=http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=759.000000&const=Busia+Municipality&dist_id=17.000000&distname=Busia |access-date=22 May 2016 |website=Parliament of Uganda |publisher=Parliament of Uganda}}<cite class="citation web cs1" data-ve-ignore="">[http://www.parliament.go.ug/mpdata/mps.hei?p=f&n=t&details=t&j=759.000000&const=Busia+Municipality&dist_id=17.000000&distname=Busia "Mrs. TAAKA KEVINAH WANAHA WANDERA"]. ''Parliament of Uganda''. Parliament of Uganda<span class="reference-accessdate">. Retrieved <span class="nowrap">22 May</span> 2016</span>.</cite></ref> * Akakiiko akakola ku siriimu n’ensonga ezikwatagana nabyo<ref name="Parliament" /> == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} 2fbtlizrrn198zxcm6503uwguwv4pyt Adison Kakuru 0 13306 50097 2026-05-08T06:58:19Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50097 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] . rceqr6qdattlexdqeqvpbj3kppj6fqd 50098 50097 2026-05-08T06:58:41Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50098 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] . == Ebimukwatako == a4r7so1g7l4sa02ki658f5akkv73vs3 50099 50098 2026-05-08T07:01:16Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50099 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] . == Ebimukwatako == Kakuru yazaalibwa nga 14 Ogwokuna 1962 mu Disitulikiti y’e Kabale. Yasomera ku [[:en:Kigezi_College_Butobere|Kigezi College Butobere]] ku ddaala lya O ne [[:en:A_level|A]]. Kakuru yafuna diguli ya Bachelor of Science mu [[:en:Forestry|by’ebibira]], [[:en:Honours_degree|et'ekiitiibwa]], okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1990. Era alina diguli eyookubiri mu by’obutonde n’okuddukanya eby’obugagga eby’omu ttaka okuva mu yunivasite y’e Makerere. Yasomera ku kitongole ky’ensi yonna eky’ebyobulimi, e [[:en:Wageningen|Wageningen]], Netherlands. 45acoz1ju5e64serrezdq5xf6blldcn 50100 50099 2026-05-08T07:01:37Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50100 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] . == Ebimukwatako == Kakuru yazaalibwa nga 14 Ogwokuna 1962 mu Disitulikiti y’e Kabale. Yasomera ku [[:en:Kigezi_College_Butobere|Kigezi College Butobere]] ku ddaala lya O ne [[:en:A_level|A]]. Kakuru yafuna diguli ya Bachelor of Science mu [[:en:Forestry|by’ebibira]], [[:en:Honours_degree|et'ekiitiibwa]], okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1990. Era alina diguli eyookubiri mu by’obutonde n’okuddukanya eby’obugagga eby’omu ttaka okuva mu yunivasite y’e Makerere. Yasomera ku kitongole ky’ensi yonna eky’ebyobulimi, e [[:en:Wageningen|Wageningen]], Netherlands. == Emirimu gye == eo1y1bnyxufmbt11gr523mi364d1ma8 50101 50100 2026-05-08T07:02:59Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50101 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] . == Ebimukwatako == Kakuru yazaalibwa nga 14 Ogwokuna 1962 mu Disitulikiti y’e Kabale. Yasomera ku [[:en:Kigezi_College_Butobere|Kigezi College Butobere]] ku ddaala lya O ne [[:en:A_level|A]]. Kakuru yafuna diguli ya Bachelor of Science mu [[:en:Forestry|by’ebibira]], [[:en:Honours_degree|et'ekiitiibwa]], okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1990. Era alina diguli eyookubiri mu by’obutonde n’okuddukanya eby’obugagga eby’omu ttaka okuva mu yunivasite y’e Makerere. Yasomera ku kitongole ky’ensi yonna eky’ebyobulimi, e [[:en:Wageningen|Wageningen]], Netherlands. == Emirimu gye == Kakuru yaliko omukungu mu kitongole ekinoonyereza mu kitongole ky’ebibira era ng’omukozi munne mu kitongole kya Gavumenti ya Uganda ekinoonyereza ku bibira ekya Agroforestry Research Network for Africa (AFRENA). a33sdjp15t31oz2zg1wacnvnem8ap5e 50102 50101 2026-05-08T07:05:23Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50102 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] . == Ebimukwatako == Kakuru yazaalibwa nga 14 Ogwokuna 1962 mu Disitulikiti y’e Kabale. Yasomera ku [[:en:Kigezi_College_Butobere|Kigezi College Butobere]] ku ddaala lya O ne [[:en:A_level|A]]. Kakuru yafuna diguli ya Bachelor of Science mu [[:en:Forestry|by’ebibira]], [[:en:Honours_degree|et'ekiitiibwa]], okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1990. Era alina diguli eyookubiri mu by’obutonde n’okuddukanya eby’obugagga eby’omu ttaka okuva mu yunivasite y’e Makerere. Yasomera ku kitongole ky’ensi yonna eky’ebyobulimi, e [[:en:Wageningen|Wageningen]], Netherlands. == Emirimu gye == Kakuru yaliko omukungu mu kitongole ekinoonyereza mu kitongole ky’ebibira era ng’omukozi munne mu kitongole kya Gavumenti ya Uganda ekinoonyereza ku bibira ekya Agroforestry Research Network for Africa (AFRENA). Mu kitongole kya Uganda ekya Uganda National Agricultural Research Organization, yakolako nga research officer/centre manager mu Forestry Research Institute era yakola ne ku pulojekiti endala. Yali akulira ekifo kya Kabale ki AFRENA. Era yaliko akulira ekitongole ky'ebyobugagga eby'omu ttaka ekya [[:en:Africare|Africare]] <ref name="Rwabwogo2007">{{Cite book |last=Mugisha Odrek Rwabwogo |year=2007 |title=Uganda Districts Information Handbook |url=https://books.google.com/books?id=vQkOAQAAMAAJ |publisher=Fountain Publishers |isbn=9789970024292}}</ref> wansi wa Africare/ [[:en:USAID|USAID]], Pulojekiti eya Title II Food for Peace eyassibwamu ssente eyitibwa Uganda Food Security Initiative . 2gtueaw9z1s2ivcc2kx5hgel3x9u3gl 50103 50102 2026-05-08T07:06:48Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50103 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] . == Ebimukwatako == Kakuru yazaalibwa nga 14 Ogwokuna 1962 mu Disitulikiti y’e Kabale. Yasomera ku [[:en:Kigezi_College_Butobere|Kigezi College Butobere]] ku ddaala lya O ne [[:en:A_level|A]]. Kakuru yafuna diguli ya Bachelor of Science mu [[:en:Forestry|by’ebibira]], [[:en:Honours_degree|et'ekiitiibwa]], okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1990. Era alina diguli eyookubiri mu by’obutonde n’okuddukanya eby’obugagga eby’omu ttaka okuva mu yunivasite y’e Makerere. Yasomera ku kitongole ky’ensi yonna eky’ebyobulimi, e [[:en:Wageningen|Wageningen]], Netherlands. == Emirimu gye == Kakuru yaliko omukungu mu kitongole ekinoonyereza mu kitongole ky’ebibira era ng’omukozi munne mu kitongole kya Gavumenti ya Uganda ekinoonyereza ku bibira ekya Agroforestry Research Network for Africa (AFRENA). Mu kitongole kya Uganda ekya Uganda National Agricultural Research Organization, yakolako nga research officer/centre manager mu Forestry Research Institute era yakola ne ku pulojekiti endala. Yali akulira ekifo kya Kabale ki AFRENA. Era yaliko akulira ekitongole ky'ebyobugagga eby'omu ttaka ekya [[:en:Africare|Africare]] <ref name="Rwabwogo2007">{{Cite book |last=Mugisha Odrek Rwabwogo |year=2007 |title=Uganda Districts Information Handbook |url=https://books.google.com/books?id=vQkOAQAAMAAJ |publisher=Fountain Publishers |isbn=9789970024292}}</ref> wansi wa Africare/ [[:en:USAID|USAID]], Pulojekiti eya Title II Food for Peace eyassibwamu ssente eyitibwa Uganda Food Security Initiative . Ng’omukugu mu by’obutonde bw’ensi, Kakuru yakolera mu kitongole kya Regional Center for Services in Surveying, Mapping and Remote Sensing, e [[:en:Nairobi|Nairobi]], [[Kenya]] ; [[:en:International_Centre_for_Research_in_Agroforestry|ekitongole ky’ensi yonna ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu Nairobi; [[:en:International_Atomic_Energy_Agency|ekitongole ky’ensi yonna eky’amaanyi ga atomu]] n’ekitongole [[:en:Food_and_Agriculture_Organization|ky’emmere n’ebyobulimi]] mu kibuga Viennab ekya [[Austria]] ; ekitongole ky’eggwanga ekinoonyereza ku by’obulimi mu [[Kampala]], Uganda; [[World Mountain Peoples' Association|n’ekibiina ekigatta abantu b’oku nsozi mu nsi yonna]] mu kibuga Paris ekya Bufalansa. blci94rqx4lvi2tkhzozspmd33an90e 50104 50103 2026-05-08T07:07:25Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50104 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] . == Ebimukwatako == Kakuru yazaalibwa nga 14 Ogwokuna 1962 mu Disitulikiti y’e Kabale. Yasomera ku [[:en:Kigezi_College_Butobere|Kigezi College Butobere]] ku ddaala lya O ne [[:en:A_level|A]]. Kakuru yafuna diguli ya Bachelor of Science mu [[:en:Forestry|by’ebibira]], [[:en:Honours_degree|et'ekiitiibwa]], okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1990. Era alina diguli eyookubiri mu by’obutonde n’okuddukanya eby’obugagga eby’omu ttaka okuva mu yunivasite y’e Makerere. Yasomera ku kitongole ky’ensi yonna eky’ebyobulimi, e [[:en:Wageningen|Wageningen]], Netherlands. == Emirimu gye == Kakuru yaliko omukungu mu kitongole ekinoonyereza mu kitongole ky’ebibira era ng’omukozi munne mu kitongole kya Gavumenti ya Uganda ekinoonyereza ku bibira ekya Agroforestry Research Network for Africa (AFRENA). Mu kitongole kya Uganda ekya Uganda National Agricultural Research Organization, yakolako nga research officer/centre manager mu Forestry Research Institute era yakola ne ku pulojekiti endala. Yali akulira ekifo kya Kabale ki AFRENA. Era yaliko akulira ekitongole ky'ebyobugagga eby'omu ttaka ekya [[:en:Africare|Africare]] <ref name="Rwabwogo2007">{{Cite book |last=Mugisha Odrek Rwabwogo |year=2007 |title=Uganda Districts Information Handbook |url=https://books.google.com/books?id=vQkOAQAAMAAJ |publisher=Fountain Publishers |isbn=9789970024292}}</ref> wansi wa Africare/ [[:en:USAID|USAID]], Pulojekiti eya Title II Food for Peace eyassibwamu ssente eyitibwa Uganda Food Security Initiative . Ng’omukugu mu by’obutonde bw’ensi, Kakuru yakolera mu kitongole kya Regional Center for Services in Surveying, Mapping and Remote Sensing, e [[:en:Nairobi|Nairobi]], [[Kenya]] ; [[:en:International_Centre_for_Research_in_Agroforestry|ekitongole ky’ensi yonna ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu Nairobi; [[:en:International_Atomic_Energy_Agency|ekitongole ky’ensi yonna eky’amaanyi ga atomu]] n’ekitongole [[:en:Food_and_Agriculture_Organization|ky’emmere n’ebyobulimi]] mu kibuga Viennab ekya [[Austria]] ; [[:en:National_Agricultural_Research_Organisation|ekitongole ky’eggwanga ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu [[Kampala]], Uganda; n’ekibiina ekigatta abantu b’oku nsozi mu nsi yonna mu kibuga Paris ekya Bufalansa. q7ofknxq07pbgomnyyalhpr3rd5gemp 50105 50104 2026-05-08T07:08:15Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50105 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] . == Ebimukwatako == Kakuru yazaalibwa nga 14 Ogwokuna 1962 mu Disitulikiti y’e Kabale. Yasomera ku [[:en:Kigezi_College_Butobere|Kigezi College Butobere]] ku ddaala lya O ne [[:en:A_level|A]]. Kakuru yafuna diguli ya Bachelor of Science mu [[:en:Forestry|by’ebibira]], [[:en:Honours_degree|et'ekiitiibwa]], okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1990. Era alina diguli eyookubiri mu by’obutonde n’okuddukanya eby’obugagga eby’omu ttaka okuva mu yunivasite y’e Makerere. Yasomera ku kitongole ky’ensi yonna eky’ebyobulimi, e [[:en:Wageningen|Wageningen]], Netherlands. == Emirimu gye == Kakuru yaliko omukungu mu kitongole ekinoonyereza mu kitongole ky’ebibira era ng’omukozi munne mu kitongole kya Gavumenti ya Uganda ekinoonyereza ku bibira ekya Agroforestry Research Network for Africa (AFRENA). Mu kitongole kya Uganda ekya Uganda National Agricultural Research Organization, yakolako nga research officer/centre manager mu Forestry Research Institute era yakola ne ku pulojekiti endala. Yali akulira ekifo kya Kabale ki AFRENA. Era yaliko akulira ekitongole ky'ebyobugagga eby'omu ttaka ekya [[:en:Africare|Africare]] <ref name="Rwabwogo2007">{{Cite book |last=Mugisha Odrek Rwabwogo |year=2007 |title=Uganda Districts Information Handbook |url=https://books.google.com/books?id=vQkOAQAAMAAJ |publisher=Fountain Publishers |isbn=9789970024292}}</ref> wansi wa Africare/ [[:en:USAID|USAID]], Pulojekiti eya Title II Food for Peace eyassibwamu ssente eyitibwa Uganda Food Security Initiative . Ng’omukugu mu by’obutonde bw’ensi, Kakuru yakolera mu kitongole kya Regional Center for Services in Surveying, Mapping and Remote Sensing, e [[:en:Nairobi|Nairobi]], [[Kenya]] ; [[:en:International_Centre_for_Research_in_Agroforestry|ekitongole ky’ensi yonna ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu Nairobi; [[:en:International_Atomic_Energy_Agency|ekitongole ky’ensi yonna eky’amaanyi ga atomu]] n’ekitongole [[:en:Food_and_Agriculture_Organization|ky’emmere n’ebyobulimi]] mu kibuga Viennab ekya [[Austria]] ; [[:en:National_Agricultural_Research_Organisation|ekitongole ky’eggwanga ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu [[Kampala]], Uganda; n’ekibiina ekigatta abantu b’oku nsozi mu nsi yonna mu kibuga Paris ekya Bufalansa. == Ebyobufuzi == 7mvxrscyx8arr0tl4l1g9d59ju1dmoe 50106 50105 2026-05-08T07:10:02Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50106 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] . == Ebimukwatako == Kakuru yazaalibwa nga 14 Ogwokuna 1962 mu Disitulikiti y’e Kabale. Yasomera ku [[:en:Kigezi_College_Butobere|Kigezi College Butobere]] ku ddaala lya O ne [[:en:A_level|A]]. Kakuru yafuna diguli ya Bachelor of Science mu [[:en:Forestry|by’ebibira]], [[:en:Honours_degree|et'ekiitiibwa]], okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1990. Era alina diguli eyookubiri mu by’obutonde n’okuddukanya eby’obugagga eby’omu ttaka okuva mu yunivasite y’e Makerere. Yasomera ku kitongole ky’ensi yonna eky’ebyobulimi, e [[:en:Wageningen|Wageningen]], Netherlands. == Emirimu gye == Kakuru yaliko omukungu mu kitongole ekinoonyereza mu kitongole ky’ebibira era ng’omukozi munne mu kitongole kya Gavumenti ya Uganda ekinoonyereza ku bibira ekya Agroforestry Research Network for Africa (AFRENA). Mu kitongole kya Uganda ekya Uganda National Agricultural Research Organization, yakolako nga research officer/centre manager mu Forestry Research Institute era yakola ne ku pulojekiti endala. Yali akulira ekifo kya Kabale ki AFRENA. Era yaliko akulira ekitongole ky'ebyobugagga eby'omu ttaka ekya [[:en:Africare|Africare]] <ref name="Rwabwogo2007">{{Cite book |last=Mugisha Odrek Rwabwogo |year=2007 |title=Uganda Districts Information Handbook |url=https://books.google.com/books?id=vQkOAQAAMAAJ |publisher=Fountain Publishers |isbn=9789970024292}}</ref> wansi wa Africare/ [[:en:USAID|USAID]], Pulojekiti eya Title II Food for Peace eyassibwamu ssente eyitibwa Uganda Food Security Initiative . Ng’omukugu mu by’obutonde bw’ensi, Kakuru yakolera mu kitongole kya Regional Center for Services in Surveying, Mapping and Remote Sensing, e [[:en:Nairobi|Nairobi]], [[Kenya]] ; [[:en:International_Centre_for_Research_in_Agroforestry|ekitongole ky’ensi yonna ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu Nairobi; [[:en:International_Atomic_Energy_Agency|ekitongole ky’ensi yonna eky’amaanyi ga atomu]] n’ekitongole [[:en:Food_and_Agriculture_Organization|ky’emmere n’ebyobulimi]] mu kibuga Viennab ekya [[Austria]] ; [[:en:National_Agricultural_Research_Organisation|ekitongole ky’eggwanga ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu [[Kampala]], Uganda; n’ekibiina ekigatta abantu b’oku nsozi mu nsi yonna mu kibuga Paris ekya Bufalansa. == Ebyobufuzi == Mu Gwokuna 1992, Kakuru yalondebwa okubeera mmemba ku lukiiko lw’eggombolola y’e Kabale, ng’akiikirira Rwamucucu. Ofiisi eno yagirimu okutuusa mu 2002, n’aweereza nga ssentebe w’akakiiko k’ebyenjigiriza mu disitulikiti n’akakiiko akakola ku by’okufulumya n’obutonde bw’ensi mu disitulikiti. Mu Gwokuna 1998, yalondebwa okubeera sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e Kabale, ekifo kye yalimu okutuusa mu Gwokusatu 2002, ate nga ye ssentebe w’akakiiko k’ebyobusuubuzi aka District Council. gcc7i8b1k0otjjk2t64b8pdhdwyjvxj 50107 50106 2026-05-08T07:11:21Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50107 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] . == Ebimukwatako == Kakuru yazaalibwa nga 14 Ogwokuna 1962 mu Disitulikiti y’e Kabale. Yasomera ku [[:en:Kigezi_College_Butobere|Kigezi College Butobere]] ku ddaala lya O ne [[:en:A_level|A]]. Kakuru yafuna diguli ya Bachelor of Science mu [[:en:Forestry|by’ebibira]], [[:en:Honours_degree|et'ekiitiibwa]], okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1990. Era alina diguli eyookubiri mu by’obutonde n’okuddukanya eby’obugagga eby’omu ttaka okuva mu yunivasite y’e Makerere. Yasomera ku kitongole ky’ensi yonna eky’ebyobulimi, e [[:en:Wageningen|Wageningen]], Netherlands. == Emirimu gye == Kakuru yaliko omukungu mu kitongole ekinoonyereza mu kitongole ky’ebibira era ng’omukozi munne mu kitongole kya Gavumenti ya Uganda ekinoonyereza ku bibira ekya Agroforestry Research Network for Africa (AFRENA). Mu kitongole kya Uganda ekya Uganda National Agricultural Research Organization, yakolako nga research officer/centre manager mu Forestry Research Institute era yakola ne ku pulojekiti endala. Yali akulira ekifo kya Kabale ki AFRENA. Era yaliko akulira ekitongole ky'ebyobugagga eby'omu ttaka ekya [[:en:Africare|Africare]] <ref name="Rwabwogo2007">{{Cite book |last=Mugisha Odrek Rwabwogo |year=2007 |title=Uganda Districts Information Handbook |url=https://books.google.com/books?id=vQkOAQAAMAAJ |publisher=Fountain Publishers |isbn=9789970024292}}</ref> wansi wa Africare/ [[:en:USAID|USAID]], Pulojekiti eya Title II Food for Peace eyassibwamu ssente eyitibwa Uganda Food Security Initiative . Ng’omukugu mu by’obutonde bw’ensi, Kakuru yakolera mu kitongole kya Regional Center for Services in Surveying, Mapping and Remote Sensing, e [[:en:Nairobi|Nairobi]], [[Kenya]] ; [[:en:International_Centre_for_Research_in_Agroforestry|ekitongole ky’ensi yonna ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu Nairobi; [[:en:International_Atomic_Energy_Agency|ekitongole ky’ensi yonna eky’amaanyi ga atomu]] n’ekitongole [[:en:Food_and_Agriculture_Organization|ky’emmere n’ebyobulimi]] mu kibuga Viennab ekya [[Austria]] ; [[:en:National_Agricultural_Research_Organisation|ekitongole ky’eggwanga ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu [[Kampala]], Uganda; n’ekibiina ekigatta abantu b’oku nsozi mu nsi yonna mu kibuga Paris ekya Bufalansa. == Ebyobufuzi == Mu Gwokuna 1992, Kakuru yalondebwa okubeera mmemba ku lukiiko lw’eggombolola y’e Kabale, ng’akiikirira Rwamucucu. Ofiisi eno yagirimu okutuusa mu 2002, n’aweereza nga ssentebe w’akakiiko k’ebyenjigiriza mu disitulikiti n’akakiiko akakola ku by’okufulumya n’obutonde bw’ensi mu disitulikiti. Mu Gwokuna 1998, yalondebwa okubeera sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e Kabale, ekifo kye yalimu okutuusa mu Gwokusatu 2002, ate nga ye ssentebe w’akakiiko k’ebyobusuubuzi aka District Council. Kakuru yafuuka ssentebe wa Disitulikiti y'e Kabale mu Gwokuna 2002, ng'awangula Francis Runumi. Yaddamu okulondebwa mu ofiisi y’emu mu 2006. Mu Gwokusatu 2010, yalekulira okwetaba mu kulonda kwa federo okwaliwo mu 2010 mu Rukiga county. riam0ghdxeqnaexnayy1erf4zkejguc 50108 50107 2026-05-08T07:12:03Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50108 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] . == Ebimukwatako == Kakuru yazaalibwa nga 14 Ogwokuna 1962 mu Disitulikiti y’e Kabale. Yasomera ku [[:en:Kigezi_College_Butobere|Kigezi College Butobere]] ku ddaala lya O ne [[:en:A_level|A]]. Kakuru yafuna diguli ya Bachelor of Science mu [[:en:Forestry|by’ebibira]], [[:en:Honours_degree|et'ekiitiibwa]], okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1990. Era alina diguli eyookubiri mu by’obutonde n’okuddukanya eby’obugagga eby’omu ttaka okuva mu yunivasite y’e Makerere. Yasomera ku kitongole ky’ensi yonna eky’ebyobulimi, e [[:en:Wageningen|Wageningen]], Netherlands. == Emirimu gye == Kakuru yaliko omukungu mu kitongole ekinoonyereza mu kitongole ky’ebibira era ng’omukozi munne mu kitongole kya Gavumenti ya Uganda ekinoonyereza ku bibira ekya Agroforestry Research Network for Africa (AFRENA). Mu kitongole kya Uganda ekya Uganda National Agricultural Research Organization, yakolako nga research officer/centre manager mu Forestry Research Institute era yakola ne ku pulojekiti endala. Yali akulira ekifo kya Kabale ki AFRENA. Era yaliko akulira ekitongole ky'ebyobugagga eby'omu ttaka ekya [[:en:Africare|Africare]] <ref name="Rwabwogo2007">{{Cite book |last=Mugisha Odrek Rwabwogo |year=2007 |title=Uganda Districts Information Handbook |url=https://books.google.com/books?id=vQkOAQAAMAAJ |publisher=Fountain Publishers |isbn=9789970024292}}</ref> wansi wa Africare/ [[:en:USAID|USAID]], Pulojekiti eya Title II Food for Peace eyassibwamu ssente eyitibwa Uganda Food Security Initiative . Ng’omukugu mu by’obutonde bw’ensi, Kakuru yakolera mu kitongole kya Regional Center for Services in Surveying, Mapping and Remote Sensing, e [[:en:Nairobi|Nairobi]], [[Kenya]] ; [[:en:International_Centre_for_Research_in_Agroforestry|ekitongole ky’ensi yonna ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu Nairobi; [[:en:International_Atomic_Energy_Agency|ekitongole ky’ensi yonna eky’amaanyi ga atomu]] n’ekitongole [[:en:Food_and_Agriculture_Organization|ky’emmere n’ebyobulimi]] mu kibuga Viennab ekya [[Austria]] ; [[:en:National_Agricultural_Research_Organisation|ekitongole ky’eggwanga ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu [[Kampala]], Uganda; n’ekibiina ekigatta abantu b’oku nsozi mu nsi yonna mu kibuga Paris ekya Bufalansa. == Ebyobufuzi == Mu Gwokuna 1992, Kakuru yalondebwa okubeera mmemba ku lukiiko lw’eggombolola y’e Kabale, ng’akiikirira Rwamucucu. Ofiisi eno yagirimu okutuusa mu 2002, n’aweereza nga ssentebe w’akakiiko k’ebyenjigiriza mu disitulikiti n’akakiiko akakola ku by’okufulumya n’obutonde bw’ensi mu disitulikiti. Mu Gwokuna 1998, yalondebwa okubeera sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e Kabale, ekifo kye yalimu okutuusa mu Gwokusatu 2002, ate nga ye ssentebe w’akakiiko k’ebyobusuubuzi aka District Council. Kakuru yafuuka ssentebe wa Disitulikiti y'e Kabale mu Gwokuna 2002, ng'awangula Francis Runumi. Yaddamu okulondebwa mu ofiisi y’emu mu 2006. Mu Gwokusatu 2010, yalekulira okwetaba mu kulonda okwokujjuza ekifo okwa federo okwaliwo mu 2010 mu Rukiga county. 6ctc4pxudyj29lfuh873r9fjudyp0d5 50109 50108 2026-05-08T07:15:22Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50109 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] . == Ebimukwatako == Kakuru yazaalibwa nga 14 Ogwokuna 1962 mu Disitulikiti y’e Kabale. Yasomera ku [[:en:Kigezi_College_Butobere|Kigezi College Butobere]] ku ddaala lya O ne [[:en:A_level|A]]. Kakuru yafuna diguli ya Bachelor of Science mu [[:en:Forestry|by’ebibira]], [[:en:Honours_degree|et'ekiitiibwa]], okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1990. Era alina diguli eyookubiri mu by’obutonde n’okuddukanya eby’obugagga eby’omu ttaka okuva mu yunivasite y’e Makerere. Yasomera ku kitongole ky’ensi yonna eky’ebyobulimi, e [[:en:Wageningen|Wageningen]], Netherlands. == Emirimu gye == Kakuru yaliko omukungu mu kitongole ekinoonyereza mu kitongole ky’ebibira era ng’omukozi munne mu kitongole kya Gavumenti ya Uganda ekinoonyereza ku bibira ekya Agroforestry Research Network for Africa (AFRENA). Mu kitongole kya Uganda ekya Uganda National Agricultural Research Organization, yakolako nga research officer/centre manager mu Forestry Research Institute era yakola ne ku pulojekiti endala. Yali akulira ekifo kya Kabale ki AFRENA. Era yaliko akulira ekitongole ky'ebyobugagga eby'omu ttaka ekya [[:en:Africare|Africare]] <ref name="Rwabwogo2007">{{Cite book |last=Mugisha Odrek Rwabwogo |year=2007 |title=Uganda Districts Information Handbook |url=https://books.google.com/books?id=vQkOAQAAMAAJ |publisher=Fountain Publishers |isbn=9789970024292}}</ref> wansi wa Africare/ [[:en:USAID|USAID]], Pulojekiti eya Title II Food for Peace eyassibwamu ssente eyitibwa Uganda Food Security Initiative . Ng’omukugu mu by’obutonde bw’ensi, Kakuru yakolera mu kitongole kya Regional Center for Services in Surveying, Mapping and Remote Sensing, e [[:en:Nairobi|Nairobi]], [[Kenya]] ; [[:en:International_Centre_for_Research_in_Agroforestry|ekitongole ky’ensi yonna ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu Nairobi; [[:en:International_Atomic_Energy_Agency|ekitongole ky’ensi yonna eky’amaanyi ga atomu]] n’ekitongole [[:en:Food_and_Agriculture_Organization|ky’emmere n’ebyobulimi]] mu kibuga Viennab ekya [[Austria]] ; [[:en:National_Agricultural_Research_Organisation|ekitongole ky’eggwanga ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu [[Kampala]], Uganda; n’ekibiina ekigatta abantu b’oku nsozi mu nsi yonna mu kibuga Paris ekya Bufalansa. == Ebyobufuzi == Mu Gwokuna 1992, Kakuru yalondebwa okubeera mmemba ku lukiiko lw’eggombolola y’e Kabale, ng’akiikirira Rwamucucu. Ofiisi eno yagirimu okutuusa mu 2002, n’aweereza nga ssentebe w’akakiiko k’ebyenjigiriza mu disitulikiti n’akakiiko akakola ku by’okufulumya n’obutonde bw’ensi mu disitulikiti. Mu Gwokuna 1998, yalondebwa okubeera sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e Kabale, ekifo kye yalimu okutuusa mu Gwokusatu 2002, ate nga ye ssentebe w’akakiiko k’ebyobusuubuzi aka District Council. Kakuru yafuuka ssentebe wa Disitulikiti y'e Kabale mu Gwokuna 2002, ng'awangula Francis Runumi. Yaddamu okulondebwa mu ofiisi y’emu mu 2006. Mu Gwokusatu 2010, yalekulira okwetaba mu kulonda okwokujjuza ekifo okwa federo okwaliwo mu 2010 mu Rukiga county. Mu Gwokusatu 2010, Kakuru yalondebwa okubeera omukiise mu Palamenti ya Uganda ey’omunaana, ng’akiikirira Rukiga County mu Disitulikiti y’e Kabale oluvannyuma lw’okuwangula Jack Sabiiti eyeesimbawo ku lw'ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]]. Bwe yali mu Palamenti, yaweereza ku kakiiko ak'enkalakkalira aka Physical Infrastructure n’akakiiko ka committee of Commissions, Statutory Authorities and Government Enterprises. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (December 2016)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> 6x70a93lh393194ynxiqhklncrt07fg 50110 50109 2026-05-08T07:15:42Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50110 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] . == Ebimukwatako == Kakuru yazaalibwa nga 14 Ogwokuna 1962 mu Disitulikiti y’e Kabale. Yasomera ku [[:en:Kigezi_College_Butobere|Kigezi College Butobere]] ku ddaala lya O ne [[:en:A_level|A]]. Kakuru yafuna diguli ya Bachelor of Science mu [[:en:Forestry|by’ebibira]], [[:en:Honours_degree|et'ekiitiibwa]], okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1990. Era alina diguli eyookubiri mu by’obutonde n’okuddukanya eby’obugagga eby’omu ttaka okuva mu yunivasite y’e Makerere. Yasomera ku kitongole ky’ensi yonna eky’ebyobulimi, e [[:en:Wageningen|Wageningen]], Netherlands. == Emirimu gye == Kakuru yaliko omukungu mu kitongole ekinoonyereza mu kitongole ky’ebibira era ng’omukozi munne mu kitongole kya Gavumenti ya Uganda ekinoonyereza ku bibira ekya Agroforestry Research Network for Africa (AFRENA). Mu kitongole kya Uganda ekya Uganda National Agricultural Research Organization, yakolako nga research officer/centre manager mu Forestry Research Institute era yakola ne ku pulojekiti endala. Yali akulira ekifo kya Kabale ki AFRENA. Era yaliko akulira ekitongole ky'ebyobugagga eby'omu ttaka ekya [[:en:Africare|Africare]] <ref name="Rwabwogo2007">{{Cite book |last=Mugisha Odrek Rwabwogo |year=2007 |title=Uganda Districts Information Handbook |url=https://books.google.com/books?id=vQkOAQAAMAAJ |publisher=Fountain Publishers |isbn=9789970024292}}</ref> wansi wa Africare/ [[:en:USAID|USAID]], Pulojekiti eya Title II Food for Peace eyassibwamu ssente eyitibwa Uganda Food Security Initiative . Ng’omukugu mu by’obutonde bw’ensi, Kakuru yakolera mu kitongole kya Regional Center for Services in Surveying, Mapping and Remote Sensing, e [[:en:Nairobi|Nairobi]], [[Kenya]] ; [[:en:International_Centre_for_Research_in_Agroforestry|ekitongole ky’ensi yonna ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu Nairobi; [[:en:International_Atomic_Energy_Agency|ekitongole ky’ensi yonna eky’amaanyi ga atomu]] n’ekitongole [[:en:Food_and_Agriculture_Organization|ky’emmere n’ebyobulimi]] mu kibuga Viennab ekya [[Austria]] ; [[:en:National_Agricultural_Research_Organisation|ekitongole ky’eggwanga ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu [[Kampala]], Uganda; n’ekibiina ekigatta abantu b’oku nsozi mu nsi yonna mu kibuga Paris ekya Bufalansa. == Ebyobufuzi == Mu Gwokuna 1992, Kakuru yalondebwa okubeera mmemba ku lukiiko lw’eggombolola y’e Kabale, ng’akiikirira Rwamucucu. Ofiisi eno yagirimu okutuusa mu 2002, n’aweereza nga ssentebe w’akakiiko k’ebyenjigiriza mu disitulikiti n’akakiiko akakola ku by’okufulumya n’obutonde bw’ensi mu disitulikiti. Mu Gwokuna 1998, yalondebwa okubeera sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e Kabale, ekifo kye yalimu okutuusa mu Gwokusatu 2002, ate nga ye ssentebe w’akakiiko k’ebyobusuubuzi aka District Council. Kakuru yafuuka ssentebe wa Disitulikiti y'e Kabale mu Gwokuna 2002, ng'awangula Francis Runumi. Yaddamu okulondebwa mu ofiisi y’emu mu 2006. Mu Gwokusatu 2010, yalekulira okwetaba mu kulonda okwokujjuza ekifo okwa federo okwaliwo mu 2010 mu Rukiga county. Mu Gwokusatu 2010, Kakuru yalondebwa okubeera omukiise mu Palamenti ya Uganda ey’omunaana, ng’akiikirira Rukiga County mu Disitulikiti y’e Kabale oluvannyuma lw’okuwangula Jack Sabiiti eyeesimbawo ku lw'ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]]. Bwe yali mu Palamenti, yaweereza ku kakiiko ak'enkalakkalira aka Physical Infrastructure n’akakiiko ka committee of Commissions, Statutory Authorities and Government Enterprises. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (December 2016)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Mu kulonda kw’eggwanga okwa 2011, yawangulwa Jack Sabiiti.<ref>{{Cite web |last=joomlasupport |title=Was the election rigged? |url=https://www.observer.ug/component/content/article?id=12352:was-the-election-rigged |access-date=2020-05-30 |website=The Observer - Uganda |language=en-gb}}</ref> p91lmuqm7pe2amhrmr5y6c8o7buyc75 50111 50110 2026-05-08T07:18:18Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50111 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] .<ref>[http://www.independent.co.ug/election-watch/2644-rukiga-race-independentcandidate-gives-nrm-trouble "Rukiga race: Independent candidate gives NRM trouble"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150706224502/http://www.independent.co.ug/election-watch/2644-rukiga-race-independentcandidate-gives-nrm-trouble|date=6 July 2015}}. ''The Independent'', 23 March 2010</ref><ref>[http://allafrica.com/thread/comment/main/main/pkey/aans:post:201003260090.html Adison Kakuru Hands Over Kabale Office to Vice-Chairman]{{Dead link|date=May 2019|bot=InternetArchiveBot|fix-attempted=yes}}</ref> == Ebimukwatako == Kakuru yazaalibwa nga 14 Ogwokuna 1962 mu Disitulikiti y’e Kabale.<ref>[http://www.parliament.go.ug/index.php?option=com_wrapper&Itemid=37 Adison Kakuru Was Born in 14 April 1962]</ref> Yasomera ku [[:en:Kigezi_College_Butobere|Kigezi College Butobere]] ku ddaala lya O ne [[:en:A_level|A]]. Kakuru yafuna diguli ya Bachelor of Science mu [[:en:Forestry|by’ebibira]], [[:en:Honours_degree|et'ekiitiibwa]], okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1990. Era alina diguli eyookubiri mu by’obutonde n’okuddukanya eby’obugagga eby’omu ttaka okuva mu yunivasite y’e Makerere. Yasomera ku kitongole ky’ensi yonna eky’ebyobulimi, e [[:en:Wageningen|Wageningen]], Netherlands.<ref>[http://www.cbcglobal.org/cbc_pages/Peoples.aspx?PId=294 Profile At Commonwealth Business Council] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120317162411/http://www.cbcglobal.org/cbc_pages/Peoples.aspx?PId=294|date=17 March 2012}}</ref> == Emirimu gye == Kakuru yaliko omukungu mu kitongole ekinoonyereza mu kitongole ky’ebibira era ng’omukozi munne mu kitongole kya Gavumenti ya Uganda ekinoonyereza ku bibira ekya Agroforestry Research Network for Africa (AFRENA). Mu kitongole kya Uganda ekya Uganda National Agricultural Research Organization, yakolako nga research officer/centre manager mu Forestry Research Institute era yakola ne ku pulojekiti endala.<ref>[http://observer.ug/index.php?option=com_content&view=article&id=7769:rukiga-by-elecetion-kakuru-pledges-to-unite-develop-rukiga "RUKIGA BY-ELECTION: Kakuru pledges to unite, develop Rukiga"]. ''The Observer''.</ref> Yali akulira ekifo kya Kabale ki AFRENA. Era yaliko akulira ekitongole ky'ebyobugagga eby'omu ttaka ekya [[:en:Africare|Africare]] <ref name="Rwabwogo2007">{{Cite book |last=Mugisha Odrek Rwabwogo |year=2007 |title=Uganda Districts Information Handbook |url=https://books.google.com/books?id=vQkOAQAAMAAJ |publisher=Fountain Publishers |isbn=9789970024292}}</ref> wansi wa Africare/ [[:en:USAID|USAID]], Pulojekiti eya Title II Food for Peace eyassibwamu ssente eyitibwa Uganda Food Security Initiative . Ng’omukugu mu by’obutonde bw’ensi, Kakuru yakolera mu kitongole kya Regional Center for Services in Surveying, Mapping and Remote Sensing, e [[:en:Nairobi|Nairobi]], [[Kenya]] ; [[:en:International_Centre_for_Research_in_Agroforestry|ekitongole ky’ensi yonna ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu Nairobi; [[:en:International_Atomic_Energy_Agency|ekitongole ky’ensi yonna eky’amaanyi ga atomu]] n’ekitongole [[:en:Food_and_Agriculture_Organization|ky’emmere n’ebyobulimi]] mu kibuga Viennab ekya [[Austria]] ; [[:en:National_Agricultural_Research_Organisation|ekitongole ky’eggwanga ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu [[Kampala]], Uganda; n’ekibiina ekigatta abantu b’oku nsozi mu nsi yonna mu kibuga Paris ekya Bufalansa. == Ebyobufuzi == Mu Gwokuna 1992, Kakuru yalondebwa okubeera mmemba ku lukiiko lw’eggombolola y’e Kabale, ng’akiikirira Rwamucucu. Ofiisi eno yagirimu okutuusa mu 2002, n’aweereza nga ssentebe w’akakiiko k’ebyenjigiriza mu disitulikiti n’akakiiko akakola ku by’okufulumya n’obutonde bw’ensi mu disitulikiti. Mu Gwokuna 1998, yalondebwa okubeera sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e Kabale, ekifo kye yalimu okutuusa mu Gwokusatu 2002, ate nga ye ssentebe w’akakiiko k’ebyobusuubuzi aka District Council. Kakuru yafuuka ssentebe wa Disitulikiti y'e Kabale mu Gwokuna 2002,<ref>[https://web.archive.org/web/20150211051754/http://business.highbeam.com/3548/article-1G1-112996396/kakuru-compromise-candidate-rugunda "Kakuru 'Compromise' Candidate – Rugunda."], '' Africa News Service'', 6 February 2004. via Highbeam</ref> ng'awangula Francis Runumi. Yaddamu okulondebwa mu ofiisi y’emu mu 2006. Mu Gwokusatu 2010, yalekulira okwetaba mu kulonda okwokujjuza ekifo okwa federo okwaliwo mu 2010 mu Rukiga county.<ref>[http://www.independent.co.ug/news/news-analysis/2558-mbale-fdc-win-maintains-nrm-urban-jinx "Mbale FDC win maintains NRM urban jinx"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150211043516/http://www.independent.co.ug/news/news-analysis/2558-mbale-fdc-win-maintains-nrm-urban-jinx|date=11 February 2015}}. ''The Independent''. 2 March 2010</ref> Mu Gwokusatu 2010, Kakuru yalondebwa okubeera omukiise mu Palamenti ya Uganda ey’omunaana, ng’akiikirira Rukiga County mu Disitulikiti y’e Kabale oluvannyuma lw’okuwangula Jack Sabiiti eyeesimbawo ku lw'ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]].<ref>[http://www.observer.ug/index.php?option=com_content&task=view&id=7769&Itemid= Rukiga by-election: Kakuru pledges to unite, develop Rukiga]</ref><ref>[http://www.newvision.co.ug/D/8/12/730642 "District winners"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150211042312/http://www.newvision.co.ug/D/8/12/730642|date=11 February 2015}}. ''New Vision''. 2 September 2010</ref> Bwe yali mu Palamenti, yaweereza ku kakiiko ak'enkalakkalira aka Physical Infrastructure n’akakiiko ka committee of Commissions, Statutory Authorities and Government Enterprises. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (December 2016)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Mu kulonda kw’eggwanga okwa 2011, yawangulwa Jack Sabiiti.<ref>{{Cite web |last=joomlasupport |title=Was the election rigged? |url=https://www.observer.ug/component/content/article?id=12352:was-the-election-rigged |access-date=2020-05-30 |website=The Observer - Uganda |language=en-gb}}</ref> dibcmudpg41wrdix7lg4swjsmuiyepr 50112 50111 2026-05-08T07:18:31Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50112 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] .<ref>[http://www.independent.co.ug/election-watch/2644-rukiga-race-independentcandidate-gives-nrm-trouble "Rukiga race: Independent candidate gives NRM trouble"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150706224502/http://www.independent.co.ug/election-watch/2644-rukiga-race-independentcandidate-gives-nrm-trouble|date=6 July 2015}}. ''The Independent'', 23 March 2010</ref><ref>[http://allafrica.com/thread/comment/main/main/pkey/aans:post:201003260090.html Adison Kakuru Hands Over Kabale Office to Vice-Chairman]{{Dead link|date=May 2019|bot=InternetArchiveBot|fix-attempted=yes}}</ref> == Ebimukwatako == Kakuru yazaalibwa nga 14 Ogwokuna 1962 mu Disitulikiti y’e Kabale.<ref>[http://www.parliament.go.ug/index.php?option=com_wrapper&Itemid=37 Adison Kakuru Was Born in 14 April 1962]</ref> Yasomera ku [[:en:Kigezi_College_Butobere|Kigezi College Butobere]] ku ddaala lya O ne [[:en:A_level|A]]. Kakuru yafuna diguli ya Bachelor of Science mu [[:en:Forestry|by’ebibira]], [[:en:Honours_degree|et'ekiitiibwa]], okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1990. Era alina diguli eyookubiri mu by’obutonde n’okuddukanya eby’obugagga eby’omu ttaka okuva mu yunivasite y’e Makerere. Yasomera ku kitongole ky’ensi yonna eky’ebyobulimi, e [[:en:Wageningen|Wageningen]], Netherlands.<ref>[http://www.cbcglobal.org/cbc_pages/Peoples.aspx?PId=294 Profile At Commonwealth Business Council] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120317162411/http://www.cbcglobal.org/cbc_pages/Peoples.aspx?PId=294|date=17 March 2012}}</ref> == Emirimu gye == Kakuru yaliko omukungu mu kitongole ekinoonyereza mu kitongole ky’ebibira era ng’omukozi munne mu kitongole kya Gavumenti ya Uganda ekinoonyereza ku bibira ekya Agroforestry Research Network for Africa (AFRENA). Mu kitongole kya Uganda ekya Uganda National Agricultural Research Organization, yakolako nga research officer/centre manager mu Forestry Research Institute era yakola ne ku pulojekiti endala.<ref>[http://observer.ug/index.php?option=com_content&view=article&id=7769:rukiga-by-elecetion-kakuru-pledges-to-unite-develop-rukiga "RUKIGA BY-ELECTION: Kakuru pledges to unite, develop Rukiga"]. ''The Observer''.</ref> Yali akulira ekifo kya Kabale ki AFRENA. Era yaliko akulira ekitongole ky'ebyobugagga eby'omu ttaka ekya [[:en:Africare|Africare]] <ref name="Rwabwogo2007">{{Cite book |last=Mugisha Odrek Rwabwogo |year=2007 |title=Uganda Districts Information Handbook |url=https://books.google.com/books?id=vQkOAQAAMAAJ |publisher=Fountain Publishers |isbn=9789970024292}}</ref> wansi wa Africare/ [[:en:USAID|USAID]], Pulojekiti eya Title II Food for Peace eyassibwamu ssente eyitibwa Uganda Food Security Initiative . Ng’omukugu mu by’obutonde bw’ensi, Kakuru yakolera mu kitongole kya Regional Center for Services in Surveying, Mapping and Remote Sensing, e [[:en:Nairobi|Nairobi]], [[Kenya]] ; [[:en:International_Centre_for_Research_in_Agroforestry|ekitongole ky’ensi yonna ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu Nairobi; [[:en:International_Atomic_Energy_Agency|ekitongole ky’ensi yonna eky’amaanyi ga atomu]] n’ekitongole [[:en:Food_and_Agriculture_Organization|ky’emmere n’ebyobulimi]] mu kibuga Viennab ekya [[Austria]] ; [[:en:National_Agricultural_Research_Organisation|ekitongole ky’eggwanga ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu [[Kampala]], Uganda; n’ekibiina ekigatta abantu b’oku nsozi mu nsi yonna mu kibuga Paris ekya Bufalansa. == Ebyobufuzi == Mu Gwokuna 1992, Kakuru yalondebwa okubeera mmemba ku lukiiko lw’eggombolola y’e Kabale, ng’akiikirira Rwamucucu. Ofiisi eno yagirimu okutuusa mu 2002, n’aweereza nga ssentebe w’akakiiko k’ebyenjigiriza mu disitulikiti n’akakiiko akakola ku by’okufulumya n’obutonde bw’ensi mu disitulikiti. Mu Gwokuna 1998, yalondebwa okubeera sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e Kabale, ekifo kye yalimu okutuusa mu Gwokusatu 2002, ate nga ye ssentebe w’akakiiko k’ebyobusuubuzi aka District Council. Kakuru yafuuka ssentebe wa Disitulikiti y'e Kabale mu Gwokuna 2002,<ref>[https://web.archive.org/web/20150211051754/http://business.highbeam.com/3548/article-1G1-112996396/kakuru-compromise-candidate-rugunda "Kakuru 'Compromise' Candidate – Rugunda."], '' Africa News Service'', 6 February 2004. via Highbeam</ref> ng'awangula Francis Runumi. Yaddamu okulondebwa mu ofiisi y’emu mu 2006. Mu Gwokusatu 2010, yalekulira okwetaba mu kulonda okwokujjuza ekifo okwa federo okwaliwo mu 2010 mu Rukiga county.<ref>[http://www.independent.co.ug/news/news-analysis/2558-mbale-fdc-win-maintains-nrm-urban-jinx "Mbale FDC win maintains NRM urban jinx"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150211043516/http://www.independent.co.ug/news/news-analysis/2558-mbale-fdc-win-maintains-nrm-urban-jinx|date=11 February 2015}}. ''The Independent''. 2 March 2010</ref> Mu Gwokusatu 2010, Kakuru yalondebwa okubeera omukiise mu Palamenti ya Uganda ey’omunaana, ng’akiikirira Rukiga County mu Disitulikiti y’e Kabale oluvannyuma lw’okuwangula Jack Sabiiti eyeesimbawo ku lw'ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]].<ref>[http://www.observer.ug/index.php?option=com_content&task=view&id=7769&Itemid= Rukiga by-election: Kakuru pledges to unite, develop Rukiga]</ref><ref>[http://www.newvision.co.ug/D/8/12/730642 "District winners"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150211042312/http://www.newvision.co.ug/D/8/12/730642|date=11 February 2015}}. ''New Vision''. 2 September 2010</ref> Bwe yali mu Palamenti, yaweereza ku kakiiko ak'enkalakkalira aka Physical Infrastructure n’akakiiko ka committee of Commissions, Statutory Authorities and Government Enterprises. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (December 2016)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Mu kulonda kw’eggwanga okwa 2011, yawangulwa Jack Sabiiti.<ref>{{Cite web |last=joomlasupport |title=Was the election rigged? |url=https://www.observer.ug/component/content/article?id=12352:was-the-election-rigged |access-date=2020-05-30 |website=The Observer - Uganda |language=en-gb}}</ref> == Laba ne == nmfdfyns8l0ivu12cf9ska7a7ext2vz 50113 50112 2026-05-08T07:18:43Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50113 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] .<ref>[http://www.independent.co.ug/election-watch/2644-rukiga-race-independentcandidate-gives-nrm-trouble "Rukiga race: Independent candidate gives NRM trouble"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150706224502/http://www.independent.co.ug/election-watch/2644-rukiga-race-independentcandidate-gives-nrm-trouble|date=6 July 2015}}. ''The Independent'', 23 March 2010</ref><ref>[http://allafrica.com/thread/comment/main/main/pkey/aans:post:201003260090.html Adison Kakuru Hands Over Kabale Office to Vice-Chairman]{{Dead link|date=May 2019|bot=InternetArchiveBot|fix-attempted=yes}}</ref> == Ebimukwatako == Kakuru yazaalibwa nga 14 Ogwokuna 1962 mu Disitulikiti y’e Kabale.<ref>[http://www.parliament.go.ug/index.php?option=com_wrapper&Itemid=37 Adison Kakuru Was Born in 14 April 1962]</ref> Yasomera ku [[:en:Kigezi_College_Butobere|Kigezi College Butobere]] ku ddaala lya O ne [[:en:A_level|A]]. Kakuru yafuna diguli ya Bachelor of Science mu [[:en:Forestry|by’ebibira]], [[:en:Honours_degree|et'ekiitiibwa]], okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1990. Era alina diguli eyookubiri mu by’obutonde n’okuddukanya eby’obugagga eby’omu ttaka okuva mu yunivasite y’e Makerere. Yasomera ku kitongole ky’ensi yonna eky’ebyobulimi, e [[:en:Wageningen|Wageningen]], Netherlands.<ref>[http://www.cbcglobal.org/cbc_pages/Peoples.aspx?PId=294 Profile At Commonwealth Business Council] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120317162411/http://www.cbcglobal.org/cbc_pages/Peoples.aspx?PId=294|date=17 March 2012}}</ref> == Emirimu gye == Kakuru yaliko omukungu mu kitongole ekinoonyereza mu kitongole ky’ebibira era ng’omukozi munne mu kitongole kya Gavumenti ya Uganda ekinoonyereza ku bibira ekya Agroforestry Research Network for Africa (AFRENA). Mu kitongole kya Uganda ekya Uganda National Agricultural Research Organization, yakolako nga research officer/centre manager mu Forestry Research Institute era yakola ne ku pulojekiti endala.<ref>[http://observer.ug/index.php?option=com_content&view=article&id=7769:rukiga-by-elecetion-kakuru-pledges-to-unite-develop-rukiga "RUKIGA BY-ELECTION: Kakuru pledges to unite, develop Rukiga"]. ''The Observer''.</ref> Yali akulira ekifo kya Kabale ki AFRENA. Era yaliko akulira ekitongole ky'ebyobugagga eby'omu ttaka ekya [[:en:Africare|Africare]] <ref name="Rwabwogo2007">{{Cite book |last=Mugisha Odrek Rwabwogo |year=2007 |title=Uganda Districts Information Handbook |url=https://books.google.com/books?id=vQkOAQAAMAAJ |publisher=Fountain Publishers |isbn=9789970024292}}</ref> wansi wa Africare/ [[:en:USAID|USAID]], Pulojekiti eya Title II Food for Peace eyassibwamu ssente eyitibwa Uganda Food Security Initiative . Ng’omukugu mu by’obutonde bw’ensi, Kakuru yakolera mu kitongole kya Regional Center for Services in Surveying, Mapping and Remote Sensing, e [[:en:Nairobi|Nairobi]], [[Kenya]] ; [[:en:International_Centre_for_Research_in_Agroforestry|ekitongole ky’ensi yonna ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu Nairobi; [[:en:International_Atomic_Energy_Agency|ekitongole ky’ensi yonna eky’amaanyi ga atomu]] n’ekitongole [[:en:Food_and_Agriculture_Organization|ky’emmere n’ebyobulimi]] mu kibuga Viennab ekya [[Austria]] ; [[:en:National_Agricultural_Research_Organisation|ekitongole ky’eggwanga ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu [[Kampala]], Uganda; n’ekibiina ekigatta abantu b’oku nsozi mu nsi yonna mu kibuga Paris ekya Bufalansa. == Ebyobufuzi == Mu Gwokuna 1992, Kakuru yalondebwa okubeera mmemba ku lukiiko lw’eggombolola y’e Kabale, ng’akiikirira Rwamucucu. Ofiisi eno yagirimu okutuusa mu 2002, n’aweereza nga ssentebe w’akakiiko k’ebyenjigiriza mu disitulikiti n’akakiiko akakola ku by’okufulumya n’obutonde bw’ensi mu disitulikiti. Mu Gwokuna 1998, yalondebwa okubeera sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e Kabale, ekifo kye yalimu okutuusa mu Gwokusatu 2002, ate nga ye ssentebe w’akakiiko k’ebyobusuubuzi aka District Council. Kakuru yafuuka ssentebe wa Disitulikiti y'e Kabale mu Gwokuna 2002,<ref>[https://web.archive.org/web/20150211051754/http://business.highbeam.com/3548/article-1G1-112996396/kakuru-compromise-candidate-rugunda "Kakuru 'Compromise' Candidate – Rugunda."], '' Africa News Service'', 6 February 2004. via Highbeam</ref> ng'awangula Francis Runumi. Yaddamu okulondebwa mu ofiisi y’emu mu 2006. Mu Gwokusatu 2010, yalekulira okwetaba mu kulonda okwokujjuza ekifo okwa federo okwaliwo mu 2010 mu Rukiga county.<ref>[http://www.independent.co.ug/news/news-analysis/2558-mbale-fdc-win-maintains-nrm-urban-jinx "Mbale FDC win maintains NRM urban jinx"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150211043516/http://www.independent.co.ug/news/news-analysis/2558-mbale-fdc-win-maintains-nrm-urban-jinx|date=11 February 2015}}. ''The Independent''. 2 March 2010</ref> Mu Gwokusatu 2010, Kakuru yalondebwa okubeera omukiise mu Palamenti ya Uganda ey’omunaana, ng’akiikirira Rukiga County mu Disitulikiti y’e Kabale oluvannyuma lw’okuwangula Jack Sabiiti eyeesimbawo ku lw'ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]].<ref>[http://www.observer.ug/index.php?option=com_content&task=view&id=7769&Itemid= Rukiga by-election: Kakuru pledges to unite, develop Rukiga]</ref><ref>[http://www.newvision.co.ug/D/8/12/730642 "District winners"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150211042312/http://www.newvision.co.ug/D/8/12/730642|date=11 February 2015}}. ''New Vision''. 2 September 2010</ref> Bwe yali mu Palamenti, yaweereza ku kakiiko ak'enkalakkalira aka Physical Infrastructure n’akakiiko ka committee of Commissions, Statutory Authorities and Government Enterprises. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (December 2016)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Mu kulonda kw’eggwanga okwa 2011, yawangulwa Jack Sabiiti.<ref>{{Cite web |last=joomlasupport |title=Was the election rigged? |url=https://www.observer.ug/component/content/article?id=12352:was-the-election-rigged |access-date=2020-05-30 |website=The Observer - Uganda |language=en-gb}}</ref> == Laba ne == * [[Jack Sabiiti]] * [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] 9dq4yh8qckizehvakgv03ac1c9gys2j 50114 50113 2026-05-08T07:19:00Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50114 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] .<ref>[http://www.independent.co.ug/election-watch/2644-rukiga-race-independentcandidate-gives-nrm-trouble "Rukiga race: Independent candidate gives NRM trouble"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150706224502/http://www.independent.co.ug/election-watch/2644-rukiga-race-independentcandidate-gives-nrm-trouble|date=6 July 2015}}. ''The Independent'', 23 March 2010</ref><ref>[http://allafrica.com/thread/comment/main/main/pkey/aans:post:201003260090.html Adison Kakuru Hands Over Kabale Office to Vice-Chairman]{{Dead link|date=May 2019|bot=InternetArchiveBot|fix-attempted=yes}}</ref> == Ebimukwatako == Kakuru yazaalibwa nga 14 Ogwokuna 1962 mu Disitulikiti y’e Kabale.<ref>[http://www.parliament.go.ug/index.php?option=com_wrapper&Itemid=37 Adison Kakuru Was Born in 14 April 1962]</ref> Yasomera ku [[:en:Kigezi_College_Butobere|Kigezi College Butobere]] ku ddaala lya O ne [[:en:A_level|A]]. Kakuru yafuna diguli ya Bachelor of Science mu [[:en:Forestry|by’ebibira]], [[:en:Honours_degree|et'ekiitiibwa]], okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1990. Era alina diguli eyookubiri mu by’obutonde n’okuddukanya eby’obugagga eby’omu ttaka okuva mu yunivasite y’e Makerere. Yasomera ku kitongole ky’ensi yonna eky’ebyobulimi, e [[:en:Wageningen|Wageningen]], Netherlands.<ref>[http://www.cbcglobal.org/cbc_pages/Peoples.aspx?PId=294 Profile At Commonwealth Business Council] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120317162411/http://www.cbcglobal.org/cbc_pages/Peoples.aspx?PId=294|date=17 March 2012}}</ref> == Emirimu gye == Kakuru yaliko omukungu mu kitongole ekinoonyereza mu kitongole ky’ebibira era ng’omukozi munne mu kitongole kya Gavumenti ya Uganda ekinoonyereza ku bibira ekya Agroforestry Research Network for Africa (AFRENA). Mu kitongole kya Uganda ekya Uganda National Agricultural Research Organization, yakolako nga research officer/centre manager mu Forestry Research Institute era yakola ne ku pulojekiti endala.<ref>[http://observer.ug/index.php?option=com_content&view=article&id=7769:rukiga-by-elecetion-kakuru-pledges-to-unite-develop-rukiga "RUKIGA BY-ELECTION: Kakuru pledges to unite, develop Rukiga"]. ''The Observer''.</ref> Yali akulira ekifo kya Kabale ki AFRENA. Era yaliko akulira ekitongole ky'ebyobugagga eby'omu ttaka ekya [[:en:Africare|Africare]] <ref name="Rwabwogo2007">{{Cite book |last=Mugisha Odrek Rwabwogo |year=2007 |title=Uganda Districts Information Handbook |url=https://books.google.com/books?id=vQkOAQAAMAAJ |publisher=Fountain Publishers |isbn=9789970024292}}</ref> wansi wa Africare/ [[:en:USAID|USAID]], Pulojekiti eya Title II Food for Peace eyassibwamu ssente eyitibwa Uganda Food Security Initiative . Ng’omukugu mu by’obutonde bw’ensi, Kakuru yakolera mu kitongole kya Regional Center for Services in Surveying, Mapping and Remote Sensing, e [[:en:Nairobi|Nairobi]], [[Kenya]] ; [[:en:International_Centre_for_Research_in_Agroforestry|ekitongole ky’ensi yonna ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu Nairobi; [[:en:International_Atomic_Energy_Agency|ekitongole ky’ensi yonna eky’amaanyi ga atomu]] n’ekitongole [[:en:Food_and_Agriculture_Organization|ky’emmere n’ebyobulimi]] mu kibuga Viennab ekya [[Austria]] ; [[:en:National_Agricultural_Research_Organisation|ekitongole ky’eggwanga ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu [[Kampala]], Uganda; n’ekibiina ekigatta abantu b’oku nsozi mu nsi yonna mu kibuga Paris ekya Bufalansa. == Ebyobufuzi == Mu Gwokuna 1992, Kakuru yalondebwa okubeera mmemba ku lukiiko lw’eggombolola y’e Kabale, ng’akiikirira Rwamucucu. Ofiisi eno yagirimu okutuusa mu 2002, n’aweereza nga ssentebe w’akakiiko k’ebyenjigiriza mu disitulikiti n’akakiiko akakola ku by’okufulumya n’obutonde bw’ensi mu disitulikiti. Mu Gwokuna 1998, yalondebwa okubeera sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e Kabale, ekifo kye yalimu okutuusa mu Gwokusatu 2002, ate nga ye ssentebe w’akakiiko k’ebyobusuubuzi aka District Council. Kakuru yafuuka ssentebe wa Disitulikiti y'e Kabale mu Gwokuna 2002,<ref>[https://web.archive.org/web/20150211051754/http://business.highbeam.com/3548/article-1G1-112996396/kakuru-compromise-candidate-rugunda "Kakuru 'Compromise' Candidate – Rugunda."], '' Africa News Service'', 6 February 2004. via Highbeam</ref> ng'awangula Francis Runumi. Yaddamu okulondebwa mu ofiisi y’emu mu 2006. Mu Gwokusatu 2010, yalekulira okwetaba mu kulonda okwokujjuza ekifo okwa federo okwaliwo mu 2010 mu Rukiga county.<ref>[http://www.independent.co.ug/news/news-analysis/2558-mbale-fdc-win-maintains-nrm-urban-jinx "Mbale FDC win maintains NRM urban jinx"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150211043516/http://www.independent.co.ug/news/news-analysis/2558-mbale-fdc-win-maintains-nrm-urban-jinx|date=11 February 2015}}. ''The Independent''. 2 March 2010</ref> Mu Gwokusatu 2010, Kakuru yalondebwa okubeera omukiise mu Palamenti ya Uganda ey’omunaana, ng’akiikirira Rukiga County mu Disitulikiti y’e Kabale oluvannyuma lw’okuwangula Jack Sabiiti eyeesimbawo ku lw'ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]].<ref>[http://www.observer.ug/index.php?option=com_content&task=view&id=7769&Itemid= Rukiga by-election: Kakuru pledges to unite, develop Rukiga]</ref><ref>[http://www.newvision.co.ug/D/8/12/730642 "District winners"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150211042312/http://www.newvision.co.ug/D/8/12/730642|date=11 February 2015}}. ''New Vision''. 2 September 2010</ref> Bwe yali mu Palamenti, yaweereza ku kakiiko ak'enkalakkalira aka Physical Infrastructure n’akakiiko ka committee of Commissions, Statutory Authorities and Government Enterprises. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (December 2016)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Mu kulonda kw’eggwanga okwa 2011, yawangulwa Jack Sabiiti.<ref>{{Cite web |last=joomlasupport |title=Was the election rigged? |url=https://www.observer.ug/component/content/article?id=12352:was-the-election-rigged |access-date=2020-05-30 |website=The Observer - Uganda |language=en-gb}}</ref> == Laba ne == * [[Jack Sabiiti]] * [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] == Ebijuliziddwa == cnylj53zqwy5vm9etsa9byms08g5adq 50115 50114 2026-05-08T07:19:14Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50115 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] .<ref>[http://www.independent.co.ug/election-watch/2644-rukiga-race-independentcandidate-gives-nrm-trouble "Rukiga race: Independent candidate gives NRM trouble"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150706224502/http://www.independent.co.ug/election-watch/2644-rukiga-race-independentcandidate-gives-nrm-trouble|date=6 July 2015}}. ''The Independent'', 23 March 2010</ref><ref>[http://allafrica.com/thread/comment/main/main/pkey/aans:post:201003260090.html Adison Kakuru Hands Over Kabale Office to Vice-Chairman]{{Dead link|date=May 2019|bot=InternetArchiveBot|fix-attempted=yes}}</ref> == Ebimukwatako == Kakuru yazaalibwa nga 14 Ogwokuna 1962 mu Disitulikiti y’e Kabale.<ref>[http://www.parliament.go.ug/index.php?option=com_wrapper&Itemid=37 Adison Kakuru Was Born in 14 April 1962]</ref> Yasomera ku [[:en:Kigezi_College_Butobere|Kigezi College Butobere]] ku ddaala lya O ne [[:en:A_level|A]]. Kakuru yafuna diguli ya Bachelor of Science mu [[:en:Forestry|by’ebibira]], [[:en:Honours_degree|et'ekiitiibwa]], okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1990. Era alina diguli eyookubiri mu by’obutonde n’okuddukanya eby’obugagga eby’omu ttaka okuva mu yunivasite y’e Makerere. Yasomera ku kitongole ky’ensi yonna eky’ebyobulimi, e [[:en:Wageningen|Wageningen]], Netherlands.<ref>[http://www.cbcglobal.org/cbc_pages/Peoples.aspx?PId=294 Profile At Commonwealth Business Council] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120317162411/http://www.cbcglobal.org/cbc_pages/Peoples.aspx?PId=294|date=17 March 2012}}</ref> == Emirimu gye == Kakuru yaliko omukungu mu kitongole ekinoonyereza mu kitongole ky’ebibira era ng’omukozi munne mu kitongole kya Gavumenti ya Uganda ekinoonyereza ku bibira ekya Agroforestry Research Network for Africa (AFRENA). Mu kitongole kya Uganda ekya Uganda National Agricultural Research Organization, yakolako nga research officer/centre manager mu Forestry Research Institute era yakola ne ku pulojekiti endala.<ref>[http://observer.ug/index.php?option=com_content&view=article&id=7769:rukiga-by-elecetion-kakuru-pledges-to-unite-develop-rukiga "RUKIGA BY-ELECTION: Kakuru pledges to unite, develop Rukiga"]. ''The Observer''.</ref> Yali akulira ekifo kya Kabale ki AFRENA. Era yaliko akulira ekitongole ky'ebyobugagga eby'omu ttaka ekya [[:en:Africare|Africare]] <ref name="Rwabwogo2007">{{Cite book |last=Mugisha Odrek Rwabwogo |year=2007 |title=Uganda Districts Information Handbook |url=https://books.google.com/books?id=vQkOAQAAMAAJ |publisher=Fountain Publishers |isbn=9789970024292}}</ref> wansi wa Africare/ [[:en:USAID|USAID]], Pulojekiti eya Title II Food for Peace eyassibwamu ssente eyitibwa Uganda Food Security Initiative . Ng’omukugu mu by’obutonde bw’ensi, Kakuru yakolera mu kitongole kya Regional Center for Services in Surveying, Mapping and Remote Sensing, e [[:en:Nairobi|Nairobi]], [[Kenya]] ; [[:en:International_Centre_for_Research_in_Agroforestry|ekitongole ky’ensi yonna ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu Nairobi; [[:en:International_Atomic_Energy_Agency|ekitongole ky’ensi yonna eky’amaanyi ga atomu]] n’ekitongole [[:en:Food_and_Agriculture_Organization|ky’emmere n’ebyobulimi]] mu kibuga Viennab ekya [[Austria]] ; [[:en:National_Agricultural_Research_Organisation|ekitongole ky’eggwanga ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu [[Kampala]], Uganda; n’ekibiina ekigatta abantu b’oku nsozi mu nsi yonna mu kibuga Paris ekya Bufalansa. == Ebyobufuzi == Mu Gwokuna 1992, Kakuru yalondebwa okubeera mmemba ku lukiiko lw’eggombolola y’e Kabale, ng’akiikirira Rwamucucu. Ofiisi eno yagirimu okutuusa mu 2002, n’aweereza nga ssentebe w’akakiiko k’ebyenjigiriza mu disitulikiti n’akakiiko akakola ku by’okufulumya n’obutonde bw’ensi mu disitulikiti. Mu Gwokuna 1998, yalondebwa okubeera sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e Kabale, ekifo kye yalimu okutuusa mu Gwokusatu 2002, ate nga ye ssentebe w’akakiiko k’ebyobusuubuzi aka District Council. Kakuru yafuuka ssentebe wa Disitulikiti y'e Kabale mu Gwokuna 2002,<ref>[https://web.archive.org/web/20150211051754/http://business.highbeam.com/3548/article-1G1-112996396/kakuru-compromise-candidate-rugunda "Kakuru 'Compromise' Candidate – Rugunda."], '' Africa News Service'', 6 February 2004. via Highbeam</ref> ng'awangula Francis Runumi. Yaddamu okulondebwa mu ofiisi y’emu mu 2006. Mu Gwokusatu 2010, yalekulira okwetaba mu kulonda okwokujjuza ekifo okwa federo okwaliwo mu 2010 mu Rukiga county.<ref>[http://www.independent.co.ug/news/news-analysis/2558-mbale-fdc-win-maintains-nrm-urban-jinx "Mbale FDC win maintains NRM urban jinx"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150211043516/http://www.independent.co.ug/news/news-analysis/2558-mbale-fdc-win-maintains-nrm-urban-jinx|date=11 February 2015}}. ''The Independent''. 2 March 2010</ref> Mu Gwokusatu 2010, Kakuru yalondebwa okubeera omukiise mu Palamenti ya Uganda ey’omunaana, ng’akiikirira Rukiga County mu Disitulikiti y’e Kabale oluvannyuma lw’okuwangula Jack Sabiiti eyeesimbawo ku lw'ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]].<ref>[http://www.observer.ug/index.php?option=com_content&task=view&id=7769&Itemid= Rukiga by-election: Kakuru pledges to unite, develop Rukiga]</ref><ref>[http://www.newvision.co.ug/D/8/12/730642 "District winners"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150211042312/http://www.newvision.co.ug/D/8/12/730642|date=11 February 2015}}. ''New Vision''. 2 September 2010</ref> Bwe yali mu Palamenti, yaweereza ku kakiiko ak'enkalakkalira aka Physical Infrastructure n’akakiiko ka committee of Commissions, Statutory Authorities and Government Enterprises. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (December 2016)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Mu kulonda kw’eggwanga okwa 2011, yawangulwa Jack Sabiiti.<ref>{{Cite web |last=joomlasupport |title=Was the election rigged? |url=https://www.observer.ug/component/content/article?id=12352:was-the-election-rigged |access-date=2020-05-30 |website=The Observer - Uganda |language=en-gb}}</ref> == Laba ne == * [[Jack Sabiiti]] * [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} ipdpf2h7wyf7pnq9i5yjsgjm5rj7cp2 50116 50115 2026-05-08T07:19:45Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50116 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] .<ref>[http://www.independent.co.ug/election-watch/2644-rukiga-race-independentcandidate-gives-nrm-trouble "Rukiga race: Independent candidate gives NRM trouble"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150706224502/http://www.independent.co.ug/election-watch/2644-rukiga-race-independentcandidate-gives-nrm-trouble|date=6 July 2015}}. ''The Independent'', 23 March 2010</ref><ref>[http://allafrica.com/thread/comment/main/main/pkey/aans:post:201003260090.html Adison Kakuru Hands Over Kabale Office to Vice-Chairman]{{Dead link|date=May 2019|bot=InternetArchiveBot|fix-attempted=yes}}</ref> == Ebimukwatako == Kakuru yazaalibwa nga 14 Ogwokuna 1962 mu Disitulikiti y’e Kabale.<ref>[http://www.parliament.go.ug/index.php?option=com_wrapper&Itemid=37 Adison Kakuru Was Born in 14 April 1962]</ref> Yasomera ku [[:en:Kigezi_College_Butobere|Kigezi College Butobere]] ku ddaala lya O ne [[:en:A_level|A]]. Kakuru yafuna diguli ya Bachelor of Science mu [[:en:Forestry|by’ebibira]], [[:en:Honours_degree|et'ekiitiibwa]], okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1990. Era alina diguli eyookubiri mu by’obutonde n’okuddukanya eby’obugagga eby’omu ttaka okuva mu yunivasite y’e Makerere. Yasomera ku kitongole ky’ensi yonna eky’ebyobulimi, e [[:en:Wageningen|Wageningen]], Netherlands.<ref>[http://www.cbcglobal.org/cbc_pages/Peoples.aspx?PId=294 Profile At Commonwealth Business Council] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120317162411/http://www.cbcglobal.org/cbc_pages/Peoples.aspx?PId=294|date=17 March 2012}}</ref> == Emirimu gye == Kakuru yaliko omukungu mu kitongole ekinoonyereza mu kitongole ky’ebibira era ng’omukozi munne mu kitongole kya Gavumenti ya Uganda ekinoonyereza ku bibira ekya Agroforestry Research Network for Africa (AFRENA). Mu kitongole kya Uganda ekya Uganda National Agricultural Research Organization, yakolako nga research officer/centre manager mu Forestry Research Institute era yakola ne ku pulojekiti endala.<ref>[http://observer.ug/index.php?option=com_content&view=article&id=7769:rukiga-by-elecetion-kakuru-pledges-to-unite-develop-rukiga "RUKIGA BY-ELECTION: Kakuru pledges to unite, develop Rukiga"]. ''The Observer''.</ref> Yali akulira ekifo kya Kabale ki AFRENA. Era yaliko akulira ekitongole ky'ebyobugagga eby'omu ttaka ekya [[:en:Africare|Africare]] <ref name="Rwabwogo2007">{{Cite book |last=Mugisha Odrek Rwabwogo |year=2007 |title=Uganda Districts Information Handbook |url=https://books.google.com/books?id=vQkOAQAAMAAJ |publisher=Fountain Publishers |isbn=9789970024292}}</ref> wansi wa Africare/ [[:en:USAID|USAID]], Pulojekiti eya Title II Food for Peace eyassibwamu ssente eyitibwa Uganda Food Security Initiative . Ng’omukugu mu by’obutonde bw’ensi, Kakuru yakolera mu kitongole kya Regional Center for Services in Surveying, Mapping and Remote Sensing, e [[:en:Nairobi|Nairobi]], [[Kenya]] ; [[:en:International_Centre_for_Research_in_Agroforestry|ekitongole ky’ensi yonna ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu Nairobi; [[:en:International_Atomic_Energy_Agency|ekitongole ky’ensi yonna eky’amaanyi ga atomu]] n’ekitongole [[:en:Food_and_Agriculture_Organization|ky’emmere n’ebyobulimi]] mu kibuga Viennab ekya [[Austria]] ; [[:en:National_Agricultural_Research_Organisation|ekitongole ky’eggwanga ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu [[Kampala]], Uganda; n’ekibiina ekigatta abantu b’oku nsozi mu nsi yonna mu kibuga Paris ekya Bufalansa. == Ebyobufuzi == Mu Gwokuna 1992, Kakuru yalondebwa okubeera mmemba ku lukiiko lw’eggombolola y’e Kabale, ng’akiikirira Rwamucucu. Ofiisi eno yagirimu okutuusa mu 2002, n’aweereza nga ssentebe w’akakiiko k’ebyenjigiriza mu disitulikiti n’akakiiko akakola ku by’okufulumya n’obutonde bw’ensi mu disitulikiti. Mu Gwokuna 1998, yalondebwa okubeera sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e Kabale, ekifo kye yalimu okutuusa mu Gwokusatu 2002, ate nga ye ssentebe w’akakiiko k’ebyobusuubuzi aka District Council. Kakuru yafuuka ssentebe wa Disitulikiti y'e Kabale mu Gwokuna 2002,<ref>[https://web.archive.org/web/20150211051754/http://business.highbeam.com/3548/article-1G1-112996396/kakuru-compromise-candidate-rugunda "Kakuru 'Compromise' Candidate – Rugunda."], '' Africa News Service'', 6 February 2004. via Highbeam</ref> ng'awangula Francis Runumi. Yaddamu okulondebwa mu ofiisi y’emu mu 2006. Mu Gwokusatu 2010, yalekulira okwetaba mu kulonda okwokujjuza ekifo okwa federo okwaliwo mu 2010 mu Rukiga county.<ref>[http://www.independent.co.ug/news/news-analysis/2558-mbale-fdc-win-maintains-nrm-urban-jinx "Mbale FDC win maintains NRM urban jinx"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150211043516/http://www.independent.co.ug/news/news-analysis/2558-mbale-fdc-win-maintains-nrm-urban-jinx|date=11 February 2015}}. ''The Independent''. 2 March 2010</ref> Mu Gwokusatu 2010, Kakuru yalondebwa okubeera omukiise mu Palamenti ya Uganda ey’omunaana, ng’akiikirira Rukiga County mu Disitulikiti y’e Kabale oluvannyuma lw’okuwangula Jack Sabiiti eyeesimbawo ku lw'ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]].<ref>[http://www.observer.ug/index.php?option=com_content&task=view&id=7769&Itemid= Rukiga by-election: Kakuru pledges to unite, develop Rukiga]</ref><ref>[http://www.newvision.co.ug/D/8/12/730642 "District winners"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150211042312/http://www.newvision.co.ug/D/8/12/730642|date=11 February 2015}}. ''New Vision''. 2 September 2010</ref> Bwe yali mu Palamenti, yaweereza ku kakiiko ak'enkalakkalira aka Physical Infrastructure n’akakiiko ka committee of Commissions, Statutory Authorities and Government Enterprises. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (December 2016)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Mu kulonda kw’eggwanga okwa 2011, yawangulwa Jack Sabiiti.<ref>{{Cite web |last=joomlasupport |title=Was the election rigged? |url=https://www.observer.ug/component/content/article?id=12352:was-the-election-rigged |access-date=2020-05-30 |website=The Observer - Uganda |language=en-gb}}</ref> == Laba ne == * [[Jack Sabiiti]] * [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == 4ln45mwra7qn9g74hvjsjtneet2jqnj 50117 50116 2026-05-08T07:19:57Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50117 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] .<ref>[http://www.independent.co.ug/election-watch/2644-rukiga-race-independentcandidate-gives-nrm-trouble "Rukiga race: Independent candidate gives NRM trouble"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150706224502/http://www.independent.co.ug/election-watch/2644-rukiga-race-independentcandidate-gives-nrm-trouble|date=6 July 2015}}. ''The Independent'', 23 March 2010</ref><ref>[http://allafrica.com/thread/comment/main/main/pkey/aans:post:201003260090.html Adison Kakuru Hands Over Kabale Office to Vice-Chairman]{{Dead link|date=May 2019|bot=InternetArchiveBot|fix-attempted=yes}}</ref> == Ebimukwatako == Kakuru yazaalibwa nga 14 Ogwokuna 1962 mu Disitulikiti y’e Kabale.<ref>[http://www.parliament.go.ug/index.php?option=com_wrapper&Itemid=37 Adison Kakuru Was Born in 14 April 1962]</ref> Yasomera ku [[:en:Kigezi_College_Butobere|Kigezi College Butobere]] ku ddaala lya O ne [[:en:A_level|A]]. Kakuru yafuna diguli ya Bachelor of Science mu [[:en:Forestry|by’ebibira]], [[:en:Honours_degree|et'ekiitiibwa]], okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1990. Era alina diguli eyookubiri mu by’obutonde n’okuddukanya eby’obugagga eby’omu ttaka okuva mu yunivasite y’e Makerere. Yasomera ku kitongole ky’ensi yonna eky’ebyobulimi, e [[:en:Wageningen|Wageningen]], Netherlands.<ref>[http://www.cbcglobal.org/cbc_pages/Peoples.aspx?PId=294 Profile At Commonwealth Business Council] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120317162411/http://www.cbcglobal.org/cbc_pages/Peoples.aspx?PId=294|date=17 March 2012}}</ref> == Emirimu gye == Kakuru yaliko omukungu mu kitongole ekinoonyereza mu kitongole ky’ebibira era ng’omukozi munne mu kitongole kya Gavumenti ya Uganda ekinoonyereza ku bibira ekya Agroforestry Research Network for Africa (AFRENA). Mu kitongole kya Uganda ekya Uganda National Agricultural Research Organization, yakolako nga research officer/centre manager mu Forestry Research Institute era yakola ne ku pulojekiti endala.<ref>[http://observer.ug/index.php?option=com_content&view=article&id=7769:rukiga-by-elecetion-kakuru-pledges-to-unite-develop-rukiga "RUKIGA BY-ELECTION: Kakuru pledges to unite, develop Rukiga"]. ''The Observer''.</ref> Yali akulira ekifo kya Kabale ki AFRENA. Era yaliko akulira ekitongole ky'ebyobugagga eby'omu ttaka ekya [[:en:Africare|Africare]] <ref name="Rwabwogo2007">{{Cite book |last=Mugisha Odrek Rwabwogo |year=2007 |title=Uganda Districts Information Handbook |url=https://books.google.com/books?id=vQkOAQAAMAAJ |publisher=Fountain Publishers |isbn=9789970024292}}</ref> wansi wa Africare/ [[:en:USAID|USAID]], Pulojekiti eya Title II Food for Peace eyassibwamu ssente eyitibwa Uganda Food Security Initiative . Ng’omukugu mu by’obutonde bw’ensi, Kakuru yakolera mu kitongole kya Regional Center for Services in Surveying, Mapping and Remote Sensing, e [[:en:Nairobi|Nairobi]], [[Kenya]] ; [[:en:International_Centre_for_Research_in_Agroforestry|ekitongole ky’ensi yonna ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu Nairobi; [[:en:International_Atomic_Energy_Agency|ekitongole ky’ensi yonna eky’amaanyi ga atomu]] n’ekitongole [[:en:Food_and_Agriculture_Organization|ky’emmere n’ebyobulimi]] mu kibuga Viennab ekya [[Austria]] ; [[:en:National_Agricultural_Research_Organisation|ekitongole ky’eggwanga ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu [[Kampala]], Uganda; n’ekibiina ekigatta abantu b’oku nsozi mu nsi yonna mu kibuga Paris ekya Bufalansa. == Ebyobufuzi == Mu Gwokuna 1992, Kakuru yalondebwa okubeera mmemba ku lukiiko lw’eggombolola y’e Kabale, ng’akiikirira Rwamucucu. Ofiisi eno yagirimu okutuusa mu 2002, n’aweereza nga ssentebe w’akakiiko k’ebyenjigiriza mu disitulikiti n’akakiiko akakola ku by’okufulumya n’obutonde bw’ensi mu disitulikiti. Mu Gwokuna 1998, yalondebwa okubeera sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e Kabale, ekifo kye yalimu okutuusa mu Gwokusatu 2002, ate nga ye ssentebe w’akakiiko k’ebyobusuubuzi aka District Council. Kakuru yafuuka ssentebe wa Disitulikiti y'e Kabale mu Gwokuna 2002,<ref>[https://web.archive.org/web/20150211051754/http://business.highbeam.com/3548/article-1G1-112996396/kakuru-compromise-candidate-rugunda "Kakuru 'Compromise' Candidate – Rugunda."], '' Africa News Service'', 6 February 2004. via Highbeam</ref> ng'awangula Francis Runumi. Yaddamu okulondebwa mu ofiisi y’emu mu 2006. Mu Gwokusatu 2010, yalekulira okwetaba mu kulonda okwokujjuza ekifo okwa federo okwaliwo mu 2010 mu Rukiga county.<ref>[http://www.independent.co.ug/news/news-analysis/2558-mbale-fdc-win-maintains-nrm-urban-jinx "Mbale FDC win maintains NRM urban jinx"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150211043516/http://www.independent.co.ug/news/news-analysis/2558-mbale-fdc-win-maintains-nrm-urban-jinx|date=11 February 2015}}. ''The Independent''. 2 March 2010</ref> Mu Gwokusatu 2010, Kakuru yalondebwa okubeera omukiise mu Palamenti ya Uganda ey’omunaana, ng’akiikirira Rukiga County mu Disitulikiti y’e Kabale oluvannyuma lw’okuwangula Jack Sabiiti eyeesimbawo ku lw'ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]].<ref>[http://www.observer.ug/index.php?option=com_content&task=view&id=7769&Itemid= Rukiga by-election: Kakuru pledges to unite, develop Rukiga]</ref><ref>[http://www.newvision.co.ug/D/8/12/730642 "District winners"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150211042312/http://www.newvision.co.ug/D/8/12/730642|date=11 February 2015}}. ''New Vision''. 2 September 2010</ref> Bwe yali mu Palamenti, yaweereza ku kakiiko ak'enkalakkalira aka Physical Infrastructure n’akakiiko ka committee of Commissions, Statutory Authorities and Government Enterprises. <sup class="noprint Inline-Template Template-Fact" style="white-space:nowrap;">&#x5B; ''<nowiki><span title="This claim needs references to reliable sources. (December 2016)">okujuliza kwetaagisa</span></nowiki>'' &#x5D;</sup> Mu kulonda kw’eggwanga okwa 2011, yawangulwa Jack Sabiiti.<ref>{{Cite web |last=joomlasupport |title=Was the election rigged? |url=https://www.observer.ug/component/content/article?id=12352:was-the-election-rigged |access-date=2020-05-30 |website=The Observer - Uganda |language=en-gb}}</ref> == Laba ne == * [[Jack Sabiiti]] * [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == * [https://web.archive.org/web/20120313104350/http://www.sundayvision.co.ug/detail.php?mainNewsCategoryId=7&newsCategoryId=416&newsId=742589 Profile Ku mukutu gwa Newvision.co.ug] * [http://newvision.co.ug/D/8/12/501695/Opio Olukalala lwa baminisita mu bujjuvu, June 2006]  * [http://newvision.co.ug/D/8/12/671730/Opio Olukalala lwa baminisita mu bujjuvu, February 2009]  * [https://www.facebook.com/note.php?note_id=10150208384704078&comments Olukalala lwa baminisita mu bujjuvu, May 2011] * [https://web.archive.org/web/20100330010849/http://www.newvision.co.ug/D/8/13/714209 Adison Kakuru akwasizza omumyuka wa ssentebe ofiisi y’e Kabale] * [http://allafrica.com/stories/201003290513.html Sisinkana Bannabyabufuzi Baffe-Adison Kakuru] if3wjyu2u7ejs335k5n673n2x7kesc4 50118 50117 2026-05-08T07:20:34Z Charles Kalanzi 9748 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1345812257|Adison Kakuru]]" 50118 wikitext text/x-wiki '''Adison Kakuru''' [[Yuganda|Munnayuganda]] nga munnabyabufuzi, musuubuzi, mulimi, era omukugu mu by’obutonde. Ono ye yali omubaka omulonde mu Palamenti akiikirira Rukiga County mu [[Kabale (disitulikit)|Disitulikiti y'e Kabale]] mu [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] ey'omunaana . Era yakola nga ssentebe wa disitulikiti eyalondeddwa mu Disitulikiti y’e Kabale (ssentebe wa LC 5), sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e [[Kabale]], era mmemba ku lukiiko lwa disitulikiti y’e Kabale ng’akiikirira eggombolola y'e Rwamucucu. Ono mmemba w’ekibiina ky’ebyobufuziekya [[National Resistance Movement]] .<ref>[http://www.independent.co.ug/election-watch/2644-rukiga-race-independentcandidate-gives-nrm-trouble "Rukiga race: Independent candidate gives NRM trouble"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150706224502/http://www.independent.co.ug/election-watch/2644-rukiga-race-independentcandidate-gives-nrm-trouble|date=6 July 2015}}. ''The Independent'', 23 March 2010</ref><ref>[http://allafrica.com/thread/comment/main/main/pkey/aans:post:201003260090.html Adison Kakuru Hands Over Kabale Office to Vice-Chairman]{{Dead link|date=May 2019|bot=InternetArchiveBot|fix-attempted=yes}}</ref> == Ebimukwatako == Kakuru yazaalibwa nga 14 Ogwokuna 1962 mu Disitulikiti y’e Kabale.<ref>[http://www.parliament.go.ug/index.php?option=com_wrapper&Itemid=37 Adison Kakuru Was Born in 14 April 1962]</ref> Yasomera ku [[:en:Kigezi_College_Butobere|Kigezi College Butobere]] ku ddaala lya O ne [[:en:A_level|A]]. Kakuru yafuna diguli ya Bachelor of Science mu [[:en:Forestry|by’ebibira]], [[:en:Honours_degree|et'ekiitiibwa]], okuva mu [[Makerere University, Uganda|yunivasite y’e Makerere]] mu 1990. Era alina diguli eyookubiri mu by’obutonde n’okuddukanya eby’obugagga eby’omu ttaka okuva mu yunivasite y’e Makerere. Yasomera ku kitongole ky’ensi yonna eky’ebyobulimi, e [[:en:Wageningen|Wageningen]], Netherlands.<ref>[http://www.cbcglobal.org/cbc_pages/Peoples.aspx?PId=294 Profile At Commonwealth Business Council] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120317162411/http://www.cbcglobal.org/cbc_pages/Peoples.aspx?PId=294|date=17 March 2012}}</ref> == Emirimu gye == Kakuru yaliko omukungu mu kitongole ekinoonyereza mu kitongole ky’ebibira era ng’omukozi munne mu kitongole kya Gavumenti ya Uganda ekinoonyereza ku bibira ekya Agroforestry Research Network for Africa (AFRENA). Mu kitongole kya Uganda ekya Uganda National Agricultural Research Organization, yakolako nga research officer/centre manager mu Forestry Research Institute era yakola ne ku pulojekiti endala.<ref>[http://observer.ug/index.php?option=com_content&view=article&id=7769:rukiga-by-elecetion-kakuru-pledges-to-unite-develop-rukiga "RUKIGA BY-ELECTION: Kakuru pledges to unite, develop Rukiga"]. ''The Observer''.</ref> Yali akulira ekifo kya Kabale ki AFRENA. Era yaliko akulira ekitongole ky'ebyobugagga eby'omu ttaka ekya [[:en:Africare|Africare]] <ref name="Rwabwogo2007">{{Cite book |last=Mugisha Odrek Rwabwogo |year=2007 |title=Uganda Districts Information Handbook |url=https://books.google.com/books?id=vQkOAQAAMAAJ |publisher=Fountain Publishers |isbn=9789970024292}}</ref> wansi wa Africare/ [[:en:USAID|USAID]], Pulojekiti eya Title II Food for Peace eyassibwamu ssente eyitibwa Uganda Food Security Initiative . Ng’omukugu mu by’obutonde bw’ensi, Kakuru yakolera mu kitongole kya Regional Center for Services in Surveying, Mapping and Remote Sensing, e [[:en:Nairobi|Nairobi]], [[Kenya]] ; [[:en:International_Centre_for_Research_in_Agroforestry|ekitongole ky’ensi yonna ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu Nairobi; [[:en:International_Atomic_Energy_Agency|ekitongole ky’ensi yonna eky’amaanyi ga atomu]] n’ekitongole [[:en:Food_and_Agriculture_Organization|ky’emmere n’ebyobulimi]] mu kibuga Viennab ekya [[Austria]] ; [[:en:National_Agricultural_Research_Organisation|ekitongole ky’eggwanga ekinoonyereza ku by’obulimi]] mu [[Kampala]], Uganda; n’ekibiina ekigatta abantu b’oku nsozi mu nsi yonna mu kibuga Paris ekya Bufalansa. == Ebyobufuzi == Mu Gwokuna 1992, Kakuru yalondebwa okubeera mmemba ku lukiiko lw’eggombolola y’e Kabale, ng’akiikirira Rwamucucu. Ofiisi eno yagirimu okutuusa mu 2002, n’aweereza nga ssentebe w’akakiiko k’ebyenjigiriza mu disitulikiti n’akakiiko akakola ku by’okufulumya n’obutonde bw’ensi mu disitulikiti. Mu Gwokuna 1998, yalondebwa okubeera sipiika w’olukiiko lwa disitulikiti e Kabale, ekifo kye yalimu okutuusa mu Gwokusatu 2002, ate nga ye ssentebe w’akakiiko k’ebyobusuubuzi aka District Council. Kakuru yafuuka ssentebe wa Disitulikiti y'e Kabale mu Gwokuna 2002,<ref>[https://web.archive.org/web/20150211051754/http://business.highbeam.com/3548/article-1G1-112996396/kakuru-compromise-candidate-rugunda "Kakuru 'Compromise' Candidate – Rugunda."], '' Africa News Service'', 6 February 2004. via Highbeam</ref> ng'awangula Francis Runumi. Yaddamu okulondebwa mu ofiisi y’emu mu 2006. Mu Gwokusatu 2010, yalekulira okwetaba mu kulonda okwokujjuza ekifo okwa federo okwaliwo mu 2010 mu Rukiga county.<ref>[http://www.independent.co.ug/news/news-analysis/2558-mbale-fdc-win-maintains-nrm-urban-jinx "Mbale FDC win maintains NRM urban jinx"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150211043516/http://www.independent.co.ug/news/news-analysis/2558-mbale-fdc-win-maintains-nrm-urban-jinx|date=11 February 2015}}. ''The Independent''. 2 March 2010</ref> Mu Gwokusatu 2010, Kakuru yalondebwa okubeera omukiise mu Palamenti ya Uganda ey’omunaana, ng’akiikirira Rukiga County mu Disitulikiti y’e Kabale oluvannyuma lw’okuwangula Jack Sabiiti eyeesimbawo ku lw'ekibiina kya [[Olukiiko olw'Enkyukakyuka mu Bufuzi bwa demokulasiya|Forum for Democratic Change]].<ref>[http://www.observer.ug/index.php?option=com_content&task=view&id=7769&Itemid= Rukiga by-election: Kakuru pledges to unite, develop Rukiga]</ref><ref>[http://www.newvision.co.ug/D/8/12/730642 "District winners"] {{webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150211042312/http://www.newvision.co.ug/D/8/12/730642|date=11 February 2015}}. ''New Vision''. 2 September 2010</ref> Bwe yali mu Palamenti, yaweereza ku kakiiko ak'enkalakkalira aka Physical Infrastructure n’akakiiko ka committee of Commissions, Statutory Authorities and Government Enterprises. Mu kulonda kw’eggwanga okwa 2011, yawangulwa Jack Sabiiti.<ref>{{Cite web |last=joomlasupport |title=Was the election rigged? |url=https://www.observer.ug/component/content/article?id=12352:was-the-election-rigged |access-date=2020-05-30 |website=The Observer - Uganda |language=en-gb}}</ref> == Laba ne == * [[Jack Sabiiti]] * [[Parliament of Uganda|Palamenti ya Uganda]] == Ebijuliziddwa == {{Reflist}} == Ebijuliziddwa wabweru wa wikipedia == * [https://web.archive.org/web/20120313104350/http://www.sundayvision.co.ug/detail.php?mainNewsCategoryId=7&newsCategoryId=416&newsId=742589 Profile Ku mukutu gwa Newvision.co.ug] * [http://newvision.co.ug/D/8/12/501695/Opio Olukalala lwa baminisita mu bujjuvu, June 2006]  * [http://newvision.co.ug/D/8/12/671730/Opio Olukalala lwa baminisita mu bujjuvu, February 2009]  * [https://www.facebook.com/note.php?note_id=10150208384704078&comments Olukalala lwa baminisita mu bujjuvu, May 2011] * [https://web.archive.org/web/20100330010849/http://www.newvision.co.ug/D/8/13/714209 Adison Kakuru akwasizza omumyuka wa ssentebe ofiisi y’e Kabale] * [http://allafrica.com/stories/201003290513.html Sisinkana Bannabyabufuzi Baffe-Adison Kakuru] fe96407gwqviwgr0le88z19bdi3jvdb Ali Mazrui, omuwandiisi w’ebitabo 0 13307 50120 2026-05-08T08:59:15Z Ssuuna Peter 6900 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1339015983|Ali Mazrui]]" 50120 wikitext text/x-wiki    '''Ali Al'amin Mazrui''' (24 Ogwokubiri 1933 – 12 Ogwekkumi 2014), yali muyivu, pulofeesa, era omuwandiisi w'ebyobufuzi mu Amerika enzaalwa y'e Kenya ku [[:en:African_studies|Afirika]] [[:en:Islamic_studies|n'omusomo gw'Obusiraamu]], n'enkolagana y'obukiikakkono n'obugwanjuba. Yazaalibwa mu kibuga [[:en:Mombasa|Mombasa]] mu [[:en:British_Kenya|Kenya]] . Ebifo bye mwalimu eky'akulira ekitongole ekikola ku by’obuwangwa mu nsi yonna mu [[:en:Binghamton_University|Ssettendekero ya Binghamton]] e [[:en:Binghamton,_New_York|Binghamton, New York]], n'Akulira ekitongole ekinoonyereza ku by’obuwangwa n’Abamerika n’Abafirika mu [[:en:University_of_Michigan|Ssettendekero wa Michigan]] . <ref>{{Cite web |last=Daily Nation |date=13 October 2014 |title=Professor Ali Mazrui Dies in US |url=http://www.monitor.co.ug/News/National/Prof-Ali-Mazrui-dies-in-US/-/688334/2484540/-/u900jwz/-/index.html |access-date=13 October 2014}}</ref> <ref>{{Cite web |last=Ian |date=13 October 2014 |title=Who Was Professor Ali Mazrui? |url=http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2014/10/who-was-professor-ali-mazrui/ |url-status=dead |archive-url=https://web.archive.org/web/20141016004156/http://www.independent.co.ug/ugandatalks/2014/10/who-was-professor-ali-mazrui/ |archive-date=16 October 2014 |access-date=14 October 2014}}</ref> Yateekateeka omuzannyo gw'ebiwandiiko ogwalagibwa ku ntimbe za ttivvi mu myaka gya 1980 ogwa ''[[:en:The_Africans:_A_Triple_Heritage|The Africans: A Triple Heritage]]'' . == Obulamu bwe obwasooka == Mazrui yazaalibwa nga 24 Ogwokubiri 1933 mu kibuga [[:en:Mombasa|Mombasa]] mu [[:en:Kenya_Colony|ttwale ly'e Kenya]] . <ref>{{cite news|url=http://www.standardmedia.co.ke/thecounties/article/2000138049/professor-ali-mazrui-is-dead|title=Professor Ali Mazrui is dead|author=Cyrus Ombati|date=13 October 2014}}</ref> Yali mutabani wa Al-Amin Bin Ali Mazrui, Omulamuzi Omukulu w’Obusiraamu (Qadi) mu [[:en:Kadhi_courts|kkooti za Kadhi]] mu nga Kenya ekyatwalibwa Abangereza. Kitaawe era yali musomi era muwandiisi, era ekimu ku bitabo bye kivvuunuddwa mu Lungereza omusajja [[:en:Hamza_Yusuf|Hamza Yusuf]] nga ''The Content of Character'' (2004), Ali kye yawa ennyanjula. Famire ya Mazrui yali ava mu maka magagga mu byafaayo era ag'omugaso mu Kenya, nga emabegako baali bafuzi b’e Mombasa. Taata wa Ali yali mukungu wa Qadi e Kenya, omukungu asinga ku mateeka g’Obusiraamu. Mazrui yasiima kitaawe olw’okumussaamu okwagala okukubaganya ebirowoozo mu by’amagezi, kuba kitaawe teyakoma ku kwetaba mu misango gya kkooti wabula era yali muwandiisi wa bitabo omututumufu era nga mukubaganya wa birowoozo mu lujjudde. Mazrui, okuva mu buto, yagendanga ne kitaawe mu kkooti n’awuliriza okukubaganya ebirowoozo kwe okw’ebyobufuzi n’empisa. <ref name="ReferenceA">"Ali Mazrui: A Confluence of Three Cultures" from April/May 1982 Research News, Ali Mazrui Papers, Box 9, Bentley Library</ref> Mazrui yasooka kwagala kugoberera kkubo lya kitaawe ng'Omusiraamu n'okugenda mu maaso n'okusoma kwe mu [[:en:Al-Azhar_University|Ssettendekero lya Al-Azhar]] mu [[:en:Egypt|Misiri]] . <ref name="newsletter">{{cite journal |last=Adem |first=Seifudein |date=Spring 2008 |title=Ali A. Mazrui, Witness to History? |journal=Institute of Global Cultural Studies Newsletter |location=Binghamton, [[New York City|New York]] |publisher=Institute of Global Cultural Studies, [[Binghamton University]]}}</ref> Olw'okukola obubi mu bigezo bya Cambridge School Certificate mu 1949, Mazrui yagaanibwa okuyingira mu Makerere College (kati [[:en:Makerere_University|Ssettendekero Makerere]] ), ettendekero lyokka ery'awaggulu mu Buvanjuba bwa Africa ekiseera ekyo. Oluvannyuma yakolera mu ttendekero ly’ebyenjigiriza ly’Abasiraamu erya Mombasa (kati [[:en:Technical_University_of_Mombasa|Technical University of Mombasa]] ). <ref name="newsletter" /> == Okusoma kwe == Mazrui yasomera pulayimale e Mombasa, gye yayigira Olungereza mu ngeri ey’enjawulo okwetaba mu kukubaganya ebirowoozo mu butongole, nga tannakyusa kitone mu kuwandiika. Okusoma eby'amawulire okusinziira ku Mazrui, lye kkubo lye yasooka okukwata. Ng’oggyeeko Olungereza, Mazrui yali ayogera n’Oluswayiri n’Oluwarabu. <ref>{{Cite web |title=Africana Studies and Research Center &#124; Africana Studies & Research Center Cornell Arts & Sciences |url=https://africana.cornell.edu/ |website=africana.cornell.edu}}</ref> Oluvannyuma lw'okufuna sikaala ya Gavumenti ya Kenya, <ref name="newsletter">{{cite journal |last=Adem |first=Seifudein |date=Spring 2008 |title=Ali A. Mazrui, Witness to History? |journal=Institute of Global Cultural Studies Newsletter |location=Binghamton, [[New York City|New York]] |publisher=Institute of Global Cultural Studies, [[Binghamton University]]}}</ref> Mazrui yayongera okusoma era n'afuna [[:en:B.A._degree|diguli ye mu byenfuna]] n'okuyitira waggulu okuva mu [[:en:Manchester_University|Ssettendekero ly'e Manchester]] e Bungereza mu 1960, [[:en:M.A.|MA]] okuva mu [[:en:Columbia_University|Ssettendekero ya Columbia]] e [[:en:New_York_City|New York]] mu 1961, ne ddiguli ey'okusatu ( [[:en:Doctor_of_Philosophy|DPhil]] ) okuva mu [[:en:Oxford_University|ssettendekero lya Oxford]] ( [[:en:Nuffield_College,_Oxford|Nuffield College]] ) mu 1966. <ref>{{cite web |last=Nabiruma |first=Diana |date=19 August 2009 |title=Ali Mazrui – In His Own Words |url=http://observer.ug/index.php?option=com_content&view=article&id=4764:ali-mazrui-in-his-own-words&catid=53:interview&Itemid=67 |access-date=14 October 2014 |newspaper=[[The Observer (Uganda)]]}}</ref> Yakwatibwako ebirowoozo bya [[:en:Kwame_Nkrumah|Kwame Nkrumah]] eby'okwagala Africa n'okugigatta eky'esigamizibwako okukubaganya ebirowoozo kwe ku "Africa's triple heritage" (Africanity, [[:en:Islam|Islam]] and [[:en:Christianity|Christianity]] ). <ref name="newsletter" /> == Emirimu mu kusoma kwe == Mazrui yatandikira okusoma kwe mu [[:en:Makerere_University|Ssettendekero lya Makerere]] mu Uganda, gye yali aloota okusomera okuva mu buto bwe. <ref name="ReferenceA">"Ali Mazrui: A Confluence of Three Cultures" from April/May 1982 Research News, Ali Mazrui Papers, Box 9, Bentley Library</ref> E Makerere, Mazrui yaweereza nga pulofeesa mu byobufuzi, era n'atandika okusiimibwa mu nsi yonna. Mazrui yawulira ng’emyaka gye yamala e Makerere gye gimu ku gisinga obukulu era egyavaamu ebibala mu bulamu bwe. Yategeeza omuwandiisi w'obulamu bwe kino mu 1967, bwe yafulumya ebitabo bisatu, gwe mwaka gwe yali alangirira eri ensi y'abayivu "nti nateekateeka okubeera omuyiiya ennyo – mu bulungi oba mu bubi!" Mu kiseera kye yamala e Makerere, Mazrui era yakubiriza pulojekiti ya World Order Models Project mu kitongole kya Ssayansi w’ebyobufuzi, pulojekiti eyagatta bannassaayansi b’ebyobufuzi okuva mu nsi yonna okukubaganya ebirowoozo ku kkubo ly’ensi yonna erigenda okuleeta emirembe gy'olubeerera okwetoloola ensi yonna.<ref>Correspondence with Hasu Patel, Conference Organiser, of conference on ''Africa in World Affairs in the Next Thirty Years'', December 1969. Ali Mazrui Papers, Box 7, Bentley Library.</ref> Mazrui yafumiitiriza nti yawulira ng'awalirizibwa okuva mu Ssettendekero ly’e Makerere. <ref>Letter from Ali Mazrui to Merrick Posnansky. Ali Mazrui Papers, Box 7, Bentley Library.</ref> Okugenda kwe kirabika kyava ku kwagala kwe okusigala ng’atalina ludda lw’asoma mu maaso g’okunyigirizibwa okugatta ekitiibwa kye ekyeyongera ng’omulowooza w’ebyobufuzi ku kimu ku biwayi by’omu kitundu. Okusaba kwe okwasooka kwava eri [[:en:John_Okello|John Okello]], omukulembeze w’enkyukakyuka ya Zanzibar, eyajja ewa Mazrui mu 1968 okumusaba okwegatta ku nsonga ze. Okello yasooka kugezaako kumatiza Mazrui afuuke omuwabuzi we ate oluvannyuma okusaba kwe n'akussa mu bwandiike mu ssemateeka wa Zanzibar. Mazrui yategeeza Okello nti, wadde nga yali ayagala nnyo okusaasira ensonga eno, kyandibadde kutyoboola mulimu gwe n'empisa nga pulofeesa ate omuyivu okwegatta ku nteekateeka y’ebyobufuzi. Ekintu kino ekyaliwo kyalaga omutindo ogw’ekitiibwa mu nsi yonna Mazrui gwe yali amaze okukung’aanya. Okello yali amunoonyezza mu ngeri ey’enjawulo kubanga yali amanyi era ng’atwala erinnya lya Ali ng’omugezigezi alwanyisa obwakabaka. <ref>Report to the Principal, Makerere University, 6 November 1968. Ali Mazrui Papers, Box 8, Bentley Library.</ref> Oluvannyuma Mazrui yatuukirirwa Idi Amin eyali pulezidenti wa Uganda bwe yali anaatera okwabulira Makerere. Amin okusinziira ku Mazrui yali ayagala afuuke omuwabuzi we ow’enjawulo. Mazrui yagaana okuyitibwa kuno, olw’okutya nti ayinza obutaba na bukuumi bumala, era mu kukola ekyo yafiirwa ekifo kye eky’ebyobufuzi mu Uganda. Kino kirabika kye kyamuwaliriza okwabulira Makerere. <ref name="nytimes.com">{{Cite news|url=https://www.nytimes.com/1986/10/05/movies/looking-at-africa-through-an-african-s-eyes.html|title=Looking at Africa Through an African's Eyes|first=Herbert|last=Mitgang|newspaper=[[The New York Times]]|date=5 October 1986}}</ref> Mazrui yatera okugamba nti yandiyagadde okuddayo mu Uganda, kyokka n’alaga enkolagana ye ne gavumenti ya Uganda eyali etabuse, wamu n’obutabeera na mukwano eri munnabyabufuzi mu Kenya ng’ensonga ezimukuumira wala. <ref>Ali Mazrui correspondence with Ann Gourlay, Ali Mazrui Papers, Box 7, Bentley Library.</ref> Mu 1974, Mazrui yapangisibwa okuba pulofeesa wa ssaayansi w’ebyobufuzi mu [[:en:University_of_Michigan|Ssettendekero lya Michigan]] . Mu kiseera kye yamala mu Michigan, Mazrui era yalina obwa pulofeesa mu [[:en:University_of_Jos|Ssettendekero lya Jos]] mu Nigeria. Yagamba nti okumala ebiseera ng’asomesa n’okubeera ekitundu ku mboozi mu Afrika kikulu obutafiirwa kutegeera kwe ku ndowooza ya Afirika. Okuva mu 1978 okutuuka mu 1981 Mazrui yaweereza ng'akulira ekitongole ekinoonyereza ku Bafirika Abamerika n'amasomo g'Africa mu [[:en:University_of_Michigan|Ssettendekero y’e Michigan]]. Wadde nga yalina ekiseera ekisirifu mu ntebe, okubeerawo kwe eyo kwali kukulu olw’ensonga bbiri. Esooka, yali ndowooza ye ey’omu makkati nti Omufirika Omumerika n’enkolagana y’Afirika yalina okunywezebwa. Yali alowooza nti ekkubo ery’okulongoosa Afrika kwe kusomesa Abafirika Abamerika mu by'obufuzi by’ensi yonna n’okunyweza enkolagana yaabwe ne Afrika, ebintu byonna ebiyinza okuba wansi w’obuyinza bwa CAAS. Wabula era yalabika ng’abuusabuusa obusobozi bwa pulogulaamu nga CAAS okutuukiriza ekintu kyonna. Mu myaka gye egyasooka mu [[:en:University_of_Michigan|Ssettendekero y'e Michigan]] yanenya pulogulaamu ng'ezo ng'agamba nti, mu kwanukula okulwanirira abaddugavu, "amatendekero agamu gaakatandikawo pulogulaamu y'okusoma abaddugavu ng'erina ekika ky'okunyooma eby'obufuzi kye nnasanga nga kizibu nnyo okwegomba, okugamba nti." <ref>Interview with Ali Mazrui, "Race Relations in the United States". Ali Mazrui Papers, Box 7, Bentley Library.</ref> Mazrui yasomesa mu [[:en:University_of_Michigan|Ssettendekero y’e Michigan]] okutuusa mu 1989, lwe yafuna oluwummula lw’emyaka ebiri n’akkiriza obwa pulofeesa bwa Albert Schweitzer mu [[:en:SUNY_Binghamton|SUNY Binghamton]] . Okuva kwa Mazrui okuva mu Yunivasite y’e Michigan tekyalimu bintu bitono okusinga okugenda e Makerere. Mazrui yalangirira okulekulira kwe okuva mu [[:en:University_of_Michigan|Ssettendekero y’e Michigan]] nga 29 Ogwokutaano 1991. Okutuuka ku ssa lino, waaliwo olutalo lw’okutunda olwali lumanyiddwa ennyo wakati wa [[:en:University_of_Michigan|Ssettendekero y’e Michigan]] ne SUNY. Kigambibwa nti SUNY yawa Mazrui ssente za doola 500,000 nga kuliko omusaala gwa ddoola 105,000 (bw’ogeraageranya n’omusaala gwe ogwa ddoola 71,500 mu [[:en:University_of_Michigan|Ssettendekero y’e Michigan]]) wamu n’ensimbi za bapulofeesa basatu Mazrui be yalonda, abayambi basatu abamaze diguli, omuwandiisi, n’entambula. <ref>Julie Wiernik, "African expert quits U-M for SUNY post", ''The Ann Arbor News'', Thurs, 30 May 1991. News and Information Services Faculty and Staff Files, Box 85, Bentley Library.</ref> Kigambibwa nti [[:en:University_of_Michigan|Ssettendekero y’e Michigan]] yakwatagana n’okuwaayo kuno, naye Mazrui yasalawo nti kyali kitono nnyo ate nga kikeerezi nnyo. Yategeeza nti yali tamatiziddwa olw’okwewaayo kwa [[:en:University_of_Michigan|Ssettendekero y’e Michigan]] okusoma ssaayansi w’ebyobufuzi mu mawanga agakyakula. Ye ne Gavana [[:en:Mario_Cuomo|Mario Cuomo]] okuva e New York ne Gavana [[:en:James_Blanchard|James Blanchard]] okuva e Michigan baakubira Mazrui amasimu mu buntu okumumatiza okulonda Ssettendekero mu masaza gaabwe. Omukwano guno gwonna gwaleeta ebibuuzo ku bintu nga kw’otadde n’obukulu bwa bapulofeesa ba zi Ssettendekero. <ref>Connie Leslie, "Let's Buy a Physicist or Two", ''Newsweek'', 12 February 1990. News and Information Services Faculty and Staff Files, Box 85, Bentley Library.</ref> Okuvaawo kwe era kwaleeta emboozi ku njawulo mu mawanga mu Ssettendekero y’e Michigan; emboozi gye teyali kitundu kinene okumala emyaka kkumi n’etaano bwe yali ku ttendekero ly’e Michigan. Wadde nga [[:en:University_of_Michigan|Ssettendekero y’e Michigan]] yafuba okusigaza Ali Mazrui, [[:en:James_Duderstadt|James Duderstadt]], pulezidenti wa Ssettendekero mu kiseera ekyo, yavumirira nnyo olw’obutakola kimala mu kusigaza pulofeesa Omuddugavu ow’ekitiibwa. Mazrui yali yapangisibwa mu 1974, ate nga Ssettendekero eno evumibwa nnyo naddala okuva mu kibiina eky'okubiri [[:en:Black_Action_Movement|ekya Black Action Movement]], olw’obutatuukiriza bisuubizo byayo eby’enjawulo mu kibiina ky'abayizi ne m'amasomero. Okwawukana ku ekyo, Duderstadt yagamba nti, mu 1989, Ssettendekero yali ekola omulimu omulungi ennyo ogw’okukyusakyusa ebintu eby’enjawulo. Baali bongeddeko abasomesa abatono 45 omwaka ogwo, ng'abasinga 13 okusinga omwaka oguwedde era College of Literature, Science ne Arts yali erabye "okuwandiika abantu abatono nga kweyongera nnyo." <ref>"LS&A’s skyrocketing minority recruitment", ''Ann Arbor Observer'', September 1989. News and Information Services Faculty and Staff Files, Box 85, Bentley Library.</ref> Ne bwe kyali kikyaliwo okweraliikirira nti Ssettendekero yali etunuulidde okuyingiza abantu batono bokka, so si kubeesigamako. <ref>Taraneh Shafii, 'U' adds 45 new minority to faculty, ''Michigan Daily'', Monday 2 October 1989. News and Information Services Faculty and Staff Files, Box 85, Bentley Library.</ref> <ref>Joe Stroud, "U-M can make fitting pledge to pluralism", ''Detroit News'', 5/14/89. News and Information Services Faculty and Staff Files, Box 85, Bentley Library.</ref> <ref>Karen Grassmuck, "U-M accused of dawdling on diversity", ''The Ann Arbor News'', Friday 15 September 1989. News and Information Services Faculty and Staff Files, Box 85, Bentley Library.</ref> == Okulondebwa kwe == Ng’oggyeeko okulondebwa kwe nga Pulofeesa wa Albert Schweitzer mu masomo g'obwoleke, Pulofeesa mu ssaayansi w'ebyobufuzi, Amasomo ku Africa, Obufirosofa, okutaputa obwangwa bwa Africa, n'okukulira ekitongole ky'okusoma eby'obuwanga(IGCS), Mazrui era yalina okulondebwa kw’abasomesa emirundi esatu mu kiseera kye kimu nga Pulofeesa w'a,asomo g'obwoleke mu [[:en:Albert_Luthuli|Albert Luthuli]] mu [[:en:University_of_Jos|Ssettendekero ya Jos]] e [[:en:Nigeria|Nigeria]], Andrew D. Pulofeesa Omuzungu Professor era omubuulizi omuwummuze nga mukugu omukulu mu masomo g'African mu [[:en:Cornell_University|Ssettendekero ya Cornell]], Ithaca, New York era Akulira [[:en:Jomo_Kenyatta_University_of_Agriculture_and_Technology|Ssettendekero wa Jomo Kenyatta ow'ebyobulimu n'obulunzi n'ebya Tekinologiya]], [[:en:Nairobi|Nairobi]], [[:en:Kenya|Kenya]] . Mu 1999, Mazrui yawummula nga Pulofeesa wa [[:en:Walter_Rodney|Walter Rodney]] eyasooka mu [[:en:University_of_Guyana|Ssettendekero y’e Guyana]], [[:en:Georgetown,_Guyana|Georgetown]], [[:en:Guyana|Guyana]] . Mazrui era yali mukenkufu mu [[:en:Stanford_University|Ssettendekero ya Stanford]], [[:en:University_of_Chicago|Ssettendekero wa Chicago]], [[:en:Colgate_University|Ssettendekero ya Colgate]], [[:en:McGill_University|Ssettendekero wa McGill]], [[:en:National_University_of_Singapore|Ssettendekero w'eggwanga lya Singapore]], [[:en:University_of_Oxford|Ssettendekero wa Oxford]], [[:en:Harvard_University|Ssettendekero wa Harvard]], [[:en:Bridgewater_State_College|Bridgewater State College]], [[:en:Ohio_State_University|Ssettendekero ly'essaza lya Ohio]], ne mu matendekero amalala mu [[:en:Cairo|Cairo]], [[:en:Australia|Australia]], [[:en:Leeds|Leeds]], [[:en:Nairobi|Nairobi]], [[:en:Teheran|Teheran]], [[:en:Denver|Denver]], [[:en:London|London]], [[:en:Baghdad|Baghdad]], ne [[:en:Sussex|Sussex]], n'amalala. Mu mwaka gwa 2005, Ali Mazrui yalondebwa mu kifo kya 73 mu nsi yonna mu bantu 100 abasinga amagezi okusinziira ku katabo ka ''[[:en:Prospect_(magazine)|Prospect Magazine]]'' ( [[:en:UK|UK]] ) ne ''[[:en:Foreign_Policy_(magazine)|Foreign Policy]]'' ( [[:en:United_States|United States]] ). <ref>{{cite web |last=Jowi |first=Frenny |date=13 October 2014 |title=Kenya's Ali Mazrui: Death of A Towering Intellectual |url=https://www.bbc.com/news/world-africa-29599933 |access-date=13 October 2014 |publisher=[[BBC|BBC News]]}}</ref> == Endowooza z’omu makkati == === Obusika bwa Afrika obw'emirundi esatu === Ekintu ekyamusikiriza okukola omuzannyo gwe ogw’ebiwandiiko ''[[:en:The_Africans:_A_Triple_Heritage|The Africans: A Triple Heritage]]'' yali ndowooza ye nti ekitundu ekinene ekya Afrika ey’omulembe guno kiyinza okunnyonnyolwa olw’ebintu ebikulu ebisatu ebigikwatako: # omukululo gw’amatwale n’obwannakyemalira ogw’amawanga g’obugwanjuba, . # Enzikiriza y’Obusiraamu obw’omwoyo n’obuwangwa obusaasaana okuva ebuvanjuba, era # Omukululo gwa Africa yennyini nnansangwa. === Enjawukana eziri mu Afrika === Mazrui yali alowooza nti waliwo enjawukana mukaaga enkulu mu kutegeera Afrika: # Afirika ye yali enzaalwa y’abantu, naye ye ssemazinga asembayo (ng’oggyeeko Antarctica) okufuulibwa ow’okubeeramu mu ngeri ey’omulembe guno. # Wadde ng’Abafirika si be basinga okuvvolebwa mu byafaayo eby’omulembe guno, be basinga okuyisibwamu amaaso. # Africa y’esinga okwawukana ku mawanga g’obugwanjuba mu buwangwa, naye egenda efuuka ey’amawanga g’obugwanjuba mangu nnyo. # Afirika erina obugagga obw’obutonde obuyitiridde, naye abantu baayo baavu nnyo. # Afirika nnene nnyo, naye yeetemyetemyemu nnyo. # Afrika eri wakati mu kutondebwa, naye mu by'obufuzi eri ku mabbali. <ref name="ReferenceA">"Ali Mazrui: A Confluence of Three Cultures" from April/May 1982 Research News, Ali Mazrui Papers, Box 9, Bentley Library</ref> === Ekizibu bya Afrika olw'okuyimirira ku balala === Mazrui yagamba nti, kasita Afrika esigala nga yeesigamye ku nsi ezaakulaakulana, tewali nkolagana wakati w’ensi ezaakulaakulana ne Afrika yandibadde ya mugaso eri Afrika. Mu mbeera [[:en:Détente|y'okutabuka]] wakati wa Amerika ne USSR (Russia), Mazrui yagamba nti: "Enjovu bwe zirwana, omuddo gwe gubonaabona. Kyokka enjovu bwe zikola omukwano, era omuddo gwe gubonaabona." <ref>Deborah Gilbert, News and Information Services, U/K Supplement 5/22/88. News and Information Services Faculty and Staff Files, Box 85, Bentley Library.</ref> === Eky'obugagga ekisinga obunene mu Afrika === Mazrui yali alowooza nti eky’obugagga ekisinga obunene Afirika kye yalina be bantu baayo. Okusingira ddala, yasonga ku [[:en:African_Americans|Bafirika Abamerika]], n’agamba nti balina okujjukira obusika bwabwe obw’Afirika n’okunoonya engeri gye bayinza okukozesaamu obuyinza bwabwe ku nkola ya Amerika ey’ensonga z’ebweru singa Afrika eba esuubira okulinnya okuva mu kifo kyayo eky’oku mabbali. Ali yannyonnyola mukwano gwe, [[:en:Kipyego_Cheluget|Dr Kipyego Cheluget]], nti obwa pulofeesa bwe obw’awamu mu Michigan ne Jos yali kaweefube we okubeera ekitundu ku kakwate ng’ako. <ref>Letter from Mazrui to Mr. Kipyego Cheluget, 19 June 1984. Ali Mazrui Papers, Box 9, Bentley Library.</ref> == Ebibiina by’abakugu == Ng’oggyeeko okulondebwa mu by’ensoma, Mazrui era yaliko pulezidenti w’ekibiina ekinoonyereza ku by’obufuzi ekya [[:en:African_Studies_Association|African Studies Association]] (USA) n’omumyuka wa pulezidenti w’ekibiina [[:en:International_Political_Science_Association|ekigatta ssaayansi w’ebyobufuzi mu nsi yonna]] era abaddeko omuwabuzi ow’enjawulo mu [[:en:World_Bank|Banka y’ensi yonna]] . Abaddeko ne ku lukiiko olufuzi olwa [[:en:American_Muslim_Council|American Muslim Council]], [[:en:Washington,_D.C.|Washington, DC]] == Emirimu == Mazrui bye yanoonyerezaako mwalimu eby'obufuzi bya Afrika, obuwangwa bw’ebyobufuzi bw’ensi yonna, Obusiraamu obw’ebyobufuzi n’enkolagana y’obukiikakkono n’obugwanjuba. Ye muwandiisi oba omuwandiisi omulala ow’ebitabo ebisoba mu makumi abiri. Mazrui era afulumya ebikumi n’ebikumi by'ebiwandiiko ebikulu ebikwata ku masomero ne mu mikutu gy’amawulire egy’olukale. Era yaliko ku lukiiko olufuzi olw'akatabo k’abayivu ak’ensi yonna ezisoba mu makumi abiri. Mazrui yeebuuzibwangako nnyo abakulembeze b’amawanga ne Gavumenti, emikutu gy’amawulire egy’ensi yonna n’ebitongole ebinoonyereza ku bukodyo bw’ebyobufuzi n’ebirowoozo ebirala. Yasooka kulinnya mu kitiibwa ng’omuvumirira ezimu ku nkola ezikkirizibwa ez’abagezigezi mu Afrika mu myaka gya 1960 ne 1970. Yali avumirira enfuga ya [[:en:African_socialism|Africa eya naakalyako ani]] n'ebika byonna ebya [[:en:Marxism|Marxism]] . Yagamba nti enkola ya Nnaakalyako ani kyali kintu kya mawanga g’obugwanjuba ekiyingizibwa mu ggwanga nga tekisaanira mbeera ya Afirika ng’okugezaako kw’amatwale okwasooka okuteekawo gavumenti ez’ekika ky’Abazungu. Yagamba nti [[:en:Liberalism|enkola ey'eddembe]] erongooseddwamu esobola okuyamba ssemazinga ono era ne yeeyogerako ng'omuwagizi w'endowooza ey'enjawulo ey'obufuzi bwa ''Afrika obw'eddembe'' . Mu kiseera kye kimu yali avumirira nnyo enteekateeka y’ensi eriwo kati. Yali alowooza nti enkola [[:en:Capitalism|sitakange]] eriwo kati yali ekozesa nnyo Afirika, era nti amawanga g’obugwanjuba tegatera kutuukana na ndowooza zaabwe ez’eddembe era nga gasobola okunnyonnyolwa ku nkola [[:en:Global_apartheid|y'ekikabbulumu nsi yonna]] . Yawakanya enkola z’amawanga g’obugwanjuba okuyingira mu nsi ezikyakula, gamba ng’olutalo [[:en:Iraq_War|lw’e Iraq]] . Era aludde ng’awakanya enkola nnyingi eza [[:en:Israel|Yisirayiri]], ng’omu ku baasoose okugezaako [[:en:Israel_and_apartheid|okukwataganya engeri Abapalestina gye bayisibwamu n’obusosoze mu ggwanga lya South Afrika]] . <ref>{{cite web |author=Hatem Bazian |date=18 October 2014 |title=An intellectual giant: Ali Mazrui (1933–2014) |url=http://www.aljazeera.com/indepth/opinion/2014/10/an-intellectual-giant-ali-mazru-201410177120665454.html |access-date=23 April 2015 |publisher=[[Al Jazeera English|Al Jazeera]]}}</ref> Naddala mu myaka egiyise, Mazrui yafuuka omunnyonnyozi omumanyifu ku [[:en:Islam|Busiraamu]] [[:en:Islamism|n’Obusiraamu]] . Nga bw’agaana effujjo n’obutujju Mazrui yatendereza ezimu ku ndowooza ezirwanyisa obwakabaka ezikola ekinene mu nkola y’Obusiraamu ey’omulembe guno. Era yagamba, mu ngeri ey’okusika omuguwa, nti amateeka ga [[:en:Sharia|sharia]] tegakwatagana na demokulasiya. <ref>{{Cite web |last=Skipjen2865 |date=2014-10-22 |title=Biographies: A00256 - Ali Mazrui, Controversial Scholar of Africa |url=https://everettjenkinsbiographies.blogspot.com/2014/10/a00258-ali-mazrui-controversial-scholar.html |access-date=2020-05-25 |website=Biographies}}</ref> Ng’oggyeeko emirimu gye egy’okuwandiika, Mazrui era yali mutonzi w’omuzannyo gwa ttivvi ''[[:en:The_Africans:_A_Triple_Heritage|ogwa The Africans: A Triple Heritage]]'', ogwakolebwa wamu ekitongole kya [[:en:BBC|BBC]] ne [[:en:Public_Broadcasting_Service|Public Broadcasting Service]] (WETA, Washington) nga bakolagana n’[[:en:Nigerian_Television_Authority|ekitongole kya Ttivvi mu Nigeria,]] era nga kyaweebwa ensimbi okuva mu pulojekiti ya Annenberg/CPB. Ekitabo ekirina omutwe gwe gumu kyafulumizibwa wamu ekitongole kya BBC Publications ne Little, Brown ne Kkampuni mu 1986. == Okusika omuguwa == ''The Africans'' byali bitundutundu ebiroko enkaayana eri abamu. Mu Bungereza gye yafulumira ku mukutu gwa BBC, yaseerera ekitono oba ekinene wansi w'eddaala. Kyokka mu Amerika gye yafulumira ku mikutu gya PBS egimu, ''The Africans'' yafuna okwekenneenya okunene olw’okugambibwa nti yali ewakanya amawanga g’Obugwanjuba. Okusinziira ku bavumirira, ''The Africans'' ebizibu bya Afrika bingi nnyo ebiteeka ku bikolwa ebibi ebya Bulaaya ne Amerika, era okunenya okusinga kwava ku kulaga [[:en:Muammar_Gaddafi|Muammar Gaddafi]] ng’omukulembeze ow’empisa ennungi. Omuntu eyasinga okuvumirira ebiwandiiko bino ye [[:en:Lynne_Cheney|Lynne Cheney]], mu kiseera ekyo eyali ssentebe w’ekitongole kya [[:en:National_Endowment_for_the_Humanities|National Endowment for the Humanities]] (NEH). Kino kyali kitadde ddoola 600,000 okusasula ''The Africans'' era Cheney yawulira nti Mazrui yali tanyweredde ku bukwakkulizo 'endowment' bwe yali ewadde ssente zino. Cheney agamba nti yasuubizibwa okubuuzibwa abantu ab’enjawulo nga balaga enjuyi ez’enjawulo mu mboozi eno, era yasunguwala nnyo bwe yali abuuzibwa ku pulogulaamu eno. Cheney yasaba erinnya n’akabonero ka NEH biggyibweko. Era yalina ebigambo "okwogerako" ebyayongerwa ku nkyusa y'Amerika ey'omuzannyo guno, wamu n'ebiwandiiko bya Mazrui. Mu kwewozaako ku muzannyo guno n'ebigambibwa nti gwali gusosola, Mazrui yakola ekigambo kino: "Nnayitibwa PBS ne BBC okubuulira abantu b'Abamerika n'Abangereza ku bantu ba Afirika, endowooza okuva munda. Nneewuunya, n'olwekyo, nti abantu bennyamivu obutafuna ndowooza ya Amerika. Kaweefube yakolebwa okubeera ow'obwenkanya naye nga si kuwulikika ng'esikiriza eri Abamerika." Ward Chamberlain, pulezidenti w'omuzannyo guno n'omuyambi w'omuteesiteesi waagwo [[:en:WETA-TV|WETA]], naye yayingirawo okulwanirira omuzannyo guno mu lujjudde ne Mazrui ng’agamba nti, mu kunyumya ebyafaayo mu bwenkanya, ensi y’amawanga g’obugwanjuba tesaana kusuubirwa kuvaayo ng’erabika bulungi okusinziira ku ndowooza y’Afirika. <ref name="nytimes.com">{{Cite news|url=https://www.nytimes.com/1986/10/05/movies/looking-at-africa-through-an-african-s-eyes.html|title=Looking at Africa Through an African's Eyes|first=Herbert|last=Mitgang|newspaper=[[The New York Times]]|date=5 October 1986}}<cite id="CITEREFMitgang1986" class="citation news cs1" data-ve-ignore="">Mitgang, Herbert (5 October 1986). [https://www.nytimes.com/1986/10/05/movies/looking-at-africa-through-an-african-s-eyes.html "Looking at Africa Through an African's Eyes"]. ''[[The New York Times]]''.</cite><span title="ctx_ver=Z39.88-2004&rft_val_fmt=info%3Aofi%2Ffmt%3Akev%3Amtx%3Ajournal&rft.genre=article&rft.jtitle=The+New+York+Times&rft.atitle=Looking+at+Africa+Through+an+African%27s+Eyes&rft.date=1986-10-05&rft.aulast=Mitgang&rft.aufirst=Herbert&rft_id=https%3A%2F%2Fwww.nytimes.com%2F1986%2F10%2F05%2Fmovies%2Flooking-at-africa-through-an-african-s-eyes.html&rfr_id=info%3Asid%2Flg.wikipedia.org%3AAli+Mazrui%2C+omuwandiisi+w%E2%80%99ebitabo" class="Z3988" data-ve-ignore=""></span></ref> <ref>Deborah Gilbert, ''The University Record'', 13 October 1986. News and Information Services Faculty and Staff Files, Box 85, Bentley Library.</ref> <ref>Irvin Molotsky, "U.S. Aide Assails TV Series on Africa", ''The New York Times'', 5 September 1986. News and Information Services Faculty and Staff Files, Box 85, Bentley Library.</ref> === Enkaayana endala mu by’ensoma === Obumanyirivu bwe ng’omuntu yalina enkaayana mu ssemazinga bbiri. Bwe yali yeetooloddwa okusika omuguwa mu Ssettendekero ly’e Michigan (yalumiriza nti alwanyisa Abayudaaya, ng’alwanyisa Amerika, era okutwalira awamu omukambwe) yawandiikira banne Abafirika ng’agamba nti okukubaganya ebirowoozo kwali kusigadde mu ngeri eyeewuunyisa ey’obwannakyewa era ey’abayivu. <ref>Ali Mazrui letter to George Mendenhall, 4 December 1984. Ali Mazrui Papers, Box 9, Bentley Library</ref> Ate mu Jos, ebintu byabuguma nnyo ne kiba nti abasomesa ba yunivasite lumu baafulumya ekipapula ekitiisatiisa okubonereza abantu abavumirira Mazrui "mu ngeri y'okukuba ebikonde". Ekyewuunyisa, omuvvoola yali musosodooti ng’alumiriza Mazrui okuba omufuzi wa bwannakyemalira ekisusse olw’okwetaba mu nteeseganya z’amawanga g’obugwanjuba. <ref>Pamphlet by Raphaels Donjur, Ali Mazrui Papers, Box 9, Bentley Library.</ref> ==== Yisirayiri ne Palestina ==== Oboolyawo omuliro Mazrui gwe yasinga okukwata mu kiseera kye yamala mu Ssettendekero y’e Michigan gwali mu kwanukula endowooza ze ku [[:en:Israeli–Palestinian_conflict|lutalo lwa Yisirayiri ne Palestina]] . Mazrui yali muwagizi wa Palestina wa lwatu era okusinga ekyo, yali avumirira nnyo eggwanga lya Yisirayiri. Mazrui yakola ensonga nti Yisirayiri n’ekibiina ky’Abaziyoni beeyisa mu ngeri ya bwannakyemalira era nti baakozesa enzikiriza zaabwe eza Baibuli n’ebintu ebyaliwo mu kiseera ky’okuttibwa kw’abantu olw’okuganyulwa mu byobufuzi. Yatuuka n'okuyita gavumenti ya Yisirayiri "omufasisiti." mu nneeyisa yaayo. <ref name="Marc Brennan 1988">Marc Brennan, ''Michigan Daily'', Opinion Piece. 26 September 1988. News and Information Services Faculty and Staff Files, Box 85, Bentley Library.</ref> Kino kyaleetawo okusika omuguwa. <ref>Mark Weisbrot, ''The Michigan Daily'', 23 September 1988. News and Information Services Faculty and Staff Files, Box 85, Bentley Library.</ref> Abayudaaya abangi mu Ssettendekero y'e Michigan baali bavumirira nnyo ebigambo bino, nga bamulumiriza nti yali [[:en:Antisemitism|alwanyisa Abayudaaya]] . Mu lupapula lw'amawulire olwa ssettendekero, ''The Michigan Daily'', waaliwo okudda emabega okumala ebbanga eddene mu 1988. Omuyizi omu yawandiika nti: "Mazrui tamanyidde ddala ku bikwata ku nzikiriza n'ebyafaayo by'Abayudaaya. Okugeraageranya Yisirayiri ku Bugirimaani y'Abanazi kye kisinga okuvuma amawanga ... Okuva ku by'obufuzi okudda ku maloboozi agalwanyisa Abayudaaya kyokka kikuma omuliro gw'obukyayi." <ref name="Marc Brennan 1988" /> Ate mu bbaluwa ey'awamu eri ''Michigan Daily'', abakiise ku kakiiko k'okwegatta mu Palestine baawandiika nti: "Ebbaluwa gye buvuddeko erumiriza Dr. Ali Mazrui n'abawagizi be okulwanyisa Abayudaaya... tugaana okuvvoola kuno okw'obukambwe." <ref>"Judaism is not Zionism", Dallas Kenny, Chuck Abookire, Nuha Khoury, et al. (as members of the Palestine Solidarity Committee), letter to the ''Daily'', 18 October 1988. News and Information Services Faculty and Staff Files, Box 85, Bentley Library.</ref> Mazrui, mu kwewozaako kwe, yagamba mu ngeri etaliimu kubuusabuusa nti yali anti-Zionist, naye nti ekyo kyali kintu kya njawulo mu musingi ku anti-Semitism. Yakkirizza nti alina obuzibu ne gavumenti ya Yisirayiri n’ekibiina ky’Abaziyoni, kyokka n’agamba nti endowooza zino azikwata nga tezirina ndowooza yonna ku bantu b’Abayudaaya ng’eggwanga. <ref>Victoria Bauer, "A struggle for common ground", ''Michigan Daily'' Weekend Magazine, 17 March 1989. News and Information Services Faculty and Staff Files, Box 85, Bentley Library.</ref> ==== Okusaasaana kw’ebyokulwanyisa bya nukiriya ==== Mu myaka gye gyonna Mazrui yalina ekifo ekirimu okusika omuguwa nti engeri yokka ey'okutangira [[:en:Nuclear_holocaust|okuttibwa kwa nukiriya]] kwe kuwa "Amawanga agakyakula" (naddala Afrika) ebyokulwanyisa bya nukiriya. Eno yali ndowooza eyassibwako essira mu lupapula ''lwa The Africans'' . <ref name="nytimes.com">{{Cite news|url=https://www.nytimes.com/1986/10/05/movies/looking-at-africa-through-an-african-s-eyes.html|title=Looking at Africa Through an African's Eyes|first=Herbert|last=Mitgang|newspaper=[[The New York Times]]|date=5 October 1986}}<cite id="CITEREFMitgang1986" class="citation news cs1" data-ve-ignore="">Mitgang, Herbert (5 October 1986). [https://www.nytimes.com/1986/10/05/movies/looking-at-africa-through-an-african-s-eyes.html "Looking at Africa Through an African's Eyes"]. ''[[The New York Times]]''.</cite><span title="ctx_ver=Z39.88-2004&rft_val_fmt=info%3Aofi%2Ffmt%3Akev%3Amtx%3Ajournal&rft.genre=article&rft.jtitle=The+New+York+Times&rft.atitle=Looking+at+Africa+Through+an+African%27s+Eyes&rft.date=1986-10-05&rft.aulast=Mitgang&rft.aufirst=Herbert&rft_id=https%3A%2F%2Fwww.nytimes.com%2F1986%2F10%2F05%2Fmovies%2Flooking-at-africa-through-an-african-s-eyes.html&rfr_id=info%3Asid%2Flg.wikipedia.org%3AAli+Mazrui%2C+omuwandiisi+w%E2%80%99ebitabo" class="Z3988" data-ve-ignore=""></span></ref> Ng’ayogera okusinga n’ebirowoozo ku by'obufuzi by’ensi yonna eby’olutalo olw’ebigambo, Mazrui yagamba nti ensi yeetaaga enjuyi ezisukka mu bbiri ezikutte emmundu za nukiriya. Olw’okuba ssemazinga ono yali wakati mu makkati n’obutakwatagana bulungi, yagamba nti Afrika yandibadde mukuumi atuukiridde ow’emirembe wakati w’Ebuvanjuba n’Ebugwanjuba. Ate era, kasita amawanga agakyakula tegalina busobozi bwa nukiriya, gandisigala nga gasuuliddwa ku bbali ku mutendera gw’ensi yonna. <ref>{{Cite web |last=Mazrui |first=Ali |date=12 December 1979 |title=Lecture 6: In Search of Pax Africana |url=https://downloads.bbc.co.uk/rmhttp/radio4/transcripts/1979_reith6.pdf |work=Reith Lectures 1979: The African Condition}}</ref> Endowooza eno yakubwamu ebituli okuva mu abo abaali balowooza nti amawanga gye gakoma okuba n’obusobozi bwa nukiriya, n’amawanga ago gye gakoma obutabeera mutebenkevu mu byobufuzi, akabi k’omukulembeze oba ekibiina ky’amagye ekimu okukuba mizayiro za nukiriya gye kikoma okuba ekinene. <ref>Oyvind Osterun, Article in ''Dagbladet'', 4 August 1981. Ali Mazrui Papers, Box 9, Bentley Library. </ref> == Ebifo bye yalimu == * Pulofeesa wa Sayansi w’Ebyobufuzi, [[:en:University_of_Michigan|Ssettendekero ya Michigan]], [[:en:Ann_Arbor|Ann Arbor]], [[:en:Michigan|MI]], Amerika * Akulira ekitongole ekikola ku by’okunoonyereza ku Amerika n’Abafirika, Ssettendekero y’e Michigan, Ann Arbor, MI, Amerika * Akulira ekitongole ekinoonyereza ku by’obuwangwa mu nsi yonna, [[:en:Binghamton_University|Ssettendekero ya Binghamton, Ssettendekero y’eggwanga eya New York]], [[:en:Binghamton,_New_York|Binghamton, New York]], Amerika * [[:en:Albert_Schweitzer|Albert Schweitzer]] Pulofeesa mu by’obuntubulamu, Ssettendekero ya Binghamton, Ssettendekero y’eggwanga eya New York, Binghamton, New York, Amerika * Pulofeesa mu Sayansi w’Ebyobufuzi, Okunoonyereza n’Obufirosoofo mu Afirika, Okuvvuunula n’Obuwangwa, Binghamton University, State University of New York, Binghamton, New York, Amerika * Cansala [[:en:Jomo_Kenyatta_University_of_Agriculture_and_Technology|Ssettendekero ya Jomo Kenyatta ey’ebyobulimi ne tekinologiya]], [[:en:Nairobi,_Kenya|Nairobi, Kenya]] * [[:en:Albert_Lutuli|Albert Luthuli]] Pulofeesa Omukulu, [[:en:University_of_Jos|Ssettendekero y’e Jos]], [[:en:Jos,_Nigeria|Jos, Nigeria]] * Omukugu omukulu mu by’okunoonyereza ku Africana era [[:en:Andrew_Dickson_White|Andrew D. White]] Pulofeesa-era omuwummuze, [[:en:Cornell_University|Ssettendekero wa Cornell]] , [[:en:Ithaca,_New_York|Ithaca, New York]], Amerika * 2008–2009 M. Thelma McAndless Omumanyi ow’ekitiibwa, [[:en:Eastern_Michigan_University|Ssettendekero y’obuvanjuba bwa Michigan]], [[:en:Ypsilanti,_MI|Ypsilanti, MI]], Amerika * Pulezidenti, Ekibiina ekigatta bannassaayansi b’Abasiraamu mu mbeera z’abantu mu Bukiikakkono bwa Amerika, [[:en:Washington,_D.C.|Washington, DC]], Amerika == Obwammemba bw’ebibiina (1980–1995) . == * Mukiise mu, [[:en:African_Academy_of_Sciences|Ekitongole kya Sayansi mu Afrika]] * Mukiise, Pan-African Advisory Council eri [[:en:UNICEF|UNICEF]] (Ekibiina ky’Amawanga Amagatte ekivunaanyizibwa ku baana) * Omumyuka wa Pulezidenti, olukiiko lw’ensi yonna olw’abagezi abaddugavu * Memba, [[:en:United_Nations_Commission_on_Transnational_Corporations|akakiiko k’amawanga amagatte akakola ku bitongole ebisukkulumye ku mawanga]] * Pulofeesa Omugenyi ow’ekitiibwa, ku [[:en:Ohio_State_University|Ssettendekero ya Ohio State,]] [[:en:Columbus,_Ohio|Columbus, Ohio]], Amerika (Olusana) * Memba, Olukiiko lwa Banka olw’abawabuzi ku Afrika, [[:en:World_Bank|Bbanka y'ensi yonna]] Washington, DC) * Omumyuka wa Pulezidenti, [[:en:International_African_Institute|International African Institute]], [[:en:London|London]], Bungereza * Memba ku lukiiko oluwabula abantu mu Detroit Chapter, [[:en:Africare|Africare]] == Emikutu gy’amawulire == * Yalagibwa mu firimu ya 2010 ''[[:en:Motherland_(2010_film)|Motherland]]'', eyalagirwa Owen Alik Shahadah, nga mulimu abasomesa abakulu okuva mu ssemazinga wa Afrika. [[imdbname:3039811|Ali Mazrui mu firimu ya Nnyaffe]] * Omuwi w'amagezi omukulu Omufirika era abuuzibwako ku ttivi, "Ekyafaayo ekigaaniddwa" mu muzannyo gwa ttivvi ku ''Lost Civilizations'' ( [[:en:NBC|NBC]] and [[:en:Time-Life|Time-Life]], 1996), USA * "Obuddu bw'ensalo: Okwolekera okuddamu okunnyonnyola Afrika", mu lupapula lwa ''[[:en:The_Economist|The Economist]]'' (London) olw'emyaka 150 (Ogwomwenda 1993), Vol. 328, nnamba 7828. * Omuwandiisi era omunyumya, ''The Africans: A Triple Heritage'', emizannyo gya ttivvi egya [[:en:BBC|BBC]] ne [[:en:Public_Broadcasting_Service|PBS]] nga bakolagana n’ekitongole [[:en:Nigerian_Television_Authority|kya ttivvi ekya Nigerian Television Authority]], 1986, nga kyaweebwa ssente okuva mu pulojekiti ya Annenberg/CPB. * Omuwandiisi era omuweereza w’amawulire, ''Embeera ya Afrika'', BBC Reith abasomesa ba Radio , 1979, n’ekitabo eky’omutwe gwe gumu (New York: [[:en:Cambridge_University_Press|Cambridge University Press]], 1980) * Omuwabuzi w’ekiwandiiko ekyawangula engule, ekyaweebwa ku mpewo ku PBS ''[[:en:Muhammad:_Legacy_of_a_Prophet|Muhammad: Legacy of a Prophet]]'' (2002), ekyakolebwa ekitongole kya [http://www.upf.tv/ Unity Productions Foundation] . Mazrui yali awandiika bulijjo mu mpapula z’amawulire mu Kenya, Uganda, ne [[:en:South_Africa|South Africa]], okusinga okuli ''[[:en:Daily_Nation|Daily Nation]]'' (Nairobi), ''[[:en:The_Standard_(Kenya)|The Standard]]'' (Nairobi), ''[[:en:Daily_Monitor|Daily Monitor]]'' (Kampala), ne ''[[:en:City_Press_(South_Africa)|City Press]]'' (Johannesburg). == Engule == * Millennium Tribute olw'okuweebwa sikaala ez'enjawulo, [[:en:House_of_Lords|House of Lords]], Ebizimbe bya Palamenti, London, June 2000 * Engule ey’enjawulo okuva mu kibiina ekigatta bannassaayansi b’embeera z’abantu abasiraamu (United Kingdom), essa ekitiibwa mu Mazrui olw’omulimu gwe yakola mu sayansi w’embeera z’abantu n’okusoma Obusiraamu, Ogwomukaaga 2000 * Ekitiibwa okuva mu matendekero ag’enjawulo mu bintu omuli Obwakatonda, Ebbaluwa ez’obuntubulamu, ne Sayansi w’Enkulaakulana * Ekifaananyi ky’ekyasa eky’amakumi abiri, ekyalondebwa [[:en:Lincoln_University_(Pennsylvania)|Ssettendekero ya Lincoln]], [[:en:Pennsylvania|Pennsylvania]], Amerika, 1998 * Yalondebwa okuba Pulofeesa wa Walter Rodney, [[:en:University_of_Guyana|Ssettendekero y’e Guyana]], [[:en:Georgetown,_Guyana|Georgetown, Guyana]], 1998 * Ekifaananyi ky’ekirabo ky’ekyasa eky’amakumi abiri, [[:en:Lincoln_University_(Pennsylvania)|Ssettendekero ya Lincoln]], [[:en:Lincoln_University_(Pennsylvania)|Ssettendekero ya Lincoln, Pennsylvania]], 1998 * Engule ya DuBois-Garvey olw’obumu mu Afrika yonna, [[:en:Morgan_State_University|Ssettendekero ya Morgan State]] , [[:en:Baltimore,_Maryland|Baltimore, Maryland]], 1998 * Yalondebwa Ibn-Khaldun Professor-at-Large, [https://washtheocon.org/wtc_members/graduate-school-of-islamic-and-social-sciences/ Essomero erya Diguli erya Sayansi w’Obusiraamu n’Eby’Obulamu], [[:en:Leesburg,_Virginia|Leesburg, Virginia]], 1997–2001 * Engule y’obuwanguzi bw’abasomesa ab’ekitiibwa, [[:en:University_of_Michigan|Ssettendekero y’e Michigan]], [[:en:Ann_Arbor,_Michigan|Ann Arbor, Michigan]], Amerika 1988 * Yalondebwa okuba Pulofeesa ow’ekitiibwa Andrew D. White, [[:en:Cornell_University|Ssettendekero ya Cornell]], [[:en:Ithaca,_New_York|Ithaca, New York]], Amerika (1986–1992) * Engule ya Rumi Forum ey’okwewaayo okw’enjawulo eri ebyenjigiriza, 2013 Mazrui yateekebwa ku lukalala [[:en:Public_intellectual|lw'abagezigezi]] 100 abasinga mu nsi yonna abasomi [[:en:Prospect_(magazine)|b'akatabo ka ''Prospect'']] (UK) Akatabo akakwata ku nkolagana z'amawanga g'ebweru (Washington, DC) (laba 2005 Global Intellectuals Poll). Mu 2006, Ali Mazrui yawa okwogera okukulu mu ttabamiruka w’ekibiina kya [[:en:Ugandan_North_American_Association_(UNAA)|Uganda North American Association (UNAA)]] mu kibuga New York. <ref name="UNAA_PastConventions">{{cite web |title=Past UNAA Conventions |url=https://unaaonline.org/past-unaa-conventions/ |access-date=2026-02-18 |website=Ugandan North American Association (UNAA)}}</ref> == Okufa == Okusinziira ku mawulire, Mazrui yali amaze emyezi egiwerako nga tawulira bulungi nga tannafa. <ref>{{cite web |last=Mghenyi |first=Charles |date=13 October 2014 |title=Kenya: Ali Mazrui To Be Buried at Monumental Family Graveyard Opposite Fort Jesus |url=http://allafrica.com/stories/201410133045.html |access-date=14 October 2014 |newspaper=[[The Star (Kenya)]] via [[AllAfrica.com]]}}</ref> Yafa [[:en:Death_by_natural_causes|enfa eyaabulijjo]] mu maka ge e [[:en:Vestal,_New_York|Vestal]] mu kibuga[[:en:New_York_City|New York]] ku Ssande nga 12 Ogwekkumi 2014. <ref>{{cite web |date=October 2014 |title=Family Obituary of Ali Mazrui |url=https://www.asrc.cornell.edu/people/upload/Family-Obituary-of-Ali-Mazrui.pdf |access-date=19 October 2014 |publisher=[[Cornell Africana Studies and Research Center]]}}</ref> <ref>Douglas Martin, [https://www.nytimes.com/2014/10/22/us/ali-mazrui-scholar-of-africa-who-divided-us-audiences-dies-at-81.html "Ali Mazrui, Scholar of Africa Who Divided U.S. Audiences, Dies at 81"], ''The New York Times'', 20 October 2014. </ref> Omulambo gwe gwaddizibwa mu kibuga gy'azaalwa e [[:en:Mombasa|Mombasa]], gye gwatuusibwa ku makya ga Ssande nga 19 Ogwekkumi. Yatwalibwa mu maka g’abazadde be gye [[:en:Islamic_funeral#Bathing_the_deceased|yanaazibwa]] ng’empisa y’Obusiraamu bw’eri. <ref>{{cite news|last=Mghenyi|first=Charles|date=17 October 2014|title=Prof Mazrui to be buried this Sunday|url=http://www.the-star.co.ke/news/article-194368/prof-mazrui-be-buried-sunday|newspaper=[[The Star (Kenya)]]|access-date=18 October 2014|archive-date=22 October 2014|archive-url=https://web.archive.org/web/20141022055625/http://www.the-star.co.ke/news/article-194368/prof-mazrui-be-buried-sunday|url-status=dead}}</ref> [[:en:Islamic_funeral#Funeral_prayer|Okusaba kw'okuziika]] kwali ku muzikiti gw'e Mbaruk mu [[:en:Mombasa_Old_Town|kibuga ekikadde]] era yaziikibwa ku biggya by'amaka gano erya Mazrui okwolekera [[:en:Fort_Jesus|Fort Jesus]] . Okuziika kwe kwetabibwamu omuwandiisi wa kabineti [[:en:Najib_Balala|Najib Balala]], omukulembeze w'ababaka abasinga obungi [[:en:Aden_Bare_Duale|Aden Bare Duale]], Gavana [[:en:Hassan_Ali_Joho|Hassan Ali Joho]] ; ne ba Senator Hassan Omar ne [[:en:Abu_Chiaba|Abu Chiaba]] . <ref>{{cite news|date=19 October 2014|title=Renowned scholar Mazrui laid to rest in Mombasa|url=http://www.capitalfm.co.ke/news/2014/10/renowned-scholar-mazrui-laid-to-rest-in-mombasa/|newspaper=Capital News|access-date=19 October 2014}}</ref> == Ebitabo ebifulumizibwa == * 2008: ''Obusiraamu bwa Africa Experience'' [Omusunsuzi: Ali Mazrui, Patrick Dikirr, Robert Ostergard Jr., Michael Toler and Paul Macharia] (New Delhi: Sterling Paperbacks). * 2008: ''Euro-Jews and [[:en:Afro-Arab|Afro-Arabs]]: The Great Semitic Divergence in History'' [editor: Seifudein Adem], (Washington DC: University of America Press). * 2008: ''The Politics of War and Culture of Violence'' [editor: Seifudein Adem and Abdul Bemath] (Trenton, New Jersey: [[:en:Africa_World_Press|Africa World Press]]). * 2008: ''Globalization and Civilization: Are they Forces in Conflict?'' [editor: Ali Mazrui, Patrick Dikirr, Shalahudin Kafrawi], (New York: Global Academic Publications). * 2006: ''A Tale of two Africas: Nigeria and South Africa as contrasting Visions'' [editor: James N. Karioki] (London: Adonis & Abbey Publishers). * 2006: ''Islam: Between Globalization & Counter-Terrorism'' [editors: Shalahudin Kafrawi, Alamin M. Mazrui and Ruzima Sebuharara] (Trenton, NJ and Asmara, Eritrea: Africa World Press). * 2004: ''The African Predicament and the American Experience: a Tale of two Edens'' (Westport, CT and London: Praeger). * 2004: Almin M. Mazrui and Willy M. Mutunga (eds). ''Race, Gender, and Culture Conflict: Mazrui and His Critics'' (Trenton, New Jersey: Africa World Press). * 2003: Almin M. Mazrui and Willy M. Mutunga (eds). ''Governance and Leadership:Debating the African Condition'' (Trenton, New Jersey: Africa World Press). * 2002: ''Black Reparations in the era of Globalization'' [with Alamin Mazrui] (Binghamton: The Institute of Global Cultural Studies). * 2002: ''The Titan of Tanzania: Julius K. Nyerere's Legacy'' (Binghamton: The Institute of Global Cultural Studies). * 2002: ''Africa and other Civilizations: Conquest and Counter-Conquest, The Collected Essays of Ali A. Mazrui'', Vol. 2 [series editor: Toyin Falola; editors: [[:en:Ricardo_Rene_Laremont|Ricardo Rene Laremont]] & Fouad Kalouche] (Trenton, NJ and Asmara, Eritrea: Africa World Press) * 2002: ''Africanity Redefined, The Collected Essays of Ali A. Mazrui'', Vol. 1 [Series Editor: Toyin Falola; Editors: Ricardo Rene Laremont & Tracia Leacock Seghatolislami] (Trenton, NJ, and Asmara, Eritrea: Africa World Press). * 1999: ''Political Culture of Language: Swahili, Society and the State'' [with Alamin M. Mazrui] (Binghamton: The Institute of Global Cultural Studies). * 1999: ''The African Diaspora: African Origins and New World Identities'' [co-editors [[:en:Isidore_Okpewho|Isidore Okpewho]] and [[:en:Carole_Boyce_Davies|Carole Boyce Davies]]] (Bloomington: [[:en:Indiana_University_Press|Indiana University Press]]). * 1998: ''The Power of Babel: Language and Governance in the African Experience'' [with Alamin M. Mazrui] (Oxford and Chicago: James Currey and [[:en:University_of_Chicago_Press|University of Chicago Press]]). * 1995: ''Swahili, State and Society: The Political Economy of an African Language'' [with Alamin M. Mazrui] (Nairobi: East African Educational Publishers). * 1993: ''Africa since 1935'': Vol. VIII of [[:en:UNESCO|UNESCO]] General History of Africa [editor; asst. ed. C. Wondji] (London: Heinemann and Berkeley: [[:en:University_of_California_Press|University of California Press]], 1993). * 1990: ''Cultural Forces in World Politics'' (London and Portsmouth, N.H: James Currey and Heinemann). * 1986: ''The Africans: A Triple Heritage'' (New York: Little Brown and Co., and London: BBC). * 1986: ''The Africans: A Reader Senior Editor'' [with T.K. Levine] (New York: Praeger). * 1984: ''Nationalism and New States in Africa: From about 1935 to the Present'' [with Michael Tidy] (Heinemann Educational Books, London). * 1980: ''The African Condition: A Political Diagnosis'' [The Reith Lectures] (London: Heinemann Educational Books. and New York: Cambridge University Press). * 1978: ''The Warrior Tradition in Modern Africa'' [editor] (The Hague and Leiden, The Netherlands: E.J. [[:en:Brill_Publishers|Brill Publishers]]). * 1978: ''Political Values and the Educated Class in Africa'' (London: Heinemann Educational Books and Berkeley, CA: University of California Press). * 1977: ''State of the Globe Report, 1977'' (edited and co-authored for World Order Models Project) * 1977: ''Africa's International Relations: The Diplomacy of Dependency and Change'' (London: Heinemann Educational Books and Boulder: Westview Press). * 1976: ''A World Federation of Cultures: An African Perspective'' (New York: Free Press). * 1975: ''Soldiers and Kinsmen in Uganda: The Making of a Military Ethnocracy'' (Beverly Hills: Sage Publication and London). * 1975: ''The Political Sociology of the English Language: An African Perspective'' (The Hague: Mouton Co.). * 1973: ''World Culture and the Black Experience'' (Seattle: [[:en:University_of_Washington_Press|University of Washington Press]]). * 1973: ''Africa in World Affairs: The Next Thirty Years'' [co-edited with Hasu Patel] (New York and London: The Third Press). * 1971: ''The Trial of Christopher Okigbo'' [novel] (London: Heinemann Educational Books and New York: The Third Press). * 1971: ''Cultural Engineering and Nation-Building in East Africa'' (Evanston, Illinois: [[:en:Northwestern_University_Press|Northwestern University Press]]). * 1970: ''Protest and Power in Black Africa'' [co-edited with Robert I. Rotberg] (New York: [[:en:Oxford_University_Press|Oxford University Press]]). * 1969: ''Violence and Thought: Essays on Social Tentions in Africa'' (London and Harlow: Longman). * 1967: ''Towards a Pax Africana: A Study of Ideology and Ambition'' (London: Weidenfeld & Nicolson, and University of Chicago Press). * 1967: ''On Heroes and Uhuru-Worship: Essays on Independent Africa'' (London: Longman). * 1967: ''The Anglo-African Commonwealth: Political Friction and Cultural Fusion'' (Oxford: Pergamon Press). == Ebijuliziddwa == {{Reflist|30em}} == Ebisingawo okusoma == <templatestyles src="Module:Side box/styles.css"></templatestyles>  * Adam, Hussein M. "Kwame Nkrumah: Leninist Czar or Leninist Garvey?" in Omari Kokole (ed.), ''The Global African: A Portrait of Ali A. Mazrui'' (Trenton, NJ: Africa World Press, 1998), pp. xi–xvii. * [[:en:Annan,_Kofi|Annan, Kofi]], "The Global African", in Parviz Morewedge, ''The Scholar Between Thought and Experience'' (Binghamton, NY: Institute of Global Cultural Studies, 2001), pp.&nbsp;339–340. * Anwar, Etin, "Mazrui and Gender: On the Question of Methodology", in ''The Mazruiana Collection Revisited: Ali A. Mazrui debating the African condition''. An annotated and select thematic bibliography 1962–2003, compiled by Abdul Samed Bemath (Pretoria, South Africa: Africa Institute of South Africa and New Dawn Press Group, 2005), pp.&nbsp;363–377. * Anyaoku, Emeka, "Foreword", in ''The Mazruiana Collection Revisited: Ali A. Mazrui debating the African condition. An annotated and select thematic bibliography 1962–2003'', compiled by Abdul Samed Bemath (Pretoria, South Africa: Africa Institute of South Africa and New Dawn Press Group, 2005), pp. ix. * Avari, Burjor, "Recollections of Ali Mazrui as an Undergraduate", in Omari Kokole (ed.), ''The Global African: A Portrait of Ali A. Mazrui'' (Trenton, NJ: Africa World Press, 1998), pp.&nbsp;291–296. * Assensoh, A B., and Alex-Assensoh, Y. M. "The Mazruiana Collection Revisited: An Introduction", in ''The Mazruiana Collection Revisited: Ali A. Mazrui debating the African condition. An annotated and select thematic bibliography 1962–2003'', compiled by Abdul Samed Bemath (Pretoria, South Africa: Africa Institute of South Africa and New Dawn Press Group, 2005), pp. xxiii–xxviii. * Ayele, Negussay. "Mazruiana on Conflict and Violence in Africa", in Omari Kokole (ed.), ''The Global African: A Portrait of Ali A. Mazrui'' (Trenton, NJ: Africa World Press, 1998), pp.&nbsp;105–119. * Bakari, Mohamed. "Ali Mazrui’s Political Sociology of Language", in Robert Ostergard, Ricardo Rene Laremont and Fouad Kalouche (eds), ''Power, Politics, and the African Condition. Collected Essays of Ali A. Mazrui''. Vol. 3. Trenton, NJ, and Asmara, Eritrea: Africa World Press, 2004, pp.&nbsp;411–429. * Bemath, Abdul Samed. ''The Mazruiana Collection. A Comprehensive Annotated Bibliography of the Published Works of Ali A. Mazrui'' (1st edition 1998; 2nd edition 2005). * Bemath, Abdul Samed. "In Search of Mazruiana", in Parviz Morewedge, ''The Scholar Between Thought and Experience'' (Binghamton, NY: Institute of Global Cultural Studies, 2001), pp.&nbsp;33–62. * Dunbar, Robert Ann. "Culture, Religion, and Women’s Fate: Africa's Triple Heritage and Ali Mazrui’s Writings on Gender and African Women", in Robert Ostergard, Ricardo Rene Laremont and Fouad Kalouche (eds), ''Power, Politics, and the African Condition. Collected Essays of Ali A. Mazrui'', Vol. 3. Trenton, NJ, and Asmara, Eritrea: Africa World Press, 2004, pp.&nbsp;431–452. * Elaigwu, Isawa J. "The Mazruiana Collection: An Academic Introduction", in ''The Mazruiana Collection: A Comprehensive Annotated Bibliography of the Published Works of Ali A. Mazrui, 1962–1997'', compiled by Abdul Samed Bemath (Johannesburg, South Africa: Foundation for Global Dialogue, 1998), pp 1–8. * [[:en:Toyin_Falola|Falola, Toyin]] and [[:en:Ricardo_René_Larémont|Ricardo Rene Laremont]]. "Editors' Note", in Ricardo Rene Laremont and Tracia Leacock Seghatolislami (eds), ''Africanity Redefined. Collected Essays of Ali A. Mazrui'', Vol. 1. Trenton, NJ, and Asmara, Eritrea: Africa World Press, 2004, pp. vii–viii. * Frank, Diana. "Producing Ali Mazrui's TV Series", in Omari Kokole (ed.), ''The Global African: A Portrait of Ali A. Mazrui'' (Trenton, NJ: Africa World Press, 1998), pp.&nbsp;297–307. * Gowon, Yakubu. "Foreword", in ''The Mazruiana Collection: A Comprehensive Annotated Bibliography of the Published Works of Ali A. Mazrui, 1962–1997'', compiled by Abdul Samed Bemath (Johannesburg, South Africa: Foundation for Global Dialogue, 1998), pp. vii–viii. * Harbeson, John W. "Culture, Freedom and Power in Mazruiana", in Omari Kokole (ed.), ''The Global African: A Portrait of Ali A. Mazrui'' (Trenton, NJ: Africa World Press, 1998), pp.&nbsp;23–35. * Juma, Laurence. "Mazrui's Perspectives on Conflict and Violence", in ''Africa Quarterly: Indian Journal of African Affairs'', Vol. 46, No. 3 (August–October 2006), pp.&nbsp;22–33. * Kalouche, Fouad. "The Nexus of the Triple Heritage and the Call for Justice in the Scholarship of Ali Mazrui", in Robert Ostergard, Ricardo Rene Laremont and Fouad Kalouche (eds), ''Power, Politics, and the African Condition. Collected Essays of Ali A. Mazrui'', Vol. 3 (Trenton, NJ and Asmara, Eritrea: Africa World Press, 2004), pp.&nbsp;453–463. * Kokole, Omari H. "Introduction", in Omari Kokole (ed.), ''The Global African: A Portrait of Ali A. Mazrui'' (Trenton, NJ: Africa World Press, 1998), pp. xxi–xxiii. * Kokole, Omari H. "The Master Essayist", in Omari Kokole (ed.), ''The Global African: A Portrait of Ali A. Mazrui'' (Trenton, NJ: Africa World Press, 1998), pp.&nbsp;3–22. * Kokole, Omari H. "Conclusion: The Master Essayist", in ''The Mazruiana Collection: A Comprehensive Annotated Bibliography of the Published Works of Ali A. Mazrui, 1962–1997'', compiled by Abdul Samed Bemath (Johannesburg, South Africa: Foundation for Global Dialogue, 1998), pp 290–311. * Laremont, Ricardo Rene and Fouad Kalouche. "Editors' Note", in Ricardo Rene Laremont and Fouad Kalouche (eds), ''Africa and Other Civilizations. Conquest and Counter-Conquest. The Collected Essays of Ali A. Mazrui'', Vol. 2. Trenton, NJ, and Asmara, Eritrea: Africa World Press, 2002, pp. xi–x. * Makinda, Samuel M. "The Triple Heritage and Global Governance", in ''The Mazruiana Collection Revisited: Ali A. Mazrui debating the African condition. An annotated and select thematic bibliography 1962–2003'', compiled by Abdul Samed Bemath (Pretoria, South Africa: Africa Institute of South Africa and New Dawn Press Group, 2005), pp 354–362. * Mazrui, Alamin M. "The African Impact on American Higher Education: Ali Mazrui’s Contribution", in Parviz Morewedge, ''The Scholar Between Thought and Experience'' (Binghamton, NY: Institute of Global Cultural Studies, 2001), pp.&nbsp;3–22. * Mazrui, Alamin M. "Mazruiana and Global Language: Eurocentrism and African Counter-Penetration", in Omari Kokole (ed.), ''The Global African: A Portrait of Ali A. Mazrui'' (Trenton, NJ: Africa World Press, 1998), pp.&nbsp;155–172. * Mazrui, Alamin and Mutunga, Willy M., ''Race, Gender and Culture Conflict (Debating the African Condition: Ali Mazrui and His Critics)'' (Trenton, NJ: Africa World Press, 2003). * Morewedge, Parviz. "The Onyx Crescent: The Islamic/Africa Axis", in Omari Kokole (ed.), ''The Global African: A Portrait of Ali A. Mazrui'' (Trenton, NJ: Africa World Press, 1998), pp.&nbsp;121–149. * Mowoe, Isaac J. "Ali A. Mazrui – 'The Lawyer'", in Parviz Morewedge, ''The Scholar Between Thought and Experience'' (Binghamton, NY: Institute of Global Cultural Studies, 2001), pp.&nbsp;145–155. * Nyang, Sulayman. "The Scholar's Mansions", in Parviz Morewedge, ''The Scholar Between Thought and Experience'' (Binghamton, NY: Institute of Global Cultural Studies, 2001), pp.&nbsp;119–130. * Nyang, Sulayman S. "Ali A. Mazrui: The Man and His Works", in ''The Mazruiana Collection: A Comprehensive Annotated Bibliography of the Published Works of Ali A. Mazrui, 1962–1997'', compiled by Abdul Samed Bemath (Johannesburg, South Africa: Foundation for Global Dialogue, 1998), pp.&nbsp;9–40. * Nyang, Sulayman S. "Postscript to Ali A. Mazrui: The Man and His Works", in ''The Mazruiana Collection: A Comprehensive Annotated Bibliography of the Published Works of Ali A. Mazrui, 1962–1997'', compiled by Abdul Samed Bemath (Johannesburg, South Africa: Foundation for Global Dialogue, 1998), pp.&nbsp;41–50. * Nyang, Sulayman S. ''Ali A. Mazrui and His Works'', Brunswick Pub. Co. 1981. * Ogundipe-Leslie, Molara. "Beyond Hearsay and Academic Journalism: The Black Woman and Ali Mazrui", in Omari Kokole (ed.), ''The Global African: A Portrait of Ali A. Mazrui'' (Trenton, NJ: Africa World Press, 1998), pp.&nbsp;249–258. * Okpewho, Isidore. "Introduction", in Parviz Morewedge, ''The Scholar Between Thought and Experience'' (Binghamton, NY: Institute of Global Cultural Studies, 2001), pp. xiii–xv. * Ostergard, Robert, Ricardo Rene Laremont and Fouad Kalouche. "Editors' Note", in Robert Ostergard, Ricardo Rene Laremont and Fouad Kalouche (eds), ''Power, Politics, and the African Condition. Collected Essays of Ali A. Mazrui'', Vol. 3. Trenton, NJ and Asmara, Eritrea: Africa World Press, 2004, pp. xi–xiv. * Salem, Ahmed Ali. "The Islamic Heritage of Mazruiana", in Parviz Morewedge, ''The Scholar Between Thought and Experience'' (Binghamton, NY: Institute of Global Cultural Studies, 2001), pp.&nbsp;63–99. * Salim, Salim A. "Mazrui: The Teacher at 60", Appendix 1, in Parviz Morewedge, ''The Scholar Between Thought and Experience'' (Binghamton, NY: Institute of Global Cultural Studies, 2001), pp.&nbsp;337–338. * Sawere, Chaly. "The Multiple Mazrui: Scholar, Ideologue, Philosopher and Artist", in Omari Kokole (ed.), ''The Global African: A Portrait of Ali A. Mazrui'' (Trenton, NJ: Africa World Press, 1998), pp.&nbsp;269–289. * Seifudein Adem. "Social Constructivism in African Political Thought: Ali A. Mazrui’s Contributions", paper presented at the 6th Seminar of the Special Project on Civil Society, State and Culture; 1 July 2005, University of Tsukuba, Japan. * Seifudein Adem. "Ali A. Mazrui: A Postmodern Ibn Khaldun?", ''Journal of Muslim Minority Affairs'', vol. 23, no. 1, pp.&nbsp;127–145. * Seifudein Adem. ''Paradigm Lost, Paradigm Regained: The Worldview of Ali A. Mazrui'', Provo, Utah: Global Humanities Press, 2002. * Seifudein Adem. "Mazruiana and the New International Relations", paper prepared for presentation at the African Studies Association of Australasia and the Pacific, 4–6 October 2001, Melbourne, Australia. * Sklar, Richard L. "On the Concept of We Are All Americans", in Omari Kokole (ed.), ''The Global African: A Portrait of Ali A. Mazrui'', (Trenton, NJ: Africa World Press, 1998), pp.&nbsp;201–205. * Thomas, Darryl C. "From Pax Africana to Global Africa", in Omari Kokole (ed.), ''The Global African: A Portrait of Ali A. Mazrui'' (Trenton, NJ: Africa World Press, 1998), pp.&nbsp;77–103. * Thuynsma, Peter N. "On The Trial of Christopher Okigbo", in Omari Kokole (ed.), ''The Global African: A Portrait of Ali A. Mazrui'' (Trenton, NJ: Africa World Press, 1998), pp.&nbsp;185–200. * Ufumaka, Jr., Akeh-Ugah. "Who Is Afraid of Ali Mazrui? One Year in the Life of a Global Scholar", in Parviz Morewedge, ''The Scholar Between Thought and Experience'' (Binghamton, NY: Institute of Global Cultural Studies, 2001), pp.&nbsp;23–31. * Uwazurike, Chudi and Aba Sackeyfio. "One Year in the Life of Ali Mazrui", in Parviz Morewedge, ''The Scholar Between Thought and Experience'' by (Binghamton, NY: Institute of Global Cultural Studies, 2001), pp.&nbsp;131–144. * Wai, Dunstan M. "Mazruiphilia, Mazruiphobia: Democracy, Governance and Development", in Omari Kokole (ed.), ''The Global African: A Portrait of Ali A. Mazrui'' (Trenton, NJ: Africa World Press, 1998), pp.&nbsp;37–76. * Welch, Claude E. "Human Rights in Mazruiana", in Omari Kokole (ed.), ''The Global African: A Portrait of Ali A. Mazrui'' (Trenton, NJ: Africa World Press, 1998), pp.&nbsp;173–184. == Ebiyungo eby’ebweru ==   * Official website * [http://www.alimazrui.com Ali Mazrui] e IMDb {{Pan-Africanism}}{{Authority control}}{{DEFAULTSORT:Mazrui, Ali}} [[Category:Pages with unreviewed translations]] 7plb0omqe2tvbgtm9g1exukagsdwu79 Omumyuka wa ssaabaminisita wa Uganda 0 13308 50121 2026-05-08T09:11:40Z Rtr PK 11024 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1322693315|Deputy Prime Minister of Uganda]]" 50121 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Hlist/styles.css"></templatestyles><templatestyles src="Hlist/styles.css"></templatestyles><templatestyles src="Hlist/styles.css"></templatestyles><templatestyles src="Hlist/styles.css"></templatestyles><templatestyles src="Hlist/styles.css"></templatestyles><templatestyles src="Hlist/styles.css"></templatestyles><templatestyles src="Hlist/styles.css"></templatestyles><templatestyles src="Hlist/styles.css" />{{Reflist}}'''Omumyuka wa ssaabaminisita wa Uganda''' kifo kya byabufuzi mu [[:en:Cabinet_of_Uganda|kabineti ya Uganda]] . Mu byafaayo, abamyuka ba ssaabaminisita abawerako baaweererezako mu kiseera kye kimu. == Abamyuka ba Ssaabaminisita == ? * [[:en:Eriya_Kategaya|Eriya Kategaya]], 1986 <ref name="histdict">{{Cite book |last=Pirouet |first=Louise |date=1995 |title=Historical dictionary of Uganda |publisher=Scarecrow Press |isbn=9780810829206 |location=Metuchen, N.J}}</ref> -2003 * [[:en:Eriya_Kategaya|Abu Mayanja]], 1986 <ref name="histdict" /> -1989 * [[:en:Paul_Ssemogerere_(politician)|Paul Ssemogerere]], 1986 <ref name="histdict" /> -1995 <ref>{{Cite web |title=Paul Kawanga Ssemogerere: Profile of a political stalwart |url=https://www.newvision.co.ug/category/people/paul-kawanga-ssemogerere-profile-of-a-politic-NV_147723 |website=New Vision |language=en}}</ref> * [[:en:Moses_Ali|Moses Ali]]? -1989-1991 * [[:en:Tom_Butime|Tom Butime]], . ?-1989-1991 * [[:en:Abu_Mayanja|Abu Mayanja]], 1991–1994 * [[:en:Eric_Adriko|Eric Adriko]], 1994–1997 * [[:en:Moses_Ali|Moses Ali]], 1996–2006 * [[:en:Paul_Etiang|Paul Etiang]] , 1997-2001 * [[:en:Tom_Butime|Tom Butime]], 2000–2002 * [[:en:James_Wapakhabulo|James Wapakhabulo]], 2001–2004 <ref>{{Cite web |title=A look at the former Speakers of Parliament of Uganda from 1962 – Parliament Watch |url=https://parliamentwatch.ug/blogs/a-look-at-the-former-speakers-of-parliament-of-uganda-from-1962/ |website=parliamentwatch.ug}}</ref> * [[:en:Henry_Kajura|Henry Kajura]] , 2002–2016 * [[:en:Kirunda_Kivejinja|Kirunda Kivejinja]], 2006–2011 * [[:en:Eriya_Kategaya|Eriya Kategaya]] 2006–2013 * '''[[:en:Moses_Ali|Moses Ali]], 2013 <ref name="appt2021" />''' * [[:en:Kirunda_Kivejinja|Kirunda Kivejinja]], 2016–2019 * '''[[:en:Rebecca_Kadaga|Rebecca Kadaga]] , 2021''' <ref name="appt2021">{{Cite web |title=CABINET LIST OF 2021 |url=https://www.ldpg.or.ug/wp-content/uploads/2022/08/CABINET-LIST-JUNE-2021.pdf |publisher=Local Development Partners' Group in Uganda}}</ref> * '''[[:en:Lukia_Isanga_Nakadama|Lukia Isanga Nakadama]] , 2021''' <ref name="appt2021" /> * [[:en:Prime_Minister_of_Uganda|Ssaabaminisita wa Uganda]] * [[:en:Cabinet_of_Uganda|Kabineti ya Uganda]] == Ebijuliziddwa == dtbihtu4z5q7tsc04lcrvg5uaxgzl8u Denis Williams, omuwandiisi w’ebitabo 0 13309 50125 2026-05-08T10:48:12Z Ssuuna Peter 6900 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1336905455|Denis Williams]]" 50125 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>  '''Denis Williams''' (1 Ogwokubiri 1923 – 28 Ogwomukaaga 1998) <ref name="Persaud">Petamber Persaud, [http://www.guyanatimesinternational.com/?p=21704 "The Life and Work of Denis Williams (1923–1998)| The Shaping of Guyanese Literature"], ''Guyana Times International'', 23 November 2012.</ref> yali musiizi wa bifaananyi, omuwandiisi era [[:en:Archaeologist|omukugu mu by'edda]] okuva [[:en:Guyana|Guyana]] . == Ebikwata ku bulamu bwe == Dr. '''Denis Joseph Ivan Williams''', CCH, Owek. D. Lit., MA, mikwano gye gyamuyitanga '''"Sonny" Williams''', yazaalibwa nga 1 Ogwokubiri 1923 mu [[:en:Georgetown,_Guyana|Georgetown]], Guyana (eyali British Guiana), <ref name="Persaud">Petamber Persaud, [http://www.guyanatimesinternational.com/?p=21704 "The Life and Work of Denis Williams (1923–1998)| The Shaping of Guyanese Literature"], ''Guyana Times International'', 23 November 2012.</ref> gye yafunira obuyigirize bwe obw'okusooka; yaweebwa satifikeeti ya Cambridge Junior School mu 1940 ne Cambridge Senior School Ssatifikeeti mu 1941. Ekisuubizo kye ng’omusiizi w’ebifaananyi kyamuwa sikaala ya [[:en:British_Council|British Council]] ey’emyaka ebiri mu [[:en:Camberwell_School_of_Art|ssomero ly'okusiika ebifaananyi e Camberwell]] e London mu 1946. <ref name="PeepalTreePress">[https://www.peepaltreepress.com/authors/denis-williams Author information] at [[:en:Peepal_Tree_Press|Peepal Tree Press]].</ref> Yabeera mu London okumala emyaka 10 egyaddirira, mu kiseera ekyo ng’asomesa okusiiga ebifaananyi mu [[:en:Central_School_of_Art|Central School of Art]] era omusomesa omugenyi mu [[:en:Slade_School_of_Art|Slade School of Art]] . <ref name="Hughes">{{cite book |last=Hughes |first=Michael |title=A Companion to West Indian Literature |pages=133–134 |chapter=Williams, Denis}}</ref> Era yakola ebivvulu ebibye yekka ebiwerako eby'omulimu gwe, era ye yasiiga ebifaananyi ebyali mu kitabo ky'omuwandiisi w'ebitabo mu Bajan [[:en:George_Lamming|George Lamming]] ekyasooka ''[[:en:In_the_Castle_of_My_Skin|In the Castle of my Skin]]'' . Okuva mu 1957 okutuuka mu 1962 yasomesa ku by'emikono mu [[:en:Khartoum_Technical_Institute|Khartoum Technical Institute]] . Williams yali yeenyigira mu kukulembera emisomo egyali mu [[:en:The_Mbari_Club|Mbari Mbayo]] Club e Osogbo mu Nigeria, ku ntandikwa y’emyaka gya 1960 mwe baava abayimbi abamanyiddwa ennyo mu Nigeria nga [[:en:Jacob_Afolabi|Jacob Afolabi]] ne [[:en:Twins_Seven_Seven|Twins Seven Seven]] . Oluvannyuma yafuuka omunoonyereza mu [[:en:Institute_of_African_Studies,_University_of_Nigeria|Institute of African Studies]] mu [[:en:University_of_Ife|Ssettendekero y'e Ife]] . <ref name="Hughes">{{cite book |last=Hughes |first=Michael |title=A Companion to West Indian Literature |pages=133–134 |chapter=Williams, Denis}}<cite id="CITEREFHughes" class="citation book cs1" data-ve-ignore="">Hughes, Michael. "Williams, Denis". ''A Companion to West Indian Literature''. pp.&nbsp;133–134.</cite><span title="ctx_ver=Z39.88-2004&rft_val_fmt=info%3Aofi%2Ffmt%3Akev%3Amtx%3Abook&rft.genre=bookitem&rft.atitle=Williams%2C+Denis&rft.btitle=A+Companion+to+West+Indian+Literature&rft.pages=133-134&rft.aulast=Hughes&rft.aufirst=Michael&rfr_id=info%3Asid%2Flg.wikipedia.org%3ADenis+Williams%2C+omuwandiisi+w%E2%80%99ebitabo" class="Z3988" data-ve-ignore=""></span></ref> Yategeera obukulu bw’okufulumya ebitabo era mu 1978 yatandikawo ''Archaeology and Anthropology'', ekitabo ekifulumizibwa [[:en:Walter_Roth_Museum_of_Anthropology|Walter Roth Museum of Anthropology]] mu Georgetown. Mu bitabo ebirala Williams bye yakolamu ennongosereza mwe mwali ''Odu'' (the University of Ife Journal of African studies) ne ''Lagos Notes and Records'', era yawaayo emboozi nnyingi ku by’emikono mu bitabo n'biwandiiko. Yawandiika ebitabo bibiri n’emboozi ennyimpi nnyingi. <ref name="Hughes">{{cite book |last=Hughes |first=Michael |title=A Companion to West Indian Literature |pages=133–134 |chapter=Williams, Denis}}<cite id="CITEREFHughes" class="citation book cs1" data-ve-ignore="">Hughes, Michael. "Williams, Denis". ''A Companion to West Indian Literature''. pp.&nbsp;133–134.</cite><span title="ctx_ver=Z39.88-2004&rft_val_fmt=info%3Aofi%2Ffmt%3Akev%3Amtx%3Abook&rft.genre=bookitem&rft.atitle=Williams%2C+Denis&rft.btitle=A+Companion+to+West+Indian+Literature&rft.pages=133-134&rft.aulast=Hughes&rft.aufirst=Michael&rfr_id=info%3Asid%2Flg.wikipedia.org%3ADenis+Williams%2C+omuwandiisi+w%E2%80%99ebitabo" class="Z3988" data-ve-ignore=""></span></ref> Mu 1986, Williams n’omuyambi we Jennifer Wishart baatandikawo enteekateeka y’abakugu mu by’okusimbuliza eby’edda abato mu masomero ga siniya mu Guyana. Williams yafa kookolo, nga wa myaka 75, nga 28 Ogwomukaaga 1998 mu maka ge e Georgetown. <ref>{{cite news|url=https://www.stabroeknews.com/2023/07/23/sunday/eye-on-art/denis-williams-london-to-issano-to-georgetown/|title=Denis Williams – London to Issano to Georgetown|newspaper=[[Stabroek News]]|first=Akima|last=McPherson|date=23 July 2023|access-date=22 April 2024}}</ref> <ref>{{cite web |last=Reece |first=Maggie |date=1 February 2011 |title=Denis J. I. Williams: 1923–1998 – Painter, Author & Archaeologist – by Betty J. Meggers |url=https://www.guyanagraphic.caribbeancommunitylive.com/deaths-obituaries/denis-j-i-williams-1923-1998-painter-author-archaeologist-betty-j-meggers/ |website=Guyana Graphic}}</ref> ''The Art of Denis Williams'', ekitabo ekyawandiikibwa muwala we Evelyn A. Williams ekikwata ku bulamu bwe n’emirimu gye, kyafulumizibwa mu 2012. <ref>{{cite web |title=The Art of Denis Williams |url=https://www.peepaltreepress.com/books/the-art-of-denis-williams |publisher=Peepal Tree Press}}</ref> == Engule n'okusiimibwa == Ebintu bye yakola byasiimibwa mu ngule z’eggwanga eziwerako, omuli engule ya [[:en:Orders,_decorations,_and_medals_of_Guyana#The_Golden_Arrow_of_Achievement|Golden Arrow of Achievement]] Award okuva mu gavumenti ya Guyana mu 1973, n’engule ya Cacique Crown of Honor mu 1989, omwaka gwe gumu mwe yafunira n'eddiguli ey’ekitiibwa okuva mu [[:en:University_of_the_West_Indies|Ssettendekero wa West Indies]] . <ref name="Persaud">Petamber Persaud, [http://www.guyanatimesinternational.com/?p=21704 "The Life and Work of Denis Williams (1923–1998)| The Shaping of Guyanese Literature"], ''Guyana Times International'', 23 November 2012.</ref> == Emirimu emirondemu == === Okuyiiya === * ''Engo endala'' . London: Abawandiisi abalala Ltd, 1963. Ekitongole ky’omuti gwa Peepal Tree kyaddamu okukubibwa, 2009. * ''Ekikemo eky'okusatu'' . London: Calder ne Boyars, 1968. Ekitongole ky’omuti gwa Peepal Tree kyaddamu okukubibwa, 2010. === Ebitali biyiiye === * ''Ekifaananyi n’Ekirowoozo mu by’emikono mu Guyana'' (1969) * ''Giglioli mu Guyana, okuva mu mwaka gwa 1922–1972'' (1973) * ''Ekifaananyi n’Ekifaananyi: Okunoonyereza ku ngeri Entukuvu n’Eby’Ensi eby’Obuyiiya obw’Ekikula kya Afirika'' (1974) * ''Ebifaananyi eby’omulembe mu Guyana'' (1976) . * ''Guyana, Ebifaananyi eby’amatwale okutuuka ku by’emikono eby’enkyukakyuka, 1966–1976'' * ''Ebifo n'Obuwangwa mu Guyana ey'edda'' (1984) . * ''Mpapula mu byafaayo bya Guyana'' (1995) * ''Guyana eyasooka ebyafaayo'' (2003) . == Ebiwandiiko ebikozesebwa == <templatestyles src="Reflist/styles.css" />{{Reflist|30em}} == Ebisingawo okusoma == * Charlotte Williams ne Evelyn A. Williams (eds), ''Denis Williams, Obulamu mu Bikolwa: Ennyiriri Empya n’Ezikung’aanyiziddwa'', Ebifulumizibwa Rodopi BV, 2010. * Victor J. Ramraj, "Denis Williams (1923–)", mu [[:en:Daryl_Cumber_Dance|Daryl Cumber Dance]], ''Abawandiisi Ataano mu Caribbean: Ekitabo ky'ensibuko ezivumirira ebikwata ku bulamu bw'abantu'', Westport, CT: Greenwood, 1986, pp.483–92. * John Thieme, "'Si muddugavu wa Equatorial, si muzungu wa Mediterranean': ''Enjovu endala eza'' Denis Williams . Mu ''African Athena: New Agendas'', ed. Daniel Orrells, Gurminder Bhambra ne Tessa Roynon, Oxford ne New York: Oxford University Press, 2011, pp. 311-25." == Ebiyungo eby’ebweru == * Akima McPherson, [https://www.stabroeknews.com/2023/06/25/sunday/eye-on-art/recollections-cuffy-and-denis-williams/ "Ebijjukizo, Cuffy, ne Denis Williams"], ''Amawulire ga Stabroek'', 25 Ogwomukaaga 2023. {{Authority control}}{{DEFAULTSORT:Williams, Denis}} czivkb69wezyce4pmv7dc0lfit77788 James Simpson (Munnayuganda munnabyabufuzi) 0 13310 50126 2026-05-08T11:01:10Z Lillylove256 10862 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1347071305|James Simpson (Ugandan politician)]]" 50126 wikitext text/x-wiki <templatestyles src="Module:Infobox/styles.css"></templatestyles>  '''Sir James Joseph Trevor Simpson''' [[:en:Order_of_the_British_Empire|KBE]] (9 Ogwolubereberye 1908 &#x2013; 10 Ogwokuna 1994)<ref>[https://books.google.com/books?id=bHnMCQg_3qMC&dq=%22Joseph+Trevor+Simpson%22&pg=PA1377 James Simpson's obituary]</ref> yali[[:en:Uganda|Munnayuganda]] munnabyabufuzi eyaweereza nga Minisita w'ebyenfuna mu [[:en:Politics_of_Uganda|kabineti ya Uganda]] eyasooka.<ref>‘SIMPSON, Sir James (Joseph Trevor)’, Who Was Who, A & C Black, an imprint of Bloomsbury Publishing plc, 1920–2016</ref> Simpson, enzaalwa ya [[:en:Great_Britain|Bungereza]], yasomera mu [[:en:Ardingly_College|Ardingly College]], West Sussex, Bungereza, era yasooka kulaba buweereza mu Buvanjuba bwa Afrika mu [[:en:Vacuum_Oil_Company|kkampuni ya Vacuum Oil]] e [[Kenya]].<ref>The International year book and statesmen's who's who, (1977), Brill Academic Publishers.</ref> Mu 1941, yalondebwa kubwa pulezidenti wa Uganda Chamber of Commerce, era yaddamu n'alondebwa mu 1946 ne 1950 ku kifo kyekimu. Yafuuka mmemba ku bukiiko bwa [[:en:Uganda_Legislative_Council|Uganda Legsilative Council]] (1950-1958), Uganda Execitive Central Legislative Assembly (1957-1960) ne (1962-1963). Yali Ssentebe w’ekitongole kya [[:en:Uganda_Development_Corporation|Uganda Development Corporation]] (1952-1964) ate nga ye dayirekita wa kkampuni 37 mu buvanjuba bwa Afrika nga kwotadde okubeera Ssentebe wa [[:en:East_African_Airways|East African Airways]] (1958–73). Oluvanyuma lwa Uganda okufuna amefuga mu 1962, Simpson yalondebwa okubeera omubaka wa [[:en:Parliament_of_Uganda|Paalamenti]] mu Obukiikakkono bw’Obuvanjuba bwa Kyagwe, era n’aweereza nga Minisita w’ebyenfuna mu [[:en:Politics_of_Uganda|kabineti ya Uganda]] eyasooka okuva mu 1962 okutuuka mu 1963. Yalekulira ekifo kye mu Paalamenti mu 1964. == Ebijuliziddwamu == <templatestyles src="Reflist/styles.css" />{{Reflist}} 4shlzurwy3zh1w8b23o7ceo8fg11y2w Jeremiah Lucas Opira 0 13311 50128 2026-05-08T11:43:03Z Lillylove256 10862 Created by translating the page "[[:en:Special:Redirect/revision/1293365815|Jeremiah Lucas Opira]]" 50128 wikitext text/x-wiki '''Yeremiah Lucas Opira''' (mu Gwomunaana 28, 1933&nbsp;– Ogwekkuminoogumu 22, 2000) yali Munnayuganda munnabyabufuzi era nga ye muwandiisi omukulu ow’ekibiina kya [[:en:Uganda_National_Liberation_Front|Uganda National Liberation Front]] (UNLF) 1979–1980. Ekibiina kya UNLF n’ekiwayi kyayo eky’amagye ekya UNLA kyaggya [[:en:Idi_Amin|Idi Amin]] mu buyinza nga kiyambibwako Eggye lya [[:en:Tanzania_People's_Defence_Force|Tanzania People’s Defence Force]] nga 11 Ogwokuna, 1979. Yayambako mu kaweefube eyayamba Uganda okufuna amefuga okuva e Bungereza mu 1962. Yakolera ku kunyweza obumu bw’amawanga mu Uganda n’okuzzaawo obwakabaka kye yali alowooza nti kyandibadde kigatta Uganda. Yanyikiza okunoonyereza ku byafaayo bya Uganda n'eby'obuvanjuba bwa Afrika nga Bulaaya tennabaawo, era n’awandiika emiko ku nsonga eno ne ku byobufuzi bya Afrika.<ref>e.g."Mwalimu Nyerere is a Scapegoat of Uganda Chaos", Prize letter to the Editor. ''New African Magazine'', May 1983</ref> == Ebikwata ku bulamu bwe == Jeremiah Opira yazaalibwa Namokora mu [[:en:Kitgum_District|Disitulikiti y’e Kitgum]] mu ssaza ly’e Chua, Acholi mu Bukiikakkono bwa Uganda. Pulayimale yagisomera ku [[:en:Church_Mission_Society|Church Mission Society]] (CMS Kitgum Primary School) n’oluvannyuma n’agenda e Kenya ku Ribe Methodist Junior Secondary School, [[:en:Mombasa|Mombasa]], ne Shimo La Tewa Senior Secondary School. Nga tannatandika byabufuzi, yakolako ng’omusomesa era omukulu w’essomero oluvannyuma lw’okuyitamu mu 1953 okuva mu ttendekero lya Uganda Teachers College Buwalasi. Yamanyibwa nnyo mu [[:en:Luo_languages|Luo]] enzaalwa nga "Lapwony" ekitegeeza omusomesa. Oluvannyuma yakola ekigezo kya Cambridge School Certificate Examination, kye yamaliriza mu 1959. Oluvannyuma lw’okwegatta ku gavumenti ya Uganda, Opira yasomera ku Institute of Public Administration, ofiisi ya [[:en:Prime_Minister_of_Israel|Ssaabaminisita wa Yisirayiri]] (1963–1964). Oluvannyuma yalondebwa okuba omuyambi w'omuwandiisi mu ofiisi ya [[:en:Prime_Minister_of_Uganda|Ssaabaminisita wa Uganda]] era n’afuna n’okukuzibwa omuli n’okutaasa obulamu bwa Kabaka Sir [[:en:Edward_Mutesa_II|Edward Mutesa II]] okuva mu kaweefube w’okutta Idi Amin mu 1966. Opira era yaweereza ng’omukugu mu kibina kya [[:en:Organisation_of_African_Unity|Organisation of African Unity]] mu kiseera ky’obuzibu e Congo. We bwatuukira mu Gwolubereberye 1971, ye yali omumyuka w’omukulu/w’omuwandiisi wa kabineti ow’enkalakkalira era nga ye muwabuzi omukulu ow’ebyobufuzi mu ofiisi ya Pulezidenti. Yadduka mu Uganda n'agenda mu buwanganguse amangu ddala nga [[:en:1971_Ugandan_coup_d'état|amagye gamaze okuwamba gavumenti mu 1971]]. Emyaka egyasooka egy’obuwanganguse yagimala mu Tanzania, kyokka n’asibibwa olw’ensonga z’ebyobufuzi era n’asibibwa okumala emyezi 18 wakati wa 1972–1974.<ref>Office of the United Nations High Commission for Refugees, Dar es Salaam, 1972</ref> Mu 1974, yava mu buvanjuba bwa Afrika n’agenda mu buwanganguse e Sweden. Bwe yali e Sweden yasoma eby’enfuna ne ssaayansi w’ebyobufuzi ku mutendera gwa diguli eyookubiri. Yafuna diguli e Sweden emanyiddwa nga "Fil.kand degree" okuva mu [[:en:Lund_University|yunivasite y'e Lund]]. Mu 1977, kojja we Ssaabalabirizi [[:en:Janani_Luwum|Janani Luwum]] yatemulwa wamu ne baminisita ba kabineti babiri okuli Erenayo Wilson Oryema ne Charles Oboth Ofumbi. Opira yakola kinene nnyo mu kutandikawo ekibiina kya UNLF n’okukwasaganya olukung’aana lwa Moshi olwaviraako Idi Amin okugwa. Oluvannyuma yalondebwa okuba omuwandiisi omukulu mu ggwanga (1979–1980). Mu kulonda kwa bonna okwaliwo mu 1980, yakola kampeyini okumala akaseera katono ng’omumyuka wa ssentebe w’ekibiina kya [[:en:Uganda_Patriotic_Movement|Uganda Patriotic Movement]].<ref>Museveni, Yoweri (1997). Sowing the Mustard Seed, The Struggle for Freedom and Democracy in Uganda. London: Macmillan.</ref> Olw’embeera mu Uganda n’okufa kwa mutabani we omuto, yaddamu okulekulira n’agenda e Sweden mu Gwomwenda mu mwaka gwe gumu, ng’okulonda tekunnabaawo. Oluvannyuma yakomawo mu Uganda mu 1985 n’alondebwa okuba akulira ekitongole kya Uganda Board of Trade. Yafa oluvannyuma lw'okunafuwa kw'omutima mu Gwekkuminoogumu mu 2000 era n'aleka nnamwandu we "Mama Sammy" gwe yawasa ku lunaku lw'omwaka omuggya mu 1955 n'abaana baabwe. == Ebiwandiiko n’ebijuliziddwamu == {{Reflist}}{{DEFAULTSORT:Opira, Jeremiah Lucas}} 0cpxvihb4u3pti31d1nt8bjtq5t84cg