Vikipedeja ltgwiki https://ltg.wikipedia.org/wiki/Suoku_puslopa MediaWiki 1.48.0-wmf.3 first-letter Medeja Seviškuo Sprīža Lītuotuojs Sprīža ap lītuotuoju Vikipedeja Vikipedejis sprīža Fails Sprīža ap failu MediaWiki Sprīža ap MediaWiki Taiss Sprīža ap taisu Paleigs Sprīža ap paleigu Kategoreja Sprīža ap kategoreju TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Event Event talk 0 84 38314 37119 2026-11-04T23:59:07Z InternetArchiveBot 6046 Rescuing 1 sources and tagging 0 as dead. #IABot (v2.0.9.6) 38314 wikitext text/x-wiki {{Cytys zeimeibys|mīstu|Dagda (zeimeibu škiršona)|Dagda}} {{Infoskreine Latvejis mīsts | pasauka = Dagda | atvaiga_pasauka = | atvaiga_aprakstejums = | gerba_atvaigs =Coat_of_Arms_of_Dagda.svg | gerba_pasauka = Dagdys gerbs | karūga_atvaigs = Flag of Dagda.svg | karūga_pasauka = Dagdys karūgs | koordinatu_zemislopa = Latveja | pushpin_label_position = left | latd = 56 | latm = 05 | lats = 40 | latNS = N | longd = 27 | longm = 32 | longs = 14 | longEW = E | pluots = 3 | dzeivuotuoji_gods = 2016 | dzeivuotuoju_skaits = 2178 | bīzeiba = 726 | viesturiskuos_pasaukys = {{vol-de|Dagden}} | cytys_pasaukys = | īstateits = | mīsta_tīseibys = 1992. | posta_iņdekss = LV-5674 | teiklavīta = www.dagda.lv }} '''Dagda''' — [[mīsts]] dīnavydreitu [[Latgola|Latgolā]], [[Dagdys nūvods|Dagdys nūvoda]] centrys. Atsarūn Latgolys augstainis reitu pīkaļnē, pi [[Dagdys azars|Dagdys azara]] i [[Narūta|Narūtys]] upeitys, 26 km pūstumreitūs nu [[Kruoslava|Kruoslovys]], 267 km nu [[Reiga|Reigys]]. Pluots — 3 km², dzeivuotuoju bīzeiba — 899 dzeiv/km². == Teiklavītys == * [https://web.archive.org/web/20090327042601/http://www.dagda.lv/ Dagdys nūvoda portals] {{nadabeigts rakstīņs}} {{Dagdys nūvods}} {{Latvejis mīsti}} [[Kategoreja:Dagda| ]] [[Kategoreja:Latvejis nūvodu centri]] [[Kategoreja:Mīsti Latgolā]] hu3wni43pt5v35kcf0mn6we6vcrp1l6 0 370 38318 38288 2026-11-05T00:41:29Z InternetArchiveBot 6046 Rescuing 4 sources and tagging 0 as dead. #IABot (v2.0.9.6) 38318 wikitext text/x-wiki '''Ontons Slyšāns''' — ailinīks, eisprozys autors, folklorys vuociejs i pietnīks, publicists, kulturys darbinīks. == Biografeja == O. Slyšāns dzims 1948. goda 28. decembrī Šķilbānu pogosta [[Stabļova|Stabļovys]] cīmā zemnīku Dominika i Annys Slyšānu giminī. Laikā nu 1948. goda da 1964. goda vuicejīs [[Upeite|Upeitis]] ostoņgadeigajā školā, nu 1964. da 1968. godam – [[Bulduru duorzkūpeibys tehnikums|Bulduru duorzkūpeibys tehnikumā]], īgivs duorzkūpa i biškūpa kvalifikaceju. Nu 1974. goda da 1980. nakluotīnē vuicejīs gleznīceibu i grafiku Moskovys Muokslys tautys universitatē, nu 1978. da 1984. goda nakluotīnē studiejs LLA, [[Jelgava|Jelgavā]] īgivs agronoma specialitati. 1968. godā da īsaukšonai dīnestā O. Slyšāns bejs struodnīks Bulduru sovhoztehnikuma duorzkūpeibys brigādē. Nu 1970.–1994. – kolhozā „Upītes” struoduojis par lūpkūpeibys brigaderi, ražuošonys īcirkņa vadeituoju, golvonū agronomu, nu 1988. goda – par saimnīceibys vadeituoju. Godu vāluok Upeitis pamatškolā suok vuiceit dobys muoceibu, zeimiešonu, Upeitis i Latgolys kultūrviesturi. Nu 1995. goda – Upeitis bibliotekys bibliotekars i Kulturviesturis muzeja sabīdriskais vadeituojs. 1989. godā O. Slyšāns nūdybynuoja [[Rekava|Rekavys]] i Upeitis etnografiskūs ansambļus; nu 1989. goda jis voda [[Bolvi|Bolvu]] rajona Latgalīšu kulturys bīdreibu, organizej i voda Upeitis kasgodejūs [[Kūkova|Kūkovys]] nūvoda bārnu i jaunīšu kulturys svātkus, aiļu dīnys, kai ari mīlesteibys aiļu i dzīšmu festivalu „Upeitis Uobeļduorzs”. O. Slyšāns organizej ari Zīmeļlatgolys muokslinīku dorbu izstuodis. Kūpš 1994. goda – Rakstnīku savīneibys bīdrs. Juo vadeituos zemnīku saimnīceibys Jākupuoni GIGR (gruomotu izdūšonys rodūšuo grupa) izdūd ari O. Slyšāna gruomotys. Kūpā sarakstejs i izdevs tyvai pi 30 gruomotom. == Literaruo darbeiba == Literarū daiļradi Ontons aizsuoka [[Bulduri|Buldurūs]], vadeidams žurnalu [["Jaunība"]] 1972. godā pīsadalejs Jaunūs autoru seminarā [[Laidze|Laidzē]]. Pyrmuos publikacejis Bolvu rajona laikrokstā [["Vaduguns"]](1981, 27. jūnijā – treis ailis [[Škilbāni|Škilbānu]] pogosta izlūksnē, 16. julī – feļetons „Sīna laika bādys”. Aiļu kūpa „Rūtoj, sauleit…” publicāta žurnālā [["Karogs"]](1984, Nr. 10). 1991.godā ailis publicātys ari [[Ludza|Ludzys]] Literatu apvīneibys kūpkruojumā „Saule izkapts kuotā”. Izdūtys aiļu gruomotys obuos latvīšu volūdys tradicejuos – bārnim: „Raibī panti”(1991), „Lyugums sapneišam”(1992), „Pār gadskārtu Jānīts nāca”(1993), „Cik vējam krāsu?”(1994), „Zynomōs meikleitis”(1995), „Ziemneši”(1996), „Rūtaļu gods” (1997), „Rotaļa”(1998), „Nepareizais”(2000), „Laiks”(2001), „12”(2006); ailis pīaugušajim: „Tāvaine muna”(1992), „Lela ceļa maleņā”(1995), „Sovu liktini izsuopūt”(1996), „Ar myužeibu sasarunoj”(1997), „Upītes ābeļdārzs”(1998), „Liktiņdorbs”(1999), poēma „Olūta smielieja”(2000), „Tītupats”, (2007), „Salve Regina” (poema par radeišonu, 2008). Proza: eisfeļetonu gruomota „Šērve jeb kur tavi ideāli?”(1995), „Atnadzis jeb šis labvēlīgais latgaliskums”(2003), „Čipierkstneits jeb Apcirsto sakņu pieaudzēšana”(2010); ceļveds „No Balviem līdz Balkāniem”(1997), kūpkruojumūs – „Olūti” i „Tāvu zemis kalendārs” <ref>1. Paukšte, J., Rancāne, J., Saleviča, I., Vilčuka, I. Latgales kultūras darbinieki 2. Rīga: Jumava, 2008. 245 – 247 lpp.</ref> Kūpā ar sīvu školuotuoju Irēnu izaudzynuojuši četrus bārnus i tagad paleidz audzynuot mozbārnus. 2000. godā Ontons Slyšāns apbolvuots ar [[Lelū folklorys goda bolva|Lelū folklorys goda bolvu]]. 2007. goda Dzejis dīnuos Ontons sajēme apbolvuojumu par izcylu davumu regionalajā literaturā i par lobuokū nūvoda aiļu kruojumu "Tītupats". 2008. godā [[Vaļsts Kulturkapitala fonds]](VKKF) Ontonam Slyšānam pīškeira myuža stipendeju i Ordiņu kapituls apbolvuojs jū ar V škirys Atzineibys krystu. Latgalīšu kulturys goda bolvā [["BOŅUKS"]] īgivs bolvu nominacejā 2009. goda kulturys darbinīks <ref>3. Rancāne, A. Latgalīšu kulturys Goda bolva „BOŅUKS” 2009 laureati. </ref>. Runojūt par daiļdorbu nūskaņu, bārnu ailis raksturoj sirsneiba, bārnu psihologejis izpratne i pazeišona. Tuos ir sarunys par vīnkuoršom, bārnim saprūtamom lītom, dorbim, pasaulis paruodeibom. Dzejā autors izmontoj dažaidys vuordu spēlis, jūkus, skaitomūs panteņus i pat buramvuordus. Latgaliski O. Slyšāns roksta sovā dzymtajā izlūksnē, na latgalīšu rokstu volūdā. Tys pīškir juo ailem kruosaineibu i savdabeibu, tei ir juo atškireibys i kvalitatis zeime. Dzeja pīaugušajim ir pylna ar patīsi dzili izsuopātu mīlesteibu iz sovu tautu, ar skumu apziņu i sajyutu partū, ka jis ir piedejais sovā volūdā rokstūšais puorstuovs. Centraluo vīta ailēs – latgalīšu volūdai, viesturei i pošapziņai. Latgaliski latvyskuo pošapziņa ailēs pasaruoda veiriškeigi tīša, tei ir poetiskuos detaļuos zemei pīsaisteitys ailis, kas nasavaira socialuo osuma i tautiskuos izteiksmis. Prozā figurej dzeivē nūsavārts personāžs – sābri, „pošu ļauds”. Centrā ir ideja par apdraudātajom pamatvierteibom – par dzimtū volūdu, zemi, tāvu sātu.<ref>2. B, Ināra. Slišāns Antons. http://www.balvurcb.lv/kb/?View=entry&EntryID=257 </ref> == Ontons Slyšāns par sevi i sovom vierteibom == * '''Muns laiks ir''' tei munys dzeivis sapruoteiguo daļa, kurā es eju iz sovu dzeivis mierki. * '''Muna telpa ir''' latgaļu apdzeivuotuo dzeivisvide. * '''Muna kruosa ir''' palākuo. Tys ļaun maņ napuortraukti jū uzturēt teiru, kab byutu dzeivis pelieceigumā īraugoma. * '''Muns pamats ir''' muotei i tāvam i munys dzymtys vacajīm ļaudīm maņ agrā bierneibā apziņā īlyktais tykumiskais montuojums i muna ticeiba lobajam. * '''Muna'''...latgaļu volūda.<ref>Susātivs: myusdīnu latgalīšu aiļu antologeja. Rēzekne, Lagolys Studentu Centrs, 2008, 94 lpp.</ref> Pseidonimi: '''Ceceļānu Ontiks, Jākupānu Jezups Mežavydūs, O.S., Petru Pīters, Ventnāburgu Jānis, Zars.''' == Atsaucis == {{Reflist}} '''Dažys nu O. Slyšāna publikacejom škārsteiklā''' # Slyšāns, O. Dūrbuļuošonuos. https://web.archive.org/web/20160124082426/http://latgale.lv/lg/news/article?id=3031 # Petru Pīters. Voi naaizmygušī var prosamūzt? https://web.archive.org/web/20160124082423/http://latgale.lv/lg/news/article?id=3008 # Jākupānu Jezups Mežavydūs. Byus muna parteja! https://web.archive.org/web/20160125024153/http://latgale.lv/lg/news/article?id=2987 # Petru Pīters. Kai izuorsteit Latvejis mugorkauļa suopi? https://web.archive.org/web/20160125024148/http://latgale.lv/lg/news/article?id=2977 # Petru Pīters. Loba ūža, švaka dūša. https://web.archive.org/web/20160125024144/http://latgale.lv/lg/news/article?id=2954 # Petru Pīters. Stepon, Stepon, kaida tev kule! http://www.latgale.lv/lg/news/article?id=2770 [[Kategoreja:Zeimeigi Latgolys ļauds]] cnc0gmo0wtclz4b5dmxn760ud0co7wa 0 1447 38316 34104 2026-11-05T00:27:45Z InternetArchiveBot 6046 Rescuing 1 sources and tagging 0 as dead. #IABot (v2.0.9.6) 38316 wikitext text/x-wiki {{Latvejis mīsts | pasauka = Malta | atvaiga_pasauka = Maltas pagasta padome 2000. gadā.jpg | atvaiga_aprakstejums = | gerba_atvaigs = | gerba_pasauka = | karūga_atvaigs = ‎ | karūga_pasauka = | koordinatu_zemislopa = Latveja | latd = 56 | latm = 20 | lats = 50 | latNS = N | longd = 27 | longm = 09 | longs = 52 | longEW = E | pluots = 8,6 | dzeivuotuoji_gods = 2015 | dzeivuotuoju_skaits = 2459 | bīzeiba = | viesturiskuos_pasaukys = Borovaja | cytys_pasaukys = | īstateits = | mīsta_tīseibys = | posta_iņdeksi = LV-4630 | teiklavīta = }} '''Malta''' irā sola [[Latveja|Latvejā]], [[Rēzeknis nūvods|Rēzeknis nūvoda]] dīnavydvokorūs, [[Maltys pogosts|Maltys pogosta]] centrys. Leidz 1936 godam Maltys viesturiskuo oficialuo pasauka beja '''Borovaja'''. == Teiklavītys == * [https://web.archive.org/web/20090828125438/http://malta.lv/ Maltys pogosta teiklavīta] {{Nadabeigts rakstīņs}} {{Rēzeknis nūvods}} [[Kategoreja:Maltys pogosts]] [[Kategoreja:Rēzeknis nūvoda solys]] [[Kategoreja:Latvejis solys]] [[Kategoreja:Latvejis pogostu centri]] i0a5m6b24g2sx4975cs7pc3zmiyystb 0 1691 38313 38301 2026-11-04T23:53:56Z InternetArchiveBot 6046 Rescuing 1 sources and tagging 0 as dead. #IABot (v2.0.9.6) 38313 wikitext text/x-wiki {{Infoskreine Latvejis nūvods | pasauka = Audreņu pogosts | zemislopa = Audriņu pagasts LocMap.png| | zemislopa2 = | zemislopa2_aprakstejums = | gerba_atvaigs = | gerba_pasauka = Audreņu pogosta gerbs | gerba_plotums = <!-- Tik gadīnī, kod napīcīšami nastandarta māri --> | karūga_atvaigs = | karūga_pasauka = Audreņu pogosta karūgs | nūvods = Nūvods | nūvoda_pasauka = Rēzeknis nūvods | centrys = Audreni | pluots = 66,9 | dzeivuotuoju_skaits = 1233<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/statistika/dokuments/2010/ISPV_Pasvaldibas_iedzivotaju_skaits_pagasti.pdf Latvejis dzeivuotuoju skaits pošvoldūs 01.07.2010.]</ref> | dzeivuotuoji_gods = 2010 | bīzeiba = 18,4 | īstateits = 1945 | teiklavīta = www.audrini.lv }} '''Audreņu pogosts''' ({{vol-lv|Audriņu pagasts}}) irā [[Rēzeknis nūvods|Rēzeknis nūvoda]] teritoriskais padalīņs [[Latgola|Latgolā]]. Pogosta centrys — [[Audreni]]. == Nūruodis == {{nūruodis}} == Teiklavītys == * [https://web.archive.org/web/20151222101217/http://www.audrini.lv/res/ATBALSS-2015-8-KR.pdf Audreņu pogosta teiklavīta] * [https://web.archive.org/web/20200513162456/http://www.rezeknesnovads.lv/ Rēzeknis nūvoda informativais portals] {{nadabeigts rakstīņs}} {{Rēzeknis nūvods}} [[Kategoreja:Audreņu pogosts| ]] 4wba9ibyrb7gn73dsvjbice5058hkgl 0 3561 38317 32864 2026-11-05T00:30:40Z InternetArchiveBot 6046 Rescuing 1 sources and tagging 0 as dead. #IABot (v2.0.9.6) 38317 wikitext text/x-wiki [[Fails:Maltas speciālā internātpamatskola .png|thumb|Maltas specialos internatpamatškolas āka]] '''Maltas specialo internatpamatškola''' ir [[Rēznis nūvods|Rezeknis nūvoda]] pašvaļdeibys dybynota i pakļauteibā esošo mōceibu īstōde, kuris darbeibys profils ir specialo pamatizgleiteiba bārnim ar goreigos atteisteibas trauciejumim, 1.&nbsp;kvalifikacejis leimeņa profesionalo izgleiteiba i interešu izgleiteiba. ==Eisa vēsture== Maltas specialo internatpamatškola (agrōkais nūsaukums – Maltas paleigškola – internats) dybynōta 1960.&nbsp;goda 15.&nbsp;augustā. Škola ir Rezeknes nūvoda Maltā, Rozentovys īlā&nbsp;9, īpretim Rozentovys Svāto Krysta pagūdynōšonas Rōmas katōļu bazneicai. Pyrmō školas āka beja nalela, calta pyrms Ūtro pasaulys kara i myusdīnōs vairs nav saglobōjusīs. 1968.godā tika izcalta jauna kūpmitņu tipa āka, kurā nu 1975.goda ir īkōrtōtys ari mōceibu klases. Nu 1999.goda školai ir strukturvīneiba Maltā, Kolnu īlā&nbsp;4, kurā ir izvītōtys mōceibu klasis i internats bārnim ar smogim goreigos atteisteibas trauciejumim, taipat rehabilitacijas proceduru telpys. Vēsturiski školas nūsaukumi: * 1960. – Maltas paleigškola – internats * 1996. – Maltas specialo internatškola ar orūdmōceibu gareigi atpalykušim bārnim * 2000. – Maltas specialo bōriņu internatškola bārnim ar goreigos atteisteibas trauciejumim * 2005. – Maltas specialo bōriņu internatpamatškola bārnim ar goreigos atteisteibas trauciejumim * 2008. – Maltas specialo sanatorijas internatpamatškola bārnim ar goreigos atteisteibas trauciejumim * 2009. – Maltas specialo sanatorijas internatpamatškola * 2010. – Maltas specialo internatpamatškola. ==Direktori== * 1960. – Aleksandrs Beļaks * 1989. – Lija Korkliša * 1990. – Ivans Bebrišs * 2015. – Georgs Ignatjevs ==Sasnāgumi== Maltas specialōs internatpamatškolas audzēkni ar dažaidim panōkumim pīsadolas golvonūkōrt specialūs školu sporta i kulturas aktivitates Latgolas regiona. ==Absolventi== Nu Maltas specialos internatpamatškolas pyrmō izlaiduma – 1966.goda leidz 2016. godam pamatizgleiteibu apguva 894 audzēkni. ==Izgleiteibys programys== Maltas specialaja internatpamatškola var apgyut vyspōrejōs i profesionalōs izgleiteibys programys: * Specialōs pirmškolas izgleiteibas programa izgleitojamajīm ar goreigos atteisteibas trauciejumim (IP kods: 01015811) * Mozōkumtauteibu specialōs pirmškolas izgleiteibas programa izgleitojamajīm ar goreigos atteisteibas trauciejumim (IP kods: 01015821) * Specialōs pirmškolas izgleiteibas programa izgleitojamajīm ar smogim goreigos atteisteibas trauciejumim vai vairōkim smogim goreigos atteisteibas trauciejumim (IP kods: 01015911) * Mozōkumtauteibu specialōs pirmškolas izgleiteibas programa izgleitojamajīm ar smogim goreigos atteisteibas trauciejumim vai vairōkim smogim goreigos atteisteibas trauciejumim (IP kods: 01015921) * Specialōs pamatizgleiteibas programa izgleitojamajīm ar goreigos atteisteibas trauciejumim (IP kods: 21015811) * Specialōs mozōkomtauteibu pamatizgleiteibas programa izgleitojamajīm ar goreigos atteisteibas trauciejumim (IP kods: 21015821) * Specialōs pamatizgleiteibas programa izgleitojamajīm ar smogim goreigos atteisteibas trauciejumim vai vairōkim smogim goreigos atteisteibas trauciejumim (IP kods: 21015911) * Specialōs mozōkomtauteibu pamatizgleiteibas programa izgleitojamajīm ar smogim goreigos atteisteibas trauciejumim vai vairōkim smogim goreigos atteisteibas trauciejumim (IP kods: 21015921) * Šyutūs izstrōdōjumu ražōšonas tehnologija (IP kods: 22542021, kvalifikacija – paleigšyvējs) * Kūka izstrōdōjumu izgatavōšona (IP kods:22543041, kvalifikacija – goldnyka paleigs) * Ādynōšonas pakolpōjumi (IP kods: 22811021, kvalifikacija – povōra paleigs). ==Ōrpusklases nūdarbeibas i interešu puļceņi== Maltas specialos internatškolas interešu izgleiteibas puļceņi: * Rūkdorbu puļceņš „Čaklōs rūceņis” (vadeitōja – Helēna Gžibovska) * Rūkdorbu puļceņš „Enkaustikas pamati” (vadeitōja – Marita Jaško) * Vokali instrumentalōs muzykas puļceņš (vadeitōjs – Juris Dervanovs) * Deju puļceņš (vadeitōja – Mārīte Bukovska) * Kuļinarejis puļceņš „Jaunūs povōru klubeņš „Ņam, ņam”” (vadeitōja – Tatjana Surgante) * Zīpju taiseišonas puļceņš "Zīpneica" * Teatra puļceņš * Duovonu taiseišonas puļceņš * Lego modeliešanas puļceņš * Orieņtiešonuos sporta puļceņš * Sporta spieļu puļceņš ==Tradicijis== Vysus svātkus Maltas specialaja internatpamatškola svyn kai atvērtus pasōkumus kūpā ar audzēkņu vacōkim. Kai školas tradicija jomyn koncerty, kurus bārni snādz Rozentovys bazneicā i Veseleibas i socialōs apryupes centrā „Malta”. Religiskus svātkus – Zīmassvātkus i Leldīnes – kotru godu svyn divreiz, lai īprīcynotu kotru školā pōrstōvētu konfesiju. ==Daleiba storptautyskūs projektūs== Īvārojamu storptautysku projektu pīredze Maltas specialajai internatpamatškolai ir nōkūtnī. Leidz šam škola ir nūdybynōjusi partnerattīceibas ar * Panevežas specialū školu – daudzfuncionalu centru (Panevežio specialioji mokykla – daugiafunkcis centras) Lītovā (Leitovā); * Krasnogorodskas specialū (korekcejis) internatškolu (Красногородская специальная (коррекционная) школа – интернат для детей сирот и детей оставшихся без попечения родителей, с ограниченными возможностями здоровья) Krīvijā; * Pleskavas apgobola ōrstnīciskōs pedagogijis i diferencētōs apmōceibas centru (Центр лечебной педагогики и дифференцированного обучения Псковской области) Krīvijā. Maltas specialo internatpamatškola reikoj pīredzes apmaiņu ar mynātu specialū školu i centru pedagogim, kai ari organizej kūpeigus pasōkumus i nūmetnis audzēknim. ==Ōrejōs saites== *[https://web.archive.org/web/20161225032617/http://sis.malta.lv/ Maltas specialos internatpamatškolas škārsteikla lopa] *[https://www.facebook.com/MaltasSIS/ Facebook lopa] *[https://www.youtube.com/user/MaltasSIS Youtube kanals] [[Kategoreja:Školys Latvejā]] rtoqc6qtyazj1gtdv677xs8dcu5b5lg 0 4086 38315 37098 2026-11-05T00:02:06Z InternetArchiveBot 6046 Rescuing 1 sources and tagging 0 as dead. #IABot (v2.0.9.6) 38315 wikitext text/x-wiki {{Infoskreine Volūda |name=Esperanto |familycolor=black |creator=[[Ludviks Zamenhofs]] |date=1887 |setting=[[Storptautyskuo paleigvolūda]] |fam1=[[Konstruātuo volūda]] |fam2=[[Storptautyskuo paleigvolūda]] |agency=''[[Akademio de Esperanto]]'' |iso1=eo |iso2=epo |iso3=epo }} [[Fails:Flag of Esperanto.svg|250px|right|thumb|Esperanto karūgs]] '''Esperanto''' irā muoksleiga storptautyska paleigvolūda, kuru 1887 godā izveidoja ocu uorsts Ļudvigs Zāmenhofs. == Teiklavītys == * [https://web.archive.org/web/20231209061042/https://esperanto.lv/index.php/eo/ Latvia Esperanto-Asocio] * [https://web.archive.org/web/20080314063707/http://www.cursodeesperanto.com.br/bazo/index.php?lv Esperanto kurss] [[Kategoreja:Volūdys]] q07fwkveopic8okw4m240ito9tqy6rj