Vikipēdija lvwiki https://lv.wikipedia.org/wiki/S%C4%81kumlapa MediaWiki 1.39.0-wmf.19 first-letter Media Special Diskusija Dalībnieks Dalībnieka diskusija Vikipēdija Vikipēdijas diskusija Attēls Attēla diskusija MediaWiki MediaWiki diskusija Veidne Veidnes diskusija Palīdzība Palīdzības diskusija Kategorija Kategorijas diskusija Portāls Portāla diskusija Vikiprojekts Vikiprojekta diskusija Education Program Education Program talk TimedText TimedText talk Modulis Moduļa diskusija Gadget Gadget talk Gadget definition Gadget definition talk Tēma 0 1964 3656966 3611533 2022-07-19T13:49:35Z 212.3.195.183 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Estado Plurinacional de Bolivia''{{spaces|2}}<small>{{es ikona}}</small><br />''Bulibya Mama llaqta''{{spaces|2}}<small>{{qu ikona}}</small><br />''Wuliwya Suyu''{{spaces|2}}<small>{{ay ikona}}</small> | pilnais_valsts_nosaukums = Bolīvijas Daudznacionālā Valsts | valsts_nosaukums = Bolivia | karoga_attēls = Flag of Bolivia.svg | karoga_nosaukums = Bolīvijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Bolivia.svg | ģerboņa_nosaukums = Bolīvijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 115px | valsts_moto = ''"¡La unión es la fuerza!"''{{spaces|2}}<small>{{es ikona}}</small><br />"Vienotībā spēks!"</small> | valsts_himna = ''[[Bolivianos, el hado propicio]]''{{spaces|2}}<small>{{es ikona}}</small> | kartes_attēls = Bolivia in its region.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Sukre]] | latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = [[Santakrusa (Bolīvija)|Santakrusa]] | valsts_valodas = [[spāņu valoda]]<br />[[kečvu valoda]]<br />[[aimaru valoda]] un vēl 34 valodas | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Bolīvijas prezidenti|Prezidents]] | valsts_galva = [[Luis Arce|Luiss Akre]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Bolīvijas viceprezidenti|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[David Choquehuanca|Davids Čokevanka]] | neatkarības_iegūšana = [[Bolīvijas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Spānija]]s | dibināta = | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{dat|1825|8|6}} | platība_km2 = 1 098 581 | platība_rangs = 28. | procenti_ūdens = 1,29 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2014 | iedzīvotāju_skaits = 10 556 102 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 84. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 8,4 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 210. | IKP_PPP = $59,195 miljardi | IKP_PPP_gads = 2013 | IKP_PPP_rangs = 101. | IKP_PPP_per_capita = $5364 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 125. | HDI = {{nemainījās}}0.667 | HDI_gads = 2013 | HDI_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | HDI_rangs = 113. | Gini = 53 | Gini_gads = 2010 | Gini_kategorija = <font color="#e0584e">augsts</font> | Gini_rangs = 14. | valūta = [[Bolīvijas boliviano]] | valūtas_kods = BOB | laika_zona = BOT | utc_offset = -4 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.bo]] | tālsarunu_kods = 591 | iso_kods_num = 068 | iso_kods_alfa2 = BO | iso_kods_alfa3 = BOL }} '''Bolīvija''' ({{val-es|Bolivia}}, {{val-ay|Wuliwya}}, {{val-qu|Buliwya}}), oficiāli '''Bolīvijas Daudznacionālā Valsts''' (''Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu'') ir valsts [[Dienvidamerika]]s centrālajā daļā. Tā robežojas ar [[Brazīlija|Brazīliju]] ziemeļrietumos, ar [[Paragvaja|Paragvaju]] dienvidaustrumos, ar [[Argentīna|Argentīnu]] dienvidos un ar [[Peru]], [[Čīle|Čīli]] rietumos. Tā ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm, kam nav pieejas pie jūras. Bolīvijas kopējā platība ir 1 098 581 [[km²]] un to ietekmē ekvatoriālā, subekvatoriālā un tropiskā klimata josla. Lielāko daļu valsts aizņem grūti pieejami kalni un ielejas. Rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sastāvā, bet austrumu zemienēs atrodami Amazones tropu meži. Pie Bolīvijas robežas atrodas pasaulē lielākais augstkalnu ezers [[Titikakas ezers]]. Bolīvija ar 10,03 miljoniem iedzīvotāju ir piektā lielākā valsts Dienvidamerikā un divdesmit astotā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Bolīvija ir "visindiāniskākā" Dienvidamerikas valsts. Puse tās iedzīvotāju ir indiāņi, kuri pieder pie [[kečvi|kečvu]] un [[aimari|aimaru]] tautām. Līdz 1825. gadam valsts bija [[Spānija]]s kolonija. Pie [[Sukre]]s pilsētas spāņi tika sakauti, un nodibinājās republika. Jauno valsti nosauca par Bolīviju, brīvības cīnītāja [[Simons Bolivars|Simona Bolivara]] vārdā. Tādēļ Sukre vēl joprojām tiek uzskatīta par Bolīvijas galvaspilsētu, lai gan valdība atrodas [[Lapasa|Lapasā]]. Bolīvija ir demokrātiska republika, kas sastāv no deviņiem departamentiem un simtu divpadsmit provincēm. Galvaspilsēta ir [[Sukre]], bet lielākā pilsēta ir [[Santakrusa (Bolīvija)|Santakrusa]]. Bolīvija ir jaunattīstības valsts ar vidēju [[Tautas attīstības indekss|tautas attīstības indeksu]]. Ekonomika galvenokārt balstās uz lauksaimniecību, mežsaimniecību, zvejošanu, [[Kalnrūpniecība|kalnrūpniecību]] un vieglo rūpniecību. Bolīvija ir bagāta ar derīgajiem izrakteņiem, it īpaši alvu. Bolīvija bieži dēvē arī par alvas zemi. Te iegūst arī svinu, cinku, sudrabu un citus metālus. == Vēsture == Saskaņā ar veiktajiem pētījumiem ir secināts, ka Bolīvijas teritorija ir apdzīvota jau vismaz 13 000 gadu. Līdz pat 16. gadsimtam, kad šeit ieradās spāņi, teritorijā bija valdījušas vairākas civilizācijas un pastāvējušas daudzas ietekmīgas karaļvalstis. 1524. gadā Atlantijas okeāna krastos piestāja spāņi, aizsākot kontinenta kolonizāciju un [[inku impērija]]s pakļaušanu. Jau pēc desmit gadiem tika nodibināta pirmā spāņu apmetne, jo inki nespēja pretoties spēcīgajiem iebrucējiem. Spāņu koloniālisma periodā Bolīvijas teritorija tika dēvēta par „Augšējo Peru” un ilgi jo ilgi piederēja spāņiem, kuru veiksmi, ilgi saglabājot kolonijas, var skaidrot ar viņu lielisko spēju uzraudzīt kolonijas. 1545. gadā Potosi kalna rajonā, tika atklāti bagātīgi sudraba iegulumi. Spāņu kundzība ilga vairāk kā trīs gadsimtus, taču [[Napoleona kari]] 18. gadsimtā vājināja Spāniju un daudzas republikas Dienvidamerikā centās to izmantot. [[1809. gads|1809.]] gadā Bolīvija pasludināja neatkarību, taču tikai pēc sešpadsmit gadiem tika deklarēta Bolīvijas valsts. 20. gadsimtā Bolīvijas Nacionālā Revolūcija bija viens no nozīmīgākajiem gadsimta sociālpolitiskajiem notikumiem kontinentā. 1825. gada 6. augustā tika nodibināta Bolīvijas Republika. Valsti nosauca par godu Bolīvijas atbrīvotājam [[Simons Bolivārs|Simonam Bolivaram]]. Pie varas drīz pēc tam gan nāca militāristi. Pēc neveiksmīga mēģinājuma apvienot Bolīviju ar Peru, valstī sekoja valsts apvērsums un pilsoņkarš. Kara rezultātā ar kaimiņvalstīm Bolīvija zaudēja Atakamas provinci, kura pārgāja Čīles teritorijā, Brazīlijai atdeva daļu no Akri štata, bet Paragvajai daļa no Čako teritorijas, kura ir bagāta ar naftas rezervēm. Par revolūcijas kustības virsaiti, kurš cīnījās ar kara huntu, kļuva [[Ernesto Če Gevara]], kurš tika nogalināts vienā no cīņām ar valdības karavīriem. 1982. gadā pēc valsts apvērsuma valstī atkal tika ieviesta [[demokrātija]]s. [[2003. gads|2003.]] gadā notika plaši protesti pret Bolīvijas dabasgāzes rezervju pārdošanu [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] kompānijām zem tirgus cenas. Tajos gāja bojā 80 cilvēki un vēl simtiem tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nytimes.com/2003/10/18/world/bolivian-leader-resigns-and-his-vice-president-steps-in.html|title=Bolivian Leader Resigns and His Vice President Steps In|publisher=[[The New York Times]]|accessdate={{dat|2016|7|19||bez}}|language=angliski}}</ref> Sākās politiska nestabilitāte un [[2005. gads|2005.]] gada vēlēšanās uzvarēja [[kreisa politika|kreisais]] aktīvists, [[Amerikas pamatiedzīvotāji|etniskais indiānis]] [[Evo Moraless]] no partijas [[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]. Viņš kļuva par pirmo prezidentu indiāni šīs valsts vēsturē, lai gan Bolīvijā indiāņi ir lielākā daļa iedzīvotāju. Pēc viņa ierosinājuma tika izstrādāta jauna konstitūcija un [[2009. gads|2009.]] gadā ar referendumu tā tika apstiprināta. Tajā tika noteiktas indiāņu tiesības un uzsvērta šīs valsts etniskā dažādība. Bolīvijas Republika kļuva par Bolīvijas Daudznacionālo Valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2009/jan/26/bolivia|title=Evo Morales hails 'new Bolivia' as constitution is approved|publisher=[[The Guardian]]|accessdate={{dat|2016|7|19||bez}}|language=angliski}}</ref> == Ģeogrāfija == Bolīvija ir valsts, kas atrodas Dienvidamerikas centrālajā daļā, uz dienvidrietumiem no Brazīlijas. Bolīvijas teritorija aizņem 1 098 581 [[km²]], tā pēc platības ir [[Valstu uzskaitījums pēc platības|divdesmit astotā lielākā valsts pasaulē]] un piektā lielākā valsts Dienvidamerikā. Tā ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm, kam nav pieejas pie jūras un kā arī lielākā valsts Rietumu puslodē, kam nav pieejas jūrai. Augstākais punkts ir [[Nevado Sajama]], kura augstums ir 6 542 metri virs jūras līmeņa un atrodas Oruro departamenta rietumos. Lielāko daļu no valsts teritorijas aizņem grūti pieejami kalni un ielejas. Kopumā valsts teritoriju raksturo liela ekoloģisko zonu dažādība, rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sastāvā, savukārt austrumu zemienēs atrodami Amazones tropu meži. Zemākais punkts ir Paragvajas upe, kas atrodas 90 metrus virs jūras līmeņa. Pie Bolīvijas robežas atrodas pasaulē lielākais augstkalnu ezers Titikaka. === Klimats === Bolīvijas klimats ir ļoti daudzveidīgs un to ietekmē ekvatoriālā, subekvatoriālā un tropiskā klimata josla, tāpēc klimats dažādos valsts reģionos mēdz būt pat ļoti atšķirīgs. No novembra līdz martam visā valstī ir lietus sezona. Valsts galvaspilsētā ir vēsas ziemas, un pat sniegs. Sausuma sezonas laikā gaisa temperatūra ir mēreni silta un laiks ir saulains. Valts zemienēs gaisa temperatūra ir augstāka un laika apstākļi ir karstāki. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir ap + 15°C, bet jūlijā ap + 24°C. [[Attēls:Bolivia Departments.png|300px|right]] === Administratīvais iedalījums === {{main|Bolīvijas administratīvais iedalījums}} Bolīvija ir sadalīta deviņos departamentos un simtu divpadsmit provincēs. Katru no Bolīvijas departamentiem pārvalda gubernators, kas tiek ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās. {| class="wikitable" |- ! Karogs ! Ģerbonis ! Departaments ! Administratīvais<br />centrs ! Platība<br />(km²) ! Iedzīvotāju skaits |- | [[Attēls:Flag of Beni.svg|50px]] | [[Attēls:Escudo de Beni.JPG|50px]] | [[Beni departaments]]<br />Departamento del Beni | [[Trinidāda (Bolīvija)|Trinidāda]] | 213 564 | 420 000 (2006) |- | [[Attēls:Flag of Chuquisaca.svg|50px]] | | [[Čukisakas departaments]]<br />''Departamento de Chuquisaca'' | [[Sukre]] | 51 524 | 572 165 (2005) |- | [[Attēls:Flag of Cochabamba.svg|50px]] | [[Attēls:Escudo de Cochabamba.gif|50px]] | [[Kočabambas departaments]]<br />''Departamento de Cochabamba'' | [[Kočabamba]] | 55 631 | 1 750 000 (2007) |- | [[Attēls:Bandera de La Paz.svg|50px]] | [[Attēls:Escudodearmaslapaz.gif|50px]] | [[Lapasas departaments]]<br />''Departamento de La Paz'' | [[Lapasa]] | 133 985 | 2 350 466 (2001) |- | [[Attēls:Flag of Oruro.svg|50px]] | | [[Oruro departaments]]<br />''Departamento de Oruro'' | [[Oruro]] | 53558 | 384 494 (2005) |- | [[Attēls:Flag of Pando.svg|50px]] | | [[Pando departaments]]<br />''Departamento de Pando'' | [[Kobiha]] | 63 827 | 60 995 (2005) |- | [[Attēls:Flag of Potosí.svg|50px]] | | [[Potosi departaments]]<br />''Departamento de Potosí'' | [[Potosi]] | 118 218 | 709 013 (2001) |- | [[Attēls:Flag of Santa Cruz.svg|50px]] | | [[Santakrusas departaments]]<br />''Departamento de Santa Cruz'' | [[Santakrusa de la Sjerra|Santakrusa]] | 370 621 | 2 433 602 (2005) |- | [[Attēls:Flag of Tarija.svg|50px]] | [[Attēls:EscudoTarija.gif|50px]] | [[Tarihas departaments]]<br />''Departamento de Tarija'' | [[Tariha]] | 37 623 | 391 226 (2005) |- |} == Demogrāfija == Ja 2001. gadā Bolīvijā dzīvoja 8,27 iedzīvotāji, tad 2012. gadā jau dzīvoja 10,56 miljoni un ar katru gadu iedzīvotāju skaits pieaug. Bolīvijas lielākās pilsētas ir [[Santakrusa (Bolīvija)|Santakrusa]], [[Sukre]] un [[Lapasa]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Bolīvija-aizmetnis}} {{Dienvidamerika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienvidamerikas valstis]] [[Kategorija:Latīņamerikas valstis]] [[Kategorija:Bolīvija]] ar5ywbpgng5kzdmik7f1azu8x2bjzwv 3657034 3656966 2022-07-19T18:00:12Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = ''Estado Plurinacional de Bolivia''{{spaces|2}}<small>{{es ikona}}</small><br />''Bulibya Mama llaqta''{{spaces|2}}<small>{{qu ikona}}</small><br />''Wuliwya Suyu''{{spaces|2}}<small>{{ay ikona}}</small> | pilnais_valsts_nosaukums = Bolīvijas Daudznacionālā Valsts | valsts_nosaukums = Bolivia | karoga_attēls = Flag of Bolivia.svg | karoga_nosaukums = Bolīvijas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Bolivia.svg | ģerboņa_nosaukums = Bolīvijas ģerbonis | ģerboņa_platums = 115px | valsts_moto = ''"¡La unión es la fuerza!"''{{spaces|2}}<small>{{es ikona}}</small><br />"Vienotībā spēks!"</small> | valsts_himna = ''[[Bolivianos, el hado propicio]]''{{spaces|2}}<small>{{es ikona}}</small> | kartes_attēls = Bolivia in its region.svg | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Sukre]] | latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = [[Santakrusa (Bolīvija)|Santakrusa]] | valsts_valodas = [[spāņu valoda]]<br />[[kečvu valoda]]<br />[[aimaru valoda]] un vēl 34 valodas | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Republika]] | valsts_galvas_tituls = [[Bolīvijas prezidenti|Prezidents]] | valsts_galva = [[Luis Arce|Luiss Akre]] | valsts_galvas_tituls2 = [[Bolīvijas viceprezidenti|Viceprezidents]] | valsts_galva2 = [[David Choquehuanca|Davids Čokevanka]] | neatkarības_iegūšana = [[Bolīvijas vēsture|Neatkarība]] | neatkarības_piezīme = no [[Spānija]]s | dibināta = | neatkarības_notikums = Deklarēta | neatkarības_datums = {{dat|1825|8|6}} | platība_km2 = 1 098 581 | platība_rangs = 28. | procenti_ūdens = 1,29 | iedzīvotāju_skaita_gads = 2014 | iedzīvotāju_skaits = 10 556 102 | iedzīvotāju_skaits_rangs = 84. | apdzīvotības_blīvums_km2 = 8,4 | apdzīvotības_blīvums_rangs = 210. | IKP_PPP = $59,195 miljardi | IKP_PPP_gads = 2013 | IKP_PPP_rangs = 101. | IKP_PPP_per_capita = $5364 | IKP_PPP_per_capita_rangs = 125. | HDI = {{nemainījās}}0.667 | HDI_gads = 2013 | HDI_kategorija = <font color=#FFCC00>vidējs</font> | HDI_rangs = 113. | Gini = 53 | Gini_gads = 2010 | Gini_kategorija = <font color="#e0584e">augsts</font> | Gini_rangs = 14. | valūta = [[Bolīvijas boliviano]] | valūtas_kods = BOB | laika_zona = BOT | utc_offset = -4 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = [[.bo]] | tālsarunu_kods = 591 | iso_kods_num = 068 | iso_kods_alfa2 = BO | iso_kods_alfa3 = BOL }} '''Bolīvija''' ({{val-es|Bolivia}}, {{val-ay|Wuliwya}}, {{val-qu|Buliwya}}), oficiāli '''Bolīvijas Daudznacionālā Valsts''' (''Estado Plurinacional de Bolivia, Bulibya Mama llaqt, Wuliwya Suyu'') ir valsts [[Dienvidamerika]]s centrālajā daļā. Tā robežojas ar [[Brazīlija|Brazīliju]] ziemeļrietumos, ar [[Paragvaja|Paragvaju]] dienvidaustrumos, ar [[Argentīna|Argentīnu]] dienvidos un ar [[Peru]] un [[Čīle|Čīli]] rietumos. Tā ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm, kam nav pieejas pie jūras. Bolīvijas kopējā platība ir 1 098 581 [[km²]] un to ietekmē ekvatoriālā, subekvatoriālā un tropiskā klimata josla. Lielāko daļu valsts aizņem grūti pieejami kalni un ielejas. Rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sastāvā, bet austrumu zemienēs atrodami Amazones tropu meži. Pie Bolīvijas robežas atrodas pasaulē lielākais augstkalnu ezers [[Titikakas ezers]]. Bolīvija ar 10,03 miljoniem iedzīvotāju ir piektā lielākā valsts Dienvidamerikā un divdesmit astotā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Bolīvija ir "visindiāniskākā" Dienvidamerikas valsts. Puse tās iedzīvotāju ir indiāņi, kuri pieder pie [[kečvi|kečvu]] un [[aimari|aimaru]] tautām. Līdz 1825. gadam valsts bija [[Spānija]]s kolonija. Pie [[Sukre]]s pilsētas spāņi tika sakauti, un nodibinājās republika. Jauno valsti nosauca par Bolīviju, brīvības cīnītāja [[Simons Bolivars|Simona Bolivara]] vārdā. Tādēļ Sukre vēl joprojām tiek uzskatīta par Bolīvijas galvaspilsētu, lai gan valdība atrodas [[Lapasa|Lapasā]]. Bolīvija ir demokrātiska republika, kas sastāv no deviņiem departamentiem un simtu divpadsmit provincēm. Galvaspilsēta ir [[Sukre]], bet lielākā pilsēta ir [[Santakrusa (Bolīvija)|Santakrusa]]. Bolīvija ir jaunattīstības valsts ar vidēju [[Tautas attīstības indekss|tautas attīstības indeksu]]. Ekonomika galvenokārt balstās uz lauksaimniecību, mežsaimniecību, zvejošanu, [[Kalnrūpniecība|kalnrūpniecību]] un vieglo rūpniecību. Bolīvija ir bagāta ar derīgajiem izrakteņiem, it īpaši alvu. Bolīvija bieži dēvē arī par alvas zemi. Te iegūst arī svinu, cinku, sudrabu un citus metālus. == Vēsture == Saskaņā ar veiktajiem pētījumiem ir secināts, ka Bolīvijas teritorija ir apdzīvota jau vismaz 13 000 gadu. Līdz pat 16. gadsimtam, kad šeit ieradās spāņi, teritorijā bija valdījušas vairākas civilizācijas un pastāvējušas daudzas ietekmīgas karaļvalstis. 1524. gadā Atlantijas okeāna krastos piestāja spāņi, aizsākot kontinenta kolonizāciju un [[inku impērija]]s pakļaušanu. Jau pēc desmit gadiem tika nodibināta pirmā spāņu apmetne, jo inki nespēja pretoties spēcīgajiem iebrucējiem. Spāņu koloniālisma periodā Bolīvijas teritorija tika dēvēta par „Augšējo Peru” un ilgi jo ilgi piederēja spāņiem, kuru veiksmi, ilgi saglabājot kolonijas, var skaidrot ar viņu lielisko spēju uzraudzīt kolonijas. 1545. gadā Potosi kalna rajonā, tika atklāti bagātīgi sudraba iegulumi. Spāņu kundzība ilga vairāk kā trīs gadsimtus, taču [[Napoleona kari]] 18. gadsimtā vājināja Spāniju un daudzas republikas Dienvidamerikā centās to izmantot. [[1809. gads|1809.]] gadā Bolīvija pasludināja neatkarību, taču tikai pēc sešpadsmit gadiem tika deklarēta Bolīvijas valsts. 20. gadsimtā Bolīvijas Nacionālā Revolūcija bija viens no nozīmīgākajiem gadsimta sociālpolitiskajiem notikumiem kontinentā. 1825. gada 6. augustā tika nodibināta Bolīvijas Republika. Valsti nosauca par godu Bolīvijas atbrīvotājam [[Simons Bolivārs|Simonam Bolivaram]]. Pie varas drīz pēc tam gan nāca militāristi. Pēc neveiksmīga mēģinājuma apvienot Bolīviju ar Peru, valstī sekoja valsts apvērsums un pilsoņkarš. Kara rezultātā ar kaimiņvalstīm Bolīvija zaudēja Atakamas provinci, kura pārgāja Čīles teritorijā, Brazīlijai atdeva daļu no Akri štata, bet Paragvajai daļa no Čako teritorijas, kura ir bagāta ar naftas rezervēm. Par revolūcijas kustības virsaiti, kurš cīnījās ar kara huntu, kļuva [[Ernesto Če Gevara]], kurš tika nogalināts vienā no cīņām ar valdības karavīriem. 1982. gadā pēc valsts apvērsuma valstī atkal tika ieviesta [[demokrātija]]s. [[2003. gads|2003.]] gadā notika plaši protesti pret Bolīvijas dabasgāzes rezervju pārdošanu [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienoto Valstu]] kompānijām zem tirgus cenas. Tajos gāja bojā 80 cilvēki un vēl simtiem tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.nytimes.com/2003/10/18/world/bolivian-leader-resigns-and-his-vice-president-steps-in.html|title=Bolivian Leader Resigns and His Vice President Steps In|publisher=[[The New York Times]]|accessdate={{dat|2016|7|19||bez}}|language=angliski}}</ref> Sākās politiska nestabilitāte un [[2005. gads|2005.]] gada vēlēšanās uzvarēja [[kreisa politika|kreisais]] aktīvists, [[Amerikas pamatiedzīvotāji|etniskais indiānis]] [[Evo Moraless]] no partijas [[Kustība uz sociālismu (Bolīvija)|Kustība uz sociālismu]]. Viņš kļuva par pirmo prezidentu indiāni šīs valsts vēsturē, lai gan Bolīvijā indiāņi ir lielākā daļa iedzīvotāju. Pēc viņa ierosinājuma tika izstrādāta jauna konstitūcija un [[2009. gads|2009.]] gadā ar referendumu tā tika apstiprināta. Tajā tika noteiktas indiāņu tiesības un uzsvērta šīs valsts etniskā dažādība. Bolīvijas Republika kļuva par Bolīvijas Daudznacionālo Valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2009/jan/26/bolivia|title=Evo Morales hails 'new Bolivia' as constitution is approved|publisher=[[The Guardian]]|accessdate={{dat|2016|7|19||bez}}|language=angliski}}</ref> == Ģeogrāfija == Bolīvija ir valsts, kas atrodas Dienvidamerikas centrālajā daļā, uz dienvidrietumiem no Brazīlijas. Bolīvijas teritorija aizņem 1 098 581 [[km²]], tā pēc platības ir [[Valstu uzskaitījums pēc platības|divdesmit astotā lielākā valsts pasaulē]] un piektā lielākā valsts Dienvidamerikā. Tā ir viena no divām Dienvidamerikas valstīm, kam nav pieejas pie jūras un kā arī lielākā valsts Rietumu puslodē, kam nav pieejas jūrai. Augstākais punkts ir [[Nevado Sajama]], kura augstums ir 6 542 metri virs jūras līmeņa un atrodas Oruro departamenta rietumos. Lielāko daļu no valsts teritorijas aizņem grūti pieejami kalni un ielejas. Kopumā valsts teritoriju raksturo liela ekoloģisko zonu dažādība, rietumu kalnienes ietilpst Andu kalnu sastāvā, savukārt austrumu zemienēs atrodami Amazones tropu meži. Zemākais punkts ir Paragvajas upe, kas atrodas 90 metrus virs jūras līmeņa. Pie Bolīvijas robežas atrodas pasaulē lielākais augstkalnu ezers Titikaka. === Klimats === Bolīvijas klimats ir ļoti daudzveidīgs un to ietekmē ekvatoriālā, subekvatoriālā un tropiskā klimata josla, tāpēc klimats dažādos valsts reģionos mēdz būt pat ļoti atšķirīgs. No novembra līdz martam visā valstī ir lietus sezona. Valsts galvaspilsētā ir vēsas ziemas, un pat sniegs. Sausuma sezonas laikā gaisa temperatūra ir mēreni silta un laiks ir saulains. Valts zemienēs gaisa temperatūra ir augstāka un laika apstākļi ir karstāki. Vidējā gaisa temperatūra janvārī ir ap + 15°C, bet jūlijā ap + 24°C. [[Attēls:Bolivia Departments.png|300px|right]] === Administratīvais iedalījums === {{main|Bolīvijas administratīvais iedalījums}} Bolīvija ir sadalīta deviņos departamentos un simtu divpadsmit provincēs. Katru no Bolīvijas departamentiem pārvalda gubernators, kas tiek ievēlēts demokrātiskās vēlēšanās. {| class="wikitable" |- ! Karogs ! Ģerbonis ! Departaments ! Administratīvais<br />centrs ! Platība<br />(km²) ! Iedzīvotāju skaits |- | [[Attēls:Flag of Beni.svg|50px]] | [[Attēls:Escudo de Beni.JPG|50px]] | [[Beni departaments]]<br />Departamento del Beni | [[Trinidāda (Bolīvija)|Trinidāda]] | 213 564 | 420 000 (2006) |- | [[Attēls:Flag of Chuquisaca.svg|50px]] | | [[Čukisakas departaments]]<br />''Departamento de Chuquisaca'' | [[Sukre]] | 51 524 | 572 165 (2005) |- | [[Attēls:Flag of Cochabamba.svg|50px]] | [[Attēls:Escudo de Cochabamba.gif|50px]] | [[Kočabambas departaments]]<br />''Departamento de Cochabamba'' | [[Kočabamba]] | 55 631 | 1 750 000 (2007) |- | [[Attēls:Bandera de La Paz.svg|50px]] | [[Attēls:Escudodearmaslapaz.gif|50px]] | [[Lapasas departaments]]<br />''Departamento de La Paz'' | [[Lapasa]] | 133 985 | 2 350 466 (2001) |- | [[Attēls:Flag of Oruro.svg|50px]] | | [[Oruro departaments]]<br />''Departamento de Oruro'' | [[Oruro]] | 53558 | 384 494 (2005) |- | [[Attēls:Flag of Pando.svg|50px]] | | [[Pando departaments]]<br />''Departamento de Pando'' | [[Kobiha]] | 63 827 | 60 995 (2005) |- | [[Attēls:Flag of Potosí.svg|50px]] | | [[Potosi departaments]]<br />''Departamento de Potosí'' | [[Potosi]] | 118 218 | 709 013 (2001) |- | [[Attēls:Flag of Santa Cruz.svg|50px]] | | [[Santakrusas departaments]]<br />''Departamento de Santa Cruz'' | [[Santakrusa de la Sjerra|Santakrusa]] | 370 621 | 2 433 602 (2005) |- | [[Attēls:Flag of Tarija.svg|50px]] | [[Attēls:EscudoTarija.gif|50px]] | [[Tarihas departaments]]<br />''Departamento de Tarija'' | [[Tariha]] | 37 623 | 391 226 (2005) |- |} == Demogrāfija == Ja 2001. gadā Bolīvijā dzīvoja 8,27 iedzīvotāji, tad 2012. gadā jau dzīvoja 10,56 miljoni un ar katru gadu iedzīvotāju skaits pieaug. Bolīvijas lielākās pilsētas ir [[Santakrusa (Bolīvija)|Santakrusa]], [[Sukre]] un [[Lapasa]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Bolīvija-aizmetnis}} {{Dienvidamerika}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Dienvidamerikas valstis]] [[Kategorija:Latīņamerikas valstis]] [[Kategorija:Bolīvija]] 5y9w8t220z2vmfkcvlxv1xozp2cev4e 0 3876 3657255 3656538 2022-07-20T08:32:16Z Eremu1 102242 /* Ideoloģija */ wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|politisku organizāciju 1933.—1944. gados|Pērkonkrusts (nozīmju atdalīšana)|Pērkonkrusts}} {{Politiskās partijas infokaste |name = Pērkonkrusts |native_name = |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = [[File:Pērkonkrusts logo.svg|200px]] [[File:Perkonkrusta karogs.svg|200px]] | image = | image_size = |colorcode = #8b0000 |chairperson = |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = |leader1_title =Līderis |leader1_name = [[Gustavs Celmiņš]] |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |slogan = ''"Latviju latviešiem!"'' <br />''"Latviešiem darbu un maizi!"'' |founded = {{dat|1933|5|12|N|bez}} |dissolved = {{dat|1934|1|30|N|bez}} |merger = |split = |predecessor = |merged = [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)]] |successor = |headquarters = |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = |membership =12 000—15 000 cilvēki<br><small>([[1934]])</small> |ideology = * [[Latvieši|Latviešu]] [[nacionālisms]] * [[antisemītisms]] * [[antikomunisms]] |position = [[galēji labēja]] |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = |seats1_title = |seats1 = |seats2_title = |seats2 = |seats3_title = |seats3 = |seats4_title = |seats4 = |symbol = |flag = |website = |state = |country = {{LAT}} |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Latviešu tautas apvienība "Pērkonkrusts"''' (1933—1941) bija [[Latvija]]s [[nacionālisms|nacionālistiska]] [[latviesi|latviešu]] organizācija un [[politiska partija]], kura darbojās no 1933. gada līdz 1944. gadam. Organizācija tika dibināta 1933. gada 12. maijā kā aizliegtā [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēctece, 1934. gada 30. janvārī tika aizliegta, taču turpināja darbību. Vācu okupācijas laikā sākotnēji sadarbojās ar vāciešiem, taču 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde [[Ostlande]]s teritorijā to aizliedza. Organizācija daļēji darbojās līdz 1944. gadam, kad [[Gestapo]] arestēja Pērkonkrusta līderus, t.sk., [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]], un [[Latvijas okupācija (1944—1991)|Padomju okupācijas]] laikā Pērkonkrusts vairs neatsāka darbību. 1991. gadā pēc neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu. Tā veikusi [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju, pēc kura šīs grupas darbība tika apturēta. == Ideoloģija == Organizācija pauda radikāli [[Nacionālisms|nacionālistiskus]] uzskatus, pērkonkrustiešu vidū bija populārs gan [[antisemītisms]], gan pret [[Vācbaltieši|vācbaltiešiem]] un [[Latvijas krievi|krieviem]] vērsts [[šovinisms]], viņu vidū bija arī populāras [[autoritārisms|autoritāras]] idejas.<ref name=":3" /> Pērkonkrusta programma sastāvēja tikai no četriem punktiem. Taču saskaņā ar [[Gustavs Celmiņš|Gustava Celmiņa]] 1933. gada 17. septembra programmatisko runu, kas vēlāk pārpublicēta Pērkonkrusta rokasgrāmatā "Kas ir, ko grib, kā darbojas Pērkonkrusts?", kā Pērkonkrusta mērķis bija paredzēta politisko tiesību atņemšana [[minoritātes|minoritātēm]], pieprasīta 1922. gada [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmes]] atcelšana.<ref name="historia">[https://web.archive.org/web/20060305084659/http://www.historia.lv/alfabets/P/Pe/perkonkrusts/perkonkrusts.htm Historia.lv Pērkonkrusts]</ref> [[Saeima]]s vietā bija paredzēts nodibināt korporatīvu arodpārstāvību (kameras) ar 50 deputātiem. [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidents]] būtu jāievēlē visas tautas vēlēšanās uz 5 gadiem.<ref>[http://www.angelfire.com/la3/gc/runa1.htm Pērkonkrusta nacionālie, sociālie un valsts iekārtas pamata nolikumi] — Gustava Celmiņa runa 1933. gada 17. septembrī</ref> Pērkonkrusts noraidīja [[Kristietība|kristietību]] kā svešu ietekmi un tā vietā ieteica pieņemt [[Dievturība|Dievturību]], kas bija mēģinājums atdzīvināt pirms pastāvošu latvijas teritorijā pirmskristietības [[Latvieši|latviešu]] [[Reliģija|reliģiju]].<ref>{{cite journal |last=Misāne |first=Agita |year=2005 |title=Dievturība Latvijas reliģisko un politisko ideju vēsturē |journal=Reliģiski-filozofiski raksti |volume=X |pages=101–17 |url=http://www.ceeol.com/aspx/getdocument.aspx?logid=5&id=327041b4-8dad-4951-9e82-2d6f130602ab |language=lv |access-date=2008-06-02 }} </ref> Dažreiz cilvēki kļūdaini mēdz pieskaitīt pērkonkrustiešus pie [[Nacionālsociālisms|nacistiem]] vai [[Fašisms|fašistiem]], taču paši pērkonkrustieši līdz pat 1940. gadiem vērsās pret nacismu ar kritiku, bet pret fašismu vērsās ar simpātijām, taču nesekoja tā principiem. Pērkonkrustieši no fašisma un nacisma pārņēma tikai struktūru un dekoratīvas lietas.<ref name="Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija">{{Publikācijas atsauce|title=Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija|Archivo Storico Ministero, Affari Esteri. Tulkojums no itāliešu valodas.}}</ref><ref name=":3">{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums. 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.-35., 412.-413.}}</ref> [[Itālijas Karaliste (1861—1946)|Itālijas]] sūtnis [[Latvija|Latvijā]] [[Džordžio Mameli]] rakstīja Itālijas Ārlietu ministrijai: {{citāts|Iebildumi, ko varētu izteikt attiecībā uz Ārlietu ministrijas ģenerālsekretāra apgalvojumiem par Pērkonkrustu, ir šādi: vispirms nav jau nemaz taisnība, ka tie būtu vācu nacionālsociālistu kopija. Īpaši pret šiem pēdējiem viņi atkārtoti pauda savu nepatiku, tieši tāpat kā pret ebrejiem un citām minoritātēm, priekšplānā izvirzot to pašu kredo, ko Ulmanis tagad taisa par savu: Latviju latviešiem. Iespējams, viņi bija izrādījuši patiesas simpātijas fašismam, tomēr līdz šim dzīvē nesekojot nevienam to principam. Bet Latvijā - ir noderīgi to atkārtot - pastāvīgā neskaidrība starp fašismu un nacionālsociālismu ir vairāk pat ikdienišķa parādība. Pērkonkrusts no nacionālsociālistiem visādā veidā pārņēmis vienīgi pasīvu politisko nesamierināšanos kā līdzekli nokļūšanai pie varas.|Dž. Mameli 1934. gada 22. jūnijs.<ref name="Itālijas sūtņa Dž. Mameli ziņojums Itālijas Ārlietu ministrijai no 1934. g. 22. jūnija"/>}} Pēc darbības atsākšanas [[Ostlande|vācu okupācijas]] sākumā Pērkonkrusts vairs neizmantoja savu saukli "Latviju latviešiem" un atkārtoja [[Nacionālsociālistiskā vācu strādnieku partija|NSDAP]] ideoloģiskās vadlīnijas, tomēr arī tas ilga tikai līdz 1941. gada 17. augustam. == Vēsture == [[Attēls:Celmins_gustavs.jpg|thumb|left|200px|Gustavs Celmiņš]] Pērkonkrusts tika izveidots pēc tā kad 1933. gada 12. aprīlī slēdza [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrustu]]. Pērkonkrusts bija [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] pēcnācējs, līdz ar to tas mantoja tā idejas. Pērkonkrustu kā [[politiska organizācija|politisko organizāciju]] (partiju) Rīgas apgabaltiesa reģistrēja 1933. gada 12. maijā. Dibināšanas sapulce notika 1933. gada 17. maijā, tajā ievēlēja Pērkonkrusta Centrālo valdi. Par Centrālās valdes priekšsēdētāju un Pērkonkrusta priekšnieku ievēlēja [[Gustavs Celmiņš|Gustavu Celmiņu]].<ref name=":1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.angelfire.com/la3/gc/perkonk.htm|title=Pērkonkrusts|website=www.angelfire.com|access-date=2022-07-17}}</ref> Līdz 1934. gada aizliegumam Pērkonkrusta rindās bija līdz 5 tūkstošiem cilvēku. Lielākā daļa no tiem bija no latviešu inteliģences un [[Studentu korporācijas|studentu korporācijām]] ''[[Lettonia]]'', “[[Selonija]]”, ''[[Talavia]]'' u.c.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=The Murder of the Jews in Latvia: 1941-1945|last=Press, Bernhard|year=2000|pages=29|url=}}</ref> Organizācija izdeva nedēļas laikrakstu [[Pērkonkrusts (laikraksts)|Pērkonkrusts]], kura tirāža, pēc izdevēja J. Dumpja vārdiem, sasniedza 8000 eksemplāru (tomēr pēc Politpārvaldes datiem, tirāža esot bijusi 20 000). Tā redaktora pienākumus pārmaiņus veikuši Gustavs Celmiņš, [[Leonīds Breikšs]] un [[Alfrēds Zēbauers]].<ref name="historia" /> Pērkonkrusts uzturēja sakarus ar radniecīgo igauņu [[vabsi]]stu organizāciju (Vabs — ''Vabudussõjalaste Liit'' — 'Brīvības cīnītāju apvienība') un rumāņu [[Dzelzs gvarde|Dzelzs gvardi]].<ref name=":1" /> Pērkonkrusta darbība aptvēra visu Latvijas teritoriju. Visaktīvākā darbība tika izvērsta [[Rīga|Rīgā]], [[Liepāja|Liepājā]], [[Valmiera|Valmierā]], [[Rēzekne|Rēzeknē]], [[Jelgava|Jelgavā]] un [[Jaunlatgales apriņķis|Jaunlatgales apriņķī]]. Pēc G. Celmiņa sniegtajām ziņām, Pērkonkrusta biedru skaits sasniedza 12 000—15 000, taču šie skaitļi tiek apšaubīti. Vācijas izlūkdienests biedru skaitu novērtēja no 5000 līdz 6000. Īpaši aktīvu atbalstu Pērkonkrustam izrādīja daļa akadēmiskās jaunatnes. Liela ietekme pērkonkrustiešiem bija akadēmiskajā izdevumā [[Universitas]], kā arī [[studentu korporācijas|studentu korporācijās]]. Piemēram tika nolemts, ka visiem “Selonijas” biedriem ir jāiestājas Pērkonkrustā. 1933. gada decembrī Pērkonkrusts ieguva četras vietas Studentu padomes vēlēšanās. Organizācijā sastāvēja arī vairāki virsnieki un virsdienesta karavīri, [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidējais komandējošais sastāvs, ārsti un citi intelektuālo aprindu pārstāvji. Saskaņā ar Politpārvaldes rīcībā esošajām ziņām, Pērkonkrusta sastāvā esot bijušas pat veselas aizsargu nodaļas (Sīpeles un Plāņu pagastos un Alojā).<ref name="historia" /> Īpašās nometnēs Pērkonkrusts rīkoja savu biedru sākotnējo militāro apmācību, tomēr organizācija nebija bruņota. Ar Pērkonkrusta darbību bija cieši saistīta sporta un morāli-fiziskās audzināšanas biedrība [[Tēvijas Sargs (biedrība)|Tēvijas Sargs]], abu organizāciju nodaļu dibināšana reizēm notika vienlaicīgi.<ref name="historia" /> Pērkonkrusts saņēma materiālu atbalstu no virknes uzņēmēju, tai skaitā no saldumu ražotājiem [[Vilhelms Ķuze|Ķuze]]s un Geogingera.<ref name="historia" /> Jau 1933. gada jūlijā notika kratīšanas Pērkonkrusta vasaras mītnē [[Majori|Majoros]] un G. Celmiņa dzīvoklī, bet 1. augustā iekšlietu ministrs ierosināja organizāciju slēgt. 15. decembra Saeimas sēdē pie balsošanas par [[LSDSP|sociāldemokrātu]] iesniegto lēmuma projektu, ar nospiedošu balsu pārsvaru pieņēma lēmumu ierosināt Pērkonkrusta, kā Latvijas demokrātiskai republikai naidīgas organizācijas, slēgšanu. Attiecīgi, Rīgas apgabaltiesas administratīvā nodaļa 19. decembrī apturēja Pērkonkrusta un “Tēvijas Sarga” darbību "līdz lietas izspriešanai pēc būtības". 22. decembrī apcietināja laikraksta “Pērkonkrusts” atbildīgo redaktoru Alfrēdu Zēbaueru un konfiscēja nodrukāto laikraksta tirāžu. Galīgo lēmumu par Pērkonkrusta slēgšanu pieņēma Rīgas apgabaltiesa 1934. gada 30. janvārī. Tika apcietināti 35 organizācijas vadības pārstāvji un izdarītas kratīšanas 300 pērkonkrustiešu dzīvokļos. Vienlaikus tika slēgta sporta biedrība “Tēvijas Sargs”.<ref name="historia" /> Jau 1933. gada 15. augustā kā iespējamā Pērkonkrusta aizsegorganizācija tā slēgšanas gadījumam tika reģistrēta organizācija [[Jaunā Latvija]], kas turpināja darbību pēc 1934. gada 30. janvāra. 12. februārī sāka iznākt tās laikraksts [[Taurētājs (laikraksts)|Taurētājs]]. Taču jau 17. martā ar Rīgas apgabaltiesas lēmumu “Jaunās Latvijas” darbība tika apturēta. 20. martā Saeima uzdeva valdībai mēneša laikā atlaist no dienesta valsts, pašvaldības un policijas darbiniekus, kā arī izslēgt no aizsargiem personas, kuras sastāv vai sastāvējušas Pērkonkrustā, “Tēvijas Sargā” vai “Jaunajā Latvijā”. 1934. gada 20. martā tika reģistrēta Kultūras un sporta veicināšanas biedrība [[Dzimtene (biedrība)|Dzimtene]], kas arī kalpoja kā pērkonkrustiešu segorganizācija.<ref name="historia" /> === Pirms 15. maija apvērsuma === Lai gan pērkonkrustieši atbalstīja [[Autoritārisms|autoritārismu]], viņu vēlmē pārņemt varu valstī un uzsākt savas politikas īstenošanu, visas cerības tika liktas uz gaidāmajām [[Vēlēšanas|vēlēšanām]]. Pērkonkrustiešiem, neraugoties uz [[Nacionālisms|nacionālisma]] ideju aktīvu izplatīšanu spēka struktūrās, nebija izdevies izveidot attīstītu tīklu ne [[Armija (bruņotie spēki)|armijā]] un [[Policija|policijā]], ne [[Aizsargi (organizācija)|aizsargu]] vidū. Turklāt no Aizsargu organizācijas pērkonkrustiešus 1933.-1934. gados lielā skaitā izslēdza.<ref name=":2">{{Grāmatas atsauce|title=Apvērsums 1934.gada 15.maija notikumi avotos un pētījumos|last=Ščerbinskis Valters, Jēkabsons Ēriks (Sastādītāji)|publisher=Latvijas Nacionālais Arhīvs|year=2012|pages=34.,45}}</ref> === Pēc 15. maija apvērsuma === [[Attēls:Karlis Ulmanis.jpg|thumb|200px|Kārlis Ulmanis]] Pērkonkrustiešus [[Kārlis Ulmanis|Kārļa Ulmaņa]] [[1934. gada 15. maija apvērsums]] pārsteidza nesagatavotus, un viņu attieksme pret to nebija viennozīmīga. Vairums aktīvo nacionālistu Ulmaņa rīcību novērtēja atzinīgi, viņi atbalstīja arī jaunās valdības [[Lozungs|lozungus]] un [[Politika|politiku]], tomēr Pērkonkrusta vadošās personas, kā [[Gustavs Celmiņš]] un citi, sākumā — tūlīt pēc 16. maija — izturējās nogaidoši un tikai novēroja situāciju. [[Edmunds Puksis]] liecībā politiskajā policijā rakstīja, ka pēc apvērsuma daudzi pērkonkrustieši domājuši, ka bez tik plašas atbalstošas organizācijas līdzdalības jaunā valdība vienalga nevarēs iztikt, bet pretdarbībai tai Pērkonkrusts nebija gatavs.<ref>{{Publikācijas atsauce|title=1937. g. 5. septembris// LVVA, 3235. f., 3. apr., 118. l.,|journal=|pages=194}}</ref> Tomēr, K. Ulmaņa politika pērkonkrustiešiem pilnībā nevarēja būt pieņemama un atbalstāma, un ar 23. maija uzsaukumu Perkonkrusta vadība izšķīrās par apvērsuma neatbalstīšanu. Pēc apvērsuma Pērkonkrusts izlēma aiziet pagrīdē, kamēr turpinājās [[ārkārtas stāvoklis]] valstī un bija aizliegta [[Organizācija|politisko organizāciju]] darbība. Pērkonkrusta valdība izlēma par savu galveno uzdevumu vervēt jaunus cilvēkus un izveidot tīklu pagrīdē. Valdība uz pērkonkrustiešiem skatijās ļoti piesardzīgi, jo pret pērkonkrustiešiem tajā laikā sāka pieaugt simpātijas tautā.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā">{{Publikācijas atsauce|title=Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā|journal=LVVA, 3235. f., 1/22. apr., 921. l,|pages=51}}</ref> Politiskās pārvaldes priekšnieks [[Jānis Fridrihsons]] ziņojumā par politisko stāvokli 1934. gada jūnijā, rakstīja šādi: {{citāts|Viņu [pērkonkrustiešu] piekritēju skaits armijā arvien pieaugot, kā, piemēram, Rīgā, Aviācijas pūlkā, esot liels pērkonkrustiešu iespaids. Organizācijas skarus turpmāk uzturēšot ar speciāliem kurjeriem. Jāvedot aģitācija, ka ārēji korporācijas un kalpakieši gan nosodot pērkonkrustiešu izturēšanos pret tagadējo valdību, bet to šīs organizācijas darot uz valdības spiedienu, patiesībā simpātija pret pērkonkrustiešiem visur pieaugot.|J. Fridrihsons 1934. gada jūlijs.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā"/>}} 1934. gada 13. jūnijā, pēc kara stāvokļa likumiem, nelegālas sapulces laikā tika arestēti 97 pērkonkrustieši ar Gustavu Celmiņu priekšgalā.<ref name="Politiskās pārvaldes priekšnieka J. Fridrihsona ziņojums par politisko stāvokli 1934. g. jūnijā" /> Kopumā vasarā apcietinājumā nonāca 128 pērkonkrustieši.<ref name=":2" /> 1935. gada 26. un 27. februārī notikušajā kara tiesas sēdē Pērkonkrusta vadītājiem — G. Celmiņam un vēl 12 personām piesprieda cietumsodus. Galvenā apsūdzības daļa bija balstīta uz sodu likuma 71. pantu — "par sastāvēšanu nelegālā organizācijā, kuras mērķis musināt uz nepaklausību valsts varas likumīgiem rīkojumiem un, lietojot varas darbus, gāzt Latvijā pastāvošo nacionālo valdību un ministru kabinetu un sagrābt valsts varu savās rokās".<ref name="historia" /> Sākot ar 1935. gadu, pērkonkrustieši pulcējoties sāka izmantot [[dievturi|dievturu]] rīkotos pasākumus. Pēc ieslodzījumā pavadītajiem diviem gadiem vadību pārņēma [[Ernests Plāķis]], kurš mēģināja apvienot izkliedētās pērkonkrustiešu grupas. 1937. gada 14. maijā viņš kopā ar 31 citu pērkonkrustieti tika apcietināts un 1938. gada jūnija sākumā notiesāts. Gustavu Celmiņu 1937. gada 13. novembrī izraidīja no Latvijas, un 1938. gadā viņa vadībā darbību uzsāka “Latviešu cīņas organizācijas Pērkonkrusts” ārzemju sakaru birojs. Latvijas teritorijā Pērkonkrusta vadību uzņēmās [[Ādolfs Šilde]].<ref name="historia" /> Ulmaņa režīma laikā pavisam tika apcietināti aptuveni 800 pērkonkrustieši, bet aptuveni 2000 pērkonkrustieši tika atlaisti no darba.<ref name="historia" /> Trīsdesmito gadu beigās sāka iezīmēties pērkonkrustiešu simpātijas pret nacionālsociālistisko [[Vācija|Vāciju]]. 1940. gada augustā G. Celmiņš pārcēlās uz Vāciju.<ref name="historia" /> === Otrā pasaules kara laikā === Neilgi pēc [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa pakta]] 1939. gadā Latviju [[Latvijas okupācija (1940)|ieņēma Padomju Savienība]]. Kamēr Ulmaņa ieslodzītos [[Komunisms|komunistus]] padomju režīms atbrīvoja ar skaļām ceremonijām, Pērkonkrusta politieslodzītie netika atbrīvoti, jo bija ideoloģiskie pretinieki un [[Antikomunisms|antikomunisti]]. Tā vietā 1940.—1941. gadā padomju varas iestādes arestēja vairākus Pērkonkrusta biedrus, [[1941. gada jūnija deportācijas Latvijā|dažus no tiem deportēja]] uz [[Sibīrija|Sibīriju]].<ref name="Paeglis">{{cite book |title=Pērkonkrusts pār Latviju: 1932–1944 |last=Paeglis |first=Armands |year=2005 |publisher=Klubs 415 |location=Riga |language=lv |isbn=9984-9405-4-3 |oclc=62894045 }}</ref> 1941. gada jūnijā G. Celmiņš un virkne citu pērkonkrustiešu vadītāju atgriezās Latvijā kopā ar vācu karaspēku. Latvijas pērkonkrustieši aktīvi iesaistījās tā saucamajās “pašaizsardzības grupās”. Pēc vācu ienākšanas Rīgā Pērkonkrusts atjaunoja legālu darbību, kļūdams par vienīgo atļauto latviešu politisko organizāciju.<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Latvia in World War II|last=Lumans|first=Valdis O.|publisher=Fordham University Press|year=2006|isbn=978-0-8232-2627-6|url=https://books.google.com/books?id=IPv1gjLhtZ4C&q=lumans}}</ref> Īsā laikā kā pērkonkrustiešos pieteicās 10-15 000 cilvēku, daudzi no kuriem ieņēma amatus vācu okupācijas varas izveidotajās iestādēs, policijā un [[Sicherheitsdienst|SD]] (''Sicherheitsdienst'' — Drošības dienests). Arī vācu atļauto latviešu preses izdevumu, it īpaši provincē, vadībā nonāca pērkonkrustieši. 1941. gada 25. jūlijā G. Celmiņš Austrumu okupēto apgabalu ministram [[Alfrēds Rozenbergs|Rozenbergam]] piedāvāja dibināt divas latviešu pērkonkrustiešu divīzijas. Taču jau 1941. gada 17. augustā vācu militārā pārvalde Pērkonkrustu slēdza.<ref name="historia" /><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/kas-bija-perkonkrusts-10020071|title=Kas bija Pērkoņkrusts|website=www.diena.lv|access-date=2022-07-17}}</ref> Droši nav pierādīta Pērkonkrusta kā organizācijas līdzdalība [[holokausts|ebreju iznīcināšanā]] (arī zināmo individuālo eksekūcijās iesaistīto Pērkonkrusta biedru skaits ir samērā neliels, piemēram, [[Viktors Arājs]] līdz 1934. gada apvērsumam, iespējams, ir bijis Pērkonkrusta biedrs), taču viņiem bija nozīmīga loma antisemītisma propagandas izplatīšanā demokrātiskās Latvijas beigu periodā un pirmajos vācu okupācijas mēnešos.<ref name="historia" /> Pēc Pērkonkrusta aizliegšanas daļa pērkonkrustiešu turpināja aktīvu [[Kolaboracionisms|sadarbību]] ar okupantiem, taču daļa iesaistījās pretestības kustībā. Daļa biedru 1942. gadā no Pērkonkrusta izstājās. G. Celmiņš vienlaikus ar darbu vācu administrācijā vadīja Pērkonkrusta pagrīdes darbību un organizēja pagrīdes izdevumu [[Vēstījums (laikraksts)|Vēstījums]] (1943.) un [[Latvju raksti Brīvā Latvija]] (1943—1944) izdošanu.<ref name="historia" /> 1944. gada 14. martā [[Gestapo]] G. Celmiņu arestēja un viņš nonāca [[Koncentrācijas nometne|koncentrācijas nometnē]] (1945. gada 5. maijā G. Celmiņu atbrīvoja amerikāņu V armija).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20070927234730/http://www.historia.lv/alfabets/C/CE/celmins_gustavs/celmins_gustavs.htm|title=Celmiņš, Gustavs (01.04.1899.-10.04.1968.)|website=web.archive.org|access-date=2022-07-17|date=2007-09-27}}</ref> 1944. gadā tika arestēti arī citi pērkonkrustieši, un pēc šiem arestiem Pērkonkrusta darbība apsīka un pēc [[Latvijas okupācija (1944—1991)|padomju okupācijas]] atjaunošanas tā arī vairs neatsākās ne Latvijā, ne trimdā.<ref name=":0" /> == Mūsdienās == [[Attēls:Pērkonkrusts Flag (1990s).svg|thumb|Pērkonkrusta karogs no 1990-tajiem gadiem.]] Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas Latvijā izveidojās ekstrēmistu grupa, kura pieņēma Pērkonkrusta nosaukumu un idejas, kā [[Latvija|Latviju]] — [[latvieši]]em. Grupa veikusi vairākas kriminālas darbības, t. sk., [[Piemineklis Padomju Latvijas un Rīgas atbrīvotājiem no vācu fašistiskajiem iebrucējiem|Uzvaras pieminekļa]] spridzināšanu [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]] naktī no 1997. gada 5. uz 6. jūniju. Pēc iesaistīto personu ([[Juris Rečs|Jura Reča]], [[Igors Šiškins|Igora Šiškina]] un citu) aizturēšanas un notiesāšanas šis grupas darbība tika pārtraukta.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}</ref> 2007. gadā [[Igors Šiškins]] nodibināja biedrību "Gustava Celmiņa centrs" jeb saīsināti GCC, kura uzskatīja sevi par Pērkonkrusta tradīciju turpinātājorganizāciju. Šiškins kļuva par vienu no tās vadītājiem, līdz organizāciju 2014. gadā aizliedza Rīgas [[Apgabaltiesa (Latvija)|apgabaltiesa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://company.lursoft.lv/en/gustava-celmina-centrs/40008105505|title=Gustava Celmiņa centrs , 40008105505 - company data|last=LURSOFT|website=Lursoft|access-date=2019-05-22|date=2019-05-23|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://spoki.lv/vesture/Perkonkrusts/235736|title=Perkonkrusts}}</ref> Viņš ir apgalvojis, ka pārstāv Pērkonkrustu dažādos pasākumos, piemēram, Latviešu [[leģionāru piemiņas diena]]s atzīmēšanā un [[Uzvaras diena|Padomju Uzvaras dienā]] (9. maijs) [[Rīga|Rīgā]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=20520524|title=Leģionāru piemiņas pasākums noritējis bez starpgadījumiem|publisher=[[Delfi (portāls)|Delfi]]}}</ref> 2016. gadā blogeris Jānis Polis ziņoja, ka bijušās GCC vietnes īpašnieks varbūt ir saistīts ar viltus ziņu vietnēm.<ref name="fake">{{Tīmekļa atsauce|url=https://eng.lsm.lv/article/features/features/blogger-unmasks-more-fake-news-sites.a214227/|title=Blogger unmasks more fake news sites|website=Public Broadcasting of Latvia|date=2016-12-12|language=en}}</ref> Attiecībās ar Latviju [[Krievijas Federācijas Ārlietu ministrija]] dažkārt izceļ Pērkonkrusta kustības vēsturi kā mūsdienu Latvijas "[[Fašisms|fašisma]]" mantojuma liecību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Involvement of the Lettish SS Legion in War Crimes in 1941-1945 and the Attempts to Revise the Verdict of the Nuremberg Tribunal in Latvia|url=http://www.mid.ru/ru/maps/lv/-/asset_publisher/9RJVTEXfWg7R/content/id/485336|date=February 14, 2004|publisher=Ministry of Foreign Affairs of Russia|access-date=January 13, 2009}}</ref> == Simboli == [[Attēls:Perkonkrusta karogs.svg|thumb|Pērkonkrusta karogs|317x317px]] Pērkonkrustam bija savs [[karogs]], karogam bija karmīnsarkans [[fons]], kura centrā tika attēlots balts [[Māra (latviešu mitoloģija)|Māras]] krusts, uz kā novietots zelta krāsas [[Ugunskrusts (zīme)|ugunskrusts]]. Karogā tika lietoti [[Latvieši|latviešu]] tautas [[Simbols|simboli]]. Pērkonkrusts saglabāja [[Ugunskrusts (Latviešu Tautas Apvienība)|Ugunskrusta]] laika formastērpus — tumši pelēks krekls, melna berete (ugunskrustieši nēsāja tumši zilu vai melnu bereti), nozīme ar svastiku pie krekla vai beretes, tumšas bikses un stulmzābaki. Sveicienam tika izmantots tā sauktais "[[Hitlera sveiciens|Romas sveiciens]]" — izstiepta labā roka — un frāze "Cīņai sveiks!".<ref name="historia" /> == Struktūra == Pērkonkrusta struktūrā bija pārņemti daudzi vācu nacionālsociālistu un itāļu fašistu organizāciju elementi. Organizāciju vadīja Galvenais štābs, tā bija iedalīta piecos apgabalos, ko vadīja apgabalu inspektori. Biedri bija organizēti blokos, kuri savukārt apvienoti rajonos. Iestājoties organizācijā, bija jādod solījums. Pēc noteikta laika pēc iestāšanās organizācijā Pērkonkrusta biedri varēja tikt uzņemti trieciengrupās jeb “T” grupās. 1935. gadā šīs grupas pārdēvēja par [[Gustava Celmiņa trieciennieki]]em (G.C.T.). Trieciennieki deva īpašu solījumu. Daļai no viņiem rokā ar metāla zīmogu iededzināja zīmi.<ref name="historia" /> == Pērkonkrusta programma == # Par Latvijas valsti, savu turpmāko paaudžu un citu tautu priekšā atbild latviešu tauta. # Gādība par latviešu tautas godu, vienību un labklājību ir augstākais uzdevums. # Latvija ir un paliek lauksaimniecības valsts. Viņas saimnieciskai polītikai jāatbilst vienīgi šim nolikumam. # Baltijas valstu militārā, polītiskā un saimnieciskā savienība ir Latvijas valsts ārējās polītikas pamats. == Literatūra == * Уничтожение евреев в Латвии 1941—1945. (ред. ''М. Баркаган''). — Рига, 2008. (krievu valodā) == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Latvijas bijušās politiskās partijas]] [[Kategorija:Sabiedriskās kustības un organizācijas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Latviešu nacionālistiskās partijas]] q0751k2nm0m2v6f24uagu0hnpocyfnt 0 5229 3657330 3606538 2022-07-20T11:12:05Z 83.99.242.109 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Alūksne (nozīmju atdalīšana)|Alūksne}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Alūksne | native_name = | settlement_type = | other_name = | nickname = | motto = | image_skyline = Jaunalūksnes pils 2015.JPG | imagesize = | image_caption = Alūksnes Jaunā pils | image_flag = Bandera Aluksne.png | flag_link = Alūksnes karogs | image_shield = Aluksne.png | shield_link = Alūksnes ģerbonis | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = | latd = 57 | latm = 25 | lats = 14 | latNS = N | longd = 27 | longm = 02 | longs = 55 | longEW = E | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Alūksnes novads]] | subdivision_type2 = | subdivision_name2 = | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš 1920. gada | established_title2 = | established_date2 = | leader_title = [[Pašvaldības vadītājs|Mērs]] | leader_name = Dzintars Adlers | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Marienburg}} | area_total_km2 = 14.23 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4301<br />LV-4302 | area_code = | website = {{URL|http://www.aluksne.lv}} | footnotes = {{VAKP objekta infokaste | embed = yes | ofic_nos = Alūksnes pilsētas vēsturiskais centrs | numurs = 7424 | grupa = valsts nozīmes | tipol_grupa = pilsētbūvniecība | vēstnesis = {{dat|1998|12|16|N|bez}} }} | population = 6 368 }} '''Alūksne''' ir pilsēta [[Latvija|Latvijā]], [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] administratīvais centrs [[Vidzeme]]s austrumos. Alūksne atrodas 202 km attālumā no [[Rīga]]s, [[Alūksnes ezers|Alūksnes ezera]] krastā. Alūksne ir visaugstāk esošā Latvijas pilsēta, kas atrodas aptuveni 200 metrus virs [[jūras līmenis|jūras līmeņa]] (augstākais punkts — [[Tempļa kalns (Alūksne)|Tempļa kalns]] — 217 m). == Vēsture == {{pamatraksts|Alūksnes vēsture}} Alūksnes apvidus kopš seniem laikiem atradies uz senā tirdzniecības ceļa no [[Gauja]]s baseina uz [[Pleskava]]s un [[Veļikijnovgoroda|Novgorodas]] zemēm. [[8. gadsimts|8. gadsimtā]] tagadējā Alūksnes novada teritoriju iekaroja [[latgaļi|letgaļu]] ciltis un izveidoja [[Atzele]]s valsti. Uz [[Alūksnes ezers|Alūksnes ezera]] salas atradās seno letgaļu Olistas pils. 1284. gadā pirmo reizi rakstos pieminēta letgaļu ezerpils vietā uzceltā [[Livonijas ordenis|Livonijas ordeņa]] pils [[Alūksnes viduslaiku pils|Marienburga]] ({{val|de|Marienburg}} — 'Marijas pils'). 1342. gadā ordeņa mestra [[Burhards fon Dreilēbens|Burharda fon Dreilēbena]] vadībā tika nojaukta senā koka pils un pabeigta ordeņa mūra pils celtniecība. [[Poļu—zviedru karš (1600—1629)|Poļu-zviedru kara]] laikā zviedriem izdevās ieņemt pili un tā nonāca [[Zviedru Vidzeme]]s daļā. [[Lielais Ziemeļu karš|Lielā Ziemeļu kara]] laikā 1702. gadā Marienburgas cietoksnis, kuru aizsargāja ap 300 latviešu bataljonu karavīru Zviedrijas armijas sastāvā, bija spiests kapitulēt grāfa [[Boriss Šeremetjevs|Borisa Šeremetjeva]] vadītajam krievu karaspēkam. [[19. gadsimts|19. gadsimtā]] Alūksne kļuva par nozīmīgu tirdzniecības centru, 1903. gadā tika uzbūvēta šaursliežu [[Dzelzceļa līnija Pļaviņas—Valka|dzelzceļa līnija Stukmaņi—Gulbene—Alūksne—Ape—Valka]]. 1920. gadā Alūksnei piešķīra pilsētas tiesības. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no 1946. līdz 1949. gadam Alūksne bija apriņķa centrs, kopš 1950. gada Alūksnes rajona centrs, bet pēc 2009. gada teritoriālās reformas [[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] centrs. == Kultūrvēsturiskie pieminekļi == Ordeņa pils drupas uz Pils salas Alūksnes ezerā. Marienburgas pils celtniecību 1342. gadā pabeidza [[Livonijas ordeņa mestrs]] [[Burhards fon Dreilēbens]]. Lielā Ziemeļu kara laikā pili ielenca krievu karaspēks Šeremetjeva vadībā. Pēc Ziemeļu kara notikumiem drupās pārvērstā pils vairs netika atjaunota un šodien pilsdrupās atrodas brīvdabas estrāde ar 3000 skatītāju vietām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.vidzeme.com/i.php?v=lat&id=69 |title=vidzeme.com | Vidzemes turisma celvedis<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2009|03|24||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20110717203518/http://www.vidzeme.com/i.php?v=lat |archivedate={{dat|2011|07|17||bez}} }}</ref> [[Alūksnes Jaunā pils|Jaunā pils]] celta laika posmā no 1859. līdz 1863. gadam angļu neogotikas stilā pēc [[Fītinghofi|A. fon Fītinghofa]] pasūtījuma. Pašlaik pilī atrodas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Dabas muzejs un Jauniešu interešu centrs (ABJC). Alūksnes luterāņu baznīca ir vienjoma mūra ēka, ka celta no 1781. līdz 1788. gadam, augstā vietā [[Alūksnes ezers|ezera]] tuvumā pēc [[Rīga]]s arhitekta Kristofera Haberlanda projekta. Baznīcai ir 40 metrus augsts pakāpjveida tornis. Ēka celta [[Klasicisms|klasicisma]] stilā, bet tās fasādē un torņa augšējā stāvā atrodami arī daži [[Baroks|baroka]] stila elementi. Telpas torņa galā uzcelta lukta ar 1885. gadā būvētām ērģelēm. Altāris veidots 1786. gadā un to grezno urnas, apustuļu un dzīvnieku tēli. Bībeles muzejs izveidots 1908. gadā un veltīts Ernstam Glikam. Ēkas arhitekts [[Kristofs Hāberlands]]. Tempļa kalns — iecienīts tūristu objekts Alūksnē, no kura paveras skats uz Alūksnes ezeru. Sākot ar 1930. gadu sāk celt tūrisma objektus tempļa kalnā. Viens no objektiem ir tilts, kas nosaukts Saules tilta vārdā. === Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi === [[Attēls:Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca.jpg|thumb|280px|Alūksnes evaņģēliski luteriskā baznīca]] [[Attēls:Alūksnes vecā pils.JPG|thumb|Alūksnes vecā pils]] * nr. 157.: [[Alūksnes viduslaiku pils]] Alūksnes ezera Pils salā * nr. 158.: Pils salas viduslaiku kapsēta un viduslaiku nocietinājums * nr. 159.: Cepurītes salas apmetne Alūksnes ezera Cepurītes salā * nr. 160.: [[Tempļa kalns (Alūksne)|Tempļa kalns (pilskalns)]] ar apmetni Alūksnes ezera Kapsētas pussalā * nr. 161.: Alūksnes apmetne Alūksnes ezera krastā, Mellumā * nr. 162.: Kanceles kalniņš (Baznīcas kalniņš) — sena kulta vieta Pils un Miera ielas stūrī * nr. 2665.: Alūksnes pilsdrupas Alūksnes ezera Pils salā (1342—1702) * nr. 2666.-2674.: [[Alūksnes Jaunā pils|Alūksnes muižas]] parks starp Pils ielu un ezera krastu (18. gs. 2.p.—19. gs.) — akmens tilts (18. gs. b.), Aleksandra paviljons (18. gs. b.), Eola templis (18. gs. 2.p.), kolonāde (19. gs. b.), mauzolejs (1831), obelisks [[Fītinghofi|Fitinghofam]] Alūksnes muižas parkā (1799), paviljons — rotonda Alūksnes ezera Kapsētas pussalā Tempļa kalnā (1805—1807), "Palmu māja" Pils ielā 33 (18. gs. b.). * nr. 2674.-2676., 2685.: Alūksnes muižas ēkas — [[Alūksnes Jaunā pils|Jaunā pils]] (1860—1863), apaļais tornis, stallis, klēts * nr. 2679.: Alūksnes saviesīgās biedrības nams (agrākais brūzis) Brūža ielā 7 (1927—1929) * nr. 2682.-2683.: [[Alūksnes Vecā pils]] O. Vācieša ielā 2a (1793—1794), pārvaldnieka māja O. Vācieša ielā 8 * nr. 7424.: Alūksnes pilsētas vēsturiskais centrs (19.gs.) * nr. 2686.-2698.: elevators K. Barona ielā 1 (1939), banka Brūža ielā 1 (1927—1931), dzīvojamā ēka Brūža ielā 4 (19. gs. b.), Alūksnes ģimnāzijas ēka Glika ielā 10 (1938), Alūksnes pareizticīgo baznīca Helēnas ielā 56 (1895), dzīvojamās ēkas Jāņkalna ielā 8 un Jāņkalna ielā 25, vecā ģimnāzijas ēka Jāņkalna ielā 38 (1913—1914), viesnīca ''Bahnhof's Hotel'' Jāņkalna ielā 51 (1910—1912), Annas lauksaimniecības biedrības nams "Ekonomija" Lielajā ezera ielā 4 (1912), dzīvojamā ēka Lielajā ezera ielā 7 (1934), dzīvojamā ēka Lielajā ezera ielā 11 (1910—1911), Alūksnes pilskrogs "Šloskrogs" Ošu ielā 5 (19. gs. s. — 1932) * nr. 2699.: [[Jaunalūksnes pils]] Ozolu ielā 1 (19. gs. 2.p.) * nr. 2700., 2915.: [[Alūksnes luterāņu baznīca]] Pils ielā 25 (1781—1788), altāris (18.gs.), ērģeles (1885), durvju komplekti (4), interjera dekoratīvā apdare, kancele.<ref>[http://www.likumi.lv/doc.php?id=33373 LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131110005734/http://likumi.lv/doc.php?id=33373 |date={{dat|2013|11|10||bez}} }} ([[Aizkraukles rajons]] — [[Liepājas rajons]])</ref> <gallery> Alūksne Lutheran church, 2013, 9.jpg| TU2-273 Alūksne (1).JPG| Alūksne, 2013, 3.jpg| Alūksne, Glika Bībeles muzejs 2000-09-14.jpg| The New Castle of Alūksne, 2013, 1.jpg| Alūksne õigeusu kirik.JPG| Alūksne kunstikool 02.JPG| Alūksne Linnuse varemed 11.JPG| Alūksne1.jpeg| Alūksne2.jpeg| Alūksne3.jpeg| Alūksne4.jpeg| Alūksne5.jpeg| Alūksne6.jpeg| Alūksne7.jpeg| Alūksne8.jpeg| </gallery> == Cilvēki == Cilvēki, kas dzimuši, auguši vai dzīvojuši Alūksnē: * [[Ernsts Gliks]] (1652—1705), [[Zviedru Vidzeme]]s luterāņu mācītājs, izglītības darbinieks, pirmais iztulkoja [[Bībele|Bībeli]] latviešu valodā, dibinājis skolas Alūksnē, Zeltiņos un Apekalnā. * [[Katrīna I]] (1684—1727), [[Pēteris I|Pētera I]] līdzimperatore (no 1724) un Krievijas imperatore (1725—1727) * [[Oto Hermanis fon Fītinghofs-Šēls]] (1722—1792), [[Vidzemes guberņa]]s politiķis un mecenāts, Rīgas pirmā pastāvīgā teātra izveidotājs, Krievijas impērijas „Medicīnas kolēģijas” ģenerāldirektors Pēterburgā, kas atbilst mūsdienu Krievijas Veselības ministrijai. Savu labo sakaru dēļ vēsturē pazīstams kā „Vidzemes pusķēniņš”. * [[Kristofs Burhards fon Fītinghofs]] (1767—1829), Alūksnes muižas apbūves un parka izveidotājs, [[Krievijas Impērija|Krievijas imperatora]] [[Pāvils I Romanovs|Pāvila I]] kambarkungs un galma maršals. * [[Aleksandrs Jozefs fon Fītinghofs]] (1799—1875), [[Alūksnes Jaunā pils|Alūksnes Jaunās pils]] projekta pasūtītājs un būvniecības finansētājs. * [[Jānis Keggi]] (1906—1979), ķirurgs, Alūksnes slimnīcas direktors. * [[Oļģerts Grāvītis]] (dzimis 1926. gada 30. augustā Alūksnē) , komponists, muzikologs, profesors Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas Akadēmijā, mākslas doktors. * [[Kristaps Keggi]] (dzimis 1934. gada 9. augustā, Rīgā), ķirurgs ortopēds. * [[Ilze Māra Janelis]] (dzimusi 1940. gada 15. jūlijā, Alūksnē), Latvijas dārzu un parku vēsturniece, ainavu arhitekte. * [[Mārtiņš Brauns]] (dzimis 1951. gada 17. septembrī, Rīgā), komponists, mūziķis * [[Ints Sedlenieks]] (dzimis 1961. gada 19. augustā, Alūksnē), scenogrāfs. * [[Gintars Čerbikovs]] (dzimis 1966. gada 22. septembrī, Alūksnē), mākslinieks. * [[Sergejs Ivanovs OP]] (dzimis 1972. gada 15. jūnijā, Alūksnē), priesteris. * [[Romāns Vendiņš]] (dzimis 1981. gada 12. maijā, Alūksnē), pianists. * [[Andrejs Rastorgujevs]] (dzimis 1988. gada 27. maijā, Alūksnē), biatlonists. == Skatīt arī == * [[Alūksnes komturi]] * [[Livonijas ordenis]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa|http://www.aluksne.lv}} {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Alūksnes novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Alūksnes rajons}} {{Alūksnes apriņķis}} {{Valkas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Alūksne| ]] [[Kategorija:Pilsētbūvniecības pieminekļi Latvijā]] kdjpwwqn10a1g5446r2j0w6daupktrs 0 5377 3657163 3554527 2022-07-20T05:09:54Z Pirags 3757 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Lubāna (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lubāna | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Lubānas pilsētas centrs.jpg | imagesize = | image_caption = Lubānas novada amatnieku centrs | image_flag = Flag_of_Lubāna.svg | flag_link = Lubānas karogs | image_shield = Coat of Arms of Lubāna.svg | shield_link = Lubānas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 54 | lats = 00 | latNS = N | longd = 26 | longm = 43 | longs = 00 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1992]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Lubahn}} | area_total_km2 = 4.4 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Lubāna}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 95 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4830 | website = {{url|www.lubana.lv}} | footnotes = }} '''Lubāna''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Aiviekste]]s upes krastos, {{nobr|198 km}} no [[Rīga]]s. Lubānā atrodas Madonas novada Lubānas apvienības pārvalde, vidusskola, mākslas skola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, [[Lubānas luterāņu baznīca|luterāņu]] un katoļu baznīcas. [[Attēls:Centrs.jpg|thumb]] == Vēsture == Jau pirms 1455. gada pie [[Rīgas arhibīskapija]]s austrumu robežas minēta [[Lubānas viduslaiku pils]] (''Lubahn''), kas pamesta pēc arhibīskapijas likvidācijas [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās [[Lubānas muiža]]s centra, kas atradās Aiviekstes labajā krastā. Tagadējā Parka iela ir bijušās Lubānas muižas galvenais ceļš, pie kura vēl šodien ir saglabājušās vairākas bijušās muižas ēkas: muižas pagrabi, muižas klēts un zirgu staļļi. [[Attēls:Lubānas muižas kopskats pirms 1916.jpg|thumb|200px|left|Lubānas muižas kopskats pirms 1916. gada.]] [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā minēts ar [[Ļaudonas draudzes novads|Ļaudonas draudzes novadu]] vienots [[Lubānas draudzes novads]]. Pirmā koka baznīca Lubānā uzcelta 1648. gadā Lubānas muižas īpašnieka Heinriha fon Kronšterna vadībā. Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā aizveduši baznīcas zvanu, bet vēlāk tā nodedzināta. Ap 1788. gadu Lubānas muižas īpašnieks [[Fītinghofi|Fīhtinghofs-Šēls]] lika celt jaunu koka baznīcu tajā vietā, kur atrodas tagadēja baznīca. Šī baznīca iesvētīta 1789. gada 16. decembrī. No 1869. līdz 1872. gadam pēc J. Kampes būvprojekta neogotikas stilā uzcēla tagadējo [[Lubānas evaņģēliski luteriskā baznīca|Lubānas evaņģēliski luterisko baznīcu]]. [[Attēls:Lubānas muižas kungu māja 1927. gadā.jpg|thumb|200px|left|Lubānas muižas kungu māja 1927. gadā.]] [[1920. gada zemes reforma]]s laikā muižas zeme tika sadalīta. Muižas kungu mājā iekārtoja Valsts Lubānas ģimnāziju, 1926. gadā Lubānai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, 1935. gadā izbūvēja [[Dzelzceļa līnija Madona—Lubāna|Madonas – Lubānas dzelzceļa]] posmu. 1938. gadā niecīgā audzēkņu skaita dēļ Lubānas ģimnāziju slēdza (1937./1938. mācību gadā ģimnāzijā bija 35 audzēkņi un 8 skolotāji), bijušajā muižas pilī no [[Viļaka]]s pārcēla mežsaimniecības skolu ar kopmītni.<ref>[http://www.madonasmuzejs.lv/lv/lasiijumi-58937/lasiijumi-par-mezhsaimnieciibu-19145/mezhsaimnieciibas-skola-lubaanaa-1938-1944-19183 Mežsaimniecības skola Lubānā (1938-1944)]{{Novecojusi saite}} Indulis Zvirgzdiņš</ref> [[2. pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā daļu muižas pils telpu nodeva vācu armijas rīcībā. Agrākās Lubānas muižas ēkas tika sagrautas 1944. gada augustā, kad [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|pie Lubānas risinājās sīvas kaujas]]. Pēc kara 1958. gadā Lubāna ieguva [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]], no 1961. gada — pilsētciemata statusu. 1992. gadā Lubānai piešķīra [[pilsēta]]s tiesības, 2007. gada tā kļuva par [[Lubānas novads|novada]] centru. Kopš 2021. gada 1. jūlija, apvienojot [[Lubānas novads|Lubānas novadu]] ar [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novadu]], [[Lubāna|Lubānas pilsēta]] un [[Indrānu pagasts]] atrodas [[Madonas novads|Madonas novadā]]. == Ievērojami cilvēki == * [[Hugo Celmiņš]] (1877—1941), politiķis * [[Arnis Vīksna]] (1942—2018), medicīnas vēsturnieks * [[Aira Birziņa]] (1968), kordiriģente, mūzikas pedagoģe == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.lubana.lv/index.php/lv/ Lubānas novads] * [https://www.youtube.com/watch?v=_P5r24IL4UE Filma par Lubānas novadu] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Madonas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Lubānas novads}} {{Madonas rajons}} {{Madonas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Lubāna| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] 3xd09bsf713qnbd9lnfx5gr79y6o38a 3657164 3657163 2022-07-20T05:10:22Z Pirags 3757 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Lubāna (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lubāna | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Lubānas pilsētas centrs.jpg | imagesize = | image_caption = Lubānas novada amatnieku centrs | image_flag = Flag_of_Lubāna.svg | flag_link = Lubānas karogs | image_shield = Coat of Arms of Lubāna.svg | shield_link = Lubānas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 54 | lats = 00 | latNS = N | longd = 26 | longm = 43 | longs = 00 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1992]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Lubahn}} | area_total_km2 = 4.4 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Lubāna}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 95 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4830 | website = {{url|www.lubana.lv}} | footnotes = }} '''Lubāna''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Aiviekste]]s upes krastos, {{nobr|198 km}} no [[Rīga]]s. Lubānā atrodas Madonas novada Lubānas apvienības pārvalde, vidusskola, mākslas skola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, [[Lubānas luterāņu baznīca|luterāņu]] un katoļu baznīcas. [[Attēls:Centrs.jpg|thumb]] == Vēsture == Jau pirms 1455. gada pie [[Rīgas arhibīskapija]]s austrumu robežas minēta [[Lubānas viduslaiku pils]] (''Lubahn''), kas pamesta pēc arhibīskapijas likvidācijas [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās [[Lubānas muiža]]s centra, kas atradās Aiviekstes labajā krastā. Tagadējā Parka iela ir bijušās Lubānas muižas galvenais ceļš, pie kura vēl šodien ir saglabājušās vairākas bijušās muižas ēkas: muižas pagrabi, muižas klēts un zirgu staļļi. [[Attēls:Lubānas muižas kopskats pirms 1916.jpg|thumb|200px|left|Lubānas muižas kopskats pirms 1916. gada.]] [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā minēts ar [[Ļaudonas draudzes novads|Ļaudonas draudzes novadu]] vienots [[Lubānas draudzes novads]]. Pirmā koka baznīca Lubānā uzcelta 1648. gadā Lubānas muižas īpašnieka Heinriha fon Kronšterna vadībā. Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā aizveduši baznīcas zvanu, bet vēlāk tā nodedzināta. Ap 1788. gadu Lubānas muižas īpašnieks [[Fītinghofi|Fīhtinghofs-Šēls]] lika celt jaunu koka baznīcu tajā vietā, kur atrodas tagadēja baznīca. Šī baznīca iesvētīta 1789. gada 16. decembrī. No 1869. līdz 1872. gadam pēc J. Kampes būvprojekta neogotikas stilā uzcēla tagadējo [[Lubānas evaņģēliski luteriskā baznīca|Lubānas evaņģēliski luterisko baznīcu]]. [[Attēls:Lubānas muižas kungu māja 1927. gadā.jpg|thumb|200px|left|Lubānas muižas kungu māja 1927. gadā.]] [[1920. gada zemes reforma]]s laikā muižas zeme tika sadalīta. Muižas kungu mājā iekārtoja Valsts Lubānas ģimnāziju, 1926. gadā Lubānai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, 1935. gadā izbūvēja [[Dzelzceļa līnija Madona—Lubāna|Madonas – Lubānas dzelzceļa]] posmu. 1938. gadā niecīgā audzēkņu skaita dēļ Lubānas ģimnāziju slēdza (1937./1938. mācību gadā ģimnāzijā bija 35 audzēkņi un 8 skolotāji), bijušajā muižas pilī no [[Viļaka]]s pārcēla mežsaimniecības skolu ar kopmītni.<ref>[http://www.madonasmuzejs.lv/lv/lasiijumi-58937/lasiijumi-par-mezhsaimnieciibu-19145/mezhsaimnieciibas-skola-lubaanaa-1938-1944-19183 Mežsaimniecības skola Lubānā (1938-1944)]{{Novecojusi saite}} Indulis Zvirgzdiņš</ref> [[2. pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā daļu muižas pils telpu nodeva vācu armijas rīcībā. Agrākās Lubānas muižas ēkas tika sagrautas 1944. gada augustā, kad [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|pie Lubānas risinājās sīvas kaujas]]. Pēc kara 1958. gadā Lubāna ieguva [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]], 1961. gadā — pilsētciemata statusu. 1992. gadā Lubānai piešķīra [[pilsēta]]s tiesības, 2007. gada tā kļuva par [[Lubānas novads|novada]] centru. Kopš 2021. gada 1. jūlija, apvienojot [[Lubānas novads|Lubānas novadu]] ar [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novadu]], [[Lubāna|Lubānas pilsēta]] un [[Indrānu pagasts]] atrodas [[Madonas novads|Madonas novadā]]. == Ievērojami cilvēki == * [[Hugo Celmiņš]] (1877—1941), politiķis * [[Arnis Vīksna]] (1942—2018), medicīnas vēsturnieks * [[Aira Birziņa]] (1968), kordiriģente, mūzikas pedagoģe == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.lubana.lv/index.php/lv/ Lubānas novads] * [https://www.youtube.com/watch?v=_P5r24IL4UE Filma par Lubānas novadu] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Madonas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Lubānas novads}} {{Madonas rajons}} {{Madonas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Lubāna| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] r60h0boruh6n8zjwdgo6kuxy9oopt7f 3657165 3657164 2022-07-20T05:12:21Z Pirags 3757 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|pilsētu|dzelzceļa staciju|Lubāna (stacija)}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Lubāna | settlement_type = pilsēta | image_skyline = Lubānas pilsētas centrs.jpg | imagesize = | image_caption = Lubānas novada amatnieku centrs | image_flag = Flag_of_Lubāna.svg | flag_link = Lubānas karogs | image_shield = Coat of Arms of Lubāna.svg | shield_link = Lubānas ģerbonis | shield_size = 70px | pushpin_map = Latvija | pushpin_label_position = <!-- left/right --> | latd = 56 | latm = 54 | lats = 00 | latNS = N | longd = 26 | longm = 43 | longs = 00 | longEW = E | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = '''{{karogs|Latvija}}''' | subdivision_type1 = Novads | subdivision_name1 = [[Madonas novads]] | established_title = Pilsētas tiesības | established_date = kopš [[1992]]. gada | established_title2 = | established_date2 = | seat_type = Vēsturiskie<br />nosaukumi | seat = {{val|de|Lubahn}} | area_total_km2 = 4.4 | population_footnotes = <ref name="iedz skaits">{{iedzsk|ats}}</ref> | population_total = {{iedzsk|dati|Lubāna}} | population_as_of = {{iedzsk|dat}} | population_rank = | population_density_km2 = auto | elevation_m = 95 | timezone = [[Austrumeiropas laiks|EET]] | utc_offset = +2 | timezone_DST = [[Austrumeiropas laiks|EEST]] | utc_offset_DST = +3 | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = LV-4830 | website = {{url|www.lubana.lv}} | footnotes = }} '''Lubāna''' ir [[pilsēta]] [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Aiviekste]]s upes krastos, {{nobr|198 km}} no [[Rīga]]s. Lubānā atrodas Madonas novada Lubānas apvienības pārvalde, vidusskola, mākslas skola, bērnudārzs, kultūras nams, bibliotēka, [[Lubānas luterāņu baznīca|luterāņu]] un katoļu baznīcas. [[Attēls:Centrs.jpg|thumb]] == Vēsture == Jau pirms 1455. gada pie [[Rīgas arhibīskapija]]s austrumu robežas minēta [[Lubānas viduslaiku pils]] (''Lubahn''), kas pamesta pēc arhibīskapijas likvidācijas [[Livonijas karš|Livonijas kara]] laikā. Apdzīvotā vieta izveidojusies pie bijušās [[Lubānas muiža]]s centra, kas atradās Aiviekstes labajā krastā. Tagadējā Parka iela ir bijušās Lubānas muižas galvenais ceļš, pie kura vēl šodien ir saglabājušās vairākas bijušās muižas ēkas: muižas pagrabi, muižas klēts un zirgu staļļi. [[Attēls:Lubānas muižas kopskats pirms 1916.jpg|thumb|200px|left|Lubānas muižas kopskats pirms 1916. gada.]] [[Zviedru Vidzeme]]s laikā 1643. gadā minēts ar [[Ļaudonas draudzes novads|Ļaudonas draudzes novadu]] vienots [[Lubānas draudzes novads]]. Pirmā koka baznīca Lubānā uzcelta 1648. gadā Lubānas muižas īpašnieka Heinriha fon Kronšterna vadībā. Lielā Ziemeļu kara laikā 1702. gadā aizveduši baznīcas zvanu, bet vēlāk tā nodedzināta. Ap 1788. gadu Lubānas muižas īpašnieks [[Fītinghofi|Fīhtinghofs-Šēls]] lika celt jaunu koka baznīcu tajā vietā, kur atrodas tagadēja baznīca. Šī baznīca iesvētīta 1789. gada 16. decembrī. No 1869. līdz 1872. gadam pēc J. Kampes būvprojekta neogotikas stilā uzcēla tagadējo [[Lubānas evaņģēliski luteriskā baznīca|Lubānas evaņģēliski luterisko baznīcu]]. [[Attēls:Lubānas muižas kungu māja 1927. gadā.jpg|thumb|200px|left|Lubānas muižas kungu māja 1927. gadā.]] [[1920. gada zemes reforma]]s laikā muižas zeme tika sadalīta. Muižas kungu mājā iekārtoja [[Lubānas vidusskola|Valsts Lubānas ģimnāziju]], 1926. gadā Lubānai piešķīra [[biezi apdzīvota vieta|biezi apdzīvotas vietas]] (ciema) statusu, 1935. gadā izbūvēja [[Dzelzceļa līnija Madona—Lubāna|Madonas – Lubānas dzelzceļa]] posmu. 1938. gadā niecīgā audzēkņu skaita dēļ Lubānas ģimnāziju slēdza (1937./1938. mācību gadā ģimnāzijā bija 35 audzēkņi un 8 skolotāji), bijušajā muižas pilī no [[Viļaka]]s pārcēla mežsaimniecības skolu ar kopmītni.<ref>[http://www.madonasmuzejs.lv/lv/lasiijumi-58937/lasiijumi-par-mezhsaimnieciibu-19145/mezhsaimnieciibas-skola-lubaanaa-1938-1944-19183 Mežsaimniecības skola Lubānā (1938-1944)]{{Novecojusi saite}} Indulis Zvirgzdiņš</ref> [[2. pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā daļu muižas pils telpu nodeva vācu armijas rīcībā. Agrākās Lubānas muižas ēkas tika sagrautas 1944. gada augustā, kad [[Latvijas okupācijas hronoloģija (1944—1945)|pie Lubānas risinājās sīvas kaujas]]. Pēc kara 1958. gadā Lubāna ieguva [[pilsētciemats|strādnieku ciemata]], 1961. gadā — pilsētciemata statusu. 1992. gadā Lubānai piešķīra [[pilsēta]]s tiesības, 2007. gada tā kļuva par [[Lubānas novads|novada]] centru. Kopš 2021. gada 1. jūlija, apvienojot [[Lubānas novads|Lubānas novadu]] ar [[Madonas novads (2009—2021)|Madonas novadu]], [[Lubāna|Lubānas pilsēta]] un [[Indrānu pagasts]] atrodas [[Madonas novads|Madonas novadā]]. == Ievērojami cilvēki == * [[Hugo Celmiņš]] (1877—1941), politiķis * [[Arnis Vīksna]] (1942—2018), medicīnas vēsturnieks * [[Aira Birziņa]] (1968), kordiriģente, mūzikas pedagoģe == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.lubana.lv/index.php/lv/ Lubānas novads] * [https://www.youtube.com/watch?v=_P5r24IL4UE Filma par Lubānas novadu] {{Latvijas ģeogrāfija-aizmetnis}} {{Madonas novads}} {{Latvijas pilsētas}} {{Latvijas novadu centri}} {{Navboxes |title=Vēsturiskā administratīvā piederība |list1= {{Lubānas novads}} {{Madonas rajons}} {{Madonas apriņķis}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Lubāna| ]] [[Kategorija:Latvijas pilsētciemati]] p3w83t7b5jy633whaq04i4a9oq79k1i 0 5909 3656949 3653357 2022-07-19T13:33:34Z Lear 21 107648 + Zinātnes wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Berlīne | official_name = ''Berlin'' | settlement_type = | image_skyline = Berlin Montage 2022.png | image_caption = | image_flag = Flag of Berlin.svg | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Berlin.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = 50px | image_map = Berlin in Germany and EU.png | pushpin_map = | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federālā zeme | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{flaga|Vācija}} [[Vācija]] | subdivision_name1 = Berlīne | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = Mērs | leader_name = Franziska Giffey ([[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]]) | area_magnitude = | area_total_km2 = 892 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 31.12.2020 | population_footnotes = | population_total = 3769495 | population_urban = | population_metro = 4473101 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | latd = 52 | latm = 31 | lats = 25 | latNS = N | longd = 13 | longm = 24 | longs = 41 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 10115—14199 | elevation_footnotes = | elevation_m = 34 - 115 | website = [http://www.berlin.de/ berlin.de] | footnotes = }} '''Berlīne''' ({{val|de|Berlin}}, izrunā: {{Unicode|[[IPA|[bɛɐ̯ˈliːn]]]}}) ir [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]], kā arī atsevišķa [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]]. Tā ir lielākā valsts pilsēta, kā arī [[Eiropas Savienība]]s lielākā pilsēta. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos. Caur Berlīni tek [[Šprē]] un [[Hāfele]]s upes. Berlīne ir pasaules kultūras, politikas, mediju un zinātņu centrs. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz augsto tehnoloģiju rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgākās nozares ietver [[Informācijas tehnoloģijas|IT]], [[farmācija|farmāciju]], [[biomedicīna|biomedicīnu]], [[inženierzinātne|inženierzinātni]], [[biotehnoloģija]]s, [[elektronika|elektroniku]], satiksmes inženierzinātni un [[atjaunīgā enerģija|atjaunīgo enerģiju]]. Berlīne kalpo arī par nozīmīgu dzelzceļa un gaisa satiksmes centru, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis. Berlīne pirmo reizi dokumentēta [[13. gadsimts|13. gadsimtā]]. Berlīne ir bijusi [[Prūsijas Karaliste]]s (1701-1918), [[Vācijas impērija]]s (1871-1918), [[Veimāras republika]]s (1919-1933) un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] (1933-1945) galvaspilsēta. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no [[1949]]. līdz [[1990]]. gadam Berlīne tika sadalīta divās daļās: [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]] un [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]]. Austrumberlīne kļuva par [[Austrumvācija]]s galvaspilsētu, bet Rietumberlīne kļuva par [[Rietumvācija]]s [[anklāvs|anklāvu]], kuru no [[1961]]. līdz [[1989]]. gadam apjoza [[Berlīnes mūris]]. Pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]s Berlīne atkārtoti kļuva par Vācijas galvaspilsētu. Berlīne ir mājvieta slavenām universitātēm, pētniecības institūtiem, orķestriem, muzejiem un sporta komandām. Pilsēta ir labi pazīstami ar saviem festivāliem, daudzveidīgo arhitektūru, naktsdzīvi, mūsdienu mākslu, sabiedrisko transporta tīklu un augstas kvalitātes dzīves līmeni. == Vēsture == [[Attēls:Berlinermauer.jpg|thumb|left|200px|Berlīnes mūris 1986. gadā.]] Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par [[Vācu impērija]]s galvaspilsētu. Tomēr 20. gadsimta vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par [[Trešais reihs|Trešā reiha]] galvaspilsētu. Adolf Hitler uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam [[Alberts Špērs|Albertam Špēram]] radīt t.s. ''Welthauptstadt Germania'' (''Pasaules galvaspilsētu Germāniju''), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945. gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta. Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Francija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Tādējādi pilsēta kļuva par [[Aukstais karš|Aukstā kara]] krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948. gada 26. jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961. gada 13. augustā tika uzcelts [[Berlīnes mūris]], kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem. Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991. gada jūnijā [[Bundestāgs]] nolēma pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no [[Bonna]]s uz Berlīni. == Demogrāfija == {{Colbegin|2}} * [[1220]] — 2 400 * [[1650]] — 6 500 * [[1709]] — 55 000 * [[1747]] — 107 000 * [[1800]] — 172 000 * [[1850]] — 420 000 * [[1861]] — 548 000 * [[1877]] — 1 009 000 * [[1900]] — 1 890 000 * [[1912]] — 2 095 000 * [[1917]] — 1 744 000 * [[1925]] — 4 024 000 * [[1942]] — 4 478 000 * [[1945]] — 2 807 000 * [[1950]] — 3 340 000 * [[1975]] — 3 083 000 * [[1987]] — 3 250 000 * [[1997]] — 3 425 000 * [[2007. gads|2007]] — 3 370 000 * [[2009. gads|2009]] — 3 431 420 * [[2010. gads|2010]] — 3 440 441 {{Colend}} == Ģeogrāfija == === Klimats === Berlīnē ir mērens piejūras klimats. Vasaras ir siltas, dažkārt mitras ar vidējo temperatūru 22-25&nbsp;°C dienā un 12-14&nbsp;°C naktī. Ziemas ir aukstas ar diezgan augstu vidējo temperatūru 3&nbsp;°C dienā un -2&nbsp;°C naktī. Pavasaris un rudens ir auksts un mitrs. Berlīnes apbūves teritorija rada mikroklimatu, kas uzkrāj siltumu starp ēkām un pilsētā mēdz būt par 4&nbsp;°C augstāka temperatūra nekā apkārtējos apgabalos. Gada nokrišņu daudzums ir 570&nbsp;mm ar mērenu nokrišņu daudzumu visu gadu. Sniegs galvenokārt sāk snigt no decembra līdz martam, taču sniega sega bieži paliek uz ilgāku laiku. Nesenā ziema 2009./2010. bija izņēmums, jo tad bija patstāvīga sniega sega no decembra beigām līdz marta sākumam. {{Weather box |location=Berlīnes |metric first=yes |single line=yes |Jan record high C=15.0 |Feb record high C=17.0 |Mar record high C=23.0 |Apr record high C=30.0 |May record high C=33.0 |Jun record high C=36.0 |Jul record high C=38.8 |Aug record high C=35.0 |Sep record high C=32.0 |Oct record high C=25.0 |Nov record high C=18.0 |Dec record high C=15.0 |year record high C=38.8 |Jan high C=2.9 |Feb high C=4.2 |Mar high C=8.5 |Apr high C=13.2 |May high C=18.9 |Jun high C=21.6 |Jul high C=23.7 |Aug high C=23.6 |Sep high C=18.8 |Oct high C=13.4 |Nov high C=7.1 |Dec high C=4.4 |year high C=13.4 |Jan mean C=0.5 |Feb mean C=1.3 |Mar mean C=4.9 |Apr mean C=8.7 |May mean C=14.0 |Jun mean C=17.0 |Jul mean C=19.0 |Aug mean C=18.9 |Sep mean C=14.7 |Oct mean C=9.9 |Nov mean C=4.7 |Dec mean C=2.0 |year mean C=9.6 |Jan low C=−1.9 |Feb low C=−1.5 |Mar low C=1.3 |Apr low C=4.2 |May low C=9.0 |Jun low C=12.3 |Jul low C=14.3 |Aug low C=14.1 |Sep low C=10.6 |Oct low C=6.4 |Nov low C=2.2 |Dec low C=−0.4 |year low C=5.9 |Jan record low C=-26.1 |Feb record low C=-25.0 |Mar record low C=-13.0 |Apr record low C=-4.0 |May record low C=-1.0 |Jun record low C=4.0 |Jul record low C=7.0 |Aug record low C=7.0 |Sep record low C=0.0 |Oct record low C=-7.0 |Nov record low C=-9.0 |Dec record low C=-24.0 |year record low C=-26.1 |Jan rain mm=42.3 |Feb rain mm=33.3 |Mar rain mm=40.5 |Apr rain mm=37.1 |May rain mm=53.8 |Jun rain mm=68.7 |Jul rain mm=55.5 |Aug rain mm=58.2 |Sep rain mm=45.1 |Oct rain mm=37.3 |Nov rain mm=43.6 |Dec rain mm=55.3 |Jan rain days=10.0 |Feb rain days=8.0 |Mar rain days=9.1 |Apr rain days=7.8 |May rain days=8.9 |Jun rain days=9.8 |Jul rain days=8.4 |Aug rain days=7.9 |Sep rain days=7.8 |Oct rain days=7.6 |Nov rain days=9.6 |Dec rain days=11.4 |unit rain days= 1.0 mm |Jan sun=46.5 |Feb sun=73.5 |Mar sun=120.9 |Apr sun=159.0 |May sun=220.1 |Jun sun=222.0 |Jul sun=217.0 |Aug sun=210.8 |Sep sun=156.0 |Oct sun=111.6 |Nov sun=51.0 |Dec sun=37.2 |year sun=1625.6 |source 1= }} === Arhitektūra === [[Attēls:Brandenburger Tor nachts 2012-07.jpg|thumb|[[Brandenburgas vārti]]]] * Aleksandra laukums - Berlīnes centrālais laukums * [[Berlīnes televīzijas tornis]] — augstākais tornis Vācijā * [[Brandenburgas vārti]] - Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas [[eiro]] monētām * Neptūna strūklaka - slavenākā Berlīnes strūklaka * Potsdamas laukums - Berlīnes modernā arhitektūra * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - atjaunotā Vācijas parlamenta celtne * ''Tiergarten'' (Zvēru dārzs) - slavenākais Berlīnes parks * ''Unter den Linden'' (Zem liepām) - Berlīnes centrālā iela * [[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] ar Berlīnes simbolu - eņģeli <gallery class="center" mode="nolines" widths="180"> Attēls:German Cathedral and Concert Hall.JPG|''Gendarmenmarkt'' Attēls:Haus der Kulturen der Welt Nachtaufnahme.jpg|Haus der Kulturen der Welt Attēls:Berlin Reichstag BW 2.jpg|[[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] Attēls:Berliner Dom bei Nacht.jpg|Berlīnes Doms naktī Attēls:Siegessäule 2.JPG|[[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] </gallery> == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Berlin Subdivisions.svg|thumb|300px|12 apgabalos]] Administratīvi Berlīne ir sadalīta 12 apgabalos ({{val-de|Bezirke}}). *Mitte *Friedrichshain-Kreuzberg *Charlottenburg-Wilmersdorf *Lichtenberg *Marzahn-Hellersdorf *Neukölln *Pankow *Reinickendorf *Spandau *Steglitz-Zehlendorf *Tempelhof-Schöneberg *Treptow-Köpenick === Sadraudzības pilsētas === Berlīnei ir [[Sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar 17 pilsētām: {{Colbegin|2}} * 1967 {{flaga|ASV}} [[Losandželosa]], ASV * 1987 {{flaga|Francija}} [[Parīze]], Francija * 1988 {{flaga|Spānija}} [[Madride]], Spānija * 1989 {{flaga|Turcija}} [[Stambula]], Turcija * 1991 {{flaga|Polija}} [[Varšava]], Polija * 1991 {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], Krievija * 1992 {{flaga|Beļģija}} [[Brisele]], Beļģija * 1992 {{flaga|Ungārija}} [[Budapešta]], Ungārija * 1993 {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], Uzbekistāna * 1993 {{flaga|Meksika}} [[Mehiko]], Meksika * 1993 {{flaga|Indonēzija}} [[Džakarta]], Indonēzija * 1994 {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], Ķīna * 1994 {{flaga|Japāna}} [[Tokija]], Japāna * 1994 {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesa]], Argentīna * 1995 {{flaga|Čehija}} [[Prāga]], Čehija * 2000 {{flaga|Namībija}} [[Vindhuka]], Namībija * 2000 {{flaga|Anglija}} [[Londona]], Anglija {{Colend}} [[Attēls:Berlin panorama.jpg|thumb|[[Bundestāgs]] (kreisi) ]] === Galvaspilsēta === * Schloss Bellevue - [[Vācijas prezidents]] * Bundeskanzleramt - [[Vācijas kanclers]] * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - [[Bundestāgs]] * Bundesrat * Bundesministerium der Finanzen * [[Latvijas vēstnieks Vācijā]] == Zinātnes == [[Image:TUBerlin2021.jpg|küçükresim|thumb|[[Berlīnes Tehniskā universitāte]]]] * [[Berlīnes Humboltu universitāte]] * [[Berlīnes Tehniskā universitāte]] * Freie Universität Berlin * Universität der Künste Berlin * Alice Salomon Hochschule Berlin (ASH) * Berliner Hochschule für Technik (BHT) * Hochschule für Technik und Wirtschaft Berlin (HTW) * Hochschule für Wirtschaft und Recht Berlin (HWR) * European School of Management and Technology * Max-Planck-Gesellschaft * International Mathematical Union * Robert Koch-Institut * Max-Delbrück-Centrum für Molekulare Medizin * Zuse Institut Berlin * Fritz-Haber-Institut * TU9 German Universities of Technology * Leibniz-Gemeinschaft * Berlin-Brandenburgische Akademie der Wissenschaften === Nobela prēmiju laureāti === [[Image:Bundesarchiv Bild183-R57262, Werner Heisenberg.jpg|thumb|upright|[[Verners Heizenbergs]] (1933)]] {|class="wikitable" |-valign="top" | * 1901 Jacobus van’t Hoff * 1901 Emil Adolf von Behring * 1902 [[Emil Fischer]] * 1902 [[Theodor Mommsen]] * 1905 [[Adolf von Baeyer]] * 1905 [[Robert Koch]] * 1907 Albert Abraham Michelson * 1907 [[Eduard Buchner]] * 1908 [[Paul Ehrlich]] * 1909 [[Karl Ferdinand Braun]] * 1910 [[Otto Wallach]] * 1910 [[Albrecht Kossel]] * 1910 [[Paul Heyse]] * 1911 [[Wilhelm Wien]] * 1914 [[Max von Laue]] * 1915 Richard Willstätter * 1918 [[Fritz Haber]] * 1918 [[Max Planck]] * 1920 [[Walther Nernst]] * 1921 [[Albert Einstein]] * 1925 [[Gustav Ludwig Hertz]] * 1925 [[James Franck]] || * 1925 [[Richard Adolf Zsigmondy]] * 1928 Adolf Otto Reinhold Windaus * 1929 Hans von Euler-Chelpin * 1931 Otto Heinrich Warburg * 1932 [[Werner Heisenberg]] * 1933 [[Erwin Schrödinger]] * 1935 Hans Spemann * 1936 [[Peter Debye]] * 1939 Adolf Butenandt * 1944 [[Otto Hahn]] * 1950 [[Kurt Alder]] * 1950 Otto Diels * 1953 [[Fritz Albert Lipmann]] * 1953 [[Hans Adolf Krebs]] * 1954 [[Max Born]] * 1956 [[Walther Bothe]] * 1986 Ernst Ruska * 1991 Bert Sakmann * 1994 [[Reinhard Selten]] * 2007 Gerhard Ertl * 2009 [[Herta Müller]] * 2020 Emmanuelle Charpentier |} == Kultūra == <gallery> Image:Knut IMG 8095.jpg|Leduslāča mazulis Knuts Berlīnes zoodārzā Image:Philharmonie 1a.jpg|Berlīnes filharmonija Image:Nefertiti 30-01-2006.jpg|Nofretetes statuja Berlīnes muzejā </gallery> === Filmas par Berlīni === * Berlin: Die Sinfonie der Großstadt (Berlīne: lielpilsētas simfonija) (1927) — rež. Valters Rutmans (''Walter Ruttmann''). * Germania anno zero (Vācija — nulles stunda) (1948) — rež. Roberto Roselīni (''Roberto Rossellini''). * Cabaret (Kabarē) (1972) — rež. Bobs Foss (''Bob Fosse''). * Berlin Alexanderplatz (Berlīne, Aleksandra laukums) (1980) — rež. [[Rainers Verners Fasbinders]] (''Rainer Werner Fassbinder''). * Christiane F. - Wir Kinder vom Bahnhof Zoo (Mēs — Zoo stacijas bērni) (1981) — rež. Uli Ēdels (''Uli Edel''). * Der Himmel über Berlin (Debesis pār Berlīni) (1987) — rež. [[Vims Venderss]] (''Wim Wenders''). * Good Bye Lenin! (2003) — rež. Volfgangs Bekers (''Wolfgang Becker''). === Ievērojamas personības === Berlīnē dzimuši: {{div col}} * [[Žeroms Boatengs]] (''Jérôme Boateng'', 1988—) — futbolists * [[Konrāds Cūze]] (''Konrad Zuse'', 1910—1995) — inženieris * [[Marlēna Dītriha]] (''Marlene Dietrich'', 1901—1992) - aktrise un dziedātāja * [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs Lielais]] (''Friedrich der Große'', 1712—1786) - Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1620—1688) — Brandenburgas kūrfirsts * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1688—1740) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] (''Friedrich Wilhelm II.'', 1744—1797) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]] (''Friedrich Wilhelm IV.'', 1795—1861) — Prūsijas karalis * [[Valters Gropiuss]] — arhitekts * [[Georgs Gross]] (''George Grosz'', 1893—1959) — mākslinieks * [[Aleksandrs fon Humbolts]] (''Alexander von Humboldt'', 1769—1859) — zinātnieks * [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse'', 1898—1979) — filozofs * [[Lenija Rīfenštāle]] (''Leni Riefenstahl'', 1902—2003) — kinorežisore * [[Gustavs Štrēzemans]] — politiķis * [[Kurts Tuholskis]] (''Kurt Tucholsky'', 1890—1935) — publicists * [[Vilhelms I]] (''Wilhelm I.'', 1797—1888) — Vācijas imperators * [[Vilhelms II]] (''Wilhelm II.'', 1859—1941) — Vācijas imperators {{div col end}} === Sports === [[Attēls:Union-Fans-Choreographie.jpg|thumb|[[1. FC Union Berlin]]]] * [[1. FC Union Berlin]] * [[Hertha BSC]] * Alba Berlin * Füchse Berlin * [[Berlīnes Eisbären]] * Berlin Recycling Volleys * [[Mercedes-Benz Arena (Berlīne)]] * Stadion an der Alten Försterei * [[Berlīnes olimpiskais stadions]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācijas zemes}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{VOS norises vietas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Berlīne|*]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Olimpisko spēļu mājvietas]] 61vc8ldop1eaep4n6hml38484cdgd3k 3656953 3656949 2022-07-19T13:36:11Z Papuass 88 /* Nobela prēmiju laureāti */ wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Berlīne | official_name = ''Berlin'' | settlement_type = | image_skyline = Berlin Montage 2022.png | image_caption = | image_flag = Flag of Berlin.svg | image_seal = | image_shield = Coat of arms of Berlin.svg | shield_link = | flag_link = | shield_size = 50px | image_map = Berlin in Germany and EU.png | pushpin_map = | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federālā zeme | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{flaga|Vācija}} [[Vācija]] | subdivision_name1 = Berlīne | subdivision_name2 = | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = Mērs | leader_name = Franziska Giffey ([[Vācijas Sociāldemokrātiskā partija|SPD]]) | area_magnitude = | area_total_km2 = 892 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 31.12.2020 | population_footnotes = | population_total = 3769495 | population_urban = | population_metro = 4473101 | population_density_km2 = auto | timezone = CET | utc_offset = +1 | timezone_DST = CEST | utc_offset_DST = +2 | latd = 52 | latm = 31 | lats = 25 | latNS = N | longd = 13 | longm = 24 | longs = 41 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indeksi | postal_code = 10115—14199 | elevation_footnotes = | elevation_m = 34 - 115 | website = [http://www.berlin.de/ berlin.de] | footnotes = }} '''Berlīne''' ({{val|de|Berlin}}, izrunā: {{Unicode|[[IPA|[bɛɐ̯ˈliːn]]]}}) ir [[Vācija]]s [[galvaspilsēta]], kā arī atsevišķa [[Vācijas federālās zemes|federālā zeme]]. Tā ir lielākā valsts pilsēta, kā arī [[Eiropas Savienība]]s lielākā pilsēta. Berlīne atrodas Vācijas ziemeļaustrumos. Caur Berlīni tek [[Šprē]] un [[Hāfele]]s upes. Berlīne ir pasaules kultūras, politikas, mediju un zinātņu centrs. Tās ekonomika galvenokārt balstās uz augsto tehnoloģiju rūpniecību un pakalpojumu sektoru. Nozīmīgākās nozares ietver [[Informācijas tehnoloģijas|IT]], [[farmācija|farmāciju]], [[biomedicīna|biomedicīnu]], [[inženierzinātne|inženierzinātni]], [[biotehnoloģija]]s, [[elektronika|elektroniku]], satiksmes inženierzinātni un [[atjaunīgā enerģija|atjaunīgo enerģiju]]. Berlīne kalpo arī par nozīmīgu dzelzceļa un gaisa satiksmes centru, kā arī tā ir populārs tūristu galamērķis. Berlīne pirmo reizi dokumentēta [[13. gadsimts|13. gadsimtā]]. Berlīne ir bijusi [[Prūsijas Karaliste]]s (1701-1918), [[Vācijas impērija]]s (1871-1918), [[Veimāras republika]]s (1919-1933) un [[Trešais reihs|Trešā reiha]] (1933-1945) galvaspilsēta. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] no [[1949]]. līdz [[1990]]. gadam Berlīne tika sadalīta divās daļās: [[Austrumberlīne|Austrumberlīnē]] un [[Rietumberlīne|Rietumberlīnē]]. Austrumberlīne kļuva par [[Austrumvācija]]s galvaspilsētu, bet Rietumberlīne kļuva par [[Rietumvācija]]s [[anklāvs|anklāvu]], kuru no [[1961]]. līdz [[1989]]. gadam apjoza [[Berlīnes mūris]]. Pēc [[Vācijas atkalapvienošana]]s Berlīne atkārtoti kļuva par Vācijas galvaspilsētu. Berlīne ir mājvieta slavenām universitātēm, pētniecības institūtiem, orķestriem, muzejiem un sporta komandām. Pilsēta ir labi pazīstami ar saviem festivāliem, daudzveidīgo arhitektūru, naktsdzīvi, mūsdienu mākslu, sabiedrisko transporta tīklu un augstas kvalitātes dzīves līmeni. == Vēsture == [[Attēls:Berlinermauer.jpg|thumb|left|200px|Berlīnes mūris 1986. gadā.]] Berlīne būtībā ir ļoti jauna pilsēta. Tā sāka strauji attīstīties tikai pēc 1871. gada, kad tā kļuva par [[Vācu impērija]]s galvaspilsētu. Tomēr 20. gadsimta vēsturē Berlīnei ir īpaša nozīme. Tā kļuva par [[Trešais reihs|Trešā reiha]] galvaspilsētu. Adolf Hitler uzdeva savam iemīļotākajam arhitektam [[Alberts Špērs|Albertam Špēram]] radīt t.s. ''Welthauptstadt Germania'' (''Pasaules galvaspilsētu Germāniju''), nojaucot veco apbūvi un radot gigantiskas klasicisma stila celtnes. Maz kas tika realizēts no šiem plāniem, bet 1945. gadā Berlīne gandrīz pilnībā (70%) tika nopostīta. Pēc Vācijas kapitulācijas pilsēta tika sadalīta četrās okupācijas zonās — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānijas]], [[Francija]]s un [[Padomju Savienība|PSRS]]. Tādējādi pilsēta kļuva par [[Aukstais karš|Aukstā kara]] krustpunktu. Berlīne (faktiski Austrumberlīne) kļuva par [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] galvaspilsētu, bet Rietumberlīne saglabāja okupētas teritorijas statusu. 1948. gada 26. jūnijā PSRS varas iestādes sāka Berlīnes blokādi, pārtraucot Rietumberlīnes apgādi ar produktiem un citām precēm. Rietumu sabiedrotie noorganizēja "gaisa tiltu" Berlīnes apgādei. Lai neļautu Austrumberlīnes iedzīvotājiem pārbēgt uz Rietumiem, 1961. gada 13. augustā tika uzcelts [[Berlīnes mūris]], kas kopā ar sadalīto pilsētu ir kļuvis par Aukstā kara simboliem. Berlīnes mūris krita 1989. gada 9. novembrī un šo datumu pieņem par Aukstā kara beigām. 1991. gada jūnijā [[Bundestāgs]] nolēma pārcelt apvienotās Vācijas galvaspilsētu no [[Bonna]]s uz Berlīni. == Demogrāfija == {{Colbegin|2}} * [[1220]] — 2 400 * [[1650]] — 6 500 * [[1709]] — 55 000 * [[1747]] — 107 000 * [[1800]] — 172 000 * [[1850]] — 420 000 * [[1861]] — 548 000 * [[1877]] — 1 009 000 * [[1900]] — 1 890 000 * [[1912]] — 2 095 000 * [[1917]] — 1 744 000 * [[1925]] — 4 024 000 * [[1942]] — 4 478 000 * [[1945]] — 2 807 000 * [[1950]] — 3 340 000 * [[1975]] — 3 083 000 * [[1987]] — 3 250 000 * [[1997]] — 3 425 000 * [[2007. gads|2007]] — 3 370 000 * [[2009. gads|2009]] — 3 431 420 * [[2010. gads|2010]] — 3 440 441 {{Colend}} == Ģeogrāfija == === Klimats === Berlīnē ir mērens piejūras klimats. Vasaras ir siltas, dažkārt mitras ar vidējo temperatūru 22-25&nbsp;°C dienā un 12-14&nbsp;°C naktī. Ziemas ir aukstas ar diezgan augstu vidējo temperatūru 3&nbsp;°C dienā un -2&nbsp;°C naktī. Pavasaris un rudens ir auksts un mitrs. Berlīnes apbūves teritorija rada mikroklimatu, kas uzkrāj siltumu starp ēkām un pilsētā mēdz būt par 4&nbsp;°C augstāka temperatūra nekā apkārtējos apgabalos. Gada nokrišņu daudzums ir 570&nbsp;mm ar mērenu nokrišņu daudzumu visu gadu. Sniegs galvenokārt sāk snigt no decembra līdz martam, taču sniega sega bieži paliek uz ilgāku laiku. Nesenā ziema 2009./2010. bija izņēmums, jo tad bija patstāvīga sniega sega no decembra beigām līdz marta sākumam. {{Weather box |location=Berlīnes |metric first=yes |single line=yes |Jan record high C=15.0 |Feb record high C=17.0 |Mar record high C=23.0 |Apr record high C=30.0 |May record high C=33.0 |Jun record high C=36.0 |Jul record high C=38.8 |Aug record high C=35.0 |Sep record high C=32.0 |Oct record high C=25.0 |Nov record high C=18.0 |Dec record high C=15.0 |year record high C=38.8 |Jan high C=2.9 |Feb high C=4.2 |Mar high C=8.5 |Apr high C=13.2 |May high C=18.9 |Jun high C=21.6 |Jul high C=23.7 |Aug high C=23.6 |Sep high C=18.8 |Oct high C=13.4 |Nov high C=7.1 |Dec high C=4.4 |year high C=13.4 |Jan mean C=0.5 |Feb mean C=1.3 |Mar mean C=4.9 |Apr mean C=8.7 |May mean C=14.0 |Jun mean C=17.0 |Jul mean C=19.0 |Aug mean C=18.9 |Sep mean C=14.7 |Oct mean C=9.9 |Nov mean C=4.7 |Dec mean C=2.0 |year mean C=9.6 |Jan low C=−1.9 |Feb low C=−1.5 |Mar low C=1.3 |Apr low C=4.2 |May low C=9.0 |Jun low C=12.3 |Jul low C=14.3 |Aug low C=14.1 |Sep low C=10.6 |Oct low C=6.4 |Nov low C=2.2 |Dec low C=−0.4 |year low C=5.9 |Jan record low C=-26.1 |Feb record low C=-25.0 |Mar record low C=-13.0 |Apr record low C=-4.0 |May record low C=-1.0 |Jun record low C=4.0 |Jul record low C=7.0 |Aug record low C=7.0 |Sep record low C=0.0 |Oct record low C=-7.0 |Nov record low C=-9.0 |Dec record low C=-24.0 |year record low C=-26.1 |Jan rain mm=42.3 |Feb rain mm=33.3 |Mar rain mm=40.5 |Apr rain mm=37.1 |May rain mm=53.8 |Jun rain mm=68.7 |Jul rain mm=55.5 |Aug rain mm=58.2 |Sep rain mm=45.1 |Oct rain mm=37.3 |Nov rain mm=43.6 |Dec rain mm=55.3 |Jan rain days=10.0 |Feb rain days=8.0 |Mar rain days=9.1 |Apr rain days=7.8 |May rain days=8.9 |Jun rain days=9.8 |Jul rain days=8.4 |Aug rain days=7.9 |Sep rain days=7.8 |Oct rain days=7.6 |Nov rain days=9.6 |Dec rain days=11.4 |unit rain days= 1.0 mm |Jan sun=46.5 |Feb sun=73.5 |Mar sun=120.9 |Apr sun=159.0 |May sun=220.1 |Jun sun=222.0 |Jul sun=217.0 |Aug sun=210.8 |Sep sun=156.0 |Oct sun=111.6 |Nov sun=51.0 |Dec sun=37.2 |year sun=1625.6 |source 1= }} === Arhitektūra === [[Attēls:Brandenburger Tor nachts 2012-07.jpg|thumb|[[Brandenburgas vārti]]]] * Aleksandra laukums - Berlīnes centrālais laukums * [[Berlīnes televīzijas tornis]] — augstākais tornis Vācijā * [[Brandenburgas vārti]] - Berlīnes un visas Vācijas simbols, attēlots uz Vācijas [[eiro]] monētām * Neptūna strūklaka - slavenākā Berlīnes strūklaka * Potsdamas laukums - Berlīnes modernā arhitektūra * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - atjaunotā Vācijas parlamenta celtne * ''Tiergarten'' (Zvēru dārzs) - slavenākais Berlīnes parks * ''Unter den Linden'' (Zem liepām) - Berlīnes centrālā iela * [[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] ar Berlīnes simbolu - eņģeli <gallery class="center" mode="nolines" widths="180"> Attēls:German Cathedral and Concert Hall.JPG|''Gendarmenmarkt'' Attēls:Haus der Kulturen der Welt Nachtaufnahme.jpg|Haus der Kulturen der Welt Attēls:Berlin Reichstag BW 2.jpg|[[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] Attēls:Berliner Dom bei Nacht.jpg|Berlīnes Doms naktī Attēls:Siegessäule 2.JPG|[[Berlīnes Uzvaras kolonna|Uzvaras kolonna]] </gallery> == Administratīvais iedalījums == [[Attēls:Berlin Subdivisions.svg|thumb|300px|12 apgabalos]] Administratīvi Berlīne ir sadalīta 12 apgabalos ({{val-de|Bezirke}}). *Mitte *Friedrichshain-Kreuzberg *Charlottenburg-Wilmersdorf *Lichtenberg *Marzahn-Hellersdorf *Neukölln *Pankow *Reinickendorf *Spandau *Steglitz-Zehlendorf *Tempelhof-Schöneberg *Treptow-Köpenick === Sadraudzības pilsētas === Berlīnei ir [[Sadraudzības pilsēta|sadraudzības]] attiecības ar 17 pilsētām: {{Colbegin|2}} * 1967 {{flaga|ASV}} [[Losandželosa]], ASV * 1987 {{flaga|Francija}} [[Parīze]], Francija * 1988 {{flaga|Spānija}} [[Madride]], Spānija * 1989 {{flaga|Turcija}} [[Stambula]], Turcija * 1991 {{flaga|Polija}} [[Varšava]], Polija * 1991 {{flaga|Krievija}} [[Maskava]], Krievija * 1992 {{flaga|Beļģija}} [[Brisele]], Beļģija * 1992 {{flaga|Ungārija}} [[Budapešta]], Ungārija * 1993 {{flaga|Uzbekistāna}} [[Taškenta]], Uzbekistāna * 1993 {{flaga|Meksika}} [[Mehiko]], Meksika * 1993 {{flaga|Indonēzija}} [[Džakarta]], Indonēzija * 1994 {{flaga|Ķīna}} [[Pekina]], Ķīna * 1994 {{flaga|Japāna}} [[Tokija]], Japāna * 1994 {{flaga|Argentīna}} [[Buenosairesa]], Argentīna * 1995 {{flaga|Čehija}} [[Prāga]], Čehija * 2000 {{flaga|Namībija}} [[Vindhuka]], Namībija * 2000 {{flaga|Anglija}} [[Londona]], Anglija {{Colend}} [[Attēls:Berlin panorama.jpg|thumb|[[Bundestāgs]] (kreisi) ]] === Galvaspilsēta === * Schloss Bellevue - [[Vācijas prezidents]] * Bundeskanzleramt - [[Vācijas kanclers]] * [[Reihstāgs (ēka)|Reihstāgs]] - [[Bundestāgs]] * Bundesrat * Bundesministerium der Finanzen * [[Latvijas vēstnieks Vācijā]] == Zinātnes == [[Image:TUBerlin2021.jpg|küçükresim|thumb|[[Berlīnes Tehniskā universitāte]]]] * [[Berlīnes Humboltu universitāte]] * [[Berlīnes Tehniskā universitāte]] * Freie Universität Berlin * Universität der Künste Berlin * Alice Salomon Hochschule Berlin (ASH) * Berliner Hochschule für Technik (BHT) * Hochschule für Technik und Wirtschaft Berlin (HTW) * Hochschule für Wirtschaft und Recht Berlin (HWR) * European School of Management and Technology * Max-Planck-Gesellschaft * International Mathematical Union * Robert Koch-Institut * Max-Delbrück-Centrum für Molekulare Medizin * Zuse Institut Berlin * Fritz-Haber-Institut * TU9 German Universities of Technology * Leibniz-Gemeinschaft * Berlin-Brandenburgische Akademie der Wissenschaften === Nobela prēmiju laureāti === {{atveidošana}} [[Image:Bundesarchiv Bild183-R57262, Werner Heisenberg.jpg|thumb|upright|[[Verners Heizenbergs]] (1933)]] {|class="wikitable" |-valign="top" | * 1901 Jacobus van’t Hoff * 1901 Emil Adolf von Behring * 1902 [[Emil Fischer]] * 1902 [[Theodor Mommsen]] * 1905 [[Adolf von Baeyer]] * 1905 [[Robert Koch]] * 1907 Albert Abraham Michelson * 1907 [[Eduard Buchner]] * 1908 [[Paul Ehrlich]] * 1909 [[Karl Ferdinand Braun]] * 1910 [[Otto Wallach]] * 1910 [[Albrecht Kossel]] * 1910 [[Paul Heyse]] * 1911 [[Wilhelm Wien]] * 1914 [[Max von Laue]] * 1915 Richard Willstätter * 1918 [[Fritz Haber]] * 1918 [[Max Planck]] * 1920 [[Walther Nernst]] * 1921 [[Albert Einstein]] * 1925 [[Gustav Ludwig Hertz]] * 1925 [[James Franck]] || * 1925 [[Richard Adolf Zsigmondy]] * 1928 Adolf Otto Reinhold Windaus * 1929 Hans von Euler-Chelpin * 1931 Otto Heinrich Warburg * 1932 [[Werner Heisenberg]] * 1933 [[Erwin Schrödinger]] * 1935 Hans Spemann * 1936 [[Peter Debye]] * 1939 Adolf Butenandt * 1944 [[Otto Hahn]] * 1950 [[Kurt Alder]] * 1950 Otto Diels * 1953 [[Fritz Albert Lipmann]] * 1953 [[Hans Adolf Krebs]] * 1954 [[Max Born]] * 1956 [[Walther Bothe]] * 1986 Ernst Ruska * 1991 Bert Sakmann * 1994 [[Reinhard Selten]] * 2007 Gerhard Ertl * 2009 [[Herta Müller]] * 2020 Emmanuelle Charpentier |} == Kultūra == <gallery> Image:Knut IMG 8095.jpg|Leduslāča mazulis Knuts Berlīnes zoodārzā Image:Philharmonie 1a.jpg|Berlīnes filharmonija Image:Nefertiti 30-01-2006.jpg|Nofretetes statuja Berlīnes muzejā </gallery> === Filmas par Berlīni === * Berlin: Die Sinfonie der Großstadt (Berlīne: lielpilsētas simfonija) (1927) — rež. Valters Rutmans (''Walter Ruttmann''). * Germania anno zero (Vācija — nulles stunda) (1948) — rež. Roberto Roselīni (''Roberto Rossellini''). * Cabaret (Kabarē) (1972) — rež. Bobs Foss (''Bob Fosse''). * Berlin Alexanderplatz (Berlīne, Aleksandra laukums) (1980) — rež. [[Rainers Verners Fasbinders]] (''Rainer Werner Fassbinder''). * Christiane F. - Wir Kinder vom Bahnhof Zoo (Mēs — Zoo stacijas bērni) (1981) — rež. Uli Ēdels (''Uli Edel''). * Der Himmel über Berlin (Debesis pār Berlīni) (1987) — rež. [[Vims Venderss]] (''Wim Wenders''). * Good Bye Lenin! (2003) — rež. Volfgangs Bekers (''Wolfgang Becker''). === Ievērojamas personības === Berlīnē dzimuši: {{div col}} * [[Žeroms Boatengs]] (''Jérôme Boateng'', 1988—) — futbolists * [[Konrāds Cūze]] (''Konrad Zuse'', 1910—1995) — inženieris * [[Marlēna Dītriha]] (''Marlene Dietrich'', 1901—1992) - aktrise un dziedātāja * [[Frīdrihs II Lielais|Frīdrihs Lielais]] (''Friedrich der Große'', 1712—1786) - Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns (kūrfirsts)|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1620—1688) — Brandenburgas kūrfirsts * [[Frīdrihs Vilhelms I Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms I]] (''Friedrich Wilhelm I.'', 1688—1740) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms II Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms II]] (''Friedrich Wilhelm II.'', 1744—1797) — Prūsijas karalis * [[Frīdrihs Vilhelms IV Hoencollerns|Frīdrihs Vilhelms IV]] (''Friedrich Wilhelm IV.'', 1795—1861) — Prūsijas karalis * [[Valters Gropiuss]] — arhitekts * [[Georgs Gross]] (''George Grosz'', 1893—1959) — mākslinieks * [[Aleksandrs fon Humbolts]] (''Alexander von Humboldt'', 1769—1859) — zinātnieks * [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse'', 1898—1979) — filozofs * [[Lenija Rīfenštāle]] (''Leni Riefenstahl'', 1902—2003) — kinorežisore * [[Gustavs Štrēzemans]] — politiķis * [[Kurts Tuholskis]] (''Kurt Tucholsky'', 1890—1935) — publicists * [[Vilhelms I]] (''Wilhelm I.'', 1797—1888) — Vācijas imperators * [[Vilhelms II]] (''Wilhelm II.'', 1859—1941) — Vācijas imperators {{div col end}} === Sports === [[Attēls:Union-Fans-Choreographie.jpg|thumb|[[1. FC Union Berlin]]]] * [[1. FC Union Berlin]] * [[Hertha BSC]] * Alba Berlin * Füchse Berlin * [[Berlīnes Eisbären]] * Berlin Recycling Volleys * [[Mercedes-Benz Arena (Berlīne)]] * Stadion an der Alten Försterei * [[Berlīnes olimpiskais stadions]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Vācijas zemes}} {{Eiropas galvaspilsētas}} {{VOS norises vietas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Berlīne|*]] [[Kategorija:Eiropas galvaspilsētas]] [[Kategorija:Olimpisko spēļu mājvietas]] 6glks6ury7hbe5l5q1pkp070aefzjv6 0 15318 3657138 2907337 2022-07-20T01:57:38Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Theodore_Herzl_signature.svg" aizvietots ar "Theodor_Herzl_signature.svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error) · Family death notices: https://anno.onb.ac.at/cgi-content/anno?apm&#61;0&aid&#61;nfp&dat wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | vārds = Teodors Hercls | vārds_orig = Theodor Herzl | attēls = Theodor Herzl.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1860 | dz_mēnesis = 5 | dz_diena = 2 | dz_vieta = Pešta, [[Austroungārija]]<br />([[Budapešta]], {{HUN}}) | m_dat_alt = | m_gads = 1904 | m_mēnesis = 7 | m_diena = 3 | m_vieta = Edlaha, [[Reihenava pie Raksa]], [[Austroungārija]]<br />([[Lejasaustrija]], {{AUT}}) | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = žurnālists, rakstnieks, politiskais darbinieks | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = Theodor Herzl signature.svg | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Teodors Hercls''' ({{val-he|תִאוַדָר הֶרְצֵל}}, {{val-de|Theodor Herzl}}, {{val-hu|Herzl Tivadar}}; dzimis kā '''Benjamins Zeevs Hercls''' (''Binyamin Ze'ev Herzl'') {{dat|1860|5|2}}, miris {{dat|1904|7|3}}, 1949. gadā pārapbedīts [[Jeruzāleme|Jeruzālemē]]) bija [[Budapešta|Budapeštā]] dzimis [[Austrija|austriešu]] žurnālists, mūsdienu [[cionisms|cionisma]] un idejiskais [[Izraēla]]s valsts dibinātājs. Galvenais darbs — 1896. gadā publicētā grāmata "Ebreju valsts" (''Der Judenstaat''), kurā pamatoja ebreju valsts dibināšanu, un kuru sarakstīja, ietekmējoties no [[Dreifusa prāva]]s. 1897. gada 3. septembrī [[Bāzele|Bāzelē]] nodibināja [[Pasaules Cionistu organizācija|Pasaules Cionistu organizāciju]] (''World Zionist Organization, WZO''), un kļuva par tās pirmo prezidentu. Atlikušo mūža daļu viesojās dažādās Eiropas valstīs, cenšoties ietekmēt valdošās elites labvēlīgi pret Izraēlas valsts dibināšanu Palestīnā. == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Theodor Herzl|Teodors Hercls}} * [https://web.archive.org/web/20061105002930/http://www.literature.at/elib/www/wiki/index.php/Theodor_Herzl#Im_Volltext_vorhanden Teodora Hercla raksti] {{de ikona}} * [http://www.zionism-israel.com/bio/biography_herzl.htm Teodora Hercla biogrāfija] {{en ikona}} {{Cilvēks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hercls, Teodors}} [[Kategorija:1860. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1904. gadā mirušie]] [[Kategorija:Cionisti]] [[Kategorija:Vācu valodā rakstošie]] n90t7hhnzap43s3ob8hx1f4js5767og 10 15425 3657143 3656665 2022-07-20T03:05:08Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunutaks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan arāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabarda-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|200px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? <!--dyk diena --> [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|200px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|200px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|150px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|200px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu, par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|150px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|200px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? <!--dyk diena --> [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small> ...? * ... ...? * ... ...? jeolkli63w7f5amvkuzh75r3bj66xvd 3657167 3657143 2022-07-20T05:14:36Z Biafra 13794 /* Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) */ +3 wikitext text/x-wiki {{Vai tu zināji/Saites}} Šis ir Sākumlapas nodaļas "[[Veidne:Vai tu zināji|Vai tu zināji]]" arhīvs un nākamo faktu krājums. __TOC__ == "Vai tu zināji" arhīvs == {{ombox | text = Saraksta sākumā ir jaunākie fakti}} [[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? [[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' <small>(attēlā)</small> vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? [[Attēls:Betpack-Dala.JPG|border|right|50px]] * ... praktiski neapdzīvotais [[tuksnesis]] [[Kazahstāna|Kazahstānā]], rietumos no [[Balhaša ezers|Balhaša ezera]] '''[[Betpakdala]]''' <small>(attēlā)</small> tiek dēvēts arī par Ziemeļu Bada stepi? * ... '''[[1962.—1963. gada Eiropas kausa sezona|1962.—1963. gada Eiropas kausa sezonā]]''' par uzvarētājiem pirmo reizi kļuva [[Itālija]]s kluba ''[[AC Milan]]'' [[futbolisti]], finālā pārspējot pēdējo divu gadu čempioni [[Lisabonas "Benfica"]] un kļūstot par pirmo Itālijas klubu, kas ir uzvarējis turnīrā? * ... 1966. gadā [[Roberts Vaizs|Roberta Vaiza]] filma '''"[[Mūzikas skaņas]]"''' ar [[Džūlija Endrūsa|Džūliju Endrūsu]] un [[Kristofers Plamers|Kristoferu Plameru]] galvenajās lomās saņēma piecas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s, tajā skaitā [[Labākā filma (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā filma]] un [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākais režisors]]? [[Attēls:Mileştii Mici (3944427747).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Mileștii Mici (vīna darītava)|''Mileștii Mici'' vīna darītava]]''' [[Moldova|Moldovā]], kur atrodas pasaules lielākie [[vīns|vīna]] pagrabi <small>(attēlā)</small>, tika reģistrēta [[Ginesa rekordu grāmata|Ginesa rekordu grāmatā]] kā lielākā vīna kolekcija pasaulē? * ... '''[[2021. gada Olaines novada domes vēlēšanas|2021. gada Olaines novada domes vēlēšanās]]''' pārliecinoši uzvarēja [[LSDSP]] saraksts ar līdzšinējo domes priekšsēdētāju [[Andris Bergs|Andri Bergu]] kā līderi? * ... '''[[pantjurkisms|pantjurkismu]]''', kas 1880. gados sludināja, ka visas [[tjurki|tjurku]] tautas, it īpaši [[islāms|islāmticīgās]], ir viena nācija, un tām ir jāapvienojas vienā vienotā valstī, aizsāka [[Krimas tatāri]], kas centās atdalīties no [[Krievijas Impērija]]s un iekļauties [[Osmaņu impērija]]s sastāvā? [[Attēls:Pētera ala.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sigulda]]s '''[[Pētera ala]]''' <small>(attēlā)</small> ir šaura plaisa sarkana [[smilšakmens]] sienā, kuras augstums sasniedz 6,4 metrus, garums 6,3 metrus un platums 2,3 metrus? * ... '''[[1960.—1961. gada Eiropas kausa sezona|1960.—1961. gada Eiropas kausa sezonā]]''' [[Lisabonas "Benfica"]] bija pirmā [[futbols|futbola]] komanda no [[Portugāle]]s, kas spēlēja un uzvarēja Eiropas kausa finālā? * ... '''''[[TotalEnergies]]''''' ir viens no sešiem pasaules lielākajiem [[nafta]]s uzņēmumiem un lielākais [[Francija]]s uzņēmums pēc apgrozījuma? [[Attēls:Roman-gazeta 1928 (7).jpg|border|right|50px]] * ... [[1965. gads|1965. gadā]] padomju rakstnieks [[Mihails Šolohovs]] par romānu '''"[[Klusā Dona]]"''' <small>(attēlā)</small> ieguva [[Nobela prēmija literatūrā|Nobela prēmiju literatūrā]]? * ... daži izdzīvojušie atceras [[Staļins|Staļina]] laika [[Sevvostlags|Sevvostlaga]] apcietināšanas un nāvessoda izpildes vietu [[Magadanas apgabals|Magadanas apgabalā]] '''[[Serpantinka|Serpantinku]]''' kā vienu no visnežēlīgākajām vietām pat starp [[Kolima (reģions)|Kolimas]] izsūtījuma vietām? * ... 20. gadsimta 70. gadu beigās un 80. gados neredzīgā [[Bulgārija]]s mistiķe, gaišreģe un tautas medicīnas piekopēja '''[[Baba Vanga]]''' kļuva plaši pazīstama [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]] ar savu gaišredzību un pareģošanu, miljoniem cilvēku uzskatīja, ka viņai piemīt paranormālas spējas? [[Attēls:George W. De Long cropped portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[Amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] flotes virsnieks, jūrasbraucējs un [[polārpētnieks]] '''[[Džordžs Delongs]]''' <small>(attēlā)</small> gāja bojā [[Ļena]]s deltā pēc tam, kad viņa kuģis ''Jeannette'' bija avarējis pie [[Delonga salas|Delonga salām]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], kas vēlāk tika nosauktas viņa vārdā? * ... par '''[[1959.—1960. gada Eiropas kausa sezona]]s''' uzvarētājiem piekto reizi pēc kārtas kļuva [[Spānija]]s klubs [[Madrides "Real" (futbols)|Madrides "Real"]], kas finālā uzvarēja [[Rietumvācija]]s klubu [[Frankfurtes "Eintracht"]] ar 7—3, kas joprojām ir [[Eiropas kauss (futbols)|Eiropas kausa]] un [[Čempionu līga]]s fināla rezultatīvākā spēle? * ... pirmais '''''[[ADwards]]''''' festivāls, kas ir lielākais notikums [[Radošās industrijas|radošo industriju]] nozarē [[Latvija|Latvijā]], norisinājās [[2006. gads Latvijā|2006. gadā]] un turpmāk notiek katru gadu? [[Attēls:Ema Klinec at Zakopane 2012.jpg|border|right|50px]] * ... 2021. gada februārī [[Slovēnija]]s [[tramplīnlēcēja]] '''[[Ema Klineca]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par pasaules čempioni uz normālā tramplīna un atnesa savai valstij pirmo pasaules čempionātu zelta medaļu? * ... dažreiz no mākslīgi atdalītas ķermeņa daļas ar '''[[reģenerācija]]s''' palīdzību spēj atjaunoties viss organisms; šādu reģenerāciju biežāk var novērot vienkāršas uzbūves dzīvniekiem, piemēram, [[zarndobumaiņi]]em un [[plakantārpi]]em, kuri spēj bezdzimumiski [[vairošanās|vairoties]] ar dalīšanās vai fragmentēšanās paņēmieniem, arī [[augi]]em tā ir bieži sastopama un tiek izmantota veģetatīvai pavairošanai ar atsevišķām augu daļām? * ... '''[[Kara trofeju parks (Baku)|Kara trofeju parka]]''' atklāšana un šeit izstādītie eksponāti, kurus [[Azerbaidžāna]]s bruņotie spēki ieguva karadarbības laikā [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[2020. gads|2020. gada]] rudenī, īpaši armēņu karavīru ķiveres un manekeni, izraisīja sašutuma vētru [[Armēnija|Armēnijā]] un diskusijas pašā Azerbaidžānā? [[Attēls:Remte manor.jpg|border|right|50px]] * ... [[1905. gada revolūcija Latvijā|1905. gada revolūcijas]] laikā '''[[Remtes muiža]]s''' pili <small>(attēlā)</small> nodedzināja un pēc tam atjaunoja; [[Mēdemu dzimta]]s īpašumā tā bija līdz [[1920. gada zemes reforma]]i, kad muižu sadalīja 114 vienībās, bet pilī ierīkoja skolu? * ... [[2008. gads Latvijā|2008. gadā]] [[Serbija]]s [[basketbols|basketbola]] treneris '''[[Nenads Trajkovičs]]''' bija [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais [[treneris]], pirmais ārzemju speciālists šajā amatā? * ... [[zviedri|zviedru]] bērnu rakstnieces [[Astrida Lindgrēna|Astridas Lindgrēnas]] nozīmīgāko darbu ilustratore ir [[Igaunija|Igaunijā]] dzimusī māksliniece '''[[Ilona Viklande]]'''? [[Attēls:Кремль Нижний 1 обрезанный.jpg|border|right|50px]] * ... līdz ar [[Kazaņa]]s krišanu '''[[Ņižņijnovgorodas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> zaudēja militāro nozīmi [[Krievija]]s austrumu robežu aizsardzībai pret [[Kazaņas haniste|Kazaņas hanisti]], un vēlāk tajā atradās pilsētas un provinces iestādes? * ... {{Dat|1958|2|6||bez}} [[Minhene|Minhenē]], atgriežoties no '''[[1957.—1958. gada Eiropas kausa sezona]]s''' ceturdaļfināla spēles pret [[Belgradas "Crvena Zvezda"]], avarēja [[Manchester United FC|Mančestras "United"]] lidmašīna, un bojā gāja 8 komandas [[futbolisti]]? * ... '''[[Sarmātijas jauktie meži|Sarmātijas jaukto mežu]]''' ekoreģionā ietilpst visa [[Latvija]]s teritorija, un tas stiepjas no [[Zviedrija]]s dienviddaļas līdz [[Urālu kalni]]em? [[Attēls:Diodoro siculo - storico di Agira.jpg|border|right|50px]] * ... no [[sengrieķi|sengrieķu]] [[vēsturnieks|vēsturnieka]] '''[[Sicīlijas Diodors|Sicīlijas Diodora]]''' <small>(attēlā)</small> "Vēstures bibliotēkas" 40 grāmatām 15 ir saglabājušās līdz mūsdienām un apraksta [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] vēsturi? * ... [[Taškenta|Taškentā]], [[Uzbekistāna|Uzbekistānā]] dzimusī [[riteņbraucēja]] '''[[Zuļfija Zabirova]]''' kļuva par [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996. gada olimpisko spēļu]] un [[2002. gada Pasaules čempionāts šosejas riteņbraukšanā|2002. gada Pasaules čempionāta]] uzvarētāju individuālajā braucienā pārstāvot [[Krievija|Krieviju]], bet karjeras beigās vairākus gadus pārstāvēja [[Kazahstāna|Kazahstānu]]? * ... tā kā sašķidrinātās [[dabasgāze]]s pasaules tirgus strauji aug, tad '''[[sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātājs|sašķidrinātas dabasgāzes pārvadātāju]]''' flote turpina piedzīvot milzīgu izaugsmi? [[Attēls:Lovis Corinth - Selbstportraet mit Tiroler Hut 1913.jpg|border|right|50px]] * ... tipiska '''[[Tiroles cepure]]''' tika izgatavota no zaļa filca ar malām apmēram plaukstas platumā <small>(attēlā [[Loviss Korints|Lovisa Korinta]] pašportrets)</small>? * ... '''[[telpaugi]]em''' ir pozitīva psiholoģiska ietekme un tie iekštelpās samazina gaisa piesārņojumu? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] 7. martā 6 cilvēkiem, kurus apsūdz bijušā [[Latvija]]s [[futbolists|futbolista]] un futbola aģenta '''[[Romāns Bezzubovs|Romāna Bezzubova]]''' [[slepkavība|slepkavībā]] sevišķi pastiprinošos apstākļos, ja to izdarījusi organizēta grupa, tika uzrādīta apsūdzība? [[Attēls:Viburnum 01.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[parastā irbene]]''' <small>(attēlā)</small> ir neoficiāls [[Ukraina]]s nacionālais simbols? * ... atšķirībā no saviem iekšējiem pretiniekiem [[boļševiki]]em, '''[[meņševiki]]''' bija pārliecināti, ka vadošā loma [[sociālisms|sociālistiskajā]] [[revolūcija|revolūcijā]] ir nevis [[partija]]i, bet strādnieku masveida kustībai? * ... '''[[Palearktika]]''', kas pirmo reizi kā termins tika izmantots zooģeogrāfiskajā klasifikācijā 19. gadsimtā, ietver sevī visu [[Vecā Pasaule|Vecās Pasaules]] netropisko daļu? [[Attēls:Sayano-Shushensky reservate.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Sajānu-Šušenskas dabas rezervāts]]''' [[Sibīrija]]s dienvidos, [[Sajānu kalni|Sajānu kalnos]] tika izveidots 1976. gadā pie [[ūdenskrātuve]]s <small>(attēlā)</small>, kas radīta [[Krievija]]s lielākās [[elektrostacija]]s Sajānu-Šušenskas HES darbības nodrošināšanai, un tā mērķis bez [[dabas aizsardzība|dabas vērtību saglabāšanas]] ir lielas ūdenskrātuves ietekmes uz vietējo [[ekoloģija|ekoloģiju]] izpēte? * ... [[Latvijas basketbola izlase]]s galvenais treneris '''[[Luka Banki]]''' kā [[Sjēnas "Montepaschi"]] trenera asistents palīdzēja komandai iegūt sešus [[Itālijas basketbola A sērija|Itālijas A sērijas]] titulus pēc kārtas, bet pēc tam vēl divus izcīnījis kā komandas galvenais treneris ar "Montepaschi" un "Emporio Armani Milano"? * ... [[tatāri|tatāru]] tautības [[Krievija]]s [[operdziedātāja]] '''[[Aida Garifullina]]''' 2014. gadā kļuva par [[Vīnes Valsts opera]]s solisti, bet 2017. gadā ieguva [[Austrija]]s pilsonību? [[Attēls:Emblem of XXII Olympic Games.svg|border|right|50px]] * ... [[1980. gada vasaras olimpiskās spēles|1980. gada Maskavas olimpisko spēļu]] oficiālās emblēmas <small>(attēlā)</small> autors ir [[Rēzekne|Rēzeknē]] dzimušais mākslinieks noformētājs '''[[Vladimirs Arsentjevs]]'''; par uzvaru konkursā viņš saņēma prēmiju — 1000 [[PSRS rublis|rubļus]]? * ... '''[[Antiohija|Antiohiju]]''', kas ilgu laiku bija [[Seleikīdu impērija]]s galvaspilsēta, ap 300 g.p.m.e. dibinājis [[Aleksandrs Lielais|Maķedonijas Aleksandra]] armijas ģenerālis [[Seleiks I Nikators]], nosaucot to sava tēva — Antioha vārdā? * ... par Eiropas kausa [[futbols|futbolā]] uzvarētājiem tā pirmajā '''[[1955.—1956. gada Eiropas kausa sezona|1955.—1956. gada sezonā]]''' kļuva [[Spānija]]s klubs [[Real Madrid (futbols)|''Real Madrid'']], kas finālā uzvarēja [[Francija]]s klubu ''[[Stade de Reims]]'' ar rezultātu 4—3? [[Attēls:Aspariskiai.jpg|border|right|50px]] * ... netālu no '''[[Asparišķi]]em''' <small>(attēlā)</small> — ciema [[Lietuva]]s ziemeļos, [[Mēmele]]s kreisajā krastā — atrodas Lietuvas galējais ziemeļu punkts? * ... no [[1935. gads|1935.]] līdz [[1945. gads|1945. gadam]] '''[[Genocīds pret čigāniem|genocīdā pret čigāniem]]''', ko īstenoja [[Trešais reihs]] un tā sabiedrotie, tika nogalināti vismaz 130 000 [[čigāni]], bet dažādos avotos nogalināto čigānu skaits svārstās no 200 līdz 500 tūkstošiem, un pat līdz 1,5 miljoniem? * ... [[Lielā spēle|Centrālāzijas ekspansijas]] sākuma posmā [[1798. gads|1798. gadā]] [[Krievijas impērija]] anektēja agrākās '''[[Kazahu haniste]]s''' ziemeļrietumu daļu, bet dienvidaustrumu daļa ("Lielā orda") saglabāja patstāvību līdz [[1820. gadi]]em? [[Attēls:Колбаса в оболочке Биолон Шейп.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievija|Krievijā]] un citās bijušajās [[padomju republikas|padomju republikās]] populārā vārīto [[desa|desu]] šķirne '''[[doktora desa]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi tika ražota [[1936. gads|1936. gadā]] pēc Viskrievijas Gaļas nozares pētniecības institūta izstrādātas desas receptūras? * ... [[Ķīna]]s sportisti izcīnīja 7 no 14 zelta medaļām '''[[Svarcelšana 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|svarcelšanas sacensībās 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]'''? * ... '''[[glīvenes|glīveņu]]''' vairošanās notiek gan veģetatīvi, gan ar [[sēklas|sēklām]], kas izplatās ar ūdeni vai tās apēd ūdensputni; eksperimenti ir parādījuši, ka sēklas paliek dzīvotspējīgas, izejot caur putnu gremošanas traktu, un šis, iespējams, ir vienīgais dabiskais mehānisms izplatībai starp izolētām ūdenstilpēm? [[Attēls:Drops futtert.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džungārijas kāmis|Džungārijas kāmji]]''' <small>(attēlā)</small> ir populāri [[mājdzīvnieki]], kas brīvā dabā ir sastopami [[Džungārija]]s [[stepe|stepē]] un blakus esošajās [[Kazahstāna]]s, [[Mongolija]]s un [[Sibīrija]]s stepēs? * ... līdz [[1920. gads|1920. gada]] novembrim no [[Vladivostoka]]s ostas vairāk nekā 72 tūkstoši '''[[Čehoslovāku leģions|Čehoslovāku leģiona]]''' karavīru, kas bija karojuši [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Krievijas pilsoņu karš|Krievijas pilsoņu karā]], atgriezās Eiropā; kritušo karavīru skaits pārsniedza 4000? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — zemūdens peldēšana vīriešiem|zemūdens peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija vienīgā reize, kad šāda veida disciplīna bija iekļauta olimpisko spēļu peldēšanas programmā? [[Attēls:Poku138.jpg|border|right|50px]] * ... pateicoties nogurušo zirgu pastāvīgai maiņai, pasta karietes jeb '''[[diližanss|diližansi]]''' <small>(attēlā atjaunota pasta kariete mūsdienās)</small> kļuva par populārāko [[sabiedriskais transports|sabiedriskā transporta]] veidu Eiropā un 19. gadsimtā arī [[Latvija|Latvijā]]? * ... pārstāvot [[Krievija|Krieviju]] trīs olimpiskās medaļas ieguvusī [[riteņbraucēja]] '''[[Olga Zabeļinska]]''' 2018. gadā nomainīja sporta pilsonību uz [[Uzbekistāna|Uzbekistānu]]? * ... '''[[Kaukāza Albānija]]i''' nav ne ģeogrāfiskas ne vēsturiskas saistības ar mūsdienu [[Albānija|Albāniju]] [[Balkānu pussala|Balkānu pussalā]]? [[Attēls:Jacky Ickx Porträt Mille Miglia 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Beļģija]]s sacīkšu pilots '''[[Žakijs Ikss]]''' <small>(attēlā)</small> ir sešas reizes uzvarējis [[Lemānas 24 stundu sacīkstes|Lemānas 24 stundu sacīkstēs]] (tolaik rekordists), uzvarējis astoņos ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, kā arī 1983. gada [[Dakaras rallijs|Dakaras rallijā]]? * ... [[latvieši|latviešu]] [[burātājs]], rakstnieks un dēkainis '''[[Freds Rebels]]''', īstajā vārdā Paulis Sproģis, bija pirmais cilvēks, kurš vienatnē šķērsoja [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] no [[Austrālija]]s līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''''[[Tele2 (Lietuva)|Tele2]]''''' ir [[Lietuva]]s lielākais mobilo sakaru operators pēc apgrozījuma un klientu skaita? [[Attēls:Siliņupe, Ieteka jūrā, Lapmežciema pagasts, Engures novads, Latvia - panoramio.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Siliņupe (upe)|Siliņupe]]''' <small>(attēlā ieteka jūrā)</small> sākotnēji bija [[Slocene|Slocenes upes]] notece uz jūru, iespējams, ka tā radusies jau 1667.—1668. gadā, kad pēc [[hercogs Jēkabs|hercoga Jēkaba]] rīkojuma Sloceni padziļināja un izmantoja kā kanālu starp [[Lielupe|Lielupi]] un jūru? * ... [[1836. gads|1836. gadā]] mērierīce [[līdzstrāva]]s mērīšanai ieguva nosaukumu '''[[galvanometrs]]''' no Luidži Galvani uzvārda? * ... '''[[2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskais festivāls|2011. gada Eiropas Jaunatnes vasaras olimpiskajā festivālā]]''', kas notika [[Turcija]]s pilsētā [[Trabzona|Trabzonā]], 5 medaļas izcīnīja [[Latvija]]s jaunie sportisti? [[Attēls:Max Verstappen 2017 Malaysia 3.jpg|border|right|50px]] * ... par '''[[2021. gada F1 sezona]]s''' čempionu, izraujot uzvaru sezonas pēdējās sacīkstes pēdējā aplī, kļuva [[Makss Verstapens]] <small>(attēlā)</small>, kuram tas bija pirmais tituls karjerā, kļūstot arī par pirmo [[Nīderlande]]s pilotu, kurš kļuvis par [[F1 čempionu saraksts|Pirmās formulas pasaules čempionu]]? * ... 2019. gadā '''[[Valstu uzskaitījums pēc oglekļa dioksīda emisijas apjoma|lielākais oglekļa dioksīda emisijas apjoms pasaulē]]''' bija [[Ķīna]]i, apsteidzot divas sekojošās valstis — [[ASV]] un [[Indija|Indiju]] — kopā ņemtas? * ... komēdiju filmā '''"[[Borats: Amerikas kultūras mācība par labu lieliskajai Kazahstānai]]"''' britu komiķis [[Saša Barons Koens]] bija gan filmas [[scenārists]], gan producents, gan arī filmas galvenās lomas, [[Borats Sagdijevs|Borata Sagdijeva]], atveidotājs? [[Attēls:Old Observatory, Tartu, April 2012.JPG|border|right|50px]] * ... mūsdienās '''[[Tartu Universitātes Vecā observatorija|Tartu Universitātes Vecajā observatorijā]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs, bet astronomiskie pētījumi 1964. gadā tika pārcelti uz [[Tartu observatorija]]s jauno ēku Teraverē uz dienvidrietumiem no [[Tartu]]? * ... '''[[krustā sišana]]''' kā [[nāvessods|nāvessoda]] veids dažās pasaules daļās tika izmantota vēl divdesmitajā gadsimtā, bet teorētiski tā joprojām ir viens no soda veidiem [[Irānas Islāma Republika|Irānas Islāma Republikā]], kaut arī tā pielietošanas gadījumi nav zināmi? * ... [[Turcijas basketbola izlase]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Klīvlendas "Cavaliers"]] spēlētājs '''[[Čedi Osmans]]''' ir dzimis mūsdienu [[Ziemeļmaķedonija|Ziemeļmaķedonijā]], viņa tēvs ir [[turki|turks]], bet māte [[bošņaki|bošņaku]] izcelsmes; vēlāk saņēmis [[Turcija]]s pilsonību? [[Attēls:Pallastunturi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc teritorijas '''[[Lapzeme (reģions)|Lapzeme]]''' ir lielākais no [[Somijas reģioni]]em <small>(attēlā [[Pallasa-Illestunturi nacionālais parks|Pallasa-Illestunturi nacionālā parka]] ainava ziemā)</small>? * ... '''[[gagauzi Moldovā]]''' galvenokārt dzīvo valsts dienvidos, it īpaši [[Gagauzijas autonomā teritorija|Gagauzijas autonomajā teritorijā]], un sastāda ap 5% no [[Moldova]]s iedzīvotājiem? * ... [[Andoras futbola izlase]]s centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargs]] '''[[Ildefonss Lima]]''' ir aizvadījis visvairāk spēļu un guvis visvairāk vārtu savas valsts izlases sastāvā? [[Attēls:Alatskivi mõisa peahoone.jpg|border|right|50px]] * ... [[Igaunija]]s austrumos, [[Tartu apriņķis|Tartu apriņķī]] esošā '''[[Alatskivi pils]]''' <small>(attēlā)</small> pēc [[nacionalizācija]]s [[1919. gads|1919. gadā]] dažādos laikos bijusi skola, kavalērijas barakas, kolhoza kantoris, kino, bibliotēka? * ... '''[[Vrangeļa sala (rezervāts)|Vrangeļa salas rezervāta]]''' teritorijā ir apzinātas 417 [[vaskulārie augi|vaskulāro augu]] sugas, no kurām 23 ir [[endēmisms|endēmas]]; augu daudzveidība vairāk nekā divas reizes pārsniedz vidējo sugu skaitu citās [[Arktika]]s salās? * ... '''[[skābēti kāposti]]''' ir izplatīti vairāku [[Austrumeiropa]]s un [[Centrāleiropa]]s valstu virtuvēs? [[Attēls:20140619Nuphar lutea2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[lēpes|lēpju ģints]]''' ir tuvu radnieciska [[ūdensrozes|ūdensrozēm]], bet redzami atšķiras no tām ar 4—6 daudz mazākām ziedlapiņām spilgti [[dzeltenā krāsa|dzeltenā krāsā]] <small>(attēlā [[dzeltenā lēpe]])</small>? * ... [[ciems]] [[Igaunija]]s galējos dienvidaustrumos, [[Krievija]]s pierobežā '''[[Sātse]]''' un apkārtējie ciemi ir ievērojami ar to, ka svarīgākais ceļš, kas to savieno ar pārējo Igauniju, iet caur [[Krievija]]s teritoriju, tā saukto [[Sātses zābaks|Sātses zābaku]]? * ... '''[[Kapernauma]]''' senajā [[Galileja|Galilejā]] [[Bībele|Bībelē]] ir minēta kā pilsēta, kurā savas kalpošanas laikā dzīvoja [[Jēzus Kristus|Jēzus]] un sludināja vietējā [[sinagoga|sinagogā]]? [[Attēls:Vrangel_FP.jpg|border|right|50px]] * ... pēc tam, kad 1829. gadā [[baltvāci|baltvācu]] izcelsmes [[Krievija]]s flotes virsnieks, [[polārpētnieks]] un [[ģeogrāfs]] '''[[Ferdinands Vrangelis]]''' <small>(attēlā)</small> tika iecelts par [[Krievijas Amerika]]s 6. gubernatoru, viņš amata laikā personīgi apsekoja visu [[Ziemeļamerika]]s piekrasti no [[Beringa šaurums|Beringa šauruma]] līdz [[Kalifornija]]i? * ... '''[[Malta Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir vienīgā valsts, kas nav uzvarējusi, bet ir ieguvusi četrus rezultātus labāko trijniekā? * ... mācību vadības platformā '''[[Uzdevumi.lv]]''' ir reģistrējušies vairāk kā 500 000 lietotāju? [[Attēls:Sørvágsvatn 4.jpg|border|right|50px]] * ... pēc platības lielākais ezers [[Fēru salas|Fēru salās]] '''[[Servosvatns]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas tuvu okeāna krastam, tomēr tā ūdenslīmenis ir apmēram 30 metrus [[virs jūras līmeņa]]? * ... senā [[Galileja]]s pilsēta mūsdienu [[Izraēla]]s teritorijā '''[[Magdala]]''', kas [[Bībele|Bībelē]] minēta kā [[Marija Magdalēna|Marijas Magdalēnas]] dzimtā pilsēta, kā tāda parādījusies tekstos, kas datēti ar [[6. gadsimts|6. gadsimtu]]? * ... '''[[Nacionālo bruņoto spēku Kājnieku skola]]''' vēsturiskajās [[7. Siguldas kājnieku pulks|7. Siguldas kājnieku pulka]] [[kazarmas|kazarmās]] [[Alūksne|Alūksnē]] dibināta [[1992. gads Latvijā|1992. gada]] [[11. novembris|11. novembrī]] kā Mobilo strēlnieku bataljons, kas bija pirmā regulārā [[NBS|armijas]] vienība [[Latvija]]s austrumu daļā? [[Attēls:Chacha.jpg|border|right|50px]] * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' <small>(attēlā)</small> bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? [[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|50px]] * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]''' <small>(attēlā)</small> piesaistīja par [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? [[Attēls:Container Ship 'Ever Given' stuck in the Suez Canal, Egypt - March 24th, 2021 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Suecas kanāla sastrēgums (2021)|Suecas kanāla sastrēgums 2021. gadā]]''', kad [[konteinerkuģis]] ''Ever Given'' uzskrēja uz sēkļa un nobloķēja kuģu kustību [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] <small>(attēlā 24. martā)</small>, apturēja vairāk nekā 300 kuģu kustību, aizkavējot ikdienas preču piegādi klientiem visā pasaulē? * ... '''[[Liberlendas Brīvā Republika]]''' ir [[mikronācija]], kura pretendē uz neapdzīvotām zemēm [[Donava]]s labajā krastā pie [[Serbija]]s un [[Horvātija]]s robežas, teritorijā, kuru Horvātija atzīst par Serbijas daļu, bet Serbija to nav savā teritorijā iekļāvusi? * ... rakstnieku [[Rūta Skujiņa|Rūtas Skujiņas]] un [[Jūlijs Lācis|Jūlija Lāča]] ģimenē dzimusī [[rakstniece]] un valodniece '''[[Lalita Muižniece]]''' [[1944. gads Latvijā|1944. gadā]] kopā ar māti un māsu devās bēgļu gaitās uz [[Vācija|Vāciju]], bet pēc tam izceļoja uz [[ASV]]? [[Attēls:Coat of arms of Iultinsky Raion of Chukotka.png|border|right|50px]] * ... pēc straujā iedzīvotāju skaita krituma 1990. gados, kad tika slēgtas polimetālu rūdu raktuves, [[Krievija]]s ziemeļaustrumos [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] esošo Misšmitas rajonu 2008. gadā apvienoja ar Iviltinas rajonu, izveidojot Austrumu rajonu, ko drīz pārdēvēja atpakaļ par '''[[Iviltinas rajons|Iviltinas rajonu]]''' <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small>? * ... '''[[Kirkjubeūras Sv. Olafa baznīca]]''' [[Streimoja]]s salā ir senākā baznīca [[Fēru salas|Fēru salās]] un līdz [[luterisms|luterisma]] ieviešanai [[Dānija|Dānijā]] [[1537. gads|1537. gadā]] kalpoja kā Fēru salu [[bīskaps|bīskapa]] rezidence? * ... 0,059 km² lielā neapdzīvotā saliņa '''[[Notamā]]''' [[Monzunda arhipelāgs|Monzunda arhipelāgā]] uz rietumiem no [[Sāremā]] salas ir tālākais [[Igaunija]]s rietumu punkts? [[Attēls:Holly Hunter by Gage Skidmore.jpg|border|right|50px]] * ... par lomu 1993. gada drāmā "Klavieres" '''[[Hollija Hantere]]''' <small>(attēlā 2015. gadā)</small> saņēma [[Labākā aktrise galvenajā lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]], [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]] kā labākā aktrise? * ... 1992. gadā '''[[Ļubomirs Moravčiks]]''' tika atzīts par [[Čehoslovākija]]s gada futbolistu, bet 2001. gadā par [[Slovākija]]s gada futbolistu; kopā abās izlasēs viņš ir aizvadījis 80 spēles? * ... '''[[valsts akciju sabiedrība|valsts akciju sabiedrībās]]''' kapitāla daļu turētāja ir valsts? [[Attēls:Enniberg.1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Vijoja|Vijojas salas]]''' ziemeļos atrodas 754 metrus augstais [[Fēru salas|Fēru salu]] tālākais ziemeļu punkts '''[[Ennibergas rags]]''' <small>(attēlā)</small>, kas ir viena no augstākajām jūras klintīm pasaulē? * ... '''[[agora]]''' bija tirgus laukums [[Senā Grieķija|Senās Grieķijas]] pilsētās, un tā bija vieta pilsoņu sapulcēm? * ... [[krievi|krievu]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], kinoscenārists un TV raidījumu vadītājs '''[[Sergejs Bodrovs jaunākais]]''' gāja bojā ledus [[lavīna]]s nobrukumā Karmadonas aizā [[Ziemeļosetija-Alānija|Ziemeļosetijā-Alānijā]] kopā ar visu savu filmēšanas komandu un citiem tuvumā esošajiem — kopumā gāja bojā vismaz 125 cilvēki? [[Attēls:Tartu Raekoda 2012 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tartu rātsnams]]''' <small>(attēlā)</small> ir jau trešā ēka, kas uzcelta šajā vietā — celts pēc [[1775. gads|1775. gada]] Lielā Tartu ugunsgrēka, kas iznīcināja pilsētas centru? * ... 2019. gada 22. maijā [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] paziņoja ka Starptautiskās Boksa federācijas tiesības rīkot olimpisko turnīru ir anulētas, tādēļ '''[[Bokss 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|boksa turnīru 2020. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' organizēja īpaši izveidota grupa, kuru vadīja Starptautiskās Vingrošanas federācijas prezidents Morinari Vatanabe? * ... '''[[Longa šaurums]]''', kas atdala [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] no [[Āzija]]s kontinenta, ir nosaukts par godu amerikāņu [[vaļu mednieki|vaļu medniekam]] Tomasam Longam, kurš [[1867. gads|1867. gadā]] atkārtoti atklāja Vrangeļa salu, atzīmēja to kartē un nodēvēja to [[Ferdinands Vrangelis|Ferdinanda Vrangeļa]] vārdā? [[Attēls:07Epidaurus Theater06.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Epidauras teātris]]''' <small>(attēlā)</small> ir vislabāk saglabājušais [[sengrieķi|sengrieķu]] [[teātris]], kas darbojas arī mūsdienās, un izceļas ar izcilu [[akustika|akustiku]] un estētiku? * ... pārsvarā [[čukči|čukču]] un [[eveni|evenu]] apdzīvotā '''[[Kepervēma]]s''' ciema [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]], pirmsākumi ir [[Austrumsibīrijas jūra]]s krastā, kur [[Raučua]]s upes deltā [[1932. gads|1932. gadā]] nodibināja Raučuas ciemu kā kolhoza ''Vperjod'' centru, taču [[1947. gads|1947. gadā]] ciemu pārcēla iekšzemē uz tagadējo vietu [[Malijaņuja]]s krastā? * ... [[Fēru salas|Fēru salu]] augstākā kalna 880 metrus augstā '''[[Sleataratindurs|Sleataratindura]]''' nosaukums nozīmē "Plakanā virsotne"? [[Attēls:Central Asian Yurt in Museum in Samarkand.jpg|border|right|50px]] * ... [[Centrālāzija]]s tautu pārvietojamo mitekli '''[[jurta|jurtu]]''' <small>(attēlā)</small> veido koka karkass un filca pārklājums? * ... Fēru arhipelāga lielākajā salā '''[[Streimoja|Streimojā]]''' dzīvo apmēram 45% no visiem [[Fēru salas|Fēru salu]] [[iedzīvotāji]]em? * ... [[Krievija]]s [[Arktika]]s [[Vrangeļa sala]]s augstāko virsotni precīzi uzmērīja [[1938. gads|1938. gadā]], nosakot tās augstumu {{nobr|1096 m}} un nodēvējot par godu padomju iekārtai — '''[[Sovetskaja]]'''? [[Attēls:Alexander Skarsgard (29485267411) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] aktiera '''[[Aleksandrs Skašgords|Aleksandra Skašgorda]]''' <small>(attēlā)</small> tēvs ir aktieris [[Stellans Skašgords]], un viņa brāļi Gustavs, Bils un Valters arī ir [[aktieri]]? * ... '''[[Maniža]]''', kas ar dziesmu ''Russian Woman'' bija [[Krievija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Krievijas pārstāve]] [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]], ir [[tadžiki]]ete, dzimusi [[Dušanbe]] un kopā ar ģimeni dzimteni pametusi tur notiekošā pilsoņu kara dēļ? * ... '''[[odeons|odeona]]''' konstrukcija bija līdzīga [[sengrieķi|sengrieķu]] vai [[romieši|romiešu]] [[Teātris|teātru]] konstrukcijai, taču tas bija mazāks par teātriem, un labākai [[akustika]]i tam bija [[jumts]]? [[Attēls:Lítla Dímun, Faroe Islands.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luitla Duimuna]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc platības lielākā neapdzīvotā [[sala]] [[Fēru salas|Fēru salās]]? * ... [[PSRS]] ''[[Sojuz (kosmosa kuģu sērija)|Sojuz]]'' sērijas pilotējams [[kosmosa kuģis]] '''''[[Sojuz-11]]''''' nogādāja apkalpi uz pasaulē pirmo orbitālo staciju ''[[Saljut-1]]'', taču atgriežoties uz Zemes, [[1971. gads kosmonautikā|1971. gada]] 29. jūnijā apkalpe gāja bojā, nolaižamajam aparātam priekšlaicīgi dehermetizējoties? * ... '''[[dendroloģija]]''' no [[botānika]]s atdalījusies sākot ar 16. gadsimta vidu, to sekmēja [[Lielie ģeogrāfiskie atklājumi]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841751927).jpg|border|right|50px]] * ... partijas "[[Katram un katrai]]" valdes locekle [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Karina Sprūde]]''' <small>(attēlā)</small> iepriekš pārstāvējusi partijas "[[Saskaņa]]" un [[KPV LV]]? * ... '''[[Antīkā Argosa]]''' iekļāva sevī divus paugurus ([[Larisa (Argosa)|Larisa]] un Aspiss), kas pildīja [[akropole]]s funkcijas, bet pAti pilsēta atradās šo pauguru austrumu un dienvidaustrumu nogāzē? * ... mazapdzīvotā '''[[Stjuarta sala]]''' jeb Rakiura, kas atrodas 30 km uz dienvidiem no [[Dienvidsala]]s, ir trešā lielākā [[Jaunzēlande]]i piederošā [[sala]]? [[Attēls:Maroochydore, Queensland 1.jpg|border|right|50px]] * ... attīstība [[Austrālija]]s [[Kvīnslendas štats|Kvīnslendas štata]] pilsētā '''[[Sanšainkosta|Sanšainkostā]]''' <small>(attēlā)</small> notika lēni, līdz [[tūrisms]] kļuva par nozīmīgu saimniecības nozari; mūsdienās gada laikā pilsētu apmeklē vairāk nekā 3,2 miljoni tūristu? * ... [[Sudeti|Sudetu]] kalnu sistēmas [[Krkonoše]]s kalnos [[Čehija|Čehijā]] atrodas '''[[Krkonošes nacionālais parks]]''', bet otrpus robežai [[Polija|Polijā]] — [[Karkonošu nacionālais parks]]? * ... sauszemes ceļu uz '''[[Omolona (ciems)|Omolonas]]''' ciemu [[Krievija]]s ziemeļaustrumos, [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] [[Biļibinas rajons|Biļibinas rajonā]] nav, ciema apgāde notiek ar [[aviācija]]s palīdzību vai navigācijas periodā pa upi — pie ciema beidzas [[Omolonas upe]]s kuģojamais posms? [[Attēls:Argos08.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Argosas teātris]]''' <small>(attēlā)</small>, kas 320. gadā pr.Kr. uzcelts [[Larisa (Argosa)|Larisas]] pakājē, bija viens no ievērojamākajiem teātriem [[Senā Grieķija|Senajā Grieķijā]] un ietilpības ziņā pārspēja citus [[Teātris|teātrus]]? * ... '''[[Baltkrievija 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā|Baltkrievijai bija plānots piedalīties 2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' [[Nīderlande|Nīderlandē]], taču valsts dalība konkursā tika noraidīta "acīmredzamā politiskā zemteksta" dēļ, ar otro reizi to diskvalificējot no konkursa? * ... tradicionāla [[gruzīni|gruzīnu]] '''[[tkemali]]''' mērce tiek gatavota pamatā no aličām, dažkārt arī no citām plūmju šķirnēm; bez plūmēm tiek izmantotas šādas sastāvdaļas: [[Ķiploks|ķiploki]], [[paleju mētra]], [[Kumīns|ķimenes]], [[koriandrs]], [[dilles]], [[čili pipari]] un [[sāls]]? [[Attēls:Tongariro Northern Circuit, New Zealand (5).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Ruapehu]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākais aktīvais [[vulkāns]] [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], tā augstums ir 2797 metri? * ... 2009. gadā [[Azerbaidžāna]]s valdība memoriālu '''[[26 Baku komisāri]]em''' likvidēja, un mūsdienu Azerbaidžānas vēsturnieku skatījums uz Baku komisāru darbību ir negatīvs, tos uzskata par [[armēņi|armēņu]] nacionālistu sazvērestību pret [[Azerbaidžānas Demokrātiskā Republika|Azerbaidžānas Demokrātisko Republiku]]? * ... '''[[Salangas tunelis]]''', kas savieno [[Afganistāna]]s ziemeļu daļu ar [[Kabula|Kabulu]] tika uzcelts ar [[PSRS]] palīdzību un ir vienīgā iespēja ar autotransportu šķērsot [[Hindukušs|Hindukušu]] ziemas apstākļos? [[Attēls:Таллинн. 3.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Tallinas līcis]]''' <small>(attēlā skats uz līci no [[Tallina]]s vecpilsētas)</small> ir dziļākais [[Igaunija]]s [[līcis]], kas sasniedz pat 100 metru dziļumu? * ... senatnē pie '''[[Murgapa]]s''' iekšējās [[upes delta|deltas]] mūsdienu [[Turkmenistāna|Turkmenistānā]] atradās [[Merva]]s pilsēta? * ... '''[[Līdumu kanāls]]''' tika izrakts [[1936. gads Latvijā|1936. gadā]], veidojot Olaines purvā [[Uzvaras līdums|Uzvaras līduma]] viensētu kompleksu; nelielā apkaimes krituma dēļ arī [[Misa (upe)|Misa]], kurā tas ietek, lejpus kanāla tika regulēta? [[Attēls:Bilibino 2016-04 3.JPG|border|right|50px]] * ... pēc lielākās daļas kalnrūpniecības uzņēmumu slēgšanas [[Krievijas Federācija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomā apvidus]] pilsētā '''[[Biļibina|Biļibinā]]''' <small>(attēlā)</small> darbojas daži privātie [[zelts|zelta]] ieguves arteļi, bet pilsētas iedzīvotāju skaits [[kalnrūpniecība]]s nerentabilitātes dēļ kopš 1989. gada samazinājies gandrīz trīs reizes, līdzīgi strauji samazinājies arī visa '''[[Biļibinas rajons|Biļibinas rajona]]''' iedzīvotāju skaits? * ... pēc spiega [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] tēla atveidošanas filmās "[[Dzīvās ugunis]]" un "[[Tiesības nogalināt]]" '''[[Timotijs Daltons|Timotijam Daltonam]]''' piedāvāja spēlēt Bondu arī 1995. gada filmā "[[Zeltacs]]", taču viņš atteicās, un šo lomu ieguva [[Pīrss Brosnans]]? * ... celtniecībā esošais '''[[Peļešacas tilts]]''' [[Horvātija]]s dienvidos savienos [[Peļešacas pussala|Peļešacas pussalu]] un [[Dubrovnika]]s pilsētu ar valsts pārējo daļu bez [[Bosnija-Hercegovina|Bosnijas-Hercegovinas]] teritorijas šķērsošanas? [[Attēls:Lactarius scrobiculatus T66.jpg|border|right|50px]] * ... [[Rietumeiropa|Rietumeiropā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]] parasti '''[[eglene]]''' <small>(attēlā)</small> tiek uzskatīta par neēdamu vai [[indīgās sēnes|indīgu sēni]], taču ziemeļu un dienvidu Eiropā tiek [[ēdamās sēnes|lietota pārtikā]] pēc novārīšanas, tāpat kā ēdamu un pārtikai ieteicamu to atzīmē [[ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācija]]? * ... no 1995. gada '''[[graciozais vārpstiņgliemezis]]''' ir ierakstīts [[Latvijas Sarkanā grāmata|Latvijas sarkanajā grāmatā]] kā 3. kategorijas aizsargājamā suga? * ... teritoriju, kas mūsdienās ir '''[[Ķenguru sala]]''', sākotnēji apdzīvoja [[Austrālijas aborigēni]], bet pirms vairākiem tūkstošiem gadu, kad jūras līmeņa celšanās dēļ sala atdalījās no kontinenta, viņi to pameta? [[Attēls:JoePesci-2009.jpg|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džo Peši]]''' <small>(attēlā)</small> ir arī mūziķis, viņš ir ierakstījis trīs [[mūzikas albums|studijas albumus]]? * ... par '''[[Vikipēdija baltkrievu valodā|Vikipēdijas baltkrievu valodas]]''' versijas pirmsākumu var uzskatīt 2004. gadu, taču pēc tam divarpus gadus pastāvēja lietotāju domstarpības, iekšējie konflikti un labojumu kari par [[baltkrievu valoda]]s rakstību, kas 2007. gadā beidzās ar visu līdz tam brīdim izveidoto rakstu pārcelšanu uz Vikipēdiju klasiskajā baltkrievu valodā? * ... [[Eritreja]]s izcelsmes [[itāļi|itāļu]] dziedātāja '''[[Senita]]''' ir divreiz pārstāvējusi [[Sanmarīno]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]? [[Attēls:Chaun gerb.png|border|right|50px]] * ... no 1989. līdz 2002. gadam iedzīvotāju skaits '''[[Čaunas rajons|Čaunas rajonā]]''' [[Krievija]]s [[Čukotkas autonomais apvidus|Čukotkas autonomajā apvidū]] <small>(attēlā rajona ģerbonis)</small> samazinājās no 32 tūkstošiem līdz nepilniem 7 tūkstošiem, tika likvidēti (pamesti) visi kalnrūpniecības ciemati? * ... '''[[Bārle-Nasava|Bārles-Nasavas]]''' pilsētā un pašvaldībā [[Nīderlande]]s dienvidos, [[Ziemeļbrabantes province|Ziemeļbrabantes provincē]], atrodas sarežģīta robeža ar [[Beļģija]]s komūnu Bārli-Hertogu: Bārle-Hertoga sastāv no 26 atsevišķiem zemes gabaliem, 22 no 26 zemes gabaliem atrodas Nīderlandes teritorijā, veidojot anklāvus, savukārt lielākajā Beļģijas anklāvā atrodas seši 6 Nīderlandes anklāvi, kā arī viens atrodas otrajā lielākajā Beļģijas anklāvā? * ... viduslaiku pilsētai Horasānā '''[[Marverrūda]]i''' domājams, gāja secen izpostīšana, kādu atnesa [[mongoļi]] [[Marvalsahidžana|Marvalsahidžanā]], taču šī vieta pārvērtās drupās [[Timurīdi|Timurīdu]] valdīšanas laikā 14. gadsimtā, kad tā tika pamesta? [[Attēls:Viggo Mortensen A (2020).jpg|border|right|50px]] * ... starptautisku atpazīstamību amerikāņu aktieris '''[[Vigo Mortensens]]''' <small>(attēlā)</small> ieguva par Aragona lomas atveidošanu triloģijā "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]"? * ... '''[[Ļubļinas trīsstūris]]''' — sadarbības platforma starp [[Lietuva|Lietuvu]], [[Polija|Poliju]] un [[Ukraina|Ukrainu]] ar mērķi atbalstīt Ukrainas integrāciju [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]] — tika izveidots [[Ļubļina|Ļubļinā]] kā atsauce uz viduslaiku [[Ļubļinas ūnija|Ļubļinas ūniju]], kas izveidoja [[Polijas un Lietuvas kopvalsts|Polijas un Lietuvas kopvalsti]]? * ... pavārs un televīzijas pavārraidījumu vadītājs '''[[Lauris Aleksejevs]]''' ir mācījies [[Emīla Dārziņa mūzikas skola|Emīla Dārziņa mūzikas skolā]] [[kordiriģēšana|kordiriģēšanu]]? [[Attēls:2019 Rui Hachimura dribble (48824158846) (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... 2019. gada [[Nacionālās basketbola asociācijas drafts|Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] ar 9. numuru izraudzītais '''[[Rui Hačimura]]''' <small>(attēlā)</small> kļuva par otro NBA draftā izvēlēto [[Japāna]]s [[basketbolists|basketbolistu]] pēc 2,34 m garā Jasutakas Okajamas, ko draftēja 1981. gadā? * ... [[Latvija|Latvijā]] nebija izveidojusies sava '''[[imažinisms|imažinisma]]''' kustība, taču [[Aleksandrs Čaks|Aleksandra Čaka]] dzeja, sevišķi agrīnā, ar tās pilsētas tēliem, salīdzinājumiem un [[epiteti]]em arī ir pieskaitāma pie imažinisma? * ... laika gaitā ir bijuši vairāki mēģinājumi apstrīdēt '''[[Pirmais termodinamikas likums|pirmo termodinamikas likumu]]''' un līdz ar to [[Enerģijas nezūdamības likums|enerģijas nezūdamības likumu]], tomēr neviens no tiem nav izdevies? [[Attēls:2019-01-31 Maui Jetty, Coral Coast, Viti Levu, Fiji.jpg|border|right|50px]] * ... [[Fidži]] arhipelāga lielākā sala '''[[Viti Levu]]''' <small>(attēlā)</small> ir apdzīvota senāk nekā [[Vanua Levu]]? * ... [[Norvēģija]]s [[distanču slēpotāja]]s '''[[Tīrila Venga|Tīrilas Vengas]]''' dvīņumāsa Lota Venga arī ir distanču slēpotāja, bet titulētā slēpotāja [[Heidi Venga]] ir viņu trešās pakāpes māsīca? * ... 1964. gada Džeimsa Bonda filmu sērijas trešā filma '''"[[Zelta pirksts]]"''' (''Goldfinger'') ir pirmā filma, kurā [[Džeimss Bonds]] brauc ar sev tipisko, daudzām funkcijām pilno ''[[Aston Martin]] DB5''? [[Attēls:Defense Secretary Lloyd J. Austin III (50885754687).jpg|border|right|50px]] * ... 28. [[ASV aizsardzības sekretārs]] '''[[Loids Ostins]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais [[afroamerikānis]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] vēsturē, kurš atrodas šajā amatā? * ... [[vieglatlēte]] '''[[Rūta Kate Lasmane]]''', kas ir olimpiskā čempiona [[3x3 basketbols|3x3 basketbolā]] [[Kārlis Lasmanis|Kārļa Lasmaņa]] māsa, 2021. gada [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] čempionātā laboja [[Gundega Sproģe|Gundegas Sproģes]] 1999. gada [[Latvijas rekordi vieglatlētikā|Latvijas rekordu]] [[Trīssoļlēkšana|trīssoļlēkšanā]] telpās? * ... saņemot [[Amerikas Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā [[Labākais režisors (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|"Labākais režisors"]] par 2020. gada filmu "[[Klejotāju zeme]]" ķīniešu režisore '''[[Hloja Žao]]''' kļuva par tikai otro sievieti, kas saņēmusi Kinoakadēmijas balvu kā labākā režisore pēc [[Ketrina Bigelova|Ketrinas Bigelovas]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (45056573174).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāts '''[[Ilmārs Dūrītis]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[veterinārmedicīna]]s [[zinātņu doktors]]? * ... [[Somija]]s [[distanču slēpotāja]] '''[[Johanna Matintalo]]''' augstā līmenī ir nodarbojusies arī ar [[vieglatlētika|vieglatlētiku]] — vidējo distanču skriešanu: piedalījusies Pasaules jauniešu un junioru čempionātos vieglatlētikā, kā arī 2013. gadā kļuvusi par Somijas čempioni [[800 m]] distancē? * ... [[aktrise]], [[rakstniece]], [[filantrope]] un bijusī [[modele]] '''[[Izabella Roselīni]]''' ir [[zviedri|zviedru]] aktrises [[Ingrīda Bergmane|Ingrīdas Bergmanes]] un [[itāļi|itāļu]] kinorežisora Roberto Roselīni meita? [[Attēls:Vienibas laukums (Cēsis).jpg|border|right|50px]] * ... [[Latvijas PSR]] laikā [[1951. gads Latvijā|1951. gada]] martā [[Uzvaras piemineklis Cēsīs|Uzvaras piemineklis]] [[Cēsis|Cēsīs]] tika uzspridzināts, un tā vietā [[1959. gads Latvijā|1959. gadā]] uzstādīja [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņina]] tēlu (autors [[Kārlis Jansons (tēlnieks)|Kārlis Jansons]]), bet '''[[Vienības laukums (Cēsis)|Vienības laukumu]]''' <small>(attēlā mūsdienās)</small> pārdēvēja par Ļeņina laukumu? * ... '''"[[Dzīvās ugunis]]"''' ir pirmā filma, kur [[MI6]] aģentu [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] atveidoja britu aktieris [[Timotijs Daltons]]? * ... par '''[[2021. gada Latvijas futbola Virslīgas sezona]]s''' čempioniem kļuva [[FK RFS]], kam tas bija pirmais tituls vēsturē, bet sudrabu izcīnīja [[Valmiera FC]], kurai tas arī bija labākais panākums vēsturē? [[Attēls:Gent Gravensteen R01.jpg|border|right|50px]] * ... pils [[Gente|Gentē]], kas no 1180. līdz 1353. gadam bija [[Flandrija]]s grāfu rezidence, vēlākajos laikos kalpoja kā tiesas nams, cietums, naudas kaltuve un rūpnīca, bet mūsdienās '''[[Flandrijas grāfu pils|Flandrijas grāfu pilī]]''' <small>(attēlā)</small> ir iekārtots muzejs? * ... '''[[ASV Libertāriešu partija|Libertāriešu partija]]''' ir trešā lielākā [[politiskā partija]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Gvatemalas futbola izlase]]''' ne reizi nav kvalificējusies [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausam]], toties trīs reizes ir piedalījusies [[Vasaras olimpiskās spēles|olimpiskajās spēlēs]]? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841652807).jpg|border|right|50px]] * ... [[13. Saeima]]s deputāte '''[[Evija Papule]]''' <small>(attēlā)</small> pirms pievērsās [[politika]]i ilgstoši strādājusi [[Latvijas Izglītības un zinātnes ministrija|Izglītības un zinātnes ministrijā]], bijusi [[Valsts sekretārs (Latvija)|valsts sekretāra]] vietniece? * ... '''[[lielgaballaiva]]s''' visvairāk izmantoja 19. gadsimtā kā piekrastes vai upju flotiles; [[kara flote]]s, kurām trūka lielo karakuģu, tās ar dažādiem rezultātiem izmantoja arī jūras kaujās? * ... laikā, kad no 1910. līdz 1945. gadam '''[[Koreja Japānas varā|Koreja atradās Japānas impērijas varā]]''', pret vietējiem iedzīvotājiem tika vērsta diskriminācija un veikta japanizācija? [[Attēls:John Malkovich at a screening of "Casanova Variations" in January 2015.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džons Malkovičs]]''' <small>(attēlā)</small> ir ne tikai [[aktieris]], [[kinorežisors]] un [[kinoproducents]], bet arī [[mode]]s dizaineris? * ... '''[[Burgasas līcis]]''' ir vistālāk uz rietumiem novietotā [[Melnā jūra|Melnās jūras]] daļa? * ... 2020. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] drāmas filma '''"[[Klejotāju zeme]]"''' (''Nomadland'') tika nominēta [[93. Kinoakadēmijas balva]]i sešās kategorijās, no kurām ieguva balvas "Labākā filma", "Labākais režisors" ([[Hloja Žao]]) un "Labākā aktrise galvenajā lomā" ([[Frānsisa Makdormanda]])? [[Attēls:Ahosuolaheinä (Rumex acetosella).jpg|border|right|50px]] * ... visā [[Latvija]]s teritorijā savvaļā ir sastopama '''[[mazā skābene]]''' <small>(attēlā)</small>, kuras lapas ir ēdamas un var tikt izmantotas [[kulinārija|kulinārijā]]? * ... [[Cēsis|Cēsu]] pilsētas daļa '''[[Cīrulīši (Cēsis)|Cīrulīši]]''' ir nozīmīgs kūrorts jau no 20. gadsimta 30. gadiem? * ... savulaik tika uzskatīts, ka '''[[ņencu valoda]]i''' ir divi [[dialekts|dialekti]] — tundras ņencu dialekts, kurā runā lielākā daļa [[ņenci|ņencu]], un meža ņencu dialekts, kas mūsdienās tiek uzskatīts par atsevišķu [[valoda|valodu]] — tajā runā ap 1000 cilvēku galvenokārt [[Jamalas Ņencu autonomais apvidus|Jamalas Ņencu autonomā apvidus]] [[taigas zona|taigas zonā]]? [[Attēls:Deni Avdija 1 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Izraēla]]s un [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] [[basketbolists|basketbolistam]] '''[[Deni Avdija]]m''' <small>(attēlā)</small> ir Izraēlas un [[Serbija]]s pilsonība, jo viņa tēvs Zufers Avdija bija profesionāls basketbolists, dzimis [[Dienvidslāvija|Dienvidslāvijā]] [[Kosova]]s musulmaņu kopienā, bet lielāko karjeras daļu spēlējis Izraēlas klubos? * ... 1993. gadā '''[[Nūkas katedrāle]]''' ieguva [[katedrāle]]s statusu, un 1994. gadā [[Grenlande|Grenlandē]] pēc 616 gadu pārtraukuma tika iecelts [[bīskaps]] (līdz [[1378. gads|1378. gadam]] Grenlandes bīskapi rezidēja [[Gardara|Gardarā]])? * ... '''[[Miķelis Fišers (mākslinieks)|Miķelis Fišers]]''', kurš tiek uzskatīts par vienu no mūsdienu [[Latvija]]s mākslas spilgtākajām un neordinārākajām personībām, bija Latvijas paviljona veidotājs 57. [[Venēcijas mākslas biennāle|Venēcijas mākslas biennālē]]? [[Attēls:Rovaniemi pajakyla 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ziemassvētku vecīša ciems]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas uz Ziemeļu [[polārais loks|polārā loka]], 8 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Rovaniemi]] centra [[Somija|Somijā]], [[Lapzeme (Somija)|Lapzemē]]; līdzās atrodas arī '''[[Santa Klausa parks]]'''? * ... '''[[Ajona]]s''' salas [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļaustrumos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] nosaukums ir cēlies no [[čukču valoda]]s vārda ''эйу'' — ‘atdzīvināt’ — ‘vieta, kur atspirgst [[ziemeļbrieži|briežu]] ganāmpulki’? * ... '''[[zigomicētes]]''' ir bijusi [[sēnes|sēņu]] [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] klase, kuras bijušās [[suga]]s ir iekļautas divos dažādu apakšvalstu nodalījumos ''Mucoromycota'' un ''Zoopagomycota''? [[Attēls:Hvalsey Church.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Valsajas baznīca|Valsajas baznīcā]]''' <small>(attēlā drupas mūsdienās)</small> [[1408. gads|1408. gadā]] notika kāzas, kas ir pēdējais dokumentētais notikums [[Grenlande]]s [[vikingi|vikingu]] vēsturē, pirms 15. gadsimta vidū neskaidru iemeslu dēļ vikingu apmetnes Grenlandē iznīka? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs]] [[Pekina|Pekinā]] visu kalumu medaļas izcīnījusī [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] [[distanču slēpotāja]] '''[[Natālija Ņeprjajeva]]''' 2021.—2022. gada sezonā kļuva arī par [[Pasaules kauss distanču slēpošanā|Pasaules kausa]] kopvērtējuma uzvarētāju? * ... [[Senā Roma|romiešu]] [[Norika]]s provinces centrs '''[[Viruna]]''', kuras drupas saglabājušās [[Austrija]]s dienvidos, [[Karintija|Karintijā]] pie [[Klāgenfurte]]s, tika pamesta [[Lielā tautu staigāšana|Lielās tautu staigāšanas]] laikā? [[Attēls:Even women.jpg|border|right|50px]] * ... pavisam [[Sahas Republika|Sahas Republikā]] dažādos ulusos pastāv 20 nacionālo '''[[eveni|evenu]]''' <small>(attēlā 20. gadsimta sākumā)</small> naslegu (pagastu), vairāki kopīgi ar [[evenki]]em un '''[[jukagiri]]em'''? * ... [[Samanta Tīna]] ar dziesmu '''''[[The Moon Is Rising]]''''' [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] [[Roterdama|Roterdamā]] savā pusfinālā dziesma ieguva 17., pēdējo, vietu, nekvalificējoties finālam? * ... [[Latvijas PSR]] radošo savienību [[laikraksts|laikraksta]] '''"[[Literatūra un Māksla]]"''' pirmais galvenais redaktors no tā izveidošanas [[1945. gads Latvijā|1945. gadā]] bija dzejnieks [[Valdis Lukss]]? [[Attēls:Sorghum bicolor03.jpg|border|right|50px]] * ... pārtikā plaši lietotās [[Graudzāļu dzimta|graudzāles]] '''[[parastais sorgo|parastā sorgo]]''' <small>(attēlā)</small> izcelsmes vieta ir [[Āfrika]], un tā ir mākslīgas kultivācijas rezultātā veidojusies [[suga]]? * ... '''[[Bratalida|Bratalaidā]]''' — vikinga [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] mājvietā [[Grenlande]]s galējos dienvidos — viņa pēcteči dzīvoja līdz [[15. gadsimts|15. gadsimta]] vidum, līdz neskaidru iemeslu dēļ iznīka? * ... '''[[Pihtsuskengess]]''' [[Somija]]s galējos ziemeļos ir lielākais [[ūdenskritums]] valstī? [[Attēls:Großglockner_vom_Fuscherkarkopf.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Grosglokners]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākais kalns [[Austrija|Austrijā]] un augstākā [[Alpi|Alpu]] virsotne uz austrumiem no [[Brennera pāreja]]s? * ... '''[[Medvežju salas]]''' [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Austrumsibīrijas jūra|Austrumsibīrijas jūrā]] ir [[polārlāči|polārlāču]] ievērojamākā vairošanās vieta reģionā starp [[Vrangeļa sala|Vrangeļa salu]] un [[Taimira|Taimiru]]? * ... '''[[Ilze Jākobsone]]''' kļuva par pirmo [[Latvija]]s [[basketboliste|basketbolisti]], kas pārstāvējusi komandu [[Meksika]]s līgā, 2022. gada pavasarī noslēdzot līgumu ar [[Agvaskaljentesa]]s klubu "Panteras"? [[Attēls:13.Saeimas deputātu svinīgais solījums (30841693537).jpg|border|right|50px]] * ... pirms kļūšanas par [[13. Saeima]]s deputātu '''[[Juris Rancāns]]''' <small>(attēlā)</small> bija vecākais izmeklētājs [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienestā]]? * ... '''[[Jakobshavnas šļūdonis|Jakobshavnas šļūdoņa]]''' baseins aptver 6,5% no [[Grenlande]]s [[ledus vairogs|ledus vairoga]] teritorijas un caur [[Ilulisatas ledus fjords|Ilulisatas ledus fjordu]] tas rada apmēram 10% no visiem Grenlandes [[aisbergi]]em? * ... '''[[Ivalo lidosta]]''' ir vistālāk uz ziemeļiem novietotā [[lidosta]] [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? [[Attēls:Murtal_Tamsweg_20132.jpg|border|right|50px]] * ... lejtecē '''[[Mūra (upe)|Mūra]]''' <small>(attēlā)</small> veido [[Austrija]]s—[[Slovēnija]]s, vēlāk Slovēnijas—[[Horvātija]]s, bet pašā lejtecē Horvātijas—[[Ungārija]]s robežu? * ... '''[[Birranga]]''' [[Taimiras pussala]]s vidienē [[Krievijas Federācija]]s ziemeļos tiek uzskatīta par vistālāk ziemeļos esošo kontinentālo [[kalnu sistēma|kalnu sistēmu]]? * ... populārais [[hokejs|hokeja]] komentētājs un sporta [[žurnālists]] '''[[Mariss Andersons]]''' aktīvi darbojies arī [[politika|politikā]], viņš bija [[5. Saeima|5.]] un [[7. Saeima]]s deputāts, pārstāvot partiju "[[Latvijas Ceļš]]"? [[Attēls:GunnbjornFromAboveABC.jpg|border|right|50px]] * ... 3694 metrus augsts [[fjelds]] un nunutaks [[Grenlande]]s austrumos, '''[[Votkinsa kalni|Votkinsa kalnos]]''', '''[[Gunnbjerna fjelds]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā virsotne [[Grenlande|Grenlandē]] un [[Dānija|Dānijas karalistē]], kā arī augstākā virsotne uz ziemeļiem no [[Ziemeļu polārais loks|polārā loka]]? * ... '''[[Pasvīkelva]]''' jeb Pātsjoki, kas novada [[Inari ezers|Inari ezera]] ūdeņus uz [[Barenca jūra|Barenca jūru]], gandrīz visā tecējumā veido [[Krievija]]s—[[Norvēģija]]s robežu? * ... '''[[Jaunturku revolūcija]]''' [[Osmaņu impērija|Osmaņu impērijā]] [[1908. gads|1908. gadā]] noveda pie [[1876. gads|1876. gada]] konstitūcijas atjaunošanas un [[Osmaņu impērijas otrās konstitūcijas laikmets|Otrā konstitucionālā laikmeta]]? [[Attēls:Ghiacciaiorhone.jpg|border|right|50px]] * ... lai nezaudētu ienākumus no [[tūrisms|tūrisma]], vasaras sezonā daļa no '''[[Ronas ledājs|Ronas ledāja]]''' [[Šveice]]s [[Alpi|Alpos]] <small>(attēlā)</small> mēles tiek apklāta, lai bremzētu ledus kušanu? * ... '''[[Angļu-krievu līgums (1907)|1907. gada Angļu-krievu līgums]]''' atrunāja abu pušu intereses [[Persija|Persijā]], [[Afganistāna|Afganistānā]] un [[Tibeta|Tibetā]], samazinot "[[Lielā spēle|Lielās spēles]]" izraisīto spriedzi? * ... pēc ''[[Mars Global Surveyor]]'' datiem tika konstatēts, ka '''[[Lielais Sirts]]''' uz [[Marss (planēta)|Marsa]] ir [[vulkāns|vairogvulkāns]] ar zemu reljefu, lai gan arāk tas tika uzskatīts par [[Līdzenums|līdzenumu]]? [[Attēls:Tornionjoki Kukkolankoski Vastarannalla Ruotsi.jpg|border|right|50px]] * ... pēc lielākās pietekas '''[[Muonioelvena]]s''', kura visā tecējumā veido [[Zviedrija]]s un [[Somija]]s valsts robežu, ieteces, lejtecē arī '''[[Tornelvena]]''' <small>(attēlā krāces pie Tornio)</small> veido abu valstu robežu? * ... [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts '''[[Morisa Džesepa rags]]''' atrodas 712 kilometrus no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]]? * ... [[Rīgas dome]]s deputāte "[[Kustība Par!|Par!]]/[[Progresīvie]]" frakcijā '''[[Alija Turlaja]]''' ir viena no Rīgas Apkaimju alianses idejas autorēm un dibinātājām? [[Attēls:Matsalu laht.JPG|border|right|50px]] * ... tā kā '''[[Matsalu līcis]]''' [[Igaunija]]s rietumos <small>(attēlā)</small> ir ievērojama migrējošo putnu uzturēšanās vieta, ap līci izveidots [[Matsalu nacionālais parks]]? * ... no apmēram 2 miljoniem '''[[kabardieši|kabardiešu]]''' aptuveni 1,1 miljons dzīvo [[Turcija|Turcijā]] bet 516 tūkstoši [[Krievijas Federācija|Krievijas Federācijā]], galvenokārt [[Kabardas-Balkārijas Republika|Kabarda-Balkārijas Republikā]]? * ... [[1886. gads|1886. gadā]] '''[[Rišonlecijona|Rišonlecijonā]]''' (tulkojumā "Pirmais Ciānai" — viena no pirmajām mūsu laiku [[ebreji|ebreju]] apmetnēm [[Palestīna]]s teritorijā) bija ap 300 iedzīvotāju, pilsētā tika nodibināta pirmā skola Palestīnā pēc vairāk nekā tūkstoš gadu pārtraukuma ar apmācību [[ivrits|ivritā]]? [[Attēls:Melville-bay-hunting-boat.jpg|border|right|50px]] * ... [[Grenlande]]s ziemeļrietumu piekrastē, [[Bafina jūra|Bafina jūrā]] esošais '''[[Melvila līcis]]''' <small>(attēlā)</small> parasti atbrīvojas no [[ledus]] tikai augusta vidū, bet aizsalst — septembra beigās? * ... '''[[anālā spura]]''' vairumam [[zivis|zivju]] tiek izmantota peldējuma stabilizēšanai, darbojoties kā kuģa ķīlis? * ... [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. septembrī, kad [[Latvijas Republikas iekšlietu ministrs]] [[Aloizs Vaznis]] pārņēma [[Latvijas PSR]] iekšlietu ministra '''[[Bruno Šteinbriks|Bruno Šteinbrika]]''' funkcijas, viņš bija spiests atkāpties no amata, lai gan iepriekš bija solījis, ka neaizies, iekams viņu neatcels [[Padomju Savienība|PSRS]] iekšlietu ministrs? [[Attēls:Paisaje de la Comarca.jpg|border|right|50px]] * ... [[Pīters Džeksons|Pītera Džeksona]] filmu sērijās "Hobits" un "[[Gredzenu pavēlnieks (filmu sērija)|Gredzenu pavēlnieks]]" kā [[Džons Ronalds Rūels Tolkīns|Dž. R. R. Tolkīna]] izdomātā '''[[Daliena]]''' jeb Šīra tika uzņemta lauku ainava zemnieku saimniecībā netālu no Matamatas [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], kur uzcēla [[hobiti|hobitu]] alu mājokļus un kas tādēļ kļuva par tūristu iecienītu galamērķi <small>(attēlā)</small>? * ... lielāko daļu '''[[Nogaju stepe]]s''' [[Krievijas Federācija]]s [[Ziemeļkaukāzs|Ziemeļkaukāza reģionā]], starp [[Tereka]]s un Kumas upēm, tradicionāli izmanto kā ziemas ganības [[aitas|aitām]], taču pārmērīgās ganīšanas dēļ stepes [[augsne]] ir noplicināta, un to apdraud [[pārtuksnešošanās]]? * ... no visām '''[[Kaukāza valodas|Kaukāza valodām]]''' mazāk nekā 30 ir sava [[rakstība]]? [[Attēls:Disko-bay-icebergs.jpg|border|right|50px]] * ... eiropieši ieradās '''[[Disko līcis|Disko līcī]]''' <small>(attēlā)</small> jau [[Ēriks Rudais|Ērika Rudā]] laikā [[10. gadsimts|10. gadsimtā]] nodibinot [[vikingi|vikingu]] apmetnes [[Grenlande]]s rietumos? * ... dažādas [[Amerikas pamatiedzīvotāji|Amerikas pamatiedzīvotāju]] grupas nosaukumu "Redskins" uzskatīja par nievājošu un aizskarošu, tādēļ [[Nacionālā futbola līga|Nacionālās futbola līgas]] klubs tika pārsaukts, un [[2022. gads sportā|2022. gadā]] tas ieguva '''[[Vašingtonas "Commanders"]]''' nosaukumu? * ... cauri nelielo '''[[Kataja]]s''' jeb Inakari saliņu [[Baltijas jūra]]s [[Botnijas līcis|Botnijas līča]] ziemeļos iet [[Zviedrija]]s—[[Somija]]s robeža, kas tika novilkta [[1809. gads|1809. gadā]], kad salas vietā bija divas atsevišķas saliņas, taču kopš tā laika teritorijas izostāzijas dēļ saliņas ir saplūdušas vienā? [[Attēls:Evening shadows on tundra.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[mežatundra]]s''' ainavām <small>(attēlā [[Kanāda|Kanādā]])</small> raksturīga nenoteikta robeža, mežatundra stiepjas 30—300 km platā joslā [[Eirāzija]]s un [[Ziemeļamerika]]s ziemeļos? * ... [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|2022. gada ziemas olimpisko spēļu]] bronzas medaļas ieguvēja [[Biatlons 2022. gada ziemas olimpiskajās spēlēs — vīriešu stafete|biatlona stafetē stafetē]] [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpiskās komitejas]] komandā '''[[Saīds Karimulla Halili|Saīda Karimullas Halili]]''' tēvs [[1993. gads|1993. gadā]] pārcēlās no [[Afganistāna]]s uz [[Krievija|Krieviju]], lai studētu? * ... '''[[sānu līnija]]''' ir visām [[zivis|zivīm]] raksturīgs [[maņu orgāns]], kas uztver ūdens svārstību stiprumu un virzienu, palīdzot orientēties vidē un pamanīt ienaidnieku tuvumu? [[Attēls:Uummannaq-fjord-central.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ūmannakas fjords]]''' <small>(attēlā)</small> ir otra lielākā [[Grenlande]]s [[fjords|fjordu]] sistēma aiz [[Skorsbija līcis|Skorsbija līča]]? * ... '''[[Halti]]''' kalna nogāzē uz [[Norvēģija]]s un [[Somija]]s robežas atrodas Somijas teritorijas augstākais punkts, taču Somijas augstākā kalnu virsotne ir netālu esošā '''[[Ridničohka]]'''? * ... [[Pārdaugava|Pārdaugavā]] esošie '''[[Mārtiņa kapi]]''' tika ierīkoti [[1773. gads|1773. gadā]] (sākotnēji saukti arī par [[Āgenskalns|Āgenskalna]] kapiem), un tādējādie tie ir vieni no vecākajiem kapiem [[Rīga|Rīgā]]? [[Attēls:Barb gonio 080526 9681 ltn Pv.jpg|border|right|50px]] * ... [[zivis|zivju]] '''[[vēdera spuras|vēdera spuru pāris]]''' <small>(attēlā)</small> morfoloģiski atbilst citu [[mugurkaulnieki|mugurkaulnieku]] aizmugurējām ekstremitātēm, tāpat kā [[krūšu spuras]] vai priekšējais spuru pāris atbilst priekšējām ekstremitātēm? * ... '''[[Bulunas uluss|Bulunas ulusā]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļos ir aptuveni 8500 iedzīvotāju, no kuriem vairāk nekā puse dzīvo ulusa centrā [[Tiksi]] pilsētciematā? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju bērnu rakstnieks '''[[Jānis Larri]]''' ir pazīstams ar 1937. gada grāmatu bērniem "Karika un Vaļas neparastie piedzīvojumi", kura sarakstīta, lai jaunākās paaudzes vidū izplatītu zināšanas par [[entomoloģija|entomoloģiju]] un rosinātu interesi par šo zinātni; šajā fantastiskajā stāstā, kas guva milzīgus panākumus un tika vairākkārt izdots, samazināti bērni profesora pavadībā ceļo pa [[kukaiņi|kukaiņu]] pasauli? [[Attēls:Rigoberta Menchu 2009 cropped.jpg|border|right|50px]] * ... [[Gvatemala]]s [[cilvēktiesības|cilvēktiesību]] aktīviste '''[[Rigoverta Menču]]''' <small>(attēlā)</small> [[1992. gads|1992. gadā]] ieguva [[Nobela miera prēmija|Nobela miera prēmiju]] “par viņas darbu sociālajā taisnīgumā un etnokultūras izlīgumā, kas balstās uz [[Amerikas pamatiedzīvotāji|pamatiedzīvotāju]] tiesībām”? * ... '''[[2021. gada Pasaules U-19 čempionāts basketbolā]]''' notika no 3. jūlija līdz 11. jūlijam [[Rīga|Rīgā]] un [[Daugavpils|Daugavpilī]], un šī bija otrā reize, kad [[Latvija|Latvijā]] notika šāda līmeņa turnīrs? * ... 2020. gada decembrī [[Saulkrastu novads (2009—2021)|Saulkrastu novada]] dome nolēma apvienot '''[[Saulkrastu vidusskola|Saulkrastu vidusskolu]]''' un Zvejniekciema vidusskolu, izveidojot Vidzemes jūrmalas vidusskolu, taču arī pēc apvienošanas mācības plānoja turpināt abu skolu ēkās? [[Attēls:Bet bet 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[1991. gads Latvijā|1991. gadā]] dibinātās [[poproks|poproka]] grupas '''"[[bet bet]]"''' <small>(attēlā 2019. gadā)</small> nosaukumam, kas laika gaitā daudzus mulsinājis, nav konkrētas nozīmes — tas izdomāts, jo tobrīd šķitis oriģināls un amizants? * ... {{oss|Z=2022|L=L}} [[Pekina|Pekinā]], pārstāvot [[Krievijas Olimpiskā komiteja|Krievijas Olimpisko komiteju]], trīs bronzas medaļas izcīnījušais [[biatlonists]] '''[[Eduards Latipovs]]''' 2016. gadā uz laiku bija atstādināts no sacensībām par [[meldonijs|meldonija]] lietošanu? * ... apmēram 200 kilometrus garais '''[[Independensas fjords]]''' [[Grenlande]]s ziemeļu piekrastē, [[Vandela jūra|Vandela jūrā]], savu nosaukumu ieguva [[1892. gads|1892. gada]] [[4. jūlijs|4. jūlijā]], kad [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] polārpētnieks [[Roberts Pīrijs]] to atklāja [[ASV Neatkarības diena|ASV Neatkarības dienā]]? [[Attēls:Truelove Lowlands Devon Island.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Devona (sala)|Devona]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]] uz ziemeļrietumiem no [[Bafina jūra]]s, ir pasaulē lielākā [[sala]] bez pastāvīgiem [[iedzīvotāji]]em? * ... pēc leģendas, savas '''[[95 tēzes]]''' [[Mārtiņš Luters]] [[1517. gads|1517. gada]] 31. oktobrī pienaglojis pie [[Vitenberga]]s klostera baznīcas durvīm, taču šis stāsts kļuvis pazīstams tikai pēc Lutera nāves un mūsdienās bieži tiek apšaubīts? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[Grūtniecības un dzemdību atvaļinājums|grūtniecības atvaļinājumu un dzemdību atvaļinājumu]]''' aprēķina kopā un piešķir 112 kalendāra dienas, neatkarīgi no tā, cik grūtniecības atvaļinājuma dienas izmantotas līdz dzemdībām? [[Attēls:ThreeGorgesDam-China2009.jpg|border|right|50px]] * ... 2015. gadā '''[[hidroelektroenerģija]]''' deva 16,6% no visas pasaulē saražotās elektroenerģijas un 70% no visas atjaunojamās enerģijas, un nākamajos 25 gados bija paredzēts ikgadējs pieaugums par aptuveni 3,1% <small>(attēlā [[Triju aizu aizsprosts]] [[Ķīna|Ķīnā]], kas ir pasaulē lielākā [[elektrostacija]] pēc tās uzstādītās jaudas (22,5 GW))</small>? * ... [[1930. gads|1930. gadā]] [[Krievijas PFSR]] tika izveidots Anabaras nacionālais ([[evenki|evenku]]) rajons ar centru Udžas ciemā, kas mūsdienās ir '''[[Anabaras uluss]]''' [[Krievija]]s [[Sahas Republika]]s ziemeļu daļā, [[Anabara]]s lejtecē, kur 42% iedzīvotāju ir [[dolgani]], 23% evenki un 22% [[jakuti]]? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gadā]] toreizējā '''[[Jaunatnes organizācija "Protests"|Jaunatnes organizācijas "Protests"]]''' valdes locekle [[Justīne Panteļējeva]] tika [[2020. gada Rīgas domes vēlēšanas|ievēlēta Rīgas domē]] no "[[Progresīvie]]/[[Attīstībai/Par!]]" saraksta? [[Attēls:CAT-D10N-pic001.jpg|border|right|50px]] * ... parasti '''[[buldozers|buldozeri]]''' ir liela un jaudīga kāpurķēžu smagā tehnika <small>(attēlā ''Caterpillar'' buldozers ar āķi (riperi) smalcināšanai)</small>, daudz retāki ir riteņu buldozeri, kuriem parasti ir četri riteņi, kurus vada pilnpiedziņas sistēma, un tiem ir hidrauliska, šarnīrveida stūres sistēma? * ... [[1616. gads|1616. gadā]] jūrasbraucējs Roberts Bailots bija pirmais eiropietis, kas ieraudzīja '''[[Bailota sala|Bailota salu]]''' [[Kanāda|Kanādā]], uz ziemeļiem no [[Bafina sala]]s, un tā tika nosaukta viņa vārdā? * ... [[Latvija]]s '''[[Valsts meža dienests]]''' tika izveidots [[1993. gads Latvijā|1993. gadā]], likvidējot Meža ministriju? [[Attēls:Чумы на берегу Кары.jpg|border|right|50px]] * ... pēc '''[[Kara (upe)|Karas upes]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kuras ietekas tuvumā 1736. gadā ziemoja Stepana Maligina un Alekseja Skuratova Lielās Ziemeļu ekspedīcijas rietumu grupa, nodēvēta [[Karas jūra]] <small>(attēlā [[čums]] Karas krastā)</small>? * ... '''[[2021. gada Pasaules čempionāts ziemeļu slēpošanā|2021. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā]]''' pirmo reizi programmā bija iekļautas individuālās sacensības [[ziemeļu divcīņa|ziemeļu divcīņā]] sievietēm un [[tramplīnlēkšana]] no lielā tramplīna sievietēm? * ... nelielā '''[[Kafeklubena]]''' jeb Inuitkekertāta [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] atrodas uz austrumiem no [[Morisa Džesepa rags|Morisa Džesepa raga]] un 713,5 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tādējādi pretendējot uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? [[Attēls:Colin Hanks in 2015.jpg|border|right|50px]] * ... [[Toms Henkss|Toma Henksa]] vecākais dēls '''[[Kolins Henkss]]''' <small>(attēlā)</small> arī ir pazīstams [[aktieris]], [[kinoproducents]] un [[režisors]]? * ... 2019. gada jūlijā [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] centra spēlētājs '''[[Robins Lopess]]''' uz pievienojās [[Milvoki "Bucks"]] komandai, vienu sezonu profesionālajā basketbolā aizvadot kopā ar dvīņubrāli [[Bruks Lopess|Bruku Lopesu]]? * ... [[sengrieķi|sengrieķu]] pilsēta '''[[Tegeja]]''' bija viena no senākajām un ietekmīgākajām senās [[Arkādija (Grieķija)|Arkādijas]] pilsētām? [[Attēls:Vanatinai, Louisiade Archipelago.jpg|border|right|50px]] * ... vispazīstamākie '''[[rifs|rifi]]''' ir tropu ūdeņu [[koraļļu rifi]] <small>(attēlā rifa ieskautā Vanatinai sala Luziādu arhipelāgā)</small>, kas izveidojušies biotiskos procesos, kuros galveno lomu spēlējuši pārkaļķojušies [[koraļļi]] un koraļļu [[aļģes]]? * ... 108 metrus garā un metru augstā saliņa '''[[ATOW1996]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos [[Vandela jūra|Vandela jūrā]] tika atklāta [[1996. gads|1996. gadā]] un pretendē uz pasaulē vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu? * ... [[Ķīnas Tautas Republika]]s izpratnē '''[[Pazemojumu gadsimts (Ķīna)|Pazemojumu gadsimts]]''' ir laika posms starp [[1839. gads|1839. gada]] Pirmo opija karu un ĶTR pasludināšanu [[1949. gads|1949. gadā]]? [[Attēls:Плато Путорана 2.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Putorana]]''' plato [[Krievija]]s ziemeļos ir veidots no [[bazalts|bazalta]] lavas straumēm, tā saucamajiem "Sibīrijas trapiem", kas ir sastopami visā [[Vidussibīrijas plakankalne|Vidussibīrijas plakankalnē]], bet Putorana <small>(attēlā)</small> ir vienīgais lielais reģions, kas pilnībā veidots no bazaltiem? * ... pats '''[[Mārvins Hīmeijers]]''' izdarīja [[pašnāvība|pašnāvību]] pēc 2004. gada incidenta, kurš plašsaziņas līdzekļos un internetā ir pazīstams kā "Mārvina Hīmeijera karš", kurā ar bruņām aprīkotā [[buldozers|buldozerā]] viņš sagrāva 13 administratīvas, tirdzniecības un ražošanas ēkas Grenbijas pilsētiņā [[Kolorādo štats|Kolorādo štatā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]? * ... '''[[Sūdezers (Ģibuļu pagasts)|Sūdezers]]''' ir neliels ezers [[Ģibuļu pagasts|Ģibuļu pagastā]], [[Talsu novads|Talsu novadā]]? [[Attēls:Gemeine Strubbelkopfröhrling Strobilomyces strobilaceus.JPG|border|right|50px]] * ... no vairāk nekā 40 '''[[zvīņbeku ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir atrasta tikai viena — tās [[tipiskā suga]] [[melnā zvīņbeka]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[itāļi|itāļu]] ceļotājs '''[[Ludoviko di Vartema]]''' bija pirmais vai viens no pirmajiem [[Eiropa]]s [[kristieši]]em, kas 16. gadsimta sākumā nonāca [[musulmaņi|musulmaņu]] svētajā pilsētā [[Meka|Mekā]]? * ... [[Latvija|Latvijā]] '''[[bērna kopšanas atvaļinājums|bērna kopšanas atvaļinājuma]]''' kopējais ilgums nedrīkst būt garāks par pusotru gadu, bet to var izmantot pa daļām līdz dienai, kad [[bērns]] sasniedz astoņu gadu vecumu? [[Attēls:John David Washington.png|border|right|50px]] * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' <small>(attēlā)</small> ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? [[Attēls:Pascal Siakam 2018.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kamerūna]]s [[basketbolists|basketbolista]] '''[[Paskāls Siakams|Paskāla Siakama]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš [[Toronto "Raptors"]] sastāvā 2019. gadā kļuva par [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] čempionu, talants tika pamanīts cita Kamerūnā dzimušā NBA spēlētāja Lukas Mbā a Mute rīkotajā jauno spēlētāju nometnē? * ... 6 kilometrus garais un 3—4 metrus platais '''[[Diolks]]''', kas šķērsoja [[Korintas šaurums|Korintas šaurumu]], bija velkamais ceļš, pa kuru [[Antīkie laiki|antīkajos laikos]] pārvilka vieglos karakuģus un nelielus tirdzniecības kuģus starp [[Korintas līcis|Korintas līci]] un [[Saronikas līcis|Saroniku]] [[Grieķija|Grieķijā]], tādējādi nodrošinot īsāko satiksmi? * ... neapdzīvotā '''[[Henrietas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] ir vistālāk ziemeļos izvietotā [[Jaunsibīrijas salas|Jaunsibīrijas salu]] arhipelāga un [[Austrumsibīrijas jūra]]s sala? [[Attēls:Informal meeting of competitiveness and telecommunications ministers. Arrivals Edgars Tavars (35866986341).jpg|border|right|50px]] * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gada]] sākumā, pēc tam, kad [[13. Saeima]]s deputāte [[Dana Reizniece-Ozola]] nolika deputāta mandātu, [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļās partijas]] priekšsēdētājs '''[[Edgars Tavars]]''' <small>(attēlā)</small> pirmo reizi kļuva par parlamenta deputātu? * ... '''[[Ūnartokekertaka]]''' [[Grenlande]]s austrumos par [[sala|salu]] tika atzīta 2005. gada septembrī, bet pirms tam tā ar ledāju bija savienota ar Liverpūles Zemi; salas izveidošanos zinātnieki saista [[Globālā sasilšana|globālo sasilšanu]]? * ... '''[[somu pirts]]''' temperatūra ir no 80 līdz 110 °C, parasti 80—90 °C, un tā tiek uzturēta virs [[Rasas punkts|rasas punkta]], lai nebūtu tvaika [[kondensācija]]s? [[Attēls:Coreus marginatus, Dock Bug.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Ornamentblakšu dzimta|ornamentblaktis]]''' <small>(attēlā skābeņu vīgriežu ornamentblakts)</small> trauksmes laikā bieži izdala sekrētu ar nepatīkamu smaku no dziedzeriem, kas atrodas uz krūtīm? * ... 2006. gadā bijušais [[Latvijas kultūras ministrs|kultūras ministrs]] un vēstnieks '''[[Jānis Dripe]]''' kļuva par [[Rīga]]s pilsētas galveno arhitektu, būdams amatā līdz 2011. gadam, kad [[Rīgas domes priekšsēdētājs]] [[Nils Ušakovs]] viņu atbrīvoja no amata? * ... arī [[cilvēks|cilvēkam]] ir 4 '''[[ilknis|ilkņi]]''', ko parasti sauc par acu zobiem, jo tie atrodas apmēram zem acīm? [[Attēls:Qeqertarsuaq.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Milna Zeme]]''' ir pēc platības trešā lielākā [[sala]] Grenlandes arhipelāgā pēc pašas [[Grenlande]]s un '''[[Disko sala]]s''' <small>(attēlā Kekertarsuakas pilsēta Disko salā)</small>? * ... 2019. gadā par [[Latvija]]s labāko sporta [[žurnālists|žurnālisti]] atzītā '''[[Inita Kresa-Katkovska]]''' savu [[basketboliste]]s karjeru ir aizvadījusi [[Rīgas TTT]] klubā, kuras sastāvā divreiz ieguvusi Eiropas kausu, kā arī piecreiz PSRS čempiones titulu? * ... [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] beigās visa 600 mm dzelzceļu sistēma no [[Ogre]]s līdz [[Inčukalns (stacija)|Inčukalnam]] tika iznīcināta, arī '''[[dzelzceļa līnija Inčukalns—Allaži]]'''? [[Attēls:Barbara_Bush_portrait.jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gadā]] mirušo [[ASV prezidentu uzskaitījums|41.]] [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordža Herberta Volkera Buša]] un '''[[Barbara Buša|Barbaras Bušas]]''' <small>(attēlā)</small> laulības 73 gadi ir ilgākais laiks, ko kāds no ASV prezidentiem ir nodzīvojis [[laulība|laulībā]]? * ... [[Latvija]]s [[paukotāja]], [[2000. gada vasaras olimpiskās spēles|2000. gada vasaras olimpisko spēļu]] dalībniece '''[[Jūlija Vansoviča]]''' tagad ir paukošanas [[trenere]] [[Daugavpils]] sporta skolā? * ... no 2019. gada latviešu [[dziedātāja]], vokālā pedagoģe un dziesmu autore '''[[Anna Zankovska]]''' ir pazīstama ar skatuves vārdu ''Katō''? [[Attēls:Bennett-Insel 4 2014-08-25.jpg|border|right|50px]] * ... neapdzīvoto '''[[Benneta sala|Benneta salu]]''' <small>(attēlā)</small> [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], '''[[Delonga salas|Delonga salu]]''' grupā [[1881. gads|1881. gadā]], dreifējot ar ledū iesalušo kuģi ''Jeannette'', atklāja amerikāņa [[Džordžs Delongs|Džordža Delonga]] ekspedīcija un nosauca to par godu ekspedīcijas sponsoram, avīzes ''New York Herald'' izdevējam Džeimsam Bennetam? * ... [[Latvija]]s [[džudo|džudists]], [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992. gada Barselonas olimpisko spēļu]] dalībnieks '''[[Vadims Voinovs]]''' ir bijis divkārtējs Eiropas čempions PSRS komandas sastāvā? * ... lejtecē [[Velna grāvis (Garozes pieteka)|Velna grāvis]] savieno '''[[Garoze (upe)|Garozi]]''' ar ziemeļos tekošo [[Iecava (upe)|Iecavu]], pavasaros to aizver ar slūžu aizvaru pie bijušajām ūdensdzirnavām? [[Attēls:Heksamilions.JPG|border|right|50px]] * ... aizsargmūris, kas tika uzcelts šķērsām pāri visam [[Korintas šaurums|Korintas šaurumam]], lai aizsargātu vienīgo sauszemes ceļu, kas savieno [[Peloponesa|Peloponēsu]] ar kontinentālo [[Grieķija|Grieķiju]], '''[[Heksamilions]]''' <small>(attēlā drupas)</small> ir pats lielākais [[Arheoloģiskais piemineklis|arheoloģiskais objekts]] Grieķijā? * ... [[ukraiņi|ukraiņu]] izcelsmes [[Krievija]]s [[Futbols|futbola]] treneris un bijušais futbolists '''[[Andrejs Kančeļskis]]''' 2014. gada augustā tika apstiprināts par [[Latvijas futbola Virslīga|Latvijas Virslīgas]] kluba ''[[FC Jūrmala]]'' galveno treneri, tomēr pēc sezonas beigām viņš klubu pameta? * ... [[dziedātāja]], dziesmu autore un radio personība '''''[[Patrisha]]''''' īstajā vārdā ir Patrīcija Ksenija Cuprijanoviča? [[Attēls:Spiro_Agnew.jpg|border|right|50px]] * ... 39. [[ASV viceprezidents]] prezidenta [[Ričards Niksons|Ričarda Niksona]] laikā '''[[Spiro Agņū]]''' <small>(attēlā)</small> bija otrais [[ASV viceprezidents]], kurš ir atkāpies no amata, pirmajam esot [[Džons Kelhūns|Džonam Kelhūnam]]? * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Dalasas "Mavericks"]] spēlētāja '''[[Tims Hārdevejs jaunākais|Tima Hārdeveja jaunākā]]''' tēvs, arī Tims Hārdevejs, tāpat ir bijis basketbolists, spēlējis NBA, aizvadot līgā trīspadsmit sezonas? * ... '''[[Pīrija Zeme]]s''' [[Morisa Džesepa rags]] ir [[Grenlande]]s tālākais ziemeļu punkts? [[Attēls:BU Gitega (11).jpg|border|right|50px]] * ... [[2018. gads|2018. gada]] beigās [[Burundija]]s prezidents Pjērs Nkurunziza paziņoja, ka viņš izpildīs solījumu atgriezt '''[[Gitega]]i''' <small>(attēlā)</small> bijušo politiskās [[galvaspilsēta]]s statusu, [[Bužumbura]]i paliekot kā ekonomiskajai galvaspilsētai? * ... spēlē pret [[Polijas futbola izlase|Poliju]] [[2008. gada Eiropas čempionāts futbolā|2008. gada Eiropas čempionātā]] [[Austrijas futbola izlase]]s spēlētājs '''[[Ivica Vastičs]]''' 38 gadu un 257 dienu vecumā guva vārtus, tādējādi kļūstot par vecāko spēlētāju [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] vēsturē, kas to ir paveicis? * ... '''[[Nacionālais kopienākums|nacionālo kopienākumu]]''' iegūst, ja [[Iekšzemes kopprodukts|iekšzemes kopproduktam]] pieskaita no citām valstīm saņemtos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un subsīdijas, un atņem citām valstīm samaksātos īpašuma ienākumus, darbinieku atalgojumu un ražošanas un importa nodokļus? [[Attēls:Čužu purvs, 2019.08.24, krūmu čužas (Pentaphylloides fruticosa).jpg|border|right|50px]] * ... [[1927. gads|1927. gadā]] tika izveidota aizsargājamā teritorija "Kandavas sēravotu mežs", ko [[1934. gads Latvijā|1934. gadā]] paplašināja līdz 40 ha, iekļaujot [[krūmu čuža]]s atradni, kas ir vienīgā dabiskā šīs sugas atradne Latvijā, un arī mūsdienās krūmu čuža <small>(attēlā)</small> lielā skaitā ir sastopama '''[[Čužu purvs (dabas liegums)|Čužu purva dabas liegumā]]'''? * ... [[Džefs Kinijs|Džefa Kinija]] bērnu grāmatu sērija '''"[[Grega dienasgrāmata]]"''' kopumā Pasaulē pārdota vairāk kā 250 miljonu tirāžā, sērijas grāmatas ir tulkotas 56 valodās? * ... [[Latvija|Latvijā]] 20. gadsimta 20. un 30. gados ebreju [[politiskā partija]] '''[[Bunds (partija)|Bunds]]''' aktīvi uzstājās kā pret labējām latviešu partijām, tā arī pret [[komunisti]]em? [[Attēls:Larry Flynt 2009.jpg|border|right|50px]] * ... [[pornogrāfija|pornogrāfisko]] žurnālu un videofilmu izdevēja ''Hustler'' īpašnieks '''[[Lerijs Flints]]''' <small>(attēlā)</small> tika paralizēts 1978. gadā pēc slepkavības mēģinājuma, ko veica sērijveida slepkava Džozefs Franklins? * ... 2011. gadā [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] treneris '''[[Roberto Di Mateo]]''' pievienojās [[Anglijas Premjerlīga]]s klubam ''[[Chelsea F.C.|Chelsea]]'', kā [[Andrē Villašs-Boašs|Andrē Villaša-Boaša]] asistents, bet jau 2012. gadā Di Mateo kļuva par komandas galveno treneri un uzvarēja ar ''Chelsea'' [[2012. gada UEFA Čempionu līgas fināls|UEFA Čempionu līgas finālā]]? * ... līdz [[1994. gads Latvijā|1994. gadm]] '''[[Balbiši]]''' bija [[Ozolaines pagasts|Ozolaines pagasta]] centrs, tad tas pārcēlās prom, bet [[2016. gads Latvijā|2016. gadā]] Ozolaines pagasta pārvaldes administrācija pārcēlās atpakaļ uz Balbišu ciemu, šoreiz izvietojoties bijušās Ozolaines pamatskolas ēkā, kas bija slēgta skolēnu trūkuma dēļ? [[Attēls:Nathan Walker.jpg|border|right|50px]] * ... [[Austrālija]]s [[hokejists]] '''[[Neitans Volkers]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmais no savas valsts, kas ir profesionāli spēlējis Eiropā, ticis izvēlēts [[NHL drafts|NHL draftā]] un arī pirmais austrālietis, kas spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|šajā līgā]]? * ... [[laika joslas|laika skaitīšanas]] īpatnību dēļ, šķērsojot 4923 metru virs jūras līmeņa augsto '''[[Vāhdžīras pāreja|Vāhdžīras pāreju]]''' starp [[Afganistāna|Afganistānu]] un [[Ķīna|Ķīnu]], pulksteni nepieciešams pagriezt par trīs ar pusi stundām? * ... [[latvieši|latviešu]] izcelsmes padomju [[čekists]] '''[[Jānis Apeters]]''', kurš [[1937. gads|1937. gadā]] kļuva par pirmo Solovku īpašās nozīmes nometnes ([[Solovku salas|Solovku salās]]) vadītāju, [[Lielais terors|Lielā terora]] laikā 1938. gada 22. augustā tika notiesāts par valsts nodevību un dalību pretpadomju revolucionārā organizācijā un nošauts? [[Attēls:Sitka 84 Elev 135.jpg|border|right|50px]] * ... agrāk, kad [[Aļaska]] piederēja [[Krievijas Impērija]]i kā [[Krievijas Amerika]], '''[[Sitka]]s''' <small>(attēlā)</small> nosaukums bija Novoarhangeļska? * ... [[Lietuvas Futbola federācija]]s prezidents '''[[Toms Danilevičs]]''' spēlētāja karjeras laikā ir pārstāvējis [[Lietuvas futbola izlase|Lietuvas futbola izlasi]], aizvadot 71 spēli valstsvienībā? * ... '''[[pamežs|pamežu]]''' [[Latvija]]s apstākļos visbiežāk veido [[paegļi]], [[lazdas]], [[pīlādži]] un krūkļi, arī dažādu sugu [[kārkls|kārkli]], [[Parastā ieva|ievas]], [[plūškoki]], irbenes, segliņi, [[upene]]s, [[jāņogas]], [[Parastā zalktene|zalktenes]], vērenes, no kokiem — [[liepas]], [[gobas]], [[vīksnas]]? [[Attēls:Punishment sisyph.jpg|border|right|50px]] * ... [[Sengrieķu mitoloģija|sengrieķu mitoloģijā]] Efīras valdnieks '''[[Sīzifs]]''' par mēģinājumu apmānīt dievus tika sodīts [[Aīds|Aīda]] valstībā, kur viņam uz visiem laikiem jāveļ kalnā akmens, kas virsotnē atkal noripo lejā <small>(attēlā)</small>? * ... [[Latvijas hokeja izlase]]s visu laiku rezultatīvākā spēlētāja [[Leonīds Tambijevs|Leonīda Tambijeva]] dēls '''[[Kirils Tambijevs]]''' arī ir pazīstams hokejists, 2019. gadā ar [[Kazahstāna]]s klubu [[Karaghandi "Saryarka"]] kļuvis par [[Krievijas Augstākā hokeja līga|Krievijas Augstākās hokeja līgas]] čempionu? * ... '''[[Bensakas rags]]''' [[Tunisija|Tunisijā]], kas ir [[Āfrika]]s kontinenta tālākais ziemeļu punkts, ir nobeigums lielākajam Anžela ragam? [[Attēls:Black Hawk flying over a valley in Bamyan.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Bābi|Bābu]]''' kalnos [[Afganistāna]]s centrālajā daļā <small>(attēlā)</small> sākas daudzas no reģiona svarīgākajām upēm — [[Kabula (upe)|Kabula]], Argandaba, [[Helmanda]], Fartahrūda, [[Harīrūda]], [[Murgaba]], [[Balha (upe)|Balha]] un [[Kundūza]]? * ... 101 spēli [[Dānijas futbola izlase]]s sastāvā aizvadījušais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tomass Serensens]]''' ir piedalījies [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]], kā arī [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2010. gada FIFA Pasaules kauss|2010. gada FIFA Pasaules kausā]]? * ... '''[[Jeņisejas līcis]]''' [[Krievija]]s ziemeļos, kas ir Jeņisejas upes grīvlīcis jeb estuārs, ir ap 300 km garš? [[Attēls:Jeff Kinney Book Signing, November 2011 (1).jpg|border|right|50px]] * ... 2009. gadā žurnāls "[[Time]]" nosauca rakstnieku un karikatūristu, bērnu romāna "Grega dienasgrāmata" un tam sekojošās grāmatu sērijas autoru '''[[Džefs Kinijs|Džefu Kiniju]]''' <small>(attēlā)</small> par vienu no 100 ietekmīgākajiem pasaules cilvēkiem? * ... [[1942. gads|1942. gada]] augustā pie '''[[Diksona sala]]s''' notika vācu kreisera ''Admiral Scheer'' uzbrukums, kas bija vienīgā vācu [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kaujas operācija [[Padomju Savienība|Padomju Savienībā]] uz austrumiem no [[Urāli]]em? * ... kinofilma '''"[[Vara (2018. gada filma)|Vara]]"''' par 46. [[ASV viceprezidents|ASV viceprezidentu]] [[Diks Čeinijs|Diku Čeiniju]] un viņa ceļu līdz kļūšanai par visspēcīgāko viceprezidentu ASV vēsturē tika nominēta astoņām [[91. Kinoakadēmijas balva|Amerikas Kinoakadēmijas balvām]]? [[Attēls:Aposeris foetida m1.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[aposēres]]''' ir monotipiska augu [[Ģints (bioloģija)|ģints]], kurā ir klasificēta tikai viena augu suga — [[smirdīgā aposēre]] <small>(attēlā)</small>? * ... [[Anglijas futbola izlase]]s sastāvā '''[[Deivids Sīmens]]''' ir otrs ar spēlēm bagātākais [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] vēsturē, atpaliekot tikai no [[Pīters Šiltons|Pītera Šiltona]]? * ... '''[[Griķi (ģints)|griķi]]''' ir uzskatīti par pseidolabību, nevis par labību, jo tie nepieder [[graudzāļu dzimta]]i? [[Attēls:Ish Smith 2020 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] kluba [[Vašingtonas "Wizards"]] saspēles vadītājs '''[[Išs Smits]]''' <small>(attēlā)</small> savas karjeras laikā ir pārstāvējis 12 NBA komandas? * ... 1923. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Pumpēni (Lietuva)|Pumpēnos]]''' bija 1139 iedzīvotāji, no tiem 33% ebreju; 1939. gadā iedzīvotāju skaits sasniedza 1400, taču 1941. gada jūlijā visi pilsētas [[ebreji]] tika sadzīti geto un 26. augustā nogalināti [[Holokausts|Holokaustā]]? * ... ilgu laiku '''[[Koteļnija|Koteļnijas sala]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] tika izmantota tikai [[polārlapsa|polārlapsu]] medībām un [[mamuti|mamutu]] kaulu ievākšanai (tās piekrastē bija mednieku ziemas apmetnes, bet pastāvīgo iedzīvotāju salā nebija), taču līdz ar [[Ziemeļu jūras ceļš|Ziemeļu jūras ceļa]] attīstību salā tika ierīkotas vairākas [[meteostacija]]s? [[Attēls:Mosedis.jpg|border|right|50px]] * ... 1979. gadā [[Lietuva]]s miestā '''[[Mosēda|Mosēdā]]''' <small>(attēlā)</small> tika atklāts ārsta Vaclova Inta vecajās ūdensdzirnavās izveidotais Lietuvas [[laukakmeņi|laukakmeņu]] muzejs ar ap 5000 lieliem eksponātiem un lielu daudzumu mazāku? * ... '''[[Gerets Berijs]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas futbola Premjerlīgā]] ir nospēlējis 653 spēles, kas ir līgas rekords? * ... [[Igaunija]]s rietumos, '''[[Virtsu]]''' ciemā, atrodas osta, no kuras ir [[prāmis|prāmju]] satiksme ar [[Kuivastu]] ciemu [[Muhu sala|Muhu salā]] Sūrveina šauruma otrā pusē, no kurienes pa uzbērtu dambi autoceļš ved uz [[Sāremā]] salu? [[Attēls:Lejnieki Bauska (2).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Viļa Plūdoņa muzejs]]''' [[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Ceraukstes pagasts|Ceraukstes pagasta]] "Lejeniekos" <small>(attēlā)</small> ir izveidots viensētā, kurā dzejnieks [[Vilis Plūdons]] ir dzimis un dzīvojis? * ... [[2019. gads sportā|2019. gada]] aprīlī [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] izslēgšanas kārtas septītajā spēlē pret [[Vegasas "Golden Knights"]] [[Sanhosē "Sharks"]] spēlētājs '''[[Kevins Lebanks]]''' kļuva par pirmo spēlētāju NHL vēsturē, kas vienā periodā, septītajā spēlē ir sakrājis četrus rezultativitātes punktus? * ... nepāliešu karavīri '''[[gurkas]]''' ir cēlušies no [[Radžastāna]]s izceļotājiem, kas 15. gadsimtā pārvietojušies uz [[Himalaji]]em, saukdami sevi par "govju ganiem"? [[Attēls:Stiliyan Petrov 2011.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Stilijans Petrovs]]''' <small>(attēlā)</small> ar nospēlētām 105 spēlēm ir [[Bulgārijas futbola izlase]]s rekordists aizvadīto spēļu ziņā? * ... par '''[[Ļahova salas|Ļahova salu]]''' [[Krievija]]s [[Arktika|Arktikā]] pirmatklājēju tiek uzskatīts tirgonis Ivans Ļahovs, kurš, sekojot [[ziemeļbrieži|ziemeļbriežu]] baram, šķērsoja [[Lapteva šaurums|Lapteva jūras šaurumu]] un nonāca salās, kur atrada [[mamuti|mamutu]] kaulu un [[polārlapsa|polārlapsu]] krājumus, ziņoja par savu atklājumu uz [[Pēterburga|Pēterburgu]] un saņēma monopolu uz resursu ieguvi savā vārdā nosauktajās salās? * ... '''[[Termālie ūdeņi|termālos ūdeņus]]''' izmanto arī apkurei un kā alternatīvu elektroenerģijas avotu, piemēram, [[Islande]]s galvaspilsētu [[Reikjavīka|Reikjavīku]] pilnībā apsilda termālie ūdeņi? [[Attēls:2020.08.05 pie Krievupes stacijas.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Garkalnes meži|Garkalnes mežu dabas liegums]]''' <small>(attēlā)</small> ir lielākā [[zaļā vārna|zaļās vārnas]] ligzdošanas vieta [[Baltija|Baltijā]]? * ... [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] komandā [[Vašingtonas "Capitals"]] spēlējošais '''[[Daniels Sprongs]]''' 7 gadu vecumā pārcēlies no [[Nīderlande]]s uz [[Kanāda|Kanādu]], lai attīstītu [[hokejs|hokeja]] talantu, un nav spēlējis [[Nīderlandes hokeja izlase|Nīderlandes hokeja izlasē]], līdz ar to arī izlašu turnīros? * ... [[2014. gads Latvijā|2014. gadā]] par nopelniem [[Latvija]]s labā kultūras [[žurnālists]], televīzijas raidījumu vadītājs '''[[Andrejs Volmārs]]''' saņēma [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? [[Attēls:Nofretete Neues Museum.jpg|border|right|50px]] * ... pastāv teorija, ka [[Ēģipte]]s [[faraons|faraona]] [[Ehnatons|Ehnatona]] sieva [[Nofretete]] <small>(attēlā)</small> ir bijusi '''[[Mitānija]]s''' valdnieku meita? * ... saskaņā ar daļā valstu, ieskaitot [[Latvija|Latviju]] un bijušo [[Padomju Savienība|PSRS]], pieņemto klasifikāciju, nogulumiežu '''[[Svīta (ģeoloģija)|svītas]]''' noteikšana ir kompleksa un iekļauj sevī gan slāņa [[fācija|faciālās]] litogrāfiskās ([[Ģeoloģija|ģeoloģiskās]]), gan [[paleontoloģija|paleontoloģiskās]] ([[bioloģija|bioloģiskās]]) īpatnības? * ... latviešu [[Bobslejs|bobsleja]] pilots, [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|Pekinas olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Emīls Cipulis]]''' ar bobsleju sācis nodarboties 2019. gadā, bet pirms tam nodarbojies ar [[Motokross|motokrosu]]? [[Attēls:Harry Styles November 2014.jpg|border|right|50px]] * ... vienas no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām zēnu grupām ''[[One Direction]]'' solists '''[[Harijs Stailss]]''' <small>(attēlā)</small> 2017. gadā debitēja kino kā aktieris [[Kristofers Nolans|Kristofera Nolana]] kara filmā "[[Denkerka (filma)|Denkerka]]"? * ... 2020.—2021. gada sezonā [[Rīgas "Dinamo"]] pārstāvējušais [[Kanāda]]s [[hokejists]] '''[[Džeisijs Lipons]]''' [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] debitēja 2016. gadā, kopā aizvadot 9 spēles? * ... '''[[altīno]]''' ir retākais sastopamais vīrieša balss paveids? [[Attēls:Anzob mountains.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Hisora grēda]]s''' <small>(attēlā Anzoba pāreja)</small> augstākā virsotne — 4643 metrus augstais '''[[Hazrati Sultons]]''' (agrākā PSKP XXII kongresa smaile) atrodas uz [[Tadžikistāna]]s un [[Uzbekistāna]]s robežas un ir Uzbekistānas augstākā virsotne? * ... [[Īrija]]s [[futbolists|futbolistam]], centra [[Aizsargs (futbols)|aizsargam]] '''[[Ričards Danns|Ričardam Dannam]]''' pieder [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīga]]s rekords par visvairāk iesistiem vārtiem savos vārtos (10 vārti)? * ... ar vidējo [[Gaisa temperatūra|gaisa temperatūru]] +8,8 °C (2,4 °C virs normas), '''[[2020. gada laikapstākļi Latvijā]]''' kļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, par 0,6 °C pārspējot [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019. gada]] rekordu? [[Attēls:Unio crassus1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[dižgliemeņu virsdzimta]]s''' pārstāvjiem, kas dzīvo tikai [[saldūdeņi|saldūdeņos]], ir raksturīgs iekšējais perlamutra slānis un savdabīga zobu uzbūve <small>(attēlā biezā perlamutrene)</small>? * ... [[Fidži]] dzimušais '''[[Viktors Lindbergs]]''', kura vecāki bija [[zviedri|zviedru]] un [[īri|īru]] tautības, jaunību aizvadīja [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]] un uz [[Londona|Londonu]] pārcēlās īsi pirms [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada vasaras olimpiskajām spēlēm]], kur izcīnīja zelta medaļu [[Ūdenspolo 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|ūdenspolo turnīrā]], pārstāvot Jaukto komandu, un tādējādi tiek uzskatīts par pirmo Jaunzēlandes sportistu olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pērtas naudas kaltuve|Pērtas naudas kaltuvē]]''' tiek uzglabāta lielākā un vērtīgākā [[monēta]] pasaulē — "[[Austrālija]]s ķengura vienas tonnas zelta monēta", kas sver 1012 kg, ir aptuveni 80 cm plata un vairāk nekā 12 cm bieza? [[Attēls:Mother and very small baby hippo.jpg|border|right|50px]] * ... [[1831. gads|1831. gadā]] dibinātais '''[[Antverpenes zooloģiskais dārzs]]''' <small>(attēlā [[nīlzirgi]])</small> ir viens no vecākajiem [[Zooloģiskais dārzs|zooloģiskajiem dārziem]] pasaulē? * ... [[Trinidāda un Tobāgo|Trinidādas un Tobāgo]] [[futbolists]] '''[[Dvaits Jorks]]''' [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas Premjerlīgā]] guva 123 vārtus, kas līdz 2018. gadam bija augstākais rādītājs spēlētājam, kas nav no [[Eiropa]]s? * ... '''[[Rubensheisa|Rubensheisu]]''', kur mūsdienās iekārtots [[muzejs]], gleznotājs [[Pīters Pauls Rubenss]] nopirka [[1610. gads|1610. gadā]] un pārbūvēja savām vajadzībām? [[Attēls:VadimsLasenko.jpg|border|right|50px]] * ... 2020. gadā [[Latvijas iekšlietu ministrs]] [[Sandis Ģirģens]] kandidēja uz [[Latvijas Futbola federācija]]s prezidenta matu, taču vēlēšanās pārliecinoši uzvarēja otrs kandidāts '''[[Vadims Ļašenko]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[bailes]] no augstuma jeb '''[[akrofobija]]''' tiek uzskatītas par vieglu neirozes pakāpi, kas parasti neizraisa nekādas sekas? * ... [[Japāna|Japānā]], kā [[vulkānisms|vulkāniski]] aktīvā valstī, ir tūkstošiem karsto avotu '''[[onsens|onsenu]]''', kas izkaisīti visās tās lielākajās salās? [[Attēls:Tumba Belasica IMG 7972.jpg|border|right|50px]] * ... 1880 metrus augstajā '''[[Tumba (kalns)|Tumbas kalna]]''' virsotnē [[Belasica]]s kalnu sistēmā <small>(attēlā)</small> satiekas triju valstu — [[Bulgārija]]s, [[Grieķija]]s un [[Ziemeļmaķedonija]]s teritorijas? * ... brāļi [[Gērijs Nevils|Gērijs]] un '''[[Fils Nevils|Fils]]''' Nevili kopā ar labiem panākumiem spēlējuši gan [[Anglijas futbola izlase|Anglijas futbola izlasē]], gan ''[[Manchester United]]'', bet pēc spēlētāja karjeras beigām abi strādājuši par [[treneri]]em? * ... pirmais, kas caurkuģoja '''[[Dmitrija Lapteva šaurums|Dmitrija Lapteva šaurumu]]''' [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]] [[Krievija]]s ziemeļos, bija [[Dmitrijs Laptevs]] [[1739. gads|1739. gada]] 14. augustā, kura vārdā šaurums nosaukts? [[Attēls:RigaMeteoraIela.jpg|border|right|50px]] * ... tagadējo nosaukumu '''[[Meteora iela]]''' [[Āgenskalns|Āgenskalnā]] [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ieguva 1961. gadā, tā ir nosaukta gumijas rūpnīcas "Meteors" vārdā, kas 19. gadsimta beigās izveidota šajā apkārtnē? * ... 2017. gadā [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Žerārs Galāns]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] kluba [[Vegasas "Golden Knights"]] pirmo treneri un aizveda komandu līdz [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] finālam, kurā gan piekāpās [[Vašingtonas "Capitals"]]? * ... neapdzīvoto '''[[Anžū salas|Anžū salu]]''' grupā [[Krievijas Federācija]]s galējos ziemeļos bieži tiek atrastas seno dzīvnieku (mamutu, degunradžu, zirgu) un augu paliekas; [[mamuti|mamutu]] kaulu ieguve ir faktiski vienīgā ekonomiskā aktivitāte salās? [[Attēls:Zicht op het Delwaidedok.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Antverpenes osta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc kravu apgrozījuma otrā lielākā [[Eiropa]]s [[osta]] aiz [[Roterdama]]s? * ... '''[[Tedijs Šerinhems]]''' ir vecākais laukuma spēlētājs, kas piedalījies [[Anglijas futbola Premjerlīga]]s mačā, kā arī vecākais [[futbolists]], kas ir guvis vārtus Premjerlīgā? * ... kādreiz neatkarīgā '''[[Mustangas Karaliste]]''', kas valodas un kultūras ziņā ir ļoti tuva tibetiešu kultūrai, kopš [[1951. gads|1951. gada]] ir [[Nepāla]]s sastāvdaļa? [[Attēls:2006-10-19 Rhizina undulata 1.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[uzpūstā saknene]]''' <small>(attēlā)</small> ir visā [[Ziemeļu puslode|Ziemeļu puslodē]] bieži sastopama [[Saprofīti|saprofīta]] un [[parazītisms|parazītiska]] sēne, ko uzskata par mežsaimniecībai kaitīgu [[priedes|priežu]] sakņu parazītu? * ... 2018. gada novembrī [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Kreigs Berube]]''' tika apstiprināts kā [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] komandas [[Sentluisas "Blues"]] galvenais treneris; gada izskaņā viņa vadītā komanda bija pēdējā vietā līgā, bet 2019. gadā tās spēle uzlabojās, komanda sezonas noslēgumā sasniedza Stenlija kausa finālu un ieguva [[Stenlija kauss|Stenlija kausu]]? * ... par [[Krievija]]s dienvidrietumos, netālu no [[Gelendžika]]s esošo pils kompleksu, kura celtniecība izmaksāja aptuveni 1,35 miljardus [[ASV dolārs|ASV dolāru]], dokumentālajā filmā '''"[[Pils Putinam. Stāsts par vislielāko kukuli]]"''' tiek apgalvots, ka tā ir uzcelta [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidentam]] [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]]? [[Attēls:Dubai mall indoor.JPG|border|right|50px]] * ... '''''[[Dubai Mall]]''''' [[Dubaija|Dubaijā]], [[Apvienotie Arābu Emirāti|Apvienotajos Arābu Emirātos]] platības ziņā ir lielākais [[iepirkšanās centrs]] pasaulē <small>(attēlā)</small> un kopš tā atklāšanas arī apmeklētākais lielveikals pasaulē? * ... pēc savas dzimšanas vietas un vecāku izcelsmes [[futbolists]] '''[[Ouens Hārgrīvss]]''' varēja pārstāvēt [[Kanādas futbola izlase|Kanādas]], [[Velsas futbola izlase|Velsas]] vai [[Anglijas futbola izlase|Anglijas]] izlasi; karjeras sākumā viņš spēlēja Velsas U19 izlasē, bet pēc tam pārstāvēja Angliju, piedaloties 42 spēlēs tās sastāvā? * ... kā patstāvīga zinātne '''[[ģeokrioloģija]]''' izveidojās [[Padomju Savienība|PSRS]] 1920. gados kā [[ģeoloģija]]s, [[ģeogrāfija]]s un [[ģeofizika]]s starpdisciplīna? [[Attēls:Tetele.JPG|border|right|50px]] * ... no senās '''[[Tetelmindes muiža]]s''' apbūves ir saglabājies tikai ap 1840. gadu celtais un 1992. gadā atjaunotais tornis <small>(attēlā)</small>? * ... [[Kanāda]]s [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Džoels Kvenevils]]''' ar [[Čikāgas "Blackhawks"]] komandu pavadīja savas karjeras spožākos gadus, izcīnot trīs [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... 1984. gada fantāzijas piedzīvojumu filma '''''[[Sheena]]''''' jeb ''Sheena: Queen of the Jungle'' piedzīvoja finansiālu neveiksmi kinoteātros un tika nominēta [[Zelta avenes balva]]i piecās nominācijās (arī kā "Sliktākā filma" un [[Tanja Robertsa]] kā "Sliktākā aktrise"), tomēr mājas video un [[DVD]] apritē tā iemantoja kulta statusu? [[Attēls:Карта Таврической Губернии.jpg|border|right|50px]] * ... pēc [[Oktobra revolūcija]]s [[Krievijas Impērija]]s '''[[Taurijas guberņa]]s''' teritorijā <small>(attēlā 1882. gada kartē)</small> īslaicīgi pastāvēja Tauridas Padomju Republika? * ... [[Horvātijas futbola izlase]]s sastāvā [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002.]] un [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trīs [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]] spēlējušais '''[[Josips Šimuničs]]''' dzimis [[Austrālija|Austrālijā]], [[Bosnija]]s [[Horvāti|horvātu]] imigrantu ģimenē, tur arī sācis [[futbols|futbola]] karjeru? * ... [[Nīderlande|Nīderlandē]] reģistrētais [[autobūve]]s uzņēmums '''''[[Stellantis]]''''' ir ceturtais lielākais autoražotājs pasaulē, kura grupā ietilpst zīmoli: ''[[Alfa Romeo]]'', ''Chrysler'', ''[[Citroën]]'', ''Dodge'', ''[[Fiat]]'', ''Jeep'', ''Lancia'', ''[[Maserati]]'', ''[[Opel]]'', ''[[Peugeot]]'' un ''Vauxhall''? [[Attēls:Meža iela pie Nometņu ielas 2018.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Meža iela (Rīga)|Meža iela]]''' [[Rīga|Rīgā]] <small>(attēlā)</small> ir viena no vecākajām ielām [[Āgenskalns|Āgenskalnā]], veidojusies kā paralēls ceļš [[Kalnciema iela (Rīga)|Kalnciema ielai]] no [[Daugava]]s pārceltuvēm? * ... [[2015. gads sportā|2015. gadā]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[hokejs|hokeja]] treneris '''[[Maiks Salivans]]''' kļuva par [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Pitsburgas "Penguins"]] galveno treneri un pirmajās divās sezonās ar komandu izcīnīja divus [[Stenlija kauss|Stenlija kausus]]? * ... '''[[Silgraužu skansts]]''' [[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Cenu pagasts|Cenu pagastā]], [[Iecavas upe]]s labajā krastā pie [[Misa (upe)|Misas]] ietekas ir [[1812. gada karš|1812. gada kara]] laika franču armijas nocietinājumu atliekas? [[Attēls:Oliver Bierhoff, Germany national football team (03).jpg|border|right|50px]] * ... [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionāta]] finālā pret [[Čehijas futbola izlase|Čehiju]] '''[[Olivers Bīrhofs]]''' <small>(attēlā)</small> [[Vācijas futbola izlase]]s labā guva vēsturē pirmos "zelta vārtus" kādā no starptautiskajiem futbola turnīriem? * ... lai arī teritoriāli [[Ķīna]] aptver piecas ģeogrāfiskās [[laika josla]]s, un tās kopējais platums pārsniedz 61 [[grāds (leņķis)|grādu]] (jeb 4 stundas), '''[[Ķīnas laiks]]''' ir noteikts pēc vienotas standarta laika nobīdes [[UTC+8|UTC+08:00]]? * ... [[1922. gads|1922. gadā]] [[Latvija]]s pierobežā esošo '''[[Braslavas apriņķis|Braslavas apriņķi]]''' (mūsdienu [[Baltkrievija|Baltkrievijā]]) iekļāva [[Viļņas apgabals|Viļņas apgabalā]] izveidotās un starptautiski neatzītās [[Viduslietuvas Republika]]s, tad [[Viļņas Zeme]]s sastāvā? [[Attēls:Yana Kay.jpg|border|right|50px]] * ... [[2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2003. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] grupas ''[[F.L.Y.]]'' sastāvā ar dziesmu ''[[Hello from Mars]]'' piedalījušās dziedātājas '''''[[Yana Kay]]''''' <small>(attēlā)</small> īstais vārds ir Jana Kivlenika? * ... '''[[Neisa (Vācija)|Neisa]]''' un [[Trīre]] tiek uzskatītas par [[Vācija]]s vecākajām pilsētām? * ... izveidojot '''[[Ķeguma ūdenskrātuve|Ķeguma ūdenskrātuvi]]''', tika applūdināti 13 km² zemes, pilnībā applūda ap 50 saimniecību, daļēji — vairāk nekā 35? [[Attēls:Pentatoma rufipes 04.JPG|border|right|50px]] * ... lai gan '''[[koku vairogblakts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Zālēdāji|zālēdāju]] suga un barojas ar [[augi|augu]] sulu, tās [[mute]]s aparāts var tikt izmantots uzbrukšanai [[kukaiņi]]em un to [[hemolimfa]]s sūkšanai; šī vairogblakts var adaptēties līdz [[gaļēdāji|plēsīgam]] raksturam un baroties ar kukaiņu [[Ola|olām]], [[kāpuri]]em, [[kūniņa|kūniņām]] un pieaugušiem īpatņiem? * ... [[Vācijas futbola izlase]]s sastāvā 105 spēles aizvadījušais '''[[Jirgens Kolers]]''' ir uzvarējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996. gada Eiropas čempionātā]]? * ... daudzas ziņas par '''[[amorieši]]em''' nāk no [[ebreji|senebreju]] svētajiem rakstiem — [[Vecā Derība|Vecās Derības]]? [[Attēls:2020-01-12 IBU World Cup Biathlon Oberhof IMG 2968 by Stepro.jpg|border|right|50px]] * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatloniste]] '''[[Elvīra Ēberga]]''' <small>(attēlā)</small>, kura 2021. gadā izcīnīja savu pirmo individuālo uzvaru [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmā, ir titulētās biatlonistes [[Hanna Ēberga|Hannas Ēbergas]] jaunākā māsa? * ... seriāla par [[šahs|šaha]] brīnumbērna ceļu uz šaha pasaules virsotni '''"[[Dāmas gambīts (miniseriāls)|Dāmas gambīts]]"''' pirmizrāde notika straumēšanas servisā ''[[Netflix]]'' 2020. gada 23. oktobrī, un jau pēc četrām nedēļām tas kļuva par visvairāk skatīto ''Netflix'' miniseriālu? * ... visi '''[[ortonektīdi]]''' ir [[Bezmugurkaulnieki|bezmugurkaulnieku]] [[endoparazīti]], kam raksturīgs samērā sarežģīts dzīves cikls, kurā iekļautas plazmodija, dzimumīpatņu un [[Kāpurs|kāpuru]] stadijas? [[Attēls:Fuligo septica - Gelbe Lohblüte - Hexenbutter - 02.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[gļotsēnes]]''' <small>(attēlā parastais ragansviests)</small> agrāk tika klasificētas kā [[sēnes]], jo tās veido [[sporas]], bet tagad tās vairs netiek uzskatītas par šīs [[bioloģiskā valsts|bioloģiskās valsts]] daļu? * ... [[Spānijas futbola izlase]]s sastāvā 126 spēles aizvadījušajam [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargam]] '''[[Andoni Subisarreta]]m''' pieder rekords par visvairāk aizvadītām spēlēm ''[[La Liga]]'', kā arī par visvairāk "sausajām spēlēm"? * ... [[grāmatvedība|grāmatvedībā]] ilgtermiņa nemateriālo ieguldījumu un pamatlīdzekļu sākotnējās vērtības samazināšanos laika gaitā lietošanas vai novecošanas dēļ sauc par '''[[nolietojums|nolietojumu]]''' vai amortizāciju? [[Attēls:Larry King by Gage Skidmore 2.jpg|border|right|50px]] * ... slavenais amerikāņu [[televīzija]]s sarunu šovu vadītājs '''[[Lerijs Kings]]''' <small>(attēlā)</small> bija precējies astoņas reizes? * ... no 1998. gada līdz 2014. gadam '''[[Berijs Trocs]]''' bija [[Našvilas "Predators"]] galvenais [[treneris]], 2013. gadā kļūstot par visilgāk ar vienu komandu strādājušo treneri [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... vēsturiskais drāmas seriāls par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalienes [[Elizabete II Vindzora|Elizabetes II]] valdīšanas laiku '''"[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"''' (''The Crown'') sākas ar Elizabetes laulībām ar [[Princis Filips|Filipu, Edinburgas hercogu]] [[1947. gads|1947. gadā]], bet 5. un 6. sezona noslēgs seriālu, ietverot karalienes valdīšanu 21. gadsimtā? [[Attēls:Казанский кремль. Панорама с колеса обозрения.jpg|border|right|50px]] * ... [[Tatarstāna]]s prezidenta oficiālā rezidence '''[[Kazaņas kremlis]]''' <small>(attēlā)</small> 2000. gadā tika iekļauts [[UNESCO Pasaules mantojuma saraksts|UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā]]? * ... [[Portugāles futbola izlase]]s sastāvā '''[[Fernandu Koutu]]''' ir piedalījies 110 spēlēs un spēlējis [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī trijos [[Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionātos]]? * ... [[Daugavpils]] [[vecticībnieki|vecticībnieku]] sabiedrisko darbinieku un [[Krievijas impērijas Valsts dome]]s 3. sasaukuma deputātu '''[[Mihails Jermolajevs|Mihailu Jermolajevu]]''' [[1919. gads Latvijā|1919. gada]] 27. martā [[lielinieki]] Daugavpilī nošāva? [[Attēls:BORMIO panoramica.jpg|border|right|50px]] * ... [[2026. gada ziemas olimpiskās spēles|2026. gada olimpisko spēļu]] [[kalnu slēpošana]]s sacensības notiks [[Itālija]]s pašos ziemeļos, [[Lombardija]]s pilsētā '''[[Bormio]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džons Tortorella]]''' ir pirmais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dzimušais [[treneris]], kas [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]] ir izcīnījis 500 uzvaras, kā arī ieguvis divas [[Džeka Adamsa balva]]s? * ... [[Dānija]]s sala '''[[Falstera]]''' ar tiltiem ir savienota ar [[Lollāna|Lollānu]] rietumos un [[Zēlande (sala)|Zēlandi]] ziemeļos? [[Attēls:Gigi Riva, Italia, 1968 (cropped 2).JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Luidži Riva]]''' <small>(attēlā)</small> ar 35 vārtiem 42 spēlēs ir visu laiku labākais [[Itālijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... lai gan '''[[2021. gada laikapstākļi Latvijā]]''' nesekoja [[2019. gada laikapstākļi Latvijā|2019.]] un [[2020. gada laikapstākļi Latvijā|2020. gada]] pēdās, un šis nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu, līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko normu? * ... vēsturiski tagadējā '''[[Muižas iela (Rīga)|Muižas iela]]''' bijušās [[Anniņmuiža]]s teritorijā [[Imanta (Rīga)|Imantā]] ir bijusi ceļš, kas šķērsojis [[Dzelzceļa līnija Torņakalns—Tukums II|dzelzceļa līniju Rīga—Tukums]] (pārbrauktuve), [[Apuzes iela]]s turpinājums? [[Attēls:Russula emetica 117475.jpg|border|right|50px]] * ... no vairāk par 1300 pasaulē sastopamajām '''[[bērzlapju ģints]]''' sugām [[Latvija|Latvijā]] ir sastopamas vairāk nekā 100 <small>(attēlā [[sīvā bērzlape]] (''Russula emetica''))</small>? * ... [[bobslejists]], [[1998. gada ziemas olimpiskās spēles|1998. gada Nagano olimpisko spēļu]] dalībnieks, '''[[Rodžers Lodziņš]]''' ir bijis pasaules junioru vicečempions trīs reizes (1989., 1993. un 1994. gadā)? * ... [[latvieši|latviešu]] [[šlāgermūzika]]s grupas '''"[[Kantoris 04]]"''' nosaukums radies sākotnējās mēģinājumu atrašanās vietas dēļ: pirmie mēģinājumi notikuši [[Valmiera]]s gāzes kantorī, savukārt gāzes avārijas telefons bija 04 un grupā ir četri dalībnieki? [[Attēls:John F. Kennedy, White House color photo portrait.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[1960. gada ASV prezidenta vēlēšanas|1960. gada ASV prezidenta vēlēšanās]]''' ar niecīgu vēlētāju balsu pārsvaru uzvarēja [[Džons Kenedijs]] <small>(attēlā)</small> un [[Lindons Džonsons]], pārspējot [[Ričards Niksons|Ričardu Niksonu]]? * ... savas paaudzes viens no labākajiem [[Itālija]]s [[futbols|futbola]] [[uzbrucējs (futbols)|uzbrucējiem]] '''[[Silvio Piola]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs [[Itālijas Serie A|Itālijas augstākajā futbola līgā]]? * ... viens no tiem [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputātiem, kas nebalsoja par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]], '''[[Ivans Ivanovs]]''' pēc tam darbojās kā deputāts septiņos [[Rīgas dome]]s sasaukumos? [[Attēls:Irelands_history.jpg|border|right|50px]] * ... [[aizvēsture|aizvēsturiskais]] [[arheoloģija]]s piemineklis [[Īrija]]s austrumos '''[[Ņūgreindža]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīts apmēram 32. gadsimtā pirms mūsu ēras, tātad tas ir vecāks par [[Stonhendža|Stonhendžu]] vai [[Heopsa piramīda|Heopsa piramīdu]]? * ... '''[[2020.—2021. gada NHL sezona|2020.—2021. gada Nacionālās hokeja līgas sezonā]]''' [[COVID-19 pandēmija]]s, kā arī [[Kanāda]]s valdības noteikto robežu šķērsošanas noteikumu dēļ, septiņas Kanādā bāzētās komandas atradās vienā divīzijā? * ... lai arī '''[[Iļģuciems (stacija)|Iļģuciema dzelzceļa stacija]]''' nekad nav bijusi paredzēta pasažieru apkalpošanai, [[1935. gads Latvijā|1935. gadā]] Aviācijas svētku laikā norīkoti 2 pasažieru vilcienu reisi [[Rīgas Pasažieru stacija|Rīga]]—Iļģuciems, tie pieturējuši [[Torņakalns (stacija)|Torņakalnā]] un [[Zasulauks (stacija)|Zasulaukā]] un bijuši pārpildīti? [[Attēls:20130508 Samoylov Fruehjahrsexpedition 080 TOpel.jpg|border|right|50px]] * ... 2010. gada augustā [[polārstacija|polārstaciju]] '''[[Ostrovsamoilovskija|Arktiskais centrs "Ostrovsamoilovskija"]]''' <small>(attēlā)</small> apmeklēja [[Krievijas premjerministrs]] [[Vladimirs Putins]], un uzreiz pēc viņa vizītes tika pieņemts lēmums par stacijas radikālu modernizēšanu, piešķirot šim mērķim 500 miljonus [[Krievijas rublis|rubļu]]? * ... ar 56 vārtiem 93 spēlēs '''[[Alesandro Altobeli]]''' ir visu laiku labākais vārtu guvējs ''[[Coppa Italia]]'' [[futbols|futbola]] turnīrā? * ... [[Latvija]]s ziemeļaustrumu daļā, ko aizņem [[Baltijas vairoga dienvidu nogāze]], [[Valmieras-Lokno izcilnis|Valmieras-Lokno izciļņa]] rajonā '''[[kristāliskais pamatklintājs]]''' atrodas tikai 340-350 metru dziļumā? [[Attēls:Storebæltsbroen from Sjælland.jpg|border|right|50px]] * ... kopš [[1998. gads|1998. gada]] pāri '''[[Lielais Belts|Lielajam Beltam]]''', vienam no trijiem [[Dāņu šaurumi]]em, ir izbūvēts Lielā Belta tilts <small>(attēlā)</small>? * ... 2017. gada februārī [[Starptautiskā Biatlona savienība|Starptautiskās Biatlona savienības]] valde piespieda [[Krievija|Krieviju]] atteikties no '''[[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionāta biatlonā]]''' rīkošanas tiesībām [[dopings|dopinga]] skandāla dēļ, un [[Pokļuka]] [[Slovēnija|Slovēnijā]] tika apstiprināta par čempionāta norises vietu? * ... [[kembrijs|kembrija]] [[smilšakmens|smilšakmeņos]] '''[[Inčukalna izcilnis|Inčukalna izciļņa]]''' teritorijā ir ierīkota [[Inčukalna gāzes krātuve]]? [[Attēls:Tim Howard Portland Timbers vs Colorado Rapids 2016-10-16.jpg|border|right|50px]] * ... [[2012. gads sportā|2012. gada]] 4. janvārī [[ASV futbola izlase]]s [[Vārtsargs (futbols)|vārtsargs]] '''[[Tims Hauards]]''' <small>(attēlā)</small> guva vārtus ''[[Everton FC]]'' labā pret ''[[Bolton Wanderers]]'', tādējādi kļūstot par tikai ceturto vārtsargu, kas ir guvis vārtus [[Anglijas futbola Premjerlīga|Premjerlīgā]]? * ... [[2022. gads Latvijā|2022. gada]] '''[[Gada sēne Latvijā]]''' ir divas brūnzobju sugas: [[rūsganā brūnzobe]] un [[Peka brūnzobe]]? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kompānija '''''[[Dow Chemical Company]]''''' ir viens no lielākajiem ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem pasaulē, dažkārt saukts par "ķīmisko kompāniju ķīmisko kompāniju", jo daudzi uzņēmuma produkti ir izejvielas citām ķīmiskajām kompānijām? [[Attēls:Biden_oath_of_office.jpg|border|right|50px]] * ... tobrīdējais [[ASV prezidents]] [[Donalds Tramps]], kurš bija atteicies atzīt savu sakāvi [[2020. gada ASV prezidenta vēlēšanas|2020. gada ASV prezidenta vēlēšanās]], nepiedalījās '''[[Džo Baidena inaugurācija]]s''' ceremonijā <small>(attēlā [[Džo Baidens]] nodod zvērestu)</small>? * ... tā kā [[Krievijas impērija]]s valdība neatbalstīja savas valsts sportistu dalību [[1908. gada vasaras olimpiskās spēles|1908. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Londona|Londonā]], tad [[Anglija|Anglijā]] dzīvojošais [[latvieši|latviešu]] vieglatlēts '''[[Georgs Linds]]''' (Liepiņš) pats nolēma pieteikties un [[maratons|maratona]] skrējienā ieņēma 19. vietu? * ... ar '''[[Kaledonijas krokojums|Kaledonijas krokojumu]]''' ir saistītas [[dzelzs]] rūdu, [[Titāns|titāna]], [[Zelts|zelta]] un daļēji arī [[Molibdēns|molibdēna]] atradnes? [[Attēls:Vohilaid.jpg|border|right|50px]] * ... līdz [[Otrais pasaules karš|Otrajam pasaules karam]] 4,48 km² lielā '''[[Vohilaida|Vohilaidas sala]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], 300 metrus uz austrumiem no [[Hījumā sala]]s, bija apdzīvota? * ... [[Francijas futbola izlase]]s sastāvā 82 spēlēs 28 vārtus guvušais '''[[Juri Džorkajefs]]''' ir dzimis [[Liona|Lionā]] jauktas izcelsmes ģimenē: viņa tēvam ir [[Poļi|poļu]] un [[Kalmiki|kalmiku]] saknes, savukārt māte ir [[Armēņi|armēniete]]? * ... pirmais [[esperanto valoda]]s popularizētājs [[Latvija|Latvijā]] bija '''[[Ints Čače]]'''; [[1922. gads Latvijā|1922. gadā]] tika izdota viņa pirmā esperanto mācību grāmata [[latviešu valoda|latviešu valodā]]? [[Attēls:Jeanneke Pis, Brussels, Belgium (DSCF4010).jpg|border|right|50px]] * ... [[bronza]]s [[skulptūra|skulpturālā]] [[strūklaka]] [[Beļģija]]s galvaspilsētā [[Brisele|Briselē]] '''[[Čurājošā meitenīte]]''' <small>(attēlā)</small> ir radīta kā antitēze Briseles simbolam [[Čurājošais puisēns]]? * ... [[1965. gads Latvijā|1965. gadā]] '''[[Birzgales luterāņu baznīca|Birzgales luterāņu baznīcu]]''' nojauca, bet tās vietā uzcēla [[Birzgales ciems|Birzgales ciema]] padomes ēku? * ... [[COVID-19 pandēmija]]s dēļ '''[[2020. gada F1 sezona]]s''' sākums tika atlikts no marta līdz jūlijam; tāpat pandēmija ieviesa būtiskas izmaiņas sacīkšu kalendārā — sezona sastāvēja no 17 kārtām (sākotnēji plānoto 22 vietā), vairākas sacīkstes tika atceltas, no kurām daļa tika aizvietotas ar citām? [[Attēls:Ķuršu baznīcas sānskats.jpg|border|right|50px]] * ... [[Krievijas Impērija]]s laikā [[Pededzes pagasts|Pededzes pagasta]] [[Pareizticība|pareizticīgie]] pulcējās baznīcā un kapsētā [[Lavri|Lauru pagastā]] (agrāk [[Igaunija|Igaunijā]], tagad [[Krievija|Krievijā]]); tā kā pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] ieviestās robežas ierobežoja pārvietošanos, draudze uzcēla '''[[Ķuršu pareizticīgo baznīca|Ķuršu pareizticīgo baznīcu]]''' <small>(attēlā)</small>? * ... [[baski|basku]] izcelsmes bijušais [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Bisente Lizarazū]]''' ir spēlējis arī [[Basku Zeme]]s futbola izlasē, kurā lielākoties tiek pulcināti basku spēlētāji no [[Spānija]]s? * ... [[kosmētika]]s ražošanas uzņēmums '''''[[H.A. Brieger]]''''' ir dibināts 2006. gadā kā [[Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca]]s meitas uzņēmums un 2020. gadā tas pārņēma maksātnespējīgās AS "[[Dzintars (uzņēmums)|Dzintars]]" ražošanu? [[Attēls:Panorama Gorizia (tramonto).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Gorīcija]]''' <small>(attēlā)</small> atrodas [[Itālija]]s ziemeļaustrumos pie [[Slovēnija]]s robežas (otrpus robežai atrodas slovēņu pilsēta Nova Gorica)? * ... [[Krievijas Pareizticīgo baznīca|pareizticīgo]] garīdznieks '''[[Aleksejs Zotovs]]''' bija vienīgais [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Latvijas Republikas Augstākās padome]]s deputāts, kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gada]] 4. maijā atturējās balsojumā par [[Latvijas neatkarības deklarācija|Latvijas neatkarības deklarāciju]]? * ... [[zviedri|zviedru]] [[biatlonists]] '''[[Jespers Nelins]]''' karjeras sākumā nodarbojies ar [[Distanču slēpošana|distanču slēpošanu]], taču panākumus nav guvis un biatlonam pievērsies 2012. gadā? [[Attēls:Koller.jpg|border|right|50px]] * ... ar 91 spēlē gūtajiem 55 vārtiem '''[[Jans Kollers]]''' <small>(attēlā)</small> ir visu laiku labākais [[Čehijas futbola izlase]]s vārtu guvējs? * ... luksus [[automašīna|automašīnu]] '''''[[Maserati]]''''' simbols ir trijžuburis, ko uzņēmuma dibinātāji brāļi Mazerati ņēmuši no [[Boloņa]]s centrālā laukuma [[Neptūns (mitoloģija)|Neptūna]] [[strūklaka]]s, lai gan mūsdienās uzņēmuma galvenā mītne atrodas [[Modēna|Modēnā]]? * ... '''[[Dabas aizsardzības pārvalde]]s''' pašreizējais vadītājs ir iepriekš [[Nacionālais botāniskais dārzs|Nacionālo botānisko dārzu]] vadījušais Andrejs Svilāns? [[Attēls:CFS Alert May 2016.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Alerta]]''' <small>(attēlā)</small> [[Nunavuta]]s teritorijā, [[Kanāda|Kanādā]], [[Elsmīra sala|Elsmīra salā]] ir vistālāk uz ziemeļiem esošā apdzīvotā vieta pasaulē? * ... sākot ar 2021.—22. gada sezonu [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālās hokeja līgas]] [[Rietumu konference (NHL)|Rietumu konferences]] Klusā okeāna divīzijā spēlējošais klubs '''[[Sietlas "Kraken"]]''' kļuva par pirmo profesionālo [[hokejs|hokeja]] komandu, kas bāzēta [[Sietla|Sietlā]], kopš 1975. gada? * ... vienas no visgrūtāk sasniedzamajām [[Grieķija]]s salām — '''[[Gaudosa]]s''' dienvidu punkts Tripiti rags ir [[Eiropa]]s galējais dienvidu punkts (ja Eiropā neiekļauj [[Kanāriju salas]] un [[Kipra|Kipru]])? [[Attēls:Trinity College - Great Court 02.jpg|border|right|50px]] * ... [[Kembridžas Universitāte]]s '''[[Trīsvienības koledža|Trīsvienības koledžu]]''' <small>(attēlā)</small> [[1546. gads|1546. gadā]] dibinājis [[Anglijas karalis]] [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]]? * ... '''[[Karels Poborskis]]''' [[Čehijas futbola izlase]]s sastāvā ir nospēlējis 118 spēles, piedaloties [[2006. gada FIFA Pasaules kauss|2006. gada FIFA Pasaules kausā]], kā arī [[1996. gada Eiropas čempionāts futbolā|1996.]], [[2000. gada Eiropas čempionāts futbolā|2000.]] un [[2004. gada Eiropas čempionāts futbolā|2004. gada Eiropas čempionātā]]? * ... kā pirmais eiropietis '''[[Bugenvila sala|Bugenvila salu]]''' [[1768. gads|1768. gadā]] apmeklēja [[franči|franču]] pētnieks Luijs Antuāns de Bugenvils, kura vārdā arī sala ir nosaukta? [[Attēls:Piran_from_the_sea.JPG|border|right|50px]] * ... kopš [[Dienvidslāvija]]s sabrukšanas [[1991. gads|1991. gadā]] '''[[Piranas līcis|Piranas līča]]''' akvatorija <small>(attēlā)</small> ir robežstrīda objekts starp [[Slovēnija|Slovēniju]] un [[Horvātija|Horvātiju]]; šī strīda dēļ [[2008. gads|2008. gadā]] Slovēnija bloķēja Horvātijas iestāšanās sarunas [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]? * ... [[2021. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2021. gada Pasaules čempionātā]] [[Pokļuka|Pokļukā]] Austrijas biatloniste '''[[Līza Terēza Hauzere]]''' kļuva par čempioni distancē ar kopēju startu un ieguva divas sudraba medaļas, lai gan līdz šai sezonai Pasaules kausa posmos ne reizi nebija iekļuvusi trijniekā individuālajās distancēs? * ... [[ziema|ziemā]] [[Somija]]i piederošo '''[[Hailuoto|Hailuoto salu]]''' [[Botnijas līcis|Botnijas līcī]] ar kontinentu savieno [[ledus ceļš]]? [[Attēls:Nummulite Naturhistorisches Museum Basel 27102013.jpg|border|right|50px]] * ... izmirušajā '''[[numulīti|numulītu ģintī]]''' <small>(attēlā čaula skatā no iekšpuses)</small> ir sastopamas lielākās [[foraminīferas|foraminīferu]] formas, kas diametrā var sasniegt 16 [[centimetrs|centimetrus]]? * ... '''[[Džimijs Grīvss]]''' ir vēsturē labākais vārtu guvējs [[Anglijas futbola Premjerlīga|Anglijas augstākajā futbola līgā]]; sešas reizes kļuvis par līgas labāko vārtu guvēju? * ... '''[[Musala]]''' ir ne vien [[Rila|Rilas kalnu]] un [[Bulgārija]]s, bet arī visas [[Balkānu pussala]]s augstākā virsotne? [[Attēls:Joel Embiid 2019.jpg|border|right|50px]] * ... [[2014. gada NBA drafts|2014. gada Nacionālās basketbola asociācijas draftā]] [[Kamerūna]]s basketbolistu '''[[Džoels Embīds|Džoelu Embīdu]]''' <small>(attēlā)</small> ar kopējo trešo kārtas numuru izraudzījās [[Filadelfijas "76ers"]], taču traumu dēļ divas pirmās sezonas spēlētājs izlaida un šajā laikā iemantoja iesauku ''the Process'', jo komanda, negūstot panākumus, lietoja saukli ''Trust the process''? * ... '''[[zinātņu doktors|zinātņu doktora]]''' grāda esamība akadēmiskajā pasaulē ir priekšnoteikums patstāvīgai pētījumu veikšanai un mācīšanai [[augstskola|augstskolās]] un pētniecības iestādēs? * ... [[2009. gads|2009. gadā]] mūzikas producentam '''[[Fils Spektors|Filam Spektoram]]''' tika piespriests vismaz 19 gadu cietumsods par aktrises Lanas Klārksones slepkavību; viņš nomira slimnīcā [[2021. gads|2021. gada]] 16. janvārī no [[COVID-19]] radītajām komplikācijām? [[Attēls:Marc Wilmots 20190913 (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Marks Vilmotss]]''' <small>(attēlā)</small> [[Beļģijas futbola izlase]]s sastāvā ir spēlējis [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990.]], [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|1994.]], [[1998. gada FIFA Pasaules kauss|1998.]] un [[2002. gada FIFA Pasaules kauss|2002. gada FIFA Pasaules kausa finālturnīrā]], bet laika posmā no 2012. gada līdz 2016. gadam bija izlases galvenais treneris? * ... [[2019. gads|2019. gada]] nogalē '''[[Bugenvilas autonomais reģions|Bugenvilas autonomajā reģionā]]''' norisinājās neatkarības referendums, kurā 98,31% iedzīvotāju nobalsoja par Bugenvilas neatkarību no [[Papua-Jaungvineja]]s? * ... '''[[Apspiesto Eiropas tautu asambleja]]s''', kas darbojās [[Rietumvalstis|Rietumvalstīs]] no 1954. līdz 1972. gadam, pirmais priekšsēdis bija latviešu diplomāts '''[[Vilis Māsēns]]'''? [[Attēls:Armillaria mellea 59252.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[parastā celmene]]''' <small>(attēlā)</small> bieži parazitē uz dzīviem [[koki]]em, novedot pie to bojāejas, arī nodarot ievērojamus zaudējumus mežsaimniecībai un augļkopībai? * ... pieckārtējam [[NBA Visu Zvaigžņu spēle]]s dalībniekam '''[[Džimijs Batlers|Džimijam Batleram]]''' ir bijusi smaga, nelabvēlīga bērnība: tēvs ģimeni pametis, un māte 13 gadu vecumā padzinusi viņu no mājām? * ... '''[[Nikolajs Bulgaņins]]''' no 1955. gada līdz 1958. gadam vadīja [[Padomju Savienība|PSRS]] Ministru padomi (laika posmā starp [[Georgijs Maļenkovs|Georgiju Maļenkovu]] un [[Ņikita Hruščovs|Ņikitu Hruščovu]])? [[Attēls:Chlorochroa pinicola 07.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[vairogblakšu dzimta]]s''' [[Anatomija|anatomiskā]] un uzvedības daudzveidība padara šo grupu interesantu pētniekiem [[Evolūcija|evolucionāros]] un [[Ekoloģija|ekoloģiskos]] jautājumos <small>(attēlā Latvijā sastopamā ''Chlorochroa pinicola'')</small>? * ... 16 gadu un 1 dienas vecumā [[Kamerūna|Kamerūnā]] dzimušais [[Vācija]]s [[futbolists]] '''[[Jusufa Mukoko]]''' 2020. gadā debitēja [[Vācijas futbola Bundeslīga|Bundeslīgā]], līdz ar to kļūstot par visu laiku jaunāko Bundeslīgas spēlētāju? * ... '''[[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Latvijā savvaļā ir sastopamas 5 sūkļu sugas]]''', kuras visas dzīvo [[Saldūdens|saldūdeņos]] un ietilpst krūmsūkļu dzimtā? [[Attēls:Opekalna baznīca Štafenhāgens.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Opekalna luterāņu baznīca]]''' ir visaugstāk (235 metri virs jūras līmeņa) celtais [[dievnams]] [[Latvija|Latvijā]] <small>(attēlā baznīca 19. gadsimta vidū [[Vilhelms Zigfrīds Štafenhāgens|Štafenhāgena]] zīmējumā)</small>? * ... 1913. gadā '''[[Ebija Preta]]''', olimpiskās bronzas medaļas ieguvēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|golfā]] [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]], kļuva par karalisko aprindu locekli, kad apprecējās ar [[Serbija]]s princi Aleksi Karageorgeviču un pieņēma vārdu Darja, princese Karageorgeviča? * ... privātmāju ciemata Amatciems veidotājs un idejas autors '''[[Aivars Zvirbulis]]''' (Čiris) savulaik bijis viens no "Apgāda Jāņa sēta" dibinātājiem un īpašniekiem? [[Attēls:Vaivari Start 2016 (28584465830).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari"|Nacionālais rehabilitācijas centra "Vaivari"]]''' piramīdas formas ēku [[Jūrmala|Jūrmalā]] <small>(attēlā)</small> [[Latvijas PSR|padomju gados]] tautā dēvēja par "[[Kosmonauti|Kosmonautu]] sanatoriju", jo sākotnēji tā bijusi paredzēta ar kosmosa pētniecību saistīto tehnoloģiju nozares darbinieku atpūtai? * ... [[Anglija]]s [[futbolists]] '''[[Billijs Raits]]''' bija pirmais futbolists pasaulē, kas sasniedza 100 spēļu robežu izlašu spēlēs? * ... [[1972. gads|1972. gadā]] [[Padomju Savienība|PSRS]] televīzijas cenzori '''[[Jautro un atjautīgo klubs|Jautro un atjautīgo kluba]]''' (KVN) studentu improvizētos jokus sāka uzskatīt par aizskarošiem un pretpadomju, tādējādi klubs tika aizliegts un atjaunots tikai [[Perestroika]]s laikmetā [[1986. gads|1986. gadā]]? [[Attēls:Váh a Revúca v Ružomberku.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Vāha]]''' <small>(attēlā pie [[Ružomberoka]]s)</small> ir garākā [[Slovākija]]s [[upe]], kas pilnībā tek valsts teritorijā? * ... '''[[Sandis Amoliņš]]''' tiek atzīts par [[Valmiera]]s [[basketbols|basketbola]] vēsturē visvairāk profesionālo spēļu aizvadījušo basketbolistu? * ... [[Alsungas pilsmuiža]]s īpašnieks '''[[Johans Ulrihs fon Šverins]]''' [[1634. gads|1634. gadā]] atdeva [[Alsungas katoļu baznīca|Alšvangas baznīcu]] [[Romas katoļu baznīca]]i un veicināja vēlākā [[Suitu novads|Suitu novada]] iedzīvotāju pievēršanu katoļticībā? [[Attēls:Polster Toni-7361-fmp (18560369719).jpg|border|right|50px]] * ... ar 95 spēlēs gūtajiem 44 vārtiem '''[[Antons Polsters]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Austrijas futbola izlase]]s visu laiku labākais vārtu guvējs? * ... [[2020. gads Latvijā|2020. gada]] 22. decembrī '''[[Sociālās aprūpes centrs "Rauda"|Sociālās aprūpes centrā "Rauda"]]''' [[Smārdes pagasts|Smārdes pagasta]] [[Rauda (Smārdes pagasts)|Raudā]] sākās [[COVID-19 pandēmija Latvijā|COVID-19 uzliesmojums]], kurā līdz 11. janvārim saslima 64 darbinieki un 184 klienti, un nomira 21 pozitīvs centra klients? * ... [[2020. gads|2020. gadā]] '''[[Pasaules Pārtikas programma]]i''' tika piešķirta [[Nobela miera prēmija]] par "tās centieniem apkarot badu, ieguldījumu apstākļu uzlabošanā konfliktu skartajos rajonos un rīkošanos kā dzinējspēkam centienos novērst bada izmantošanu kā kara un konflikta ieroci"? [[Attēls:Louis Bastien (sportif).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Luijs Bastjēns]]''' <small>(attēlā)</small> [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]] startēja gan [[paukošana]]s, gan [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|riteņbraukšanas]] sacensībās, kurās izcīnīja zelta medaļu [[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 25 kilometri vīriešiem|25 kilometru distancē]]? * ... 1997. gada [[Krievija]]s kriminālfilma '''"[[Brālis (filma)|Brālis]]"''' pirmizrādi piedzīvoja [[Kannu kinofestivāls|Kannu kinofestivālā]] un vēlāk kļuva par par "[[kulta filma|kulta filmu]]"? * ... [[žurnālists|žurnālista]], televīzijas un radio raidījumu vadītāja '''[[Arnis Krauze|Arņa Krauzes]]''' pusbrālis ir [[aktieris]], raidījumu vadītājs un komiķis Valters Krauze? [[Attēls:Aneurus avenius 03.JPG|border|right|50px]] * ... '''[[Mizasblakšu dzimta|mizasblaktis]]''' <small>(attēlā [[Latvija|Latvijā]] sastopamā ''Aneurus avenius'')</small> barojas ar sēnītēm, kas piedalās koku pūšanas procesos, izsūcot sēņu hifas ekstraktu? * ... ik gadu uz Zemes '''[[Meža ugunsgrēks|meža ugunsgrēkos]]''' izdeg no 10 līdz 15 miljoniem hektāru [[mežs|meža]]? * ... [[Nīderlandes futbola izlase]]s sastāvā dvīņu brāļi '''[[Renē van de Kerhofs|Renē]]''' un '''[[Villijs van de Kerhofs|Villijs]]''' van de Kerhofi spēlēja [[1974. gada FIFA Pasaules kauss|1974.]] un [[1978. gada FIFA Pasaules kauss|1978. gada FIFA Pasaules kausā]], bet 2004. gadā abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? [[Attēls:Copenhagen airport from air.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Kopenhāgenas lidosta]]''' <small>(attēlā)</small> ir pēc pasažieru skaita lielākā [[lidosta]] [[Skandināvija|Skandināvijā]]? * ... [[NBA|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubā [[Ņūorleānas "Pelicans"]] spēlējošais '''[[Garets Templs]]''' savā ilgajā karjerā spēlējis 11 dažādu NBA komandu sastāvā? * ... sākotnēji programmatūra '''''[[Adobe Illustrator|Adobe Illustrator CC]]''''' tika izveidota ''[[Apple Macintosh]]'' lietotājiem [[1985. gads|1985. gadā]]? [[Attēls:2007-06-16 Hygrocybe conica.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[smailā stiklene|smailās stiklenes]]''' lielā vizuālā daudzveidība <small>(attēlā)</small> liek daudziem speciālistiem uzskatīt, ka patiesībā tā ir vairāku sugu kopums, taču līdz ģenētiskajai izpētei šis jautājums paliek atklāts? * ... 2004. gadā [[Dānija]]s [[futbolists]] '''[[Brians Laudrups]]''' un viņa vecākais brālis [[Mikāls Laudrups|Mikāls]] abi tika iekļauti [[FIFA 100]] sarakstā? * ... '''[[Veclanga]]''' ir [[Langa]]s senā gultne, kas agrāk tecējusi pretējā virzienā, novadot [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus uz jūru; 18. gadsimta beigās Langa lejtecē aizsērēja, un par Ķīšezera vienīgo noteci kļuva [[Mīlgrāvis (kanāls)|Mīlgrāvis]]? [[Attēls:Jill Biden portrait (cropped).jpg|border|right|50px]] * ... {{dat|1987|6|17||bez}} '''[[Džila Baidena]]''' <small>(attēlā)</small> apprecējās ar vēlāko [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] [[Džo Baidens|Džo Baidenu]], ar kuru viņa iepazinās aklajā randiņā 1975. gadā? * ... latviešu [[dambrete|dambretists]] un treneris, starptautiskais meistars [[Simtlauciņu dambrete|simtlauciņu dambretē]] '''[[Roberts Misāns]]''' ir precējies ar dambretisti [[Oļesja Abduļina|Oļesju Abduļinu]] no [[Krievija]]s, kura tagad pārstāv [[Latvija|Latviju]]? * ... '''[[Akila]]''' ir lielākā [[Īrija]]s sala, neskaitot pašu [[Īrija (sala)|Īriju]]? [[Attēls:MarcelDesailly.JPG|border|right|50px]] * ... 1992. gadā [[Francija]]s [[futbolists]] '''[[Marsels Desajī]]''' <small>(attēlā)</small> pievienojās [[Marseļas "Olympique"]], kuras sastāvā izcīnīja [[UEFA Čempionu līga]]s titulu, bet nākamajā sezonā kopā ar ''[[AC Milan]]'' ieguva otro Čempionu līgas titulu divu gadu laikā? * ... pirmo apdzīvoto vietu mūsdienu '''[[Ustjoļeņoka]]s''' vietā [[1633. gads|1633. gadā]] dibināja [[Toboļska]]s kazaks Ivans Rebrovs, un ilgu laiku tā bija šīs [[Krievija]]s [[Arktika]]s daļas administratīvais centrs? * ... ilggadējais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs [[Aivars Lembergs]] kandidēja '''[[2021. gada Ventspils domes vēlēšanas|2021. gada Ventspils domes vēlēšanās]]''' par spīti pirmās instances tiesas spriedumam, ar kuru viņš ir atzīts par vainīgu virknē noziegumu un ir atkārtoti nonācis apcietinājumā? [[Attēls:Shanghai Tower 2015.jpg|border|right|50px]] * ... 128 stāvus un 632 metrus augstais '''[[Šanhajas tornis]]''' <small>(attēlā)</small> ir augstākā ēka [[Ķīna|Ķīnā]] un otra [[Pasaules augstākās ēkas|augstākā ēka pasaulē]]? * ... '''[[Riteņbraukšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|Riteņbraukšanas sacensībās 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' tika aizvadītas 95 dažādas disciplīnas, taču šobrīd [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] par "olimpiskajām" disciplīnām atzīst tikai trīs no tām (kopā visās sacensībās varētu būt startējuši pat aptuveni 250 dalībnieki)? * ... 2010. gada [[Krievija]]s tautskaitē uzskaitītie 862 '''[[nganasani]]''' tiek uzskatīti par vistālāk ziemeļos mītošo [[Eirāzija]]s tautu? [[Attēls:Giampiero Boniperti, Juventus.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Džampjēro Boniperti]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš kā [[futbolists]] ar [[Turīnas "Juventus"]] ieguva piecus [[Itālijas futbola čempionāta A sērija|Itālijas ''Serie A'']] titulus un divus ''[[Itālijas kauss futbolā|Coppa Italia]]'' titulus, no 1994. gada līdz 1999. gadam bija [[Eiropas Parlaments|Eiropas Parlamenta]] deputāts? * ... [[2021. gads Latvijā|2021. gadā]] ekonomģeogrāfs, [[kartogrāfs]], "[[Jāņa sēta (uzņēmums)|Jāņa sēta]]" līdzīpašnieks '''[[Jānis Turlajs]]''' tika apbalvots ar [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]]? * ... '''"[[Skats uz slepkavību]]"''' 1985. gadā bija septītā un pēdējā filma [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijā, kurā [[Rodžers Mūrs]] atveidoja [[Slepenais izlūkošanas dienests|MI6]] aģentu Bondu? [[Attēls:Alūksnes Mākslas skola (Vecā pils) (2).jpg|border|right|50px]] * ... [[Fītinghofi]]em celtajā '''[[Alūksnes Vecā pils|Alūksnes Vecajā pilī]]''' <small>(attēlā)</small> mūsdienās atrodas mākslas skola? * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] rakstniece, recenzente un romānu autore '''[[Mērija Ebota]]''' startēja [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — sieviešu turnīrs|sieviešu golfa turnīrā]], kur uzvarēja viņas meita [[Margareta Ebota]], un šī ir vienīgā reize olimpisko spēļu vēsturē, kad māte un meita vienā un tajā pašā olimpiādē startēja vienā un tajā pašā sporta veidā? * ... lielākā daļa [[Krievija]]s ziemeļu tautas '''[[dolgani|dolganu]]''' dzīvo [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] [[Taimiras Dolganu—Ņencu rajons|Taimiras Dolganu—Ņencu rajonā]], kur tie veido 15,7 % no iedzīvotāju kopskaita? [[Attēls:Hades Altemps Inv8584.jpg|border|right|50px]] * ... [[Romiešu mitoloģija|romiešu]] pazemes dieva '''[[Plutons (mitoloģija)|Plutona]]''' <small>(attēlā)</small> tēlam [[Grieķu mitoloģija|seno grieķu mitoloģijā]] atbilst [[Aīds]]? * ... leģendārais [[Itālija]]s [[futbolists]] '''[[Franko Barēzi]]''' visu savu karjeru pavadīja ''[[AC Milan]]'' komandā, 15 gadus esot arī komandas [[Kapteinis (futbols)|kapteinis]]? * ... [[Latvija]]s mediju uzņēmuma '''''[[All Media Latvia]]''''' (zināms arī kā ''TV3 Group'') īpašnieks ir [[Lietuva]]s sakaru uzņēmums ''[[Bite Lietuva|UAB Bite Lietuva]]'', kas pastarpināti pieder investīciju uzņēmumam ''Providence Equity Partners''? [[Attēls:Talc schist 2 (16921632302).jpg|border|right|50px]] * ... '''[[talka slāneklis]]''' <small>(attēlā)</small> ir mīksts [[iezis]], kas rodas, metamorfizējoties serpentīna iežiem, kā arī [[dolomīts|dolomīta]] metasomatozes rezultātā? * ... '''[[krikets 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija viens no 20 oficiālajiem olimpiskajiem sporta veidiem; šī bija pirmā un vienīgā reize, kad [[krikets]] ir bijis iekļauts [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] programmā? * ... mūsdienās [[Krievija]]s ziemeļu tauta '''[[enci]]''' mīt galvenokārt vairs tikai divos ciematos [[Jeņiseja]]s labajā krastā: tundras enci Voroncovas ciematā Jeņisejas grīvā, bet meža enci — 350 km uz dienvidiem Potapovas ciematā? [[Attēls:Hong Myung-Bo.jpg|border|right|50px]] * ... [[Dienvidkorejas futbola izlase]]s sastāvā 136 spēles nospēlējušais '''[[Hons Mjonbo]]''' <small>(attēlā)</small> ir viens no diviem [[Āzija]]s [[futbolisti]]em, kas 2004. gadā tika iekļauts [[FIFA 100]] sarakstā? * ... 19. gadsimta otrajā pusē, sakārtojot [[dambrete]]s noteikumus, lai organizētu lielas sacensības, par populārāko pasaulē kļuva viens no simtlauciņu dambretes variantiem jeb [[starptautiskā dambrete]], tomēr daudzi varianti tika spēlēti uz 64 lauciņu galdiņa: viens no tiem bija [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] un vēlāk [[Padomju Savienība|PSRS]] populārā '''[[krievu dambrete]]'''? * ... [[Krievija]]s ziemeļos esošās '''[[Anabara]]s''' upes baseinā ir pasaulē lielākās [[dimanti|dimantu]] atradnes ārpus [[Āfrika]]s un [[Austrālija]]s? [[Attēls:Migma ss 2006.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[migmatīts|migmatītos]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Metamorfais iezis|metamorfo iežu]], visbiežāk [[Gneiss|gneisu]] vai amfibolītu joslas, sakārtotas paralēli ar [[Granīts|granīta]] sastāva materiālu? * ... '''[[Anna Haselborga]]''' ([[Zviedrija]]s sieviešu izlases kapteine (skips)) ar savu komandu uzvarēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] sieviešu [[kērlings|kērlinga]] turnīrā, kļuva par 2018. un 2019. gada pasaules čempionāta sudraba medaļnieci un abās sezonās uzvarēja arī Eiropas čempionātā? * ... '''[[Pripetes purvi]]''' ietilpst [[Poļesje]]s vēsturiskajā novadā, veido dabisko robežu starp [[Baltkrievija|Baltkrieviju]] ziemeļos un [[Ukraina|Ukrainu]] dienvidos? [[Attēls:Set.svg|border|right|50px]] * ... '''[[Sets (mitoloģija)|Sets]]''' [[Senās Ēģiptes mitoloģija|ēģiptiešu mitoloģijā]] ir [[tuksnesis|tuksneša]] dievs un ļaunuma iemiesojums, kas tiek attēlots ar [[cilvēka ķermenis|cilvēka ķermeni]] un [[mājas ēzelis|ēzeļa]] galvu <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[Džalma Santušs]]''', [[Francs Bekenbauers]] un [[Filips Lāms]] ir vienīgie futbolisti, kas trīs reizes ir iekļauti [[FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kausa finālturnīra]] simboliskajā izlasē? * ... ap 240 km garais '''[[Hatangas līcis]]''' faktiski ir [[Hatanga (upe)|Hatangas upes]] estuārs? [[Attēls:Lindes muižas vārti 2017.gads.jpg|border|right|50px]] * ... '''[[Lindes muiža]]s''' kungu nams gāja bojā [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā, netika atjaunots un tagad ir neievērojamas drupas, taču ir saglabājušies Lindes muižas vārti <small>(attēlā)</small> un muižas parks? * ... '''[[Aleksandrs Merkati]]''' bija nozīmīga figūra [[olimpiskās spēles|olimpisko spēļu]] agrīnajā vēsturē — viņš iepazīstināja [[Pjērs de Kubertēns|de Kubertēnu]] ar [[Grieķija]]s kroņprinci Konstantīnu, kurš sniedza atbalstu [[1896. gada vasaras olimpiskās spēles|pirmajām olimpiskajām spēlēm]]; [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|1900. gada olimpiskajās spēlēs]] pats Merkati startēja [[Golfs 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — vīriešu turnīrs|golfa turnīrā]]? * ... dažkārt '''[[Langas kanāls|Langas kanālu]]''' dēvē un arī kartēs atzīmē kā [[Langa|Langu]], kas līdz 18. gadsimta beigām novadīja uz jūru [[Ķīšezers|Ķīšezera]] ūdeņus, nevis bija tā [[pieteka]] kā mūsdienās? == Faktu ieteikumi (vēl neizmantotie, jaunos likt apakšā) == <!--dyk diena --> [[Attēls:Ana Brnabic, July 3, 2018.jpg|border|right|150px]] * ... '''[[Ana Brnabiča]]''' <small>(attēlā)</small> ir pirmā sieviete [[Serbija]]s [[premjerministrs|premjerministra]] amatā un pirmā [[Homoseksualitāte|homoseksuālā]] persona šajā amatā? * ... '''[[Madrides klubs]]''' apvieno vairāk nekā 120 bijušos valstu [[prezidents|prezidentus]] un [[valdības vadītājs|valdību vadītājus]]? * ... '''[[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 4000 metri brīvajā stilā vīriešiem|4000 metru peldēšanas distance 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs]]''' bija garākā olimpiskā [[peldēšana]]s disciplīna vairāk nekā gadsimta garumā, līdz [[2008. gada vasaras olimpiskās spēles|2008. gada olimpiskajām spēlēm]] [[Pekina|Pekinā]], kad tika ieviesta 10 kilometru maratonpeldēšana atklātā ūdenī? <!--dyk diena --> [[Attēls:Kusttram2.jpg|border|right|200px]] * ... 67 kilometrus garā '''[[Krasta tramvajs|Krasta tramvaja]]''' līnija [[Beļģija|Beļģijā]] ir garākā ekspluatācijā esošā [[tramvajs|tramvaja]] līnija pasaulē <small>(attēlā)</small>? * ... '''[[2006. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2006. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Maskava|Maskavā]] [[Latvija]]s sportiste [[Kristīne Odriņa-Urbova]] izcīnīja sudraba medaļu [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] svara kategorijā līdz 67 kg? * ... [[Šveice|Šveicē]] dzimušais [[Itālija]]s [[farmakologs]] '''[[Daniels Bovē]]''' [[1957. gads|1957. gadā]] saņēma [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Nobela prēmiju fizioloģijā vai medicīnā]] "par viņa atklājumiem saistībā ar sintētiskiem savienojumiem, kas kavē noteiktu ķermeņa vielu darbību, un jo īpaši to iedarbību uz asinsvadu sistēmu un skeleta muskuļiem"? <!--dyk diena --> [[Attēls:ParkPatriot2015part13-375.jpg|border|right|200px]] * ... [[kravas automašīna]]s '''[[ZIL-164]]''' <small>(attēlā)</small> un ZIL-164A ilgus gadus bija galvenās darba automašīnas gandrīz visās [[PSRS]] autosaimniecībās; uz to bāzes specializētās rūpnīcas lielos daudzumos izlaida furgonus, cisternas, ugunsdzēsības automašīnas, autoceltņus un citu veidu speciālo tehniku? * ... [[Francija]]s uzņēmumu grupa '''[[LVMH]]''', kas apvieno ''[[Louis Vuitton]]'', ''Moët Hennessy'', ''Moët et Chandon'' un ''Hennessy'', ir pasaules līderis luksusa nozarē pēc apgrozījuma? * ... 1900. gadā '''[[Frederiks Leins]]''' piedalījās [[1900. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskajās spēlēs]] [[Parīze|Parīzē]], kur startēja divās [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|peldēšanas]] disciplīnās, abās izcīnot zelta medaļas — [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metri brīvajā stilā vīriešiem|200 metru brīvajā stilā]] un [[Peldēšana 1900. gada vasaras olimpiskajās spēlēs — 200 metru šķēršļu josla vīriešiem|200 metru šķēršļu joslas peldēšanā]]; līdz ar to viņš kļuva par pirmo [[Austrālija]]s sportistu, kurš ieguvis olimpiskās medaļas peldēšanā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Reutemann 1981.jpg|border|right|150px]] * ... [[Argentīna]]s sacīkšu pilots '''[[Karloss Reutemans]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš uzvarēja 12 ''[[Formula 1]]'' pasaules čempionāta posmos, vēlāk kļuva par ievērojamu politiķi, kļuva par [[Santafē province]]s gubernatoru un tika ievēlēts Argentīnas senātā? * ... '''[[Aijūbidu dinastija]]s''' valsts, kas Tuvajos Austrumos pastāvēja no 1171. līdz 1341. gadam, dibinātājs bija [[Saladīns]] un tās centrs atradās mūsdienu [[Ēģipte]]s teritorijā? * ... '''[[Kislovodska]]''' [[Krievija]]s dienvidos, [[Lielais Kaukāzs|Lielā Kaukāza]] ziemeļu priekškalnēs ir kūrortpilsēta, kurā attīstīta [[terapija]] ar ārstnieciskajiem [[minerālūdeņi]]em un [[dūņas|dūņām]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Zis 150 museum.jpg|border|right|200px]] * ... [[1956. gads|1956. gadā]], pēc XX [[PSKP]] kongresa, [[Staļins|Staļina]] vārdā nosauktā rūpnīca jeb ZIS (''Завод имени Сталина'') tika pārdēvēta par [[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosaukto rūpnīcu]] jeb ZIL (''Завод имени Лихачёва''), līdz ar to arī automašīnu marka tika mainīta, tādējādi daļai no pēdējiem '''[[ZIS-150]]''' <small>(attēlā)</small> modeļiem dzinēja pārsegā tika iespiests ''ЗИЛ'' iepriekšējā ''ЗИС'' vietā? * ... [[ungāri|ungāru]] [[peldētājs]] '''[[Zoltāns Halmai]]''' piedalījās trijās vasaras olimpiskajās spēlēs (1900—1908) un katrās izcīnīja olimpiskās medaļas — kopsummā septiņas olimpiskās medaļas, kā arī divas medaļas [[1906. gada neoficiālās olimpiskās spēles|1906. gada neoficiālajās olimpiskajās spēlēs]]? * ... [[Francija|Francijā]] bāzētā kompānija '''''[[L'Oréal]]''''' ir pasaules lielākais [[kosmētika]]s uzņēmums? <!--dyk diena --> [[Attēls:Tom Kuhnhackl 2017-10-04.jpg|border|right|200px]] * ... [[Vācijas hokeja izlase]]s sastāvā divkārtējais [[Stenlija kauss|Stenlija kausa]] ieguvējs '''[[Toms Kīnhakls]]''' <small>(attēlā)</small> debitēja [[2018. gada ziemas olimpiskās spēles|2018. gada ziemas olimpisko spēļu]] kvalifikācijas turnīrā, kur pēdējā spēlē pret [[Latvijas hokeja izlase|Latviju]] guva uzvaras vārtus, nodrošinot Vācijas izlasei dalību olimpiskajās spēlēs? * ... '''[[Pidriķis]]''' ir [[ciems]] [[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Burtnieku pagasts|Burtnieku pagastā]]? * ... '''[[ļeņinisms]]''' ir [[marksisms|marksisma]] variants, kurā ietverto uzskatu kopums apgalvo, ka arī revolucionārā situācijā rūpniecības [[proletariāts|proletariātam]] bez stingras vadības nevar izveidoties īsteni [[revolucionārs|revolucionāra]] apziņa? <!--dyk diena --> [[Attēls:Spaltblättlinge.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[parastā skaldlapīte|parastajai skaldlapītei]]''' <small>(attēlā)</small> ir daudz īpatnību, kas attiecas uz tās dzimumvairošanos, lapiņu noslēgšanās sistēmu, ārstnieciskajām īpašībām un spēju augt dažādās vietās, ieskaitot [[cilvēks|cilvēka]] organisma iekšieni, tāpēc tā izsauc paaugstinātu zinātnieku un mediķu uzmanību? * ... [[1950. gads Latvijā|1950. gadā]] [[Pirmais pasaules karš|Pirmajā pasaules karā]] un [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņās]] kritušajiem karavīriem veltītais '''[[Dobeles atbrīvošanas piemineklis]]''' tika uzspridzināts, bet pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s pieminekli atjaunoja un otrreiz atklāja [[1996. gads Latvijā|1996. gadā]]? * ... [[1982. gads|1982. gadā]] '''[[Zolderas trase|Zolderas trasē]]''' [[Beļģija|Beļģijā]] kvalifikācijas braucienā gāja bojā ''[[Formula 1]]'' [[Kanāda]]s pilots [[Žils Vilnēvs]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:Foļvarkas vecticībnieku baznīca.jpg|border|right|200px]] * ... daudzi no '''[[Latvijas vecticībnieki]]em''' mitinās [[Daugavpils|Daugavpilī]], kurā pašlaik ir sešas draudzes, tādēļ baznīcas aprindās tā tiek dēvēta par "Vecticībnieku [[Jeruzaleme|Jeruzalemi]]" <small>(attēlā [[Foļvarka (Kastuļinas pagasts)|Foļvarka]]s vecticībnieku baznīca [[Krāslavas novads|Krāslavas novadā]])</small>? * ... '''[[Bizantija (pilsēta)|Bizantijas pilsētas]]''' nosaukumu 330. gadā [[Romas imperators]] [[Konstantīns I]] mainīja imperatora vārdā uz [[Konstantinopole|Konstantinopoli]]? * ... [[Vācija]]s uzņēmējs '''[[Rūdolfs Daslers]]''' dibināja uzņēmumu ''[[Puma (uzņēmums)|Puma]]'', bet viņa jaunākais brālis Ādolfs Daslers uzņēmumu — ''[[Adidas]]''; abu uzņēmumu galvenie biroji vēl joprojām atrodas [[Bavārija]]s pilsētā '''[[Hercogenauraha|Hercogenaurahā]]'''? <!--dyk diena --> [[Attēls:Лес вокруг г.Ямантау.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Dienvidurāli|Dienvidurālu]]''' pakājes plešas līdz 250 km platumā, kas ir ievērojami vairāk nekā pārējā [[Urāli|Urālu]] daļā, kur grēdas platums ir no 40 līdz 150 km <small>(attēlā Dienvidurālu augstākā virsotne [[Jamantau]])</small>? * ... '''[[Latvijas futbola izlase 2019. gadā]]''' [[Slovēnija]]s trenera [[Slaviša Stojanovičs|Slavišas Stojanoviča]] vadībā zaudēja pirmajās deviņās spēlēs [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā|Eiropas čempionāta]] kvalifikācijas turnīrā, tikai pēdējā spēlē pret [[Austrijas futbola izlase|Austriju]] izcīnot uzvaru ar 1:0; visa gada laikā [[Latvijas futbola izlase|Latvijas izlase]] guva tikai 3 vārtus? * ... [[Francija]]s uzņēmums '''''[[Michelin]]''''' ir pasaulē vadošais [[riepa|riepu]] ražotājs? <!--dyk diena --> [[Attēls:Luigi Galvani, oil-painting.jpg|border|right|150px]] * ... 1780. gadā [[itāļi|itāļu]] [[ārsts]], [[fiziķis]], [[biologs]] un [[filozofs]] '''[[Luidži Galvāni]]''' <small>(attēlā)</small> un viņa sieva Lūcija atklāja, ka mirušas [[varde]]s kājas [[muskuļi]] raustās, kad tos skar elektriskā dzirkstele; šis bija viens no pirmajiem mēģinājumiem izpētīt bioelektrību? * ... 2020. gada novembrī [[Ukraina]]s [[basketbolists]] '''[[Alekss Leņs]]''' noslēdza līgumu ar [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] klubu [[Toronto "Raptors"]], taču jau janvārī pēc 13 aizvadītām spēlēm komanda viņu atbrīvoja, un viņš kļuva par pirmo "Raptors" spēlētāju, kas nav spēlējis [[Toronto]], jo [[Covid-19 pandēmija]]s dēļ komanda mājas spēles aizvadīja ''[[Amalie Arena]]'' [[Tampa|Tampā]]? * ... otrā filma par [[Džeimss Bonds|Džeimsu Bondu]] '''"[[Ar mīlestību no Krievijas]]"''' guva plašu atzinību kritiķu vidū un sasniedza kopējos ienākumus 79 miljonu [[ASV dolārs|ASV dolāru]] apmērā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Flag of East Timor.svg|border|right|200px]] * ... [[Austrumtimora]]s konstitūcijā aprakstīts, ka dzeltenais trijstūris '''[[Austrumtimoras karogs|Austrumtimoras karogā]]''' <small>(attēlā)</small> apraksta [[koloniālisms|koloniālisma]] pēdas valsts vēsturē; melnais trijstūris apzīmē tumsonību, kas jāpārvar; sarkanais lauks apzīmē cīņu, par neatkarības atjaunošanu; karoga zvaigznes baltā krāsa simbolizē mieru? * ... lai gan [[Ungārija]]s karaļi viduslaiku valsti '''[[Bosnijas banats|Bosnijas banatu]]''' uzskatīja par Ungārijas kroņa zemju daļu, gandrīz visu savu pastāvēšanas laiku tā bija faktiski neatkarīga [[valsts]]? * ... [[Francija]]s '''''[[Crédit Agricole]]''''', kas sākotnēji darbojās [[lauksaimniecība]]s jomā, ir lielākais kooperatīvo un savstarpējo [[banka|banku]] tīkls pasaulē? <!--dyk diena --> [[Attēls:Jeu_de_paume.jpg|border|right|150px]] * ... '''''[[Jeu de paume]]''''' ir telpu bumbas un laukuma spēle, kuras izcelsme ir [[Francija|Francijā]]; spēle ir vairāku mūsdienās zināmu sporta veidu priekštecis, ieskaitot [[teniss|tenisu]], bijis [[Olimpiskie sporta veidi|olimpiskais sporta veids]] un tam ir šobrīd ir vecākais notiekošais ikgadējais pasaules čempionāts sportā, kas pirmoreiz tika rīkots pirms vairāk nekā 250 gadiem <small>(attēlā ''Jeu de paume'' 17. gadsimtā)</small>? * ... '''[[Mihails Gavrilovs]]''', kurš [[1990. gads Latvijā|1990. gadā]] bija ievēlēts par [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Latvijas Republikas Augstākās padomes]] deputātu un nebalsoja par [[Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu|Latvijas neatkarības deklarāciju]], vēlāk četras reizes tika ievēlēts par [[Rīgas dome]]s deputātu? * ... '''[[Sarisu ezers]]''' ir pēc platības un tilpuma lielākais [[Azerbaidžāna|Azerbaidžānā]], bet lielākā [[ūdenstilpe]] ir Mingečeviras ūdenskrātuve valsts ziemeļos? <!--dyk diena --> [[Attēls:Former ZIL area Moscow asv2018-01 img3.jpg|border|right|200px]] * ... 2013. gadā ražošana '''[[Ļihačova vārdā nosauktā rūpnīca|Ļihačova vārdā nosauktajā autobūves rūpnīcā]]''' [[Maskava|Maskavā]] tika pilnībā apstādināta un pilsētas mērs Sergejs Sobjaņins paziņoja, ka bijušās ZIL rūpnīcas teritorijā būs dzīvokļi 30 tūkstošiem pilsētnieku <small>(attēlā pamestā rūpnīcas teritorija 2018. gadā)</small>? * ... '''[[2012. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2012. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Serbija]]s galvaspilsētā [[Belgrada|Belgradā]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja sudraba medaļu svara kategorijā līdz 59 kg, finālā piekāpjoties [[Hanna Vasilenko|Hannai Vasilenko]] no [[Ukraina]]s? * ... 1969. gada [[Džeimss Bonds|Džeimsa Bonda]] filmu sērijas sestajā filmā '''"[[Viņas augstības slepenajā dienestā]]"''' pirmo un vienīgo reizi galveno varoni attēloja austrāliešu aktieris Džordžs Leizenbijs (sākotnēji bija paredzēts, ka Leizenbijs Bondu attēlos 7 filmās, taču filmas uzņemšanas gaitā viņš paziņoja, ka piedalīsies tikai vienā)? <!--dyk diena --> [[Attēls:Amazonita1.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[amazonīts|amazonīta]]''' <small>(attēlā)</small> nosaukums ir ņemts no [[Amazone]]s upes, no kuras agrāk tika iegūti zaļi akmeņi, lai gan nav zināms, vai šie akmeņi bijuši amazonīti? * ... [[Kanāda|Kanādā]] dzimušais [[Kazahstānas hokeja izlase|Kazahstānas izlases]] [[hokejists]] '''[[Džesijs Blekers]]''' [[2009. gada NHL drafts|2009. gada NHL draftā]] tika izvēlēts ar kopējo 58. numuru, taču karjeras laikā tikai vienu spēli ir spēlējis [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]], savukārt kanādiešu izcelsmes [[Kazahstāna]]s hokejists '''[[Darens Dīcs]]''' NHL ir nospēlējis 13 spēles, bet [[zviedrs]] '''[[Viktors Svedbergs]]''', kurš arī pārstāv šo [[Centrālāzija]]s valsti — 27 spēles? * ... '''[[Letjas mežs]]''' [[Donavas delta|Donavas deltā]] [[Rumānija|Rumānijā]] ir vistālāk ziemeļos esošais subtropu mežs, kurā ir daudz staipekņu un liānu veida kāpelējošu augu? <!--dyk diena --> [[Attēls:Hans Bohrdt - Sieg der Lübecker.jpeg|border|right|200px]] * ... '''[[Ziemeļu septiņgadu karš]]''' noritēja [[Zviedrija]]s dienviddaļā un mūsdienu [[Igaunija|Igaunijā]] līdztekus [[Livonijas karš|Livonijas kara]] norisēm, tādēļ reizēm tiek uzskatīts par daļu no tā <small>(attēlā jūras kauja starp [[Lībeka]]s un Zviedrijas kuģiem pie [[Gotlande]]s 1564. gadā)</small>? * ... kopējais '''[[hakasu valoda]]s''' pratēju skaits tiek lēsts ap 43 tūkstošiem, kas ir aptuveni puse no visiem hakasiem (otra daļa galvenokārt runā [[krievu valoda|krievu valodā]])? * ... [[Rīga]]s ielu sarakstos '''[[Ganu iela (Rīga)|Ganu iela]]''' ir atrodama no 1885. gada, un tās nosaukums ir saistīts ar atrašanos līdzās pilsētas ganībām (līdzīgi netālajam [[Ganību dambis|Ganību dambim]])? <!--dyk diena --> [[Attēls:Macedonian cross.svg|border|right|150px]] * ... '''[[Maķedonijas krusts]]''' <small>(attēlā)</small> ir [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas]] [[pareizticīgā baznīca|pareizticīgās baznīcas]] simbols? * ... '''[[2010. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2010. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''', kas notika [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]], [[Latvija]]s sportiste [[Anastasija Grigorjeva]] izcīnīja zelta medaļu svara kategorijā līdz 55 kg, finālā pārspējot [[Nataļja Goļca|Nataļju Goļcu]] no [[Krievija]]s? * ... '''[[Latvijas Ārpolitikas institūts]]''' ir vecākā un viszināmākā iestāde, kas piedalās [[Latvija]]s ārpolitikas veidošanā; [[1992. gads Latvijā|1992. gadā]] to nodibināja tās pirmais direktors [[Atis Lejiņš]], kurš vadīja biedrību līdz [[2011. gads Latvijā|2011. gadam]], kad par direktoru kļuva Andris Sprūds? <!--dyk diena --> [[Attēls:The spiral minaret in Samarra.jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Sāmarra]]''' mūsdienu [[Irāka|Irākā]] no 836. līdz 892. gadam bija [[Abāsīdu kalifāts|Abāsīdu kalifāta]] [[galvaspilsēta]] un ir viena no retajām tā laika pilsētām, kas saglabājusi plānojumu un apbūves elementus <small>(attēlā)</small>? * ... [[ASV]] dzimušais [[Baltkrievija]]s [[hokejists]] '''[[Šeins Prinss]]''' ir [[2011. gada NHL drafts|2011. gada NHL draftā]] izvēlēts ar kopējo 61. numuru un nospēlējis 128 spēles [[Nacionālā hokeja līga|Nacionālajā hokeja līgā]]? * ... '''[[anatoliešu valodas]]''' ir izmirusi [[indoeiropiešu valodas|indoeiropiešu valodu]] grupa, kuras bija izplatītas [[Anatolija|Anatolijā]], mūsdienu [[Turcija]]s teritorijā, tostarp '''[[hetu valoda]]''' izmira ap 10. gadsimtu pirms mūsu ēras? <!--dyk diena --> [[Attēls:Talgat Musabayev.jpg|border|right|150px]] * ... [[Kazahstāna]]s [[kosmonauts]] '''[[Talgats Musabajevs]]''' <small>(attēlā)</small>, kurš trīs reizes devies kosmosa lidojumā, no 2007. līdz 2016. gadam bija Kazahstānas Nacionālās kosmosa aģentūras priekšsēdētājs, bet vēlāk kļuva par valsts prezidenta padomnieku un parlamenta deputātu? * ... [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] [[Egils Levits|Egila Levita]] [[13. Saeima]]i iesniegtajā [[Latviešu vēsturisko zemju likums|Latviešu vēsturisko zemju likuma]] priekšlikumā bija minētas piecas vēsturiskās latviešu zemes — [[Vidzeme]], [[Latgale]], [[Kurzeme]], [[Zemgale]] un [[Sēlija]], taču deputāts [[Viktors Valainis]] iesniedza priekšlikumu izdalīt arī '''[[Rīga (vēsturiskā zeme)|Rīgu]]''' kā atsevišķu latviešu vēsturisko zemi, kas sākotnēji guva atbalstu, bet vēlāk trešajā lasījumā tika balsojumā noraidīts? * ... [[Zviedrijas hokeja izlase]]s galvenais [[treneris]] '''[[Jūhans Garpenlēvs]]''' pats kā spēlētājs [[1991. gada Pasaules čempionāts hokejā|1991.]] un [[1992. gada Pasaules čempionāts hokejā|1992. gadā]] kļuva par pasaules čempionu Zviedrijas izlases sastāvā? <!--dyk diena --> [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|border|right|200px]] * ... '''[[Kārnegija zāle]]''' <small>(attēlā)</small>, kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]], [[Ņujorka|Ņujorkā]] ir viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē? * ... '''[[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss]]''', kas notika [[Turīna|Turīnā]], bija trešā reize [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzija]]s vēsturē, kad konkurss notika '''[[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālijā]]'''? * ... '''[[Kārļa Universitāte]]''' ir lielākā un vecākā [[universitāte]] [[Čehija|Čehijā]], kas dibināta [[1348. gads|1348. gadā]], līdz ar to tā ir arī senākā universitāte [[Austrumeiropa|Austrumeiropā]]? <!--dyk diena --> [[Attēls:...|border|right|200px]] * ... ... <small>(attēlā)</small> ...? * ... ...? * ... ...? 62vat0ciu1itpfb5lxw3ah0uwfx156l 0 15562 3657029 3575135 2022-07-19T17:45:30Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2010. gada janvārī,}} '''731. vienība''' bija slepena [[Japānas Impērijas armija]]s vienības, kas [[Japāna]]s karā [[Ķīna|Ķīnā]] ([[1937]]-[[1945]]) un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veica [[bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] pētījumus un dažāda veida eksperimentus ar cilvēkiem. Vienība bija maskēta kā ūdens attīrīšanas vienība un bija bāzēta Japānas okupētajā Ķīnas daļā. Vairāki austrumu un rietumu infomācijas avoti lēš, ka 731. vienības eksperimentos ir gājuši bojā apmēram 3000 - 200 000 cilvēku - [[ķīnieši|ķīniešu]], [[korejieši|korejiešu]], [[Mongoļi|mongoļu]], sabiedroto civiliedzīvotāji un [[karagūstekņi]] (īpaši krievu gūstekņu). Bez 731. vienības pastāvēja arī līdzīgas vienības, kas darbojās pārējās japāņu okupētajās teritorijās, laika posmā no [[1931]]. - 1945. gadam un bija atbildīgas par daudziem pastrādātajiem kara noziegumiem okupētajās teritorijās. Pēc kara un vienības izformēšanas liela daļa personu, kas bija darbojušās vienībā, netika tiesātas kara tribunālā, jo viņu drošību nodrošināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] okupācijas spēki Japānā, apmaiņā pret viņu pētījumiem bioloģisko ieroču jomā. == Atsauces == [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] cv08erruy48jzsijjpii6lmj5lx3734 3657030 3657029 2022-07-19T17:48:59Z ZANDMANIS 91184 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2010. gada janvārī,}} '''731. vienība''' ({{val|jp|731部隊}}) bija slepena [[Japānas Impērijas armija]]s vienības, kas [[Japāna]]s karā [[Ķīna|Ķīnā]] ([[1937]]-[[1945]]) un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veica [[bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] pētījumus un dažāda veida eksperimentus ar cilvēkiem. Vienība bija maskēta kā ūdens attīrīšanas vienība un bija bāzēta Japānas okupētajā Ķīnas daļā. Vairāki austrumu un rietumu infomācijas avoti lēš, ka 731. vienības eksperimentos ir gājuši bojā apmēram 3000 - 200 000 cilvēku - [[ķīnieši|ķīniešu]], [[korejieši|korejiešu]], [[Mongoļi|mongoļu]], sabiedroto civiliedzīvotāji un [[karagūstekņi]] (īpaši krievu gūstekņu). Bez 731. vienības pastāvēja arī līdzīgas vienības, kas darbojās pārējās japāņu okupētajās teritorijās, laika posmā no [[1931]]. - 1945. gadam un bija atbildīgas par daudziem pastrādātajiem kara noziegumiem okupētajās teritorijās. Pēc kara un vienības izformēšanas liela daļa personu, kas bija darbojušās vienībā, netika tiesātas kara tribunālā, jo viņu drošību nodrošināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] okupācijas spēki Japānā, apmaiņā pret viņu pētījumiem bioloģisko ieroču jomā. == Atsauces == [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] pa3l26d8jdjlvn2dewzphjw1ab121tt 3657032 3657030 2022-07-19T17:55:20Z ZANDMANIS 91184 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2010. gada janvārī,}} '''731. vienība''' ({{val|jp||731部隊}}) bija slepena [[Japānas Impērijas armija]]s vienības, kas [[Japāna]]s karā [[Ķīna|Ķīnā]] ([[1937]]-[[1945]]) un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veica [[bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] pētījumus un dažāda veida eksperimentus ar cilvēkiem. Vienība bija maskēta kā ūdens attīrīšanas vienība un bija bāzēta Japānas okupētajā Ķīnas daļā. Vairāki austrumu un rietumu infomācijas avoti lēš, ka 731. vienības eksperimentos ir gājuši bojā apmēram 3000 - 200 000 cilvēku - [[ķīnieši|ķīniešu]], [[korejieši|korejiešu]], [[Mongoļi|mongoļu]], sabiedroto civiliedzīvotāji un [[karagūstekņi]] (īpaši krievu gūstekņu). Bez 731. vienības pastāvēja arī līdzīgas vienības, kas darbojās pārējās japāņu okupētajās teritorijās, laika posmā no [[1931]]. - 1945. gadam un bija atbildīgas par daudziem pastrādātajiem kara noziegumiem okupētajās teritorijās. Pēc kara un vienības izformēšanas liela daļa personu, kas bija darbojušās vienībā, netika tiesātas kara tribunālā, jo viņu drošību nodrošināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] okupācijas spēki Japānā, apmaiņā pret viņu pētījumiem bioloģisko ieroču jomā. == Atsauces == [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] 6ud2q6hgvvxs8fbelpebk6l5d49ogy3 3657033 3657032 2022-07-19T17:55:42Z ZANDMANIS 91184 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Izolēts raksts|date=2010. gada janvārī,}} '''731. vienība''' ({{val|jp|731部隊}}) bija slepena [[Japānas Impērijas armija]]s vienības, kas [[Japāna]]s karā [[Ķīna|Ķīnā]] ([[1937]]-[[1945]]) un [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā veica [[bioloģiskie ieroči|bioloģisko ieroču]] pētījumus un dažāda veida eksperimentus ar cilvēkiem. Vienība bija maskēta kā ūdens attīrīšanas vienība un bija bāzēta Japānas okupētajā Ķīnas daļā. Vairāki austrumu un rietumu infomācijas avoti lēš, ka 731. vienības eksperimentos ir gājuši bojā apmēram 3000 - 200 000 cilvēku - [[ķīnieši|ķīniešu]], [[korejieši|korejiešu]], [[Mongoļi|mongoļu]], sabiedroto civiliedzīvotāji un [[karagūstekņi]] (īpaši krievu gūstekņu). Bez 731. vienības pastāvēja arī līdzīgas vienības, kas darbojās pārējās japāņu okupētajās teritorijās, laika posmā no [[1931]]. - 1945. gadam un bija atbildīgas par daudziem pastrādātajiem kara noziegumiem okupētajās teritorijās. Pēc kara un vienības izformēšanas liela daļa personu, kas bija darbojušās vienībā, netika tiesātas kara tribunālā, jo viņu drošību nodrošināja [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] okupācijas spēki Japānā, apmaiņā pret viņu pētījumiem bioloģisko ieroču jomā. == Atsauces == [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] pa3l26d8jdjlvn2dewzphjw1ab121tt 0 17706 3656893 3623724 2022-07-19T12:05:15Z Biafra 13794 atj. wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aivars Lembergs | vārds_orģ = | attēls = Aivars Lembergs 2012.jpg | apraksts = Aivars Lembergs 2012. gadā | amats = [[Ventspils]] [[Ventspils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|pilsētas domes priekšsēdētājs]] | term_sākums = {{dat|1988|12|05|N}}{{efn|Atstādināts no 2007. gada 14. augusta līdz 2021. gada 22. februārim. Pa to laiku priekšsēdētāja pienākumus izpildīja Jānis Vītoliņš}} | term_beigas = {{dat|2021|07|01|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = [[Andrejs Zalāns|Andrejs Zalāns]] <small>(1994—1996)</small><br>[[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]] <small>(1996—2021)</small><br>[[Guntis Blumbergs]] <small>(1997—2006 un 2009—2021)</small><br> [[Didzis Ošenieks]]<small> (2006—2021)</small> | prezidents = | premjers = | priekštecis = [[Jāzeps Marnauza]] | pēctecis = [[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānis Vītoliņš]] | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1953|09|26}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Jēkabpils|td=Latvija}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvieši|latvietis]] | partija = [[PSKP]] <small>(1975—1990)</small><br>[[Latvijai un Ventspilij]] <small>(kopš 1994)</small> | dzīvesb = Ināra Lemberga <small>(~1975—2015)</small><br>Kristīne Lemberga <small>(kopš 2015)</small> | bērni = Anrijs, Līga, Artūrs | augums = 165 cm | profesija = [[ekonomika|ekonomists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Aivars Lembergs''' (dzimis {{dat|1953|09|26}} [[Jēkabpils|Jēkabpilī]]) ir latviešu politiķis un pašvaldību darbinieks, bijušais [[Ventspils dome]]s priekšsēdētājs (1988—2021), kopš 1994. gada pārstāv partiju "[[Latvijai un Ventspilij]]". Līdztekus politiskajai darbībai A. Lembergs nodarbojās ar [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbību]], 2009. gadā viņa īpašumu vērtību lēsa līdz pat 200 miljoniem [[lats|latu]].<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/183824 Publicēts jaunais Latvijas bagātāko cilvēku saraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091202022824/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/183824 |date={{dat|2009|12|02||bez}} }} Apollo.lv</ref> Līdzās [[Andris Šķēle|Andrim Šķēlem]] un [[Ainārs Šlesers|Aināram Šleseram]] viņu uzskatīja par vienu no trim ietekmīgākajiem Latvijas "[[oligarhs|oligarhiem]]".<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/viedokli/396144-latvija_zeme_kur_aste_luncina_suni Latvija — zeme, kur aste luncina suni] {{lv ikona}}</ref><ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://home.treasury.gov/news/press-releases/sm849|title=Treasury Sanctions Corruption and Material Support Networks {{!}} U.S. Department of the Treasury|website=home.treasury.gov|access-date=2019-12-10}}</ref> 12 gadus ilgušā tiesāšanās procesā Aivaru Lembergu vainoja kopumā 40 noziedzīgos nodarījumos, no tiem 19 tiesa atzina par pamatotiem, bet 21 gadījumā tiesa nesaskatīja noziedzīga nodarījuma sastāvu — būtisko kaitējumu. 2021. gada februārī pirmās instance tiesa Lembergu atzina par vainīgu [[kukuļņemšana|kukuļņemšanā]], [[Naudas atmazgāšana|naudas atmazgāšanā]], neatļautā dalībā mantiskā darījumā, dokumentu viltošanā, kā arī savu īpašumu slēpšanā. Viņam piesprieda piecu gadu cietumsodu ar mantas konfiskāciju un naudas sodu.<ref name="LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirmas-instances-tiesa-lembergam-piespriez-5-gadus-cietuma-un-apcietina-tiesas-zale.a393831/|title=Pirmās instances tiesa Lembergam piespriež 5 gadus cietumā un apcietina tiesas zālē|website=www.lsm.lv|access-date=2021-04-17|language=lv}}</ref> == Dzīvesgājums == Dzimis 1953. gadā Jēkabpilī, ārlaulībā<ref>L. Lapsa, K. Jančevska. Kas ir Lembergs: Ventspils mēra ceļš uz naudu un varu. — 2006. — 150.lpp.</ref>. Māte — Milda Marija Lemberga (1925—2021)<ref>[https://www.familysearch.org/ark:/61903/3:1:3Q9M-C39C-P9SY-V?i=455 Krustpils pag. iedzīvotāju saraksts 1941.g. — Latvijas Valsts vēstures arhīvs, 1308. f., 15. apr., 3196. l. — 228.lpp]</ref>, tēvs — Roberts (uzvārds nezināms). Pusmāsa — Ligita Upīte (Nikolaja meita)<ref>L. Lapsa, K. Jančevska. Kas ir Lembergs: Ventspils mēra ceļš uz naudu un varu. — 2006. — 150.lpp.</ref>. No 1961. gada līdz 1972. gadam mācījās [[Jēkabpils 1. vidusskola|Jēkabpils 1. vidusskolā]]. 1977. gadā pabeidza studijas [[Latvijas Universitāte|Latvijas Valsts universitātes]] [[Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultāte|Ekonomikas fakultātē]], iegūstot ekonomista kvalifikāciju rūpniecības plānošanas specialitātē. 1978. gadā bija [[Komjaunatne]]s [[Ventspils]] pilsētas komitejas organizāciju daļas vadītājs. No 1979. līdz 1980. gadam — [[Padomju Savienības komunistiskā partija|PSKP]] Ventspils pilsētas komitejas instruktors. No 1981. līdz 1983. gadam — LKP Ventspils pilsētas komitejas propagandas un aģitācijas nodaļas vadītājs. No 1983. gada decembra — LKP Ventspils rajona komitejas sekretārs. 1987. gada decembrī pārcelts darbā uz LKP CK [[Rīga|Rīgā]] — lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nodaļas instruktors. 1988. gadā viņu iecēla par [[Ventspils]] pilsētas tautas deputātu padomes izpildkomitejas priekšsēdētāju. A. Lembergs bija [[PSKP|Komunistiskās partijas]] biedrs līdz 1990. gadam. No 1990. gada līdz 1993. gadam bija [[Latvijas Republikas Augstākā padome|Augstākās Padomes]] deputāts un Ekonomikas komisijas loceklis, darbojās [[Latvijas Tautas fronte]]s frakcijā. Viens no tiem deputātiem, kas {{dat||05|04||bez}} balsoja par [[deklarācija par Latvijas Neatkarības atjaunošanu|deklarāciju "Par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu"]]. 1991. gadā ievēlēts Ventspils pilsētas Tautas deputātu padomē, 1994. gadā A. Lembergs izveidoja politisko organizāciju "[[Latvijai un Ventspilij]]" un tika ievēlēts par tās valdes priekšsēdētāju. 1994., 1997., 2001., 2005., 2009., 2013. un 2017. gada [[Latvijas pašvaldību vēlēšanas|pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēts pilsētas domē un domes priekšsēdētāja amatā. Viņa izveidotā un vadītā partija "Latvijai un Ventspilij" uzsāka sadarbību ar [[Zaļo un Zemnieku savienība|Zaļo un Zemnieku savienību]], tās biedri tika ievēlēti [[Saeima|Saeimā]] un iesaistījās vairāku valdību koalīcijās, bet tās pārstāvis [[Gundars Daudze]] tika ievēlēts par [[9. Saeima]]s [[Saeimas priekšsēdētājs|priekšsēdētāju]]. Valdību veidošanas sarunās "Latvijai un Ventspilij" vairākkārt pārstāvēja tās vadītājs A. Lembergs. 1999. gadā starp [[LSDSP|Latvijas Sociāldemokrātisko strādnieku partiju]] un tā saukto Ventspils grupējumu, tostarp A. Lembergu, tika noslēgts slepens līgums.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.delfi.lv/news/national/politics/domburs-publisko-dokumentu-kas-liecina-par-augstaka-limena-politisko-korupciju-valsti.d?id=17462117|title=Domburs publisko dokumentu, kas liecina par augstākā līmeņa politisko korupciju valstī|publisher=Delfi.lv|accessdate={{dat|2014|11|7||bez}}}}</ref> Tajā puses vienojās par finansējumu, kontrolē esošo masu informācijas līdzekļu redakcionālo politiku un saistībām lēmumu pieņemšanas un ekonomisko aktivitāšu jomā, kā arī paredzēja savstarpējas konsultācijas par dažādiem jautājumiem. Vienošanās punktos ietverti gan noteikumi, kādam jābūt valdības sastāvam, gan privatizācijas procesam. A. Lembergs noliedza, ka šādu līgumu būtu parakstījis un devis naudu par šādiem apsolījumiem,<ref>[http://www.knl.lv/publicitate/221/ Lembergs noliedz vienošanos ar LSDSP] BNS</ref> taču līguma autentiskumu apstiprināja toreizējais sociāldemokrātu partijas vadītājs [[Juris Bojārs]].<ref>[http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/216177-bojars_atzistas_ligums_slegts_par_70_000_latu_finansejumu_papildinats Bojārs atzīstas! Līgums slēgts par 70 000 latu finansējumu] TVNET</ref> Līgums nodrošinājis partijai no A. Lemberga kontrolētajiem Ventspils uzņēmumiem gadā 70 000 latu.<ref>[http://diena.lv/lat/arhivs/latvijas-zinas/pardota-vara Pārdotā vara] Diena</ref> Tiek pieļauts, ka pirms [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas vēlēšanām]] līgumi noslēgti arī ar citām partijām. Līgumā ar [[Latvijas Ceļš|"Latvijas Ceļu"]] paredzēts, ka notiks savstarpējas konsultācijas, "lemjot par piedalīšanos valdības un pašvaldību koalīcijās, vai par atbalsta izteikšanu valdības koalīcijai".<ref name="autogenerated1">[http://diena.lv/lat/arhivs/latvijas-zinas/apstiprinas-zinas-par-partiju-ligumiem-ar-lembergu Apstiprinās ziņas par partiju līgumiem ar Lembergu] Diena</ref> Līgumu ar [[Jaunā partija|Jauno partiju]] apstiprināja tās bijušais līderis [[Ainārs Šlesers]], gan uzsverot, ka tas nav paredzējis finansiālu atbalstu.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/ipasums/articles/97584 Šlesers: JP līgums ar Lembergu neparedzēja finansiālu atbalstu]{{Novecojusi saite}} Apollo</ref> Tomēr gan "[[Latvijas Ceļš]]", gan [[Jaunā partija]] pēc līgumu parakstīšanas saņēma ziedojumus no [[Ventspils]] uzņēmumiem.<ref name="autogenerated1" /> No 1994. gada A. Lembergs ir Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas prezidents un [[BK Ventspils|Basketbola kluba "Ventspils"]] prezidents, līdz 2019. gada nogalei bija [[Ventspils Brīvosta]]s valdes priekšsēdētājs. Pirms [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]] 2022. gadā A. Lembergs atkal tika nosaukts kā [[Zaļo un Zemnieku savienība]]s Ministru Prezidenta amata kandidāts,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/zzs-par-ministru-prezidenta-amata-kandidatu-izvirza-aivaru-lembergu.a465858/|title=ZZS par Ministru prezidenta amata kandidātu izvirza Aivaru Lembergu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-07-19|language=lv}}</ref> līdzīgi, kā tas bija pirms vairākām iepriekšējām Saeimas vēlēšanām (šajās vēlēšanās apvienībā [[Latvijas Zaļā partija|Latvijas Zaļo partiju]] aizstāja [[LSDSP]]). === Politiskie pretinieki === A. Lembergam dažādos laikos nācās gan cīnīties, gan sadarboties arī ar citiem [[oligarhs|oligarhiem]], kam ir vienlaikus liela politiska un ekonomiska ietekme, piemēram, [[Andris Šķēle|Andri Šķēli]] un [[Ainārs Šlesers|Aināru Šleseru]]. 2006. gadā aktīvu A. Lemberga kritiku, kas ietvēra plakātu izlīmēšanu un īpaša apkārtraksta izdošanu, izvērsa nodibinājums "Pilsētai un pasaulei". Tika izdota arī [[Lato Lapsa]]s un Kristīnes Jančevskas grāmata "Дело труба. Kas ir Lembergs".<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/74736 Grāmata papildina Lemberga portretu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070624142929/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/74736 |date={{dat|2007|06|24||bez}}}} Apollo.lv</ref> === Kriminālprocesi === 2003. gadā ģenerālprokurors [[Jānis Maizītis]] saņēma Lembergu kopromitējošus dokumentus no Saeimas deputāta [[Arnolds Laksa|Arnolda Laksas]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/lemberga-tiesas-pravas-aizkulises-izspiegoti-izmekletaji-nopludinata-informacija-un-mirusi-liecinieki.a394385/ Lemberga tiesas prāvas aizkulises: Izspiegoti izmeklētāji, nopludināta informācija un miruši liecinieki] lsm.lv 2021. gada 25. februārī</ref> 2005. gada 29. decembrī [[ģenerālprokuratūra]] uzsāka kriminālprocesu pret A. Lembergu par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu par ierobežojumu valdības ieceltajam pārstāvim [[Ojārs Grinbergs (politiķis)|Ojāram Grinbergam]] darboties Ventspils Brīvostas valdē.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/64490 Pret Lembergu ierosina kriminālprocesu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20060117145808/http://apollo.lv/portal/news/72/articles/64490 |date={{dat|2006|01|17||bez}} }} Apollo.lv</ref> 2006. gada 20. jūlijā, tai pašā dienā, kad [[Zaļo un Zemnieku savienība]] pirms [[9. Saeimas vēlēšanas|9. Saeimas vēlēšanām]] izvirzīja A. Lembergu par savu kandidātu [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatam, Ģenerālprokuratūra viņam uzrādīja apsūdzību kukuļdošanā, noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanā un amatpersonai uzlikto ierobežojumu pārkāpšanā.<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/78600 Lembergam uzrāda apsūdzību kukuļņemšanā] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070927023222/http://www.apollo.lv/portal/news/72/articles/78600 |date={{dat|2007|09|27||bez}} }} Apollo.lv</ref> 2007. gada 14. martā A. Lembergu arestēja sakarā ar apsūdzībām 2005. gada decembrī uzsāktajā kriminālprocesā.<ref>[https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/lembergs-aizturesanas-diena-devies-pie-laventa-bijusa-arsta-lejnieka-11998 Lembergs aizturēšanas dienā devies pie Laventa bijušā ārsta Lejnieka] diena.lv 2007. gada 19. martā</ref> Tās pašas dienas vakarā arī tika piemērots drošības līdzeklis — apcietinājums uz nenoteiktu laiku un viņš nokļuva [[Matīsa cietums|Matīsa cietumā]]. 10. jūlijā apcietinājums tika aizstāts ar mājas arestu. Tomēr A. Lembergu attaisnoja visu instanču tiesas, tai skaitā 2008. gada februārī nepārsūdzamu attaisnojošu lēmumu pieņēma [[Latvijas Augstākā tiesa|Augstākās tiesas]] Senāta Krimināllietu departaments. 2008. gada 22. februārī arī mājas arests tika atcelts. Ar ģenerālprokurora un tiesas lēmumu viņam aizliedza pildīt [[Ventspils pašvaldības vadītāju uzskaitījums|pilsētas domes priekšsēdētāja]] amata pienākumus<ref>[http://www.delfi.lv/news/national/politics/sprudzs-atstadina-lembergu-no-ventspils-mera-pienakumiem-papildinats-ar-varam-pamatojumu.d?id=42761916 Sprūdžs atstādina Lembergu no Ventspils mēra pienākumiem] Delfi.lv</ref><ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/desmit-gadi-bez-mera-ventspili-tikai-teoretiski.a248341/ Desmit gadi bez mēra Ventspilī — tikai teorētiski</ref>, uzticot tos domes priekšsēdētāja 1. vietniekam infrastruktūras jautājumos — [[Jānis Vītoliņš (politiķis)|Jānim Vītoliņam]]. Cita kriminālprocesa ietvaros tika izskatīts "Lemberga stipendiātu saraksts", kurā apkopotas politiskās partijas un politiķi, kurus A. Lembergs vairāku gadu gaitā finansēja, izmantojot noteiktu politisko mērķu sasniegšanai. Saraksta esamības faktu 2009. gada decembrī apstiprināja [[ģenerālprokurors]] [[Jānis Maizītis]].<ref>[http://www.apollo.lv/portal/news/articles/187509 Lemberga «stipendiātu saraksts» neesot mīts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20091207075055/http://www.apollo.lv/portal/news/articles/187509 |date={{dat|2009|12|07||bez}} }} Apollo.lv</ref> 2010. gada 29. septembrī portāls [[pietiek.com]] publicēja dokumentus, kuri esot stipendiātu saraksti, kas iegūti kratīšanas laikā no grāmatvedes Gitas Grasmanes datora.<ref>[http://www.pietiek.com/foto/28092010/pirktie,_pardotie,_netiesatie/1 Stipendiātu saraksti] Pietiek.com</ref> Saistībā ar nelikumīgām darbībām A. Lembergam jau kopš 2007. gada ar ģenerālprokurora un tiesas lēmumu ir liegts pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata pienākumus. No 2007. gada Latvijas Ģenerālprokuratūra ar [[Jānis Maizītis|Jāni Maizīti]] priekšgalā piešķīra pilnvaras „pārvaldīt un sargāt” Aivara Lemberga mantu Šveices advokātam [[Rudolfs Meroni|Rudolfam Meroni]]. Savu pilnvarojumu R. Meroni izmantoja, lai pārņemt kontroli Ventspils uzņēmumos, arī AS "[[Ventbunkers]]" un AS "[[Latvijas naftas tranzīts]]".{{nepieciešama atsauce}} Tikai 2013. gada 29. aprīlī Lielbritānijas tiesa atņēma R. Meroni tiesības "pārvaldīt un sargāt" A. Lemberga daļas Ventspils uzņēmumā AS "Ventbunkers", šī tiesības nododot auditorkompānijai [[KPMG]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pietiek.com/raksti/ventspils_pinokio_jeb_rudolfs_meroni|title=Ventspils Pinokio jeb Rudolfs Meroni|last=Snips|first=Arturs|website=www.pietiek.com|access-date=2020-01-06|date=2013-06-02}}</ref> Sarēķināts, ka R. Meroni tikai no AS "Ventbunkers" un AS "Latvijas Naftas tranzīts" kontiem "glabāšanā paņēmis" 76,4 miljonus latu.{{nepieciešama atsauce}} Pēc nepilnus 10 gadus ilgušajām tiesas sēdēm 2019. gada martā apsūdzības uzturētāji prasīja piemērot A. Lembergam 8 gadus cietumā un mantas konfiskāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lembergam-prasa-piemerot-8-gadus-cietuma-un-mantas-konfiskaciju.a311923/|title=Lembergam prasa piemērot 8 gadus cietumā un mantas konfiskāciju|website=www.lsm.lv|access-date=2019-03-08|language=lv}}</ref> 2021. gada 22. februārī pirmās instances tiesa A. Lembergam piesprieda 5 gadu cietumsodu, mantas konfiskāciju un 20 000 eiro naudas sodu, vainīgo apcietinot tiesas zālē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/criminal/tiesa-lembergam-piespriez-piecus-gadus-aiz-restem-un-apcietina-tiesas-zale-plkst-1159.d?id=52956259|title=Tiesa Lembergam piespriež piecus gadus aiz restēm un apcietina tiesas zālē|website=www.delfi.lv|access-date=2021-02-22|language=lv}}</ref><ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/lemberga-tiesas-pravas-aizkulises-izspiegoti-izmekletaji-nopludinata-informacija-un-mirusi-liecinieki.a394385/ Lemberga tiesas prāvas aizkulises: Izspiegoti izmeklētāji, nopludināta informācija un miruši liecinieki] lsm.lv 2021. gada 25. februārī</ref> Tiesa atcēla A. Lembergam iepriekš piemēroto aizliegumu pildīt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus, tāpēc, arī atrodoties ieslodzījumā,<ref>https://bnn.lv/vesture-atkartojas-lembergs-dod-rikojumu-no-cietuma-381200 Vēsture atkārtojas. Lembergs dod rīkojumu no cietuma</ref> kopš 22. februāra Aivaram Lembergam, pēc Ventspils pilsētas domes uzskatiem, atkal ir pienākums veikt likumā “Par pašvaldībām” noteiktos domes priekšsēdētāja pienākumus,<ref>https://www.ventspils.lv/lat/pilseta/204822-a.lembergam-ir-tiesibas-un-pienakums-veikt-ventspils-pilsetas-domes-priekssedetaja-pienakumus A.Lembergam ir tiesības un pienākums veikt Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja pienākumus </ref> tādēļ partijas "[[Latvijai un Ventspilij]]" pārstāvji esot bijuši gatavi sagādāt nepieciešamo datortehniku<ref>https://www.apollo.lv/7190514/de-facto-ventspils-dome-grib-lembergam-sagadat-datoru-mera-pienakumu-pildisanai-no-cietuma Ventspils dome grib Lembergam sagādāt datoru mēra pienākumu pildīšanai no cietuma</ref>, neskatoties uz to, ka likums liedz slēgtajos cietumos esošajiem cilvēkiem glabāt un izmantot datortehniku<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lembergam-patlaban-likums-liedz-cietuma-izmantot-datortehniku.a394935/|title=Lembergam patlaban likums liedz cietumā izmantot datortehniku|website=LSM.lv|access-date=2021-06-30|date=2021-03-02|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/de-facto-lembergam-nav-ceribu-atkal-klut-par-ventspils-meru.a408829/|title=«De facto»: Lembergam nav cerību atkal kļūt par Ventspils mēru|website=LSM.lv|access-date=2021-06-30|date=2021-06-13|language=lv}}</ref>. 2022. gada februārī [[KNAB]] sāka kriminālprocesu par 20 gadu garumā veiktiem [[Ventspils brīvosta]]s maksājumiem Aivara Lemberga vadītajai biedrībai "Ventspils attīstības aģentūra". Līdz nokļūšanai ASV sankciju sarakstā Lembergs algā no Ventspils attīstības aģentūras gadā saņēma tuvu 100 tūkstošiem eiro.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/knab-sacis-kriminalprocesu-par-ventspils-ostas-maksajumiem-lemberga-biedribai.a457945/ KNAB sācis kriminālprocesu par Ventspils ostas maksājumiem Lemberga biedrībai] lsm.lv 2022. gada 23. maijā</ref> === Sankcijas === 2019. gada 9. decembrī tika ziņots, ka ASV Valsts kases finanšu kontroles birojs (OFAC) iekļāvis A. Lembergu globālajā [[Magņitska saraksts|Magņitska sankciju sarakstā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/asv-ieklauj-lembergu-melnaja-saraksta.a341161/|title=ASV iekļauj Lembergu «melnajā sarakstā»|website=www.lsm.lv|access-date=2019-12-10|language=lv}}</ref><ref name=":0" /> nosakot sankcijas pret A. Lembergu, viņa ģimeni<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ari-lemberga-sievai-un-berniem-bus-liegts-iebraukt-asv.a341333/|title=Arī Lemberga sievai un bērniem būs liegts iebraukt ASV|website=www.lsm.lv|access-date=2019-12-11|language=lv}}</ref> un viņa kontrolē esošo [[Ventspils brīvostas pārvalde|Ventspils Brīvostas pārvaldi]], kā arī trīs biedrībām — Ventspils Attīstības aģentūru, Biznesa attīstības asociāciju un Latvijas Tranzīta biznesa asociāciju. Saskaņā ar noteiktajām sankcijām tika bloķēti visi A. Lemberga un šo četru struktūru īpašumi. Latvijas valdība 10. decembrī nolēma valsts pārvaldībā pārņemt [[Rīgas osta|Rīgas]] un [[Ventspils osta]]s.<ref>[https://www.delfi.lv/bizness/biznesa_vide/video-valsts-parnems-rigas-un-ventspils-ostas.d?id=51710875&utm_source=email+marketing+Mailigen&utm_campaign=Ir+Svar%C4%ABg%C4%81kais+11.12.2019.&utm_medium=email Video: Valsts pārņems Rīgas un Ventspils ostas] delfi.lv 2019. gada 10. decembrī</ref> === Privātā dzīve === Līdz apcietināšanai A. Lembergs mita savā lauku īpašumā [[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Puzes pagasts|Puzes pagastā]], bet viņam un viņa ģimenei piederēja arī vairāki citi nekustamie īpašumi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/dala-no-renka-darza-un-zeme-staldzenes-stavkrasta-tuvuma-ko-vel-lemberga-lieta-lema-konfiscet-tiesa.a395808/|title=Daļa no Reņķa dārza un zeme Staldzenes stāvkrasta tuvumā. Ko vēl Lemberga lietā lēma konfiscēt tiesa?|website=www.lsm.lv|access-date=2021-04-17|language=lv}}</ref> Ilgus gadus bija precējies ar Ināru Lembergu, laulībā dzima bērni [[Anrijs Lembergs|Anrijs]] un Līga. Abi bērni ir pieauguši un viņu ģimenēs dzimuši Aivara Lemberga mazbērni. 2015. gada 27. novembrī [[Ventspils viduslaiku pils|Ventspils pilī]] A. Lembergs apprecējās otrreiz ar Ventspils domes Attīstības pārvaldes vadītāju un izpilddirektora vietnieci Kristīni Krasovsku (dzimusi 1978. gadā),<ref>[http://www.ventspils.lv/lat/personas/19-kristine-krasovska Kristīne Krasovska] Ventspils.lv</ref> ar kuru domes priekšsēdētājs satikās kopš 2013. gada.<ref>[http://www.delfi.lv/izklaide/slavenibas/citi/laulibas-osta-otro-reizi-iesture-aivars-lembergs.d?id=46767531 Laulības ostā otro reizi iestūrē Aivars Lembergs] Delfi.lv</ref> Pārim 2016. gada 10. februārī piedzima dēls.<ref>[http://www.kasjauns.lv/lv/zinas/214904/lembergam-62-gados-dels-arturs-apsveicam Lembergam 62 gados dēls Artūrs! Apsveicam!] Kasjauns.lv</ref> 2021. gadā Anriju Lembergu apsūdzēja krimināllietā kopā ar tēvu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/criminal/tiesa-atkal-uzliek-arestu-anrija-lemberga-ipasumiem.d?id=34134573|title=Tiesa atkal uzliek arestu Anrija Lemberga īpašumiem|website=www.delfi.lv|access-date=2021-04-17|language=lv}}</ref> un piesprieda divus gadus un vienu mēnesi cietumā, kā arī mantas konfiskāciju un naudas sodu 5000 eiro apmērā.<ref name="LSM"/> == Apbalvojumi == 2000. gadā apbalvots ar III šķiras [[Triju Zvaigžņu ordenis|Triju Zvaigžņu ordeni]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=1633|title=Par apbalvošanu ar Triju Zvaigžņu ordeni|website=LIKUMI.LV|access-date=2019-12-16|language=lv}}</ref> Apbalvots ar 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/ta/id/19903|title=Par apbalvojumiem 1991.gada barikāžu dalībniekiem|website=LIKUMI.LV|access-date=2020-01-24|language=lv}}</ref> 2016. gadā saņēmis [[Latvijas Pareizticīgā Baznīca|Latvijas Pareizticīgās baznīcas]] Svētā svētmocekļa [[Jānis Pommers|Rīgas arhibīskapa Jāņa]] III šķiras ordeni.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/pieskir-sveta-ordeni/|title=Pareizticīgā baznīca apbalvo mērus un uzņēmējus. Kas saņēmis svētmocekļa ordeni, kas medaļu?|last=Volkova|first=Vivanta|website=LA.LV|access-date=2020-07-26|date=2020. gada 27. septembrī|language=lv}}</ref> == Piezīmes == {{notelist}} == Atsauces == {{Atsauces|30em}} == Literatūra == * Ar mani par mani pret mani: intervijas, anekdotes, dzejoļi, pastāsti, zīmējumi, karikatūras. Jumava, 2006. {{ISBN|9984382133}} * Kas ir Lembergs: Ventspils mēra ceļš uz naudu un varu / Lato Lapsa, Kristīne Jančevska. Pilsētai un Pasaulei, 2006. {{ISBN|9984199606}} ** Айварс Лембергс: путь к деньгам и власти / Лато Лапса, Кристине Янчевска. Pilsētai un Pasaulei, 2006. {{ISBN|9984199932}} * Kā nozagt miljardu (rokasgrāmata) / Lato Lapsas un Irēnas Saatčianes priekšvārds. Baltic Screen, 2010. {{ISBN|9789934804311}} * Zagļi Lemberga kurpēs. Goldberg Trust, 2018. {{ISBN|9789934855924}} ** Воры в туфлях Лемберга. Goldberg Trust, 2018. {{ISBN|9789934855962}} ** Crooks in Lemberg's shoes. Goldberg Trust, 2018. {{ISBN|9789934855979}} == Ārējās saites == * {{o-mlapa|http://www.aivarslembergs.lv}} * [https://ir.lv/2012/02/27/aivars-lembergs/ Aivars Lembergs — ir.lv kartotēka] * [http://deputatiuzdelnas.lv/lv/arhivs/kandidatu-arhivs/aivars-lembergs.html Aivara Lemberga profils mājaslapā deputatiuzdelnas.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160829163723/http://deputatiuzdelnas.lv/lv/arhivs/kandidatu-arhivs/aivars-lembergs.html |date={{dat|2016|08|29||bez}} }} {{LR Augstākā Padome}} {{Navboxes |title = Ventspils dome |list1 = {{Ventspils dome 2021}} {{Ventspils dome 2017}} }} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Lembergs, Aivars}} [[Kategorija:1953. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Jēkabpilī dzimušie]] [[Kategorija:LKP biedri]] [[Kategorija:"Latvijai un Ventspilij" politiķi]] [[Kategorija:LR Augstākās Padomes deputāti]] [[Kategorija:Ventspils pašvaldības vadītāji]] [[Kategorija:Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri]] 0tsf1v5u0a9dwq3t6zcjcs2mlrks2ux 0 28249 3657085 3640047 2022-07-19T19:56:51Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki '''13. janvāris''' ir 13. gada diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 352 dienas (353 [[garais gads|garajā gadā]]). == Vārda dienas == [[Harijs (personvārds)|Harijs]], [[Ārijs (personvārds)|Ārijs]], [[Āris]], [[Aira]] == Notikumi == * [[1900. gads]] — [[Vācija]]s [[ķeizars]] deklarēja, ka [[vācu valoda]] ir Vācijas armijas komandu valoda. * [[1905. gads]] — [[Rīga|Rīgā]], [[Daugava|Daugavmalā]] karaspēks ar varu izklīdināja mierīgas protesta akcijas dalībniekus - tika nogalināti apmēram 70 cilvēki, bet ievainoti - vismaz 200. Ar šo datumu saista [[1905. gada revolūcija]]s sākumu [[Latvija|Latvijā]]. * [[1919. gads]] — [[Rīga|Rīgā]] tika proklamēta [[Latvijas Sociālistiskā Padomju Republika]]. * [[1935. gads]] — [[plebiscīts|plebiscītā]] [[Zāra (zeme)|Zāras]] iedzīvotāji nobalsoja par pievienošanos [[Vācija]]i. * [[1945. gads]] — [[Padomju Savienība|padomju]] patruļa [[Ungārija|Ungārijā]] arestēja zviedru diplomātu [[Rauls Valenbergs|Raulu Valenbergu]]. * [[1991. gads]]: ** PSRS bruņoto spēku vienības [[1991. gada janvāra notikumi Lietuvā|ieņēma]] [[Viļņas televīzijas tornis|Viļņas televīzijas torni]] [[Lietuva|Lietuvā]], nogalinot 14 neapbruņotus civiliedzīvotājus un daudzus ievainojot. ** Latvijā sākās [[Barikāžu laiks]]; ** [[Austrālija]]s pilsētā [[Pērta|Pērtā]] beidzās sestais [[Pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]]. * [[1992. gads]] — [[Japāna]] atvainojās par [[Koreja]]s sieviešu turēšanu seksuālā verdzībā [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. * [[2001. gads]] — 7,6 baļļu stipra zemestrīce satricināja [[Salvadora|Salvadoru]]; bojā gāja vismaz 800 cilvēku, un tūkstoši palika bez pajumtes. * [[2009. gads]]: ** ''[[Microsoft]]'' solīja {{sk|250000}} dolāru par [[Datorvīruss|datora tārpa]] ''[[Conficker]]'' autora informāciju; ** [[Rīga|Rīgā]] notika [[13. janvāra Vecrīgas nemieri|Vecrīgas nemieri]]. * [[2019. gads]] — labdarības pasākuma laikā tika nodurts [[Gdaņska]]s mērs [[Pavels Adamovičs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/labdaribas-pasakuma-nogalinats-gdanskas-mers.d?id=50737135|title=Labdarības pasākumā nogalināts Gdaņskas mērs}}</ref> * [[2021. gads]]: ** Igaunijas premjerministrs [[Jiri Ratass]] paziņoja par atkāpšanos no amata. ** [[ASV Pārstāvju palāta]] nobalsoja par valsts prezidenta [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] impīčmentu. Tramps ir pirmais [[ASV prezidents]], par kura atstādināšanu Kongress nobalsojis divreiz.<ref>{{tīmekļa atsauce|last1=Zurcher|first1=Anthony|date=January 13, 2021|title=Trump impeached for 'inciting' US Capitol riot|url=https://www.bbc.com/news/world-us-canada-55656385|access-date=January 13, 2021|website=BBC}}</ref> ** Francijas pilsētā [[Liona|Lionā]] pirmo reizi medicīnas vēsturē tika veikta abu roku un plecu transplantācija.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Double greffe des bras et des épaules à Lyon, une première mondiale|url=https://www.sciencesetavenir.fr/sante/os-et-muscles/double-greffe-du-bras-et-des-epaules-a-lyon-une-premiere-mondiale_150843|access-date=2021-01-24|website=Sciences et Avenir|language=fr}}</ref> == Dzimuši == * [[1864. gads]] — [[Vilhelms Vīns]] (''Wilhelm Wien''), vācu fiziķis (miris 1928. gadā) * [[1876. gads]] — [[Jānis Akuraters]], latviešu dzejnieks, rakstnieks (miris 1937. gadā) * [[1878. gads]] — [[Gērts Lotsijs]] (''Geert Lotsij''), nīderlandiešu airējs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (miris 1959. gadā) * [[1893. gads]] — [[Haims Sutins]] (''Chaïm Soutine''), franču gleznotājs (miris 1943. gadā) * [[1910. gads Latvijā|1910. gads]] — [[Viktors Arājs]], latviešu izcelsmes kara noziedznieks (miris 1988. gadā) * [[1927. gads]] — [[Sidnijs Breners]] (''Sydney Brenner''), Dienvidāfrikas biologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā * [[1937. gads Latvijā|1937. gads]] — [[Jānis Sirmbārdis]], latviešu dzejnieks (miris 2015. gadā) * [[1960. gads Latvijā|1960. gads]] — [[Gundega Repše]], latviešu rakstniece un mākslas zinātniece * [[1968. gads]] — [[Džanni Morbidelli]] (''Gianni Morbidelli''), Itālijas autosportists * [[1969. gads]]: ** [[Stefānija Belmondo]] (''Stefania Belmondo''), itāliešu distanču slēpotāja ** [[Stīvens Hendrijs]] (''Stephen Hendry''), skotu snūkerists * [[1970. gads]] — [[Marko Pantāni]] (''Marco Pantani''), Itālijas riteņbraucējs (miris 2004. gadā) * [[1973. gads]] — [[Džidži Galli]] (''Gianluigi "Gigi" Galli''), Itālijas autosportists * [[1977. gads]] — [[Orlando Blūms]] (''Orlando Bloom''), angļu aktieris * [[1981. gads Latvijā|1981. gads]] — [[Ieva Melgalve]], latviešu rakstniece * [[1982. gads]] — [[Dāvids Mellers]] (''David Möller''), vācu kamaniņu braucējs * [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Mairis Briedis]], latviešu bokseris * [[1986. gads]] — [[Žoanija Rošē]] (''Joannie Rochette''), Kanādas daiļslidotāja * [[1988. gads Latvijā|1988. gads]] — [[Artjoms Rudņevs]], Latvijas futbolists * [[1990. gads]] — [[Liams Hemsvorts]] (''Liam Hemsworth''), austrāliešu aktieris * [[1995. gads]] — [[Natālija Daiere]] (''Natalia Dyer''), amerikāņu aktrise * [[1997. gads Latvijā|1997. gads]] — [[Pauls Jonass]], latviešu motosportists == Miruši == * [[86. gads p.m.ē.]] — [[Gajs Marijs]] (''Gaius Marius''), romiešu politiķis (dzimis 157. gadā p.m.ē.) * [[888. gads]] — [[Kārlis III Resnais|Kārlis III]] (''Charles III''), franku valdnieks (dzimis 839. gadā) * [[1330. gads]] — [[Frīdrihs III Skaistais]] (''Friedrich der Schöne''), Vācijas karalis (dzimis ap 1289 gadu) * [[1625. gads]] — [[Jans Brēgels Vecākais]] (''Jan Brueghel de Oude''), flāmu mākslinieks (dzimis 1568. gadā) * [[1691. gads]] — [[Džordžs Fokss]] (''George Fox''), angļu kveikeru kustības dibinātājs (dzimis 1624. gadā) * [[1800. gads]] — [[Pēteris Bīrons]] (''Peter von Biron''), Kurzemes hercogs (dzimis 1724. gadā) * [[1852. gads]] — [[Fabiāns fon Belinshauzens]] (''Fabian von Bellingshausen''), baltvācu izcelsmes krievu jūrasbraucējs (dzimis 1778. gadā) * [[1906. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat|1905|12|31}}) — [[Aleksandrs Popovs (fiziķis)|Aleksandrs Popovs]] (''Александр Попов''), krievu fiziķis (dzimis 1859. gadā) * [[1924. gads]] — [[Ermans Žoržs Beržē]] (''Herman Georges Berger''), franču paukotājs, olimpiskais čempions (dzimis 1875. gadā) * [[1933. gads]] — [[Dāvids Sīmansons]], latviešu ģenerālis (dzimis 1859. gadā) * [[1937. gads]] — [[Antuāns Vedrēns]] (''Antoine Védrenne''), franču airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1878. gadā) * [[1941. gads]] — [[Džeimss Džoiss]] (''James Joyce''), īru rakstnieks (dzimis 1882. gadā) * [[1948. gads]] — [[Solomons Mihoelss]] (''Соломон Михайлович Михоэлс''), Padomju Savienības aktieris, režisors un politisks darbinieks (dzimis 1890. gadā) * [[1956. gads]] — [[Lionels Feiningers]] (''Lyonel Feininger''), vācu/amerikāņu mākslinieks (dzimis 1871. gadā) * [[1997. gads]] — [[Ansis Artums]], latviešu gleznotājs (dzimis 1908. gadā) * [[2006. gads]] — [[Arnolds Burovs]], latviešu animators (dzimis 1915. gadā) * [[2007. gads]] — [[Auseklis Baušķenieks]], latviešu gleznotājs (dzimis 1910. gadā) * [[2017. gads]] — [[Uldis Brauns]], latviešu kinorežisors un kinooperators (dzimis 1932. gadā) * [[2021. gads]]: ** [[Zīgfrīds un Rojs|Zigfrīds Fišbahers]] (''Siegfried Fischbacher''), vācu-amerikāņu iluzionists un dzīvnieku dresētājs (dzimis 1939. gadā) ** [[Astrīda Kairiša]], latviešu aktrise (dzimusi 1941. gadā) * [[2022. gads]]: ** [[Žans Žaks Benekss]] (''Jean-Jacques Beineix''), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā) ** [[Valdis Krastiņš]], latviešu pianists, mūzikas pedagogs un diplomāts (dzimis 1927. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Jaunais gads]] pēc [[Jūlija kalendārs|Jūlija kalendāra]] * [[Svētā Knuta diena]] ([[Somija]] un [[Zviedrija]]) * Brīvības aizstāvju diena ([[Lietuva]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Janvāris]] js4ndq260hcyd1sx1tudm7irauier5g 0 28254 3657102 3551568 2022-07-19T20:28:18Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki '''6. februāris''' ir 37. gada diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 328 dienas (329 [[garais gads|garajā gadā]]). == Vārda dienas == [[Dace (personvārds)|Dace]], [[Dārta]], [[Dora]] == Notikumi == * [[1454. gads]] — [[Trīspadsmitgadu karš]]: sākās [[Prūsijas Konfederācija|Prūsijas]] pilsētu sacelšanās. * [[1457. gads]] — [[Rīgas arhibīskapija|Rīgas arhibīskaps]] [[Silvestrs Stodevešers]] piešķīra [[Silvestra žēlastība]]s vasaļiem [[Livonija|Livonijā]]. * [[1788. gads]] — [[Masačūsetsa]] kļuva par sesto [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu. * [[1900. gads]] — [[Nīderlande]]s parlamentam ratificējot 1899. gada miera konferences lēmumus, tika nodibināta [[Hāgas konvencija]]. * [[1922. gads]] — [[Vatikāns]]. Par pāvestu kļuva [[Pijs XI]] * [[1945. gads]] — [[Francija|franču]] rakstnieks [[Roberts Brasilā]] tika sodīts ar nāvi par sadarbošanos ar vācu okupācijas režīmu. * [[1952. gads]] — [[Elizabete II Vindzora|Elizabete II]] kļuva par [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karalieni pēc viņas tēva [[Džordžs VI Vindzors|Džordža VI]] nāves. * [[1996. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Etiopijas karogs]]. * [[2000. gads]] — [[Tarja Halonena]] tika ievēlēta par pirmo [[Somija]]s prezidenti. * [[2001. gads]] — [[Likud partija]]s vadītājs [[Ariels Šarons]] tika ievēlēts par [[Izraēla]]s premjerministru. * [[2004. gads]] — terorista pašnāvnieka sarīkotā sprādzienā [[Maskava]]s metro [[Krievija|Krievijā]] gāja bojā 41 cilvēks. == Dzimuši == * [[1665. gads]] — [[Anna Stjuarte|Anna]] (''Anne''), Lielbritānijas karaliene (mirusi 1714. gadā) * [[1748. gads]] — [[Adams Veishaupts]] (''Adam Weishaupt''), vācu filozofs (miris 1830. gadā) * [[1778. gads]] — [[Ugo Foskolo]] (''Ugo Foscolo''), itāļu dzejnieks (miris 1827. gadā) * [[1802. gads]] — [[Čārlzs Vitstons]] (''Charles Wheatstone''), angļu fiziķis (miris 1875. gadā) * [[1876. gads]] — [[Eižens Anrī Gravlots]] (''Eugène-Henri Gravelotte''), franču paukotājs (miris 1939. gadā) * [[1879. gads]] — [[Arnolds Landfoigts]] (''Arnold Landvoigt''), franču regbists (miris 1970. gadā) * [[1895. gads]] — [[Mazulis Rūts]] (''Babe Ruth''), amerikāņu beisbolists (miris 1948. gadā) * [[1903. gads]] — [[Klaudio Arrau]] (''Claudio Arrau''), Čīles pianists (miris 1991. gadā) * [[1905. gads]] — [[Vladislavs Gomulka]] (''Władysław Gomułka''), Polijas politiķis (miris 1982. gadā) * [[1907. gads]] — [[Hansjohems Autrums]] (''Hansjochem Autrum''), vācu zoologs (miris 2003. gadā) * [[1911. gads]] — [[Ronalds Reigans]] (''Ronald Wilson Reagan''), 40. ASV prezidents (miris 2004. gadā) * [[1912. gads]] — [[Eva Brauna]] (''Eva Braun''), Ādolfa Hitlera sieva (mirusi 1945. gadā) * [[1916. gads]] — [[Džeks Balmers]] (''Jack Balmer''), angļu futbolists (miris 1984. gadā) * [[1932. gads]] — [[Fransuā Trifo]] (''François Truffaut''), franču kinorežisors (miris 1984. gadā) * [[1945. gads]] — [[Bobs Mārlijs]] (''Bob Marley''), Jamaikas mūziķis (miris 1981. gadā) * [[1950. gads Latvijā|1950. gads]] — [[Juris Celmiņš]], latviešu vēsturnieks un politiķis * [[1962. gads]] — [[Aksels Rouzs]] (''Axl Rose''), amerikāņu rokmūziķis * [[1964. gads]] — [[Andrejs Zvjagincevs]] (''Андрей Звягинцев''), krievu kinorežisors * [[1989. gads]] — [[Tamāra Abalde]] (''Tamara Abalde''), spāņu basketboliste * [[1994. gads]] — [[Čārlijs Hītons]] (''Charlie Heaton'') angļu aktieris un mūziķis == Miruši == * [[1481. gads]] — [[Mehmeds II|Mehmeds II Iekarotājs]] (''محمد ثانى''), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1432. gadā) * [[1685. gads]] — [[Čārlzs II Stjuarts|Čārlzs II]] (''Charles II''), Skotijas, Anglijas un Īrijas karalis (dzimis 1630. gadā) * [[1695. gads]] — [[Ahmeds II]] (''احمد ثانى''), Osmaņu impērijas sultāns (dzimis 1643. gadā) * [[1740. gads]] — [[Klements XII]] (''Clemens XII''), Romas pāvests (dzimis 1652. gadā) * [[1804. gads]] — [[Džozefs Prīstlijs]] (''Joseph Priestley''), britu teologs, filozofs (dzimis 1733. gadā) * [[1879. gads]] — [[Auseklis (dzejnieks)|Auseklis]], latviešu dzejnieks, pedagogs, publicists (dzimis 1850. gadā) * [[1894. gads]] — [[Teodors Bilrots]] (''Theodor Billroth''), austriešu ķirurgs (dzimis 1829. gadā) * [[1918. gads]] — [[Gustavs Klimts]] (''Gustav Klimt''), Austrijas gleznotājs (dzimis 1862. gadā) * [[1952. gads]] — [[Džordžs VI Vindzors|Džordžs VI]] (''George VI''), Apvienotās Karalistes karalis (dzimis 1895. gadā) * [[1966. gads]] — [[Vilis Lācis]], latviešu rakstnieks un politiķis (dzimis 1904. gadā) * [[2008. gads]] — [[Dīters Nolls]] (''Dieter Noll''), vācu rakstnieks (dzimis 1927. gadā) * [[2012. gads]] — [[Dženisa Vosa]] (''Janice E. Voss''), ASV kosmonaute (dzimusi 1956. gadā) * [[2021. gads]] — [[Džordžs Šulcs]] (''George Shultz''), ASV politiķis (dzimis 1920. gadā) * [[2022. gads]] — [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Meteņi]] * Vaitangi diena ([[Jaunzēlande]]) * Sāmu diena ([[Skandināvija]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Februāris]] 044x7qgnvxgc4gon1wgh9ti0csdf88f 0 28284 3657128 3554589 2022-07-19T21:55:39Z Kaamis007 67303 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Ogresgala pagasts | karte = Ogresgala pagasts LocMap.png | karte2 = <!-- karte ar kaimiņpagastiem --> | ģerboņa_attēls = Ogresgala pagasta ģerbonis.png | ģerboņa_nosaukums = Ogresgala pagasta ģerbonis <!-- pirms ģerboņa norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | karoga_attēls = <!-- tikai faila nosaukums --> | karoga_nosaukums = Xxx karogs <!-- pirms karoga norādīt pagastu, kuram tas pieder --> | novads = Novads | novada_nosaukums = Ogres novads | centrs = Ogresgals | platība = 96,71<ref>{{EncLP}}</ref> | iedzīvotāji = 3719<ref>{{pmlp2010}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2010 | blīvums = {{#expr: 3719 / 96.71 round 1}} | izveidots = 1924 | likvidēts = <!-- tikai ja likvidēts sadalot vai iekļaujot citā pagastā --> | mājaslapa = <!-- bez "http://" daļas --> }} '''Ogresgala pagasts''' ir viena no [[Ogres novads (2021)|Ogres novada]] administratīvajām teritorijām, [[Daugava]]s labajā krastā. Robežojas ar sava novada [[Ogre]]s un [[Ķegums|Ķeguma]] pilsētām un [[Suntažu pagasts|Suntažu]], [[Tīnūžu pagasts|Tīnūžu]], [[Rembates pagasts|Rembates]] un [[Tomes pagasts|Tomes]] (pa Daugavu) pagastiem. == Daba == === Hidrogrāfija === ==== Upes ==== [[Kazupīte]], [[Ķilupe]], [[Ranka (upe)|Ranka]]. == Vēsture == Ogresgala pagasts izveidots 1924. gadā, no [[Ikšķiles pagasts|Ikšķiles pagasta]] atdalot Sprēstiņu [[muiža]]s teritoriju un no [[Lielvārdes pagasts|Lielvārdes pagasta]] — Ogresgalu<ref>[http://periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp|issue:/p_001_wawe1924n108|article:DIVL17|issueType:P Valdības Vēstnesis] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20131231021955/http://www.periodika.lndb.lv/periodika2-viewer/view/index-dev.html#panel:pp{{!}}issue:/p_001_wawe1924n108{{!}}article:DIVL17{{!}}issueType:P |date={{dat|2013|12|31||bez}} }} 1924.gada 14.maijs</ref>. 1935. gadā tā platība bija 92,6 km² un tajā dzīvoja 1435 iedzīvotāji. 1945. gadā pagastā izveidoja [[Ciemupes ciems|Ciemupes]] un Ograsgala [[ciema padome]]s, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. '''Ogresgala ciems''' ietilpis [[Ogres apriņķis|Ogres apriņķī]] (1947—1949) un [[Ogres rajons|Ogres rajonā]] (pēc 1949. gada). 1954. gadā Ogresgala ciemam pievienoja likvidēto Ciemupes ciemu, 1977. gadā daļu teritorijas pievienoja [[Rembates ciems|Rembates ciemam]], bet 1987. gadā ciemam pievienoja daļu [[Ogre]]s pilsētas teritorijas.<ref>{{Latvijas PSR iedalījums}}</ref> 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2002. gada 9. decembrī Ogresgala pagasts apvienojās ar Ogres pilsētu, izveidojot [[Ogres novads|Ogres novadu]]. 2009. gadā novadu reorganizēja un Ogresgala pagasts tika izdalīts par atsevišķu administratīvo teritoriju. Par vārda "Ogresgals" slavu, savā dienasgrāmatā skaidro Dāvis Ādams: ''"... 1924. gadā nodibinājām jaunu pagastu ar nosaukumu Ogresgala pagasts. Šim pagastam ar Ogres galu gan nebija nekāda sakara un mēs, pagasta dibinātāji, sīvi pretojāmies šādam nosaukumam. Vārds Ogresgals tālā apkārtnē tika uzskatīts par elles priekštelpu. Te mita visādi tumši ļaudis, kas barojās no godīgu ļaužu sviedriem gan zagdami, laupīdami, krāpdami. Divas dzertuves un monopols gādāja, lai ļaudis gaismu neredz. Pazuda ceļa vīriem dažādas mantas no vezuma. Pazuda daudzreiz vezums ar visu zirgu un pazuda arī bez vēsts cilvēki, kas nav atrasti vēl šodien. No šī Ogresgala sargājās katrs godīgs cilvēks..."''<ref>{{Grāmatas atsauce|title="Atmiņu paradīze"|last=Ādams|first=Dāvis|publisher=Biedrība "Ciemupes lasītāju klubiņš Dalies priekā"|year=2017|isbn=9789934192845|location=Ogre|pages=182}}</ref> == Iedzīvotāji == === Apdzīvotās vietas === Lielākās apdzīvotās vietas ir [[Ogresgals]] (pagasta centrs), [[Ciemupe]], [[Silavas (Ogresgala pagasts)|Silavas]], [[Urdziņa]], [[Druviņas]]. == Saimniecība == === Transports === {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība un kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas pagasts-aizmetnis}} {{Ogres novads}} {{navboxes|title=Vēsturiskā administratīvā piederība|list1= {{Ogres rajons}} {{Ogres apriņķis}} {{Rīgas apriņķis}} }} [[Kategorija:Vidzeme]] [[Kategorija:Ogres novada pagasti]] [[Kategorija:Ogresgala pagasts| ]] tg444weg80ogd3oov3g14k2pssuydzj 0 28353 3657304 3511478 2022-07-20T10:01:48Z Biafra 13794 /* Notikumi */ wikitext text/x-wiki '''19. jūlijs''' ir gada 200. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (201. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 165 dienas. == Vārda dienas == [[Digna]], [[Jautrīte]], [[Kamila]], [[Sāra (personvārds)|Sāra]] == Notikumi == * [[1870. gads]] — [[Napoleons III]] pieteica karu [[Prūsija|Prūsijai]] un sākās [[Francijas—Prūsijas karš]]. * [[1900. gads]] — [[Parīze|Parīzē]] atklāta pirmā [[metro]] līnija. * [[1903. gads]] — [[Moriss Garēns]] uzvarēja pirmajā [[1903. gada Tour de France|''Tour de France'']] velobraucienā. * [[1949. gads]] — [[Laosa]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s. * [[1963. gads]] — [[Džozefs Vokers]] raķešlidmašīnā [[North American X-15|X-15]] pārsniedza {{nobr|100 km}} augstumu ({{nobr|106010 metri}}), kas ir starptautiski atzīta [[Kārmāna līnija|kosmosa robeža]]. * [[1975. gads]] — [[Kolumbija]]s pilsētā [[Kali (pilsēta)|Kali]] sākās otrais [[pasaules čempionāts ūdens sporta veidos]]. * [[1979. gads]] — [[Nikaragva|Nikaragvā]] [[marksisms|marksistiskie]] [[Sandīnistu nacionālās atbrīvošanas fronte|sandīnisti]] [[Nikaragvas revolūcija|gāza Somosu diktatūru]]. * [[1985. gads]] — [[Itālija|Itālijā]] sabruka ''Val di Stava Dam'' aizsprosts, bojā gāja 268 cilvēki, nopostītas 62 ēkas un 8 tilti. * [[1996. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Atlanta|Atlantā]] sākās [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]] == Dzimuši == * [[1692. gads]] — [[Frīdrihs Vilhelms Ketlers]] (''Friedrich Wilhelm Kettler''), Kurzemes hercogs (miris 1711. gadā) * [[1819. gads]] — [[Gotfrīds Kellers]] (''Gottfried Keller''), šveiciešu rakstnieks (miris 1890. gadā) * [[1834. gads]] — [[Edgars Degā]] (''Edgar Degas''), franču mākslinieks (miris 1917. gadā) * [[1863. gads]] — [[Hermanis Bārs]] (''Hermann Bahr''), Austrijas rakstnieks (miris 1934. gadā) * [[1871. gads]]: ** [[Larss Jergens Madsens]] (''Lars Jørgen Madsen''), dāņu sporta šāvējs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (miris 1925. gadā) ** [[Alajošs Sokoji]] (''Alajos Szokolyi''), ungāru vieglatlēts un sporta organizators (miris 1932. gadā) * [[1873. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||7|7}}) — [[Hugo Vitroks]] (''Hugo Wittrock''), vācbaltiešu politiķis (miris 1958. gadā) * [[1898. gads]] — [[Herberts Markūze]] (''Herbert Marcuse''), Vācijas un Amerikas filozofs (miris 1979. gadā) * [[1900. gads]] — [[Arno Brēkers]] (''Arno Breker''), vācu mākslinieks (miris 1991. gadā) * [[1901. gads Latvijā|1901. gads]] — [[Mariss Vētra]], latviešu dziedātājs un rakstnieks (miris 1965. gadā) * [[1921. gads]] — [[Rozalīna Jalova]] (''Rosalyn Yalow''), ASV medicīnas fiziķe (mirusi 2011. gadā) * [[1931. gads Latvijā|1931. gads]] — [[Gunārs Piesis]], latviešu kinorežisors un kinoscenārists (miris 1996. gadā) * [[1940. gads Latvijā|1940. gads]] — [[Ilmārs Ančāns]], latviešu politiķis un ārsts * [[1947. gads]] — [[Braiens Mejs]] (''Brian May''), angļu mūziķis * [[1952. gads Latvijā|1952. gads]] — [[Augusts Brigmanis]], Latvijas politiķis * [[1960. gads]] — [[Atoms Egojans]] (''Atom Egoyan''), armēņu izcelsmes Kanādas kinorežisors * [[1965. gads]] — [[Skots Tingls]] (''Scott Tingle''), ASV kosmonauts * [[1971. gads Latvijā|1971. gads]] — [[Oskars Kastēns]], Latvijas politiķis * [[1974. gads Latvijā|1974. gads]] — [[Kaspars Roga]], latviešu bundzinieks * [[1976. gads]] — [[Benedikts Kamberbačs]] (''Benedict Cumberbatch''), angļu aktieris == Miruši == * [[1374. gads]] — [[Frančesko Petrarka]] (''Francesco Petrarca''), itāļu dzejnieks (dzimis 1304. gadā) * [[1832. gads]] — [[Johans Heinrihs Baumanis]] (''Johann Heinrich Baumann''), vācbaltiešu gleznotājs (dzimis 1753. gadā) * [[1810. gads]] — [[Mēklenburgas-Štrēlicas Luīze]] (''Luise von Mecklenburg-Strelitz''), Prūsijas karaliene (dzimusi 1776. gadā) * [[1913. gads]] — [[Lesja Ukrainka]] (''Леся Украинка''), ukraiņu dzejniece (dzimusi 1871. gadā) * [[1945. gads]]: ** [[Džons Brejs]] (''John Bray''), ASV vieglatlēts (dzimis 1875. gadā) ** [[Džons Kregans]] (''John Cregan''), ASV vieglatlēts (dzimis 1878. gadā) * [[1950. gads]] — [[Artūrs Lī Ņūtons]] (''Arthur Lee Newton''), ASV vieglatlēts (dzimis 1883. gadā) * [[2009. gads]] — [[Henrijs Sertīss]] (''Henry Surtees''), angļu autosportists (dzimis 1991. gadā) * [[2019. gads]] — [[Ritgers Hauers]] (''Rutger Hauer''), nīderlandiešu aktieris (dzimis 1944. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Atbrīvošanās diena ([[Nikaragva]]) * Mocekļu diena ([[Mjanma]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] tjxhw5bb22j2q3jlwc1eyub8rr57mey 0 28371 3656937 3645208 2022-07-19T13:11:15Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ / wikitext text/x-wiki '''8. septembris''' ir gada 251. diena (252. garajā gadā) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 114 dienas. == Vārda dienas == [[Ilga (personvārds)|Ilga]] == Notikumi == * [[1380. gads]] — [[Kuļikovas kauja]]: [[Krievija]]s spēki sakāva [[tatāri|tatāru]] un [[mongoļi|mongoļu]] armiju. * [[1514. gads]] — [[Oršas kauja]]: [[Lietuva]]s un [[Polija]]s karaspēks sakāva [[Krievija]]s armiju. * [[1565. gads]] — [[Neatkarīgais Maltas Bruņinieku ordenis|Maltas bruņinieki]] pārrāva [[Osmaņu impērija]]s veikto [[Malta]]s aplenkumu. * [[1636. gads]] — dibināta [[Hārvarda Universitāte]]. * [[1900. gads]] — [[Teksasa|Teksasā]] plosījās [[1900. gada Galvestonas viesuļvētra|Galvestonas viesuļvētra]], bojāgājušo skaits — no {{sk|6000}} līdz {{sk|12000}}. * [[1926. gads]] — [[Vācija]] tika uzņemta [[Tautu Savienība|Tautu Savienībā]]. * [[1944. gads Latvijā|1944. gads]] — savā pēdējā sēdē Latvijā [[Latvijas Centrālā padome]] parakstīja deklarāciju par [[Latvija]]s valsts atjaunošanu. * [[1948. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas karogs]]. * [[1951. gads]] — starp [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]] un [[Japāna|Japānu]] parakstīts [[Sanfrancisko līgums]]. * [[1954. gads]] — [[Bangkoka|Bangkokā]], [[Taizeme|Taizemē]] dibināta [[Dienvidaustrumāzijas aizsardzības līguma organizācija]] (''Southeast Asia Treaty Organization'', ''SEATO''). * [[1974. gads]] — beidzās [[Mozambikas Neatkarības karš]]. * [[1978. gads]] — [[Irāna|Irānā]] sākās [[šahs (monarhs)|šahu]] režīma pretinieku demonstrācijas. * [[1991. gads]] — [[Ziemeļmaķedonija|Maķedonijas Republika]] deklarēja neatkarību no [[Dienvidslāvija]]s. * [[2002. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsētā [[Indianapolisa|Indianapolisā]] beidzās [[2002. gada Pasaules čempionāts basketbolā|četrpadsmitais pasaules čempionāts basketbolā]] par čempioniem kļuva [[Serbijas basketbola izlase|Dienvidslāvijas basketbola izlase]]. === Izklaidē un kultūrā === * [[2013. gads]] — [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls|Toronto Starptautiskajā kinofestivālā]] notika filmas "[[Ienaidnieks]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[1157. gads]] — [[Ričards I Lauvassirds|Ričards I]] (''Richard I''), Anglijas karalis (miris 1199. gadā) * [[1271. gads]] — [[Anžū Kārlis Martels]] (''Carlo Martello d'Angiò'', ''Anjou Károly''), titulārs Ungārijas karalis (miris 1295. gadā) * [[1621. gads]] — [[Lielais Kondē]] (''le Grand Condé''); franču ģenerālis (miris 1686. gadā) * [[1633. gads]] — [[Ferdinands IV]] (''Ferdinand IV.''), Bohēmijas, Ungārijas un Vācijas karalis (miris 1654. gadā) * [[1779. gads]] — [[Mustafa IV]] (''مصطفى رابع''), Osmaņu impērijas 29. sultāns (miris 1808. gadā) * [[1830. gads]] — [[Frederiks Mistrāls]] (''Frederic Mistral''), provansiešu rakstnieks (miris 1914. gadā) * [[1841. gads]] — [[Antonīns Dvoržāks]] (''Antonín Dvořák''), čehu komponists (miris 1904. gadā) * [[1857. gads]] — [[Georgs Mihaeliss]] (''Georg Michaelis''), Vācijas kanclers (miris 1936. gadā) * [[1906. gads]] — [[Andrejs Kiriļenko (politiķis)|Andrejs Kiriļenko]] (''Андрей Кириленко''), PSRS politiķis (miris 1990. gadā) * [[1927. gads Latvijā|1927. gads]] — [[Ģederts Ramans]], latviešu komponists (miris 1999. gadā) * [[1933. gads Latvijā|1933. gads]] — [[Maigonis Valdmanis]], latviešu basketbolists (miris 1999. gadā) * [[1937. gads]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (miris 2022. gadā) * [[1953. gads Latvijā|1953. gads]] — [[Estere Sāns-Takeuči]] (''Esther Sans Takeuchi''), latviešu izcelsmes ASV ķīmiķe un materiālzinātniece * [[1956. gads]] — [[Stefans Jūhansons]] (''Stefan Johansson''), Zviedrijas autosportists * [[1960. gads]] — [[Aguri Sudzuki]] (鈴木 亜久里), Japānas autosportists * [[1969. gads]] — [[Gērijs Spīds]] (''Garry Speed''), velsiešu futbolists un treneris (miris 2011. gadā) * [[1978. gads]] — [[Marko Šturms]] (''Marco Johann Sturm''), vācu hokejists * [[1981. gads Latvijā|1981. gads]] — [[Māris Ļaksa]], latviešu basketbolists * [[1984. gads]] — [[Vitālijs Petrovs]] (''Виталий Петров''), krievu autosportists * [[2002. gads]] — [[Geitens Mataraco]] (''Gaten Matarazzo''), amerikāņu aktieris == Miruši == * [[1645. gads]] — [[Fransisko de Kevedo]] (''Francisco de Quevedo''), spāņu rakstnieks (dzimis 1580. gadā) * [[1882. gads]] — [[Žozefs Liuvils]] (''Joseph Liouville''), franču matemātiķis (dzimis 1809. gadā) * [[1894. gads]] — [[Hermanis fon Helmholcs]] (''Hermann von Helmholtz''), vācu zinātnieks (dzimis 1821. gadā) * [[1949. gads]] — [[Rihards Štrauss]] (''Richard Strauss''), vācu komponists un diriģents (dzimis 1864. gadā) * [[1958. gads]] — [[Emīls Delšambrs]] (''Émile Delchambre''), franču airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1875. gadā) * [[1965. gads]] — [[Hermanis Štaudingers]] (''Hermann Staudinger''), vācu ķīmiķis (dzimis 1881. gadā) * [[2003. gads]] — [[Lenija Rīfenštāle]] (''Leni Riefenstahl''), vācu kinorežisore (dzimusi 1902. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Starptautiskā Lasītprasmes diena]] * [[Neatkarības diena]] ([[Ziemeļmaķedonija]]) * [[Uzvaras diena]] ([[Malta]]) * Kara flotes diena ([[Pakistāna]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Septembris]] b6i3vlfargpsvtu1p8t9yw2lmbjfu98 0 28901 3657350 3603776 2022-07-20T11:34:00Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki '''22. novembris''' ir gada 326. diena (327. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 39 dienas. == Vārda dienas == [[Aldis]], [[Aldris]], [[Alfons]] == Notikumi == * [[1858. gads]] — dibināta [[Denvera]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pilsēta. * [[1943. gads]] — [[Libāna]] ieguva neatkarību no [[Francija]]s. * [[1955. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] [[Semeja|Semipalatinskas]] poligonā notika pirmais veiksmīgais padomju [[ūdeņraža bumba]]s izmēģinājums. * [[1963. gads]] — atentātā [[Dalasa|Dalasā]] mira [[ASV prezidents]] [[Džons Kenedijs]]; viceprezidents [[Lindons Džonsons]] kļuva par 36. prezidentu. * [[1975. gads]] — pēc [[Fransisko Franko]] nāves [[Huans Karloss I]] kļuva par [[Spānija]]s karali. * [[1986. gads]] — [[Maiks Taisons]] uzvarēja [[Trevors Berbiks|Trevoru Berbiku]] un kļuva par jaunāko smagsvara čempionu boksa vēsturē. == Dzimuši == * [[1710. gads]] — [[Vilhelms Frīdemans Bahs]] (''Wilhelm Friedemann Bach''), vācu komponists (miris 1784. gadā) * [[1780. gads]] — [[Konradīns Kreicers]] (''Conradin Kreutzer''), vācu komponists (miris 1849. gadā) * [[1867. gads]] — [[Vilhelms Grēners]] (''Wilhelm Groener''), vācu politiķis (miris 1939. gadā) * [[1869. gads]] — [[Andrē Žids]] (''André Gide''), franču rakstnieks (miris 1951. gadā) * [[1873. gads]] — [[Alfrēds Bovermens]] (''Alfred Bowerman''), britu kriketa spēlētājs (miris 1947. gadā) * [[1874. gads]] — [[Ežēns Balme]] (''Eugène Balme''), franču sporta šāvējs (miris 1914. gadā) * [[1875. gads]] — [[Rosko Lokvuds]] (''Roscoe Lockwood''), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (miris 1960. gadā) * [[1877. gads]] — [[Endre Adi]] (''Ady Endre''), ungāru dzejnieks (miris 1919. gadā) * [[1878. gads]] — [[Mihails Aleksandrovičs]] (''Михаил Александрович''), Krievijas augstmanis (miris 1918. gadā) * [[1890. gads]] — [[Šarls de Golls]] (''Charles de Gaulle''), Francijas prezidents (miris 1970. gadā) * [[1893. gads]] — [[Lazars Kaganovičs]] (''Лазарь Каганович''), padomju politiķis (miris 1991. gadā) * [[1901. gads]] — [[Hoakins Rodrigo]] (''Joaquín Rodrigo''), spāņu komponists (miris 1999. gadā) * [[1913. gads]] — [[Bendžamins Britens]] (''Benjamin Britten''), angļu komponists (miris 1976. gadā) * [[1932. gads]] — [[Roberts Vons]] (''Robert Vaughn''), amerikāņu aktieris (miris 2016. gadā) * [[1940. gads]]: ** [[Terijs Giljams]] (''Terry Gilliam''), britu kinorežisors ** [[Andžejs Žulavskis]] (''Andrzej Żuławski''), poļu kinorežisors (miris 2016. gadā) * [[1946. gads]] — [[Jaroslavs Jevdokimovs]] (''Ярослав Евдокимов''), krievu dziedātājs * [[1958. gads]] — [[Džeimija Lī Kērtisa]] (''Jamie Lee Curtis''), ASV kinoaktrise * [[1962. gads]] — [[Viktors Peļevins]] (''Виктор Пелевин''), krievu rakstnieks * [[1965. gads]] — [[Madss Mikelsens]] (''Mads Mikkelsen''), dāņu aktieris * [[1967. gads]]: ** [[Boriss Bekers]] (''Boris Becker''), vācu tenisists ** [[Marks Rafalo]] (''Mark Ruffalo''), amerikāņu aktieris, kinorežisors, kinoproducents un scenārists * [[1968. gads]] — [[Rasmuss Lerdorfs]] (''Rasmus Lerdorf''), Grenlandē dzimis Kanādas programmētājs * [[1975. gads]] — [[Jūsaku Maedzava]] (前澤 友作, ''Maezawa Yūsaku''), Japānas uzņēmējs, kosmiskais tūrists * [[1978. gads]] — [[Frensiss Obikvelu]] (''Francis Obikwelu''), Nigērijas, Portugāles vieglatlēts * [[1984. gads]] — [[Skārleta Johansone]] (''Scarlett Johansson''), ASV, Dānijas aktrise * [[1986. gads Latvijā|1986. gads]] — [[Igors Birjukovs]], Latvijas hokejists * [[1994. gads]] — [[Deikars Montgomerijs]] (''Dacre Montgomery''), austrāliešu aktieris == Miruši == * [[1900. gads]] — [[Arturs Salivens]] (''Arthur Sullivan''), angļu komponists (dzimis 1842. gadā) * [[1916. gads]] — [[Džeks Londons]] (''Jack London''), ASV rakstnieks (dzimis 1876. gadā) * [[1941. gads]] — [[Verners Melderss]] (''Werner Mölders''), vācu pilots (dzimis 1913. gadā) * [[1954. gads]] — [[Andrejs Višinskis]] (''Андрей Вышинский''), PSRS jurists un diplomāts (dzimis 1883. gadā) * [[1958. gads Latvijā|1958. gads]] — [[Verners Tepfers]], latviešu ģenerālis (dzimis 1893. gadā) * [[1963. gads]]: ** [[Oldess Hakslijs]] (''Aldous Huxley''), britu rakstnieks (dzimis 1894. gadā) ** [[Džons Kenedijs]] (''John Kennedy''), 35. ASV prezidents (dzimis 1917. gadā) ** [[Klaivs Steiplss Lūiss]] (''Clive Staples Lewis''), britu rakstnieks (dzimis 1898. gadā) * [[1981. gads]] — [[Hanss Ādolfs Krebss]] (''Hans Adolf Krebs''), vācu bioķīmiķis (dzimis 1900. gadā) * [[2020. gads]] — [[Mustafa Nadarevičs]] (''Mustafa Nadarević''), bosniešu aktieris (dzimis 1943. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Neatkarības diena ([[Libāna]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Novembris]] sdbd2fuf1s48rrsxnf8g3rb22lf5wna 0 29143 3656936 3574467 2022-07-19T13:10:22Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ / wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|2002}} {{Gada citi notikumi|2002}} {{Gads citos kalendāros|2002}} '''2002'''. ({{Rom sk gadam|2002}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. Šis gads bija: * Starptautiskais [[Ekotūrisms|Ekotūrisma]] un [[Kalns|Kalnu]] gads. * [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] Nacionālais [[Zinātne]]s gads. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Austrija]], [[Beļģija]], [[Grieķija]], [[Francija]], [[Islande]], [[Itālija]], [[Īrija]], [[Luksemburga]], [[Nīderlande]], [[Portugāle]], [[Somija]], [[Spānija]] un [[Vācija]] laida apgrozībā [[Eiro]] banknotes un monētas. * [[5. janvāris]] — 15 gadu vecais [[pilots]] Čārlzs Bišops ar privāto [[lidmašīna|lidmašīnu]] ietriecās kādā augstceltnē [[Tampa]]s pilsētā [[Florida|Floridā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], izraisot bailes iedzīvotājos par [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra terora aktu]] atkārtošanos. * [[22. janvāris]] — par [[Bulgārija]]s prezidentu tika iecelts [[Georgijs Parvanovs]]. * [[31. janvāris]] — No [[Larsena šelfa ledājs|Larsena šelfa ledāja]] [[Antarktīdas pussala|Antarktīdas pussalā]], [[Antarktīda|Antarktīdā]] atlūza milzīgs ledus gabals. Kopumā 35 dienu periodā atdalījās 3,250 km² [[Ledus šelfs|ledus šelfa]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Kostarika|Kostarikā]] notika [[Prezidents|prezidenta]] un [[parlaments|parlamenta]] vēlēšanas. * [[8. februāris]] līdz [[24. februāris]] — [[Soltleiksitija|Soltleiksitijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[ziemas olimpiskās spēles]]. === Marts === * [[4. marts]] — par [[Kosova]]s prezidentu ievēlēts [[Ibrahims Rugova]]. * [[14. marts]] — netālu no [[Ringgolda]]s pilsētas [[Džordžija]]s štatā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika auto katastrofa, kurā iesaistītas 125 automašīnas. * [[17. marts]] — [[Portugāle|Portugālē]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[31. marts]] — [[Ukraina|Ukrainā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[31. marts]] — zemestrīce [[Taivāna (sala)|Taivānā]]. === Aprīlis === * [[20. aprīlis]] — [[Austrumtimora]] panāca starptautisku atzīšanu. * [[21. aprīlis]]: ** Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta [[Francija|Francijā]]. ** [[Čada|Čadā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[25. aprīlis]] — startēja kosmosa kuģis [[Sojuz TM-34]] ar otro "kosmisko tūristu" [[Marks Šatlvorts|Marku Satlvortu]] un diviem profesionāliem [[kosmonauts|kosmonautiem]]. === Maijs === * [[5. maijs]] — Prezidenta vēlēšanu otrā kārta [[Francija|Francijā]], kurā uzvarēja [[Žaks Širaks]]. * [[12. maijs]] — [[Baikonuras kosmodroms|Baikonurā]], remonta laikā sabrūkot angāra jumtam, tika iznīcināts vienīgais kosmosā lidojušais padomju [[kosmoplāns]] [[Buran (kosmoplāns)|Buran]]. * [[20. maijs]] — [[Austrumtimora]] atjaunoja tās neatkarību. * [[23. maijs]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kurā uzvarēja [[Marija Naumova]] no [[Latvija]]s. * [[31. maijs]] — [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] un [[Japāna|Japānā]] tika atklāts [[FIFA Pasaules kauss 2002]]. === Jūnijs === === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — tika nodibināta [[Starptautiskā krimināltiesa]], kas ļautu personām ierosināt lietas [[genocīds|genocīda]], noziegumu pret humānismu, kara noziegumu un agresijas gadījumos. * [[1. jūlijs]] — [[Krievija]]s pasažieru lidmašīnas un kravas lidmašīnas sadursme [[Vācija]]s dienvidos, bojā gāja 71 cilvēki, 45 no tiem bērni. * [[27. jūlijs]] — aviošova laikā [[Ļviva|Ļvivā]], [[Ukraina|Ukrainā]] avarēja lidmašīna [[Su-27]], nogalinot 77 un vairāk nekā 100 ievainojot (lielākā aviošova katastrofa vesturē). === Augusts === === Septembris === * [[10. septembris]] — [[Šveice]], kas zināma ar tās neitralitāti, oficiāli iestājās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. * [[19. septembris]] — [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]] sākās [[pilsoņu karš]]. * [[22. septembris]] — [[Vācija|Vācijā]] notika [[Bundestāgs|Bundestāga]] vēlēšanas, kurā uzvarēja sociāldemokrātu un zaļo koalīcija ar [[Gerhards Šrēders|Gerhardu Šrēderu]] priekšgalā. === Oktobris === * [[4. oktobris]] — par [[Nepāla]]s premjerministru kļuva [[Lokendra Bahadurs Čands]], nomainot [[Šers Bahadurs Deuba|Šeru Bahaduru Deubu]]. === Novembris === * [[13. novembris]] — tankkugis ''Prestige'' nogrima pie [[Spānija]]s [[Galīcija]]s krasta, izraisot plašu [[nafta]]s piesārņojumu. * [[15. novembris]] — [[Hu Dziņtao]] (''Hú Jǐntāo'') kļuva par [[Ķīnas]] komunistiskās partijas ģenerālsekretāru. * [[21. novembris]] — [[Čehija]]s galvaspilsētā [[Prāga|Prāgā]] notika [[NATO]] samits, kura laikā [[Bulgārija]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Rumānija]], [[Slovākija]] un [[Slovēnija]] tika uzaicinātas pievienoties [[NATO]] blokam. === Decembris === * [[4. decembris]] — Tika novērots pilns [[saules aptumsums]]. === Nezināms datums === * [[Nīderlande]]s valodnieks [[Janss van Stīnbergens]] izveidoja mākslīgu poļuromāņu valodu — [[Venēdiks]]. == Dzimuši == * [[8. septembris]] — [[Geitens Mataraco]] (''Gaten Matarazzo''), amerikāņu aktieris * [[22. novembris]] — [[Ouens Pauers]] (''Owen Power''), kanādiešu hokejists == Miruši == === Janvāris === * [[8. janvāris]] — [[Aleksandrs Prohorovs]] (''Александр Михайлович Прохоров''), krievu fiziķis (dzimis 1916. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Roberts Noziks]] (''Robert Nozick''), ASV filozofs (dzimis [[1938]].) * [[28. janvāris]] — [[Astrīda Lindgrēna]] (''Astrid Lindgren''), zviedru bērnu grāmatu rakstniece (dzimusi 1907. gadā) === Februāris === * [[6. februāris]] — [[Makss Perucs]] (''Max Perutz''), Austrijā dzimis molekulārbiologs (dzimis 1914. gadā) * [[10. februāris]] — [[Traudla Junge]] (''Traudl Junge''), Hitlera sekretāre (dzimusi 1920. gadā) === Marts === * [[11. marts]] — [[Džeimss Tobins]] (''James Tobin''), ASV ekonomists (dzimis 1918. gadā) * [[13. marts]] — [[Hanss Georgs Gādamers]] (''Hans-Georg Gadamer''), vācu filozofs (dzimis 1900. gadā) * [[24. marts]] — [[Cēzars Milsteins]] (''César Milstein''), Argentīnas izcelsmes britu zinātnieks (dzimis 1927. gadā) * [[27. marts]] — [[Billijs Vailders]] (''Billy Wilder''), ASV kinorežisors (dzimis 1906. gadā) * [[30. marts]] — [[Elizabete Bousa-Laiona]] (''Elizabeth Bowes-Lyon'') Apvienotās Karalistes karaļa Džordža VI sieva (dzimusi 1900. gadā) === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Simo Heihe]] (''Simo Häyhä''), somu karavīrs (dzimis 1905. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Tūrs Heijerdāls]] (''Thor Heyerdahl''), norvēģu etnogrāfs, rakstnieks un ceļotājs (dzimis 1914. gadā) === Maijs === * [[17. maijs]] — [[Lāslo Kubala]] (''Kubala Stécz László''), ungāru futbolists, treneris (dzimis 1927. gadā) * [[20. maijs]] — [[Stīvens Džejs Gūlds]] (''Stephen Jay Gould''), ASV paleontologs (dzimis 1941. gadā) === Jūlijs === * [[9. jūlijs]] — [[Rods Steigers]] (''Rod Steiger''), ASV kinoaktieris (dzimis 1925. gadā) * [[28. jūlijs]] — [[Ārčers Mārtins]] (''Archer John Porter Martin''), angļu ķīmiķis (dzimis 1910. gadā) === Augusts === * [[6. augusts]] — [[Edsgers Deikstra]] (''Edsger Dijkstra''), nīderlandiešu datorzinātnieks (dzimis 1930. gadā) * [[31. augusts]] — [[Džordžs Porters]] (''George Porter''), angļu ķīmiķis (dzimis 1920. gadā) === Septembris === * [[20. septembris]] — [[Sergejs Bodrovs jaunākais]] (''Сергей Бодров-младший''), krievu aktieris kinorežisors un scenārists (dzimis 1971. gadā) === Oktobris === * [[18. oktobris]] — [[Nikolajs Rukavišņikovs]] (''Николай Николаевич Рукавишников''), PSRS kosmonauts (dzimis 1932. gadā) * [[25. oktobris]] — [[Ričards Heriss]] (''Richard Harris''), īru kinoaktieris, dziedātājs (dzimis 1930. gadā) === Novembris === * [[13. novembris]] — [[Huans Alberto Skjafīno]] (''Juan Alberto Schiaffino''), Urugvajas futbolists un treneris (dzimis 1925. gadā) * [[18. novembris]] — [[Džeimss Kobērns]] (''James Coburn''), amerikāņu aktieris (dzimis 1928. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela piemiņas prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Daniels Kanemans]], [[Vernons Smits]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Raimonds Dēviss]], [[Masatoši Košiba]], [[Rikardo Džakoni]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Sidnijs Breners]], [[H. Roberts Horvics]], [[Džons Sulstons]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Džons Fens]], [[Koiči Tanaka]], [[Kurts Vitričs]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Imre Kertēss]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Džimijs Kārters]] {{pg2}} [[Kategorija:2002. gads| ]] jfih7zpgdey2gx1foc05qy61thjjd8j 3657242 3656936 2022-07-20T08:09:28Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|2002}} {{Gada citi notikumi|2002}} {{Gads citos kalendāros|2002}} '''2002'''. ({{Rom sk gadam|2002}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. Šis gads bija: * Starptautiskais [[Ekotūrisms|Ekotūrisma]] un [[Kalns|Kalnu]] gads. * [[Lielbritānija|Lielbritānijā]] Nacionālais [[Zinātne]]s gads. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — [[Austrija]], [[Beļģija]], [[Grieķija]], [[Francija]], [[Islande]], [[Itālija]], [[Īrija]], [[Luksemburga]], [[Nīderlande]], [[Portugāle]], [[Somija]], [[Spānija]] un [[Vācija]] laida apgrozībā [[Eiro]] banknotes un monētas. * [[5. janvāris]] — 15 gadu vecais [[pilots]] Čārlzs Bišops ar privāto [[lidmašīna|lidmašīnu]] ietriecās kādā augstceltnē [[Tampa]]s pilsētā [[Florida|Floridā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], izraisot bailes iedzīvotājos par [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|2001. gada 11. septembra terora aktu]] atkārtošanos. * [[22. janvāris]] — par [[Bulgārija]]s prezidentu tika iecelts [[Georgijs Parvanovs]]. * [[31. janvāris]] — No [[Larsena šelfa ledājs|Larsena šelfa ledāja]] [[Antarktīdas pussala|Antarktīdas pussalā]], [[Antarktīda|Antarktīdā]] atlūza milzīgs ledus gabals. Kopumā 35 dienu periodā atdalījās 3,250 km² [[Ledus šelfs|ledus šelfa]]. === Februāris === * [[3. februāris]] — [[Kostarika|Kostarikā]] notika [[Prezidents|prezidenta]] un [[parlaments|parlamenta]] vēlēšanas. * [[8. februāris]] līdz [[24. februāris]] — [[Soltleiksitija|Soltleiksitijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[ziemas olimpiskās spēles]]. === Marts === * [[4. marts]] — par [[Kosova]]s prezidentu ievēlēts [[Ibrahims Rugova]]. * [[14. marts]] — netālu no [[Ringgolda]]s pilsētas [[Džordžija]]s štatā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika auto katastrofa, kurā iesaistītas 125 automašīnas. * [[17. marts]] — [[Portugāle|Portugālē]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[31. marts]] — [[Ukraina|Ukrainā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[31. marts]] — zemestrīce [[Taivāna (sala)|Taivānā]]. === Aprīlis === * [[20. aprīlis]] — [[Austrumtimora]] panāca starptautisku atzīšanu. * [[21. aprīlis]]: ** Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta [[Francija|Francijā]]. ** [[Čada|Čadā]] notika parlamenta vēlēšanas. * [[25. aprīlis]] — startēja kosmosa kuģis [[Sojuz TM-34]] ar otro "kosmisko tūristu" [[Marks Šatlvorts|Marku Satlvortu]] un diviem profesionāliem [[kosmonauts|kosmonautiem]]. === Maijs === * [[5. maijs]] — Prezidenta vēlēšanu otrā kārta [[Francija|Francijā]], kurā uzvarēja [[Žaks Širaks]]. * [[12. maijs]] — [[Baikonuras kosmodroms|Baikonurā]], remonta laikā sabrūkot angāra jumtam, tika iznīcināts vienīgais kosmosā lidojušais padomju [[kosmoplāns]] [[Buran (kosmoplāns)|Buran]]. * [[20. maijs]] — [[Austrumtimora]] atjaunoja tās neatkarību. * [[23. maijs]] — [[Igaunija|Igaunijā]] notika [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kurā uzvarēja [[Marija Naumova]] no [[Latvija]]s. * [[31. maijs]] — [[Dienvidkoreja|Dienvidkorejā]] un [[Japāna|Japānā]] tika atklāts [[FIFA Pasaules kauss 2002]]. === Jūnijs === === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — tika nodibināta [[Starptautiskā krimināltiesa]], kas ļautu personām ierosināt lietas [[genocīds|genocīda]], noziegumu pret humānismu, kara noziegumu un agresijas gadījumos. * [[1. jūlijs]] — [[Krievija]]s pasažieru lidmašīnas un kravas lidmašīnas sadursme [[Vācija]]s dienvidos, bojā gāja 71 cilvēki, 45 no tiem bērni. * [[27. jūlijs]] — aviošova laikā [[Ļviva|Ļvivā]], [[Ukraina|Ukrainā]] avarēja lidmašīna [[Su-27]], nogalinot 77 un vairāk nekā 100 ievainojot (lielākā aviošova katastrofa vesturē). === Augusts === === Septembris === * [[10. septembris]] — [[Šveice]], kas zināma ar tās neitralitāti, oficiāli iestājās [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. * [[19. septembris]] — [[Kotdivuāra|Kotdivuārā]] sākās [[pilsoņu karš]]. * [[22. septembris]] — [[Vācija|Vācijā]] notika [[Bundestāgs|Bundestāga]] vēlēšanas, kurā uzvarēja sociāldemokrātu un zaļo koalīcija ar [[Gerhards Šrēders|Gerhardu Šrēderu]] priekšgalā. === Oktobris === * [[4. oktobris]] — par [[Nepāla]]s premjerministru kļuva [[Lokendra Bahadurs Čands]], nomainot [[Šers Bahadurs Deuba|Šeru Bahaduru Deubu]]. === Novembris === * [[13. novembris]] — tankkugis ''Prestige'' nogrima pie [[Spānija]]s [[Galīcija]]s krasta, izraisot plašu [[nafta]]s piesārņojumu. * [[15. novembris]] — [[Hu Dziņtao]] (''Hú Jǐntāo'') kļuva par [[Ķīnas]] komunistiskās partijas ģenerālsekretāru. * [[21. novembris]] — [[Čehija]]s galvaspilsētā [[Prāga|Prāgā]] notika [[NATO]] samits, kura laikā [[Bulgārija]], [[Igaunija]], [[Latvija]], [[Lietuva]], [[Rumānija]], [[Slovākija]] un [[Slovēnija]] tika uzaicinātas pievienoties [[NATO]] blokam. === Decembris === * [[4. decembris]] — Tika novērots pilns [[saules aptumsums]]. === Nezināms datums === * [[Nīderlande]]s valodnieks [[Janss van Stīnbergens]] izveidoja mākslīgu poļuromāņu valodu — [[Venēdiks]]. == Dzimuši == * [[16. aprīlis]] — [[Seidija Sinka]] (''Sadie Sink''), amerikāņu aktrise * [[8. septembris]] — [[Geitens Mataraco]] (''Gaten Matarazzo''), amerikāņu aktieris * [[22. novembris]] — [[Ouens Pauers]] (''Owen Power''), kanādiešu hokejists == Miruši == === Janvāris === * [[8. janvāris]] — [[Aleksandrs Prohorovs]] (''Александр Михайлович Прохоров''), krievu fiziķis (dzimis 1916. gadā) * [[23. janvāris]] — [[Roberts Noziks]] (''Robert Nozick''), ASV filozofs (dzimis [[1938]].) * [[28. janvāris]] — [[Astrīda Lindgrēna]] (''Astrid Lindgren''), zviedru bērnu grāmatu rakstniece (dzimusi 1907. gadā) === Februāris === * [[6. februāris]] — [[Makss Perucs]] (''Max Perutz''), Austrijā dzimis molekulārbiologs (dzimis 1914. gadā) * [[10. februāris]] — [[Traudla Junge]] (''Traudl Junge''), Hitlera sekretāre (dzimusi 1920. gadā) === Marts === * [[11. marts]] — [[Džeimss Tobins]] (''James Tobin''), ASV ekonomists (dzimis 1918. gadā) * [[13. marts]] — [[Hanss Georgs Gādamers]] (''Hans-Georg Gadamer''), vācu filozofs (dzimis 1900. gadā) * [[24. marts]] — [[Cēzars Milsteins]] (''César Milstein''), Argentīnas izcelsmes britu zinātnieks (dzimis 1927. gadā) * [[27. marts]] — [[Billijs Vailders]] (''Billy Wilder''), ASV kinorežisors (dzimis 1906. gadā) * [[30. marts]] — [[Elizabete Bousa-Laiona]] (''Elizabeth Bowes-Lyon'') Apvienotās Karalistes karaļa Džordža VI sieva (dzimusi 1900. gadā) === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — [[Simo Heihe]] (''Simo Häyhä''), somu karavīrs (dzimis 1905. gadā) * [[18. aprīlis]] — [[Tūrs Heijerdāls]] (''Thor Heyerdahl''), norvēģu etnogrāfs, rakstnieks un ceļotājs (dzimis 1914. gadā) === Maijs === * [[17. maijs]] — [[Lāslo Kubala]] (''Kubala Stécz László''), ungāru futbolists, treneris (dzimis 1927. gadā) * [[20. maijs]] — [[Stīvens Džejs Gūlds]] (''Stephen Jay Gould''), ASV paleontologs (dzimis 1941. gadā) === Jūlijs === * [[9. jūlijs]] — [[Rods Steigers]] (''Rod Steiger''), ASV kinoaktieris (dzimis 1925. gadā) * [[28. jūlijs]] — [[Ārčers Mārtins]] (''Archer John Porter Martin''), angļu ķīmiķis (dzimis 1910. gadā) === Augusts === * [[6. augusts]] — [[Edsgers Deikstra]] (''Edsger Dijkstra''), nīderlandiešu datorzinātnieks (dzimis 1930. gadā) * [[31. augusts]] — [[Džordžs Porters]] (''George Porter''), angļu ķīmiķis (dzimis 1920. gadā) === Septembris === * [[20. septembris]] — [[Sergejs Bodrovs jaunākais]] (''Сергей Бодров-младший''), krievu aktieris kinorežisors un scenārists (dzimis 1971. gadā) === Oktobris === * [[18. oktobris]] — [[Nikolajs Rukavišņikovs]] (''Николай Николаевич Рукавишников''), PSRS kosmonauts (dzimis 1932. gadā) * [[25. oktobris]] — [[Ričards Heriss]] (''Richard Harris''), īru kinoaktieris, dziedātājs (dzimis 1930. gadā) === Novembris === * [[13. novembris]] — [[Huans Alberto Skjafīno]] (''Juan Alberto Schiaffino''), Urugvajas futbolists un treneris (dzimis 1925. gadā) * [[18. novembris]] — [[Džeimss Kobērns]] (''James Coburn''), amerikāņu aktieris (dzimis 1928. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela piemiņas prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Daniels Kanemans]], [[Vernons Smits]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Raimonds Dēviss]], [[Masatoši Košiba]], [[Rikardo Džakoni]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Sidnijs Breners]], [[H. Roberts Horvics]], [[Džons Sulstons]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Džons Fens]], [[Koiči Tanaka]], [[Kurts Vitričs]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Imre Kertēss]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Džimijs Kārters]] {{pg2}} [[Kategorija:2002. gads| ]] hq49jvwj2i9zxytjf7fb4elouvbge2y 0 30899 3656950 3656578 2022-07-19T13:34:06Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|2001. gadu|2001 (nozīmju atdalīšana)|2001}} {{Gadu navigācija|2001}} {{Gada citi notikumi|2001}} {{Gads citos kalendāros|2001}} '''2001'''. ({{Rom sk gadam|2001}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. Pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] 2001. gads bija [[21. gadsimts|21. gadsimta]] un [[3. gadu tūkstotis|3. gadu tūkstoša]] pirmais gads, lai gan populārā kultūra svinēja šo gadu [[2000. gads|2000]]. gadā. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]] — daudzi cilvēki svinēja [[21. gadsimts|21. gadsimta]] sākumu (lai gan ne tik daudz kā [[2000. gads|2000]]. gadā). * [[13. janvāris]] — 7,6 ballu stipra zemestrīce satricināja [[Salvadora|Salvadoru]]; bojā gāja vismaz 800 cilvēku, un tūkstoši palika bez pajumtes. * [[15. janvāris]] — [[Vikipēdija]], brīvā satura enciklopēdija, tika iedarbināta tiešsaistes režīmā (Vikipēdijas diena). * [[20. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džordžs V. Bušs]] nodeva zvērestu kā 43. ASV prezidents. * [[26. janvāris]] — zemenstrīce satricināja [[Indija]]s pilsētu [[Gudžarāta|Gudžarātu]], bojā gāja vairāk nekā 20 000 cilvēku un tika sagrauta lielākā daļa vēsturiskās pildētas. === Februāris === * [[6. februāris]] — [[Likud partija]]s vadītājs [[Ariels Šarons]] tika ievēlēts par [[Izraēla]]s premjerministru. * [[12. februāris]] — kosmiskā zonde [[NEAR Shoemaker]] tika novadīta uz [[433 Eros]] virsmas, kļūstot par pirmo aparātu, kas nosēdies uz [[asteroīds|asteroīda]]. * [[13. februāris]] — 6,6 ballu stipra zemestrīce satricināja [[Salvadora|Salvadoru]]; bojā gāja vismaz 400 cilvēku. * [[16. februāris]] — [[Irākas atbruņošanas krīze]]: [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] un [[Apvienotā karaliste|britu]] spēki veica bombardēšanu, lai iznīcinātu [[Irāka]]s [[gaisa aizsardzība]]s tīklu. === Marts === * [[7. marts]] — par [[Izraēla]]s [[Izraēlas premjerministru uzskaitījums|premjerministru]] kļuva [[Ariels Šarons]]. * [[15. marts]] — izveidota [[Melnkalnes Centrālā banka]]. * [[23. marts]] — [[Krievija]]s [[orbitālā stacija]] [[Mir]] tika novadīta no [[orbīta]]s un sadega [[Zemes atmosfēra|atmosfērā]]; nesadegušās daļas iekrita [[Klusais okeāns|Klusajā okeānā]] netālu no [[Nadi]] salas [[Fidži]]. * [[24. marts]] — tika izlaista [[Apple Computer]] [[operētājsistēma]] [[Mac OS X]] versija v10.0. === Aprīlis === * [[1. aprīlis]] — bijušais [[Dienvidslāvijas Federatīvā republika|Dienvidslāvijas Federatīvās republikas]] prezidents [[Slobodans Miloševičs]] padevās īpašajiem policijas spēkiem, kuru apsūdzēja [[kara noziegums|kara noziegumos]]. * [[1. aprīlis]] — [[Nīderlande|Nīderlandē]] tika legalizētas [[viendzimuma laulība]]s, kļūstot par pirmo valsti, kur tādas ir atļautas. * [[22. aprīlis]] — Par [[Vjetnama]]s prezidentu kļuva [[Nons Duks Mans]]. * [[23. aprīlis]] — [[Intel Corporation|Intel]] izlaida jauno [[mikroprocesors|procesoru]] [[Pentium 4]]. * [[26. aprīlis]] — [[Džuničiro Koidzumi]] kļuva par [[Japāna]]s premjerministru. * [[28. aprīlis]] — tika no [[Baikonuras kosmodroms|Baikonuras kosmodroma]] palaists [[kosmosa kuģis]] [[Sojuz TM-32]], nogādājot kosmosā pirmo [[komerckosmonauts|komerckosmonautu]] ("kosmisko tūristu") [[Deniss Tito|Denisu Tito]] (uz zemes atgriezās {{dat||5|6}}). === Maijs === * [[3. maijs]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pārstāvju vēlēšanās zaudē vietu [[ANO]] [[Cilvēktiesības|Cilvēktiesību]] komisijā, tas notika pirmo reizi kopš [[1947]].g. * [[6. maijs]] — pāvests [[Jānis Pāvils II]] ieradās vizītē [[Sīrija|Sīrijā]] un kļuva par pirmo [[pāvests|pāvestu]], kas bijis [[mošeja|mošejā]]. * [[13. maijs]] — [[Itālija]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Silvio Berluskoni]] ar "Brīvības mājas" koalīciju. === Jūnijs === * [[1. jūnijs]] — [[Nepāla]]s kroņprincis [[Dipendra]] nogalināja karalisko ģimeni un pēc tam pats nošāvās. Par karali kļuva [[Gjanandra]]. * [[7. jūnijs]] — [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Tonijs Blērs|Tonija Blēra]] [[leiboristu partija]]. * [[20. jūnijs]] — [[Pervezs Mušarafs]] kļuva par [[Pakistāna]]s prezidentu pēc [[Muhamads Rafiks Tarars|Muhamada Rafika Tartara]] atkāpšanās. * [[23. jūnijs]] — [[Peru]] dienvidos notika 7,9 baļļu stipra zemestrīce. === Jūlijs === * [[20. jūlijs]] — [[22. jūlijs]] — [[Itālija]]s pilsētā [[Dženova|Dženovā]] notika 27. [[G8]] samits; pasākuma laikā notika antiglobālistu protesta demonstrācijas, kuru laikā gāja bojā viens denonstrants un vairāki tika smagi ievainoti. * [[26. jūlijs]] — par [[Nepāla]]s premjerministru kļuva [[Šers Bahadurs Deuba]], nomainot [[Giridža Prasads Koirala|Giridžu Prasadu Koiralu]]. * [[28. jūlijs]] — [[Alejandro Toledo]] nodeva [[Peru]] prezidenta zvērestu, 8 mēnešus pēc neuzticības izteikšanas bijušajam prezidentam [[Alberto Fuhimori]]. === Augusts === * [[28. augusts]] — ''[[Ericsson]]'' un ''[[Sony]]'' izveidoja kopuzņēmumu ''[[Sony Mobile Communications|Sony Ericsson]]'' mobilo tālruņu ražošanai.<ref>[http://www.pipkalejs.lv/cd/sp/laikagramata/visi.htm Sakaru Pasaules enciklopēdiskā laika grāmata] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181226061006/http://www.pipkalejs.lv/cd/sp/laikagramata/visi.htm |date={{dat|2018|12|26||bez}} }}, pipkalejs.lv</ref> === Septembris === [[Attēls:September 11 2001 just collapsed.jpg|thumb|[[Pasaules tirdzniecības centrs]] [[Ņujorka|Ņujorkā]] pēc abu torņu sabrukšanas Zemākā Manhatana bija pārklāta ar putekļiem]] * [[9. septembris]] — Dibināta [[Indonēzijas Demokrātiskā partija]]. * [[10. septembris]] — [[Norvēģija]]s parlamenta vēlēšanās uzvarēja [[Kjels Magne Bondeviks]] ar konservatīvo koalīciju. * [[11. septembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] notika [[2001. gada 11. septembra uzbrukums ASV|teroristu uzbrukums]] [[Ņujorka|Ņujorkā]] [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centrā]], [[Pentagons (ASV)|Pentagonā]], [[Ārlingtonas apgabals|Ārlingtonā]], kuros gāja bojā 2996 cilvēku (ieskaitot 19 [[terorists|teroristus]]). * [[15. septembris]] — ASV prezidents [[Džordžs V. Bušs]] pieteica [[Karš pret terorismu|karu terorismam]]. === Oktobris === * [[1. oktobris]] — dibināts [[mobilais telefons|mobilo telefonu]] un citu mobilo ierīču ražotājs ''[[Sony Mobile Communications]]''. * [[4. oktobris]] — raķete, kura "nomaldījās" [[Ukraina]]s [[pretgaisa aizsardzība]]s mācībās, notrieca [[Krievija]]s aviokompānijas ''Sibirj'' pasažieru lidmašīnu [[Tu-154]], kas bija ceļā no [[Telaviva]]s uz [[Novosibirska|Novosibirsku]]; bojā gāja 78 cilvēki. * [[7. oktobris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ar [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] spēku piedalīšanos iebruka [[Afganistāna|Afganistānā]]. * [[23. oktobris]] — [[Apple Computer]] izlaida [[iPod]]. * [[25. oktobris]] — [[Microsoft]] izlaida [[Windows XP]]. === Novembris === * [[7. novembris]] — [[virsskaņas lidmašīna]] [[Concorde]] atsāka lidojumus pēc 15 mēnešu pārtraukuma. * [[10. novembris]] — [[Ķīnas Tautas republika|Ķīna]] tika uzņemta [[Pasaules Tirdzniecības organizācija|Pasaules Tirdzniecības organizācijā]] pēc 15 gadu ilgām pārrunām. * [[10. novembris]] — [[Austrālija]]s premjerministrs [[Džons Hauards]] tika ievēlēts uz trešo termiņu. * [[10. novembris]] — [[Alžīrija|Alžīrijā]] lietavās un dubļu straumēs gāja bojā vairāk nekā 900 cilvēku. * [[12. novembris]] — [[Taliban]] spēki atstāja [[Afganistāna]]s galvaspilsētu [[Kabula|Kabulu]]; [[Afgāņu ziemeļu alianse]] pilsētā iegāja {{dat||11|14}}. * [[15. novembris]] — [[Microsoft]] izlaida [[Xbox]]. === Decembris === * [[13. decembris]] — [[Indija]]s parlamentam uzbruka teroristi, nogalinot 14 cilvēkus. Tas gandrīz noveda Indiju un [[Pakistāna|Pakistānu]] līdz karam. * [[13. decembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džordžs V. Bušs]] paziņoja par ASV izstāšanos no [[1972]]. gada [[Pretraķešu aizsardzības sistēmu ierobežošanas līgums|Pretraķešu aizsardzības sistēmu ierobežošanas līguma]]. * [[19. decembris]] — jauns pasaules [[atmosfēras spiediens|atmosfēras spiediena]] augstuma rekords 108,56 [[kPa]] tika reģistrēts [[Mongolija|Mongoliā]] [[Hevsgelas province]]s [[Tosoncengela|Tosoncengelā]]. * [[22. decembris]] — [[Hāmids Karzajs]] tika ievēlēts par [[Afganistāna]]s valdības vadītāju. == Nezināmi datumi == * [[Indija]] kļuva par otro valsti, kuras iedzīvotaju skaits sasniedzis 1 miljardu. Pirmā bija [[Ķīnas Tautas republika|Ķīna]] [[1979]]. gadā. == Dzimuši == * [[11. jūnijs]] — [[Billijs Gilmors]] (''Billy Gilmour''), skotu futbolists * [[13. oktobris]] — [[Kalebs Maklaflins]] (''Caleb McLaughlin''), amerikāņu aktieris * [[6. novembris]] — [[Maija Līsija Neilore]] (''Mya-Lecia Naylor''), britu aktrise, dziedātāja un fotomodele (mirusi 2019. gadā) == Miruši == === Janvāris === * [[12. janvāris]] — [[Vijams Redingtons Hjūlets|Vijams Hjūlets]] (''William Hewlett'') — ASV komersants (dzimis [[1913]].) * [[16. janvāris]] — [[Lorāns-Dezirē Kabila]] (''Laurent-Désiré Kabila''), Kongo Demokratiskās Republikas prezidents (dzimis [[1939]].) === Februāris === * [[9. februāris]] — [[Herberts Saimons]] (''Herbert Simon''), ASV ekonomists (dzimis [[1916]].) *[[19. februāris]] — [[Stenlijs Krāmers]] (''Stanley Kramer''), amerikāņu kinorežisors (dzimis [[1913. gads|1913.]]) * [[24. februāris]] — [[Klods Šennons]] (''Claude Elwood Shannon''), ASV inženieris un matemātiķis (dzimis [[1916]].) === Marts === * [[22. marts]]: ** [[Sabiha Gekčena]] (''Sabiha Gökçen''), turku lidotāja (dzimusi [[1913]].) ** [[Viljams Hanna]] (''William Hanna''), ASV animators, režisors (dzimis [[1910]].) * [[31. marts]] — [[Klifords Šulls]] (''Clifford Shull''), ASV fiziķis (dzimis [[1915]].) === Aprīlis === * [[17. aprīlis]] — [[Leonīds Ostrovskis]] (''Леонид Альфонсович Островский''), Latvijā dzimis PSRS futbolists (dzimis [[1936]].) === Jūnijs === * [[1. jūnijs]]: ** [[Aišvarja]] (''Aiswarya''), Nepālas karaliene (dzimusi 1949. gadā) ** [[Birendra]], Nepālas karalis (dzimis 1945. gadā) * [[3. jūnijs]] — [[Entonijs Kvinns]] (''Anthony Quinn''), amerikāņu/meksikāņu aktieris (dzimis 1915. gadā) * [[4. jūnijs]] — [[Dipendra]], Nepālas kroņprincis (dzimis 1971. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Duglass Adamss]] (''Douglas Adams''), britu rakstnieks (dzimis 1952. gadā) * [[11. jūnijs]] — [[Timotijs Makvejs]] (''Timothy McVeigh''), ASV terorists (dzimis 1968. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Donalds Džeimss Krams|Donalds Krams]] (''Donald James Cram''), ASV ķīmiķis (dzimis 1919. gadā) === Jūlijs === * [[1. jūlijs]] — [[Nikolajs Basovs]] (''Николай Геннадиевич Басов''), krievu fiziķis (dzimis [[1922]].) * [[29. jūlijs]] — [[Edvards Gereks]] (''Edward Gierek''), Polijas līderis (dzimis [[1913]].) === Augusts === * [[1. augusts]] — [[Pols Andersons]] (''Poul Anderson''), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis [[1926]].) * [[2. augusts]] — [[Kristiāns Barnards]] (''Christiaan Neethling Barnard''), Dienvidāfrikas kardioķirurgs (dzimis [[1922]].) * [[20. augusts]] — [[Freds Hoils]] (''Fred Hoyle''), britu astronoms (dzimis [[1915]].) * [[25. augusts]] — [[Kens Tirels]] (''Alan Henry Robert Kenneth Tyrrell''), angļu autosportists (dzimis [[1924]].) === Septembris === * [[11. septembris]] — [[Muhameds Atā]] (محمد عطا), terorists (dzimis [[1968]].) * [[22. septembris]] — [[Aizeks Sterns]] (''Isaac Stern''), amerikāņu vijolnieks (dzimis [[1920. gads|1920]].) === Novembris === * [[21. novembris]] — [[Sultāns Salahudins]] (''Almarhum Sultan Salahuddin Abdul Aziz Shah Al-Haj ibni Almarhum Sultan Sir Hisamuddin Alam Shah Al-Haj''), Malaizijas karalis (dzimis [[1926]].) * [[29. novembris]] — [[Džordžs Herisons]] (''George Harrison''), angļu mūziķis (dzimis [[1943]].) == Atsauces == {{atsauces}} {{pg1}} {{Vikikrātuves kategorija|2001}} [[Kategorija:2001. gads|*]] 318pxndcqtphf8lejqeu6kv2i59pnmf 0 32900 3657208 3653496 2022-07-20T07:00:02Z InternetArchiveBot 77366 Izglābti 1 avoti un 0 atzīmēti par novecojušiem) #IABot (v2.0.8.8 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste |Vārds = Led Zeppelin |Attēls = LedZeppelinmontage.jpg |Att_izm = 250px |Apraksts = Augšā: [[Džimijs Peidžs]], [[Džons Bonems]]<br />Apakšā: [[Džons Pols Džonss]], [[Roberts Plānts]] |Fons = grupa |Vieta = {{flaga|Apvienotā Karaliste}} [[Londona]], [[Apvienotā Karaliste]] |Žanrs = [[smagais roks]], [[folkroks]], [[blūzroks]] |Gadi = [[1968]]—[[1980]]<br />[[2007. gads|2007]]—[[2009. gads|2009]] |Izdevējkompānija = [[Atlantic Records|Atlantic]], [[Swan Song Records|Swan Song]] |Mlapa = [http://www.ledzeppelin.com/ ledzeppelin.com] |Bij_dalībnieki = [[Roberts Plānts]]<br />[[Džimijs Peidžs]]<br />[[Džons Pols Džonss]]<br />[[Džons Bonems]] (miris)<br />[[Džeisons Bonems]] (2007—2009) }} '''''Led Zeppelin''''' bija [[Apvienotā Karaliste|britu]] rokgrupa, kura muzicēt sāka [[1968]]. gada [[septembris|septembrī]]. Tajā visu pastāvēšanas laiku bija četri dalībnieki: [[Roberts Plānts]] ([[balss|vokālists]], [[mutes harmonikas]]), [[Džimijs Peidžs]] ([[ģitāra]]), [[Džons Pols Džonss]] ([[basģitāra]], [[taustiņinstrumenti]]) un [[Džons Bonems]] ([[bungas]]). ''Led Zeppelin'' tiek uzskatīta par vienu no pirmajām smagā metāla grupām.<ref name="about.com">[http://heavymetal.about.com/od/heavymetal101/a/101_timeline.htm Smagā metāla hronoloģija {{en ikona}}]</ref><ref name="bbc.h2">[http://www.bbc.co.uk/dna/h2g2/A353134 BBC.com {{en ikona}}]</ref> Savos skaņdarbos tā bieži šķērsoja žanru robežas,<ref>Brackett, John (2008). "Examining rhythmic and metric practices in Led Zeppelin’s musical style." ''Popular Music,'' Volume 27/1, pp. 53—76. Cambridge University Press.</ref> pārsvarā apvienojot roku ar [[blūzs|blūzu]] vai [[tautas mūzika|tautas mūziku]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.imdb.com/name/nm0496389/bio|title=Led Zeppelin - Biography|accessdate=2008-03-03|last=Shelokhonov|first=Steve|publisher=IMDB.com}}</ref> kā arī [[rockabilly]],<ref>Koncertos grupa mēdza spēlēt rockabilly dziesmas, kuras populāras padarījuši Elviss Preslijs un Edijs Kohrans</ref> [[regejs|regeju]],<ref>''Houses of the Holy'' ir iekļauta regejiska dziesma ar nosaukumu "D'Yer Mak'er"</ref> [[soulmūzika|soulmūziku]],<ref name="sf">Koncertos mēdza iekļaut Džeimsa Brauna, Stax un Motown iespaidotas soulmūzikas un fankmūzikas kompozīcijas, kuras patika basistam Džonam Polam Džonsam un bundziniekam Džonam Bonemam.</ref> [[fankmūzika|fankmūziku]]<ref name="sf" /> un citiem stiliem. Grupa izjuka [[1980]]. gadā pēc Džona Bonema nāves, tomēr tā ir populāra arī mūsdienās. Pasaulē ir pārdoti vairāk nekā 300 miljoni grupas ierakstu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://edition.cnn.com/2007/SHOWBIZ/Music/12/09/led.zep/index.html|title= Can Led Zeppelin still rock?|publisher=CNN|date=decembrī 9, 2007|accessdate=2009-02-27}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|date=14 septembrī 2006|url=http://www.led-zeppelin.com/news/vh1_9.14.06.html|title=VH1 Welcomes the Return of the 'Third Annual UK Music Hall of Fame Induction Ceremony'|publisher=vh1.com|accessdate=2006-09-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20061021122721/http://www.led-zeppelin.com/news/vh1_9.14.06.html|archivedate=2006-10-21}}</ref><ref>"[http://www.thelocal.se/article.php?ID=2442&date=20051107 Led Zeppelin wins Polar Prize] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20130405060214/http://www.thelocal.se/article.php?ID=2442&date=20051107 |date={{dat|2013|04|05||bez}} }}", ''The Local'', novembrī 7, 2005</ref><ref>Natalie Paris, "[http://www.telegraph.co.uk/news/main.jhtml?xml=/news/2007/09/13/nled113.xml 20 million Led Zeppelin fans rush for tickets] {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/67mfwCLv5?url=http://www.telegraph.co.uk/news/?xml=%2Fnews%2F2007%2F09%2F13%2Fnled113.xml |date={{dat|2012|05|19||bez}} }}", ''The Telegraph'', 17 September, 2007</ref><ref>Dan Sloan, "[http://www.mg.co.za/articlePage.aspx?articleid=330784&area=/breaking_news/breaking_news__international_news/ Led Zeppelin concert off until at least September] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160303214835/http://mg.co.za/articlePage.aspx?articleid=330784&area=%2Fbreaking_news%2Fbreaking_news__international_news%2F |date={{dat|2016|03|03||bez}} }}", ''The Mail & Guardian'', janvārī 28, 2008</ref> no kuriem aptuveni 111,5 miljoni ir pārdoti [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTopArt|title=Top Selling Artists|author=RIAA|access-date={{dat|2009|05|15||bez}}|archive-date={{dat|2012|05|19||bez}}|archive-url=https://www.webcitation.org/67mfxzDTf?url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTopArt}}</ref> Visi grupas studijas albumi ir sasnieguši Billboard Top 10<ref name=tripleJ>[http://www.abc.net.au/triplej/music_specials/s1402502.htm Australian Broadcasting Corporation] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100113064900/http://www.abc.net.au/triplej/music_specials/s1402502.htm |date={{dat|2010|01|13||bez}} }} — Triple J Music Specials — Led Zeppelin (first broadcast 2000-07-12)</ref> un seši no tiem ir ieguvuši pirmo vietu šajā topā. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' nosaucis grupu par "visu laiku smagāko" un "1970. gadu lielāko grupu".<ref>"[http://www.rollingstone.com/news/story/11016639/led_zeppelin_the_legend_the_classic_reviews_a_selection_of_hot_photos_and_more Led Zeppelin: The Legend, the Classic Reviews, a Selection of Hot Photos and More] {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/67mfzuxQp?url=http://www.rollingstone.com/news |date={{dat|2012|05|19||bez}} }}", ''[[Rolling Stone]]'' 28 jūlijā 2006.</ref> {{dat|2007|12|10}} grupas dalībnieki apvienojās uz vienu koncertu, bundzinieku Džonu Bonemu aizvietojot ar viņa dēlu [[Džeisons Bonems|Džeisonu]]. Koncerts tika rīkots ''[[Atlantic Records]]'' līdzdibinātāja [[Ahmets Ertegins|Ahmeta Ertegina]] piemiņai. == Vēsture == === Pirmsākumi: The New Yardbirds (1966—1968) === 1960. gados [[Džimijs Peidžs]] bija pieredzējis sesiju mūziķis, piedalījies ierakstu tapšanā kopā ar tādām grupām kā ''[[The Kinks]]'' un ''[[The Rolling Stones]]''. Viņš lieliski spēlēja ģitāru, taču piedalīšanās citu grupu ierakstos liedza viņam brīvību realizēt savas idejas. [[1966]]. gadā [[Džimijs Peidžs]] ar prieku pievienojās ''[[The Yardbirds]]'', lai spēlētu basģitāru, jo sākotnējais grupas basģitārists, [[Pols Semvels Smits]], pameta grupu.<ref name="erlewine">{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.allmusic.com/artist/led-zeppelin-p4739|title= Led Zeppelin Biography| accessdate=2008-11-11|last= Erlewine|first= Stephen Thomas|publisher=[[Allmusic]]}}</ref> Neilgi pēc tam Peidžs sāka spēlēt otro vadošo ģitāru. Pēc [[Džefs Beks|Džefa Beka]] aiziešanas no grupas The Yardbirds, kuri bija noguruši no nepārtrauktām koncerttūrēm un ierakstiem, sāka izjukt. Peidžs vēlējās izveidot supergrupu ar viņu un Beku kā ģitāristiem, kā arī ar diviem ''[[The Who]]'' dalībniekiem ([[Kīts Mūns|Kītu Mūnu]] kā bundzinieku un [[Džons Entvistls|Džonu Entvistlu]] kā basģitāristu). Šajā projektā kā kandidāti vokālista vietai bija [[Donovans]], [[Stīvs Vinvuds]] un [[Stīvs Meriots]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.led-zeppelin.org/reference/index.php?m=assorted3|title=Led Zeppelin Assorted Info|author=Led-Zeppelin.org}}</ref> Lai gan grupa tā arī netika izveidota, tomēr Peidžs, Beks un Mūns kopā ierakstīja vienu dziesmu — ''[[Beck's Bolero]]''. Ierakstu sesijā klāt bija arī [[Džons Pols Džonss]], ar kuru Peidžs sadarbojās turpmākajos projektos.<ref name="Hammer of the Gods" /> Pēdējais ''The Yardbirds'' koncerts notika [[1968]]. gada [[jūlijs|jūlijā]], tomēr grupai vēl vajadzēja vairākas reizes uzstāties [[Skandināvija|Skandināvijā]], tādēļ Peidžam un [[Kriss Dreja|Krisam Drejam]] tika atļauts lietot grupas nosaukumu šajā koncertturnejā un atrast citus grupas dalībniekus. Peidža pirmais kandidāts uz vokālista vietu, [[Terijs Rīds]], atteicās no piedāvājuma, bet ieteica [[Roberts Plānts|Robertu Plāntu]].<ref name="erlewine" /><ref name="Schulps">Dave Schulps, [http://www.iem.ac.ru/zeppelin/docs/interviews/page_77.trp Interview with Jimmy Page] {{Webarchive|url=https://www.webcitation.org/61GoJ7OdH?url=http://www.iem.ac.ru/zeppelin/docs/interviews/page_77.trp |date={{dat|2011|08|28||bez}} }}, ''[[Trouser Press]]'', oktobrī 1977.</ref> Plānts piekrita šim piedāvājumam un ieteica [[Džons Bonems|Džonu Bonemu]] kā bundzinieku.<ref name="erlewine" /><ref name="Note1">{{Tīmekļa atsauce|url=http://home.mchsi.com/~night_flight/led_zeppelin_faq.htm|title=The Led Zeppelin Frequently Asked Questions List, v8.1, 29 septembrī 1994|author=Digital Graffiti}}</ref> Kad Dreja atteicās no dalības projektā un kļuva par profesionālu fotogrāfu (Drejas fotogrāfija rotāja pirmā Led Zeppelin albuma aizmuguri), [[Džons Pols Džonss]] pēc sievas ieteikuma sazinājās ar Peidžu un kļuva par grupas ceturto biedru.<ref name="Miserandino">Dominick A. Miserandino, [http://thecelebritycafe.com/interviews/john_paul_jones.html Led Zeppelin — John Paul Jones] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150512202604/http://thecelebritycafe.com/interviews/john_paul_jones.html |date={{dat|2015|05|12||bez}} }}, TheCelebrityCafe.com.</ref> [[Džons Pols Džonss]], tāpat jā [[Džimijs Peidžs]] bija daudz piedalījies ierakstu sesijās Londonā un pazina [[Džimijs Peidžs|Džimiju Peidžu]] no tām. Pirmais grupas mēģinājums notika kādā telpā zem mūzikas ierakstu veikala Džerardstrītā, Londonā.<ref name="complete">[[Kamerons Krovs|Kamerona Krova]] piezīmes albumam ''[[The Complete Studio Recordings (Led Zeppelin albums)|The Complete Studio Recordings]]''. Ēka tagad ir nojaukta un rajons ir pārveidots par Londonas Ķīnas pilsētiņu.</ref><ref name="Welch">Chris Welch (1994) ''Led Zeppelin'', London: Orion Books. {{ISBN|0-85797-930-3}}, pp. 21, 28, 31, 37, 47, 49, 63, 68, 85, 92, 94-95.</ref> Peidžs ieteica nospēlēt ''[[Train Kept A-Rollin']]'', ''[[rockabilly]]'' dziesmu, kuru popularizējis [[Džonijs Bernets]] un kuras popularitāti atjaunoja ''The Yardbirds''. "Kad es dzirdēju Džonu Bonemu spēlējam," atminas Džonss, "es zināju, ka tas būs lieliski... Mēs uzreiz sastrādājāmies kā komanda."<ref name="RS2006">{{Laikraksta atsauce|last=Gilmore|first=Mikal|title=The Long Shadow of Led Zeppelin|journal=Rolling Stone|issue=1006|date=10 augustā 2006|url=http://www.rollingstone.com/news/story/11027261/the_long_shadow_of_led_zeppelin/print|accessdate=9 decembrī 2007|archive-date={{dat|2007|12|12||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20071212022936/http://www.rollingstone.com/news/story/11027261/the_long_shadow_of_led_zeppelin/print}}</ref> Nedaudz vēlāk grupa kopā spēlēja pēdējās [[P. Dž. Probijs|P. Dž. Probija]] albuma, ''[[Three Week Hero]]'', sesijās. Albuma dziesma "Jim's Blues" bija pirmā studijā ierakstītā dziesma, kurā dzirdami visi četri topošā ''Led Zeppelin'' dalībnieki.<ref name="Wall">Mick Wall (2008), ''When Giants Walked the Earth: A Biography Of Led Zeppelin'', London: Orion, p. 52.</ref>[[Attēls:Led Zeppelin logo.png|200px|left|thumb|Grupas logo]]Jaunā grupa aizvadīja koncertturneju ar nosaukumu ''The New Yardbirds''. Pirmo kopīgo koncertu četrinieks nospēlēja [[Gladsakse|Gladsaksē]], [[Dānija|Dānijā]], {{dat|1968|9|7}}.<ref>[http://www.teenclubs.dk/Led_Zeppelins_first_gig_UK_version.html Gladsaxe Teen Clubs website: Led Zeppelin's first gig]</ref><ref>[http://ledzeppelin.com/timeline/1968 Led Zeppelin official website: 1968 timeline]</ref> Pēc turnejas tika nolemts nosaukumu mainīt, lai neiedzīvotos uz ''The Yardbirds'' panākumiem.<ref>Lewis, Dave Lewis and Simon Pallett (1997) ''Led Zeppelin: The Concert File'', London: Omnibus Press. {{ISBN|0-7119-5307-4}}, p. 12.</ref> Kāda leģenda vēsta, ka nosaukums ''Led Zeppelin'' tika izvēlēts, jo Kīts Mūns pateica, ka "ar šādu nosaukumu grupa izgāztos kā svina dirižablis" ({{val|en|Lead Zeppelin}}). Otrs stāsta variants ir, ka, pēc Džona Entvistla vārdiem, supergrupa ar Entvistlu, Peidžu, Mūnu un Beku sastāvā "izgāztos kā svina dirižablis". Par svina dirižabļiem Entvistls esot saucis neizdevušos koncertus.<ref name="Led Zeppelin A Story of a Band and their Music 1968-1980">{{Grāmatas atsauce| title=Led Zeppelin The Story of a Band and their Music 1968-1980| year=2005| author=Keith Shadwick| pages= 36|isbn=100879308710}}</ref> Pēc menedžera [[Pīters Grānts|Pītera Grānta]] ieteikuma, grupa apzināti nosaukumam noņēma nost burtu "a", lai "resnie amerikāņi neizrunātu šo grupu kā ''Līd Zeppelin''" ({{val|en|Leed Zeppelin}}).<ref name="Hammer of the Gods" /><ref name="Jimmy Page Online">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.jimmypageonline.com/11318/42826.html |title=Jimmy Page Online (neoficiāla mājaslapa) |access-date={{dat|2009|05|16||bez}} |archiveurl=https://www.webcitation.org/67mg5jU92?url=http://www.jimmypageonline.com/11318/42826.html |archivedate={{dat|2012|05|19||bez}} }}</ref> === Pirmie gadi (1968—1971) === Menedžeris Grānts sarunāja grupai līgumu ar ''[[Atlantic Records]]''. Lai gan iepriekš ''Atlantic'' bija blūza un džeza mūziķu izdevējkompānija, [[1960. gadi|1960. gadu]] beigās tā parakstīja līgumus ar vairākām rokgrupām. ''Led Zeppelin'' nedevās uz ''Atlantic'' biroju veikt prezentāciju, bet ''Atlantic'' lielā mērā paļāvās uz dziedātājas [[Dastija Springfīlda|Dastijas Springfīldas]] ieteikumu.<ref name = "Welch" /><ref name=d&c>Ian Fortnam, "Dazed & Confused", ''[[Classic Rock Magazine]]: Classic Rock Presents Led Zeppelin'', 2008, p. 43.</ref> Līgumā tika noteikts, ka tikai grupa nosaka albumu izdošanas laikus, turnejas, kā arī viņiem ir pēdējais vārds attiecībā uz albuma dizainu un saturu. Grupa arī drīkst izvēlēties, kā reklamēt un kuras dziesmas izdot kā singlus,<ref name=RS2006/> un izveidoja kompāniju ''Superhype'', lai nokārtotu izdošanas tiesības.<ref name=Complete>Dave Lewis (1994), ''The Complete Guide to the Music of Led Zeppelin'', Omnibus Press, p. 3</ref> Pirmais koncerts ar nosaukumu ''Led Zeppelin'' norisinājās {{Dat|1968|10|15}}.<ref>[http://ledzeppelin.com/show/october-25-1968 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> Grupas debijas albums ar nosaukumu ''[[Led Zeppelin (albums)|Led Zeppelin]]'' tika laists klajā {{Dat|1969|1|12}}. To uzskata par vienu no pirmajiem [[Smagais metāls (mūzikas žanrs)|smagā metāla mūzikas]] albumiem,<ref>[http://www.allmusic.com/album/led-zeppelin-r11459 Review of Led Zeppelin at Allmusic]</ref> lai gan solists [[Roberts Plānts]] paziņoja, ka nav godīgi uzskatīt šo grupu par metālistiem, ja "aptuveni trešdaļa materiāla ir akustiska".<ref>''The History of Rock 'n' Roll: The 70s: Have a Nice Decade'' (1995), film directed by Bill Richmond.</ref> [[Džimijs Peidžs]] intervijā [[1990]]. gadā atzina, ka albuma ierakstīšana un samiksēšana aizņēma tikai 35 stundas. [[Pīters Grānts]] apgalvoja, ka albums izmaksāja 1 750 [[Sterliņa mārciņa|£]] kopā ar vāka dizainu.<ref name="Hammer of the Gods">Stephen Davis (1995). Hammer of the Gods (LPC), 44, 64, 190, 225, 277 {{ISBN|0-330-43859-X}}.</ref> Visus rēķinus sedza [[Džimijs Peidžs]] pats, jo vēlējās saglabāt pilnīgu neatkarību. [[1975]]. gadā albums bija nopelnījis 7 000 000 [[ASV dolārs|$]].<ref name="Billboard">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.billboard.com/bbcom/discography/index.jsp?pid=5047&aid=10331 |title=Billboard diskogrāfija|access-date={{dat|2007|08|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20070817022906/http://www.billboard.com/bbcom/discography/index.jsp?pid=5047&aid=10331 |archivedate={{dat|2007|08|17||bez}} }}</ref> {{dat|1970|2|28}} grupa uzstājās ar nosaukumu ''The Nobs'', kad Eva fon Cepelīna, ''Zeppelin'' dirižabļu izgudrotāja Ferdinanda fon Cepelīna pēctece, draudēja grupu iesūdzēt tiesā. Pirmajā darbības gadā grupa bija paspējusi pabeigt četras koncertturnejas ASV un Lielbritānijā, kā arī izdot otro albumu: ''[[Led Zeppelin II]]''.<ref name="Mojo">{{Laikraksta atsauce| title=No Way Out| year=2005| author=Mick Wall| pages= 83}}</ref> Albums lielākoties tika ierakstīts dažādās ASV studijās, turnejas laikā. Tas iekļuva pārdotāko albumu topa galvgalī gan ASV, gan Lielbritānijā.<ref name="connollyco">[http://www.connollyco.com/discography/led_zeppelin/led2.html Review of Led Zeppelin II at Connolly & Company.com]</ref> Pēc albuma izdošanas grupa uzsāka vēl vienu koncertturneju. Sākotnēji tā uzstājās klubos, tad lielākās auditorijās un, visbeidzot, stadionos, līdz ar popularitātes pieaugumu.<ref name="erlewine" /> Koncerti mēdza ilgt vairāk nekā četras stundas un dažas grupas dziesmas tika krietni pagarinātas pateicoties improvizācijām.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.ledzeppelin.com/site_flat/fs_audio.html |title=Led Zeppelin.com audio gids {{en ikona}} |access-date={{dat|2007|10|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071011095505/http://ledzeppelin.com/site_flat/fs_audio.html |archivedate={{dat|2007|10|11||bez}} }}</ref> Popularitātes laikā par grupas uzvedību ārpus skatuves izplatījās dažādas baumas.<ref name="Truth" /> Viens no slavenākajiem šādiem incidentiem ir "haizivs epizode" ({{val|en|Shark episode}}), kas norisinājās {{dat|1969|7|28}}.<ref name="Truth">[[Mick Wall]], "[http://entertainment.timesonline.co.uk/tol/arts_and_entertainment/music/article5037614.ece The truth behind the Led Zeppelin legend]", ''Times Online'', novembrī 1, 2008</ref><ref name="autogenerated1">{{Grāmatas atsauce| title=Hammer of the Gods (LPC)| year=1995| author=Stephen Davis| pages= 103}}</ref><!-- kas notika šajā haizivs epizodē? --> ''Led Zeppelin'' popularitāte strauji pieauga [[1970. gadi|1970. gados]].<ref name="Hammer of the Gods" /><ref name = "Truth" /> Grupas tēls mainījās, kad tās dalībnieki sāka valkāt ekstravagantas un spilgtas drēbes. Grupa iegādājās privātu lidmašīnu (iesauktu par "zvaigžņu kuģi" {{val|en|The Starship}})<ref name = "Truth" /><ref name="Achilles Last Stand">"[http://www.led-zeppelin.org/reference/index.php?m=starship The Starship]" at Led Zeppelin.org</ref> un sāka izīrēt veselas viesnīcu daļas (tostarp ''[[Continental Hyatt House]]'' [[Losandželosa|Losandželosā]], kuru pēc ''Led Zeppelin'' regulārajiem apmeklējumiem iesauca par "grautiņu māju"). Kādā incidentā Džons Bonems ar motociklu brauca kādā grupai izīrētā "grautiņu mājas" stāvā,<ref name="Truth" /> bet citā grupa izdemolēja istabu [[Tokija]]s ''[[Hilton]]'' viesnīcā un kopš tā laika ''Led Zeppelin'' dalībniekiem ir liegta ieeja šajā ēkā.<ref name = "Welch" /><ref name=williamson>Nigel Williamson, "Forget the Myths", ''[[Uncut (magazine)|Uncut]]'', maijā 2005, p. 68.</ref> Lai gan par ''Led Zeppelin'' parādījās vairāki stāsti, kuros dalībnieki izpostīja viesnīcu numuriņus un izmeta to televizorus pa logiem, daži žurnālisti uzskata, ka šie stāsti ir pārspīlēti.<ref name = "Welch" /> Grupas trešā albuma ''[[Led Zeppelin III]]'' ierakstīšanai Peidžs un Plānts [[1970]]. gadā devās uz ''[[Bron-Yr-Aur]]'' kotedžu [[Velsa|Velsā]]. Tā rezultātā tika ierakstīts vairāk akustisku dziesmu (kā arī šim notikumam tika veltīta dziesma ''Bron-Yr-Aur Stomp'', kura uz albuma vāka bija nepareizi nodrukāta kā ''[[Bron-Y-Aur Stomp]]''), kurās bija manāms [[folkmūzika]]s un [[ķeltu mūzika]]s iespaids.<ref name="autogenerated3">Dave Lewis (1994), ''The Complete Guide to the Music of Led Zeppelin'', Omnibus Press.</ref> Albuma akustiskā skaņa izpelnījās dalītas atsauksmes, daudzi kritiķi un fani bija pārsteigti par pēkšņo pārslēgšanos no elektriskās skaņas pirmajos divos albumos. Ar laiku reputācija uzlabojās un tagad ''Led Zeppelin III'' pārsvarā tiek slavēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.allmusic.com/album/led-zeppelin-iii-r11457|title=Review of Led Zeppelin III at Allmusic}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.q4music.com/nav?page=q4music.review.redirect&fixture_review=124845&resource=124845&fixture_artist=144739|title=Q4 Review of Led Zeppelin 3|access-date={{dat|2009|05|16||bez}}|archive-date={{dat|2007|09|30||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20070930181203/http://www.q4music.com/nav?page=q4music.review.redirect&fixture_review=124845&resource=124845&fixture_artist=144739}}</ref> Albumam ir unikāls vāks, kurā ir iekļauts ritenis, kuru pagrozot izmainās vāka izskats (riteņa fragmentus var redzēt no dažādiem caurumiem uz vāka). Albuma ievaddziesma, ''[[Immigrant Song]]'', tika izdota kā singls [[1970]]. gada novembrī pret grupas gribu.<ref>Atlantic Records iepriekš izdeva labotu "[[Whole Lotta Love]]" versiju, kura saīsināja dziesmas garumu no 5 minūtēm 34 sekundēm uz 3 minūtēm 10 sekundēm, izgriežot abstrakto vidusdaļu.</ref> Singlā tika iekļauta vienīgā B puse, kura nav bijusi albumā, ''[[Hey Hey What Can I Do]]''. Lai arī grupa uzskatīja, ka tās albumi ir nedalāmi un Pīters Grānts stingri atbalstīja albumus, daži singli tika izdoti bez grupas atļaujas. Grupa atteicās no televīzijas uzstāšanām, uzstājot, ka faniem jānāk uz koncertiem, lai viņus redzētu.<ref name = "Welch" /><ref name="CelebrationII">Dave Lewis (2003), ''Led Zeppelin: Celebration II: The 'Tight But Loose' Files'', London: Omnibus Press. {{ISBN|1-84449-056-4}}, pp. 30, 35, 45, 49, 80.</ref> === Ziedu laiki (1971—1975) === [[Attēls:Zoso.svg|thumb|200px|Simboli, kuri bija redzami uz ''[[Led Zeppelin IV]]'' vāka, kuri apzīmē Peidžu, Džonsu, Bonemu un Plāntu (no kreisās uz labo)]] Grupas [[Led Zeppelin IV|ceturtais albums]] tika laists klajā {{Dat|1971|11|8}}. Tam nebija nosaukuma, bet uz plates bija uzdrukāti četri simboli: [[Attēls:Zoso.svg|60px]]. Uz albuma nebija nekādas norādes par to, kas tā ir par grupu, lai pierādītu žurnālistiem, ka viņi var pārdot savus albumus arī neizmantojot savu vārdu.<ref name="Schulps" /> ''[[Atlantic Records]]'' katalogā tika izmantoti nosaukumi ''Four Symbols'' ("Četri simboli") un ''The Fourth Album'' ("Ceturtais albums"). Citas nosaukuma variācijas ir IV, ''Untitled'' ("Bez nosaukuma"), ''Zoso'' (par godu pirmajam simbolam), ''Runes'' ("Rūnas"), ''Sticks'' ("Žagari"), ''Man With Sticks'' ("Vīrietis ar žagariem") un ''Four'' ("Četri"). Oficiāli albums joprojām ir bez nosaukuma, tomēr to visbiežāk sauc par ''Led Zeppelin IV''. Intervijā žurnālam ''[[Rolling Stone]]'' Plānts pateica, ka tā nosaukums ir vienkārši ''The Fourth Album''.<ref name="Rolling Stone">[http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant/ {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20080222171659/http://www.rollingstone.com/news/story/7287549/qa_robert_plant |date={{dat|2008|02|22||bez}} }} Rolling Stone žurnāls; Intervija ar Robertu Plāntu {{en ikona}}], {{Dat|2005|5|5|N}}.</ref> Pēc {{dat|2006|7|31|G}} datiem ASV šis albums ir pārdots 23 miljonos eksemplāru.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = Top 100 Albums| publisher = [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]]| url = http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTop100| accessdate = 2008-08-11| archive-date = 2010-01-17| archive-url = https://www.webcitation.org/5mqv3Gpco?url=http://www.riaa.com/goldandplatinumdata.php?table=tblTop100}}</ref> Albumā atkal tika apvienota akustiska folkmūzika ar smagā metāla un blūza elementiem. Tajā bija gan smagā roka dziesmas kā ''[[Black Dog (dziesma)|Black Dog]]'', gan arī akustiskas kā ''[[Going to California]]''. ''[[Rock and Roll (Led Zeppelin dziesma)|Rock and Roll]]'' ir veltījums [[1950. gadi|1950. gadu]] rokam. Līdz [[2007. gads|2007]]. gada vidum to izmantoja ''[[Cadillac]]'' reklāmās — tā ir viena no retajām reizēm, kad vēl dzīvie grupas dalībnieki ir ļāvuši izmantot savas dziesmas reklāmās.<ref name="about">[http://advertising.about.com/b/a/256540.htm Rock and Roll Dropped from Cadillac advert]</ref> Dziesma ''[[Stairway to Heaven]]'', kura nekad nav tikusi izdota kā singls, tiek uzskatīta par vispieprasītāko<ref name="sold">"[http://www.bbc.co.uk/radio2/soldonsong/songlibrary/indepth/stairway.shtml Sold on Song: Stairway To Heaven]", BBC.com.</ref> un visspēlētāko<ref name="Karbo">Karen Karbo, [http://www.superseventies.com/stairway.html"Stairway To Heaven: Is This the Greatest Song of All Time?"], ''[[Esquire (magazine)|Esquire]]'', novembrī 1991.</ref> [[albumiem domātais roks|albumiem domātā roka]] radio dziesmu. [[2005. gads|2005]]. gadā žurnāls ''[[Guitar World]]'' veica aptauju, kurā ''Stairway to Heaven'' ģitāras solo tika nosaukts par visu laiku labāko solo.<ref name="About Guitar">[http://guitar.about.com/library/bl100greatest.htm About Guitar, 100 Greatest Guitar Solos]</ref> Nākamais albums ''[[Houses of the Holy]]'' tika izlaists [[1973]]. gadā. Uz tā vāka ir redzami kaili bērni.<ref>Toby Manning, "Broad Church", [[Q (žurnāls)|Q]] Led Zeppelin Special Edition, 2003.</ref> Lai gan bērni nav redzami no priekšpuses, tolaik šis attēls izraisīja neizpratni un dažviet, piemēram, [[Spānija|Spānijā]] un reliģiozajos [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] austrumu štatos, albumu aizliedza.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.dangerousage.com/householy.html |title=Klasiskā roka albumu vāki: Led Zeppelin; ''Houses of the Holy''. Atlantic, 1973. Dizaineris: Hipgnosis (Storms Torgersons, Obrijs Pauels) {{en ikona}} |access-date={{dat|2016|02|06||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20081121002904/http://www.dangerousage.com/householy.html |archivedate={{dat|2008|11|21||bez}} }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.intuitivemusic.com/best-albums-with-nude-covers-and-the-stories-behind |title=Labākie albumi ar kailfoto uz vāka un stāsti par tiem {{en ikona}} |access-date={{dat|2007|10|09||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071009103101/http://www.intuitivemusic.com/best-albums-with-nude-covers-and-the-stories-behind |archivedate={{dat|2007|10|09||bez}} }}</ref> Dziesma ''[[Houses of the Holy (dziesma)|Houses of the Holy]]'' tika iekļauta albumā ''[[Physical Graffiti]]'' divus gadus vēlāk, par spīti tam, ka to ierakstīja vienā laikā ar tāpat nosaukto albumu.<ref name="Hammer of the Gods" /> Houses of the Holy kļuva populārs un tam sekojošā ASV koncertturneja bija ļoti veiksmīga. Koncertu [[Florida|Floridā]] noskatīties ieradās ap 56 800 cilvēku, pārspējot ''[[The Beatles]]'' [[1965]]. gadā uzstādīto rekordu.<ref name="Hammer of the Gods" /> Trīs izpārdoti koncerti ''[[Madison Square Garden]]'' tika nofilmēti un [[1976]]. gadā tika izdota filma ''[[The Song Remains the Same (filma)|The Song Remains the Same]]''. Pēdējā dienā 203 000 ASV dolāru no biļešu ienākumiem tika nozagti.<ref name="Welch" /> Šī nauda tā arī nav atrasta.<ref name=crowe>[[Kamerons Krovs|Kamerona Krova]] piezīmes albumam ''[[The Song Remains the Same (albums)|The The Song Remains the Same]]'', pārizdotā versija, [[2007. gads]].</ref> [[Attēls:LedZeppelinChicago75.jpg|200px|thumb|Grupa koncertā [[Čikāga|Čikāgā]], [[1975]]. gadā]] [[1974]]. gadā grupa atpūtās no koncertturnejām un izveidoja savu ierakstu kompāniju: ''[[Swan Song Records]]''. Tā tika nosaukta par godu vienai no neizdotajām ''Led Zeppelin'' dziesmām (to vēlāk ar nelielām izmaiņām izdeva Peidžs savas grupas ''[[The Firm (grupa)|The Firm]]'' debijas albumā, nomainot nosaukumu uz ''Midnight Moonlight''). Ierakstu kompānijas logo ir attēlots [[Apollons]].<ref>{{Tīmekļa atsauce| url = http://www.rimmerhistory.co.uk/will.html| title = William Rimmer: A Claim to Fame| accessdate = 2008-02-01| year = 2006| month = September}}{{Novecojusi saite}}</ref> ''Swan Song'' izdeva ne tikai ''Led Zeppelin'', bet arī ''[[Bad Company]]'', ''[[Pretty Things]]'', ''[[Maggie Bell]]'', ''Detective'', ''[[Dave Edmunds]]'', ''Midnight Flyer'', ''[[Sad Café (grupa)|Sad Café]]'' un ''Wildlife'' dziesmas un albumus.<ref name = "erlewine" /> Kompānija bija veiksmīga grupas pastāvēšanas laikā, tomēr bankrotēja mazāk nekā trīs gadus pēc grupas izjukšanas.<ref name="Hammer of the Gods" /> {{Dat|1975|2|24}} tika laists klajā pirmais ''Led Zeppelin'' dubultalbums ''[[Physical Graffiti]]'', kurš bija arī pirmais, kura izdevējkompānija ir ''Swan Song''. Tas sastāvēja no piecpadsmit dziesmām, no kurām astoņas ierakstīja [[1974]]. gadā, bet pārējās bija neizdotas citu albumu dziesmas. Recenzija žurnālā ''Rolling Stone'' albumu ''Physical Graffiti'' novērtēja kā ''Led Zeppelin'' "mēģinājumu gūt cieņu kā māksliniekiem," un apgalvoja, ka vienīgie grupas konkurenti uz pasaules labākās rokgrupas statusu bija ''[[The Rolling Stones]]'' un ''[[The Who]]''.<ref name="Rolling Stone Magazine 2">Jim Miller, "[http://www.rollingstone.com/artists/ledzeppelin/albums/album/158693/review/5944206/physical_graffiti Album Review: Physical Graffiti] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20071012211329/http://www.rollingstone.com/artists/ledzeppelin/albums/album/158693/review/5944206/physical_graffiti |date={{dat|2007|10|12||bez}} }}", ''Rolling Stone'', 27 martā 1975.</ref> Albums guva lielus panākumus gan finansiāli, gan pēc kritiķu domām. Drīz pēc ''Physical Graffiti'' izdošanas visi pārējie grupas albumi atgriezās ''Billboard Top'' 200 pārdotāko albumu topā<ref name="autogenerated4">{{Grāmatas atsauce| title=Hammer of the Gods (LPC)| year=1995| author=Stephen Davis| pages=225, 277|isbn=033043859}}</ref> un [[1975]]. gadā tika rīkota vēl viena Ziemeļamerikas turneja. === Beigu gadi, Bonema nāve un grupas izjukšana (1975—1980) === Pēc sekmīgajiem koncertiem ''Earls Court'' arēnā ''Led Zeppelin'' atpūtās un ieplānoja vasaras koncertturneju Ziemeļamerikā, kura sāktos ar diviem koncertiem [[Sanfrancisko]].<ref name="CelebrationII" /> Šie plāni tika pārtraukti [[1975]]. gada augustā, kad Roberts Plānts un viņa sieva Morīna piedzīvoja smagu autoavāriju, kamēr viņi bija brīvdienās [[Rodas sala|Rodas salā]], [[Grieķija|Grieķijā]]. Plānts salauza potīti, bet Morīna bija ļoti nopietni ievainota. Viņas dzīvību izglāba [[asins pārliešana]].<ref name="Hammer of the Gods" /> Nespējīgs koncertēt, Plānts devās uz [[Džērsija]]s salu, kur kopā ar Bonemu un Peidžu pavadīja divus mēnešus atveseļojoties. Tad grupa apvienojās [[Malibu]]. Šīs pauzes laikā tika sarakstīta liela daļa materiāla albumam ''[[Presence]]''. [[Attēls:Jimmy Page with Robert Plant 2 - Led Zeppelin - 1977.jpg|250px|thumb|left|Plānts un Peidžs [[1977]]. gadā, Ziemeļamerikas turnejas laikā]] Tolaik grupa bija viena no populārākajām pasaulē<ref name = "CelebrationII" /> — [[1976]]. gadā viņi bija pārdevuši vairāk ierakstu nekā jebkura cita tālaika grupa, tostarp, ''[[The Rolling Stones]]''.<ref name="Hammer of the Gods" /> ''Presence'' tika izdots [[1976]]. gada martā. Albumā bija vairāk parastu ģitāras improvizāciju un mazāk akustisku balāžu, nekā iepriekšējos albumos. Lai gan tas ieguva platīna statusu, kritiķu viedoklis bija dažāds un daži uzskatīja, ka grupas pārmērības ir negatīvi iespaidojušas dalībniekus.<ref name="erlewine" /><ref>[[Stīvens Deiviss (žurnālists)|Stīvens Deivss]], [http://www.rollingstone.com/artists/ledzeppelin/albums/album/224305/review/5945483/presence , "Album Review: Presence"] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090423153508/http://www.rollingstone.com/artists/ledzeppelin/albums/album/224305/review/5945483/presence |date={{dat|2009|04|23||bez}} }}, ''Rolling Stone'', 1976. gada 20. maijs</ref> Albuma ierakstu sesijas sākās līdz ar periodu, kad Džimijs Peidžs sāka lietot narkotikas. Peidžs noliedz, ka tas varētu būt ietekmējis grupas sniegumu koncertos.<ref name="Rock's BackPages">Jonh Ingham, "[http://www.rocksbackpages.com/article.html?ArticleID=7687 Led Zeppelin: Presence (Swan Song)]", ''Sounds'', 10 aprīlī 1976. Reproduced in Rock's Backpages.com</ref> Par spīti sākotnējai kritikai, Peidžs nosaucis ''Presence'' par viņa mīļāko albumu un tā ievaddziesmu ''[[Achilles Last Stand]]'' par viņa mīļāko ''Led Zeppelin'' dziesmu. Intervijā kādai [[Zviedrija]]s televīzijas programmai Peidžs atzina, ka uzskata, ka ''Presence'' ir visraksturīgākā grupas ilgspēlējošā plate.<ref>No intervijas programmai "Musikbyrån" ap laiku, kad viņi ieguva [[Polar Music Prize]].</ref> Plānta ievainojumi neļāva grupai koncertēt [[1976]]. gadā. Tā vietā tika pabeigta filma ''[[The Song Remains the Same (filma)|The Song Remains The Same]]'' un [[The Song Remains the Same (albums)|tās skaņas celiņš]]. Ierakstīšana tika veikta trijos koncertos ''[[Madison Square Garden]]'' [[1973]]. gada jūlijā. Filmas pirmizrāde notika [[Ņujorka|Ņujorkā]], {{dat|1976|10|20}} un kritiķi to atzina par labu esam.<ref name="erlewine" /> Filma nebija veiksmīga Lielbritānijā, kurā grupa neveica koncertturnejas [[1975]]. gadā. ''Led Zeppelin'' tolaik centās atgūt popularitāti pašu mājās.<ref name="Led Zeppelin 1968-1980">{{Grāmatas atsauce| title=Led Zeppelin: The Story of a band and Their Music 1968-1980| url=https://archive.org/details/ledzeppelinstory0000shad| year=2005| location=San Francisco| publisher=Backbeat Books| author=Keith Shadwick| page= [https://archive.org/details/ledzeppelinstory0000shad/page/320 320]| isbn=9780879308711}}</ref> [[1977]]. gadā ''Led Zeppelin'' uzsāka kārtējo lielo Ziemeļamerikas turneju. Atkal tika uzstādīts jauns apmeklējuma rekords: 76 229 cilvēki apmeklēja koncertu ''Pontiac Silverdome'' stadionā {{dat||4|30}}.<ref>[http://ledzeppelin.com/show/April-30-1977 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> Pēc [[Ginesa rekordu grāmata]]s datiem, šis joprojām ir lielākais apmeklētāju daudzums koncertam, kurā piedalījies viens izpildītājs.<ref name="CelebrationII" /> Lai gan koncerts bija finansiāli veiksmīgs, traucēja vairākas problēmas ārpus skatuves. {{dat||6|3}} koncerts [[Tampas stadions|Tampas stadionā]] beidzās pāragri sakarā ar [[viesuļvētra|viesuļvētru]], par spīti tam, ka uz biļetēm bija rakstīts "lietus vai saule". Skatītāji sāka trakot, vairāki cilvēki tika arestēti un/vai ievainoti.<ref>[http://ledzeppelin.com/show/june-3-1977 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> Pēc {{dat||7|23}} koncerta<ref>[http://ledzeppelin.com/show/july-23-1977 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> ''[[Day on the Green]]'' festivālā [[Oklendas kolizejs|Oklendas kolizejā]] Džons Bonems un daļa grupas pavadošā personāla (tostarp menedžeris Pīters Grānts un drošības koordinētājs [[Džons Bindons]]) tika arestēti pēc tam, kad kāds no koncerta organizētāja Bila Greiema personāla tika smagi piekauts. Pēc oficiālās versijas, šis cilvēks iepliķēja Grānta dēlam, kad viņš noņēma zīmi uz ģērbtuves. To redzēja Bonems, kurš pienāca un iespēra darbiniekam. Kad to sadzirdēja Grānts, viņš kopā ar Bindonu ienāca treilerī un piekāva šo cilvēku, kamēr turnejas menedžeris [[Ričards Kouls]] stāvēja ārpusē un sargāja treileri.<ref name="autogenerated2">{{Grāmatas atsauce| title=Hammer of the Gods (LPC)| year=1995| author=Stephen Davis| pages= 277}}</ref><ref name="Led Zeppelin: The Definitive Biography">{{Grāmatas atsauce| title=Led Zeppelin: The Definitive Biography| url=https://archive.org/details/ledzeppelindefin0000york| year=1993| author=Ritchie Yorke| pages=[https://archive.org/details/ledzeppelindefin0000york/page/210 210]}}</ref> Nākamās dienas koncerts Oklendā<ref>[http://ledzeppelin.com/show/july-24-1977 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> vēlāk izrādījās grupas pēdējā uzstāšanās ASV. Divas dienas vēlāk, kad grupa reģistrējās ''[[French Quarter]]'' viesnīcā pirms {{dat||7|30}} koncerta ''[[Louisiana Superdome]]'' arēnā, parādījās ziņas, ka Plānta 5 gadus vecais dēls Karaks, ir nomiris no vēdera vīrusa. Atlikusī turnejas daļa uzreiz tika atcelta, uzsākot spekulācijas par grupas nākotni.<ref name="erlewine" /><ref name="Welch" /> [[1978]]. gada [[decembris|decembrī]] grupa atkal sāka ierakstīt dziesmas, šoreiz [[Stokholma|Stokholmā]]. Tās tika iekļautas albumā ''[[In Through The Out Door]]'', kas, par spīti jauktām kritiķu atsauksmēm, jau otrajā nedēļā sasniedza pirmo vietu Lielbritānijā un ASV ''[[Billboard]]'' pārdotāko albumu topā. No {{Dat||10|27|G}} līdz {{Dat|1979|11|3|D}} visi ''Led Zeppelin'' albumi bija ''[[Billboard 200]]'' pārdotāko albumu topā.<ref name = "CelebrationII" /><ref name="Tight But Loose Files">Dave Lewis (2003). Tight But Loose Files:Celebration II, 49.</ref> [[1979]]. gada [[augusts|augustā]] grupa sniedza divus koncertus [[Kopenhāgena|Kopenhāgenā]] un pēc tam uzstājās [[Knebvortas mūzikas festivāls|Knebvortas mūzikas festivālā]]. Par spīti lielajam cilvēku daudzumam, kas atnāca noskatīties britu mūziķus, Roberts Plānts nevēlējās doties pasaules turnejā un pat apsvēra iespēju pamest grupu. Viņu no tā atturēja [[Pīters Grānts]]. Īsa [[Eiropas]] turneja norisinājās no [[1980]]. gada [[jūnijs|jūnija]] līdz [[jūlijs|jūlijam]]. Dziesmas tika spēlētas bez garajiem solo. {{Dat||6|27}}, koncerts [[Niremberga|Nirembergā]] beidzās pāragri, jo Džons Bonems saļima uz skatuves un tika aizvests uz slimnīcu.<ref>[http://ledzeppelin.com/show/june-27-1980 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> Prese apgalvoja, ka incidenta iemesls bija pārmērīga alkohola un narkotiku lietošana, tomēr grupa apgalvoja, ka viņš vienkārši bija pārēdies. Turneja turpinājās un noslēdzās {{Dat||7|7}}, [[Berlīne|Berlīnē]].<ref name="Hammer of the Gods" /><ref>[http://ledzeppelin.com/show/july-7-1980 Led Zeppelin official website: concert summary]</ref> {{Dat|1980|9|24}} Bonems kopā ar grupas asistentu [[Rekss Kings|Reksu Kingu]] devās uz studiju, lai piedalītos ASV turnejas mēģinājumos. Turnejas sākums bija plānots {{dat||10|17}}.<ref name="Welch" /> Brauciena laikā Bonems palūdza apstāties, lai pabrokastotu. Brokastīs viņš ēda šķiņķa ruleti un iedzēra četras četrkāršās degvīna devas (apmēram 450 ml). Pēc iekošanās šķiņķī viņš pateica savam asistentam: "Brokastis." Nokļūstot studijā, Bonems turpināja daudz dzert. Vēlu vakarā mēģinājumi beidzās un grupa devās uz Peidža māju. Pēc pusnakts Bonems aizmiga un tika aizvests uz gultu. [[Bendži Lefevrs]] (kurš aizvietoja Ričardu Koulu kā turnejas menedžeri) un [[Džons Pols Džonss]] atrada Bonemu mirušu nākamajā rītā.<ref name = "Welch" /> Viņš bija 32 gadus vecs.<ref>[http://www.av1611.org/rockdead.html Roka nāves] {{en ikona}}</ref> [[Nāve]]s iemesls bija [[nosmakšana]], jo viņa [[vēmekļi]] bloķēja [[elpceļi|elpceļus]]. Autopsijā citi nāves iemesli atklāti netika.<ref name = "Welch" /> Viņš tika kremēts {{Dat||10|10}}. Par spīti baumām, ka [[Kouzijs Pauels]], [[Karmains Episs]], [[Berimors Bārlovs]], [[Saimons Kērks]] vai [[Bevs Bevans]] varētu pievienoties grupai un aizvietot Bonemu, dzīvie dalībnieki nolēma beigt darbību līdz ar grupas biedra nāvi. {{dat|1980|12|4}} tika izdots [[paziņojums presei]], kas apstiprināja šo ziņu. "Mēs vēlamies, lai taptu zināms, ka mūsu dārgā drauga zaudēšana un dziļā nedalītas harmonijas sajūta, kuru jutām mēs un mūsu menedžeris, lika mums nolemt, ka mēs neturpināsim kā agrāk."<ref name="Welch" /> === Pēc ''Led Zeppelin'' (1980—2007) === [[1982]]. gadā tika laista klajā mēģinājumu sesiju ierakstu kolekcija ar nosaukumu ''[[Coda]]''. Albumā bija iekļauta dziesma, kura sastāvēja no Bonema bungu solo un Peidža pievienotiem elektroniskiem efektiem — ''[[Bonzo's Montreux]]''. {{Dat|1985|7|13}} Plānts, Peidžs un Džonss piedalījās ''[[Live Aid]]'' koncertā, [[JFK stadions|JFK stadionā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. Bungas spēlēja [[Tonijs Tompsons]] un [[Fils Kolinss]]. Kolinss spēlēja arī pirmajos divos Plānta solo albumos. Uzstāšanās gan nebija tik laba, kā bija paredzēts, jo grupa mēģinājumos spēlēja bez bundziniekiem, Plāntam bija mazliet aizsmakusi balss un Peidža ģitāra bija nepareizi noskaņota.<ref name="Atlantic">Lewis, Dave and Pallett, Simon (1997) ''Led Zeppelin: The Concert File'', London: Omnibus Press, p. 139.</ref><ref name=allmusicpage>{{Tīmekļa atsauce|url= http://www.allmusic.com/artist/jimmy-page-p5091|title= Jimmy Page Biography| accessdate=2008-11-11|last= Prato|first= Greg|publisher=[[Allmusic]]}}</ref> Peidžs nosauca uzstāšanos par "diezgan neveiklu",<ref>"[http://www.list.co.uk/article/5700-jimmy-page-says-last-led-zeppelin-reunion-was-a-disaster/ Jimmy Page says last Led Zeppelin reunion was a disaster]", List.co.uk, 20 novembrī 2007.</ref> bet Plānts paziņoja, ka tās bija "šausmas".<ref name="Atlantic" /> Kad [[2004. gads|2004]]. gada nogalē [[Live Aid]] koncerta ieraksts tika izlaists [[DVD]] formātā, trio vienbalsīgi nolēma neļaut iekļaut ''Led Zeppelin'' uzstāšanos, jo tā nebija atbilstoša viņu standartiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = Zeppelin aizstāv izvēli nepiedalīties Live Aid diskā {{en ikona}}| work = BBC Ziņas| publisher = BBC| url = http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/music/3534576.stm}}</ref> Tomēr, lai parādītu savu atbalstu nabadzīgajām valstīm, daļa ienākumu no ''[[Page and Plant]]'' DVD tika ziedoti šim projektam, tāpat arī daļa Džona Pola Džonsa un ''Mutual Admiration Society'' ASV turnejas ienākumu tika ziedoti. Trīs mūziķi atkal apvienojās [[1988]]. gada maijā ''[[Atlantic Records]]'' 40. gadadienas koncertam ar Bonema dēlu [[Džeisons Bonems|Džeisonu]] pie bungām. Tomēr apvienošanos atkal izjauca nesaskaņota spēlēšana, jo īpaši no Plānta un Peidža puses (abi tieši pirms kāpšanas uz skatuves strīdējās par to, vai iekļaut ''Stairway to Heaven''), kā arī tas, ka Džonsa taustiņinstrumentu spēli nevarēja dzirdēt televīzijas tiešraidē.<ref name = "allmusicpage" /><ref name="40th">Lewis, Dave and Pallett, Simon (1997) ''Led Zeppelin: The Concert File'', London: Omnibus Press, p. 140.</ref> Peidžs nosauca koncertu par "vienu lielu vilšanos", savukārt Plānts pateica, ka "koncerts bija slikts".<ref name = "40th" /> [[1994]]. gadā Peidžs un Plānts apvienojās [[MTV]] 90 minūšu raidījumam ''Unledded''. Tika izdots arī albums ''No Quarter: Jimmy Page and Robert Plant Unledded'', kurā bija iekļautas arī dažas ''Led Zeppelin'' dziesmas. Nākamajā gadā duets devās pasaules koncertturnejā. Tādējādi izjukušajā grupā radās šķelšanās, jo, pēc Džonsa vārdiem, viņš par projektu neko nezināja.<ref name=Miserandino/><ref name="CSMUrray">[[Charles Shaar Murray]], "The Guv’nors'", ''Mojo'', augustā 2004, p. 75. Page stated: "In the 14 years from the disbanding of [Led] Zeppelin and Robert [Plant] going solo, there was a lot of water under the bridge. It was just the two of us getting our thing together and the chemistry of us, and it wasn't part of the equation, or a decision to purposely leave [John Paul Jones] out."</ref> Jautāts par to, kur ir Džonss, Plānts atbildēja, ka viņš "ārā novietoja auto".<ref>Adam Howorth, "[http://www.led-zeppelin.org/reference/index.php?m=int28 A life beyond Led]", 9 jūlijā 2002. Reproduced at www.led-zeppelin.org.</ref> {{Dat|1995|1|12}} Led Zeppelin tika iekļauti [[Rokenrola slavas zāle|Rokenrola slavas zālē]]. Ceremoniju apmeklēja arī Džona Bonema bērni — [[Džeisons Bonems|Džeisons]] un Zoja, pārstāvot savu mirušo tēvu. Plānts padarīja grupas iekšienē pastāvošo strīdu publisku, pajokojot: "Paldies, mani draugi, ka beidzot atcerējāties manu telefona numuru!"<ref>Lewis, Dave Lewis and Simon Pallett (1997) ''Led Zeppelin: The Concert File'', London: Omnibus Press. {{ISBN|0-7119-5307-4}}, p. 144.</ref> {{dat|1997|11|11}} tika izdots albums "[[Led Zeppelin BBC Sessions]]", pirmais grupas albums 15 gadu laikā. Tajā tika iekļauti gandrīz visi [[BBC]] kanālam veidotie ieraksti. Grupa "[[Page and Plant]]" [[1998]]. gadā izdeva albumu "[[Walking into Clarksdale]]", kas sastāvēja no pilnīgi jauna materiāla, tomēr tas nebija tik veiksmīgs kā pirmais un grupa ar laiku izjuka. {{dat|1999|11|29}} [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]] paziņoja, ka Led Zeppelin bija tikai trešie izpildītāji mūzikas vēsturē, kas ir ieguvuši četrus vai vairāk dimanta albumus.<ref>[[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija|RIAA]], "[http://www.riaa.com/newsitem.php?news_year_filter=&resultpage=109&id=3E66A511-1B98-4B07-ECD3-174C7088CDB7 Recording Industry Announces November Awards] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100314013638/http://www.riaa.com/newsitem.php?news_year_filter=&resultpage=109&id=3E66A511-1B98-4B07-ECD3-174C7088CDB7 |date={{dat|2010|03|14||bez}} }}".</ref> 2002. gadā, Plānts un Džonss salaba pēc daudziem strīdu gadiem. Tam sekoja baumas par atkalapvienošanos, tomēr radinieki tās noliedza. [[2003. gads|2003]]. gadā tika izdots trīskāršais albums [[How the West Was Won (Led Zeppelin albums)|How the West Was Won]] un video kolekcija [[Led Zeppelin (DVD)|Led Zeppelin DVD]]; abos tika iekļauts materiāls no grupas ziedu laikiem. Gada beigās DVD tika pārdots vairāk nekā 520 000 eksemplāru. [[2005. gads|2005]]. gadā Led Zeppelin ieguva "[[Grammy balva|Grammy]]" balvu par mūža ieguldījumu mūzikā. [[2004. gads|2004]]. gadā, [[Rolling Stone]] 100 labāko mūziķu sarakstā grupa ieguva 14. vietu.<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = The Immortals: The First Fifty {{en ikona}}| work = Rolling Stone 946. izdevums| publisher = Rolling Stone| url = http://www.rollingstone.com/news/story/5939214/the_immortals_the_first_fifty| access-date = {{dat|2008|03|20||bez}}| archive-date = {{dat|2010|04|11||bez}}| archive-url = https://web.archive.org/web/20100411041126/http://www.rollingstone.com/news/story/5939214/the_immortals_the_first_fifty}}</ref> [[2006. gads|2006]]. gada [[novembris|novembrī]] grupa iekļuva Lielbritānijas mūzikas slavas zālē.<ref>"[http://www.wolfmother.net/2006/11/16/wolfmother-led-zeppelin-tribute/ Wolfmother Led Zep tribute, and rocking Brixton] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090809132101/http://www.wolfmother.net/2006/11/16/wolfmother-led-zeppelin-tribute/ |date={{dat|2009|08|09||bez}} }}", Wolfomother.net, 16 novembrī 2006,</ref><ref name="BBC News story Sept. 2006">"[http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/5338196.stm Led Zeppelin make UK Hall of Fame]", ''BBC News'', 23 maijā 2006.</ref> {{dat|2007|7|27}}'' [[Atlantic Records|Atlantic]]''/''[[Rhino Entertainment|Rhino]]'' un ''[[Warner Home Video]]'' paziņoja, ka trīs jauni ''Led Zeppelin'' darbi tiks izdoti [[2007. gads|2007]]. gada novembrī. Pirmo ({{dat||11|13}}) izdeva albumu ''[[Mothership (albums)|Mothership]]'', kas bija 24 dziesmu izlase. Tam sekoja filmas ''[[The Song Remains the Same (filma)|The Song Remains the Same]]'' [[The Song Remains the Same (albums)|skaņas celiņa]] atkalizdošana {{dat||11|20}}, kurā tika iekļauts iepriekš neizdots materiāls, kā arī jauns DVD.<ref name="fall-releases">Jonathan Cohen, "[http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003617745 Led Zeppelin Readies Fall Reissue Bonanza] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20070824120935/http://www.billboard.com/bbcom/news/article_display.jsp?vnu_content_id=1003617745 |date={{dat|2007|08|24||bez}} }}", ''billboard.com'', 27 jūlijā 2007.</ref> {{dat|2007|11|3}} Lielbritānijas laikraksts ''Daily Mirror'' paziņoja, ka tas ir ieguvis ekskluzīvas tiesības pārraidīt sešas iepriekš neizdotās grupas dziesmas no tā [https://web.archive.org/web/20080724211358/http://www.mirror.co.uk/ledzeppelin/ mājaslapas]. {{dat|2007|11|13}}, pilna ''Led Zeppelin'' diskogrāfija tika izdota ''[[iTunes]]''. === Atkalapvienošanās (2007) === [[Attēls:Led Zeppelin 2007.jpg|thumb|180px|Led Zeppelin Ertegina piemiņas koncertā]] {{dat|2007|12|10}} dzīvie ''Led Zeppelin'' dalībnieki apvienojās vienam labdarības koncertam, kas tika rīkots [[Ahmets Ertegins|Ahmeta Ertegina]] piemiņai, [[Džeisons Bonems|Džeisonam Bonemam]] sēžoties pie bungām. {{dat|2007|9|12}} par koncerta norisi preses konferencē paziņoja tā rīkotājs [[Hārvijs Goldsmits]]. Koncerta mērķis bija vākt ziedojumus Ahmeta Ertegina izglītības fondam, kas apmaksā vietas universitātēs Lielbritānijā, ASV un [[Turcija|Turcijā]]. Mūzikas kritiķi slavēja grupas priekšnesumu. Hemišs Makbeins no ''NME'' rakstīja, ka "tas, ko viņi šovakar ir izdarījuši, ir pierādījums, ka viņi joprojām var uzstāties tādā līmenī, kādā viņi nopelnīja savu reputāciju... mēs varam tikai cerēt, ka tas nav pēdējais, ko no viņiem dzirdēsim."<ref>Hamish MacBain, [http://www.nme.com/news/led-zeppelin/33079 "Led Zeppelin reunion: the review" ''New Musical Express''], decembrī 10 2007.</ref> Peidžs paziņoja, ka grupa iespējams varētu sākt darbu pie jauna materiāla,<ref>"[http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/7049242.stm Zeppelin may make new material]", ''BBC News'', 17 oktobrī 2007.</ref> kā arī doties pasaules turnejā.<ref>"[http://www.nme.com/news/led-zeppelin/32512 Jimmy Page hints at more shows]", ''New Musical Express'', 14 decembrī 2008.</ref> Tikmēr Plānts laikrakstam ''Sunday Times'' pateica: "Pati ideja būt nežēlīgas atkārtošanās kavalkādē nav tas, kam tam vajadzētu būt." Viņš gan atzina, ka vēl daži šādi koncerti varētu būt apspriežami. === Baumas par jaunu koncertturneju (2008—pašlaik) === Atkalapvienošanās koncerts radīja jaunu ažiotāžu un strauji izplatījās baumas par jaunu koncertturneju. Intervijā [[2008. gads|2008]]. gada sākumā, Džimijs Peidžs atzina, ka ir gatavs doties pasaules turnejā ar ''Led Zeppelin'', tomēr Roberta Plānta toreizējās turnejas ar [[Alisone Krausa|Alisoni Krausu]] dēļ, šādi plāni netiks atklāti vismaz līdz septembrim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.huffingtonpost.com/2008/01/28/led-zeppelin-guitarist-wa_n_83534.html|title=Led Zeppelin Guitarist Wants World Tour|publisher=The Huffington Post|date=28 janvārī 2008|author=Tamlmadge, Eric|accessdate=2008-11-25}}</ref> Pavasara beigās Peidžs un Džonss pievienojās [[Foo Fighters]] līderim [[Deivs Grols|Deivam Grolam]] un bundziniekam [[Teilors Hokinss|Teiloram Hokinsam]] [[Vemblija stadions|Vemblija stadionā]], lai kopīgi nospēlētu ''Led Zeppelin'' dziesmas ''[[Rock and Roll (Led Zeppelin dziesma)|Rock and Roll]]'' (Hokinss dzied un Grols spēlē bungas), kā arī ''[[Ramble On]]'' (Grols dzied un Hokinss spēlē bungas).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/newsbeat/hi/music/newsid_7442000/7442390.stm|author=Jones, Damian|title=Led Zep stars join Foo Fighters|publisher=[[BBC]]|date=8 jūnijā 2008|accessdate=2008-11-25}}</ref> Plānts gan joprojām bija koncentrējies turnejai ar Krausu. Viņu kopalbums ''[[Raising Sand]]'' martā ieguva platīna statusu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.countrystandardtime.com/news/newsitem.asp?xid=1519&t=Alison_Krauss_Robert_Plant_go_platinum|title=Alison Krauss/Robert Plant go platinum|publisher=Country Standard Time|date=20 martā 2008|accessdate=2008-11-25}}</ref> un viņi ieguva vairākas balvas, tostarp ''Grammy'', par dziesmu ''Gone, Gone, Gone (Done Moved On)''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://edition.cnn.com/2008/SHOWBIZ/Music/02/10/grammy.winners/index.html|title=List of Grammy winners|publisher=CNN.com|date=10 februārī 2008|accessdate=2008-11-25}}</ref> un gada albuma balvu no ''Americana Music Association''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.usatoday.com/life/music/news/2008-09-19-americana-awards_N.htm|title=Krauss, Plant big winners at Americana awards|publisher=USA Today|date=2008-09-19|accessdate=2008-11-26}}</ref> Plānts izvairījās no runāšanas par ''Led Zeppelin'' turneju un žurnālam GQ izteica neapmierinātību ar lielo birokrātiju pirms ''Led Zeppelin'' 2007. gada koncerta rīkošanas, pasakot, ka "nebeidzamie papīri bija kas tāds, ko iepriekš nebiju pieredzējis. Esmu saglabājis ikkatru e-pastu, kas ir nosūtīts un saņemts sakarā ar koncertu un domāju, ka to vajadzētu izdot kā grāmatu, kura, par ko es būtu pārliecināts, būtu tikpat populāra kā ''[[Spinal Tap]]'' literārā versija."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.therockradio.com/2008/09/paperwork-holds-up-led-zeppelin-reunion.html|publisher=therockradio.com|title=Robert Plant says "paperwork" holds up Led Zeppelin reunion|date=19 septembrī 2008|accessdate=2008-11-25|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090115200457/http://www.therockradio.com/2008/09/paperwork-holds-up-led-zeppelin-reunion.html|archivedate=2009-01-15}}</ref> Pēc BBC ziņojuma, ka Peidžs, Plānts un Džeisons Bonems ieraksta jaunu materiālu,<ref>{{Tīmekļa atsauce| url= http://news.bbc.co.uk/1/hi/entertainment/7582917.stm |title=Led Zeppelin trio back in studio|publisher=[[BBC]]|date=26 augustā 2008|accessdate=2008-11-25}}</ref> visu atlikušo vasaru izplatījās baumas par apvienošanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.thesun.co.uk/sol/homepage/showbiz/bizarre/article1712616.ece|title=Led Zeppelin plan to audition new singer|publisher=[[The Sun Newspaper|The Sun]]|date=2008-09-20|accessdate=2008-09-20|archive-date=2011-02-14|archive-url=https://web.archive.org/web/20110214164343/http://www.thesun.co.uk/sol/homepage/showbiz/bizarre/article1712616.ece}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.news.com.au/dailytelegraph/story/0,22049,24405451-5012327,00.html |publisher=Daily Telegraph Sydney|title=Led Zeppelin to reunite|accessdate=2008-09-26}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.mirror.co.uk/news/top-stories/2008/09/27/zep-s-jason-sells-up-for-world-tour-115875-20755279/|publisher=The Daily Mirror|author=Chaytor, Rod|date=2008-09-27|accessdate=2008-09-27|title=Zep's Jason sells up for 'world tour'}}</ref> {{dat||9|29}} Plānts pateica, ka ziņas par ''Led Zeppelin'' apvienošanos ir "apbēdinošas un muļķīgas". Viņš piebilda, ka nedziedās un nekoncertēs ar grupu, kā arī novēlēja veiksmi Peidžam, Džonsam un Bonemam turpmākajos projektos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.robertplant.com/index.php?l1=2&l2=0&l3=0&articleID=186&rt=NE&PHPSESSID=6235928e9e15317186503f0c80686264|title=Robert Plant – Official Statement|publisher=robertplant.com|date=2008-09-29|accessdate=2008-09-29}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bloomberg.com/apps/news?pid=20601088&sid=aU_5GfM1LTsc&refer=muse|title=Led Zeppelin Singer Robert Plant Rules Out Reunion Record, Tour|publisher=bloomberg.com|author=Beech, Mark|date=2008-09-29|accessdate=2008-09-29}}</ref> Oktobra beigās Džonss [[BBC Radio Devon|BBC ''Radio Devon'']] apstiprināja, ka trio meklē Plānta aizvietotāju. Basists piebilda: "Mēs izmēģinām dažus dziedātājus. Mēs to vēlamies izdarīt. Tas izklausās labi un mēs vēlamies turpināt un to sasniegt."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://news.bbc.co.uk/2/hi/uk_news/england/devon/7694327.stm|title=Zeppelin to go back on the road|publisher=BBC Devon|date=2008-10-27|accessdate=2008-10-30}}</ref> Ģitārista Džimija Peidža preses sekretārs vēlāk paziņoja, ka jaunveidojamā grupa neizmantotu ''Led Zeppelin'' nosaukumu sakarā ar Plānta nepiedalīšanos projektā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2008/11/13/could-a-robert-plant-free-led-zeppelin-tour-succeed/|publisher=rollingstone.com|title=Could a Robert Plant-Free Led Zeppelin Tour Succeed?|date=13 novembrī 2008|accessdate=2008-11-25|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090114082538/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2008/11/13/could-a-robert-plant-free-led-zeppelin-tour-succeed/|archivedate=2009-01-14}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090114082538/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2008/11/13/could-a-robert-plant-free-led-zeppelin-tour-succeed/ |date=2009-01-14 }}</ref> {{dat|2009|1|7}} Peidža menedžeris Roberts Menšs pateica, ka grupa "izmēģināja dažus dziedātājus, bet neviens nederēja un tas ir viss. Tas ir beidzies. Viņiem nav plānu to turpināt."<ref>{{Tīmekļa atsauce|title="Led Zeppelin are over!" says Jimmy Page's manager|url=http://www.musicradar.com/news/guitars/led-zeppelin-are-over-says-jimmy-pages-manager-190946|author=Bosso, Joe|publisher=[[MusicRadar]]|date=2009-01-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=“Led Zeppelin Are Over,” Jimmy Page’s Manager Declares|url=http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/01/08/led-zeppelin-are-over-jimmy-pages-manager-declares/|work=[[Rolling Stone]]|author=Kreps, Daniel|date=2009-01-08|accessdate=2009-01-08|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090114082819/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/01/08/led-zeppelin-are-over-jimmy-pages-manager-declares/|archivedate=2009-01-14}} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090114082819/http://www.rollingstone.com/rockdaily/index.php/2009/01/08/led-zeppelin-are-over-jimmy-pages-manager-declares/ |date=2009-01-14 }}</ref> Radio intervijā Plānts teica, ka bailes no vilšanās liek viņam attālināties no apvienošanās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Fear Of Disappointment Quashed Led Zeppelin Reunion|url=http://www.led-zeppelin.org/news/index.php?m=2009news#020409a}}</ref> == Apsūdzības plaģiātismā == Albuma ''Led Zeppelin II'' dziesmu autoru saraksts izraisīja diskusijas. Dziesmas ''[[Bring It On Home (dziesma)|Bring It On Home]]'' sākums ir ''[[Sonny Boy Williamson II|Sonny Boy Williamson]]'' dziesmas ''Bring It On Home'' kaverversija un ir līdzīga [[Villijs Diksons|Villija Diksona]] ''Bring It On Back''. ''[[Whole Lotta Love]]'' vārdi ir daļēji atvasināti no Diksona ''You Need Love/Woman You Need Love'', lai gan ģitāras rifs ir oriģināls Peidža darbs. [[1970. gadi|1970. gados]] ''Arc Music'', ''[[Chess Records]]'' publicētāji, iesūdzēja tiesā ''Led Zeppelin'' par ''Bring It On Home'' autortiesību pārkāpumu; lieta tika nokārtota ārpus tiesas zāles.<ref name=tripleJ/> Diksons pats neguva labumu no procesa, kamēr neiesūdzēja tiesā ''Arc Music'', lai atgūtu naudu par pārdotajiem ierakstiem un autortiesībām. 16 gadus vēlāk Diksons iesūdzēja ''Led Zeppelin'' par ''Whole Lotta Love'' un atkal lieta tika nokārtota ārpus tiesas. Vēlāk izdotās ''Led Zeppelin II'' versijas piemin Diksonu kā līdzautoru. Līdzīgā veidā ''The Lemon Song'', no tā paša albuma, ir ''Howlin' Wolf'' dziesmas ''Killing Floor'' adaptācija. Deivs Hedlams kādā rakstā apgalvo, ka "...pētot ''Led Zeppelin'' mūziku, ir atklājies, ka daļa dziesmu ir iepriekš ierakstīta materiāla reprodukcija no dažādiem avotiem, gan apzināta, gan neapzināta. [...] Dziesmas kā ''Whole Lotta Love'' un ''Dazed and Confused'' izmanto tradicionālus dziesmu vārdus."<ref>Headlam, Dave. "Does the song remain the same? Questions of authenticity and identification in the music of Led Zeppelin." In ''Concert Music, Rock, and Jazz Since 1945: Essays and Analytical Studies''. By Elizabeth West Marvin and Richard Hermann. Published 1995. Boydell & Brewer. 449 pages {{ISBN|1-58046-096-8}} http://books.google.ca/books?id=OhUVusniuzoC</ref> Tomēr blūza producents Roberts Palmers apgalvo, ka "Blūza mūzikā izpildītāji mēdz aizņemties vārdus no citiem izpildītājiem, gan mutiski, gan no ierakstītiem avotiem, pievienot savu melodiju vai aranžējumu un nosaukt dziesmu par savu."<ref>{{Grāmatas atsauce| title=In the Houses of the Holy: Led Zeppelin and the Power of Rock Music| year=2001| author=Susan Fast| page=210, {{ISBN|0-19-511756-5}}}}</ref><ref>{{Grāmatas atsauce| title=Led Zeppelin: The Music (liner notes)| year=1991| author=Robert Palmer| unused_data=|Atlantic 82144-2}}</ref> Folklorists Karls Lindāls šo vārdu atkārtoto izmantošanu sauc par "lidojošajiem vārdiem". Viņš apgalvo, ka folkmūzikā ir tradīcija "dziesmu rindas, kas kopienās ir cirkulējušas jau ilgu laiku, dziedātāji var atcerēties un dažkārt zemapziņā tās izmainīt, lai piemērotos sev un kopienai."<ref>Carl Lindahl, "Thrills and Miracles: Legends of Lloyd Chandler", ''Journal of Folklore Research'', Bloomington: May-Dec 2004, Vol. 41, Issue 2/3, pp. 133-72.</ref> == Diskogrāfija == <gallery> Attēls:LedZeppelin_I.jpg|<center>'''1. ''[[Led Zeppelin (albums)|Led Zeppelin]]'''''<br />({{Dat|1969|1|12|N}})</center> Attēls:LedZeppelin_II.jpg|<center>'''2. ''[[Led Zeppelin II]]'''''<br />({{Dat|1969|10|22|N}})</center> Attēls:LedZeppelin_III.jpg|<center>'''3. ''[[Led Zeppelin III]]'''''<br />({{Dat|1970|10|5|N}})</center> Attēls:LedZeppelin_IV.jpg|<center>'''4. ''[[Led Zeppelin IV]]'''''<br />({{Dat|1971|11|8|N}})</center> Attēls:HousesoftheHoly.jpg|<center>'''5. ''[[Houses of the Holy]]'''''<br />({{Dat|1973|3|28|N}})</center> Attēls:PhysicalGraffiti.jpg|<center>'''6. ''[[Physical Graffiti]]'''''<br />({{Dat|1975|2|24|N}})</center> Attēls:Presence Led Zeppelin.jpg|<center>'''7. ''[[Presence]]'''''<br />({{Dat|1976|3|31|N}})</center> Attēls:InThroughtheOutDoor.jpg|<center>'''8. ''[[In Through the Out Door]]'''''<br />({{Dat|1979|8|15|N}})</center> </gallery> == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{commons|Led Zeppelin}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.ledzeppelin.com Oficiālā mājaslapa] {{en ikona}} * [http://www.myspace.com/ledzeppelin MySpace lapa] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20120510094125/http://rockhall.com/inductees/led-zeppelin/ Biogrāfija rokenrola slavas zālē] {{en ikona}} {{Led Zeppelin}} {{vērtīgs raksts}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Led Zeppelin| ]] anw20wpff812nfj6dybr3y2djmfbm66 0 35393 3657131 3540969 2022-07-19T22:55:55Z MC2013 40125 wikitext text/x-wiki '''Brauna kustība''' ir ar aci vai [[mikroskops|mikroskopu]] novērojama [[šķidrums|šķidrumā]] (vai [[gāze|gāzē]]) iejauktu nelielu daļiņu [[siltumkustība]]. Šīs daļiņas kustas [[haoss|haotiski]]. Brauna kustība arī izskaidro tādu fizikālu parādību kā [[difūzija|difūziju]]. == Brauna kustības novērošana == [[Attēls:PerrinPlot2.svg|right|300px|thumb|Brauna kustības shēma. Ar punktiem atzīmētie daļiņas stāvokļi noteikti pēc vienādiem laika intervāliem. Šie punkti savienoti ar taisnām līnijām. Patiesībā daļiņu trajektorijas ir daudz sarežģītākas.]] [[Anglija|Angļu]] [[botānika|botāniķis]] [[Roberts Brauns (botāniķis)|Roberts Brauns]] šo parādību pirmoreiz novēroja 1827. gadā, aplūkojot [[mikroskops|mikroskopā]] ūdenī iejauktas [[staipekņi|staipekņu]] [[spora]]s. Tagad parasti izmanto [[gumiguts|gumiguta]] krāsas daļiņas, kuras [[ūdens|ūdenī]] nešķīst. Šīs daļiņas kustas haotiski, un [[kustība]] nekad neapsīkst. Paaugstinot [[temperatūra|temperatūru]], kustības [[intensitāte]] pieaug. [[Attēls:Translational motion.gif|thumb|right|300px|Vielas daļiņu haotiska siltumkustība]] Brauna kustību var novērot gāzē. [[Gaiss|Gaisā]] esošo puteklīšu vai dūmu kustība arī ir Brauna kustība. Mūsdienās Brauna kustības jēdzienu izmanto daudz plašākā nozīmē. Tā, piemēram, Brauna kustība ir jutīgu mēraparātu rādītāju drebēšana. Tās cēlonis ir aparātu un apkārtējās vides atomu siltumkustība. == Brauna kustības izskaidrojums == Brauna kustību var izskaidrot, pamatojoties uz [[molekulāri kinētiskās teorijas pamatprincipi|molekulāri kinētisko teoriju]]. Brauna kustības cēlonis ir tas, ka [[molekula|molekulu]] triecieni pret daļiņu nekompensē cits citu. Molekulām haotiski kustoties, [[impulss|impulsi]], ko saņem daļiņa, piemēram, no kreisās un labās puses nav vienādi. Tāpēc rezultējošais [[spiediens|spiediena]] spēks nav [[nulle]] un tas arī rada Brauna kustību. Kā gāzē, tā arī šķidrumā spiedienam ir kaut kāda vidējā vērtība. Taču vienmēr pastāv nelielas gadījuma atšķirības no vidējās vērtības. Jo mazāks ir ķermeņa [[laukums]], jo ievērojamākas ir tā spiediena [[spēks|spēka]] ralatīvās izmaiņas, kuras darbojas uz doto laukumu. Tā, piemēram, ja laukuma izmēri ir dažu molekulu [[diametrs|diametru]] lielumā, tad uz to darbojošais spēks mainās lēcienveidā no nulles līdz kādai vērtībai brīdī, kad šajā laukumā trāpa molekula. Brauna kustības molekulāri kinētisko teoriju izveidoja [[Alberts Einšteins]] 1905. gadā. [[Francija|Franču]] fiziķis [[Žans Perrēns]] pilnīgi pabeidza izveidot molekulāri kinētisko teoriju, izstrādādams Brauna kustības teoriju un to eksperimentāli apstiprinādams. Tika pierādīts, ka Brauna daļiņas piedalās šķidrumu un gāzu molekulu haotiskajā kustībā. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Molekulārfizika]] ob07vk974dkxhtz4n6i0blw7n79p79c 0 35458 3657218 3644497 2022-07-20T07:38:43Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki '''28. janvāris''' ir gada 28. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 337 (338 [[garais gads|garajā gadā]]) dienas. == Vārda dienas == [[Kārlis (personvārds)|Kārlis]], [[Spodris]] == Notikumi == * [[98. gads]] — par [[Senā Roma|Senās Romas]] imperatoru kļuva [[Trajāns]], otrais no t.s. "pieciem labajiem imperatoriem". * [[1547. gads]] — deviņus gadus vecais [[Eduards VI Tjudors|Eduards VI]] kļuva par [[Anglija]]s karali pēc sava tēva [[Henrijs VIII Tjudors|Henrija VIII]] nāves. * [[1596. gads]] — uz sava kuģa klāja no [[dizentērija]]s mira angļu pirāts [[Frānsiss Dreiks]]. * [[1724. gads]] — [[Sanktpēterburga|Sanktpēterburgā]] dibināja [[Krievijas Zinātņu akadēmija|Krievijas Zinātņu akadēmiju]]. * [[1813. gads]] — Lielbritānijā pirmo reizi publicēja [[Džeina Ostina|Džeinas Ostinas]] romānu "[[Lepnums un aizspriedumi]]". * [[1896. gads]] — Volters Arnolds no Īstpekemas, Lielbritānijas, kļuva par pirmo personu, kas pieķerta ātruma pārsniegšanā. Par braukšanu ar ātrumu 13 km/h, kas pārsniedza atļauto par 3,2 km/h, viņš tika sodīts ar 1 šiliņu lielu naudas sodu. * [[1915. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: sākās [[Sīnāja un Palestīnas operācija]], [[Apvienotā Karaliste|britu]] un [[Francija|franču]] kuģiem [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] atklājot uguni uz [[Sīnāja pussala|Sīnāja pussalu]] šķērsojošajām [[Osmaņu impērija]]s karaspēka kolonām. * [[1918. gads]] — [[Somijas pilsoņu karš]]: "sarkanie" pārņēma kontroli [[Helsinki|Helsinkos]]. * [[1932. gads]] — [[Japāna]] okupēja [[Šanhaja|Šanhaju]]. * [[1937. gads]] — [[Latvija|Latvijas Republikā]] pieņemts [[Latvijas Republikas Civillikums|Civillikums]].<ref>Kalvis Torgāns, Saistību Tiesības I daļa, 2006, Tiesu Namu Aģentūra, 22. lpp.</ref> * [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: ** izejvielu un kara materiālu piegādes beidzot sasniedza [[Ķīna|Ķīnu]] pa atjaunoto [[Birmas ceļš|Birmas ceļu]]; ** [[Klaipēda|Klaipēdu]] ieņēma [[Sarkanā armija|Padomju armija]]. * [[1986. gads]] — [[STS-51-L]]: ar [[Challenger katastrofa|katastrofu]] beidzās ''[[Space Shuttle]]'' ''[[Challenger (kosmoplāns)|Challenger]]'' pacelšanās, bojā gāja septiņi [[kosmonauts|astronauti]]. * [[1989. gads]] — izveidota starptautiskā vēsturiski izglītojošā, cilvēktiesību aizstāvības un labdarības biedrība „[[Memoriāls (organizācija)|Memoriāls]]”, kas nodarbojās ar PSRS politisko represiju izpēti un cilvēktiesību aizstāvību Krievijā un tai apkārt esošajās konfliktu zonās. * [[1992. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Ukrainas karogs]]. * [[2004. gads]] — noslēdzās [[Hatona izmeklēšana]]. == Dzimuši == * [[1457. gads]] — [[Henrijs VII Tjudors|Henrijs VII]] (''King Henry VII''), Anglijas karalis (miris 1509. gadā) * [[1611. gads]] — [[Johanness Hevēlijs]] (''Johannes Hevelius''), Polijas-Lietuvas astronoms (miris 1687. gadā) * [[1717. gads]] — [[Mustafa III]] (''مصطفى ثالث''), Osmaņu impērijas sultāns (miris 1774. gadā) * [[1784. gads]] — [[Džordžs Hamiltons-Gordons]] (''George Hamilton-Gordon''), britu politiķis (miris 1860. gadā) * [[1833. gads]] — [[Čārlzs Džordžs Gordons]] (''Charles George Gordon''), britu ģenerālis (miris 1885. gadā) * [[1853. gads]] — [[Vladimirs Solovjovs]] (''Влади́мир Соловьёв''), krievu filozofs (miris 1900. gadā) * [[1863. gads]] — [[Mārtiņš Zīle]], latviešu ārsts (miris 1945. gadā) * [[1868. gads]] — [[Džons Flenegens]] (''John Flanagan''), amerikāņu vieglatlēts (miris 1938. gadā) * [[1873. gads]] — [[Kolete]] (''Colette''), franču rakstniece (mirusi 1954. gadā) * [[1876. gads]] — [[Anrī Žilardoni]] (''Henri Gilardoni''), franču burātājs (miris 1937. gadā) * [[1887. gads]] — [[Arturs Rubinšteins]] (''Arthur Rubinstein''), ASV pianists (miris 1982. gadā) * [[1892. gads]] — [[Ernsts Lubičs]] (''Ernst Lubitsch''), vācu/amerikāņu kinorežisors (miris 1947. gadā) * [[1922. gads Latvijā|1922. gads]] — [[Andrejs Johansons]], latviešu kultūrvēsturnieks, rakstnieks (miris 1983. gadā) * [[1929. gads]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes amerikāņu skulptors (miris 2022. gadā) * [[1935. gads]] — [[Deivids Lodžs]] (''David Lodge''), angļu rakstnieks * [[1936. gads]] — [[Alans Alda]] (''Alan Alda''), ASV aktieris * [[1941. gads]] — [[Jevhens Marčuks]] (''Євген Марчук''), Ukrainas politiķis (miris 2021. gadā) * [[1951. gads]] — [[Leonīds Kadeņuks]] (''Леонід Каденюк''), Ukrainas kosmonauts (miris 2018. gadā) * [[1955. gads]] — [[Nikolā Sarkozī]] (''Nicolas Sarkozy''), Francijas politiķis un prezidents * [[1970. gads Latvijā|1970. gads]] — [[Linda Mūrniece]], latviešu politiķe * [[1977. gads]]: ** [[Sandis Buškevics]], Latvijas basketbolists ** [[Takuma Sato]] (''佐藤 琢磨''), Japānas autosportists * [[1978. gads]] — [[Džanluidži Bufons]] (''Gianluigi Buffon''), Itālijas futbolists * [[1981. gads]] — [[Elaidža Vuds]] (''Elijah Wood''), ASV aktieris * [[1982. gads]] — [[Saša Cilinšeks]] (''Saša Cilinšek''), serbu futbolists * [[1985. gads Latvijā|1985. gads]] — [[Lauris Dārziņš]], Latvijas hokejists * [[1996. gads]] — [[Darja Blaško]] (''Дарія Блашко''), Ukrainas biatloniste * [[2000. gads]] — [[Dušans Vlahovičs]] (''Душан Влаховић''), serbu futbolists == Miruši == * [[814. gads]] — [[Kārlis Lielais]] (''Carolus Magnus''), franku karalis (dzimis 747. gadā) * [[1271. gads]] — [[Aragonas Izabella]] (''Isabelle d'Aragon''), Francijas karaliene (dzimusi 1248. gadā) * [[1547. gads]] — [[Henrijs VIII Tjudors|Henrijs VIII]] (''Henry VIII Tudor''), Anglijas un Īrijas karalis (dzimis 1491. gadā) * [[1596. gads]] — [[Frānsiss Dreiks]] (''Francis Drake''), angļu jūras braucējs, pirāts, viceadmirālis (dzimis 1540. gadā) * [[1877. gads]] — [[Kārlis Hūns]], latviešu gleznotājs (dzimis 1830. gadā) * [[1919. gads]] — [[Francis Mērings]] (''Franz Mehring''), vācu vēsturnieks un politiķis (dzimis 1846. gadā) * [[1937. gads]] — [[Anastasijs Metakss]] (''Αναστάσιος Μεταξάς''), grieķu sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1862. gadā) * [[1939. gads]] — [[Viljams Batlers Jeitss]] (''William Butler Yeats''), īru dzejnieks un dramaturgs (dzimis 1865. gadā) * [[1951. gads]] — [[Karls Gustavs Mannerheims]] (''Carl Gustaf Emil Mannerheim''), Somijas prezidents (dzimis 1867. gadā) * [[1975. gads]] — [[Antonīns Novotnijs]] (''Antonín Novotný''), Čehoslovākijas prezidents (dzimis 1904. gadā) * [[1988. gads]] — [[Klauss Fukss]] (''Klaus Emil Julius Fuchs''), vācu izcelsmes britu kodolfiziķis, spiegs (dzimis 1911. gadā) * [[1996. gads]] — [[Josifs Brodskis]] (''Иосиф Александрович Бродский''), krievu dzejnieks (dzimis 1940. gadā) * [[2002. gads]] — [[Astrida Lindgrēna]] (''Astrid Lindgren''), zviedru bērnu grāmatu rakstniece (dzimusi 1907. gadā) * [[2022. gads Latvijā|2022. gads]] — [[Edvīns Zariņš]], latviešu dziedātājs un ģitārists (dzimis 1954. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Pasaules [[lepra]]s slimnieku diena * Datu aizsardzības diena ([[Eiropa]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Janvāris]] 6trupef16dq0f5jtacxa5lwfgdyigha 0 36121 3657091 2946367 2022-07-19T20:13:43Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste |conflict=Kauja par Vīni |partof=[[Lielais turku karš|Lielā turku kara]] un [[Osmaņu-Habsburgu kari]]em |image=[[Attēls:Vienna Battle 1683.jpg|right|300px]] |caption=Kauja par Vīni [[1683]]. gada [[12. septembris]] |date=[[1683]]. gada [[12. septembris]] |place=[[Vīne]], [[Austrija]] |result=Izšķiroša [[Svētā savienība (Lielais turku karš)|Svētās savienības]] uzvara |coordinates= |combatant1='''[[Svētā savienība (Lielais turku karš)|Svētā savienība]]''':<br /> [[Attēls:Herb Rzeczypospolitej Obojga Narodow.svg|18px]] [[Polija-Lietuva]]<br />[[Attēls:Flag_of_the_Habsburg_Monarchy.svg|18px]] [[Svētā Romas impērija|Austrija]]<br />[[Attēls:Flagge_K%C3%B6nigreich_Sachsen_%281815-1918%29.svg|18px]] [[Saksija]]<br />[[Attēls:Flag_of_Bavaria_%28striped%29.svg|18px]] [[Bavārija]]<br /> [[Attēls:Frankenrechen.svg|18px]] [[Frankonija]]<br />[[Švābija]] |combatant2={{OTA}}<br /> [[Krimas haniste]]<br />[[Transilvānija]]<br />[[Valahija]]<br />[[Moldāvija]] |commander1=[[Jans Sobeskis|Jans Sobieskis III]] |commander2=[[Mustafa pašā Melnais]] |strength1=70 000 |strength2=138 000 |casualties1=4 000 nogalināti |casualties2=15 000 nogalināti }} '''Kauja par Vīni''' notika 1683. gada 11.-12. septembrī, pēc divus mēnešus [[Osmaņu impērija]]s karaspēka [[pilsēta]]s aplenkšanas. Osmaņu impērijas karaspēks šajā kaujā tika sagrauts. Tas iezīmēja šīs impērijas ekspansijas beigu sākumu Eiropā, kā arī tās varenības norietu. Savukārt Eiropā tas ļāva nostiprināties [[Habsburgi|Habsburgu]] dinastijai. Kaujā par [[Vīne|Vīni]] pretī osmaņu karaspēkam stājās apvienotais [[poļi|poļu]], [[austrieši|austriešu]], [[vācieši|vācu]] karaspēks [[Polija-Lietuva|Polijas-Lietuvas]] [[karalis|karaļa]] [[Jans III Sobeskis|Jana III Sobeska]] vadībā. Osmaņu armiju vadīja [[lielvezīrs]] [[Merzifonlu Kara Mustafa Paša]]. Karaļa Sobieska karaspēka uzbrukums sākās 12. septembra pēcpusdienā ar [[huzāri|huzāru]] [[kavalērija]]s triecienu osmaņu armijas nometnes pašā centrā. Pievakarē ap pussešiem karalis pats jau zirga mugurā jāja pa osmaņu nometni, vērojot paniku, apjukumu un notiekošo osmaņu karotāju apkaušanu.<ref>Davies Norman. Europe. A History. Pimlico, 1997., p.643.</ref> Plašākā nozīmē kaujas par Vīni iznākums nozīmēja Eiropas valstu uzvaru pār Osmaņu impēriju ap 300 gadu ilgajā cīņā. Tiesa, arī pēc uzvaras kaujā par Vīni Habsburgu [[Austrija]]i bija nepieciešami vēl 16 gadi, lai atbrīvotu no Osmaņu impērijas spēkiem [[Ungārija|Ungāriju]], [[Transilvānija|Transilvāniju]] un citas teritorijas. Taču lielākā daļa [[Balkānu pussala|Balkānu]] joprojām palika Osmaņu impērijas ietekmes sfērā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commonscat-inline|Battle of Vienna|Kauja par Vīni}} * [http://www.freerepublic.com/focus/f-news/1483182/posts Vīnes kauja] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20070806000006/http://www.historyofjihad.org/austria.html Džihāds pret austriešiem 1550-1683] {{en ikona}} [[Kategorija:Kaujas]] [[Kategorija:Aplenkumi]] [[Kategorija:Kaujas ar Vācijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Osmaņu impērijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Polijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Austrijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Vīne]] [[Kategorija:1683. gads]] 883up2g022kt8436e14jyrl6xpk606q 0 37670 3657215 3645576 2022-07-20T07:37:55Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1929. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1929. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1929}} {{Gada citi notikumi|1929}} {{Gads citos kalendāros|1929}} '''1929'''. ({{Rom sk gadam|1929}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[otrdiena|otrdienā]]. == Notikumi == === Februāris === * [[14. februāris]] — [[Aleksandrs Flemings]] atklāj [[penicilīni|penicilīnu]]. * [[18. februāris]] — tika pasniegta pirmā [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]], t.s. ''Oskars''. === Oktobris === * [[29. oktobris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] sākās [[Lielā depresija]]. === Novembris === * [[7. novembris]] — dibināts [[Ņujorkas Modernās mākslas muzejs]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[15. janvāris]] — [[Mārtins Luters Kings]] (''Martin Luther King''), ASV mācītājs, cilvēktiesību aktīvists (miris 1968. gadā) * [[28. janvāris]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes amerikāņu skulptors (miris 2022. gadā) * [[30. janvāris]] — [[Isamu Akasaki]] (赤崎 勇), japāņu fiziķis (miris 2021. gadā) * [[31. janvāris]]: ** [[Rudolfs Mesbauers]] (''Rudolf Ludwig Mößbauer''), vācu fiziķis (miris 2011. gadā) ** [[Džīna Simonsa]] (''Jean Simmons''), angļu aktrise (mirusi 2010. gadā) ;Februāris * [[2. februāris]] — [[Vera Hitilova]] (''Věra Chytilová''), čehu kinorežisore (mirusi 2014. gadā) * [[10. februāris]] — [[Džerijs Goldsmits]] (''Jerry Goldsmith''), ASV komponists (miris 2004. gadā) * [[15. februāris]] — [[Greiems Hills]] (''Graham Hill''), britu autosportists (miris 1975. gadā) * [[17. februāris]] — [[Alehandro Hodorovskis]] (''Alejandro Jodorowsky''), Čīlē dzimis Ukrainas ebreju izcelsmes filmu režisors * [[23. februāris]] — [[Aleksijs II]] (''Алексий II''), Maskavas un visas Krievzemes patriarhs (miris 2008. gadā) ;Marts * [[1. marts]] — [[Georgijs Markovs]] (''Георги Марков''), bulgāru rakstnieks, disidents (miris 1978. gadā) * [[4. marts]] — [[Bernards Haitinks]] (''Bernard Haitink''), nīderlandiešu diriģents (miris 2021. gadā) * [[18. marts]] — [[Krista Volfa]] (''Christa Wolf''), vācu rakstniece (mirusi 2011. gadā) * [[29. marts]] — [[Lennarts Meri]] (''Lennart Meri''), Igaunijas prezidents (miris 2006. gadā) ;Aprīlis * [[1. aprīlis]] — [[Milans Kundera]] (''Milan Kundera''), čehu rakstnieks * [[6. aprīlis]] — [[Keijo Līnamā]], Somijas premjerministrs (miris 1980. gadā) * [[8. aprīlis]] — [[Žaks Brels]], beļģu dziedātājs (miris 1978. gadā) * [[10. aprīlis]]: ** [[Makss fon Sīdovs]] {''Max von Sydow''}, zviedru aktieris (miris 2020. gadā) ** [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), amerikāņu aktrise (mirusi 2022. gadā) ;Maijs * [[4. maijs]] — [[Odrija Hepbērna]] (''Audrey Hepburn''), britu aktrise (mirusi 1993. gadā) * [[12. maijs]] — [[Anna Franka]] (''Anne Frank''), Vācijas ebreju dienasgrāmatas autore (mirusi 1945. gadā) ;Jūnijs * [[4. jūnijs]] — [[Karols Papulijs]] (''Κάρολος Παπούλιας''), Grieķijas prezidents (miris 2021. gadā) * [[10. jūnijs]] — [[Džeimss Makdivits]] (''James McDivitt''), ASV kosmonauts ;Augusts * [[15. augusts]] — [[Jorgs Rumbanis]] (''Γεώργιος Ρουμπάνης''), grieķu atlēts * [[24. augusts]] — [[Jāsirs Arafāts]], Palestīnas atbrīvošanas organizācijas dibinātājs un vadītājs (miris 2004. gadā) ;Septembris * [[5. septembris]] — [[Andrijans Nikolajevs]] (''Андриян Григорьевич Николаев''), PSRS kosmonauts (miris 2004. gadā) * [[10. septembris]] — [[Arnolds Pālmers]] (''Arnold Palmer''), ASV golfa spēlētājs (miris 2016. gadā) * [[15. septembris]] — [[Marijs Gells-Manns]] (''Murray Gell-Mann''), ASV fiziķis (miris 2019. gadā) * [[17. septembris]] — [[Stērlings Moss]] (''Stirling Moss''), britu autosportists (miris 2020. gadā) * [[21. septembris]] — [[Šāndors Kočišs]] (''Kocsis Sándor''), ungāru futbolists (miris 1979. gadā) * [[28. septembris]] — [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (mirusi 2022. gadā) * [[29. septembris]] — [[Hjells Askillsens]] (''Kjell Askildsen''), norvēģu rakstnieks (miris 2021. gadā) ;Oktobris * [[5. oktobris]] — [[Ričards Gordons]] (''Richard F. Gordon Jr.''), ASV kosmonauts (miris 2017. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Milorads Pavičs]] (''Милорад Павић''), serbu rakstnieks (miris 2009. gadā) * [[16. oktobris]] — [[Edvards Osborns Vilsons]] (''E. O. Wilson''), ASV biologs (miris 2021. gadā) * [[21. oktobris]] — [[Ursula Le Gvina]] (''Ursula K. Le Guin''), ASV rakstniece (mirusi 2018. gadā) * [[22. oktobris]] — [[Ļevs Jašins]] (''Лев Иванович Яшин''), PSRS futbolists (miris 1990. gadā) * [[31. oktobris]] — [[Bads Spensers]] (''Bud Spencer''), itāliešu aktieris, dziedātājs (miris 2016. gadā) ;Novembris * [[7. novembris]] — [[Eriks Kandels]] (''Eric Kandel''), ASV neiropsihiatrs ;Decembris * [[9. decembris]] — [[Džons Kasavetiss]] (''John Cassavetes''), amerikāņu aktieris, kinorežisors un scenārists (miris 1989. gadā) * [[13. decembris]] — [[Kristofers Plamers]] (''Christopher Plummer''), kanādiešu aktieris (miris 2021. gadā) == Miruši == * [[5. janvāris]] — [[Nikolajs Nikolajevičs]] (''Николай Николаевич''), krievu ģenerālis (dzimis 1856. gadā) * [[14. februāris]] — [[Tomass Bērks]] (''Thomas Burke''), amerikāņu spirnteris (dzimis 1875. gadā) * [[20. marts]] — [[Ferdinands Fošs]] (''Ferdinand Foch''), franču karavīrs (dzimis 1851. gadā) * [[31. marts]] — [[Pablo de Eskandons]] (''Pablo de Escandón''), meksikāņu polo spēlētājs (dzimis 1856. gadā) * [[4. aprīlis]] — [[Kārlis Bencs]] (''Karl Friedrich Michael Benz''), vācu inženieris, autobūves pionieris (dzimis 1844. gadā) * [[28. aprīlis]] — [[Hendriks van Hēkelums]] (''Hendrik "Henk" van Heuckelum''), nīderlandiešu futbolists (dzimis 1879. gadā) * [[4. maijs]] — [[Sirils Verbrigs]] (''Cyrille Verbrugge''), beļģu paukotājs (dzimis 1866. gadā) * [[21. maijs]] — [[Arčibalds Primrouzs]] (''Archibald Primrose''), britu politiķis (dzimis 1847. gadā) * [[3. augusts]]: **[[Emīls Berliners]] (''Emile Berliner''), amerikāņu izgudrotājs (dzimis 1851. gadā) **[[Torsteins Veblens]] (''Thorstein Veblen''), amerikāņu ekonomists (dzimis 1857. gadā) * [[6. augusts]] — [[Žans Batists Mimjagē]] (''Jean-Baptiste Mimiague''), franču paukotājs (dzimis 1871. gadā) * [[9. augusts]] — [[Valters Kacenšteins]] (''Walther Katzenstein''), vācu airētājs (dzimis 1878. gadā) * [[22. septembris]] — [[Rihards Zigmondi]] (''Richard Zsigmondy''), vācu ķīmiķis (dzimis 1965. gadā) * [[29. septembris]] — [[Džons Nikolass]] (''John Nicholas''), angļu futbolists (dzimis 1879. gadā) * [[3. oktobris]] — [[Gustavs Štrēzemanis]] (''Gustav Stresemann''), Vācijas kanclers (dzimis 1878. gadā) * [[28. oktobris]] — [[Bernhards fon Bīlovs]] (''Bernhard von Bülow''), vācu politiķis (dzimis 1849. gadā) * [[30. oktobris]] — [[Normens Pričards]] (''Norman Pritchard''), britu—indiešu vieglatlēts (dzimis 1875. gadā) * [[6. novembris]] — [[Makss fon Bādens]] (''Max von Baden''), Vācijas kanclers (dzimis 1867. gadā) * [[24. novembris]] — [[Žoržs Klemanso]] (''Georges Clemenceau''), franču politiķis, ārsts un žurnālists (dzimis 1841. gadā) * [[17. decembris]] — [[Teds Vailds]] (''Ted Wilde''), amerikāņu kinorežisors (dzimis 1889. gadā) * [[20. decembris]] — [[Emils Lubē]] (''Émile Loubet''), Francijas prezidents (dzimis 1838. gadā) {{pg2}} [[Kategorija:1929. gads| ]] 5wsn5hfq3zvwx9n1v3ak86ky19djl41 0 37682 3657293 3647151 2022-07-20T09:54:28Z 46.109.208.97 Attēlam izmainīts apraksts no kareivis un karavīrs. wikitext text/x-wiki {{novec}} {{Valsts armijas infokaste |country = |name = Nacionālie bruņotie spēki |native_name = |image = [[Attēls:Coat of Arms of Latvian National Armed Forces.svg]] |caption = Latvijas Nacionālo bruņoto spēku emblēma |image2 = |caption2 = |founded = {{dat|1919|7|10}} |current_form = {{dat|1994|11|24}} |disbanded = |branches = [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēki]]<br />[[Latvijas Gaisa spēki|Gaisa spēki]]<br />[[Latvijas Jūras spēki|Jūras spēki]]<br />[[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardze]] |headquarters = [[Rīga]] |flying_hours = <!-- Bruņoto spēku vadība --> |commander-in-chief = [[Egils Levits]] |commander-in-chief_title = Prezidents |minister = [[Artis Pabriks]] |minister_title = Aizsardzības ministrs |commander = [[Leonīds Kalniņš]] |commander_title = <!-- Personālsastāvs --> |age = no 18 gadiem |conscription = brīvprātīga |manpower_data = |manpower_age = |available = |available_f = |fit = |fit_f = |reaching = |reaching_f = |active = 6500 karavīri,<ref name="mil.lv">[https://www.mil.lv/en/node/3582 Šogad sasniegts gadā lielākais profesionālajā dienestā pieņemto karavīru skaits] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190624143439/https://www.mil.lv/en/node/3582 |date={{dat|2019|06|24||bez}} }} Preses nodaļa mil.lv 2018. gada 27. decembrī</ref> 8200 zemessargi<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/komandieris-zemessargu-skaits-turpina-palielinaties-un-sogad-ir-rekordliels.a299163/ Komandieris: Zemessargu skaits turpina palielināties un šogad ir rekordliels] 2018. gada 10. novembrī</ref> |ranked = |reserve = 3000 |deployed = {{flag|Mali}} — 7<br /> [[Attēls:Flag of Somalia.svg|25px]] [[Somālija]] — 2 |amount = 758 170 000 EUR (2022) |percent_GDP = 2,2% (2022) |domestic_suppliers = |foreign_suppliers = |imports = |exports = <!-- Related aricles --> |history = [[Pirmais pasaules karš]]<br />[[Latvijas brīvības cīņas]]<br />[[Karš Afganistānā (2001—2014)|Karš Afganistānā]]<br />[[Irākas karš]] |ranks = }} '''Latvijas Republikas Nacionālie bruņotie spēki''' jeb '''Nacionālie bruņotie spēki''' ('''NBS''') ir [[Latvijas Republika]]s [[karaspēks|bruņotie spēki]]. Tie dibināti {{dat|1919|7|10||l}} [[Latvijas brīvības cīņas|Latvijas brīvības cīņu]] laikā kā [[Latvijas Bruņotie spēki]], apvienojot [[Ziemeļlatvijas brigāde|Ziemeļlatvija]]s un [[Dienvidlatvijas brigāde]]s. [[Attēls: Latvian national armed forces structure (LV).jpg |thumb|305px|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūra]] Tagadējā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku struktūra ir izveidota {{dat|1994|12|24||bez}}, apvienojot [[Latvijas Republikas Aizsardzības spēki|Aizsardzības spēkus]] un [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardzi]]. Saskaņā ar Latvijas Republikas [[Latvijas Republikas Satversme|Satversmi]], tiesību aktiem un Nacionālo drošības koncepciju Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aizsargā valsts suverenitāti, teritoriālo nedalāmību, kā arī demokrātisku konstitucionālo kārtību un pilsoņu brīvības. Sabiedrība, izmantojot civilās valsts iestādes, veic Nacionālo bruņoto spēku [[Demokrātija|demokrātisku]] kontroli. Latvijas Republikai ir tiesības izmantot savus Nacionālos bruņotos spēkus individuālai un kolektīvai aizsardzībai no bruņota uzbrukuma, kā arī starptautisko saistību izpildei saskaņā ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] 1945. gada Hartu, 1949. gada [[NATO|Ziemeļatlantijas līguma]] 5. pantu, Latvijas Republikas Satversmi un citiem tiesību aktiem. Saeima kvantitatīvi nosaka Latvijas Republikas militāri politiskos mērķus. == Atjaunoto NBS izveides vēsture == 1991. gada novembrī [[Latvija|Latvijas Republikas]] [[Latvijas Republikas Augstākā Padome|Augstākā Padome]] nolēma nodibināt [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija|Aizsardzības ministriju]]. 13. novembrī [[deputāts|deputātu]] vairākums nobalsoja par Aizsardzības ministrijas izveidošanu. 19. novembra sēdē par pirmo atjaunotās Latvijas Republikas [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrs|Aizsardzības ministru]] iecēla [[Tālavs Jundzis|Tālavu Jundzi]]. Aizsardzības ministrija tika veidota uz [[Sabiedrības drošības departaments|Sabiedrības drošības departamenta]] bāzes, pārņemot tā materiālās vērtības un pieņemot darbā lielāko daļu departamenta darbinieku. Aizsardzības ministrijas tiešā pakļautībā nonāca arī šajā laikā organizēšanās stadijā esošie valsts Aizsardzības spēki (AS), kā arī citas ar valsts drošību saistītas struktūras. Jau 1990. gadā latviešu strēlnieku apvienībā un 1991. gadā zemessardzē [[Andrejs Kasparovičs]] kopā ar citiem virsniekiem aizsāka gatavot militāros reglamentus un ieroču aprakstus latviešu valodā, paralēli izstrādājot latvisko terminoloģiju. 1992. gada 13. februārī LR MP pieņēma lēmumu Nr. 54 "Par Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmijas dibināšanu", kur apmācītu un gatavotu profesionālus virsniekus valsts Aizsardzības spēkiem (AS).<ref>Pirmais NAA organizētais sešu mēnešu kurss bija Mālpilī no 1992. gada 6. aprīļa līdz 1992. gada 30. septembrim, kuru sekmīgi pabeidza 73 cilvēki. No tiem 61 tika piešķirta leitnanta un 12 saņēma virsniekvietnieka dienesta pakāpi. 1992. gada decembrī sākās virsnieku un virsniekvietnieku kursi, kurus 1993. gadā pabeidza 136 ''Aizsardzības spēku'' karavīri. 1993. gada martā sākās mācības pēc trīsgadīgās virsnieku sagatavošanas programmas, kur mācības uzsāka 82 kadeti, kas jau līdzās militārajai izglītībai vada un daļēji rotas komandiera līmenī ieguva akadēmisko izglītību. 1993. gada maijā pēc divgadīgās neklātienes mācību programmas mācības uzsāka 43 Latvijas Republikas Drošības dienesta (DD) virsnieki, kuri pēc kursu beigšanas ieguva vidējo militāro izglītību. Līdzīgi mācījās daudzi Zemessardzes pārstāvji, kuri bija ielikti virsnieku amatos un kuriem nebija militārās izglītības. 1993. gada septembrī sākās 1 gada apmācības virsnieku sagatavošanā 10 cilvēku grupai ar augstāko izglītību.</ref> Tā kā 1992.—1993. gadā ne Zemessardze, ne Drošības dienests nebija Aizsardzības spēku vai pat Aizsardzības ministrijas pakļautībā, visas šīs LR militārās drošības struktūras vienoja [[Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija]] (NAA), kur tajā laikā koncentrējās izglītotākie virsnieki, kuri izstrādāja LR Militārās apmācības koncepciju un gatavoja karavīrus gan Aizsardzības spēkiem, ieskaitot Robežsardzi, gan Zemessardzei, gan Drošības dienestam, gan Iekšlietu militārajiem formējumiem — t. i., NAA reāli bija NBS pirmā struktūra, kur NBS karavīri kopā mācījās, kaut gan oficiāli NBS vienotā struktūra vēl nebija izveidota. Teorētiski par Nacionālo bruņoto spēku izveides nepieciešamību tika runāts un rakstīts Valsts aizsardzības koncepcijā jau 1992. gadā, jo Aizsardzības spēku un citu militāro un paramilitāro vienību sastāvdaļas bija dažādu ministriju un Augstākās padomes padotībā bez vienotas struktūras un vadības. 1993. gada 24. un 25. martā notika LR militāro spēku štābu treniņš ar mērķi izstrādāt vienotas NBS vadības pamatprincipus, vadības orgānu struktūru un uzdevumus. Izveidoja arī darba grupu (darba grupas vadītājs — pulkvedis Ā. Lilientāls) no bruņoto spēku sastāvdaļu pārstāvjiem "Galvenā štāba" struktūras un funkciju izstrādei. Pamatojoties uz [[Latvijas Valsts prezidents|Latvijas Valsts prezidenta]] 1994. gada 20. janvāra rīkojumu Nr. 1 tika organizēts atkārtots štābu treniņš ar mērķi izstrādāt vienotu izpratni par Latvijas Republikas bruņoto spēku uzdevumiem un to darbības plānošanu izņēmuma stāvokļa izsludināšanas gadījumā valstī. Rīkojumā bija noteikts, ka štābu treniņā iesaistīt: Aizsardzības ministrijas ''Stratēģiskās plānošanas departamenta'' ''Sakaru un informātikas nodaļu'' un ''Personāla departamentu'', ''Aizsardzības spēku štābu'' pilnā sastāvā, ''Zemessardzes štābu'' pilnā sastāvā, ''Iekšlietu ministrijas operatīvo grupu'' un uzdot NAA ''Aizsardzības zinātniskajam centram'' sagatavot štābu treniņa analīzes materiālu, izstrādāt secinājumus un priekšlikumus "Nacionālo bruņoto spēku" izveidošanai un darbības plānošanas pilnveidošanai.<ref>Pārskats par Nacionālo bruņoto spēku štābu treniņu. — Rīga, 1994.</ref> Tika secināts, ka, pirmkārt, dažādu valstu Bruņoto spēku pakļautība un vadības struktūra miera un kara laikā īpaši neatšķiras, otrkārt, jebkura veida militarizētie policijas un teritoriālie formējumi visās valstīs jau miera laikā atrodas, kā minimums, Bruņoto spēku štāba un Aizsardzības ministrijas pakļautībā, treškārt, Nacionālo bruņoto spēku galvenie štābi ir pakļauti aizsardzības ministrijām. Savukārt kopīgas struktūras un plānu neesamība ievērojami mazina LR bruņoto spēku kaujasspējas. Lai apvienotu visus bruņotos spēkus vienā struktūrā ar vienu vadību, koncepciju, stratēģiju un taktiku, 1994. gada rudenī tika likvidēts AS komandiera amats un AS štābs, bet izveidots NBS štābs, kas uzsāka NBS veidošanas praktisko darbu. Par NBS komandieri 1994. gada 5. oktobrī iecēla ZS pulkvežleitnantu [[Juris Dalbiņš|Juri Dalbiņu]], vienlaikus saglabājot ZS komandiera amatu un ZS štābu. 1999. gada 10. martā [[Latvijas Republikas Ministru kabinets]] ar rīkojumu Nr.119 "Par nekustamās mantas Ādažu nacionālajā mācību centrā saglabāšanu valsts īpašumā" nodeva Aizsardzības ministrijas valdījumā zemi 7784 [[Hektārs|hektāru]] platībā un 150 ēkas [[Rīgas rajons|Rīgas rajona]] [[Ādažu novads|Ādažu]] un [[Sējas pagasts|Sējas pagastā]]. === Sadarbība ar NATO === Pēc [[Krimas okupācija]]s un aneksijas Krievijas Federācijas sastāvā 2014. gadā Latvijā ieradās pirmās NATO valstu karaspēka vienības, bet vienošanos par pastāvīgu NATO sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs noslēdza 2016. gadā NATO samitā Varšavā. 2022. gadā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu ''AijJacks'' veidoja gandrīz 2000 karavīru.<ref>[[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/nato-paplasinatas-klatbutnes-kaujas-grupai-latvija--piekta-gadadiena.a461644/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupai Latvijā – piektā gadadiena]] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā</ref> 2022. gada jūnijā, reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Spānijas bruņotie spēki [[Lielvārdes lidlauks|Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Gaisa spēku bāzē Lielvārdē]] izvietoja NASAMS zenītraķešu bateriju vidējās distances pretgaisa aizsardzībai ar rādiusu līdz 100 kilometriem, kurā ietilpst gan raķetes, gan radari, gan komandstruktūra, kā arī apkalpojošais personāls.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/lielvarde-izvietota-spanijas-pretgaisa-aizsardzibas-zenitrakesu-nasams-baterija.a462999/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Lielvārdē izvietota Spānijas pretgaisa aizsardzības zenītraķešu NASAMS baterija] lsm.lv 2022. gada 26. jūnijā</ref> 2022. gada 29. jūnijā Latvijas un Kanādas aizsardzības ministri NATO samitā Madridē parakstīja deklarāciju par NATO kaujas grupas Latvijā palielināšanu līdz [[brigāde]]s līmenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kanada-kopa-ar-sabiedrotajiem-paplasinas-un-pastiprinas-savu-klatbutni-latvija.a463448/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Kanāda kopā ar sabiedrotajiem paplašinās un pastiprinās savu klātbūtni Latvijā] 2022. gada 29. jūnijā</ref> Nacionālo bruņoto spēku komandieris [[Leonīds Kalniņš]] paziņoja, ka NATO brigādes vajadzībām vajadzēs uzbūvēt jaunu armijas bāzi, jo Ādažu poligonā paliek pārāk šauri. Jaunā bāze nebūs Alūksnē.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-valstu-lideri-atzist-krieviju-par-nopietnu-draudu-un-vienojas-palielinat-baltijas-valstu-aizsardzibu.a463466/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme NATO valstu līderi atzīst Krieviju par nopietnu draudu un vienojas palielināt Baltijas valstu aizsardzību] lsm.lv 2022. gada 29. jūnijā</ref> 5. jūlijā aizsardzības ministrs [[Artis Pabriks]] informēja, ka jauno [[Zalve]]s militāro bāzi 1072,78 hektāru platībā divu gadu laikā izveidos Aizkraukles un Jēkabpils novados.<ref name="bāzes">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/jaunu-militaro-bazi-plano-veidot-aizkraukles-un-jekabpils-novados.a464194/ Jaunu militāro bāzi plāno veidot Aizkraukles un Jēkabpils novados] lsm.lv 2022. gada 5. jūlijā </ref> == Uzdevumi == Lai īstenotu valsts drošības intereses, Latvijas Nacionālie bruņotie spēki pilda šādus uzdevumus: * Nodrošina Latvijas Republikas suverenitāti un teritoriālo nedalāmību: ** sadarbībā ar sabiedrotajiem attīsta valsts aizsardzības spējas; ** miera laikā nodrošina valsts sauszemes teritorijas, jūras akvatorijas un gaisa telpas kontroli un neaizskaramību; ** iebrukuma gadījumā aizsargā Latvijas Republikas suverenitāti, teritoriju, teritoriālos ūdeņus un gaisa telpu, sadarbībā ar NATO sabiedrotajiem dod prettriecienu jebkurai militārai agresijai. * Nodrošina reģionālo un globālo stabilitāti: ** nodrošina kolektīvo aizsardzību — saistības, kuras Latvija ir uzņēmusies; ** piedalās NATO, [[Eiropas Savienība]]s vai ANO vadītajās starptautiskajās operācijās, kā arī īpašās koalīcijās, kas īsteno šo organizāciju mērķus; ** piedalās drošības un aizsardzības pasākumos, kā arī ieroču kontrolē; ** dod ieguldījumu valsts un sabiedroto drošības nodrošināšanā, atbildot uz terorisma un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas draudiem. * Rūpējas par mieru un labklājību valstī: ** piedalās ārvalstu izlūkdienestu darbību neitralizēšanā un nodrošina klasificētās informācijas aizsardzību; ** sniedz palīdzību valsts un pašvaldību varas iestādēm, atbildot uz nemilitāriem un [[Terorisms|terorisma]] uzbrukumu draudiem. Citu neparedzētu uzdevumu veikšanā NBS drīkst iesaistīt tikai ar [[Latvijas Republikas Ministru kabinets|Ministru kabineta]] rīkojumu. === Funkcijas miera, krīzes un kara laikā === Latvijas stratēģijas pamatā ir sabiedroto solidaritāte un mērķis ar kopīgiem centieniem novērst apdraudējumu, piedalīties NATO pasākumos, ieskaitot alianses militārās operācijās miera, krīzes vai kara laikā. * Miera laikā NBS saglabā noteiktu gatavības līmeni: turpina uzlabot savas spējas un dienesta apstākļu kvalitāti. Prioritātes ir gatavība reaģēt uz militāriem un nemilitāriem draudiem, uzticības veidošana un iesaistīšanās dialogā miera laikā, kā arī dalība starptautiskās sabiedrības cīņā pret terorismu un masu iznīcināšanas ieroču izplatības novēršana. Latvija kā aktīva alianses locekle piedalās alianses organizētajos vingrinājumos, apmācībās un citās programmās. * Krīzes laikā NBS piedalās NATO, Eiropas Savienības, īpašo koalīciju un citu organizāciju vadītās starptautiskās operācijās. * Latvijas kara laika koncepcijas pamatā ir visu sabiedroto apņēmība kopīgi cīnīties ar pretinieku. Latvija izpildīs savas saistības ar Sauszemes spēku brigādi un to atbalstošām ātri izvēršamām vienībām, lai kopā ar NATO papildspēkiem aizsargātu valsti. Šo vienību veido pakāpeniskas gatavības aktīvais komponents, ko nepieciešamības gadījumā krīzes vai konflikta laikā var palielināt, mobilizējot rezerves personālu. Jūras spēki kontrolē jūras pievedceļus valstij. Sadarbībā ar NATO Latvijas Nacionālie bruņotie spēki aizsargās un kontrolēs valsts gaisa telpu un nodrošinās ierobežotu gaisa satiksmi. Rezerves vienības nodrošinās atbalstu operācijās izvērstajām vienībām, pirmkārt, kaujas atbalsta, kaujas atbalsta nodrošinājuma, uzņēmējvalsts atbalsta, uzņemšanas scenārija un sabiedroto papildspēku virzībā uz militārajām koncentrēšanās vietām, kā arī palīdzībā civilajām varas iestādēm.<ref>Valsts aizsardzības koncepcija. // Militārais Apskats. 2001. Nr.1.(112.), 3.—9. lpp. — Pamatnostādnes nav mainījušās arī turpmāko gadu Valsts aizsardzības koncepcijās.</ref> == Aizsardzības sistēmas pārraudzība == Visus lēmumus par Latvijas aizsardzības politiku, kā arī Nacionālo bruņoto spēku izmantošanu pieņem demokrātiski ievēlētas civilas varas iestādes. === Stratēģiskais līmenis === Par aizsardzības sistēmas politisko, stratēģisko un administratīvo vadību atbild Aizsardzības ministrija. Aizsardzības ministrijas sastāvā ir civilie darbinieki un karavīri. Integrēta Aizsardzības ministrijas darbība dod iespēju ministrijas vadītājiem pieņemt lēmumus par Latvijas Republikas militāro stratēģiju, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu, aizsardzības resursu racionālu izmantošanu un citiem stratēģiskiem aizsardzības politikas jautājumiem. Nacionālo bruņoto spēku komandieris ir pakļauts aizsardzības ministram, un viņam ir aizsardzības ministra vietnieka tiesības militārajos jautājumos. === Operatīvais līmenis === Nacionālo bruņoto spēku operatīvās komandvadības augstākajā līmenī ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris. Nacionālo bruņoto spēku Apvienotais štābs ir Nacionālo bruņoto spēku komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu operatīvo vadību un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. Nacionālo bruņoto spēku komandieris atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma laikus iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu. === Taktiskais līmenis === Nacionālo bruņoto spēku atsevišķu Spēku veidu komandieri ir atbildīgi par padoto vienību apmācību, aprīkošanu un vadību saskaņā ar pieņemtajiem plāniem un noteiktajām prasībām, kā arī par noteikto militāro spēju sasniegšanu. == NBS vadība == Par aizsardzības sistēmas politisko, stratēģisko un administratīvo vadību atbild Aizsardzības ministrija, kur pieņem lēmumus par Latvijas Republikas militāro stratēģiju, Nacionālo bruņoto spēku ilgtermiņa attīstības plānu, aizsardzības resursu racionālu izmantošanu un citiem stratēģiskiem aizsardzības politikas jautājumiem. * Nacionālo bruņoto spēku operatīvās komandvadības augstākajā līmenī ir Nacionālo bruņoto spēku komandieris (pakļauts aizsardzības ministram, un viņam ir aizsardzības ministra vietnieka tiesības militārajos jautājumos). Nacionālo bruņoto spēku komandieris atbild par uzdevumu izpildei nepieciešamā personālsastāva, materiāltehnisko un finanšu resursu pieprasījuma laikus iesniegšanu aizsardzības ministram un šo resursu lietderīgu izmantošanu. Nacionālo bruņoto spēku atsevišķu Spēku veidu komandieri ir atbildīgi par padoto vienību apmācību, aprīkošanu un vadību saskaņā ar pieņemtajiem plāniem un noteiktajām prasībām, kā arī par noteikto militāro spēju sasniegšanu. * Nacionālo bruņoto spēku komandiera vietnieks ir Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba (NBS AŠ) priekšnieks, kas atbild par apvienoto operāciju plānošanu un vadību, militārās apmācības plānošanu un vadību, militāro spēju attīstības analīzi un plānošanu un budžeta izpildes rezultātiem, izstrādā priekšlikumus tā koriģēšanai. NBS AŠ priekšniekam ir divi vietnieki: operatīvajos un vienību atbalsta, kā arī nodrošinājuma jautājumos. * Operatīvais komandieris, ko ieceļ NBS komandieris noteiktai operācijai, atbild par viņam pakļauto vienību operatīvo vadību, kā arī militāro operāciju veikšanu. Ikdienā operatīvā komandiera pienākumus pilda NBS AŠ priekšnieka vietnieks operatīvajos jautājumos, kas ir NBS atsevišķu Spēku veidu komandieru tiešais priekšnieks. * Militārās vienības savu komandieru vadībā plāno un izpilda kaujas uzdevumus taktiskā līmenī. (Ja Latvija piedalās kopējās militārās operācijās, valsts militāro vienību operatīvā pakļautība var tikt nodota NATO, Eiropas Savienības un speciālajām koalīcijām, kas īsteno šo organizāciju mērķus.) === NBS komandieri === No 1919. līdz 1940. gadam [[Latvijas Bruņotie spēki|Latvijas Bruņotos spēkus]] komandēja Latvijas armijas komandieri. 1992. gada 29. oktobrī par Latvijas Aizsardzības spēku komandieri iecēla Maskavas Ģenerālštāba akadēmiju beigušo pulkvedi [[Dainis Turlais|Daini Turlo]], kas atkāpās no amata 1994. gada 25. oktobrī. * [[Juris Dalbiņš]] (25.10.1994. — 08.06.1998.) * [[Juris Eihmanis]] (25.06.1998. — 10.12.1998.) * [[Raimonds Graube]] (01.02.1999. — 31.01.2003.) * [[Gaidis Andrejs Zeibots]] (01.02.2003. — 06.07.2006.) * [[Juris Maklakovs]] (6.07.2006. — 06.07.2010.) * [[Raimonds Graube]] (atkārtoti, 06.07.2010. — 27.01.2017.) * [[Leonīds Kalniņš]] (no 27.01.2017.) == Personālsastāvs == Nacionālie bruņotie spēki ir militāro vienību kopums, kuru veido militāri organizēta, apmācīta un apbruņota tautas daļa. NBS personāls miera laikā sastāv no profesionālā dienesta karavīriem, zemessargiem, civilajiem darbiniekiem un NBS rezerves karavīriem. Personālsastāvu komplektē tikai no 18 gadu vecumu sasniegušiem Latvijas Republikas pilsoņiem. NBS rezervi veido militārajam dienestam pakļautie Latvijas Republikas pilsoņi, kas ieskaitīti NBS rezervē. NBS rezerve tiek mobilizēta kara laikā. NBS lielums kara laika situācijai tika noteikts 50 000 karavīru apjomā. Līdz 2008. gadam bija paredzēts sasniegt spēju mobilizēt 32 300 karavīru lielu spēku. NBS kā miera, tā arī kara laikā sastāv no Apvienotā štāba un Sauszemes, Gaisa un Jūras spēkiem.<ref>Valsts aizsardzības koncepcija. // Militārais Apskats. 2001. Nr.1.(112.), 3.—9. lpp.</ref> 2008. gadā NBS dienēja 5052 profesionālā militārā dienesta karavīri (1817 kareivji un dižkareivji, 1940 instruktori un 1295 virsnieki). Sauszemes spēkos dienēja 952 karavīri, Jūras spēkos 552, bet Gaisa spēkos — 291. [[Latvijas Republikas Zemessardze]] tolaik sastāvēja no 550 karavīriem un 10 642 zemessargiem. 2016. gada 16. jūnijā Saeimas apstiprinātajā Valsts aizsardzības koncepcijā noteikts, ka bruņotie spēki miera laikā uztur 6500 profesionālā dienesta karavīrus. 2018. gadā NBS papildus tika pieņemti 640 karavīri.<ref name="mil.lv">[https://www.mil.lv/en/node/3582 Šogad sasniegts gadā lielākais profesionālajā dienestā pieņemto karavīru skaits] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190624143439/https://www.mil.lv/en/node/3582 |date={{dat|2019|06|24||bez}} }} Preses nodaļa mil.lv 2018. gada 27. decembrī</ref> * [[NBS Apvienotais štābs]] ir NBS komandiera institūcija, kas nodrošina komandierim iespēju īstenot nepārtrauktu operatīvo vadību un lēmumu pieņemšanai nepieciešamo informāciju. * NBS Komandiera Personīgais štābs * [[Attēls:Latvian National Armed Forces Staff Battalion emblem.svg|30px]] [[NBS Štāba bataljons]] * [[Attēls:Latvian Land Forces logo.png|30px]] [[Latvijas Sauszemes spēki|Sauszemes spēki]] * [[Attēls:Latvian Naval Forces emblem.svg|30px]] [[Latvijas Jūras spēki|Jūras spēki]] * [[Attēls:Latvian Air Force emblem.svg|30px]] [[Latvijas Gaisa spēki|Gaisa spēki]] * [[Attēls:Latvian National Guard emblem.svg|30px]] [[Latvijas Republikas Zemessardze|Zemessardze]] * [[Attēls:Latvian Special Tasks Unit emblem.svg|30px]] [[NBS Speciālo uzdevumu vienība|Speciālo uzdevumu vienība]] * [[Attēls:Latvian Military Police emblem.svg|30px]] [[Latvijas Militārā policija|Militārā policija]] * [[Attēls:Latvian Logistics Command emblem.svg|30px]] Nodrošinājuma pavēlniecība * [[Attēls:Latvian Training and Doctrine Command emblem.svg|30px]] Mācību vadības pavēlniecība == NBS budžets == * 2003. gads — 63 miljoni LVL * 2004. gads — 69 miljoni LVL * 2005. gads — 80 miljoni LVL * 2006. gads — 117 miljoni LVL * 2007. gads — 150 miljoni LVL * 2008. gads — 184 miljoni LVL<ref name="autogenerated1">Armiju baro skopāk. // Latvijas avīze. 16.04.2009<nowiki/>http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule</ref> * 2009. gads — 116 miljoni LVL * 2010. gads — 86 miljoni LVL * 2011. gads — 93,1 miljoni LVL * 2012. gads — 96,1 miljoni LVL * 2013. gads — 102,7 miljoni LVL * 2014. gads — 225 miljoni EUR * 2015. gads — 253,8 miljoni EUR * 2016. gads — 368 miljoni EUR * 2017. gads — 449,57 miljoni EUR * 2018. gads — 576,3 miljoni EUR * 2019. gads — 636,6 miljoni EUR * 2020. gads — 663,6 miljoni EUR *2021. gads — 707,8 milijoni EUR [https://www.mod.gov.lv/lv/par-mums/aizsardzibas-nozares-budzets] *2022. gads — 758.17 miljoni EUR NATO rekomendācija ir aizsardzībai atvēlēt 2% no iekšzemes kopprodukta. Šobrīd (2019. gads) Latvija aizsardzības jomai tērē 2% no IKP. Latvijai stājoties NATO, šie 2% no IKP bija kvalificējoša (obligāta) prasība.<ref name="autogenerated1" /> http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/638811-aizsardzibas_ministrija_latvijas_aizsardzibas_budzets_ir_viens_no_straujak_augosajiem_pasaule https://www.mod.gov.lv/lv/par-mums/aizsardzibas-nozares-budzets == Dalība starptautiskajās operācijās == [[Attēls:Latvian G36KV.JPEG|thumb|250px|Latvijas armijas karavīrs, šaujot ar kaujas munīciju, mācībās Irākā 2007. gadā]] Lai apliecinātu Latvijas apņemšanos būt ne tikai drošības patērētājiem, bet arī aktīvi iesaistīties drošības uzturēšanā citās valstīs, Latvijas Bruņotie spēki piedalās starptautiskajās miera uzturēšanas misijās, tādējādi dodot lielu ieguldījumu gan Latvijas drošības gan NATO labā. NBS vienības ir iekļautas arī NATO Reaģēšanas spēku (NRF) un ES Kaujas grupas sastāvā. NBS piedalījās šādā starptautiskajās operācijās: * Koalīcijas spēku operācijā ''Operation Iraqi Freedom'' ([[Operation Iraqi Freedom|OIF]]) [[Irākas karš|Irākas karā]]; * ES militārajā operācijā "''ALTHEA''" [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]]; * [[EDSO]] novērošanas misijā [[Gruzija|Gruzijā]]; * NATO ''Kosovo Force'' ([[KFOR]]) [[Kosova|Kosovā]]; * NATO Starptautiskajos drošības atbalsta spēkos ([[ISAF]]) [[Karš Afganistānā (2001—2014)|Afganistānas karā (2001—2014)]]; * Pretpirātisma operācijā "Atalanta" [[Somālija]]s piekrastē (EU-NAVFOR-ATALANTA);<ref>[http://www.sargs.lv/Zinas/Dienesta_gaita/2014/03/12-01.aspx#lastcomment Uz pretpirātisma operāciju "Atalanta" dodas vēl viens Latvijas karavīrs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160307045821/http://www.sargs.lv/zinas/dienesta_gaita/2014/03/12-01.aspx#lastcomment |date={{dat|2016|03|07||bez}} }} 2014. gada 12. martā</ref> * Eiropas Savienības apmācību misijā [[Mali]] (EUTM Mali);<ref>[http://www.mfa.gov.lv/lv/Jaunumi/zinas/2014/oktobris/03-10/ Latvija stingri nosoda deviņu ANO miera uzturētāju nogalināšanu Mali]{{Novecojusi saite}} 2014. gada 3. oktobrī</ref> * Eiropas Savienības militārajā operācijā [[Centrālāfrikas Republika|Centrālāfrikas Republikā]] (EUFOR RCA). == Modernizācija == Saeima 2003. gadā pieņēma Valsts aizsardzības koncepciju, kas paredzēja pakāpenisku NBS profesionalizāciju. 2006. gadā obligāto militāro dienestu (OMD) pilnībā nomainīja profesionālais militārais dienests (PD). NBS prioritāte ir izveidot nelielu, bet mobilu, augsti motivētu, labi apgādātu un tehnoloģiski attīstītu vienību kopumu, kas spētu ātri reaģēt uz mūsdienu draudiem. Saskaņā ar noteiktajām prioritātēm NBS spēs efektīvāk darboties kopā ar sabiedrotajiem gan Latvijas teritorijā, gan arī ārpus tās. NBS turpina iegādāties modernu apbruņojumu un militāro aprīkojumu atbilstoši NATO prasībām. Tiek nodrošināts, ka jaunā bruņojuma un aprīkojuma iegādei piešķirtais finansējums, kā arī esošā aprīkojuma modernizācija veido vienu ceturto daļu no visiem aizsardzības sistēmas izdevumiem. == Obligātā Valsts aizsardzības dienesta ieviešana == Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] Aizsardzības ministrija ierosināja no 2023. gada pakāpeniski ieviest obligātu Valsts aizsardzības dienestu. Pēc piecu gadu pārejas perioda dienests būs obligāts [[vīrietis|vīriešiem]] vecumā no 18 līdz 27 gadiem, brīvprātīgi izvēloties vienu no četriem dienesta veidiem: valsts aizsardzības dienests, [[Latvijas Republikas Zemessardze|zemessardze]] (līgums uz 5 gadiem, 20 dienas gadā), vada komandiera kurss augstskolā, alternatīvais dienests.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/obligata-dienesta-sakuma-izmaksas--ministrs-sauc-nelielas-summas-nbs-komandiera-ieskata-lidz-800-miljoniem-eiro.a464424/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Obligātā dienesta sākuma izmaksas – ministrs sauc «nelielas summas», NBS komandiera ieskatā līdz 800 miljoniem eiro] lsm.lv 2022. gada 7. jūlijā</ref> == Skatīt arī == * [[Latvijas Nacionālo bruņoto spēku pakāpes un zīmotnes]] * [[Lielvārdes lidlauks]] * [[Rēzeknes lidlauks]] (pretgaisa aizsardzības radars) == Atsauces un paskaidrojumi == {{atsauces}} == Literatūra == * Nacionālo bruņoto spēku attīstības koncepcija. — Nacionālo bruņoto spēku štābs: Rīga, 1998. * Krēsliņš K. Par Nacionālo drošības koncepciju. // Militārais apskats, 1994. gada Nr.2 * Krēsliņš K. Latvijas Republikas NBS izveides koncepcijas pamatnostādnes. // Militārais Apskats, 1995., Nr. 1(101), 7. — 21. lpp. * Dalbiņš J. NBS perspektīva un problēmas. // Militārais Apskats, 1996., Nr.1(103)., 13.-14. lpp. * Krēsliņš K., Stiprais G. Eiropas valstu daudznacionālo militāro veidojumu pieredze un Baltijas valstu Bruņoto spēku integrācijas pasākumi. // Militārais Apskats’’, 1997., Nr.1(105)., 12.—18. lpp. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20200528073455/https://www.mil.lv/ NBS tīmekļvietne] * [https://web.archive.org/web/20130723060532/http://www.la90.lv/ Latvijas armijas 90. gadadienai veltītā mājaslapa] * [https://web.archive.org/web/20130703073119/http://www.karavirs.lv/ Militārais apskats Latvijā un pasaulē] {{Nacionālie bruņotie spēki}} [[Kategorija:Latvijas Nacionālie bruņotie spēki| ]] danqxwdelomg8luxginwtyffq2c7o9f 0 38496 3657140 3099346 2022-07-20T02:47:40Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Świecie_flaga.svg" aizvietots ar "POL_Świecie_flag_old.svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing names of file set)"). wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|pilsētu|Svece (nozīmju atdalīšana)|Svece}} {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Svece | image_skyline = Rynek w swieciu2007.jpg | imagesize = 300px | image_caption = Sveces centrālais laukums | image_flag = POL Świecie flag old.svg | image_shield = POL Świecie COA.svg | pushpin_map = Poland | pushpin_label_position = bottom | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Kujāvijas-Pomožes vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Sveces apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1338 | area_total_km2 = 11.87 | population_as_of = 2006 | population_total = 25614 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 53 | latm = 25 | lats = 00 | latNS = N | longd = 18 | longm = 26 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = 19-86 | website = http://www.um-swiecie.pl/ }} '''Svece'''<ref>{{Grāmatas atsauce |author1=Irēna Birzvalka |author2=Velta Staltmane |title=Poļu īpašvārdu pareizrakstība un pareizruna latviešu valodā |url=https://www.personvarduatveide.lv/uploads/sources/2/pdf/polu_ipasvardu_pareizrakstiba_1998.pdf#page=26 |edition=2. papildinātais |year=1998 |publisher=[[Zinātne (izdevniecība)|Zinātne]] |location=Rīga |page=26 |isbn=978-5796-612-00-2}}</ref> ({{val|pl|Świecie}}) ir pilsēta [[Polija|Polijā]], [[Kujāvijas-Pomožes vojevodiste|Kujāvijas-Pomožes vojevodistē]] uz rietumiem no [[Grudzjondza]]s pie [[Visla]]s upes. 1245. gadā pie Sveces [[Pomerānijas valdnieku uzskaitījums|Austrumpomerānijas kņazs]] Svantopolks II, koalīcijā ar [[prūši]]em, piedzīvoja sakāvi cīņā pret [[Vācu ordenis|Vācu ordeni]]. Viduslaikos neatkarīgas kņazistes centrs. Pie pilsētas atrodas liela [[papīrfabrika]]. == Atsauces == {{atsauces}} {{Commons category|Świecie|Svece}} {{Polija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Svece}} [[Kategorija:Kujāvijas-Pomožes vojevodistes pilsētas]] 0dr70jjil9tnx956qn7sfhapz9gala7 0 40644 3657101 3630289 2022-07-19T20:27:10Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1994. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1994. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1994}} {{Gada citi notikumi|1994}} {{Gads citos kalendāros|1994}} '''1994. gads''' ({{Rom sk gadam|1994}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** stājās spēkā [[Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības vienošanās]] (NAFTA); ** [[Zapatistas Nacionālās Atbrīvošanas armija]] sāka karu [[Čiapasa]]s štatā, [[Meksika|Meksikā]]. ** izveidota [[Eiropas Ekonomikas zona]]. * [[12. janvāris]] — [[ASV prezidents]] [[Bills Klintons]] tikās ar [[Čehija]]s, [[Slovākija]]s, [[Ungārija]]s un [[Polija]]s [[prezidents|prezidentiem]]. * [[14. janvāris]] — ASV prezidents Bills Klintons [[Maskava|Maskavā]] ar [[Krievija]]s prezidentu [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]] parakstīja vienošanos, pēc kuras [[starpkontinentālā ballistiskā raķete|raķetes]] vairs netika notēmētas uz pretējo valstu mērķiem, kā arī nolēma likvidēt [[kodolieroči|kodolarsenālu]] [[Ukraina|Ukrainā]]. * [[17. janvāris]] — [[Losandželosa|Losandželosu]] satricināja 6,7 balles stipra zemestrīce, bojā gāja 61 cilvēki, {{sk|26029}} zaudēja pajumti. * [[19. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] austrumus piemeklēja rekordliels aukstums; [[Indiāna]]s štatā fiksēta temperatūra {{nobr|-38 °C}}, zemākā štata vēsturē. === Februāris === * [[2. februāris]] — par [[Venecuēla]]s prezidentu kļuva [[Rafaels Kaldera]]. [[Attēls:William Perry official DoD photo.jpg|thumb|150px|Viljams Perijs]] * [[3. februāris]] — [[Viljams Perijs]] kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV aizsardzības sekretārs|aizsardzības sekretāru]]. * [[12. februāris]] — [[27. februāris]] — [[Lillehammere]]s pilsētā [[Norvēģija|Norvēģijā]] norisinājās [[17. ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. === Marts === * [[4. marts]] — četri teroristi tika nopratināti [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centra]] spridzināšanas lietā. * [[6. marts]] — referendumā [[Moldova|Moldovā]] tika izlemts neapvienoties ar [[Rumānija|Rumāniju]]. * [[15. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēki atstāja [[Somālija|Somāliju]]. === Aprīlis === * [[6. aprīlis]] — [[Ruanda]]s prezidents [[Zuvenals Habiarimana]] un [[Burundija]]s prezidents [[Kipriens Ntariamira]] gāja bojā, kad to lidmašīna tika notriekta ar raķeti netālu no [[Kigali]], Ruandā. * [[7. aprīlis]] — Kigali, Ruandā sākās [[Ruandas genocīds]]. * [[16. aprīlis]] — referendumā [[Somija|Somijā]] tika atbalstīta pievienošanās [[Eiropas Savienība]]i. * [[27. aprīlis]] — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republikā]] notika pirmās vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] pārstāvjiem. * [[30. aprīlis]] — kvalifikācijas braucienos gāja bojā [[Austrija]]s [[Formula 1|F1]] pilots [[Rolands Racenbergers]]. === Maijs === [[Attēls:Ayrton Senna Imola 1989 Cropped.jpg|thumb|160px|Airtons Senna]] * [[1. maijs]] — pēc smagas avārijas [[1994. gada Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno Grand Prix sacīkstēs]] gāja bojā trīskārtējais [[F1 čempionu saraksts|F1 čempions]] [[Brazīlija|brazīlietis]] [[Airtons Senna]]. * [[4. maijs]] — [[Izraēla]]s premjerministrs [[Ichaks Rabins]] un [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]]s līderis [[Jāsirs Arafāts]] paraksta vienošanos par palestīniešu pašpārvaldes izveidi. * [[6. maijs]] — pēc septiņu gadu celtniecības tika atklāts [[dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Lamanša tunelis]], kas savienoja [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] ar [[Francija|Franciju]]. * [[10. maijs]] — par pirmo melnādaino [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republikas]] prezidentu kļuva [[Nelsons Mandela]]. * [[12. maijs]]: ** [[hokejs]] kļuva par [[Kanāda]]s oficiālo ziemas sporta veidu. ** negaidīti nomira Apvienotās Karalistes [[leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|leiboristu partija]]s līderis [[Džons Smits]]. * [[17. maijs]] — [[Malāvija|Malāvijā]] notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas. === Jūnijs === * [[14. jūnijs]] — [[Ņujorkas "Rangers"]] izcīnīja pirmo [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] titulu 54 gadu laikā. * [[15. jūnijs]] — [[Izraēla]] un [[Vatikāns]] nodibināja pilnas diplomātiskās attiecības. * [[23. jūnijs]] — [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] svinēja simts gadu jubileju. * [[28. jūnijs]] — [[Japāna]]s reliģiskas grupas [[Aum Šinrikjo]] dalībnieki izlaida [[zarīns|zarīna]] gāzi [[Macumoto (Japāna)|Macumoto]]; 7 cilvēki gāja bojā, 660 hospitalizēti. === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas]] futbolists [[Andress Eskobars]] tika nošauts [[Medeljina|Medeljinā]]. Tiek uzskatīts, ka viņš tika nogalināts par to, ka iesita bumbu pats savos vārtos [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa spēlē]]. ** [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]] eksplodēja [[metro]] ielikta bumba. Tika nogalināti 123 cilvēki un vēl 40 ievainoti. * [[7. jūlijs]] — [[Ziemeļjemena]]s spēki ieņēma [[Adena|Adenu]]. * [[15. jūlijs|15.]]—[[21. jūlijs]] — [[Šūmeikera—Levi komēta 9|Šūmeikera—Levi komētas 9]] atliekas nokrita uz [[Jupiters (planēta)|Jupitera]]. * [[17. jūlijs]] — savu ceturto pasaules čempionu titulu futbolā izcīnīja [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlase]], finālā uzveicot [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] ar 3:2 soda sitienu sērijā (pamatlaika rezultāts — 0:0). * [[25. jūlijs]] — [[Izraēla]] un [[Jordānija]] noslēdza miera līgumu, kas formāli beidza karastāvokli kopš 1948. gada. === Augusts === * [[Augusts]] — izveidota [[Islande|islandiešu]] [[postroks|postroka]] grupa — ''[[Sigur Rós]]''. * [[1. augusts]] — ugunsgrēks iznīcināja [[Noridža]]s bibliotēku [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. * [[12. augusts]] — streiku uzsāka [[Augstākā beisbola līga|Augstākās beisbola līgas]] beisbolisti. * [[31. augusts]] — [[Krievija]]s armija atstāja [[Igaunija|Igauniju]]. === Septembris === * [[3. septembris]] — [[Krievija]] un [[Ķīna|Ķīnas Tautas republika]] parakstīja vienošanos, pēc kuras [[starpkontinentālā ballistiskā raķete|raķetes]] vairs netika notēmētas uz pretējo valstu mērķiem. * [[19. septembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēki bez asins izliešanas izcēlās [[Haiti]], lai atjaunotu likumīgā prezidenta [[Žans-Betrāns Aristīds|Žana-Betrāna Aristīda]] varu. * [[28. septembris]] — [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] nogrima kuģis ''[[Estonia (prāmis)|Estonia]]'', bojā gāja 852 cilvēki. === Oktobris === * [[12. oktobris]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zaudēja sakarus ar [[Venera (planēta)|Veneras]] [[Starpplanētu zonde|zondi]] ''[[Magellan (zonde)|Magellan]]'' pēc tam, kad tā kontrolēti tika novirzīta planētas atmosfērā. * [[15. oktobris]] — [[Haiti]] atgriezās prezidents [[Žans Bertrāns Aristīds]] pēc trim trimdā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pavadītiem gadiem. * [[31. oktobris]] — ASV dibināts [[Nāves ielejas nacionālais parks]]. === Novembris === * [[5. novembris]] — [[ASV prezidents|ASV eksprezidents]] [[Ronalds Reigans]] paziņoja par to, ka viņam ir [[Alcheimera slimība]]. * [[13. novembris]] — [[Zviedrija]]s iedzīvotāji referendumā nobalsoja par iestāšanos [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. * [[18. novembris]] — dibināta [[Igaunijas Reformu partija]]. * [[20. novembris]] — [[Angola]]s valdība un nemiernieku organizācija [[UNITA]] parakstīja [[Lusaka]]s protokolu. === Decembris === * [[11. decembris]] — [[Krievija]]s prezidents [[Boriss Jeļcins]] apstiprināja karaspēka ievešanu [[Čečenija|Čečenijā]]. * [[15. decembris]] — izlaista [[tīmekļa pārlūkprogramma]]s ''[[Netscape Navigator]]'' pirmā versija. == Kultūra == * [[12. februāris]] — tika nozagta slavenā [[Edvards Munks|Edvarda Munka]] glezna "[[Kliedziens]]". * [[1. marts]] — rokgrupa ''[[Nirvana]]'' sniedza savu pēdējo koncertu, [[Minhene]]s pilsētā, [[Vācija|Vācijā]]. * [[21. marts]] — tika pasniegtas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s. [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] filma "[[Šindlera saraksts]]" ieguva 7 balvas, tostarp balvu par labāko filmu. * [[8. aprīlis]] — grupas ''Nirvana'' solists [[Kurts Kobeins]] tika atrasts miris savās mājās. Viņa draugi un radinieki apgalvoja, ka ir redzējuši viņu pirms 3 dienām dzīvu. Kobeina nāve tiek uzskatīta par pašnāvību. * [[22. septembris]] — tika parādīta populārā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] seriāla "[[Draugi (seriāls)|Draugi]]" pirmā sērija. * [[3. decembris]] — ''[[Sony]]'' izlaida spēļu konsoli ''[[PlayStation]]''. == Dzimuši == * [[1. februāris]] — [[Džūlija Gārnere]] (''Julia Garner''), amerikāņu aktrise * [[6. februāris]] — [[Čārlijs Hītons]] (''Charlie Heaton'') angļu aktieris un mūziķis * [[23. februāris]] — [[Dakota Faninga]] (''Dakota Fanning''), amerikāņu aktrise * [[24. februāris]] — [[Raiens Freizers]] (''Ryan Fraser''), skotu futbolists * [[1. marts]] — [[Džastins Bībers]] (''Justin Bieber''), kanādiešu dziedātājs * [[10. marts]] — [[Kristians Nergords]] (''Christian Nørgaard''), Dānijas futbolists * [[8. aprīlis]] — [[Kārlis Lasmanis]], latviešu basketbolists * [[12. aprīlis]] — [[Sērša Runena]] (''Saoirse Ronan''), īru izcelsmes amerikāņu aktrise * [[24. maijs]] — [[Emma Makeona]] (''Emma McKeon''), austrāliešu peldētāja * [[18. augusts]] — [[Morgans Sansons]] (''Morgan Sanson''), Francijas futbolists * [[19. decembris]] — [[Katrina Lehisa]] (''Katrina Lehis''), igauņu paukotāja * [[28. decembris]] — [[Ādams Pītijs]] (''Adam Peaty''), angļu peldētājs == Miruši == * [[2. februāris]] — [[Marija Gimbutiene]] (''Marija Gimbutienė''), lietuviešu/amerikāņu arheoloģe (dzimusi 1921. gadā) * [[7. februāris]] — [[Vitolds Lutoslavskis]] (''Witold Lutosławski''), poļu komponists (dzimis 1913. gadā) * [[14. februāris]] — [[Andrejs Čikatilo]] (''Андрей Чикатило''), krievu sērijveida slepkava (dzimis 1936. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Kurts Kobeins]] (''Kurt Cobain''), ASV mūziķis (dzimis 1967. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Ričards Niksons]] (''Richard Nixon''), ASV prezidents (dzimis 1913. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Rolands Racenbergers]] (''Roland Ratzenberger''), Austrijas autosportists (dzimis 1960. gadā) * [[1. maijs]] — [[Airtons Senna]] (''Ayrton Senna''), Brazīlijas autosportists (dzimis 1960. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ērihs Honekers]] (''Erich Honecker''), VDR politiķis (dzimis 1912. gadā) * [[2. jūlijs]] — [[Andress Eskobars]] (''Andrés Escobar''), Kolumbijas futbolists (dzimis 1967. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džons Smits]] (''John Smith''), britu politiķis (dzimis 1938. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Kims Irsens]] (''김일성''), Ziemeļkorejas līderis (dzimis 1912. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Džulians Švingers]] (''Julian Schwinger''), ASV fiziķis (dzimis 1918. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Dorotija Kraufuta Hodžkina]] (''Dorothy Crowfoot Hodgkin''), angļu bioķīmiķe (dzimusi 1910. gadā) * [[17. septembris]] — [[Kārlis Popers]] (''Karl Popper''), austriešu/britu filozofs (dzimis 1902. gadā) * [[19. augusts]] — [[Lainuss Polings]] (''Linus Pauling''), ASV ķīmiķis (dzimis 1901. gadā) {{pg6}} {{commons}} [[Kategorija:1994. gads| ]] 3048jh3a91h4mxknur9kx3f3g5taf4i 3657349 3657101 2022-07-20T11:33:32Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1994. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1994. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1994}} {{Gada citi notikumi|1994}} {{Gads citos kalendāros|1994}} '''1994. gads''' ({{Rom sk gadam|1994}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** stājās spēkā [[Ziemeļamerikas Brīvās tirdzniecības vienošanās]] (NAFTA); ** [[Zapatistas Nacionālās Atbrīvošanas armija]] sāka karu [[Čiapasa]]s štatā, [[Meksika|Meksikā]]. ** izveidota [[Eiropas Ekonomikas zona]]. * [[12. janvāris]] — [[ASV prezidents]] [[Bills Klintons]] tikās ar [[Čehija]]s, [[Slovākija]]s, [[Ungārija]]s un [[Polija]]s [[prezidents|prezidentiem]]. * [[14. janvāris]] — ASV prezidents Bills Klintons [[Maskava|Maskavā]] ar [[Krievija]]s prezidentu [[Boriss Jeļcins|Borisu Jeļcinu]] parakstīja vienošanos, pēc kuras [[starpkontinentālā ballistiskā raķete|raķetes]] vairs netika notēmētas uz pretējo valstu mērķiem, kā arī nolēma likvidēt [[kodolieroči|kodolarsenālu]] [[Ukraina|Ukrainā]]. * [[17. janvāris]] — [[Losandželosa|Losandželosu]] satricināja 6,7 balles stipra zemestrīce, bojā gāja 61 cilvēki, {{sk|26029}} zaudēja pajumti. * [[19. janvāris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] austrumus piemeklēja rekordliels aukstums; [[Indiāna]]s štatā fiksēta temperatūra {{nobr|-38 °C}}, zemākā štata vēsturē. === Februāris === * [[2. februāris]] — par [[Venecuēla]]s prezidentu kļuva [[Rafaels Kaldera]]. [[Attēls:William Perry official DoD photo.jpg|thumb|150px|Viljams Perijs]] * [[3. februāris]] — [[Viljams Perijs]] kļuva par [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[ASV aizsardzības sekretārs|aizsardzības sekretāru]]. * [[12. februāris]] — [[27. februāris]] — [[Lillehammere]]s pilsētā [[Norvēģija|Norvēģijā]] norisinājās [[17. ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. === Marts === * [[4. marts]] — četri teroristi tika nopratināti [[Pasaules tirdzniecības centrs|Pasaules tirdzniecības centra]] spridzināšanas lietā. * [[6. marts]] — referendumā [[Moldova|Moldovā]] tika izlemts neapvienoties ar [[Rumānija|Rumāniju]]. * [[15. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēki atstāja [[Somālija|Somāliju]]. === Aprīlis === * [[6. aprīlis]] — [[Ruanda]]s prezidents [[Zuvenals Habiarimana]] un [[Burundija]]s prezidents [[Kipriens Ntariamira]] gāja bojā, kad to lidmašīna tika notriekta ar raķeti netālu no [[Kigali]], Ruandā. * [[7. aprīlis]] — Kigali, Ruandā sākās [[Ruandas genocīds]]. * [[16. aprīlis]] — referendumā [[Somija|Somijā]] tika atbalstīta pievienošanās [[Eiropas Savienība]]i. * [[27. aprīlis]] — [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republikā]] notika pirmās vēlēšanas, kurās ļauts piedalīties visu [[Rase (cilvēku klasifikācija)|rasu]] pārstāvjiem. * [[30. aprīlis]] — kvalifikācijas braucienos gāja bojā [[Austrija]]s [[Formula 1|F1]] pilots [[Rolands Racenbergers]]. === Maijs === [[Attēls:Ayrton Senna Imola 1989 Cropped.jpg|thumb|160px|Airtons Senna]] * [[1. maijs]] — pēc smagas avārijas [[1994. gada Sanmarīno Grand Prix|Sanmarīno Grand Prix sacīkstēs]] gāja bojā trīskārtējais [[F1 čempionu saraksts|F1 čempions]] [[Brazīlija|brazīlietis]] [[Airtons Senna]]. * [[4. maijs]] — [[Izraēla]]s premjerministrs [[Ichaks Rabins]] un [[Palestīnas Atbrīvošanas organizācija]]s līderis [[Jāsirs Arafāts]] paraksta vienošanos par palestīniešu pašpārvaldes izveidi. * [[6. maijs]] — pēc septiņu gadu celtniecības tika atklāts [[dzelzceļš|dzelzceļa]] [[Lamanša tunelis]], kas savienoja [[Apvienotā Karaliste|Apvienoto Karalisti]] ar [[Francija|Franciju]]. * [[10. maijs]] — par pirmo melnādaino [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikas Republikas]] prezidentu kļuva [[Nelsons Mandela]]. * [[12. maijs]]: ** [[hokejs]] kļuva par [[Kanāda]]s oficiālo ziemas sporta veidu. ** negaidīti nomira Apvienotās Karalistes [[leiboristu partija (Apvienotā Karaliste)|leiboristu partija]]s līderis [[Džons Smits]]. * [[17. maijs]] — [[Malāvija|Malāvijā]] notika pirmās daudzpartiju vēlēšanas. === Jūnijs === * [[14. jūnijs]] — [[Ņujorkas "Rangers"]] izcīnīja pirmo [[Nacionālā hokeja līga|NHL]] titulu 54 gadu laikā. * [[15. jūnijs]] — [[Izraēla]] un [[Vatikāns]] nodibināja pilnas diplomātiskās attiecības. * [[23. jūnijs]] — [[Starptautiskā Olimpiskā komiteja]] svinēja simts gadu jubileju. * [[28. jūnijs]] — [[Japāna]]s reliģiskas grupas [[Aum Šinrikjo]] dalībnieki izlaida [[zarīns|zarīna]] gāzi [[Macumoto (Japāna)|Macumoto]]; 7 cilvēki gāja bojā, 660 hospitalizēti. === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Kolumbijas futbola izlase|Kolumbijas]] futbolists [[Andress Eskobars]] tika nošauts [[Medeljina|Medeljinā]]. Tiek uzskatīts, ka viņš tika nogalināts par to, ka iesita bumbu pats savos vārtos [[1994. gada FIFA Pasaules kauss|Pasaules kausa spēlē]]. ** [[Azerbaidžāna]]s galvaspilsētā [[Baku]] eksplodēja [[metro]] ielikta bumba. Tika nogalināti 123 cilvēki un vēl 40 ievainoti. * [[7. jūlijs]] — [[Ziemeļjemena]]s spēki ieņēma [[Adena|Adenu]]. * [[15. jūlijs|15.]]—[[21. jūlijs]] — [[Šūmeikera—Levi komēta 9|Šūmeikera—Levi komētas 9]] atliekas nokrita uz [[Jupiters (planēta)|Jupitera]]. * [[17. jūlijs]] — savu ceturto pasaules čempionu titulu futbolā izcīnīja [[Brazīlijas futbola izlase|Brazīlijas izlase]], finālā uzveicot [[Itālijas futbola izlase|Itāliju]] ar 3:2 soda sitienu sērijā (pamatlaika rezultāts — 0:0). * [[25. jūlijs]] — [[Izraēla]] un [[Jordānija]] noslēdza miera līgumu, kas formāli beidza karastāvokli kopš 1948. gada. === Augusts === * [[Augusts]] — izveidota [[Islande|islandiešu]] [[postroks|postroka]] grupa — ''[[Sigur Rós]]''. * [[1. augusts]] — ugunsgrēks iznīcināja [[Noridža]]s bibliotēku [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]]. * [[12. augusts]] — streiku uzsāka [[Augstākā beisbola līga|Augstākās beisbola līgas]] beisbolisti. * [[31. augusts]] — [[Krievija]]s armija atstāja [[Igaunija|Igauniju]]. === Septembris === * [[3. septembris]] — [[Krievija]] un [[Ķīna|Ķīnas Tautas republika]] parakstīja vienošanos, pēc kuras [[starpkontinentālā ballistiskā raķete|raķetes]] vairs netika notēmētas uz pretējo valstu mērķiem. * [[19. septembris]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spēki bez asins izliešanas izcēlās [[Haiti]], lai atjaunotu likumīgā prezidenta [[Žans-Betrāns Aristīds|Žana-Betrāna Aristīda]] varu. * [[28. septembris]] — [[Baltijas jūra|Baltijas jūrā]] nogrima kuģis ''[[Estonia (prāmis)|Estonia]]'', bojā gāja 852 cilvēki. === Oktobris === * [[12. oktobris]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zaudēja sakarus ar [[Venera (planēta)|Veneras]] [[Starpplanētu zonde|zondi]] ''[[Magellan (zonde)|Magellan]]'' pēc tam, kad tā kontrolēti tika novirzīta planētas atmosfērā. * [[15. oktobris]] — [[Haiti]] atgriezās prezidents [[Žans Bertrāns Aristīds]] pēc trim trimdā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] pavadītiem gadiem. * [[31. oktobris]] — ASV dibināts [[Nāves ielejas nacionālais parks]]. === Novembris === * [[5. novembris]] — [[ASV prezidents|ASV eksprezidents]] [[Ronalds Reigans]] paziņoja par to, ka viņam ir [[Alcheimera slimība]]. * [[13. novembris]] — [[Zviedrija]]s iedzīvotāji referendumā nobalsoja par iestāšanos [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. * [[18. novembris]] — dibināta [[Igaunijas Reformu partija]]. * [[20. novembris]] — [[Angola]]s valdība un nemiernieku organizācija [[UNITA]] parakstīja [[Lusaka]]s protokolu. === Decembris === * [[11. decembris]] — [[Krievija]]s prezidents [[Boriss Jeļcins]] apstiprināja karaspēka ievešanu [[Čečenija|Čečenijā]]. * [[15. decembris]] — izlaista [[tīmekļa pārlūkprogramma]]s ''[[Netscape Navigator]]'' pirmā versija. == Kultūra == * [[12. februāris]] — tika nozagta slavenā [[Edvards Munks|Edvarda Munka]] glezna "[[Kliedziens]]". * [[1. marts]] — rokgrupa ''[[Nirvana]]'' sniedza savu pēdējo koncertu, [[Minhene]]s pilsētā, [[Vācija|Vācijā]]. * [[21. marts]] — tika pasniegtas [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]s. [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] filma "[[Šindlera saraksts]]" ieguva 7 balvas, tostarp balvu par labāko filmu. * [[8. aprīlis]] — grupas ''Nirvana'' solists [[Kurts Kobeins]] tika atrasts miris savās mājās. Viņa draugi un radinieki apgalvoja, ka ir redzējuši viņu pirms 3 dienām dzīvu. Kobeina nāve tiek uzskatīta par pašnāvību. * [[22. septembris]] — tika parādīta populārā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] seriāla "[[Draugi (seriāls)|Draugi]]" pirmā sērija. * [[3. decembris]] — ''[[Sony]]'' izlaida spēļu konsoli ''[[PlayStation]]''. == Dzimuši == * [[1. februāris]] — [[Džūlija Gārnere]] (''Julia Garner''), amerikāņu aktrise * [[6. februāris]] — [[Čārlijs Hītons]] (''Charlie Heaton'') angļu aktieris un mūziķis * [[23. februāris]] — [[Dakota Faninga]] (''Dakota Fanning''), amerikāņu aktrise * [[24. februāris]] — [[Raiens Freizers]] (''Ryan Fraser''), skotu futbolists * [[1. marts]] — [[Džastins Bībers]] (''Justin Bieber''), kanādiešu dziedātājs * [[10. marts]] — [[Kristians Nergords]] (''Christian Nørgaard''), Dānijas futbolists * [[8. aprīlis]] — [[Kārlis Lasmanis]], latviešu basketbolists * [[12. aprīlis]] — [[Sērša Runena]] (''Saoirse Ronan''), īru izcelsmes amerikāņu aktrise * [[24. maijs]] — [[Emma Makeona]] (''Emma McKeon''), austrāliešu peldētāja * [[18. augusts]] — [[Morgans Sansons]] (''Morgan Sanson''), Francijas futbolists * [[22. novembris]] — [[Deikars Montgomerijs]] (''Dacre Montgomery''), austrāliešu aktieris * [[19. decembris]] — [[Katrina Lehisa]] (''Katrina Lehis''), igauņu paukotāja * [[28. decembris]] — [[Ādams Pītijs]] (''Adam Peaty''), angļu peldētājs == Miruši == * [[2. februāris]] — [[Marija Gimbutiene]] (''Marija Gimbutienė''), lietuviešu/amerikāņu arheoloģe (dzimusi 1921. gadā) * [[7. februāris]] — [[Vitolds Lutoslavskis]] (''Witold Lutosławski''), poļu komponists (dzimis 1913. gadā) * [[14. februāris]] — [[Andrejs Čikatilo]] (''Андрей Чикатило''), krievu sērijveida slepkava (dzimis 1936. gadā) * [[5. aprīlis]] — [[Kurts Kobeins]] (''Kurt Cobain''), ASV mūziķis (dzimis 1967. gadā) * [[22. aprīlis]] — [[Ričards Niksons]] (''Richard Nixon''), ASV prezidents (dzimis 1913. gadā) * [[30. aprīlis]] — [[Rolands Racenbergers]] (''Roland Ratzenberger''), Austrijas autosportists (dzimis 1960. gadā) * [[1. maijs]] — [[Airtons Senna]] (''Ayrton Senna''), Brazīlijas autosportists (dzimis 1960. gadā) * [[29. maijs]] — [[Ērihs Honekers]] (''Erich Honecker''), VDR politiķis (dzimis 1912. gadā) * [[2. jūlijs]] — [[Andress Eskobars]] (''Andrés Escobar''), Kolumbijas futbolists (dzimis 1967. gadā) * [[12. maijs]] — [[Džons Smits]] (''John Smith''), britu politiķis (dzimis 1938. gadā) * [[8. jūlijs]] — [[Kims Irsens]] (''김일성''), Ziemeļkorejas līderis (dzimis 1912. gadā) * [[16. jūlijs]] — [[Džulians Švingers]] (''Julian Schwinger''), ASV fiziķis (dzimis 1918. gadā) * [[29. jūlijs]] — [[Dorotija Kraufuta Hodžkina]] (''Dorothy Crowfoot Hodgkin''), angļu bioķīmiķe (dzimusi 1910. gadā) * [[17. septembris]] — [[Kārlis Popers]] (''Karl Popper''), austriešu/britu filozofs (dzimis 1902. gadā) * [[19. augusts]] — [[Lainuss Polings]] (''Linus Pauling''), ASV ķīmiķis (dzimis 1901. gadā) {{pg6}} {{commons}} [[Kategorija:1994. gads| ]] cshzlak5l5aaahe4uew6w0hgkqkakm9 0 42871 3657084 3642194 2022-07-19T19:56:26Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki {{Gadu navigācija|1995}} {{Gada citi notikumi|1995}} {{Gads citos kalendāros|1995}} '''1995'''. ({{Rom sk gadam|1995}}) bija parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[svētdiena|svētdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** [[Austrija]], [[Somija]] un [[Zviedrija]] iestājās [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. ** [[GATT]] vietā tika dibināta [[Pasaules Tirdzniecības organizācija]]. * [[17. janvāris]] — [[Japāna|Japānā]] [[Kobe]]s tuvumā notika 7,3 baļļu stiprā Lielā Hanšiņas [[zemestrīce]], kas izraisīja plašus postījumus un 6434 cilvēku nāvi. === Februāris === * [[21. februāris]] — [[Stīvs Fosets]] nolaidās [[Kanāda]]s provincē [[Saskačevana|Saskačevanā]], kļūstot par pirmo cilvēku, kas vienatnē šķērsojis [[Klusais okeāns|Kluso okeānu]] [[gaisa balons|gaisa balonā]]. * [[26. februāris]] — bankrotēja [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] vecākā investīciju [[banka]] ''Barings Bank'' pēc tam, kad tās brokeris Niks Līsons zaudēja 1,4 miljardus [[dolārs|dolāru]] spekulācijās [[Tokija]]s biržā. === Marts === * [[1. marts]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] dibināts uzņēmums ''[[Yahoo!]]''. * [[3. marts]] — [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] pārtrauca miera uzturēšanas misiju [[Somālija|Somālijā]]. * [[8. marts]] — par [[Grieķija]]s prezidentu ievēlēts [[Konstantins Stefanopuls]]. * [[14. marts]] — orbītā palaists kosmosa kuģis ''[[Sojuz TM-21]]'', kurā apkalpē bija [[Normads Tagards]] — pirmais amerikānis, kas palaists ar krievu kosmosa kuģi. * [[20. marts]] — reliģiskās grupas ''[[Aum Šinrikjo]]'' dalībnieki izlaida [[zarīns|zarīna]] gāzi piecos vilcienos [[Tokija|Tokijā]], 12 cilvēki gāja bojā, 5510 cietuši. * [[22. marts]] — [[Kazahstāna|Kazahstānā]] nolaidās kosmosa kuģis ''[[Sojuz TM-20]]'', kosmonauts [[Valērijs Poļakovs]] uzstādījis kosmiskā lidojuma rekordu — 438 dienas. * [[24. marts]] — pirmoreiz 26 gados [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] karavīri nepatrulēja [[Belfāsta]]s ielās [[Ziemeļīrija|Ziemeļīrijā]]. * [[26. marts]] — septiņās [[Eiropa]]s valstīs stājās spēkā [[Šengenas līgums]], kas atviegloja robežu šķērsošanu. === Aprīlis === * [[19. aprīlis]] — [[Oklahomasitija|Oklahomasitijā]] notika federālās ēkas [[Sprādzieni Oklahomasitijā|spridzināšana]], kurā gāja bojā 168 cilvēki. === Maijs === * [[4. maijs]] — ar vadāma sprādziena metodi, izmantojot 360 kilogramus sprāgstvielu, tika nojaukts 19 stāvus un 117 metrus augstais Skrundas RLS (Radio Lokācijas Stacija).<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://home.mira.net/~ints/skrunda2.htm |title=Skrundas RLS<!-- Bota izveidots nosaukums --> |access-date={{dat|2018|12|10||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20180811080948/http://home.mira.net/~ints/skrunda2.htm |archivedate={{dat|2018|08|11||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180811080948/http://home.mira.net/~ints/skrunda2.htm |date={{dat|2018|08|11||bez}} }}</ref> * [[7. maijs]] — [[Žaks Širaks]] tika ievēlēts par [[Francija]]s prezidentu. * [[16. maijs]]: ** [[Žaks Širaks]] stājās [[Francija]]s prezidenta amatā. ** [[Japāna]]s policija ieņēma reliģiskā kulta [[Aum Sinrikjo]] galveno mītni pie [[Fudzi]] kalna un arestēja tās vadītāju [[Šoko Akahara|Šoko Akaharu]]. * [[20. maijs]] — naftas pārstrādes uzņēmums ''[[Shell (uzņēmums)|Shell]]'' paziņoja, ka atteiksies no kritizētā plāna pie [[Skotija]]s nogremdēt naftas boju ''Brent Spar''. * [[28. maijs]] — [[Ņeftegorska|Ņeftegorsku]] [[Krievija|Krievijā]] satricināja 7,6 baļļu stipra [[zemestrīce]], kurā gāja bojā vismaz 2000 cilvēku (2/3 pilsētas iedzīvotāju). === Jūnijs === * [[5. jūnijs]] — pirmoreiz izveidots [[Bozes-Einšteina kondensāts]]. * [[12. jūnijs]] — [[Latvija]] iesniedza savu kandidatūru vietai [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienībā]]. * [[13. jūnijs]] — [[Francija]]s prezidents [[Žaks Širaks]] paziņoja, ka atsāksies [[kodolizmēģinājums|kodolizmēģinājumi]] [[Franču Polinēzija|Franču Polinēzijā]]. * [[25. jūnijs]] — par [[Katara]]s emīru kļuva [[Hameds bin Halīfa al Tānī]]. * [[29. jūnijs]] — [[STS-71]]: [[Space Shuttle]] [[Atlantis]] pirmoreiz saslēdzās ar [[orbitālā stacija|orbitālo staciju]] [[Mir (orbitālā stacija)|Mir]]. === Jūlijs === * [[11. jūlijs]] — [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas]] [[serbi]] ieņēma [[Srebrenica|Srebrenicu]], kad [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] miera nodrošinātāji to atstāja. Daudzi bosniešu vīrieši un ženi tika nogalināti [[Srebrenicas slaktiņš|Srebrenicas slaktiņā]]. === Augusts === * [[4. augusts]] — [[Horvātija]]s bruņotie spēki sadarbībā ar [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] armiju sāka operāciju "Vētra" (''Operacija Oluja'') pret [[serbi|serbu]] spēkiem [[Krajina|Krajinā]]. * [[7. augusts]] — beidzās operācija "Vētra", kad ar [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] līdzdalību tika panākta uguns pārtraukšana; serbu spēku atliekas padevās. * [[24. augusts]] — [[Microsoft]] izlaida [[operētājsistēma|operētājsistēmu]] [[Windows 95]]. * [[28. augusts]] — [[Serbi|serbu]] [[mīnmetējs|mīnmetēja]] lādiņš sprāga pie [[Sarajeva]]s tirga, bojā gāja 37 civiliedzīvotāji. * [[30. augusts]] — [[NATO]] sāka serbu artilērijas pozīciju bombardēšanu [[Bosnija|Bosnijā]], kas turpinājās līdz oktobrim. Pa to laiku bosniešu armija sāka uzbrukumu pret serbu armiju Sarajevas apkaimē, Bosnijas centrālajā daļā un [[Krajina|Krajinā]]. === Septembris === * [[3. septembris]] — dibināts uzņēmums ''[[eBay]]''. * [[12. septembris]] — par [[Nepāla]]s premjerministru kļuva [[Šers Bahadurs Deuba]], nomainot [[Mans Mohans Adhikari|Manu Mohanu Adhikari]]. === Oktobris === * [[6. oktobris]] — tika paziņots par pirmās [[citplanēta]]s (''51 Pegasi b'') atklāšanu. * [[12. oktobris]] — [[Portlenda (Oregona)|Portlendā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] tika atklāts ''[[Moda Center|Rose Garden]]'' sporta arēna. === Novembris === * [[4. novembris]] — [[Telaviva|Telavivā]] atentātā nogalināts [[Izraēla]]s premjerministrs [[Ichaks Rabins]]. * [[21. novembris]] — [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā]] noslēgts miera līgums. * Džo Džonstons uzņem mākslas filmu Džumandži.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lv.wikipedia.org/wiki/D%C5%BEumand%C5%BEi|title=Džumandži|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> * [[30. novembris]] — [[Havjers Solana]] kļuva par [[NATO]] ģenerālsekretāru. === Decembris === * [[7. decembris]] — [[Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija|NASA]] zonde ''[[Galileo (starpplanētu zonde)|Galileo]]'' beidza misiju, ieejot [[Jupiters (planēta)|Jupitera]] atmosfērā. * [[14. decembris]] - beidzas [[Horvātijas karš]]. == Dzimuši == * [[13. janvāris]] — [[Natālija Daiere]] (''Natalia Dyer''), amerikāņu aktrise * [[10. maijs]] — [[Misija Frenklina]] (''Missy Franklin''), amerikāņu peldētāja * [[4. jūlijs]] — ''[[Post Malone]]'', īstajā vārdā Ostins Ričards Pousts (''Austin Richard Post''), amerikāņu reperis, dziesmu autors * [[2. decembris]] — [[Kelvins Filipss]] (''Kalvin Phillips''), angļu futbolists * [[27. decembris]] — [[Timotijs Šalame]] (''Timothée Chalamet''), franču—amerikāņu aktieris == Miruši == * [[30. janvāris]] — [[Džeralds Darels]] (''Gerald Durrell''), angļu dabaszinātnieks (dzimis 1925. gadā) * [[1. marts]] — [[Vladislavs Ļistjevs]] (''Владислав Листьев''), Krievijas žurnālists (dzimis 1956. gadā) * [[25. aprīlis]] — [[Džindžera Rodžersa]] (''Ginger Rogers''), ASV aktrise (dzimusi 1911. gadā) * [[24. maijs]] — [[Harolds Vilsons]] (''Harold Wilson''), Apvienotās Karalistes premjerministrs (dzimis 1916. gadā) * [[14. jūnijs]] — [[Rodžers Zelaznijs]] (''Roger Zelazny''), ASV fantastikas rakstnieks (dzimis 1937. gadā) * [[21. jūnijs]] — [[Emīls Čorans]] (''Emil Cioran''), rumāņu/franču esejists (dzimis 1911. gadā) * [[25. jūnijs]] — [[Ernests Voltons]] (''Ernest Walton''), Īrijas fiziķis (dzimis 1903. gadā) * [[30. jūnijs]] — [[Georgijs Beregovojs]] (''Георгий Береговой''), PSRS kosmonauts (dzimis 1921. gadā) * [[17. jūlijs]] — [[Huans Manuels Fanhio]] (''Juan Manuel Fangio''), argentīniešu autosportists (dzimis 1911. gadā) * [[27. jūlijs]] — [[Miklošs Roža]] (''Miklós Rózsa''), ungāru/amerikāņu komponists (dzimis 1907. gadā) * [[3. augusts]] — [[Aida Lupino]] (''Ida Lupino''), angļu režisore un aktrise (dzimusi 1918. gadā) * [[11. augusts]] — [[Alonzo Čerčs]] (''Alonzo Church''), ASV matemātiķis (dzimis 1903. gadā) * [[21. augusts]] — [[Subrahmanjans Čandrasekars]] (''Subrahmanyan Chandrasekhar''), Indijā dzimis astrofiziķis (dzimis 1910. gadā) * [[9. oktobris]] — [[Aleks Daglass-Hjūms]] (''Alec Douglas-Home''), [[Lielbritānija|britu]] politiķis (dzimis 1903. gadā) * [[15. oktobris]] — [[Marku Kamposs]] (''Marco Campos''), Brazīlijas autosportists (dzimis 1976. gadā) * [[22. oktobris]] — [[Kingslijs Emiss]] (''Kingsley Amis''), angļu rakstnieks, dzejnieks, kritiķis un pasniedzējs (dzimis 1922. gadā) * [[4. novembris]]: ** [[Žils Delēzs]] (''Gilles Deleuze''), franču filozofs (dzimis 1925. gadā) ** [[Ichaks Rabins]] (''Yitzhak Rabin''), Izraēlas premjerministrs (dzimis 1922. gadā) * [[18. decembris]] — [[Konrāds Cūze]] (''Konrad Zuse''), vācu inženieris (dzimis 1910. gadā) * [[25. decembris]] — [[Emanuels Levins]] (''Emmanuel Lévinas''), franču/ebreju filozofs (dzimis 1906. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — [[Roberts Lukass]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — [[Martins Perls]], [[Frederiks Reiness]] * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — [[Edvards Luiss]], [[Kristiāne Nislaina-Forharda]], [[Eriks Vīšauss]] * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — [[Pauls Krucens]], [[Mario Molina]], [[Frenks Roulends]] * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — [[Hīmi Seimass]] * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — [[Juzefs Rotblats]] un ''Pugwash Conferences on Science and World Affairs'' == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} {{pg7}} {{commons}} [[Kategorija:1995. gads|*]] 2hgnftc8jvg8mbdngssnw9uh5yu1mfk 0 44256 3657324 3633043 2022-07-20T11:05:51Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1992. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1992. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1992}} {{Gada citi notikumi|1992}} {{Gads citos kalendāros|1992}} '''1992'''. ({{Rom sk gadam|1992}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[trešdiena|trešdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]&nbsp;— [[Butross Butross-Gali]] no [[Ēģipte]]s kļuva par [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]s ģenerālsekretāru, nomainot [[Havjers Peress de Kveljars|Havjeru Peresu de Kveljaru]]. * [[6. janvāris]]: ** Bosnijas [[serbi]] deklarēja republikas izveidošanu [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijā un Hercegovinā]], protestējot pret Bosnijas musulmaņu un [[horvāti|horvātu]] vēlmi atzīt tos starptautiski. ** varu [[Gruzija|Gruzijā]] pārņēma Kara padome, [[Zviads Gamsahurdija]] aizbēga uz [[Armēnija|Armēniju]]. * [[12. janvāris]]&nbsp;— pieņemta pašreizējā [[Mali konstitūcija]]. * [[13. janvāris]]&nbsp;— [[Japāna]] atvainojās par [[Koreja]]s sieviešu turēšanu seksuālā verdzībā [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]]. * [[15. janvāris]]&nbsp;— [[Slovēnija]] un [[Horvātija]] tika starptautiski atzītas dažās rietumvalstīs, tādējādi sākot [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas]] sabrukumu. * [[16. janvāris]]&nbsp;— [[Salvadora]]s valdība un nemiernieki [[Mehiko]] noslēdza mieru, beidzot 12 gadu pilsoņu karu, kas prasījis 75 000 cilvēku dzīvību. * [[22. janvāris]]: ** [[Kongo Demokrātiskā Republika|Zairā]] nemiernieki ieņēma nacionālo radio staciju [[Kinšasa|Kinšasā]] un noraidīja prasību valdībai atkāpties; ** [[STS-42]]: startējot ''[[Space Shuttle]]'' ''[[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]]'', [[Roberta Bondare]] kļuva par pirmo [[Kanāda]]s sievieti, kas bijusi kosmosā. [[26. janvāris]]&nbsp;— [[Boriss Jeļcins]] paziņoja, ka [[Krievija]] pārtrauks notēmēt uz [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kodolieročus. === Februāris === * [[7. februāris]]&nbsp;— noslēgts [[Māstrihtas līgums]], dibinot [[Eiropas Savienība|Eiropas Savienību]]. * [[8. februāris]]&nbsp;— [[Albērvila|Albērvilā]], [[Francija|Francijā]] tika atklātas [[1992. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * [[11. februāris]]&nbsp;— izveidota [[Azerbaidžānas Centrālā banka]]. * [[21. februāris]]&nbsp;— [[ANO Drošības padome]] apstiprināja rezolūciju 743, lai sūtītu miera uzturēšanas spēkus uz [[Dienvidslāvija|Dienvidslāviju]] * [[25. februāris]]&nbsp;— dibināta [[Roskosmos|Krievijas kosmiskā aģentūra]]. * [[25. februāris|25.]]-[[26. februāris]]&nbsp;— [[Hodžali]], [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]] [[armēņi|armēņu]] pašaizsardzības spēki nogalināja aptuveni pustūkstoti [[azerbaidžāņi|azerbaidžāņu]] mierīgo iedzīvotāju. === Marts === * [[1. marts]]&nbsp;— pēc tam, kad [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas]] musulmaņi un horvāti nobalsoja par neatkarību, serbu snaiperi atklāja uguni uz civiliedzīvotājiem. * [[3. marts]]&nbsp;— 263 ogļraču gāja bojā [[Turcija]]s [[akmeņogles|ogļu]] raktuvēs pie [[Zonguldaka]]s. * [[9. marts]]&nbsp;— [[Ķīna|Ķīnas Tautas republika]] ratificēja [[Kodolieroču neizplatīšanas līgums|Kodolieroču neizplatīšanas līgumu]] * [[12. marts]]&nbsp;— [[Maurīcija]] kļuva par republiku, tomēr paliekot par [[Nāciju Sadraudzība]]s locekli. * [[13. marts]]&nbsp;— 6,8 [[Rihtera skala|ballu]] [[zemestrīce]] [[Turcija]]s austrumos, kurā gāja bojā vairāk nekā 500 cilvēku. * [[17. marts]]&nbsp;— referendumā [[Dienvidāfrika|Dienvidāfrikā]] vairums nobalsoja par [[aparteīds|aparteīda]] izbeigšanu. === Aprīlis === * [[6. aprīlis]]&nbsp;— [[Bosnija un Hercegovina|Bosnijas un Hercegovinas]] parlaments (bez serbu piedalīšanās) proklamēja neatkarību no [[Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika|Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās Republikas]]; serbu bruņotie spēki aplenca [[Sarajeva|Sarajevu]]. * [[9. aprīlis]]&nbsp;— parlamenta vēlēšanās [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajā Karalistē]] vairākumu atkārtoti ieguva [[Džons Meidžors|Džona Meidžora]] vadītā [[Konservatīvā partija (Apvienotā Karaliste)|Konservatīvā partija]]. * [[10. aprīlis]]&nbsp;— [[Kalnu Karabaha]]s ciemā Marganā azerbaidžāņu spēki nogalināja vismaz 45 armēņu civiliedzīvotāju. * [[28. aprīlis]]&nbsp;— divas atlikušās Dienvidslāvijas Sociālistiskās Federatīvās republikas republikas&nbsp;— [[Serbija]] un [[Melnkalne]] dibināja [[Dienvidslāvijas Federatīvā republika|Dienvidslāvijas Federatīvo republiku]]. === Maijs === * [[5. maijs]]&nbsp;— [[Krima]]s krievu pārstāvji deklarēja atdalīšanos no [[Ukraina]]s, tomēr {{dat||5|10||bez}} šo lēmumu viņi atsauca. * [[7. maijs]]&nbsp;— [[STS-49]]: ''[[Space Shuttle]]'' ''[[Endeavour]]'' devās pirmajā kosmiskajā lidojumā. * [[9. maijs]]&nbsp;— armēņu spēki ieņēma [[Šuša|Šušu]]&nbsp;— pēdējo azerbaidžāņu bāzi [[Kalnu Karabaha|Kalnu Karabahā]]. === Jūnijs === * [[4. jūnijs]]&nbsp;— pieņemts pašreizējais [[Kazahstānas karogs]]. * [[5. jūnijs]] — [[Riodežaneiro]] tiek parakstīta [[Starptautisks līgums|konvencija]] "[[Konvencija par bioloģisko daudzveidību|par bioloģisko daudzveidību]]". * [[17. jūnijs]]&nbsp;— [[ASV prezidents]] [[Džordžs Herberts Volkers Bušs|Džordžs H. V. Bušs]] un [[Krievija]]s prezidents [[Boriss Jeļcins]] noslēdza vienošanos par stratēģiskā bruņojuma samazināšanu (vēlāk tā tika nosaukta par ''[[START II]]''). * [[20. jūnijs]]&nbsp;— [[Igaunija|Igaunijā]] tika atjaunota naudas vienība [[Igaunijas krona|krona]], aizstājot [[PSRS rublis|PSRS rubli]]. * [[28. jūnijs]]&nbsp;— Igaunijā notika referendums par valsts [[konstitūcija|konstitūciju]]. === Jūlijs === * [[13. jūlijs]]&nbsp;— par [[Izraēla]]s [[Izraēlas premjerministru uzskaitījums|premjerministru]] kļuva [[Ichaks Rabins]]. * [[25. jūlijs]]—[[9. augusts]]&nbsp;— [[Barselona|Barselonā]], [[Spānija|Spanijā]] notika [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|vasaras olimpiskās spēles]]. === Augusts === * [[11. augusts]]&nbsp;— franču nesējraķete ''Arian'' nogādā uz apkārtzemes orbītu pirmo [[Dienvidkoreja]]s satelītu ''Uribol''. === Septembris === === Oktobris === * [[6. oktobris]]&nbsp;— [[Lennarts Meri]] kļuva par pirmo [[Igaunijas prezidents|Igaunijas prezidentu]] pēc neatkarības atjaunošanas. * [[6. oktobris]]&nbsp;— [[Lietuva|Lietuvā]] notika referendums par valsts [[konstitūcija|konstitūciju]]. === Novembris === * [[3. novembris]]&nbsp;— [[ASV prezidents|ASV prezidenta]] vēlēšanās uzvarēja [[Bills Klintons]]. * [[25. novembris]]&nbsp;— [[Čehoslovākija]]s parlaments nobalsoja par valsts [[Čehoslovākijas sadalīšanās|sadalīšanu]] [[Čehija|Čehijas Republikā]] un [[Slovākija|Slovākijā]], kas notika {{dat|1993|1|1||bez}}. === Decembris === * [[3. decembris]]&nbsp;— [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]] Drošības padome pieņēma rezolūciju, lai sūtītu ANO miera uzturēšanas spēkus (''UNITAF'') humānās palīdzības un miera nodrošināšanai [[Somālija|Somālijā]]. * [[12. decembris]]&nbsp;— [[zemestrīce]] [[Floresa]]s salā [[Indonēzija|Indonēzijā]], kurā gāja bojā 2500 cilvēku. * [[29. decembris]]&nbsp;— par [[Brazīlija]]s prezidentu tika iecelts [[Itamars Franku]]. == Dzimuši == * [[1. marts]] — [[Eduārs Mendī]] (''Édouard Mendy''), Senegālas futbolists * [[24. aprīlis]] — [[Džo Kīrijs]] (''Joe Keery''), amerikāņu aktieris un mūziķis * [[25. aprīlis]] — [[Adrija Arhona]] (''Adria Arjona''), amerikāņu aktrise * [[14. jūnijs]] — [[Derils Sabara]] (''Daryl Sabara''), amerikāņu aktieris * [[26. jūnijs]] — [[Rudijs Gobērs]] (''Rudy Gobert''), franču basketbolists * [[21. jūlijs]] — [[Jūlija Beļajeva]] (''Julia Beljajeva''), igauņu paukotāja * [[12. augusts]] — [[Kara Delevinja]] (''Cara Delevingne''), angļu modele un aktrise * [[11. oktobris]] — [[Tamira Mensa-Stoka]] (''Tamyra Mensah-Stock''), ASV brīvā stila cīkstone == Miruši == * [[26. janvāris]] — [[Hosē Ferrers]] (''José Ferrer''), puertorikāņu aktieris un režisors (dzimis 1912. gadā) * [[27. februāris]] — [[Aļģirds Greims]] (''Algirdas Greimas''), lietuviešu/franču semiotiķis (dzimis 1917. gadā) * [[9. marts]] — [[Menahems Begins]] (מְנַחֵם בֵּגִין), Izraēlas politiķis (dzimis 1913. gadā) * [[23. marts]] — [[Frīdrihs Hajeks]] (''Friedrich Hayek''), Austrijas ekonomists (dzimis 1899. gadā) * [[20. aprīlis]]: ** [[Aizeks Azimovs]] (''Isaac Asimov''), ASV rakstnieks (dzimis 1920. gadā) ** [[Benijs Hills]] (''Benny Hill''), britu komiķis (dzimis 1924. gadā) * [[23. aprīlis]] — [[Šotodžits Rajs]] (সত্যজিত রায়), Bengālijas kinorežisors (dzimis 1921. gadā) * [[27. aprīlis]] — [[Olivjē Mesiāns]] (''Olivier Messiaen''), franču komponists, ērģelnieks (dzimis 1908. gadā) * [[6. maijs]] — [[Marlēna Dītriha]] (''Marlene Dietrich''), vācu aktrise, dziedātāja (dzimusi 1901. gadā) * [[30. maijs]] — [[Kārlis Karstenss]] (''Karl Carstens''), Vācijas prezidents (dzimis 1914. gadā) * [[15. jūnijs]] — [[Ļevs Gumiļovs]] (''Лев Гумилёв''), krievu vēsturnieks (dzimis 1912. gadā) * [[29. augusts]] — [[Fēlikss Gvatari]] (''Félix Guattari''), franču filozofs (dzimis 1930. gadā) * [[2. septembris]] — [[Barbara Maklintoka]] (''Barbara McClintock''), ASV citoģenētiķe (dzimusi 1902. gadā) * [[12. septembris]] — [[Entonijs Pērkinss]] (''Anthony Perkins''), ASV aktieris (dzimis 1932. gadā) * [[4. oktobris]] — [[Denijs Halms]] (''Denny Hulme''), britu autosportists (dzimis 1936. gadā) * [[8. oktobris]] — [[Villijs Brants]] (''Willy Brandt''), VFR kanclers dzimis 1913. gadā) * [[5. novembris]] — [[Jans Orts]] (''Jan Oort''), nīderlandiešu astronoms (dzimis 1900. gadā) * [[7. novembris]] — [[Aleksandrs Dubčeks]] (''Alexander Dubček''), slovāku politiķis (dzimis 1921. gadā) == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]]&nbsp;— [[Gērijs Bekers]] * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — {{gg3}} {{commons}} [[Kategorija:1992. gads]] nxummwsf1h2j9w5f65lthjm8f9gsg1t 0 46007 3657130 2737634 2022-07-19T22:47:33Z CommonsDelinker 1319 Attēls "POL_Starogard_Gdański_flag.svg" aizvietots ar "POL_Starogard_Gdański_flag_old_-_1198-1348-1998.svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing names of file set)"). wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Starogarda Gdaņska | image_skyline = Starogard Gdański, Rynek, SV cíp.JPG | imagesize = 300px | image_caption = | image_flag = POL Starogard Gdański flag old - 1198-1348-1998.svg | image_shield = POL Starogard Gdański COA.svg | pushpin_map = Poland | pushpin_label_position = bottom | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{POL}} | subdivision_type1 = [[Polijas administratīvais iedalījums|Vojevodiste]] | subdivision_name1 = [[Pomožes vojevodiste]] | subdivision_type2 = Apriņķis | subdivision_name2 = [[Starogardas apriņķis]] | established_title3 = Pilsētas tiesības | established_date3 = 1348 | area_total_km2 = 25.27 | population_as_of = 2006 | population_total = 48136 | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 53 | latm = 58 | lats = 00 | latNS = N | longd = 18 | longm = 32 | longs = 00 | longEW = E | elevation_m = | website = http://www.starogard.pl/ }} '''Starogarda Gdaņska''' ({{val|pl|Starogard Gdański}}) ir pilsēta [[Polija]]s ziemeļos, [[Pomožes vojevodiste|Pomožes vojevodistē]], uz dienvidiem no [[Gdaņska]]s. Poļu etnogrāfiskās grupas [[kocevjaci|kocevjacu]] ({{val|pl|kociewiacy}}) galvenais kultūras centrs. Rakstos pirmoreiz minēta 1198. gadā, kad [[Pomerānija]]s kņazs Gžimislavs II piešķīra apmetni [[hospitālieši|hospitāliešu]] ordenim. Pilsētā atrodas uzņēmuma ''[[Polmos]]'' rūpnīca, kurā ražo populāru ''[[Krupnik]]'' un ''[[Sobieski]]'' [[zīmols|zīmola]] [[degvīns|degvīnu]]. Pilsētas [[basketbols|basketbola]] komanda [[Starogardas Gdaņskas "Spojna"]] spēlē Polijas basketbola augstākajā līgā. == Cilvēki == Starogardā Gdaņskā dzimuši: * [[Kazimežs Deina]] (''Kazimierz Deyna'', 1947—1989) — futbolists; * [[Andžejs Gruba]] (''Andrzej Grubba'', 1958—2005) — galda tenisists; * [[Ādolfs Vallenbergs]] (''Adolf Wallenberg'', 1862—1949) — vācu ārsts. {{Polija-aizmetnis}} {{commonscat|Starogard Gdański|Starogarda Gdaņska}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Starogarda Gdanzska}} [[Kategorija:Pomožes vojevodistes pilsētas]] 30odrhgyikeashaxlgdi3m5p1ej9n7x 0 46399 3656956 3613331 2022-07-19T13:37:07Z Bendžamins 76862 /* Dzimuši */ wikitext text/x-wiki '''29. janvāris''' ir gada 29. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 336 dienas (337 [[garais gads|garajā gadā]]). == Vārda dienas == [[Aivars (personvārds)|Aivars]], [[Valērijs (personvārds)|Valērijs]] == Notikumi == * [[1676. gads]] — [[Fjodors III Romanovs]] kļuva par [[Krievija]]s caru. * [[1814. gads]] — [[Francija]] Briennas kaujā guva uzvaru pār Krieviju un [[Prūsija|Prūsiju]]. * [[1861. gads]] — [[Kanzasa]] kļuva par 34. [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] štatu * [[1886. gads]] — [[Kārlis Bencs]] patentēja pirmo veiksmīgo [[automašīna|automašīnu]], kas darbojās ar [[benzīns|benzīnu]]. * [[1916. gads]] — [[Pirmais pasaules karš]]: pirmoreiz [[Parīze|Parīzi]] bombardēja [[Vācija|vācu]] [[dirižablis|dirižabļi]]. * [[1927. gads]] — [[Anglija|Anglijā]] tika atvērta pirmā viesnīca ar vannas istabām. * [[1960. gads]] — radīta pirmā mākslīgā [[nieres|niere]]. * [[1998. gads]] — [[Vašingtona|Vašingtonā]] ASV, [[Eiropas Kosmosa aģentūra|ESA]], [[Japāna]], [[Kanāda]] un Krievija parakstīja vienošanos par [[Starptautiskā kosmosa stacija|Starptautiskās kosmosa stacijas]] būvi. * [[2020. gads]] — ''[[Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības|Brexit]]'': [[Eiropas Parlaments]] ratificēja Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības vienošanos. * [[2021. gads]] — [[Eiropas Zāļu aģentūra]] apstiprināja ''[[AstraZeneca]]'' vakcīnas izmantošanu pret COVID-19.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Eiropas Zāļu aģentūra apstiprina 'AstraZeneca' vakcīnas izmantošanu |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/eiropas-zalu-agentura-apstiprina-astrazeneca-vakcinas-izmantosanu.d?id=52887723 |access-date=2021. gada 29. janvāris |website=Delfi}}</ref> * [[2022. gads]] — [[Serdžo Matarella]] tika pārvēlēts par [[Itālijas prezidents|Itālijas prezidentu]]. == Dzimuši == * [[1499. gads]] — [[Katarīna fon Bora]] (''Katharina von Bora''), Mārtiņa Lutera sieva (mirusi 1552. gadā) * [[1584. gads]] — [[Orānas Frīdrihs Henrihs]] (''Frederik Hendrik van Oranje''), nīderlandiešu politiķis (miris 1647. gadā) * [[1688. gads]] — [[Emānuels Svēdenborgs]] (''Emanuel Swedenborg''), zviedru zinātnieks un filozofs (miris 1772. gadā) * [[1700. gads]] — [[Dāniels Bernulli]] (''Daniel Bernoulli''), šveiciešu matemātiķis (miris 1782. gadā) * [[1749. gads]] — [[Kristiāns VII]] (''Christian 7.''), Dānijas karalis (miris 1808. gadā) * [[1773. gads]] — [[Frīdrihs Moss]] (''Friedrich Mohs''), vācu/austriešu mineralogs (miris 1838. gadā) * [[1782. gads]] — [[Daniels Obērs]] (''Daniel Auber''), franču komponists (miris 1871. gadā) * [[1810. gads]] — [[Ernsts Kummers]] (''Ernst Kummer''), vācu matemātiķis (miris 1893. gadā) * [[1843. gads]] — [[Viljams Makinlijs]] (''William McKinley''), 25. ASV prezidents (miris 1901. gadā) * [[1860. gads]] — [[Antons Čehovs]] (''Антон Чехов''), krievu rakstnieks (miris 1904. gadā) * [[1866. gads]] — [[Romēns Rolāns]] (''Romain Rolland''), franču rakstnieks (miris 1944. gadā) * [[1869. gads]]: ** [[Džons Breids]] (''John Braid''), franču kriketa spēlētājs (miris 1960. gadā) ** [[Vilhelms Karstenss]] (''Wilhelm Carstens''), vācu airētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1941. gadā) * [[1878. gads]] — [[Džons Kregans]] (''John Cregan''), ASV vieglatlēts (miris 1945. gadā) * [[1879. gads]] — [[Luijs Prevēls]] (''Louis Prével''), franču airētājs (miris 1964. gadā) * [[1913. gads]] — [[Ričards Niksons]] (''Richard Nixon''), 37. ASV prezidents (miris 1994. gadā) * [[1926. gads]] — [[Abduss Salams]] (عبد السلام), pakistāniešu fiziķis (miris 1996. gadā) * [[1931. gads]] — [[Ferencs Mādls]] (''Mádl Ferenc''), Ungārijas prezidents (miris 2011. gadā) * [[1939. gads]] — [[Žermēna Grīra]] (''Germaine Greer''), austrāliešu rakstniece * [[1940. gads]] — [[Ketrīna Rosa]] (''Katharine Ross''), amerikāņu kinoaktrise * [[1947. gads]] — [[Joahims Zīgerists]] (''Joachim Siegerist''), Vācijas/Latvijas politiķis * [[1950. gads]] — [[Džodijs Šekters]] (''Jody Scheckter''), dienvidāfrikāņu autobraucējs * [[1960. gads Latvijā|1960. gads]] — [[Ziedonis Čevers]], Latvijas politiķis * [[1965. gads]] — [[Dominiks Hašeks]] (''Dominik Hašek'') čehu hokejists * [[1985. gads]] — [[Marks Gazols]] (''Marc Gasol''), katalāņu basketbolists == Miruši == * [[1820. gads]] — [[Džordžs III]] (''George William Frederick of Hanover''), Lielbritānijas un Īrijas karalis, Hanoveres karalis (dzimis 1738. gadā) * [[1860. gads]] — [[Ernsts Morics Arnts]] (''Ernst Moritz Arndt''), vācu dzejnieks (dzimis 1769. gadā) * [[1934. gads]] — [[Fricis Hābers]] (''Fritz Haber ''), vācu ķīmiķis (dzimis 1868. gadā) * [[1945. gads]] — [[Gustavs Flatovs]] (''Gustav Flatow''), vācu sporta vingrotājs, divu zelta medaļu ieguvējs olimpiskajās spēlēs (dzimis 1875. gadā) * [[1963. gads]] — [[Roberts Frosts]] (''Robert Frost''), ASV dzejnieks (dzimis 1874. gadā) * [[1967. gads]] — [[Džordžs Stjuarts Robertsons]] (''George S. Robertson''), britu vieglatlēts, tenisists, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1872. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Ukrainas ugunsdzēsēju diena ([[Ukraina]]) * Konstitūcijas diena ([[Gibraltārs]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Janvāris]] dc0s6uzjzoih167w64ky43mjkv6glpe 0 47920 3656912 3441644 2022-07-19T12:47:13Z Apekribo 48114 wikitext text/x-wiki {{infokaste+}} [[Attēls:Peter III by A.Antropov (circa 1762, Russian museum).jpg‎|right|thumb|300px|Pēteris III Romanovs]] '''Pēteris III''' Romanovs ({{val|ru|Пётр III Фёдорович Романов}}, {{val|de|Karl Peter Ulrich, Herzog von Holstein-Gottorp, Peter III}}, 1728—1762) bija [[Šlēsviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] hercogs, vēlāk [[Krievijas impērija|Krievijas Impērija]]s imperators (1761—1762), kas valdīja tikai 186 dienas. Pirmais [[Holšteinas-Gottorpas-Romanovu dinastija]]s pārstāvis [[Krievijas impērija]]s tronī. == Biogrāfija == Viņa tēvs bija [[Šlēzviga-Holšteina|Šlēsvigas-Holšteinas]] grāfs Kārlis Frīdrihs, māte princese [[Anna Petrovna]] (''Анна Петровна'', 1708—1728), [[Pēteris I|Pētera I]] un [[Katrīna I|Katrīnas I]] meita. Māte mira drīz pēc dzemdībām, bet tēvu Pēteris zaudēja, būdams 11 gadus vecs. 1742. gadā viņa mātes māsa Krievijas ķeizariene [[Elizabete Romanova|Elizabete]] (''Елизавета Петровна'') izsludināja Pēteri par troņmantnieku, iecēla par lielkņazu un atveda uz Pēterburgu, kur zēnu kristīja pareizticībā ar vārdu Pēteris (''Пётр''). 1745. gadā viņu apprecināja ar [[Anhalte-Cerbsta|Anhaltes-Cerbstas]] (''Anhalt-Zerbst'') princesi Sofiju (''Sophie Auguste Friederike''), kas pēc pāriešanas pareizticībā pieņēma [[Katrīna II|Katrīnas]] vārdu. 1754. gadā viņiem piedzima dēls [[Pāvils I Romanovs|Pāvils]]. Pēteris, vēl būdams troņmantnieks, kļuva par sauszemes šļahtas kadetu korpusa virspavēlnieku. Šī muižnieku bērnu mācību iestāde bija dibināta [[1731]]. gadā, pateicoties feldmaršala Miniha gādībai. Ir daudz liecību, ka Pētera pastāvīgās rūpes par korpusu nebija ne kaprīze, ne untums, bet gan nopietna sapratne par izglītības nepieciešamību. Tāpat viņš ļoti rūpējās par [[Ķīle]]s universitātes attīstību. 1761. gada 25 decembrī (1762. gada 5. janvārī pēc jaunā stila) tika kronēts par Krievijas impērijas ķeizaru. Pat atklāti Pētera III nelabvēļi — tādi kā [[Andrejs Bolotovs|Bolotovs]] vai Austrijas sūtnis Mersi-Aržanto, - bija spiesti atzīt imperatora rakstura īpašības, kas apkārtējos raisīja simpātijas: labsirdību, uzticēšanos, lielās darba spējas un vēlmi domāt par valsti, nevis sevi. 1762. gada 29. jūnijā Pēteri III valsts apvērsumā gāza no troņa un 7. jūlijā nogalināja Ropšā (''Ропша''), netālu no [[Sanktpēterburga|Pēterburgas]]. == Valdīšanas 186 dienās == * Apturēja Krievijas impērijas līdzdalību [[Septiņgadu karš|Septiņgadu karā]], * likvidēja [[Pēteris I|Pētera I]] izveidoto ''Slepeno kanceleju'' un tās “vārds un darbs” politisko vajāšanu sistēmu, * izsludināja [[Vecticībnieki|vecticībnieku]] amnestiju, kuriem ļāva brīvi atgriezties Krievijā un netraucēti piekopt savu rituālu, * kvalificēja dzimtcilvēka nogalināšanu kā “tirānisku mocīšanu” un kā noziegumu to iekļāva krimināllikumā, * aizliedza sodīt zemāko kārtu ļaudis ar rīkstēm un “kaķiem” (Pētera I ieviesta deviņastu pātaga), * uzsāka Baznīcas zemes īpašumu sekularizāciju, paspēja pārrakstīt daļu klosteru dzimtcilvēku par valsts zemniekiem (atdot klosteru zemniekiem zemi, ko viņi faktiski apstrādāja jau paaudžu paaudzēs Pēteris III nepaspēja, kaut projekts jau bija uzrakstīts), * noraidīja R. Voroncova projektu, kurš paredzēja piešķirt monopoltiesības uz zemes īpašumiem un rūpniecību tikai muižniecībai. Pevēlēja izveidot projektu "kā pacelt pilsētnieku kārtu Krievijas pilsētās, lai tā dzīvotu kā vācieši, un kā veicināt to iesaistīšanu rūpniecības veidošanā”, * aizliedza rūpnīcu īpašniekiem pirkt dzimtcilvēkus, pavēlot “iztikt ar brīvajiem strādniekiem, noalgotiem pēc pases un par atrunātu algu”, * 1762. gada 18. februāra manifests “Par muižniecības brīvestību” (''Манифест о вольности дворянства'') likvidēja Pētera I likumu, saskaņā ar kuru muižniekiem, neraugoties ne uz veselību, ne pašu vēlmēm, ne dotībām un talantiem nācās kā katorgā kalpot valstij ceturtdaļgadsimtu. Tika atļauts stāties draudzīgo valstu dienestā. Vecākiem, tikko muižnieku atvase sasniedza 12 gadu vecumu, vajadzēja iesniegt rakstisku atskaiti, kas bērnam līdz šim mācīts, kādi talanti, par ko bērns interesējas, kur pats vēlas tālāk mācīties. Visai novatoriska bija sava veida “iztikas minimuma” ieviešana — tiem pusaudžiem, kuru vecāku saimniecībā bija mazāk nekā 1000 dzimtcilvēku, tika nodrošināta bezmaksas izglītība Kadetu korpusā. Kā liecina arhīvu dokumenti, lielāko daļu Katrīnas II īstenoto apgaismības reformu projektu līmenī bija izstrādājis Pēteris III, taču tās īstenotas pēc viņa nāves. == Pučs == Liktenīgs bija viņa mēģinājums likvidēt [[Gvarde (Krievija)|gvardi]]. Pēteris III, kurš, kā liecina avoti, ļoti rūpējās par armijas un flotes kaujas spējām, gvardi dziļi nicināja, dēvējot par ''janičāriem'': “Viņi tikai bloķē rezidenci, nav derīgi nekādam darbam vai dienestam, un vienmēr būs bīstami valdībai”. Pirmais, ko viņš izdarīja, likvidēja leibkompāniju: gvardes rotu, kuras vienīgais nopelns bija piedalīšanās Elizabetes rīkotajā valsts apvērsumā. Pēc tam pavēlēja visiem gvardes virsniekiem valkāt mundierus (daudziem to uzvilkt nācās pirmo reizi mūžā) un pildīt savus tiešos dienesta pienākumus. Šo rīkojumu gvardi uztvēra ar sašutumu un šausmām — lielai daļai pat nebija ne jausmas ne tikai, kas ietilpst viņu dienesta pienākumos, bet pat, kur atrodas kazarmas. Līdz ar to gvarde bija tas spēks, uz kura tika balstīts Katrīnas II ieplānotais valsts apvērsums. 1762. gada 28. jūnija rītā, esot ārpuspilsētas rezidencē, kad Pēterhofā ieradās no Pēterburgas izlauzies ģenerālporučiks M.Izmailovs ar saviem kirasieriem, Pēteris III uzzināja, ka viņa sieva, imperatrise Katrīna devusies uz Pēterburgu un izsūtījusi uzsaukumu pulcēties gvardes pulkiem, lai pasludinātu sevi par imperatori, bet viņu gāztu no troņa. Imperatora svītā tobrīd atradās viņa no izsūtījuma atsauktais ģenerālfeldmaršals grāfs [[Burhards Kristofs fon Minihs]], dēvēts par "dzelzs Minihu". Viņš ieteica rīkoties uzreiz: sūtīt ziņu uz Kronštati, lai Ņevā ienāk karakuģi, pašam ķeizaram tā holšteiniešu pulka (kuram gvarde nebija pretinieki) pavadībā atstāt Pēterhofu, bet dumpi apspiest uzticēt kaujās rūdītajam Rumjanceva ekspedīcijas korpusam. Vajadzēja tikai pavēli, un Dzelzs Minihs būtu dumpi likvidējis pāris stundās, taču Pēteris III nedeva šādu pavēli. Viņu arestēja Katrīnas atsūtītie gvardi, 7. jūlijā Pēteri III nožņaudza. Pēc historiogrāfijā dominējošās versijas to veicis Katrīnas mīļākā [[Grigorijs Orlovs|Grigorija Orlova]] brālis [[Aleksejs Orlovs]]. == Popularitāte == Vēsturnieks [[Nikolajs Karamzins]] (''Карамзин'') jau 1797. gadā rakstīja, ka “piekrāptā Eiropa visu laiku par šo valdnieku spriež, pamatojoties tikai uz viņa ienaidnieku vai to līdzskrējēju izteikumiem...” Katrīnas līdzgaitnieku aģitācijai gvardē nebūt nebija tik lieli panākumi, kā tie to vēlējās. Kad Izmailovskas un Semjonovskas gvardes pulki bija pieņēmuši lēmumu atbalstīt Katrīnas organizēto valsts apvērsumu, Preobraženskas gvardes pulks atteicās lauzt Pēterim III doto zvērestu. Tikai pēc tam, kad pučisti arestēja lielu daļu Preobraženskas pulka virsnieku — C.Voroncovu, P.Izmailovu, P.Voijekovu un daudzus citus, - pulku izdevās izvest no kazarmām. Francijas vēstnieka sekretārs K-K.Ruljērs savos memuāros raksta, ka pats redzējis, kā matroži krogos uzbrūk gvardiem par to, ka tie “par alus kausu pārdevuši imperatoru”. Maskavā, saņēmis Katrīnas manifestu, gubernators to nolasīja laukumā, garnizona un sapulcējušos iedzīvotāju priekšā. Pabeidzis runu, viņš uzsauca “Urā Katrīnai!” Atbildē — kapa klusums. Tikai pēc trešā uzaicinājuma tam pievienojās tie virsnieki, kuri atradās tiešā gubernatora tuvumā, bet garnizons un tauta turpināja klusēt. Valdnieka raksturs, interese par vienkāršās tautas dzīvi, uzsāktās reformas, Pētera I iedibinātā diktatoriskā režīma likvidēšanas uzsākšana, pat tāds sīkums kā tas, ka viņš pa galvaspilsētas ielām pārvietojās ejot kājām, bez apsardzes kavalkādes, tas viss padarīja Pēteri III ļoti populāru. Labākais Pētera III popularitātes pierādījums — fantastiskais viltvāržu skaits, kurš ievērojami pārsniedza jebkuru citu kronēto personu viltotāju pulciņu. Turklāt tas ne tikai Krievijā, kur impērija gandrīz krita viltus Pētera III [[Jemeļjans Pugačovs|Jemeļjana Pugačova]] priekšā, bet pat aiz tās robežām: viens no 1775. gada čehu zemnieku sacelšanās Austrijā vadoņiem uzdevās par “no troņa gāzto krievu princi”; Balkānos parādījās savs "no nāves Krievijā laimīgi paglābies Pēteris III", īstajā vārdā Stepans Mazais, kurš rezultātā kļuva par [[Melnkalne]]s valdnieku. Šobrīd Krievijas historiogrāfijā virkne autoru ķērusies pie Pētera III dzīves un darbības revizijas, jo līdz šim literatūrā dominējis Katrīnas II, kņazienes Katrīnas Daškovas Andreja Bolotova radītā propagandas versija - Katrīnai II, kura pie varas bija nākusi apvērsuma ceļā, un likusi gvardiem nogalināt savu vīru, visvairāk par visu bija nepieciešams radīt Pētera III kā infantila pusplānprātiņa un valsts interešu nodevēja tēlu. Daškova bija Katrīnas draudzene un viena no apvērsuma organizatorēm, bez tam viņai bija arī personīgs motīvs: Pētera III mīļākā bija viņas māsa Elizabete Voroncova (kuru Pēteris III gatavojies precēt, pirms tam izšķiroties no Katrīnas). Savukārt Bolotovs bija sens Katrīnas II mīļākā Grigorija Orlova sirdsdraugs. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20160304220932/http://vesture.sauc.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=679&Itemid=7 Buškovs A., Pēteris III — ideālista nāve.] * [http://lib.misto.kiev.ua/RUFANT/BUSHKOW/rossia.txt Бушков A. Смерть идеалиста. // Россия, которой не было: загадки, версии, гипотезы.] * [http://gatchina3000.ru/brockhaus-and-efron-encyclopedic-dictionary/078/78788.htm «Петр III Федорович» в Большом энциклопедическом словаре Брокгауза и Ефрона] == Bibliogrāfija == * Россия и Романовы: Россия под скипетром Романовых. Очерки из русской истории за время с 1613 по 1913 год / под.ред. П. Н. Жуковича. — М.: Россия; Ростов-на-Дону: Танаис, 1992 г. {{kastes sākums}} {{Holšteinas-Gotorpas-Romanovu dzimtas valdnieki}} {{s-amati}} {{Amatu secība | pirms = [[Elizabete Romanova|Elizabete]] | virsraksts = [[Krievijas impērija]]s [[ķeizars]] | periods = 1761.—1762. | pēc = [[Katrīna II]] }} {{kastes beigas}} {{Politiķis-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Valdnieki Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Krievijas imperatori]] [[Kategorija:Romanovu dinastija]] [[Kategorija:1728. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1762. gadā mirušie]] [[Kategorija:Nogalinātie monarhi]] [[Kategorija:Šlēsvigā-Holšteinā dzimušie]] c0rduo09drk8jwi883wb399f709wegp 0 48740 3656977 3317606 2022-07-19T13:58:49Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: ref>, → ref> (3), [[Rosa]] → [[Rosa (upe)|Rosa]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki [[Attēls:Nicholas Roerich, Guests from Overseas.jpg|thumb|350px|"Varjagi" ([[Nikolajs Rērihs]], 1899).]] [[Attēls:Varjagi rūsi Krūze 1859.jpg|thumb|350px|Varjagi—rūsi ([[Frīdrihs fon Krūze]], 1859).]] '''Rusi''' ({{val|de|Rûßen}}, {{val|ru|русы}}, {{val|fo|rúsir}} vai ''rúsi'', {{val|et|rootsi}}, {{val|fi|ruotsi}}) ir sens apzīmējums [[varjagi|varjagu]] karotāju ciltij,<ref>Gwyn Jones, ''A History of the Vikings'', 2nd ed., London, Oxford University Press, 1984, pp. 249-250.</ref> kas kopš 9. gadsimta dzīvoja vēlākās [[Kijevas Krievzeme|Krievzemes]] ziemeļrietumu daļā, kas vikingu hronikās <ref name="penguin">''[http://us.penguingroup.com/nf/Book/BookDisplay/0,,9780141000039,00.html Sagas of the Icelanders] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20090916234712/http://us.penguingroup.com/nf/Book/BookDisplay/0,,9780141000039,00.html |date={{dat|2009|09|16||bez}} }}'', Penguin Group</ref> saukta par [[Gardarīke|Gardarīki]]. Daudzās valodās no šīs cilts vārda ir atvasināts mūsdienu krievu un Krievijas ({{val|is|Rússland}}, {{val|en|Russia}}, {{val|uk|Росія}}, {{val|ru|Россия}}) nosaukumi. No senākā nosaukuma '''rūsi''' 14. gadsimtā atvasināts [[rutēņi|rutēņu]], vēlāk [[rusīni|rusīnu]] nosaukums. == Nosaukuma izcelsme == * Pirmo reizi rakstos vārds ''rosi'' (''rhos'') jeb ''rusi'' pieminēts Svētā Bertina klosterī atrastajās 839. gada [[franki|franku]] valdnieku hronikās (''Annales Bertiniani''). Tajās minēts, ka ''rosu'' vārdā sauktā dzimta (latīņu: ''qui se, id est gentem suum, Rhos vocari dicebant'') ir [[zviedri|zviedru]] cilmes (''eos gentis esse Sueonum''). * Vairums moderno Rietumeiropas vēsturnieku rusu cilts nosaukumu atvasina no ziemeļģermāņu vārda ''roðr'' — "airētāji". Baltijas somu valodās no rusu cilts vārda ir atvasināts zviedru tautas nosaukums. Pirmie šo "normaņu teoriju" izvirzīja Pēterburgas Zinātņu akadēmijas locekļi G.Z.Baijers un G.F.Millers 1749. gadā. * Iebilstot pret to, [[Mihails Lomonosovs]] rusu cilts vārda cilmi saistīja ar irāņu valodā runājošo [[sarmati|sarmatu]] cilti "roksolaniem", kas pakļāvusi pirmbaltu un pirmslāvu ciltis tagadējās ziemeļu [[Ukraina]]s, [[Baltkrievija]]s un ziemeļrietumu Krievijas teritorijās. Pēc viņa domām, [[Novgoroda]]s iedzīvotāju aicinātie [[Rjuriks|Rjurika]] varjagi ieradušies tieši no apgabala "starp [[Liepāja|Liepāju]] un [[Tilzīte|Tilzīti]]". Arī valodnieks A. Šahmatovs slāvu pirmdzimteni meklēja starp [[Nemuna|Nemunu]] un Daugavu.<ref>[[Jānis Stradiņš]]. Zinātnes un augstskolu sākotne Latvijā. Rīga: Latvijas vēstures institūta apgāds, 2012. 478-480 lpp.</ref> * PSRS vēsturnieki attīstīja teoriju par cilts vārda ''русы'' saistību ar [[Rosa (upe)|Rosas]] upi dienvidos no [[Kijeva]]s. Cilts vārds esot cēlies no vārda ''pусый'' ("gaišmatainie, rūsganie"),<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://learning-russian.gramota.ru/book/trubachev.html |title=О. Н. Трубачев. К истокам Руси |access-date={{dat|2009|09|05||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20071224192815/http://learning-russian.gramota.ru/book/trubachev.html |archivedate={{dat|2007|12|24||bez}} }}</ref> kurā tos sākuši saukt bizantieši un arābu ceļotāji. Vārda izcelsmi citi [[normānisma teorija|"antinormānisma teoriju"]] parstāvji saista ar krievu vārdiem ''pусло'' ("upes gultne") vai ''pоса'' ("rasa"). * Nedaudzi vēsturnieki{{fact}} domā, ka rusu cilts ir cēlusies no rietumslāvu cilts "rujāniem" (vācu: ''Ranen, Rujanen''), kas sākotnēji dzīvojuši pie Baltijas jūras. * Ir izteikta hipotēzē, ka latgaļu virsaiša [[Rūsiņš|Rūsiņa]] vārds liecina, ka latgaļi pēc sena kriviču parauga esot saukuši valdnieku karadraudzes locekļus par ''rūsiņiem''. * 15. gadsimtā no [[Ingrija]]s uz [[Bauska|Bausku]] atvestie Livonijas ordeņa gūstekņi vēl 1636. gadā tika saukti par ''rīšiem'' (vācu: ''Rüsche''), vēlāk par [[krieviņi]]em. * Latviešu vēsturnieks A. Švābe zviedru vikingu atnācējus Krievijā dēvē par ''rūsiņiem'' [https://web.archive.org/web/20080422021908/http://www.historia.lv/alfabets/K/ku/kursa/raksti/shvabe.htm (1)] == Rusu cilts pirmdzimtene == [[Attēls:Vikingen tijd.png|thumb|350px|Vikingu un varjagu tirdzniecības ceļi Eiropā (7.-10.gs.)]] "[[Normānisma teorija|Varjagu teorija]]". Rusi bija varjagu cilts,<ref>E. A. Melnikowa und V. J. Petrukhin: The origin and evolution of the name „Rus“. The Scandinavians in Eastern-European ethno-political processes before the 11th century. Thor 23 1991.</ref> kas no 7. gadsimtā no tagadējās Zviedrijas pārcēlusies uz Baltijas jūras austrumu krastu, sākotnēji apmetoties [[Grobiņa|Grobiņā]] pie [[Liepāja]]s. Ap 750. gadu rusu cilts pārcēlusies uz [[Ladoga]]s ezera krastiem, no kurienes tie gar upēm izplatījušies pa visu mūsdienu Austrumeiropu, dibinot nocietinātus pilskalnus lielo upju krastos. Seno skandināvu sāgās šī zeme tika dēvēta par "Pilskalnu zemi" — [[Gardarīke|Gardarīki]] jeb ''Garðaríki'' no vārda ''Garðr''“ ("pilskalns"). No vārda „garðr“ ir cēlies arī krievu vārds „gorod“ (pilsēta).{{fact}} "Rūsiņu teorija". Hipotēze balstās uz vārdu "rūši" un "prūši" fonētisko līdzību un "Prūšu zemes hronikas" (Chronicon Terrae Prussiae) vēstījumu: "Visbeidzot zemē ienāca prūši: tā ir viena tauta no ''Ripher'' kalniem, kas pretim pusnaktij stiepjas no kalniem, kur sākas ''[[Dona|Tanais]]'' ūdeņi. Viņi pierunāja savus vadoņus meklēt mītnes vietu, kur nav mūžīgais sniegs. Tad viņi devās ceļā un nonāca šajā zemē, kas bija viņiem kritusi. [Redzēdami] zemes auglību, svaigās ganības un ūdeņus, viņi arī nedevās tālāk, vienbalsīgi izvēlējās sev un saviem bērniem to par mītni un nosauca zemi savas tautas ''Poreussen'' vārdā. Tā viņa līdz pat šai dienai (izņemot vienu burtu) saucas par Prūsu. Tas ir droši, ka tāda ir šīs tautas izcelsme, un, ja kāds saka, ka tas ir izdomājums, tad to vislabāk apliecina tas, ka tautas, kas dzīvo pie tā sauktajiem ''Ripheos'' kalniem, lieto tādu pat valodu kādu lieto prūši." <ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rikoyota.oh.lv/?ct=ppzutn |title=Matthaevm Waisselivm. Chronica von dem Lande Preussen. |access-date={{dat|2008|11|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20080513082020/http://www.rikoyota.oh.lv/?ct=ppzutn |archivedate={{dat|2008|05|13||bez}} }}</ref> Ripeja kalnus pirmo reizi esot 7. gadsimtā p.m.ē. pieminējis [[Senā Grieķija|sengrieķu]] dzejnieks [[Alkmāns]]<ref>[[Arnolds Spekke|A. Spekke]]: ''The Ancient Amber Routes and the Geographical Discovery of the Eastern Baltic.'' Stockholm 1957</ref> kā tēlainu apzīmējumu sniegotiem kalniem pasaules ziemeļu malā (sengrieķu ''riphé'' — 'brāzmainais ziemeļvējš'). Šo nosaukumu kā apzīmējumu vieniem zināmajai pasaules ziemeļu daļai vēlāk lietojuši arī [[Plūtarhs]], [[Ptolemajs]] un Jordāns, kas 6. gadsimtā tos lokalizēja [[Skitija|Skitijā]]. Tātad 14. gadsimta sākumā rakstītajā hronikā [[Pēteris no Duisburgas]] ir balstījies uz senāku autoru rakstiem un par prūšu sākotnējo dzimteni dēvējis antīkās pasaules ziemeļu malu, kas varēja būt gan [[Skandināvija]]s, gan [[Urāli|Urālu]] kalni, gan arī [[Karpati|Karpatu]] kalni, kuros vēl mūsdienās mīt gucuļi jeb rusini. == Upju ceļu sistēma == Tirdzniecībai un sirojumiem rusi izmantoja jau pirms viņiem izveidoto upju ceļu sistēmu ("[[Ceļš no varjagiem uz grieķiem]]"), tomēr viņu dominēšanas laikā vairāk tika izmantots šī ceļa ziemeļu variants pa Ņevu-Lādogu-Volhovu-Lovati, nevis pa Daugavu kā iepriekšējos gadsimtos. === Rusu pilskalnu nosaukumi === * [[Novgoroda|Novgorodu]] sauca par ''Hólmgarðr'', * [[Kijeva|Kijevu]] sauca par ''Kænugarðr'', * [[Ladoga|Ladogu]] sauca par ''Aldeigjuborg'', * [[Polocka|Polocku]] sauca par ''Pallteskja'' vai ''Paltejsborg'', * [[Smoļenska|Smoļensku]] sauca par ''Smaleskja'', * [[Suzdaļa|Suzdaļu]] sauca par ''Súrsdalar'', * [[Muroma|Muromu]] sauca par ''Móramar'', * [[Rostova|Rostovu]] sauca par ''Ráðstofa''. == Atsauces == {{atsauces}} == Literatūra == * Pavel M. Dolukhanov. ''The Early Slavs: Eastern Europe from the Initial Settlement to the Kievan Rus.'' New York: Longman, 1996. * Omeljan Pritsak. ''The Origin of Rus'.'' Cambridge Mass.: Harvard University Press, 1991. * Norman Davies. ''Europe: A History.'' New York: Oxford University Press, 1996. * ''The Annals of Saint-Bertin'', Janet L. Nelson (tulk.). Manchester and New York, 1991. * Ingmar Jansson: ''Skandinavien, Baltikum och Rus' under vikingatiden.'' In: Det 22. nordiske historikermøte. Rapport I: Norden og Baltikum. Oslo 1994. * E. A. Melnikowa und V. J. Petrukhin: ''The origin and evolution of the name „Rus“. The Scandinavians in Eastern-European ethno-political processes before the 11th century''. Thor 23 1991. * Peter Sawyer: ''Kings and Vikings.'' London 1982. * Gottfried Schramm: ''Rus und Russland''. In: ''Reallexikon der Germanischen Altertumskunde''. Bd. 25 Berlin 2003. S. 609-616. * Alexander Sitzmann: ''Nordgermanisch-ostslavische Sprachkontakte in der Kiever Rus' bis zum Tode Jaroslavs des Weisen.'' Wien: Edition Praesens 2003 (=WSS 6). {{ISBN|3-7069-0165-X}} * Marcin Woloszyn: ''Rus und Russland''. In: ''Reallexikon der Germanischen Altertumskunde''. Bd. 25 Berlin 2003. S. 616-619. == Ārējās saites == * [http://www.semargl.me/ru/library/russian-historians/kuzmin/beginning-of-russia/chapter-5/ ''Кузьмин А.Г.'' "Начало Руси: Тайны рождения русского народа." Глава V. Этноним «Русь» от Балтики до Меотиды. Москва: Вече, 2003]{{Novecojusi saite}} * [https://web.archive.org/web/20051226223156/http://www.portal-slovo.ru/download/history/Doklad.pdf ''Кузьмин А.Г.'' "Два вида русов в юго-восточной Прибалтике"] * [https://web.archive.org/web/20051226223654/http://www.portal-slovo.ru/download/history/Kuzmin4.pdf ''Кузьмин А.Г.'' "Варяги и Русь"] * [https://web.archive.org/web/20091208022119/http://rusograd.xpomo.com/sedov1/sedov6.html ''Седов В.В.'' "Древнерусская народность. Русы"] * [https://web.archive.org/web/20080306052117/http://www.ipiran.ru/egorov/hraith.htm ''Егоров В.'' "Русь и снова Русь"] * [https://web.archive.org/web/20080223173938/http://www.trinitas.ru/rus/doc/0211/002a/02110068.htm ''Орбини Мавро''. "Книга историография початия имене, славы, и разширения народа славянского" (фрагменты)] [[Kategorija:Krievijas vēsture]] 2tw1nr1vf0lx0ush4sp2xqwkzvh5qff 0 49133 3657100 3614823 2022-07-19T20:25:04Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki '''4. marts''' ir gada 63. diena (64. [[garais gads|garajā gadā]]) pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]]. Līdz gada beigām ir atlikušas 302 dienas. == Vārda diena == [[Alise (personvārds)|Alise]], [[Auce (personvārds)|Auce]], [[Enija]] == Notikumi == * [[1386. gads]] — [[Jagailis]] tika kronēts par [[Polija]]s karali. * [[1665. gads]] — sākās [[Otrais Angļu—Holandiešu karš]]. * [[1791. gads]] — [[Vērmonta]] iestājās [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kā 14. štats. * [[1822. gads]] — [[Bostona]] ieguva pilsētas tiesības. * [[1861. gads]] — par [[ASV prezidents|ASV prezidentu]] kļuva [[Abrahams Linkolns]]. * [[1933. gads]] — par ASV prezidentu kļuva [[Franklins Rūzvelts]]. * [[1951. gads]] — [[Indija]]s pilsētā [[Ņūdeli]] sākās pirmās [[Āzijas spēles]]. * [[1959. gads]] — [[starpplanētu zonde|zonde]] ''[[Pioneer 4]]'' palidoja garām [[Mēness|Mēnesim]] un kļuva par otro (pirmo ASV) "mākslīgo planētu". * [[2007. gads]]: ** [[Igaunija|Igaunijā]] notika parlamenta vēlēšanas, kurās pirmo reizi pasaulē iedzīvotājiem bija iespēja balsot arī elektroniskā veidā. ** beidzās [[Kotdivuāras pilsoņu karš]]. * [[2020. gads]] — par [[Ukraina]]s premjerministru kļuva [[Deniss Šmihaļs]], nomainot [[Oleksijs Hončaruks|Oleksiju Hončaruku]]. * [[2022. gads]] — [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]]: ārvalstu mediji, tostarp [[CNN]] un [[BBC]], apturēja darbību Krievijā pēc grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ari-cnn-bbc-un-bloomberg-aptur-darbibu-krievija.a446552/|title=Arī CNN, BBC un «Bloomberg» aptur darbību Krievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> == Dzimuši == * [[1394. gads]] — [[Enrike Jūrasbraucējs]] (''Infante Dom Henrique''), portugāļu augstmanis (miris 1460. gadā) * [[1678. gads]] — [[Antonio Vivaldi]] (''Antonio Vivaldi''), Venēcijas komponists (miris 1741. gadā) * [[1769. gads]] — [[Muhameds Alī pašā]] (محمد علی پاشا المسعود بن آغا), Ēģiptes valdnieks (miris 1849. gadā) * [[1826. gads]] — [[Augusts Bīlenšteins]] (''August Bielenstein''), vācbaltu lingvists, letofils, folklorists un teologs (miris 1907. gadā) * [[1875. gads]] — [[Mihājs Kāroji]] (''Károlyi Mihály''), Ungārijas prezidents (miris 1955. gadā) * [[1877. gads]] — [[Pāvels Bermonts]] (''Павел Бермонт''), Krievijas armijas virsnieks (miris, iespējams, 1973. gadā) * [[1890. gads]] — [[Solomons Mihoelss]] (שלמה מיכאָעלס, ''Соломон Михоэлс''), Latvijā dzimis padomju ebreju aktieris un režisors (miris 1948. gadā) * [[1932. gads]] — [[Rišards Kapusciņskis]] (''Ryszard Kapuściński''), poļu žurnālists (miris 2007. gadā) * [[1935. gads]] — [[Bents Larsens]] (''Bent Larsen''), dāņu šahists (miris 2010. gadā) * [[1949. gads]]: ** [[Sergejs Bagapšs]] (''Сергеи Багаҧшь''), Abhāzijas prezidents (miris 2011. gadā) ** [[Volodimirs Ivasjuks]] (''Володимир Івасюк''), ukraiņu komponists (miris 1979. gadā) ** [[Artūrs Snips]], latviešu rakstnieks un publicists (miris 2020. gadā) * [[1954. gads]] — [[Fransuā Fijons]] (''François Fillon''), Francijas premjerministrs * [[1957. gads Latvijā|1957. gads]] — [[Aivars Borovkovs]], latviešu jurists un uzņēmējs * [[1958. gads]] — [[Patrīcija Hītone]] (''Patricia Heaton''), amerikāņu aktrise un komiķe * [[1965. gads]] — [[Jurijs Lončakovs]] (''Юрий Лончаков''), Krievijas kosmonauts * [[1968. gads Latvijā|1968. gads]] — [[Ivo Fomins]], latviešu rokmūziķis * [[1972. gads]] — [[Joss Verstapens]] (''Joss Verstappen''), Nīderlandes autobraucējs * [[1980. gads]] — [[Sergejs Zinovjevs]] (''Сергей Зиновьев''), krievu hokejists * [[1983. gads Latvijā|1983. gads]] — [[Imants Legzda]], latviešu hokejists == Miruši == * [[1172. gads]] — [[Ištvāns III]] (''III. István''), Ungārijas karalis (dzimis 1147. gadā) * [[1193. gads]] — [[Saladīns]], kurdu izcelsmes karavadonis (dzimis ap 1138. gadu) * [[1484. gads]] — [[Svētais Kazimirs]], katoļu svētais (dzimis 1458. gadā) * [[1832. gads]] — [[Žans Fransuā Šampolions]] (''Jean-François Champollion''), franču valodnieks un ēģiptologs (dzimis 1790. gadā) * [[1852. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||2|21}}) — [[Nikolajs Gogolis]] (''Николай Васильевич Гоголь''), ukraiņu izcelsmes krievu rakstnieks (dzimis 1809. gadā) * [[1916. gads]] — [[Francis Marks]] (''Franz Marc''), vācu mākslinieks (dzimis 1880. gadā) * [[1925. gads]] — [[Rožē de Barbarēns]] (''Roger de Barbarin''), franču sporta šāvējs, olimpiskais čempions (dzimis 1860. gadā) * [[1941. gads]] — [[Ludvigs Kvide]] (''Ludwig Quidde''), vācu pacifists (dzimis 1858. gadā) * [[1959. gads]] — [[Maksvels Longs]] (''Maxwell Long''), amerikāņu vieglatlēts, olimpiskais čempions vieglatlētikā (dzimis 1878. gadā) * [[1974. gads]] — [[Mihails Tihonravovs]] (''Михаил Клавдиевич Тихонравов''), padomju raķešu un kosmisko aparātu konstruktors (dzimis 1900. gadā) * [[1977. gads]] — [[Lucs Švērins fon Krozigks]] (''Lutz Schwerin von Krosigk''), Vācijas politiķis (dzimis 1887. gadā) * [[1993. gads]] — [[Anšlavs Eglītis]], latviešu rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1906. gadā) * [[2010. gads]] — [[Vladislavs Ardzinba]] (''Владислав Григори-иҧа Арӡынба''), Abhāzijas prezidents (dzimis 1945. gadā) * [[2011. gads]] — [[Simons van der Mērs]] (''Simon van der Meer''), nīderlandiešu fiziķis (dzimis 1925. gadā) * [[2019. gads]] — [[Kīts Flints]] (''Keith Flint''), angļu dziedātājs un dejotājs * [[2020. gads]] — [[Havjers Peress de Kveljars]] (''Javier Pérez de Cuéllar''), Peru diplomāts, ANO ģenerālsekretārs (dzimis 1920. gadā) * [[2021. gads]] — [[Mariss Andersons]], latviešu sporta komentētājs un politiķis (dzimis 1957. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Inaugurācijas diena ([[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]; 1789—1933) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Marts]] mr5kdk5qy6g2r7djjhdq29t17e05led 0 50124 3657352 3013602 2022-07-20T11:53:46Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Coat_of_Arms_of_Norfolk_Island.svg" aizvietots ar "Coat_of_arms_of_Norfolk_Island.svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error)"). wikitext text/x-wiki {{Valsts infokaste | vietējais_nosaukums = Territory of Norfolk Island<br />Norfuk Ailen | pilnais_valsts_nosaukums = Norfolkas Salas Teritorija | valsts_nosaukums = Norfolk Island | karoga_attēls = Flag_of_Norfolk_Island.svg | karoga_nosaukums = Norfolkas Salas karogs | ģerboņa_attēls = Coat of arms of Norfolk Island.svg | ģerboņa_nosaukums = Norfolkas Salas ģerbonis | ģerboņa_platums = 85px<!-- Pārsvarā ģerboņa izmēri ir lielāki --> | valsts_moto = ''"Inasmuch"'' | valsts_himna = | kartes_attēls = LocationNorfolkIsland.png | kartes_paraksts = | galvaspilsēta = [[Kingstona(Norfolka)|Kingstona]] | latd= | latm= | latNS= | longd= | longm= | longEW= <!-- kordinātas galvaspilsētai --> | lielākā_pilsēta = Bērntpaina | valsts_valodas = [[angļu valoda|angļu]], [[norfolkiešu valoda|norfolkiešu]] | etniskās_grupas = | etniskās_grupas_gads = | valsts_iekārta = [[Suverenitāte|Pašpārvaldoša teritorija]] | valsts_galvas_tituls = Valsts galva | valsts_galva = [[Karaliene Elizabete II]] | valsts_galvas_tituls2 = Administrators | valsts_galva2 = [[Ēriks Hučinsons]] | valsts_galvas_tituls3 = Ģenerālguberators | valsts_galva3 = [[Pīters Krosgovs]] | neatkarības_iegūšana = [[Suverenitāte|Pašpārvaldoša teritorija]] | neatkarības_piezīme = | dibināta = | neatkarības_notikums = [[Norfolkas Salas akts]] | neatkarības_datums = [[1979]].g. | platība_km2 = 34,6 | platība_rangs = 226 | procenti_ūdens = | iedzīvotāju_skaita_gads = 2016 | iedzīvotāju_skaits = 1748 | iedzīvotāju_skaits_rangs = | apdzīvotības_blīvums_km2 = 51 | apdzīvotības_blīvums_rangs = | IKP_PPP = | IKP_PPP_gads = | IKP_PPP_rangs = | IKP_PPP_per_capita = | IKP_PPP_per_capita_rangs = | HDI = | HDI_gads = | HDI_kategorija = | HDI_rangs = | Gini = | Gini_gads = | Gini_kategorija = | Gini_rangs = | valūta = [[Austrālijas dolārs]] | valūtas_kods = AUD | laika_zona = NFT (Norfolkas Salas laiks) | utc_offset = 11:30 | laika_zona_DST = | utc_offset_DST = | domēns = .nf | tālsarunu_kods = 6723 | iso_kods_num = 574 | iso_kods_alfa2 = NF | iso_kods_alfa3 = NFK }} '''Norfolkas Sala''' ({{val|en|Norfolk Island}}, [[Norfolkiešu valoda|norfolkiešu]]: ''Norfuk Ailen''), pilnajā nosaukumā '''Norfolkas Salas Teritorija''', ir viena no [[Austrālija]]s ārējām teritorijām, kas aizņem pašu [[Norfolkas sala|Norfolkas salu]], kā arī netālās [[Nipīena sala|Nipīena]] un [[Filipa sala|Filipa]] salas. Salas simbols ir [[Dažādlapu araukārija]], kas attēlota [[karogs|karogā]]. {{Austrālija-aizmetnis}} {{Austrālijas štati un teritorijas}} {{Okeānijas valstis un teritorijas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Austrālijas administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Okeānija]] [[Kategorija:Norfolkas Sala]] hbj59wpcoxy35twb3oxktfov4l4g9rp 0 50347 3657351 3650437 2022-07-20T11:47:17Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Emmaste_alumine_tulepaak_2009.jpg" aizvietots ar "Emmaste_alumine_tuletorn_2009.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error) · listed as tuletorn (lighthouse) not tulepaak (light beacon), see [https://nm wikitext text/x-wiki {{Ēkas infokaste | name = Emmastes bāka | native_name = Emmaste alumine tulepaak | former_names = | alternate_names = | map = Igaunija | status = | image = Emmaste alumine tuletorn 2009.jpg | image_alt = | image_size = 250px | caption = | altitude = | building_type = | architectural_style = | structural_system = | owner = | current_tenants = | location = [[Rannakila]], [[Hījumā pagasts]], [[Hījumā apriņķis]], {{EST}} | pushpin_map = | latd = 58 | latm = 41 | lats = 27 | latNS = N | longd = 22 | longm = 33 | longs = 13 | longEW = E | groundbreaking_date = | start_date = | completion_date = 1935. gads | opened_date = | inauguration_date = | renovation_date = | height = | floor_count = | floor_area = | architect = | rooms = | parking = | url = | embedded = | references = }} '''Emmastes bāka''' ({{val|et|Emmaste alumine tuletorn}}) atrodas [[Igaunija|Igaunijā]], [[Hījumā|Hījumā salas]] dienviddaļā. Tā ir Emmastes vadlīnijas priekšējā vaduguns.<br /> == Vēsture == Bāka darbojas kopš [[1935]]. gada. {{bākas signāls 1 |signāls sekundēs=0,5s+0,5s |attēls=[[Attēls:Emmaste.gif|center]] |krāsa=balta |redzamība no=87,4 |redzamība līdz=91,4 |redzamība jj=9 }} == Raksturojums == Bākas augstums ir 11 m. Bāku veido apaļš betona tornis ar laternu un galeriju. Tornis ir baltā krāsā. Gaismas elements atrodas 11 m virs jūras līmeņa. Gaisma balta (0,5 s deg, 0,5 s pārtraukums). Gaismas signāls redzams 9 [[Jūras jūdze|jūras jūdžu]] attālumā. Bāka darbojas visu gadu, diennakts tumšajā laikā. == Ārējās saites == * [https://web.archive.org/web/20051027054530/http://195.50.203.61:8010/TORNID00?Lan=691 ''Estonian Maritime Navigation''] [[Kategorija:Bākas Igaunijā]] [[Kategorija:Hījumā apriņķis]] 01ulxp0r1c316u039gbn9bdg4rkmar1 0 52016 3657246 3646637 2022-07-20T08:09:57Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki '''16. aprīlis''' ir gada 106. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (107. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 259 dienas. == Vārda dienas == [[Alfs]], [[Bernadeta]], [[Mintauts (personvārds)|Mintauts]] == Notikumi == * [[1917. gads]] — [[Vladimirs Ļeņins|Ļeņins]] ieradās [[Sanktpēterburga|Petrogradā]] no emigrācijas. * [[1919. gads Latvijā|1919. gads]] — [[Aprīļa pučs]]: pret [[Latvijas Pagaidu valdība|Latvijas pagaidu valdību]] [[vācieši|vāciešu]] veikts apvērsums [[Liepāja|Liepājā]], nodibinot valdību ar [[Andrievs Niedra|Andrievu Niedru]] priekšgalā. * [[1922. gads]] — starp [[Veimāras republika|Veimāras republiku]] un [[Krievijas PFSR|Padomju Krieviju]] noslēgts [[Rapallo līgums (1922)|Rapallo līgums]]. * [[1928. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Jordānijas karogs]]. * [[1945. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Sarkanā armija]] sāka [[Berlīnes kauja|Berlīnes operāciju]]. * [[1972. gads]] — [[Apollo programma]]: palaists [[kosmosa kuģis]] ''[[Apollo 16]]'' uz [[Mēness|Mēnesi]]. * [[1994. gads]] — referendumā [[Somija|Somijā]] atbalstīta pievienošanās [[Eiropas Savienība]]i. * [[2003. gads]] — [[Atēnas|Atēnās]] tika parakstīts [[Pievienošanās līgums]] starp [[Eiropas Savienība|ES]] dalībvalstīm un kandidātvalstīm. * [[2007. gads]] — studentu pilsētiņā [[Virdžīnija|Virdžīnijā]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], notika [[Slaktiņš Virdžīnijas Tehniskajā universitātē|apšaude]], kurā dzīvību zaudēja 32 cilvēki, un pēc incidenta vainīgais pats nošāvās. == Dzimuši == * [[1495. gads]] — [[Petrs Apiāns]] (''Petrus Apianus''), vācu astronoms un kartogrāfs (miris 1552. gadā) * [[1844. gads]] — [[Anatols Franss]] (''Anatole France''), franču rakstnieks (miris 1924. gadā) * [[1863. gads]] — [[Emīls Friāns]] (''Émile Friant''), franču gleznotājs (miris 1932. gadā) * [[1867. gads]] — [[Brāļi Raiti|Vilburs Raits]] (''Wilbur Wright''), amerikāņu aviators (miris 1912. gadā) * [[1871. gads]] — [[Džons Sings]] (''John Synge''), īru rakstnieks, dzejnieks, folkloras vācējs (miris 1909. gadā) * [[1874. gads]] — [[Johans Nīstrems]] (''Johan Nyström''), zviedru vieglatlēts (miris 1968. gadā) * [[1877. gads]] — [[Gardners Viljamss]] (''Gardner Williams''), amerikāņu peldētājs (miris 1933. gadā) * [[1883. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||4|4}}) — [[Augustīns Voldemārs]] (''Augustinas Voldemaras''), Lietuvas politiķis, vēsturnieks (miris 1942. gadā) * [[1886. gads]] — [[Ernsts Tēlmanis]] (''Ernst Thälmann''), vācu politiķis (miris 1944. gadā) * [[1889. gads]] — [[Čārlijs Čaplins]] (''Charles Chaplin''), ASV kinoaktieris, režisors, scenārists (miris 1977. gadā) * [[1896. gads]] — [[Tristans Carā]] (''Tristan Tzara''), rumāņu/franču mākslinieks (miris 1963. gadā) * [[1921. gads]] — [[Pīters Ustinovs]] (''Peter Ustinov''), angļu aktieris (miris 2004. gadā) * [[1927. gads]] — [[Benedikts XVI]] (''Benedikt XVI''), Romas pāvests * [[1940. gads]] — [[Margrēte II]] (''Margrethe II''), Dānijas karaliene * [[1942. gads]] — [[Frenks Viljamss]] (''Francis Williams''), ''Williams Grand Prix Engineering'' dibinātājs (miris 2021. gadā) * [[1946. gads Latvijā|1946. gads]] — [[Pēteris Vasks]], latviešu komponists * [[1947. gads]] — [[Karīms Abduldžabārs]] (''Karīm ‘Abd al-Jabbār''), ASV basketbolists, treneris * [[1955. gads]] — [[Anrī (Luksemburgas lielhercogs)|Anrī I]] (''Henri Ier de Luxembourg''), Luksemburgas lielhercogs * [[1959. gads]] — [[Maikls Berets]] (''Michael Barratt''), ASV kosmonauts * [[1960. gads]] — [[Rafaels Benitess]] (''Rafael Benítez''), spāņu futbolists, treneris * [[1965. gads]] — [[Mārtins Lorenss]] (''Martin Lawrence''), amerikāņu aktieris, komiķis un režisors * [[1971. gads]] — [[Svens Fišers]] (''Sven Fischer''), vācu biatlonists * [[1978. gads Latvijā|1978. gads]] — [[Dita Lūriņa]], latviešu aktrise * [[1979. gads]] — [[Kristians Albērss]] (''Christijan Albers''), Nīderlandes autosportists * [[1984. gads]] — [[Klēra Foja]] (''Claire Foy''), britu aktrise * [[1986. gads]] — [[Pauls di Resta]] (''Paul di Resta''), britu autosportists * [[1987. gads]] — [[Ārons Lenons]] (''Aaron Lennon''), Anglijas futbolists * [[1996. gads]] — [[Anja Teilore Džoja]] (''Anya Taylor-Joy''), amerikāņu aktrise * [[2002. gads]] — [[Seidija Sinka]] (''Sadie Sink''), amerikāņu aktrise == Miruši == * [[1113. gads]] — [[Svjatopolks Izjaslavičs]] (''Святополк II Ізяславич''), Kijevas lielkņazs (dzimis 1050. gadā) * [[1788. gads]] — [[Žoržs Luijs Leklerks, grāfs de Bifons|grāfs de Bifons]] (''comte de Buffon''), franču dabaspētnieks (dzimis 1707. gadā) * [[1879. gads]] — [[Bernadete Subirū]] (''Bernadette Soubirous''), Romas katoļu svētā (dzimusi 1844. gadā) * [[1825. gads]] — [[Johans Heinrihs Fisli]] (''Johann Heinrich Füssli''), Šveicē dzimis britu gleznotājs (dzimis 1741. gadā) * [[1832. gads]] — [[Justs Kristiāns fon Loders]] (''Justus Christian Loder''), vācbaltiešu ārsts (dzimis 1753. gadā) * [[1828. gads]] — [[Fransisko Goja]] (''Francisco Goya''), spāņu gleznotājs un grafiķis (dzimis 1746. gadā) * [[1910. gads]] — [[Leons Sisē]] (''Léon Susse''), franču burātājs (dzimis 1844. gadā) * [[1942. gads]] — [[Deniss Deilijs]] (''Denis Daly''), īru polo spēlētājs, olimpiskās zelta medaļas ieguvējs (dzimis 1862. gadā) * [[1947. gads]] — [[Rūdolfs Hess (Aušvicas komandants)|Rūdolfs Hess]] (''Rudolf Höß''), Aušvicas nometnes komendants (dzimis 1900. gadā) * [[1950. gads]] — [[Anderss Peters Nīlsens]] (''Anders Peter Nielsen''), dāņu sporta šāvējs (dzimis 1867. gadā) * [[1958. gads]] — [[Rozalinda Franklina]] (''Rosalind Franklin''), angļu biofiziķe (dzimusi 1920. gadā) * [[1975. gads]] — [[Lisjēns Uto]] (''Lucien Huteau''), franču politiķis (dzimis 1878. gadā) <!-- == Svētku un piemiņas dienas == --> {{Viss gads}} [[Kategorija:Aprīlis]] axk9eh4ou4attcafbl6ax9ohhk6srnv 0 52849 3657325 3613366 2022-07-20T11:06:33Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki '''24. aprīlis''' ir gada 114. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (115. diena [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikusi 251 diena. == Vārda dienas == [[Nameda]], [[Ritvaldis]], [[Visvaldis (personvārds)|Visvaldis]] == Notikumi == * [[1877. gads]] — [[Krievu—turku karš (1877—1878)|Krievu-turku karš]]: [[Krievijas Impērija]] pieteica karu [[Osmaņu impērija]]i. * [[1898. gads]] — sākās [[Spānijas—ASV karš]]. * [[1906. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Kubas ģerbonis]]. * [[1915. gads]] — sākās [[Armēņu genocīds]] ar simtiem ietekmīgu [[armēņi|armēņu]] deportāciju no [[Stambula|Konstantinopoles]]. * [[1916. gads]] — sākās sacelšanās [[Īrija|Īrijā]]. * [[1918. gads]] — pirmā [[tanks|tanku]] kauja: [[Francija|Francijā]] trīs [[Apvienotā Karaliste|britu]] ''[[Mark IV]]'' sastapās ar trim [[Vācija|vācu]] [[A7V]]. * [[1948. gads]] — beidzās [[Kostarikas Pilsoņu karš]]. * [[1960. gads]] — pieņemts pašreizējais [[Amerikāņu Samoa karogs]]. * [[1965. gads]] — sākās [[Dominikas Pilsoņu karš]]. * [[1967. gads kosmonautikā|1967. gads]] — [[kosmonauts]] [[Vladimirs Komarovs]] gāja bojā pēc [[kosmosa kuģis|kosmosa kuģa]] ''[[Sojuz-1]]'' [[nolaižamais aparāts|nolaižamā aparāta]] [[izpletnis|izpletņu]] neatvēršanās. Komarovs kļuva par pirmo cilvēku, kas gāja bojā kosmosa misijas laikā. * [[1968. gads]] — [[Mauritānija]] uzņemta [[Apvienoto Nāciju Organizācija|ANO]]. * [[1970. gads]]: ** palaists pirmais [[Ķīna]]s [[Zemes mākslīgais pavadonis|pavadonis]] ''[[Dong Fang Hong I]]''; ** [[Gambija]] pasludināta par [[republika|republiku]] ar [[Davda Džavara|Davdu Džavaru]] kā pirmo prezidentu. * [[1981. gads]] — demonstrēts pirmais [[IBM PC]] [[personālais dators]]. * [[1990. gads]]: ** [[Rietumvācija|VFR]] un [[Vācijas Demokrātiskā Republika|VDR]] piekrita apvienot ekonomiku un valūtu 1. jūlijā. ** [[STS-31]]: palaists [[Habla kosmiskais teleskops]] ar ''[[Space Shuttle]] [[Discovery (kosmoplāns)|Discovery]]''. * [[1996. gads Latvijā|1996. gads]] — dibināts [[Ventspils Starptautiskais radioastronomijas centrs]]. * [[2003. gads]] — kāds audzēknis [[Redliona]]s (''Red Lion'') vidusskolā, [[Pensilvānija]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]], nošāva skolas direktoru un pēc tam nošāvās pats. * [[2005. gads]] — [[Vatikāns|Vatikānā]] notika pāvesta [[Benedikts XVI|Benedikta XVI]] inaugurācija. * [[2021. gads]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē vakcināciju skaits pārsniedza 1 miljardu; puse no šīm devām tika ievadītas trijās valstīs (ASV, Ķīnā un Indijā). * [[2022. gads]] — notika [[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]] otrā kārta, kurās tika atkārtoti ievēlēts [[Emanuels Makrons]], tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/24/emmanuel-macron-wins-french-presidential-election-say-projected-results|title=Victorious Macron vows to unite France after fending off Le Pen threat|website=the Guardian|access-date=2022-04-25|date=2022-04-24|language=en}}</ref> == Dzimuši == * [[1533. gads]] — [[Orānas Vilhelms]] (''Willem van Oranje''), nīderlandiešu valstsvīrs (miris 1584. gadā) * [[1575. gads]] — [[Jākobs Bēme]] (''Jakob Böhme''), vācu mistiķis (miris 1642. gadā) * [[1608. gads]] — [[Orleānas hercogs Gastons]] (''Gaston d'Orléans''), franču augstmanis (miris 1660. gadā) * [[1830. gads]] — [[Jānis Bētiņš (mūziķis)|Jānis Bētiņš]], latviešu mūziķis (miris 1912. gadā) * [[1856. gads]] — [[Filips Petēns]] (''Philippe Pétain''), franču maršals un politiķis (miris 1951. gadā) * [[1876. gads]] — [[Erihs Rēders]] (''Erich Raeder''), vācu lieladmirālis (miris 1960. gadā) * [[1879. gads]] — [[Andrē Rūzvelts]] (''André Roosevelt''), amerikāņu filmu veidotājs un kūrortviesnīcas vadītājs (miris 1962. gadā) * [[1882. gads]] — [[Ričards Tērners]] (''Richard Turner''), angļu futbolists (miris 1960. gadā) * [[1891. gads Latvijā|1891. gads]] — [[Jāzeps Grosvalds]], latviešu mākslinieks un strēlnieks (miris 1920. gadā) * [[1903. gads]] — [[Hosē Antonio Primo de Rivjera]] (''José Antonio Primo de Rivera''), Spānijas politiķis (miris 1936. gadā) * [[1908. gads]] — [[Juzefs Goslavskis]] (''Józef Gosławski''), poļu tēlnieks (miris 1963. gadā) * [[1919. gads Latvijā|1919. gads]] — [[Pēteris Strautmanis]], PSRS politiķis (miris 2007. gadā) * [[1934. gads]] — [[Šērlija Makleina]] (''Shirley MacLaine''), ASV aktrise * [[1942. gads]] — [[Bārbra Streisande]] (''Barbra Streisand''), ASV dziedātāja * [[1959. gads Latvijā|1959. gads]]: ** [[Gunta Grīva]], latviešu aktrise (mirusi 2021. gadā) ** [[Indra Sāmīte]], Latvijas politiķe * [[1966. gads]] — [[Alesandro Kostakurta]] (''Alessandro Costacurta''), itāliešu futbolists * [[1973. gads Latvijā|1973. gads]] — [[Pēteris Skudra]], latviešu hokejists * [[1982. gads]] — [[Kellija Klarksone]] (''Kelly Clarkson''), ASV dziedātāja, aktrise * [[1989. gads Latvijā|1989. gads]] — [[Elīna Babkina]], latviešu basketboliste * [[1992. gads]] — [[Džo Kīrijs]] (''Joe Keery''), amerikāņu aktieris un mūziķis == Miruši == * [[1731. gads]] — [[Daniels Defo]] (''Daniel Defoe''), angļu rakstnieks (dzimis 1659. vai 1660. gadā) * [[1891. gads]] — [[Helmuts fon Moltke (vecākais)|Helmuts fon Moltke]] (''Helmuth von Moltke''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1800. gadā) * [[1924. gads]] — [[Grenvils Stenlijs Hols]] (''Granville Stanley Hall''), ASV psihologs (dzimis 1844. gadā) * [[1939. gads]] — [[Luijs Truseljē]] (''Louis Trousselier''), franču riteņbraucējs (dzimis 1881. gadā) * [[1948. gads Latvijā|1948. gads]] — [[Jāzeps Vītols]], latviešu komponists (dzimis 1863. gadā) * [[1960. gads]] — [[Makss fon Laue]] (''Max von Laue''), vācu fiziķis (dzimis 1879. gadā) * [[1964. gads]]: ** [[Hermanis Barelē]] (''Hermann Barrelet''), franču airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1879. gadā) ** [[Gerhards Domagks]] (''Gerhard Domagk''), vācu bakteriologs (dzimis 1895. gadā) * [[1967. gads]] — [[Vladimirs Komarovs]] (''Владимир Комаров''), PSRS kosmonauts (dzimis 1927. gadā) * [[1968. gads]] — [[Volters Tjūksberijs]] (''Walter Tewksbury''), ASV vieglatlēts, piecu olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1876. gadā) * [[2011. gads]] — [[Satja Sai Baba]] (''Sathya Sai Baba''), Indijas garīgais skolotājs (dzimis 1926. gadā) * [[2021. gads]] — [[Vītauts Bubnis]] (''Vytautas Bubnys''), lietuviešu rakstnieks (dzimis 1932. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * [[Armēņu genocīds|Armēņu genocīda]] atceres diena * Republikas diena ([[Gambija]]) == Atsauces == {{atsauces}} {{Viss gads}} [[Kategorija:Aprīlis]] bsri1vny2j0ygegsdwsbwfypbmtdol6 0 55244 3657151 3597230 2022-07-20T04:18:59Z 83.178.137.1 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|enerģētikas kompāniju|terminu "Before Present"|Pirms mūsdienām}} {{Uzņēmuma infokaste | Nosaukums = ''BP plc'' | Logo = | Sauklis = | Uzņēmuma_veids = [[publisks uzņēmums]] | Birža = [[London Stock Exchange|LSE]] ([http://www.londonstockexchange.com/en-gb/pricesnews/prices/system/detailedprices.htm?ti=BP. BP])<br />[[Ņujorkas fondu birža|NYSE]] ([http://www.nyse.com/about/listed/xom.html BP])<br />[[TYO]] ([http://www.bloomberg.com/apps/quote?ticker=5051:JP 5051])<br />[[TSX]] ([http://www.tsx.com/HttpController?GetPage=QuotesViewPage&QuoteSymbol_1=BP.U BP.U]) | Indekss = [[FTSE 100]] | Dibināšanas_datums = 1908. gadā kā ''Anglo-Persian Oil Company'' | Sēdeklis = [[Londona]], {{GBR}} | Vadība = Tonijs Heivards (''Tony Hayward'') | Darbinieku_skaits = 115 000 (2006) | Apgrozījums = 281,0 miljardi ASV dolāru (2007) | Aktīvi = 236,1 miljardi ASV dolāru (2007) | Peļņa = 20,6 miljardi ASV dolāru (2007) | Nozare = [[naftas un gāzes ieguve]] | Produkti = [[degviela]], [[eļļas]], [[naftas produkti]] | Mājaslapa = http://www.bp.com/ }} [[Attēls:BP petrol station 1.jpg|thumb|300px|BP degvielas uzpildes stacija Londonā]] '''''BP plc''''', iepriekš pazīstama kā '''''British Petroleum''''', ir starptautiska [[Lielbritānija]]s enerģētikas kompānija. Kompānijas galvenā mītne atrodas [[Londona|Londonā]]. == Vēsture == Kompānijas sākums saistās ar britu uzņēmēja [[Viljams Nokss Dersijs|Viljama Noksa Dersija]] (''William Knox D'Arcy'') vārdu, kurš 1901. gadā no [[Irāna]]s [[Šahs (monarhs)|šaha]] ieguva [[nafta]]s [[koncesija|koncesiju]]. 1908. gadā tika atklāta pirmās naftas atradnes [[Tuvie Austrumi|Tuvajos Austrumos]] un tās ieguvei tika nodibināta ''Anglo-Persian Oil Company'', kura 1935. gadā tika pārdēvēta par ''Anglo-Iranian Oil Company''. 1951. gadā toreizējā Irānas valdība [[Muhameds Mosadiks|Muhameda Mosadika]] vadībā [[Nacionalizācija|nacionalizēja]] ''Anglo-Iranian Oil Company'', un tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Lielbritānija un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] 1953. gada 19. augustā noorganizēja [[Irānas 1953. gada apvērsums|apvērsumu]] un nodibināja šaha [[Mohammads Rezā Pehlevī|Mohamada Rezā Pehlevī]] režīmu Irānā. Kompānija tika atgūta, to nosauca par ''British Petroleum Company'', tomēr daļa no kompānijas tika piešķirta citām rietumu naftas kompānijām. Pēc 1979. gada [[Islāma revolūcija]]s kompānija atkal tika nacionalizēta, tomēr, tā kā ''British Petroleum Company'' tolaik bija bizness arī [[Ziemeļjūra|Ziemeļjūrā]] un [[Aļaska|Aļaskā]], tā spēja saglabāt savu ietekmi tirgū. XX gasimta astoņdesmitajos gados, kad Lielbritānijā premjerministre bija [[Mārgarita Tečere]] ''British Petroleum Company'' tika [[privatizācija|privatizēta]]. 1998. gadā ''British Petroleum'' sastāvā iekļāvās ASV kompānija ''Amoco'' un tā līdz 2000. gadam saucās ''BPAmoco'', līdz ieguva mūsdienu nosaukumu. No 2003. gada BP pieder 50% no [[Krievija]]s kompānijas [[TNK-BP]]. Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] 2022. gada februārī ''BP'' paziņoja, ka pārdos tam piederošo 19,75 % akciju Krievijas uzņēmumā ''[[Rosneft]]''. Šī lēmuma pieņemšanas laikā ''Rosneft'' darbības veidoja aptuveni pusi no ''BP'' naftas un gāzes rezervēm un trešo daļu no tās produkcijas.<ref name="db 28.02.2022" /> == Pazīstami BP zīmoli == [[Attēls:Castrollogo.jpg|100px|Castrol]] [[Attēls:ARCO_logo.gif|100px|ARCO]] [[Attēls:AralCorpLogo.jpg|80px|Aral]] == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="db 28.02.2022">[https://www.db.lv/zinas/bp-pazino-par-aiziesanu-no-rosneftj-506472 BP paziņo par aiziešanu no Rosņeftj] LETA--AFP, 28.02.2022</ref> }} == Ārējās saites == {{Commons category|BP|BP}} * [http://finance.google.com/finance?q=LON%3ABP ''Google Finance''] {{Organizācija-aizmetnis}} {{FTSE 100}} {{Stoxx Europe 50}} [[Kategorija:Naftas kompānijas]] [[Kategorija:Degvielas mazumtirgotāji]] [[Kategorija:Londona]] [[Kategorija:Ņujorkas fondu biržā kotētie uzņēmumi]] ab7qkomzn5cjiyyscgl4wrqjfbuy9fy 0 56172 3657025 3589959 2022-07-19T17:41:19Z 81.101.7.190 /* Miruši */ wikitext text/x-wiki '''9. jūnijs''' ir gada 160. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (161. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 205 dienas. == Vārda dienas == [[Gita]], [[Ligita]] == Notikumi == * [[53. gads]] — [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]] [[Nerons]] apprecēja [[Klaudija Oktāvija|Klaudiju Oktāviju]]. * [[1534. gads]] — [[Žaks Kartjē]] atklāja [[Sentlorensa]]s upi. * [[1762. gads]] — [[Krievijas Impērija]] noslēdza savienību ar [[Prūsija|Prūsiju]]. * [[1815. gads]] — noslēdzās [[Vīnes kongress]], uzstādot jauno politisko situāciju [[Eiropa|Eiropā]]. * [[1846. gads]] — [[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltonai]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Ontārio]] štatā piešķirtas pilsētas tiesības. * [[1889. gads]] — [[Roma|Romā]], [[Džordāno Bruno]] sadedzināšanas vietā atklāts viņa [[piemineklis]]. * [[1923. gads]] — valsts apvērsums [[Bulgārija|Bulgārijā]]: atstādināts premjerministrs [[Aleksandrs Stamboļijskis]]. * [[1934. gads]] — [[Donalds Daks]] debitēja filmā ''[[The Wise Little Hen]]''. * [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Padomju Savienība|PSRS]] veica ofensīvu [[Somija|Somijā]], atgūstot praktiski visas karā zaudētās teritorijas. * [[1957. gads]] — pirmoreiz sasniegta [[Broda smaile]] (8047 m), ko paveica [[Austrija]]s ekspedīcija. * [[1967. gads]] — [[Sešu dienu karš]]: [[Izraēla]] ieņēma [[Golānas augstienes|Golānas augstieni]] [[Sīrija|Sīrijā]]. * [[1974. gads]] — [[Portugāle]] un PSRS nodibināja [[diplomātiskās attiecības]]. * [[1997. gads]] — televīzijas kanālā ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'' tika translēta pēdējā seriāla "[[Precējies. Ir bērni]]" sērija. * [[1999. gads]] — [[Kosovas krīze]]: [[Dienvidslāvija]] noslēdza miera līgumu ar [[NATO]]. == Dzimuši == * [[1075. gads]] — [[Lotārs III Zuplinburgs|Lotārs III]] (''Lothar III.''), Svētās Romas impērijas imperators (miris 1137. gadā) * [[1595. gads]] — [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislavs IV]] (''Władysław IV Waza''), Polijas karalis (miris 1648. gadā) * [[1597. gads]] — [[Pīters Zenredams]] (''Pieter Saenredam''), holandiešu mākslinieks * [[1640. gads]] — [[Leopolds I Hābsburgs|Leopolds I]] (''Leopold I''), Austrijas erchercogs (miris 1705. gadā) * [[1661. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||5|30}}) — [[Fjodors III Romanovs|Fjodors III]] (''Фёдор III''), Krievijas cars (miris 1682. gadā) * [[1672. gads]] (j.s., pēc v.s. {{dat||5|30}}) — [[Pēteris I]] (''Пётр I''), Krievijas cars (miris 1725. gadā) * [[1810. gads]] — [[Oto Nikolai]] (''Otto Nicolai''), vācu komponists (miris 1849. gadā) * [[1812. gads]] — [[Johans Gotfrīds Galle]] (''Johann Gottfried Galle''), vācu astronoms (miris 1910. gadā) * [[1843. gads]] — [[Berta fon Zutnere]] (''Bertha von Suttner''), austriešu pacifiste (mirusi 1914. gadā) * [[1849. gads]] — [[Mihaels Ankers]] (''Michael Ancher''), dāņu gleznotājs (miris 1927. gadā) * [[1865. gads]] — [[Karls Nilsens]] (''Carl Nielsen''), dāņu komponists (miris 1931. gadā) * [[1874. gads]]: ** [[Lonsestons Eliots]] (''Launceston Elliot''), skotu svarcēlājs (miris 1930. gadā) ** [[Luiss Šeldons]] (''Lewis Sheldon''), ASV vieglatlēts (miris 1960. gadā) * [[1875. gads]] — [[Henrijs Deils]] (''Henry Dale''), angļu farmakologs (miris 1965. gadā) * [[1879. gads]] — [[Harijs Debeks]] (''Harry DeBaecke''), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (miris 1961. gadā) * [[1891. gads]] — [[Kouls Porters]] (''Cole Porter''), ASV komponists (miris 1964. gadā) * [[1915. gads]] — [[Less Pols]] (''Les Paul''), ASV ģitārists, izgudrotājs (miris 2009. gadā) * [[1917. gads]] — [[Eriks Hobsboms]] (''Eric Hobsbawm''), britu vēsturnieks (miris 2012. gadā) * [[1920. gads Latvijā|1920. gads]] — [[Aina Nagobads-Ābola]], Latvijas diplomāte (mirusi 2021. gadā) * [[1955. gads Latvijā|1955. gads]] — [[Vitauts Staņa]], Latvijas politiķis * [[1961. gads]]: ** [[Maikls Dž. Fokss]] (''Michael J. Fox''), kanādiešu/amerikāņu aktieris ** [[Ārons Sorkins]] (''Aaron Sorkin''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un dramaturgs * [[1963. gads]]: ** [[Džonijs Deps]] (''Johnny Depp''), ASV kinoaktieris ** [[Deivids Keps]] (''David Koepp''), ASV scenārists un kinorežisors * [[1966. gads Latvijā|1966. gads]] — [[Raimonds Ciesnieks]], latviešu BMX treneris * [[1973. gads Latvijā|1973. gads]] — [[Aigars Apinis]], latviešu vieglatlēts * [[1978. gads]] — [[Miroslavs Kloze]] (''Miroslav Klose''), Polijā dzimis Vācijas futbolists * [[1981. gads]]: ** [[Natālija Portmane]] (''Natalie Portman''), ASV aktrise ** [[Anuška Šankara]] (''Anoushka Shankar''), indiešu izcelsmes britu mūziķe * [[1984. gads]] — [[Veslijs Sneiders]] (''Wesley Sneijder''), nīderlandiešu futbolists * [[1992. gads]] — [[Janiks Aņēls]] (''Yannick Agnel''), franču peldētājs == Miruši == * [[68. gads]] — [[Nerons]] (''Nero''), Romas impērijas valdnieks (dzimis 37. gadā) * [[1701. gads]] — [[Orleānas hercogs Filips I]] (''Philippe d'Orléans''), Orleānas hercogs (dzimis 1640. gadā) * [[1870. gads]] — [[Čārlzs Dikenss]] (''Charles Dickens''), angļu rakstnieks (dzimis 1812. gadā) * [[1931. gads]] — [[Alberts Maikelsons]] (''Albert Michelson''), ASV fiziķis (dzimis 1851. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Kārlis Bļodnieks]], Latvijas dzelzceļa vadītājs (dzimis 1882. gadā) * [[1973. gads]] — [[Erihs fon Manšteins]] (''Erich von Manstein''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1887. gadā) * [[1974. gads]] — [[Migels Anhels Asturjass]] (''Miguel Ángel Asturias''), gvatemaliešu dzejnieks (dzimis 1899. gadā) * [[2022. gads]] — [[Matt Zimmerman]] (''Matt Zimmerman''), kanādas aktieris (dzimis 1934. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūnijs]] cewoc7g2j38lev1anhciq36ivfizbig 3657035 3657025 2022-07-19T18:01:17Z Baisulis 11523 Atcēlu [[Special:Contributions/81.101.7.190|81.101.7.190]] ([[User talk:81.101.7.190|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3657025 wikitext text/x-wiki '''9. jūnijs''' ir gada 160. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (161. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 205 dienas. == Vārda dienas == [[Gita]], [[Ligita]] == Notikumi == * [[53. gads]] — [[Senās Romas imperatori|Romas imperators]] [[Nerons]] apprecēja [[Klaudija Oktāvija|Klaudiju Oktāviju]]. * [[1534. gads]] — [[Žaks Kartjē]] atklāja [[Sentlorensa]]s upi. * [[1762. gads]] — [[Krievijas Impērija]] noslēdza savienību ar [[Prūsija|Prūsiju]]. * [[1815. gads]] — noslēdzās [[Vīnes kongress]], uzstādot jauno politisko situāciju [[Eiropa|Eiropā]]. * [[1846. gads]] — [[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltonai]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Ontārio]] štatā piešķirtas pilsētas tiesības. * [[1889. gads]] — [[Roma|Romā]], [[Džordāno Bruno]] sadedzināšanas vietā atklāts viņa [[piemineklis]]. * [[1923. gads]] — valsts apvērsums [[Bulgārija|Bulgārijā]]: atstādināts premjerministrs [[Aleksandrs Stamboļijskis]]. * [[1934. gads]] — [[Donalds Daks]] debitēja filmā ''[[The Wise Little Hen]]''. * [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Padomju Savienība|PSRS]] veica ofensīvu [[Somija|Somijā]], atgūstot praktiski visas karā zaudētās teritorijas. * [[1957. gads]] — pirmoreiz sasniegta [[Broda smaile]] (8047 m), ko paveica [[Austrija]]s ekspedīcija. * [[1967. gads]] — [[Sešu dienu karš]]: [[Izraēla]] ieņēma [[Golānas augstienes|Golānas augstieni]] [[Sīrija|Sīrijā]]. * [[1974. gads]] — [[Portugāle]] un PSRS nodibināja [[diplomātiskās attiecības]]. * [[1997. gads]] — televīzijas kanālā ''[[Fox Broadcasting Company|Fox]]'' tika translēta pēdējā seriāla "[[Precējies. Ir bērni]]" sērija. * [[1999. gads]] — [[Kosovas krīze]]: [[Dienvidslāvija]] noslēdza miera līgumu ar [[NATO]]. == Dzimuši == * [[1075. gads]] — [[Lotārs III Zuplinburgs|Lotārs III]] (''Lothar III.''), Svētās Romas impērijas imperators (miris 1137. gadā) * [[1595. gads]] — [[Vladislavs IV Vāsa|Vladislavs IV]] (''Władysław IV Waza''), Polijas karalis (miris 1648. gadā) * [[1597. gads]] — [[Pīters Zenredams]] (''Pieter Saenredam''), holandiešu mākslinieks * [[1640. gads]] — [[Leopolds I Hābsburgs|Leopolds I]] (''Leopold I''), Austrijas erchercogs (miris 1705. gadā) * [[1661. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||5|30}}) — [[Fjodors III Romanovs|Fjodors III]] (''Фёдор III''), Krievijas cars (miris 1682. gadā) * [[1672. gads]] (j.s., pēc v.s. {{dat||5|30}}) — [[Pēteris I]] (''Пётр I''), Krievijas cars (miris 1725. gadā) * [[1810. gads]] — [[Oto Nikolai]] (''Otto Nicolai''), vācu komponists (miris 1849. gadā) * [[1812. gads]] — [[Johans Gotfrīds Galle]] (''Johann Gottfried Galle''), vācu astronoms (miris 1910. gadā) * [[1843. gads]] — [[Berta fon Zutnere]] (''Bertha von Suttner''), austriešu pacifiste (mirusi 1914. gadā) * [[1849. gads]] — [[Mihaels Ankers]] (''Michael Ancher''), dāņu gleznotājs (miris 1927. gadā) * [[1865. gads]] — [[Karls Nilsens]] (''Carl Nielsen''), dāņu komponists (miris 1931. gadā) * [[1874. gads]]: ** [[Lonsestons Eliots]] (''Launceston Elliot''), skotu svarcēlājs (miris 1930. gadā) ** [[Luiss Šeldons]] (''Lewis Sheldon''), ASV vieglatlēts (miris 1960. gadā) * [[1875. gads]] — [[Henrijs Deils]] (''Henry Dale''), angļu farmakologs (miris 1965. gadā) * [[1879. gads]] — [[Harijs Debeks]] (''Harry DeBaecke''), amerikāņu airētājs, olimpiskais čempions (miris 1961. gadā) * [[1891. gads]] — [[Kouls Porters]] (''Cole Porter''), ASV komponists (miris 1964. gadā) * [[1915. gads]] — [[Less Pols]] (''Les Paul''), ASV ģitārists, izgudrotājs (miris 2009. gadā) * [[1917. gads]] — [[Eriks Hobsboms]] (''Eric Hobsbawm''), britu vēsturnieks (miris 2012. gadā) * [[1920. gads Latvijā|1920. gads]] — [[Aina Nagobads-Ābola]], Latvijas diplomāte (mirusi 2021. gadā) * [[1955. gads Latvijā|1955. gads]] — [[Vitauts Staņa]], Latvijas politiķis * [[1961. gads]]: ** [[Maikls Dž. Fokss]] (''Michael J. Fox''), kanādiešu/amerikāņu aktieris ** [[Ārons Sorkins]] (''Aaron Sorkin''), amerikāņu kinorežisors, scenārists un dramaturgs * [[1963. gads]]: ** [[Džonijs Deps]] (''Johnny Depp''), ASV kinoaktieris ** [[Deivids Keps]] (''David Koepp''), ASV scenārists un kinorežisors * [[1966. gads Latvijā|1966. gads]] — [[Raimonds Ciesnieks]], latviešu BMX treneris * [[1973. gads Latvijā|1973. gads]] — [[Aigars Apinis]], latviešu vieglatlēts * [[1978. gads]] — [[Miroslavs Kloze]] (''Miroslav Klose''), Polijā dzimis Vācijas futbolists * [[1981. gads]]: ** [[Natālija Portmane]] (''Natalie Portman''), ASV aktrise ** [[Anuška Šankara]] (''Anoushka Shankar''), indiešu izcelsmes britu mūziķe * [[1984. gads]] — [[Veslijs Sneiders]] (''Wesley Sneijder''), nīderlandiešu futbolists * [[1992. gads]] — [[Janiks Aņēls]] (''Yannick Agnel''), franču peldētājs == Miruši == * [[68. gads]] — [[Nerons]] (''Nero''), Romas impērijas valdnieks (dzimis 37. gadā) * [[1701. gads]] — [[Orleānas hercogs Filips I]] (''Philippe d'Orléans''), Orleānas hercogs (dzimis 1640. gadā) * [[1870. gads]] — [[Čārlzs Dikenss]] (''Charles Dickens''), angļu rakstnieks (dzimis 1812. gadā) * [[1931. gads]] — [[Alberts Maikelsons]] (''Albert Michelson''), ASV fiziķis (dzimis 1851. gadā) * [[1942. gads Latvijā|1942. gads]] — [[Kārlis Bļodnieks]], Latvijas dzelzceļa vadītājs (dzimis 1882. gadā) * [[1973. gads]] — [[Erihs fon Manšteins]] (''Erich von Manstein''), vācu ģenerālfeldmaršals (dzimis 1887. gadā) * [[1974. gads]] — [[Migels Anhels Asturjass]] (''Miguel Ángel Asturias''), gvatemaliešu dzejnieks (dzimis 1899. gadā) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūnijs]] ahp5tp9v82fba1zyzcl7y17rvxlelep 4 58570 3657136 3656884 2022-07-20T01:46:24Z Kruusamägi 19828 wikitext text/x-wiki __NEWSECTIONLINK__ {{Kopienas portāla galvene}} {{stack |{{Vikipēdija:Vikiekspedīcijas/plānotās}} |{{Vikipēdija:Vikitikšanās/plānotās}} }} __TOC__ <span id="below_toc"></span> {{clear}} [[Kategorija:Vikipēdija|Kopienas portāls]] == Jauns kanāls jautājumu uzdošanai? == Ko kolēģi saka par jauna ''palīdzības kanāla'' izveidi lvwiki, atstājot Kopienas portālu tādām "saturīgākām" diskusijām (nē, es neplānoju monitorēt, kas kur pieder)? Pieņemu, ka daudzi kautrējas uzdot ikdienas/jauniņo jautājumus šeit, jo šī vieta ne pārāk uzrunā kā vieta, kur to darīt. Ja mums būtu "help desk", tad, ceru, palielinātos komunikācijas daudzumu. Nu jā, es ieteiktu [[WP:Flow|Flow]], jo: * vairāk newbie-friendly (POV) * vieglāka un veiksmīgāka notifikāciju sistēma (automātiskā vačlistošana, ja esmu izveidojis sadaļu; var saņemt notifikācijas par jauniem topikiem, pēc tam piesekojot katram atsevišķi) Tā kā tas jāieslēdz ne-lvwiki cilvēkiem, būs vajadzīgs kopienas atbalsts. Nederēs "ai, dari Edgar, ko gribi". --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) ;Jauna jautājumu uzdošanas kanāla izveide # {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.54 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.12 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST) ;Flow pieslēgšana šajā jaunajā kanālā # {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.26 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.09 (EEST) # {{pret}} Man tā lēni pieleca, kas tas vispār ir, un negribētos to lapu lieki sarežģīt. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 00.56 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.11 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.13 (EEST) # {{par}} --[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 14.44 (EEST) === Diskusija === Ja piekrītat, kādu nosaukumu liekam lapai? Es parasti neko oriģinālu nespēju izdomāt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 29. augusts, plkst. 23.04 (EEST) :Ātrā palīdzība :) Vispār mums jau ir šāds "kanāls" — kopienas portāla diskusija. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 07.32 (EEST) ::Es vairāk sliecos uz "Help desk" tulkojumu (bet man nepatīk 'palīdzības dēlis'). Ne kopienas portāls, ne tā diskusiju lapa nešķiet tā uzskatāmi kandidāti šim mērķim. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2019. gada 30. augusts, plkst. 18.05 (EEST) :::Iecere guva labu atbalstu, varbūt kādam ir idejas nosaukumam? --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2020. gada 20. maijs, plkst. 21.56 (EEST) ::::pēc būtības šis kanāls būs dalībnieku (īpaši jauno) atbalstam, vai ne? "Dalībnieku atbalsts" gan neizklausās ļoti atraktīvi :) būtu labi arī, ja uzreiz ar kautko tas atšķirtos no esošā "Palīdzība". tādā ziņā "Ātrā palīdzība", lai cik dīvaini neizklausītos, pat ir diezgan precīzi. ''Help desk'' oficiālais tulkojums ir "Palīdzības dienests". --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2020. gada 21. maijs, plkst. 09.26 (EEST) :::::@[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]]: Kas notika ar šo iniciatīvu? "Palīdzības dienests" ir labs nosaukums. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 3. februāris, plkst. 10.47 (EET) == Statistiskās informācijas aktualizēšanas optimizācija == Sveiki, Man darbā uzdeva painteresēties par linked open data iespējām un publicēt mūsu (Centrālās statistikas pāvaldes) datus pieejamākus, atvērtākus, savienojamākus. Doma arī, lai, piemēram, mūsu aktuālākos datus pēc iespējas automātiskāk varētu ievadīt wikidata/wikipedia, lai tie tiktu izmantoti. Bet tā kā ar wiki pasauli pagaidām vēl esmu uz Jūs, tad gribēju lūgt kopienas palīdzību, kā šo visu efektīvāk organizēt, kas vēlāk varētu noderēt ne tikai starp CSP->wiki, bet arī citām oficiālām Latvijas iestādēm: Pagaidām izdarītais: 1) Centos caur openrefine ielādēt visu novadu iedzīvotāju skaitu 2020. gada 1. janvārī Tas man izdevās daļēji, ielādējās ne visi novadi, jo meta errorus, ka pārāk bieži/ātri notiek wikidata editošana. Šim man būtu nepieciešams wiki bota konts? Vēl arī jauājums vai var automatizēt, ka jaunāko pievienoto datu vērtībai var uzlikt nevis normal, bet preferred vērtību? 2) Alojas novadam LV un EN wikipēdijā izmantojot wikidata moduli uztaisīju, lai ņem preferred iedzīvotāju skaita vērtību no wiki data. Šis izdevās, bet, protams, šķiet neefektīvi to manuāli bakstīt katram novadam iekšā, tā kā ir vairāk nekā 100 novadi, ja vēl to gribētu darīt statistikas reģioniem, pagastiem, pilsētām. Ir automatizēti veidi kā ģenerēt/atjaunot infokastes, un tādas, kur vērtības ir savienotas ar wikidata? Un pēdējais jautājums, ja CSP šos datus nopublicētu wikidata vai, Jūsuprāt, būtu lietderīgi arī atsevišķi tos publicēt RDF formātā CSP mājaslapā? Līdz šim Linked data/Semantic web, cik saprotu, nav ticis izmantots CSP tāpat arī citu valstu statistikas iestādēm līdz šim ļoti dažādi veicies ar linked data tehnoloģijas ieviešanu. Pašlaik, mēģināju ielādēt no CSV ar open refine, kā to būtu efektīvāk darīt? Vai, ja dati tiktu pirms tam nopublicēti RDF formātā, to būtu vieglāk izdarīt, automatizēt? {{unsigned|Liinisx}} :{{ping|Edgars2007|Voll}} --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 13. janvāris, plkst. 11.46 (EET) ::{{ping|Liinisx}}: mūsu kopienā esam apmēram 3-5 cilvēki, kam šajā varētu būt vismaz minimāla kompetence (pamatā cilvēki te raksta enciklopēdiju). Wikidata virziens ir pareizais un to vajadzētu turpināt. Tehnisku palīdzību vislabāk būtu iegūt tieši ar Wikidata kopienu saistītos kanālos (komunikācija angliski) — ir [https://t.me/joinchat/AZriqUj5UajwQxn1aZ9WOg aktīvs Telegram kanāls], epasta liste, [[:d:Wikidata:Tools/OpenRefine|OpenRefine palīdzības lapa]]. Lieliem importiem vajadzēs bota kontu, to jālūdz veidot Wikidata, bet pirms tam būs "jāuzkrāj reputācija". Alojas novads ir OK, bet var likt arī uzreiz veidnē [[Veidne:Latvijas novada infokaste]] (tikai uzmanīgi, jo salauztas var tikt vairāk lapas). Par "prefferd" vērtību: izskatās, ka tādas iespējas vēl nav, bet [https://github.com/OpenRefine/OpenRefine/issues/2326 ir atvērts pieteikums]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 13. janvāris, plkst. 11.59 (EET) ::{{ping|Papuass|Edgars2007|Voll}}: Man jautājums par to, kā notiek atjaunošana infokastēm, jo es veidnē [[Veidne:Latvijas novada infokaste]] veicu izmaiņas (lai automātiski ielasa preffered vērtību no wikidata), bet jau izveidotajiem novadiem, kur izmantota infokaste, nemainās vērtība pie iedzīvotāju skaita un iedzīvotāju skaita gada. Vai un kā ir iespējams, ka tiek automātiski atjaunota vērtība visu novadu infokastēs tikai pie "iedzīvotāji" un "iedzīvotāji gads"? --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 9. februāris, plkst. 12.16 (EET) :::Skatos, ka izmaiņa bija tikai [[Veidne:Latvijas novada infokaste/doc]] (dokumentācijas piemērā), nevis pašā veidnē [[Veidne:Latvijas novada infokaste]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 12.57 (EET) ::::Tad attiecīgi būs problēma, ka {{u|Liinisx}} nav ļauts labot [[Veidne:Latvijas novada infokaste]], jo veidne ir aizsargāta pret vandalismu, kas ietekmē daudzas lapas vienlaikus. Aicināšu nepadoties un turpināt rīkoties :), un [[Veidnes diskusija:Latvijas novada infokaste|diskusijā]] sazināties ar citiem saistībā ar šo veidni. --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 13.26 (EET) :::::1) Nesapratu līdz galam, kā es varu iegūt tiesības to rediģēt? Kā var zināt, kam tas ir jāvaicā? 2) Tātad, ja man izdotos to rediģēt, vai jau izveidotajās infokastēs Latvijas novadiem šis Wd modulis ievietotos automātiski vai arī tas jāiekopē 100 lapās ar roku? --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 9. februāris, plkst. 14.37 (EET) ::::::Iedevu attiecīgās tiesības, tagad vajadzētu varēt rediģēt. Bet lūgums pēc izmaiņām obligāti rūpīgi pārliecināties, vai tās strādā korekti. Protams, modulim jāstrādā automātiski visur, tāda jau ir veidnes jēga. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 15.28 (EET) :::::::Vēlams gan būtu tā, ka dati nāk no Wikidata, ja lokāli nav ielikta cita vērtība, lai veidnē varētu ielikt vērtību, ja kaut kas nav salabojams Vikidatos. Tad gan būs jāsalabo tie 100 raksti, lai izņemtu ārā ar roku ieliktās vērtības (to gan @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] varētu izdarīt ar botu). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 16.55 (EET) ::::::::Pašlaik neizskatās labi... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 9. februāris, plkst. 17.27 (EET) :::::::::Pagaidām atcēlu izmaiņas. Nebiju pamanījis, ka arī pagasti izmanto novada infokastes veidni un visiem pagastiem wikidatos ir normal nevis prefered ranks, tāpēc tur vispār uz brīdi rādījās tukšums. Tāpat arī bija citas problēmas, pie noformējuma, sakarā arī ar to, ka tur bija ievadītās vērtības, kurām palika atsauces apakšā, kā arī nesmuki izskatījās, ka radās pilns datums nevis gads un daži cipari pārlec uz nākamo rindu. Mēģināšu mainīt moduli uz WikidataIB un atrisināt tās problēmas, jo tur var mainīt datuma formātu + vairāk funkciju ifthen utml. --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 9. februāris, plkst. 20.01 (EET) ::::::::::Liekas, ka tagad ir OK. Bet pilnai laimei vajadzētu iedzīvotāju blīvumu automātiski pārrēķināt. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 10. februāris, plkst. 17.22 (EET) :::::::::::Labāk ir, bet nav ideāli, tomēr rādās tā liekā atsauce apakšā wikipēdijā ar roku ierakstītajai vērtībai, pat, ja vērtība netiek izmantota. Rīt paskatīšos, ko darīt ar platību un blīvumu. Starp citu, kā Jūs domājāt, kā pareizāk būtu rēķināt blīvumu? No sauszemes platības vai kopējās platības?--[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 10. februāris, plkst. 18.17 (EET) ::::::::::::Nav jau precizēts nedz mums, nedz Vikidatos, nedz [https://www.vzd.gov.lv/lv/administrativo-teritoriju-un-teritoriala-iedalijuma-vienibu-platibas VZD], kas tās ir par platībām :) Vismaz lai infokastēs aritmētiski pareizi būtu izrēķināts no esošajiem skaitļiem. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 10. februāris, plkst. 18.36 (EET) :::::::::::::Ok, kas ir ar to iedzsk. veidni {{tl|iedzsk}} ? Vai viņa nezaudē jēgu, ja CSP apņemās reizi gadā atjaunot visus iedzīvotāju skaitus WIKIDATos novadiem, republikas un novada pilsētām, statistikas reģioniem? (plus es sataisīju kodu, ka arī wikidatos iepriekšējās preferred rank vērtības tiek nomainītas par normal un jaunajai piešķirta preferred.) Tad varētu likt pēc tāda paša principa Apdzīvotas vietas veidnē iekšā to kodu, ko ierakstīju novadiem? --[[Dalībnieks:Liinisx|Liinisx]] 2021. gada 22. februāris, plkst. 15.42 (EET> == Latvijas novadu raksti pēc jaunās reformas (2021) == Labdien! Pamanīju, ka saveidots daudz lapu visiem tiem novadiem, kas pēc reformas jūnijā mainīs robežas. Vai tiešām tas ir vajadzīgs? Saprotu, Dienvidkurzemes un jauno Ropažu novadu, kur grūti definēt skaidru pēcteci. Varbūt arī Jēkabpils novada gadījumā... Bet pārējos gadījumos taču diezgan skaidrs, ko kuram pievienoja. Nav taču divi raksti par Rojas novada pirmo versiju, un novadu pēc tam. [[Amatas novads|Amatas novadam]] arī ir viens raksts, kaut 2009. gadā pievienoja lielāko daļu klāt. Pēc analoģijas arī par skolām varētu taisīt līdzīgi - Rīgas 40. vidusskola un Rīgas 40. vidusskola (2011), minot gadu, kad skolai pievienoja 23. vidusskolu. Arī novadi pēc reformas juridiski nemainīsies. To skaits saruks un izmērs pieaugs. --[[Dalībnieks:Kaamis007|Kaamis007]] ([[Dalībnieka diskusija:Kaamis007|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 11.33 (EET) :Manuprāt, vienam novadam ir vajadzīgs viens raksts (kamēr vien nemainās nosaukums), kurā ir arī aprakstīta tā vēsture. Ieguvums ir arī tas, ka visa informācija būs pieejama vienā rakstā, līdz ar to raksts kļūs bagātīgāks. --[[Lietotājs:Laurijs|Laurijs]] ([[Lietotāja diskusija:Laurijs|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 16.08 (EET) ::Principā visus "... novads (2021)" rakstus ([[Latvijas_administratīvais_iedalījums#Novadi_un_to_teritoriālā_iedalījuma_vienības_2|saraksts]]) varam dzēst, jo tajos ir tikai viena sadaļa - "Teritoriālais iedalījums" --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 18.38 (EET) :::sliecos piekrist, bet labprāt gribētu zināt jauno novadu rakstu autora {{u|Pirags}} viedokli. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.00 (EET) :::: Es šos rakstus izveidoju pārejas periodam līdz 2021. gada administratīvi teritoriālās reformas ieviešanai. Būtībā ATR2021 atjauno [[Latvijas rajoni|Latvijas rejonus]], tādēļ lielākā daļa informācijas var tikt pārnesta no šiem rakstiem, piemēram, [[Ogres rajons]] = [[Ogres novads (2021)]] ≠ [[Ogres novads]]. Rakstus var dzēst vai arī atbilstoši pāradresēt.--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2021. gada 14. marts, plkst. 21.45 (EET) Gribēju komentēt, ka ģerboņu automātiska pārnese no vecajiem novadiem uz jaunajiem '''ir nekorekta'''! Tikai tad, ja novads nepiedzīvoja nekādas izmaiņas, tad to varēja turpināt lietot, bet ja ir bijušas izmaiņas - tas jāapstiprina no jauna/jāizveido jauns, un pagaidu ģerboņu nav! Piemērs - Ādaži, kuri ir izsludinājuši konkursu par jauno ģerboni. (Avoti: [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/1-julija-no-119-latvijas-pasvaldibam-paliks-42-kads-bus-gerbonu-liktenis.a410404/ 1], [https://www.salasnovads.lv/lv/aktualitates/raksts/par-pasvaldibu-tiesibam-izmantot-tai-apstiprinato-gerboni-pec-administrativi-teritorialas-reformas/ 2], [https://www.adazi.lv/veidojam-jauno-gerboni-kopa-aicinam-dalities-ar-idejam/ 3]) --[[Dalībnieks:Ivario|Ivario]] ([[Dalībnieka diskusija:Ivario|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.41 (EEST) :Te nav viss tik vienkārši, piemēram, pēc Viļānu un Rēzeknes novadu apvienošanas ģerboni un karogu nemainīja ([https://rezeknesnovads.lv/vilanos-pacelts-rezeknes-novada-un-vilanu-pilsetas-karogs/]). Kā arī, pēc gada Ādaži kļūs par pilsētu un visdrīzāk pašreizējais novada ģerbonis kļūs par Ādažu pilsētas ģerboni.<br/>Pagaidām es piedāvāju [[Veidne:Latvijas novadu ģerboņi|izveidot rakstu par katra novada ģerboni]] =) --[[Dalībnieks:Dark Eagle|Dark Eagle]] ([[Dalībnieka diskusija:Dark Eagle|diskusija]]) 2021. gada 29. augusts, plkst. 12.57 (EEST) == Izaugsmes eksperimenti == {{phabricator|T278191}} Wikimedia Foundation "[[:mw:Growth|Izaugsmes komanda]]" jau vairākus gadus strādā pie uzlabotas jaunpienācēju pieredzes. Pēc būtības tās ir vairākas īpašās lapas un labāka saziņa ar citiem dalībniekiem, kas varētu viņiem palīdzēt. Viņu publicētie mērījumu rezultāti rāda, ka viņu rīki dod statistiski izmērāmu labumu tādās vidēja izmēra Vikipēdijās kā mūsējā. Piedāvāju šos rīkus ieviest arī mūsu Vikipēdijā. Lai to izdarītu, jāsakārto pāris veidnes, jāizveido kāda palīdzības lapa un jāiztulko kaudzīte dokumentācijas lapu un lietotāja saskarne (esmu jau iesācis un turpināšu), kā arī jāatrod vairāki dalībnieki, kas vēlas būt atsaucīgi mentori (skolotāji) šiem jaunpienācējiem. :Ja ir vēlme pamēģināt, kā darbosies dažas no šīm jaunpienācēju iespējām (un notestēt tulkojumu), tad to var izdarīt [https://test.wikipedia.org/wiki/Special:Homepage Testa vietnē]. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 22. aprīlis, plkst. 11.51 (EEST) === Atbalstu === * (kā iniciatīvas pieteicējs) --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 23. marts, plkst. 00.22 (EET) * {{par}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 23. marts, plkst. 17.12 (EET) * {{par}} --[[Dalībnieks:Silraks|silraks]] ([[Dalībnieka diskusija:Silraks|diskusija]]) 2021. gada 29. marts, plkst. 01.17 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:Meistars Joda|Meistars Joda]] ([[Dalībnieka diskusija:Meistars Joda|diskusija]]) 2021. gada 1. aprīlis, plkst. 17.37 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 1. aprīlis, plkst. 18.28 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2021. gada 2. aprīlis, plkst. 00.17 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 4. aprīlis, plkst. 22.14 (EEST) * {{par}} --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 4. aprīlis, plkst. 22.15 (EEST) === Eksperimenti ir ieslēgti === Eksperimenti ir ieslēgti, bet tie vēl nav pieejami jaunpienācējiem. Apmeklējiet [[Special:Sākumlapa]] un paspēlējaties, vai nerodas kādas problēmas. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 00.18 (EEST) :23. jūnijā šī iespēja tiks ieslēgta visiem jaunajiem kontiem. Labojumus, kas veikti šo eksperimentu rezultātā, atzīmēs ar [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:RecentChanges&tagfilter=newcomer+task īpašu atzīmi]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 18.38 (EEST) ::kādēļ 'uzdevums'? varbūt 'devums'? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 20.53 (EEST) ::Labajā pusē apakšā drukas kļūdiņa (rasktu --> rakstu). Citādi neredzu nekādas problēmas. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 23.31 (EEST) :::@[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] būs labots. :::@[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]], jo tur ir dažādi uzdevumi pa kategorijām un pēc grūtības. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 9. jūnijs, plkst. 23.43 (EEST) === Mentori === Aktīvajiem dalībniekiem lūgums apsvērt pieteikšanos [[Palīdzība:Mentori|mentoru]] sarakstā. Pēc pieteikšanās jaunie dalībnieki savā [[Special:Sākumlapa|īpašajā sākumlapā]] (to var lietot arī pieredzējušie) redzēs jūs kā personu, kam var uzdot jautājumu. Nekāda lielā slodze tā nav - divu nedēļu laikā {{u|Egilus}} saņēma pāris jautājumus, bet es nevienu. --[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 20. decembris, plkst. 11.45 (EET) == Универсальный Кодекс Поведения == <div lang="ru" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> === Вторая фаза Универсального Кодекса Поведения === [[:wmf:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Универсальный кодекс поведения (УКП)]] обеспечивает универсальную основу приемлемого поведения для всего движения Викимедиа и всех его проектов. В настоящее время проект находится на фазе 2, где намечаются четкие пути правоприменения. Вы можете прочитать больше о проекте на [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|странице самого проекта]]. ==== Редакционный Комитет: Прием заявок ==== Фонд Викимедиа набирает добровольцев для подключения их к комитету по разработке процесса, чтобы сделать кодекс применимым. Добровольцы в комитете будут посвящать от 2 до 6 часов в неделю с конца апреля по июль и снова в октябре и ноябре. Важно, чтобы комитет был разнообразным и инклюзивным, и имел широкий спектр опыта, включая как опытных пользователей, так и новичков, а также тех, кто получил или ответил на них, также тех, кто был ложно обвинен в преследовании. Чтобы подать заявку и узнать больше об этом процессе, см. [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee|страницу редакционного комитета]]. ==== Общественные консультации 2021 года: Уведомление и набор добровольцев/переводчиков ==== С 5 апреля по 5 мая 2021 года во многих проектах Викимедиа будут вестись дискуссии о том, как обеспечить соблюдение УКП. Мы ищем добровольцев для перевода ключевых материалов, а также для проведения консультаций на их родных языках или проектах с использованием предложенных [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/2021 consultations/Discussion|ключевых вопросов]]. Если вы заинтересованы в добровольном участии в любой из этих ролей, пожалуйста, [[:m:Talk:Universal Code of Conduct/2021 consultations|свяжитесь с нами]] на любом языке, который вам наиболее удобен. Подробнее об этой работе и других обсуждениях, читайте в разделе [[:m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/2021 consultations|УКП/Консультации 2021]]. -- [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] ([[User talk:Xeno (WMF)|обсуждение]]) </div> 2021. gada 5. aprīlis, plkst. 23.24 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:MNadzikiewicz_(WMF)/Russian_announcement&oldid=21301475 --> == Global bot policy changes == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> {{int:hello}}! I apologize for sending a message in English. {{int:please-translate}}. According to [[:m:Bot_policy/Implementation#Where_it_is_policy|the list]], your wiki project is currently opted in to the [[:m:Bot_policy#Global_bots|global bot policy]]. As such, I want to let you know about some changes that were made after the [[:m:Requests for comment/Refine global bot policy|global RfC]] was closed. *Global bots are now subject to a 2 week discussion, and it'll be publicized via a MassMessage list, available at [[:m:Bot policy/New global bot discussion|Bot policy/New global bot discussion]] on Meta. Please subscribe yourself or your wiki if you are interested in new global bots proposals. *For a bot to be considered for approval, it must demonstrate it is welcomed in multiple projects, and a good way to do that is to have the bot flag on at least 5 wikis for a single task. *The bot operator should make sure to adhere to the wiki's preference as related to the use of the bot flag (i.e., if a wiki doesn't want a bot to use the flag as it edits, that should be followed). Thank you for your time. Best regards,<br /> —'''''<span style="font-family:Candara">[[User:Tks4Fish|<span style="color:black">Thanks for the fish!</span>]] ^{[[User Talk:Tks4Fish|<span style="color:blue">talk</span>]]•[[Special:Contribs/Tks4Fish|contribs]]}</span>''''' 2021. gada 6. aprīlis, plkst. 21.48 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Tks4Fish@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tks4Fish/temp&oldid=21306363 --> == Line numbering coming soon to all wikis == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> [[File:Technical_Wishes_–_Line_numbering_-_2010_wikitext_editor.png|thumb|Example]] From April 15, you can enable line numbering in some wikitext editors - for now in the template namespace, coming to more namespaces soon. This will make it easier to detect line breaks and to refer to a particular line in discussions. These numbers will be shown if you enable the syntax highlighting feature ([[mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|CodeMirror extension]]), which is supported in the [[mw:Special:MyLanguage/Extension:WikiEditor|2010]] and [[mw:Special:MyLanguage/2017 wikitext editor|2017]] wikitext editors. More information can be found on [[m:WMDE Technical Wishes/Line Numbering|this project page]]. Everyone is invited to test the feature, and to give feedback [[m:talk:WMDE Technical Wishes/Line Numbering|on this talk page]]. </div> -- [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] 2021. gada 12. aprīlis, plkst. 18.09 (EEST) <!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=21329014 --> == Suggested Values == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> From April 29, it will be possible to suggest values for parameters in templates. Suggested values can be added to [[mw:Special:MyLanguage/Help:TemplateData|TemplateData]] and will then be shown as a drop-down list in [[mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide|VisualEditor]]. This allows template users to quickly select an appropriate value. This way, it prevents potential errors and reduces the effort needed to fill the template with values. It will still be possible to fill in values other than the suggested ones. More information, including the supported parameter types and how to create suggested values: [[mw:Help:TemplateData#suggestedvalues|[1]]] [[m:WMDE_Technical_Wishes/Suggested_values_for_template_parameters|[2]]]. Everyone is invited to test the feature, and to give feedback [[m:Talk:WMDE Technical Wishes/Suggested values for template parameters|on this talk page]]. </div> [[m:User:Timur Vorkul (WMDE)|Timur Vorkul (WMDE)]] 2021. gada 22. aprīlis, plkst. 17.08 (EEST) <!-- Message sent by User:Timur Vorkul (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=21361904 --> :Konteksts pārējiem: Tas attiecas uz vizuālo redaktoru. Šobrīd gan mums veidnēm nekur īpaši skaisti tas TemplateData aizpildīts nav, bet šāds neliels uzlabojums varētu būt noderīgs. Jāsaka gan, ka uz vairumu lauku tas neattiecas — tajos ir visai neierobežots vērtību apjoms. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 22. aprīlis, plkst. 18.03 (EEST) == Aktuāls notikums (Hokejs) == Piedāvāju apspriest variantu uz PČ laiku COVIDu sākumlapā aizvietot ar hokeja čempionātu. Protams, ja būs pietiekoši daudz interesentu, lai sagatavotu rakstus un atjauninātu informāciju. Piesakos uzpasēt komandu sastāvus, kad tādi būs pieejami. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2021. gada 28. aprīlis, plkst. 10.42 (EEST) :Neiebilstu, pandēmija jau kļuvusi par ikdienu, turklāt sākumlapā esošajā fragmentā dati sen nav atjaunoti. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 28. aprīlis, plkst. 12.55 (EEST) ::{{par}} --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 29. aprīlis, plkst. 21.06 (EEST) ::{{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 30. aprīlis, plkst. 08.49 (EEST) ::{{par}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 30. aprīlis, plkst. 09.03 (EEST) :::un pēc tam jūnijā atgriežamies pie Vērtīgajiem rakstiem? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 30. aprīlis, plkst. 10.35 (EEST) Čempionāts sākas pēc 49 stundām. Man kā raksta galvenajam autoram ļoti interesē — vai šis patiešām notiks? Man jau tas ļoti patiktu, varu vēl rakstu papildināt līdz piektdienai, bet, piemēram, komandu sastāvu saraksts vēl nav izveidots... Pats gan nevaru, jo paralēli esmu aizņemts arī ar Eirovīziju. [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 18.23 (EEST) ::::tas, ka nav sastāvu, visdrīzāk, nav stoperis likšanai sākumlapā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 20.48 (EEST) ::::: Nu, es tā ceru. [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 21.43 (EEST) :::::Būtu arī labi, ja vēlāk arī parādītos [[2020. gada Eiropas čempionāts futbolā]], sākot ar 11. jūniju. --[[Dalībnieks:Pewdiepie12321|Pewdiepie12321]] ([[Dalībnieka diskusija:Pewdiepie12321|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 21.25 (EEST) :::::: Ja notiek šāda veida pieteikšanās es jau arī labprāt redzētu pašlaik notiekošo [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu]] sākumlapā. Vai tas ir iespējams? Nedaudz par vēlu gan, jo 1. pusfināls jau bijis, bet Latvijas uzstāšanās vēl priekšā. [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 19. maijs, plkst. 21.43 (EEST) So, šis notiks? [[Dalībnieks:Knospins04|Knospins04]] ([[Dalībnieka diskusija:Knospins04|diskusija]]) 2021. gada 22. maijs, plkst. 11.54 (EEST) Varbūt olimpiskās spēles tomēr ieliekam sākumlapā? --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 19.11 (EEST) :Neiebilstu, galvenais, lai beigās tiek izdarīts. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 23. jūlijs, plkst. 23.38 (EEST) ::Nezinu, cik izplatīta pie mums vienaldzība pret šo vienlīdzības un identitātes pasākumu... bet īpašu tautas interesi savā apkaimē nemanu.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 24. jūlijs, plkst. 11.14 (EEST) Citējot Edgaru2007: "Varbūt olimpiskās spēles tomēr ieliekam sākumlapā?"? Ja? --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.12 (EET) :done --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 4. februāris, plkst. 08.15 (EET) == Election Volunteers == Hello. I apologize for sending a message in English. Please help translate to your language. As you already know, this year (July-August) there will be [[:m:Wikimedia Foundation Board noticeboard/2021-04-15 Resolution about the upcoming Board elections|an election]] to the [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021|Wikimedia Foundation Board of Trustees]]. In this regard, the Wikimedia Foundation is trying to improve some parameters, including the WMF wants to improve the voter turnout. To do this, [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021/2021-04-29/Call for Board Elections Volunteers|we are looking for volunteers]] from local communities to help us in this matter, as volunteers from specific communities know their community better. Volunteers during elections should perform the following functions: *Promote the election in their communities’ channels *Organize discussions about the election in their communities *Translate messages for their communities Do you want to be an Election Volunteer and connect your community with this movement effort? [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021/Election Volunteers|Check out more details about Election Volunteers]] and add your name next to the community you will support [[:m:Template:Wikimedia Foundation elections/2021/Election Volunteers/register|in this table]] or [[:m:Wikimedia Foundation elections/2021#Team|get in contact with a facilitator]]. Kindly. --[[Dalībnieks:Mehman (WMF)|Mehman (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Mehman (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 9. maijs, plkst. 19.48 (EEST) == Tabulas automātiskajā tulkošanā == Sveiki! Netieku galā ar tādu lietu kā nespējīgā automātiskā tulkojuma aizstāšana ar manuālo. Situācija tāda - tulkojamajā lapā ir tabula, kuru automātiskā tulkošana atsakās tulkot, par ko arī saņemu paziņojumu pie katra mēģinājuma. Tajā pat laikā es nevaru atrast opciju, kas man ļautu šo darbiņu paveikt manuāli, es nevaru/nemāku nepieciešamo tabulu ne iekopēt, ne uzzīmēt... [[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 7. jūnijs, plkst. 10.56 (EEST) :@[[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] vajadzētu apgūt darbu ar vikikoda režīmu. Tajā var nokļūt, spiežot uz "Labot pirmkodu/Edit source" lapas augšā (ja tādi parādās). Pēc tam jāatrod teksta fragments, kas varētu atbilst tabulai un jāpārkopē tas. Var būt gadījumi, kad tabula veidota ar veidnēm, kuras ir tikai angļu valodā. Tad jau būs jāveic vairāk un sarežģītākas darbības. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 7. jūnijs, plkst. 11.49 (EEST) :@[[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] Es tev pateicos! Esmu jauns lietotājs, bet palīdzības teksti ir tik ķeburaini, ka nespēju īstenībā neko apgūt... :))) [[Dalībnieks:JanisLu|JanisLu]] ([[Dalībnieka diskusija:JanisLu|diskusija]]) 2021. gada 7. jūnijs, plkst. 13.39 (EEST) == Asking for help in translation == Hello. I am not sure if I am writing in a correct place. Can someone help me to translate a few sentences from Latvian to English? I need it for one article I am currently working on and not sure about the meaning. Regards, [[Dalībnieks:Żyrafał|Żyrafał]] ([[Dalībnieka diskusija:Żyrafał|diskusija]]) 2021. gada 10. jūnijs, plkst. 10.32 (EEST) == Universal Code of Conduct News – Issue 1 == <div style = "line-height: 1.2"> <span style="font-size:200%;">'''Universal Code of Conduct News'''</span><br> <span style="font-size:120%; color:#404040;">'''Issue 1, June 2021'''</span><span style="font-size:120%; float:right;">[[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1|Read the full newsletter]]</span> ---- Welcome to the first issue of [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct News]]! This newsletter will help Wikimedians stay involved with the development of the new code, and will distribute relevant news, research, and upcoming events related to the UCoC. Please note, this is the first issue of UCoC Newsletter which is delivered to all subscribers and projects as an announcement of the initiative. If you want the future issues delivered to your talk page, village pumps, or any specific pages you find appropriate, you need to [[m:Global message delivery/Targets/UCoC Newsletter Subscription|subscribe here]]. You can help us by translating the newsletter issues in your languages to spread the news and create awareness of the new conduct to keep our beloved community safe for all of us. Please [[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/Participate|add your name here]] if you want to be informed of the draft issue to translate beforehand. Your participation is valued and appreciated. </div><div style="margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;"> * '''Affiliate consultations''' – Wikimedia affiliates of all sizes and types were invited to participate in the UCoC affiliate consultation throughout March and April 2021. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec1|continue reading]]) * '''2021 key consultations''' – The Wikimedia Foundation held enforcement key questions consultations in April and May 2021 to request input about UCoC enforcement from the broader Wikimedia community. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec2|continue reading]]) * '''Roundtable discussions''' – The UCoC facilitation team hosted two 90-minute-long public roundtable discussions in May 2021 to discuss UCoC key enforcement questions. More conversations are scheduled. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec3|continue reading]]) * '''Phase 2 drafting committee''' – The drafting committee for the phase 2 of the UCoC started their work on 12 May 2021. Read more about their work. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec4|continue reading]]) * '''Diff blogs''' – The UCoC facilitators wrote several blog posts based on interesting findings and insights from each community during local project consultation that took place in the 1st quarter of 2021. ([[m:Universal Code of Conduct/Newsletter/1#sec5|continue reading]])</div> --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2021. gada 12. jūnijs, plkst. 02.06 (EEST) <!-- Message sent by User:SOyeyele (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:SOyeyele_(WMF)/Announcements/Other_languages&oldid=21578291 --> == īpaši aizsargājamo teritoriju fotogrāfijas. == Labdien visiem! Kas ir noticis īpaši aizsargājamo dabas teritoriju fotokonkursa ietvaros? Vai tas ir beidzies? Varbūt kāds interesents varētu pievienot iesūtītos attēlus rakstiem par šīm teritorijām. Edgara saraksts bija ļoti ērts rīks, lai to sistemātiski varētu realizēt. Kādas ir jūsu domas?--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2021. gada 15. jūnijs, plkst. 20.18 (EEST) :Nav neviena, kurš būtu gatavs organizēt prīzes, bet bez prīzēm vairums aktīvo uzskata, ka šmuce vien sanāks, bilžu būs maz un tās sliktas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 15. jūnijs, plkst. 20.23 (EEST) == Wikimania 2021: Individual Program Submissions == [[File:Wikimania logo with text 2.svg|right|200px]] Dear all, Wikimania 2021 will be [[:wikimania:2021:Save the date and the Core Organizing Team|hosted virtually]] for the first time in the event's 15-year history. Since there is no in-person host, the event is being organized by a diverse group of Wikimedia volunteers that form the [[:wikimania:2021:Organizers|Core Organizing Team]] (COT) for Wikimania 2021. '''Event Program''' - Individuals or a group of individuals can submit their session proposals to be a part of the program. There will be translation support for sessions provided in a number of languages. See more information [[:wikimania:2021:Submissions/Guidelines#Language Accessibility|here]]. Below are some links to guide you through; * [[:wikimania:2021:Submissions|Program Submissions]] * [[:wikimania:2021:Submissions/Guidelines|Session Submission Guidelines]] * [[:wikimania:2021:FAQ|FAQ]] Please note that the deadline for submission is 18th June 2021. '''Announcements'''- To keep up to date with the developments around Wikimania, the COT sends out weekly updates. You can view them in the Announcement section [[:wikimania:2021:Announcements|here]]. '''Office Hour''' - If you are left with questions, the COT will be hosting some office hours (in multiple languages), in multiple time-zones, to answer any programming questions that you might have. Details can be found [[:wikimania:2021:Organizers#Office hours schedule|here.]] Best regards, [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2021. gada 16. jūnijs, plkst. 07.18 (EEST) On behalf of Wikimania 2021 Core Organizing Team <!-- Message sent by User:Bodhisattwa@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/VisualEditor/Newsletter/Wikis_with_VE&oldid=21597568 --> == Edit request for [[MediaWiki:Monobook.css]] and [[MediaWiki:Common.css]] == Hello, I could not find a better place to post this, I hope I'm not being too annoying by posting here. The following fragment from [[MediaWiki:Monobook.css]] can be removed, because it is overridden by a rule in MediaWiki:Common.css (below) and has no effect. <syntaxhighlight lang="css"> /* Blue instead of yellow padlock for secure links. */ #bodyContent a.external[href ^="https://"], .link-https { background: url('//upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/0/00/Lock_icon_blue.gif') center right no-repeat; padding-right: 16px; } </syntaxhighlight> If that is done, then the following fragment from [[MediaWiki:Common.css]] can also be removed, as the MediaWiki styles it was meant to override have been removed in 2014 ([[phab:T63178|T63178]]). It's currently only overriding the style in MediaWiki:Monobook.css. <syntaxhighlight lang="css"> /* [[Special:Permalink/2400662#CSS for HTTPS links]] */ div#content a.external[href ^="https://"] { background: url(https://upload.wikimedia.org/wikipedia/commons/4/44/Icon_External_Link.svg) center right no-repeat; } </syntaxhighlight> While the rules are not causing any harm, removing them will simplify future maintenance. Thanks! [[Dalībnieks:Matma Rex|Matma Rex]] ([[Dalībnieka diskusija:Matma Rex|diskusija]]) 2021. gada 22. jūnijs, plkst. 19.56 (EEST) :{{done}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 23. jūnijs, plkst. 23.08 (EEST) == Priecīgus Jāņus! == Priecīgus visiem novēlu Jāņus un lustīgu Līgošanu! --[[Dalībnieks:Titāns|Titāns]] ([[Dalībnieka diskusija:Titāns|diskusija]]) 2021. gada 23. jūnijs, plkst. 22.47 (EEST) == Editing news 2021 #2 == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> <em>[[m:Special:MyLanguage/VisualEditor/Newsletter/2021/June|Read this in another language]] • [[m:VisualEditor/Newsletter|Subscription list for this multilingual newsletter]]</em> [[File:Reply Tool A-B test comment completion.png|alt=Junior contributors comment completion rate across all participating Wikipedias|thumb|296x296px|When newcomers had the Reply tool and tried to post on a talk page, they were more successful at posting a comment. ([https://wikimedia-research.github.io/Reply-tools-analysis-2021/ Source])]] Earlier this year, the Editing team ran a large study of [[mw:Talk pages project/Replying|the Reply Tool]]. The main goal was to find out whether the Reply Tool helped [[mw:Talk pages project/Glossary|newer editors]] communicate on wiki. The second goal was to see whether the comments that newer editors made using the tool needed to be reverted more frequently than comments newer editors made with the existing wikitext page editor. The key results were: * Newer editors who had automatic ("default on") access to the Reply tool were [https://wikimedia-research.github.io/Reply-tools-analysis-2021/ more likely] to post a comment on a talk page. * The comments that newer editors made with the Reply Tool were also [https://wikimedia-research.github.io/Reply-tools-analysis-2021/ less likely] to be reverted than the comments that newer editors made with page editing. These results give the Editing team confidence that the tool is helpful. <strong>Looking ahead</strong> The team is planning to make the Reply tool available to everyone as an opt-out preference in the coming months. This has already happened at the Arabic, Czech, and Hungarian Wikipedias. The next step is to [[phab:T280599|resolve a technical challenge]]. Then, they will deploy the Reply tool first to the [[phab:T267379|Wikipedias that participated in the study]]. After that, they will deploy it, in stages, to the other Wikipedias and all WMF-hosted wikis. You can turn on "{{int:discussiontools-preference-label}}" [[Special:Preferences#mw-prefsection-betafeatures|in Beta Features]] now. After you get the Reply tool, you can change your preferences at any time in [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion]]. –[[User:Whatamidoing (WMF)|Whatamidoing (WMF)]] ([[User talk:Whatamidoing (WMF)|talk]]) </div> 2021. gada 24. jūnijs, plkst. 17.14 (EEST) <!-- Message sent by User:Elitre (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/VisualEditor/Newsletter/Wikis_with_VE&oldid=21624491 --> == Server switch == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch 2020|Read this message in another language]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch+2020&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] The [[foundation:|Wikimedia Foundation]] tests the switch between its first and secondary data centers. This will make sure that Wikipedia and the other Wikimedia wikis can stay online even after a disaster. To make sure everything is working, the Wikimedia Technology department needs to do a planned test. This test will show if they can reliably switch from one data centre to the other. It requires many teams to prepare for the test and to be available to fix any unexpected problems. <!-- They will switch all traffic back to the primary data center on '''Tuesday, October 27 2020'''. --> Unfortunately, because of some limitations in [[mw:Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]], all editing must stop while the switch is made. We apologize for this disruption, and we are working to minimize it in the future. '''You will be able to read, but not edit, all wikis for a short period of time.''' *You will not be able to edit for up to an hour on Tuesday, 29 June 2021. The test will start at [https://zonestamp.toolforge.org/1624975200 14:00 UTC] (07:00 PDT, 10:00 EDT, 15:00 WEST/BST, 16:00 CEST, 19:30 IST, 23:00 JST, and in New Zealand at 02:00 NZST on Wednesday 30 June). *If you try to edit or save during these times, you will see an error message. We hope that no edits will be lost during these minutes, but we can't guarantee it. If you see the error message, then please wait until everything is back to normal. Then you should be able to save your edit. But, we recommend that you make a copy of your changes first, just in case. ''Other effects'': *Background jobs will be slower and some may be dropped. Red links might not be updated as quickly as normal. If you create an article that is already linked somewhere else, the link will stay red longer than usual. Some long-running scripts will have to be stopped. *There will be code freezes for the week of June 28. Non-essential code deployments will not happen. This project may be postponed if necessary. You can [[wikitech:Switch_Datacenter#Schedule_for_2021_switch|read the schedule at wikitech.wikimedia.org]]. Any changes will be announced in the schedule. There will be more notifications about this. A banner will be displayed on all wikis 30 minutes before this operation happens. '''Please share this information with your community.'''</div></div> [[user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] 2021. gada 27. jūnijs, plkst. 04.19 (EEST) <!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=21463754 --> == Gribi spamot pēdējās izmaiņas ar kategoriju pievienošanām? == čau! laikam jau ik pa laikam kādam ir vēlme pielikt kādu kategoriju, pamatojoties uz kategorijām citās vikipēdijās. es īsti nespēju iztēloties, kā tas pašlaik tiek darīts (nu labi, spēju, bet enīvei - murgaini :) ). piedāvāju vienu variantu kā atvieglot procesu: # izmantojam [https://edgars.toolforge.org/cat_check/ šo rīku], lai iegūtu rakstus, kam gribam pievienot kategorijas (spiežam "Set example", lai redzētu, kā tas viss izskatās). # rīka outputu iekopējam [https://quickcategories.toolforge.org/ šajā citā rīkā] ([[:m:User:Lucas_Werkmeister/QuickCategories|dokumentācija]]) un darbinām procesu. # ejam iedzert kādu aliņu vai ko citu. # ietaupīto laiku veltam, lai saliktu starpwiki saites jaunajām kategorijām. vienīgi - nu moš taisa spamu no kāda bota konta, ja grib masveidā (jā, es uz tevi skatos). cc {{u|Feens}}, kam šis laikam aktuāli. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 10. jūlijs, plkst. 21.33 (EEST) :Neder, jo en.wiki nav kategorijas ''born in usa''. Ir ''people from usa'', kas nozīmē jebko. --[[Dalībnieks:Feens|Feens]] ([[Dalībnieka diskusija:Feens|diskusija]]) 2021. gada 11. jūlijs, plkst. 13.59 (EEST) ::Angļu nav vienīgā Vikipēdija :) [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 11. jūlijs, plkst. 16.34 (EEST) == Aktuāls notikums (ne hokejs) == varbūt vērts to aktuālā notikuma bloku pacelt uz augšu sākumlapā, aizmainot uz laiku pret vai nu "vai tu zināji ka" vai arī "šī diena vēsturē"? --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 28. jūlijs, plkst. 22.17 (EEST) :{{par}} [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 12.19 (EEST) :{{par}} --[[Dalībnieks:Baisulis|Baisulis]] ([[Dalībnieka diskusija:Baisulis|diskusija]]) 2021. gada 29. jūlijs, plkst. 12.41 (EEST) Hei! Mostieties, par sportu rakstošie!!! Kur ir Latvijas sportistu rezultāti? Kāpēc zelta medaļas nav titullapā?--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2021. gada 3. augusts, plkst. 13.28 (EEST) :Karogs tev rokā un raksti! [[Dalībnieks:Krišjānis|Krišjānis]] ([[Dalībnieka diskusija:Krišjānis|diskusija]]) 2021. gada 3. augusts, plkst. 13.48 (EEST) == Delay of the 2021 Board of Trustees election == Hello, We are reaching out to you today regarding the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2021|2021 Wikimedia Foundation Board of Trustees election]]. This election was due to open on August 4th. Due to some technical issues with SecurePoll, the election must be delayed by two weeks. This means we plan to launch the election on August 18th, which is the day after Wikimania concludes. For information on the technical issues, you can see the [[phab:T287859|Phabricator ticket]]. We are truly sorry for this delay and hope that we will get back on schedule on August 18th. We are in touch with the Elections Committee and the candidates to coordinate next steps. We will update the [[m:Talk:Wikimedia Foundation elections/2021|Board election Talk page]] and [https://t.me/wmboardgovernancechat Telegram channel] as we know more. Kindly, --[[Dalībnieks:Mehman (WMF)|Mehman (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Mehman (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 3. augusts, plkst. 20.40 (EEST) == New Wikipedia Library collections and design update (August 2021) == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello Wikimedians! [[File:Wikipedia_Library_owl.svg|thumb|upright|The TWL OWL says log in today!]] [https://wikipedialibrary.wmflabs.org/users/my_library/ The Wikipedia Library] is pleased to announce the addition of new collections, alongside a new interface design. New collections include: * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/107/ Cabells]''' – Scholarly and predatory journal database * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/108/ Taaghche]''' - Persian language e-books * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/112/ Merkur]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/111/ Musik & Ästhetik]''', and '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/110/ Psychologie, Psychotherapie, Psychoanalyse]''' - German language magazines and journals published by Klett-Cotta * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/117/ Art Archiv]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/113/ Capital]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/115/ Geo]''', '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/116/ Geo Epoche]''', and '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/114/ Stern]''' - German language newspapers and magazines published by Gruner + Jahr Additionally, '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/105/ De Gruyter]''' and '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/106/ Nomos]''' have been centralised from their previous on-wiki signup location on the German Wikipedia. Many other collections are freely available by simply logging in to [https://wikipedialibrary.wmflabs.org/ The Wikipedia Library] with your Wikimedia login! We are also excited to announce that the first version of a new design for My Library was deployed this week. We will be iterating on this design with more features over the coming weeks. Read more on the [[:m:Library Card platform/Design improvements|project page on Meta]]. Lastly, an Echo notification will begin rolling out soon to notify eligible editors about the library ([[Phab:T132084|T132084]]). If you can translate the notification please do so [https://translatewiki.net/w/i.php?title=Special:Translate&group=ext-thewikipedialibrary at TranslateWiki]! --The Wikipedia Library Team 2021. gada 11. augusts, plkst. 16.23 (EEST) :<small>This message was delivered via the [https://meta.wikimedia.org/wiki/MassMessage#Global_message_delivery Global Mass Message] tool to [https://meta.wikimedia.org/wiki/Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library The Wikipedia Library Global Delivery List].</small> </div> <!-- Message sent by User:Samwalton9@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library&oldid=21851699 --> == Vietvārdu datubāze == Kas noticis ar [https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/to_www_obj.objekts?p_id=3434 Vietvārdu datubāzi]? Vai tikai man prasa paroli? --[[Dalībnieks:Obivan Kenobi|Obivan Kenobi]] ([[Dalībnieka diskusija:Obivan Kenobi|diskusija]]) 2021. gada 15. augusts, plkst. 13.59 (EEST) :ne tikai tev. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 15. augusts, plkst. 14.11 (EEST) == Wiki Loves Monuments šogad? == Saistībā ar aizņemtību personīgajā dzīvē esmu ievērojami samazinājis savas aktivitātes un [[c:Commons:Wiki Loves Monuments 2021/Organise/Annoucement|WLM 2021]] neorganizēšu, taču tas neliedz to darīt kādam citam. * Septembris ir tuvu, bet organizēt var arī oktobrī. * Granta pieteikumu var nerakstīt, šogad balvu fondu USD $300-$500 apjomā (tas gan ir mazāk nekā mums bija parasti) var paprasīt starptautiskajiem organizatoriem. * Varu piedāvāt kontaktus dažiem žūrijas dalībniekiem. * Varu atbildēt uz praktiskiem jautājumiem no savas pieredzes (epastā, Skype/Zoom). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 17. augusts, plkst. 12.04 (EEST) == Universal Code of Conduct - Enforcement draft guidelines review == The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Drafting_committee#Phase_2|Universal Code of Conduct Phase 2 drafting committee]] would like comments about the '''[[:m:Universal Code of Conduct/Enforcement draft guidelines review|enforcement draft guidelines]]''' for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC). This review period is planned to begin 17 August 2021. Community and staff members collaborated to develop these draft guidelines based on [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Discussions|consultations, discussions, and research]]. These guidelines are not final but you can help move the progress forward. Provide comments about these guidelines by 17 October 2021. The committee will be revising the guidelines based upon community input. Everyone may share comments in a number of places. Facilitators welcome comments in any language on the [[m:Talk:Universal Code of Conduct/Enforcement draft guidelines review|draft review talk page]] or by email. Comments can also be shared on talk pages of translations, at local discussions, or during round-table discussions and conversation hours. There are planned live discussions about the UCoC enforcement draft guidelines: :[[wmania:2021:Submissions/Universal_Code_of_Conduct_Roundtable|Wikimania 2021 session]] (recorded 16 August) :[[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/2021_consultations/Roundtable_discussions#Conversation hours|Conversation hours]] - 24 August, 31 August, 7 September @ 03:00 UTC & 14:00 UTC :[[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/2021_consultations/Roundtable_discussions|Roundtable calls]] - 18 September @ 03:00 UTC & 15:00 UTC The facilitation team supporting this review period hopes to reach a large number of communities. Having a shared understanding is important. If you do not see a conversation happening in your community, please organize a discussion. Facilitators can assist you in setting up the conversations. Discussions will be summarized and presented to the drafting committee every two weeks. The summaries will be published [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee/Digests|here]]. Please let me know if you have any questions. [[Dalībnieks:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:MNadzikiewicz (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 18. augusts, plkst. 14.13 (EEST) == Rīks tabulu, uzskaitījumu "tulkošanai" == Esmu izveidojis '''[http://aiz.miga.lv:1337/ eksperimentālu rīku]''', kas spēj tulkot/atveidot vikiteksta saites un kategorijas, izmantojot [[Wikidata]] informāciju. Atzīmēju dalībniekus, kam tas varētu noderēt visvairāk @[[Dalībnieks:Ludis21345|Ludis21345]] @[[Dalībnieks:Vylks|Vylks]] @[[Dalībnieks:Kleivas|Kleivas]] @[[Dalībnieks:Bendžamins|Bendžamins]] Izmēģiniet un, ja tas ir lietderīgi, izmantojiet. [[Dalībnieks:Papuass/Wikidata saišu un kategoriju tulks|Plašāks apraksts šeit]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 20. augusts, plkst. 15.29 (EEST) == Vikitikšanās == sveiki! aicinu uz klātienes kopā sanākšanu, pirmo reizi šajā desmitgadē. pieteikties te: [[Vikipēdija:Vikitikšanās/Rīga 2021. gada 26. augusts]]. šķiet, tur ir arī terase, ja plāno piedalīties tādi, kam telpās nav ļauts. ja būs tādi mājieni, tad pierezervēšu galdiņu ārā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 23. augusts, plkst. 14.53 (EEST) == Dalībnieks:Fuseau == Vai kāds var apstiprināt? ''Dalībnieks:Fuseau'' ir Александр Кузьмин --[[Dalībnieks:Ženg|Ženg]] ([[Dalībnieka diskusija:Ženg|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 10.18 (EEST) :Saskaņā ar [https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Special:Log&logid=55770 publiski pieejamu informāciju], dalībnieks iepriekš darbojās ar šādu lietotājvārdu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 11.42 (EEST) :: Ļoti žēl. RIP --[[Dalībnieks:Ženg|Ženg]] ([[Dalībnieka diskusija:Ženg|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 12.48 (EEST) :::Redzēju ziņu, ka domes deputāts gājis bojā, nemaz neiedomājos, ka mūsu ilggadējs dalībnieks. Lai vieglas smiltis... --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 13.57 (EEST) ::::jā, tāds ļoti skumjš notikums. traģisks. atliek vien izteikt līdzjūtību tuviniekiem, kuri šo noteikti nelasīs. viņa paveiktais darbs Vikipēdijā paliek, pēc veiktā devuma {{u|Fuseau}} ir pārliecinoši top 100 latviešu valodas Vikipēdijas rakstītāju skaitā. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 25. augusts, plkst. 16.36 (EEST) == kategorijas == čau! zinu, ka katrs šeit darām, ar ko vēlamies nodarboties (nū, saprāta robežās), taču sistemātiskas problēmas ir jāceļ augšā. tātad. kategorijas. lai nerādītu pirkstu uz nevienu, paņemsim dalībnieka Edgars2007 darbību: [[special:permalink/3473558|Itālijas kalnu grēdas]]. viņš ir pievienojis vienīgi kategoriju "Kategorija:Kalnu grēdas". pats labojums ir ok, nav nekorekts, bet prasās pēc {{tl|nepilnīgs}} uzlabošanas veidnes :) ja es teiksim skatos kategoriju "Itālija", es nevaru uzdurties kategorijai "Itālijas kalnu grēdas", pārskatot vienīgi kategorijas. tas no kategoriju koka viedokļa nav forši un kategorijām zūd jēga. tam jau tās kategorijas arī ir domātas, lai veidotos koks un pašos rakstos nav jāliek miljons dažādas kategorijas. sarunu par tēmu "vai ir ok, ka raksts tiek iekļauts pa taisno kategorijā "Latvijas ciemi"" atstāsim uz citu reizi, ok? mans aicinājums būtu veidot kategorijas ar nedaudz lielāku vērību, cenšoties iekļaut visos savienojošos tematos - šajā keisā tās būtu Itālijas ģeogrāfija un kalnu grēdas. protams, pārspīlēt arī nevajag, bet atstāt saiti tikai ar vienu tematu nav forši. zinu, ka šī nav top problēma pat kategoriju jomā lvwiki, bet nu top3 gan domāju ir. un zinu to, ka pa šiem 12(?) gadiem kopš Varg(?) darbošanās ap kategorizāciju esam ielaiduši diezgan lielu miskasti, bet jāsāk ar mazumiņu. un pie reizes related: neaizmirstam likt starpviki saites arī kategorijām un veidnēm, ne tikai rakstiem. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 5. septembris, plkst. 10.58 (EEST) :{{ping|Pirags}} ↑ --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 27. septembris, plkst. 17.39 (EEST) == The 2022 Community Wishlist Survey will happen in January == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> Hello everyone, We hope all of you are as well and safe as possible during these trying times! We wanted to share some news about a change to the Community Wishlist Survey 2022. We would like to hear your opinions as well. Summary: <div style="font-style:italic;"> We will be running the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey|Community Wishlist Survey]] 2022 in January 2022. We need more time to work on the 2021 wishes. We also need time to prepare some changes to the Wishlist 2022. In the meantime, you can use a [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Sandbox|dedicated sandbox to leave early ideas for the 2022 wishes]]. </div> === Proposing and wish-fulfillment will happen during the same year === In the past, the [[m:Special:MyLanguage/Community Tech|Community Tech]] team has run the Community Wishlist Survey for the following year in November of the prior year. For example, we ran the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021|Wishlist for 2021]] in November 2020. That worked well a few years ago. At that time, we used to start working on the Wishlist soon after the results of the voting were published. However, in 2021, there was a delay between the voting and the time when we could start working on the new wishes. Until July 2021, we were working on wishes from the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2020|Wishlist for 2020]]. We hope having the Wishlist 2022 in January 2022 will be more intuitive. This will also give us time to fulfill more wishes from the 2021 Wishlist. === Encouraging wider participation from historically excluded communities === We are thinking how to make the Wishlist easier to participate in. We want to support more translations, and encourage under-resourced communities to be more active. We would like to have some time to make these changes. === A new space to talk to us about priorities and wishes not granted yet === We will have gone 365 days without a Wishlist. We encourage you to approach us. We hope to hear from you in the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Community Wishlist Survey|talk page]], but we also hope to see you at our bi-monthly Talk to Us meetings! These will be hosted at two different times friendly to time zones around the globe. We will begin our first meeting '''September 15th at 23:00 UTC'''. More details about the agenda and format coming soon! === Brainstorm and draft proposals before the proposal phase === If you have early ideas for wishes, you can use the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Sandbox|new Community Wishlist Survey sandbox]]. This way, you will not forget about these before January 2022. You will be able to come back and refine your ideas. Remember, edits in the sandbox don't count as wishes! === Feedback === * What should we do to improve the Wishlist pages? * How would you like to use our new [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Sandbox|sandbox?]] * What, if any, risks do you foresee in our decision to change the date of the Wishlist 2022? * What will help more people participate in the Wishlist 2022? Answer on the [[m:Special:MyLanguage/Talk:Community Wishlist Survey|talk page]] (in any language you prefer) or at our Talk to Us meetings. </div> [[user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] ([[user talk:SGrabarczuk (WMF)|talk]]) 2021. gada 7. septembris, plkst. 03.23 (EEST) <!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=21980442 --> == Rezultāti pretendentiem bagātākajām Wikimedia Foundation pilnvarnieku vēlēšanām == <section begin="announcement-content"/> [[File:Wikimedia-logo black.svg|100px|center]] Paldies visiem, kas piedalījās 2021. gada valdes vēlēšanās. Vēlēšanu komiteja ir izskatījusi 2021. gada Wikimedia Foundation pilnvaroto padomes vēlēšanu balsojumu, kas tika organizēts, lai izvēlētos četrus jaunus pilnvarniekus. Nobalsoja rekordlieli 6873 cilvēki no 214 projektiem. Vislielāko atbalstu saņēma šādi četri kandidāti: # Rosie Stephenson-Goodknight # Victoria Doronina # Dariusz Jemielniak # Lorenzo Losa Lai gan šie kandidāti ir sarindoti pēc kopienas balsojuma, viņi vēl nav iecelti pilnvarnieku padomē. Viņiem joprojām ir jāiztur pagātnes darbību pārbaude un jāatbilst nolikumā noteiktajai kvalifikācijai. Valde ir noteikusi provizorisku datumu jaunu pilnvarnieku iecelšanai šī mēneša beigās. Lasi [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2021/2021-09-07/2021_Election_Results|pilnu paziņojumu šeit]]. <section end="announcement-content"/>[[Dalībnieks:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] ([[Dalībnieka diskusija:Xeno (WMF)|diskusija]]) 2021. gada 8. septembris, plkst. 04.04 (EEST) == Call for Candidates for the Movement Charter Drafting Committee ending 14 September 2021 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content"/>Movement Strategy announces [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee|the Call for Candidates for the Movement Charter Drafting Committee]]. The Call opens August 2, 2021 and closes September 14, 2021. The Committee is expected to represent [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Diversity_and_Expertise_Matrices|diversity in the Movement]]. Diversity includes gender, language, geography, and experience. This comprises participation in projects, affiliates, and the Wikimedia Foundation. English fluency is not required to become a member. If needed, translation and interpretation support is provided. Members will receive an allowance to offset participation costs. It is US$100 every two months. We are looking for people who have some of the following [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee#Role_Requirements|skills]]: * Know how to write collaboratively. (demonstrated experience is a plus) * Are ready to find compromises. * Focus on inclusion and diversity. * Have knowledge of community consultations. * Have intercultural communication experience. * Have governance or organization experience in non-profits or communities. * Have experience negotiating with different parties. The Committee is expected to start with 15 people. If there are 20 or more candidates, a mixed election and selection process will happen. If there are 19 or fewer candidates, then the process of selection without election takes place. Will you help move Wikimedia forward in this important role? Submit your candidacy [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee#Candidate_Statements|here]]. Please contact strategy2030[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org with questions.<section end="announcement-content"/> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2021. gada 10. septembris, plkst. 20.01 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Xeno_(WMF)/Delivery/Wikipedia&oldid=22002240 --> == Server switch == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"><div class="plainlinks"> [[:m:Special:MyLanguage/Tech/Server switch|Read this message in another language]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Tech%2FServer+switch&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] The [[foundation:|Wikimedia Foundation]] tests the switch between its first and secondary data centers. This will make sure that Wikipedia and the other Wikimedia wikis can stay online even after a disaster. To make sure everything is working, the Wikimedia Technology department needs to do a planned test. This test will show if they can reliably switch from one data centre to the other. It requires many teams to prepare for the test and to be available to fix any unexpected problems. They will switch all traffic back to the primary data center on '''Tuesday, 14 September 2021'''. Unfortunately, because of some limitations in [[mw:Manual:What is MediaWiki?|MediaWiki]], all editing must stop while the switch is made. We apologize for this disruption, and we are working to minimize it in the future. '''You will be able to read, but not edit, all wikis for a short period of time.''' *You will not be able to edit for up to an hour on Tuesday, 14 September 2021. The test will start at [https://zonestamp.toolforge.org/1631628049 14:00 UTC] (07:00 PDT, 10:00 EDT, 15:00 WEST/BST, 16:00 CEST, 19:30 IST, 23:00 JST, and in New Zealand at 02:00 NZST on Wednesday, 15 September). *If you try to edit or save during these times, you will see an error message. We hope that no edits will be lost during these minutes, but we can't guarantee it. If you see the error message, then please wait until everything is back to normal. Then you should be able to save your edit. But, we recommend that you make a copy of your changes first, just in case. ''Other effects'': *Background jobs will be slower and some may be dropped. Red links might not be updated as quickly as normal. If you create an article that is already linked somewhere else, the link will stay red longer than usual. Some long-running scripts will have to be stopped. * We expect the code deployments to happen as any other week. However, some case-by-case code freezes could punctually happen if the operation require them afterwards. This project may be postponed if necessary. You can [[wikitech:Switch_Datacenter|read the schedule at wikitech.wikimedia.org]]. Any changes will be announced in the schedule. There will be more notifications about this. A banner will be displayed on all wikis 30 minutes before this operation happens. '''Please share this information with your community.'''</div></div> [[user:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] ([[user talk:SGrabarczuk (WMF)|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 11. septembris, plkst. 03.45 (EEST) <!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=21980442 --> == Talk to the Community Tech == [[File:Magic Wand Icon 229981 Color Flipped.svg|{{dir|{{pagelang}}|left|right}}|frameless|50px]] [[:m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates/2021-09 Talk to Us|Read this message in another language]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-Community_Wishlist_Survey/Updates/2021-09_Talk_to_Us&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}] Hello! As we have [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates|recently announced]], we, the team working on the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey|Community Wishlist Survey]], would like to invite you to an online meeting with us. It will take place on [https://www.timeanddate.com/worldclock/fixedtime.html?iso=20210915T2300 '''September 15th, 23:00 UTC'''] on Zoom, and will last an hour. [https://wikimedia.zoom.us/j/89828615390 '''Click here to join''']. '''Agenda''' * [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Status report 1#Prioritization Process|How we prioritize the wishes to be granted]] * [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey/Updates|Why we decided to change the date]] from November 2021 to January 2022 * Update on the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Warn when linking to disambiguation pages|disambiguation]] and the [[m:Special:MyLanguage/Community Wishlist Survey 2021/Real Time Preview for Wikitext|real-time preview]] wishes * Questions and answers '''Format''' The meeting will not be recorded or streamed. Notes without attribution will be taken and published on Meta-Wiki. The presentation (first three points in the agenda) will be given in English. We can answer questions asked in English, French, Polish, and Spanish. If you would like to ask questions in advance, add them [[m:Talk:Community Wishlist Survey|on the Community Wishlist Survey talk page]] or send to sgrabarczuk@wikimedia.org. [[m:Special:MyLanguage/User:NRodriguez (WMF)|Natalia Rodriguez]] (the [[m:Special:MyLanguage/Community Tech|Community Tech]] manager) will be hosting this meeting. '''Invitation link''' * [https://wikimedia.zoom.us/j/89828615390 Join online] * Meeting ID: 898 2861 5390 * One tap mobile ** +16465588656,,89828615390# US (New York) ** +16699006833,,89828615390# US (San Jose) * [https://wikimedia.zoom.us/u/kctR45AI8o Dial by your location] See you! [[User:SGrabarczuk (WMF)|SGrabarczuk (WMF)]] ([[User talk:SGrabarczuk (WMF)|<span class="signature-talk">{{int:Talkpagelinktext}}</span>]]) 2021. gada 11. septembris, plkst. 06.03 (EEST) <!-- Message sent by User:SGrabarczuk (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=21980442 --> == Par uzticības izteikšanu Vikipēdijas Adminstatoriem == Aicinu jums balsot par uzticības izteikšanu visiem vikipēdijas adminstatoriem {{unsigned|176.67.35.15}} :Balsošanām tā kā vairāk vieta [[Vikipēdija:Balsošana|šeit]]. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2021. gada 22. septembris, plkst. 12.19 (EEST) == Select You the question statements for candidates of Drafting Committee Movement Charter == Into 2021-10-04 11:59:59 UTC you can select [[:m:Movement Charter/Drafting Committee/Election Compass Statements|question statements]] for the [[:m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates|candidates]] of [[:m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee|Drafting Committee]] [[:m:Special:MyLanguage/Movement_Charter|Movement Charter]]. ✍️ [[Special:Contributions/95.103.28.254|95.103.28.254]] 2021. gada 30. septembris, plkst. 02.28 (EEST) == Voting for the election for the members for the Movement Charter drafting committee is now open == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content"/> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/MCDC Voter Email short 12-10-2021|{{int:otherlanguages}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Movement Charter/Drafting Committee/MCDC Voter Email short 12-10-2021}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]'' Voting for the election for the members for the Movement Charter drafting committee is now open. In total, 70 Wikimedians from around the world are running for 7 seats in these elections. '''Voting is open from October 12 to October 24, 2021.''' The committee will consist of 15 members in total: The online communities vote for 7 members, 6 members will be selected by the Wikimedia affiliates through a parallel process, and 2 members will be appointed by the Wikimedia Foundation. The plan is to assemble the committee by November 1, 2021. Learn about each candidate to inform your vote in the language that you prefer: <https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates> Learn about the Drafting Committee: <https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee> We are piloting a voting advice application for this election. Click yourself through the tool and you will see which candidate is closest to you! Check at <https://mcdc-election-compass.toolforge.org/> Read the full announcement: <https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Elections> '''Go vote at SecurePoll on:''' <https://meta.wikimedia.org/wiki/Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Elections> Best, Movement Strategy & Governance Team, Wikimedia Foundation <section end="announcement-content"/> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2021. gada 14. oktobris, plkst. 05.25 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Xeno_(WMF)/Delivery/Wikipedia&oldid=22185710 --> == Spanish singers == Can anyone please check these two categories? [[:Kategorija:Spānijas dziedātāji]], [[:Kategorija:Spāņu dziedātāji]] Should they be merged? If not, how do you translate the titles to English? Many thanks! -- [[Dalībnieks:Meisam|Meisam]] ([[Dalībnieka diskusija:Meisam|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 01.10 (EEST) : {{Ping|Meisam}} Spānijas - from Spain (state), spāņu - ethnic Spanish. But really we are too lazy to control it :) --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 01.34 (EEST) :: {{Ping|Egilus}} then I think [[:Kategorija:Spānijas dziedātāji]] must be linked to [[:en:Category:Spanish singers]] and [[:Kategorija:Spāņu dziedātāji]] should be separate. I'll take care of it if you agree. -- [[Dalībnieks:Meisam|Meisam]] ([[Dalībnieka diskusija:Meisam|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 09.55 (EEST) :::that sounds correct, but tbh it's pretty messy here in Latvian Wikipedia. some enwiki categories link to lvwiki "state", some to lvwiki "ethnic" categories, so one category in other direction isn't huge improvement :) of course, we need to start with at least something. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 28. oktobris, plkst. 10.49 (EEST) == Learn how Movement Strategy Implementation Grants can support your Movement Strategy plans == <section begin="announcement-content"/>Movement Strategy Implementation grants now provide more than $2,000 USD to put Movement Strategy plans into action. Find out more about [[:m:Special:MyLanguage/Grants:MSIG/About|Movement Strategy Implementation grants, the criteria, and how to apply]].<section end="annoumcent-content"/> [[User:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] ([[User talk:MNadzikiewicz (WMF)#top|talk]]) 13:30, 29 October 2021 (UTC) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:MNadzikiewicz_(WMF)/Delivery&oldid=22247589 --> == Meet the new Movement Charter Drafting Committee members == <section begin="announcement-content"/> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Elections/Results/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Movement Charter/Drafting Committee/Elections/Results/Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Movement Charter Drafting Committee election and selection processes are complete. * The [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Elections/Results|election results have been published]]. 1018 participants voted to elect seven members to the committee: '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Richard_Knipel_(Pharos)|Richard Knipel (Pharos)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Anne_Clin_(Risker)|Anne Clin (Risker)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Alice_Wiegand_(lyzzy)|Alice Wiegand (Lyzzy)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Micha%C5%82_Buczy%C5%84ski_(Aegis_Maelstrom)|Michał Buczyński (Aegis Maelstrom)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Richard_(Nosebagbear)|Richard (Nosebagbear)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Ravan_J_Al-Taie_(Ravan)|Ravan J Al-Taie (Ravan)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Ciell_(Ciell)|Ciell (Ciell)]]'''. * The [[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Affiliate-chosen_members|affiliate process]] has selected six members: '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Anass_Sedrati_(Anass_Sedrati)|Anass Sedrati (Anass Sedrati)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#%C3%89rica_Azzellini_(EricaAzzellini)|Érica Azzellini (EricaAzzellini)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Jamie_Li-Yun_Lin_(Li-Yun_Lin)|Jamie Li-Yun Lin (Li-Yun Lin)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Georges_Fodouop_(Geugeor)|Georges Fodouop (Geugeor)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Manavpreet_Kaur_(Manavpreet_Kaur)|Manavpreet Kaur (Manavpreet Kaur)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee/Candidates#Pepe_Flores_(Padaguan)|Pepe Flores (Padaguan)]]'''. * The Wikimedia Foundation has [[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Wikimedia_Foundation-chosen_members|appointed]] two members: '''[[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Runa_Bhattacharjee_(Runab_WMF)|Runa Bhattacharjee (Runab WMF)]]''', '''[[m:Special:MyLanguage/Movement_Charter/Drafting_Committee/Candidates#Jorge_Vargas_(JVargas_(WMF))|Jorge Vargas (JVargas (WMF))]]'''. The committee will convene soon to start its work. The committee can appoint up to three more members to bridge diversity and expertise gaps. If you are interested in engaging with [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter|Movement Charter]] drafting process, follow the updates [[m:Special:MyLanguage/Movement Charter/Drafting Committee|on Meta]] and join the [https://t.me/joinchat/U-4hhWtndBjhzmSf Telegram group]. With thanks from the Movement Strategy and Governance team<section end="announcement-content"/> 2021. gada 5. novembris, plkst. 17.53 (EET) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:MNadzikiewicz_(WMF)/Delivery&oldid=22300322 --> == "Esi sveicināts(a) Vikipēdijā!" == Sveiki, lvwiki, nez kāpēc [[Dalībnieka diskusija:Karl Oblique|sveiciena ziņojums]] tika ievietots manā sarunu lapā, lai gan man šeit nav labojumu. Es domāju, ka tas varētu būt paņēmis dažus Wikidata labojumus. Nerunājot valodā, es vienkārši redzēju daudz sarkanu burtu un izsaukuma zīmju un mazliet nobijos. (Pat pēc ziņojuma pārtulkošanas man šķiet, ka tas varētu būt nedaudz mazāk kliedzošs. Bet, kā saka, "ne mans cirks, ne mani pērtiķi")). Varbūt jūs varētu pievienot teikumu angļu valodā? <small>(Šo tekstu Google ir tulkojis automātiski. Lūdzu, vainojiet viņus par kļūdām)</small> Daudz mīlestības, -- [[Dalībnieks:Karl Oblique|Karl Oblique]] ([[Dalībnieka diskusija:Karl Oblique|diskusija]]) 2021. gada 12. novembris, plkst. 12.37 (EET) :Thank you about outside perspective on how our welcome text looks. I am not sure what triggered the message but everything is fine, no action is needed. I had to laugh after reading "ne mans cirks, ne mani pērtiķi" :) -- [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 12. novembris, plkst. 13.20 (EET) ::ieteikums par pāris rindiņām angļu valodā būtu vērā ņemams, šķiet? par sveiciena dizainu neizteikšos :) --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2021. gada 12. novembris, plkst. 16.19 (EET) == Global ban for 1Goldberg2 == Per the [[m:Global bans|Global bans]] policy, I’m informing the project of this request for comment: [[m:Requests for comment/Global ban for 1Goldberg2|RfC/Global ban for 1Goldberg2]]. – [[Dalībnieks:Mrakia|Mrakia]] ([[Dalībnieka diskusija:Mrakia|diskusija]]) 2021. gada 3. decembris, plkst. 14.27 (EET) == Aizkave labojot tekstu == Mēģinot rediģēt lapas ar vikiteksta redaktoru ar pārlūku Google Chrome es sastopos ar nopietnu aizkavi teksta ievadē, kas padara labošanu faktiski neiespējamu. Tāpat Task Manager uzrāda ļoti augstu enerģijas patēriņu. Ar Mozilla Firefox šāda problēma netiek novērota. Tāpat angļu vikipēdijas versijā tā netiek novērtota. Gribēju zināt, vai kāds ir ar ko līdzīgu sastapies un kur varētu slēpties prolēma.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 16.19 (EET) :Vari mēģināt pielikt URL parametros safemode=1, tad netiks ielādēti nekādi papildrīki. Ja tas palīdz, tad pa vienam jāatslēdz tas, kas pieslēgts [[Special:Preferences#mw-prefsection-gadgets|rīku sadaļā]]. Redzu, ka [[Dalībnieks:DJ EV/common.js]] nekā nav (tā būtu pirmā vieta, kur meklēt). :Vai problēma pastāv arī Chrome "Incognito" režīmā ielogojoties? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 17.28 (EET) :Man tā pati ķēpa garākos rakstos, bet praktiski novēršas, izslēdzot zilo zīmulīti teksta augšā ("Sintakses izcelšana"). --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2021. gada 21. decembris, plkst. 18.10 (EET) :: Ok, šodien mēģinot es šādas problēmas nesastopu, redzēs, ja kas tāds atkārtosies, pamēģināšu.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 23. decembris, plkst. 21.45 (EET) ::: Tā šodien problēmas atsākās. Izslēdzot sintakses izcelšanu situācija uzlabojas, tomēr aizkave vēl aizvien jūtama. Safe mode man liekas, ka īsti nepalīdzēja, tāpat ielogošanās caur incognito. Mēģināju arī ''cache'' iztīrīt, nepalīdz...--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2021. gada 24. decembris, plkst. 14.15 (EET) ::::daži random jautājumi: ::::* hroms up-to-date? ::::* notiek dažāda garuma rakstos? ::::* ja labo neielogojies, ir tas pats? ::::* ja ir iespēja pārbaudīt citā datorā - arī ir slikti, ja ielogojies? ::::* atver brauzera devtūļus (F12), atver network tabu un pārlādē skatu/lapu, kurā ir problēma. varbūt kāds no pieprasījumiem ilgi atrodas "pending" stāvoklī? problēmas apraksts gan izklausās pēc javaskripta izpildes problēmām, bet vispirms izslēgsim dažus iespējamos variantus :) un kamēr ir devtūļi atvērti, apskaties, vai konsoles tabā nav kaut kādi errori. ::::vairāk laikam nav nekā obvious ko paprasīt. --[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2021. gada 25. decembris, plkst. 07.17 (EET) == Upcoming Call for Feedback about the Board of Trustees elections == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content /> :''You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback:2022 Board of Trustees election/Upcoming Call for Feedback about the Board of Trustees elections|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback:2022 Board of Trustees election/Upcoming Call for Feedback about the Board of Trustees elections}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Board of Trustees is preparing a call for feedback about the upcoming Board Elections, from January 7 - February 10, 2022. While details will be finalized the week before the call, we have confirmed at least two questions that will be asked during this call for feedback: * What is the best way to ensure fair representation of emerging communities among the Board? * What involvement should candidates have during the election? While additional questions may be added, the Movement Strategy and Governance team wants to provide time for community members and affiliates to consider and prepare ideas on the confirmed questions before the call opens. We apologize for not having a complete list of questions at this time. The list of questions should only grow by one or two questions. The intention is to not overwhelm the community with requests, but provide notice and welcome feedback on these important questions. '''Do you want to help organize local conversation during this Call?''' Contact the [[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance|Movement Strategy and Governance team]] on Meta, on [https://t.me/wmboardgovernancechat Telegram], or via email at msg[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org. Reach out if you have any questions or concerns. The Movement Strategy and Governance team will be minimally staffed until January 3. Please excuse any delayed response during this time. We also recognize some community members and affiliates are offline during the December holidays. We apologize if our message has reached you while you are on holiday. Best, Movement Strategy and Governance<section end="announcement-content" /> </div> {{int:thank-you}} [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2021. gada 27. decembris, plkst. 19.56 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22502754 --> == Uzvārdu lapas Vikidatos == Ir kāda cerība Vikidatu gudrajiem iestāstīt, ka latviešu valodā citvalodu īpašvārdus pielāgo latviešu valodas rakstībai? Laiku pa laikam uzrodas kāds, kurš plēš nost mūsu Vikipēdijas uzvārdu lapas no kopējām uzvārdu lapām ar pamatojumu, ka nedrīkstot jaukt kopā uzvārdus ar „dažādu” rakstību. Šādā gadījumā taču zūd pilnīgi visa Vikidatu jēga! —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 8. janvāris, plkst. 16.02 (EET) :Nezinu, man nav vienprātības ar vārdu/uzvārdu projekta dalībniekiem, bet es esmu mazākumā. Skatīt arī [[:d:Wikidata:Property proposal/Latvian transcription]]. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 00.00 (EET) ::Jā, pēdējais atcēlējs diemžēl tas pats {{ping|Jura1}}. Tad neaiztikt vispār, lai mētājas atsevišķi? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 00.27 (EET) :::The problem is that Wikidata items for names are spelling-based and not pronunciation-based. :::You can still generate interwikis locally from the item linked to a page and from statements of that item linking to other pages. :::Sample: (from the discussion mentioned above, with an article at etwiki): :::*[[:et:Ija_(eesnimi)]] links to [[d:Q97021357|Q97021357]] :::*that item has statements at [[d:Q97021357#P460|Q97021357#P460]] linking it to [[d:Q4205774|Q4205774]] :::*[[d:Q4205774#sitelinks-wikipedia|Q4205774]] has an interwiki to [[:ru:Ия (имя)]], :::This already happens on https://www.wikidata.org/w/index.php?title=Talk:Q97021357&uselang=en :::If you prefer, we can look at a couple of other samples you think should have interwikis from Wikidata in one way or the other. :::If there is other information you think is missing, I'd be happy to look into it. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 00.41 (EET) ::::Yes, but this is Latvian spelling, not pronunciation. Every news site or print magazine writes them like that. If foreign person gets Latvian passport/residency permit, his name is altered from the original form. I do not see consistency with allowing Russian and Arabic to use their own transliteration - sometimes original spelling of surnames have letters not present in Latvian alphabet, too. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 01.10 (EET) ::::I'll go out on a limb and say that there will never be enough Latvian [[wikidata:Q21450246|Yokoyama]]s for a separate page to be created in the English Wikipedia with the Latvian spelling. Such a rigid approach only defeats the purpose of the Wikidata's Wikipedia page linking function. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 01.37 (EET) :::::I don't quite see what problem you are trying to address or solve. Is there some information you want to retrieve that isn't available or you aren't sure where to add? :::::The property "Latvian transcription" is only for name items (first names, family names, etc). Items about people will still have the label in Latvian transcription. :::::Wikidata has at least one name item per spelling and script (you might have seen [[d:Wikidata:WikiProject_Names#Basic_principles]]). If we merge several spellings of one script, we wont be sure which one is the original one. Initially we had items combining "Stefano" in Italian and "Steve" in English .. at least when one tries to add "Etienne" and "Stephane" in French it gets messy. :::::BTW, I'm not really sure if the approach works out for Russian, they end up having labels with several forms separated by a slash. Sample: [[d:Q1907629]]. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 02.20 (EET) ::::::I think the problem lies in the lack of understanding from outsiders of how Latvian works, which your example of Stefano/Steve/Etienne/Stephan demonstrates. All four of these names would have their own spellings in Latvian (Stefāno, Stīvs, Etjēns and Stefans respectively) and yet none of them would still be considered "Latvian" in the national sense. The English Wikipedia still has a separate page for Stefanos and doesn't just convert them all into Steves and vice verse, but we do that in a way, at least when it comes to the spelling, because, as far as Latvian is concerned, even "Steve", for example, sounds like gibberish to us. Enforcing the "same spelling" principle without taking into account the unique approach Latvian has to proper nouns just means that the vast majority of foreign name and surname pages on Latvian Wikipedia will forever remain isolated on Wikidata. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 04.19 (EET) :::::::The thing is that we get similar comments about the likes of "Stefano" not being linked to "Steve". Most languages have mainly articles about "their" version of the name and want it to be linked to all others. :::::::Further, enwiki thinks [[w:Alfrēds]] is a Latvian name and [[w:Alfred]] would probably still get transliterated the same way. How would we distinguish the two and where would [[Alfrēds]] be linked? :::::::In any case, you can still link the pages locally to other languages (thanks to LUA and Wikidata) if you want such links. Some language editions of Wikipedia like doing that, others don't. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 04.35 (EET) ::::::::And I just tried explaining how it's not similar at all! Let me put it this way, there's Hanss (the spelling of the German name "Hans" in Latvian) and Ansis (an actual Latvian version of the German name "Hans"). I'm basically asking as to why the name page Hanss on Latvian Wikipedia cannot be linked with the name page Hans on English Wikipedia since the only Hans in Latvian is Hanss, but you keep saying that Ansis and Hans shouldn't be linked because they're different names, which is not what we're even proposing. We seem to be talking about two completely different things here. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 05.24 (EET) :::::::::Yeah, you made yourself clear, but I don't see you commenting on the proposed alternative solution and some of the other points I raised. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 10. janvāris, plkst. 01.25 (EET) ::::::::::If I would have, you wouldn't be asking the same questions. All Alfred gets in Latvian is a grammatical ending so it can be declined and becomes Alfreds. The Latvian version of Alfred is Alfrēds, so only makes sense to connect Alfred with Alfreds and Alfrēds with Alfrēds. Alfred/Alfrēds is the same as Steve/Stefano, Alfred/Alfreds is not. Most foreign names don't have a Latvian version in the same sense as Steve/Stefano though, so unless you see the difference we're just spinning wheels. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 10. janvāris, plkst. 11.08 (EET) :::::::::If someone is interested in the alternative proposal, please contact me on Wikidata for help. [[Dalībnieks:Jura1|Jura1]] ([[Dalībnieka diskusija:Jura1|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 18.23 (EET) ::::::::::{{ping|Papuass}} ko darām? Izskatās, ka viņiem saprašanas nav un nebūs. Vai piedāvātajai alternatīvai ir vajadzīgs kopienas balsojums? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 20.05 (EET) :::::::::::Lai kaut ko ieviestu Vikidatos, vajadzīgs balsojums tur. Vecā stila vikisaites savos rakstos gan jau varam likt bez balsojuma. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 23.02 (EET) ::::::::::::Pēc tam neparādīsies kāds bots, kas visu nošķūrēs? [[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 12. janvāris, plkst. 13.28 (EET) :::::::::::::Par to pārliecības nav. @[[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]], tavas domas? [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 12. janvāris, plkst. 13.33 (EET) ::::::::::::::bots var vienīgi nošķūrēt, ja liek attiecīgā raksta starpwiki saites. ja liek citu savienoto Vikidatu vienumu iw saites, tad tās paliek. [ceru, ka sapratāt, ko mēģināju pateikt] nu kāds bots tās var vākt ārā, bet tas speciāli jāprogrammē un būtu klasificējams kā vandalisms :) ::::::::::::::vispār par likšanu lokāli: nez, šī ideja vienkāršajā izpildījumā (rakstam pieliek <nowiki>[[en:kaut kas]]</nowiki> pārāk nesimpatizē. a) ja kādreiz kāds edgars2007 izdomās kārtot atlikušās iw saites lvwiki, viņš negribēs redzēt 1000 false positive rezultātus :) <small>jā, kaut kādā mērā paša edgars2007 izdomāta problēma</small> b) plānots likt tikai vienu iw saiti (uz enwiki, piemēram) bez pārējām wiki? ja nē, tad - nočakarēsieties to darīt manuāli + kurš viņas apdeitos? ::::::::::::::man patiktu, ja info par savienojamību uzglabātu vikidatos ar kaut kādu propertiju un lvwiki tiktu izmantots kaut kāds lua modulis, lai attēlotu iw saites. neesmu 100% pārliecināts, ka tas strādātu, bet should be doable. papuass, nav jau kaut kas gatavs? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. janvāris, plkst. 15.52 (EET) == Wiki Loves Folklore is back! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {{int:please-translate}} [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] You are humbly invited to participate in the '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022|Wiki Loves Folklore 2022]]''' an international photography contest organized on Wikimedia Commons to document folklore and intangible cultural heritage from different regions, including, folk creative activities and many more. It is held every year from the '''1st till the 28th''' of February. You can help in enriching the folklore documentation on Commons from your region by taking photos, audios, videos, and [https://commons.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:UploadWizard&campaign=wlf_2022 submitting] them in this commons contest. You can also [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Organize|organize a local contest]] in your country and support us in translating the [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Translations|project pages]] to help us spread the word in your native language. Feel free to contact us on our [[:c:Commons talk:Wiki Loves Folklore 2022|project Talk page]] if you need any assistance. '''Kind regards,''' '''Wiki loves Folklore International Team''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 9. janvāris, plkst. 15.15 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/wlf&oldid=22560402 --> == Feminism and Folklore 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {{int:please-translate}} Greetings! You are invited to participate in '''[[:m:Feminism and Folklore 2022|Feminism and Folklore 2022]]''' writing competion. This year Feminism and Folklore will focus on feminism, women biographies and gender-focused topics for the project in league with Wiki Loves Folklore gender gap focus with folk culture theme on Wikipedia. You can help us in enriching the folklore documentation on Wikipedia from your region by creating or improving articles focused on folklore around the world, including, but not limited to folk festivals, folk dances, folk music, women and queer personalities in folklore, folk culture (folk artists, folk dancers, folk singers, folk musicians, folk game athletes, women in mythology, women warriors in folklore, witches and witch hunting, fairy tales and more. You can contribute to new articles or translate from the list of suggested articles [[:m:Feminism and Folklore 2022/List of Articles|here]]. You can also support us in organizing the contest on your local Wikipedia by signing up your community to participate in this project and also translating the [[m:Feminism and Folklore 2022|project page]] and help us spread the word in your native language. Learn more about the contest and prizes from our project page. Feel free to contact us on our [[:m:Talk:Feminism and Folklore 2022|talk page]] or via Email if you need any assistance... Thank you. '''Feminism and Folklore Team''', [[User:Tiven2240|Tiven2240]] --2022. gada 11. janvāris, plkst. 07.49 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Tiven2240/wlf&oldid=22574381 --> == Konkurss #1Lib1RefCEE == Informācija: sākotnēji kampaņa bija paredzēta bibliotekāriem, bet tagad tajā aicina visus. Pats neko nerīkoju, tikai padodu tālāk informāciju. Īsumā: # Ir konkurss ar balvām - dāvanu kartēm [https://store.wikimedia.org/collections/all-products?page=1 Wikimedia suvenīru veikalā]. Šis konkurss ierobežots [[Centrālā un Austrumeiropa|CEE]] reģionā. # Uzdevums ir atsauču pievienošana, var izmantot [https://citationhunt.toolforge.org/lv Citation hunt] rīku vai iztikt bez tā. # Katrā labojuma kopsavilkumā ir jāieliek šie divi atslēgvārdi: #1Lib1ref #1Lib1RefCEE Ja kāds vēlas mesties cīņā, vēlu veiksmi :) Vairāk informācijas būs šeit [[metawiki:1Lib1RefCEE campaign 2022|m:1Lib1RefCEE campaign 2022]], informācija par balvām (kas tur vēl nav) bija e-pasta listē. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 11. janvāris, plkst. 23.35 (EET) == Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" />:''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections/Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open/Short|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections/Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open/Short|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections/Call for Feedback about the Board of Trustees elections is now open/Short}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Call for Feedback: Board of Trustees elections is now open and will close on 7 February 2022. With this Call for Feedback, the Movement Strategy and Governance team is taking a different approach. This approach incorporates community feedback from 2021. Instead of leading with proposals, the Call is framed around key questions from the Board of Trustees. The key questions came from the feedback about the 2021 Board of Trustees election. The intention is to inspire collective conversation and collaborative proposal development about these key questions. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board of Trustees/Call for feedback: Board of Trustees elections|Join the conversation.]] Best, Movement Strategy and Governance<section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 15. janvāris, plkst. 03.04 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22610145 --> == Subscribe to the This Month in Education newsletter - learn from others and share your stories == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Dear community members, Greetings from the EWOC Newsletter team and the education team at Wikimedia Foundation. We are very excited to share that we on tenth years of Education Newsletter ([[m:Education/News|This Month in Education]]) invite you to join us by [[m:Global message delivery/Targets/This Month in Education|subscribing to the newsletter on your talk page]] or by [[m:Education/News/Newsroom|sharing your activities in the upcoming newsletters]]. The Wikimedia Education newsletter is a monthly newsletter that collects articles written by community members using Wikimedia projects in education around the world, and it is published by the EWOC Newsletter team in collaboration with the Education team. These stories can bring you new ideas to try, valuable insights about the success and challenges of our community members in running education programs in their context. If your affiliate/language project is developing its own education initiatives, please remember to take advantage of this newsletter to publish your stories with the wider movement that shares your passion for education. You can submit newsletter articles in your own language or submit bilingual articles for the education newsletter. For the month of January the deadline to submit articles is on the 20th January. We look forward to reading your stories. Older versions of this newsletter can be found in the [[outreach:Education/Newsletter/Archives|complete archive]]. More information about the newsletter can be found at [[m:Education/News/Publication Guidelines|Education/Newsletter/About]]. For more information, please contact spatnaik{{@}}wikimedia.org. ------ <div style="text-align: center;"><div style="margin-top:10px; font-size:90%; padding-left:5px; font-family:Georgia, Palatino, Palatino Linotype, Times, Times New Roman, serif;">[[m:Education/Newsletter/About|About ''This Month in Education'']] · [[m:Global message delivery/Targets/This Month in Education|Subscribe/Unsubscribe]] · [[m:MassMessage|Global message delivery]] · For the team: [[User:ZI Jony|<span style="color:#8B0000">'''ZI Jony'''</span>]] [[User talk:ZI Jony|^{<span style="color:Green"><i>(Talk)</i></span>}]], {{<includeonly>subst:</includeonly>#time:l G:i, d F Y|}} (UTC)</div></div> </div> <!-- Message sent by User:ZI Jony@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:ZI_Jony/MassMessage/Awareness_of_Education_Newsletter/List_of_Village_Pumps&oldid=21244129 --> == "Pašlaik (2022)" == kādas kopienai domas par tiem visiem "pašlaik (2022) spēlē LBL klubā BK Ventspils"? lai arī pats, iespējams, tos ieviesu, pēdējos gados arvien vairāk šķist, ka "pašlaik (2010)" nav pats labākais rezultāts. ja kopiena būtu aktīvāka un katru gadu spētu visus rakstus normāli noapdeitot, tā būtu mazāka bēda, bet resursu ir pamaz. šķiet, ka "kopš 2012. gada spēlē X" tomēr ir noturīgāks. jā, tāpat būs gadījumi, kad būs novecojuši dati un "kopš 2012. gada" ir vairāk nekorekts par "pašlaik (2015)" (kas principā nav nekorekts, vienīgi izskatās slikti), bet domājams tā būtu labāka konstrukcija? kā jums liekas? [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 15.43 (EET) :2022. gadā sāka spēlēt tur un tur. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 16.07 (EET) :Idejiski "Pašlaik (2007)" man liekas ok, jo pēc tā var atrast meklētājā un reisi gadā salabot. Tikai neviens no mums šādu nodarbi nepiekopj :) [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 16.21 (EET) ::Man arī "pašlaik" nav pieņemams, tāpēc visur cenšos izmantot "kopš ..", jo es arī savus iesāktos darbiņus nespēju laicīgi atjaunināt. Arī "2022. gadā sāka spēlēt .." ir labs variants. --[[Dalībnieks:Dainis|Dainis]] ([[Dalībnieka diskusija:Dainis|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 18.47 (EET) :::Man nav pretenzijas pret šo un man pat liekas, ka šis variants ievadrinkopās ir labāks kā alternatīvas, īpaši pie mūsu resursu trūkuma (un slinkuma :) ). Ja rakstā pieminēts "pašlaik (2010) spēlē...", ir saprotams, ka informācija ir novecojusi un var nebūt aktuāla. Tomēr, ja rakstā ir rakstīts "pašlaik spēlē..." vai "kopš 2010. gada spēlē..." šāda informācija netiek atklāta un tas maina lietas (pēc pārējā raksta bieži tāpat tas saprotams, bet ne vienmēr tik acīmredzmi). Piekrītu gan, ka tas neizskatās smuki, bet alternatīvas man galvā nenāk. P.S. Viena ideja, kas ienāca prāta ir sakarināt ar botu novecojuša raksta veidni rakstiem par aktīviem sportistiem, kas nav laboti, piemēram, gadu. Tiesa, izdalīt aktīvos sportistus man liekas nav viegli un tas problēmu neatrisina pilnībā.--[[Dalībnieks:DJ EV|DJ EV]] ([[Dalībnieka diskusija:DJ EV|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 20.50 (EET) ::::"Kopš xxxx. gada..." ļoti bieži būs maldinošs, jo tad ir saprotams, ka fakts ir spēkā arī lasīšanas brīdī. Piemēram, ja rakstā [[Tukums II]] būtu teikts, ka biļete uz Rīgu kopš 2018. gada maksā 2,40 eiro, tad varētu saprast, ka tā ir patiesība arī pašlaik, kas nav pareizi. Tā, kā rakstā formulēts tagad, ir pareizi, lai arī fakti ir novecojuši. Tāpat arī konstrukcijas "pašlaik (xxxx)" vai "mūsdienās (xxxx)" ir pietiekami korektas, lai arī izskatās ne tik glīti. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 18. janvāris, plkst. 23.38 (EET) :::::jā, {{u|ScAvenger}} pilnīga taisnība, tā nevar rīkoties. es savulaik tos gadus neliku, vienkārši rakstīju "spēlē "BK Roja"", kas, protams, vēl sliktāk, tādēļ akceptēju {{u|Edgars2007}} spiedienu un pārgāju vienmēr uz "pašlaik (2022) spēlē "BK Roja"". piekrītu, ka tas nav izcili, to var aizstāt ar "2022. gadā spēlē (spēlēja?) "BK Roja"". nebūs melots un vienlaikus varēs redzēt, ka jaunākas informācijas par šo gadu rakstā, visdrīzāk, nav. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 08.09 (EET) Katrs raksts enciklopēdijā ar mūsu klikšķi pārvēršas pagātnē. Minētā problēma neskar tikai sportistus, bet arī citas grupas - māksliniekus, politiķus utt. Es ieteiktu izvēlēties neitrālu konstrukciju : Spēlējis "Daugava" (2001 - 2003), "Dinamo" (2004 - 2005), "Roja" (2022 - ). Tad nākošais čaklais papildinātājs var turpināt. Lūdzu nebarieties par tiem sporta klubiem, ja tādi vispār eksistē.--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2022. gada 19. janvāris, plkst. 12.38 (EET) ::Arī rakstos par Nobela prēmijām statistika katru gadu noveco. Lai piefiksētu patiesību, tekstā lietoju, piemēram, šādu konstrukciju: "Saskaņā ar datiem uz 2021. gadu, piešķirtas 115 Nobela prēmijas fizikā".--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 00.41 (EET) :::Latviski pareizāk būtu "Pēc 2021. gada datiem...", vai varbūt "Līdz 2021. gadam..." --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 20. janvāris, plkst. 07.24 (EET) ::::Paldies, ScAvenger. Jā, tā labāk, jau palaboju.--[[Dalībnieks:MC2013|MC2013]] ([[Dalībnieka diskusija:MC2013|diskusija]]) 2022. gada 21. janvāris, plkst. 00.53 (EET) :::::rakstā [[Korijs Kisperts]] izdarīju šādi: "2022. gadā pārstāv [[Nacionālā basketbola asociācija|Nacionālās basketbola asociācijas]] (NBA) klubu [[Vašingtonas "Wizards"]]." ja neaizmirsīsies, tad basketbolistu rakstos tā turpmāk. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 25. janvāris, plkst. 07.29 (EET) == Krievija >> Krievijas Federācija == Gribu izprast god. dalībnieka Pirags aktivitātes, par īsā nosaukuma [[Krievija]] konstantu pārrakstīšanu uz pilno/formālo nosaukumu [[Krievijas Federācija]]. Kāpēc taisni šajā gadījumā tas liekas tik svarīgi un kāpēc piemēram, netiek visur pārrakstīts [[Lielbritānija]] vai [[Apvienotā Karaliste]] par [[Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste]]? --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 14.01 (EET) :Kas manās aktivitātēs ir aplams? Formāli pat pēc Krievijas Federācijas konstitūcijas tie ir oficiāli sinonīmi, tādēļ vārds [[Krievijas Federācija]] nebūtu apkarojams, pie kam tas ir tikpat īss kā [[Apvienotā Karaliste]], [[Padomju Savienība]] vai [[Amerikas Savienotās Valstis]]. Bet pēc būtības Krievijas kultūrvēsturiskais jēdziens ir drīzāk salīdzināms ar [[Anglija]]s nosaukumu, kas ir šaurāks nekā Lielbritānijas vai Apvienotās Karalistes jēdziens un norāda uz senāku teritoriālo identitāti. Vai skan labāk "[[Čečenijas Republika]] ir viena no [[Krievijas Federācija]]s republikām" vai arī "Čečenija ir viena no Krievijas republikām"? --[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 15.47 (EET) ::Tā arī nekļuva saprotamāks, ko var pārprast terminā "[[Krievija]]", ja runa nav par vēsturi. Ir kāda vēl cita Krievija? Tas process tāds tendenciozs izskatās - tai vienīgajai lv vikipēdijā konstanti tiek pielietots pilnais oficiālais nosaukums. Arī nosaukumiem [[Ķīna]], [[Vācija]], [[Meksika]] pie gribēšanas var piemeklēt kultūrvēsturiskos kontekstus, bet taču nestrīdamies, par kuru mūsdienu valsti ir runa, ja tā nav Taivāna. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 17.32 (EET) :::Pārprot gan, vai tad neatceries, ka daudziem Padomju Savienība bija sinonīms Krievijai?--[[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] ([[Dalībnieka diskusija:Pirags|diskusija]]) 2022. gada 23. janvāris, plkst. 22.15 (EET) ::::Un kā tas strādā šajā gadījumā? Ne [[Krievija]], ne [[Krievijas Federācija]] nepāradresējas uz [[PSRS]]. --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 08.33 (EET) == Jautājums par augu sistemātikas infokastēm un ne tikai == Labdien! Vikipēdijas lapā Sēklaugi ir apgalvojums bez atsaucēm, ka "Sēklaugi (Spermatophytes) ir augu apakšvalsts", tālāk seko nodalījumu uzskaitījums, starp kuriem ir arī segsēkļi un kailsēkļi. Raksts, protams, ir nepilnīgs un uzlabojams, bet, iespējams, tieši uz viņu balstās infokastes informācija pie augu sugu aprakstiem. Jautājums par sistemātiku nav tik viennozīmīgs. Citēšu Nacionālo enciklopēdiju: "Sēklaugus (Spermatophyta) Latvijā pārstāv kailsēkļu (priežu) apakšnodalījuma (Gymnospermae; Pinophytina) skujkoku (priežu) klase (Coniferopsida; Pinatae) ar trīs dzimtām un segsēkļu (magnolijaugu) apakšnodalījums (Angiospermae; Magnoliophytina), kurā tiek nodalītas divas klases: divdīgļlapju klase (Dicotyledoneae; Magnoliopsida) ar 90 dzimtām un viendīgļlapju klase (Monocotyledoneae; Liliopsida) ar 22 dzimtām." (Brigita Laime ''Vaskulārie augi Latvijā''. Atjaunots 2021. gada 2. oktobrī). Šajā citātā pēc latīniskā nosaukuma ''Spermatophyta'' redzams, ka Sēklaugi ir nodalījuma nosaukums, nevis apakšvalsts. Arī Normunds Priedītis sugu enciklopēdijā ''Latvijas augi'' (Gandrs, 2014) izmanto šādu sēklaugu sistemātiku, kuru pamato sekojoši: "..pastāv vismaz piecas citas pasaulē vispāratzītas paparžaugu klasifikācijas sistēmas un vismaz tikpat daudz — sēklaugu klasifikācijā.. Latvijas augu enciklopēdijai izvēlētās klasifikācijas sistēmas noteica to lietojums gandrīz visās līdzšinējās XX gs. beigu un XXI gs. sākuma publikācijās par vietējo floru, kā arī sniegtās informācijas savietojamības nepieciešamība ar tuvāko kaimiņvalstu floras klasifikācijām. Latvijā mazāk pierastu (kaut pasaulē plašāk lietotu) klasifikācijas sistēmu ieviešana — jo sevišķi sēklaugu nodalījumā — radītu manāmus sarežģījumus lietotājiem izklāsta savietojamībai ar citām publikācijām par Latvijas floru." Šeit rakstītais vairāk attiecas uz iedalījumu dzimtās un ģintīs, taču arī par augstākajiem taksoniem (apakšvalsts, nodalījums, apakšnodalījums) dažādās sistemātikās nav vienprātības. Atgriežos pie infokastēm. Wikipēdijā pie daudzu augu sugu aprakstiem infokastē par nodalījumiem tiek saukti kailsēkļi vai segsēkļi. Sākumā domāju mīļā miera labad tā arī turpināt, jo kaut kur pasaulē, iespējams arī Lielbritānijā (tik daudz kas tiek tulkots no angļu Wikipēdijas) šādu iedalījumu lieto. Taču nejauši atvēru rakstu Parastais osis, kur nodalījums ir Sēklaugi un tālāk seko klase Divdīgļlapji. Viss jau ir pareizi, tikai pietrūkst apakšnodalījums Segsēkļi. Mēģināju to infokastē ierakstīt, taču labojumu hronoloģijā tas parādās, bet gala rezultātā nav redzams. Laikam šāds taksons infokastē nav paredzēts. Vienkāršākais ir nomainīt nodalījuma nosaukumu, lai būtu tāpat kā daudzos citos Wikipēdijas rakstos, bet vai tas ir labākais risinājums. Tāpēc jautājums — kā rīkoties turpmāk: turpināt pie augu sugu aprakstiem kailsēkļus un segsēkļus saukt par nodalījumiem, jo daudzos rakstos tāds iedalījums ir ieviests vai padarīt rakstus Wikipēdijā savietojamus ar citām publikācijām par Latvijas floru? Tad būs jāveic daudzi labojumi, varbūt kāds robots var palīdzēt. Kāds ir kopienas viedoklis?--[[Dalībnieks:Silvatica|Silvatica]] ([[Dalībnieka diskusija:Silvatica|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 09.18 (EET) : Jā, mūsu bioloģiskās infokastes ir drusku novecojušas :) Un botānikā vēl salīdzinoši nekas, salīdzinot ar mikoloģiju. Bet nav tik slikti, kā izskatās no malas: atšķirībā no vairuma mūsu veidņu, šai ir pieejams paraugs te [[Veidne:BioTakso infokaste]], kā ar viņu apieties. «Apakšnodalījuma» vietā rakstām «apakšnod». : Kas attiecas uz klasifikāciju: es latviešu avotus lietoju tikai un vienīgi, lai paskatītos latīņu taksonu tulkojumus latviski, bet pašu klasifikāciju ņemu no [https://species.wikimedia.org/wiki/Main_Page Wikispecies] un [https://www.catalogueoflife.org/ Catalogue of Life]. Un ja kaut kur kaut kas manā sfērā ar to nesakrīt, tad droši laboju, jo parasti rakstu autori nav iedziļinājušies tēmā un uz ātru roku nokopējuši angļu versiju. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 09.41 (EET) : Pārbaudīju uz [[parastais osis|osi]] - strādā. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 24. janvāris, plkst. 09.50 (EET) == Kā uzrakstīt rakstu Vikipēdijā? == --[[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 18.24 (EET). :Kā mēdz teikt amerikāņi, izlasiet taču to [[Palīdzība:Saturs|sasodīto instrukciju]] :) [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 18.34 (EET) ::okay, paldies [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 18.38 (EET) :::@[[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] vēl pieredzes iegūšanai var doties uz [[Special:Sākumlapa|savu sākumlapu]] un tur būs pieejami daži uzdevumi, kas ļaus apgūt pamatlietas. Pēc tam jau varēs atsperties jaunam rakstam. Bet ja raksts ir par līdzīgu tēmu kā jau esošs, labs veids ir nokopēt struktūru un palabot vajadzīgās vietas. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 22.35 (EET) ::::Paldies, ņemšu vērā, vēl tik ir jāsaprot, kā pievienot foto un būs labi. [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 22.41 (EET) :::::Nu, manuprāt, vispirms ir jāpapēta [[Vikipēdija:Nozīmīguma kritēriji]], lai saprastu, par ko lapas ir vērts veidot un par ko ne. Mēs jau tāpat esam visai iecietīgi šai jomā, bet [[Raimonds Leja|persona]], kas, spriežot pēc apraksta, nav neko paveikusi un, spriežot pēc Gugļa, netiek nekur pieminēta, atsauces arī tikai uz viņu pašu, uz rakstu Vikipēdijā nekādi nevelk. --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 28. janvāris, plkst. 22.57 (EET) ::::::Nedzēšu uzreiz to rakstu tikai tādēļ, ka ir iesākta diskusija, un varbūt man — digitālajam dinozauram — tomēr nav taisnība :) Jebkurā gadījumā raksta autoram ir jāsaprot, ka reklāmai šeit nav vietas. Ņemot vērā, ka tie "influenceri", lai cik dīvaini tas nebūtu, pelna par to šādu tādu naudiņu, bet Vikipēdija ir par brīvprātīgiem ziedojumiem veidots projekts — tāda reklāma ir divkārt neētiska. No otras puses, par cik šāds digitālo krāniņu staipīšanas fenomens pastāv un kā tāds ir atspoguļojams Vikipēdijā — var izveidot kādu kopēju sarakstu, kur tad tos garuma rekordus fiksēt :) --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 09.57 (EET) :::::::pie kautkāda sekotāju skaita varam pieņemt, ko nozīmība izpildās. šeit gan tie skaitļi... ir lieli, protams, bet nedomāju, ka enciklopēdisku nozīmi piešķiroši. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.24 (EET) ::::::::100 instagrama selfiji, kam seko 23 tūkstoši selfiju cienītāju. OK, ļoti jauki, bet kur, sasodīts, ir jēga, saturs un nozīmība? Kaut vai būtu 23 miljoni to sekotāju? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.35 (EET) :::::::::Tā kā tas pēc būtības ir komerciāls sports - sacensība par popularitāti, tad loģiski būtu arī pielietot sportisko principu: likt rakstus par vadošajiem trīs Latvijas jūtūberiem un tiktokeriem pēc sekotāju skaita, pārējie lai mēģina tikt tajā trijniekā. Kaut kur jau to reitingu statistiku apkopo. Nu un, protams, tādi politkorekti termini kā "satura veidotājs" Vikipēdijā īsti neiederas.--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.44 (EET) ::::::::::Drusku jau diskutējām [[Diskusija:FunFaceTV|šeit]] un [[Diskusija:Uldons TV|šeit]]. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 15.53 (EET) ::::::::::: ... :) par jēgu, saturu un nozīmību diez vai te vērts diskutēt. bet nedomāju, ka, piemēram, šīs personas: [[Lilibeta Mauntbatena-Vindzora]] sasniegtais būtu kkādā veidā ievērojamāks par kādu sociālo tīklu ietekmeli. tāda realitāte, ar to jārēķinās. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 16.05 (EET) :::::::::::: Lai arī teorētiski citi projekti nav arguments, tomēr praksē 30 interwiki g.k. valodās ar nopietnu redaktoru pieeju kaut ko nozīmē :) Ja par kādu latvijāni būs 30 rakstu nopietnās citvalodās bez redaktoru veidnēm ķipa "Kas te ellē notiek?", es domāju, neviens no mums par nozīmību nešaubīsies... --[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 16.20 (EET) :::::::::::::pilnīgi piekrītu! ja par personu ir kaut daži starpviki raksti - vispār nav vērts tērēt laiku nozīmības diskusijām. attiecīgi starptautiski atzītas sociālo tīklu zvaigznes aizies pēc šī kritērija bez diskusijām. ar vietējiem, protams, būs jāpacīnās... [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 29. janvāris, plkst. 16.38 (EET) ::::::::Tā kā šo sekotāju skaitu var nopirkt (nesaku, ka tas ir šajā gadījumā), tad vienu pašu skaitli nevajadzētu uzstādīt par kritēriju. Domāju, ka jābūt arī papildu atsaucēm par to, kāpēc persona varētu būt izpelnījusies kaut kādu sekotāju skaitu. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 30. janvāris, plkst. 17.07 (EET) :Es varbūt esmu nedaudz savādāk domājošs cilvēks, tomēr, ja kāds vandālis naktī mēģina izbojāt [[Raimonds Leja|tieši šo rakstu]], tad kaut kāda popularitāte šim cilvēkam ir, un par nozīmīgumu runājot, manpurāt, šis raksts būtu nozīmīgāks par [[Durklis (blogeris)|šo]]. (+ šis blogeris savas gaitas ir beidzis, un tā profils ir neaktīvs, kā arī nav nevienas pazīmes par viņa aktivitāti, jo pēdējais publicētais video ir 2021.gada jūlijā.) Manā rakstā, es tieši biju domājis rakstīt par populārāko Latvijas tiešraižu veidotāju platformā Twitch. Bet nevar jau īsti salīdzināt šo strīmeri ar citiem strīmeriem, jo nevienam laikam nav iespēja izpausties un uzrakstīt par sevi. Taču, ja turpinam par popularitāti-- tad varam diskutēt arī par [[FunFaceTV|šo]], tik liels popularitātes un sekotāju skaits ir zaudēts, tas vairs nav populārākais latviešu Youtube kanāls, un pat ne tuvu. Cik noprotu, Latvijas vikipēdijā, prioritāte ir blogeriem un jūtūberim, ļoti žēl, ka netiek dota iespēja jauniem, potencionāliem satura veidotājiem pastāstīt šeit informāciju par sevi. Varbūt man nav taisnība, izsaku tīri savas domas. [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.14 (EET) ::Vikipēdija nav gluži popularizēšanās platforma „jauniem, potencionāliem satura veidotājiem”. Par Durkļa nenozīmīgumu piekrītu, bet par ''FunFaceTV'', neatkarīgi no tā, kas ar viņiem darās šobrīd, vismaz ir kādi publicējumi plašsaziņas līdzekļos. Iegūglējot Raimondu Leju, pirmās lapas ir pilnas ar sociālo medijo profiliem, kas parasti liecina, ka neviens cits par attiecīgo cilvēku uzrakstīt nav ieinteresējies. —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.26 (EET) :::Bet, šis nav jauns, es vienkārši runāju par faktu. :::Ja runājam tieši par šo personu, tā ir atpazīstama un populāra, jo kurš skatīsies cilvēku, kuram strīmos online dažreiz pārsniedz 800. Vidēji ap 400-500. Runājot par jaunu, nezinu, cik gadi iekļaujas «jaunā statusā», ja 12 gadi ir jauns kanāls, tad es nezinu par kādiem satura veidotājiem ir jārunā. [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.56 (EET) ::::Popularitāti izsecina pēc atsaucēm autoritatīvos avotos, no kuriem mums arī jāņem informācija. Kad par viņu rakstīs LSM, regulāri intervēs Latvijas Televīzija vai vismaz Delfi ar Apollo, tad arī būs runa par popularitāti. Cik viņu skatās strīmos, tam ir nozīme tikai viņam pašam. (Par jauniem autoriem - tas bija kolēģa citāts no tevis paša). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.06 (EET) ::Šeit tiešām NAV vieta, kur vienalga kam pastāstīt informāciju par sevi. Citiem vārdiem, šeit nav reklāmas dēlis. Šeit ir vieta, kur apkopo informāciju par atzītu popularitāti guvušām personām. Un jā, tas raksts par Durkli arī pēc Vikipēdijas principiem ir ārā metams, jo tur arī nav kulturālu atsauču. Bet norāde uz to, ka "ir arī citi nederīgi raksti" nekādi nepalīdz apstrīdamajam. ::Zaudēta vai nē bijusī popularitāte, tam nav nozīmes. Svarīgi, vai tāda bijusi. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.31 (EET) ::Nu un tā personiskāk: dzīvu cilvēku biogrāfijas nu ir pats pēdējais, pie kā vajadzētu ķerties jauniem dalībniekiem. Tā ir pārāk ētiski jūtīga tēma, lai tur ņemtos bez nopietnas pieredzes, un pie neprasmes darboties sanāk drīzāk antireklāma, kā šajā gadījumā, turklāt ne tikai Raimonda Lejas, bet arī Vikipēdijas. Par to Durkli vismaz daudzmaz adekvāti uzrakstīts (strīdīgos gadījumos raksta noformējums nereti ietekmē viņa likteni). [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 12.58 (EET) ::Atļaušos uzdot jautājumu- Vai kāds vispār saprot vai seko līdzi Latviešu satura veidotājiem? Jo atļāvos ieskriet angļu vikipēdijā, tur ir vairāki raksti, par maznozīmīgām personām un maziem strīmeriem, un tad man radās vēlviens jautājums, vai Latviešu vikipēdijas noteikumus ir pieņēmis kāds latvietis, vai tie ir tulkoti? [[Dalībnieks:Okkristers|Okkristers]] ([[Dalībnieka diskusija:Okkristers|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.09 (EET) :::Reāli galvenās vadlīnijas nosaka Wikimedia, bet konkrētā valodā to detaļas nosaka kopiena (tāpēc pie mums ir atļauts daudz kas tāds, ko neuzskata par raksta cienīgu angļu vai krievu kopienās, piemēram, pie krieviem uzskata par absurdu uzrakstīt par katru skolu valstī, kamēr mēs to neesam vēl izdarījuši tikai cilvēku deficīta dēļ). Un nevajag domāt, ka angļu vai jebkurā citā Vikipēdijā spams neiekļūst, lai gan bez piemēriem nevaru komentēt. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.17 (EET) :::Kā cilvēks, kurš ar jaunu rakstu veidošanu ir nodarbojies arī Vikipēdijā angļu valodā, varu droši teikt, kā pašreizējā stāvoklī raksts par Raimondu Leju netiktu atzīts arī tur. [[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 2. februāris, plkst. 13.25 (EET) == Movement Strategy and Governance News – Issue 5 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="ucoc-newsletter"/> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5/Global message|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Movement Strategy and Governance/Newsletter/5/Global message}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' <span style="font-size:200%;">'''Movement Strategy and Governance News'''</span><br> <span style="font-size:120%; color:#404040;">'''Issue 5, January 2022'''</span><span style="font-size:120%; float:right;">[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5|'''Read the full newsletter''']]</span> ---- Welcome to the fifth issue of Movement Strategy and Governance News (formerly known as Universal Code of Conduct News)! This revamped newsletter distributes relevant news and events about the Movement Charter, Universal Code of Conduct, Movement Strategy Implementation grants, Board elections and other relevant MSG topics. This Newsletter will be distributed quarterly, while more frequent Updates will also be delivered weekly or bi-weekly to subscribers. Please remember to subscribe [[:m:Special:MyLanguage/Global message delivery/Targets/MSG Newsletter Subscription|here]] if you would like to receive these updates. <div style="margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;"> *'''Call for Feedback about the Board elections''' - We invite you to give your feedback on the upcoming WMF Board of Trustees election. This call for feedback went live on 10th January 2022 and will be concluded on 16th February 2022. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Call for Feedback about the Board elections|continue reading]]) *'''Universal Code of Conduct Ratification''' - In 2021, the WMF asked communities about how to enforce the Universal Code of Conduct policy text. The revised draft of the enforcement guidelines should be ready for community vote in March. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Universal Code of Conduct Ratification|continue reading]]) *'''Movement Strategy Implementation Grants''' - As we continue to review several interesting proposals, we encourage and welcome more proposals and ideas that target a specific initiative from the Movement Strategy recommendations. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Movement Strategy Implementation Grants|continue reading]]) *'''The New Direction for the Newsletter''' - As the UCoC Newsletter transitions into MSG Newsletter, join the facilitation team in envisioning and deciding on the new directions for this newsletter. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#The New Direction for the Newsletter|continue reading]]) *'''Diff Blogs''' - Check out the most recent publications about MSG on Wikimedia Diff. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/5#Diff Blogs|continue reading]])</div><section end="ucoc-newsletter"/> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 29. janvāris, plkst. 05.27 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22704115 --> == Updates on the Universal Code of Conduct Enforcement Guidelines Review == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/2022-02-02 Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/2022-02-02 Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/2022-02-02 Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello everyone, The Wikimedia Foundation Board of Trustees released a [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Board noticeboard/January 2022 - Board of Trustees on Community ratification of enforcement guidelines of UCoC|statement on the ratification process]] for the '''[[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|Universal Code of Conduct (UCoC) Enforcement Guidelines]]'''. The [[m:Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) provides a baseline of acceptable behavior for the entire movement. The UCoC and the Enforcement Guidelines were written by [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee|volunteer-staff drafting committees]] following community consultations. The revised guidelines were published 24 January 2022 as a proposed way to apply the policy across the movement. There is a [[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Changes|list of changes made]] to the guidelines after the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement draft guidelines review|enforcement draft guidelines review]]. '''Comments about the guidelines can be shared [[m:Talk:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|on the Enforcement Guidelines talk page on Meta-wiki]].''' To help to understand the guidelines and process, the [[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance|Movement Strategy and Governance]] (MSG) team will be hosting Conversation Hours on 4 February 2022 at 15:00 UTC, 25 February 2022 at 12:00 UTC, and 4 March 2022 at 15:00 UTC. '''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Conversations|Join the conversation hours to speak with the UCoC project team and drafting committee members about the updated guidelines and voting process]].''' The [[m:Universal Code of Conduct/Project#Timeline|timeline is available on Meta-wiki]]. The voting period is March 7 to 21. All eligible voters will have an opportunity to support or oppose the adoption of the Enforcement guidelines, and share why. '''[[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting|See the voting information page for more details]].''' Many participants from across the movement have provided valuable input in these ongoing conversations. The UCoC and MSG teams want to thank the Drafting Committee and the community members for their contributions to this process. Sincerely, Movement Strategy and Governance<br/> Wikimedia Foundation<section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 4. februāris, plkst. 05.55 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22704115 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Leadership Development Task Force: Your feedback is appreciated</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" />:''[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force/Call for Feedback Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force/Call for Feedback Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Leadership Development Task Force/Call for Feedback Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Community Development team at the Wikimedia Foundation is supporting the creation of a global, community-driven Leadership Development Task Force. The purpose of the task force is to advise leadership development work. The team is looking for feedback about the responsibilities of the Leadership Development Task Force. This Meta page shares the proposal for a [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force|Leadership Development Task Force]] and how [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Task Force/Participate|you can help.]] Feedback on the proposal will be collected from 7 to 25 February 2022.<section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 9. februāris, plkst. 04.35 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery/Wikipedia&oldid=22796821 --> == Ukraine's Cultural Diplomacy Month: We are back in 2022! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> [[File:UCDM 2022.png|180px|right]] {{int:please-translate}} Hello, dear Wikipedians!<br/> [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Ukraine|Wikimedia Ukraine]], in cooperation with the [[:en:Ministry of Foreign Affairs of Ukraine|Ministry of Foreign Affairs of Ukraine]] and [[:en:Ukrainian Institute|Ukrainian Institute]], has launched the second edition of writing challenge "'''[[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2022|Ukraine's Cultural Diplomacy Month]]'''", which lasts from 17 February to 17 March 2022. The campaign is dedicated to famous Ukrainian artists of cinema, music, literature, architecture, design and cultural phenomena of Ukraine that made a contribution to world culture. The most active contesters will receive [[:m:Special:MyLanguage/Ukraine's Cultural Diplomacy Month 2022/Prizes|prizes]].<br/> We invite you to take part and help us improve the coverage of Ukrainian culture on Wikipedia!--[[Dalībnieks:ValentynNefedov (WMUA)|ValentynNefedov (WMUA)]] ([[Dalībnieka diskusija:ValentynNefedov (WMUA)|diskusija]]) 2022. gada 21. februāris, plkst. 14.54 (EET) </div> == Wiki Loves Folklore is extended till 15th March == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">{{int:please-translate}} [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|frameless|180px]] Greetings from Wiki Loves Folklore International Team, We are pleased to inform you that [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore|Wiki Loves Folklore]] an international photographic contest on Wikimedia Commons has been extended till the '''15th of March 2022'''. The scope of the contest is focused on folk culture of different regions on categories, such as, but not limited to, folk festivals, folk dances, folk music, folk activities, etc. We would like to have your immense participation in the photographic contest to document your local Folk culture on Wikipedia. You can also help with the [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Translations|translation]] of project pages and share a word in your local language. Best wishes, '''International Team'''<br /> '''Wiki Loves Folklore''' [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 22. februāris, plkst. 06.50 (EET) </div> <!-- Message sent by User:Rockpeterson@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=22754428 --> == Coming soon == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> === Several improvements around templates === Hello, from March 9, several improvements around templates will become available on your wiki: * Fundamental improvements of the [[Mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide#Editing templates|VisualEditor template dialog]] ([[m:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|1]], [[m:WMDE Technical Wishes/Removing a template from a page using the VisualEditor|2]]), * Improvements to make it easier to put a template on a page ([[m:WMDE Technical Wishes/Finding and inserting templates|3]]) (for the template dialogs in [[Mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide#Editing templates|VisualEditor]], [[Mw:Special:MyLanguage/Extension:WikiEditor#/media/File:VectorEditorBasic-en.png|2010 Wikitext]] and [[Mw:Special:MyLanguage/2017 wikitext editor|New Wikitext Mode]]), * and improvements in the syntax highlighting extension [[Mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|CodeMirror]] ([[m:WMDE Technical Wishes/Improved Color Scheme of Syntax Highlighting|4]], [[m:WMDE Technical Wishes/Bracket Matching|5]]) (which is available on wikis with writing direction left-to-right). All these changes are part of the “[[m:WMDE Technical Wishes/Templates|Templates]]” project by [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes]]. We hope they will help you in your work, and we would love to hear your feedback on the talk pages of these projects. </div> - [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] 2022. gada 28. februāris, plkst. 14.38 (EET) <!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=22907463 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Remember to Participate in the UCoC Conversations and Ratification Vote!</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello everyone, A [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voting|'''vote in SecurePoll from 7 to 21 March 2022''']] is scheduled as part of the ratification process for the Universal Code of Conduct (UCoC) Enforcement guidelines. Eligible voters are invited to answer a poll question and share comments. [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voter_information|Read voter information and eligibility details.]] During the poll, voters will be asked if they support the enforcement of the Universal Code of Conduct based on the proposed guidelines. The [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) provides a baseline of acceptable behavior for the entire movement. The [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines|revised enforcement guidelines]] were published 24 January 2022 as a proposed way to apply the policy across the movement. A [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_Board_noticeboard/January_2022_-_Board_of_Trustees_on_Community_ratification_of_enforcement_guidelines_of_UCoC|Wikimedia Foundation Board statement]] calls for a [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voting|ratification process]] where eligible voters will have an opportunity to support or oppose the adoption of the UCoC Enforcement guidelines in a vote. Wikimedians are invited to [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Voter_information/Volunteer|translate and share important information]]. For more information about the UCoC, please see the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Project|project page]] and [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/FAQ|frequently asked questions]] on Meta-wiki. There are events scheduled to learn more and discuss: * A [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Conversations/Panel_Q&A|community panel]] recorded on 18 February 2022 shares perspectives from small- and medium-sized community participants. * The [[m:Movement Strategy and Governance|Movement Strategy and Governance]] (MSG) team is hosting Conversation Hours on 4 March 2022 at 15:00 UTC. Please [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Conversations|'''sign-up''']] to interact with the project team and the drafting committee about the updated enforcement guidelines and the ratification process. See the [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/2022_conversation_hour_summaries|Conversation Hour summaries]] for notes from 4 February 2022 and 25 February 2022. You can comment on Meta-wiki talk pages in any language. You may also contact either team by email: msg[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org or ucocproject[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org Sincerely, Movement Strategy and Governance <br /> Wikimedia Foundation <br /><section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 2. marts, plkst. 04.17 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=22916674 --> == Ukrainas pilsētu nosaukumi == Godājamie kolēģi! Lūgums neizmantot [https://likumi.lv/ta/id/294340-par-ukrainas-pilsetu-nosaukumu-atveidi-latviesu-valoda šo "dokumentu"] Ukrainas pilsētu nosaukumos. Tur ir rupjas kļūdas un nekonsekvences. Nepaliksim smieklīgi, atražojot nekompetenci! Un formāli - tur ir "ieteicamais", nevis obligātais nosaukums. [[Ukrainas pilsētu uzskaitījums]] ir pārbaudīts, ja ir jautājumi par kādu konkrētu gadījumu - izdiskutējam lūdzu! --[[Dalībnieks:Kikos|Kikos]] ([[Dalībnieka diskusija:Kikos|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 08.38 (EET) :Pārbaudītais variants: Harkiva - Harkovas apgabals. Reizēm (tas bija diplomātiski, precīzāk - bieži) mūsu slieksme skriet pakaļ katram vēl neatzītam jaunievedumam izskatās pagalam jocīgi. [[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 10.56 (EET) :Labi, uz ko piedāvā atsaukties tā vietā? —[[Dalībnieks:Turaids|Turaids]] ([[Dalībnieka diskusija:Turaids|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 11.30 (EET) ::ja esam pateikuši [[Ļviva]] un [[Harkiva]] tad jāliek pēdējais punkts teikuma galā un jāpāriet uz [[Kijiva]]. pie velna eksonīmus un jo sevišķi jau to miskasti Valsts valodas centru. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 18.07 (EET) :::Raksts gan saucas Ļvova [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 19.30 (EET) ::::ak tā... ļoti slikti. [[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 3. marts, plkst. 22.15 (EET) :::::https://www.delfi.lv/news/national/politics/kijevas-vieta-kijiva-ukrainas-pilsetu-nosaukumus-latviskos-tuvak-ukrainu-valodas-izrunai.d?id=54135210 [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 9. marts, plkst. 18.57 (EET) ::::::Jūtos gandarīts, jo par šo ar VVC [https://twitter.com/Papuass/status/1496808049155186691 Twitterī diskutēju] vēl pirms "150 tulkotāju, rakstnieku un valodnieku atklātā vēstules". :) [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 9. marts, plkst. 21.56 (EET) :::::::Tad jau botu pavēlniekiem jāsāk rosīties, jo labot vajadzēs daudz. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 9. marts, plkst. 22.06 (EET) :Tikai ar apdomu! Sazinājos ar Jāņa sētas galveno redaktoru. Lūk viņa atbilde. {{citāts|Sākoties karam, mūs ukraiņu nosaukumu sakarā ir uzrunājuši vairāki entuziasti. Šajā sakarā publiskojām Jāņa sētā 2007. gadā sagatavotās ukraiņu nosaukumu atveidošanas vadlīnījas. Tās Jums nosūtu pielikumā. Pie tām arī cenšamies turēties, atveidojot pēdējo gadu laikā desovjetizētos ukraiņu pilsētu nosaukumus. Vienīgais diskutablais jautājums paliek attiecībā uz eksonīmiem – nosaukumiem, kam latviešu valodā ir lietojuma tradīcija. Pirms 15 gadiem par tādiem uzskatījām arī lielākās Ukrainas pilsētas – Harkovu, Ļvovu un vēl dažas. Mūsdienu apstākļos latviešu valodā neredzu problēmu rakstīt arī Harkiva vai Ļviva. Šodien manīju ziņu, ka “lēnīgais” Valsts valodas centrs, pakļaujoties sabiedrības spiedienam, lēmis, ka turpmāk varēsim rakstīt arī Kijiva, protams, neliedzot izmantot arī tradicionālo Kijeva, kas manuprāt ir pareizi. Nepiekrītu radikāļiem, ka mums būtu jāmaina arī Dņepra vai Galīcija uz Dnipro un Haličina. Ne tikai tradīciju dēļ. Tie ir ģeogrāfiskie nosaukumi, kas attiecas uz vairāku valstu teritorijām (Dņepra – Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu; Galīcija – Poliju un Ukrainu). Radikāļi neaizdomājas, ka pēc šādas loģikas arī Daugavu Krievijā mums nāktos saukt par Zapadnaja Dvina. Jānis Turlajs galvenais redaktors.}}--[[Dalībnieks:Kasparoviča|Kasparoviča]] ([[Dalībnieka diskusija:Kasparoviča|diskusija]]) 2022. gada 12. marts, plkst. 10.48 (EET) :https://quarry.wmcloud.org/query/63049 - vikipēdijas lapas ar vecajiem pilsētu nosaukumiem. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 12. marts, plkst. 23.25 (EET) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Universal Code of Conduct Enforcement guidelines ratification voting open from 7 to 21 March 2022</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]] :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello everyone, The ratification voting process for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|revised enforcement guidelines]] of the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) is now open! '''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting|Voting commenced on SecurePoll]]''' on 7 March 2022 and will conclude on 21 March 2022. Please [[m:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voter information|read more on the voter information and eligibility details]]. The Universal Code of Conduct (UCoC) provides a baseline of acceptable behavior for the entire movement. The revised enforcement guidelines were published 24 January 2022 as a proposed way to apply the policy across the movement. You can [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Project|read more about the UCoC project]]. You can also comment on Meta-wiki talk pages in any language. You may also contact the team by email: ucocproject[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org Sincerely, Movement Strategy and Governance Wikimedia Foundation<section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 8. marts, plkst. 02.52 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=22962850 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Invitation to Hubs event: Global Conversation on 2022-03-12 at 13:00 UTC</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" />Hello! The Movement Strategy and Governance team of the Wikimedia Foundation would like to invite you to the next event about "Regional and Thematic Hubs". The Wikimedia Movement is in the process of understanding what Regional and Thematic Hubs should be. Our workshop in November was a good start ([[m:Special:MyLanguage/Hubs/Documentation/27 November Workshop|read the report]]), but we're not finished yet. Over the last weeks we conducted about 16 interviews with groups working on establishing a Hub in their context ([[m:Special:MyLanguage/Hubs/Dialogue|see Hubs Dialogue]]). These interviews informed a report that will serve as a foundation for discussion on March 12. The report is planned to be published on March 9. The event will take place on March 12, 13:00 to 16:00 UTC on Zoom. Interpretation will be provided in French, Spanish, Arabic, Russian, and Portuguese. Registration is open, and will close on March 10. Anyone interested in the topic is invited to join us. '''[[m:Special:MyLanguage/Hubs/Global Conversations March 12, 2022|More information on the event on Meta-wiki]]'''. Best regards, [[m:User:KVaidla (WMF)|Kaarel Vaidla]]<br />Movement Strategy <section end="announcement-content" /> </div> 2022. gada 10. marts, plkst. 03.31 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=22974079 --> == Wiki Loves Folklore 2022 ends tomorrow == [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|frameless|180px]] International photographic contest [[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022| Wiki Loves Folklore 2022]] ends on 15th March 2022 23:59:59 UTC. This is the last chance of the year to upload images about local folk culture, festival, cuisine, costume, folklore etc on Wikimedia Commons. Watch out our social media handles for regular updates and declaration of Winners. ([https://www.facebook.com/WikiLovesFolklore/ Facebook] , [https://twitter.com/WikiFolklore Twitter ] , [https://www.instagram.com/wikilovesfolklore/ Instagram]) The writing competition Feminism and Folklore will run till 31st of March 2022 23:59:59 UTC. Write about your local folk tradition, women, folk festivals, folk dances, folk music, folk activities, folk games, folk cuisine, folk wear, folklore, and tradition, including ballads, folktales, fairy tales, legends, traditional song and dance, folk plays, games, seasonal events, calendar customs, folk arts, folk religion, mythology etc. on your local Wikipedia. Check if your [[:m:Feminism and Folklore 2022/Project Page|local Wikipedia is participating]] A special competition called '''Wiki Loves Falles''' is organised in Spain and the world during 15th March 2022 till 15th April 2022 to document local folk culture and [[:en:Falles|Falles]] in Valencia, Spain. Learn more about it on [[:ca:Viquiprojecte:Falles 2022|Catalan Wikipedia project page]]. We look forward for your immense co-operation. Thanks Wiki Loves Folklore international Team [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 14. marts, plkst. 16.40 (EET) <!-- Message sent by User:Rockpeterson@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Global_message_delivery&oldid=22754428 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Leadership Development Working Group: Apply to join! (14 March to 10 April 2022)</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group/Participate/Announcement|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group/Participate/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Leadership Development Working Group/Participate/Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello everyone, Thank you to everyone who participated in the feedback period for the [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group|Leadership Development Working Group]] initiative. A [[m:Special:MyLanguage/Leadership Development Working Group/Participate#5. Summary of Call for Feedback|summary of the feedback]] can be found on Meta-wiki. This feedback will be shared with the working group to inform their work. The application period to join the Working Group is now open and will close on April 10, 2022. Please [[m:Special:MyLanguage/Leadership_Development_Working_Group/Purpose_and_Structure#3._How_is_the_working_group_formed_and_structured?|review the information about the working group]], share with community members who might be interested, and '''[[m:Special:MyLanguage/Leadership_Development_Working_Group/Participate#1._How_to_participate|apply if you are interested]]'''. Thank you, From the Community Development team<br /><section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 18. marts, plkst. 04.20 (EET) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=22974079 --> == Feminism and Folklore 2022 ends soon == [[File:Feminism and Folklore 2022 logo.svg|right|frameless|250px]] [[:m:Feminism and Folklore 2022|Feminism and Folklore 2022]] which is an international writing contest organized at Wikipedia ends soon that is on <b>31 March 2022 11:59 UTC</b>. This is the last chance of the year to write about feminism, women biographies and gender-focused topics such as <i>folk festivals, folk dances, folk music, folk activities, folk games, folk cuisine, folk wear, fairy tales, folk plays, folk arts, folk religion, mythology, folk artists, folk dancers, folk singers, folk musicians, folk game athletes, women in mythology, women warriors in folklore, witches and witch hunting, fairy tales and more</i> Keep an eye on the project page for declaration of Winners. We look forward for your immense co-operation. Thanks Wiki Loves Folklore international Team [[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 26. marts, plkst. 16.29 (EET) <!-- Message sent by User:Rockpeterson@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=User:Rockpeterson/fnf&oldid=23060054 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Universal Code of Conduct Enforcement guidelines ratification voting is now closed</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote/Closing message|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote/Closing message|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Vote/Closing message}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Greetings, The ratification voting process for the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|revised enforcement guidelines]] of the [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct|Universal Code of Conduct]] (UCoC) came to a close on 21 March 2022. Over {{#expr:2300}} Wikimedians voted across different regions of our movement. Thank you to everyone who participated in this process! The scrutinizing group is now reviewing the vote for accuracy, so please allow up to two weeks for them to finish their work. The final results from the voting process will be announced [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voting/Results|here]], along with the relevant statistics and a summary of comments as soon as they are available. Please check out [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Voter information|the voter information page]] to learn about the next steps. You can comment on the project talk page [[m:Talk:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines|on Meta-wiki]] in any language. You may also contact the UCoC project team by email: ucocproject[[File:At sign.svg|16x16px|link=|(_AT_)]]wikimedia.org Best regards, Movement Strategy and Governance<br /><section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 30. marts, plkst. 04.53 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23079949 --> == Sarakstā trūkst Leopolda Berkolda, skat. LKOk sarakstu LKOK nr.3/1697; == [[Special:Contributions/62.85.33.250|62.85.33.250]] 2022. gada 8. aprīlis, plkst. 18.01 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Movement Strategy and Governance News – Issue 6</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="msg-newsletter"/> <div style = "line-height: 1.2"> <span style="font-size:200%;">'''Movement Strategy and Governance News'''</span><br> <span style="font-size:120%; color:#404040;">'''Issue 6, April 2022'''</span><span style="font-size:120%; float:right;">[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6|'''Read the full newsletter''']]</span> ---- Welcome to the sixth issue of Movement Strategy and Governance News! This revamped newsletter distributes relevant news and events about the Movement Charter, Universal Code of Conduct, Movement Strategy Implementation grants, Board of trustees elections and other relevant MSG topics. This Newsletter will be distributed quarterly, while the more frequent Updates will also be delivered weekly. Please remember to subscribe [[m:Special:MyLanguage/Global message delivery/Targets/MSG Newsletter Subscription|here]] if you would like to receive future issues of this newsletter. </div><div style="margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;"> *'''Leadership Development -''' A Working Group is Forming! - The application to join the Leadership Development Working Group closed on April 10th, 2022, and up to 12 community members will be selected to participate in the working group. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A1|continue reading]]) *'''Universal Code of Conduct Ratification Results are out! -''' The global decision process on the enforcement of the UCoC via SecurePoll was held from 7 to 21 March. Over 2,300 eligible voters from at least 128 different home projects submitted their opinions and comments. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A2|continue reading]]) *'''Movement Discussions on Hubs -''' The Global Conversation event on Regional and Thematic Hubs was held on Saturday, March 12, and was attended by 84 diverse Wikimedians from across the movement. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A3|continue reading]]) *'''Movement Strategy Grants Remain Open! -''' Since the start of the year, six proposals with a total value of about $80,000 USD have been approved. Do you have a movement strategy project idea? Reach out to us! ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A4|continue reading]]) *'''The Movement Charter Drafting Committee is All Set! -''' The Committee of fifteen members which was elected in October 2021, has agreed on the essential values and methods for its work, and has started to create the outline of the Movement Charter draft. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A5|continue reading]]) *'''Introducing Movement Strategy Weekly -''' Contribute and Subscribe! - The MSG team have just launched the updates portal, which is connected to the various Movement Strategy pages on Meta-wiki. Subscriber to get up-to-date news about the various ongoing projects. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A6|continue reading]]) *'''Diff Blogs -''' Check out the most recent publications about Movement Strategy on Wikimedia Diff. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/6#A7|continue reading]]) </div><section end="msg-newsletter"/> </div> Also, a draft of the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Annual Plan/2022-2023/draft|'''2022-23 Wikimedia Foundation Annual Plan''']] has been published. Input is being sought on-wiki and during [[:m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Annual Plan/2022-2023/Conversations|'''several conversations''' with Wikimedia Foundation CEO Maryana Iskander]]. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Annual Plan/2022-2023/Conversations/Announcement|See full announcement on Meta-wiki]]. [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 22. aprīlis, plkst. 04.45 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23184989 --> == New Wikipedia Library Collections Available Now - April 2022 == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> Hello Wikimedians! [[File:Wikipedia_Library_owl.svg|thumb|upright|The TWL owl says sign up today!]] [[m:The Wikipedia Library|The Wikipedia Library]] has free access to new paywalled reliable sources. You can these and dozens more collections at https://wikipedialibrary.wmflabs.org/: * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/128/ Wiley]''' – journals, books, and research resources, covering life, health, social, and physical sciences * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/125/ OECD]''' – OECD iLibrary, Data, and Multimedia​​ published by the Organisation for Economic Cooperation and Development * '''[https://wikipedialibrary.wmflabs.org/partners/129/ SPIE Digital Library]''' – journals and eBooks on optics and photonics applied research Many other sources are freely available for experienced editors, including collections which recently became accessible to all eligible editors: Cambridge University Press, BMJ, AAAS, Érudit and more. Do better research and help expand the use of high quality references across Wikipedia projects: log in today! <br>--The Wikipedia Library Team 2022. gada 26. aprīlis, plkst. 16.17 (EEST) :<small>This message was delivered via the [https://meta.wikimedia.org/wiki/MassMessage#Global_message_delivery Global Mass Message] tool to [https://meta.wikimedia.org/wiki/Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library The Wikipedia Library Global Delivery List].</small> </div> <!-- Message sent by User:Samwalton9@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/Wikipedia_Library&oldid=23036656 --> == Coming soon: Improvements for templates == <div class="plainlinks mw-content-ltr" lang="en" dir="ltr"> <!--T:11--> [[File:Overview of changes in the VisualEditor template dialog by WMDE Technical Wishes.webm|thumb|Fundamental changes in the template dialog.]] Hello, more changes around templates are coming to your wiki soon: The [[mw:Special:MyLanguage/Help:VisualEditor/User guide#Editing templates|'''template dialog''' in VisualEditor]] and in the [[mw:Special:MyLanguage/2017 wikitext editor|2017 Wikitext Editor]] (beta) will be '''improved fundamentally''': This should help users understand better what the template expects, how to navigate the template, and how to add parameters. * [[metawiki:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|project page]], [[metawiki:Talk:WMDE Technical Wishes/VisualEditor template dialog improvements|talk page]] In '''syntax highlighting''' ([[mw:Special:MyLanguage/Extension:CodeMirror|CodeMirror]] extension), you can activate a '''colorblind-friendly''' color scheme with a user setting. * [[metawiki:WMDE Technical Wishes/Improved Color Scheme of Syntax Highlighting#Color-blind_mode|project page]], [[metawiki:Talk:WMDE Technical Wishes/Improved Color Scheme of Syntax Highlighting|talk page]] Deployment is planned for May 10. This is the last set of improvements from [[m:WMDE Technical Wishes|WMDE Technical Wishes']] focus area “[[m:WMDE Technical Wishes/Templates|Templates]]”. We would love to hear your feedback on our talk pages! </div> -- [[m:User:Johanna Strodt (WMDE)|Johanna Strodt (WMDE)]] 2022. gada 29. aprīlis, plkst. 14.13 (EEST) <!-- Message sent by User:Johanna Strodt (WMDE)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=WMDE_Technical_Wishes/Technical_Wishes_News_list_all_village_pumps&oldid=23222263 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Editing news 2022 #1</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="message"/><i>[[metawiki:VisualEditor/Newsletter/2022/April|Read this in another language]] • [[m:VisualEditor/Newsletter|Subscription list for this multilingual newsletter]]</i> [[File:Junior Contributor New Topic Tool Completion Rate.png|thumb|New editors were more successful with this new tool.]] The [[mw:Special:MyLanguage/Help:DiscussionTools#New discussion tool|New topic tool]] helps editors create new ==Sections== on discussion pages. New editors are more successful with this new tool. You can [[mw:Talk pages project/New topic#21 April 2022|read the report]]. Soon, the Editing team will offer this to all editors at the 20 Wikipedias that participated in the test. You will be able to turn it off at [[Special:Preferences#mw-prefsection-editing-discussion]].<section end="message"/> </div> [[User:Whatamidoing (WMF)|Whatamidoing (WMF)]] 2022. gada 2. maijs, plkst. 21.55 (EEST) <!-- Message sent by User:Quiddity (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Global_message_delivery/Targets/VisualEditor/Newsletter/Wikis_with_VE&oldid=22019984 --> == 2022 Board of Trustees Call for Candidates == <section begin="announcement-content" /> :''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Call for Candidates/Short|You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Call for Candidates/Short|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Call for Candidates/Short}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' The Board of Trustees seeks candidates for the 2022 Board of Trustees election. [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Announcement/Call_for_Candidates|'''Read more on Meta-wiki.''']] The [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022|2022 Board of Trustees election]] is here! Please consider submitting your candidacy to serve on the Board of Trustees. The Wikimedia Foundation Board of Trustees oversees the Wikimedia Foundation's operations. Community-and-affiliate selected trustees and Board-appointed trustees make up the Board of Trustees. Each trustee serves a three year term. The Wikimedia community has the opportunity to vote for community-and-affiliate selected trustees. The Wikimedia community will vote to fill two seats on the Board in 2022. This is an opportunity to improve the representation, diversity, and expertise of the Board as a team. ;Who are potential candidates? Are you a potential candidate? Find out more on the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Apply to be a Candidate|Apply to be a Candidate page]]. Thank you for your support, Movement Strategy and Governance on behalf of the Elections Committee and the Board of Trustees<br /><section end="announcement-content" /> 2022. gada 10. maijs, plkst. 13.39 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23215441 --> == wiki-patrol == čau visiem! pašlaik notiekošā [[:m:Wikimedia Hackathon 2022|hakatona]] laikā esmu nedaudz uzspodrinājis kādu sen rakstītu rīku: [[:toolforge:edgars/wiki-patrol|wiki-patrol]]. uzreiz brīdinu, ka tas aktuāls ir tikai tiem, kas ir vismaz pārbaudītāju statusā (sākot ar [[Vikipēdija:Dalībnieku_tiesības#Pārbaudītāji|šo sadaļu sarakstā]]). ja kāds, neizmantojot izmaiņu novēršanas funkcionalitāti (kas, protams, pieejams tikai adminiem), atceļ kādu labojumu, šis atceltais labojums paliek neatzīmēts kā "pārbaudīts" (pēdējo izmaiņu lapā paliek "!" sarkanā izsaukuma zīme). tas neveicina efektīvu pēdējo izmaiņu lapas pārskatīšanu un vandalisma novēršanu, jo šādi kaut kas var palikt nepamanīts. wiki-patrol rīkā var redzēt rakstu vārdtelpas nepārbaudītos labojumus, sagrupētus pēc raksta (ielādējas pa 100 izmaiņām vienā lapā) ar iespēju: * saglabāt pēdējo uzticamo labojumu (definējas kā admini, pašpārbaudītie, boti) * apskatīt kopējās izmaiņas rakstā (salīdzinot '''pašreizējo''' raksta versiju ar pēdējo uzticamo labojumu), šādi var uzreiz pārbaudīt, kāds ir kopējais stāvoklis, arī secinot, vai nav palaists garām kāds vandalisms * atzīmēt redzamos labojumus kā pārbaudītus. ceru, ka vismaz kādam no pēdējo izmaiņu pieskatītājiem šis rīks noderēs. esmu atstājis dažus rakstus, kuros jūs varat izmēģināt pārbaudīto labojumu atzīmēšanas funkcionalitāti. ja ir vēlami papildinājumi vai ir jautājumi, droši rakstat onwiki vai kādos citos saziņas kanālos. [[Dalībnieks:Edgars2007|Edgars2007]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2022. gada 20. maijs, plkst. 21.54 (EEST) :Paldies, tagad nedaudz pat šo lietoju. [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 2. jūnijs, plkst. 13.40 (EEST) ::es arī tiku pamēģinājis. ir labi. bet tā kā ikdienā nenodarbojos ar visu izmaiņu pieskatīšanu, tad kvalitatīvs fīdbeks pagaidām izpaliks. --[[Dalībnieks:Biafra|Biafra]] ([[Dalībnieka diskusija:Biafra|diskusija]]) 2022. gada 2. jūnijs, plkst. 16.20 (EEST) == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Revisions to the Universal Code of Conduct (UCoC) Enforcement Guidelines</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="announcement-content" /> :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Revision discussions/Announcement|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Universal Code of Conduct/Enforcement guidelines/Revision discussions/Announcement}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hello all, We'd like to provide an update on the work on the Enforcement Guidelines for the Universal Code of Conduct. After the conclusion of the community vote on the guidelines in March, the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation Community Affairs Committee|Community Affairs committee (CAC)]] of the Board [https://lists.wikimedia.org/hyperkitty/list/wikimedia-l@lists.wikimedia.org/thread/JAYQN3NYKCHQHONMUONYTI6WRKZFQNSC/ asked that several areas of the guidelines be reviewed for improvements] before the Board does its final review. These areas were identified based on community discussions and comments provided during the vote. The CAC also requested review of the controversial Note in 3.1 of the UCoC itself. Once more, a big thank you to all who voted, especially to all who left constructive feedback and comments! The project team is working with the Board to establish a timeline for this work, and will communicate this next month. Members of the two prior [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee|UCoC Drafting Committees]] have generously offered their time to help shape improvements to the Guidelines. You can read more about them and their work [[m:Special:MyLanguage/Universal Code of Conduct/Drafting committee#Revisions_Committee|here]], as well as read [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Drafting_committee/Phase_2_meeting_summaries#2022|summaries of their weekly meetings in 2022]]. Wikimedians have provided many valuable comments together with the vote and in other conversations. Given the size and diversity of the Wikimedia community, there are even more voices out there who can give ideas on how to improve the enforcement guidelines and add even more valuable ideas to the process. To help the Revisions committee identify improvements, input on several questions for the committee’s review is requested. Visit the Meta-wiki pages ([[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Enforcement_guidelines/Revision_discussions|Enforcement Guidelines revision discussions]], [[m:Special:MyLanguage/Universal_Code_of_Conduct/Policy text/Revision_discussions|Policy text revision discussions]]) to get your ideas to the Committee - it is very important that viewpoints are heard from different communities before the Committee begins drafting revision proposals. On behalf of the UCoC project team <br /><section end="announcement-content" /> </div> [[User:Xeno (WMF)|Xeno (WMF)]] 2022. gada 4. jūnijs, plkst. 01.56 (EEST) <!-- Message sent by User:Xeno (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23215441 --> == Results of Wiki Loves Folklore 2022 is out! == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> {{int:please-translate}} [[File:Wiki Loves Folklore Logo.svg|right|150px|frameless]] Hi, Greetings The winners for '''[[c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022|Wiki Loves Folklore 2022]]''' is announced! We are happy to share with you winning images for this year's edition. This year saw over 8,584 images represented on commons in over 92 countries. Kindly see images '''[[:c:Commons:Wiki Loves Folklore 2022/Winners|here]]''' Our profound gratitude to all the people who participated and organized local contests and photo walks for this project. We hope to have you contribute to the campaign next year. '''Thank you,''' '''Wiki Loves Folklore International Team''' --[[Dalībnieks:MediaWiki message delivery|MediaWiki message delivery]] ([[Dalībnieka diskusija:MediaWiki message delivery|diskusija]]) 2022. gada 4. jūlijs, plkst. 19.12 (EEST) </div> <!-- Message sent by User:Tiven2240@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Distribution_list/Non-Technical_Village_Pumps_distribution_list&oldid=23454230 --> == Propose statements for the 2022 Election Compass == :''[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Propose statements for the 2022 Election Compass| You can find this message translated into additional languages on Meta-wiki.]]'' :''<div class="plainlinks">[[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Propose statements for the 2022 Election Compass|{{int:interlanguage-link-mul}}]] • [https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Special:Translate&group=page-{{urlencode:Wikimedia Foundation elections/2022/Announcement/Propose statements for the 2022 Election Compass}}&language=&action=page&filter= {{int:please-translate}}]</div>'' Hi all, Community members in the [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia Foundation elections/2022|2022 Board of Trustees election]] are invited to [[m:Special:MyLanguage/Wikimedia_Foundation_elections/2022/Community_Voting/Election_Compass|propose statements to use in the Election Compass.]] An Election Compass is a tool to help voters select the candidates that best align with their beliefs and views. The community members will propose statements for the candidates to answer using a Lickert scale (agree/neutral/disagree). The candidates’ answers to the statements will be loaded into the Election Compass tool. Voters will use the tool by entering in their answer to the statements (agree/disagree/neutral). The results will show the candidates that best align with the voter’s beliefs and views. ;Here is the timeline for the Election Compass: * July 8 - 20: Community members propose statements for the Election Compass * July 21 - 22: Elections Committee reviews statements for clarity and removes off-topic statements * July 23 - August 1: Volunteers vote on the statements * August 2 - 4: Elections Committee selects the top 15 statements * August 5 - 12: candidates align themselves with the statements * August 15: The Election Compass opens for voters to use to help guide their voting decision The Elections Committee will select the top 15 statements at the beginning of August. The Elections Committee will oversee the process, supported by the Movement Strategy and Governance team. MSG will check that the questions are clear, there are no duplicates, no typos, and so on. Best, Movement Strategy and Governance ''This message was sent on behalf of the Board Selection Task Force and the Elections Committee''<br /><section end="announcement-content" /> [[User:MNadzikiewicz (WMF)|MNadzikiewicz (WMF)]] ([[User talk:MNadzikiewicz (WMF)|talk]]) 2022. gada 14. jūlijs, plkst. 14.34 (EEST) <!-- Message sent by User:MNadzikiewicz (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23215441 --> == <span lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr">Movement Strategy and Governance News – Issue 7</span> == <div lang="en" dir="ltr" class="mw-content-ltr"> <section begin="msg-newsletter"/> <div style = "line-height: 1.2"> <span style="font-size:200%;">'''Movement Strategy and Governance News'''</span><br> <span style="font-size:120%; color:#404040;">'''Issue 7, July-September 2022'''</span><span style="font-size:120%; float:right;">[[m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7|'''Read the full newsletter''']]</span> ---- Welcome to the 7th issue of Movement Strategy and Governance News! The newsletter distributes relevant news and events about the implementation of Wikimedia's [[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy/Initiatives|Movement Strategy recommendations]], other relevant topics regarding Movement governance, as well as different projects and activities supported by the Movement Strategy and Governance (MSG) team of the Wikimedia Foundation. The MSG Newsletter is delivered quarterly, while the more frequent [[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy/Updates|Movement Strategy Weekly]] will be delivered weekly. Please remember to subscribe [[m:Special:MyLanguage/Global message delivery/Targets/MSG Newsletter Subscription|here]] if you would like to receive future issues of this newsletter. </div><div style="margin-top:3px; padding:10px 10px 10px 20px; background:#fffff; border:2px solid #808080; border-radius:4px; font-size:100%;"> * '''Movement sustainability''': Wikimedia Foundation's annual sustainability report has been published. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A1|continue reading]]) * '''Improving user experience''': recent improvements on the desktop interface for Wikimedia projects. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A2|continue reading]]) * '''Safety and inclusion''': updates on the revision process of the Universal Code of Conduct Enforcement Guidelines. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A3|continue reading]]) * '''Equity in decisionmaking''': reports from Hubs pilots conversations, recent progress from the Movement Charter Drafting Committee, and a new white paper for futures of participation in the Wikimedia movement. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A4|continue reading]]) * '''Stakeholders coordination''': launch of a helpdesk for Affiliates and volunteer communities working on content partnership. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A5|continue reading]]) * '''Leadership development''': updates on leadership projects by Wikimedia movement organizers in Brazil and Cape Verde. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A6|continue reading]]) * '''Internal knowledge management''': launch of a new portal for technical documentation and community resources. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A7|continue reading]]) * '''Innovate in free knowledge''': high-quality audiovisual resources for scientific experiments and a new toolkit to record oral transcripts. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A8|continue reading]]) * '''Evaluate, iterate, and adapt''': results from the Equity Landscape project pilot ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A9|continue reading]]) * '''Other news and updates''': a new forum to discuss Movement Strategy implementation, upcoming Wikimedia Foundation Board of Trustees election, a new podcast to discuss Movement Strategy, and change of personnel for the Foundation's Movement Strategy and Governance team. ([[:m:Special:MyLanguage/Movement Strategy and Governance/Newsletter/7#A10|continue reading]]) </div><section end="msg-newsletter"/> </div> Thank you for reading! [[User:RamzyM (WMF)|RamzyM (WMF)]] 2022. gada 18. jūlijs, plkst. 04.37 (EEST) <!-- Message sent by User:RamzyM (WMF)@metawiki using the list at https://meta.wikimedia.org/w/index.php?title=Movement_Strategy_and_Governance/Delivery&oldid=23529147 --> == Wikimedia Summit 2022 online == [[Attēls:RZ Logo Wikimedia-Summit black.svg|150px|right]] No 9. līdz 11. septembrim Berlīnē klātienē notiks [[:m:Wikimedia Summit 2022|Wikimedia Summit 2022]] pasākums. Mēs klātienē nebūsim pārstāvēti, bet ir iespēja vienai personai saņemt ielūgumu online pieejai. Iespējams, ka kādas sesijas/prezentācijas tiks translētas publiski, bet šis ielūgums ļaus piedalīties diskusijās. Ja kāds ir gatavs šo iespēju izmantot, lūdzu, pieteikties šeit vai man privāti. Priekšzināšanas nav svarīgas, svarīgāka ir vēlme iepazīt globālo kopienu. Konferences darba valoda - angļu. Konferences galvenās tēmas būs kustības stratēģijas praktiskā ieviešana (nu jau vairāk praktiski, nevis tikai vīzijas) un izmaiņas globālās kopienas pārvaldībā (pamatdoma ir funkciju pārdale no ASV bezpeļņas organizācijas [[Wikimedia Foundation]], nododot to organizācijām vai to apvienībām, kas labāk pārzina vietējo kontekstu). [[Dalībnieks:Papuass|Papuass]] ([[Dalībnieka diskusija:Papuass|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 14.09 (EEST) == Wikipedia Summer Days in Estonia == From August 26–28 next to lake [[Vertsjervs|Võrtsjärv]] there would be [[:et:Vikipeedia:Suvepäevad 2022|Wikipedia Summer Days 2022]]. Latvian Wikipedians are also welcomed to participate. We have now opened registration! [[:commons:Category:Estonian Wikipedia summer days|Some images of how that looks like]]. [[Dalībnieks:Kruusamägi|Kruusamägi]] ([[Dalībnieka diskusija:Kruusamägi|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 04.46 (EEST) lppnsm8jzc5s7vm9lwbgd5qnqsezg16 0 59696 3657219 3655771 2022-07-20T07:39:13Z Baisulis 11523 /* Miruši */ +1.... wikitext text/x-wiki '''18. jūlijs''' ir gada 199. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (200. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 166 dienas. == Notikumi == * [[1702. gads]] — [[Lielais Ziemeļu karš]]: [[Krievijas cariste|Krievijas]] karaspēks sakāva [[Zviedrija|zviedru]] spēkus [[Kauja pie Omuļiem|kaujā pie Omuļiem]] netālu no [[Valka]]s. * [[1965. gads]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] palaista [[starpplanētu zonde]] ''[[Zond-3]]''. * [[1968. gads]] — dibināta kompānija ''[[Intel|Intel Corporation]]''. === Izklaidē un kultūrā === * [[1925. gads]] — [[Ādolfs Hitlers]] publicēja savu darbu "[[Mana cīņa]]". * [[1955. gads]] — apmeklētājiem tika atvērta [[Disnejlenda]] [[Anahaima|Anahaimā]], [[Kalifornija|Kalifornijā]]. * [[2016. gads]] — filmas "[[Seksa video]]" pirmizrāde. == Dzimuši == * [[1552. gads]] — [[Rūdolfs II Hābsburgs|Rūdolfs II]] (''Rudolf II.''), Svētās Romas impērijas imperators (miris 1612. gadā) * [[1821. gads]] — [[Polina Viardo]] (''Pauline Viardot''), franču dziedātāja (mirusi 1910. gadā) * [[1852. gads]] — [[Antoni Sveiss]] (''Anthony Sweijs''), nīderlandiešu sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (miris 1937. gadā) * [[1853. gads]] — [[Hendriks Lorencs]] (''Hendrik Lorentz''), nīderlandiešu fiziķis (miris 1928. gadā) * [[1867. gads]] — [[Emīls Mišelē]] (''Émile Michelet''), franču burātājs (miršanas datums ''nav zināms'') * [[1870. gads]] — [[Voldemārs Maldonis]], latviešu luterāņu mācītājs (miris 1941. gadā) * [[1883. gads]] — [[Ļevs Kameņevs]] (''Лев Каменев''), padomju politiķis (miris 1936. gadā) * [[1887. gads]] — [[Vidkuns Kvislings]] (''Vidkun Quisling''), norvēģu virsnieks, politiķis (miris 1945. gadā) * [[1909. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||7|5}}) — [[Andrejs Gromiko]] (''Андрей Громыко''), PSRS politiķis (miris 1989. gadā) * [[1918. gads]] — [[Nelsons Mandela]] (''Nelson Mandela''), Dienvidāfrikas Republikas prezidents (miris 2013. gadā) * [[1921. gads]] — [[Džons Glenns]] (''John Glenn''), ASV kosmonauts, politiķis (miris 2016. gadā) * [[1927. gads]] — [[Kurts Mazurs]] (''Kurt Masur''), vācu diriģents (miris 2015. gadā) * [[1933. gads]] — [[Jevgeņijs Jevtušenko]] (''Евгений Евтушенко''), krievu dzejnieks (miris 2017. gadā) * [[1937. gads]] — [[Roalds Hofmans]] (''Roald Hoffmann''), ASV ķīmiķis * [[1938. gads]] — [[Pols Verhovens]] (''Paul Verhoeven''), nīderlandiešu kinorežisors * [[1950. gads]] — [[Ričards Brensons]] (''Richard Branson''), angļu uzņēmējs * [[1961. gads Latvijā|1961. gads]] — [[Jānis Maizītis]], Latvijas prokurors un jurists (miris 2021. gadā) * [[1967. gads]] — [[Vins Dīzels]] (''Vin Diesel''), ASV aktieris * [[1970. gads Latvijā|1970. gads]] — [[Juta Strīķe]], Latvijas politiķe, iekšlietu darbiniece un korupcijas apkarošanas darbiniece (mirusi 2020. gadā) * [[1980. gads]] — [[Kristena Bella]] (''Kristen Bell''), ASV aktrise == Miruši == * [[1100. gads]] — [[Gotfrīds de Bujons]] (''Godefroy de Bouillon''), Jeruzalemes karalis (dzimis 1060. gadā) * [[1610. gads]] — [[Karavadžo]] (''Caravaggio''), itāliešu mākslinieks (dzimis 1571. gadā) * [[1721. gads]] — [[Antuāns Vato]] (''Antoine Watteau''), franču gleznotājs (dzimis 1864. gadā) * [[1817. gads]] — [[Džeina Ostina]] (''Jane Austen''), angļu rakstniece (dzimusi 1775. gadā) * [[1927. gads]] — [[Vasilijs Poļenovs]] (''Васи́лий Поле́нов''), krievu gleznotājs (dzimis 1844. gadā) * [[1949. gads]] — [[Vītezslavs Novāks]] (''Vítězslav Novák''), čehu komponists (dzimis 1870. gadā) * [[2011. gads Latvijā|2011. gads]] — [[Leonīds Grabovskis]], latviešu aktieris, teātra režisors un dzejnieks (dzimis 1949. gadā) * [[2021. gads Latvijā|2021. gads]] — [[Valērijs Žuravļovs]], PSRS un Latvijas šahists (dzimis 1938. gadā) * [[2022. gads]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes amerikāņu skulptors (dzimis 1929. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Konstitūcijas diena ([[Urugvaja]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] 5okaaxdfp3qv2tigxspesdb5bo90uu8 0 59792 3657129 3537035 2022-07-19T22:09:22Z 213.226.141.221 /* Vārda dienas */ pievienoju paplašināto kalendāru wikitext text/x-wiki '''20. jūlijs''' ir gada 201. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (202. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 164 dienas. == Vārda dienas == [[Ramona]], [[Ritma]] Paplašinātā kalendāra vārda dienas: Platons, Planktons, Plūdonis, Rada, Rade, Radimins, Ramons, Ramuna, Ramune, Ramute, Ritmars, Ritmārs, Rīma, Rīme, Rusanda, Ruzanna, Ruze, Zuze == Notikumi == * [[1402. gads]] — [[Ankaras kauja|Ankaras kaujā]] [[Timura impērija]]s spēki [[Timurs|Timura]] vadībā sakāva [[Osmaņu impērija]]s spēkus [[Bajezids I|Bajezida I]] vadībā. * [[1810. gads]] — [[Jaungranādas Vicekaraliste]] (tagadējā [[Ekvadora]], [[Kolumbija]], [[Panama]] un [[Venecuēla]]) pasludināja neatkarību no [[Spānija]]s. * [[1871. gads]] — [[Britu Kolumbija]] pievienojās [[Kanādas konfederācija]]i. * [[1903. gads]] — ''[[Ford Motor Company]]'' izlaida pirmo [[automašīna|automašīnu]]. * [[1917. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||7|7}}) — [[Aleksandrs Kerenskis]] kļuva par [[Krievija]]s Pagaidu valdības premjerministru, nomainot [[Georgijs Ļvovs|Georgiju Ļvovu]]. * [[1922. gads]] — [[Tautu Savienība]] sadalīja bijušās [[Vācija]]s kolonijas [[Āfrika|Āfrikā]]: [[Ruanda-Urundi]] ([[Beļģija]]), [[Tanganjika]] ([[Apvienotā Karaliste]]), [[Kamerūna]] (AK un [[Francija]]), [[Togolenda]] (AK un Francija). * [[1929. gads]] — [[Sarkanā armija]] mēģināja šķērsot [[Amūra|Amūru]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]] pie [[Blagoveščenska]]s, radot saspīlējumu starp [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]]. * [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[atentāts|atentāta]] mēģinājums pret [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]], ko rīkoja [[Klauss fon Štaufenbergs]]. * [[1949. gads]] — [[Izraēla]] un [[Sīrija]] noslēdza pamieru pēc 19 mēnešu kara. * [[1960. gads Latvijā|1960. gads]] — [[Rīga|Rīgā]] atklāta jaunā [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā dzelzceļa stacija.]] * [[1969. gads]] — [[Apollo programma]]: ''[[Apollo 11]]'' veica pirmo pilotējamo nolaišanos uz [[Mēness]] (20:17 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]). * [[1974. gads]] — [[Turcija]]s karaspēks okupēja [[Kipra]]s ziemeļu daļu. * [[1976. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] zonde ''[[Viking 1]]'' veiksmīgi nolaidās uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas. * [[1983. gads]] — [[Polija]]s valdība atcēla [[karastāvoklis|karastāvokli]] un [[amnestija|amnestēja]] [[politiski ieslodzītais|politiski ieslodzītos]]. * [[1986. gads]] — [[Spānija|Spānijā]] sākās [[1986. gada Pasaules čempionāts basketbolā|desmitais pasaules čempionāts basketbolā]], par čempioniem kļuva [[ASV basketbola izlase]]. == Dzimuši == * [[1304. gads]] — [[Frančesko Petrarka]] (''Francesco Petrarca''), itāļu dzejnieks (miris 1374. gadā) * [[1656. gads]] — [[Johans Bernhards Fišers fon Erlahs]] (''Johann Bernhard Fischer von Erlach''), Austrijas arhitekts (miris 1723. gadā) * [[1785. gads]] — [[Mahmuds II]] (''محمود ثاني''), Osmaņu impērijas sultāns (miris 1839. gadā) * [[1822. gads]] — [[Gregors Mendelis]] (''Gregor Mendel''), mūsdienu ģenētikas pamatlicējs (miris 1884. gadā) * [[1847. gads]] — [[Makss Lībermanis]] (''Max Liebermann''), vācu gleznotājs (miris 1935. gadā) * [[1873. gads]] — [[Albertu Santušs-Dimons]] (''Alberto Santos-Dumont''), Brazīlijas aviators (miris 1932. gadā) * [[1897. gads]] — [[Tadeušs Reihšteins]] (''Tadeus Reichstein''), Šveices ķīmiķis (miris 1996. gadā) * [[1919. gads]] — [[Edmunds Hilarijs]] (''Edmund Hillary''), Jaunzēlandes alpīnists (miris 2008. gadā) * [[1928. gads]] — [[Pavels Kohouts]] (''Pavel Kohout''), čehu rakstnieks * [[1936. gads]] — [[Sagino Grants]] (''Saginaw Grant''), indiāņu aktieris (miris 2021. gadā) * [[1938. gads]]: ** [[Aleksejs Germans]] (''Алексей Герман''), krievu kinorežisors un aktieris (miris 2013. gadā) ** [[Rodžers Hants]] (''Roger Hunt''), angļu futbolists (miris 2021. gadā) ** [[Natālija Vuda]] (''Natalie Wood''), krievu izcelsmes ASV aktrise (mirusi 1981. gadā) **[[Daiena Riga]] (''Diana Rigg''), angļu aktrise (mirusi 2020. gadā) * [[1941. gads]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (miris 2018. gadā) * [[1962. gads]] — [[Karloss Alasraki]] (''Carlos Alazraqui''), ASV estrādes komiķis un balss aktieris * [[1967. gads]] — [[Giorgi Kvirikašvili]] (გიორგი კვირიკაშვილი), Gruzijas premjerministrs * [[1973. gads]]: ** [[Pēters Fošbergs]] (''Peter Forsberg''), zviedru hokejists ** [[Hokons (kroņprincis)|Hokons]] (''Haakon''), Norvēģijas kroņprincis * [[1975. gads]]: ** [[Rejs Allens]] (''Ray Allen''), ASV basketbolists ** [[Džūdija Grīra]] (''Judy Greer''), ASV aktrise un režisore * [[1976. gads]] — [[Alekss Jongs]] (''Alex Yoong''), Malaizijas autosportists * [[1980. gads]] — [[Žizele Bundhena]] (''Gisele Bündchen''), brazīliešu modele un kinoaktrise * [[1988. gads]] — [[Džuliana Hafa]] (''Julianne Hough''), ASV dejotāja, kantridziedātaja un aktrise. == Miruši == * [[1816. gads]] — [[Gavrila Deržavins]] (''Гавриил Державин''), krievu dzejnieks (dzimis 1743. gadā) * [[1866. gads]] — [[Bernhards Rīmanis]] (''Bernhard Riemann''), vācu matemātiķis (dzimis 1826. gadā) * [[1903. gads]] — [[Leons XIII]] (''Leo XIII''), Romas pāvests (dzimis 1810. gadā) * [[1922. gads]] — [[Andrejs Markovs]] (''Андрей Марков''), krievu matemātiķis (dzimis 1856. gadā) * [[1923. gads]] — [[Pančo Vilja]] (''Pancho Villa''), meksikāņu revolucionārs (dzimis 1878. gadā) * [[1925. gads]] — [[Renē Tomā]] (''René Thomas''), franču sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1865. gadā) * [[1926. gads]] — [[Felikss Dzeržinskis]] (''Феликс Дзержинский''), čekists (dzimis 1877. gadā) * [[1937. gads]] — [[Guljelmo Markoni]] (''Guglielmo Marconi''), Itālijas izgudrotājs (dzimis 1874. gadā) * [[1947. gads]] — [[Alfrēds Bovermens]] (''Alfred Bowerman''), britu kriketa spēlētājs (dzimis 1873. gadā) * [[1973. gads]] — [[Brūss Lī]] (''Bruce Lee''), ķīniešu un ASV aktieris un cīņas mākslu meistars (dzimis 1940. gadā) * [[2017. gads]] — [[Česters Beningtons]] (''Chester Bennington''), ASV mūziķis (dzimis 1976. gadā) <!-- == Svētku un piemiņas dienas == --> {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] hy8t3uxo56z5pqiatvwzo78nms5adct 3657132 3657129 2022-07-19T23:20:10Z Egilus 27634 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/213.226.141.221|213.226.141.221]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Bendžamins wikitext text/x-wiki '''20. jūlijs''' ir gada 201. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (202. diena garajā gadā). Līdz gada beigām ir atlikušas 164 dienas. == Vārda dienas == [[Ramona]], [[Ritma]] == Notikumi == * [[1402. gads]] — [[Ankaras kauja|Ankaras kaujā]] [[Timura impērija]]s spēki [[Timurs|Timura]] vadībā sakāva [[Osmaņu impērija]]s spēkus [[Bajezids I|Bajezida I]] vadībā. * [[1810. gads]] — [[Jaungranādas Vicekaraliste]] (tagadējā [[Ekvadora]], [[Kolumbija]], [[Panama]] un [[Venecuēla]]) pasludināja neatkarību no [[Spānija]]s. * [[1871. gads]] — [[Britu Kolumbija]] pievienojās [[Kanādas konfederācija]]i. * [[1903. gads]] — ''[[Ford Motor Company]]'' izlaida pirmo [[automašīna|automašīnu]]. * [[1917. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||7|7}}) — [[Aleksandrs Kerenskis]] kļuva par [[Krievija]]s Pagaidu valdības premjerministru, nomainot [[Georgijs Ļvovs|Georgiju Ļvovu]]. * [[1922. gads]] — [[Tautu Savienība]] sadalīja bijušās [[Vācija]]s kolonijas [[Āfrika|Āfrikā]]: [[Ruanda-Urundi]] ([[Beļģija]]), [[Tanganjika]] ([[Apvienotā Karaliste]]), [[Kamerūna]] (AK un [[Francija]]), [[Togolenda]] (AK un Francija). * [[1929. gads]] — [[Sarkanā armija]] mēģināja šķērsot [[Amūra|Amūru]] [[Mandžūrija|Mandžūrijā]] pie [[Blagoveščenska]]s, radot saspīlējumu starp [[Padomju Savienība|PSRS]] un [[Ķīnas Republika|Ķīnas Republiku]]. * [[1944. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[atentāts|atentāta]] mēģinājums pret [[Ādolfs Hitlers|Ādolfu Hitleru]], ko rīkoja [[Klauss fon Štaufenbergs]]. * [[1949. gads]] — [[Izraēla]] un [[Sīrija]] noslēdza pamieru pēc 19 mēnešu kara. * [[1960. gads Latvijā|1960. gads]] — [[Rīga|Rīgā]] atklāta jaunā [[Rīgas Pasažieru stacija|Centrālā dzelzceļa stacija.]] * [[1969. gads]] — [[Apollo programma]]: ''[[Apollo 11]]'' veica pirmo pilotējamo nolaišanos uz [[Mēness]] (20:17 [[Universālais koordinētais laiks|UTC]]). * [[1974. gads]] — [[Turcija]]s karaspēks okupēja [[Kipra]]s ziemeļu daļu. * [[1976. gads]] — [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] zonde ''[[Viking 1]]'' veiksmīgi nolaidās uz [[Marss (planēta)|Marsa]] virsmas. * [[1983. gads]] — [[Polija]]s valdība atcēla [[karastāvoklis|karastāvokli]] un [[amnestija|amnestēja]] [[politiski ieslodzītais|politiski ieslodzītos]]. * [[1986. gads]] — [[Spānija|Spānijā]] sākās [[1986. gada Pasaules čempionāts basketbolā|desmitais pasaules čempionāts basketbolā]], par čempioniem kļuva [[ASV basketbola izlase]]. == Dzimuši == * [[1304. gads]] — [[Frančesko Petrarka]] (''Francesco Petrarca''), itāļu dzejnieks (miris 1374. gadā) * [[1656. gads]] — [[Johans Bernhards Fišers fon Erlahs]] (''Johann Bernhard Fischer von Erlach''), Austrijas arhitekts (miris 1723. gadā) * [[1785. gads]] — [[Mahmuds II]] (''محمود ثاني''), Osmaņu impērijas sultāns (miris 1839. gadā) * [[1822. gads]] — [[Gregors Mendelis]] (''Gregor Mendel''), mūsdienu ģenētikas pamatlicējs (miris 1884. gadā) * [[1847. gads]] — [[Makss Lībermanis]] (''Max Liebermann''), vācu gleznotājs (miris 1935. gadā) * [[1873. gads]] — [[Albertu Santušs-Dimons]] (''Alberto Santos-Dumont''), Brazīlijas aviators (miris 1932. gadā) * [[1897. gads]] — [[Tadeušs Reihšteins]] (''Tadeus Reichstein''), Šveices ķīmiķis (miris 1996. gadā) * [[1919. gads]] — [[Edmunds Hilarijs]] (''Edmund Hillary''), Jaunzēlandes alpīnists (miris 2008. gadā) * [[1928. gads]] — [[Pavels Kohouts]] (''Pavel Kohout''), čehu rakstnieks * [[1936. gads]] — [[Sagino Grants]] (''Saginaw Grant''), indiāņu aktieris (miris 2021. gadā) * [[1938. gads]]: ** [[Aleksejs Germans]] (''Алексей Герман''), krievu kinorežisors un aktieris (miris 2013. gadā) ** [[Rodžers Hants]] (''Roger Hunt''), angļu futbolists (miris 2021. gadā) ** [[Natālija Vuda]] (''Natalie Wood''), krievu izcelsmes ASV aktrise (mirusi 1981. gadā) **[[Daiena Riga]] (''Diana Rigg''), angļu aktrise (mirusi 2020. gadā) * [[1941. gads]] — [[Vladimirs Ļahovs]] (''Владимир Ляхов''), PSRS kosmonauts (miris 2018. gadā) * [[1962. gads]] — [[Karloss Alasraki]] (''Carlos Alazraqui''), ASV estrādes komiķis un balss aktieris * [[1967. gads]] — [[Giorgi Kvirikašvili]] (გიორგი კვირიკაშვილი), Gruzijas premjerministrs * [[1973. gads]]: ** [[Pēters Fošbergs]] (''Peter Forsberg''), zviedru hokejists ** [[Hokons (kroņprincis)|Hokons]] (''Haakon''), Norvēģijas kroņprincis * [[1975. gads]]: ** [[Rejs Allens]] (''Ray Allen''), ASV basketbolists ** [[Džūdija Grīra]] (''Judy Greer''), ASV aktrise un režisore * [[1976. gads]] — [[Alekss Jongs]] (''Alex Yoong''), Malaizijas autosportists * [[1980. gads]] — [[Žizele Bundhena]] (''Gisele Bündchen''), brazīliešu modele un kinoaktrise * [[1988. gads]] — [[Džuliana Hafa]] (''Julianne Hough''), ASV dejotāja, kantridziedātaja un aktrise. == Miruši == * [[1816. gads]] — [[Gavrila Deržavins]] (''Гавриил Державин''), krievu dzejnieks (dzimis 1743. gadā) * [[1866. gads]] — [[Bernhards Rīmanis]] (''Bernhard Riemann''), vācu matemātiķis (dzimis 1826. gadā) * [[1903. gads]] — [[Leons XIII]] (''Leo XIII''), Romas pāvests (dzimis 1810. gadā) * [[1922. gads]] — [[Andrejs Markovs]] (''Андрей Марков''), krievu matemātiķis (dzimis 1856. gadā) * [[1923. gads]] — [[Pančo Vilja]] (''Pancho Villa''), meksikāņu revolucionārs (dzimis 1878. gadā) * [[1925. gads]] — [[Renē Tomā]] (''René Thomas''), franču sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1865. gadā) * [[1926. gads]] — [[Felikss Dzeržinskis]] (''Феликс Дзержинский''), čekists (dzimis 1877. gadā) * [[1937. gads]] — [[Guljelmo Markoni]] (''Guglielmo Marconi''), Itālijas izgudrotājs (dzimis 1874. gadā) * [[1947. gads]] — [[Alfrēds Bovermens]] (''Alfred Bowerman''), britu kriketa spēlētājs (dzimis 1873. gadā) * [[1973. gads]] — [[Brūss Lī]] (''Bruce Lee''), ķīniešu un ASV aktieris un cīņas mākslu meistars (dzimis 1940. gadā) * [[2017. gads]] — [[Česters Beningtons]] (''Chester Bennington''), ASV mūziķis (dzimis 1976. gadā) <!-- == Svētku un piemiņas dienas == --> {{Viss gads}} [[Kategorija:Jūlijs]] c8qhxi8ewr2wav140b170p94qppx7zp 0 60708 3656955 3647592 2022-07-19T13:36:48Z Bendžamins 76862 /* Dzimuši */ wikitext text/x-wiki {{Cita nozīme|1940. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|1940. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|1940}} {{Gada citi notikumi|1940}} {{Gads citos kalendāros|1940}} '''1940. gads''' ({{Rom sk gadam|1940}}) bija garais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[pirmdiena|pirmdienā]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[8. janvāris]] — [[Ziemas karš]]: [[Somija]]s spēki gūst uzvaru mēnesi ilgajā [[Suomusalmi kauja|Suomusalmi kaujā]]. * [[11. janvāris]] — [[Otrais Ķīnas—Japānas karš]]: [[Ķīna]]s spēkiem pēc trīs nedēļu sadursmēm izdodas noturēt Kuņluņas pāreju pret [[Japāna]]s armiju pie [[Naņnina]]s. === Februāris === * [[10. februāris]] — pirmo reizi uz ekrāniem parādījās [[Toms un Džerijs]]. * [[27. februāris]] — [[Martins Kamens]] un [[Sems Rubens]] atklāja oglekli-14. === Marts === * [[5. marts]] — [[Katiņas slaktiņš]]: PSKP CK Politbiroja locekļi parakstīja pavēli par vairāk nekā 20 000 poļu karavīru un inteliģences nošaušanu. * [[6. marts]] — [[Ziemas karš]]: starp [[Somija|Somiju]] un [[Padomju Savienība|Padomju Savienību]] tika noslēgts pamiers. * [[12. marts]] — Ziemas karš: Somija un PSRS noslēdza "Maskavas miera līgumu", kurā Padomju Savienībai tika atdota Somijas Karēlija; somu bruņotie spēki un vietējie iedzīvotāji nekavējoties tika evakuēti. * [[13. marts]] — beidzās Ziemas karš; PSRS karaspēks iegāja Viborgā. * [[18. marts]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Ādolfs Hitlers]] un [[Benito Musolīni]] tikās Brennera pārejā [[Alpi|Alpos]] un vienojās par alianses izveidi pret [[Francija|Franciju]] un [[Apvienotā Karaliste|Lielbritāniju]]. * [[21. marts]] — par Francijas premjerministru kļuva [[Pols Reno]]. === Aprīlis === * [[8. aprīlis]] — [[Otrais pasaules karš]]: Vācijas karaspēks okupēja Norvēģijas galvaspilsētu [[Oslo]]. === Maijs === * [[10. maijs]] — [[Otrais pasaules karš]]: ** [[Vācija]]s spēki ieņēma [[Beļģija|Beļģiju]], [[Nīderlande|Nīderlandi]] un [[Luksemburga|Luksemburgu]]; ** [[Vinstons Čērčils]] kļuva par Apvienotās Karalistes premjerministru; ** [[Apvienotā Karaliste]] ieņēma [[Īslande|Īslandi]]. * [[14. maijs]] — Otrais pasaules karš: Roterdama tika nopostīta vācu aviācijas uzlidojumos. * [[17. maijs]] — Otrais pasaules karš: Vācija okupēja [[Brisele|Briseli]], Beļģijā. * [[24. maijs]] — [[Igors Sikorskis]] veica pirmo sekmīgo helikoptera lidojumu. * [[28. maijs]] — Otrais pasaules karš: [[Beļģijas karalis]] [[Leopolds III (Beļģija)|Leopolds III]] parakstīja kapitulācijas aktu un padevās Vācijai. === Jūnijs === * [[4. jūnijs]] — [[Otrais pasaules karš]]: vācu spēki iegāja [[Parīze|Parīzē]]. * [[10. jūnijs]] — Otrais pasaules karš: ** [[Itālija]] pieteica karu [[Francija]]i un [[Apvienotā Karaliste|Apvienotajai Karalistei]]; ** [[Kanāda]] pieteica karu Itālijai; ** [[Vācija|vācu]] spēki ģenerāļa [[Ervīns Rommels|Ervīna Rommela]] vadībā sasniedza [[Lamanšs|Lamanšu]]; ** [[Norvēģija]] padevās Vācijai. * [[16. jūnijs]] — [[Padomju Savienība|PSRS]] nosūtīja ultimātu [[Igaunija]]i un [[Latvija]]i par karaspēka ievešanu šajās valstīs. * [[17. jūnijs]] — PSRS karaspēks pārgāja Igaunijas un Latvijas robežas un ieņēma stratēģiskos objektus; abu valstu valdības atkāpās. * [[22. jūnijs]] — Otrais pasaules karš: Francija Kompjēnā parakstīja kapitulāciju Vācijai. * [[26. jūnijs]] — saskaņā ar [[Molotova—Ribentropa pakts|Molotova-Ribentropa paktu]] PSRS iesniedza ultimātu [[Rumānijas karaliste|Rumānijai]], kurā pieprasīja Besarābijas un Ziemeļbukovinas teritoriju. === Jūlijs === * [[10. jūlijs]] — [[Otrais pasaules karš]]: izveidota Višī Francijas valdība. * [[11. jūlijs]] — par [[Francija]]s premjerministru kļuva [[Filips Petēns]]. === Augusts === * [[13. augusts]] — sākās "kauja par Britāniju". <!-- === Septembris === === Oktobris === --> === Novembris === * [[14. novembris]] — Lielbritānijā vācu aviācijas uzlidojumā tika sagrauts Koventrijas vēsturiskais centrs. * [[16. novembris]] — holokausts: okupētajā [[Polija|Polijā]] vācu nacisti norobežoja [[Varšava]]s geto no ārējās [[pasaule]]s. * [[20. novembris]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Ungārija]], [[Rumānija]] un [[Slovākija]] pievienojās Ass valstīm. === Decembris === * [[19. decembris]] — par 5. [[Somija]]s [[Somijas prezidents|prezidentu]] tika iecelts [[Risto Riti]]. == Dzimuši == ;Janvāris * [[4. janvāris]]: ** [[Braiens Džozefsons]] (''Brian Josephson''), britu fiziķis ** [[Gao Sjindzjaņs]] (''Gao Xingjian''), ķīniešu rakstnieks * [[16. janvāris]] — [[Francis Mintefērings]] (''Franz Müntefering''), vācu politiķis * [[22. janvāris]] — [[Džons Hērts]] (''John Hurt''), angļu kinoaktieris (miris 2017. gadā) * [[24. janvāris]] — [[Joahims Gauks]] (''Joachim Gauck''), Vācijas prezidents * [[29. janvāris]] — [[Ketrīna Rosa]] (''Katharine Ross''), amerikāņu kinoaktrise ;Februāris * [[9. februāris]] — [[Džons Maksvels Kutzē]] (''John Maxwell Coetzee''), rakstnieks * [[19. februāris]] — [[Saparmurats Nijazovs]] (''Saparmyrat Nyýazow''), Turkmenistānas prezidents (miris 2006. gadā) * [[20. februāris]] — [[Džimijs Grīvss]] (''Jimmy Greaves''), angļu futbolists (miris 2021. gadā) * [[23. februāris]] — [[Pīters Fonda]] (''Peter Fonda''), ASV aktieris (miris 2019. gadā) ;Marts * [[10. marts]] — [[Čaks Noriss]] (''Chuck Norris''), ASV aktieris * [[17. marts]] — [[Marks Vaits]] (''Mark White''), ASV politiķis * [[26. marts]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (miris 2022. gadā) * [[27. marts]] — [[Sandro Munari]] (''Sandro Munari''), itāliešu autosportists * [[31. marts]] — [[Patriks Leihijs]] (''Patrick Leahy''), ASV politiķis ;Aprīlis * [[11. aprīlis]] — [[Hasans Muratovičs]] (''Hasan Muratović''), Bosnijas un Hercegovinas Republikas premjerministrs (miris 2020. gadā) * [[13. aprīlis]] — [[Makss Moslijs]] (''Max Mosley''), angļu autosportists (miris 2021. gadā) * [[14. aprīlis]] — [[Džūlija Kristija]] (''Julie Christie''), angļu aktrise * [[16. aprīlis]] — [[Margrēte II]] (''Margrethe II''), Dānijas karaliene * [[25. aprīlis]] — [[Als Pačīno]] (''Al Pacino''), ASV aktieris, kinorežisors ;Maijs * [[24. maijs]] — [[Josifs Brodskis]] (''Иосиф Бродский''), ebreju izcelsmes krievu dzejnieks un esejists (miris 1996. gadā) ;Jūnijs * [[2. jūnijs]] — [[Konstantīns II (Grieķija)|Konstantīns II]] (Κωνσταντῖνος Β΄), Grieķijas karalis * [[7. jūnijs]] — [[Toms Džonss]] (''Tom Jones''), velsiešu dziedātājs * [[17. jūnijs]] — [[Džordžs Akerlofs]] (''George Akerlof''), ASV ekonomists * [[22. jūnijs]] — [[Abāss Kijārostamī]] (عباس کیارستمی), Irānas kinorežisors (miris 2016. gadā) ;Jūlijs * [[2. jūlijs]] — [[Georgi Ivanovs]] (''Георги Иванов''), Bulgārijas kosmonauts * [[3. jūlijs]] — [[Ježijs Buzeks]] (''Jerzy Buzek''), Polijas politiķis * [[4. jūlijs]] — [[Valentīns Simoņenko]] (''Валентин Симоненко''), Ukrainas politiķis * [[6. jūlijs]] — [[Nursultans Nazarbajevs]] (''Нұрсұлтан Назарбаев''), Kazahstānas prezidents * [[7. jūlijs]] — [[Ringo Stārs]] (''Ringo Starr''), Lielbritānijas mūziķis * [[13. jūlijs]] — [[Patriks Stjuarts]] (''Patrick Stewart''), angļu aktieris * [[30. jūlijs]] — [[Klaivs Sinklers]] (''Clive Sinclair''), britu izgudrotājs ;Septembris * [[7. septembris]] — [[Dario Ardžento]] (''Dario Argento''), itāļu kinorežisors * [[11. septembris]] — [[Braiens De Palma]] (''Brian De Palma''), amerikāņu kinorežisors * [[22. septembris]] — [[Anna Karina]] (''Anna Karina''), dāņu aktrise (mirusi 2019. gadā) ;Oktobris * [[9. oktobris]] — [[Džons Lenons]] (''John Lennon''), Lielbritānijas mūziķis (miris 1980. gadā) * [[19. oktobris]] — [[Maikls Gembons]] (''Michael Gambon''), īru aktieris * [[23. oktobris]] — [[Pelē]] (''Pelé''), Brazīlijas futbolists * [[25. oktobris]] — [[Apolo Nsibambi]] (''Apolo Nsibambi''), Ugandas politiķis, premjerministrs ;Novembris * [[1. novembris]] — [[Berijs Sedlers]] (''Barry Sadler''), ASV rakstnieks un mūziķis (miris 1989. gadā) * [[18. novembris]] — [[Kābūss ibn Saīds al Saīds]] (قابوس بن سعيد آل سعيد), Omānas sultāns (miris 2020. gadā) * [[22. novembris]]: ** [[Terijs Giljams]] (''Terry Gilliam''), britu kinorežisors ** [[Andžejs Žulavskis]] (''Andrzej Żuławski''), poļu kinorežisors (miris 2016. gadā) * [[27. novembris]] — [[Brūss Lī]] (''Bruce Lee''), ASV aktieris, kaujas mākslu meistars (miris 1973. gadā) ;Decembris * [[21. decembris]] — [[Frenks Zapa]] (''Frank Zappa''), ASV mūziķis (miris 1993. gadā) == Miruši == * [[20. janvāris]] — [[Albēns Lermuzū]] (''Albin Lermusiaux''), franču vieglatlēts un sporta šāvējs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1874. gadā) * [[24. janvāris]] — [[Alfrēds Šneido]] (''Alfred Schneidau''), franču kriketa spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1867. gadā) * [[27. janvāris]] — [[Īzaks Bābels]] (''Исаа́к Эммануи́лович Ба́бель''), krievu rakstnieks (dzimis 1894. gadā) * [[4. februāris]] — [[Nikolajs Ježovs]] (''Николай Иванович Ежов''), padomju drošības dienesta darbinieks (dzimis 1895. gadā) * [[12. februāris]] — [[Filips Tomelins]] (''Philip Tomalin''), franču kriketa spēlētājs, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1856. gads) * [[26. februāris]] — [[Mihaels Hainišs]] (''Michael Hainisch''), Austrijas prezidents (dzimis 1858. gadā) * [[10. marts]] — [[Mihails Bulgakovs]] (Михаил Афанасьевич Булгаков), krievu rakstnieks (dzimis 1891. gadā) * [[26. marts]] — [[Spiridons Luiss]] (''Σπυρίδων Λούης'') grieķu sportists, pirmais olimpiskais čempions maratona distancē (dzimis 1873. gadā) * [[14. maijs]] — [[Emma Goldmane]] (Emma Goldman), ebreju izcelsmes sabiedriska darbiniece (dzimusi 1869. gadā) * [[16. marts]] — [[Selma Lāgerlēva]] (Selma Ottilia Lovisa Lagerlöf), zviedru rakstniece (dzimusi 1858. gadā) * [[4. aprīlis]] — [[Gustavs Goslers]] (''Gustav Goßler''), vācu airētājs, olimpiskais čempions (dzimis 1879. gadā) * [[29. aprīlis]] — [[Pauls Klē]] (''Paul Klee''), šveiciešu gleznotājs (dzimis 1879. gadā) * [[8. augusts]] — [[Valentīns Smits]] (''Valentine Smith''), britu regbists, olimpiskās sudraba medaļas ieguvējs (dzimis 1873. gadā) * [[21. augusts]] — [[Ļevs Trockis]] (''Лев Давидович Троцкий''), Krievijas revolucionārs (dzimis 1879. gadā) * [[30. augusts]] — [[Dž. Dž. Tomsons|Džozefs Džons Tomsons]] (''Joseph John Thomson''), angļu fiziķis (dzimis 1856. gadā) * [[22. jūnijs]] — [[Vladimirs Kepens]] (''Wladimir Köppen''), vācu dabas zinātnieks (dzimis 1846. gadā) * [[28. jūlijs]] — [[Ģula Kellners]] (''Gyula Kellner''), ungāru vieglatlēts, olimpiskās bronzas medaļas maratonā ieguvējs (dzimis 1871. gadā) * [[23. septembris]] — [[Marsels van Krombrigs]] (''Marcel Van Crombrugge''), beļģu airētājs (dzimis 1880. gadā) * [[27. septembris]] — [[Valters Benjamins]] (''Walter Banjamin''), vācu filozofs un literatūrkritiķis (dzimis 1892. gadā) * [[9. novembris]] — [[Nevils Čemberlens]] (''Arthur Neville Chamberlain''), Apvienotās Karalistes premjerministrs (dzimis 1869. gadā) * [[27. novembris]] — [[Nikolae Jorga]] (''Nicolae Iorga''), rumāņu vēsturnieks un politiķis (dzimis 1871. gadā) * [[13. decembris]] — [[Manuels de Eskandons]] (''Manuel de Escandón''), meksikāņu polo spēlētājs, olimpiskās bronzas medaļas ieguvējs (dzimis 1857. gadā) * [[21. decembris]] — [[Frānsiss Skots Ficdžeralds]] (''Francis Scott Fitzgerald''), amerikāņu rakstnieks (dzimis 1896. gadā) {{Gg1}} {{Vēsture-aizmetnis}} [[Kategorija:1940. gads| ]] mbuxyirrhdjctq4jakqtg981pedsykp 0 66727 3656951 3616727 2022-07-19T13:34:48Z Baisulis 11523 /* Dzimuši */ +1..... wikitext text/x-wiki '''13. oktobris''' ir gada 286. diena pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] (287. [[garais gads|garajā gadā]]). Līdz gada beigām ir atlikušas 79 dienas. == Vārda dienas == [[Irma]], [[Mirga]] == Notikumi == * [[54. gads]] — Romas imperatora [[Klaudijs|Klaudija]] sieva noindēja viņu ar [[Sēne#Indīgās sēnes|sēnēm]]. * [[1792. gads]] — [[Vašingtona|Vašingtonā]] uzsākta [[Baltais nams|Baltā nama]] celtniecība. * [[1897. gads]] — izveidota [[Korejas impērija]]. * [[1923. gads]] — Angora pārdēvēta par [[Ankara|Ankaru]] un kļuva par [[Turcija]]s galvaspilsētu [[Konstantinopole]]s vietā, kuru pārdēvēja par [[Stambula|Stambulu]]. * [[1943. gads]] — [[Otrais pasaules karš]]: [[Itālija]]s jaunā valdība pievienojās [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedrotajiem]] un pieteica karu [[Vācija]]i. * [[1944. gads Latvijā|1944. gads]] — Otrais pasaules karš: [[Sarkanā armija]] ieņēma [[Rīga|Rīgu]]. * [[1946. gads]] — [[Francija|Francijā]] pieņemta Ceturtās Republikas konstitūcija. * [[1970. gads]] — [[Fidži]] pievienojās [[Apvienoto Nāciju Organizācija]]i. * [[1972. gads]] — [[Andi|Andu kalnos]], [[Dienvidamerika|Dienvidamerikā]], nokrita lidmašīna. No 45 cilvēkiem izdzīvoja tikai 16, kurus glābēji atrada tikai pēc 72 dienām, 20. decembrī. Cilvēki izdzīvoja tikai tāpēc, ka ēda mirušos upurus. * [[1990. gads]] — beidzās [[Libānas pilsoņu karš]]. == Dzimuši == * [[1698. gads]] — [[Džakomo Čeruti]] (''Giacomo Ceruti''), itāliešu gleznotājs (miris 1767. gadā) * [[1754. gads]] ([[vecā un jaunā stila datumi|j.s.]], pēc v.s. {{dat||10|1}}) — [[Pāvils I Romanovs|Pāvils I]] (''Павел I''), Krievijas imperators (miris 1801. gadā) * [[1821. gads]] — [[Rūdolfs Virhovs]] (''Rudolf Virchow''), vācu zinātnieks (miris 1902. gadā) * [[1865. gads]] — [[Vilfrids Mihails Voiničs]] (''Wilfrid Michael Voynich''), bibliofils (miris 1930. gadā) * [[1871. gads]] — [[Jānis Poruks]], latviešu rakstnieks (miris 1911. gadā) * [[1876. gads]] — [[Ivande Kaija]], latviešu rakstniece (mirusi 1942. gadā) * [[1877. gads]] — [[Voldemārs Matvejs]], latviešu gleznotājs un mākslas teorētiķis (miris 1914. gadā) * [[1883. gads]] — [[Aleksandrs Jegorovs]] (''Александр Егоров''), PSRS maršals (miris 1939. gadā) * [[1885. gads]] — [[Kārlis Radeks]], padomju politiķis (miris 1939. gadā) * [[1887. gads]] — [[Jozefs Tiso]] (''Jozef Tiso''), slovāku politiķis (miris 1947. gadā) * [[1895. gads]] — [[Džemals Girsels]] (''Cemal Gürsel''), 4. Turcijas prezidents (miris 1966. gadā) * [[1911. gads Latvijā|1911. gads]] — [[Kārlis Šteins]], latviešu astronoms (miris 1983. gadā) * [[1917. gads Latvijā|1917. gads]] — [[Alfons Vilsons]], latviešu literatūrzinātnieks (miris 1993. gadā) * [[1921. gads]] — [[Ivs Montāns]] (''Yves Montand''), franču dziedātājs un aktieris (miris 1991. gadā) * [[1922. gads Latvijā|1922. gads]] — [[Linards Tauns]], latviešu dzejnieks (miris 1963. gadā) * [[1923. gads Latvijā|1923. gads]] — [[Ziedonis Purvs]], latviešu dzejnieks (miris 1989. gadā) * [[1925. gads]] — [[Mārgarita Tečere]] (''Margaret Thatcher''), britu politiķe (mirusi 2013) * [[1927. gads]] — [[Turguts Ezals]] (''Turgut Özal''), 8. Turcijas prezidents (miris 1993. gadā) * [[1931. gads]] — [[Raimons Kopa]] (''Raymond Kopa''), Francijas futbolists (miris 2017. gadā) * [[1933. gads]] — [[Marks Zaharovs]] (''Марк Захаров''), krievu teātra un kino režisors (miris 2019. gadā) * [[1936. gads Latvijā|1936. gads]] — [[Māra Svīre]], latviešu rakstniece * [[1940. gads Latvijā|1940. gads]] — [[Jānis Kvēps]], latviešu sporta ārsts (miris 2020. gadā) * [[1958. gads]] — [[Helmers Hermansens]] (''Helmer Hermansen''), norvēģu sporta šāvējs (dzimis 1871. gadā) * [[1959. gads]] — [[Masimo Bonīni]] (''Massimo Bonini''), Sanmarīno futbolists * [[1961. gads]] — [[Doks Riverss]] (''Doc Rivers''), ASV basketbolists un treneris * [[1962. gads]] — [[Maikls Gūds]] (''Michael Good''), ASV kosmonauts * [[1971. gads]] — [[Saša Barons Koens]] (''Sacha Baron Cohen''), britu komiķis * [[1977. gads]] — [[Pols Pīrss]] (''Paul Pierce''), ASV basketbolists * [[1982. gads]] — [[Jans Torps]] (''Ian Thorpe''), Austrālijas peldētājs * [[2001. gads]] — [[Kalebs Maklaflins]] (''Caleb McLaughlin''), amerikāņu aktieris == Miruši == * [[54. gads]] — [[Klaudijs]] (''Claudius''), Romas imperators (dzimis 10. gadā p.m.ē.) * [[1815. gads]] — [[Joahims Mirats]] (''Joachim Murat''), franču maršals (dzimis 1767. gadā) * [[1825. gads]] — [[Maksimiliāns I Jozefs]] (''Maximilian I. Joseph''), Bavārijas karalis (dzimis 1756. gadā) * [[1869. gads]] — [[Šarls Ogistēns Sentbēvs]] (''Charles-Augustin Sainte-Beuve''), franču literatūrkritiķis (dzimis 1804. gadā) * [[1942. gads]] — [[Henrijs Heslems]] (''Henry Haslam''), angļu futbolists (dzimis 1879. gadā) * [[1946. gads]]: ** [[Aleksandrs Grānts]] (''Alexander Grant''), amerikāņu vieglatlēts (dzimis 1875. gadā) ** [[Ūle Seters]] (''Ole Sæther''), norvēģu sporta šāvējs, vairāku olimpisko medaļu ieguvējs (dzimis 1850. gadā) * [[1956. gads]] — [[Leons Tjēbo]] (''Léon Thiébaut''), franču paukotājs, olimpiskais medaļnieks (dzimis 1880. gadā) * [[1966. gads Latvijā|1966. gads]] — [[Niklāvs Strunke]], latviešu mākslinieks (dzimis 1894. gadā) * [[1987. gads]] — [[Volters Brateins]] (''Walter Brattain''), ASV fiziķis (dzimis 1902. gadā) * [[1997. gads Latvijā|1997. gads]] — [[Kārlis Irbītis]], latviešu lidmašīnu konstruktors (dzimis 1904. gadā) * [[2008. gads]] — [[Aleksejs Čerepanovs]] (''Алексей Черепанов''), krievu hokejists (dzimis 1989. gadā) * [[2016. gads]] — [[Pūmipons Adunjadēts]] (ภูมิพลอดุลยเดช), Taizemes karalis (dzimis 1927. gadā) == Svētku un piemiņas dienas == * Rīgas atbrīvošanas diena ([[Latvijas PSR]]) {{Viss gads}} [[Kategorija:Oktobris]] rvi4ii8dss8n1tiz4hbjbi44q7k7ecg 0 68661 3657148 3444999 2022-07-20T04:10:26Z 83.178.137.1 wikitext text/x-wiki {{Karoga infokaste |Name = Līvu |Image = Flag of the Livonians.svg |Use = |Proportion = 1:2 |Adoption = {{dat|1923|11|18}} |Design = Horizontālas triju krāsu joslas attiecībā 2:1:2. Augšējā josla [[Zaļā krāsa|zaļa]], vidējā [[Baltā krāsa|balta]], apakšējā [[Zilā krāsa|zila]]. |Type = National }} '''Līvu karogs''' ({{val|liv|līvõd plagā}}) ir [[līvi|līvu]] tautas [[simbols]]. Zilā krāsa simbolizē [[jūra|jūru]], baltā krāsa simbolizē jūrmalas smiltis, bet zaļā krāsa simbolizē [[mežs|mežu]]. [[Attēls:Livonian flag proportsijid.PNG|right|200px|Līvu karoga proporcijas]] Karogs iesvētīts un pirmoreiz uzvilkts mastā {{dat|1923|11|18}} Irbes mācītājmuižā ([[Mazirbe|Mazirbē]]). Šo dienu [[līvi]] atzīmē kā Karoga dienu. Par godu karoga iesvētīšanai, līvu dzejnieks un kultūras darbinieks [[Kārlis Stalte]] sacerēja skaņdarbu "[[Karoga dziesma]]" (''Plagā loul'') ar F. Mihlhauzena mūziku. Oficiāli karogs atjaunots {{dat|1988|11|26}}, [[Līvu kultūras savienība]]s atjaunošanas dienā. Tomēr jau [[1969]]. gadā [[Igauņu dziesmu svētki|Igauņu dziesmu svētku]] simtgadē grupa [[Līvi|līvu]] piedalījās ar savas tautas karogu. [[Līvu savienība]] kā savu oficiālo simbolu izmanto arī emblēmu [[Līvi|līvu]] karoga krāsās. == Skatīt arī == * [[Mana tēvzeme]] == Literatūra == {{refbegin}} * Plagā loul, Līvõd Īt sadarbībā ar Līvõd Rānda, 2003. {{refend}} == Ārējās saites == {{Commons category|Livonian flag|Līvu karogs}} * [https://web.archive.org/web/20120424034408/http://www.livones.net/simbolika Līvu tautas simboli] {{lv ikona}} {{Eiropa-aizmetnis}} [[Kategorija:Lībieši]] [[Kategorija:Karogi]] o806c4bg4ietsgw423rujj4ozur0vdb 0 71102 3657017 3638230 2022-07-19T17:18:53Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Tramvaju satiksme Rīgā | fona krāsa = #C80404 | logo = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]] | karte = [[Attēls:Tram network Riga.png|250px]] | valsts = {{flag|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1882|08|23}} | izmaksas = | kopējais garums = 182 km <ref name="autogenerated1" /> | līniju skaits = 8 | staciju skaits = | pieturu skaits = 244 (2021) | transporta vienīb = 270 (01.06.2012) <ref name="autogenerated1" /> | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 33 398 059 (2015) <ref name="autogenerated2" /> | mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.routes&transport_id=tram&t=xhtml&l=lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''Tramvaju satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Latvija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Rīga]]s pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, pēc "[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|Tramvaju un trolejbusu pārvaldes]]" reorganizācijas pārvadājumus ar tramvajiem veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas Satiksme]]". 2015. gadā ar tramvajiem tika pārvadāti 33 398 059 pasažieri.<ref name="autogenerated2">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014.gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}</ref> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 10 tramvaju maršrutos, kuru kopējais garums {{dat|2012|06|01|L}} sasniedza 182 km.<ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> Uz 2012. gada 1. jūniju "Rīgas Satiksmes" rīcībā atradās 270 tramvaju vagonu.<ref name="autogenerated1" /> Rīgā atrodas 3 tramvaju depo, divi - [[Daugava]]s labajā krastā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] un [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]], un viens - Daugavas kreisajā krastā [[Torņakalns|Torņakalnā]]. Kopš 2010. gada 1. novembra depo Torņakalnā ir slēgts, tiek izmantots no ekspluatācijas izņemto tramvaju sastāvu novietošanai. Tramvaju satiksmes pirmsākumi meklējami 1882. gada 23. augustā, kad Rīgas ielās parādījās pirmie zirgu tramvaji. Nepilnus 20 gadus vēlāk, 1901. gada 23. jūlijā, pilsētā darbību uzsāka elektriskais tramvajs. Šobrīd pamatā tiek izmantoti divu tipu tramvaju sastāvi - [[Tatra T3A]] (pirms renovācijas bija pazīstams kā [[Tatra T3]]; piegādāti laika posmā no 1974. līdz 1987. gadam) un [[Tatra T3M]] (pirms renovācijas bija pazīstams kā [[Tatra T6B5]]; piegādāti laikā no 1988. līdz 1990. gadam). Sākot ar [[2010. gads|2010]]. gada [[1. jūnijs|1. jūniju]] pasažierus [[6. tramvaju maršruts (Rīga)|6. tramvaju maršrutā]] sāka pārvadāt pirmais [[Čehija|Čehijā]] ražotais zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]]. No [[2013. gads|2013]]. gada [[7. februāris|7. februāra]] jaunie tramvaji pasažierus pārvadā arī [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaju maršrutā]]. No [[2017. gads|2017.]] gada [[5. jūnijs|5. jūnija]] tie kursē [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1. maršrutā]] (4. un 6. maršruta apvienojums). Līdz 2012. gada novembrim Rīgai tika piegādāti 20 zemās grīdas tramvaji ar 3 posmiem, sastāva garums 31,4 m, kā arī 6 šī paša modeļa tramvaji ar 4 posmiem, sastāva garums 41 metrs. Patlaban jaunie tramvaji veic pasažieru pārvadājumus tikai 1. un 11. maršrutā. Taču no 2019.gada 25.maija līdz 2020. gada 27. jūlijam 11. maršrutu tie neapkalpoja, saistībā ar [[Brasas tilts|Brasas tiltam]] noteikto 30 tonnu slodzes ierobežojumu. Plānots, ka vēlāk šādi tramvaji pasažierus varētu pārvadāt arī [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. maršrutā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2021) nedarbojas. == Vēsture == [[Attēls:Zirgu tramvajs Siena tirgū.jpg|thumb|200px|Skulptūra, veltīta zirgu tramvaja pirmsākumiem Rīgā]] [[1882]]. gada [[23. augusts|23. augustā]] tiek atklātas pirmās [[zirgu tramvajs|zirgu tramvaja]] līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. 1901. gadā izdotajā izziņu krājumā "Ilustrets Wadons pa Rīgu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}</ref> ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam 4 galvenie un 4 pagarinātie "zirgu dzelzceļa" maršruti. 1. līnija sākās Vecpilsētā un gāja līdz Aleksandra tirgum (šodien, Brīvības iela 119). Pagarinātā līnija bija no Aleksandra tirgus līdz Aleksandra vārtiem (šodien, Brīvības iela 191), otrā pagarinātā līnija - no Aleksandra tirgus līdz Rēveles (šodien, Tallinas) ielai un tālāk līdz Lielajiem kapiem Miera ielā. Braukšanas maksa bija 5 kapeikas vagonā, 3 kap. uz priekšējās platformas. 2. līnija veda pa Suvorova (tagad, Kr. Barona) ielu līdz Bruņinieku ielai. 3. līnija sākās pie Pontona tilta un pēc tam gāja pa Kārļa (tagad, 13. janvāra) ielu - Marijas ielu - Stabu ielu - līdz Ērgļu (tagad J. Asara) ielai. 4. līnija no Pontona tilta gāja pa Maskavas ielu un beidzās pie Sarkankalna tirgus (šodien, Maskavas iela 121b). Pagarinātā līnija turpināja iet pa Maskavas ielu līdz ūdenstornim (Maskavas iela 227). Bija biļešu maksas atvieglojumi: skolēniem maksa par braukšanu vagonā bija 3 kap., abonenta karte 30 braucieniem turp un atpakaļ izmaksāja 80 kap. Abonenta karte 3 mēnešiem uz visiem maršrutiem maksāja 10 rubļus. Zirgu tramvajs darbojās no 1. maija līdz 30. septembrim, 1. līnija darbojās no septiņiem rītā līdz 11 vakarā, pārējās no sešiem rītā līdz 11 vakarā. [[Rīga|Rīgu]] jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza [[Liepāja]], kur jau [[1899]]. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija [[Baltijas valstis|Baltijā]]. [[1900]]. gadā tika nodibināta ''Rīgas tramvaju akciju sabiedrība'' un pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt [[1901]]. gada [[23. jūlijs|23. jūlijā]]. Lūk, ko par šo notikumu rakstīja laikraksts "Baltijas Vēstnesis": <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">"Elektriskie tramvaji vakar uzsāka savu darbību. Šis gadījums tika nosvinēts ar goda mielastu. Elektriskie tramvaji ir ierīkoti diezgan ērti. Vagonos ir izkārtnes vācu un krievu valodā, ka tur nedrīkst smēķēt un nedrīkst spļaut."<p style="text-align: right;"> — ''"Baltijas Vēstnesis" [[1901]]. gada [[2. jūlijs|2. jūlijā]].<ref group="P">Pēc jaunā kalendāra, laikraksts tika publicēts [[1901]]. gada [[24. jūlijs|24. jūlijā]].</ref></p></blockquote> [[Attēls:Horse drawn tram in Riga.jpg|thumb|200px|Zirgu tramvajs Aleksandra (tag. Brīvības) un Cēsu ielu krustojumā]] No [[1901]]. līdz [[1914]]. gadam tika uzbūvētas 9 jaunas tramvaju līnijas ar aptuveno kopējo garumu 50 kilometri, tādējādi [[1914]]. gadā darbojās 13 tramvaju līnijas. Vislielākie pasažieru pārvadājumi pirmskara periodā bija [[1913]]. gadā, kad kopējais pasažieru skaits sasniedza 52, 1 miljonus pasažieru. [[1915]]. gadā 9 tramvaju līnijas sasniedza [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], Ķeizarmežu (tagad [[Mežaparks]]), Strazdumuižu, Kuzņecova fabriku (Porcelāna rūpnīca [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] rajonā) kā arī Bišumuižu. Pirmskara [[Latvija]]s laikā, pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], pasažieru pārvadājumi ar tramvaju samazinājās. [[1928]]. gadā darbojās 9 tramvaju līnijas un tika pārvadāti 48, 2 miljoni pasažieru. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kopējais tramvaju līniju skaits un to garums būtiski nepalielinājās, bet notika kvalitātes uzlabošanas pārmaiņas. Divasu vagoni tika nomainīti pret četrasu vagoniem, kā arī pazeminājās braukšanas tarifi. Attīstoties trolejbusu un autobusu satiksmei, [[1950. gadi|1950.]] un [[1960. gadi|1960. gados]] sāka dominēt uzskats, ka tramvajs ir vecmodīgs un atmirstošs satiksmes līdzeklis. Šajos gados tika likvidētas tramvaju līnijas [[Rīga]]s galvenajās maģistrālēs, izņemot Krišjāņa Barona ielu. [[1980. gadi|1980. gados]] sākās tramvaju satiksmes atdzimšana. Palielinājās pasažieru pārvadājumu apjoms, kā arī [[1984]]. gadā tika izbūvēta jauna tramvaju līnija uz [[Imanta|Imantu]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Sliežu ceļu kopgarums |- ! width="70"|Gads ! width="50"|Maršrutu skaits ! width="50"|Kopgarums |- | 1901. g. rudens | 6 | 23,7 km |- | 1903. g. beigas | 7 | 29,8 km |- | 1907. g. | 8 | 38,2 km |- | 1913. g. | 8 | 47,2 km |- | 1914. g. pirms kara | 8 | 48,8 km |- | 1920. g. | 6 | 26,04 km |- | 1921. g. | 6 | 31,19 km |- | 1922.-1925. g. | 9 | 35,31 km |- | 1926. g. | 9 | 42,43 km |- | 1927.-1928. g. | 12 | 46,82 km |- | 1929. g. | 13 | 50,77 km |- | 1930. g. | 11 | 51,30 km |- |} == Tramvaju modeļi == [[Attēls:JPG 1761.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Škoda 15T]] [[Rīga|Rīgā]]]] [[Attēls:Tatra T3A.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Tatra T3A]] [[Rīga|Rīgā]]]] === Ekspluatācijā esošie tramvaju modeļi === Ekspluatācijā esošie tramvaju modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/tram_lat.htm Rīgas Tramvajs || Dažos vārdos par tramvaju<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center; margin:1em 1em 1em 0; font-size:95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Modelis !width="100" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Piegāde !width="100" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Papildinformācija |- |rowspan=4|[[Tatra]] |[[Tatra T3|T3]] (T3SU) |[[1974]] — [[1987]] |[[1974]] — pašlaik |247 |align=left|[[Rīga|Rīgā]] pazīstami arī kā [[Tatra T3A]] (pēc modernizēšanas). |- |[[Tatra T3|T3A]] | |[[1999]] — pašlaik |190 |align=left|Tramvaju [[Tatra T3]] vagoni pēc modernizēšanas. |- |[[Tatra T6B5|T6B5]] (T6B5SU) |[[1988]] — [[1990]] |[[1988]] — pašlaik |62 |align=left|[[Padomju Savienība|PSRS]] pazīstami kā [[Tatra T3M]]. |- |[[Tatra T3MR|T3MR]] | |[[2005. gads|2005]] — pašlaik |30 |align=left|Tramvaju [[Tatra T6B5]] vagoni pēc modernizēšanas. |- |rowspan=4|[[Škoda]] |rowspan=2|[[Škoda 15T|15T Riga]] (ForCity, 3-sekciju)<ref>[http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html Tramvaja 15T ForCity Riga apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100111080302/http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html |date={{dat|2010|01|11||bez}} }}, skoda.cz {{en ikona}}</ref> |[[2010. gads|2010]] |no {{dat|2010|6|1|SK}} — pašlaik |20 |align=left|Zemās grīdas tramvaji (grīdas augstums 32 cm). Šos tramvajus apkalpo 5. tramvaju depo. |- |[[2015. gads|2015]] — [[2017. gads|2017]]* |''Nav nodoti ekspluatācijā'' |15 (plānots) |align=left|62 miljonu eiro vērtais līgums ar ''Škoda Transportation'' paredzēja, ka līdz 2017.gada beigām jābūt piegādātiem visiem 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem (15 trīs-sekciju un 5 četru-sekciju). 2018. gada nogalē [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] sāktajā izmeklēšanā saistībā ar kukuļdošanau ''Rīgas satiksmes'' iepirkumos, atklāts, ka līgumā noteiktajā termiņā (2 gados) piegādāti vien 7 (6 trīs-sekciju un 1 četru-sekciju) no pasūtītajiem 20 tramvajiem. Pašlaik iepirkuma procedūra ir apturēta, visi piegādātie tramvaji atrodas dīkstāvē 5.tramvaju depo un nav atrisināti to finansējuma,tehniskās dokumentācijas, verifikācijas, rezerves daļu un bremžu darbības jautājumi. Tramvaji nav nodoti ekspluatācijā, lai gan daži no tiem no 2018.gada beigām līdz 2019.gada vidum piedalījās satiksmē.<ref name="auto1">https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-satiksmes-korupcijas-lieta-ierautie-tramvaji-gadiem-stav-dikstave-depo.a357460/</ref><ref name="auto">https://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-rigas-satiksmes-korupcijas-lieta-ierautie-tramvaji-gadiem-stav-dikstave.d?id=52089545</ref><ref name="auto2">https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/186053/de-facto</ref> |- |rowspan=2|[[Škoda 15T1|15T1 Riga]] (4-sekciju) |{{dat|2012|8|6|SK}} |2012 — pašlaik |5<ref name="auto2"/> |align=left| |- |[[2015. gads|2015]] — [[2017. gads|2017]]* ''Vienīgais modelis ar kavēšanos piegādāts 2018.gadā'' |''Nav nodoti ekspluatācijā'' |5 (plānots) |align=left|62 miljonu eiro vērtais līgums ar ''Škoda Transportation'' paredzēja, ka līdz 2017.gada beigām jābūt piegādātiem visiem 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem (15 trīs-sekciju un 5 četru-sekciju). 2018. gada nogalē [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] sāktajā izmeklēšanā saistībā ar kukuļdošanau ''Rīgas satiksmes'' iepirkumos, atklāts, ka līgumā noteiktajā termiņā (2 gados) piegādāti vien 7 (6 trīs-sekciju un 1 četru-sekciju) no pasūtītajiem 20 tramvajiem. Pašlaik iepirkuma procedūra ir apturēta, visi piegādātie tramvaji atrodas dīkstāvē 5.tramvaju depo un nav atrisināti to finansējuma, tehniskās dokumentācijas, verifikācijas, rezerves daļu un bremžu darbības jautājumi. Vienīgais, ar kavēšanos piegādātais tramvajs nav nodots ekspluatācijā, lai gan tas no 2018.gada rudens līdz 2019.gada vasarai piedalījās satiksmē.<ref name="auto1"/><ref name="auto"/><ref name="auto2"/> |} '''Piebilde:''' visi nemodernizētie tramvaju [[Tatra T6B5]] vagoni šobrīd ir izņemti no kustības, dažreiz kāds no tiem vēl brauc kāda cita tramvaja vietā, kuram ir radušās tehniskas problēmas vai kas cits. Arī [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu svētku]] laikā Rīgas ielās kursēja daži tramvaju Tatra T6B5 sastāvi. === Ekspluatācijā bijušie tramvaju modeļi === [[Attēls:Tramvajs Kronvalda bulvaarii.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Tatra T3MR]] [[Rīga|Rīgā]]]] Ekspluatācijā bijušie tramvaju modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/List/activ_lat.htm Rīgas Tramvajs || Esošo tramvaju saraksts<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | <center> [[RVZ]] | [[RVZ]]-6 | <center> | <center> | <center> | |- | <center> | RM-56 .. RM-68 | <center> | <center> | <center> | |- | <center> | RP-61 .. RP-69 | <center> | <center> | <center> | |- | <center> | RT-48 .. RT-54 | <center> | <center> | <center> | ražoti [[1948]] - [[1954]] |- | <center> | MTV-82 | <center> | <center> | <center> | ražoti [[1951]] - [[1961]] |- | <center> [[RVR]] | [[RVR]]-6 | <center> | <center> | <center> | ražoti [[1962]]. gadā, bet norakstīti līdz [[1981]]. gadam |- | <center> [[Škoda]] | [[Škoda 15T1|15T1 Riga]] (4-sekciju) | {{dat|2012|8|6|SK}} | 2012-2018 | 1 | Tramvajs ilgstoši atrodas 5.tramvaju depo, jo kavējas tā 7 elektromotoru rezerves daļu piegāde. Pašlaik tas kalpo kā detaļu donors citiem ''Škoda'' tramvajiem<ref name="auto1"/><ref name="auto"/><ref name="auto2"/> |} == Tramvaju depo == [[Attēls:Rvz6 in Gorky.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[RVZ]]-6.]] [[Attēls:Historic tram in Riga.jpg|thumb|250px|Tramvajs RVZ-6 šķērso [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]].]] Rīgas tramvaju parku apkalpo trīs depo, kuros notiek profilaktiskā apskate un remonti. Trešais tramvaju depo atrodas [[Maskavas forštate]]s rajonā, Fridriķa ielā 2a, ceturtais tramvaju depo atrodas [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Tipogrāfijas ielā 1, bet piektais tramvaju depo (bijušais pirmais tramvaju depo) atrodas Brīvības ielā 191. Trešajā un piektajā tramvaju depo tika izvietoti [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] ražotie tramvaji, bet ceturtajā tramvaju depo tika izvietoti vecā tipa tramvaju vagoni (līdz brīdim, kad tos noņēma no līnijām). Visi trīs tramvaju depo ir viena projekta sastāvdaļa. Tie ir dažādi pēc lieluma un ietilpības, bet līdzīgi dizaina ziņā, būvēti laika posmā no [[1900]]. līdz [[1901]]. gadam pēc arhitekta P. Mandelštama projekta. Ceturtajā tramvaju depo, pēc analoģiskiem palīgēku risinājuma principiem, [[1909]]. gadā tika uzcelts remonta un strādnieku ģērbtuvju korpuss ar torņveida izbūvi ūdens rezervuāram. [[1970. gadi|1970. gados]] visi tramvaju depo tika rekonstruēti. === 3. tramvaju depo === * Adrese: Fridriķa iela 2a, [[Rīga]] ([[Maskavas forštate]]) * Apkalpo maršrutus: 2, 3, 5, 7, 9 un 10.<ref group="P">Līdz 2010. gada 1. novembrim tikai daļēji apkalpoja 5. maršrutu, kā arī daļēji apkalpoja 6. maršrutu, bet 2017. gada 5. jūnija pilnībā.</ref> === 4. tramvaju depo === * Adrese: Tipogrāfijas iela 1, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpoja maršrutus: 5, 10. (Depo slēgts 2010. gada 1. novembrī) === 5. tramvaju depo === * Adrese: Brīvības iela 191, [[Rīga]] * Apkalpo maršrutus: 1. un 11.<ref group="P">Līdz 2010. gada 1. novembrim tikai daļēji apkalpoja 6. maršrutu, bet pilnībā apkalpoja līdz 2017. gada 5. jūnijam.</ref> == Tramvaju maršruti == [[Attēls:Riga, vozovna.jpg|thumb|250px|3. tramvaju depo, Fridriķa ielā.]] [[Attēls:Трамвайное депо.JPG|thumb|250px|4. tramvaju depo [[Rīga|Rīgā]], Tipogrāfijas ielā.]] === Esošie tramvaju maršruti === Šādi tramvaju maršruti [[Rīga|Rīgā]] eksistē kopš [[2018. gads|2018]]. gada [[23. augusts|23. augusta.]] {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! width="170"|Papildinformācija |- | align="center" | [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] | [[Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |Abos virzienos brauc gar [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] un [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumu]] |- | align="center" | [[2. tramvaju maršruts (Rīga)|2]] | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | |- | align="center" | [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] |[[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags|Ķengar]]<nowiki/>[[Ķengarags|ags]] | |- | align="center" | [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |} === Bijušie maršruti === [[Attēls:5. tramvaju depo.JPG|thumb|250px|5. tramvaju depo [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Priekšplānā [[dzelzceļa līnija Rīga - Skulte]].]] {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1901.—1914. gados <ref>"Rīga 1860 - 1917"; M. Pāvele "Tramvaju satiksmes attīstība Rīgā laikā no 19. gs. beigām līdz 1914. g." uc.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Daugavmala (loks) | Aleksandra vārti | Maršruts atklāts 11. (24.) jūlijā 1901. pa tag. Brīvības ielu. 1906. gadā tika pagarināts līdz "Fēniksam" (tag. RVR). |- | align="center" | 1p | Loks - "Fēnikss" | Lielais Šmerlis | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 15. jūlijā 1906. pa Ropažu ielu. 1914. gadā tika pagarināts līdz Strazdumuižai (Juglai) pa tag. Brīvības gatvi. |- | align="center" | 2 | Daugavmala (loks) | Lielie kapi | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. Brīvības un Tallinas ielām. 1902. gadā pagarināts līdz stacijai "Kara hospitālis" (tag. Brasa) pa tag. Miera ielu. No 1906. gada oktobra brauca pa tag. Brīvības un Miera ielām. |- | align="center" | 2p | Stacija "Kara hospitālis" | Ķeizarmežs (Mežaparks) | Maršruts atklāts 1910. gadā pa tag. Gaujas, Ķīšezera ielām un Kokneses prospektu. 2. maršruta pasažieriem bija jāpārsēžas. No 10. maija 1915. tika pagarināts pa tag. A. Sakses, Hamburgas, Ezermalas ielām un Meža prospektu. 1915. gada 9. septembrī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | Daugavmala (Dzelzs tilts) | Pērnavas iela | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. 13. janvāra, Marijas, Stabu, Avotu, J. Asara ielām līdz Pāvila baznīcai. |- | align="center" | 4 | Birža | Matīsa iela | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. Smilšu ielu, Z. Meierovica, Aspazijas bulv. un K. Barona ielu. 1904. gadā tika pagarināts līdz Rēveles (tag. Tallinas) ielai pa tag. Matīsa un A. Čaka ielām. |- | align="center" | 5 | Daugavmala (Dzelzs tilts) | Ūdensiestāde | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. Maskavas ielu līdz Krīdenera dambim. |- | align="center" | 5p | Daugavmala | "Kuzņecovs" | 5. maršruts tika pagarināts 1908. gadā. Sākumā tas bija dubulttarifa maršruts, vēlāk ne. |- | align="center" | 6 | Daugavmala (loks) | Ķeizardārzs (Viestura dārzs) | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. K. Valdemāra ielu, Kalpaka bulv. un Pulkveža Brieža ielu. 1902. gadā tika pagarināts līdz "Provodņikam" (RER) pa tag. Ganību dambi. |- | align="center" | 7 | Daugavmala | Bērnu slimnīca | Maršruts atklāts 1903. gadā pa dzelzceļa tiltu (vēlāk pa Pontontiltu), tag. Uzvaras bulv., O. Vācieša, F. Brīvzemnieka ielām un Vienības gatvi. |- | align="center" | 7p | Loks - Bērnu slimnīca | Bišumuiža | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1910. gadā pa tag. Telts un Bauskas ielām. |- | align="center" | 8 | Daugavmala | Āgenskalna tirgus | Maršruts atklāts 1905. gadā pa Pontontiltu, tag. Uzvaras bulv. un Bāriņu ielu. 1905. gada beigās tika pagarināts līdz Slokas ielai pa tag. Nometņu, Lapu, Melnsila un Kalnciema ielām. |- | align="center" | 8p | Loks - Slokas iela | Pulka sēta (Iļģuciema tirgus) | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1908. gadā pa tag. Slokas ielu. |- | align="center" | 9 | Ķeizardārzs (Viestura dārzs) | Pļavas iela | Maršruts atklāts 1914. gada 31. decembrī pa tag. Hanzas, Stabu, Tērbatas un Matīsa ielām. Bija plānots maršrutu nobeigt pie 2. gāzes fabrikas. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1916. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Vecpilsētas loks | [[Biķernieku iela]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu līdz Brīvības un Biķernieku ielu krustojumam. |- | align="center" | 2 | Vecpilsētas loks | [[Brasa (stacija)|Kara hospitāļa (tag. Brasas) dzelzceļa stacija]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. |- | align="center" | 3 | Vecpilsētas loks | [[1905. gada parks]] | Kursēja pa tag. Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, J. Asara ielu līdz Pērnavas ielai. |- | align="center" | 5 | Vecpilsētas loks | [[Fabrika "Kuzņecovs"]] | Tagadējā pietura "Keramika" Maskavas ielā. |- | align="center" | 6 | Vecpilsētas loks | [[Fabrika "Provodņiks"]] | Galapunkts atradās Ganību dambja galā pirms tilta pār Sarkandaugavu. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1926. gadā <ref>M. Celms "Rīga - rokas grāmata ekskursantiem" Valstspapīru spiestuve Rīgā, 1926.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Riņķis (sliežu loks apkārt Vecrīgai pa tag. Aspazijas/Meirovica bulv., K.Valdemāra ielu, 11.Novembra Krastmalu un 13.janvāra ielu) | Fabrika "Fēnikss" | Kursēja pa tag. Brīvības ielu. |- | align="center" | 2 | Riņķis | Kara slimnīca | Kursēja pa tag. Brīvības un Miera ielām. |- | align="center" | 3 | Riņķis | [[Grīziņkalns]] | Kursēja pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām. |- | align="center" | 4 | Riņķis | Rēveles (tag. Tallinas) iela | Kursēja pa tag. K. Barona, Matīsa un A. Čaka ielām. |- | align="center" | 5 | Riņķis | Fabrika "Kuzņecovs" | Kursēja pa tag. Maskavas ielu. |- | align="center" | 6 | Riņķis | Fabrika "Provodņiks" | Kursēja pa tag. K. Valdemāra ielu, Kalpaka bulv., Pulkveža Brieža ielu, Ganību dambi līdz tag. Dambja ielai. Vēlāk tika pagarināts līdz Tvaika ielai. |- | align="center" | 7 | Riņķis | Armitsteda bērnu slimnīca | Kursēja pa bij. Dzelzs tiltu, tag. Jelgavas, Akmeņu, Mūkusalas ielām, Uzvaras bulv., O. Vācieša, F. Brīvzemnieka ielām un Vienības gatvi. |- | align="center" | 8 | Riņķis | Āgenskalna tirgus | Kursēja pa bij. Dzelzs tiltu, tag. Uzvaras bulv. un Bāriņu ielu. Vēlāk tika pagarināts līdz Zasulauka stacijai. |- | align="center" | 9 | Riņķis | Agrākās kazarmas | Kursēja pa bij. Dzelzs tiltu, tag. Uzvaras bulv., Raņķa dambi, A. Grīna bulv. un Slokas ielu līdz Pulka ielai. Vēlāk tika pagarināts līdz Iļģuciema tirgum. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1930. gadā <ref>1930. gada vilcienu saraksts</ref> |- ! width="30"| Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Riņķis | "Fēnikss" | |- | align="center" | 2 | Riņķis | Kara slimnīca | |- | align="center" | 3 | Riņķis | [[Pērnavas iela]] | |- | align="center" | 4 | Riņķis | Rēveles (tag. Tallinas) iela | |- | align="center" | 5 | Riņķis | "Kuzņecovs" | 1930. gada oktobrī 5., 6. un 13. maršruti tika apvienoti vienotā 5. maršrutā: "Kuzņecovs" - Mīlgrāvis. Vēlāk tika atjaunoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 6 | Riņķis | [[Sarkandaugava]] | Maršruts 1930. gada oktobrī tika slēgts, bet vēlāk atjaunots. |- | align="center" | 7A | Riņķis | Bērnu slimnīca | |- | align="center" | 8 | Riņķis | [[Zasulauks|Zasulauka stacija]] | |- | align="center" | 9 | Riņķis | [[Iļģuciems|Iļģuciema]] tirgus | |- | align="center" | 10 | Riņķis | [[Bišumuiža]] | Kursēja pa Telts un Bauskas ielām. |- | align="center" | 11 | Riņķis | [[Mežaparks]] | Sākotnēji kursēja pa Jahtkluba (tag. A. Sakses) ielu līdz Saules dārzam, tad pa Kokneses un Meža prospektiem līdz Zooparkam. |- | align="center" | 12 | Riņķis | Lielais [[Šmerlis]] | Kursēja pa Ropažu ielu. |- | align="center" | 13 | Riņķis | [[Mīlgrāvis]] | Maršruts 1930. gada oktobrī tika slēgts, bet vēlāk atjaunots. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1937. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Vecpilsētas loks | [[VEF]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu līdz pat Ropažu ielai. |- | align="center" | 2 | Vecpilsētas loks | [[Brasas dzelzceļa stacija]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. Vēlāk maršruts tika pagarināts līdz Čiekurkalna ūdenstornim. |- | align="center" | 3 | Vecpilsētas loks | [[1905. gada parks]] | Kursēja pa tag. Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, J.Asara ielu līdz Pērnavas ielai. |- | align="center" | 4 | Vecpilsētas loks | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | Kursēja pa tag. Kr. Barona, Matīsa, Čaka ielām līdz Tallinas ielai. |- | align="center" | 5 | Vecpilsētas loks | [[Fabrika "Kuzņecovs"]] | Tagadējā pietura "Keramika" Maskavas ielā. |- | align="center" | 5a | [[Fabrika "Kuzņecovs"]] | [["Kvadrāts"]] | autobuss - pievedlīnija |- | align="center" | 6 | Vecpilsētas loks | [[Sarkandaugava]] | Galapunkts bija tag. Tvaika un Tilta ielu krustojumā. |- | align="center" | 7A | Vecpilsētas loks | [[Torņakalns]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 8 | Vecpilsētas loks | [[Zasulauks]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 9 | Vecpilsētas loks | [[Iļģuciems]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 10 | Vecpilsētas loks | [[Bišumuiža]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 11 | Vecpilsētas loks | [[Mežaparks]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. |- | align="center" | 12 | Vecpilsētas loks | [[Šmerlis]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu līdz Šmerlim. |- | align="center" | 13 | Vecpilsētas loks | [[Mīlgrāvis]] | Kursēja darbdienās un sestdienās līdz pat Mīlgrāvja kanālam (apmēram 1 km tālāk nekā tagad), līdz kuģīšu piestātnei uz Vecmīlgrāvi. Vakaros un svētdienās brauca tikai līdz Lāpstu ielai. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1944. gadā <ref>"Riga" ceļvedis vācu valodā, 1944. gada vasara</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1/3 | Ā. Hitlera (tag. Brīvības) iela | Von der Goltz Ring (tag. Aspāzijas bulv.) - [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 2/8 | Miera iela ([[Brasa]]) | [[Zasulauks]] | |- | align="center" | 4 | | | Nekursēja. |- | align="center" | 5/7 | Latgales (tag. Maskavas) iela | [[Torņakalns]] | |- | align="center" | 6/9 | [[Sarkandaugava]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Torņakalns]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Brasa]] | ZOO | |- | align="center" | 12 | Vecpilsētas loks | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 13 | [[Sarkandaugava]] | [[Mīlgrāvis]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1946. - 1953. gadā <ref>avīze "Cīņa"</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | A | Pērnavas iela | Stacija - Pērnavas iela | Lokveida maršruts, atklāts 7. 1945., slēgts 15. 5. 1950. |- | align="center" | 1 | Biķernieku iela ([[VEF]]) | Valdemāra iela | Kursēja pa Brīvības ielu, patstāvīgs maršruts no 4. 1947., 1. 5. 1947. novirzīts uz Radio ielu, no 5. 11. 1948. kursēja kā 1.D maršruts uz Drāmas teātri un kā 1.R maršruts uz Radio ielas loku, no 15. 5. 1950. pa Kr. Barona, Matīsa un Brīvības ielām uz Radio ielu, bet no 11. 7. 1950. pa Kr. Barona ielu līdz Drāmas teātrim, 1. 1. 1951. pagarināts līdz Iļģuciemam. |- | align="center" | 1/5 | Biķernieku iela | Daugavpils iela | Slēgts 4. 1947. |- | align="center" | 1/6 | Biķernieku iela | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Slēgts 4. 1947. |- | align="center" | 1/7 | Biķernieku iela | Telts iela ([[Torņakalns]]) | Slēgts 4. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 2 | [[Brasa]] | Radio iela | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. pagarināts līdz Zasulaukam, pievienojot maršrutu Nr. 8. |- | align="center" | 2/9 | [[Brasa]] | [[Iļģuciems]] | Slēgts, izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 3 | [[1905. gada parks]] | Valdemāra iela | Patstāvīgs maršruts no 4. 1947., 13. 1. 1950. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 4., no 15. 5. 1950. atjaunots pa maršrutu Biķernieku iela - Centrāltirgus, 1. 1. 1951. pagarināts līdz Porcelāna un fajansa fabrikai, pievienojot maršrutu Nr. 5. |- | align="center" | 3/8 | [[1905. gada parks]] | [[Zasulauks]] | Slēgts 4. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 4 | Pētersalas iela | Radio iela | Atklāts 18. 1. 1948. pa Komunāru bulvāri, 13. 1. 1950. apvienots ar maršrutu Nr. 3. un pagarināts līdz 1905. gada parkam, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronvalda bulvāri<ref name="ReferenceA">avīze "Sovetskaja Molodjož" 10. 1951.</ref>. |- | align="center" | 5 | [[Ķengarags]] (Porcelāna un fajansa fabrika) | [[Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 1. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 3. |- | align="center" | 5 | [[Sarkandaugava]] | Bērnu slimnīca | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts apvienojot bij. Nr. 6. un 7., kursēja pa Komunāru bulvāri, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronnvalda bulvāri<ref name="ReferenceA"/>. |- | align="center" | 5/6 | [[Ķengarags]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Slēgts 1. 1. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 6 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 1. 1947., 4. 1947. novirzīts uz Valdemāra ielas loku, no 1. 5. 1947. uz Radio ielu, 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 5. |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Drāmas teātris]] (Valdemāra iela) | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts, apvienojot bij. Nr. 1. un 12. |- | align="center" | 7A | Telts iela | [[Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 5. |- | align="center" | 7B | [[Mīlgrāvis]] | Radio iela | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts apvienojot bij. Nr. 6. un 13., kursēja pa Komunāru bulvāri, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronvalda bulvāri<ref name="ReferenceA"/>. |- | align="center" | 8 | [[Zasulauks]] | [[Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 2. |- | align="center" | 8 | "Sarkanais Kvadrāts" | [[Centrāltirgus]] | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts, apvienojot bij. Nr. 5. un 15. |- | align="center" | 9 | [[Iļģuciems]] | [[Centrāltirgus]] | Patstāvīgs marsruts no 1. 5. 1947. |- | align="center" | 10 | Telts iela | [[Bišumuiža]] | Maršruts tika pagarināts līdz Centrāltirgum (pēc 1. 1. 1951.). |- | align="center" | 11 | [[Brasa]] | [[Zooloģiskais dārzs]] | |- | align="center" | 12 | Biķernieku iela | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 6. |- | align="center" | 13 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | "Degviela" ([[Mīlgrāvis]]) | 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 7. |- | align="center" | 14 | Pontontilts | Valdemāra tilts | Kursēja no 18. 10. 1948. Pontontilta pārvietošanas darbu laikā un no 28. 3. 1949. ledus iešanas laikā. |- | align="center" | 14 | [[Centrāltirgus]] | ''Centrālā Upju stacija'' Ķīpsalā | Maršruts atklāts 1. 9. 1950.<ref>avīzes "Cīņa" un "Sovetskaja Latvija" 31. 8. 1950.</ref>,kursēja pa Oktobra tiltu, Uzvaras bulvāri, Slokas ielu, Rainberga bulvāri un Balasta dambi. |- | align="center" | 15 | [[Ķengarags]] | "Sarkanais Kvadrāts" | Maršruts atklāts 4. 2. 1946., slēgts 1. 1. 1951. un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 8. |} Naktī uz 1951. gada 1. janvāri notika tramvaju maršrutu reorganizācija.<br /> Nr. 1. - pagarināts uz Iļģuciemu.<br /> Nr. 2. - pagarināts uz Zasulauku, pievienojot maršrutu Nr. 8.<br /> Nr. 3. - pagarināts līdz Kuzņecovam, pievienojot maršrutu Nr. 5.<br /> Nr. 4. - pagarināts līdz Grīziņkalnam ?? (pirms tam kursēja no Pētersalas ielas līdz Radio ielai, sākotnējais maršruts kara laikā slēgts un vairs netika atjaunots).<br /> Nr. 5. - izveidots, apvienojot maršrutus Nr. 6. un Nr. 7.<br /> Nr. 12. - pārdēvēts par Nr. 6.<br /> Nr. 13. - pārdēvēts par Nr. 7.<br /> Nr. 15. - pārdēvēts par Nr. 8.<br /> Nr. 9., 10., 11. un 14. palika bez izmaiņām.<ref>[http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2340-250.html Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu > Как раньше ходил трамвай<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1954. gadā <ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks|Zasulauka stacija]] | Brasas stacija | (pēc Brasas pārvada uzcelšanas 1958.gadā maršruts atkal tika pagarināts līdz Čiekurkalna ūdenstornim.) |- | align="center" | 3 | Stahanoviešu iela ([[Keramika]]) | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 4 | [[1905. gada parks]] | Pētersalas iela | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts tika pagarināts līdz Aldarim. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | Lāpstu iela ([[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]) | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts tika pagarināts līdz Jaunmīlgrāvim. |- | align="center" | 6 | [[Jugla]] | Drāmas teātris | |- | align="center" | 7 | [[Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Mīlgrāvis]] | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 8 | [[Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Ķengarags]] | Maršruts tika pagarināts līdz Zasulaukam. |- | align="center" | 9 | [[Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Iļģuciems]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | Brasas stacija | (pēc Brasas pārvada uzcelšanas 1958.gadā maršruts tika pagarināts līdz Drāmas teātrim.) |- | align="center" | 14 | [[Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | Centrālā Upju stacija | Maršruts tika slēgts. |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1960. gadā <ref>"Rīga - īsas ziņas", 1960.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | Ropažu iela | Maršruts tika pagarināts līdz 45. vidusskolai. |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks]] | [[Čiekurkalns]] | |- | align="center" | 3 | Keramika | Ropažu iela | Kursēja pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un Pērnavas ielām. No 1965. gada kursēja pa K. Barona ielu. |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[1905. gada parks]] | 1965. gadā maršruts tika saīsināts līdz Radio ielai. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla]] | [[Drāmas teātris]] | |- | align="center" | 8 | [[Ķengarags]] | [[Zasulauks]] | Maršruts tika saīsināts: Keramika - Zasulauks. |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks]] | [[Drāmas teātris]] | Maršruts tika saīsināts līdz Radio ielai. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1966. gadā <ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā), "Liesma" 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | J. Gagarina (tag. Ropažu) iela | Vēlāk maršruts tika novirzīts uz Čiekurkalnu. |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks]] | [[Čiekurkalns]] | No 1978. gada maršruts kursēja no Centrāltirgus uz Tapešu ielu. |- | align="center" | 3 | Keramika | J. Gagarina (tag. Ropažu) iela | |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Radio iela | 1966. gadā maršruts tika pagarināts līdz Iļģuciemam. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla]] | [[Drāmas teātris]] | 1970. gadā maršruts tika pagarināts līdz Ausekļa ielai. |- | align="center" | 8 | Keramika | [[Zasulauks]] | |- | align="center" | 9 | [[Ķengarags]] | [[Drāmas teātris]] | 1966. gadā maršruts tika pagarināts līdz Aldarim. |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks]] | Radio iela | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1979. gadā <ref>Rīgas transporta shēma, 1979.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | [[Čiekurkalns]] | Maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum, bet pēc tam slēgts. |- | align="center" | 2 | Tapešu iela | [[Centrāltirgus]] | Maršruts tika pagarināts līdz tag. Ropažu ielai. |- | align="center" | 3 | Keramika | J. Gagarina (tag. Ropažu) iela | Maršruts tika slēgts 1984.(?) gadā. |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Iļģuciems]] | 1980. gadā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 4 | [[Imanta]] 4 | [[Čiekurkalns]] | Maršruts tika atklāts 1984. gadā. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | 1987. gadā maršruts tika novirzīts uz Iļģuciemu. |- | align="center" | 6 | [[Jugla]] | Ausekla iela | |- | align="center" | 7 | [[Ķengarags]] | Ausekļa iela | Maršruts sākotnēji kursēja līdz Drāmas teātrim, bet 1970. gadā tika pagarināts līdz Ausekļa ielai. |- | align="center" | 8 | Keramika | [[Zasulauks]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 9 | [[Ķengarags]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1989. gadā <ref>Rīgas karte, 1989.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Centrāltirgus]] | [[Iļģuciems]] | Maršruts "uz laiku" slēgts. |- | align="center" | 2 | Tapešu iela | J. Gagarina (tag. Ropažu) iela | 1992. gadā maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | [[Imanta]] 4 | [[Čiekurkalns]] | 1992. gadā maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla]] | Ausekļa iela | 1992. gadā maršruts tika saīsināts līdz Radio ielai. |- | align="center" | 7 | [[Ķengarags]] | Ausekļa iela | |- | align="center" | 9 | [[Ķengarags]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2002. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | Maršruts tika izveidots [[2002]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]]. |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] | [[Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 2/11 | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | [[Mežaparks]] | Maršruts tika izveidots [[2002]]. gada [[2. aprīlis|2. aprīlī]]. Vēlāk to pārdēvēja par 8. tramvaju maršrutu. |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2005. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Maršruts tika izveidots [[2005. gads|2005]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]]. |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] | [[Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 8 | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | [[Mežaparks]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2009. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršruts tika slēgts. "Uz laiku" maršruts tika slēgts jau 10. jūnijā, sākoties remontdarbiem. |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] | [[Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 8 | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | [[Mežaparks]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršruts tika slēgts. "Uz laiku" maršruts tika slēgts jau 10. jūnijā, sākoties remontdarbiem. |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2013. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] | [[Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 2013. gada 16. maijā pagarināts līdz Ausekļa ielai |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2022. gadā |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="200" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Maršruts atjaunots 2017. gada 5. jūnijā, no 2018. gada 3. marta kursē gar [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu.]] 2022.gads Maršruts uz laiku kursē caur 13.janvāru ielu dēļ Rail Baltic |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] |2022.gads Maršruts uz laiku kursē līdz Stacijas laukumam dēļ Rail Baltic |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] | No 2018. gada 9. jūnija abos virzienos brauc caur Stacijas laukumu. 2021.gads Maršruts nekursē dēļ COVID - 19 |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] | [[Imanta]] | 2018. gada 3. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | 2022.gads dēļ remontdarbiem kursēja 2 dienas no Iļģuciema līdz Stacijas laukums un līdz Milgrāvisa kursēja autobusa maršruts [[5T. autobusu maršruts|5T. Stacijas laukums - Milgrāvis]] 2022.gads dēļ remontdarbiem kursēja 1 dienu no Iļģuciema iela līdz Aldaris un līdz Milgrāvisa kursēja autobusa maršruts [[5T. autobusu maršruts|5T. Aldaris - Milgrāvis]] |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Ausekļa iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 2018. gada 3. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | 2022.gads Maršruts uz laiku kursē caur 13.janvāru ielu dēļ Rail Baltic |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Ķengarags]] | 2021.gads Maršruts nekursē dēļ COVID - 19 |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] |2022.gads Maršruts uz laiku kursē līdz Stacijas laukumam dēļ Rail Baltic |- | align="center" | 11 |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks]] | No 2017. gada 5. jūnija pagarināts līdz Ausekļa ielai 2022.gads: Dēļ remontdarbiem kursē līdz Stacijas Laukumam Dēļ Brasa tiltam uz ilgu laiku nekursēs tramvajs, bet kursēs [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T. Stacijas Laukums - Mežaparks]] |- |[[Retro tramvaju maršruts (Rīga)|RETRO]] |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas Laukums]] - [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |Dēļ COVID - 19 slēgts maršrūts uz ilgu laiku |} == Attēlu galerija == <center><gallery mode="packed" widths="300px" heights="200px" perrow="6"> Attēls:Sniega tiiriitaajs.JPG|<small>Darba vagons - sniega tīrītājs</small> Attēls:Sliezhu_buuve_uz_5._depo.JPG|<small>Jauna sliežu ceļa (iebrauktuves zem Gaisa tilta) būve uz 5. tramvaju depo</small> Attēls:Uudens cisterna.JPG|<small>Ūdens cisterna, uzmontēta uz veca tramvaju vagona riteņiem</small> Attēls:Riga, tramvaj (6).jpg|<small>3. tramvaju depo sniega tīrītājs</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici (2).jpg|<small>3. tramvaju depo sniega tīrītājs</small> Attēls:Riga, kropící tramvaj.jpg|<small>3. tramvaju depo sliežu laistāmais vagons</small> Attēls:Riga, šalina (2).jpg|<small>3. tramvaju depo sliežu laistāmais vagons</small> Attēls:Riga, tramvaj (5).jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Riga, tramvaj.jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Služební tramvaj v Rize.jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici.jpg|<small>3. tramvaju depo</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici, odbočka z tramvajové trati.jpg|<small>Izbraukšana no 3. tramvaju depo</small> Attēls:Tramvajová vozovna na Maskavas iela.jpg|<small>3. tramvaju depo</small> Attēls:Retro tramvajs.JPG|<small>Retro tramvajs pienāk galapunktā Radio ielā</small> Attēls:Retro tramvaj v Rize.jpg|<small>Retro tramvajs</small> Attēls:Retro tramvaj, Riga.jpg|<small>Retro tramvajs</small> Attēls:Tram in riga.JPG|<small>Tramvajs Krišjāņa Barona ielā Rīgā</small> Attēls:Tramvaj v Rize.jpg|<small>1. maršruta tramvajs pie Centrāltirgus</small> </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīgas tramvaju reģistrācijas numuri]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.ru/city/35/ transphoto.ru - Informācija un attēli par Rīgas sabiedrisko transportu] * [https://web.archive.org/web/20070930043356/http://tramvajs.times.lv/rus/russian.htm Informācija un attēli par tramvajiem Rīgā krieviski] * {{youtube|88Iwo7Q55Rs|Tramvaji Rīgā}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} {{Tramvaju satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā| ]] 93lweuirwhhppm66630e9vqvyao38mu 3657020 3657017 2022-07-19T17:21:12Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Tramvaju satiksme Rīgā | fona krāsa = #C80404 | logo = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]] | karte = [[Attēls:Tram network Riga.png|250px]] | valsts = {{flag|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1882|08|23}} | izmaksas = | kopējais garums = 182 km <ref name="autogenerated1" /> | līniju skaits = 8 | staciju skaits = | pieturu skaits = 244 (2021) | transporta vienīb = 270 (01.06.2012) <ref name="autogenerated1" /> | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 33 398 059 (2015) <ref name="autogenerated2" /> | mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.routes&transport_id=tram&t=xhtml&l=lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''Tramvaju satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Latvija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Rīga]]s pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, pēc "[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|Tramvaju un trolejbusu pārvaldes]]" reorganizācijas pārvadājumus ar tramvajiem veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas Satiksme]]". 2015. gadā ar tramvajiem tika pārvadāti 33 398 059 pasažieri.<ref name="autogenerated2">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014.gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}</ref> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 10 tramvaju maršrutos, kuru kopējais garums {{dat|2012|06|01|L}} sasniedza 182 km.<ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> Uz 2012. gada 1. jūniju "Rīgas Satiksmes" rīcībā atradās 270 tramvaju vagonu.<ref name="autogenerated1" /> Rīgā atrodas 3 tramvaju depo, divi - [[Daugava]]s labajā krastā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] un [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]], un viens - Daugavas kreisajā krastā [[Torņakalns|Torņakalnā]]. Kopš 2010. gada 1. novembra depo Torņakalnā ir slēgts, tiek izmantots no ekspluatācijas izņemto tramvaju sastāvu novietošanai. Tramvaju satiksmes pirmsākumi meklējami 1882. gada 23. augustā, kad Rīgas ielās parādījās pirmie zirgu tramvaji. Nepilnus 20 gadus vēlāk, 1901. gada 23. jūlijā, pilsētā darbību uzsāka elektriskais tramvajs. Šobrīd pamatā tiek izmantoti divu tipu tramvaju sastāvi - [[Tatra T3A]] (pirms renovācijas bija pazīstams kā [[Tatra T3]]; piegādāti laika posmā no 1974. līdz 1987. gadam) un [[Tatra T3M]] (pirms renovācijas bija pazīstams kā [[Tatra T6B5]]; piegādāti laikā no 1988. līdz 1990. gadam). Sākot ar [[2010. gads|2010]]. gada [[1. jūnijs|1. jūniju]] pasažierus [[6. tramvaju maršruts (Rīga)|6. tramvaju maršrutā]] sāka pārvadāt pirmais [[Čehija|Čehijā]] ražotais zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]]. No [[2013. gads|2013]]. gada [[7. februāris|7. februāra]] jaunie tramvaji pasažierus pārvadā arī [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaju maršrutā]]. No [[2017. gads|2017.]] gada [[5. jūnijs|5. jūnija]] tie kursē [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1. maršrutā]] (4. un 6. maršruta apvienojums). Līdz 2012. gada novembrim Rīgai tika piegādāti 20 zemās grīdas tramvaji ar 3 posmiem, sastāva garums 31,4 m, kā arī 6 šī paša modeļa tramvaji ar 4 posmiem, sastāva garums 41 metrs. Patlaban jaunie tramvaji veic pasažieru pārvadājumus tikai 1. un 11. maršrutā. Taču no 2019.gada 25.maija līdz 2020. gada 27. jūlijam 11. maršrutu tie neapkalpoja, saistībā ar [[Brasas tilts|Brasas tiltam]] noteikto 30 tonnu slodzes ierobežojumu. Plānots, ka vēlāk šādi tramvaji pasažierus varētu pārvadāt arī [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. maršrutā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2021) nedarbojas. == Vēsture == [[Attēls:Zirgu tramvajs Siena tirgū.jpg|thumb|200px|Skulptūra, veltīta zirgu tramvaja pirmsākumiem Rīgā]] [[1882]]. gada [[23. augusts|23. augustā]] tiek atklātas pirmās [[zirgu tramvajs|zirgu tramvaja]] līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. 1901. gadā izdotajā izziņu krājumā "Ilustrets Wadons pa Rīgu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}</ref> ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam 4 galvenie un 4 pagarinātie "zirgu dzelzceļa" maršruti. 1. līnija sākās Vecpilsētā un gāja līdz Aleksandra tirgum (šodien, Brīvības iela 119). Pagarinātā līnija bija no Aleksandra tirgus līdz Aleksandra vārtiem (šodien, Brīvības iela 191), otrā pagarinātā līnija - no Aleksandra tirgus līdz Rēveles (šodien, Tallinas) ielai un tālāk līdz Lielajiem kapiem Miera ielā. Braukšanas maksa bija 5 kapeikas vagonā, 3 kap. uz priekšējās platformas. 2. līnija veda pa Suvorova (tagad, Kr. Barona) ielu līdz Bruņinieku ielai. 3. līnija sākās pie Pontona tilta un pēc tam gāja pa Kārļa (tagad, 13. janvāra) ielu - Marijas ielu - Stabu ielu - līdz Ērgļu (tagad J. Asara) ielai. 4. līnija no Pontona tilta gāja pa Maskavas ielu un beidzās pie Sarkankalna tirgus (šodien, Maskavas iela 121b). Pagarinātā līnija turpināja iet pa Maskavas ielu līdz ūdenstornim (Maskavas iela 227). Bija biļešu maksas atvieglojumi: skolēniem maksa par braukšanu vagonā bija 3 kap., abonenta karte 30 braucieniem turp un atpakaļ izmaksāja 80 kap. Abonenta karte 3 mēnešiem uz visiem maršrutiem maksāja 10 rubļus. Zirgu tramvajs darbojās no 1. maija līdz 30. septembrim, 1. līnija darbojās no septiņiem rītā līdz 11 vakarā, pārējās no sešiem rītā līdz 11 vakarā. [[Rīga|Rīgu]] jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza [[Liepāja]], kur jau [[1899]]. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija [[Baltijas valstis|Baltijā]]. [[1900]]. gadā tika nodibināta ''Rīgas tramvaju akciju sabiedrība'' un pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt [[1901]]. gada [[23. jūlijs|23. jūlijā]]. Lūk, ko par šo notikumu rakstīja laikraksts "Baltijas Vēstnesis": <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">"Elektriskie tramvaji vakar uzsāka savu darbību. Šis gadījums tika nosvinēts ar goda mielastu. Elektriskie tramvaji ir ierīkoti diezgan ērti. Vagonos ir izkārtnes vācu un krievu valodā, ka tur nedrīkst smēķēt un nedrīkst spļaut."<p style="text-align: right;"> — ''"Baltijas Vēstnesis" [[1901]]. gada [[2. jūlijs|2. jūlijā]].<ref group="P">Pēc jaunā kalendāra, laikraksts tika publicēts [[1901]]. gada [[24. jūlijs|24. jūlijā]].</ref></p></blockquote> [[Attēls:Horse drawn tram in Riga.jpg|thumb|200px|Zirgu tramvajs Aleksandra (tag. Brīvības) un Cēsu ielu krustojumā]] No [[1901]]. līdz [[1914]]. gadam tika uzbūvētas 9 jaunas tramvaju līnijas ar aptuveno kopējo garumu 50 kilometri, tādējādi [[1914]]. gadā darbojās 13 tramvaju līnijas. Vislielākie pasažieru pārvadājumi pirmskara periodā bija [[1913]]. gadā, kad kopējais pasažieru skaits sasniedza 52, 1 miljonus pasažieru. [[1915]]. gadā 9 tramvaju līnijas sasniedza [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], Ķeizarmežu (tagad [[Mežaparks]]), Strazdumuižu, Kuzņecova fabriku (Porcelāna rūpnīca [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] rajonā) kā arī Bišumuižu. Pirmskara [[Latvija]]s laikā, pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], pasažieru pārvadājumi ar tramvaju samazinājās. [[1928]]. gadā darbojās 9 tramvaju līnijas un tika pārvadāti 48, 2 miljoni pasažieru. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kopējais tramvaju līniju skaits un to garums būtiski nepalielinājās, bet notika kvalitātes uzlabošanas pārmaiņas. Divasu vagoni tika nomainīti pret četrasu vagoniem, kā arī pazeminājās braukšanas tarifi. Attīstoties trolejbusu un autobusu satiksmei, [[1950. gadi|1950.]] un [[1960. gadi|1960. gados]] sāka dominēt uzskats, ka tramvajs ir vecmodīgs un atmirstošs satiksmes līdzeklis. Šajos gados tika likvidētas tramvaju līnijas [[Rīga]]s galvenajās maģistrālēs, izņemot Krišjāņa Barona ielu. [[1980. gadi|1980. gados]] sākās tramvaju satiksmes atdzimšana. Palielinājās pasažieru pārvadājumu apjoms, kā arī [[1984]]. gadā tika izbūvēta jauna tramvaju līnija uz [[Imanta|Imantu]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Sliežu ceļu kopgarums |- ! width="70"|Gads ! width="50"|Maršrutu skaits ! width="50"|Kopgarums |- | 1901. g. rudens | 6 | 23,7 km |- | 1903. g. beigas | 7 | 29,8 km |- | 1907. g. | 8 | 38,2 km |- | 1913. g. | 8 | 47,2 km |- | 1914. g. pirms kara | 8 | 48,8 km |- | 1920. g. | 6 | 26,04 km |- | 1921. g. | 6 | 31,19 km |- | 1922.-1925. g. | 9 | 35,31 km |- | 1926. g. | 9 | 42,43 km |- | 1927.-1928. g. | 12 | 46,82 km |- | 1929. g. | 13 | 50,77 km |- | 1930. g. | 11 | 51,30 km |- |} == Tramvaju modeļi == [[Attēls:JPG 1761.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Škoda 15T]] [[Rīga|Rīgā]]]] [[Attēls:Tatra T3A.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Tatra T3A]] [[Rīga|Rīgā]]]] === Ekspluatācijā esošie tramvaju modeļi === Ekspluatācijā esošie tramvaju modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/tram_lat.htm Rīgas Tramvajs || Dažos vārdos par tramvaju<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center; margin:1em 1em 1em 0; font-size:95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Modelis !width="100" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Piegāde !width="100" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Papildinformācija |- |rowspan=4|[[Tatra]] |[[Tatra T3|T3]] (T3SU) |[[1974]] — [[1987]] |[[1974]] — pašlaik |247 |align=left|[[Rīga|Rīgā]] pazīstami arī kā [[Tatra T3A]] (pēc modernizēšanas). |- |[[Tatra T3|T3A]] | |[[1999]] — pašlaik |190 |align=left|Tramvaju [[Tatra T3]] vagoni pēc modernizēšanas. |- |[[Tatra T6B5|T6B5]] (T6B5SU) |[[1988]] — [[1990]] |[[1988]] — pašlaik |62 |align=left|[[Padomju Savienība|PSRS]] pazīstami kā [[Tatra T3M]]. |- |[[Tatra T3MR|T3MR]] | |[[2005. gads|2005]] — pašlaik |30 |align=left|Tramvaju [[Tatra T6B5]] vagoni pēc modernizēšanas. |- |rowspan=4|[[Škoda]] |rowspan=2|[[Škoda 15T|15T Riga]] (ForCity, 3-sekciju)<ref>[http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html Tramvaja 15T ForCity Riga apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100111080302/http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html |date={{dat|2010|01|11||bez}} }}, skoda.cz {{en ikona}}</ref> |[[2010. gads|2010]] |no {{dat|2010|6|1|SK}} — pašlaik |20 |align=left|Zemās grīdas tramvaji (grīdas augstums 32 cm). Šos tramvajus apkalpo 5. tramvaju depo. |- |[[2015. gads|2015]] — [[2017. gads|2017]]* |''Nav nodoti ekspluatācijā'' |15 (plānots) |align=left|62 miljonu eiro vērtais līgums ar ''Škoda Transportation'' paredzēja, ka līdz 2017.gada beigām jābūt piegādātiem visiem 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem (15 trīs-sekciju un 5 četru-sekciju). 2018. gada nogalē [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] sāktajā izmeklēšanā saistībā ar kukuļdošanau ''Rīgas satiksmes'' iepirkumos, atklāts, ka līgumā noteiktajā termiņā (2 gados) piegādāti vien 7 (6 trīs-sekciju un 1 četru-sekciju) no pasūtītajiem 20 tramvajiem. Pašlaik iepirkuma procedūra ir apturēta, visi piegādātie tramvaji atrodas dīkstāvē 5.tramvaju depo un nav atrisināti to finansējuma,tehniskās dokumentācijas, verifikācijas, rezerves daļu un bremžu darbības jautājumi. Tramvaji nav nodoti ekspluatācijā, lai gan daži no tiem no 2018.gada beigām līdz 2019.gada vidum piedalījās satiksmē.<ref name="auto1">https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-satiksmes-korupcijas-lieta-ierautie-tramvaji-gadiem-stav-dikstave-depo.a357460/</ref><ref name="auto">https://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-rigas-satiksmes-korupcijas-lieta-ierautie-tramvaji-gadiem-stav-dikstave.d?id=52089545</ref><ref name="auto2">https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/186053/de-facto</ref> |- |rowspan=2|[[Škoda 15T1|15T1 Riga]] (4-sekciju) |{{dat|2012|8|6|SK}} |2012 — pašlaik |5<ref name="auto2"/> |align=left| |- |[[2015. gads|2015]] — [[2017. gads|2017]]* ''Vienīgais modelis ar kavēšanos piegādāts 2018.gadā'' |''Nav nodoti ekspluatācijā'' |5 (plānots) |align=left|62 miljonu eiro vērtais līgums ar ''Škoda Transportation'' paredzēja, ka līdz 2017.gada beigām jābūt piegādātiem visiem 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem (15 trīs-sekciju un 5 četru-sekciju). 2018. gada nogalē [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] sāktajā izmeklēšanā saistībā ar kukuļdošanau ''Rīgas satiksmes'' iepirkumos, atklāts, ka līgumā noteiktajā termiņā (2 gados) piegādāti vien 7 (6 trīs-sekciju un 1 četru-sekciju) no pasūtītajiem 20 tramvajiem. Pašlaik iepirkuma procedūra ir apturēta, visi piegādātie tramvaji atrodas dīkstāvē 5.tramvaju depo un nav atrisināti to finansējuma, tehniskās dokumentācijas, verifikācijas, rezerves daļu un bremžu darbības jautājumi. Vienīgais, ar kavēšanos piegādātais tramvajs nav nodots ekspluatācijā, lai gan tas no 2018.gada rudens līdz 2019.gada vasarai piedalījās satiksmē.<ref name="auto1"/><ref name="auto"/><ref name="auto2"/> |} '''Piebilde:''' visi nemodernizētie tramvaju [[Tatra T6B5]] vagoni šobrīd ir izņemti no kustības, dažreiz kāds no tiem vēl brauc kāda cita tramvaja vietā, kuram ir radušās tehniskas problēmas vai kas cits. Arī [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu svētku]] laikā Rīgas ielās kursēja daži tramvaju Tatra T6B5 sastāvi. === Ekspluatācijā bijušie tramvaju modeļi === [[Attēls:Tramvajs Kronvalda bulvaarii.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Tatra T3MR]] [[Rīga|Rīgā]]]] Ekspluatācijā bijušie tramvaju modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/List/activ_lat.htm Rīgas Tramvajs || Esošo tramvaju saraksts<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | <center> [[RVZ]] | [[RVZ]]-6 | <center> | <center> | <center> | |- | <center> | RM-56 .. RM-68 | <center> | <center> | <center> | |- | <center> | RP-61 .. RP-69 | <center> | <center> | <center> | |- | <center> | RT-48 .. RT-54 | <center> | <center> | <center> | ražoti [[1948]] - [[1954]] |- | <center> | MTV-82 | <center> | <center> | <center> | ražoti [[1951]] - [[1961]] |- | <center> [[RVR]] | [[RVR]]-6 | <center> | <center> | <center> | ražoti [[1962]]. gadā, bet norakstīti līdz [[1981]]. gadam |- | <center> [[Škoda]] | [[Škoda 15T1|15T1 Riga]] (4-sekciju) | {{dat|2012|8|6|SK}} | 2012-2018 | 1 | Tramvajs ilgstoši atrodas 5.tramvaju depo, jo kavējas tā 7 elektromotoru rezerves daļu piegāde. Pašlaik tas kalpo kā detaļu donors citiem ''Škoda'' tramvajiem<ref name="auto1"/><ref name="auto"/><ref name="auto2"/> |} == Tramvaju depo == [[Attēls:Rvz6 in Gorky.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[RVZ]]-6.]] [[Attēls:Historic tram in Riga.jpg|thumb|250px|Tramvajs RVZ-6 šķērso [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]].]] Rīgas tramvaju parku apkalpo trīs depo, kuros notiek profilaktiskā apskate un remonti. Trešais tramvaju depo atrodas [[Maskavas forštate]]s rajonā, Fridriķa ielā 2a, ceturtais tramvaju depo atrodas [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Tipogrāfijas ielā 1, bet piektais tramvaju depo (bijušais pirmais tramvaju depo) atrodas Brīvības ielā 191. Trešajā un piektajā tramvaju depo tika izvietoti [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] ražotie tramvaji, bet ceturtajā tramvaju depo tika izvietoti vecā tipa tramvaju vagoni (līdz brīdim, kad tos noņēma no līnijām). Visi trīs tramvaju depo ir viena projekta sastāvdaļa. Tie ir dažādi pēc lieluma un ietilpības, bet līdzīgi dizaina ziņā, būvēti laika posmā no [[1900]]. līdz [[1901]]. gadam pēc arhitekta P. Mandelštama projekta. Ceturtajā tramvaju depo, pēc analoģiskiem palīgēku risinājuma principiem, [[1909]]. gadā tika uzcelts remonta un strādnieku ģērbtuvju korpuss ar torņveida izbūvi ūdens rezervuāram. [[1970. gadi|1970. gados]] visi tramvaju depo tika rekonstruēti. === 3. tramvaju depo === * Adrese: Fridriķa iela 2a, [[Rīga]] ([[Maskavas forštate]]) * Apkalpo maršrutus: 2, 3, 5, 7, 9 un 10.<ref group="P">Līdz 2010. gada 1. novembrim tikai daļēji apkalpoja 5. maršrutu, kā arī daļēji apkalpoja 6. maršrutu, bet 2017. gada 5. jūnija pilnībā.</ref> === 4. tramvaju depo === * Adrese: Tipogrāfijas iela 1, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpoja maršrutus: 5, 10. (Depo slēgts 2010. gada 1. novembrī) === 5. tramvaju depo === * Adrese: Brīvības iela 191, [[Rīga]] * Apkalpo maršrutus: 1. un 11.<ref group="P">Līdz 2010. gada 1. novembrim tikai daļēji apkalpoja 6. maršrutu, bet pilnībā apkalpoja līdz 2017. gada 5. jūnijam.</ref> == Tramvaju maršruti == [[Attēls:Riga, vozovna.jpg|thumb|250px|3. tramvaju depo, Fridriķa ielā.]] [[Attēls:Трамвайное депо.JPG|thumb|250px|4. tramvaju depo [[Rīga|Rīgā]], Tipogrāfijas ielā.]] === Esošie tramvaju maršruti === Šādi tramvaju maršruti [[Rīga|Rīgā]] eksistē kopš [[2018. gads|2018]]. gada [[23. augusts|23. augusta.]] {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! width="170"|Papildinformācija |- | align="center" | [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] | [[Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |Abos virzienos brauc gar [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] un [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumu]] |- | align="center" | [[2. tramvaju maršruts (Rīga)|2]] | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | |- | align="center" | [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] |[[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags|Ķengar]]<nowiki/>[[Ķengarags|ags]] | |- | align="center" | [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |} === Bijušie maršruti === [[Attēls:5. tramvaju depo.JPG|thumb|250px|5. tramvaju depo [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Priekšplānā [[dzelzceļa līnija Rīga - Skulte]].]] {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1901.—1914. gados <ref>"Rīga 1860 - 1917"; M. Pāvele "Tramvaju satiksmes attīstība Rīgā laikā no 19. gs. beigām līdz 1914. g." uc.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Daugavmala (loks) | Aleksandra vārti | Maršruts atklāts 11. (24.) jūlijā 1901. pa tag. Brīvības ielu. 1906. gadā tika pagarināts līdz "Fēniksam" (tag. RVR). |- | align="center" | 1p | Loks - "Fēnikss" | Lielais Šmerlis | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 15. jūlijā 1906. pa Ropažu ielu. 1914. gadā tika pagarināts līdz Strazdumuižai (Juglai) pa tag. Brīvības gatvi. |- | align="center" | 2 | Daugavmala (loks) | Lielie kapi | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. Brīvības un Tallinas ielām. 1902. gadā pagarināts līdz stacijai "Kara hospitālis" (tag. Brasa) pa tag. Miera ielu. No 1906. gada oktobra brauca pa tag. Brīvības un Miera ielām. |- | align="center" | 2p | Stacija "Kara hospitālis" | Ķeizarmežs (Mežaparks) | Maršruts atklāts 1910. gadā pa tag. Gaujas, Ķīšezera ielām un Kokneses prospektu. 2. maršruta pasažieriem bija jāpārsēžas. No 10. maija 1915. tika pagarināts pa tag. A. Sakses, Hamburgas, Ezermalas ielām un Meža prospektu. 1915. gada 9. septembrī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | Daugavmala (Dzelzs tilts) | Pērnavas iela | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. 13. janvāra, Marijas, Stabu, Avotu, J. Asara ielām līdz Pāvila baznīcai. |- | align="center" | 4 | Birža | Matīsa iela | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. Smilšu ielu, Z. Meierovica, Aspazijas bulv. un K. Barona ielu. 1904. gadā tika pagarināts līdz Rēveles (tag. Tallinas) ielai pa tag. Matīsa un A. Čaka ielām. |- | align="center" | 5 | Daugavmala (Dzelzs tilts) | Ūdensiestāde | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. Maskavas ielu līdz Krīdenera dambim. |- | align="center" | 5p | Daugavmala | "Kuzņecovs" | 5. maršruts tika pagarināts 1908. gadā. Sākumā tas bija dubulttarifa maršruts, vēlāk ne. |- | align="center" | 6 | Daugavmala (loks) | Ķeizardārzs (Viestura dārzs) | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. K. Valdemāra ielu, Kalpaka bulv. un Pulkveža Brieža ielu. 1902. gadā tika pagarināts līdz "Provodņikam" (RER) pa tag. Ganību dambi. |- | align="center" | 7 | Daugavmala | Bērnu slimnīca | Maršruts atklāts 1903. gadā pa dzelzceļa tiltu (vēlāk pa Pontontiltu), tag. Uzvaras bulv., O. Vācieša, F. Brīvzemnieka ielām un Vienības gatvi. |- | align="center" | 7p | Loks - Bērnu slimnīca | Bišumuiža | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1910. gadā pa tag. Telts un Bauskas ielām. |- | align="center" | 8 | Daugavmala | Āgenskalna tirgus | Maršruts atklāts 1905. gadā pa Pontontiltu, tag. Uzvaras bulv. un Bāriņu ielu. 1905. gada beigās tika pagarināts līdz Slokas ielai pa tag. Nometņu, Lapu, Melnsila un Kalnciema ielām. |- | align="center" | 8p | Loks - Slokas iela | Pulka sēta (Iļģuciema tirgus) | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1908. gadā pa tag. Slokas ielu. |- | align="center" | 9 | Ķeizardārzs (Viestura dārzs) | Pļavas iela | Maršruts atklāts 1914. gada 31. decembrī pa tag. Hanzas, Stabu, Tērbatas un Matīsa ielām. Bija plānots maršrutu nobeigt pie 2. gāzes fabrikas. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1916. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Vecpilsētas loks | [[Biķernieku iela]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu līdz Brīvības un Biķernieku ielu krustojumam. |- | align="center" | 2 | Vecpilsētas loks | [[Brasa (stacija)|Kara hospitāļa (tag. Brasas) dzelzceļa stacija]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. |- | align="center" | 3 | Vecpilsētas loks | [[1905. gada parks]] | Kursēja pa tag. Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, J. Asara ielu līdz Pērnavas ielai. |- | align="center" | 5 | Vecpilsētas loks | [[Fabrika "Kuzņecovs"]] | Tagadējā pietura "Keramika" Maskavas ielā. |- | align="center" | 6 | Vecpilsētas loks | [[Fabrika "Provodņiks"]] | Galapunkts atradās Ganību dambja galā pirms tilta pār Sarkandaugavu. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1926. gadā <ref>M. Celms "Rīga - rokas grāmata ekskursantiem" Valstspapīru spiestuve Rīgā, 1926.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Riņķis (sliežu loks apkārt Vecrīgai pa tag. Aspazijas/Meirovica bulv., K.Valdemāra ielu, 11.Novembra Krastmalu un 13.janvāra ielu) | Fabrika "Fēnikss" | Kursēja pa tag. Brīvības ielu. |- | align="center" | 2 | Riņķis | Kara slimnīca | Kursēja pa tag. Brīvības un Miera ielām. |- | align="center" | 3 | Riņķis | [[Grīziņkalns]] | Kursēja pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām. |- | align="center" | 4 | Riņķis | Rēveles (tag. Tallinas) iela | Kursēja pa tag. K. Barona, Matīsa un A. Čaka ielām. |- | align="center" | 5 | Riņķis | Fabrika "Kuzņecovs" | Kursēja pa tag. Maskavas ielu. |- | align="center" | 6 | Riņķis | Fabrika "Provodņiks" | Kursēja pa tag. K. Valdemāra ielu, Kalpaka bulv., Pulkveža Brieža ielu, Ganību dambi līdz tag. Dambja ielai. Vēlāk tika pagarināts līdz Tvaika ielai. |- | align="center" | 7 | Riņķis | Armitsteda bērnu slimnīca | Kursēja pa bij. Dzelzs tiltu, tag. Jelgavas, Akmeņu, Mūkusalas ielām, Uzvaras bulv., O. Vācieša, F. Brīvzemnieka ielām un Vienības gatvi. |- | align="center" | 8 | Riņķis | Āgenskalna tirgus | Kursēja pa bij. Dzelzs tiltu, tag. Uzvaras bulv. un Bāriņu ielu. Vēlāk tika pagarināts līdz Zasulauka stacijai. |- | align="center" | 9 | Riņķis | Agrākās kazarmas | Kursēja pa bij. Dzelzs tiltu, tag. Uzvaras bulv., Raņķa dambi, A. Grīna bulv. un Slokas ielu līdz Pulka ielai. Vēlāk tika pagarināts līdz Iļģuciema tirgum. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1930. gadā <ref>1930. gada vilcienu saraksts</ref> |- ! width="30"| Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Riņķis | "Fēnikss" | |- | align="center" | 2 | Riņķis | Kara slimnīca | |- | align="center" | 3 | Riņķis | [[Pērnavas iela]] | |- | align="center" | 4 | Riņķis | Rēveles (tag. Tallinas) iela | |- | align="center" | 5 | Riņķis | "Kuzņecovs" | 1930. gada oktobrī 5., 6. un 13. maršruti tika apvienoti vienotā 5. maršrutā: "Kuzņecovs" - Mīlgrāvis. Vēlāk tika atjaunoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 6 | Riņķis | [[Sarkandaugava]] | Maršruts 1930. gada oktobrī tika slēgts, bet vēlāk atjaunots. |- | align="center" | 7A | Riņķis | Bērnu slimnīca | |- | align="center" | 8 | Riņķis | [[Zasulauks|Zasulauka stacija]] | |- | align="center" | 9 | Riņķis | [[Iļģuciems|Iļģuciema]] tirgus | |- | align="center" | 10 | Riņķis | [[Bišumuiža]] | Kursēja pa Telts un Bauskas ielām. |- | align="center" | 11 | Riņķis | [[Mežaparks]] | Sākotnēji kursēja pa Jahtkluba (tag. A. Sakses) ielu līdz Saules dārzam, tad pa Kokneses un Meža prospektiem līdz Zooparkam. |- | align="center" | 12 | Riņķis | Lielais [[Šmerlis]] | Kursēja pa Ropažu ielu. |- | align="center" | 13 | Riņķis | [[Mīlgrāvis]] | Maršruts 1930. gada oktobrī tika slēgts, bet vēlāk atjaunots. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1937. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Vecpilsētas loks | [[VEF]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu līdz pat Ropažu ielai. |- | align="center" | 2 | Vecpilsētas loks | [[Brasas dzelzceļa stacija]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. Vēlāk maršruts tika pagarināts līdz Čiekurkalna ūdenstornim. |- | align="center" | 3 | Vecpilsētas loks | [[1905. gada parks]] | Kursēja pa tag. Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, J.Asara ielu līdz Pērnavas ielai. |- | align="center" | 4 | Vecpilsētas loks | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | Kursēja pa tag. Kr. Barona, Matīsa, Čaka ielām līdz Tallinas ielai. |- | align="center" | 5 | Vecpilsētas loks | [[Fabrika "Kuzņecovs"]] | Tagadējā pietura "Keramika" Maskavas ielā. |- | align="center" | 5a | [[Fabrika "Kuzņecovs"]] | [["Kvadrāts"]] | autobuss - pievedlīnija |- | align="center" | 6 | Vecpilsētas loks | [[Sarkandaugava]] | Galapunkts bija tag. Tvaika un Tilta ielu krustojumā. |- | align="center" | 7A | Vecpilsētas loks | [[Torņakalns]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 8 | Vecpilsētas loks | [[Zasulauks]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 9 | Vecpilsētas loks | [[Iļģuciems]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 10 | Vecpilsētas loks | [[Bišumuiža]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 11 | Vecpilsētas loks | [[Mežaparks]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. |- | align="center" | 12 | Vecpilsētas loks | [[Šmerlis]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu līdz Šmerlim. |- | align="center" | 13 | Vecpilsētas loks | [[Mīlgrāvis]] | Kursēja darbdienās un sestdienās līdz pat Mīlgrāvja kanālam (apmēram 1 km tālāk nekā tagad), līdz kuģīšu piestātnei uz Vecmīlgrāvi. Vakaros un svētdienās brauca tikai līdz Lāpstu ielai. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1944. gadā <ref>"Riga" ceļvedis vācu valodā, 1944. gada vasara</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1/3 | Ā. Hitlera (tag. Brīvības) iela | Von der Goltz Ring (tag. Aspāzijas bulv.) - [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 2/8 | Miera iela ([[Brasa]]) | [[Zasulauks]] | |- | align="center" | 4 | | | Nekursēja. |- | align="center" | 5/7 | Latgales (tag. Maskavas) iela | [[Torņakalns]] | |- | align="center" | 6/9 | [[Sarkandaugava]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Torņakalns]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Brasa]] | ZOO | |- | align="center" | 12 | Vecpilsētas loks | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 13 | [[Sarkandaugava]] | [[Mīlgrāvis]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1946. - 1953. gadā <ref>avīze "Cīņa"</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | A | Pērnavas iela | Stacija - Pērnavas iela | Lokveida maršruts, atklāts 7. 1945., slēgts 15. 5. 1950. |- | align="center" | 1 | Biķernieku iela ([[VEF]]) | Valdemāra iela | Kursēja pa Brīvības ielu, patstāvīgs maršruts no 4. 1947., 1. 5. 1947. novirzīts uz Radio ielu, no 5. 11. 1948. kursēja kā 1.D maršruts uz Drāmas teātri un kā 1.R maršruts uz Radio ielas loku, no 15. 5. 1950. pa Kr. Barona, Matīsa un Brīvības ielām uz Radio ielu, bet no 11. 7. 1950. pa Kr. Barona ielu līdz Drāmas teātrim, 1. 1. 1951. pagarināts līdz Iļģuciemam. |- | align="center" | 1/5 | Biķernieku iela | Daugavpils iela | Slēgts 4. 1947. |- | align="center" | 1/6 | Biķernieku iela | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Slēgts 4. 1947. |- | align="center" | 1/7 | Biķernieku iela | Telts iela ([[Torņakalns]]) | Slēgts 4. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 2 | [[Brasa]] | Radio iela | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. pagarināts līdz Zasulaukam, pievienojot maršrutu Nr. 8. |- | align="center" | 2/9 | [[Brasa]] | [[Iļģuciems]] | Slēgts, izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 3 | [[1905. gada parks]] | Valdemāra iela | Patstāvīgs maršruts no 4. 1947., 13. 1. 1950. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 4., no 15. 5. 1950. atjaunots pa maršrutu Biķernieku iela - Centrāltirgus, 1. 1. 1951. pagarināts līdz Porcelāna un fajansa fabrikai, pievienojot maršrutu Nr. 5. |- | align="center" | 3/8 | [[1905. gada parks]] | [[Zasulauks]] | Slēgts 4. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 4 | Pētersalas iela | Radio iela | Atklāts 18. 1. 1948. pa Komunāru bulvāri, 13. 1. 1950. apvienots ar maršrutu Nr. 3. un pagarināts līdz 1905. gada parkam, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronvalda bulvāri<ref name="ReferenceA">avīze "Sovetskaja Molodjož" 10. 1951.</ref>. |- | align="center" | 5 | [[Ķengarags]] (Porcelāna un fajansa fabrika) | [[Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 1. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 3. |- | align="center" | 5 | [[Sarkandaugava]] | Bērnu slimnīca | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts apvienojot bij. Nr. 6. un 7., kursēja pa Komunāru bulvāri, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronnvalda bulvāri<ref name="ReferenceA"/>. |- | align="center" | 5/6 | [[Ķengarags]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Slēgts 1. 1. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 6 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 1. 1947., 4. 1947. novirzīts uz Valdemāra ielas loku, no 1. 5. 1947. uz Radio ielu, 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 5. |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Drāmas teātris]] (Valdemāra iela) | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts, apvienojot bij. Nr. 1. un 12. |- | align="center" | 7A | Telts iela | [[Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 5. |- | align="center" | 7B | [[Mīlgrāvis]] | Radio iela | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts apvienojot bij. Nr. 6. un 13., kursēja pa Komunāru bulvāri, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronvalda bulvāri<ref name="ReferenceA"/>. |- | align="center" | 8 | [[Zasulauks]] | [[Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 2. |- | align="center" | 8 | "Sarkanais Kvadrāts" | [[Centrāltirgus]] | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts, apvienojot bij. Nr. 5. un 15. |- | align="center" | 9 | [[Iļģuciems]] | [[Centrāltirgus]] | Patstāvīgs marsruts no 1. 5. 1947. |- | align="center" | 10 | Telts iela | [[Bišumuiža]] | Maršruts tika pagarināts līdz Centrāltirgum (pēc 1. 1. 1951.). |- | align="center" | 11 | [[Brasa]] | [[Zooloģiskais dārzs]] | |- | align="center" | 12 | Biķernieku iela | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 6. |- | align="center" | 13 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | "Degviela" ([[Mīlgrāvis]]) | 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 7. |- | align="center" | 14 | Pontontilts | Valdemāra tilts | Kursēja no 18. 10. 1948. Pontontilta pārvietošanas darbu laikā un no 28. 3. 1949. ledus iešanas laikā. |- | align="center" | 14 | [[Centrāltirgus]] | ''Centrālā Upju stacija'' Ķīpsalā | Maršruts atklāts 1. 9. 1950.<ref>avīzes "Cīņa" un "Sovetskaja Latvija" 31. 8. 1950.</ref>,kursēja pa Oktobra tiltu, Uzvaras bulvāri, Slokas ielu, Rainberga bulvāri un Balasta dambi. |- | align="center" | 15 | [[Ķengarags]] | "Sarkanais Kvadrāts" | Maršruts atklāts 4. 2. 1946., slēgts 1. 1. 1951. un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 8. |} Naktī uz 1951. gada 1. janvāri notika tramvaju maršrutu reorganizācija.<br /> Nr. 1. - pagarināts uz Iļģuciemu.<br /> Nr. 2. - pagarināts uz Zasulauku, pievienojot maršrutu Nr. 8.<br /> Nr. 3. - pagarināts līdz Kuzņecovam, pievienojot maršrutu Nr. 5.<br /> Nr. 4. - pagarināts līdz Grīziņkalnam ?? (pirms tam kursēja no Pētersalas ielas līdz Radio ielai, sākotnējais maršruts kara laikā slēgts un vairs netika atjaunots).<br /> Nr. 5. - izveidots, apvienojot maršrutus Nr. 6. un Nr. 7.<br /> Nr. 12. - pārdēvēts par Nr. 6.<br /> Nr. 13. - pārdēvēts par Nr. 7.<br /> Nr. 15. - pārdēvēts par Nr. 8.<br /> Nr. 9., 10., 11. un 14. palika bez izmaiņām.<ref>[http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2340-250.html Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu > Как раньше ходил трамвай<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1954. gadā <ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks|Zasulauka stacija]] | Brasas stacija | (pēc Brasas pārvada uzcelšanas 1958.gadā maršruts atkal tika pagarināts līdz Čiekurkalna ūdenstornim.) |- | align="center" | 3 | Stahanoviešu iela ([[Keramika]]) | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 4 | [[1905. gada parks]] | Pētersalas iela | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts tika pagarināts līdz Aldarim. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | Lāpstu iela ([[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]) | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts tika pagarināts līdz Jaunmīlgrāvim. |- | align="center" | 6 | [[Jugla]] | Drāmas teātris | |- | align="center" | 7 | [[Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Mīlgrāvis]] | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 8 | [[Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Ķengarags]] | Maršruts tika pagarināts līdz Zasulaukam. |- | align="center" | 9 | [[Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Iļģuciems]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | Brasas stacija | (pēc Brasas pārvada uzcelšanas 1958.gadā maršruts tika pagarināts līdz Drāmas teātrim.) |- | align="center" | 14 | [[Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | Centrālā Upju stacija | Maršruts tika slēgts. |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1960. gadā <ref>"Rīga - īsas ziņas", 1960.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | Ropažu iela | Maršruts tika pagarināts līdz 45. vidusskolai. |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks]] | [[Čiekurkalns]] | |- | align="center" | 3 | Keramika | Ropažu iela | Kursēja pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un Pērnavas ielām. No 1965. gada kursēja pa K. Barona ielu. |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[1905. gada parks]] | 1965. gadā maršruts tika saīsināts līdz Radio ielai. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla]] | [[Drāmas teātris]] | |- | align="center" | 8 | [[Ķengarags]] | [[Zasulauks]] | Maršruts tika saīsināts: Keramika - Zasulauks. |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks]] | [[Drāmas teātris]] | Maršruts tika saīsināts līdz Radio ielai. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1966. gadā <ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā), "Liesma" 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | J. Gagarina (tag. Ropažu) iela | Vēlāk maršruts tika novirzīts uz Čiekurkalnu. |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks]] | [[Čiekurkalns]] | No 1978. gada maršruts kursēja no Centrāltirgus uz Tapešu ielu. |- | align="center" | 3 | Keramika | J. Gagarina (tag. Ropažu) iela | |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Radio iela | 1966. gadā maršruts tika pagarināts līdz Iļģuciemam. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla]] | [[Drāmas teātris]] | 1970. gadā maršruts tika pagarināts līdz Ausekļa ielai. |- | align="center" | 8 | Keramika | [[Zasulauks]] | |- | align="center" | 9 | [[Ķengarags]] | [[Drāmas teātris]] | 1966. gadā maršruts tika pagarināts līdz Aldarim. |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks]] | Radio iela | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1979. gadā <ref>Rīgas transporta shēma, 1979.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | [[Čiekurkalns]] | Maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum, bet pēc tam slēgts. |- | align="center" | 2 | Tapešu iela | [[Centrāltirgus]] | Maršruts tika pagarināts līdz tag. Ropažu ielai. |- | align="center" | 3 | Keramika | J. Gagarina (tag. Ropažu) iela | Maršruts tika slēgts 1984.(?) gadā. |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Iļģuciems]] | 1980. gadā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 4 | [[Imanta]] 4 | [[Čiekurkalns]] | Maršruts tika atklāts 1984. gadā. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | 1987. gadā maršruts tika novirzīts uz Iļģuciemu. |- | align="center" | 6 | [[Jugla]] | Ausekla iela | |- | align="center" | 7 | [[Ķengarags]] | Ausekļa iela | Maršruts sākotnēji kursēja līdz Drāmas teātrim, bet 1970. gadā tika pagarināts līdz Ausekļa ielai. |- | align="center" | 8 | Keramika | [[Zasulauks]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 9 | [[Ķengarags]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1989. gadā <ref>Rīgas karte, 1989.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Centrāltirgus]] | [[Iļģuciems]] | Maršruts "uz laiku" slēgts. |- | align="center" | 2 | Tapešu iela | J. Gagarina (tag. Ropažu) iela | 1992. gadā maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | [[Imanta]] 4 | [[Čiekurkalns]] | 1992. gadā maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla]] | Ausekļa iela | 1992. gadā maršruts tika saīsināts līdz Radio ielai. |- | align="center" | 7 | [[Ķengarags]] | Ausekļa iela | |- | align="center" | 9 | [[Ķengarags]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2002. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | Maršruts tika izveidots [[2002]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]]. |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] | [[Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 2/11 | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | [[Mežaparks]] | Maršruts tika izveidots [[2002]]. gada [[2. aprīlis|2. aprīlī]]. Vēlāk to pārdēvēja par 8. tramvaju maršrutu. |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2005. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Maršruts tika izveidots [[2005. gads|2005]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]]. |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] | [[Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 8 | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | [[Mežaparks]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2009. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršruts tika slēgts. "Uz laiku" maršruts tika slēgts jau 10. jūnijā, sākoties remontdarbiem. |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] | [[Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 8 | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | [[Mežaparks]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršruts tika slēgts. "Uz laiku" maršruts tika slēgts jau 10. jūnijā, sākoties remontdarbiem. |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2013. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] | [[Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 2013. gada 16. maijā pagarināts līdz Ausekļa ielai |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2022. gadā |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="200" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Maršruts atjaunots 2017. gada 5. jūnijā, no 2018. gada 3. marta kursē gar [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu.]] 2022.gads Maršruts uz laiku kursē caur 13.janvāru ielu dēļ Rail Baltic |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] |2022.gads Maršruts uz laiku kursē līdz Stacijas laukumam dēļ Rail Baltic |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] | No 2018. gada 9. jūnija abos virzienos brauc caur Stacijas laukumu. 2021.gads Maršruts nekursē dēļ COVID - 19 |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] | [[Imanta]] | 2018. gada 3. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | 2022.gads dēļ remontdarbiem kursēja 2 dienas no Iļģuciema līdz Stacijas laukums un līdz Milgrāvisa kursēja autobusa maršruts [[5T. autobusu maršruts|5T. Stacijas laukums - Milgrāvis]] 2022.gads dēļ remontdarbiem kursēja 1 dienu no Iļģuciema iela līdz Aldaris un līdz Milgrāvisa kursēja autobusa maršruts [[5T. autobusu maršruts|5T. Aldaris - Milgrāvis]] |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Ausekļa iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 2018. gada 3. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | 2022.gads Maršruts uz laiku kursē caur 13.janvāru ielu dēļ Rail Baltic |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Ķengarags]] | 2021.gads Maršruts nekursē dēļ COVID - 19 |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] |2022.gads Maršruts uz laiku kursē līdz Stacijas laukumam dēļ Rail Baltic |- | align="center" | 11 |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks]] | No 2017. gada 5. jūnija pagarināts līdz Ausekļa ielai 2022.gads: Dēļ remontdarbiem kursē līdz Stacijas Laukumam Dēļ Brasa tiltam uz ilgu laiku nekursēs tramvajs, bet kursēs [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T. Stacijas Laukums - Mežaparks]] |- |[[Retro tramvaju maršruts (Rīga)|RETRO]] |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas Laukums]] - [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |Dēļ COVID - 19 slēgts maršrūts uz ilgu laiku, tikai kursē kā NORĪKOJUMS |} == Attēlu galerija == <center><gallery mode="packed" widths="300px" heights="200px" perrow="6"> Attēls:Sniega tiiriitaajs.JPG|<small>Darba vagons - sniega tīrītājs</small> Attēls:Sliezhu_buuve_uz_5._depo.JPG|<small>Jauna sliežu ceļa (iebrauktuves zem Gaisa tilta) būve uz 5. tramvaju depo</small> Attēls:Uudens cisterna.JPG|<small>Ūdens cisterna, uzmontēta uz veca tramvaju vagona riteņiem</small> Attēls:Riga, tramvaj (6).jpg|<small>3. tramvaju depo sniega tīrītājs</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici (2).jpg|<small>3. tramvaju depo sniega tīrītājs</small> Attēls:Riga, kropící tramvaj.jpg|<small>3. tramvaju depo sliežu laistāmais vagons</small> Attēls:Riga, šalina (2).jpg|<small>3. tramvaju depo sliežu laistāmais vagons</small> Attēls:Riga, tramvaj (5).jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Riga, tramvaj.jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Služební tramvaj v Rize.jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici.jpg|<small>3. tramvaju depo</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici, odbočka z tramvajové trati.jpg|<small>Izbraukšana no 3. tramvaju depo</small> Attēls:Tramvajová vozovna na Maskavas iela.jpg|<small>3. tramvaju depo</small> Attēls:Retro tramvajs.JPG|<small>Retro tramvajs pienāk galapunktā Radio ielā</small> Attēls:Retro tramvaj v Rize.jpg|<small>Retro tramvajs</small> Attēls:Retro tramvaj, Riga.jpg|<small>Retro tramvajs</small> Attēls:Tram in riga.JPG|<small>Tramvajs Krišjāņa Barona ielā Rīgā</small> Attēls:Tramvaj v Rize.jpg|<small>1. maršruta tramvajs pie Centrāltirgus</small> </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīgas tramvaju reģistrācijas numuri]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.ru/city/35/ transphoto.ru - Informācija un attēli par Rīgas sabiedrisko transportu] * [https://web.archive.org/web/20070930043356/http://tramvajs.times.lv/rus/russian.htm Informācija un attēli par tramvajiem Rīgā krieviski] * {{youtube|88Iwo7Q55Rs|Tramvaji Rīgā}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} {{Tramvaju satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā| ]] 4ruzg5qc6jww8joz2shjtyx56c60y79 3657021 3657020 2022-07-19T17:22:28Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki {{Transporta sistēmas infokaste | nosaukums = Tramvaju satiksme Rīgā | fona krāsa = #C80404 | logo = [[Attēls:Riga rs logo.png|160px]] | karte = [[Attēls:Tram network Riga.png|250px]] | valsts = {{flag|Latvija}} | pilsēta = [[Rīga]] | atklāts = {{dat|1882|08|23}} | izmaksas = | kopējais garums = 182 km <ref name="autogenerated1" /> | līniju skaits = 8 | staciju skaits = | pieturu skaits = 244 (2021) | transporta vienīb = 270 (01.06.2012) <ref name="autogenerated1" /> | depo = 2 | pasažieri dienā = | pasažieri gadā = 33 398 059 (2015) <ref name="autogenerated2" /> | mājas lapa = [http://saraksti.rigassatiksme.lv/?a=p.routes&transport_id=tram&t=xhtml&l=lv rigassatiksme.lv] | apakšveidne = {{Rīgas tramvaja apakšveidne}} }} '''Tramvaju satiksme Rīgā''' ir viens no [[Sabiedriskais transports Rīgā|sabiedriskā transporta]] veidiem [[Latvija]]s galvaspilsētā, kas nodrošina pasažieru pārvadāšanu [[Rīga]]s pilsētas robežās. Kopš 2005. gada 1. janvāra, pēc "[[Tramvaju un trolejbusu pārvalde|Tramvaju un trolejbusu pārvaldes]]" reorganizācijas pārvadājumus ar tramvajiem veic pašvaldības uzņēmums "[[Rīgas Satiksme]]". 2015. gadā ar tramvajiem tika pārvadāti 33 398 059 pasažieri.<ref name="autogenerated2">[https://www.rigassatiksme.lv/lv/aktualitates/2014-gada-sabiedriskaja-transporta-parvadati-150-526-484-pasazieri/ 2014.gadā sabiedriskajā transportā pārvadāti 150 526 484 pasažieri], rigassatiksme.lv, {{dat|2015|1|27|SK}}</ref> Patlaban pasažieru pārvadājumi tiek veikti 10 tramvaju maršrutos, kuru kopējais garums {{dat|2012|06|01|L}} sasniedza 182 km.<ref name="autogenerated1">[http://www.rdsd.lv/?ct=sabtrvesture Sabiedriskais transports], rdsd.lv</ref> Uz 2012. gada 1. jūniju "Rīgas Satiksmes" rīcībā atradās 270 tramvaju vagonu.<ref name="autogenerated1" /> Rīgā atrodas 3 tramvaju depo, divi - [[Daugava]]s labajā krastā [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]] un [[Maskavas forštate|Maskavas forštatē]], un viens - Daugavas kreisajā krastā [[Torņakalns|Torņakalnā]]. Kopš 2010. gada 1. novembra depo Torņakalnā ir slēgts, tiek izmantots no ekspluatācijas izņemto tramvaju sastāvu novietošanai. Tramvaju satiksmes pirmsākumi meklējami 1882. gada 23. augustā, kad Rīgas ielās parādījās pirmie zirgu tramvaji. Nepilnus 20 gadus vēlāk, 1901. gada 23. jūlijā, pilsētā darbību uzsāka elektriskais tramvajs. Šobrīd pamatā tiek izmantoti divu tipu tramvaju sastāvi - [[Tatra T3A]] (pirms renovācijas bija pazīstams kā [[Tatra T3]]; piegādāti laika posmā no 1974. līdz 1987. gadam) un [[Tatra T3M]] (pirms renovācijas bija pazīstams kā [[Tatra T6B5]]; piegādāti laikā no 1988. līdz 1990. gadam). Sākot ar [[2010. gads|2010]]. gada [[1. jūnijs|1. jūniju]] pasažierus [[6. tramvaju maršruts (Rīga)|6. tramvaju maršrutā]] sāka pārvadāt pirmais [[Čehija|Čehijā]] ražotais zemās grīdas tramvajs [[Škoda 15T]]. No [[2013. gads|2013]]. gada [[7. februāris|7. februāra]] jaunie tramvaji pasažierus pārvadā arī [[11. tramvaju maršruts (Rīga)|11. tramvaju maršrutā]]. No [[2017. gads|2017.]] gada [[5. jūnijs|5. jūnija]] tie kursē [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1. maršrutā]] (4. un 6. maršruta apvienojums). Līdz 2012. gada novembrim Rīgai tika piegādāti 20 zemās grīdas tramvaji ar 3 posmiem, sastāva garums 31,4 m, kā arī 6 šī paša modeļa tramvaji ar 4 posmiem, sastāva garums 41 metrs. Patlaban jaunie tramvaji veic pasažieru pārvadājumus tikai 1. un 11. maršrutā. Taču no 2019.gada 25.maija līdz 2020. gada 27. jūlijam 11. maršrutu tie neapkalpoja, saistībā ar [[Brasas tilts|Brasas tiltam]] noteikto 30 tonnu slodzes ierobežojumu. Plānots, ka vēlāk šādi tramvaji pasažierus varētu pārvadāt arī [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5. maršrutā]]. 2016. gada nogalē visi transportlīdzekļi aprīkoti ar novērošanas kamerām un monitoriem reklāmu un pieturvietu demonstrēšanai. Daudzi no monitoriem vēl joprojām (2021) nedarbojas. == Vēsture == [[Attēls:Zirgu tramvajs Siena tirgū.jpg|thumb|200px|Skulptūra, veltīta zirgu tramvaja pirmsākumiem Rīgā]] [[1882]]. gada [[23. augusts|23. augustā]] tiek atklātas pirmās [[zirgu tramvajs|zirgu tramvaja]] līnijas, kuras apkalpoja 95 zirgi. 1901. gadā izdotajā izziņu krājumā "Ilustrets Wadons pa Rīgu"<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2013|02|17||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20130116201337/http://www.rigacv.lv/trip/putevoditel_po_rige_1901 |archivedate={{dat|2013|01|16||bez}} }}</ref> ir rakstīts, ka tajos gados eksistēja pavisam 4 galvenie un 4 pagarinātie "zirgu dzelzceļa" maršruti. 1. līnija sākās Vecpilsētā un gāja līdz Aleksandra tirgum (šodien, Brīvības iela 119). Pagarinātā līnija bija no Aleksandra tirgus līdz Aleksandra vārtiem (šodien, Brīvības iela 191), otrā pagarinātā līnija - no Aleksandra tirgus līdz Rēveles (šodien, Tallinas) ielai un tālāk līdz Lielajiem kapiem Miera ielā. Braukšanas maksa bija 5 kapeikas vagonā, 3 kap. uz priekšējās platformas. 2. līnija veda pa Suvorova (tagad, Kr. Barona) ielu līdz Bruņinieku ielai. 3. līnija sākās pie Pontona tilta un pēc tam gāja pa Kārļa (tagad, 13. janvāra) ielu - Marijas ielu - Stabu ielu - līdz Ērgļu (tagad J. Asara) ielai. 4. līnija no Pontona tilta gāja pa Maskavas ielu un beidzās pie Sarkankalna tirgus (šodien, Maskavas iela 121b). Pagarinātā līnija turpināja iet pa Maskavas ielu līdz ūdenstornim (Maskavas iela 227). Bija biļešu maksas atvieglojumi: skolēniem maksa par braukšanu vagonā bija 3 kap., abonenta karte 30 braucieniem turp un atpakaļ izmaksāja 80 kap. Abonenta karte 3 mēnešiem uz visiem maršrutiem maksāja 10 rubļus. Zirgu tramvajs darbojās no 1. maija līdz 30. septembrim, 1. līnija darbojās no septiņiem rītā līdz 11 vakarā, pārējās no sešiem rītā līdz 11 vakarā. [[Rīga|Rīgu]] jauna satiksmes veida ierīkošanā apsteidza [[Liepāja]], kur jau [[1899]]. gadā sāka darboties pirmā elektriskā ielu dzelzceļa līnija [[Baltijas valstis|Baltijā]]. [[1900]]. gadā tika nodibināta ''Rīgas tramvaju akciju sabiedrība'' un pirmais elektriskais [[tramvajs]] pa Aleksandra ielu (tagad Brīvības iela) sāka kursēt [[1901]]. gada [[23. jūlijs|23. jūlijā]]. Lūk, ko par šo notikumu rakstīja laikraksts "Baltijas Vēstnesis": <blockquote class="toccolours" style="text-align:left; width:30%; float:left; padding: 10px 15px 10px 15px; display:table;">"Elektriskie tramvaji vakar uzsāka savu darbību. Šis gadījums tika nosvinēts ar goda mielastu. Elektriskie tramvaji ir ierīkoti diezgan ērti. Vagonos ir izkārtnes vācu un krievu valodā, ka tur nedrīkst smēķēt un nedrīkst spļaut."<p style="text-align: right;"> — ''"Baltijas Vēstnesis" [[1901]]. gada [[2. jūlijs|2. jūlijā]].<ref group="P">Pēc jaunā kalendāra, laikraksts tika publicēts [[1901]]. gada [[24. jūlijs|24. jūlijā]].</ref></p></blockquote> [[Attēls:Horse drawn tram in Riga.jpg|thumb|200px|Zirgu tramvajs Aleksandra (tag. Brīvības) un Cēsu ielu krustojumā]] No [[1901]]. līdz [[1914]]. gadam tika uzbūvētas 9 jaunas tramvaju līnijas ar aptuveno kopējo garumu 50 kilometri, tādējādi [[1914]]. gadā darbojās 13 tramvaju līnijas. Vislielākie pasažieru pārvadājumi pirmskara periodā bija [[1913]]. gadā, kad kopējais pasažieru skaits sasniedza 52, 1 miljonus pasažieru. [[1915]]. gadā 9 tramvaju līnijas sasniedza [[Sarkandaugava|Sarkandaugavu]], Ķeizarmežu (tagad [[Mežaparks]]), Strazdumuižu, Kuzņecova fabriku (Porcelāna rūpnīca [[Dienvidu tilts|Dienvidu tilta]] rajonā) kā arī Bišumuižu. Pirmskara [[Latvija]]s laikā, pēc [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]], pasažieru pārvadājumi ar tramvaju samazinājās. [[1928]]. gadā darbojās 9 tramvaju līnijas un tika pārvadāti 48, 2 miljoni pasažieru. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] kopējais tramvaju līniju skaits un to garums būtiski nepalielinājās, bet notika kvalitātes uzlabošanas pārmaiņas. Divasu vagoni tika nomainīti pret četrasu vagoniem, kā arī pazeminājās braukšanas tarifi. Attīstoties trolejbusu un autobusu satiksmei, [[1950. gadi|1950.]] un [[1960. gadi|1960. gados]] sāka dominēt uzskats, ka tramvajs ir vecmodīgs un atmirstošs satiksmes līdzeklis. Šajos gados tika likvidētas tramvaju līnijas [[Rīga]]s galvenajās maģistrālēs, izņemot Krišjāņa Barona ielu. [[1980. gadi|1980. gados]] sākās tramvaju satiksmes atdzimšana. Palielinājās pasažieru pārvadājumu apjoms, kā arī [[1984]]. gadā tika izbūvēta jauna tramvaju līnija uz [[Imanta|Imantu]]. {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Sliežu ceļu kopgarums |- ! width="70"|Gads ! width="50"|Maršrutu skaits ! width="50"|Kopgarums |- | 1901. g. rudens | 6 | 23,7 km |- | 1903. g. beigas | 7 | 29,8 km |- | 1907. g. | 8 | 38,2 km |- | 1913. g. | 8 | 47,2 km |- | 1914. g. pirms kara | 8 | 48,8 km |- | 1920. g. | 6 | 26,04 km |- | 1921. g. | 6 | 31,19 km |- | 1922.-1925. g. | 9 | 35,31 km |- | 1926. g. | 9 | 42,43 km |- | 1927.-1928. g. | 12 | 46,82 km |- | 1929. g. | 13 | 50,77 km |- | 1930. g. | 11 | 51,30 km |- |} == Tramvaju modeļi == [[Attēls:JPG 1761.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Škoda 15T]] [[Rīga|Rīgā]]]] [[Attēls:Tatra T3A.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Tatra T3A]] [[Rīga|Rīgā]]]] === Ekspluatācijā esošie tramvaju modeļi === Ekspluatācijā esošie tramvaju modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/tram_lat.htm Rīgas Tramvajs || Dažos vārdos par tramvaju<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| class="wikitable" style="text-align:center; margin:1em 1em 1em 0; font-size:95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Modelis !width="100" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Piegāde !width="100" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size:90%;"|Papildinformācija |- |rowspan=4|[[Tatra]] |[[Tatra T3|T3]] (T3SU) |[[1974]] — [[1987]] |[[1974]] — pašlaik |247 |align=left|[[Rīga|Rīgā]] pazīstami arī kā [[Tatra T3A]] (pēc modernizēšanas). |- |[[Tatra T3|T3A]] | |[[1999]] — pašlaik |190 |align=left|Tramvaju [[Tatra T3]] vagoni pēc modernizēšanas. |- |[[Tatra T6B5|T6B5]] (T6B5SU) |[[1988]] — [[1990]] |[[1988]] — pašlaik |62 |align=left|[[Padomju Savienība|PSRS]] pazīstami kā [[Tatra T3M]]. |- |[[Tatra T3MR|T3MR]] | |[[2005. gads|2005]] — pašlaik |30 |align=left|Tramvaju [[Tatra T6B5]] vagoni pēc modernizēšanas. |- |rowspan=4|[[Škoda]] |rowspan=2|[[Škoda 15T|15T Riga]] (ForCity, 3-sekciju)<ref>[http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html Tramvaja 15T ForCity Riga apraksts] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100111080302/http://www.skoda.cz/en/skoda-holding/products/products-transportation/tramcars/tramcar-forcity-riga-aid2963.html |date={{dat|2010|01|11||bez}} }}, skoda.cz {{en ikona}}</ref> |[[2010. gads|2010]] |no {{dat|2010|6|1|SK}} — pašlaik |20 |align=left|Zemās grīdas tramvaji (grīdas augstums 32 cm). Šos tramvajus apkalpo 5. tramvaju depo. |- |[[2015. gads|2015]] — [[2017. gads|2017]]* |''Nav nodoti ekspluatācijā'' |15 (plānots) |align=left|62 miljonu eiro vērtais līgums ar ''Škoda Transportation'' paredzēja, ka līdz 2017.gada beigām jābūt piegādātiem visiem 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem (15 trīs-sekciju un 5 četru-sekciju). 2018. gada nogalē [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] sāktajā izmeklēšanā saistībā ar kukuļdošanau ''Rīgas satiksmes'' iepirkumos, atklāts, ka līgumā noteiktajā termiņā (2 gados) piegādāti vien 7 (6 trīs-sekciju un 1 četru-sekciju) no pasūtītajiem 20 tramvajiem. Pašlaik iepirkuma procedūra ir apturēta, visi piegādātie tramvaji atrodas dīkstāvē 5.tramvaju depo un nav atrisināti to finansējuma,tehniskās dokumentācijas, verifikācijas, rezerves daļu un bremžu darbības jautājumi. Tramvaji nav nodoti ekspluatācijā, lai gan daži no tiem no 2018.gada beigām līdz 2019.gada vidum piedalījās satiksmē.<ref name="auto1">https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-satiksmes-korupcijas-lieta-ierautie-tramvaji-gadiem-stav-dikstave-depo.a357460/</ref><ref name="auto">https://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-rigas-satiksmes-korupcijas-lieta-ierautie-tramvaji-gadiem-stav-dikstave.d?id=52089545</ref><ref name="auto2">https://replay.lsm.lv/lv/ieraksts/ltv/186053/de-facto</ref> |- |rowspan=2|[[Škoda 15T1|15T1 Riga]] (4-sekciju) |{{dat|2012|8|6|SK}} |2012 — pašlaik |5<ref name="auto2"/> |align=left| |- |[[2015. gads|2015]] — [[2017. gads|2017]]* ''Vienīgais modelis ar kavēšanos piegādāts 2018.gadā'' |''Nav nodoti ekspluatācijā'' |5 (plānots) |align=left|62 miljonu eiro vērtais līgums ar ''Škoda Transportation'' paredzēja, ka līdz 2017.gada beigām jābūt piegādātiem visiem 20 jaunajiem zemās grīdas tramvajiem (15 trīs-sekciju un 5 četru-sekciju). 2018. gada nogalē [[Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs|KNAB]] sāktajā izmeklēšanā saistībā ar kukuļdošanau ''Rīgas satiksmes'' iepirkumos, atklāts, ka līgumā noteiktajā termiņā (2 gados) piegādāti vien 7 (6 trīs-sekciju un 1 četru-sekciju) no pasūtītajiem 20 tramvajiem. Pašlaik iepirkuma procedūra ir apturēta, visi piegādātie tramvaji atrodas dīkstāvē 5.tramvaju depo un nav atrisināti to finansējuma, tehniskās dokumentācijas, verifikācijas, rezerves daļu un bremžu darbības jautājumi. Vienīgais, ar kavēšanos piegādātais tramvajs nav nodots ekspluatācijā, lai gan tas no 2018.gada rudens līdz 2019.gada vasarai piedalījās satiksmē.<ref name="auto1"/><ref name="auto"/><ref name="auto2"/> |} '''Piebilde:''' visi nemodernizētie tramvaju [[Tatra T6B5]] vagoni šobrīd ir izņemti no kustības, dažreiz kāds no tiem vēl brauc kāda cita tramvaja vietā, kuram ir radušās tehniskas problēmas vai kas cits. Arī [[Vispārējie latviešu Dziesmu un Deju svētki|Dziesmu svētku]] laikā Rīgas ielās kursēja daži tramvaju Tatra T6B5 sastāvi. === Ekspluatācijā bijušie tramvaju modeļi === [[Attēls:Tramvajs Kronvalda bulvaarii.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[Tatra T3MR]] [[Rīga|Rīgā]]]] Ekspluatācijā bijušie tramvaju modeļi.<ref>[http://riga.mashke.org/Riga-Tram/List/activ_lat.htm Rīgas Tramvajs || Esošo tramvaju saraksts<!-- Bota izveidots nosaukums -->]</ref> {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" !width="50" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ražotājs !width="120" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Modelis !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Piegāde !width="80" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Ekspluatācija !width="60" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Daudzums !width="320" style="background:#efefef; font-size: 90%;" | Papildinformācija |- | <center> [[RVZ]] | [[RVZ]]-6 | <center> | <center> | <center> | |- | <center> | RM-56 .. RM-68 | <center> | <center> | <center> | |- | <center> | RP-61 .. RP-69 | <center> | <center> | <center> | |- | <center> | RT-48 .. RT-54 | <center> | <center> | <center> | ražoti [[1948]] - [[1954]] |- | <center> | MTV-82 | <center> | <center> | <center> | ražoti [[1951]] - [[1961]] |- | <center> [[RVR]] | [[RVR]]-6 | <center> | <center> | <center> | ražoti [[1962]]. gadā, bet norakstīti līdz [[1981]]. gadam |- | <center> [[Škoda]] | [[Škoda 15T1|15T1 Riga]] (4-sekciju) | {{dat|2012|8|6|SK}} | 2012-2018 | 1 | Tramvajs ilgstoši atrodas 5.tramvaju depo, jo kavējas tā 7 elektromotoru rezerves daļu piegāde. Pašlaik tas kalpo kā detaļu donors citiem ''Škoda'' tramvajiem<ref name="auto1"/><ref name="auto"/><ref name="auto2"/> |} == Tramvaju depo == [[Attēls:Rvz6 in Gorky.jpg|thumb|250px|Tramvajs [[RVZ]]-6.]] [[Attēls:Historic tram in Riga.jpg|thumb|250px|Tramvajs RVZ-6 šķērso [[13. janvāra iela|13. janvāra ielu]].]] Rīgas tramvaju parku apkalpo trīs depo, kuros notiek profilaktiskā apskate un remonti. Trešais tramvaju depo atrodas [[Maskavas forštate]]s rajonā, Fridriķa ielā 2a, ceturtais tramvaju depo atrodas [[Pārdaugava|Pārdaugavā]], Tipogrāfijas ielā 1, bet piektais tramvaju depo (bijušais pirmais tramvaju depo) atrodas Brīvības ielā 191. Trešajā un piektajā tramvaju depo tika izvietoti [[Čehoslovākija|Čehoslovākijā]] ražotie tramvaji, bet ceturtajā tramvaju depo tika izvietoti vecā tipa tramvaju vagoni (līdz brīdim, kad tos noņēma no līnijām). Visi trīs tramvaju depo ir viena projekta sastāvdaļa. Tie ir dažādi pēc lieluma un ietilpības, bet līdzīgi dizaina ziņā, būvēti laika posmā no [[1900]]. līdz [[1901]]. gadam pēc arhitekta P. Mandelštama projekta. Ceturtajā tramvaju depo, pēc analoģiskiem palīgēku risinājuma principiem, [[1909]]. gadā tika uzcelts remonta un strādnieku ģērbtuvju korpuss ar torņveida izbūvi ūdens rezervuāram. [[1970. gadi|1970. gados]] visi tramvaju depo tika rekonstruēti. === 3. tramvaju depo === * Adrese: Fridriķa iela 2a, [[Rīga]] ([[Maskavas forštate]]) * Apkalpo maršrutus: 2, 3, 5, 7, 9 un 10.<ref group="P">Līdz 2010. gada 1. novembrim tikai daļēji apkalpoja 5. maršrutu, kā arī daļēji apkalpoja 6. maršrutu, bet 2017. gada 5. jūnija pilnībā.</ref> === 4. tramvaju depo === * Adrese: Tipogrāfijas iela 1, [[Rīga]] ([[Torņakalns]]) * Apkalpoja maršrutus: 5, 10. (Depo slēgts 2010. gada 1. novembrī) === 5. tramvaju depo === * Adrese: Brīvības iela 191, [[Rīga]] * Apkalpo maršrutus: 1. un 11.<ref group="P">Līdz 2010. gada 1. novembrim tikai daļēji apkalpoja 6. maršrutu, bet pilnībā apkalpoja līdz 2017. gada 5. jūnijam.</ref> == Tramvaju maršruti == [[Attēls:Riga, vozovna.jpg|thumb|250px|3. tramvaju depo, Fridriķa ielā.]] [[Attēls:Трамвайное депо.JPG|thumb|250px|4. tramvaju depo [[Rīga|Rīgā]], Tipogrāfijas ielā.]] === Esošie tramvaju maršruti === Šādi tramvaju maršruti [[Rīga|Rīgā]] eksistē kopš [[2022. gads|2022. gada 18. jūlijā.]] {| class="wikitable" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! width="50"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! width="170"|Papildinformācija |- | align="center" | [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] | [[Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] |Abos virzienos brauc gar [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu]] un [[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukumu]] |- | align="center" | [[2. tramvaju maršruts (Rīga)|2]] | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | |- | align="center" | [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] |[[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags|Ķengar]]<nowiki/>[[Ķengarags|ags]] | |- | align="center" | [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |} === Bijušie maršruti === [[Attēls:5. tramvaju depo.JPG|thumb|250px|5. tramvaju depo [[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības ielā]]. Priekšplānā [[dzelzceļa līnija Rīga - Skulte]].]] {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1901.—1914. gados <ref>"Rīga 1860 - 1917"; M. Pāvele "Tramvaju satiksmes attīstība Rīgā laikā no 19. gs. beigām līdz 1914. g." uc.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="170"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Daugavmala (loks) | Aleksandra vārti | Maršruts atklāts 11. (24.) jūlijā 1901. pa tag. Brīvības ielu. 1906. gadā tika pagarināts līdz "Fēniksam" (tag. RVR). |- | align="center" | 1p | Loks - "Fēnikss" | Lielais Šmerlis | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 15. jūlijā 1906. pa Ropažu ielu. 1914. gadā tika pagarināts līdz Strazdumuižai (Juglai) pa tag. Brīvības gatvi. |- | align="center" | 2 | Daugavmala (loks) | Lielie kapi | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. Brīvības un Tallinas ielām. 1902. gadā pagarināts līdz stacijai "Kara hospitālis" (tag. Brasa) pa tag. Miera ielu. No 1906. gada oktobra brauca pa tag. Brīvības un Miera ielām. |- | align="center" | 2p | Stacija "Kara hospitālis" | Ķeizarmežs (Mežaparks) | Maršruts atklāts 1910. gadā pa tag. Gaujas, Ķīšezera ielām un Kokneses prospektu. 2. maršruta pasažieriem bija jāpārsēžas. No 10. maija 1915. tika pagarināts pa tag. A. Sakses, Hamburgas, Ezermalas ielām un Meža prospektu. 1915. gada 9. septembrī maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 3 | Daugavmala (Dzelzs tilts) | Pērnavas iela | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. 13. janvāra, Marijas, Stabu, Avotu, J. Asara ielām līdz Pāvila baznīcai. |- | align="center" | 4 | Birža | Matīsa iela | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. Smilšu ielu, Z. Meierovica, Aspazijas bulv. un K. Barona ielu. 1904. gadā tika pagarināts līdz Rēveles (tag. Tallinas) ielai pa tag. Matīsa un A. Čaka ielām. |- | align="center" | 5 | Daugavmala (Dzelzs tilts) | Ūdensiestāde | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. Maskavas ielu līdz Krīdenera dambim. |- | align="center" | 5p | Daugavmala | "Kuzņecovs" | 5. maršruts tika pagarināts 1908. gadā. Sākumā tas bija dubulttarifa maršruts, vēlāk ne. |- | align="center" | 6 | Daugavmala (loks) | Ķeizardārzs (Viestura dārzs) | Maršruts atklāts 1901. gada rudenī pa tag. K. Valdemāra ielu, Kalpaka bulv. un Pulkveža Brieža ielu. 1902. gadā tika pagarināts līdz "Provodņikam" (RER) pa tag. Ganību dambi. |- | align="center" | 7 | Daugavmala | Bērnu slimnīca | Maršruts atklāts 1903. gadā pa dzelzceļa tiltu (vēlāk pa Pontontiltu), tag. Uzvaras bulv., O. Vācieša, F. Brīvzemnieka ielām un Vienības gatvi. |- | align="center" | 7p | Loks - Bērnu slimnīca | Bišumuiža | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1910. gadā pa tag. Telts un Bauskas ielām. |- | align="center" | 8 | Daugavmala | Āgenskalna tirgus | Maršruts atklāts 1905. gadā pa Pontontiltu, tag. Uzvaras bulv. un Bāriņu ielu. 1905. gada beigās tika pagarināts līdz Slokas ielai pa tag. Nometņu, Lapu, Melnsila un Kalnciema ielām. |- | align="center" | 8p | Loks - Slokas iela | Pulka sēta (Iļģuciema tirgus) | Pagarināts dubulttarifa maršruts, atklāts 1908. gadā pa tag. Slokas ielu. |- | align="center" | 9 | Ķeizardārzs (Viestura dārzs) | Pļavas iela | Maršruts atklāts 1914. gada 31. decembrī pa tag. Hanzas, Stabu, Tērbatas un Matīsa ielām. Bija plānots maršrutu nobeigt pie 2. gāzes fabrikas. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1916. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Vecpilsētas loks | [[Biķernieku iela]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu līdz Brīvības un Biķernieku ielu krustojumam. |- | align="center" | 2 | Vecpilsētas loks | [[Brasa (stacija)|Kara hospitāļa (tag. Brasas) dzelzceļa stacija]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. |- | align="center" | 3 | Vecpilsētas loks | [[1905. gada parks]] | Kursēja pa tag. Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, J. Asara ielu līdz Pērnavas ielai. |- | align="center" | 5 | Vecpilsētas loks | [[Fabrika "Kuzņecovs"]] | Tagadējā pietura "Keramika" Maskavas ielā. |- | align="center" | 6 | Vecpilsētas loks | [[Fabrika "Provodņiks"]] | Galapunkts atradās Ganību dambja galā pirms tilta pār Sarkandaugavu. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1926. gadā <ref>M. Celms "Rīga - rokas grāmata ekskursantiem" Valstspapīru spiestuve Rīgā, 1926.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Riņķis (sliežu loks apkārt Vecrīgai pa tag. Aspazijas/Meirovica bulv., K.Valdemāra ielu, 11.Novembra Krastmalu un 13.janvāra ielu) | Fabrika "Fēnikss" | Kursēja pa tag. Brīvības ielu. |- | align="center" | 2 | Riņķis | Kara slimnīca | Kursēja pa tag. Brīvības un Miera ielām. |- | align="center" | 3 | Riņķis | [[Grīziņkalns]] | Kursēja pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un J. Asara ielām. |- | align="center" | 4 | Riņķis | Rēveles (tag. Tallinas) iela | Kursēja pa tag. K. Barona, Matīsa un A. Čaka ielām. |- | align="center" | 5 | Riņķis | Fabrika "Kuzņecovs" | Kursēja pa tag. Maskavas ielu. |- | align="center" | 6 | Riņķis | Fabrika "Provodņiks" | Kursēja pa tag. K. Valdemāra ielu, Kalpaka bulv., Pulkveža Brieža ielu, Ganību dambi līdz tag. Dambja ielai. Vēlāk tika pagarināts līdz Tvaika ielai. |- | align="center" | 7 | Riņķis | Armitsteda bērnu slimnīca | Kursēja pa bij. Dzelzs tiltu, tag. Jelgavas, Akmeņu, Mūkusalas ielām, Uzvaras bulv., O. Vācieša, F. Brīvzemnieka ielām un Vienības gatvi. |- | align="center" | 8 | Riņķis | Āgenskalna tirgus | Kursēja pa bij. Dzelzs tiltu, tag. Uzvaras bulv. un Bāriņu ielu. Vēlāk tika pagarināts līdz Zasulauka stacijai. |- | align="center" | 9 | Riņķis | Agrākās kazarmas | Kursēja pa bij. Dzelzs tiltu, tag. Uzvaras bulv., Raņķa dambi, A. Grīna bulv. un Slokas ielu līdz Pulka ielai. Vēlāk tika pagarināts līdz Iļģuciema tirgum. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1930. gadā <ref>1930. gada vilcienu saraksts</ref> |- ! width="30"| Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Riņķis | "Fēnikss" | |- | align="center" | 2 | Riņķis | Kara slimnīca | |- | align="center" | 3 | Riņķis | [[Pērnavas iela]] | |- | align="center" | 4 | Riņķis | Rēveles (tag. Tallinas) iela | |- | align="center" | 5 | Riņķis | "Kuzņecovs" | 1930. gada oktobrī 5., 6. un 13. maršruti tika apvienoti vienotā 5. maršrutā: "Kuzņecovs" - Mīlgrāvis. Vēlāk tika atjaunoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 6 | Riņķis | [[Sarkandaugava]] | Maršruts 1930. gada oktobrī tika slēgts, bet vēlāk atjaunots. |- | align="center" | 7A | Riņķis | Bērnu slimnīca | |- | align="center" | 8 | Riņķis | [[Zasulauks|Zasulauka stacija]] | |- | align="center" | 9 | Riņķis | [[Iļģuciems|Iļģuciema]] tirgus | |- | align="center" | 10 | Riņķis | [[Bišumuiža]] | Kursēja pa Telts un Bauskas ielām. |- | align="center" | 11 | Riņķis | [[Mežaparks]] | Sākotnēji kursēja pa Jahtkluba (tag. A. Sakses) ielu līdz Saules dārzam, tad pa Kokneses un Meža prospektiem līdz Zooparkam. |- | align="center" | 12 | Riņķis | Lielais [[Šmerlis]] | Kursēja pa Ropažu ielu. |- | align="center" | 13 | Riņķis | [[Mīlgrāvis]] | Maršruts 1930. gada oktobrī tika slēgts, bet vēlāk atjaunots. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1937. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | Vecpilsētas loks | [[VEF]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu līdz pat Ropažu ielai. |- | align="center" | 2 | Vecpilsētas loks | [[Brasas dzelzceļa stacija]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. Vēlāk maršruts tika pagarināts līdz Čiekurkalna ūdenstornim. |- | align="center" | 3 | Vecpilsētas loks | [[1905. gada parks]] | Kursēja pa tag. Marijas/Čaka, Stabu, Avotu, J.Asara ielu līdz Pērnavas ielai. |- | align="center" | 4 | Vecpilsētas loks | [[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] | Kursēja pa tag. Kr. Barona, Matīsa, Čaka ielām līdz Tallinas ielai. |- | align="center" | 5 | Vecpilsētas loks | [[Fabrika "Kuzņecovs"]] | Tagadējā pietura "Keramika" Maskavas ielā. |- | align="center" | 5a | [[Fabrika "Kuzņecovs"]] | [["Kvadrāts"]] | autobuss - pievedlīnija |- | align="center" | 6 | Vecpilsētas loks | [[Sarkandaugava]] | Galapunkts bija tag. Tvaika un Tilta ielu krustojumā. |- | align="center" | 7A | Vecpilsētas loks | [[Torņakalns]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 8 | Vecpilsētas loks | [[Zasulauks]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 9 | Vecpilsētas loks | [[Iļģuciems]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 10 | Vecpilsētas loks | [[Bišumuiža]] | Kursēja pa Pontonu tiltu. |- | align="center" | 11 | Vecpilsētas loks | [[Mežaparks]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu, tad nogriezās uz Miera ielas. |- | align="center" | 12 | Vecpilsētas loks | [[Šmerlis]] | Kursēja pa tag. Brīvības ielu līdz Šmerlim. |- | align="center" | 13 | Vecpilsētas loks | [[Mīlgrāvis]] | Kursēja darbdienās un sestdienās līdz pat Mīlgrāvja kanālam (apmēram 1 km tālāk nekā tagad), līdz kuģīšu piestātnei uz Vecmīlgrāvi. Vakaros un svētdienās brauca tikai līdz Lāpstu ielai. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1944. gadā <ref>"Riga" ceļvedis vācu valodā, 1944. gada vasara</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1/3 | Ā. Hitlera (tag. Brīvības) iela | Von der Goltz Ring (tag. Aspāzijas bulv.) - [[Grīziņkalns]] | |- | align="center" | 2/8 | Miera iela ([[Brasa]]) | [[Zasulauks]] | |- | align="center" | 4 | | | Nekursēja. |- | align="center" | 5/7 | Latgales (tag. Maskavas) iela | [[Torņakalns]] | |- | align="center" | 6/9 | [[Sarkandaugava]] | [[Iļģuciems]] | |- | align="center" | 10 | [[Torņakalns]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Brasa]] | ZOO | |- | align="center" | 12 | Vecpilsētas loks | [[Šmerlis]] | |- | align="center" | 13 | [[Sarkandaugava]] | [[Mīlgrāvis]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1946. - 1953. gadā <ref>avīze "Cīņa"</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | A | Pērnavas iela | Stacija - Pērnavas iela | Lokveida maršruts, atklāts 7. 1945., slēgts 15. 5. 1950. |- | align="center" | 1 | Biķernieku iela ([[VEF]]) | Valdemāra iela | Kursēja pa Brīvības ielu, patstāvīgs maršruts no 4. 1947., 1. 5. 1947. novirzīts uz Radio ielu, no 5. 11. 1948. kursēja kā 1.D maršruts uz Drāmas teātri un kā 1.R maršruts uz Radio ielas loku, no 15. 5. 1950. pa Kr. Barona, Matīsa un Brīvības ielām uz Radio ielu, bet no 11. 7. 1950. pa Kr. Barona ielu līdz Drāmas teātrim, 1. 1. 1951. pagarināts līdz Iļģuciemam. |- | align="center" | 1/5 | Biķernieku iela | Daugavpils iela | Slēgts 4. 1947. |- | align="center" | 1/6 | Biķernieku iela | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Slēgts 4. 1947. |- | align="center" | 1/7 | Biķernieku iela | Telts iela ([[Torņakalns]]) | Slēgts 4. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 2 | [[Brasa]] | Radio iela | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. pagarināts līdz Zasulaukam, pievienojot maršrutu Nr. 8. |- | align="center" | 2/9 | [[Brasa]] | [[Iļģuciems]] | Slēgts, izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 3 | [[1905. gada parks]] | Valdemāra iela | Patstāvīgs maršruts no 4. 1947., 13. 1. 1950. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 4., no 15. 5. 1950. atjaunots pa maršrutu Biķernieku iela - Centrāltirgus, 1. 1. 1951. pagarināts līdz Porcelāna un fajansa fabrikai, pievienojot maršrutu Nr. 5. |- | align="center" | 3/8 | [[1905. gada parks]] | [[Zasulauks]] | Slēgts 4. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 4 | Pētersalas iela | Radio iela | Atklāts 18. 1. 1948. pa Komunāru bulvāri, 13. 1. 1950. apvienots ar maršrutu Nr. 3. un pagarināts līdz 1905. gada parkam, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronvalda bulvāri<ref name="ReferenceA">avīze "Sovetskaja Molodjož" 10. 1951.</ref>. |- | align="center" | 5 | [[Ķengarags]] (Porcelāna un fajansa fabrika) | [[Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 1. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 3. |- | align="center" | 5 | [[Sarkandaugava]] | Bērnu slimnīca | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts apvienojot bij. Nr. 6. un 7., kursēja pa Komunāru bulvāri, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronnvalda bulvāri<ref name="ReferenceA"/>. |- | align="center" | 5/6 | [[Ķengarags]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Slēgts 1. 1. 1947., izveidoti patstāvīgi maršruti. |- | align="center" | 6 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 1. 1947., 4. 1947. novirzīts uz Valdemāra ielas loku, no 1. 5. 1947. uz Radio ielu, 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 5. |- | align="center" | 6 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Drāmas teātris]] (Valdemāra iela) | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts, apvienojot bij. Nr. 1. un 12. |- | align="center" | 7A | Telts iela | [[Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 5. |- | align="center" | 7B | [[Mīlgrāvis]] | Radio iela | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts apvienojot bij. Nr. 6. un 13., kursēja pa Komunāru bulvāri, 13. 10. 1951. novirzīts pa Kronvalda bulvāri<ref name="ReferenceA"/>. |- | align="center" | 8 | [[Zasulauks]] | [[Centrāltirgus]] | Patstāvīgs maršruts no 1. 5. 1947., 1. 1. 1951. slēgts un pievienots maršrutam Nr. 2. |- | align="center" | 8 | "Sarkanais Kvadrāts" | [[Centrāltirgus]] | 1. 1. 1951. izveidots kā jauns maršruts, apvienojot bij. Nr. 5. un 15. |- | align="center" | 9 | [[Iļģuciems]] | [[Centrāltirgus]] | Patstāvīgs marsruts no 1. 5. 1947. |- | align="center" | 10 | Telts iela | [[Bišumuiža]] | Maršruts tika pagarināts līdz Centrāltirgum (pēc 1. 1. 1951.). |- | align="center" | 11 | [[Brasa]] | [[Zooloģiskais dārzs]] | |- | align="center" | 12 | Biķernieku iela | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 6. |- | align="center" | 13 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | "Degviela" ([[Mīlgrāvis]]) | 1. 1. 1951. slēgts un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 7. |- | align="center" | 14 | Pontontilts | Valdemāra tilts | Kursēja no 18. 10. 1948. Pontontilta pārvietošanas darbu laikā un no 28. 3. 1949. ledus iešanas laikā. |- | align="center" | 14 | [[Centrāltirgus]] | ''Centrālā Upju stacija'' Ķīpsalā | Maršruts atklāts 1. 9. 1950.<ref>avīzes "Cīņa" un "Sovetskaja Latvija" 31. 8. 1950.</ref>,kursēja pa Oktobra tiltu, Uzvaras bulvāri, Slokas ielu, Rainberga bulvāri un Balasta dambi. |- | align="center" | 15 | [[Ķengarags]] | "Sarkanais Kvadrāts" | Maršruts atklāts 4. 2. 1946., slēgts 1. 1. 1951. un iekļauts jaunizveidotajā maršrutā Nr. 8. |} Naktī uz 1951. gada 1. janvāri notika tramvaju maršrutu reorganizācija.<br /> Nr. 1. - pagarināts uz Iļģuciemu.<br /> Nr. 2. - pagarināts uz Zasulauku, pievienojot maršrutu Nr. 8.<br /> Nr. 3. - pagarināts līdz Kuzņecovam, pievienojot maršrutu Nr. 5.<br /> Nr. 4. - pagarināts līdz Grīziņkalnam ?? (pirms tam kursēja no Pētersalas ielas līdz Radio ielai, sākotnējais maršruts kara laikā slēgts un vairs netika atjaunots).<br /> Nr. 5. - izveidots, apvienojot maršrutus Nr. 6. un Nr. 7.<br /> Nr. 12. - pārdēvēts par Nr. 6.<br /> Nr. 13. - pārdēvēts par Nr. 7.<br /> Nr. 15. - pārdēvēts par Nr. 8.<br /> Nr. 9., 10., 11. un 14. palika bez izmaiņām.<ref>[http://forum.myriga.info/lofiversion/index.php?t2340-250.html Беседы о Риге / Sarunas par Rīgu > Как раньше ходил трамвай<!-- Bota izveidots nosaukums- -->]</ref> {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1954. gadā <ref>Sabiedriskā transporta maršrutu shēmas, 1954.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks|Zasulauka stacija]] | Brasas stacija | (pēc Brasas pārvada uzcelšanas 1958.gadā maršruts atkal tika pagarināts līdz Čiekurkalna ūdenstornim.) |- | align="center" | 3 | Stahanoviešu iela ([[Keramika]]) | [[Biķernieku iela]] | |- | align="center" | 4 | [[1905. gada parks]] | Pētersalas iela | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts tika pagarināts līdz Aldarim. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | Lāpstu iela ([[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]]) | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts tika pagarināts līdz Jaunmīlgrāvim. |- | align="center" | 6 | [[Jugla]] | Drāmas teātris | |- | align="center" | 7 | [[Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Mīlgrāvis]] | Kursēja pa Kronvalda bulvāri, vēlāk maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 8 | [[Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Ķengarags]] | Maršruts tika pagarināts līdz Zasulaukam. |- | align="center" | 9 | [[Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Iļģuciems]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | [[Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks|Kultūras un atpūtas parks]] | Brasas stacija | (pēc Brasas pārvada uzcelšanas 1958.gadā maršruts tika pagarināts līdz Drāmas teātrim.) |- | align="center" | 14 | [[Centrāltirgus|Centrālais kolhozu tirgus]] | Centrālā Upju stacija | Maršruts tika slēgts. |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1960. gadā <ref>"Rīga - īsas ziņas", 1960.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | Ropažu iela | Maršruts tika pagarināts līdz 45. vidusskolai. |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks]] | [[Čiekurkalns]] | |- | align="center" | 3 | Keramika | Ropažu iela | Kursēja pa tag. Marijas, Stabu, Avotu un Pērnavas ielām. No 1965. gada kursēja pa K. Barona ielu. |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[1905. gada parks]] | 1965. gadā maršruts tika saīsināts līdz Radio ielai. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla]] | [[Drāmas teātris]] | |- | align="center" | 8 | [[Ķengarags]] | [[Zasulauks]] | Maršruts tika saīsināts: Keramika - Zasulauks. |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks]] | [[Drāmas teātris]] | Maršruts tika saīsināts līdz Radio ielai. |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1966. gadā <ref>"Shema gorodskogo transporta Rigi" (krievu valodā), "Liesma" 1966.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | J. Gagarina (tag. Ropažu) iela | Vēlāk maršruts tika novirzīts uz Čiekurkalnu. |- | align="center" | 2 | [[Zasulauks]] | [[Čiekurkalns]] | No 1978. gada maršruts kursēja no Centrāltirgus uz Tapešu ielu. |- | align="center" | 3 | Keramika | J. Gagarina (tag. Ropažu) iela | |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | Radio iela | 1966. gadā maršruts tika pagarināts līdz Iļģuciemam. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla]] | [[Drāmas teātris]] | 1970. gadā maršruts tika pagarināts līdz Ausekļa ielai. |- | align="center" | 8 | Keramika | [[Zasulauks]] | |- | align="center" | 9 | [[Ķengarags]] | [[Drāmas teātris]] | 1966. gadā maršruts tika pagarināts līdz Aldarim. |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Mežaparks]] | Radio iela | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1979. gadā <ref>Rīgas transporta shēma, 1979.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Iļģuciems]] | [[Čiekurkalns]] | Maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum, bet pēc tam slēgts. |- | align="center" | 2 | Tapešu iela | [[Centrāltirgus]] | Maršruts tika pagarināts līdz tag. Ropažu ielai. |- | align="center" | 3 | Keramika | J. Gagarina (tag. Ropažu) iela | Maršruts tika slēgts 1984.(?) gadā. |- | align="center" | 4 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Iļģuciems]] | 1980. gadā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 4 | [[Imanta]] 4 | [[Čiekurkalns]] | Maršruts tika atklāts 1984. gadā. |- | align="center" | 5 | [[Torņakalns]] | [[Mīlgrāvis]] | 1987. gadā maršruts tika novirzīts uz Iļģuciemu. |- | align="center" | 6 | [[Jugla]] | Ausekla iela | |- | align="center" | 7 | [[Ķengarags]] | Ausekļa iela | Maršruts sākotnēji kursēja līdz Drāmas teātrim, bet 1970. gadā tika pagarināts līdz Ausekļa ielai. |- | align="center" | 8 | Keramika | [[Zasulauks]] | Maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 9 | [[Ķengarags]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 1989. gadā <ref>Rīgas karte, 1989.</ref> |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Centrāltirgus]] | [[Iļģuciems]] | Maršruts "uz laiku" slēgts. |- | align="center" | 2 | Tapešu iela | J. Gagarina (tag. Ropažu) iela | 1992. gadā maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 4 | [[Imanta]] 4 | [[Čiekurkalns]] | 1992. gadā maršruts tika saīsināts līdz Centrāltirgum. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Jugla]] | Ausekļa iela | 1992. gadā maršruts tika saīsināts līdz Radio ielai. |- | align="center" | 7 | [[Ķengarags]] | Ausekļa iela | |- | align="center" | 9 | [[Ķengarags]] | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Katlakalns]] | |- | align="center" | 11 | [[Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |- |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2002. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | Maršruts tika izveidots [[2002]]. gada [[1. oktobris|1. oktobrī]]. |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] | [[Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 2/11 | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | [[Mežaparks]] | Maršruts tika izveidots [[2002]]. gada [[2. aprīlis|2. aprīlī]]. Vēlāk to pārdēvēja par 8. tramvaju maršrutu. |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2005. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Maršruts tika izveidots [[2005. gads|2005]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]]. |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] | [[Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 8 | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | [[Mežaparks]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2009. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 | [[Imanta]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršruts tika slēgts. "Uz laiku" maršruts tika slēgts jau 10. jūnijā, sākoties remontdarbiem. |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] | [[Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 8 | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | [[Mežaparks]] | [[2009. gads|2009]]. gada [[1. septembris|1. septembrī]] maršruts tika slēgts. "Uz laiku" maršruts tika slēgts jau 10. jūnijā, sākoties remontdarbiem. |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | t/c [[Tirdzniecības centrs "Dole"|"Dole"]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2013. gadā |- ! width="30"|Nr. ! width="170"|Sākums ! width="200"|Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] | |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] | [[Imanta]] | |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 2013. gada 16. maijā pagarināts līdz Ausekļa ielai |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Ķengarags]] | |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] | |- | align="center" | 11 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Stacijas laukums]] | [[Mežaparks]] | |} {| class="wikitable mw-collapsible mw-collapsed collapsible collapsed" style="margin: 1em 1em 1em 0; font-size: 95%;" |- ! colspan="4" | Tramvaju maršruti 2022. gadā |- ! width="30" |Nr. ! width="170" |Sākums ! width="200" |Beigas ! Papildinformācija |- | align="center" | 1 |[[Imanta]] |[[Jugla (Rīga)|Jugla]] | Maršruts atjaunots 2017. gada 5. jūnijā, no 2018. gada 3. marta kursē gar [[Rīgas Centrāltirgus|Centrāltirgu.]] 2022.gads Maršruts uz laiku kursē caur 13.janvāru ielu dēļ Rail Baltic |- | align="center" | 2 | [[Centrāltirgus]] | [[Tapešu iela (Rīga)|Tapešu iela]] |2022.gads Maršruts uz laiku kursē līdz Stacijas laukumam dēļ Rail Baltic |- | align="center" | 3 | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | [[Ķengarags]] | No 2018. gada 9. jūnija abos virzienos brauc caur Stacijas laukumu. 2021.gads Maršruts nekursē dēļ COVID - 19 |- | align="center" | 4 | [[Centrāltirgus]] | [[Imanta]] | 2018. gada 3. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 5 | [[Iļģuciems]] | [[Mīlgrāvis]] | 2022.gads dēļ remontdarbiem kursēja 2 dienas no Iļģuciema līdz Stacijas laukums un līdz Milgrāvisa kursēja autobusa maršruts [[5T. autobusu maršruts|5T. Stacijas laukums - Milgrāvis]] 2022.gads dēļ remontdarbiem kursēja 1 dienu no Iļģuciema iela līdz Aldaris un līdz Milgrāvisa kursēja autobusa maršruts [[5T. autobusu maršruts|5T. Aldaris - Milgrāvis]] |- | align="center" | 6 | [[Rīgas Dzelzceļa stacija|Ausekļa iela]] | [[Jugla (Rīga)|Jugla]] | 2018. gada 3. martā maršruts tika slēgts. |- | align="center" | 7 | [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Ķengarags]] | 2022.gads Maršruts uz laiku kursē caur 13.janvāru ielu dēļ Rail Baltic |- | align="center" | 9 | [[Aldaris (uzņēmums)|Aldaris]] | [[Ķengarags]] | 2021.gads Maršruts nekursē dēļ COVID - 19 |- | align="center" | 10 | [[Centrāltirgus]] | [[Bišumuiža]] |2022.gads Maršruts uz laiku kursē līdz Stacijas laukumam dēļ Rail Baltic |- | align="center" | 11 |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] | [[Mežaparks]] | No 2017. gada 5. jūnija pagarināts līdz Ausekļa ielai 2022.gads: Dēļ remontdarbiem kursē līdz Stacijas Laukumam Dēļ Brasa tiltam uz ilgu laiku nekursēs tramvajs, bet kursēs [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T. Stacijas Laukums - Mežaparks]] |- |[[Retro tramvaju maršruts (Rīga)|RETRO]] |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas Laukums]] - [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]] |Dēļ COVID - 19 slēgts maršrūts uz ilgu laiku, tikai kursē kā NORĪKOJUMS |} == Attēlu galerija == <center><gallery mode="packed" widths="300px" heights="200px" perrow="6"> Attēls:Sniega tiiriitaajs.JPG|<small>Darba vagons - sniega tīrītājs</small> Attēls:Sliezhu_buuve_uz_5._depo.JPG|<small>Jauna sliežu ceļa (iebrauktuves zem Gaisa tilta) būve uz 5. tramvaju depo</small> Attēls:Uudens cisterna.JPG|<small>Ūdens cisterna, uzmontēta uz veca tramvaju vagona riteņiem</small> Attēls:Riga, tramvaj (6).jpg|<small>3. tramvaju depo sniega tīrītājs</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici (2).jpg|<small>3. tramvaju depo sniega tīrītājs</small> Attēls:Riga, kropící tramvaj.jpg|<small>3. tramvaju depo sliežu laistāmais vagons</small> Attēls:Riga, šalina (2).jpg|<small>3. tramvaju depo sliežu laistāmais vagons</small> Attēls:Riga, tramvaj (5).jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Riga, tramvaj.jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Služební tramvaj v Rize.jpg|<small>Darba vagons</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici.jpg|<small>3. tramvaju depo</small> Attēls:Vozovna na Moskevské ulici, odbočka z tramvajové trati.jpg|<small>Izbraukšana no 3. tramvaju depo</small> Attēls:Tramvajová vozovna na Maskavas iela.jpg|<small>3. tramvaju depo</small> Attēls:Retro tramvajs.JPG|<small>Retro tramvajs pienāk galapunktā Radio ielā</small> Attēls:Retro tramvaj v Rize.jpg|<small>Retro tramvajs</small> Attēls:Retro tramvaj, Riga.jpg|<small>Retro tramvajs</small> Attēls:Tram in riga.JPG|<small>Tramvajs Krišjāņa Barona ielā Rīgā</small> Attēls:Tramvaj v Rize.jpg|<small>1. maršruta tramvajs pie Centrāltirgus</small> </gallery></center> == Skatīt arī == * [[Rīgas tramvaju reģistrācijas numuri]] * [[Autobusu satiksme Rīgā]] * [[Trolejbusu satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] * [[Rīgas metropolitēns]] == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{atsauces|group=P}} === Atsauces === {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.rigassatiksme.lv/ www.rigassatiksme.lv] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20120207084929/http://www.rigassatiksme.lv/ |date={{dat|2012|02|07||bez}} }} * [http://transphoto.ru/city/35/ transphoto.ru - Informācija un attēli par Rīgas sabiedrisko transportu] * [https://web.archive.org/web/20070930043356/http://tramvajs.times.lv/rus/russian.htm Informācija un attēli par tramvajiem Rīgā krieviski] * {{youtube|88Iwo7Q55Rs|Tramvaji Rīgā}} {{Sabiedriskais transports Rīga}} {{Tramvaju satiksme Baltijas valstīs}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā| ]] c9ir7wruiivx3pafoyczwy1gx0kfi2q 0 72367 3657171 3648350 2022-07-20T06:02:29Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Flag_of_Saulkrastu_novads.png" aizvietots ar "Flag_of_Saulkrastu_novads_2010-2021.png" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] (meaningless or ambiguous name) · Specifying that this flag is now obsolete due to municipal wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|administratīvo vienību Latvijā no 2009. līdz 2021. gadam|esošo administratīvo vienību ar tādu pašu nosaukumu|Saulkrastu novads}}{{Latvijas novada infokaste | nosaukums = Saulkrastu novads | karte = Saulkrastu novada karte.png | karte2 = | karte2_apraksts = | ģerboņa_attēls = LVA Saulkrastu novads COA.png | ģerboņa_nosaukums = Saulkrastu novada ģerbonis | karoga_attēls = Flag of Saulkrastu novads 2010-2021.png | karoga_nosaukums = Saulkrastu novada karogs | centrs = Saulkrasti | platība = 47,7<ref>[http://www.raplm.gov.lv/uploads/filedir/Nozares/Pasvaldibas/Administrat%C4%ABvi%20teritori%C4%81lais%20iedal%C4%ABjum%20ar%20platibu.doc Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija]</ref> | iedzīvotāji = 6228<ref>{{PMLPiedz|2013-2}}</ref> | iedzīvotāji_gads = 2013 | blīvums = {{#expr: 6228 / 47.7 round 1}} | izveidots = 2009 | likvidēts = 2021 | mērs = | mērs_partija = | mērs_gads = | teritorijas = [[Saulkrasti|Saulkrastu pilsēta]]<br />[[Saulkrastu pagasts]] | pakalpojumu_centri= | mājaslapa = www.saulkrasti.lv }} '''Saulkrastu novads''' bija [[pašvaldība]] [[Vidzeme|Vidzemē]], [[Rīgas līcis|Rīgas līča]] krastā. Izveidota [[2009. gads|2009]]. gadā, reorganizējot [[Saulkrasti|Saulkrastu]] [[pilsēta|pilsētu]] ar [[Saulkrastu pagasts|lauku teritoriju]] par novadu. Robežojās ar [[Limbažu novads|Limbažu]], [[Sējas novads|Sējas]], [[Ādažu novads|Ādažu]] un [[Carnikavas novads|Carnikavas]] novadiem. Novada centrs bija [[Saulkrasti|Saulkrastu]] pilsēta. Pēc 2021. gada Administratīvi teritoriālās reformas novadā iekļauts [[Saulkrastu pagasts]], [[Saulkrasti]], [[Sējas pagasts]] un [[Skultes pagasts]].<ref>https://www.tvnet.lv/7002404/valsts-prezidents-izsludina-administrativi-teritorialas-reformas-likumu?utm_source=twitter.com&utm_medium=social&utm_campaign=cms_share</ref> == Daba == {{Nepilnīga nodaļa}} * [[Piejūras dabas parks]] == Vēsture == {{Nepilnīga nodaļa}} == Teritoriālais iedalījums == {{Nepilnīga nodaļa}} == Apdzīvotās vietas == {{Nepilnīga nodaļa}} == Iedzīvotāji == === Nacionālais sastāvs === {{bar box |width = 400px |float = left |title = Saulkrastu novada iedzīvotāju etniskais sastāvs 2016. gadā<ref>[http://www.pmlp.gov.lv/lv/assets/documents/Iedzivotaju%20re%C4%A3istrs/0107iedzregj/ISPN_Pasvaldibas_pec_TTB.pdf#page=25&zoom=100,490,-106 Iedzīvotāju skaits Latvijas pašvaldībās pēc nacionālā sastāva 01.07.2016.]</ref> |titlebar = #ddd |bars = {{bar percent|[[Latvieši]] (4898) |green|79.5}} {{bar percent|[[Krievi]] (851) |red|13.8}} {{bar percent|[[Baltkrievi]] (96) |violet|1.6}} {{bar percent|[[Poļi]] (63) |black|1.0}} {{bar percent|[[Ukraiņi]] (85) |blue|1.4}} {{bar percent|Cita tautība (170) |purple|2.8}} }} {{-}} == Pašvaldība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Tautsaimniecība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Izglītība == {{Nepilnīga nodaļa}} == Sports == {{Nepilnīga nodaļa}} == Kultūra == {{Nepilnīga nodaļa}} == Reliģija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojami novadnieki == {{Nepilnīga nodaļa}} == Ievērojamas vietas == {{skatīt arī|Valsts aizsargājamie kultūras pieminekļi Saulkrastu novadā}} {{Nepilnīga nodaļa}} == Attēlu galerija == {{Nepilnīga nodaļa}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|www.saulkrasti.lv}} * [http://www.saulkrasti.lv/lv/jaunakas_zinas/1/apstiprina_saulkrastu_novada_gerboni/981 Apstiprina Saulkrastu novada ģerboni]{{Novecojusi saite}} {{Novads-aizmetnis}} {{Latvijas administratīvais iedalījums}} [[Kategorija:Saulkrastu novads| ]] [[Kategorija:Latvijas bijušie novadi]] in7e31tp4foj4hcpiyinpelesdsqsqd 0 75662 3657134 3406139 2022-07-20T00:18:41Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Flag_of_Extremadura_(with_coat_of_arms).svg" aizvietots ar "Flag_of_Extremadura,_Spain_(with_coat_of_arms).svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing names of file set)"). wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Estremadura | official_name = ''Extremadura'' | other_name = | settlement_type = [[Spānijas autonomie apgabali|Autonomais apgabals]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag of Extremadura, Spain (with coat of arms).svg | flag_size = | image_shield = Escudo de Extremadura.svg | seal_size = | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Merida (Spānija)|Merida]] | largest_city = | official_language = [[spāņu valoda|spāņu]] | spoken_language = | image_map = Extremadura in Spain (including Canarias).svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Spānija}} | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 41634 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 1091591 | population_as_of = 2015 | population_rank = | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|http://www.gobex.es/}} | footnotes = | blank_name = Autonomijas statūti | blank_info = {{dat|1983|2|26||bez}} | blank1_name = Likumdevēja vara | blank1_info = Estremaduras parlaments | blank2_name = [[Spānijas kongress|Vietas kongresā]] | blank2_info = 10 deputāti (no 350) | blank3_name = [[Spānijas senāts|Vietas senātā]] | blank3_info = 10 senatori (no 264) }} '''Estremadura''' ({{val-es|Extremadura}}) ir viens no [[Spānija]]s septiņpadsmit [[Spānijas autonomie apgabali|autonomajiem apgabaliem]]. Apgabals atrodas valsts dienvidrietumu daļā. Estremadura robežojas ar [[Kastīlija un Leona|Kastīliju un Leonu]] ziemeļos, ar [[Kastīlija-Lamanča|Kastīliju-Lamanču]] austrumos, ar [[Andalūzija|Andalūziju]] dienvidos, kā arī tā robežojas ar [[Portugāle|Portugāli]] rietumos. Estremaduras autonomā apgabala administratīvais centrs un lielākā pilsēta ir [[Merida (Spānija)|Merida]]. Apgabala kopējā platība ir 41 634 [[km²]], pēc 2015. gada datiem apgabalā dzīvo 1 091 591 iedzīvotāji. Pēc platības tas ir Spānijas piektais lielākais autonomais apgabals. Pēc iedzīvotāju skaita tas ir divpadsmitais lielākais Spānijas autonomais apgabals. Administratīvi Estremadura sīkāk iedalās divās provincēs: [[Kaseresas province|Kaseresas provincē]] un [[Badahosas province|Badahosas provincē]]. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://www.gobex.es/ Estremaduras autonomā apgabala oficiālā mājas lapa] {{Spānija-aizmetnis}} {{Spānijas administratīvais iedalījums}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Spānijas autonomās komūnas]] crtq7m78v418ow65dyiudqo8efa8b66 0 78060 3657117 3655787 2022-07-19T21:03:55Z 2A03:EC00:B140:79A9:F446:971C:E58A:72E9 wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|juristu|Balodis (nozīmju atdalīšana)|Balodis}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ringolds Balodis | vārds_orģ = | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15717930042).jpg | att_izm = 275px | apraksts = Ringolds Balodis 2014. gadā <!------ Pirmais amats ------>| | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Otrais amats ------>| amats3 = [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra]] vadītājs | term_sākums3 = {{dat|2008|6|6|N}} | term_beigas3 = 2013. gada septembris | priekštecis3 = [[Jānis Endziņš]] | pēctecis3 = [[Guna Paidere]] <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1966|1|9}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Tautas partija]] <small>(1998-2008)</small><br>[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] <small>(2018-2022)</small><br>[[Latvija pirmajā vietā]] <small>(kopš 2022)</small> | apvienība = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | piezīmes = }} '''Ringolds Balodis''' (dzimis {{dat|1966|1|9}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un politiķis, tiesību zinātņu doktors, [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskās fakultātes]] profesors un bijušais Valststiesību zinātņu katedras vadītājs. No 2008. līdz 2013. gadam vadījis [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Uzņēmumu reģistru]]. Darbojas politikā, bijis [[12. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no partijas "[[No sirds Latvijai]]" saraksta, pēc tam bijis [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] biedrs. 2022. gada sākumā pievienojies [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] izveidotajai partijai "[[Latvija pirmajā vietā]]". == Biogrāfija == Dzimis Rīgā. Skolas gaitas sācis 1973. gadā [[Mērsraga vidusskola|Mērsraga vidusskolā]], [[Talsu rajons|Talsu rajonā]]. No 1981. gada mācījies Rīgas 66. vidusskolā, kuru pabeidza 1984. gadā. Nākamajā gadā iesaukts [[Padomju armija|Padomju armijā]] obligātajā militārajā dienestā, dienējis desanta karaspēkā [[Ungārija|Ungārijā]] līdz 1987. gadam. Nodarbojies ar [[karatē]], 1990. gadā pēdējā LPSR karatē čempionātā uzvarēja smagajā svarā un ieguva čempiona titulu. Vēlāk dienējis [[1. Policijas bataljons|1. Policijas bataljonā]]. No 1989. līdz 1994. gadam studējis Latvijas Universitātes [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], tiesību zinātnes specialitātē. Tiesību zinātņu maģistra grādu ieguvis 1997. gadā. 1996. gadā sāka strādāt par Tieslietu ministrijas departamenta direktoru (līdz 1999. gadam). Paralēli darbam tieslietu sistēmā studēja LU Juridiskās fakultātes doktorantūrā un strādāja par pasniedzēju (2001. gadā ieguva tiesību zinātņu doktora grādu (''Dr.iur.'')), 2002. gadā ievēlēts par docentu, 2004. gadā par asociēto profesoru, bet 2009. gadā par profesoru. No 1996. līdz 2000. gadam R. Balodis strādājis [[Latvijas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijā]] par departamenta direktoru. No 2000. līdz 2004. gadam — par Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieku. No 2003. līdz 2014. gadam R. Balodis bija LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs. R. Balodi [[Tautas partija]] 2007. gadā nominēja par [[Tiesībsargs (Latvija)|Tiesībsargu]], taču vairākuma atbalstu viņš neguva. No 2007. gada Zinātnes padomes eksperts tiesību zinātnēs un Eiropas Valsts un Baznīcas konsorcija loceklis. No 2008. līdz 2013. gadam [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Uzņēmumu reģistra]] vadītājs, galvenais valsts [[notārs]]. Kopš 2008. gada ir Latvijas Republikas [[Satversmes komentāri|Satversmes komentētāju]] kolektīva zinātniskais vadītājs (šobrīd izdotas četras grāmatas, kurās komentēts ir Satversmes ievads un sešas Satversmes nodaļas — I, III, IV, VI, VII un VIII). No 2013. līdz 2014. gadam [[Jūrmalas pilsēta]]s domes priekšsēdētāja padomnieks, Administratīvi juridiskās pārvaldes vadītāja vietas izpildītājs. No 2011. gada [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis. 2013. gadā, vēloties popularizēt Latvijas nacionālās tiesību sistēmas savdabību un līdz ar to veicināt sabiedrībā veselīgu nacionālo pašlepnumu, izveidoja [[Tiesību zinātņu pētniecības institūts|Tiesību zinātņu pētniecības institūtu.]]<ref>[https://tzpi.lu.lv/ Tiesību zinātņu pētniecības institūts]</ref> Kopš 2014. gada [[Tiesību zinātņu pētniecības institūts|Tiesību zinātņu pētniecības institūta]] valdes priekšsēdētājs. R. Balodis ir vairāk kā 100 zinātnisko publikāciju, kas galvenokārt veltītas [[kontitucionālās tiesības|konstitucionālajām]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesībām]], autors. Zinātniskie pētījumi publicēti Latvijā un ārvalstīs, tajā skaitā ASV, Lielbritānijā, Itālijā, Vācijā, Beļģijā, Spānijā, Grieķijā, Francijā, Polijā, Izraēlā, Krievijā, Ukrainā, Lietuvā, Igaunijā. == Politiskā darbība == 1998. gadā R. Balodis iestājies [[Tautas partija|Tautas partijā]]. No tās saraksta 2002. gadā kandidējis [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]], bet nav ievēlēts. 2013. gadā R. Balodis bija [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|Jūrmalas domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] padomnieks. 2014. gadā R. Balodis, nebūdams partijas biedrs, no [[Inguna Sudraba|Ingunas Sudrabas]] partijas "[[No sirds Latvijai]]" saraksta ievēlēts 12. Saeimā. Protestēdams pret I. Sudrabas vadības stilu, Oligarhu parlamentārās izmeklēšanas komisiju vadot, izstājas no frakcijas un vēlāk, 2018. gada maijā, kļuva par [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] biedru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputats-ringolds-balodis-iestajies-nacionalaja-apvieniba.a275120/ Saeimas deputāts Ringolds Balodis iestājies Nacionālajā apvienībā] LSM</ref> Saeimā darbojies Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Šobrīd Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis. 12. Saeimas laikā vadīja Saeimas Juridiskās komisijas deputātu darba grupu [[12. Saeimas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru un ievēlēšanas izvērtēšanai|Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai]],<ref>[http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/saeimas-darbs/deputatu-grupas/darba-grupa-valsts-prezidenta-pilnvaru-iespejamai-paplasinasanai-un-ievelesanas-kartibas-izvertesana Darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai]</ref> kā arī [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] likuma grozījumu saskaņošanas komsiiju. Bijis [[Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija]]s priekšsēdētājs. 2018. gada rudenī kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]], taču netika ievēlēts. 2020. gada nogalē R. Balodis pretendēja uz [[Satversmes tiesa]]s tiesneša amatu, taču netika ievēlēts. 2022. gada februārī R. Balodis pievienojies [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] izveidotajai partijai "[[Latvija pirmajā vietā]]", no kuras saraksta plāno kandidēt [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijapirmajavieta.lv/latvija-pirmaja-vieta-pievienojas-ringolds-balodis/|title=LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pievienojas Ringolds Balodis|last=latvijapirmajavieta.lv}}</ref> == Bibliogrāfija == {{div col|2}} <small> * Valsts un Baznīca. Nordik, 2000 * Baznīcu tiesības. Rīga: Reliģijas Brīvības Asociācija, 2002. * Balodis R. Church and State in Latvia. Grām. Law and Religion in Post-Communist Europe (Ed. Silvio Ferrari, W.Cole Durham).PEETERS, LEUVEN — PARIS — DUDLEY, MA 2003 p. 141.-175 * Balodis R. Church and State in Latvia. Grām. State and Church in the European Union. European Consortium for State and Church research, Nomos Verlagsgesellschaft, Baden — Baden second ed., 2005. p. 253 — 282. (aplūkot — [http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Church_Law/Germ_Religion_LR_R.Balodis.pdf I]; [http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Church_Law/Latvija_S&C_G.Robbers_R.Balodis.pdf II]; [http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Church_Law/Polish_Latvia_Ringolds_Balodis.pdf III]) * Balodis R. Religious education in Latvia. Grām. The Routledge International Handbook of Relgious Education. Ed. Davis D.H., Miroshnikova E. Routledge Taylor&Francis Group, Great Britain 2012. p. 202-211 ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Church_Law/Religious%20Education-R.Balodis-2012.pdf aplūkot]) * Balodis R. Religious Entities as Legal Persons — Latvia/ Churches and Other Religious Organisations as Legal Persons. Proceedings of the 17th Meeting of the European Consortium for Church and State Research Höör (Sweden) 17-20 November 2005/ (Ed. Lars Friedner). PEETERS, LEUVEN — PARIS — DUDLEY, MA 2007 p. 149.-157 ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Church_Law/Legal_persons_Churches_R.Balodis.pdf aplūkot]) * Balodis R. Latvia. Grām. Encyclopedia of World Constitutions Volume II Ed. G.Robbers — U.S. Facts on File, 2007 p.513-519 ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Constitutional_Law/World_Constituc_Latvia_R.Balodis.pdf aplūkot]) * Balodis R. Evolution of Constitutionality of the Republic of Latvia? from 1918-2006. Grām. JAHRBUCH DES ÖFFENTLICHEN RECHTS DER GEGENWART//NEUE FOLGE-BAND 56 Ed. P.Häberle — Mohr Siebeck 2008.s. 269.-278. ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Constitutional_Law/Const_LR_1918-2006.pdf aplūkot]) * Balodis R. The recent devolepments of Latvian model of Church and State relationship: Constitutional changes without revising of Constitution/ Jurisprudencija 2009, 3 (117), p-19. ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Church_Law/Balodis_Jurisprudencija_2009.pdf aplūkot]) * Balodis R. Chiesa e Stato in Lettonia. Grām. DIRITTO E RELIGIONE NELL’EUROPA POST-COMUNISTA. Seminario di storia delle istituzioni religiose e relazioni fra Stato e Chiesa dell’ Universitá di Firenze, Sociatá \editricle il Mulino, Bologna 2004. p. 189.-175 —237. ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Church_Law/Italia_LR_R.Balodis.pdf aplūkot]) * Balodis R. Das Recht der Religionsgemeinschaften in Letland/ Wolfgang Lienemann.Hans-Richard Reuter (Hrsg.) Das Recht der Religionsgemeinschaften in Mittel-, Ost — und Südosteuropa/ Nomos Verlagsgesellschaft, Baden — Baden 2005. s. 235 — 259. ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Church_Law/Germ_Das%20recht_R.Balodis.pdf aplūkot]) * Balodis R. Konstitucionālo tradīciju īpatnības Apvienotajā Karalistē//Rakstu kopas ’’Apvienotās Karalistes konstitucionālās tiesības’’ 1.raksts/ Likums un Tiesības — Rīga: Ratio iuris, 2004 maijs, 6. sējums, nr.5(57) ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Constitutional_Law/Konstituci_tradic_UK_R.Balodis.pdf aplūkot]) * Balodis R. Pasaules konstitucionālās attīstības galvenie posmi/Likums un Tiesības — R.: Ratio iuris, 2004 janvāris, 6. sējums, nr.1 (53) ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Constitutional_Law/Pas_kostituc_attt_R.Balodis.pdf aplūkot]) * Balodis R. Apvienotās Karalistes monarha prerogatīvu specifika un izpausmes mūsdienās/ Rakstu kopas ’’Apvienotās Karalistes konstitucionālās tiesības’’ 2.raksts // Likums un Tiesības — Rīga:Ratio iuris, 2004 oktobris, 6.sējums nr.10 (62) ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Constitutional_Law/Monarhs_R.Balodis.pdf aplūkot]) * Balodis R. Apvienotās Karalistes parlamenta organizācija un funkciju specifika//Rakstu kopas ’’Apvienotās Karalistes konstitucionālās tiesības’’ 3.raksts / Likums un Tiesības — Rīga: Ratio iuris, 2005 maijs * Balodis R. Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijas Pirmā labojuma nozīme un izpratnes transformācija (I). Likums un Tiesības, 2006, 8.sējums, nr.9 un 10 ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Constitutional_Law/ASV%20pirmais%20labojums_R.Balodis.pdf aplūkot]) * Balodis R. Tiesiskie principi, kas valda valsts un Baznīcas attiecībās Latvijas Republikā 21.gs. sākumā. Grām.: Latvijas Universitātes Raksti. Juridiskā zinātne. 740.sējums. Rīga: LU, 2008. 112-124.lpp. ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Church_Law/V&B_tiesiskie_principi_2008.pdf aplūkot]) * Balodis R. LAS RELACIONES ENTRE EL ESTADO DE LETONIA Y LAS ORGANIZACIONES RELIGIOSAS: DE LA REALIDAD SOVIÉTICA AL MODELO DE ESPAÑA E ITALIA. Revista General de Derecho Canóico y Derecho Eclesiástico del Estado 21 (2009) [1] ([http://www.iustel.com/v2/revistas/detalle_revista.asp?numero=21&id=2> aplūkot]) * Balodis R. Galvenais valsts notārs Ringolds Balodis par Uzņēmuma reģistra lomu un attīstības tendencēm.Grām.:Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs: VĒSTURE. PRAKSE. KOMENTĀRI. Rīga: TNA, 2010. 115-124.lpp. * Balodis R. Divdesmit gadi kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas: valststiesību attīstības tendences un risinājumi (publicēts žurnālā, Jurista vārds, 27.04.2010.) * Balodis R. Tieslietu padomes nozīme laika dimensijā (publicēts žurnālā "Jurista vārds", 26.01.2010.) * Balodis R. Par Latvijas Satversmes reformas nepieciešamību. 21.gadsimts (Latvijas Vēstnesis 21.04.2009.) * BalodisR. Publikācijas subjektam jābūt apveltītam ar publisku varu (Jurista vārds 21.04.2009.) * Balodis R. Galvenais valsts notārs Ringolds Balodis par Uzņēmuma reģistra tiesību piemērošanas prakses loma likumu interpretācijas valdošā viedokļa veidošanā Latvijā. Grām.: Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas prakse. Komerctiesību, biedrošanās tiesības un publiskie reģistri. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013. 12-17.lpp. </small>{{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima12_depweb_public.nsf/0/6E99B81C04E3F10BC2257D7B0032D9A9/$FILE/CV%20(latviski).002.pdf CV] * [https://tzpi.lu.lv/1466-2/ R.Balodis par dažādiem tiesībpolitiskiem jautājumiem] * [http://www.delfi.lv/news/national/politics/zolitudes-tragedijas-parlamentaras-izmeklesanas-komisiju-vadis-ringolds-balodis.d?id=45273762 Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju vadīs Ringolds Balodis] * [http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/266556-ringolds-balodis-komentari-palidzes-izprast-satversmi/ Ringolds Balodis: komentāri palīdzēs izprast Satversmi] * [http://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/5768/ Atver rakstu krājumu par tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principu] * [http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/288823-saeimas-parlamentaras-izmeklesanas-komisija-pilnvaras-un-nozime/ Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija — pilnvaras un nozīme] {{12. Saeima}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Balodis, Ringolds}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] [[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] 1sgqhlbhmg2vnxyuafs5xvva1xpxh8a 3657125 3657117 2022-07-19T21:40:51Z Treisijs 347 Atliku atpakaļ iepriekšējo attēlu, kur persona labāk saskatāma wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|juristu|Balodis (nozīmju atdalīšana)|Balodis}} {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ringolds Balodis | vārds_orģ = | attēls = 12.Saeimas deputāts Ringolds Balodis (15382065574).jpg | att_izm = | apraksts = Ringolds Balodis 2014. gadā <!------ Pirmais amats ------>| | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = <!------ Otrais amats ------>| amats3 = [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra]] vadītājs | term_sākums3 = {{dat|2008|6|6|N}} | term_beigas3 = 2013. gada septembris | priekštecis3 = [[Jānis Endziņš]] | pēctecis3 = [[Guna Paidere]] <!--- ja ir vairāk amatu, var pievienot līdz pat 20, nomainot numerāciju (amats5, amats6, prezidents5, prezidents6 utt.)---> <!------ Personas dati ------>| dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1966|1|9}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Tautas partija]] <small>(1998-2008)</small><br>[[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"–"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] <small>(2018-2022)</small><br>[[Latvija pirmajā vietā]] <small>(kopš 2022)</small> | apvienība = | dzīvesb = | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | piezīmes = }} '''Ringolds Balodis''' (dzimis {{dat|1966|1|9}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[jurists]] un politiķis, tiesību zinātņu doktors, [[Latvijas Universitāte]]s [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskās fakultātes]] profesors un bijušais Valststiesību zinātņu katedras vadītājs. No 2008. līdz 2013. gadam vadījis [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Uzņēmumu reģistru]]. Darbojas politikā, bijis [[12. Saeima]]s deputāts, ievēlēts no partijas "[[No sirds Latvijai]]" saraksta, pēc tam bijis [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] biedrs. 2022. gada sākumā pievienojies [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] izveidotajai partijai "[[Latvija pirmajā vietā]]". == Biogrāfija == Dzimis Rīgā. Skolas gaitas sācis 1973. gadā [[Mērsraga vidusskola|Mērsraga vidusskolā]], [[Talsu rajons|Talsu rajonā]]. No 1981. gada mācījies Rīgas 66. vidusskolā, kuru pabeidza 1984. gadā. Nākamajā gadā iesaukts [[Padomju armija|Padomju armijā]] obligātajā militārajā dienestā, dienējis desanta karaspēkā [[Ungārija|Ungārijā]] līdz 1987. gadam. Nodarbojies ar [[karatē]], 1990. gadā pēdējā LPSR karatē čempionātā uzvarēja smagajā svarā un ieguva čempiona titulu. Vēlāk dienējis [[1. Policijas bataljons|1. Policijas bataljonā]]. No 1989. līdz 1994. gadam studējis Latvijas Universitātes [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Juridiskajā fakultātē]], tiesību zinātnes specialitātē. Tiesību zinātņu maģistra grādu ieguvis 1997. gadā. 1996. gadā sāka strādāt par Tieslietu ministrijas departamenta direktoru (līdz 1999. gadam). Paralēli darbam tieslietu sistēmā studēja LU Juridiskās fakultātes doktorantūrā un strādāja par pasniedzēju (2001. gadā ieguva tiesību zinātņu doktora grādu (''Dr.iur.'')), 2002. gadā ievēlēts par docentu, 2004. gadā par asociēto profesoru, bet 2009. gadā par profesoru. No 1996. līdz 2000. gadam R. Balodis strādājis [[Latvijas Tieslietu ministrija|Tieslietu ministrijā]] par departamenta direktoru. No 2000. līdz 2004. gadam — par Reliģisko lietu pārvaldes priekšnieku. No 2003. līdz 2014. gadam R. Balodis bija LU Juridiskās fakultātes Valststiesību zinātņu katedras vadītājs. R. Balodi [[Tautas partija]] 2007. gadā nominēja par [[Tiesībsargs (Latvija)|Tiesībsargu]], taču vairākuma atbalstu viņš neguva. No 2007. gada Zinātnes padomes eksperts tiesību zinātnēs un Eiropas Valsts un Baznīcas konsorcija loceklis. No 2008. līdz 2013. gadam [[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs|Uzņēmumu reģistra]] vadītājs, galvenais valsts [[notārs]]. Kopš 2008. gada ir Latvijas Republikas [[Satversmes komentāri|Satversmes komentētāju]] kolektīva zinātniskais vadītājs (šobrīd izdotas četras grāmatas, kurās komentēts ir Satversmes ievads un sešas Satversmes nodaļas — I, III, IV, VI, VII un VIII). No 2013. līdz 2014. gadam [[Jūrmalas pilsēta]]s domes priekšsēdētāja padomnieks, Administratīvi juridiskās pārvaldes vadītāja vietas izpildītājs. No 2011. gada [[Latvijas Zinātņu akadēmija]]s korespondētājloceklis. 2013. gadā, vēloties popularizēt Latvijas nacionālās tiesību sistēmas savdabību un līdz ar to veicināt sabiedrībā veselīgu nacionālo pašlepnumu, izveidoja [[Tiesību zinātņu pētniecības institūts|Tiesību zinātņu pētniecības institūtu.]]<ref>[https://tzpi.lu.lv/ Tiesību zinātņu pētniecības institūts]</ref> Kopš 2014. gada [[Tiesību zinātņu pētniecības institūts|Tiesību zinātņu pētniecības institūta]] valdes priekšsēdētājs. R. Balodis ir vairāk kā 100 zinātnisko publikāciju, kas galvenokārt veltītas [[kontitucionālās tiesības|konstitucionālajām]] un [[cilvēktiesības|cilvēktiesībām]], autors. Zinātniskie pētījumi publicēti Latvijā un ārvalstīs, tajā skaitā ASV, Lielbritānijā, Itālijā, Vācijā, Beļģijā, Spānijā, Grieķijā, Francijā, Polijā, Izraēlā, Krievijā, Ukrainā, Lietuvā, Igaunijā. == Politiskā darbība == 1998. gadā R. Balodis iestājies [[Tautas partija|Tautas partijā]]. No tās saraksta 2002. gadā kandidējis [[8. Saeimas vēlēšanas|8. Saeimas vēlēšanās]], bet nav ievēlēts. 2013. gadā R. Balodis bija [[Jūrmalas domes priekšsēdētājs|Jūrmalas domes priekšsēdētāja]] [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] padomnieks. 2014. gadā R. Balodis, nebūdams partijas biedrs, no [[Inguna Sudraba|Ingunas Sudrabas]] partijas "[[No sirds Latvijai]]" saraksta ievēlēts 12. Saeimā. Protestēdams pret I. Sudrabas vadības stilu, Oligarhu parlamentārās izmeklēšanas komisiju vadot, izstājas no frakcijas un vēlāk, 2018. gada maijā, kļuva par [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]] biedru.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeimas-deputats-ringolds-balodis-iestajies-nacionalaja-apvieniba.a275120/ Saeimas deputāts Ringolds Balodis iestājies Nacionālajā apvienībā] LSM</ref> Saeimā darbojies Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā, Saeimas Nacionālās drošības komisijā. Šobrīd Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas loceklis. 12. Saeimas laikā vadīja Saeimas Juridiskās komisijas deputātu darba grupu [[12. Saeimas deputātu darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru un ievēlēšanas izvērtēšanai|Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai]],<ref>[http://www.saeima.lv/lv/par-saeimu/saeimas-darbs/deputatu-grupas/darba-grupa-valsts-prezidenta-pilnvaru-iespejamai-paplasinasanai-un-ievelesanas-kartibas-izvertesana Darba grupa Valsts prezidenta pilnvaru iespējamai paplašināšanai un ievēlēšanas kārtības izvērtēšanai]</ref> kā arī [[Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca|Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas]] likuma grozījumu saskaņošanas komsiiju. Bijis [[Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisija]]s priekšsēdētājs. 2018. gada rudenī kandidēja [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanās]] no [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"]], taču netika ievēlēts. 2020. gada nogalē R. Balodis pretendēja uz [[Satversmes tiesa]]s tiesneša amatu, taču netika ievēlēts. 2022. gada februārī R. Balodis pievienojies [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] izveidotajai partijai "[[Latvija pirmajā vietā]]", no kuras saraksta plāno kandidēt [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanās]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvijapirmajavieta.lv/latvija-pirmaja-vieta-pievienojas-ringolds-balodis/|title=LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ pievienojas Ringolds Balodis|last=latvijapirmajavieta.lv}}</ref> == Bibliogrāfija == {{div col|2}} <small> * Valsts un Baznīca. Nordik, 2000 * Baznīcu tiesības. Rīga: Reliģijas Brīvības Asociācija, 2002. * Balodis R. Church and State in Latvia. Grām. Law and Religion in Post-Communist Europe (Ed. Silvio Ferrari, W.Cole Durham).PEETERS, LEUVEN — PARIS — DUDLEY, MA 2003 p. 141.-175 * Balodis R. Church and State in Latvia. Grām. State and Church in the European Union. European Consortium for State and Church research, Nomos Verlagsgesellschaft, Baden — Baden second ed., 2005. p. 253 — 282. (aplūkot — [http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Church_Law/Germ_Religion_LR_R.Balodis.pdf I]; [http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Church_Law/Latvija_S&C_G.Robbers_R.Balodis.pdf II]; [http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Church_Law/Polish_Latvia_Ringolds_Balodis.pdf III]) * Balodis R. Religious education in Latvia. Grām. The Routledge International Handbook of Relgious Education. Ed. Davis D.H., Miroshnikova E. Routledge Taylor&Francis Group, Great Britain 2012. p. 202-211 ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Church_Law/Religious%20Education-R.Balodis-2012.pdf aplūkot]) * Balodis R. Religious Entities as Legal Persons — Latvia/ Churches and Other Religious Organisations as Legal Persons. Proceedings of the 17th Meeting of the European Consortium for Church and State Research Höör (Sweden) 17-20 November 2005/ (Ed. Lars Friedner). PEETERS, LEUVEN — PARIS — DUDLEY, MA 2007 p. 149.-157 ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Church_Law/Legal_persons_Churches_R.Balodis.pdf aplūkot]) * Balodis R. Latvia. Grām. Encyclopedia of World Constitutions Volume II Ed. G.Robbers — U.S. Facts on File, 2007 p.513-519 ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Constitutional_Law/World_Constituc_Latvia_R.Balodis.pdf aplūkot]) * Balodis R. Evolution of Constitutionality of the Republic of Latvia? from 1918-2006. Grām. JAHRBUCH DES ÖFFENTLICHEN RECHTS DER GEGENWART//NEUE FOLGE-BAND 56 Ed. P.Häberle — Mohr Siebeck 2008.s. 269.-278. ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Constitutional_Law/Const_LR_1918-2006.pdf aplūkot]) * Balodis R. The recent devolepments of Latvian model of Church and State relationship: Constitutional changes without revising of Constitution/ Jurisprudencija 2009, 3 (117), p-19. ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Church_Law/Balodis_Jurisprudencija_2009.pdf aplūkot]) * Balodis R. Chiesa e Stato in Lettonia. Grām. DIRITTO E RELIGIONE NELL’EUROPA POST-COMUNISTA. Seminario di storia delle istituzioni religiose e relazioni fra Stato e Chiesa dell’ Universitá di Firenze, Sociatá \editricle il Mulino, Bologna 2004. p. 189.-175 —237. ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Church_Law/Italia_LR_R.Balodis.pdf aplūkot]) * Balodis R. Das Recht der Religionsgemeinschaften in Letland/ Wolfgang Lienemann.Hans-Richard Reuter (Hrsg.) Das Recht der Religionsgemeinschaften in Mittel-, Ost — und Südosteuropa/ Nomos Verlagsgesellschaft, Baden — Baden 2005. s. 235 — 259. ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Church_Law/Germ_Das%20recht_R.Balodis.pdf aplūkot]) * Balodis R. Konstitucionālo tradīciju īpatnības Apvienotajā Karalistē//Rakstu kopas ’’Apvienotās Karalistes konstitucionālās tiesības’’ 1.raksts/ Likums un Tiesības — Rīga: Ratio iuris, 2004 maijs, 6. sējums, nr.5(57) ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Constitutional_Law/Konstituci_tradic_UK_R.Balodis.pdf aplūkot]) * Balodis R. Pasaules konstitucionālās attīstības galvenie posmi/Likums un Tiesības — R.: Ratio iuris, 2004 janvāris, 6. sējums, nr.1 (53) ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Constitutional_Law/Pas_kostituc_attt_R.Balodis.pdf aplūkot]) * Balodis R. Apvienotās Karalistes monarha prerogatīvu specifika un izpausmes mūsdienās/ Rakstu kopas ’’Apvienotās Karalistes konstitucionālās tiesības’’ 2.raksts // Likums un Tiesības — Rīga:Ratio iuris, 2004 oktobris, 6.sējums nr.10 (62) ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Constitutional_Law/Monarhs_R.Balodis.pdf aplūkot]) * Balodis R. Apvienotās Karalistes parlamenta organizācija un funkciju specifika//Rakstu kopas ’’Apvienotās Karalistes konstitucionālās tiesības’’ 3.raksts / Likums un Tiesības — Rīga: Ratio iuris, 2005 maijs * Balodis R. Amerikas Savienoto Valstu Konstitūcijas Pirmā labojuma nozīme un izpratnes transformācija (I). Likums un Tiesības, 2006, 8.sējums, nr.9 un 10 ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Constitutional_Law/ASV%20pirmais%20labojums_R.Balodis.pdf aplūkot]) * Balodis R. Tiesiskie principi, kas valda valsts un Baznīcas attiecībās Latvijas Republikā 21.gs. sākumā. Grām.: Latvijas Universitātes Raksti. Juridiskā zinātne. 740.sējums. Rīga: LU, 2008. 112-124.lpp. ([http://home.lu.lv/~rbalodis/Publikacijas/Church_Law/V&B_tiesiskie_principi_2008.pdf aplūkot]) * Balodis R. LAS RELACIONES ENTRE EL ESTADO DE LETONIA Y LAS ORGANIZACIONES RELIGIOSAS: DE LA REALIDAD SOVIÉTICA AL MODELO DE ESPAÑA E ITALIA. Revista General de Derecho Canóico y Derecho Eclesiástico del Estado 21 (2009) [1] ([http://www.iustel.com/v2/revistas/detalle_revista.asp?numero=21&id=2> aplūkot]) * Balodis R. Galvenais valsts notārs Ringolds Balodis par Uzņēmuma reģistra lomu un attīstības tendencēm.Grām.:Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs: VĒSTURE. PRAKSE. KOMENTĀRI. Rīga: TNA, 2010. 115-124.lpp. * Balodis R. Divdesmit gadi kopš Latvijas Neatkarības deklarācijas: valststiesību attīstības tendences un risinājumi (publicēts žurnālā, Jurista vārds, 27.04.2010.) * Balodis R. Tieslietu padomes nozīme laika dimensijā (publicēts žurnālā "Jurista vārds", 26.01.2010.) * Balodis R. Par Latvijas Satversmes reformas nepieciešamību. 21.gadsimts (Latvijas Vēstnesis 21.04.2009.) * BalodisR. Publikācijas subjektam jābūt apveltītam ar publisku varu (Jurista vārds 21.04.2009.) * Balodis R. Galvenais valsts notārs Ringolds Balodis par Uzņēmuma reģistra tiesību piemērošanas prakses loma likumu interpretācijas valdošā viedokļa veidošanā Latvijā. Grām.: Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra tiesību piemērošanas prakse. Komerctiesību, biedrošanās tiesības un publiskie reģistri. Rīga: Zvaigzne ABC, 2013. 12-17.lpp. </small>{{div col end}} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima12_depweb_public.nsf/0/6E99B81C04E3F10BC2257D7B0032D9A9/$FILE/CV%20(latviski).002.pdf CV] * [https://tzpi.lu.lv/1466-2/ R.Balodis par dažādiem tiesībpolitiskiem jautājumiem] * [http://www.delfi.lv/news/national/politics/zolitudes-tragedijas-parlamentaras-izmeklesanas-komisiju-vadis-ringolds-balodis.d?id=45273762 Zolitūdes traģēdijas parlamentārās izmeklēšanas komisiju vadīs Ringolds Balodis] * [http://www.lvportals.lv/visi/viedokli/266556-ringolds-balodis-komentari-palidzes-izprast-satversmi/ Ringolds Balodis: komentāri palīdzēs izprast Satversmi] * [http://www.satv.tiesa.gov.lv/press-release/5768/ Atver rakstu krājumu par tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principu] * [http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/288823-saeimas-parlamentaras-izmeklesanas-komisija-pilnvaras-un-nozime/ Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija — pilnvaras un nozīme] {{12. Saeima}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Balodis, Ringolds}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Tautas Partijas politiķi]] [[Kategorija:Nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" politiķi]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] [[Kategorija:Latvijas tiesību zinātnieki]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes darbinieki]] hhbhwanavf6bn4dmmuy1757vv2hvrdw 0 79338 3657348 1964056 2022-07-20T11:31:57Z Baisulis 11523 +1 .... wikitext text/x-wiki '''Montgomerijs''' (''Montgomery'') var būt: * [[Bernards Montgomerijs]] (''Bernard Law Montgomery'') — Apvienotās Karalistes feldmaršals (1887—1976) * [[Deikars Montgomerijs]] (''Dacre Montgomery'') — austrāliešu aktieris (dzimis 1994. gadā) * [[Džons Montgomerijs]] (''Jon Montgomery'') — Kanādas skeletonists (dzimis 1979. gadā) * [[Montgomeri]] — pilsēta ASV, Alabamas štata administratīvais centrs {{Nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Uzvārdi]] b5odcmwgf31m03d8w5fxtyn3v27xsgw 0 82584 3657016 3382301 2022-07-19T17:18:32Z Eremu1 102242 Uztaisiju sadaļu wikitext text/x-wiki {{Krāsas infokaste | virsraksts = Balta |virsraksta_krāsa = Black | simbolisms = | hex = FFFFFF | r= 255 |g= 255 |b= 255 | attēls = Attēls:Color icon white.svg | viļņa_garums = | frekvence = }} '''Baltā krāsa''' jeb vienkārši '''balts''' ir ahromatiskā [[krāsa]] līdzās [[melnā krāsa|melnajai]] un [[pelēkā krāsa|pelēkajai]]. Cilvēka acī baltās gaismas sajūta rodas, ja tiek stimulētas visu veidu [[acu valītes]] vienādi — gan īsās, gan vidējās, gan garās vālītes. Balti izskatās tie priekšmeti, kas maksimāli atstaro visu [[viļņa garums|viļņu garumu]] redzamo gaismu, kas krīt uz tiem. Atstarošanai jābūt [[difūza atstarošana|difūzai]] ([[spogulis|spoguļvirsmas]] neizskatās baltas). [[Saules gaisma]], kā arī [[gaismas avots|gaismas avoti]], kas izstaro visu [[spektrs|redzamo spektru]], cilvēka [[acs|acij]] rada baltās gaismas sajūtu. Dabā balts ir [[sniegs]], [[piens]], [[mākoņi]], [[kaļķakmens]], [[kokvilna]] un tā tālāk. [[Sarkanzaļzilais krāsu modelis|Sarkanzaļzilajā krāsu modelī]] (RGB) balto krāsu pieraksta šādi: #FFFFFF. Saskaņā ar aditīvo krāsu modeli (RGB) balto krāsu var iegūt, sajaucot spektrāli tīru [[sarkanā krāsa|sarkano]], [[zaļā krāsa|zaļo]] un [[zilā krāsa|zilo]] krāsu. Tā tiek iegūta baltā krāsa krāsainajos [[kineskops|kineskopos]] un [[Šķidro kristālu displejs|LCD]] monitoros. == Kūltūrā == Daudzās [[Eiropa|Eiropas]] kultūras balts ir [[tīrība]]s un [[nevainība]]s simbols, pretstats [[melnā krāsa|melnajai krāsai]], sliktuma un ļaunuma krāsai, bet dažām Austrumāzijas kultūrām balts ir [[Sēras|sēru]] krāsa. * Baltā krāsa, saskaņā ar pētījumiem Eiropā un Ziemeļamerikā, tiek saistīta ar [[labestība|labestību]], [[godīgums|godīgumu]], [[tīrība|tīrību]], [[sākums|sākumu]], [[atjaunošanās|atjaunošanos]], [[neitralitāte|neitralitāti]] un [[pilnība|pilnību]].<ref name="Eva Heller">{{grāmatas atsauce | author= Eva Heller | year= 2000 | title= Psychologie de la couleur – effets ets symboliques | page= 130–46}}</ref> * Baltai krāsai ir liela nozīme daudzās reliģijās. Dažām [[Austrumāzija]]s kultūrām baltā krāsa ir sēru krāsa, ja kāds ir nomiris tad viņi ģērbjas baltā.<ref>Eva Heller (2000), ''Psychologie de la couleur — effets ets symboliques'', p. 137</ref> * Senajiem latviešiem baltā krāsa bija viena no sēru krāsām.<ref name="fakti">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.fakti.lv/?url=atvadas | title= Atvadas | publisher= fakti.lv | accessdate= 2018. gada 19. maijā}}</ref> [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] priesteri valkāja baltu apģērbu kā tīrības simbolu. [[Senā Roma|Senajā Romā]] baltas krāsas apģērbs ([[toga]]) bija pilsonības apliecinājums un parādija līdz ar to statusu. Arī mūsdienās [[mediķis|mediķi]] valkā baltu apģērbu, [[līgava]]s izvēlas baltas kleitas un tamlīdzīgi. Baltā krāsa ir daudzu valstu nacionālajos simbolos ([[karogs|karogos]] un [[ģerbonis|ģerboņos]]), bet tai mēdz būt atšķirīga nozīme. == Toņi == {|class="wikitable sortable" |- ! style="text-align: left" | Nosaukums ! Krāsa ! ''Hex'' ! colspan="3" | [[Sarkanzaļzilais krāsu modelis|RGB]] ! style="text-align: left" | ''Web'' nosaukums |- | Baltā krāsa | style="background-color: #FFFFFF" | | #FFFFFF | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 255 | ''white'' |- | Sniegbaltā krāsa | style="background-color: #FFFAFA" | | #FFFAFA | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 250 | ''snow'' |- | Meloņu krāsa | style="background-color: #F0FFF0" | | #F0FFF0 | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 240 | ''honeydew'' |- | Piparmētru krēmkrāsa | style="background-color: #F5FFFA" | | #F5FFFA | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 250 | ''mintcream'' |- | Azūra krāsa | style="background-color: #F0FFFF" | | #F0FFFF | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 255 | ''azure'' |- | Aliszila krāsa | style="background-color: #F0F8FF" | | #F0F8FF | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 248 | style="text-align: right" | 255 | ''aliceblue'' |- | Spokbalta krāsa | style="background-color: #F8F8FF" | | #F8F8FF | style="text-align: right" | 248 | style="text-align: right" | 248 | style="text-align: right" | 255 | ''ghostwhite'' |- | Balto dūmu krāsa | style="background-color: #F5F5F5" | | #F5F5F5 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 245 | ''whitesmoke'' |- | Gliemežvāku krāsa | style="background-color: #FFF5EE" | | #FFF5EE | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 238 | ''seashell'' |- | Bēša krāsa | style="background-color: #F5F5DC" | | #F5F5DC | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 220 | ''beige'' |- | Mežģīnkrāsa | style="background-color: #FDF5E6" | | #FDF5E6 | style="text-align: right" | 253 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 230 | ''oldlace'' |- | Ziedbalta krāsa | style="background-color: #FFFAF0" | | #FFFAF0 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 240 | ''floralwhite'' |- | Ziloņkaula krāsa | style="background-color: #FFFFF0" | | #FFFFF0 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 240 | ''ivory'' |- | Antīkbalta krāsa | style="background-color: #FAEBD7" | | #FAEBD7 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 235 | style="text-align: right" | 215 | ''antiquewhite'' |- | Linu krāsa | style="background-color: #FAF0E6" | | #FAF0E6 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 230 | ''linen'' |- | Lavandsārtā krāsa | style="background-color: #FFF0F5" | | #FFF0F5 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 245 | ''lavenderblush'' |- | Dūmakaini sārtā krāsa | style="background-color: #FFE4E1" | | #FFE4E1 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 228 | style="text-align: right" | 225 | ''mistyrose'' |- | Navahu baltā krāsa | style="background-color: #FFDEAD" | | #FFDEAD | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 222 | style="text-align: right" | 173 | ''navajowhite'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krāsas]] 211wair1dmjwido05wpjufq2he2lrpt 3657048 3657016 2022-07-19T18:24:52Z Egilus 27634 Vispār jau atsaukšanās uz Evu Helleri ir diezgan nenopietna... wikitext text/x-wiki {{Krāsas infokaste | virsraksts = Balta |virsraksta_krāsa = Black | simbolisms = | hex = FFFFFF | r= 255 |g= 255 |b= 255 | attēls = Attēls:Color icon white.svg | viļņa_garums = | frekvence = }} '''Baltā krāsa''' jeb vienkārši '''balts''' ir ahromatiskā [[krāsa]] līdzās [[melnā krāsa|melnajai]] un [[pelēkā krāsa|pelēkajai]]. Cilvēka acī baltās gaismas sajūta rodas, ja tiek stimulētas visu veidu [[acu valītes]] vienādi — gan īsās, gan vidējās, gan garās vālītes. Balti izskatās tie priekšmeti, kas maksimāli atstaro visu [[viļņa garums|viļņu garumu]] redzamo gaismu, kas krīt uz tiem. Atstarošanai jābūt [[difūza atstarošana|difūzai]] ([[spogulis|spoguļvirsmas]] neizskatās baltas). [[Saules gaisma]], kā arī [[gaismas avots|gaismas avoti]], kas izstaro visu [[spektrs|redzamo spektru]], cilvēka [[acs|acij]] rada baltās gaismas sajūtu. Dabā balts ir [[sniegs]], [[piens]], [[mākoņi]], [[kaļķakmens]], [[kokvilna]] un tā tālāk. [[Sarkanzaļzilais krāsu modelis|Sarkanzaļzilajā krāsu modelī]] (RGB) balto krāsu pieraksta šādi: #FFFFFF. Saskaņā ar aditīvo krāsu modeli (RGB) balto krāsu var iegūt, sajaucot spektrāli tīru [[sarkanā krāsa|sarkano]], [[zaļā krāsa|zaļo]] un [[zilā krāsa|zilo]] krāsu. Tā tiek iegūta baltā krāsa krāsainajos [[kineskops|kineskopos]] un [[Šķidro kristālu displejs|LCD]] monitoros. == Kultūrā == Daudzās [[Eiropa]]s kultūrās balts ir [[tīrība]]s un [[nevainība]]s simbols, pretstats [[melnā krāsa|melnajai krāsai]], sliktuma un ļaunuma krāsai, bet dažām Austrumāzijas kultūrām balts ir [[Sēras|sēru]] krāsa. * Baltā krāsa, saskaņā ar pētījumiem Eiropā un Ziemeļamerikā, tiek saistīta ar [[labestība|labestību]], [[godīgums|godīgumu]], [[tīrība|tīrību]], [[sākums|sākumu]], [[atjaunošanās|atjaunošanos]], [[neitralitāte|neitralitāti]] un [[pilnība|pilnību]].<ref name="Eva Heller">{{grāmatas atsauce | author= Eva Heller | year= 2000 | title= Psychologie de la couleur – effets ets symboliques | page= 130–46}}</ref> * Baltai krāsai ir liela nozīme daudzās reliģijās. Dažām [[Austrumāzija]]s kultūrām baltā krāsa ir sēru krāsa, ja kāds ir nomiris tad viņi ģērbjas baltā.<ref>Eva Heller (2000), ''Psychologie de la couleur — effets ets symboliques'', p. 137</ref> * Senajiem latviešiem baltā krāsa bija viena no sēru krāsām.<ref name="fakti">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.fakti.lv/?url=atvadas | title= Atvadas | publisher= fakti.lv | accessdate= 2018. gada 19. maijā}}</ref> [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] priesteri valkāja baltu apģērbu kā tīrības simbolu. [[Senā Roma|Senajā Romā]] baltas krāsas apģērbs ([[toga]]) bija pilsonības apliecinājums un parādīja līdz ar to statusu. Arī mūsdienās [[mediķis|mediķi]] valkā baltu apģērbu, [[līgava]]s izvēlas baltas kleitas un tamlīdzīgi. Baltā krāsa ir daudzu valstu nacionālajos simbolos ([[karogs|karogos]] un [[ģerbonis|ģerboņos]]), bet tai mēdz būt atšķirīga nozīme. == Toņi == {|class="wikitable sortable" |- ! style="text-align: left" | Nosaukums ! Krāsa ! ''Hex'' ! colspan="3" | [[Sarkanzaļzilais krāsu modelis|RGB]] ! style="text-align: left" | ''Web'' nosaukums |- | Baltā krāsa | style="background-color: #FFFFFF" | | #FFFFFF | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 255 | ''white'' |- | Sniegbaltā krāsa | style="background-color: #FFFAFA" | | #FFFAFA | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 250 | ''snow'' |- | Meloņu krāsa | style="background-color: #F0FFF0" | | #F0FFF0 | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 240 | ''honeydew'' |- | Piparmētru krēmkrāsa | style="background-color: #F5FFFA" | | #F5FFFA | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 250 | ''mintcream'' |- | Azūra krāsa | style="background-color: #F0FFFF" | | #F0FFFF | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 255 | ''azure'' |- | Aliszila krāsa | style="background-color: #F0F8FF" | | #F0F8FF | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 248 | style="text-align: right" | 255 | ''aliceblue'' |- | Spokbalta krāsa | style="background-color: #F8F8FF" | | #F8F8FF | style="text-align: right" | 248 | style="text-align: right" | 248 | style="text-align: right" | 255 | ''ghostwhite'' |- | Balto dūmu krāsa | style="background-color: #F5F5F5" | | #F5F5F5 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 245 | ''whitesmoke'' |- | Gliemežvāku krāsa | style="background-color: #FFF5EE" | | #FFF5EE | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 238 | ''seashell'' |- | Bēša krāsa | style="background-color: #F5F5DC" | | #F5F5DC | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 220 | ''beige'' |- | Mežģīnkrāsa | style="background-color: #FDF5E6" | | #FDF5E6 | style="text-align: right" | 253 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 230 | ''oldlace'' |- | Ziedbalta krāsa | style="background-color: #FFFAF0" | | #FFFAF0 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 240 | ''floralwhite'' |- | Ziloņkaula krāsa | style="background-color: #FFFFF0" | | #FFFFF0 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 240 | ''ivory'' |- | Antīkbalta krāsa | style="background-color: #FAEBD7" | | #FAEBD7 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 235 | style="text-align: right" | 215 | ''antiquewhite'' |- | Linu krāsa | style="background-color: #FAF0E6" | | #FAF0E6 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 230 | ''linen'' |- | Lavandsārtā krāsa | style="background-color: #FFF0F5" | | #FFF0F5 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 245 | ''lavenderblush'' |- | Dūmakaini sārtā krāsa | style="background-color: #FFE4E1" | | #FFE4E1 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 228 | style="text-align: right" | 225 | ''mistyrose'' |- | Navahu baltā krāsa | style="background-color: #FFDEAD" | | #FFDEAD | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 222 | style="text-align: right" | 173 | ''navajowhite'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krāsas]] nt5jp3rueqilr5h4a2wpdav697fhzuo 3657050 3657048 2022-07-19T18:31:09Z ScAvenger 1630 /* Kultūrā */ vismaz atsauci uz vienu un to pašu grāmatu derētu noformēt vienādi wikitext text/x-wiki {{Krāsas infokaste | virsraksts = Balta |virsraksta_krāsa = Black | simbolisms = | hex = FFFFFF | r= 255 |g= 255 |b= 255 | attēls = Attēls:Color icon white.svg | viļņa_garums = | frekvence = }} '''Baltā krāsa''' jeb vienkārši '''balts''' ir ahromatiskā [[krāsa]] līdzās [[melnā krāsa|melnajai]] un [[pelēkā krāsa|pelēkajai]]. Cilvēka acī baltās gaismas sajūta rodas, ja tiek stimulētas visu veidu [[acu valītes]] vienādi — gan īsās, gan vidējās, gan garās vālītes. Balti izskatās tie priekšmeti, kas maksimāli atstaro visu [[viļņa garums|viļņu garumu]] redzamo gaismu, kas krīt uz tiem. Atstarošanai jābūt [[difūza atstarošana|difūzai]] ([[spogulis|spoguļvirsmas]] neizskatās baltas). [[Saules gaisma]], kā arī [[gaismas avots|gaismas avoti]], kas izstaro visu [[spektrs|redzamo spektru]], cilvēka [[acs|acij]] rada baltās gaismas sajūtu. Dabā balts ir [[sniegs]], [[piens]], [[mākoņi]], [[kaļķakmens]], [[kokvilna]] un tā tālāk. [[Sarkanzaļzilais krāsu modelis|Sarkanzaļzilajā krāsu modelī]] (RGB) balto krāsu pieraksta šādi: #FFFFFF. Saskaņā ar aditīvo krāsu modeli (RGB) balto krāsu var iegūt, sajaucot spektrāli tīru [[sarkanā krāsa|sarkano]], [[zaļā krāsa|zaļo]] un [[zilā krāsa|zilo]] krāsu. Tā tiek iegūta baltā krāsa krāsainajos [[kineskops|kineskopos]] un [[Šķidro kristālu displejs|LCD]] monitoros. == Kultūrā == Daudzās [[Eiropa]]s kultūrās balts ir [[tīrība]]s un [[nevainība]]s simbols, pretstats [[melnā krāsa|melnajai krāsai]], sliktuma un ļaunuma krāsai, bet dažām Austrumāzijas kultūrām balts ir [[Sēras|sēru]] krāsa. * Baltā krāsa, saskaņā ar pētījumiem Eiropā un Ziemeļamerikā, tiek saistīta ar [[labestība|labestību]], [[godīgums|godīgumu]], [[tīrība|tīrību]], [[sākums|sākumu]], [[atjaunošanās|atjaunošanos]], [[neitralitāte|neitralitāti]] un [[pilnība|pilnību]].<ref name="Eva Heller">{{grāmatas atsauce | author= Eva Heller | year= 2000 | title= Psychologie de la couleur – effets ets symboliques | page= 130–46}}</ref> * Baltai krāsai ir liela nozīme daudzās reliģijās. Dažām [[Austrumāzija]]s kultūrām baltā krāsa ir sēru krāsa — ja kāds ir nomiris, tad piederīgie ģērbjas baltā.<ref>{{grāmatas atsauce | author= Eva Heller | year= 2000 | title= Psychologie de la couleur – effets ets symboliques | page= 137}}</ref> * Senajiem latviešiem baltā krāsa bija viena no sēru krāsām.<ref name="fakti">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.fakti.lv/?url=atvadas | title= Atvadas | publisher= fakti.lv | accessdate= 2018. gada 19. maijā}}</ref> [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] priesteri valkāja baltu apģērbu kā tīrības simbolu. [[Senā Roma|Senajā Romā]] baltas krāsas apģērbs ([[toga]]) bija pilsonības apliecinājums un parādīja līdz ar to statusu. Arī mūsdienās [[mediķis|mediķi]] valkā baltu apģērbu, [[līgava]]s izvēlas baltas kleitas un tamlīdzīgi. Baltā krāsa ir daudzu valstu nacionālajos simbolos ([[karogs|karogos]] un [[ģerbonis|ģerboņos]]), bet tai mēdz būt atšķirīga nozīme. == Toņi == {|class="wikitable sortable" |- ! style="text-align: left" | Nosaukums ! Krāsa ! ''Hex'' ! colspan="3" | [[Sarkanzaļzilais krāsu modelis|RGB]] ! style="text-align: left" | ''Web'' nosaukums |- | Baltā krāsa | style="background-color: #FFFFFF" | | #FFFFFF | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 255 | ''white'' |- | Sniegbaltā krāsa | style="background-color: #FFFAFA" | | #FFFAFA | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 250 | ''snow'' |- | Meloņu krāsa | style="background-color: #F0FFF0" | | #F0FFF0 | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 240 | ''honeydew'' |- | Piparmētru krēmkrāsa | style="background-color: #F5FFFA" | | #F5FFFA | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 250 | ''mintcream'' |- | Azūra krāsa | style="background-color: #F0FFFF" | | #F0FFFF | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 255 | ''azure'' |- | Aliszila krāsa | style="background-color: #F0F8FF" | | #F0F8FF | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 248 | style="text-align: right" | 255 | ''aliceblue'' |- | Spokbalta krāsa | style="background-color: #F8F8FF" | | #F8F8FF | style="text-align: right" | 248 | style="text-align: right" | 248 | style="text-align: right" | 255 | ''ghostwhite'' |- | Balto dūmu krāsa | style="background-color: #F5F5F5" | | #F5F5F5 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 245 | ''whitesmoke'' |- | Gliemežvāku krāsa | style="background-color: #FFF5EE" | | #FFF5EE | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 238 | ''seashell'' |- | Bēša krāsa | style="background-color: #F5F5DC" | | #F5F5DC | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 220 | ''beige'' |- | Mežģīnkrāsa | style="background-color: #FDF5E6" | | #FDF5E6 | style="text-align: right" | 253 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 230 | ''oldlace'' |- | Ziedbalta krāsa | style="background-color: #FFFAF0" | | #FFFAF0 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 240 | ''floralwhite'' |- | Ziloņkaula krāsa | style="background-color: #FFFFF0" | | #FFFFF0 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 240 | ''ivory'' |- | Antīkbalta krāsa | style="background-color: #FAEBD7" | | #FAEBD7 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 235 | style="text-align: right" | 215 | ''antiquewhite'' |- | Linu krāsa | style="background-color: #FAF0E6" | | #FAF0E6 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 230 | ''linen'' |- | Lavandsārtā krāsa | style="background-color: #FFF0F5" | | #FFF0F5 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 245 | ''lavenderblush'' |- | Dūmakaini sārtā krāsa | style="background-color: #FFE4E1" | | #FFE4E1 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 228 | style="text-align: right" | 225 | ''mistyrose'' |- | Navahu baltā krāsa | style="background-color: #FFDEAD" | | #FFDEAD | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 222 | style="text-align: right" | 173 | ''navajowhite'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krāsas]] eo5ibg0dv74rho0k1xhfpeueet9ljfb 3657051 3657050 2022-07-19T18:32:10Z ScAvenger 1630 /* ievads */ typo wikitext text/x-wiki {{Krāsas infokaste | virsraksts = Balta |virsraksta_krāsa = Black | simbolisms = | hex = FFFFFF | r= 255 |g= 255 |b= 255 | attēls = Attēls:Color icon white.svg | viļņa_garums = | frekvence = }} '''Baltā krāsa''' jeb vienkārši '''balts''' ir ahromatiskā [[krāsa]] līdzās [[melnā krāsa|melnajai]] un [[pelēkā krāsa|pelēkajai]]. Cilvēka acī baltās gaismas sajūta rodas, ja tiek stimulētas visu veidu [[acu vālītes]] vienādi — gan īsās, gan vidējās, gan garās vālītes. Balti izskatās tie priekšmeti, kas maksimāli atstaro visu [[viļņa garums|viļņu garumu]] redzamo gaismu, kas krīt uz tiem. Atstarošanai jābūt [[difūza atstarošana|difūzai]] ([[spogulis|spoguļvirsmas]] neizskatās baltas). [[Saules gaisma]], kā arī [[gaismas avots|gaismas avoti]], kas izstaro visu [[spektrs|redzamo spektru]], cilvēka [[acs|acij]] rada baltās gaismas sajūtu. Dabā balts ir [[sniegs]], [[piens]], [[mākoņi]], [[kaļķakmens]], [[kokvilna]] un tā tālāk. [[Sarkanzaļzilais krāsu modelis|Sarkanzaļzilajā krāsu modelī]] (RGB) balto krāsu pieraksta šādi: #FFFFFF. Saskaņā ar aditīvo krāsu modeli (RGB) balto krāsu var iegūt, sajaucot spektrāli tīru [[sarkanā krāsa|sarkano]], [[zaļā krāsa|zaļo]] un [[zilā krāsa|zilo]] krāsu. Tā tiek iegūta baltā krāsa krāsainajos [[kineskops|kineskopos]] un [[Šķidro kristālu displejs|LCD]] monitoros. == Kultūrā == Daudzās [[Eiropa]]s kultūrās balts ir [[tīrība]]s un [[nevainība]]s simbols, pretstats [[melnā krāsa|melnajai krāsai]], sliktuma un ļaunuma krāsai, bet dažām Austrumāzijas kultūrām balts ir [[Sēras|sēru]] krāsa. * Baltā krāsa, saskaņā ar pētījumiem Eiropā un Ziemeļamerikā, tiek saistīta ar [[labestība|labestību]], [[godīgums|godīgumu]], [[tīrība|tīrību]], [[sākums|sākumu]], [[atjaunošanās|atjaunošanos]], [[neitralitāte|neitralitāti]] un [[pilnība|pilnību]].<ref name="Eva Heller">{{grāmatas atsauce | author= Eva Heller | year= 2000 | title= Psychologie de la couleur – effets ets symboliques | page= 130–46}}</ref> * Baltai krāsai ir liela nozīme daudzās reliģijās. Dažām [[Austrumāzija]]s kultūrām baltā krāsa ir sēru krāsa — ja kāds ir nomiris, tad piederīgie ģērbjas baltā.<ref>{{grāmatas atsauce | author= Eva Heller | year= 2000 | title= Psychologie de la couleur – effets ets symboliques | page= 137}}</ref> * Senajiem latviešiem baltā krāsa bija viena no sēru krāsām.<ref name="fakti">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.fakti.lv/?url=atvadas | title= Atvadas | publisher= fakti.lv | accessdate= 2018. gada 19. maijā}}</ref> [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] priesteri valkāja baltu apģērbu kā tīrības simbolu. [[Senā Roma|Senajā Romā]] baltas krāsas apģērbs ([[toga]]) bija pilsonības apliecinājums un parādīja līdz ar to statusu. Arī mūsdienās [[mediķis|mediķi]] valkā baltu apģērbu, [[līgava]]s izvēlas baltas kleitas un tamlīdzīgi. Baltā krāsa ir daudzu valstu nacionālajos simbolos ([[karogs|karogos]] un [[ģerbonis|ģerboņos]]), bet tai mēdz būt atšķirīga nozīme. == Toņi == {|class="wikitable sortable" |- ! style="text-align: left" | Nosaukums ! Krāsa ! ''Hex'' ! colspan="3" | [[Sarkanzaļzilais krāsu modelis|RGB]] ! style="text-align: left" | ''Web'' nosaukums |- | Baltā krāsa | style="background-color: #FFFFFF" | | #FFFFFF | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 255 | ''white'' |- | Sniegbaltā krāsa | style="background-color: #FFFAFA" | | #FFFAFA | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 250 | ''snow'' |- | Meloņu krāsa | style="background-color: #F0FFF0" | | #F0FFF0 | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 240 | ''honeydew'' |- | Piparmētru krēmkrāsa | style="background-color: #F5FFFA" | | #F5FFFA | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 250 | ''mintcream'' |- | Azūra krāsa | style="background-color: #F0FFFF" | | #F0FFFF | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 255 | ''azure'' |- | Aliszila krāsa | style="background-color: #F0F8FF" | | #F0F8FF | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 248 | style="text-align: right" | 255 | ''aliceblue'' |- | Spokbalta krāsa | style="background-color: #F8F8FF" | | #F8F8FF | style="text-align: right" | 248 | style="text-align: right" | 248 | style="text-align: right" | 255 | ''ghostwhite'' |- | Balto dūmu krāsa | style="background-color: #F5F5F5" | | #F5F5F5 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 245 | ''whitesmoke'' |- | Gliemežvāku krāsa | style="background-color: #FFF5EE" | | #FFF5EE | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 238 | ''seashell'' |- | Bēša krāsa | style="background-color: #F5F5DC" | | #F5F5DC | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 220 | ''beige'' |- | Mežģīnkrāsa | style="background-color: #FDF5E6" | | #FDF5E6 | style="text-align: right" | 253 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 230 | ''oldlace'' |- | Ziedbalta krāsa | style="background-color: #FFFAF0" | | #FFFAF0 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 240 | ''floralwhite'' |- | Ziloņkaula krāsa | style="background-color: #FFFFF0" | | #FFFFF0 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 240 | ''ivory'' |- | Antīkbalta krāsa | style="background-color: #FAEBD7" | | #FAEBD7 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 235 | style="text-align: right" | 215 | ''antiquewhite'' |- | Linu krāsa | style="background-color: #FAF0E6" | | #FAF0E6 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 230 | ''linen'' |- | Lavandsārtā krāsa | style="background-color: #FFF0F5" | | #FFF0F5 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 245 | ''lavenderblush'' |- | Dūmakaini sārtā krāsa | style="background-color: #FFE4E1" | | #FFE4E1 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 228 | style="text-align: right" | 225 | ''mistyrose'' |- | Navahu baltā krāsa | style="background-color: #FFDEAD" | | #FFDEAD | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 222 | style="text-align: right" | 173 | ''navajowhite'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krāsas]] os3bl4py1323u0bncn3c4i8963ijylg 3657055 3657051 2022-07-19T18:42:47Z ScAvenger 1630 /* ievads */ laikam tā bija domāts wikitext text/x-wiki {{Krāsas infokaste | virsraksts = Balta |virsraksta_krāsa = Black | simbolisms = | hex = FFFFFF | r= 255 |g= 255 |b= 255 | attēls = Attēls:Color icon white.svg | viļņa_garums = | frekvence = }} '''Baltā krāsa''' jeb vienkārši '''balts''' ir ahromatiskā [[krāsa]] līdzās [[melnā krāsa|melnajai]] un [[pelēkā krāsa|pelēkajai]]. Cilvēka acī baltās gaismas sajūta rodas, ja tiek stimulētas visu triju veidu [[acu vālītes]] vienādi — gan īsos, gan vidējos, gan garos [[gaisma]]s viļņus uztverošās. Balti izskatās tie priekšmeti, kas maksimāli atstaro visu [[viļņa garums|viļņu garumu]] redzamo gaismu, kas krīt uz tiem. Atstarošanai jābūt [[difūza atstarošana|difūzai]] ([[spogulis|spoguļvirsmas]] neizskatās baltas). [[Saules gaisma]], kā arī [[gaismas avots|gaismas avoti]], kas izstaro visu [[spektrs|redzamo spektru]], cilvēka [[acs|acij]] rada baltās gaismas sajūtu. Dabā balts ir [[sniegs]], [[piens]], [[mākoņi]], [[kaļķakmens]], [[kokvilna]] un tā tālāk. [[Sarkanzaļzilais krāsu modelis|Sarkanzaļzilajā krāsu modelī]] (RGB) balto krāsu pieraksta šādi: #FFFFFF. Saskaņā ar aditīvo krāsu modeli (RGB) balto krāsu var iegūt, sajaucot spektrāli tīru [[sarkanā krāsa|sarkano]], [[zaļā krāsa|zaļo]] un [[zilā krāsa|zilo]] krāsu. Tā tiek iegūta baltā krāsa krāsainajos [[kineskops|kineskopos]] un [[Šķidro kristālu displejs|LCD]] monitoros. == Kultūrā == Daudzās [[Eiropa]]s kultūrās balts ir [[tīrība]]s un [[nevainība]]s simbols, pretstats [[melnā krāsa|melnajai krāsai]], sliktuma un ļaunuma krāsai, bet dažām Austrumāzijas kultūrām balts ir [[Sēras|sēru]] krāsa. * Baltā krāsa, saskaņā ar pētījumiem Eiropā un Ziemeļamerikā, tiek saistīta ar [[labestība|labestību]], [[godīgums|godīgumu]], [[tīrība|tīrību]], [[sākums|sākumu]], [[atjaunošanās|atjaunošanos]], [[neitralitāte|neitralitāti]] un [[pilnība|pilnību]].<ref name="Eva Heller">{{grāmatas atsauce | author= Eva Heller | year= 2000 | title= Psychologie de la couleur – effets ets symboliques | page= 130–46}}</ref> * Baltai krāsai ir liela nozīme daudzās reliģijās. Dažām [[Austrumāzija]]s kultūrām baltā krāsa ir sēru krāsa — ja kāds ir nomiris, tad piederīgie ģērbjas baltā.<ref>{{grāmatas atsauce | author= Eva Heller | year= 2000 | title= Psychologie de la couleur – effets ets symboliques | page= 137}}</ref> * Senajiem latviešiem baltā krāsa bija viena no sēru krāsām.<ref name="fakti">{{tīmekļa atsauce | url= http://www.fakti.lv/?url=atvadas | title= Atvadas | publisher= fakti.lv | accessdate= 2018. gada 19. maijā}}</ref> [[Senā Ēģipte|Senajā Ēģiptē]] priesteri valkāja baltu apģērbu kā tīrības simbolu. [[Senā Roma|Senajā Romā]] baltas krāsas apģērbs ([[toga]]) bija pilsonības apliecinājums un parādīja līdz ar to statusu. Arī mūsdienās [[mediķis|mediķi]] valkā baltu apģērbu, [[līgava]]s izvēlas baltas kleitas un tamlīdzīgi. Baltā krāsa ir daudzu valstu nacionālajos simbolos ([[karogs|karogos]] un [[ģerbonis|ģerboņos]]), bet tai mēdz būt atšķirīga nozīme. == Toņi == {|class="wikitable sortable" |- ! style="text-align: left" | Nosaukums ! Krāsa ! ''Hex'' ! colspan="3" | [[Sarkanzaļzilais krāsu modelis|RGB]] ! style="text-align: left" | ''Web'' nosaukums |- | Baltā krāsa | style="background-color: #FFFFFF" | | #FFFFFF | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 255 | ''white'' |- | Sniegbaltā krāsa | style="background-color: #FFFAFA" | | #FFFAFA | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 250 | ''snow'' |- | Meloņu krāsa | style="background-color: #F0FFF0" | | #F0FFF0 | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 240 | ''honeydew'' |- | Piparmētru krēmkrāsa | style="background-color: #F5FFFA" | | #F5FFFA | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 250 | ''mintcream'' |- | Azūra krāsa | style="background-color: #F0FFFF" | | #F0FFFF | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 255 | ''azure'' |- | Aliszila krāsa | style="background-color: #F0F8FF" | | #F0F8FF | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 248 | style="text-align: right" | 255 | ''aliceblue'' |- | Spokbalta krāsa | style="background-color: #F8F8FF" | | #F8F8FF | style="text-align: right" | 248 | style="text-align: right" | 248 | style="text-align: right" | 255 | ''ghostwhite'' |- | Balto dūmu krāsa | style="background-color: #F5F5F5" | | #F5F5F5 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 245 | ''whitesmoke'' |- | Gliemežvāku krāsa | style="background-color: #FFF5EE" | | #FFF5EE | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 238 | ''seashell'' |- | Bēša krāsa | style="background-color: #F5F5DC" | | #F5F5DC | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 220 | ''beige'' |- | Mežģīnkrāsa | style="background-color: #FDF5E6" | | #FDF5E6 | style="text-align: right" | 253 | style="text-align: right" | 245 | style="text-align: right" | 230 | ''oldlace'' |- | Ziedbalta krāsa | style="background-color: #FFFAF0" | | #FFFAF0 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 240 | ''floralwhite'' |- | Ziloņkaula krāsa | style="background-color: #FFFFF0" | | #FFFFF0 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 240 | ''ivory'' |- | Antīkbalta krāsa | style="background-color: #FAEBD7" | | #FAEBD7 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 235 | style="text-align: right" | 215 | ''antiquewhite'' |- | Linu krāsa | style="background-color: #FAF0E6" | | #FAF0E6 | style="text-align: right" | 250 | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 230 | ''linen'' |- | Lavandsārtā krāsa | style="background-color: #FFF0F5" | | #FFF0F5 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 240 | style="text-align: right" | 245 | ''lavenderblush'' |- | Dūmakaini sārtā krāsa | style="background-color: #FFE4E1" | | #FFE4E1 | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 228 | style="text-align: right" | 225 | ''mistyrose'' |- | Navahu baltā krāsa | style="background-color: #FFDEAD" | | #FFDEAD | style="text-align: right" | 255 | style="text-align: right" | 222 | style="text-align: right" | 173 | ''navajowhite'' |} == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Krāsas]] dcrlc41kle9qmu3udnt99emaq87qy5g 0 88386 3657053 3656821 2022-07-19T18:37:17Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Ēdamā manioka | binomial = Manihot esculenta | autors = [[Heinrich Johann Nepomuk von Crantz|Crantz]], 1766 | attēls = Manihot_esculenta_-_Köhler–s_Medizinal-Pflanzen-090.jpg | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Malpighiales | rinda_lv = Malpīgiju rinda | dzimta = Euphorbiaceae | dzimta_lv = Eiforbiju dzimta | apakšdzimta = Crotonoideae | apakšdzimta_lv = | cilts = Manihoteae | cilts_lv = Manioku cilts | ģints = Manihot | ģints_lv = Maniokas | suga = Manihot esculenta | suga_lv = Ēdamā manioka | suga_r = Manioka | kategorijas = nē }} '''Ēdamā manioka''' (''Manihot esculenta''), arī '''kasava''', ir [[eiforbiju dzimta]]s krūms ar ēdamiem [[gums|gumiem]], kuru kultivē [[tropu josla|tropu]] un [[subtropu josla|subtropu]] reģionos. Manioka [[domestikācija|domesticēta]] pirms {{nobr|10 000}} gadiem mūsdienu [[Brazīlija]]s teritorijā, kas ir arī šī auga dabiskais [[izplatības areāls]]. Maniokas saknes ir bagātas ar [[ciete|cieti]] un valstīs, kur to audzē, it sevišķi [[Āfrika|Āfrikā]], ir ļoti nozīmīgs pārtikas produkts. No maniokas iegūtos attīrītās cietes putraimus sauc par [[tapioka|tapioku]].<ref>[https://tezaurs.lv/tapioka Tēzaurs — tapioka]</ref> [[Celiakija]]s slimnieki manioku var izmantot kā [[kvieši|kviešu]] aizstājēju, jo tā nesatur [[glutēns|glutēnu]]. To izmanto arī kā lopbarību, un vairākās valstīs tiek pētīta iespēja no maniokas ražot [[biodegviela|biodegvielu]]. [[Attēls:Manihot esculenta MHNT.BOT.2004.0.508.jpg|thumbnail|Maniokas auglis un sēklas]] Maniokas saknes neapstrādātā veidā ir ļoti indīgas, jo satur cianogēnos [[glikozīdi|glikozīdus]] [[linamarīns|linamarīnu]] un [[lotaustralīns|lotaustralīnu]]. Šie glikozīdi sadaloties atbrīvo [[acetonciānhidrīns|acetonciānhidrīnu]] un tam līdzīgas toksiskas vielas, kas savukārt sadalās līdz [[zilskābe]]i.<ref name="cereda">{{Cite journal |last1=Cereda |first1=M. P. |last2=Mattos |first2=M. C. Y. |year=1996 |title=Linamarin: the Toxic Compound of Cassava |journal=Journal of Venomous Animals and Toxins |volume=2 |pages=06–12 |doi=10.1590/S0104-79301996000100002 |doi-access=free}}</ref> Tādēļ manioka pirms lietošanas uzturā rūpīgi jāsasmalcina, jāizmērcē ūdenī un jānovāra vai jāizkaltē, lai atbrīvotos no cianīdiem. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiforbiju dzimta]] [[Kategorija:Lauksaimniecības kultūras]] lgh7mv90scyyh5lmgn6p8a45vr0zqtn 3657127 3657053 2022-07-19T21:45:30Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Ēdamā manioka | binomial = Manihot esculenta | autors = [[Heinrich Johann Nepomuk von Crantz|Crantz]], 1766 | attēls = Manihot_esculenta_-_Köhler–s_Medizinal-Pflanzen-090.jpg | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Malpighiales | rinda_lv = Malpīgiju rinda | dzimta = Euphorbiaceae | dzimta_lv = Eiforbiju dzimta | apakšdzimta = Crotonoideae | apakšdzimta_lv = | cilts = Manihoteae | cilts_lv = Manioku cilts | ģints = Manihot | ģints_lv = Maniokas | suga = Manihot esculenta | suga_lv = Ēdamā manioka | suga_r = Manioka | kategorijas = nē }} '''Ēdamā manioka''' (''Manihot esculenta''), arī '''kasava''', ir [[eiforbiju dzimta]]s krūms ar ēdamiem [[gums|gumiem]], kuru kultivē [[tropu josla|tropu]] un [[subtropu josla|subtropu]] reģionos. Manioka [[domestikācija|domesticēta]] pirms {{nobr|10 000}} gadiem mūsdienu [[Brazīlija]]s teritorijā, kas ir arī šī auga dabiskais [[izplatības areāls]]. Maniokas gumi ir bagāti ar [[ciete|cieti]], un valstīs, kur to audzē, it sevišķi [[Āfrika|Āfrikā]], ir ļoti nozīmīgs pārtikas produkts. No maniokas iegūtos attīrītās cietes putraimus sauc par [[tapioka|tapioku]].<ref>[https://tezaurs.lv/tapioka Tēzaurs — tapioka]</ref> [[Celiakija]]s slimnieki manioku var izmantot kā [[kvieši|kviešu]] aizstājēju, jo tā nesatur [[glutēns|glutēnu]]. To izmanto arī kā lopbarību, un vairākās valstīs tiek pētīta iespēja no maniokas ražot [[biodegviela|biodegvielu]]. Maniokas gumi neapstrādātā veidā ir ļoti indīgi, jo satur cianogēnos [[glikozīdi|glikozīdus]] [[linamarīns|linamarīnu]] un [[lotaustralīns|lotaustralīnu]]. Šie glikozīdi sadaloties atbrīvo [[acetonciānhidrīns|acetonciānhidrīnu]] un tam līdzīgas toksiskas vielas, kas savukārt sadalās līdz [[zilskābe]]i.<ref name="cereda">{{Cite journal |last1=Cereda |first1=M. P. |last2=Mattos |first2=M. C. Y. |year=1996 |title=Linamarin: the Toxic Compound of Cassava |journal=Journal of Venomous Animals and Toxins |volume=2 |pages=06–12 |doi=10.1590/S0104-79301996000100002 |doi-access=free}}</ref> Tādēļ manioka pirms lietošanas uzturā rūpīgi jāsasmalcina, jāizmērcē ūdenī un jānovāra vai jāizkaltē, lai atbrīvotos no cianīdiem. Atsevišķās kopienās arī maniokas lapas tiek izmantotas uzturā, bet arī tās pirms lietošanas ir pareizi jāapstrādā, lai atbrīvotos no cianogēnajiem glikozīdiem. == Audzēšana == [[Attēls:Manihot esculenta dsc07325.jpg|thumbnail|left|Maniokas gumi]] [[Attēls:Manihot esculenta MHNT.BOT.2004.0.508.jpg|thumbnail|Maniokas auglis un sēklas]] Lai arī maniokas dabiskais izplatības areāls ir [[Dienvidamerika]], mūsdienu [[Brazīlija]]s rietumi, mūsdienās to visvairāk audzē [[Āfrika|Āfrikā]]. To 16. gadsimtā uz Āfriku pārveda portugāļu jūrasbraucēji, kur izkonkurēja vietējās lauksaimniecības kultūras. Mūsdienās tā ir viena no nozīmīgākajām kultūrām vairākās Āfrikas valstīs. Pēc [[FAOSTAT]] datiem 2020. gadā Āfrikā ieguva 64% no visas pasaules maniokas ražas.<ref name="FAOSTAT">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.fao.org/faostat/en/#data/QCL/visualize | title= FAOSTAT | accessdate= 2022. gada 20. jūlijā}}</ref> Visvairāk manioku iegūst [[Nigērija|Nigērijā]], [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo DR]], [[Taizeme|Taizemē]], [[Gana|Ganā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Brazīlija|Brazīlijā]].<ref name="FAOSTAT"/> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiforbiju dzimta]] [[Kategorija:Lauksaimniecības kultūras]] rfvmtu0dykmu2beemf09o5htlwahbdy 3657169 3657127 2022-07-20T06:00:56Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Ēdamā manioka | binomial = Manihot esculenta | autors = [[Heinrich Johann Nepomuk von Crantz|Crantz]], 1766 | attēls = Manihot_esculenta_-_Köhler–s_Medizinal-Pflanzen-090.jpg | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Malpighiales | rinda_lv = Malpīgiju rinda | dzimta = Euphorbiaceae | dzimta_lv = Eiforbiju dzimta | apakšdzimta = Crotonoideae | apakšdzimta_lv = | cilts = Manihoteae | cilts_lv = Manioku cilts | ģints = Manihot | ģints_lv = Maniokas | suga = Manihot esculenta | suga_lv = Ēdamā manioka | suga_r = Manioka | kategorijas = nē }} '''Ēdamā manioka''' (''Manihot esculenta''), arī '''kasava''', ir [[eiforbiju dzimta]]s krūms ar ēdamiem [[gums|gumiem]], kuru kultivē [[tropu josla|tropu]] un [[subtropu josla|subtropu]] reģionos. Manioka [[domestikācija|domesticēta]] pirms {{nobr|10 000}} gadiem mūsdienu [[Brazīlija]]s teritorijā, kas ir arī šī auga dabiskais [[izplatības areāls]]. Maniokas gumi ir bagāti ar [[ciete|cieti]], un valstīs, kur to audzē, it sevišķi [[Āfrika|Āfrikā]], ir ļoti nozīmīgs pārtikas produkts. No maniokas iegūtos attīrītās cietes putraimus sauc par [[tapioka|tapioku]].<ref>[https://tezaurs.lv/tapioka Tēzaurs — tapioka]</ref> [[Celiakija]]s slimnieki manioku var izmantot kā [[kvieši|kviešu]] aizstājēju, jo tā nesatur [[glutēns|glutēnu]]. To izmanto arī kā lopbarību, un vairākās valstīs tiek pētīta iespēja no maniokas ražot [[biodegviela|biodegvielu]]. Maniokas gumi neapstrādātā veidā ir ļoti indīgi, jo satur cianogēnos [[glikozīdi|glikozīdus]] [[linamarīns|linamarīnu]] un [[lotaustralīns|lotaustralīnu]]. Šie glikozīdi sadaloties atbrīvo [[acetonciānhidrīns|acetonciānhidrīnu]] un tam līdzīgas toksiskas vielas, kas savukārt sadalās līdz [[zilskābe]]i.<ref name="cereda">{{Cite journal |last1=Cereda |first1=M. P. |last2=Mattos |first2=M. C. Y. |year=1996 |title=Linamarin: the Toxic Compound of Cassava |journal=Journal of Venomous Animals and Toxins |volume=2 |pages=06–12 |doi=10.1590/S0104-79301996000100002 |doi-access=free}}</ref> Tādēļ manioka pirms lietošanas uzturā rūpīgi jāsasmalcina, jāizmērcē ūdenī un jānovāra vai jāizkaltē, lai atbrīvotos no cianīdiem. Atsevišķās kopienās arī maniokas lapas tiek izmantotas uzturā, bet arī tās pirms lietošanas ir pareizi jāapstrādā, lai atbrīvotos no cianogēnajiem glikozīdiem. == Audzēšana == [[Attēls:Manihot esculenta dsc07325.jpg|thumbnail|left|Maniokas gumi]] [[Attēls:Manihot esculenta MHNT.BOT.2004.0.508.jpg|thumbnail|Maniokas auglis un sēklas]] Lai arī maniokas dabiskais izplatības areāls ir [[Dienvidamerika]], mūsdienu [[Brazīlija]]s rietumi, mūsdienās to visvairāk audzē [[Āfrika|Āfrikā]]. To 16. gadsimtā portugāļu jūrasbraucēji pārveda uz Āfriku, kur izkonkurēja vietējās lauksaimniecības kultūras. Mūsdienās tā ir viena no nozīmīgākajām kultūrām vairākās Āfrikas valstīs. Pēc [[FAOSTAT]] datiem 2020. gadā Āfrikā ieguva 64% no visas pasaules maniokas ražas.<ref name="FAOSTAT">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.fao.org/faostat/en/#data/QCL/visualize | title= FAOSTAT | accessdate= 2022. gada 20. jūlijā}}</ref> Visvairāk manioku iegūst [[Nigērija|Nigērijā]], [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo DR]], [[Taizeme|Taizemē]], [[Gana|Ganā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Brazīlija|Brazīlijā]].<ref name="FAOSTAT"/> Vairākās maniokas pazīmes padara to par ideālu kultūraugu sausos apgabalos un [[sausums|sausuma]] periodos. Pirmkārt tas sausuma periodā nenonīkst un turpina augt, kad atkal iegūst ūdeni, kā arī spēj augt neauglīgās [[augsne|augsnēs]], kur citi kultūraugi nespēj augt. Otrkārt ražu var novākt dažādos laikos no audzēšanas sākuma, sākot no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem, pretēji citiem kultūraugiem, kur raža jānovāc noteiktos periodos. Treškārt ražība no hektāra ir lielāka nekā citiem izplatītiem kultūraugiem pie vienāda mitruma daudzuma augsnē. Ceturtkārt maniokas audzēšana ir salīdzinoši vienkārša un prasa maz rūpju, piemēram, [[nezāles|nezāļu]] ravēšana, kā arī maniokas gumus mazāk skar kukaiņi un citi kaitēkļi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiforbiju dzimta]] [[Kategorija:Lauksaimniecības kultūras]] 1yjhwkpqlomf6zedjcuh22kj9awyy13 3657170 3657169 2022-07-20T06:02:21Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | nosaukums = Ēdamā manioka | binomial = Manihot esculenta | autors = [[Heinrich Johann Nepomuk von Crantz|Crantz]], 1766 | attēls = Manihot_esculenta_-_Köhler–s_Medizinal-Pflanzen-090.jpg | valsts = Plantae | valsts_lv = Augi | nodalījums = Magnoliophyta | nodalījums_lv = Segsēkļi | klase = Magnoliopsida | klase_lv = Divdīgļlapji | rinda = Malpighiales | rinda_lv = Malpīgiju rinda | dzimta = Euphorbiaceae | dzimta_lv = Eiforbiju dzimta | apakšdzimta = Crotonoideae | apakšdzimta_lv = | cilts = Manihoteae | cilts_lv = Manioku cilts | ģints = Manihot | ģints_lv = Maniokas | suga = Manihot esculenta | suga_lv = Ēdamā manioka | suga_r = Manioka | kategorijas = nē }} '''Ēdamā manioka''' (''Manihot esculenta''), arī '''kasava''', ir [[eiforbiju dzimta]]s krūms ar ēdamiem [[gums|gumiem]], kuru kultivē [[tropu josla|tropu]] un [[subtropu josla|subtropu]] reģionos. Manioka [[domestikācija|domesticēta]] pirms {{nobr|10 000}} gadiem mūsdienu [[Brazīlija]]s teritorijā, kas ir arī šī auga dabiskais [[izplatības areāls]]. Maniokas gumi ir bagāti ar [[ciete|cieti]], un valstīs, kur to audzē, it sevišķi [[Āfrika|Āfrikā]], ir ļoti nozīmīgs pārtikas produkts. No maniokas iegūtos attīrītās cietes putraimus sauc par [[tapioka|tapioku]].<ref>[https://tezaurs.lv/tapioka Tēzaurs — tapioka]</ref> [[Celiakija]]s slimnieki manioku var izmantot kā [[kvieši|kviešu]] aizstājēju, jo tā nesatur [[glutēns|glutēnu]]. To izmanto arī kā lopbarību, un vairākās valstīs tiek pētīta iespēja no maniokas ražot [[biodegviela|biodegvielu]]. Maniokas gumi neapstrādātā veidā ir ļoti indīgi, jo satur cianogēnos [[glikozīdi|glikozīdus]] [[linamarīns|linamarīnu]] un [[lotaustralīns|lotaustralīnu]]. Šie glikozīdi sadaloties atbrīvo [[acetonciānhidrīns|acetonciānhidrīnu]] un tam līdzīgas toksiskas vielas, kas savukārt sadalās līdz [[zilskābe]]i.<ref name="cereda">{{Cite journal |last1=Cereda |first1=M. P. |last2=Mattos |first2=M. C. Y. |year=1996 |title=Linamarin: the Toxic Compound of Cassava |journal=Journal of Venomous Animals and Toxins |volume=2 |pages=06–12 |doi=10.1590/S0104-79301996000100002 |doi-access=free}}</ref> Tādēļ manioka pirms lietošanas uzturā rūpīgi jāsasmalcina, jāizmērcē ūdenī un jānovāra vai jāizkaltē, lai atbrīvotos no cianīdiem. Atsevišķās kopienās arī maniokas lapas tiek izmantotas uzturā, bet arī tās pirms lietošanas ir pareizi jāapstrādā, lai atbrīvotos no cianogēnajiem glikozīdiem. == Audzēšana == [[Attēls:Manihot esculenta dsc07325.jpg|thumbnail|left|Maniokas gumi]] [[Attēls:Manihot esculenta MHNT.BOT.2004.0.508.jpg|thumbnail|Maniokas auglis un sēklas]] Lai arī maniokas dabiskais izplatības areāls ir [[Dienvidamerika]], mūsdienu [[Brazīlija]]s rietumi, mūsdienās to visvairāk audzē [[Āfrika|Āfrikā]]. To 16. gadsimtā portugāļu jūrasbraucēji pārveda uz Āfriku, kur izkonkurēja vietējās lauksaimniecības kultūras. Mūsdienās tā ir viena no nozīmīgākajām kultūrām vairākās Āfrikas valstīs. Pēc [[FAOSTAT]] datiem 2020. gadā Āfrikā ieguva 64% no visas pasaules maniokas ražas.<ref name="FAOSTAT">{{tīmekļa atsauce | url= https://www.fao.org/faostat/en/#data/QCL/visualize | title= FAOSTAT | accessdate= 2022. gada 20. jūlijā}}</ref> Visvairāk manioku iegūst [[Nigērija|Nigērijā]], [[Kongo Demokrātiskā Republika|Kongo DR]], [[Taizeme|Taizemē]], [[Gana|Ganā]], [[Indonēzija|Indonēzijā]] un [[Brazīlija|Brazīlijā]].<ref name="FAOSTAT"/> Vairākās maniokas pazīmes padara to par ideālu kultūraugu sausos apgabalos un [[sausums|sausuma]] periodos. Pirmkārt tas sausuma periodā nenonīkst un turpina augt, kad atkal iegūst ūdeni, kā arī spēj augt neauglīgās [[augsne|augsnēs]], kur citi kultūraugi nespēj augt. Otrkārt ražu var novākt dažādos laikos no audzēšanas sākuma, sākot no sešiem mēnešiem līdz trim gadiem, pretēji citiem kultūraugiem, kur raža jānovāc noteiktos periodos. Treškārt ražība no hektāra un audzēšanas ilguma ir lielāka nekā citiem izplatītiem kultūraugiem pie vienāda mitruma daudzuma augsnē. Ceturtkārt maniokas audzēšana ir salīdzinoši vienkārša un prasa maz rūpju, piemēram, [[nezāles|nezāļu]] ravēšana, kā arī maniokas gumus mazāk skar kukaiņi un citi kaitēkļi. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{botānika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Eiforbiju dzimta]] [[Kategorija:Lauksaimniecības kultūras]] cqw1c0zm60gnsy9a1s90pst6qog4njk 10 88607 3657013 3656290 2022-07-19T16:57:39Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki {{navbox |name = Sabiedriskais transports Rīga |title = [[Sabiedriskais transports Rīgā]] |image = [[Attēls:Greater Coat of Arms of Riga - for display.svg|40px|center]] | bodyclass = hlist | state = {{{state|expanded}}} | group1 = [[Autobusu satiksme Rīgā|Autobuss]] | list1 = * [[1. autobusu maršruts (Rīga)|1]] * [[2. autobusu maršruts (Rīga)|2]] * [[3. autobusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. autobusu maršruts (Rīga)|4]] * [[5. autobusu maršruts (Rīga)|5]] * [[6. autobusu maršruts (Rīga)|6]] * [[7. autobusu maršruts (Rīga)|7]] * [[8. autobusu maršruts (Rīga)|8]] * [[9. autobusu maršruts (Rīga)|9]] * [[10. autobusu maršruts (Rīga)|10]] * [[11. autobusu maršruts (Rīga)|11]] * [[11T. autobusu maršruts (Rīga)|11T]] * [[12. autobusu maršruts (Rīga)|12]] * [[13. autobusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. autobusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. autobusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. autobusu maršruts (Rīga)|16]] * [[18. autobusu maršruts (Rīga)|18]] * [[20. autobusu maršruts (Rīga)|20]] * [[21. autobusu maršruts (Rīga)|21]] * [[22. autobusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. autobusu maršruts (Rīga)|23]] * [[24. autobusu maršruts (Rīga)|24]] * [[25. autobusu maršruts (Rīga)|25]] * [[26. autobusu maršruts (Rīga)|26]] * [[28. autobusu maršruts (Rīga)|28]] * [[29. autobusu maršruts (Rīga)|29]] * [[30. autobusu maršruts (Rīga)|30]] * [[31. autobusu maršruts (Rīga)|31]] * [[32. autobusu maršruts (Rīga)|32]] * [[34. autobusu maršruts (Rīga)|34]] * [[36. autobusu maršruts (Rīga)|36]] * [[37. autobusu maršruts (Rīga)|37]] * [[38. autobusu maršruts (Rīga)|38]] * [[39. autobusu maršruts (Rīga)|39]] * [[41. autobusu maršruts (Rīga)|41]] * [[43. autobusu maršruts (Rīga)|43]] * [[44. autobusu maršruts (Rīga)|44]] * [[46. autobusu maršruts (Rīga)|46]] * [[47. autobusu maršruts (Rīga)|47]] * [[48. autobusu maršruts (Rīga)|48]] * [[49. autobusu maršruts (Rīga)|49]] * [[50. autobusu maršruts (Rīga)|50]] * [[51. autobusu maršruts (Rīga)|51]] * [[52. autobusu maršruts (Rīga)|52]] * [[53. autobusu maršruts (Rīga)|53]] * [[54. autobusu maršruts (Rīga)|54]] * [[55. autobusu maršruts (Rīga)|55]] * [[56. autobusu maršruts (Rīga)|56]] * [[57. autobusu maršruts (Rīga)|57]] * [[58. autobusu maršruts (Rīga)|58]] * [[59. autobusu maršruts (Rīga)|59]] * [[60. autobusu maršruts (Rīga)|60]] | group2 = [[Trolejbusu satiksme Rīgā|Trolejbuss]] | list2 = * [[3. trolejbusu maršruts (Rīga)|3]] * [[4. trolejbusu maršruts (Rīga, 2020)|4]] * [[5. trolejbusu maršruts (Rīga)|5]] * [[9. trolejbusu maršruts (Rīga)|9]] * [[11. trolejbusu maršruts (Rīga)|11]] * [[12. trolejbusu maršruts (Rīga, 2011)|12]] * [[13. trolejbusu maršruts (Rīga)|13]] * [[14. trolejbusu maršruts (Rīga)|14]] * [[15. trolejbusu maršruts (Rīga)|15]] * [[16. trolejbusu maršruts (Rīga)|16]] * [[17. trolejbusu maršruts (Rīga)|17]] * [[18. trolejbusu maršruts (Rīga)|18]] * [[19. trolejbusu maršruts (Rīga)|19]] * [[22. trolejbusu maršruts (Rīga)|22]] * [[23. trolejbusu maršruts (Rīga)|23]] * [[25. trolejbusu maršruts (Rīga)|25]] * [[27. trolejbusu maršruts (Rīga)|27]] | group3 = [[Tramvaju satiksme Rīgā|Tramvajs]] | list3 = * [[1. tramvaju maršruts (Rīga)|1]] * [[2. tramvaju maršruts (Rīga)|2]] * [[5. tramvaju maršruts (Rīga)|5]] * [[7. tramvaju maršruts (Rīga)|7]] * [[10. tramvaju maršruts (Rīga)|10]] | group4 = [[Mikroautobusu satiksme Rīgā|Mikroautobuss]] | list4 = * [[300. mikroautobusu maršruts (Rīga)|300]] * [[203. mikroautobusu maršruts (Rīga)|303]] * [[209. mikroautobusu maršruts (Rīga)|309]] * [[214. mikroautobusu maršruts (Rīga)|314]] * [[316. mikroautobusu maršruts (Rīga)|316]] * [[233. mikroautobusu maršruts (Rīga)|333]] * [[336. mikroautobusu maršruts (Rīga)|336]] * [[341. mikroautobusu maršruts (Rīga)|341]] * [[322. mikroautobusu maršruts (Rīga)|322]] * [[346. mikroautobusu maršruts (Rīga)|346]] * [[363. mikroautobusu maršruts (Rīga)|363]] * [[370. mikroautobusu maršruts (Rīga)|370]] * [[371. mikroautobusu maršruts (Rīga)|371]] | group6 = Citi | list6 = * [[Rīgas metropolitēns|<span style="color:grey;">Metro</span>]] * [[Ūdensceļu satiksme Rīgā|<span style="color:grey;">Ūdensceļu satiksme</span>]] }}<noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Sabiedriskais transports Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas navigācijas veidnes]] </noinclude> 551ay1b4mt72lqylhy49uzphqn73uzy 0 88965 3657145 3651291 2022-07-20T03:08:11Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Khanty_mansiys_airport.jpg" aizvietots ar "Khanty-Mansiysk_Airport.jpg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error)"). wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Hantimansijska | official_name = ''Ханты-Мансийск''<br/>''Ёмвоҷ''<br/>''Абга'' | settlement_type = pilsēta | motto = | image_skyline = {{Photomontage|position=center | photo1a = Храм Воскресения Христова Ханты-Мансийск.JPG | photo2a = Khanty-Mansiysk, Boris Losev Park.jpg | photo2b = Khanty-Mansiysk Airport.jpg | photo3a = Khanty-Mansiysk biathlon center 3.jpg | photo3b = Скульптуры мамонтов в Ханты-Мансийске.jpg | size = 250 | spacing = 2 | color = #ffffff | border = 0 | foot_montage = }} | image_flag = Flag of Khanty-Mansiysk.svg | image_shield = Coat of Arms of Khanty-Mansiysk.svg | shield_size = 70px | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Russia#Jugra | pushpin_label_position = | pushpin_mapsize = | pushpin_map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_type1 = Federācijas subjekts | subdivision_type2 = | subdivision_name = {{RUS}} | subdivision_name1 = {{RU-KHM}} | subdivision_name2 = | established_title = Dibināta | established_date = 1931 | established_title2 = Pilsēta | established_date2 = 1950 | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_sq_mi = | area_total_km2 = 250.1 | area_land_sq_mi = | area_land_km2 = | area_water_sq_mi = | area_water_km2 = | area_urban_sq_mi = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | area_metro_sq_mi = | population_as_of = 2020 | population_footnotes = | population_total = 101466 | population_urban = | population_metro = | population_density_sq_mi = | population_density_km2 = auto | timezone = [[UTC+5]] | utc_offset = +5 | latd = 61 | latm = 00 | lats = 00 | latNS = N | longd = 69 | longm = 01 | longs = 00 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = | website = {{url|http://www.admhmansy.ru}} | footnotes = }} '''Hantimansijska''' ({{val|ru|Ханты-Мансийск}}, {{val|kca|Ёмвоҷ}}, {{val|mns|Абга}}) ir [[Sibīrija]]s pilsēta [[Krievija|Krievijas Federācijā]], [[Hantu-mansu autonomais apvidus-Jugra|Hantu-mansu autonomā apvidus — Jugras]] administratīvais centrs. Pēc iedzīvotāju skaita (71 800) tā ir ceturtā lielākā pilsēta visā apvidū pēc [[Surguta]]s, [[Ņižņevartovska]]s un [[Ņeftejuganska]]s. Pilsēta atrodas Rietumsibīrijas centrālajā daļā [[Irtiša]]s krastā 475 km uz ziemeļiem no [[Tjumeņa]]s (pa autoceļu 680 km) un 1900 km uz austrumiem no [[Maskava]]s. == Sports == Pilsētā bāzēts [[Kontinentālā hokeja līga|Kontinentālās hokeja līgas]] klubs [[Hantimansijskas "Jugra"]]. Klubs dibināts vien [[2006. gads|2006]]. gadā, kopš [[2008. gads|2008]]. gada tas spēlē ''[[Arena Ugra]]'' hallē. Sākot ar 2011.—2012. gada sezonu komanda no Hantimansijskas spēlēs arī [[Krievijas Jaunatnes hokeja līga|Krievijas Jaunatnes hokeja līgā]]. Pilsētā atrodas arī [[biatlons|biatlona]] komplekss, kas regulāri uzņem [[Pasaules kauss biatlonā|Pasaules kausa]] posmus. [[2003. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2003]]. un [[2011. gada Pasaules čempionāts biatlonā|2011]]. gadā pilsētā norisinājās [[Pasaules čempionāts biatlonā]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20090908222141/http://www.admhmansy.ru/ru/ Mājaslapa] {{Krievija-aizmetnis}} {{Hantu-Mansu autonomā apvidus — Jugras pilsētas}} {{Krievijas centri}} {{autoritatīvā vadība}} b57ua9xo1zcim9zj6koeiqsy9ywajfi 0 94413 3657173 3652908 2022-07-20T06:08:44Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Flag_of_Saulkrastu_novads.png" aizvietots ar "Flag_of_Saulkrastu_novads_2010-2021.png" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR2|Criterion 2]] (meaningless or ambiguous name) · Specifying that this flag is now obsolete due to municipal wikitext text/x-wiki '''Latvijas novadu karogi''' tika izstrādāti jaunajiem [[Novads|novadiem]] pēc [[2009. gads|2009]]. gadā pabeigtās [[Latvijas administratīvais iedalījums|administratīvi teritoriālās reformas]]. Tāpat kā [[Latvijas novadu ģerboņi|novadu ģerboņi]], pēc 2021. gada reformas tie zaudēja oficiālu spēku un jaunajiem novadiem ir jāizstrādā jauni karogi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/1-julija-no-119-latvijas-pasvaldibam-paliks-42-kads-bus-gerbonu-liktenis.a410404/|title=1. jūlijā no 119 Latvijas pašvaldībām paliks 42. Kāds būs ģerboņu liktenis?|website=[[lsm.lv]]|access-date=2021-08-17|date=2021-05-25|language=lv}}</ref> == Karogu uzskaitījums == ''Slīprakstā'' - novadi, kuri pastāvēja līdz 2021. gadam. {| | valign="top" | {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Novads !Karogs !Apstiprināts |- |rowspan=2|[[Ādažu novads|Ādažu novada]] [[Ādažu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ādažu novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|11|27||bez}}<ref>Saistošie noteikumi par Ādažu novada simboliku, 27.11.2012. Nr.34{{Tīmekļa atsauce|url=http://adazi.lv/upload/lemumi_noteikumi/ln_2012/ln_27_11_2012/s5.snot_simbolika_ar_fk_saskanojumu.pdf|title=Par Ādažu novada simboliku|last=|first=|access-date=|date=}}</ref> |- |[[Attēls:Ādažu novada karogs.svg|center|x55px]] |{{dat|2022|07|08||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2022/130.34|title=Par Ādažu novada simbolikas izmantošanu - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2022-07-13|date=2022-07-08|language=lv}}</ref> |- |''[[Aglonas novads|Aglonas novada]] [[Aglonas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Aglona novads Flag.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2012|09|07||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aglona.lv/aktualitates/aglonas-novada-gerbonis/|title=Aglonas novada ģerbonis {{!}} Aglonas Novada Dome|website=www.aglona.lv|access-date=2018-05-17|archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305101058/http://www.aglona.lv/aktualitates/aglonas-novada-gerbonis/|archivedate=2016-03-05}}</ref>'' |- |[[Aizkraukles novads|Aizkraukles novada]] [[Aizkraukles novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |''[[Aizputes novads|Aizputes novada]] [[Aizputes novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Aizpute Municipality.svg|border|center|x55px]] |''{{dat|2013|05|29||bez}}<ref>Aizputes novada domes Saistošie noteikumi Nr.8 {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.aizputesnovads.lv/docs/Dome/Saistosie_noteikumi/47_23_saistoshie_karog.pdf|title=Aizputes novada simbolika|last=|first=|access-date=|date=}}</ref>'' |- |''[[Aknīstes novads|Aknīstes novada]] [[Aknīstes novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |''[[Alojas novads|Alojas novada]] [[Alojas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |''[[Alsungas novads|Alsungas novada]] [[Alsungas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Alūksnes novads|Alūksnes novada]] [[Alūksnes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Alūksnes novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|08|08||bez}}<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://jauns.lv/raksts/zinas/182487-aluksnes-novads-ticis-pie-sava-karoga|title=Alūksnes novads ticis pie sava karoga|work=Jauns.lv|access-date=2018-05-17|language=lv}}</ref> |- |''[[Amatas novads|Amatas novada]] [[Amatas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |''[[Apes novads|Apes novada]] [[Apes novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |''[[Auces novads|Auces novada]] [[Auces novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Auces novads.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2012|02|22||bez}}<ref>Auces novada pašvaldības 22.02.2012. saistošie noteikumi Nr.5 [https://web.archive.org/web/20160326095506/http://www.auce.lv/index.php?cmd=get&cid=19114 «Par Auces novada simboliku»]</ref>'' |- |[[Augšdaugavas novads|Augšdaugavas novada]]<br />[[Augšdaugavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''vēl nav apstiprināts'' |- |''[[Babītes novads|Babītes novada]] [[Babītes novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Babītes novads Flag.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2012|10|24||bez}}<ref>2012.gada 24.oktobrī Saistošie noteikumi Nr. 21: [http://www.babite.lv/wp-content/uploads/2015/09/SN21-Simbolika_-ar-ped-groz-27.09.2017.pdf «Par Babītes novada simboliku»]</ref>'' |- |''[[Baldones novads|Baldones novada]] [[Baldones novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Baldone municipality.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2014|06|30||bez}}<ref>[http://www.aprinkis.lv/ Apriņķis.lv]: [http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/18957-baldones-novadam-apstiprinats-savs-karogs Baldones novadam apstiprināts savs karogs] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160305054129/http://www.aprinkis.lv/sabiedriba/pasvaldibas/item/18957-baldones-novadam-apstiprinats-savs-karogs |date={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref><ref>2014.gada 30.jūnija Saistošie noteikumi Nr. 8: [http://www.baldone.lv/images/userfiles/dokumenti/Par_saist_not_Nr_8_novada_simbolika.pdf «Par Baldones novada simboliku»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160403132402/http://www.baldone.lv/images/userfiles/dokumenti/Par_saist_not_Nr_8_novada_simbolika.pdf |date={{dat|2016|04|03||bez}} }} (209.65 KB)</ref>'' |- |''[[Baltinavas novads|Baltinavas novada]] [[Baltinavas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Baltinavas novads Flag.png|border|center|x55px]] |''2011. gadā'' |- |[[Balvu novads|Balvu novada]] [[Balvu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Balvu novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2010|12|16||bez}}<ref>[http://www.balvi.lv/dokumenti/saistosie/2010_19.pdf Par Balvu novada un Balvu pilsētas simboliku]</ref> |- |[[Bauskas novads|Bauskas novada]] [[Bauskas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Bauskas novads.png|border|center|x55px]] |2011. gadā |- |''[[Beverīnas novads|Beverīnas novada]] [[Beverīnas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Beverīnas novada karogs.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2018|04|26||bez}}<ref>«Beverīnas novadam ir karogs!» [http://www.beverinasnovads.lv/images/dome/Beverinas%20Vestis/2018/2018_maijs_5_70.pdf Beverīnas Vēstis 2018. gada maijs • Nr. 5 (70)]</ref>'' |- |''[[Brocēnu novads|Brocēnu novada]] [[Brocēnu novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:BROCENU NOVADA KAROGS.png|border|center|x55px]] | |- |''[[Burtnieku novads|Burtnieku novada]] [[Burtnieku novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Burtnieki Municipality.svg|border|center|x55px]] |''{{dat|2015|01|28||bez}}'' |- |''[[Carnikavas novads|Carnikavas novada]] [[Carnikavas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Carnikavas novads Flag.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2010|04|21||bez}}<ref name="likumi.lv-251093">[http://likumi.lv/doc.php?id=251093 Saistošie noteikumi par Carnikavas novada simbolikas izmantošanu]</ref>'' |- |[[Cēsu novads|Cēsu novada]] [[Cēsu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |''[[Cesvaines novads|Cesvaines novada]] [[Cesvaines novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Cesvaines novads.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2011||||bez}}'' |- |''[[Ciblas novads|Ciblas novada]] [[Ciblas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Ciblas novads.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2011||||bez}}'' |- |''[[Dagdas novads|Dagdas novada]] [[Dagdas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Dagdas novads.png|border|center|x55px]] |''iesvētīts {{dat|2012|07|22||bez}}<ref>Gorod.lv: [http://lat.gorod.lv/zinas/161933-sakusies-dagdas-novada-svetki-dagdai-20 Sākušies Dagdas novada svētki „Dagdai- 20”]</ref>'' |- |''[[Daugavpils novads|Daugavpils novada]] [[Daugavpils novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Daugavpils Municipality.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2012|10|11||bez}}<ref>Saistošie noteikumi Nr.20 [http://www.varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files/text/Likumd/Pasv_saist/daugavpils_nov//saist20_2012.pdf Grozījumi Daugavpils novada domes 2011. gada 12. maija saistošajos noteikumos Nr.13 „Par Daugavpils novada simboliku”] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160304091404/http://www.varam.gov.lv/in_site/tools/download.php?file=files%2Ftext%2FLikumd%2FPasv_saist%2Fdaugavpils_nov%2F%2Fsaist20_2012.pdf |date={{dat|2016|03|04||bez}} }}</ref>'' |- |[[Dienvidkurzemes novads|Dienvidkurzemes novada]] [[Dienvidkurzemes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''vēl nav apstiprināts'' |- |[[Dobeles novads|Dobeles novada]] [[Dobeles novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Dobeles novads Flag.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja">Latvijas Tekstils: {{Tīmekļa atsauce |url=https://www.latvijastekstils.com/par-mums/liel%C4%81kais-karogs/novadu-karogu-aleja |title=Novadu un pilsētu karogu aleja Mežaparkā |access-date={{dat|2018|10|07||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20160305004014/https://www.latvijastekstils.com/par-mums/liel%C4%81kais-karogs/novadu-karogu-aleja |archivedate={{dat|2016|03|05||bez}} }}</ref> |- |''[[Dundagas novads|Dundagas novada]] [[Dundagas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Dundaga Municipality.jpg|border|center|x55px]] | |- |''[[Durbes novads|Durbes novada]] [[Durbes novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Durbes novada karogs.png|border|center|x55px]] | |- |''[[Engures novads|Engures novada]] [[Engures novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Engures novads Flag.png|border|center|x55px]] |''līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" />'' |- |''[[Ērgļu novads|Ērgļu novada]] [[Ērgļu novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Ērgļu novads Flag.png|border|center|x55px]] |''līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" />'' |- |''[[Garkalnes novads|Garkalnes novada]] [[Garkalnes novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Garkalne Municipality.svg|border|center|x55px]] |''līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" />'' |- |''[[Grobiņas novads|Grobiņas novada]] [[Grobiņas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Grobiņas novads Flag.png|border|center|x55px]] | |- |[[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] [[Gulbenes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Gulbenes novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|01|27||bez}}<ref name="gulbene-sn2011-1">Gulbenes novads: [http://www.gulbene.lv/lv/doks/snot/117-st/226-11-nr1 Par Gulbenes novada simboliku (Nr.1, 27.01.2011)] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170510171306/http://www.gulbene.lv/lv/doks/snot/117-st/226-11-nr1 |date=10.05.2017 }}</ref> |- |''[[Iecavas novads|Iecavas novada]] [[Iecavas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Iecavas novads.png|border|center|x55px]] |''2012. gadā'' |- |''[[Ikšķiles novads|Ikšķiles novada]] [[Ikšķiles novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Ikšķiles novada karogs.png|border|center|x55px]] | |- |''[[Ilūkstes novads|Ilūkstes novada]] [[Ilūkstes novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Ilūkstes novads.png|border|center|x55px]] | |- |''[[Inčukalna novads|Inčukalna novada]] [[Inčukalna novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Inčukalna novads.png|border|center|x55px]] |''līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" />'' |- |''[[Jaunjelgavas novads|Jaunjelgavas novada]] [[Jaunjelgavas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Jaunjelgavas novads Flag.png|border|center|x55px]] |''2011. gadā<ref>Jaunjelgavas novads: [http://jaunjelgava.lv/index.php/novads/novada-simbolika/novada-karogs/ Novada karogs]</ref>'' |- |''[[Jaunpiebalgas novads|Jaunpiebalgas novada]] [[Jaunpiebalgas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Jaunpiebalgas novads.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2011|09|12||bez}}'' |- |''[[Jaunpils novads|Jaunpils novada]] [[Jaunpils novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Jaunpils novads Flag.png|border|center|x55px]] |''līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" />'' |- |[[Jēkabpils novads|Jēkabpils novada]] [[Jēkabpils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Jēkabpils novads flag.png|border|center|x55px]] | |- |[[Jelgavas novads|Jelgavas novada]] [[Jelgavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Jelgavas novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|10|26||bez}}<ref name="jelgavasnovads-sn2011-13">Saistošie noteikumi Nr.13 [https://web.archive.org/web/20160411050933/http://www.jrp.lv/userfiles/file/Saistosie_not/2013/saist_not_13_par_novada_simboliku_gala.doc „Par Jelgavas novada simboliku”]</ref><ref>[http://www.jelgavasnovads.lv/images/userfiles/JN_Zinas/2011/jnz_novembris_2011.pdf Jelgavas novada ziņas 2011. gada novembris Nr.11 (25)]:<br /> «Iesvēta novada karogu»</ref> |- |''[[Kandavas novads|Kandavas novada]] [[Kandavas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Kandavas novads Flag.png|border|center|x55px]] |''līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" />'' |- |''[[Kārsavas novads|Kārsavas novada]] [[Kārsavas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Kārsavas novads.png|border|center|x55px]] | |- |''[[Kocēnu novads|Kocēnu novada]] [[Kocēnu novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Kocēnu novads.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2012||||bez}}<ref>YouTube: [https://www.youtube.com/watch?feature=player_embedded&v=jbXig8UpQvM Kocēnu novada karoga iesvētīšana Rubenes baznīcā]</ref>'' |- |''[[Kokneses novads|Kokneses novada]] [[Kokneses novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] |''līdz 2013. gada novembrim<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://koknese.lv/jaunumi/karogu_aleja_plivoja_ari_kokneses_novada_karogs |title=Karogu alejā plīvoja arī Kokneses novada karogs |access-date={{dat|2018|07|14||bez}} |archive-date={{dat|2018|03|26||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20180326070107/http://koknese.lv/jaunumi/karogu_aleja_plivoja_ari_kokneses_novada_karogs }}</ref>''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20180326070107/http://koknese.lv/jaunumi/karogu_aleja_plivoja_ari_kokneses_novada_karogs|title=Karogu alejā plīvoja arī Kokneses novada karogs : koknese.lv}}</ref> |- |[[Krāslavas novads|Krāslavas novada]] [[Krāslavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Krāslavas novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2013|05|30||bez}} |- |''[[Krimuldas novads|Krimuldas novada]] [[Krimuldas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Krimuldas novads.png|border|center|x55px]] | |- |''[[Krustpils novads|Krustpils novada]] [[Krustpils novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Krustpils novads.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2011||||bez}}'' |- |''[[Kuldīgas novads|Kuldīgas novada]] [[Kuldīgas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |''[[Ķeguma novads|Ķeguma novada]] [[Ķeguma novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Ķekavas novads|Ķekavas novada]] [[Ķekavas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ķekavas novada karogs.svg|border|center|x55px]] | {{dat|2018||||bez}}<ref>[https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 Simbolika | Ķekavas novads] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206180730/https://www.kekava.lv/pub/index.php?id=1781 |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}: [https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/kekavas_novada_karoga_mets.png Ķekavas novada karoga mets] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20200206182819/https://www.kekava.lv/uploads/filedir/Simboli/kekavas_novada_karoga_mets.png |date={{dat|2020|02|06||bez}} }}</ref><br>(pārapstiprināts 2021. g. 1. jūlijā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=325565|title=Noteikumi par Ķekavas novada simbolikas izmantošanu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-22|language=lv}}</ref> |- |''[[Lielvārdes novads|Lielvārdes novada]] [[Lielvārdes novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Lielvārdes novads.png|border|center|x55px]] |''līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" />'' |- |''[[Līgatnes novads|Līgatnes novada]] [[Līgatnes novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Limbažu novads|Limbažu novada]] [[Limbažu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |} | valign="top" | {| class="wikitable" style="text-align:center;" !Novads !Karogs !Apstiprināts |- |[[Līvānu novads|Līvānu novada]] [[Līvānu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Līvānu novads.png|border|center|x55px]] | |- |''[[Lubānas novads|Lubānas novada]] [[Lubānas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Lubānas novads.png|border|center|x55px]] |''līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" />'' |- |[[Ludzas novads|Ludzas novada]] [[Ludzas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ludzas-novads-Flag.png‎|border|center|x55px]] |{{dat|2012|12|27||bez}}<ref name="ludzas-novads">Ludzas novads: [http://www.ludza.lv/ludzas-novads/simboli/ Ludzas novada simboli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180807030705/http://www.ludza.lv/ludzas-novads/simboli/ |date={{dat|2018|08|07||bez}} }}</ref><br>(pārapstiprināts 2022. g. 24. februārī)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.vestnesis.lv/op/2022/55.19|title=Par Ludzas novada simbolikas izmantošanu - Latvijas Vēstnesis|last=|website=[[Latvijas Vēstnesis]]|access-date=2022-04-26|language=lv}}</ref> |- |[[Madonas novads|Madonas novada]] [[Madonas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |''[[Mālpils novads|Mālpils novada]] [[Mālpils novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] |''līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" />'' |- |rowspan=2|[[Mārupes novads|Mārupes novada]] [[Mārupes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Mārupes novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2010|06|21||bez}}<ref name="marupe-simbolika">Mārupes novads: [http://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/simbolika Simbolika]</ref> |- |''izstrādes procesā''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/marupes-novads/simbolika|title=Simbolika {{!}} Mārupe|website=www.marupe.lv|access-date=2022-07-07}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.marupe.lv/lv/zinas/aicinam-iesniegt-ideju-priekslikumus-jaunajam-marupes-novada-gerbonim-01-04-2022-0|title=Aicinām iesniegt ideju priekšlikumus jaunajam Mārupes novada ģerbonim! {{!}} Mārupe|website=www.marupe.lv|access-date=2022-07-07}}</ref> |- |''[[Mazsalacas novads|Mazsalacas novada]] [[Mazsalacas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |''[[Mērsraga novads|Mērsraga novada]] [[Mērsraga novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Mērsraga novads Flag.png|border|center|x55px]] | |- |''[[Naukšēnu novads|Naukšēnu novada]] [[Naukšēnu novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Naukšēnu novads Flag.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2013||||bez}}<ref>Naukšēnu novads: [http://www.naukseni.lv/?id=119 Novada simbolika]</ref>'' |- |''[[Neretas novads|Neretas novada]] [[Neretas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] |''{{dat|2011||||bez}}<ref>[http://www.neretasnovads.lv/pielikumi/publiskais_parskats_2011.doc Neretas novada pašvaldības publiskais pārskats par 2011. gadu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160531030905/http://neretasnovads.lv/pielikumi/publiskais_parskats_2011.doc |date={{dat|2016|05|31||bez}} }}:<br /> «Sadarbībā ar iedzīvotājiem ir izstrādāts Neretas novada ģerbonis un karogs.»</ref><ref>https://www.lps.lv/uploads/docs_module/1_novada%20prezentacija_izpilddirektoriem.pdf</ref>'' |- |''[[Nīcas novads|Nīcas novada]] [[Nīcas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Nīcas novada karogs.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2015||||bez}}'' |- |[[Ogres novads|Ogres novada]] [[Ogres novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ogres novads Flag.png|border|center|x55px]] | |- |[[Olaines novads|Olaines novada]] [[Olaines novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Olaines novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|12|18||bez}}<ref>https://www.olaine.lv/uploads/filedir/Domes%20vestis/domesvestisdecembris.pdf</ref> |- |''[[Ozolnieku novads|Ozolnieku novada]] [[Ozolnieku novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Ozolnieku novada karogs.png|border|center|x55px]] |''līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" />'' |- |''[[Pārgaujas novads|Pārgaujas novada]] [[Pārgaujas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Pārgaujas novads.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2012|05|04||bez}}<ref>Laikraksts «Ziemeļlatvija»: [https://www.ziemellatvija.lv/kaiminos/valmiera/iesvetits-pargaujas-novada-karogs-1894 Iesvētīts Pārgaujas novada karogs]{{Novecojusi saite}}</ref>'' |- |''[[Pāvilostas novads|Pāvilostas novada]] [[Pāvilostas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |''[[Pļaviņu novads|Pļaviņu novada]] [[Pļaviņu novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Pļaviņu novads.png|border|center|x55px]] |''līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" />'' |- |[[Preiļu novads|Preiļu novada]] [[Preiļu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Preiļu novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|04|26||bez}}<ref>Preiļu novads: [http://www.preili.lv/upload/dokumenti1/Preilu_novada_IAS_2013-2033.pdf Preiļu novada ilgtspējīgas attīstības stratēģija 2013-2033] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160426110812/http://preili.lv/upload/dokumenti1/Preilu_novada_IAS_2013-2033.pdf# |date={{dat|2016|04|26||bez}} }}, lpp. 6</ref><br>(pagaidu simboli kopš 2021. g. 21. jūlija)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://preili.lv/215054/lidz-galiga-lemuma-pienemsanai-preilu-novada-pasvaldiba-izmantos-lidzsinejo-preilu-novada-gerboni/|title=Līdz galīgā lēmuma pieņemšanai Preiļu novada pašvaldība izmantos līdzšinējo Preiļu novada ģerboni - Preiļu novads|access-date=2022-07-07|date=2021-07-21|language=lv-LV}}</ref> |- |''[[Priekules novads|Priekules novada]] [[Priekules novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Priekules novads.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2011||||bez}}<ref>liepajniekiem.lv: [https://www.liepajniekiem.lv/zinas/novados/par-karoga-izmantojumu-vel-lems-58036 Par karoga izmantojumu vēl lems]</ref>'' |- |''[[Priekuļu novads|Priekuļu novada]] [[Priekuļu novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Priekuļu novada karogs.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2018|07|26||bez}}<ref name="priekuli-sn2018-9">[http://www.priekuli.lv/images/noteikumi/SN_Nr.9_26.07.2018._par_simbolikas_lietosanu.pdf Saistošie noteikumi Nr.9/2018 Par Priekuļu novada simbolikas lietošanu]</ref>'' |- |''[[Raunas novads|Raunas novada]] [[Raunas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Raunas novads.png|border|center|x55px]] | |- |[[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Rēzeknes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Rēzeknes novads.svg|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> <br>(pārapstiprināts 2022. g. 3. martā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=332292|title=Par Rēzeknes novada simboliku un tās izmantošanu|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-05-22|language=lv}}</ref> |- |''[[Riebiņu novads|Riebiņu novada]] [[Riebiņu novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:LVA Riebiņu novads flag.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2009|6|5||bez}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&id=1259658657&archive=&start_from=&ucat=4&menu=news|title=Riebiņu novadam apstiprināts ģerbonis un karogs|accessdate={{dat|2011|2|24||bez}}|date={{dat|2009|12|1|SK}}|publisher=novadnieks.lv|archiveurl=https://web.archive.org/web/20101206222835/http://www.novadnieks.lv/index.php?subaction=showcomments&id=1259658657&archive=&start_from=&ucat=4&menu=news|archivedate={{dat|2010|12|06||bez}}}}</ref>'' |- |''[[Rojas novads|Rojas novada]] [[Rojas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Rojas pagasta karogs.svg|border|center|x55px]] |''līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" />'' |- |rowspan=2|[[Ropažu novads|Ropažu novada]] [[Ropažu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Ropažu novads Flag.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |''[[Rucavas novads|Rucavas novada]] [[Rucavas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Rucavas novada karogs.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2018|05|24||bez}}<ref>«Apstiprina Rucavas novada kaoga skici» {{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rucava.lv/images/dok/avize/2018/Duvzare-06-2018.pdf|title=Duvzares Vēstis, Rucavas novada domes informatīvais izdevums - 2018.gada jūnijs Nr.5 (110)|last=|first=|access-date=2018-09-10|date=}}{{Novecojusi saite}}</ref>'' |- |''[[Rugāju novads|Rugāju novada]] [[Rugāju novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |''[[Rūjienas novads|Rūjienas novada]] [[Rūjienas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Rūjienas novads.png|border|center|x55px]] |''līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" />'' |- |''[[Rundāles novads|Rundāles novada]] [[Rundāles novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Rundāles novads Flag.png|border|center|x55px]] |''līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" />'' |- |''[[Salacgrīvas novads|Salacgrīvas novada]] [[Salacgrīvas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Salacgrīvas novads.png|border|center|x55px]] |''līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" />'' |- |''[[Salas novads|Salas novada]] [[Salas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Salas novada karogs apstiprinaatais.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2016|02|29||bez}}<ref name="salasnovads-aktID1117">Salas novads: [http://www.salasnovads.lv/aktualit2.php?aktID=1117 Salas novads ieguvis savu karogu] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170314221751/http://salasnovads.lv/aktualit2.php?aktID=1117 |date={{dat|2017|03|14||bez}} }}</ref>'' |- |[[Salaspils novads|Salaspils novada]] [[Salaspils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Salaspils Municipality.jpg|border|center|x55px]] |{{dat|2015|02|25||bez}}<ref>Saistošie noteikumi Nr.32/2013 [http://www.salaspils.lv/images/kultura_aktualitates/sn-32_2013v20150407.pdf Par Salaspils novada simbolikas izmantošanu]{{Novecojusi saite}}</ref> |- |rowspan=2|[[Saldus novads|Saldus novada]] [[Saldus novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Saldus novads.png|border|center|x55px]] |iesvētīts {{dat|2011|05|14||bez}}<ref>Saldus novads: [https://www.saldus.lv/novada-informacija/simbolika/ Simbolika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180830101500/http://saldus.lv/novada-informacija/simbolika/ |date={{dat|2018|08|30||bez}} }}</ref> |- |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saldus.lv/par-mums/aktualitates/posts/saldus-novada-pasvaldiba-izsludina-gerbona-ideju-skicu-konkursu/|title=Saldus novada pašvaldība izsludina ģerboņa ideju skiču konkursu - Saldus novada pašvaldība mājas lapa|access-date=2022-07-07|date=2022-03-05}}</ref> |- |rowspan=2|[[Saulkrastu novads|Saulkrastu novada]] [[Saulkrastu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Saulkrastu novads 2010-2021.png|border|center|x55px]] | |- |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://saulkrasti.lv/jaunumi/pasvaldiba-un-sabiedriba/valsts-heraldikas-komisija-apstiprinats-jaunais-saulkrastu-novada-gerbonis/|title=Valsts Heraldikas komisijā apstiprināts jaunais Saulkrastu novada ģerbonis {{!}} Saulkrastu novada pašvaldības mājas lapa|website=saulkrasti.lv|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> |- |''[[Sējas novads|Sējas novada]] [[Sējas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Sējas novads.svg|border|center|x55px]] | |- |[[Siguldas novads|Siguldas novada]] [[Siguldas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Siguldas novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|08|15||bez}}<ref name="sigulda">Saistošie noteikumi Nr.20/2012 [http://www.sigulda.lv/public/download.php?id=1955 Par Siguldas novada simbolikas lietošanu]</ref> |- |''[[Skrīveru novads|Skrīveru novada]] [[Skrīveru novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |''[[Skrundas novads|Skrundas novada]] [[Skrundas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Skrundas novads.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2012|10|25||bez}}<ref name="skrunda-sn2012-10">Saistošie noteikumi Nr. 10/2012 [http://www.skrunda.lv/images/userfiles/noteikumi/saistosie_noteikumi_10_2012.pdf „Par Skrundas novada simboliku”]</ref>'' |- |rowspan=2|[[Smiltenes novads|Smiltenes novada]] [[Smiltenes novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Smiltenes novads Flag.png|border|center|x55px]] |{{dat|2012|06|28||bez}}<ref>Smiltenes novads: [http://www.smiltene.lv/novada_simbolika Novada simbolika] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20180630021621/http://www.smiltene.lv/novada_simbolika |date={{dat|2018|06|30||bez}} }}</ref> |- |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ziemellatvija.lv/noteikts-ideju-konkursa-par-smiltenes-novada-gerboni-uzvaretajs/|title=Noteikts ideju konkursa “Par Smiltenes novada ģerboni” uzvarētājs|last=ziemellatvija.lv|website=Ziemellatvija.lv|access-date=2022-07-07|date=2022-05-10|language=lv-LV}}</ref> |- |''[[Stopiņu novads|Stopiņu novada]] [[Stopiņu novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Stopiņu novads.svg|border|center|x55px]] |''Iesvētīts 1997.&nbsp;gada 15.&nbsp;novembrī, toreiz<br /> - Stopiņu pagasta karogs.<ref>Stopiņu novada pašvaldība: [http://www.stopini.lv/lv/novads/simboli Simboli] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20181011103407/http://www.stopini.lv/lv/novads/simboli |date={{dat|2018|10|11||bez}} }}</ref>'' |- |''[[Strenču novads|Strenču novada]] [[Strenču novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Strenču novads Flag.png|border|center|x55px]] |''līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" />'' |- |rowspan=2|[[Talsu novads|Talsu novada]] [[Talsu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Talsi Municipality.png|border|center|x55px]] |{{dat|2013|07|11||bez}}<ref name="talsi">Talsu novada pašvaldība: Saistošie noteikumi Nr.23 [http://www.talsi.lv/uploads/filedir/Dokumenti_saistosie_not/2013/38novadasimbolika.pdf «Par Talsu novada simboliku»] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190302214130/http://www.talsi.lv/uploads/filedir/Dokumenti_saistosie_not/2013/38novadasimbolika.pdf |date={{dat|2019|03|02||bez}} }}</ref> |- |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://talsunovads.lv/zinas/sabiedribas-lidzdaliba/prezente-jauna-talsu-novada-gerbona-metus/|title=Prezentē jaunā Talsu novada ģerboņa metus|website=Talsu novads|access-date=2022-07-07|date=2022-06-30|language=lv-LV}}</ref> |- |''[[Tērvetes novads|Tērvetes novada]] [[Tērvetes novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Tērvetes-novads-Flag.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2013|03|28||bez}}<ref name="tervetesnovads">Saistošie noteikumi Nr. 3 [http://www.tervetesnovads.lv/wp-content/uploads/2015/10/tervsimb.pdf „Par Tērvetes novada simboliku”]</ref><ref>news.lv: [http://news.lv/Laikam-lidzi/2013/08/06/Tervetes-novada-simboliku-papildina-karogs Tērvetes novada simboliku papildina karogs]</ref>'' |- |[[Tukuma novads|Tukuma novada]] [[Tukuma novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Tukuma novads.png|border|center|x55px]] |{{dat|2011|11|16||bez}}<ref>Domes lēmumi: «Par Tukuma novada karogu», [http://www.tukums.lv/images/stories/Tukuma_Laiks/Tukuma_laiks_decembris_2011._labots_kras.pdf Tukuma Laiks 2011. gada decembris (Nr. 88) bezmaksas] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20160310134851/http://www.tukums.lv/images/stories/Tukuma_Laiks/Tukuma_laiks_decembris_2011._labots_kras.pdf |date={{dat|2016|03|10||bez}} }}</ref><br>(pārapstiprināts 2022. g. 22. aprīlī)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://likumi.lv/doc.php?id=331712|title=Par Tukuma novada simboliku|website=LIKUMI.LV|access-date=2022-07-07|language=lv}}</ref> |- |''[[Vaiņodes novads|Vaiņodes novada]] [[Vaiņodes novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Valkas novads|Valkas novada]] [[Valkas novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Valkas novads.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |[[Valmieras novads|Valmieras novada]] [[Valmieras novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |[[Varakļānu novads|Varakļānu novada]] [[Varakļānu novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |''[[Vārkavas novads|Vārkavas novada]] [[Vārkavas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Vārkavas novads.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2010||||bez}}<ref>Vārkavas novads: [http://www.varkava.lv/upload/karoga%20skice.pdf karoga%20skice.pdf]</ref>'' |- |''[[Vecpiebalgas novads|Vecpiebalgas novada]] [[Vecpiebalgas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Vlag ontbreekt 2×1.svg|border|center|x55px]] | |- |''[[Vecumnieku novads|Vecumnieku novada]] [[Vecumnieku novada karogs|karogs]]'' |[[File:Flag_of_Vecumnieku_novads.svg|border|center|x55px]] |''{{dat|2018||||bez}}<ref>Vecumnieku novads: [http://vecumnieki.lv/kultura/aktualais/569-vecumniekos-4-maija-atsauc-vestures-notikumus-un-iesveta-novada-karogu Vecumniekos 4. maijā atsauc vēstures notikumus un iesvēta novada karogu]</ref>'' |- |[[Ventspils novads|Ventspils novada]] [[Ventspils novada karogs|karogs]] |[[Attēls:Flag of Ventspils novads.png|border|center|x55px]] |līdz 2013. gada novembrim<ref name="novadukarogualeja" /> |- |''[[Viesītes novads|Viesītes novada]] [[Viesītes novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |- |''[[Viļakas novads|Viļakas novada]] [[Viļakas novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Viļakas novads.png|border|center|x55px]] |''{{dat|2011|05|26||bez}}<ref name="vilakas-novada-karogs129">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.bibliotekas.lv/vilaka/pages/posts/apstiprinats-vilakas-novada-karogs129.php |title=Par Viļakas novada karoga apstiprināšanu |access-date={{dat|2018|10|03||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20171209184452/http://www.bibliotekas.lv/vilaka/pages/posts/apstiprinats-vilakas-novada-karogs129.php |archivedate={{dat|2017|12|09||bez}} }}</ref>'' |- |''[[Viļānu novads|Viļānu novada]] [[Viļānu novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Flag of Viļānu novads.png|border|center|x55px]] ||''{{dat|2013||||bez}}'' |- |''[[Zilupes novads|Zilupes novada]] [[Zilupes novada karogs|karogs]]'' |[[Attēls:Noimage 2-1.png|border|center|x55px]] |''nav apstiprināts'' |} |} == Skatīt arī == {{Commonscat|Flags of municipalities of Latvia|Latvijas novadu karogi}} * [[Karogs]] * [[Latvijas karogs]] * [[Latvijas novadu ģerboņi]] * [[Latvijas administratīvais iedalījums|Latvijas novadi]] * [[Latvijas pilsētu karogi]] * [[Latvijas pagastu karogi]] == Atsauces == {{atsauces|2}} {{karogs-aizmetnis}} [[Kategorija:Latvijas novadu karogi| *]] [[Kategorija:Veksiloloģija]] 9szowt8sg6tcx681cwm5ggitxpqw5qx 0 95555 3656974 3081478 2022-07-19T13:55:59Z Baisulis 11523 +1 .... wikitext text/x-wiki '''Rosa''' var būt: * [[Rosa (upe)]] - upe dienvidos no Kijevas; * [[rozes|rožu]] zinātniskais nosaukums. ;Cilvēki * [[Ketrīna Rosa]], * [[Daiena Rosa]]. == Skatīt arī == * [[Rosa šelfa ledājs ]] {{uzvārds}} {{Nozīmju atdalīšana}} [[Kategorija:Uzvārdi]] hxpt05oni8lhkezd9safpro6ezpupy8 0 95827 3657336 3560794 2022-07-20T11:22:49Z 195.20.127.129 /* Rektori */ pulkvedis Oskars Kudlis wikitext text/x-wiki {{Infobox University |native = Nacionālā aizsardzības akadēmija |image = [[Attēls:NAA logo.png|100px]] |latin_name = |motto = Per aspera ad astra (''Caur ērkšķiem uz zvaigznēm'') |tagline = |established = 1992 |vision = |type = valsts militārās profesionālās augstākās izglītības un zinātnes iestāde |calendar = |endowment = |rector = pulkvedis [[Oskars Kudlis]] |faculty = |staff = |students = |undergrad = |postgrad = |doctoral = |divinity = |residents = |other = |profess = |alumni = |location = [[Ezermalas iela]] 8, [[Rīga]],<br>{{LAT}} | map_type = Rīga#Latvija#Eiropa | latd = 56.99383 | latNS = N | longd = 24.17918 | longEW = E | map_label = Latvijas nacionālā aizsardzības akadēmija |country = |address = |sports = |colors = |colours = |nickname = |mascot = |fightsong = |athletics = |affiliations = |nobel_laureates = |website = {{url|http://www.naa.mil.lv}} |logo = |publictransit = |footnotes = }} '''Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija''' ('''NAA''') ir valsts militārās profesionālās augstākās izglītības un zinātnes iestāde, Latvijas Kara skolas tradīciju pārmantotāja un turpinātāja. Tā atrodas Ezermalas ielā 8B, [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]. Izveidota 1992. gada 13. februārī kā [[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]]s akadēmija. NAA ir vienīgā augstākās militārās izglītības mācību iestāde Latvijā. Nacionālā aizsardzības akadēmija darbojas saskaņā ar Augstskolu likumu. Tā savas darbības mērķus sasniedz, īstenojot profesionālās studiju programmas un veicot zinātniskās pētniecības darbību militārajā jomā. NAA darbības tiesiskais pamats ir Latvijas Republikas Satversme, likumi, citi normatīvie akti, NAA Satversme un militārie reglamenti. NAA pamatuzdevums ir sagatavot profesionāli izglītotu komandējošo un militāro speciālistu sastāvu Latvijas valsts aizsardzībai, organizēt un veikt pētījumus valsts aizsardzības un drošības jomā. NAA īsteno profesionālās bakalaura studiju programmas (Sauszemes spēku militārā vadība, Jūras spēku militārā vadība, Gaisa spēku militārā vadība), otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmu "Komandējošā sastāva virsnieks", profesionālā maģistra studiju programmu "Militārā vadība un drošība", kā arī nodrošina studijas kvalifikācijas / karjeras (Virsnieka speciālista pamatkurss u.c.) kursos. Militārā dienesta jautājumos Nacionālā aizsardzības akadēmija atrodas tiešā [[Latvijas Nacionālie bruņotie spēki|Nacionālo bruņoto spēku]] komandiera komandpakļautībā. NAA autonomija izpaužas tiesībās brīvi izvēlēties augstskolas dibinātāju izvirzīto uzdevumu īstenošanas veidus un formas, kā arī atbildībā par augstskolā iegūtās izglītības kvalitāti, mērķtiecīgu un racionālu finanšu un materiālo resursu izmantošanu, augstskolu darbību reglamentējošo likumu un citu normatīvo aktu ievērošanu. Nacionālajai aizsardzības akadēmijai ir savs karogs, ģerbonis, devīze, himna un zīmogs ar akadēmijas ģerboņa uzrakstu "Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija". Nacionālie bruņotie spēki visu studiju programmu un Virsnieka speciālista pamatkursa kadetiem nodrošina: karavīra algu, uzturdevas kompensāciju un dzīvokļa īres kompensāciju, karavīra sociālās garantijas, izmitināšanu dienesta kopmītnē, iespēju izmantot Nacionālo bruņoto spēku Sporta kluba kompleksu. Beidzot mācības, "Komandējošā sastāva virsnieks" studiju programmas absolventiem un Virsnieka speciālista pamatkursa absolventiem tiek dzēsts studējošā kredīts, ja tas ir ņemts, lai civilā augstskolā iegūtu augstāko izglītību. Visiem Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas absolventiem ir garantēta dienesta vieta Nacionālo bruņoto spēku vienībās. == Rektori == * pulkvedis Valdis Matīss (30.03.1992.-27.02.1998.); * pulkvežleitnants Ilmārs Vīksne (27.02.1998.-03.04.2001.); * pulkvežleitnants [[Juris Maklakovs]] (03.04.2001.-13.05.2004.); * [[brigādes ģenerālis]] [[Kārlis Krēsliņš (politiķis)|Kārlis Krēsliņš]] (14.05.2004.-27.05.2005.); * pulkvežleitnants Gunārs Upītis (28.05.2005.-28.09.2007.); * jūras kapteinis Vladimirs Dreimanis (28.09.2007.-30.06.2010.); * pulkvedis Andris Kalniņš (30.06.2010.-10.05.2011.); * pulkvedis Egils Leščinskis (10.05.2011.-19.06.2015.); * pulkvežleitnants Georgs Kerlins (19.06.2015.-08.09.2017.); * pulkvedis Valts Āboliņš (08.09.2017.-14.07.2020.); *pulkvedis Oskars Kudlis – kopš 14.07.2020.<ref>https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/par-nacionalas-aizsardzibas-akademijas-rektoru-apstiprina-tas-pasreizejo-prorektoru-oskaru-kudli.a367160/</ref> == NAA studiju programmas == * Profesionālā bakalaura studiju programma "[[Sauszemes bruņotie spēki|Sauszemes spēku]] militārā vadība". (Profesionālā bakalaura grāds Sauszemes spēku militārajā vadībā un leitnanta profesionālā kvalifikācija.) * Profesionālā bakalaura studiju programma "[[Jūras spēki|Jūras spēku]] militārā vadība" (apakšprogrammas - "Kuģu vadīšana" un "Kuģu mehānika"). (Profesionālā bakalaura grāds Jūras spēku militārajā vadībā un leitnanta profesionālā kvalifikācija.) * Profesionālā bakalaura studiju programma "[[Gaisa spēki|Gaisa spēku]] militārā vadība" (specialitātes - mehāniķis vai avioniķis). (Profesionālā bakalaura grāds Gaisa spēku militārajā vadībā un leitnanta profesionālā kvalifikācija.) * Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma "Komandējošā sastāva virsnieks". (Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms un leitnanta profesionālā kvalifikācija.) * Profesionālā maģistra studiju programma "Militārā vadība un drošība". (Profesionālais maģistra grāds militārajā vadībā un drošībā, programma tiek realizēta sadarbībā ar Baltijas Aizsardzības koledžu ([[Tartu]], [[Igaunija|Igaunijā]]). Programmā var mācīties Latvijas un NATO, PfP valstu vecākie virsnieki.) == Karjeras / kvalifikācijas kursi == * Virsnieka speciālista pamatkurss (ārstiem, juristiem, teologiem, diriģentiem, psihologiem). * Vidējā līmeņa komandējošā sastāva un štāba virsnieka kurss. * Starptautiskais Jūras spēku vidējā līmeņa vadības štāba virsnieka kurss. * Vecākā virsnieka speciālista kurss. == NAA tapšana == 1992. gada 13. februārī Latvijas Republikas Ministru Padome pieņēma lēmumu Nr. 54 "Par Latvijas Republikas Nacionālās aizsardzības akadēmijas dibināšanu", kur apmācītu un gatavotu profesionālus virsniekus valsts Aizsardzības spēkiem (AS). Pirmais NAA organizētais sešu mēnešu kurss notika Mālpilī no 1992. gada 6. aprīļa līdz 1992. gada 30. septembrim, kuru sekmīgi pabeidza 73 cilvēki. No tiem 61 tika piešķirta leitnanta un 12 saņēma virsniekvietnieka dienesta pakāpi. 1992. gada decembrī sākās virsnieku un virsniekvietnieku kursi, kurus 1993. gadā pabeidza 136 ''Aizsardzības spēku'' karavīri. 1993. gada martā sākās mācības pēc trīsgadīgās virsnieku sagatavošanas programmas. Mācības sāka 82 kadeti, kas līdztekus militārajai izglītībai vada un daļēji rotas komandiera līmenī ieguva akadēmisko izglītību. 1993. gada maijā pēc divgadīgās neklātienes mācību programmas mācības sāka 43 Latvijas Republikas Drošības dienesta (DD) virsnieki, kuri pēc kursu beigšanas ieguva vidējo militāro izglītību. Līdzīgi mācījās daudzi Zemessardzes pārstāvji, kuri bija iecelti virsnieku amatos un kuriem nebija militārās izglītības. 1993. gada septembrī sākās viena gada apmācības virsnieku sagatavošanā 10 cilvēku grupai ar augstāko izglītību. Tā kā 1992.—1993. gadā ne [[Zemessardze]], ne [[Drošības dienests]] nebija Aizsardzības spēku vai pat Aizsardzības ministrijas pakļautībā, visas šīs Latvijas Republikas militārās drošības struktūras vienoja Latvijas Nacionālā aizsardzības akadēmija, kur tajā laikā koncentrējās izglītotākie virsnieki, kas izstrādāja Latvijas Republikas militārās apmācības koncepciju un gatavoja karavīrus gan Aizsardzības spēkiem, ieskaitot [[Robežsardze|Robežsardzi]], gan Zemessardzei, gan Drošības dienestam, gan Iekšlietu militārajiem formējumiem, t.i., NAA reāli bija NBS pirmā struktūra, kur NBS karavīri kopā mācījās, kaut gan oficiāli NBS vienotā struktūra vēl nebija izveidota. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == *https://web.archive.org/web/20200501023710/https://www.naa.mil.lv/lv *https://www.naa.mil.lv/sites/naa/files/document/Uznemsanas_noteikumi_2020_2021_studiju_gadam.pdf{{Novecojusi saite}} {{izglītība-aizmetnis}} {{LV augstskolas}} {{Baltijas valstu universitātes}} [[Kategorija:Akadēmijas Latvijā|Nacionāla aizsardzibas akademija]] [[Kategorija:Augstskolas Rīgā]] [[Kategorija:Rīgas karaskolas]] [[Kategorija:Latvijas karaskolas]] 8epkddmdfr5jsctig1zkx1ciyhz3tmm 0 116118 3657041 3328860 2022-07-19T18:02:42Z 92.49.32.51 /* Spēlētāja karjera */ wikitext text/x-wiki {{novecojis}} {{Basketbolista infokaste | vārds = Rihards Kuksiks | vārds_orig = | attēls = Rihards Kuksiks.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|7|17}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=202}} | svars = {{mērvienība|kg=95}} | poz = {{Basketbola pozīcija|23}} | kar_sāk = 2011 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[BK Jēkabpils]] | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2011—2012 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} [[Valensijas "Basket"]] | kl_sez 2 = 2012—2013 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} [[Sansebastjanas "Lagun Aro"]] | kl_sez 3 = 2013—2014 | klubs 3 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijevas "Budivelnik"]] | kl_sez 4 = 2014. gada janvāra - 2014. gada Novembrim | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]] | kl_sez 5 = 2014. gada Novembra - pašlaik | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jēkabpils]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2010—pašlaik | taut 1 = {{Bk|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * Ukrainas čempions (2013) | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Rihards Kuksiks''' (dzimis {{dat|1988|7|17}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] un [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2014) pārstāv [[LBL]] klubu [[Rīgas VEF]]. == Spēlētāja karjera == Vidusskolas laikā (2005—2007) pārstāvēja ''Florida Air Academy'' basketbola komandu. Vēlāk pārstāvēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] Arizonas štata universitātes basketbola komandu "Sun Devils", kurā bija viens no komandas vadošajiem spēlētājiem.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/12112009-kuksikam_sonakt_sezonas_atklasanas_macs Šonakt sezonu uzsāks Rihards Kuksiks]</ref> 2011. gada martā saņēma ''Pac-10'' konferences labākā ceturto gadu universitātē aizvadošā basketbolista balvu.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/23032011-kuksiku_sanem_konferences_gada_sportista_ Kuksiks saņem konferences Gada sportista balvu]</ref><ref>[http://thesundevils.cstv.com/sports/m-baskbl/mtt/kuksiks_rihards00.html Kuksiks Another Sun Devil To Earn Toyo Scholar Athlete Of The Year] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100420082059/http://thesundevils.cstv.com/sports/m-baskbl/mtt/kuksiks_rihards00.html |date={{dat|2010|04|20||bez}} }} {{en ikona}}</ref> R. Kuksiks ir otrs visu laiku labākais trīspunktnieku metējs "Sun Devils" basketbola komandas vēsturē, kā arī septītais visu laiku labākais konferences vēsturē.<ref name="SA">{{Sporta Avīze|last= Jurisons|first= Ingmārs|date= {{dat|2011|7|26||bez}}|title= Kuksiks nojauc savus sliekšņus|volume= 30|issue= 805|pages= 10.—15}}</ref> Pēc [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011. gada Eiropas čempionāta]] noslēdza līgumu ar Spānijas [[ACB līga]]s klubu [[Valensijas "Basket"]].<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/13092011-kuksiks_pievienojas_valencia_basket Kuksiks pievienojas "Valencia Basket"]</ref> Pēc aizvadītās 2011.—2012. gada sezonas, kurā tika sasniegts pusfināls Spānijas čempionātā, klubs paziņoja, ka nepagarinās ar spēlētāju līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/277086|title=Kuksiks nepaliks «Valencia Basket»|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2012|6|8||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2012. gada oktobrī viņš pievienojās Spānijas klubam [[Sansebastjanas "Lagun Aro"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/06102012-kuksikam_jauns_ligums_acb_liga|title=Ieroči Sansebastjanai: Kuksikam jauns līgums ACB līgā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|10|7||bez}}}}</ref> Tā sastāvā aizvadīja vien dažus mēnešus, 2013. gada janvārī klubu pametis<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/15012013-kuksiks_pamet_lagun_aro Kuksiks pamet "Lagun Aro"]</ref> un pārgājis uz Ukrainas klubu [[Kijevas "Budivelnik"]].<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/03022013-kuksiks_rezultativakais_debija_skelem_8_p Kuksiks rezultatīvākais debijā, Blūmam 19 punkti VTB līgā]</ref> Tā sastāvā 2012.—2013. gada sezonā izcīnīja uzvaru Ukrainas čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/31052013-bagatskis_kuksiks_un_ernsteins_klust_par_|title=Bagatskis, Kuksiks un Ernšteins kļūst par Ukrainas čempioniem|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|6|1||bez}}}}</ref> 2014. gada janvārī pievienojās [[LBL]] klubam [[Rīgas VEF]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/lbl/02012014-kuksiks_pievienojas_vef_riga?page=2|title=Kuksiks noslēdz triju sezonu līgumu ar "VEF Rīga"|date={{dat|2014|1|2||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|5||bez}}}}</ref> 2014. gada novembrī pievienojās [[LBL]] klubam [[BK Jēkabpils]]. === Karjera izlase === [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasē]] debitējis {{dat|2010|7|10||bez}}.<ref name="basket">{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/viriesu_izlase/speletaji2/07122010-rihards_kuksiks|title=Rihards Kuksiks|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2013|1|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121219180430/http://basket.lv/viriesu_izlase/speletaji2/07122010-rihards_kuksiks|archivedate={{dat|2012|12|19||bez}}}}</ref> Veiksmīgi aizvadīja [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011. gada Eiropas čempionātu]], kur bija viens no izlases līderiem. Tāpat bija viens no rezultatīvākajiem izlases spēlētājiem 2013. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100420082059/http://thesundevils.cstv.com/sports/m-baskbl/mtt/kuksiks_rihards00.html Arizonas štata Universitātes profils] {{en ikona}} * [http://sports.espn.go.com/ncb/player/profile?playerId=36074 ESPN profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110407064400/http://www.sports-reference.com/cbb/players/k/kuksiri01.html Sports-Reference profils] {{en ikona}} * Intervija: [http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/intervija/07042009-rihards_kuksiks_gribas_klut_labakam Rihards Kuksiks: "Gribas kļūt labākam"] {{LV sastāvs Eurobasket 2013}} {{LV sastāvs Eurobasket 2011}} {{DEFAULTSORT:Kuksiks, Rihards}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] eliuk8dnccnd13jewgh9zg8aodkz048 3657045 3657041 2022-07-19T18:14:42Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{novecojis}} {{Basketbolista infokaste | vārds = Rihards Kuksiks | vārds_orig = | attēls = Rihards Kuksiks.jpg | att_izm = | paraksts = <!------ Personas dati ------> | pilns vārds = | dz_dat = {{dzimšanas datums un vecums|1988|7|17}} | dz_viet = {{Vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | mir_dat = | mir_viet = | tautība = [[latvietis]] | garums = {{mērvienība|cm=202}} | svars = {{mērvienība|kg=95}} | poz = {{Basketbola pozīcija|23}} | kar_sāk = 2011 | kar_beig = | alga = | iesauka = <!------ Izglītība ------> | vidusskola = | koledža = | augstskola = | universitāte = | izgl iest1 = | izgl iest1_nos = | izgl iest2 = | izgl iest2_nos = <!------ Kluba informācija ------> | kom = {{flaga|Latvija}} [[BK Jēkabpils]] | numurs = | amats = | līga = <!------ Drafts ------> | b_klubs = | drafts = | dr_gads = | dr_līga = | dr_kom = <!------ Profesionālie klubi ------> | kl_sez 1 = 2011—2012 | klubs 1 = {{flaga|Spānija}} [[Valensijas "Basket"]] | kl_sez 2 = 2012—2013 | klubs 2 = {{flaga|Spānija}} [[Sansebastjanas "Lagun Aro"]] | kl_sez 3 = 2013—2014 | klubs 3 = {{flaga|Ukraina}} [[Kijevas "Budivelnik"]] | kl_sez 4 = 2014. gada janvāra - 2014. gada Novembrim | klubs 4 = {{flaga|Latvija}} [[Rīgas VEF]] | kl_sez 5 = 2014. gada Novembra - pašlaik | klubs 5 = {{flaga|Latvija}} [[BK Jēkabpils]] <!------ Karjeras statistika ------> | karj stat līga = | karj stat 1 = | karj stat 1_dati = | karj stat 2 = | karj stat 2_dati = | karj stat 3 = | karj stat 3_dati = <!------ Nacionālā izlase ------> | taut_sez 1 = 2010—pašlaik | taut 1 = {{Bk|LAT}} <!------ Trenera karjera ------> | tr_klubs_sez 1 = | tr_klubs 1 = | tr_klubs_sez 2 = | tr_klubs 2 = <!------ Papildinformācija ------> | sasniegumi = * Ukrainas čempions (2013) | aģenti = | slavz = | dzimums = | atjaunots = <!------ Medaļas ------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Rihards Kuksiks''' (dzimis {{dat|1988|7|17}} [[Rīga|Rīgā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[basketbolists]], spēlē [[uzbrūkošais aizsargs|uzbrūkošā aizsarga]] un [[vieglais uzbrucējs|vieglā uzbrucēja]] pozīcijā. Pašlaik (2014) pārstāv [[LBL]] klubu [[Rīgas VEF]]. == Spēlētāja karjera == Vidusskolas laikā (2005—2007) pārstāvēja ''Florida Air Academy'' basketbola komandu. Vēlāk pārstāvēja [[Nacionālā koledžu sporta asociācija|NCAA]] Arizonas štata universitātes basketbola komandu "Sun Devils", kurā bija viens no komandas vadošajiem spēlētājiem.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/12112009-kuksikam_sonakt_sezonas_atklasanas_macs Šonakt sezonu uzsāks Rihards Kuksiks]</ref> 2011. gada martā saņēma ''Pac-10'' konferences labākā ceturto gadu universitātē aizvadošā basketbolista balvu.<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/23032011-kuksiku_sanem_konferences_gada_sportista_ Kuksiks saņem konferences Gada sportista balvu]</ref><ref>[http://thesundevils.cstv.com/sports/m-baskbl/mtt/kuksiks_rihards00.html Kuksiks Another Sun Devil To Earn Toyo Scholar Athlete Of The Year] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20100420082059/http://thesundevils.cstv.com/sports/m-baskbl/mtt/kuksiks_rihards00.html |date={{dat|2010|04|20||bez}} }} {{en ikona}}</ref> R. Kuksiks ir otrs visu laiku labākais trīspunktnieku metējs "Sun Devils" basketbola komandas vēsturē, kā arī septītais visu laiku labākais konferences vēsturē.<ref name="SA">{{Sporta Avīze|last= Jurisons|first= Ingmārs|date= {{dat|2011|7|26||bez}}|title= Kuksiks nojauc savus sliekšņus|volume= 30|issue= 805|pages= 10.—15}}</ref> Pēc [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011. gada Eiropas čempionāta]] noslēdza līgumu ar Spānijas [[ACB līga]]s klubu [[Valensijas "Basket"]].<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/13092011-kuksiks_pievienojas_valencia_basket Kuksiks pievienojas "Valencia Basket"]</ref> Pēc aizvadītās 2011.—2012. gada sezonas, kurā tika sasniegts pusfināls Spānijas čempionātā, klubs paziņoja, ka nepagarinās ar spēlētāju līgumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.apollo.lv/portal/sports/articles/277086|title=Kuksiks nepaliks «Valencia Basket»|publisher=Apollo.lv|accessdate={{dat|2012|6|8||bez}}}}{{Novecojusi saite}}</ref> 2012. gada oktobrī viņš pievienojās Spānijas klubam [[Sansebastjanas "Lagun Aro"]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/06102012-kuksikam_jauns_ligums_acb_liga|title=Ieroči Sansebastjanai: Kuksikam jauns līgums ACB līgā|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2012|10|7||bez}}}}</ref> Tā sastāvā aizvadīja vien dažus mēnešus, 2013. gada janvārī klubu pametis<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/15012013-kuksiks_pamet_lagun_aro Kuksiks pamet "Lagun Aro"]</ref> un pārgājis uz Ukrainas klubu [[Kijevas "Budivelnik"]].<ref>[http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/03022013-kuksiks_rezultativakais_debija_skelem_8_p Kuksiks rezultatīvākais debijā, Blūmam 19 punkti VTB līgā]</ref> Tā sastāvā 2012.—2013. gada sezonā izcīnīja uzvaru Ukrainas čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/31052013-bagatskis_kuksiks_un_ernsteins_klust_par_|title=Bagatskis, Kuksiks un Ernšteins kļūst par Ukrainas čempioniem|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2013|6|1||bez}}}}</ref> 2014. gada janvārī pievienojās [[LBL]] klubam [[Rīgas VEF]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://sportacentrs.com/basketbols/lbl/02012014-kuksiks_pievienojas_vef_riga?page=2|title=Kuksiks noslēdz triju sezonu līgumu ar "VEF Rīga"|date={{dat|2014|1|2||bez}}|publisher=Sportacentrs.com|accessdate={{dat|2014|1|5||bez}}}}</ref> 2014. gada novembrī pievienojās [[LBL]] klubam [[BK Jēkabpils]]. === Karjera izlase === [[Latvijas basketbola izlase|Latvijas pieaugušo izlasē]] debitējis {{dat|2010|7|10||bez}}.<ref name="basket">{{Tīmekļa atsauce|url=http://basket.lv/viriesu_izlase/speletaji2/07122010-rihards_kuksiks|title=Rihards Kuksiks|publisher=Basket.lv|accessdate={{dat|2013|1|1||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20121219180430/http://basket.lv/viriesu_izlase/speletaji2/07122010-rihards_kuksiks|archivedate={{dat|2012|12|19||bez}}}}</ref> Veiksmīgi aizvadīja [[2011. gada Eiropas čempionāts basketbolā|2011. gada Eiropas čempionātu]], kur bija viens no izlases līderiem. Tāpat bija viens no rezultatīvākajiem izlases spēlētājiem 2013. gada Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sporta ārējās saites}} * [https://web.archive.org/web/20100420082059/http://thesundevils.cstv.com/sports/m-baskbl/mtt/kuksiks_rihards00.html Arizonas štata Universitātes profils] {{en ikona}} * [http://sports.espn.go.com/ncb/player/profile?playerId=36074 ESPN profils] {{en ikona}} * [https://web.archive.org/web/20110407064400/http://www.sports-reference.com/cbb/players/k/kuksiri01.html Sports-Reference profils] {{en ikona}} * Intervija: [http://sportacentrs.com/basketbols/legionari/intervija/07042009-rihards_kuksiks_gribas_klut_labakam Rihards Kuksiks: "Gribas kļūt labākam"] {{LV sastāvs Eurobasket 2013}} {{LV sastāvs Eurobasket 2011}} {{DEFAULTSORT:Kuksiks, Rihards}} [[Kategorija:1988. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas basketbolisti]] [[Kategorija:Uzbrūkošie aizsargi]] 3bjs2ah92d3v05pst72pt1h8zd083qt 0 117974 3657301 3587529 2022-07-20T09:59:03Z Luvigas36437 87875 wikitext text/x-wiki {{Radiostacijas infokaste |nosaukums = Star FM |logo =Star_FM_Logo.png |logo_izm = |formāts = Hot AC |frekvence = FM 106,2 MHz [[Rīga]]<br />FM 106,6 MHz [[Bauska]]<br />FM 103,2 MHz [[Daugavpils]]<br />FM 98,2 MHz [[Gulbene]]<br />FM 89,1 MHz [[Jēkabpils]]<br />FM 103,8 MHz [[Kuldīga]]<br />FM 91,0 MHz [[Liepāja]]<br />FM 87,9 MHz [[Madona]]<br />FM 91,9 MHz [[Rēzekne]]<br />FM 92,0 MHz [[Salacgrīva]]<br />FM 102,0 MHz [[Saldus]]<br />FM 97,7 MHz [[Tukums]]<br />FM 107,4 MHz [[Valmiera]]<br />FM 105,0 MHz [[Ventspils]]<br />FM 95,0 MHz [[Cēsis]]<br />FM 87,7 MHz [[Lielvārde]] |īpašnieks = All Media Baltics (TV3 Group) |adrese = {{flag|Latvija}}, [[Rīga]]<br />[[Maskavas iela (Rīga)|Maskavas iela]] 322, LV-1063 |māsas_stacijas = |mājaslapa = [http://www.starfm.lv/ starfm.lv] |raida_kopš = [[2000. gads|2000]]. gada [[19. aprīlis|19. aprīļa]] (kā Star FM) }} [[Attēls:Star FM logo.png|thumb|Star FM iepriekšējais logo]] '''Star FM''' ir [[radio]]stacija, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]]. Iepriekš radio stacijas nosaukums bija [[Radio Rīgai]] un [[Easy FM]]. Radio Star FM īpašnieki mediju grupa All Media Baltics (AM Baltics) == Ētera cilvēki == * [[Baiba Sipeniece-Gavare]] * [[Iveta Šnepa]] * [[Jānis Romanovskis]] * [[Māris Grigalis]] * [[Maija Rozīte-Krištopane]] * Oskars Lepers * [[Egons Reiters]] Pirms tam radio Star FM darbojušies arī tādi sabiedrībā zināmi cilvēki kā [[Valters Krauze]], [[Ilvars Jansons]], [[Patriks Grīva]], [[Ģirts Šolispilo|Ģirts Šolis]], [[Aldis Kalniņš]], [[Jānis Strapcāns]], [[Kārlis Anitens]], [[Ģirts Auzāns]], Ansis Klintsons, u. c. == Frekvences == Saskaņā ar frekvenču sarakstu 2021. gada decembrī:<ref>[https://skaties.lv/starfm/frekvences/ Skaties.lv. Star FM frekvenču karte.] Skatīts 2021.12.23</ref> {| class="wikitable" border=1 !width="100" style="background:#efefef;" | Vieta !width="100" style="background:#efefef;" | Frekvence |- | [[Ventspils]] | align="center" | 105,0 MHz |- | [[Kuldīga]] | align="center" | 103,8 MHz |- | [[Liepāja]] | align="center" | 91,0 MHz |- | [[Saldus]] | align="center" | 102,0 MHz |- | [[Tukums]] | align="center" | 97,7 MHz |- | [[Rīga]] | align="center" | 106,2 MHz |- | [[Bauska]] | align="center" | 106,6 MHz |- | [[Salacgrīva]] | align="center" | 92,0 MHz |- | [[Valmiera]] | align="center" | 107,4 MHz |- | [[Gulbene]] | align="center" | 98,2 MHz |- | [[Madona]] | align="center" | 87,9 MHz |- | [[Jēkabpils]] | align="center" | 89,1 MHz |- | [[Daugavpils]] | align="center" | 103,2 MHz |- | [[Rēzekne]] | align="center" | 91,9 MHz |- | [[Cēsis]] | align="center" | 95,0 MHz |- | [[Lielvārde]] | align="center" | 87,7 MHz |} == Skatīt arī == * [[Radio Rīgā]] * [[TV3]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.starfm.lv/ Star FM oficiālā mājas lapa] * {{facebook|starfmlatvia}} * [http://twitter.com/Zoopasta Star FM rīta programmas Zoopasta profils Twitter] {{Radio-aizmetnis}} {{Radiostacijas Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas radio stacijas]] n7izsljz23fx47z2ck4gl6cfdf4pz83 3657302 3657301 2022-07-20T10:00:36Z Luvigas36437 87875 wikitext text/x-wiki {{Radiostacijas infokaste |nosaukums = Star FM |logo =Star_FM_Logo.png |logo_izm = |formāts = Hot AC |frekvence = FM 106,2 MHz [[Rīga]]<br />FM 106,6 MHz [[Bauska]]<br />FM 103,2 MHz [[Daugavpils]]<br />FM 98,2 MHz [[Gulbene]]<br />FM 89,1 MHz [[Jēkabpils]]<br />FM 103,8 MHz [[Kuldīga]]<br />FM 91,0 MHz [[Liepāja]]<br />FM 87,9 MHz [[Madona]]<br />FM 91,9 MHz [[Rēzekne]]<br />FM 92,0 MHz [[Salacgrīva]]<br />FM 102,0 MHz [[Saldus]]<br />FM 97,7 MHz [[Tukums]]<br />FM 107,4 MHz [[Valmiera]]<br />FM 105,0 MHz [[Ventspils]]<br />FM 95,0 MHz [[Cēsis]]<br />FM 87,7 MHz [[Lielvārde]] |īpašnieks = All Media Baltics (TV3 Group) |adrese = {{flag|Latvija}}, Dzelzavas iela 120G<br />[[Rīga]], LV-1021 |māsas_stacijas = |mājaslapa = [http://www.starfm.lv/ starfm.lv] |raida_kopš = [[2000. gads|2000]]. gada [[19. aprīlis|19. aprīļa]] (kā Star FM) }} [[Attēls:Star FM logo.png|thumb|Star FM iepriekšējais logo]] '''Star FM''' ir [[radio]]stacija, kas atrodas [[Rīga|Rīgā]]. Iepriekš radio stacijas nosaukums bija [[Radio Rīgai]] un [[Easy FM]]. Radio Star FM īpašnieki mediju grupa All Media Baltics (AM Baltics) == Ētera cilvēki == * [[Baiba Sipeniece-Gavare]] * [[Iveta Šnepa]] * [[Jānis Romanovskis]] * [[Māris Grigalis]] * [[Maija Rozīte-Krištopane]] * Oskars Lepers * [[Egons Reiters]] Pirms tam radio Star FM darbojušies arī tādi sabiedrībā zināmi cilvēki kā [[Valters Krauze]], [[Ilvars Jansons]], [[Patriks Grīva]], [[Ģirts Šolispilo|Ģirts Šolis]], [[Aldis Kalniņš]], [[Jānis Strapcāns]], [[Kārlis Anitens]], [[Ģirts Auzāns]], Ansis Klintsons, u. c. == Frekvences == Saskaņā ar frekvenču sarakstu 2021. gada decembrī:<ref>[https://skaties.lv/starfm/frekvences/ Skaties.lv. Star FM frekvenču karte.] Skatīts 2021.12.23</ref> {| class="wikitable" border=1 !width="100" style="background:#efefef;" | Vieta !width="100" style="background:#efefef;" | Frekvence |- | [[Ventspils]] | align="center" | 105,0 MHz |- | [[Kuldīga]] | align="center" | 103,8 MHz |- | [[Liepāja]] | align="center" | 91,0 MHz |- | [[Saldus]] | align="center" | 102,0 MHz |- | [[Tukums]] | align="center" | 97,7 MHz |- | [[Rīga]] | align="center" | 106,2 MHz |- | [[Bauska]] | align="center" | 106,6 MHz |- | [[Salacgrīva]] | align="center" | 92,0 MHz |- | [[Valmiera]] | align="center" | 107,4 MHz |- | [[Gulbene]] | align="center" | 98,2 MHz |- | [[Madona]] | align="center" | 87,9 MHz |- | [[Jēkabpils]] | align="center" | 89,1 MHz |- | [[Daugavpils]] | align="center" | 103,2 MHz |- | [[Rēzekne]] | align="center" | 91,9 MHz |- | [[Cēsis]] | align="center" | 95,0 MHz |- | [[Lielvārde]] | align="center" | 87,7 MHz |} == Skatīt arī == * [[Radio Rīgā]] * [[TV3]] == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [http://www.starfm.lv/ Star FM oficiālā mājas lapa] * {{facebook|starfmlatvia}} * [http://twitter.com/Zoopasta Star FM rīta programmas Zoopasta profils Twitter] {{Radio-aizmetnis}} {{Radiostacijas Latvijā}} [[Kategorija:Latvijas radio stacijas]] qffjnajlxzs3rcy2n3jbpo6aj9f8rer 0 119833 3657239 980566 2022-07-20T08:07:13Z Baisulis 11523 nozīmju atdalīšana.... wikitext text/x-wiki '''Sinka''' var būt: * [[Juris Sinka]] (1927—2001) — latviešu politiķis, * [[Seidija Sinka]] (''Sadie Sink''; dzimusi 2002. gadā) — amerikāņu aktrise. {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 5mhv6hgbn09409wy2dbkzzj4qrxqd1p 0 137851 3656907 3581197 2022-07-19T12:38:56Z 109.197.212.83 wikitext text/x-wiki [[Attēls:New Animation Sieve of Eratosthenes.gif|right|frame|Ilustrācija Eratostena sieta algoritmam skaitļiem, kas nepārsniedz 120]] '''Eratostera siets''' ir vienkāršs [[algoritms]] visu to [[pirmskaitlis|pirmskaitļu]] atrašanai, kas nepārsniedz kādu dotu [[naturāls skaitlis|naturālu skaitli]]. Algoritmu izdomāja sengrieķu matemātiķis [[Eratostens|Eratosters]]. == Algoritma apraksts == Algoritms visu pirmskaitļu, kas nepārsniedz ''n'', atrašanai ir šāds: # uzrakstām rindā naturālos skaitļus no 2 līdz ''n'': 2, 3, 4, ..., ''n''. # atstājam pirmo no tiem (2) un izsvītrojam visus nākamos skaitļus, kas dalās ar 2; # atrodam mazāko neizsvītroto skaitli (3) un izsvītrojam visus nākamos skaitļus, kas dalās ar 3; # procesu atkārtojam, līdz iegūts tāds neizsvītrotais skaitlis ''p'', ka ''p''²&nbsp;>&nbsp;''n''. Tad visi neizsvītrotie skaitļi ir pirmskaitļi. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{MathWorld | urlname = SieveofEratosthenes | title = Sieve of Eratosthenes}} * [http://itstuff.blogiem.lv/2008/12/18/41908.html Pirmskaitļu algoritmi (1) - Eratostena siets]{{Novecojusi saite}}. {{matemātika-aizmetnis}} [[Kategorija:Skaitļu teorija]] [[Kategorija:Pirmskaitļi]] bkn6j84izb2brfyxp3skakv99m7oits 3656909 3656907 2022-07-19T12:42:00Z 109.197.212.83 wikitext text/x-wiki [[Attēls:New Animation Sieve of Eratosthenes.gif|right|frame|Ilustrācija Eratostena sieta algoritmam skaitļiem, kas nepārsniedz 120]] '''Eratostera siets''' ir vienkāršs [[algoritms]] visu to [[pirmskaitlis|pirmskaitļu]] atrašanai, kas nepārsniedz kādu dotu [[naturāls skaitlis|naturālu skaitli]]. Algoritmu izdomāja sengrieķu matemātiķis [[Eratostens|Eratosteris]]. == Algoritma apraksts == Algoritms visu pirmskaitļu, kas nepārsniedz ''n'', atrašanai ir šāds: # uzrakstām rindā naturālos skaitļus no 2 līdz ''n'': 2, 3, 4, ..., ''n''. # atstājam pirmo no tiem (2) un izsvītrojam visus nākamos skaitļus, kas dalās ar 2; # atrodam mazāko neizsvītroto skaitli (3) un izsvītrojam visus nākamos skaitļus, kas dalās ar 3; # procesu atkārtojam, līdz iegūts tāds neizsvītrotais skaitlis ''p'', ka ''p''²&nbsp;>&nbsp;''n''. Tad visi neizsvītrotie skaitļi ir pirmskaitļi. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{MathWorld | urlname = SieveofEratosthenes | title = Sieve of Eratosthenes}} * [http://itstuff.blogiem.lv/2008/12/18/41908.html Pirmskaitļu algoritmi (1) - Eratostena siets]{{Novecojusi saite}}. {{matemātika-aizmetnis}} [[Kategorija:Skaitļu teorija]] [[Kategorija:Pirmskaitļi]] pcknngikt1zccfva2ti4xbd8j0uatr0 3656910 3656909 2022-07-19T12:43:25Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki [[Attēls:New Animation Sieve of Eratosthenes.gif|right|frame|Ilustrācija Eratostena sieta algoritmam skaitļiem, kas nepārsniedz 120]] '''Eratostena siets''' ir vienkāršs [[algoritms]] visu to [[pirmskaitlis|pirmskaitļu]] atrašanai, kas nepārsniedz kādu dotu [[naturāls skaitlis|naturālu skaitli]]. Algoritmu izdomāja sengrieķu matemātiķis [[Eratostens]]. == Algoritma apraksts == Algoritms visu pirmskaitļu, kas nepārsniedz ''n'', atrašanai ir šāds: # uzrakstām rindā naturālos skaitļus no 2 līdz ''n'': 2, 3, 4, ..., ''n''. # atstājam pirmo no tiem (2) un izsvītrojam visus nākamos skaitļus, kas dalās ar 2; # atrodam mazāko neizsvītroto skaitli (3) un izsvītrojam visus nākamos skaitļus, kas dalās ar 3; # procesu atkārtojam, līdz iegūts tāds neizsvītrotais skaitlis ''p'', ka ''p''²&nbsp;>&nbsp;''n''. Tad visi neizsvītrotie skaitļi ir pirmskaitļi. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * {{MathWorld | urlname = SieveofEratosthenes | title = Sieve of Eratosthenes}} * [http://itstuff.blogiem.lv/2008/12/18/41908.html Pirmskaitļu algoritmi (1) - Eratostena siets]{{Novecojusi saite}}. {{matemātika-aizmetnis}} [[Kategorija:Skaitļu teorija]] [[Kategorija:Pirmskaitļi]] cnzffnyoklmdlzhyo1jysvwawrt6kw8 0 144163 3657176 3584531 2022-07-20T06:15:29Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{citas nozīmes|Francijas departamentu Odefransā|Ēna (nozīmju atdalīšana)|Ēna}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Ēna | official_name = ''Aisne'' | other_name = | settlement_type = departaments | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Drapeau fr département Aisne.svg | flag_size = | image_shield = Blason département fr Aisne.svg | shield_size = 75px | anthem = | capital = [[Lāna (pilsēta)|Lāna]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Département 02 in France.svg | mapsize = | map_caption = Ēnas atrašanās vieta Francijā | subdivision_type = [[Suverēno valstu uzskaitījums|Valsts]] | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = [[Francijas reģioni|Reģions]] | subdivision_name1 = [[Odefransa]] | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 7369 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 541302 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|http://www.aisne.pref.gouv.fr/}} | footnotes = }} '''Ēna''' ({{val-fr|Aisne}}, izrunā: {{IPA|[[IPA|[ɛːn]]]}}) ir [[Francijas departamenti|Francijas departaments]]. Tas ir viens no [[Pikardija]]s trim departamentiem, kā arī viens no sākotnējiem 83 departamentiem, kas tika izveidoti [[Franču revolūcija]]s laikā {{dat|1790|3|4||bez}}. Departamenta platība ir 7369 km², bet iedzīvotāju skaits 2008. gadā bija 538&nbsp;790. Ēnas administratīvais centrs ir [[Lāna (pilsēta)|Lāna]] (aptuveni 24 tūkstoši iedzīvotāju), lai gan lielākā pilsēta ir [[Senkantēna]] (aptuveni 54 tūkstoši iedzīvotāju). Ēna sīkāk iedalās 5 apgabalos (''arrondissements''): * [[Lānas apgabals]] (''Arrondissement de Laon''); * [[Senkantēnas apgabals]] (''Arrondissement de Saint-Quentin''); * [[Suasonas apgabals]] (''Arrondissement de Soissons''); * [[Šatotjerī apgabals]] (''Arrondissement de Château-Thierry''); * [[Vervēnas apgabals]] (''Arrondissement de Vervins''). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{Francijas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas departamenti]] lsg5pl4sydpm9dk2xk8uuukhm641nr6 0 145584 3657159 3655394 2022-07-20T04:58:56Z Biafra 13794 /* Jūlijs */ Klāss Oldenburgs wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Cita nozīme|2022. gadu|šī gada notikumiem Latvijā|2022. gads Latvijā}} {{Gadu navigācija|2022}} {{Gada citi notikumi|2022}} {{Gads citos kalendāros|2022}} '''2022. gads''' ({{Rom sk gadam|2022}}) ir parastais gads, kas pēc [[Gregora kalendārs|Gregora kalendāra]] sākās [[sestdiena|sestdienā]]. Tas ir mūsu ēras [[21. gadsimts|divdesmit pirmā gadsimta]] un [[3. tūkstošgade|trešās tūkstošgades]] 22. gads, kā arī 2. gads divdesmit pirmā gadsimta trešajā desmitgadē. [[Apvienoto Nāciju Organizācija]] pasludinājusi 2022. gadu par starptautisko amatnieciskās zivsaimniecības un [[akvakultūra]]s gadu<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/72/72|title=International Year of Artisanal Fisheries and Aquaculture|website=United Nations|access-date=February 15, 2020}}</ref> un starptautisko [[stikls|stikla]] gadu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://undocs.org/A/RES/75/279|title=International Year of Glass|website=United Nations|access-date=July 17, 2021}}</ref> Tāpat kā [[2020. gads|2020]]. un [[2021. gads|2021. gadu]], arī 2022. gadu ir ļoti ietekmējusi [[COVID-19 pandēmija]]. Pasaulē sāka atcelt COVID ierobežojumus, kā rezultātā atkārtoti atvērtas starptautiskās robežas, kā arī turpinājās COVID-19 variantu parādīšanās atsevišķās pasaules valstīs. [[COVID-19 vakcīna|COVID-19 vakcīnu]] globālā izplatīšana, kas sākās 2020. gada beigās, turpinās visu šo gadu. 2022. gadā sākās [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukums Ukrainā]], kas izraisīja starptautiskus nosodījumus un sankcijas, {{nobr|13,7 miljonu}} [[ukraiņi|ukraiņu]] došanos prom no mājām ({{nobr|7,7 miljoni}} iekšzemē pārvietoto personu un {{nobr|6 miljoni}} [[bēgļi|bēgļu]]) un tas ir lielākais bruņotais konflikts [[Eiropa|Eiropā]] kopš [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]]. == Notikumi == === Janvāris === * [[1. janvāris]]: ** stājās spēkā brīvās tirdzniecības līgums [[Reģionālā visaptverošā ekonomiskā partnerība]], kurā apvienojušās [[Austrālija]], [[Bruneja]], [[Japāna]], [[Kambodža]], [[Ķīna]], [[Laosa]], [[Jaunzēlande]], [[Singapūra]], [[Taizeme]], [[Vjetnama]]; ** [[Šveice]]s prezidenta amatā stājās [[Ignazio Kasiss]], nomainot [[Gijs Parmelēns|Giju Parmelēnu]]. * [[2. janvāris]]: ** [[Sudāna]]s premjerministrs [[Abdalla Hamdoks]] paziņoja par atkāpšanos no amata pēc tam, kad demokrātijas atbalsta protestos tika nogalināti cilvēki. ** [[Kazahstāna|Kazahstānā]] sākās masveida protesti pret gāzes cenu pieaugumu, kas izvērtās par grautiņiem visā valstī. * [[5. janvāris]] — [[Kazahstāna]]s premjerministrs [[Askars Mamins]] paziņoja par atkāpšanos no amata, turpinoties protestiem visā valstī; par premjerministra pienākumu izpildītāju iecelts viņa vietnieks [[Elihans Smaiilovs]]. * [[7. janvāris]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē ar [[COVID-19]] oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 300 miljonus. * [[10. janvāris]] — ASV veikta pirmā veiksmīgā [[sirds transplantācija]] no [[Ksenotransplantācija|cūkas cilvēkam]],<ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=University of Maryland School of Medicine Faculty Scientists and Clinicians Perform Historic First Successful Transplant of Porcine Heart into Adult Human with End-Stage Heart Disease| url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/first-successful-transplant-of-porcine-heart-into-adult-human-heart|work=University of Maryland Medical Center|access-date=11 January 2022}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce |date=10 January 2022|title=Man gets genetically-modified pig heart in world-first transplant| url=https://www.bbc.co.uk/news/world-us-canada-59944889|work=BBC News|access-date=11 January 2022}}</ref> pēc diviem mēnešiem gan viņš nomira.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.umms.org/ummc/news/2022/in-memoriam-david-bennett|title=In Memoriam: David Bennett|website=www.umms.org|access-date=2022-03-14|language=en}}</ref> * [[11. janvāris]] — par [[Kazahstāna]]s premjerministru kļuva [[Elihans Smaiilovs]]. * [[15. janvāris]] — [[Hungas Tongas]] zemūdens vulkāna izvirdums izraisīja postījumus [[Tonga|Tongā]] un [[cunami]] draudus [[Austrālija|Austrālijā]], [[Kanāda|Kanādā]], [[Čīle|Čīlē]], [[Fidži]], [[Japāna|Japānā]], [[Jaunzēlande|Jaunzēlandē]], [[Samoa|Samoā]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]. * [[16. janvāris]] — par [[Ziemeļmaķedonija]]s premjerministru kļuva [[Dimitars Kovačevski]], nomainot [[Zorans Zaevs|Zoranu Zaevu]]. * [[23. janvāris]]: ** [[Tropiskā vētra Ana|Tropiskās vētras Ana]] rezultātā 88 cilvēki gāja bojā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Malāvija|Malāvijā]] un [[Mozambika|Mozambikā]]; ** apvērsuma laikā [[Burkinafaso]] tika gāzts prezidents [[Roks Marks Kristians Kaborē]]; apvērsums tika pamatots ar valdības nespēju ierobežot [[Islāma terorisms|islāmistu kaujinieku]] aktivitātes valstī. * [[29. janvāris]] — [[Serdžo Matarella]] tika pārvēlēts par [[Itālijas prezidents|Itālijas prezidentu]]. === Februāris === * {{dat||2|3|n}} — ASV militārā reida laikā [[Sīrija]]s rietumos tika nogalināts [[Islāma valsts]] līderis [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]].<ref>{{Ziņu atsauce|date=3 February 2022|title=Islamic State leader Abu Ibrahim al-Qurayshi killed in Syria, US says|language=en-GB|work=BBC News|url=https://www.bbc.co.uk/news/world-middle-east-60246129|access-date=3 February 2022}}</ref> * no {{dat||2|4|ģ}} līdz {{dat||2|20|d}} — [[Pekina|Pekinā]], [[Ķīna|Ķīnā]] notiek [[2022. gada ziemas olimpiskās spēles|ziemas olimpiskās spēles]]. * {{dat||2|5|n}} — [[Tropiskais ciklons Batsirai|Tropiskā ciklona Batsirai]] rezultātā [[Madagaskara|Madagaskarā]], [[Maurīcija|Maurīcijā]] un [[Reinjona|Reinjonā]] bojā gāja 123 cilvēki. * {{dat||2|13|n}} — par [[Vācijas prezidents|Vācijas prezidentu]] pārvēlēts [[Franks Valters Šteinmeiers]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|date=2022-02-13|title=Steinmeier elected for second term as German president|url=https://www.euronews.com/2022/02/13/steinmeier-elected-for-second-term-as-german-president|access-date=2022-02-13|website=Euronews|language=en}}</ref> * {{dat||2|14|n}} — [[Brīvības konvojs]]: [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]], pirmo reizi Kanādas vēsturē, izsludināja Ārkārtējās situācijas likuma iedarbināšanu, lai apspiestu valsts mēroga protestus un blokādes. * {{dat||2|21|n}} — [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze]]: [[Krievijas prezidents]] [[Vladimirs Putins]] parakstīja [[Luhanskas tautas republika|Luganskas]] un [[Doņeckas tautas republika]]s atzīšanas deklarāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/|title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|24|n}} — [[Krievija]]s karaspēks sāka [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/|title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-24|language=lv}}</ref> * {{dat||2|28|n}} — [[Ēģipte|Ēģiptē]] atzīmēja 100. gadadienu kopš tika pasludināta neatkarība no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.ees.ac.uk/news/celebrating-egyptology-in-2022|title=Celebrating Egyptology in 2022|work=ees.ac.uk|publisher=Egypt Exploration Society|date=|accessdate=29 December 2021}}</ref> === Marts === * [[2. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: [[Starptautiskā krimināltiesa]] oficiāli paziņoja, ka izmeklēs [[Kara noziegumi|kara noziegumus]], kas pastrādāti [[Starptautiskās Krimināltiesas izmeklēšana Ukrainā|pret Ukrainu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn.lv/starptautiska-kriminaltiesa-izmekles-noziegumus-krievijas-kara-pret-ukrainu-396733|title=Starptautiskā Krimināltiesa izmeklēs noziegumus Krievijas karā pret Ukrainu|website=BNN - ZIŅAS AR VĒRTĪBU|access-date=2022-05-04|date=2022-03-01|language=lv-LV}}</ref> * [[4. marts]] — Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā: ārvalstu mediji, tostarp [[CNN]] un [[BBC]], apturēja darbību Krievijā pēc grozījumiem Kriminālkodeksā, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par "viltus ziņu" izplatīšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ari-cnn-bbc-un-bloomberg-aptur-darbibu-krievija.a446552/|title=Arī CNN, BBC un «Bloomberg» aptur darbību Krievijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> * [[7. marts]] — [[COVID-19 pandēmija]]: pasaulē no COVID-19 oficiāli reģistrēto mirušo skaits sasniedza 6 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/2022/03/07/health/global-covid-deaths-surpass-six-million/index.html|title=Global Covid-19 deaths surpass 6 million|last=CNN|first=Deidre McPhillips|website=CNN|access-date=2022-03-30}}</ref> * [[9. marts]] — notika 2022. gada [[Dienvidkoreja]]s prezidenta vēlēšanas, kurās par prezidentu tika ievēlēts [[Tautas varas partija]]s kandidāts [[Juns Sukjols]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/dienvidkorejas-prezidenta-velesanas-uzvar-konservativas-opozicijas-kandidats-juns-sukjols|title=Dienvidkorejas prezidenta vēlēšanās uzvar konservatīvās opozīcijas kandidāts Juns Sukjols|website=LA.LV|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> === Aprīlis === * [[3. aprīlis]] — par [[Ungārija]]s premjerministru tika atkārtoti ievēlēts [[Viktors Orbāns]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/hungarians-vote-orbans-12-year-rule-tight-ballot-overshadowed-by-ukraine-war-2022-04-03/|title=Orban scores crushing victory as Ukraine war solidifies support|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-04-04|last=Pawlak|first=Justyna|language=en}}</ref> * [[7. aprīlis]] — [[ANO Ģenerālā asambleja]] nolēma par Krievijas dalības apturēšanu [[Cilvēktiesību padome|Cilvēktiesību padomē]]. Par šo lēmumu nobalsoja 93 valstis, 24 pret, 58 atturējās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-nobalso-par-krievijas-darbibas-apturesanu-cilvektiesibu-padome.a451513/|title=ANO nobalso par Krievijas darbības apturēšanu Cilvēktiesību padomē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-04-13|language=lv}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/live/2022/apr/07/russia-ukraine-war-nato-foreign-ministers-to-meet-as-zelenskiy-dismisses-fresh-sanctions-live-news?page=with%3Ablock-624f08fa8f0887d7b40d5d7e|title=Ukraine braces for a renewed Russian offensive on its eastern front – as it happened|work=The Guardian|access-date=2022-04-13|date=2022-04-08|last=Singh|first=Samantha Lock (now); Maanvi|issn=0261-3077|language=en-GB}}</ref> * [[10. aprīlis]] — notika [[2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanas|2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu]] pirmā kārta.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/second-round-french-election-could-see-conservative-pecresse-level-with-macron-2022-01-12/|title=Second round of French election could see conservative Pecresse level with Macron -poll|work=Reuters|access-date=2022-04-13|date=2022-01-12|last=Reuters|language=en}}</ref> * [[13. aprīlis]] — COVID-19 pandēmija: pasaulē ar COVID-19 oficiāli reģistrēto saslimšanas gadījumu skaits pārsniedza 500 miljonus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.axios.com/world-covid-cases-surpass-500-million-67de52f9-5230-42f2-b61d-5cf195b6dd57.html|title=World surpasses half a billion confirmed COVID cases|last=Falconer|first=Rebecca|website=Axios|access-date=2022-05-03|date=2022-04-13|language=en}}</ref> * [[20. aprīlis]] — [[Eiropas Dienvidu Observatorija]]s astronomi paziņoja, ka ir novērota jauna veida [[Nova|eksplodējoša zvaigzne]] — [[mikronova]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://earthsky.org/space/micronovas-small-mighty-like-nova-explosions/|title=EarthSky {{!}} Micronovas are new! They’re small, but mighty|website=earthsky.org|access-date=2022-05-20|date=2022-04-25|language=en-US}}</ref> * [[24. aprīlis]]: ** notika 2022. gada Francijas prezidenta vēlēšanu otrā kārta, kurās tika atkārtoti ievēlēts [[Emanuels Makrons]], tādējādi kļūstot par pirmo Francijas prezidentu 20 gadu laikā, kurš tika pārvēlēts uz otro termiņu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/world/2022/apr/24/emmanuel-macron-wins-french-presidential-election-say-projected-results|title=Victorious Macron vows to unite France after fending off Le Pen threat|website=the Guardian|access-date=2022-04-25|date=2022-04-24|language=en}}</ref> ** notika 2022. gada [[Slovēnija]]s parlamenta vēlēšanas, kurās par lielāko partiju kļuva "Brīvības kustība", iegūstot 41 no 90 deputātu vietām parlamentā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.euronews.com/2022/04/24/slovenians-out-to-vote-with-no-single-party-projected-to-rule-without-coalition|title=Slovenia's Janša defeated by opposition liberal Freedom Movement|website=euronews|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|language=en}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.reuters.com/world/europe/slovenias-populist-pm-faces-close-election-race-against-environmentalist-party-2022-04-23/|title=Slovenia's populist PM loses election to environmentalist party-election commission|work=Reuters|access-date=2022-05-03|date=2022-04-24|last=Lihtenvalner|first=Katja|language=en}}</ref> * [[28. aprīlis]] — [[Melnkalne]]s parlaments ievēlēja jauno mazākuma valdību ar [[Dritans Abazovičs|Dritanu Abazoviču]] kā premjerministru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/melnkalne-apstiprina-jaunu-mazakuma-valdibu-jaunais-premjers-velas-valsts-tuvinasanos-es.d?id=54295616|title=Melnkalnē apstiprina jaunu mazākuma valdību; jaunais premjers vēlas valsts tuvināšanos ES|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-03|date=2022-04-29|language=lv}}</ref> === Maijs === * no {{dat||5|10|ģ}} līdz {{dat||5|14|d}} — [[Turīna|Turīnā]], [[Itālija|Itālijā]] notika [[2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkurss]]. == Paredzētie notikumi == === Jūnijs === === Jūlijs === === Augusts === === Septembris === === Oktobris === === Novembris === * no {{dat||11|21|ģ}} līdz {{dat||12|18|d}} — [[Katara|Katarā]] notiks [[2022. gada FIFA Pasaules kauss|FIFA Pasaules kauss]]. === Decembris === == Miruši == === Janvāris === * {{dat||1|2|n}}: ** [[Ēriks Valters Elsts]] (''Eric Walter Elst''), Beļģijas astronoms (dzimis 1936. gadā) ** [[Ričards Līkijs]] (''Richard Leakey''), Kenijas paleoantrpologs un politiķis (dzimis 1944. gadā) * {{dat||1|3|n}} — [[Viktors Saņejevs]] (''Виктор Санеев''), Padomju Savienības vieglatlēts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|6|n}}: ** [[Pīters Bogdanovičs]] (''Peter Bogdanovich''), amerikāņu režisors un scenārists (dzimis 1939. gadā) ** [[Sidnijs Puatjē]] (''Sidney Poitier''), bahamiešu-amerikāņu aktieris, kinorežisors, autors un diplomāts (dzimis 1927. gadā) * {{dat||1|9|n}}: ** [[Tosiki Kaifu]] (海部 俊樹, ''Kaifu Toshiki''), Japānas politiķis (dzimis 1931. gadā) ** [[Bobs Segets]] (''Bob Saget''), amerikāņu aktieris un komiķis (dzimis 1956. gadā) * {{dat||1|10|n}} — [[Herberts Ahternbušs]] (''Herbert Achternbusch''), vāciešu kinorežisors, rakstnieks un gleznotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||1|11|n}}: ** [[Anatolijs Aļabjevs]] (''Анатолий Алябьев''), PSRS biatlonists (dzimis 1951. gadā) ** [[Davids Sasoli]] (''David Sassoli''), itāļu politiķis, 16. Eiropas Parlamenta prezidents (dzimis 1956. gadā) ** [[Ernests Šonekans]] (''Ernest Shonekan''), Nigērijas politiķis (dzimis 1936. gadā) * {{dat||1|12|n}} — [[Ronija Spektore]] (''Ronnie Spector''), ASV dziedātāja (dzimusi 1943. gadā) * {{dat||1|13|n}} — [[Žans Žaks Benekss]] (''Jean-Jacques Beineix''), franču kinorežisors (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|14|n}} — [[Rikardu Bufils]] (''Ricardo Bofill''), spāņu arhitekts (dzimis 1939. gadā) * {{dat||1|16|n}} — [[Ibrahims Bubakars Keita]] (''Ibrahim Boubacar Keïta''), Mali politiķis, 5. Mali prezidents (dzimis 1945. gadā) * {{dat||1|18|n}}: ** [[Fransisko Gento]] (''Francisco Gento''), spāņu futbolists (dzimis 1933. gadā) ** [[Lūsija Herisa]] (''Lusia Harris''), ASV basketboliste (dzimusi 1955. gadā) ** [[Deivids Kokss]] (''David Cox''), britu statistiķis (dzimis 1924. gadā) ** [[Iveta Mimo]] (''Yvette Mimieux''), amerikāņu kino un televīzijas aktrise (dzimusi 1942. gadā) * {{dat||1|19|n}}: ** [[Hārdijs Krīgers]] (''Hardy Krüger''), vācu aktieris (dzimis 1928. gadā) ** [[Gaspārs Uljēls]] (''Gaspard Ulliel''), franču aktieris (dzimis 1984. gadā) * {{dat||1|20|n}}: ** [[Haidija Bibla]] (''Heidi Biebl''), vācu slēpotāja (dzimusi 1941. gadā) ** ''[[Meat Loaf]]'' (Maikls Lī Adejs), ASV dziedātājs un aktieris (dzimis 1947. gadā)<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/muzika/muziba-devies-amerikanu-muzikis-un-aktieris-meat-loaf.a439891/|title=Mūžībā devies amerikāņu mūziķis un aktieris Meat Loaf|website=www.lsm.lv|access-date=2022-01-21|language=lv}}</ref> * {{dat||1|21|n}} — [[Luijs Andersons]] (''Louis Anderson''), amerikāņu komiķis un aktieris (dzimis 1953. gadā) * {{dat||1|22|n}}: ** [[Thiķ Ņat Haņs]] (''Thích Nhất Hạnh''), vjetnamiešu dzenbudisma mūks un cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1926. gadā) * {{dat||1|23|n}}: ** [[Keto Losaberidze]] (ქეთევან ლოსაბერიძე), padomju un gruzīnu loka šāvējs (dzimis 1949. gadā) ** [[Tjerī Muglers]] (''Thierry Mugler''), franču modes mākslinieks (dzimis 1948. gadā) * {{dat||1|24|n}} — [[Silvesters Čolāns]] (''Szilveszter Csollány''), ungāru vingrotājs (dzimis 1970. gadā) * {{dat||1|25|n}} — [[Vims Jansens]] (''Wim Jansen''), Nīderlandes futbolists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||1|30|n}} — [[Leonīds Kuravļovs]] (''Леонид Куравлёв''), PSRS un Krievijas aktieris (dzimis 1936. gadā) <gallery> Richard Leakey (1986).jpg|[[Ričards Līkijs]] Peter Bogdanovich (cropped).jpg|[[Pīters Bogdanovičs]] Sidney Poitier-NPS.jpg|[[Sidnijs Puatjē]] Bob Saget, Behind The Velvet Rope TV .05.jpg|[[Bobs Segets]] Official portrait of David Sassoli, president of the European Parliament.jpg|[[Davids Sasoli]] Thich Nhat Hanh 12 (cropped).jpg|[[Thiķ Ņat Haņs]] Kuravlev (cropped).jpg|[[Leonīds Kuravļovs]] </gallery> === Februāris === * {{dat||2|2|n}} — [[Monika Viti]] (''Monica Vitti''), itāļu aktrise (dzimusi 1931. gadā) * {{dat||2|3|n}}: ** [[Kristoss Sartzetakis]] (''Χρήστος Σαρτζετάκης''), [[Grieķijas valsts vadītāju uzskaitījums|9. Grieķijas prezidents]] (dzimis 1929. gadā) ** [[Abu Ibrahimu al Hašimi al Kuraiši]] (أبو إبراهيم الهاشمي القرشي), [[Islāma valsts]] līderis (dzimis 1976. gadā) * {{dat||2|5|n}} — [[Boriss Meļņikovs]] (''Борис Мельников''), PSRS paukotājs (dzimis 1938. gadā) * {{dat||2|6|n}}: ** [[Ronijs Helstrems]] (''Ronnie Hellström''), zviedru futbolists (dzimis 1949. gadā) ** [[Lata Mangeškara]] (लता मंगेशकर, ''Latā Maṅgeśkar''), indiešu dziedātāja (dzimusi 1929. gadā) * {{dat||2|8|n}} — [[Liks Montaņjē]] (''Luc Montagnier''), franču virusologs, Nobela prēmijas laureāts fizioloģijā vai medicīnā (dzimis 1932. gadā) * {{dat||2|12|n}} — [[Aivans Raitmans]] (''Ivan Reitman''), Čehoslovākijā dzimis Kanādas režisors un scenārists (dzimis 1946. gadā) * {{dat||2|14|n}} — [[Borislavs Ivkovs]] (''Борислав Ивков''), Serbijas šahists (dzimis 1933. gadā) * {{dat||2|19|n}} — [[Kakuiči Mimura]] (三村 恪), japāņu futbolists (dzimis 1931. gadā) * {{dat||2|24|n}}: ** [[Dmitrijs Debelka]] (''Дзмітрый Дебелка''), baltkrievu cīkstonis (dzimis 1976. gadā) ** [[Selija Kelermane]] (''Sally Kellerman''), amerikāņu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1937. gadā) ** [[Vitālijs Skakuns]] (''Віталій Скакун''), ukraiņu karavīrs, sapieris (dzimis 1996. gadā) * {{dat||2|25|n}} — [[Oleksandrs Oksančenko]] (''Олександр Оксанченко''), ukraiņu militārās aviācijas pilots (dzimis 1968. gadā) * {{dat||2|28|n}} — [[Andrejs Suhoveckis]] (''Андрей Суховецкий''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) <gallery> Monica Vitti (1965) (cropped).jpg|[[Monika Viti]] Christos Sartzetakis (1989) cropped.jpg|[[Kristoss Sartzetakis]] Lata Mangeshkar - still 29065 crop.jpg|[[Lata Mangeškara]] Borislav Ivkov 1972.jpg|[[Borislavs Ivkovs]] Sally Kellerman at Boston University, 2009.jpg|[[Selija Kelermane]] </gallery> === Marts === * {{dat||3|1|n}} — [[Konrads Janis]] (''Conrad Janis''), ASV džeza mūziķis (dzimis 1928. gadā) * {{dat||3|4|n}}: ** [[Vitālijs Gerasimovs]] (''Виталий Герасимов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) ** [[Šeins Varns]] (''Shane Warne''), Austrālijas kriketa spēlētājs (dzimis 1969. gadā) * {{dat||3|5|n}} — [[Vladimirs Žoga]] (''Владимир Жога''), Austrumukrainas prokrievisko separātistu komandieris (dzimis 1993. gadā) * {{dat||3|6|n}} — [[Pavlo Li]] (''Павло Лі''), ukraiņu aktieris (dzimis 1988. gadā) * {{dat||3|7|n}} — [[Muhamads Rafiks Tarars]] (محمد رفیق تارڑ, ''Muhammad Rafiq Tarar''), Pakistānas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1929. gadā) * {{dat||3|11|n}}: ** [[Rupija Banda]] (''Rupiah Banda''), Zambijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1937. gadā) ** [[Andrejs Koļesņikovs]] (''Андрей Колесников''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1977. gadā) * {{dat||3|13|n}}: ** [[Brents Reno]] (''Brent Renaud''), ASV žunālists (dzimis 1971. gadā) ** [[Viljams Hērts]] (''William Hurt''), ASV aktieris (dzimis 1950. gadā) * {{dat||3|15|n}}: ** [[Oļegs Mitjajevs]] (''Олег Митяев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1974. gadā) ** [[Jūdžīns Pārkers]] (''Eugene Parker''), ASV fiziķis (dzimis 1927. gadā) * {{dat||3|16|n}} — [[Andrejs Mordvičevs]] (''Андрей Мордвичев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1976. gadā) * {{dat||3|17|n}} — [[Oksana Šveca]] (''Оксана Швець''), ukraiņu aktrise (dzimusi 1955. gadā) * {{dat||3|21|n}}: ** [[Ivans Kolonna]] (''Ivanu Colonna''), korsikāņu nacionālists, terorists (dzimis 1960. gadā) ** [[Sumeilu Bubeje Maiga]] (''Soumeylou Boubèye Maïga''), Mali politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) * {{dat||3|23|n}} — [[Medlina Olbraita]] (''Madeleine Albright''), čehu izcelsmes ASV politiķe (dzimusi 1937. gadā) * {{dat||3|25|n}}: ** [[Teilors Hokinss]] (''Taylor Hawkins''), ASV mūziķis (dzimis 1972. gadā) ** [[Jakovs Rezancevs]] (''Яков Резанцев''), Krievijas virsnieks, ģenerālleitnants (dzimis 1973. gadā) * [[27. marts]] — [[Ajazs Mitellibovs]] (''Ayaz Mütəllibov''), Azerbaidžānas prezidents (dzimis 1938. gadā) <gallery> Павло Лі.jpg|[[Pavlo Li]] William Hurt (2005) (cropped).jpg|[[Viljams Hērts]] Madeleine Albright 1997.jpg|[[Medlina Olbraita]] </gallery> === Aprīlis === * {{dat||4|1|n}} — [[Makss Levins]] (''Макс Левін''), Ukrainas fotogrāfs (dzimis 1981. gadā) * {{dat||4|2|n}}: ** [[Estele Herisa]] (''Estelle Harris''), amerikāņu aktrise un komiķe (dzimusi 1928. gadā) ** [[Mants Kvedaravičs]] (''Mantas Kvedaravičius''), lietuviešu filmu veidotājs, antropologs un arheologs (dzimis 1976. gadā) * {{dat||4|5|n}}: ** [[Nehemija Persofs]] (''Nehemiah Persoff''), amerikāņu aktieris un gleznotājs (dzimis 1919. gadā) ** [[Bjarni Trigvasons]] (''Bjarni Tryggvason''), islandiešu izcelsmes ASV astronauts (dzimis 1945. gadā) * {{dat||4|6|n}} — [[Vladimirs Žirinovskis]] (''Владимир Жириновский''), Krievijas politiķis (dzimis 1946. gadā) * {{dat||4|12|n}} — [[Gilberts Gotfrīds]] (''Gilbert Gottfried''), ASV estrādes komiķis un aktieris (dzimis 1955. gadā) * {{dat||4|13|n}} — [[Mišels Bukē]] (''Michel Bouquet''), franču teātra un kino aktieris (dzimis 1925. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|13|n}} vai {{dat||4|14|n}} — [[Antons Kuprins]] (''Антон Куприн''), Krievijas kara jūrnieks, kuģa kapteinis (dzimis 1978. gadā) --> * {{dat||4|14|n}} — [[Maiks Bosī]] (''Mike Bossy''), Kanādas hokejists (dzimis 1957. gadā) * {{dat||4|15|n}} — [[Liza Šeridane]] (''Liz Sheridan''), amerikāņu aktrise (dzimusi 1929. gadā) <!-- * pirms {{dat||4|16|n}} — [[Vladimirs Frolovs]] (''Владимир Фролов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis ?) --> * {{dat||4|17|n}} — [[Katrīna Spaka]] (''Catherine Spaak''), franču un itāļu aktrise un dziedātāja (dzimusi 1945. gadā) * {{dat||4|20|n}} — [[Roberts Morss]] (''Robert Morse''), amerikāņu aktieris (dzimis 1931. gadā) * {{dat||4|21|n}}: ** [[Mvai Kibaki]] (''Mwai Kibaki''), Kenijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1931. gadā) ** [[Žaks Perēns]] (''Jacques Perrin''), franču aktieris (dzimis 1941. gadā) * {{dat||4|22|n}} — [[Gijs Leflērs]] (''Guy Lafleur''), Kanādas hokejists (dzimis 1951. gadā) * {{dat||4|23|n}} — [[Orins Hečs]] (''Orrin Hatch''), ASV jurists un politiķis (dzimis 1934. gadā) * {{dat||4|26|n}} — [[Klauss Šulce]] (''Klaus Schulze''), vācu mūziķis (dzimis 1947. gadā) * {{dat||4|29|n}} — [[Andrejs Simonovs]] (''Андрей Симонов''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1966. gadā) <gallery> Владимир Жириновский (25-09-2021) (cropped).jpg|[[Vladimirs Žirinovskis]] Gilbert Gottfried 2016.jpg|[[Gilberts Gotfrīds]] </gallery> === Maijs === * {{dat||5|3|n}} — [[Staņislavs Šuškevičs]] (''Станісла́ў Шушке́віч''), Baltkrievijas zinātnieks un politiķis, Baltkrievijas Augstākās Padomes priekšsēdētājs (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|8|n}} — [[Freds Vords]] (''Fred Ward''), amerikāņu aktieris (dzimis 1942. gadā) * {{dat||5|10|n}} — [[Leonīds Kravčuks]] (''Леонід Кравчук''), PSRS un Ukrainas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1934. gadā) * {{dat||5|11|n}} — [[Širīna Abu Akleha]] (شيرين أبو عاقلة), palestīniešu žurnāliste (dzimusi 1971. gadā) * {{dat||5|13|n}}: ** [[Halifa bin Zaids Al Nahaijans]] (خليفة بن زايد بن سلطان آل نهيان), Abū Dabī šeihs un AAE prezidents (dzimis 1948. gadā) ** [[Bens Rojs Motelsons]] (''Ben Roy Mottelson''), ASV un Dānijas kodolfiziķis (dzimis 1926. gadā) * {{dat||5|17|n}} — [[Vangelis]] (''Βαγγέλης''), grieķu komponists (dzimis 1943. gadā) * {{dat||5|18|n}} — [[Rolands Kalniņš]], latviešu kinorežisors (dzimis 1922. gadā) * {{dat||5|22|n}} — [[Kanamats Botaševs]] (''Канамат Боташев''), Krievijas virsnieks, ģenerālmajors (dzimis 1959. gadā) * {{dat||5|26|n}}: ** [[Endrū Flečers]] (''Andrew Fletcher''), angļu mūziķis (dzimis 1961. gadā) ** [[Čiriako De Mita]] (''Ciriaco De Mita''), itāļu politiķis, premjerministrs (dzimis 1928. gadā) ** [[Rejs Liota]] (''Ray Liotta''), ASV aktieris (dzimis 1954. gadā) * {{dat||5|28|n}} — [[Bujars Nišani]] (''Bujar Nishani''), Albānijas politiķis, valsts prezidents (dzimis 1966. gadā) <gallery> Šuškievič bchd.jpg|[[Staņislavs Šuškevičs]] Leonid Kravchuk 2013-06-18.JPG|[[Leonīds Kravčuks]] VangelisElGrecopremiereDE2.jpg|[[Vangelis]] Andy Fletcher t.jpg|[[Endrū Flečers]] Ray Liotta (8140672892).jpg|[[Rejs Liota]] Буяр Нишани.jpg|[[Bujars Nišani]] </gallery> === Jūnijs === * [[6. jūnijs]] — [[Valērijs Rjumins]] (''Валерий Рюмин''), PSRS un Krievijas kosmonauts (dzimis 1939. gadā) * [[12. jūnijs]] — [[Filips Beikers Hols]] (''Philip Baker Hall''), ASV aktieris (dzimis 1931. gadā) * [[17. jūnijs]] — [[Žans Luijs Trentiņāns]] (''Jean-Louis Trintignant''), Francijas aktieris un kinorežisors (dzimis 1930. gadā) * [[19. jūnijs]]: ** [[Ufe Ellemans-Jensens]] (''Uffe Ellemann-Jensen''), Dānijas politiķis (dzimis 1941. gadā) ** [[Genādijs Burbulis]] (''Геннадий Бурбулис''), lietuviešu izcelsmes Krievijas politiķis (dzimis 1945. gadā) * [[20. jūnijs]] — [[Reģimants Adomaitis]] (''Regimantas Adomaitis''), Lietuvas aktieris (dzimis 1937. gadā) * [[27. jūnijs]] — [[Džo Tērkels]] (''Joe Turkel''), amerikāņu aktieris (dzimis 1927. gadā) * [[28. jūnijs]] — [[Džinejts Arkins]] (''Cüneyt Arkın''), turku kinoaktieris un režisors (dzimis 1937. gadā) <!-- * [[29. jūnijs]] — [[Heršels V. Viljams]] (''Hershel Woodrow Williams''), ASV militārpersona<ref>https://www.washingtonpost.com/obituaries/2022/06/29/hershel-williams-wwii-medal-honor-dead/</ref> (dzimis 1923. gadā) --> <gallery> Valery Victorovitch2.jpg|[[Valērijs Rjumins]] Philip Baker Hall at the 2009 Tribeca Film Festival.jpg|[[Filips Beikers Hols]] Jean-Louis Trintignant Cannes 2012.jpg|[[Žans Luijs Trentiņāns]] </gallery> === Jūlijs === * [[2. jūlijs]]: ** [[Pīters Bruks]] (''Peter Brook''), angļu teātra un kino režisors (dzimis 1925. gadā) ** [[Susana Dosamantesa]] (''Susana Dosamantes''), meksikāņu aktrise (dzimusi 1948. gadā) * [[6. jūlijs]] — [[Džeimss Kāns]] (''James Caan''), ASV aktieris (dzimis 1940. gadā) * [[8. jūlijs]]: ** [[Šindzo Abe]] (安倍 晋三), japāņu politiķis, premjerministrs (dzimis 1954. gadā) ** [[Žuzē Eduardu duš Santušs]] (''José Eduardo dos Santos''), Angolas politiķis, prezidents (dzimis 1942. gadā) ** [[Tonijs Siriko]] (''Tony Sirico''), ASV aktieris (dzimis 1942. gadā) * [[14. jūlijs]] — [[Ivana Trampa]] (''Ivana Trump''), čehu izcelsmes ASV uzņēmēja un modele, [[Donalds Tramps|Donalda Trampa]] pirmā sieva (dzimusi 1949. gadā) * [[18. jūlijs]] — [[Klāss Oldenburgs]] (''Claes Oldenburg''), zviedru izcelsmes ASV skulptors (dzimis 1929. gadā) <gallery> Peter Brook.JPG|[[Pīters Bruks]] James_Caan_1976.jpg|[[Džeimss Kāns]] Shinzō Abe Official (cropped 2).jpg|[[Šindzo Abe]] José Eduardo dos Santos 3 (cropped).jpg|[[Žuzē Eduardu duš Santušs]] Tony Sirico, 2010.jpg|[[Tonijs Siriko]] Ivana Trump cropped retouched.jpg|[[Ivana Trampa]] </gallery> <!-- == Svarīgi reliģiski svētki == == Nobela prēmijas == * [[Nobela prēmija ekonomikā|Ekonomikā]] — * [[Nobela prēmija fizikā|Fizikā]] — * [[Nobela prēmija fizioloģijā vai medicīnā|Fizioloģijā vai medicīnā]] — * [[Nobela prēmija ķīmijā|Ķīmijā]] — * [[Nobela prēmija Literatūrā|Literatūrā]] — * [[Nobela miera prēmija|Miera veicināšanā]] — --> == Atsauces == {{atsauces}} {{Pg6}} {{Commons|2022}} [[Kategorija:2022. gads| ]] ao5nh6fomj9j7w35i00pkt8d937kixi 0 149661 3657329 3645055 2022-07-20T11:10:08Z 159.148.110.252 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = grupa |Vārds = 100. Debija |Vieta = {{flaga|Latvija}} [[Rīga]], [[Latvija]] |Žanrs = [[popmūzika]], [[deju mūzika]] | Gadi = 1993.—2000., 2020.- |Izdevējkompānija = [[Mikrofona Ieraksti]] [[Platforma Records]] [[Gailītis G]] |Dalībnieki = [[Agris Semēvics]] (1993.-2000., 2020.- ) <br />[[Gints Stankevičs]] (2020.- ) | Bij_dalībnieki = [[Modris Skaistkalns]] <small>(1993.-2000.)</small><br /> }} '''100. Debija''' ir [[Latvija|latviešu]] [[popmūzika]]s un [[Eirodeju mūzika|eirodeju]] grupa. Grupas dalībnieki šobrīd ir [[Agris Semēvics]] un [[Gints Stankevičs]]. Grupas darbības pirmajā posmā tajā darbojās [[Modris Skaistkalns]]. Starp grupas atpazīstamākajiem skaņdarbiem ir dziesmas "Nedalāmā", "Man dimantu nav" un "Sen jau viss". == Vēsture == Grupa tika dibināta 1993. gadā un pirmo uzstāšanos piedzīvoja 1993. gada 3. jūlijā [[Ogre]]s estrādē, kur izpildīja grupas [[Jumprava (grupa)|Jumprava]] dziesmu "Vēlreiz" jaunā aranžējumā. Septiņu darbības gadu laikā grupa izdeva 5 albumus, Latvijā sasniedza 100 000 eksemplāru tirāžu un uzstājās 412 koncertos.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Agra Semēvica profils Soundcloud portālā|publisher=soundcloud.com|date=03.06.2013.|url=https://soundcloud.com/agris_semevics/agris_semevics-sen-jau-viss}}</ref> 2000. gadā grupas darbība tika apturēta uz nenoteiktu laiku.<ref name="apollo.lv">{{Tīmekļa atsauce|title=Raksts par grupas darbības izbeigšanu|publisher=apollo.lv|date=04.07.2013.|url=http://www.apollo.lv/zinas/grupa-100-debija-oficiali-beidz-pastavet/575277}}</ref> 2013. gada jūnijā pēc vairāk nekā 10 gadu klusuma perioda tika publicētas jaunas versijas dziesmām "Sen jau viss" un "Man dimantu nav". Tikai mēnesi vēlāk un dienu pēc tam, kad apritēja divdesmitgade kopš pirmā koncerta, portālā [[apollo.lv]] tika publicēts grupas dalībnieka Modra Skaistkalna ziņojums par grupas darbības izbeigšanu. Galvenais pamatojums tam bija vēlme iesaistīties citos projektos.<ref name="apollo.lv" /> Grupas slavenākās dziesmas tiek izpildītas bijušā dalībnieka Agra Semēvica solokoncertos. 2020. gada jūlijā, atzīmējot dziesmas "Man dimantu nav" pirmatskaņojuma 25 gadu jubileju, tika publicēta jauna šīs dziesmas versija, kuru izpilda Antra Stafecka un Normunds Pauniņš, un šai versijai tika nofilmēts arī video. 2020. gada 31. jūlijā Agris Semēvics paziņoja par grupas darbības atsākšanu kopā ar jaunu dalībnieku - Gintu Stankeviču. Tika publicēta jauna dziesma un mūzikas video "Ar mani viss notiek tā". 2022. gada 17. septembrī Lielvārdes kultūras namā ieplānots grupas "atgriešanās" šovs ar dažādu viesu piedalīšanos. == Diskogrāfija == === Studijas albumi === * [[Debijas albums]] (1994.) * [[Viss notiek]] (1995.) * [[Kā tev iet]] (1996.) * [[Kā viņa mani mīl]] (1998.) (Izdevniecības "Gailītis G." izdotajā deju mūzikas izlasē iekļauta "100. debijas" dziesma "It kā no nekā", kura nav iekļauta nevienā grupas albumā) === Izlases === * [[Labākās dziesmas 1993-1999]] (1999.) === Radio singli === * [[Vēlreiz]] (1993.) * [[Piezvani man]] (1993.) * [[Nedalāmā]] (1994.) * [[Netici tam]] (1994.) * [[Kā brīnums]] (1994.) — LV #11 * [[Uz sapņiem]] (1995.) - dziesma izdota arī atsevišķi kā singls * [[Man dimantu nav]] (1995.) — LV #9 * [[Tāds esmu es]] (1995.) * [[Noslēpums]] (1995.) - dziesmai 1999. tika ierakstīta versija ar pilnu tekstu un tā ir iekļauta labāko dziesmu izlasē * [[Kas aizliegt var to]] (1996.) — LV #14 * [[Kā tev iet]] (1996.) — LV #5 * [[Sen jau viss]] (1996.) — LV #1 * [[Atkal viens]] (1996.) * [[Kādēļ]] (1998.) — LV #8 * [[Kā viņa mani mīl]] (1998.) * [[Steidzies tā ir nakts]] (1998.) * [[Un tu esi man]] (1998.) * [[Sajūsmu okeāns]] (1999.) * [[Man dimantu nav]] (2020.) - vokāls A.Stafecka & N.Pauniņš * [[Ar mani viss notiek tā]] (2020.) * [[Aizvējā]] (2021.) *Satelīts (2021.) - tai skaitā arī R. Lejasmeijera un Mart Inc. remiksi == Atsauces == {{atsauces}} {{mūzikas grupa-aizmetnis}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas popgrupas]] [[Kategorija:Latvijas deju mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas elektroniskās deju mūzikas grupas]] c11hebih4bl3gmqmkkwndz5nuglxd2i 0 153410 3657114 3656674 2022-07-19T21:00:35Z 2A03:EC00:B140:79A9:F446:971C:E58A:72E9 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ņikita Ņikiforovs | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15097009963).jpg | att_izm = 275px | apraksts = 2014.gada 4.novembris. Deputāts Ņikita Ņikiforovs dod svinīgo solījumu. | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2017|6|18|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|9|8}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Saskaņa]] | dzīvesb = Jeļena Rjazanska | alma_mater = [[Baltijas Starptautiskā akadēmija]], Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūts | profesija = [[jurisprudence|jurists]] | tautība = [[Latvijas krievs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ņikita Ņikiforovs''' ({{val-ru|Никита Никифоров}}; dzimis {{dat|1983|9|8}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes jurists un politiķis. Bijis 10., 11., un 12. [[Saeima]]s deputāts no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]", ievēlēts no Rīgas vēlēšanu apgabala. == Biogrāfija == === Izglītība === [[2001. gads|2001]]. gadā Ņikiforovs pabeidza [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas Centra humanitāro vidusskolu]] un ieguva vispārējo vidējo izglītību.<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&cbutton=24294931242}}</ref> [[2005. gads|2005]]. gadā viņš absolvēja [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Krievu institūtu]], iegūstot bakalaura grādu [[jurisprudence|jurisprudencē]]. [[2007. gads|2007]]. gadā viņš šajā pašā augstskolā, pārsauktā par Baltijas Starptautisko akadēmiju, ieguva maģistra grādu šajā pašā jomā.<ref name="cvk" /> [[2010. gads|2010]]. gadā aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā Pasaules politisko procesu katedrā.<ref name="sc">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = [[Saskaņas Centrs]] | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/nikita-nikiforovs968 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110628081134/http://saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/nikita-nikiforovs968 | archivedate = {{dat|2011|06|28||bez}} }}</ref> === Darba pieredze === Kopš [[2005. gads|2005]]. gada Ņikiforovs ir projektu vadītājs Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Kopš [[2008. gads|2008]]. gada viņš ir arī Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta institūta valdes loceklis.<ref name="sc" /> === Politiskā darbība === [[2010. gads|2010]]. gadā Ņikiforovs piedalījās [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]]. Viņš tika ievēlēts no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" saraksta Rīgas apgabalā un deputāta mandātu ieguva {{dat||11|02}}.<ref name="sc" /><ref name="gg">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = Gudras galvas | accessdate = 2011.06.12 | url = http://gudrasgalvas.lv/kandidats/nikita_nikiforovs | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110623234351/http://gudrasgalvas.lv/kandidats/nikita_nikiforovs | archivedate = {{dat|2011|06|23||bez}} }}</ref> Saeimā Ņikiforovs darbojas Juridiskajā komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.<ref name="gg" /> Līdz {{dat|2011|02|10|D}} darbojās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Urbanovičs turpmāk strādās Saeimas Budžeta komisijā | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.02.10. | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=36749803#c36750175}}</ref> Ņikita Ņikiforovs ir darbojies arī "[[Parex banka]]s" pārņemšanas un reorganizācijas izvērtēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kaut arī viņa tēvs bija bankas mazākuma akcionārs un bija iespējams interešu konflikts.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Raidījums: KNAB norāda uz deputāta Ņikiforova interešu konflikta risku 'Parex' jautājumā | publisher = Delfi | date = 2011.03.20. | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-knab-norada-uz-deputata-nikiforova-interesu-konflikta-risku-parex-jautajuma.d?id=37493823}}</ref> == Privātā dzīve == Ņikita Ņikiforovs ir dzimis {{dat|1983|09|08}}. Precējies, ir divi bērni.<ref name="sc" /> Aizraujas ar [[kalnu slēpošana|kalnu slēpošanu]] un [[veikbords|veikbordu]].<ref name="sc" /> Dzīvo [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="cvk" /> == Atsauces == {{commonscat|Ņikita Ņikiforovs}} {{atsauces}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{12. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņikiforovs, Ņikita}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Baltijas Starptautiskās akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] apv8mkev3lg7c4z69cu5mkzujbf39rm 3657115 3657114 2022-07-19T21:01:21Z 2A03:EC00:B140:79A9:F446:971C:E58A:72E9 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ņikita Ņikiforovs | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15097009963).jpg | att_izm = 275px | apraksts = 2014.gada 4.novembris. Deputāts Ņikita Ņikiforovs dod svinīgo solījumu. | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2017|6|18|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|9|8}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Saskaņa]] (2010-pašlaik) | dzīvesb = Jeļena Rjazanska | alma_mater = [[Baltijas Starptautiskā akadēmija]], Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūts | profesija = [[jurisprudence|jurists]] | tautība = [[Latvijas krievs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ņikita Ņikiforovs''' ({{val-ru|Никита Никифоров}}; dzimis {{dat|1983|9|8}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes jurists un politiķis. Bijis 10., 11., un 12. [[Saeima]]s deputāts no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]", ievēlēts no Rīgas vēlēšanu apgabala. == Biogrāfija == === Izglītība === [[2001. gads|2001]]. gadā Ņikiforovs pabeidza [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas Centra humanitāro vidusskolu]] un ieguva vispārējo vidējo izglītību.<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&cbutton=24294931242}}</ref> [[2005. gads|2005]]. gadā viņš absolvēja [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Krievu institūtu]], iegūstot bakalaura grādu [[jurisprudence|jurisprudencē]]. [[2007. gads|2007]]. gadā viņš šajā pašā augstskolā, pārsauktā par Baltijas Starptautisko akadēmiju, ieguva maģistra grādu šajā pašā jomā.<ref name="cvk" /> [[2010. gads|2010]]. gadā aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā Pasaules politisko procesu katedrā.<ref name="sc">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = [[Saskaņas Centrs]] | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/nikita-nikiforovs968 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110628081134/http://saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/nikita-nikiforovs968 | archivedate = {{dat|2011|06|28||bez}} }}</ref> === Darba pieredze === Kopš [[2005. gads|2005]]. gada Ņikiforovs ir projektu vadītājs Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Kopš [[2008. gads|2008]]. gada viņš ir arī Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta institūta valdes loceklis.<ref name="sc" /> === Politiskā darbība === [[2010. gads|2010]]. gadā Ņikiforovs piedalījās [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]]. Viņš tika ievēlēts no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" saraksta Rīgas apgabalā un deputāta mandātu ieguva {{dat||11|02}}.<ref name="sc" /><ref name="gg">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = Gudras galvas | accessdate = 2011.06.12 | url = http://gudrasgalvas.lv/kandidats/nikita_nikiforovs | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110623234351/http://gudrasgalvas.lv/kandidats/nikita_nikiforovs | archivedate = {{dat|2011|06|23||bez}} }}</ref> Saeimā Ņikiforovs darbojas Juridiskajā komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.<ref name="gg" /> Līdz {{dat|2011|02|10|D}} darbojās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Urbanovičs turpmāk strādās Saeimas Budžeta komisijā | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.02.10. | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=36749803#c36750175}}</ref> Ņikita Ņikiforovs ir darbojies arī "[[Parex banka]]s" pārņemšanas un reorganizācijas izvērtēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kaut arī viņa tēvs bija bankas mazākuma akcionārs un bija iespējams interešu konflikts.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Raidījums: KNAB norāda uz deputāta Ņikiforova interešu konflikta risku 'Parex' jautājumā | publisher = Delfi | date = 2011.03.20. | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-knab-norada-uz-deputata-nikiforova-interesu-konflikta-risku-parex-jautajuma.d?id=37493823}}</ref> == Privātā dzīve == Ņikita Ņikiforovs ir dzimis {{dat|1983|09|08}}. Precējies, ir divi bērni.<ref name="sc" /> Aizraujas ar [[kalnu slēpošana|kalnu slēpošanu]] un [[veikbords|veikbordu]].<ref name="sc" /> Dzīvo [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="cvk" /> == Atsauces == {{commonscat|Ņikita Ņikiforovs}} {{atsauces}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{12. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņikiforovs, Ņikita}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Baltijas Starptautiskās akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] dy32vxzs091hv0z4kyvzh21fh23b2fp 3657124 3657115 2022-07-19T21:39:02Z Treisijs 347 Atliku atpakaļ iepriekšējo attēlu, kur persona labāk saskatāma wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Ņikita Ņikiforovs | attēls = Flickr - Saeima - 10.Saeimas deputāts Ņikita Ņikiforovs.jpg | att_izm = | apraksts = Ņikita Ņikiforovs 2010. gadā | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2017|6|18|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāts | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = | amats4 = [[10. Saeima]]s deputāts | term_sākums4 = {{dat|2010|11|2|N|bez}} | term_beigas4 = {{dat|2011|10|16|N|bez}} | viceprezidents4 = | vicepremjers4 = | prezidents4 = [[Valdis Zatlers]] | premjers4 = [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis4 = | pēctecis4 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1983|9|8}} | dzim_vieta = | mir_dati = | mir_vieta = | partija = [[Saskaņa]] (2010-pašlaik) | dzīvesb = Jeļena Rjazanska | alma_mater = [[Baltijas Starptautiskā akadēmija]], Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūts | profesija = [[jurisprudence|jurists]] | tautība = [[Latvijas krievs]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Ņikita Ņikiforovs''' ({{val-ru|Никита Никифоров}}; dzimis {{dat|1983|9|8}}) ir [[Latvijas krievi|Latvijas krievu]] izcelsmes jurists un politiķis. Bijis 10., 11., un 12. [[Saeima]]s deputāts no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]", ievēlēts no Rīgas vēlēšanu apgabala. == Biogrāfija == === Izglītība === [[2001. gads|2001]]. gadā Ņikiforovs pabeidza [[Rīgas Centra humanitārā vidusskola|Rīgas Centra humanitāro vidusskolu]] un ieguva vispārējo vidējo izglītību.<ref name="cvk">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = [[Centrālā vēlēšanu komisija]] | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/komisijas2010.CVKAND10.kandid2?NR1=1&cbutton=24294931242}}</ref> [[2005. gads|2005]]. gadā viņš absolvēja [[Baltijas Starptautiskā akadēmija|Baltijas Krievu institūtu]], iegūstot bakalaura grādu [[jurisprudence|jurisprudencē]]. [[2007. gads|2007]]. gadā viņš šajā pašā augstskolā, pārsauktā par Baltijas Starptautisko akadēmiju, ieguva maģistra grādu šajā pašā jomā.<ref name="cvk" /> [[2010. gads|2010]]. gadā aizstāvējis zinātņu kandidāta disertāciju Maskavas Valsts starptautisko attiecību institūtā Pasaules politisko procesu katedrā.<ref name="sc">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = [[Saskaņas Centrs]] | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/nikita-nikiforovs968 | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110628081134/http://saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/nikita-nikiforovs968 | archivedate = {{dat|2011|06|28||bez}} }}</ref> === Darba pieredze === Kopš [[2005. gads|2005]]. gada Ņikiforovs ir projektu vadītājs Baltijas Starptautiskajā akadēmijā. Kopš [[2008. gads|2008]]. gada viņš ir arī Baltijas Psiholoģijas un menedžmenta institūta valdes loceklis.<ref name="sc" /> === Politiskā darbība === [[2010. gads|2010]]. gadā Ņikiforovs piedalījās [[10. Saeimas vēlēšanas|10. Saeimas vēlēšanās]]. Viņš tika ievēlēts no "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" saraksta Rīgas apgabalā un deputāta mandātu ieguva {{dat||11|02}}.<ref name="sc" /><ref name="gg">{{Tīmekļa atsauce | title = Ņikita Ņikiforovs | publisher = Gudras galvas | accessdate = 2011.06.12 | url = http://gudrasgalvas.lv/kandidats/nikita_nikiforovs | archiveurl = https://web.archive.org/web/20110623234351/http://gudrasgalvas.lv/kandidats/nikita_nikiforovs | archivedate = {{dat|2011|06|23||bez}} }}</ref> Saeimā Ņikiforovs darbojas Juridiskajā komisijā, kā arī Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.<ref name="gg" /> Līdz {{dat|2011|02|10|D}} darbojās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Urbanovičs turpmāk strādās Saeimas Budžeta komisijā | publisher = [[Delfi (portāls)|Delfi]] | date = 2011.02.10. | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/article.php?id=36749803#c36750175}}</ref> Ņikita Ņikiforovs ir darbojies arī "[[Parex banka]]s" pārņemšanas un reorganizācijas izvērtēšanas parlamentārās izmeklēšanas komisijā, kaut arī viņa tēvs bija bankas mazākuma akcionārs un bija iespējams interešu konflikts.<ref>{{Tīmekļa atsauce | title = Raidījums: KNAB norāda uz deputāta Ņikiforova interešu konflikta risku 'Parex' jautājumā | publisher = Delfi | date = 2011.03.20. | accessdate = 2011.06.12 | url = http://www.delfi.lv/news/national/politics/raidijums-knab-norada-uz-deputata-nikiforova-interesu-konflikta-risku-parex-jautajuma.d?id=37493823}}</ref> == Privātā dzīve == Ņikita Ņikiforovs ir dzimis {{dat|1983|09|08}}. Precējies, ir divi bērni.<ref name="sc" /> Aizraujas ar [[kalnu slēpošana|kalnu slēpošanu]] un [[veikbords|veikbordu]].<ref name="sc" /> Dzīvo [[Jūrmala|Jūrmalā]].<ref name="cvk" /> == Atsauces == {{commonscat|Ņikita Ņikiforovs}} {{atsauces}} {{11. Saeima}} {{10. Saeima}} {{12. Saeima}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ņikiforovs, Ņikita}} [[Kategorija:1983. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Baltijas Starptautiskās akadēmijas absolventi]] [[Kategorija:10. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] l2zyuncmd2s7sohpev7qhrbtbnogzq5 0 160509 3657022 3600138 2022-07-19T17:30:11Z 81.198.95.210 /* Diskogrāfija */ wikitext text/x-wiki {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = Andrijs Danilko | Vārds_orig = ''Андрій Данилко'' | Attēls = Verka Serduchka ESC 2007.JPG | Att_izm = 250px | Apraksts = Verka Serdjučka [[2007. gads|2007]]. gada Eirovīzijā | Dz_vārds = Andrijs Danilko | Pseidonīms = | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|1973|10|2}} | Vieta_dz = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Poltava}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[popmūzika]] | Nodarbošanās = [[dziedātājs]], [[aktieris]]<br />[[Televīzija|TV]] raidījumu vadītājs | Instrumenti = | Gadi = |Izdevējkompānija = | Darbojies_arī = | Mlapa = [http://www.v-serduchka.com/ v-serduchka.com] | Dalībnieki = | Bij_dalībnieki = | Dzimums = V }} '''Andrijs Danilko''' ({{val|uk|Андрі́й Миха́йлович Дани́лко}}; dzimis {{dat|1973|10|2}} [[Poltava|Poltavā]]), plašāk pazīstams kā '''Verka Serdjučka''' ({{val|ru|Верка Сердючка}}), ir [[Ukraina|ukraiņu]] dziedātājs, TV raidījumu vadītājs, aktieris un [[Humors|humorists]]. Ukrainas tautas mākslinieks ([[2008. gads|2008]]).<ref>[http://korrespondent.net/showbiz/music/559873 Daņilko kļuvis par Ukrainas tautas mākslinieku] {{ru ikona}}</ref> == Biogrāfija == Andrijs Danilko piedzima {{dat|1973|10|2}} [[Poltava|Poltavā]], [[Ukraina|Ukrainā]], šofera un strādnieces ģimenē. Skolas laikā bija skolas [[Jautro un atjautīgo klubs|''КВН'']] komandas kapteinis. Pēc skolas neveiksmīgi mēģināja iestāties muzikālajā institūtā. Tādēļ vienu gadu nomācījās tehnikumā par kasieri-pārdevēju.<ref name="file.liga.net">[http://file.liga.net/person/420.html Andrijs Danilko — ЛІГА:Досье] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20110809105602/http://file.liga.net/person/420.html |date={{dat|2011|08|09||bez}} }} {{uk ikona}}]</ref><ref name="kino-teatr.ru">[http://www.kino-teatr.ru/kino/acter/m/star/1194/bio/ Андрей Данилко — биография] {{ru ikona}}</ref> [[1990]]. gadā viņš izveidoja spožo skatuves tēlu - pavadoni Verku Serdjučku. {{dat|1991|4|1}} Poltavas humora pasākumā ir Serdjučkas debija. Paralēli aktieris izveidoja vēl citus skatuves tēlus. Izveidoja Danilko teātri, ar kuru devās viesizrādēs pa [[Ukraina|Ukrainu]] un [[Krievija|Krieviju]].<ref name="file.liga.net"/><ref name="kino-teatr.ru"/> [[2007. gads|2007]]. gadā Verka Serdjučka ar dziesmu [[Dancing Lasha Tumbai|Danzing]] uzvarēja nacionālajā atlasē uz [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursu]]. {{dat|2007|5|12}} Serdjučka Eirovīzijas konkursā [[Helsinki|Helsinkos]] ieguva otro vietu. == Diskogrāfija == * [[1998]] — "Я рождена для любви" * [[2001. gads|2001]] — "Pirozhok" * [[2002]] — "Неизданное" * [[2003. gads|2003]] — "Ха-ра-шо!" * 2003 — "Чита Дрита" * [[2004]] — "Неизданное. Жениха хотела" * 2004 — "Неизданные песни Андрея Данилко" * [[2005. gads|2005]] — "После тебя…" * [[2006. gads|2006]] — "Новые песни Верки Сердючки" * 2006 — "Тралли-валли" * [[2007. gads|2007]] — "Dancing Lasha Tumbai" * [[2008. gads|2008]] — "Doremi Doredo" * [[2011. gads|2011]] — "Дольче & Габбана" == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * [https://web.archive.org/web/20110920143440/http://v-serduchka.com/ Oficiālā mājaslapa] * [https://www.youtube.com/watch?v=hfjHJneVonE Dancing Lasha Tumbai] {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Danilko, Andrijs}} [[Kategorija:1973. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Ukraiņu dziedātāji]] [[Kategorija:Ukrainas Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎]] [[Kategorija:2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa dalībnieki‎‎]] [[Kategorija:Personas, kas nosodīja Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā]] [[Kategorija:Poltavā dzimušie]] mgsa62xf9mynkq17o76pmm6fllwld07 0 168753 3657121 3656485 2022-07-19T21:24:32Z 2A03:EC00:B140:79A9:F446:971C:E58A:72E9 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Marjana Dademaša | vārds_orģ = | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15530951258).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Marjana Ivanova-Jevsejeva 2015. gadā | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2015|10|29|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|9|1}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[krievi]]ete | partija = [[Saskaņa]] <small>(kopš 2010)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Daugavpils Universitāte]]<br />[[Baltijas Krievu institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Marjana Dademaša''' (dzimusi '''Marjana Ivanova-Jevsejeva''' {{dat|1982|9|1}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/marjana-ivanova-jevsejeva1503 |title=Marjana Ivanova-Jevsejeva |access-date={{dat|2011|11|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120621195615/http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/marjana-ivanova-jevsejeva1503 |archivedate={{dat|2012|06|21||bez}} }}</ref> [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir [[Latvija]]s [[Latvijas krievi|krievu]] [[politiķe]]. Bijusi [[11. Saeima]]s un [[12. Saeima]]s deputāte, pārstāvot partiju "[[Saskaņa]]" un apvienību "[[Saskaņas Centrs]]". Bijusi [[Daugavpils pilsētas dome|Daugavpils domes]] deputāte. == Biogrāfija == Pabeigusi [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitāti]] un [[Baltijas Krievu institūts|Baltijas Krievu institūtu]], kur ieguvusi izglītību [[psiholoģija|psiholoģijā]] un [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbībā]]. Marjana Dademaša ir darbojusies dažādos uzņēmumos: bijusi valdes priekšsēdētāja biedrībā "Piektais elements", bijusi laikraksta ''Вести сегодня'' korespondente. Strādājusi [[Daugavpils dome|Daugavpils pilsētas domē]] par Jaunatnes departamenta jaunatnes lietu speciālisti. == Politiskā darbība == M. Dademaša [[10. Saeima]]s laikā darbojās kā "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" deputāta [[Jānis Urbanovičs|Jāņa Urbanoviča]] palīdze. 2012. gadā kandidēja [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] no apvienības "Saskaņas Centrs" saraksta un tika ievēlēta [[11. Saeima|11. Saeimā]] no Latgales vēlēšanu apgabala.<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kand?sec=1 11.Saeimā ievēlētie deputāti]</ref> Saeimā darbojas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=238487 |title=Par Saeimas komisiju sastāvu |access-date={{dat|2011|11|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131230232819/http://likumi.lv/doc.php?id=238487 |archivedate={{dat|2013|12|30||bez}} }}</ref> Tāpat [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[12. Saeima|12. Saeimā]] 2014. gadā. 2015. gada oktobrī nolika Saeimas deputātes mandātu, lai darbotos privātā biznesā (pieteikusies par kandidāti [[Olainfarm|AS "Olainfarm"]] izpilddirektora amatam). [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta [[Daugavpils pilsētas dome|Daugavpils domē]] no partijas "[[Saskaņa]]". 2018. gadā nolikusi [[Daugavpils dome|Daugavpils domes]] deputāta mandātu uz laiku veselības problēmu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/raksti/2019-01-16-h-soldatjonoka-atbrivota-no-socialo-jautajumu-komitejas-vaditajas-amata|title=H. Soldatjonoka atbrīvota no Sociālo jautājumu komitejas vadītājas amata|website=Latgales Laiks|access-date=2022-07-19|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Marjana Ivanova-Jevsejeva}} * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=6&cbutton=3294630729 CVK profils] * [http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/0/8efc10d781b60c52c22579100046c477?opendocument&lang=LV 11. Saeimas profils] {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Dademaša, Marjana}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:"Saskaņas" politiķi]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Baltijas Starptautiskās akadēmijas absolventi]] 4u4f715l4t2inh53g9sx33mgruy4yoz 3657126 3657121 2022-07-19T21:43:27Z Treisijs 347 Atliku atpakaļ iepriekšējo attēlu, kur persona labāk saskatāma wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Marjana Dademaša | vārds_orģ = | attēls = Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēde (17206966056).jpg | att_izm = | mazs_att = | apraksts = Marjana Ivanova-Jevsejeva 2015. gadā | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāte | term_sākums2 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2015|10|29|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats3 = [[11. Saeima]]s deputāte | term_sākums3 = {{dat|2011|10|17|N|bez}} | term_beigas3 = {{dat|2014|11|4|N|bez}} | viceprezidents3 = | vicepremjers3 = | prezidents3 = [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers3 = * [[Laimdota Straujuma]] * [[Valdis Dombrovskis]] | priekštecis3 = | pēctecis3 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|9|1}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Daugavpils|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Daugavpils}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[krievi]]ete | partija = [[Saskaņa]] <small>(kopš 2010)</small> | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = | bērni = | profesija = | alma_mater = [[Daugavpils Universitāte]]<br />[[Baltijas Krievu institūts]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Marjana Dademaša''' (dzimusi '''Marjana Ivanova-Jevsejeva''' {{dat|1982|9|1}}<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/marjana-ivanova-jevsejeva1503 |title=Marjana Ivanova-Jevsejeva |access-date={{dat|2011|11|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120621195615/http://www.saskanascentrs.lv/lv/musu_cilveki/marjana-ivanova-jevsejeva1503 |archivedate={{dat|2012|06|21||bez}} }}</ref> [[Daugavpils|Daugavpilī]]) ir [[Latvija]]s [[Latvijas krievi|krievu]] [[politiķe]]. Bijusi [[11. Saeima]]s un [[12. Saeima]]s deputāte, pārstāvot partiju "[[Saskaņa]]" un apvienību "[[Saskaņas Centrs]]". Bijusi [[Daugavpils pilsētas dome|Daugavpils domes]] deputāte. == Biogrāfija == Pabeigusi [[Daugavpils Universitāte|Daugavpils Universitāti]] un [[Baltijas Krievu institūts|Baltijas Krievu institūtu]], kur ieguvusi izglītību [[psiholoģija|psiholoģijā]] un [[uzņēmējdarbība|uzņēmējdarbībā]]. Marjana Dademaša ir darbojusies dažādos uzņēmumos: bijusi valdes priekšsēdētāja biedrībā "Piektais elements", bijusi laikraksta ''Вести сегодня'' korespondente. Strādājusi [[Daugavpils dome|Daugavpils pilsētas domē]] par Jaunatnes departamenta jaunatnes lietu speciālisti. == Politiskā darbība == [[Attēls:12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15530951258).jpg|thumbnail|left|Marjana Dademaša dod deputātu svinīgo solījumu]] M. Dademaša [[10. Saeima]]s laikā darbojās kā "[[Saskaņas Centrs|Saskaņas Centra]]" deputāta [[Jānis Urbanovičs|Jāņa Urbanoviča]] palīdze. 2012. gadā kandidēja [[11. Saeimas vēlēšanas|Saeimas ārkārtas vēlēšanās]] no apvienības "Saskaņas Centrs" saraksta un tika ievēlēta [[11. Saeima|11. Saeimā]] no Latgales vēlēšanu apgabala.<ref>[http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.galrez11.kand?sec=1 11.Saeimā ievēlētie deputāti]</ref> Saeimā darbojas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā un Publisko izdevumu un revīzijas komisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.likumi.lv/doc.php?id=238487 |title=Par Saeimas komisiju sastāvu |access-date={{dat|2011|11|11||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20131230232819/http://likumi.lv/doc.php?id=238487 |archivedate={{dat|2013|12|30||bez}} }}</ref> Tāpat [[12. Saeimas vēlēšanas|ievēlēta]] [[12. Saeima|12. Saeimā]] 2014. gadā. 2015. gada oktobrī nolika Saeimas deputātes mandātu, lai darbotos privātā biznesā (pieteikusies par kandidāti [[Olainfarm|AS "Olainfarm"]] izpilddirektora amatam). [[2017. gada Latvijas pašvaldību vēlēšanas|2017. gada pašvaldību vēlēšanās]] ievēlēta [[Daugavpils pilsētas dome|Daugavpils domē]] no partijas "[[Saskaņa]]". 2018. gadā nolikusi [[Daugavpils dome|Daugavpils domes]] deputāta mandātu uz laiku veselības problēmu dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latgaleslaiks.lv/raksti/2019-01-16-h-soldatjonoka-atbrivota-no-socialo-jautajumu-komitejas-vaditajas-amata|title=H. Soldatjonoka atbrīvota no Sociālo jautājumu komitejas vadītājas amata|website=Latgales Laiks|access-date=2022-07-19|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Commons category|Marjana Ivanova-Jevsejeva}} * [http://www.cvk.lv/cgi-bin/wdbcgiw/base/Saeima11.cvkand11.kandid2?NR1=6&cbutton=3294630729 CVK profils] * [http://titania.saeima.lv/personal/deputati/saeima11_depweb_public.nsf/0/8efc10d781b60c52c22579100046c477?opendocument&lang=LV 11. Saeimas profils] {{12. Saeima}} {{11. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Dademaša, Marjana}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Daugavpilī dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas krievi]] [[Kategorija:"Saskaņas" politiķi]] [[Kategorija:11. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Daugavpils Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Baltijas Starptautiskās akadēmijas absolventi]] olkz2btc0oe97s97aglinmuq4uy86ks 0 184755 3657196 3486174 2022-07-20T06:50:01Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Orna | official_name = ''Orne'' | other_name = | settlement_type = departaments | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = | flag_size = | image_shield = Blason département fr Orne.svg | shield_size = 80px | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Alansona]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Département 61 in France.svg | mapsize = | map_caption = Ornas atrašanās vieta Francijā | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = [[Francijas reģioni|Reģions]] | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Normandie.svg}} [[Normandija]] | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 6103 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 290891 | population_as_of = 2011 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | website = {{url|http://www.orne.pref.gouv.fr/}} | footnotes = }} '''Orna''' ({{val|fr|Orne}}) ir [[Francijas departamenti|Francijas departaments]], viens no trim [[Lejasnormandija]]s reģiona departamentiem. Tas ir viens no pirmajiem 83 departamentiem, kas tika izveidoti [[franču revolūcija]]s laikā 1790. gada 4. martā. Departaments nosaukts [[Orna (upe)|Ornas]] upes vārdā. Ornas administratīvais centrs ir [[Alansona]]. Departaments administratīvi ir sadalīts trijos apgabalos (''arrondissements''): * [[Alansonas apgabals]] (''Arrondissement du Alençon''); * ''[[Arrondissement du Argentan]]''; * [[Lavālas apgabals]] (''Arrondissement of Mortagne-au-Perche''). {{Francija-aizmetnis}} {{Francijas departamenti}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Francijas departamenti]] 08a44tphjb6fko0vzcvgs0ysfh4atzx 0 185734 3657197 3600620 2022-07-20T06:50:53Z 2A03:EC00:B153:72F3:68EE:9026:7B3F:15E7 Sezona ir beigusies wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Elvi florbola līga | aktuāla_sezona = | logo = Elvi liga.jpg | pikseļi = 220px | apraksts = | sports = [[Florbols]] | dibin = {{dat|1993}} | moto = | pirmā_sez = | komandas = 12 | valsts = {{LVA}} | izkr = [[Latvijas florbola 1. līga|1. līga]] | viet_turn = | starpt_turn = | čempions = Rubene | čempions_visv = [[Lekrings]] (7) | mlapa = [https://www.floorball.lv/lv/2021/chempionats/vv/jaunumi floorball.lv] }} '''Elvi florbola līga''' (līdz 2015. gadam — '''Latvijas florbola Virslīga''') ir augstākā vīriešu [[florbols|florbola]] līga [[Latvija|Latvijā]]. Tā sastāv no 12 komandām. Līdz 2010. gadam līgā piedalījās arī viena komanda no [[Igaunija]]s. 2015. gada janvārī par Latvijas Florbola Virslīgas ģenerālsponsoru kļuva mazumtirgotājs ''[[ELVI]]'', un līga mainīja nosaukumu uz "Elvi florbola līga". == Čempioni == * 1993.—1994. — [[Lekrings]] * 1994.—1995. — [[Lekrings]] * 1995.—1996. — [[Lekrings]] * 1996.—1997. — Līgatne * 1997.—1998. — Ķekaviņa * 1998.—1999. — Rēzeknes Maiznieks * 1999.—2000. — Ķekava * 2000.—2001. — Ķekava * 2001.—2002. — Rubene * 2002.—2003. — Ķekava/Simeks * 2003.—2004. — Ķekava * 2004.—2005. — Rubene * 2005.—2006. — Lauku Avīze/LU * 2006.—2007. — Lauku Avīze/LU * 2007.—2008. — Latvijas Avīze/LU * 2008.—2009. — [[Lekrings]] * 2009.—2010. — RTU/Inspecta * 2010.—2011. — [[RTU]]/Inspecta * 2011.—2012. — [[Lielvārde (florbola klubs)|Lielvārde]] * 2012.—2013. — [[Lekrings]] * 2013.—2014. — [[Lekrings]] * 2014.—2015. — [[Lekrings]] * 2015.—2016. — [[Lielvārde (florbola klubs)|Lielvārde]] * 2016.—2017. — Triobet/Ulbroka * 2017.—2018. — Betsafe/Ulbroka * 2018.—2019. — [[Lielvārde (florbola klubs)|Lielvārde/Fatpipe]] * 2019.—2020. — ''čempionāts netika pabeigts'' * 2020.—2021. — Rubene * 2021. - 2022. - Lekrings == 2021./22. gada sezonas komandas == * Bauska * FBK Valmiera * FBK SĀC * FK Kurši * Irlava * Ķekava * [[Lekrings]] * [[Lielvārde (florbola klubs)|Lielvārde/Fatpipe]] * Oxdog Ulbroka LU * RTU/Rockets * Rubene * Talsu NSS/Krauzers {{sports-aizmetnis}} [[Kategorija:Florbols Latvijā]] [[Kategorija:Sporta sacensības Latvijā]] 5r6iegjkrgtlfuovdlelrkfp9gpu10e 3657198 3657197 2022-07-20T06:52:09Z 2A03:EC00:B153:72F3:68EE:9026:7B3F:15E7 sezona ir beigusies wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Elvi florbola līga | aktuāla_sezona = | logo = Elvi liga.jpg | pikseļi = 220px | apraksts = | sports = [[Florbols]] | dibin = {{dat|1993}} | moto = | pirmā_sez = | komandas = 12 | valsts = {{LVA}} | izkr = [[Latvijas florbola 1. līga|1. līga]] | viet_turn = | starpt_turn = | čempions = Lekrings | čempions_visv = [[Lekrings]] (8) | mlapa = [https://www.floorball.lv/lv/2021/chempionats/vv/jaunumi floorball.lv] }} '''Elvi florbola līga''' (līdz 2015. gadam — '''Latvijas florbola Virslīga''') ir augstākā vīriešu [[florbols|florbola]] līga [[Latvija|Latvijā]]. Tā sastāv no 12 komandām. Līdz 2010. gadam līgā piedalījās arī viena komanda no [[Igaunija]]s. 2015. gada janvārī par Latvijas Florbola Virslīgas ģenerālsponsoru kļuva mazumtirgotājs ''[[ELVI]]'', un līga mainīja nosaukumu uz "Elvi florbola līga". == Čempioni == * 1993.—1994. — [[Lekrings]] * 1994.—1995. — [[Lekrings]] * 1995.—1996. — [[Lekrings]] * 1996.—1997. — Līgatne * 1997.—1998. — Ķekaviņa * 1998.—1999. — Rēzeknes Maiznieks * 1999.—2000. — Ķekava * 2000.—2001. — Ķekava * 2001.—2002. — Rubene * 2002.—2003. — Ķekava/Simeks * 2003.—2004. — Ķekava * 2004.—2005. — Rubene * 2005.—2006. — Lauku Avīze/LU * 2006.—2007. — Lauku Avīze/LU * 2007.—2008. — Latvijas Avīze/LU * 2008.—2009. — [[Lekrings]] * 2009.—2010. — RTU/Inspecta * 2010.—2011. — [[RTU]]/Inspecta * 2011.—2012. — [[Lielvārde (florbola klubs)|Lielvārde]] * 2012.—2013. — [[Lekrings]] * 2013.—2014. — [[Lekrings]] * 2014.—2015. — [[Lekrings]] * 2015.—2016. — [[Lielvārde (florbola klubs)|Lielvārde]] * 2016.—2017. — Triobet/Ulbroka * 2017.—2018. — Betsafe/Ulbroka * 2018.—2019. — [[Lielvārde (florbola klubs)|Lielvārde/Fatpipe]] * 2019.—2020. — ''čempionāts netika pabeigts'' * 2020.—2021. — Rubene * 2021. - 2022. - Lekrings == 2021./22. gada sezonas komandas == * Bauska * FBK Valmiera * FBK SĀC * FK Kurši * Irlava * Ķekava * [[Lekrings]] * [[Lielvārde (florbola klubs)|Lielvārde/Fatpipe]] * Oxdog Ulbroka LU * RTU/Rockets * Rubene * Talsu NSS/Krauzers {{sports-aizmetnis}} [[Kategorija:Florbols Latvijā]] [[Kategorija:Sporta sacensības Latvijā]] 5vm8hx5r2crttk9acwoo5w7g8xcx5cg 3657268 3657198 2022-07-20T08:50:22Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki {{Sporta līgas infokaste | nosaukums = Elvi florbola līga | aktuāla_sezona = | logo = Elvi liga.jpg | pikseļi = 220px | apraksts = | sports = [[Florbols]] | dibin = {{dat|1993}} | moto = | pirmā_sez = | komandas = 12 | valsts = {{LVA}} | izkr = [[Latvijas florbola 1. līga|1. līga]] | viet_turn = | starpt_turn = | čempions = Lekrings | čempions_visv = [[Lekrings]] (8) | mlapa = [https://www.floorball.lv/lv/2021/chempionats/vv/jaunumi floorball.lv] }} '''Elvi florbola līga''' (līdz 2015. gadam — '''Latvijas florbola Virslīga''') ir augstākā vīriešu [[florbols|florbola]] līga [[Latvija|Latvijā]]. Tā sastāv no 12 komandām. Līdz 2010. gadam līgā piedalījās arī viena komanda no [[Igaunija]]s. 2015. gada janvārī par Latvijas Florbola Virslīgas ģenerālsponsoru kļuva mazumtirgotājs ''[[ELVI]]'', un līga mainīja nosaukumu uz "Elvi florbola līga". == Čempioni == * 1993.—1994. — [[Lekrings]] * 1994.—1995. — [[Lekrings]] * 1995.—1996. — [[Lekrings]] * 1996.—1997. — Līgatne * 1997.—1998. — Ķekaviņa * 1998.—1999. — Rēzeknes Maiznieks * 1999.—2000. — Ķekava * 2000.—2001. — Ķekava * 2001.—2002. — Rubene * 2002.—2003. — Ķekava/Simeks * 2003.—2004. — Ķekava * 2004.—2005. — Rubene * 2005.—2006. — Lauku Avīze/LU * 2006.—2007. — Lauku Avīze/LU * 2007.—2008. — Latvijas Avīze/LU * 2008.—2009. — [[Lekrings]] * 2009.—2010. — RTU/Inspecta * 2010.—2011. — [[RTU]]/Inspecta * 2011.—2012. — [[Lielvārde (florbola klubs)|Lielvārde]] * 2012.—2013. — [[Lekrings]] * 2013.—2014. — [[Lekrings]] * 2014.—2015. — [[Lekrings]] * 2015.—2016. — [[Lielvārde (florbola klubs)|Lielvārde]] * 2016.—2017. — Triobet/Ulbroka * 2017.—2018. — Betsafe/Ulbroka * 2018.—2019. — [[Lielvārde (florbola klubs)|Lielvārde/Fatpipe]] * 2019.—2020. — ''čempionāts netika pabeigts'' * 2020.—2021. — Rubene * 2021.—2022. — Lekrings == 2021./22. gada sezonas komandas == * Bauska * FBK Valmiera * FBK SĀC * FK Kurši * Irlava * Ķekava * [[Lekrings]] * [[Lielvārde (florbola klubs)|Lielvārde/Fatpipe]] * Oxdog Ulbroka LU * RTU/Rockets * Rubene * Talsu NSS/Krauzers {{sports-aizmetnis}} [[Kategorija:Florbols Latvijā]] [[Kategorija:Sporta sacensības Latvijā]] 77rd2wjrlx3pkn1urjte4wl808ysl6r 0 198222 3657099 1761741 2022-07-19T20:21:16Z Baisulis 11523 Pāradresācija nomainīta no [[Patrīcija Hītone]] uz [[Hītons]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Hītons]] ig997y08p79rmzppgbfeg3awpuutfkc 0 216288 3657088 3475857 2022-07-19T20:11:06Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Gulbenes novada valsts ģimnāzija]] uz [[Gulbenes novada vidusskola]]: pārdēvēta wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Gulbenes novada valsts ģimnāzija |attēla_nos = Gulbenes komercskola.jpg |att_izm = 250px |att_apraksts = Gulbenes komercskolas jaunā ēka (1928) |dibin = 1995 (1926) |vieta = Skolas iela 10, [[Gulbene]], {{LAT}} |tips = valsts ģimnāzija |direktors = Lidija Ķeķere |skolēni = |mlapa = [http://www.gulbgymn.edu.lv/home www.gulbgymn.edu.lv] }} '''Gulbenes novada valsts ģimnāzija''' ir [[Gulbene]]s skola, kas realizē pamatizglītības otrā posma (7. – 9. klase) programmu, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu un vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Skolas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Skolai blakus atrodas Gulbenes pilsētas sporta centrs, kurā notiek sporta stundas, dažādas sporta aktivitātes un skolas pasākumi. == Skolas nosaukumu maiņa == * 1926. - Vecgulbenes trīsgadīgā arodskola ar tirdzniecības un mehānikas nodaļām * 1928. - Gulbenes Valsts komerc- un arodskola * 1940. - Gulbenes ekonomiskais tehnikums * 1941. - Gulbenes Valsts komerc- un arodskola * 1944. - Gulbenes nepilnā vidusskola * 1974. - Gulbenes 1. vidusskola * 1995. - Gulbenes ģimnāzija * 2008. - Gulbenes novada valsts ģimnāzija *2020. - Gulbenes novada vidusskola == Vēsture == 1926. gadā bijušajā Vecgulbenes muižas kroga ēkā atvēra trīsgadīgo arodskolu ar tirdzniecības un mehānikas nodaļām. 1927. gadā svinīgos apstākļos tika likts pamatakmens jaunajai skolas ēkai Emzes parka malā. Ēkas projektu izstrādāja arhitekts [[Indriķis Blankenburgs]] [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] arhitektūras stilā. 1928. gada rudenī jaunajā ēkā nodibināja Gulbenes Valsts komerc- un arodskolu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā skolu pārdēvēja par ekonomisko tehnikumu, 1941. gadā tā atguva savu nosaukumu, bet jau 1944. gadā skola tika likvidēta. 1944. gada 17. oktobrī Gulbenes komercskolas telpās darbu sāka Gulbenes nepilnā vidusskola. 1960. gados blakus vecajai ēkai uzcēla Gulbenes 2. astoņgadīgās skolas ēku, bet vidusskolā uzsāka mācības arī krievu valodā. No 1974. gada skolu pārdēvēja par Gulbenes 1. vidusskolu, kas strādāja divās ēkās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gulbgymn.edu.lv/skolas-vesture |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2013|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2013|08|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130816101923/http://gulbgymn.edu.lv/skolas-vesture }}</ref> 2008. gada 27. novembrī skolai piešķīra Valsts ģimnāzijas statusu. 2020. gada 30. jūnijā skolu apvienoja ar Gulbenes 2. vidusskolu izveidojot Gulbenes novada vidusskolu. <ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbene.lv/lv/doks/pn/7650-gulbenes-novada-vidusskolas-nolikums|title=Gulbenes novads - Gulbenes novada vidusskolas nolikums|website=www.gulbene.lv|access-date=2021-09-10}}</ref> == Skolas vadītāji == * 1926. – 1944. - Jānis Rupais, * Elmārs Kavacs, * Velta Radiņa, * Jānis Taube, * Gatis Mezītis, * Lidija Ķeķere. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Skolas Gulbenē|Skolas Gulbenē]] [[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]] kw69nmblmgl9bu2u9tx9bvbs53bawlr 3657093 3657088 2022-07-19T20:14:37Z Pirags 3757 atjaunināju wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Gulbenes novada vidusskola |attēla_nos = Gulbenes komercskola.jpg |att_izm = 250px |att_apraksts = Gulbenes komercskolas jaunā ēka (1928) |dibin = 1995 (1926) |vieta = Skolas iela 10, [[Gulbene]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Lidija Ķeķere |skolēni = |mlapa = [http://www.gulbgymn.edu.lv/home www.gulbgymn.edu.lv] }} '''Gulbenes novada vidusskola''' ir [[Gulbene]]s skola, kas realizē pamatizglītības otrā posma (7. – 9. klase) programmu, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu un vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Gulbenes novada vidusskolu izveidoja 2020. gadā, apvienojot Gulbenes novada valsts ģimnāziju ar Gulbenes 2. vidusskolu. Skolas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Skolai blakus atrodas Gulbenes pilsētas sporta centrs, kurā notiek sporta stundas, dažādas sporta aktivitātes un skolas pasākumi. == Skolas nosaukumu maiņa == * 1926. - Vecgulbenes trīsgadīgā arodskola ar tirdzniecības un mehānikas nodaļām * 1928. - Gulbenes Valsts komerc- un arodskola * 1940. - Gulbenes ekonomiskais tehnikums * 1941. - Gulbenes Valsts komerc- un arodskola * 1944. - Gulbenes nepilnā vidusskola * 1974. - Gulbenes 1. vidusskola * 1995. - Gulbenes ģimnāzija * 2008. - Gulbenes novada valsts ģimnāzija * 2020. - Gulbenes novada vidusskola == Vēsture == 1926. gadā bijušajā Vecgulbenes muižas kroga ēkā atvēra trīsgadīgo arodskolu ar tirdzniecības un mehānikas nodaļām. 1927. gadā svinīgos apstākļos tika likts pamatakmens jaunajai skolas ēkai Emzes parka malā. Ēkas projektu izstrādāja arhitekts [[Indriķis Blankenburgs]] [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] arhitektūras stilā. 1928. gada rudenī jaunajā ēkā nodibināja Gulbenes Valsts komerc- un arodskolu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā skolu pārdēvēja par ekonomisko tehnikumu, 1941. gadā tā atguva savu nosaukumu, bet jau 1944. gadā skola tika likvidēta. 1944. gada 17. oktobrī Gulbenes komercskolas telpās darbu sāka Gulbenes nepilnā vidusskola. 1960. gados blakus vecajai ēkai uzcēla Gulbenes 2. astoņgadīgās skolas ēku, bet vidusskolā uzsāka mācības arī krievu valodā. No 1974. gada skolu pārdēvēja par Gulbenes 1. vidusskolu, kas strādāja divās ēkās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gulbgymn.edu.lv/skolas-vesture |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2013|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2013|08|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130816101923/http://gulbgymn.edu.lv/skolas-vesture }}</ref> 2008. gada 27. novembrī skolai piešķīra Valsts ģimnāzijas statusu, 2020. gada 30. jūnijā izveidoja Gulbenes novada vidusskolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbene.lv/lv/doks/pn/7650-gulbenes-novada-vidusskolas-nolikums|title=Gulbenes novads - Gulbenes novada vidusskolas nolikums|website=www.gulbene.lv|access-date=2021-09-10}}</ref> == Skolas vadītāji == * 1926. – 1944. - Jānis Rupais, * Elmārs Kavacs, * Velta Radiņa, * Jānis Taube, * Gatis Mezītis, * Lidija Ķeķere. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Skolas Gulbenē|Skolas Gulbenē]] [[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]] dsqqfhu292tfkj9b5p1pcdp4r1268lo 3657094 3657093 2022-07-19T20:16:14Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Gulbenes novada vidusskola |attēla_nos = Gulbenes komercskola.jpg |att_izm = 250px |att_apraksts = Gulbenes komercskolas jaunā ēka (1928) |dibin = 2020 (1926) |vieta = Skolas iela 10, [[Gulbene]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Lidija Ķeķere |skolēni = |mlapa = [http://www.gulbgymn.edu.lv/home www.gulbgymn.edu.lv] }} '''Gulbenes novada vidusskola''' ir [[Gulbene]]s skola, kas realizē pamatizglītības otrā posma (7. – 9. klase) programmu, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu un vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Gulbenes novada vidusskolu izveidoja 2020. gadā, apvienojot Gulbenes novada valsts ģimnāziju ar Gulbenes 2. vidusskolu. Skolas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Skolai blakus atrodas Gulbenes pilsētas sporta centrs, kurā notiek sporta stundas, dažādas sporta aktivitātes un skolas pasākumi. == Skolas nosaukumu maiņa == * 1926. - Vecgulbenes trīsgadīgā arodskola ar tirdzniecības un mehānikas nodaļām * 1928. - Gulbenes Valsts komerc- un arodskola * 1940. - Gulbenes ekonomiskais tehnikums * 1941. - Gulbenes Valsts komerc- un arodskola * 1944. - Gulbenes nepilnā vidusskola * 1974. - Gulbenes 1. vidusskola * 1995. - Gulbenes ģimnāzija * 2008. - Gulbenes novada valsts ģimnāzija * 2020. - Gulbenes novada vidusskola == Vēsture == 1926. gadā bijušajā Vecgulbenes muižas kroga ēkā atvēra trīsgadīgo arodskolu ar tirdzniecības un mehānikas nodaļām. 1927. gadā svinīgos apstākļos tika likts pamatakmens jaunajai skolas ēkai Emzes parka malā. Ēkas projektu izstrādāja arhitekts [[Indriķis Blankenburgs]] [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] arhitektūras stilā. 1928. gada rudenī jaunajā ēkā nodibināja Gulbenes Valsts komerc- un arodskolu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā skolu pārdēvēja par ekonomisko tehnikumu, 1941. gadā tā atguva savu nosaukumu, bet jau 1944. gadā skola tika likvidēta. 1944. gada 17. oktobrī Gulbenes komercskolas telpās darbu sāka Gulbenes nepilnā vidusskola. 1960. gados blakus vecajai ēkai uzcēla Gulbenes 2. astoņgadīgās skolas ēku, bet vidusskolā uzsāka mācības arī krievu valodā. No 1974. gada skolu pārdēvēja par Gulbenes 1. vidusskolu, kas strādāja divās ēkās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gulbgymn.edu.lv/skolas-vesture |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2013|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2013|08|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130816101923/http://gulbgymn.edu.lv/skolas-vesture }}</ref> 2008. gada 27. novembrī skolai piešķīra Valsts ģimnāzijas statusu, 2020. gada 30. jūnijā izveidoja Gulbenes novada vidusskolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbene.lv/lv/doks/pn/7650-gulbenes-novada-vidusskolas-nolikums|title=Gulbenes novads - Gulbenes novada vidusskolas nolikums|website=www.gulbene.lv|access-date=2021-09-10}}</ref> == Skolas vadītāji == * 1926. – 1944. - Jānis Rupais, * Elmārs Kavacs, * Velta Radiņa, * Jānis Taube, * Gatis Mezītis, * Lidija Ķeķere. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Skolas Gulbenē|Skolas Gulbenē]] [[Kategorija:Ģimnāzijas Latvijā]] md8evy3wtfpwybtzavsn9o8lebh6qrz 3657095 3657094 2022-07-19T20:17:05Z Pirags 3757 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Gulbenes novada vidusskola |attēla_nos = Gulbenes komercskola.jpg |att_izm = 250px |att_apraksts = Gulbenes komercskolas jaunā ēka (1928) |dibin = 2020 (1926) |vieta = Skolas iela 10, [[Gulbene]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Lidija Ķeķere |skolēni = |mlapa = [http://www.gulbgymn.edu.lv/home www.gulbgymn.edu.lv] }} '''Gulbenes novada vidusskola''' ir [[Gulbene]]s skola, kas realizē pamatizglītības otrā posma (7. – 9. klase) programmu, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu un vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Gulbenes novada vidusskolu izveidoja 2020. gadā, apvienojot Gulbenes novada valsts ģimnāziju ar Gulbenes 2. vidusskolu. Skolas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Skolai blakus atrodas Gulbenes pilsētas sporta centrs, kurā notiek sporta stundas, dažādas sporta aktivitātes un skolas pasākumi. == Skolas nosaukumu maiņa == * 1926. - Vecgulbenes trīsgadīgā arodskola ar tirdzniecības un mehānikas nodaļām * 1928. - Gulbenes Valsts komerc- un arodskola * 1940. - Gulbenes ekonomiskais tehnikums * 1941. - Gulbenes Valsts komerc- un arodskola * 1944. - Gulbenes nepilnā vidusskola * 1974. - Gulbenes 1. vidusskola * 1995. - Gulbenes ģimnāzija * 2008. - Gulbenes novada valsts ģimnāzija * 2020. - Gulbenes novada vidusskola == Vēsture == 1926. gadā bijušajā Vecgulbenes muižas kroga ēkā atvēra trīsgadīgo arodskolu ar tirdzniecības un mehānikas nodaļām. 1927. gadā svinīgos apstākļos tika likts pamatakmens jaunajai skolas ēkai Emzes parka malā. Ēkas projektu izstrādāja arhitekts [[Indriķis Blankenburgs]] [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] arhitektūras stilā. 1928. gada rudenī jaunajā ēkā nodibināja Gulbenes Valsts komerc- un arodskolu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā skolu pārdēvēja par ekonomisko tehnikumu, 1941. gadā tā atguva savu nosaukumu, bet jau 1944. gadā skola tika likvidēta. 1944. gada 17. oktobrī Gulbenes komercskolas telpās darbu sāka Gulbenes nepilnā vidusskola. 1960. gados blakus vecajai ēkai uzcēla Gulbenes 2. astoņgadīgās skolas ēku, bet vidusskolā uzsāka mācības arī krievu valodā. No 1974. gada skolu pārdēvēja par Gulbenes 1. vidusskolu, kas strādāja divās ēkās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gulbgymn.edu.lv/skolas-vesture |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2013|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2013|08|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130816101923/http://gulbgymn.edu.lv/skolas-vesture }}</ref> 2008. gada 27. novembrī skolai piešķīra Valsts ģimnāzijas statusu, 2020. gada 30. jūnijā izveidoja Gulbenes novada vidusskolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbene.lv/lv/doks/pn/7650-gulbenes-novada-vidusskolas-nolikums|title=Gulbenes novads - Gulbenes novada vidusskolas nolikums|website=www.gulbene.lv|access-date=2021-09-10}}</ref> == Skolas vadītāji == * 1926. – 1944. - Jānis Rupais, * Elmārs Kavacs, * Velta Radiņa, * Jānis Taube, * Gatis Mezītis, * Lidija Ķeķere. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Skolas Gulbenē|Skolas Gulbenē]] [[Kategorija:Gulbene]] ja8hzqdezjrwh06iq9wt5c6l3avukun 3657168 3657095 2022-07-20T05:51:39Z Pirags 3757 atjaunināju wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Gulbenes novada vidusskola |attēla_nos = Gulbenes komercskola.jpg |att_izm = 250px |att_apraksts = Gulbenes komercskolas jaunā ēka (1928) |dibin = 2020 (1926) |vieta = Skolas iela 10, [[Gulbene]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Linda Ūdre-Rizga<ref>[https://www.gulbene.lv/lv/izgl/852-vid-izgl Vidējās izglītības iestādes Gulbenes novadā]</ref> |skolēni = |mlapa = [http://www.gulbgymn.edu.lv/home www.gulbgymn.edu.lv] }} '''Gulbenes novada vidusskola''' ir [[Gulbene]]s skola, kas realizē pamatizglītības otrā posma (7. – 9. klase) programmu, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu un vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Gulbenes novada vidusskolu izveidoja 2020. gadā, apvienojot Gulbenes novada valsts ģimnāziju ar Gulbenes 2. vidusskolu. Skolas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Skolai blakus atrodas Gulbenes pilsētas sporta centrs, kurā notiek sporta stundas, dažādas sporta aktivitātes un skolas pasākumi. == Skolas nosaukumu maiņa == * 1926. - Vecgulbenes trīsgadīgā arodskola ar tirdzniecības un mehānikas nodaļām * 1928. - Gulbenes Valsts komerc- un arodskola * 1940. - Gulbenes ekonomiskais tehnikums * 1941. - Gulbenes Valsts komerc- un arodskola * 1944. - Gulbenes nepilnā vidusskola * 1974. - Gulbenes 1. vidusskola * 1995. - Gulbenes ģimnāzija * 2008. - Gulbenes novada valsts ģimnāzija * 2020. - Gulbenes novada vidusskola == Vēsture == 1926. gadā bijušajā Vecgulbenes muižas kroga ēkā atvēra trīsgadīgo arodskolu ar tirdzniecības un mehānikas nodaļām. 1927. gadā svinīgos apstākļos tika likts pamatakmens jaunajai skolas ēkai Emzes parka malā. Ēkas projektu izstrādāja arhitekts [[Indriķis Blankenburgs]] [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] arhitektūras stilā. 1928. gada rudenī jaunajā ēkā nodibināja Gulbenes Valsts komerc- un arodskolu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā skolu pārdēvēja par ekonomisko tehnikumu, 1941. gadā tā atguva savu nosaukumu, bet jau 1944. gadā skola tika likvidēta. 1944. gada 17. oktobrī Gulbenes komercskolas telpās darbu sāka Gulbenes nepilnā vidusskola. 1960. gados blakus vecajai ēkai uzcēla Gulbenes 2. astoņgadīgās skolas ēku, bet vidusskolā uzsāka mācības arī krievu valodā. No 1974. gada skolu pārdēvēja par Gulbenes 1. vidusskolu, kas strādāja divās ēkās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gulbgymn.edu.lv/skolas-vesture |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2013|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2013|08|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130816101923/http://gulbgymn.edu.lv/skolas-vesture }}</ref> 2008. gada 27. novembrī skolai piešķīra Valsts ģimnāzijas statusu, 2020. gada 30. jūnijā izveidoja Gulbenes novada vidusskolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbene.lv/lv/doks/pn/7650-gulbenes-novada-vidusskolas-nolikums|title=Gulbenes novads - Gulbenes novada vidusskolas nolikums|website=www.gulbene.lv|access-date=2021-09-10}}</ref> == Skolas vadītāji == * 1926. – 1944. - Jānis Rupais, * Elmārs Kavacs, * Velta Radiņa, * Jānis Taube, * Gatis Mezītis, * Lidija Ķeķere. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Skolas Gulbenē|Skolas Gulbenē]] [[Kategorija:Gulbene]] svgvcjjr0kfyv3yvv1jez09ittm3mza 3657180 3657168 2022-07-20T06:28:13Z Pirags 3757 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Gulbenes novada vidusskola |attēla_nos = Gulbenes komercskola.jpg |att_izm = 250px |att_apraksts = Gulbenes komercskolas jaunā ēka (1928) |dibin = 2020 (1926) |vieta = Skolas iela 10, [[Gulbene]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Linda Ūdre-Rizga<ref>[https://www.gulbene.lv/lv/izgl/852-vid-izgl Vidējās izglītības iestādes Gulbenes novadā]</ref> |skolēni = |mlapa = [http://www.gulbgymn.edu.lv/home www.gulbgymn.edu.lv] }} '''Gulbenes novada vidusskola''' ir [[Gulbene]]s skola, kas realizē pamatizglītības otrā posma (7. – 9. klase) programmu, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu un vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Gulbenes novada vidusskolu izveidoja 2020. gadā, apvienojot Gulbenes novada valsts ģimnāziju ar Gulbenes 2. vidusskolu. Skolas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Skolai blakus atrodas Gulbenes pilsētas sporta centrs, kurā notiek sporta stundas, dažādas sporta aktivitātes un skolas pasākumi. == Skolas nosaukumu maiņa == * 1926. - Vecgulbenes trīsgadīgā arodskola ar tirdzniecības un mehānikas nodaļām * 1928. - Gulbenes Valsts komerc- un arodskola * 1940. - Gulbenes ekonomiskais tehnikums * 1941. - Gulbenes Valsts komerc- un arodskola * 1944. - Gulbenes nepilnā vidusskola * 1974. - Gulbenes 1. vidusskola * 1995. - Gulbenes ģimnāzija * 2008. - Gulbenes novada valsts ģimnāzija * 2020. - Gulbenes novada vidusskola == Vēsture == 1926. gadā bijušajā Vecgulbenes muižas kroga ēkā atvēra trīsgadīgo arodskolu ar tirdzniecības un mehānikas nodaļām. 1927. gadā svinīgos apstākļos tika likts pamatakmens jaunajai skolas ēkai Emzes parka malā. Ēkas projektu izstrādāja arhitekts [[Indriķis Blankenburgs]] [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] arhitektūras stilā. 1928. gada rudenī jaunajā ēkā nodibināja Gulbenes Valsts komerc- un arodskolu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā skolu pārdēvēja par ekonomisko tehnikumu, 1941. gadā tā atguva savu nosaukumu, bet jau 1944. gadā skola tika likvidēta. 1944. gada 17. oktobrī Gulbenes komercskolas telpās darbu sāka Gulbenes nepilnā vidusskola. 1960. gados blakus vecajai ēkai uzcēla Gulbenes 2. astoņgadīgās skolas ēku, bet vidusskolā uzsāka mācības arī krievu valodā. No 1974. gada skolu pārdēvēja par Gulbenes 1. vidusskolu, kas strādāja divās ēkās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gulbgymn.edu.lv/skolas-vesture |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2013|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2013|08|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130816101923/http://gulbgymn.edu.lv/skolas-vesture }}</ref> 2008. gada 27. novembrī skolai piešķīra Valsts ģimnāzijas statusu, 2020. gada 30. jūnijā izveidoja Gulbenes novada vidusskolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbene.lv/lv/doks/pn/7650-gulbenes-novada-vidusskolas-nolikums|title=Gulbenes novads - Gulbenes novada vidusskolas nolikums|website=www.gulbene.lv|access-date=2021-09-10}}</ref> == Skolas vadītāji == * 1926. – 1944. - Jānis Rupais, * Elmārs Kavacs, * Velta Radiņa, * Jānis Taube, * Gatis Mezītis, * Lidija Ķeķere. == Atsauces == {{atsauces}} {{Gulbenes novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Gulbenē|Skolas Gulbenē]] [[Kategorija:Gulbene]] 0ct5t395ygfvhjdp595g3byxelkwd3n 3657183 3657180 2022-07-20T06:33:41Z Pirags 3757 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Gulbenes novada vidusskola |attēla_nos = Gulbenes komercskola.jpg |att_izm = 250px |att_apraksts = Gulbenes komercskolas jaunā ēka (1928) |dibin = 2020 (1926) |vieta = Skolas iela 10, [[Gulbene]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Linda Ūdre-Rizga<ref>[https://www.gulbene.lv/lv/izgl/852-vid-izgl Vidējās izglītības iestādes Gulbenes novadā]</ref> |skolēni = |mlapa = [http://www.gulbgymn.edu.lv/home www.gulbgymn.edu.lv] }} '''Gulbenes novada vidusskola''' ir [[Gulbene]]s skola, kas realizē pamatizglītības otrā posma (7. – 9. klase) programmu, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu un vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Gulbenes novada vidusskolu izveidoja 2020. gadā, apvienojot Gulbenes novada valsts ģimnāziju ar Gulbenes 2. vidusskolu Līkā ielā 21. Skolas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Skolai blakus atrodas Gulbenes pilsētas sporta centrs, kurā notiek sporta stundas, dažādas sporta aktivitātes un skolas pasākumi. == Skolas nosaukumu maiņa == * 1926. - Vecgulbenes trīsgadīgā arodskola ar tirdzniecības un mehānikas nodaļām * 1928. - Gulbenes Valsts komerc- un arodskola * 1940. - Gulbenes ekonomiskais tehnikums * 1941. - Gulbenes Valsts komerc- un arodskola * 1944. - Gulbenes nepilnā vidusskola * 1974. - Gulbenes 1. vidusskola * 1995. - Gulbenes ģimnāzija * 2008. - Gulbenes novada valsts ģimnāzija * 2020. - Gulbenes novada vidusskola == Vēsture == 1926. gadā bijušajā Vecgulbenes muižas kroga ēkā atvēra trīsgadīgo arodskolu ar tirdzniecības un mehānikas nodaļām. 1927. gadā svinīgos apstākļos tika likts pamatakmens jaunajai skolas ēkai Emzes parka malā. Ēkas projektu izstrādāja arhitekts [[Indriķis Blankenburgs]] [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] arhitektūras stilā. 1928. gada rudenī jaunajā ēkā nodibināja Gulbenes Valsts komerc- un arodskolu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā skolu pārdēvēja par ekonomisko tehnikumu, 1941. gadā tā atguva savu nosaukumu, bet jau 1944. gadā skola tika likvidēta. 1944. gada 17. oktobrī Gulbenes komercskolas telpās darbu sāka Gulbenes nepilnā vidusskola. 1960. gados blakus vecajai ēkai uzcēla Gulbenes 2. astoņgadīgās skolas ēku, bet vidusskolā uzsāka mācības arī krievu valodā. No 1974. gada skolu pārdēvēja par Gulbenes 1. vidusskolu, kas strādāja divās ēkās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gulbgymn.edu.lv/skolas-vesture |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2013|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2013|08|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130816101923/http://gulbgymn.edu.lv/skolas-vesture }}</ref> 2008. gada 27. novembrī skolai piešķīra Valsts ģimnāzijas statusu, 2020. gada 30. jūnijā izveidoja Gulbenes novada vidusskolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbene.lv/lv/doks/pn/7650-gulbenes-novada-vidusskolas-nolikums|title=Gulbenes novads - Gulbenes novada vidusskolas nolikums|website=www.gulbene.lv|access-date=2021-09-10}}</ref> == Skolas vadītāji == * 1926. – 1944. - Jānis Rupais, * Elmārs Kavacs, * Velta Radiņa, * Jānis Taube, * Gatis Mezītis, * Lidija Ķeķere. == Atsauces == {{atsauces}} {{Gulbenes novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Gulbenē|Skolas Gulbenē]] [[Kategorija:Gulbene]] hm2rqmiqo532lvbgmkkowphex8itlgb 3657192 3657183 2022-07-20T06:46:18Z ScAvenger 1630 ir mūsdienu foto wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Gulbenes novada vidusskola |attēla_nos = Gulbene, Skolas iela 10.jpg |att_izm = 250px |att_apraksts = Ēka Skolas ielā 10 (2017) |dibin = 2020 (1926) |vieta = Skolas iela 10, [[Gulbene]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Linda Ūdre-Rizga<ref>[https://www.gulbene.lv/lv/izgl/852-vid-izgl Vidējās izglītības iestādes Gulbenes novadā]</ref> |skolēni = |mlapa = [http://www.gulbgymn.edu.lv/home www.gulbgymn.edu.lv] }} '''Gulbenes novada vidusskola''' ir [[Gulbene]]s skola, kas realizē pamatizglītības otrā posma (7. – 9. klase) programmu, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu un vispārējās vidējās izglītības matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu. Gulbenes novada vidusskolu izveidoja 2020. gadā, apvienojot Gulbenes novada valsts ģimnāziju ar Gulbenes 2. vidusskolu Līkā ielā 21. Skolas ēka ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis. Skolai blakus atrodas Gulbenes pilsētas sporta centrs, kurā notiek sporta stundas, dažādas sporta aktivitātes un skolas pasākumi. == Skolas nosaukumu maiņa == * 1926. - Vecgulbenes trīsgadīgā arodskola ar tirdzniecības un mehānikas nodaļām * 1928. - Gulbenes Valsts komerc- un arodskola * 1940. - Gulbenes ekonomiskais tehnikums * 1941. - Gulbenes Valsts komerc- un arodskola * 1944. - Gulbenes nepilnā vidusskola * 1974. - Gulbenes 1. vidusskola * 1995. - Gulbenes ģimnāzija * 2008. - Gulbenes novada valsts ģimnāzija * 2020. - Gulbenes novada vidusskola == Vēsture == [[Attēls:Gulbenes komercskola.jpg|thumb|left|250px|Gulbenes komercskolas jaunā ēka (1928)]] 1926. gadā bijušajā Vecgulbenes muižas kroga ēkā atvēra trīsgadīgo arodskolu ar tirdzniecības un mehānikas nodaļām. 1927. gadā svinīgos apstākļos tika likts pamatakmens jaunajai skolas ēkai Emzes parka malā. Ēkas projektu izstrādāja arhitekts [[Indriķis Blankenburgs]] [[Neoklasicisms|neoklasicisma]] arhitektūras stilā. 1928. gada rudenī jaunajā ēkā nodibināja Gulbenes Valsts komerc- un arodskolu. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] 1940. gadā skolu pārdēvēja par ekonomisko tehnikumu, 1941. gadā tā atguva savu nosaukumu, bet jau 1944. gadā skola tika likvidēta. 1944. gada 17. oktobrī Gulbenes komercskolas telpās darbu sāka Gulbenes nepilnā vidusskola. 1960. gados blakus vecajai ēkai uzcēla Gulbenes 2. astoņgadīgās skolas ēku, bet vidusskolā uzsāka mācības arī krievu valodā. No 1974. gada skolu pārdēvēja par Gulbenes 1. vidusskolu, kas strādāja divās ēkās.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.gulbgymn.edu.lv/skolas-vesture |title=Skolas vēsture |access-date={{dat|2013|02|23||bez}} |archive-date={{dat|2013|08|16||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20130816101923/http://gulbgymn.edu.lv/skolas-vesture }}</ref> 2008. gada 27. novembrī skolai piešķīra Valsts ģimnāzijas statusu, 2020. gada 30. jūnijā izveidoja Gulbenes novada vidusskolu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.gulbene.lv/lv/doks/pn/7650-gulbenes-novada-vidusskolas-nolikums|title=Gulbenes novads - Gulbenes novada vidusskolas nolikums|website=www.gulbene.lv|access-date=2021-09-10}}</ref> == Skolas vadītāji == * 1926. – 1944. - Jānis Rupais, * Elmārs Kavacs, * Velta Radiņa, * Jānis Taube, * Gatis Mezītis, * Lidija Ķeķere. == Atsauces == {{atsauces}} {{Gulbenes novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Gulbenē|Skolas Gulbenē]] [[Kategorija:Gulbene]] 97lf9bjeuea4o7oyd7fuxhoaqm0c82v 4 229196 3657306 2437231 2022-07-20T10:17:01Z Biafra 13794 manuprāt plašāk nozīmīgs fakts. mainu arī attēlu. wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:Franz Xaver Winterhalter Napoleon III.jpg|150x150px|Napoleons III]] </div> * [[1870. gads|1870]]. — [[Napoleons III]] <small>(attēlā)</small> pieteica karu [[Prūsija|Prūsijai]] un sākās [[Francijas—Prūsijas karš]]. * [[1900. gads|1900]]. — [[Parīze|Parīzē]] atklāja pirmo [[metro]] līniju. * [[1903. gads|1903]]. — [[Moriss Garēns]] uzvarēja pirmajā [[1903. gada Tour de France|''Tour de France'']] velobraucienā. * [[1963. gads|1963]]. — Džozefs Vokers raķešlidmašīnā [[North American X-15|X-15]] pārsniedza 100 km augstumu (106&nbsp;010 m), kas ir starptautiski atzīta [[Karmana līnija|kosmosa robeža]]. * [[1979. gads|1979]]. — [[Nikaragva|Nikaragvā]] varu pārņēma [[marksisms|marksistiskie]] sandīnisti. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=July|Day=19}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|7-19]] </noinclude> 9bizimbrmv93y3ti4a47pza87mtkltr 3657307 3657306 2022-07-20T10:17:34Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki <noinclude>{{../doc}}</noinclude> <!-- Only uncomment ONE image at a time --> <div style="float:right;margin-left:0.5em"> [[Attēls:Franz Xaver Winterhalter Napoleon III.jpg|150x150px|Napoleons III]] </div> * [[1870. gads|1870]]. — [[Napoleons III]] <small>(attēlā)</small> pieteica karu [[Prūsija|Prūsijai]], un sākās [[Francijas—Prūsijas karš]]. * [[1900. gads|1900]]. — [[Parīze|Parīzē]] atklāja pirmo [[metro]] līniju. * [[1903. gads|1903]]. — [[Moriss Garēns]] uzvarēja pirmajā [[1903. gada Tour de France|''Tour de France'']] velobraucienā. * [[1963. gads|1963]]. — Džozefs Vokers raķešlidmašīnā [[North American X-15|X-15]] pārsniedza 100 km augstumu (106&nbsp;010 m), kas ir starptautiski atzīta [[Karmana līnija|kosmosa robeža]]. * [[1979. gads|1979]]. — [[Nikaragva|Nikaragvā]] varu pārņēma [[marksisms|marksistiskie]] sandīnisti. {{Izmeklēta notikuma kājene|Month=July|Day=19}} <noinclude> [[Kategorija:Izmeklēti notikumi pēc datuma|7-19]] </noinclude> qhfbt658n5t64nhynhzv06h2750dt7f 0 233567 3656892 3646338 2022-07-19T11:59:33Z ScAvenger 1630 /* Iegūšana */ precizējums ar shēmu wikitext text/x-wiki {{Vielas infokaste |attēls=[[Attēls:Phenanthrene positionNumberingWithMargin.png|200px]]<br />Fenantrēna struktūrformula ar atomu numerāciju<br />[[Attēls:Phenantrene-3D-vdW.png|200px]] <br />Fenantrēna molekulas modelis |citi nosaukumi= |CAS numurs=85-01-8 |ķīmiskā formula=C₁₄H₁₀ |molmasa=178,23 g |blīvums=1,18 g |kušanas temperatūra=374 K (101&nbsp;°C) |viršanas temperatūra=605 K (332,6&nbsp;°C) |šķīdība ūdenī=1,6 mg/L }} '''Fenantrēns''' (C₁₄H₁₀) ir [[policikliskie aromātiskie ogļūdeņraži|policikliskais aromātiskais ogļūdeņradis]],<ref> E. Jansons (1994). Ķīmija pamatskolām 2.daļa. Lielvārds. {{ISBN|9984-513-17-3}}</ref> kas pieder pie tricikliskajiem arēniem (sastāv no trim savienotiem [[benzola gredzens|benzola gredzeniem]]). <ref> D.Cēdere, J.Logins (1996). Organiskā ķīmija ar ievirzi bioķīmijā. Zvaigzne ABC. {{ISBN|9984-560-22-8}} </ref> Tie ir savienoti angulāri kondensētu (leņķī izvietotu, atšķirībā no [[antracēns|antracēna]]) ciklu veidā.<ref>{{Cite web|url=https://login.mykoob.lv/|title=Mykoob|website=login.mykoob.lv}}</ref> Nosaukums "fenantrēns" ir veidots no terminiem "[[fenilgrupa]]" un "[[antracēns]]". Fenantrēns nelielos daudzumos ir atrodams [[cigarete|cigarešu]] dūmos un saules gaismas ietekmē sakairinātā, fotosensibilizētā ādā. Fenantrēns ir bezkrāsaina cieta viela (parasti balts pulveris, kam ir zila [[fluorescence]]). Fenantrēns gandrīz nešķīst ūdenī, bet šķīst [[organiskie šķīdinātāji|organiskos šķīdinātājos]] ar zemu [[polaritāte|polaritāti]], piemēram, [[toluols|toluolā]], [[tetrahlorogleklis|tetrahlorogleklī]], [[ēteris|ēterī]], [[hloroforms|hloroformā]], [[etiķskābe|etiķskābē]] un [[benzols|benzolā]]. Fenantrēnam līdzīga viela, kam 4. un 5. oglekļa atoms aizvietots ar [[slāpeklis|slāpekļa]] atomiem, ir [[fenantrolīns]] — svarīgs [[kompleksie savienojumi|kompleksveidotājs]] ([[ligands]]). == Medicīnā == Fenantrēns ir pamats [[morfīns|morfīnam]], kas ir ķīmiski [[psihoaktīvās vielas|psihoaktīvo vielu]] klasē, kas sastāv no [[opioīdu pretsāpju līdzekļi]]em, [[klepus slāpētāji]]em, [[halucinogēni]]em u.c. <ref>{{Cite web|url=https://www.scribd.com/doc/48565167/Visi-oblig%C4%81tie-farmakologijas-preparaati|title=Visi obligātie farmakologijas preparaati|website=Scribd}}</ref> == Iegūšana == Fenantrēnu iegūst no [[akmeņogļu darva]]s. Akmeņogļu pirolīzes produkts kopā ar darvas ūdeni veido koksēšanā radušos gaistošu vielu kondensātus. Akmeņogļu darvu destilē, no frakcijām izdala atsevišķas vielas — [[benzols|benzolu]], [[fenols|fenolu]], [[naftalīns|naftalīnu]], [[antracēns|antracēnu]], [[pirēns|pirēnu]] u.c.; to skaitā iegūst arī fenantrēnu. Fenantrēns ir arī [[kreozots|kreozota]] sastāvā, un [[Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra]]s Riska novērtēšanas komitejas atzinumā novērtējuši to kā noturīgu, [[bioakumulācija|bioakumulatīvu]] un [[toksisks|toksisku]].<ref>{{Cite web|url=http://eur-lex.europa.eu/LexUriServ/LexUriServ.do?uri=OJ:L:2011:195:0046:01:LV:HTML|title=Komisijas Direktīva 2011/71/ES (2011. gada 26. jūlijs)}}{{Novecojusi saite}}</ref> Fenantrēnu var iegūt arī [[fotoķīmija|fotoķīmiski]] no difeniletilēna ([[stilbēns|stilbēna]]) un tā atvasinājumiem — tās ir vielas, kam starp divām [[fenilgrupa|fenilgrupām]] ir divi ar divkāršo saiti saistīti oglekļa atomi. [[Attēls:Stilbene_isomerization2.png|thumb|left|800px|Fenantrēna iegūšanas shēma no ''trans''-stilbēna]] {{clear}} == Atrašanās dabā == [[Ravatīts]] ir dabisks [[minerāls]], kas sastāv no fenantrēna. Tas ir konstatēts nelielos daudzumos dažās ogļu apakšzemes degšanas vietās. Ravatīts pieder pie nelielās [[Organiski minerāli|organisko minerālu]] grupas.<ref>{{Cite web|url=http://webmineral.com/data/Ravatite.shtml#.Uj8oQdJYNR4|title=Ravatite Mineral Data|website=webmineral.com}}</ref> == Īpašības == Fenantrēna reakcijas parasti notiek 9. un 10. pozīcijā, piemēram: * [[Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas|oksidējot]] ar [[hromskābe|hromskābi]], rodas [[fenantrēnhinons]]; * [[Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas|reducējot]] ar [[ūdeņradis|ūdeņraža gāzi]] un [[Reneja niķelis|Reneja niķeli]], iegūst [[9,10-dihidrofenantrēns|9,10-dihidrofenantrēnu]]; * [[elektrofilā aromātiskā aizvietošana|elektrofilā aromātiskā aizvietošana]] ar [[broms|bromu]] — veidojas 9-bromfenantrēns; * [[aromātiskā sulfonēšana|aromātiski sulfonējot]] ar sērskābi — 2- un 3- fenantrēnsulfonskābe; * [[ozons|ozonējot]] rodas [[difenilaldehīds]]. Lai iegūtu citus [[izomērs|izomērus]], nepieciešams oksidēt attiecīgos fenantrēna dioksiatvasinājumus vai diaminoatvasinājumus. Balstoties uz [[Klāra likums|Klāra likumu]], fenantrēns ir stabilāks nekā tā lineārais [[izomērs]] [[antracēns]]. Tas izskaidrojams ar tā saucamās ūdeņraža-ūdeņraža saites veidošanos starp 4. un 5. ūdeņraža atomiem. <ref> Clar, E. (Erich) (1964). Polycyclic Hydrocarbons. New York: Academic Press. LCCN 63012392 </ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Aromat}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Ogļūdeņraži]] c4rfrpdtyrbidpv86iklagsdwsr8oat 0 252963 3657024 3627669 2022-07-19T17:37:30Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Coord|49|20|N|0|34|W|source:nowiki_region:FR|display=title}} {{Infobox military conflict | conflict = Izcelšanās Normandijā | partof = Daļa no Operācijas Overlord un Otrā Pasaules kara [[Rietumu fronte|Rietumu frontes]] | image = [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|300px]] | caption = Amerikāņu karavīru izsēšanās Omahas pludmalē 1944. gada 6. jūnijā | time = {{dat|1944|6|6|N|bez}} | place = {{vieta|Francija|Normandija}} | territory = | result = Izšķiroša Sabiedroto uzvara | combatant1 = {{plainlist | * {{flag2|United Kingdom}} * {{flag2|United States|1912}} * {{flag2|Canada|1921}} * {{flag2|Australia}} * {{flag2|Belgium}} * {{flag2|Czechoslovakia}} * {{flaga|France}} [[Brīvā Francija]] * {{flaga|Grieķija}} [[Grieķijas Karaliste]] * {{flag2|Netherlands}} * {{flag2|New Zealand}} * {{flag2|Norway}} * {{flag2|Poland}} }} | combatant2 = {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs|Vācija]]<!-- | commander1 = {{plainlist | * {{flagicon|United States|1912}} [[Dvaits Eizenhauers]] * {{flagicon|United Kingdom}} [[Bernards Montgomerijs]] * {{flagicon|United States|1912}} [[Omars Bredlijs]] * {{flagicon|United Kingdom}} [[Trafford Leigh-Mallory]] * {{flagicon|United Kingdom}} [[Arthur Tedder]] * {{flagicon|United Kingdom}} [[Miles Dempsey]] * {{flagicon|United Kingdom}} [[Bertram Ramsay]] }} | commander2 = {{plainlist | * {{flagicon|Nazi Germany|1935}} [[Gerd von Rundstedt]] * {{flagicon|Nazi Germany|1935}} [[Erwin Rommel]] * {{flagicon|Nazi Germany|1935}} [[Leo Geyr von Schweppenburg]] * {{flagicon|Nazi Germany|1935}} [[Friedrich Dollmann]] * {{flagicon|Nazi Germany|1935}} [[Hans von Salmuth]] * {{flagicon|Nazi Germany|1935}} [[Wilhelm Falley]]{{KIA}} }} --> | strength1 = 156 000 | strength2 = 50 350+ | casualties1 = Vismaz ~12 000 negadījumi; 4414 apstiprinātas nāves | casualties2 = 4000—9000 negadījumi | notes = }} '''Izcelšanās Normandijā''' <ref>https://www.army.mil/d-day/</ref>(operācija "Neptūns") bija [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] [[Normandijas operācija]]s desants [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] {{dat|1944|6|6||bez}}, kas pazīstama kā '''D-diena'''. Ar šo operāciju tika uzsākts iebrukums Vācijas okupētajā Rietumeiropas daļā, kas veicināja Sabiedroto uzvaru Otrajā pasaules karā. Operācijas plānošana tika uzsākta 1943. gadā. Pirms iebrukuma Sabiedrotie veica būtisku maldināšanas operāciju, lai maldinātu vāciešus par galvenās Sabiedroto izcelšanās vietu un laiku. Laikapstākļi izcelšanās dienā nebija labākie, tomēr operācijas atlikšana nozīmētu kavēšanos par vismaz divām nedēļām, jo iebrukuma plānotāji noteica dažādus nosacījumus, kas bija saistīti ar Mēness fāzi, [[plūdmaiņas|plūdmaiņām]], dienas laiku, tādējādi tikai dažas dienas katrā mēnesī bija piemērotas iebrukumam. Īsi pēc pusnakts apmēram 24 tūkstoši britu, amerikāņu un kanādiešu gaisa desantnieku nolaidās Normandijā. Notika plaša gaisa un jūras bombardēšana. Sabiedroto kājnieku un bruņotās divīzijas sāka izsēšanos Francijas krastā plkst. 6.30. Kopā operācijā piedalījās 156 000 sabiedroto karavīru. 80 km platais [[Normandija]]s krasts tika sadalīts piecos sektoros<ref>https://dod.defense.gov/Portals/1/features/2016/0516_dday/docs/d-day-fact-sheet-the-beaches.pdf</ref>. Sabiedrotajiem neizdevās īstenot visus militāros uzdevumus pirmajā dienā, tomēr turpmākajā karadarbībā viņi uzlaboja stāvokli. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/june/6/newsid_3499000/3499352.stm 1944: D-Day marks start of Europe invasion] {{en ikona}} * [http://www.bbc.co.uk/history/worldwars/wwtwo/ff7_dday.shtml D-Day: The Normandy Landings] {{en ikona}} {{Vēsture-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] iija5hnfk73tmo50n2m4ev3usrt28qo 3657027 3657024 2022-07-19T17:41:58Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Coord|49|20|N|0|34|W|source:nowiki_region:FR|display=title}} {{Infobox military conflict | conflict = Izcelšanās Normandijā | partof = Operācijas Overlord un Otrā Pasaules kara [[Rietumu fronte|Rietumu frontes]] | image = [[Attēls:Into the Jaws of Death 23-0455M edit.jpg|300px]] | caption = Amerikāņu karavīru izsēšanās Omahas pludmalē 1944. gada 6. jūnijā | time = {{dat|1944|6|6|N|bez}} | place = {{vieta|Francija|Normandija}} | territory = | result = Izšķiroša Sabiedroto uzvara | combatant1 = {{plainlist | * {{flag2|United Kingdom}} * {{flag2|United States|1912}} * {{flag2|Canada|1921}} * {{flag2|Australia}} * {{flag2|Belgium}} * {{flag2|Czechoslovakia}} * {{flaga|France}} [[Brīvā Francija]] * {{flaga|Grieķija}} [[Grieķijas Karaliste]] * {{flag2|Netherlands}} * {{flag2|New Zealand}} * {{flag2|Norway}} * {{flag2|Poland}} }} | combatant2 = {{flaga|Vācija|Nazi}} [[Trešais reihs|Vācija]]<!-- | commander1 = {{plainlist | * {{flagicon|United States|1912}} [[Dvaits Eizenhauers]] * {{flagicon|United Kingdom}} [[Bernards Montgomerijs]] * {{flagicon|United States|1912}} [[Omars Bredlijs]] * {{flagicon|United Kingdom}} [[Trafford Leigh-Mallory]] * {{flagicon|United Kingdom}} [[Arthur Tedder]] * {{flagicon|United Kingdom}} [[Miles Dempsey]] * {{flagicon|United Kingdom}} [[Bertram Ramsay]] }} | commander2 = {{plainlist | * {{flagicon|Nazi Germany|1935}} [[Gerd von Rundstedt]] * {{flagicon|Nazi Germany|1935}} [[Erwin Rommel]] * {{flagicon|Nazi Germany|1935}} [[Leo Geyr von Schweppenburg]] * {{flagicon|Nazi Germany|1935}} [[Friedrich Dollmann]] * {{flagicon|Nazi Germany|1935}} [[Hans von Salmuth]] * {{flagicon|Nazi Germany|1935}} [[Wilhelm Falley]]{{KIA}} }} --> | strength1 = 156 000 karavīri<br/> 195 700 jūrnieki | strength2 = 50 350+ | casualties1 = Vismaz ~12 000 negadījumi; 4414 apstiprinātas nāves | casualties2 = 4000—9000 negadījumi | notes = }} '''Izcelšanās Normandijā''' <ref>https://www.army.mil/d-day/</ref>(operācija "Neptūns") bija [[Sabiedrotie (Otrais pasaules karš)|Sabiedroto]] [[Normandijas operācija]]s desants [[Otrais pasaules karš|Otrajā pasaules karā]] {{dat|1944|6|6||bez}}, kas pazīstama kā '''D-diena'''. Ar šo operāciju tika uzsākts iebrukums Vācijas okupētajā Rietumeiropas daļā, kas veicināja Sabiedroto uzvaru Otrajā pasaules karā. Operācijas plānošana tika uzsākta 1943. gadā. Pirms iebrukuma Sabiedrotie veica būtisku maldināšanas operāciju, lai maldinātu vāciešus par galvenās Sabiedroto izcelšanās vietu un laiku. Laikapstākļi izcelšanās dienā nebija labākie, tomēr operācijas atlikšana nozīmētu kavēšanos par vismaz divām nedēļām, jo iebrukuma plānotāji noteica dažādus nosacījumus, kas bija saistīti ar Mēness fāzi, [[plūdmaiņas|plūdmaiņām]], dienas laiku, tādējādi tikai dažas dienas katrā mēnesī bija piemērotas iebrukumam. Īsi pēc pusnakts apmēram 24 tūkstoši britu, amerikāņu un kanādiešu gaisa desantnieku nolaidās Normandijā. Notika plaša gaisa un jūras bombardēšana. Sabiedroto kājnieku un bruņotās divīzijas sāka izsēšanos Francijas krastā plkst. 6.30. Kopā operācijā piedalījās 156 000 sabiedroto karavīru. 80 km platais [[Normandija]]s krasts tika sadalīts piecos sektoros<ref>https://dod.defense.gov/Portals/1/features/2016/0516_dday/docs/d-day-fact-sheet-the-beaches.pdf</ref>. Sabiedrotajiem neizdevās īstenot visus militāros uzdevumus pirmajā dienā, tomēr turpmākajā karadarbībā viņi uzlaboja stāvokli. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} * [http://news.bbc.co.uk/onthisday/hi/dates/stories/june/6/newsid_3499000/3499352.stm 1944: D-Day marks start of Europe invasion] {{en ikona}} * [http://www.bbc.co.uk/history/worldwars/wwtwo/ff7_dday.shtml D-Day: The Normandy Landings] {{en ikona}} {{Vēsture-aizmetnis}} == Atsauces == [[Kategorija:Otrais pasaules karš]] kkbaqxfwfe6sqve5l3qkga7qbulgzop 10 254279 3656898 3350987 2022-07-19T12:25:52Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Navbox |name = Latvijas dzīvnieku sugu uzskaitījumi | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |title = [[Latvija]]s [[dzīvnieki|dzīvnieku]] [[suga]]s | titlestyle = background:#abdb75; |list1 = '''[[Bezmugurkaulnieki]]''' * [[Latvijas daudzkāju sugu uzskaitījums|Daudzkāji]] * [[Latvijas gauskāju sugu uzskaitījums|Gauskāji]] * [[Latvijas gliemju sugu uzskaitījums|Gliemji]] * [[Latvijas kāšgalvju sugu uzskaitījums|Kāšgalvji]] * [[Latvijas kukaiņu sugu uzskaitījums|Kukaiņi]] * [[Latvijas nematožu sugu uzskaitījums|Nematodes]] * [[Latvijas plakantārpu sugu uzskaitījums|Plakantārpi]] * [[Latvijas posmtārpu sugu uzskaitījums|Posmtārpi]] * [[Latvijas sūkļu sugu uzskaitījums|Sūkļi]] * [[Latvijas vēžu sugu uzskaitījums|Vēži]] * [[Latvijas virpotāju sugu uzskaitījums|Virpotāji]] * [[Latvijas zarndobumaiņu sugu uzskaitījums|Zarndobumaiņi]] * [[Latvijas zirnekļveidīgo sugu uzskaitījums|Zirnekļveidīgie]] '''[[Mugurkaulnieki]]''' * [[Latvijas abinieku sugu uzskaitījums|Abinieki]] * [[Latvijas putnu sugu saraksts|Putni]] * [[Latvijas rāpuļu sugu uzskaitījums|Rāpuļi]] * [[Latvijas zivju sugu uzskaitījums|Zivis un nēģi]] * [[Latvijas zīdītāju sugu uzskaitījums|Zīdītāji]] }}<noinclude> [[Kategorija:Navigācijas veidnes]] </noinclude> h7i21o9grs4m7s1fvj2sy1yozjzpxko 0 260379 3657146 3359655 2022-07-20T03:17:47Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Escudo_de_la_Provincia_de_Corrientes.svg" aizvietots ar "Escudo_de_la_Provincia_de_Corrientes_(variante_1).svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing names of file set)"). wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Korrjentesas province | native_name = ''Provincia de Corrientes'' | other_name = | settlement_type = Argentīnas province | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Bandera de la Provincia de Corrientes.svg | flag_size = | image_seal = | seal_size = | image_shield = Escudo de la Provincia de Corrientes (variante 1).svg | shield_size = | nickname = | motto = | anthem = | capital = [[Korrjentesa]] | largest_city = | official_language = | spoken_language = | image_map = Corrientes in Argentina (+Falkland hatched).svg | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{karogs|Argentīna}} | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 88199 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | population_footnotes = | population_total = 992595 | population_as_of = 2010 | population_rank = 11. vieta | population_density_km2 = auto | population_blank1_title = | population_blank1 = | population_blank2_title = | population_blank2 = | timezone = [[ART]] | utc_offset = -3 | website = {{url|http://www.corrientes.gov.ar/}} | footnotes = }} '''Korrjentesas province''' ({{val-es|Provincia de Corrientes}}, [[guarani valoda|guarani]]: ''Taragüí'' ) ir viena no [[Argentīna]]s 23 provincēm valsts ziemeļaustrumu daļā. Robežojas ar [[Paragvaja|Paragvaju]] ziemeļos, ar [[Misjonesas province|Misjonesas provinci]] ziemeļaustrumos, ar [[Brazīlija|Brazīliju]] austrumos, ar [[Urugvaja|Urugvaju]] dienvidaustrumos, ar [[Entreriosas province|Entreriosas provinci]] dienvidos, ar [[Santafē province|Santafē provinci]] rietumos un ar [[Čako province|Čako provinci]] ziemeļrietumos. Lielākā pilsēta un administratīvais centrs ir [[Korrjentesa]]. Korrjentesas provinces kopējā platība ir 88 199 km², pēc 2010. gada datiem provincē dzīvo 992 595 iedzīvotāji. Tā ir sešpadsmitā lielākā province Argentīnā un sīkāk ir sadalīta divdesmit piecos departamentos. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{argentīna-aizmetnis}} {{Argentīnas provinces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Argentīnas provinces]] tnnydqbnds1f1f97une2168nkrp9mie 0 263814 3657120 2870998 2022-07-19T21:10:27Z 2A03:EC00:B140:79A9:F446:971C:E58A:72E9 wikitext text/x-wiki 2014. gada 4. oktobrī Latvijā notika [[12. Saeimas vēlēšanas]], kurās [[12. Saeima|12. Saeimā]] ievēlēja 100 deputātu. Pirmās sēdes laikā {{dat|2014|11|4||bez}} Saeimas deputāti nobalsoja par [[Solvita Āboltiņa|Solvitas Āboltiņas]] apstiprināšanu deputātes amatā, jo [[Jānis Junkurs]] bija atkārtoti iesniedzis iesniegumu par parlamentārieša mandāta nolikšanu. == Deputātu saraksts == Sarakstā ir visu 12. Saeimā ievēlēto deputātu vārdi alfabēta kārtībā: {| class="sortable wikitable" cellpadding="3" style="text-align: center;" |- !width="200px"| Deputāts !width="200px"| Frakcija !width="200px"| Ievēlēšanas apgabals !width="200px"| Darbības laiks |- |align="left"| {{Sortname|Aldis | Adamovičs}} || [[Vienotība]] ||Latgale|| |- |align="left"| {{Sortname|Valērijs | Agešins}} || [[Saskaņa]] ||Kurzeme|| |- |align="left"| {{Sortname|Uldis | Augulis}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] ||Zemgale|| |- |align="left"| {{Sortname|Jānis|Ādamsons}} || [[Saskaņa]] || Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Ringolds | Balodis}} || [[No sirds Latvijai]] ||Kurzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Aija|Barča}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || Kurzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Guntis | Belēvičs}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] ||Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Raimonds | Bergmanis}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] ||Zemgale || |- |align="left"| {{Sortname|Andris|Bērziņš|Andris Bērziņš (politiķis, 1955)}}|| [[Zaļo un Zemnieku savienība]] ||Zemgale || |- |align="left"| {{Sortname|Gaidis|Bērziņš}} || [[Nacionālā apvienība]] ||Kurzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Inga | Bite }} || [[Latvijas Reģionu Apvienība]] ||Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Inesis | Boķis }} || [[Vienotība]] ||Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname| Mārtiņš | Bondars}} || [[Latvijas Reģionu Apvienība]] || Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Augusts|Brigmanis}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || Zemgale || |- |align="left"| {{Sortname|Andris|Buiķis}} || [[Nacionālā apvienība]] ||Zemgale|| |- |align="left"| {{Sortname|Boriss|Cilevičs}} || [[Saskaņa]] || Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Einārs|Cilinskis}} || [[Nacionālā apvienība]] || Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Lolita|Čigāne}} || [[Vienotība]] || Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Gundars | Daudze}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] ||Kurzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Sergejs|Dolgopolovs}} || [[Saskaņa]] ||Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Jānis|Dombrava}} || [[Nacionālā apvienība]] || Vidzeme|| |- |align="left"| {{Sortname|Jānis|Dūklavs}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Raivis|Dzintars}} || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] ||Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Rihards|Eigims}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || Latgale || |- |align="left"| {{Sortname|Andrejs|Elksniņš}} || [[Saskaņa]] ||Latgale|| |- |align="left"| {{Sortname|Marjana|Dademaša}} || [[Saskaņa]] ||Latgale|| |- |align="left"| {{Sortname|Andrejs|Judins}} || [[Vienotība]] ||Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Jānis|Junkurs}} || [[Vienotība]] || Kurzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Arturs | Kaimiņš }} || [[Latvijas Reģionu Apvienība]] ||Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Ojārs Ēriks|Kalniņš}} || [[Vienotība]] ||Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Jānis|Klaužs}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] ||Latgale || |- |align="left"| {{Sortname|Nellija | Kleinberga}} || [[Latvijas Reģionu Apvienība]] ||Kurzeme|| |- |align="left"| {{Sortname|Andrejs|Klementjevs}} || [[Saskaņa]] || Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Ivans|Klementjevs}} || [[Saskaņa]] || Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Rihards | Kols}} || [[Nacionālā apvienība]] ||Vidzeme|| |- |align="left"| {{Sortname|Rihards | Kozlovskis}} || [[Vienotība]] || Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Armands | Krauze }} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Kārlis|Krēsliņš}} || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || Vidzeme|| |- |align="left"| {{Sortname|Māris | Kučinskis}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] ||Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Janīna|Kursīte-Pakule}} || [[Nacionālā apvienība]] || Kurzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Gunārs | Kūtris}} || [[No sirds Latvijai]] || Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Vilnis | Ķirsis}} || [[Vienotība]] || Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Inese|Laizāne}} || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] ||Latgale|| |- |align="left"| {{Sortname|Ainars|Latkovskis}} || [[Vienotība]] ||Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Ilmārs|Latkovskis}} || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] ||Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Atis|Lejiņš}} || [[Vienotība]] || Zemgale || |- |align="left"| {{Sortname|Dainis | Liepiņš|Dainis Liepiņš (uzņēmējs)}} || [[Latvijas Reģionu Apvienība]] || Zemgale || |- |align="left"| {{Sortname|Inese|Lībiņa-Egnere}} || [[Vienotība]] || Kurzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Ingmārs|Līdaka}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Regīna | Ločmele-Luņova }} || [[Saskaņa]] ||Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Aleksejs|Loskutovs}} || [[Vienotība]] ||Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Anrijs | Matīss}} || [[Vienotība]] || Latgale || |- |align="left"| {{Sortname|Aivars | Meija}} || [[No sirds Latvijai]] || Zemgale|| |- |align="left"| {{Sortname|Dace | Melbārde}} || [[Nacionālā apvienība]] ||Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Romāns | Mežeckis}} || [[No sirds Latvijai]] ||Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Ainārs | Mežulis}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Sergejs|Mirskis}} || [[Saskaņa]] || Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Ināra|Mūrniece}} || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || Vidzeme|| |- |align="left"| {{Sortname|Romāns|Naudiņš}} || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] ||Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Vladimirs|Nikonovs}} || [[Saskaņa]] || Latgale || |- |align="left"| {{Sortname|Ņikita|Ņikiforovs}} || [[Saskaņa]] || Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Vitālijs|Orlovs}} || [[Saskaņa]] ||Zemgale || |- |align="left"| {{Sortname|Imants|Parādnieks}} || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || Zemgale || |- |align="left"| {{Sortname|Igors|Pimenovs}} || [[Saskaņa]] ||Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Arvīds | Platpers}} || [[No sirds Latvijai]] || Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Sergejs|Potapkins}} || [[Saskaņa]] || Rīga|| |- |align="left"| {{Sortname|Artis | Rasmanis}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Dzintars|Rasnačs}} || [[Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"—"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK"|Nacionālā apvienība]] || Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Romualds|Ražuks}} || [[Vienotība]] || Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Jānis|Reirs}} || [[Vienotība]] || Zemgale || |- |align="left"| {{Sortname|Dana|Reizniece-Ozola}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || Kurzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Ivans|Ribakovs}} || [[Saskaņa]] || Latgale || |- |align="left"| {{Sortname|Edgars | Rinkēvičs}} || [[Vienotība]] ||Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Inguna|Rībena}} || [[Nacionālā apvienība]] ||Rīga|| |- |align="left"| {{Sortname|Artūrs|Rubiks}} || [[Saskaņa]] || Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Raimonds|Rubiks}} || [[Saskaņa]] || Latgale || |- |align="left"| {{Sortname|Jānis | Ruks}} || [[Latvijas Reģionu Apvienība]] ||Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Kārlis|Seržants}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] ||Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Andris|Siliņš}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]]||Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Valdis | Skujiņš}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || Kurzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Jūlija | Stepaņenko}} || [[Saskaņa]] ||Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Laimdota | Straujuma}} || [[Vienotība]] ||Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Inguna | Sudraba}} || [[No sirds Latvijai]] || Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Kārlis | Šadurskis}} || [[Vienotība]] ||Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Mārtiņš | Šics}} || [[Latvijas Reģionu Apvienība]]||Rīga|| |- |align="left"| {{Sortname|Silvija | Šimfa}} || [[No sirds Latvijai]] ||Latgale || |- |align="left"| {{Sortname|Edvīns | Šnore}} || [[Nacionālā apvienība]] ||Zemgale|| |- |align="left"| {{Sortname|Juris | Šulcs}} || [[Vienotība]] ||Zemgale || |- |align="left"| {{Sortname|Zenta | Tretjaka}} || [[Saskaņa]] ||Zemgale|| |- |align="left"| {{Sortname|Jānis|Tutins}} || [[Saskaņa]] ||Latgale|| |- |align="left"| {{Sortname|Jānis|Upenieks}} || [[Vienotība]] || Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Jānis|Urbanovičs}} || [[Saskaņa]] || Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Raimonds|Vējonis}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] || Latgale || |- |align="left"| {{Sortname|Juris|Viļums}} || [[Latvijas Reģionu Apvienība]] || Latgale || |- |align="left"| {{Sortname|Ilze|Viņķele}} || [[Vienotība]] || Rīga || |- |align="left"| {{Sortname|Jānis|Vucāns}} || [[Zaļo un Zemnieku savienība]] ||Kurzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Dzintars|Zaķis}} || [[Vienotība]] ||Latgale || |- |align="left"| {{Sortname|Ivars|Zariņš}} || [[Saskaņa]] ||Vidzeme || |- |align="left"| {{Sortname|Mihails|Zemļinskis}} || [[Saskaņa]] ||Rīga || |} == Skatīt arī == * [[12. Saeimas vēlēšanas]] {{12. Saeima}} [[Kategorija:12. Saeimas deputāti| ]] [[Kategorija:12. Saeima|Deputāti]] [[Kategorija:Saeimas deputātu uzskaitījumi]] gh4dl56a5q3cghmrnx5hff3v6scdkq4 0 268607 3657147 3580022 2022-07-20T03:29:12Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Escudo_de_la_Provincia_de_Corrientes.svg" aizvietots ar "Escudo_de_la_Provincia_de_Corrientes_(variante_1).svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing names of file set)"). wikitext text/x-wiki [[Attēls:Argentina (orthographic projection).svg|250px|thumbnail|[[Argentīna]]s novietojums]] '''[[Argentīna]]s adminstratīvo iedalījumu''' veido '''23 provinces''' un '''1 autonomā pilsēta''', kas ir apvienotas '''7 reģionos'''. Administratīvais iedalījums ir veidots saskaņā ar [[Argentīnas konstitūcija|Argentīnas konstitūciju]]. Pašreizējais administratīvais iedalījums pastāv kopš [[1990]]. gada. Visas provinces sīkāk ir iedalītas '''378 departamentos'''. Pēc platības lielākā province ir [[Buenosairesas province]] (307 571&nbsp;km²), bet mazākā — [[Tjerra del Fuego province]] (21 263&nbsp;km²). Savukārt pēc iedzīvotāju skaita vislielākā province ir [[Buenosairesas province]] (15 625 084 iedzīvotāji), bet mazākā — [[Tjerra del Fuego province]] (127 205 iedzīvotāji). == Administratīvo līmeņu shēma == {| class="wikitable" ! 1. līmenis !! 2. līmenis !! 3 līmenis |- | 23 provinces || 376 departamenti || |- | [[Buenosairesas province]] || 134 apgabali || |- | 1 autonomā pilsēta ([[Buenosairesa]]) || 15 komūnas || 48 kvartāli |- | colspan="3"| Alt: 6 - 7 vēsturiskie reģioni |} == Reģioni == {| class="sortable wikitable" ! Attēls !! Karte !! Reģions !! Reģiona nosaukums<br/>spāņu valodā!! Iekļaujošās provinces |- | [[File:Chaco Boreal Paraguay.jpg|120px]] || [[File:GranChacoApproximate.jpg|70px]] || '''[[Grančako]]''' || ''Gran Chaco'' || [[Čako province]]<br/>[[Formosas province]]<br/>[[Santjado del Estero province]]<br/>[[Tukumanas province]] |- | [[File:Atuel River Mendoza Argentina by PabloBD.jpg|120px]] || || '''[[Kujo]]''' || ''Cuyo'' || [[Larjohas province]]<br/>[[Mendosas province]]<br/>[[Sanhuanas province]]<br/>[[Sanluisas province]] |- | [[File:Mocona5.jpg|120px]] || [[File:Mesopotamia argentina.svg|70px]] || '''[[Argentīnas Mezopotāmija|Mezopotāmija]]''' || ''Región Mesopotámica'' || [[Entreriosas province]]<br/>[[Korrjentesas province]]<br/>[[Misjonesas province]] |- | [[File:Autódromo Eusebio Marcilla.jpg|120px]] || [[File:PAMPAS.png|70px]] || '''[[Pampas]]''' || ''Pampas'' || [[Buenosairesas province]]<br/>[[Kordovas province (Argentīna)|Kordovas province]]<br/>[[Lapampas province]]<br/>[[Santafē province]] |- | [[File:Llao LLao.jpg|120px]] || [[File:Pat map.PNG|70px]] || '''[[Patagonija]]''' || ''Patagonia'' || [[Čubutas province]]<br/>[[Neukenas province]]<br/>[[Rionegro province]]<br/>[[Santakrusas province]]<br/>[[Tjerra del Fuego province]] |- | [[File:Sierras de Famatina Chilecito.jpg|120px]] || [[File:Sierras pampeanas1.png|70px]] || '''[[Sjerra pampanas]]''' || ''Sierras pampeanas'' || [[Kordovas province (Argentīna)|Kordovas province]]<br/>[[Sanluisas province]] |- | [[File:Cerro de los siete colores.jpg|120px]] || [[File:Region Noroeste1.png|70px]] || '''[[Argentīnas Ziemeļrietumi|Ziemeļrietumi]]''' || ''Noroeste Argentino'' || [[Huhujas province]]<br/>[[Katamarkas province]]<br/>[[Larjohas province]]<br/>[[Saltas province]]<br/>[[Tukumanas province]] |} == Pirmā līmena administratīvais iedalījums == {| width=330px align=center |- | {{Image label begin|image=Argentina location map.svg|width=330|float=none}} {{Image label small|x=0.240|y=1.030|scale=500|text=[[Tjerra del Fuego province|Tjerra<br />del<br />Fuego]]}} {{Image label small|x=0.150|y=0.880|scale=500|text=[[Santakrusas province|Santakrusa]]}} {{Image label small|x=0.180|y=0.740|scale=500|text=[[Čubutas province|Čubuta]]}} {{Image label small|x=0.220|y=0.610|scale=500|text=[[Rionegro province|Rionegro]]}} {{Image label small|x=0.160|y=0.550|scale=500|text=[[Neukenas province|Neukena]]}} {{Image label small|x=0.400|y=0.510|scale=500|text=[[Buenosairesas province|Buenosairesas<br />province]]}} {{Image label small|x=0.510|y=0.430|scale=500|text=[[Buenosairesa]]}} {{Image label small|x=0.260|y=0.520|scale=500|text=[[Lapampas province|Lapampa]]}} {{Image label small|x=0.190|y=0.450|scale=500|text=[[Mendosas province|Mendosa]]}} {{Image label small|x=0.260|y=0.410|scale=500|text=[[Sanluisas province|Sanluisa]]}} {{Image label small|x=0.320|y=0.340|scale=500|text=[[Kordovas province|Kordova]]}} {{Image label small|x=0.400|y=0.300|scale=500|text=[[Santafē province|Santafē]]}} {{Image label small|x=0.450|y=0.350|scale=500|text=[[Entreriosas province|Entreriosa]]}} {{Image label small|x=0.490|y=0.260|scale=500|text=[[Korrjentesas province|Korjentesa]]}} {{Image label small|x=0.560|y=0.180|scale=500|text=[[Misjonesas province|Misjonesa]]}} {{Image label small|x=0.430|y=0.180|scale=500|text=[[Čako province|Čako]]}} {{Image label small|x=0.450|y=0.140|scale=500|text=[[Formosas province|Formosa]]}} {{Image label small|x=0.330|y=0.200|scale=500|text=[[Santjado del Estero province|Santjago<br />del Estero]]}} {{Image label small|x=0.300|y=0.130|scale=500|text=[[Saltas province|Salta]]}} {{Image label small|x=0.270|y=0.070|scale=500|text=[[Huhujas province|Huhuja]]}} {{Image label small|x=0.270|y=0.180|scale=500|text=[[Tukumanas province|Tukumana]]}} {{Image label small|x=0.220|y=0.210|scale=500|text=[[Katamarkas province|Katamarka]]}} {{Image label small|x=0.230|y=0.270|scale=500|text=[[Larjohas province|Larjoha]]}} {{Image label small|x=0.180|y=0.330|scale=500|text=[[Sanhuanas province|Sanhuana]]}} {{Image label end}} |} == Autonomā pilsēta == {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Autonomā<br/>pilsēta !! Autonomās pilsētas nosaukums<br />spāņu valodā!! Platība (km²) !! Iedzīvotāju<br/>skaits (2010)<ref name=pop>{{Tīmekļa atsauce |url=http://200.51.91.231/censo2010/ |title=2010 Census provisional results |access-date={{dat|2016|10|28||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20120901061446/http://200.51.91.231/censo2010/ |archivedate={{dat|2012|09|01||bez}} }}</ref> !! Izveidota !! ISO-3166 |- | || [[Attēls:Bandera de la Ciudad de Buenos Aires.svg|80px]] || [[Attēls:Escudo de la Ciudad de Buenos Aires.svg|40px]] || '''[[Buenosairesa]]''' || ''Buenos Aires'' || {{nts|203}} || {{nts|2891082}} || [[1994]]. gada [[22. augusts]] || AR-C |} === Provinces === {| class="sortable wikitable" ! Karte !! Karogs !! Ģerbonis !! Province !! Provinces<br />nosaukums<br />spāņu valodā !! Administratīvais<br/>centrs!! Platība (km²) !! Iedzīvotāju<br/>skaits (2010)<ref name="pop"/> !! Izveidota !! Departamentu<br/>skaits!! ISO 3166 |- | [[Attēls:Buenos Aires Province in Argentina.svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia de Buenos Aires.svg|90px]] || [[Attēls:Coat of arms of the Buenos Aires Province.png|60px]] || '''[[Buenosairesas province]]''' || ''Provincia de Buenos Aires'' || [[Laplata (pilsēta)|Laplata]] || {{nts|307571}} || {{nts|15625084}} || [[1820]]. gada [[16. februāris]] || 135 || AR-B |- | [[Attēls:Chaco in Argentina.svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia del Chaco.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de la Provincia del Chaco.svg|60px]] || '''[[Čako province]]''' || ''Provincia del Chaco'' || [[Resistensija]] || {{nts|99633}} || {{nts|1055259}} || [[1951]]. gada [[8. augusts]] || 25 || AR-H |- | [[Attēls:Chubut in Argentina.svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia del Chubut.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de Chubut.svg|60px]] || '''[[Čubutas province]]''' || ''Provincia del Chubut'' || [[Rosona]] || {{nts|224686}} || {{nts|509108}} || [[1955]]. gada [[15. jūnijs]] || 15 || AR-U |- | [[Attēls:Entre Rios in Argentina (+Falkland hatched).svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia de Entre Ríos.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de la Provincia de Entre Ríos.svg|60px]] || '''[[Entreriosas province]]''' || ''Provincia de Entre Ríos'' || [[Parana (pilsēta)|Parana]] || {{nts|78781}} || {{nts|1235994}} || [[1814]]. gada [[23. aprīlis]] || 17 || AR-E |- | [[Attēls:Formosa in Argentina (+Falkland hatched).svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia de Formosa.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de la Provincia de Formosa.svg|60px]] || '''[[Formosas province]]''' || ''Provincia de Formosa'' || [[Formosa (pilsēta)|Formosa]] || {{nts|72066}} || {{nts|530162}} || [[1955]]. gada [[15. jūnijs]] || 9 || AR-P |- | [[Attēls:Jujuy in Argentina (+Falkland hatched).svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia de Jujuy.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de la Provincia de Jujuy.svg|60px]] || '''[[Huhujas province]]''' || ''Provincia de Jujuy'' || [[Huhuja]] || {{nts|53219}} || {{nts|673307}} || [[1836]]. gada [[17. decembris]] || 16 || AR-Y |- | [[Attēls:Catamarca in Argentina (+Falkland hatched).svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia de Catamarca.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de la Provincia de Catamarca.svg|60px]] || '''[[Katamarkas province]]''' || ''Provincia de Catamarca'' || [[Katamarka]] || {{nts|102602}} || {{nts|367828}} || [[1821]]. gada [[25. augusts]] || 16 || AR-K |- | [[Attēls:Cordoba in Argentina (+Falkland hatched).svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia de Córdoba 2014.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de la Provincia de Córdoba.svg|60px]] || '''[[Kordovas province (Argentīna)|Kordovas province]]''' || ''Provincia de Córdoba'' || [[Kordova (Argentīna)|Kordova]] || {{nts|165321}} || {{nts|3066801}} || [[1820]]. gada [[5. janvāris]] || 26 || AR-X |- | [[Attēls:Corrientes in Argentina (+Falkland hatched).svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia de Corrientes.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de la Provincia de Corrientes (variante 1).svg|60px]] || '''[[Korrjentesas province]]''' || ''Provincia de Corrientes'' || [[Korrjentesa]] || {{nts|165321}} || {{nts|3066801}} || [[1814]]. gada [[20. aprīlis]] || 25 || AR-W |- | [[Attēls:La Pampa in Argentina (+Falkland hatched).svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia de La Pampa.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de La Pampa.svg|60px]] || '''[[Lapampas province]]''' || ''Provincia de La Pampa'' || Santarosa || {{nts|143440}} || {{nts|318951}} || [[1951]]. gada [[8. augusts]] || 22 || AR-L |- | [[Attēls:La Rioja in Argentina (+Falkland hatched).svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia de La Rioja.svg|90px]] || [[Attēls:Coat of arms of the La Rioja Province.svg|60px]] || '''[[Larjohas province]]''' || ''Provincia de La Rioja'' || [[Larjoha (Argentīna)|Larjoha]] || {{nts|89680}} || {{nts|333642}} || [[1820]]. gada [[1. marts]] || 18 || AR-F |- | [[Attēls:Mendoza in Argentina (+Falkland hatched).svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia de Mendoza.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de Mendoza.svg|60px]] || '''[[Mendosas province]]''' || ''Provincia de Mendoza'' || [[Mendosa]] || {{nts|148827}} || {{nts|1738929}} || [[1820]]. gada [[1. marts]] || 18 || AR-M |- | [[Attēls:Misiones in Argentina (+Falkland hatched).svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia de Misiones.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de la Provincia de Misiones.svg|60px]] || '''[[Misjonesas province]]''' || ''Provincia de Misiones'' || [[Posadasa]] || {{nts|29801}} || {{nts|1101593}} || [[1953]]. gada [[10. decembris]] || 17 || AR-N |- | [[Attēls:Neuquen in Argentina (+Falkland hatched).svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia de Neuquén.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de la Provincia de Neuquén.svg|60px]] || '''[[Neukenas province]]''' || ''Provincia de Neuquén'' || [[Neukena]] || {{nts|94078}} || {{nts|585126}} || [[1955]]. gada [[15. jūnijs]] || 16 || AR-Q |- | [[Attēls:Rio Negro in Argentina (+Falkland hatched).svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia del Río Negro.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de la Provincia de Río Negro.svg|60px]] || '''[[Rionegro province]]''' || ''Provincia de Río Negro'' || [[Vjedma]] || {{nts|203013}} || {{nts|638645}} || [[1955]]. gada [[15. jūnijs]] || 13 || AR-R |- | [[Attēls:Salta in Argentina (+Falkland hatched).svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia de Salta.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de la Provincia de Salta.svg|60px]] || '''[[Saltas province]]''' || ''Provincia de Salta'' || [[Salta]] || {{nts|155488}} || {{nts|1214441}} || [[1836]]. gada [[17. decembris]] || 23 || AR-A |- | [[Attēls:San Juan in Argentina (+Falkland hatched).svg|70px]] || [[Attēls:Flag of the San Juan Province.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de la Provincia de San Juan.svg|60px]] || '''[[Sanhuanas province]]''' || ''Provincia de San Juan'' || [[Sanhuana (Argentīna)|Sanhuana]] || {{nts|89651}} || {{nts|681055}} || [[1820]]. gada [[1. marts]] || 19 || AR-J |- | [[Attēls:San Luis in Argentina (+Falkland hatched).svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia de San Luis.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de San Luis.svg|60px]] || '''[[Sanluisas province]]''' || ''Provincia de San Luis'' || [[Sanluisa]] || {{nts|76748}} || {{nts|432310}} || [[1820]]. gada [[1. marts]] || 9 || AR-D |- | [[Attēls:Santa Fe in Argentina (+Falkland hatched).svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia de Santa Fe.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de Santa Fe.svg|60px]] || '''[[Santafē province]]''' || ''Provincia de Santa Fe'' || [[Santafē (Argentīna)|Santafē]] || {{nts|133007}} || {{nts|3194537}} || [[1816]]. gada [[10. maijs]] || 135 || AR-S |- | [[Attēls:Santa Cruz in Argentina (+Falkland hatched).svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia de Santa Cruz.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de la Provincia de Santa Cruz.svg|60px]] || '''[[Santakrusas province]]''' || ''Provincia de Santa Cruz'' || [[Riogaljegosa]] || {{nts|243943}} || {{nts|273964}} || [[1956]]. gada [[22. novembris]] || 7 || AR-Z |- | [[Attēls:Santiago del Estero in Argentina (+Falkland hatched).svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia de Santiago del Estero.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de la Provincia de Santiago del Estero.svg|60px]] || '''[[Santjado del Estero province]]''' || ''Provincia de Santiago del Estero'' || [[Santjado del Estero]] || {{nts|136351}} || {{nts|874006}} || [[1820]]. gada [[27. aprīlis]] || 27 || AR-G |- | [[Attēls:Tierra del Fuego, Antartida e Islas del Atlantico Sur in Argentina (+Falkland hatched).svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia de Tierra del Fuego.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de la Provincia de Tierra del Fuego.svg|60px]] || '''[[Tjerra del Fuego province]]''' || ''Provincia de Tierra del Fuego'' || [[Ušvaja]] || {{nts|21263}} || {{nts|127205}} || [[1990]]. gada [[26. aprīlis]] || 4 || AR-V |- | [[Attēls:Tucuman in Argentina (+Falkland hatched).svg|70px]] || [[Attēls:Bandera de la Provincia de Tucumán.svg|90px]] || [[Attēls:Escudo de la Provincia de Tucumán.svg|60px]] || '''[[Tukumanas province]]''' || ''Provincia de Tucumán'' || [[Tukumana]] || {{nts|22524}} || {{nts|1448188}} || [[1825]]. gada [[25. novembris]] || 17 || AR-T |} == Atsauces == {{atsauces}} {{Argentīnas provinces}} {{Dienvidamerikas valstu administratīvie iedalījumi}} [[Kategorija:Argentīna|Administratīvais iedalījums]] [[Kategorija:Valstu administratīvais iedalījums]] nvsfgbcwz0l5rzjd0gl1f26pgi77okb 0 285648 3657231 3584982 2022-07-20T07:55:20Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Tabitha_Babbitt.jpg", jo [[commons:User:Infrogmation|Infrogmation]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: per [[:c:Commons:Deletion requests/File:Tabitha Babbitt.jpg|]]). wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Tabita Bebita | vārds_orig = ''Tabitha Babbitt'' | attēls = | att_izmērs = 180px | att_nosaukums = | dz_gads = 1779 | dz_mēnesis = 12 | dz_diena = 9 | dz_vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Hardvika}} | m_gads = 1853 | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = | nodarbošanās = | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = S | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Tabita Bebita''' (''Tabitha Babbitt''; dzimusi 1779. gadā, mirusi ap 1853. gadu) bija [[amerikāņi (nācija)|amerikāniete]], [[šeikeri|šeikeru]] sektas dalībniece, darbarīku izgatavotāja un izgudrotāja. Viņai tiek piedēvēta [[ripzāģis|ripzāģa]] izgudrošana. Tiek diskutēts, vai tā bija viņa vai citi šeikeri, kas veica šo izgudrojumu. Viņa bija Hārvardas šeikeru kopienas biedre. == Dzīves sākums == Sāra (Tabita) Bebita dzimusi 1779. gada 9. decembrī [[Masačūsetsa]]s štata Hardvikas pilsētiņā.<ref name="Miller p. 184">M. Stephen Miller. ''[http://books.google.com/books?id=3DI_xYBqKbwC&pg=PA184 Inspired Innovations: A Celebration of Shaker Ingenuity]''. UPNE; 1 January 2010. {{ISBN|978-1-58465-850-4}}. p. 184.</ref> 1793. gada 12. augustā<ref name="Miller p. 184" /> viņa kļuva par šeikeru biedri Masačūsetsas Hārvardas šeikeru kopienā.<ref>Stephen J. Paterwic. ''[http://books.google.com/books?id=oQhY03JJvTAC&pg=PA104 Historical Dictionary of the Shakers]''. Scarecrow Press; 11 August 2008. {{ISBN|978-0-8108-6255-5}}. p. 104.</ref> == Darbarīku izgatavošana un izgudrošana == Tiek uzskatīts, ka Bebita sapratusi, ka apaļš zāģa asmens būtu efektīvāks un 1813. gadā ir izgudrojusi pirmo [[kokzāģētava|kokzāģētavā]] izmantoto [[ripzāģis|ripzāģi]]. Ripzāģi darbināja mašīna ar ūdens piedziņu, samazinot kokmateriālu zāģēšanai izmantoto piepūli.<ref>[http://inventors.about.com/library/inventors/bltools.htm The History of Hardware Tools]</ref><ref name="Becksvoort p. 12">Christian Becksvoort. ''[http://books.google.com/books?id=SvNd-yJUDW0C&pg=PA12 The Shaker Legacy: Perspectives on an Enduring Furniture Style]''. Taunton Press; 2000. {{ISBN|978-1-56158-357-7}}. p. 12.</ref> Viņa bija vērojusi vīrus, kas izmantoja [[divroku zāģis|divroku zāģi]] un pamanījusi, ka puse no viņu kustībām tiek izlietotas nelietderīgi.<ref name="Miller p. 184" /> Pirmais viņas izgatavotais ripzāģis atrodas [[Olbani]], [[Ņujorka (štats)|Ņujorkas štatā]].<ref name="Sears p 275" /> Viņa savu izgudrojumu nepatentēja, lai to varētu izmantot arī citi, bet pēc trim gadiem ASV to patentēja divi francūži, kad viņi par to uzzināja šeikeru laikrakstos.<ref name="Becksvoort p. 12" /> M. Stīvens Millers apstrīd, ka Bebita būtu pirmā ripzāģa izgudrotāja, pamatojoties uz viņas pievienošanās datumu sektai. Viņš uzsver, ka ripzāģis ir izgudrots Libānas kalna šeikeru ciematā, to jau 1793. gadā paveicis Eimoss Bišops vai Bendžamins Brūss.<ref name="Miller p. 184" /> Tiek apgalvots, ka viņa izgudrojusi arī ripzāģa zobu ražošanas procesu un uzlabotu [[vērpjamais ratiņš|vērpjamā ratiņa]] konstrukciju.<ref>Stanley, Autumn, ''Mothers and Daughters of Invention: Notes for a Revised History of Invention'' (Metuchen, NJ and London: Scarecrow Press, 1993), 259, 472, 500.</ref> Viņai kopā ar [[Eli Vitnijs|Eli Vitniju]] tiek piedēvēta naglu izgatavošanas procesa no stieples izgudrošana.<ref name="Sears p 275">Clara Endicott Sears. ''[http://books.google.com/books?id=7ABaAAAAMAAJ&pg=PA275 Gleanings from Old Shaker Journals]''. Houghton Mifflin; 1916. p. 275.</ref> Būdama šeikere, Bebita nekad nepatentēja savus izgudrojumus. == Atsauces == {{atsauces}} {{DEFAULTSORT:Bebita, Tabita}} [[Kategorija:1779. gadā dzimušie]] [[Kategorija:1853. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu izgudrotāji]] [[Kategorija:Šeikeri]] 1jz4f8rvsxa9w3gmvt3vxgk1mtl19gx 10 286204 3657142 3656635 2022-07-20T03:05:07Z Edgars2007 9590 Bots: faktu pievienošana Sākumlapai wikitext text/x-wiki {{#switch:{{{1|}}} <!--17. datums -->|17={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:John David Washington.png|border|right|150px]]}} * ... amerikāņu [[aktieris]] '''[[Džons Deivids Vašingtons]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir spēlējis [[amerikāņu futbols|amerikāņu futbolu]] jauniešu līmenī, bet vēlāk, tāpat kā viņa tēvs [[Denzels Vašingtons]], sācis aktiera karjeru? * ... '''[[lidars|lidara]]''' darbības princips balstās [[gaisma]]s impulsa raidīšanā (parasti izmantojot [[lāzers|lāzeri]]) mērķa virzienā, kurš atstarojas no tā un daļēji atgriežas; atstaroto impulsa daļu izmanto analīzei, bet laiks, kuru gaismas stars patērējis ceļā līdz mērķim un atpakaļ, norāda attālumu līdz tam? * ... nelielā [[sala]] vai sēklis '''[[Odāka]]''' [[Grenlande]]s galējos ziemeļos tika atklāta [[1978. gads|1978. gadā]] un, atrodoties 705 kilometrus uz dienvidiem no [[Ziemeļpols|Ziemeļpola]], tā pretendē uz vistālāk uz ziemeļiem novietotās [[sauszeme]]s nosaukumu; 2008. gadā, apsekojot ar [[helikopters|helikopteru]], sala gan netika konstatēta? <!--18. datums -->|18={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Claire Foy in 2018.jpg|border|right|150px]]}} * ... lielāko atpazīstamību britu aktrise '''[[Klēra Foja]]'''{{#ifeq:{{{2|}}}|att|{{space}}<small>(attēlā)</small>}} piesaistīja ar [[Elizabete II Vindzora|karalienes Elizabetes II]] lomu ''[[Netflix]]'' seriālā "[[Kronis (seriāls)|Kronis]]"? * ... 70 metrus zem jūras līmeņa '''[[Eisturojas tunelis]]''' [[Fēru salas|Fēru salās]] sadalās vairākos virzienos, un šeit ir pasaulē pirmais izbūvētais zemūdens apļveida krustojums? * ... '''[[Slokas kaujas (1915)|1915. gada Slokas kaujas]]''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē? <!--19. datums -->|19={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Chacha.jpg|border|right|150px]]}} * ... tradicionāli [[gruzīni|gruzīnu]] [[stiprais spirtotais dzēriens]] '''[[čača]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} bija tikai mājās gatavots dzēriens, bet mūsdienās to parasti ražo profesionāli destilētāji un lielākā daļa vīna darītavu, kas to iekļauj savu produktu klāstā? * ... 15 kuģus, kas izrādījās iestrēguši [[Suecas kanāls|Suecas kanālā]] no [[1967. gads|1967. gada]] līdz [[1975. gads|1975. gadam]], nosauca par '''"[[Dzeltenā flote|Dzelteno floti]]"''' tuksneša smilšu dēļ, kas noklāja kuģus? * ... 104 kilometrus garā '''[[dzelzceļa līnija Viļņa—Kauņa]]''' ir visintensīvāk izmantotā [[dzelzceļa līnija]] [[Lietuva|Lietuvā]]? <!--20. datums -->|20={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:David Duchovny by Gage Skidmore.jpg|border|right|150px]]}} * ... [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[aktieris]], [[kinorežisors]], [[kinoproducents]] un [[rakstnieks]] '''[[Deivids Duhovnijs]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} vislabāk pazīstams no seriāla "[[X-faili. Slepenās lietas]]" (1993—2018), kur viņš attēloja [[Federālais izmeklēšanas birojs|FIB]] aģentu Foksu Malderu? * ... '''[[Nerodimka (upe)|Nerodimka]]''' [[Kosova]]s Nerodimljes reģionā ir vienīgais [[Eiropa]]s upju bifurkācijas gadījums, kas ieplūst divās jūrās: kreisais atzars ieplūst [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]], bet labais — [[Egejas jūra|Egejas jūrā]]? * ... '''[[saules iedegums]]''' ir [[Melanīni|melanīna]] daudzuma palielināšanās [[āda]]s virsslānī ([[Epiderma|epidermā]]) ilgstošas atrašanās tiešā [[saules gaisma]]s ietekmē? <!--21. datums -->|21={{#ifeq:{{{2|}}}|att|[[Attēls:Hausspinne Tegenaria atrica.jpg|border|right|150px]]}} * ... '''[[milzu mājas zirneklis]]''' {{#ifeq:{{{2|}}}|att|<small>(attēlā)</small>}} ir viens no lielākajiem [[Centrālā Eiropa|Centrālās]] un [[Ziemeļeiropa]]s [[zirnekļi]]em? * ... '''[[Horvātijas Neatkarīgā valsts]]''' bija [[Trešais reihs|Trešā reiha]] un [[Fašistiskā Itālija|Fašistiskās Itālijas]] marionešu valsts [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] laikā, kas tika izveidota 1941. gadā okupētās [[Dienvidslāvijas karaliste]]s teritorijā pēc [[Ass valstis|Ass valstu]] iebrukuma? * ... '''[[2021. gada Eiropas čempionāts cīņas sportā|2021. gada Eiropas čempionātā cīņas sportā]]''' [[Varšava|Varšavā]] [[Latvija]]s sportisti izcīnīja divas bronzas medaļas: [[brīvā cīņa|brīvajā cīņā]] [[Alans Amirovs]] (79 kg) un [[grieķu-romiešu cīņa|grieķu-romiešu cīņā]] [[Aleksandrs Jurkjans]] (63 kg)? }}<noinclude> {{dokumentācija|Veidne:Vai tu zināji/doc}}</noinclude> nl3bb7x02qb6i0p1whb7az60t0jrv9b 0 287559 3657149 3234503 2022-07-20T04:13:17Z 83.178.137.1 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|augļiem|plūmju ģints kokiem|ķirši (koki)}} [[Attēls:Cherry Stella444.jpg|thumbnail|235px|Saldie ķirši]] '''Ķirši''' ir [[ķirši (koki)|ķiršu]] [[auglis|augļi]]. Pēc morfoloģiskās klasifikācijas ķirši ir [[kaulenis|kauleņi]]. Ķiršus galvenokārt ievāc no [[saldais ķirsis|saldā ķirša]] un [[skābais ķirsis|skābā ķirša]]). Ir arī citas ķiršu sugas, bet tās audzē vairāk kā [[Krāšņumaugi|krāšņumaugus]]. Vislielāko ķiršu ražu ievāc [[Turcija|Turcijā]].<ref name="FAOSTAT"/> 2012. gadā tur novāca 481 tūkstošus [[Tonna|tonnu]] saldo ķiršu un 188 tūkstošus tonnu skābo ķiršu.<ref name="FAOSTAT"/> Nākamās lielākās saldo ķiršu ražas ir [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], [[Irāna|Irānā]] un [[Itālija|Itālijā]], bet skābo ķiršu ražas — [[Krievija|Krievijā]], [[Polija|Polijā]] un [[Ukraina|Ukrainā]].<ref name="FAOSTAT"/> Ķirši satur daudz [[C vitamīns|C vitamīnu]]. 100 grami saldo ķiršu satur 7 mg [[C vitamīns|C vitamīnu]],<ref name="nal1"/> bet skābie vēl vairāk — 10 mg.<ref name="nal2"/> No minerāliem tie satur daudz [[kālijs|kāliju]], [[fosfors|fosforu]], [[kalcijs|kalciju]] un [[magnijs|magniju]].<ref name="nal1"/><ref name="nal2"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="FAOSTAT">{{tīmekļa atsauce | url= http://faostat.fao.org/site/339/default.aspx | title= FAOSTAT | publisher= FAOSTAT | accessdate= 2015. gada 7. jūlijā | language= angļu}}</ref> <ref name="nal1">{{tīmekļa atsauce | url= http://ndb.nal.usda.gov/ndb/foods/show/2232?fgcd=&manu=&lfacet=&format=Full&count=&max=35&offset=&sort=&qlookup=09070 | title= Full Report (All Nutrients): 09070, Cherries, sweet, raw | publisher= United States Department of Agriculture | accessdate= 2015. gada 7. jūlijā | language= angļu | archiveurl= https://web.archive.org/web/20160316155736/https://ndb.nal.usda.gov/ndb/foods/show/2232?fgcd=&manu=&lfacet=&format=Full&count=&max=35&offset=&sort=&qlookup=09070 | archivedate= {{dat|2016|03|16||bez}} }}</ref> <ref name="nal2">{{tīmekļa atsauce | url= http://ndb.nal.usda.gov/ndb/foods/show/2226?fgcd=&manu=&lfacet=&format=Full&count=&max=35&offset=&sort=&qlookup=09063 | title= Full Report (All Nutrients): 09063, Cherries, sour, red, raw | publisher= United States Department of Agriculture | accessdate= 2015. gada 7. jūlijā | language= angļu }}{{Novecojusi saite}}</ref> }} {{botānika-aizmetnis}} {{pārtika-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Augļi]] n2i5kut02f26357lvdifcekman0yee0 0 292987 3656980 3225180 2022-07-19T14:00:13Z Baisulis 11523 /* Ekoloģija */ / wikitext text/x-wiki {{BioTakso infokaste | attēls = {{4 attēli|im1=Orgyia anttiqua 6 beentree.jpg|cap1=Tēviņš|im2=Orgyia antiqua f.jpg|cap2=Mātīte|im3=Orgyia anttiqua 4 beentree.jpg|cap3=Olas|im4=Orgyia antiqua (2944570668).jpg|cap4=Kāpurs}} | att_nosaukums = | valsts = Animalia | valsts_lv = Dzīvnieki | tips = Arthropoda | tips_lv = Posmkāji | klase = Insecta | klase_lv = Kukaiņi | apakšklase = Pterygota | apakšklase_lv = Spārneņi | kārta = Lepidoptera | kārta_lv = Zvīņspārņi | apakškārta = Glossata | apakškārta_lv = Sūcējsnuķaiņi | virsdzimta = Noctuoidea | virsdzimta_lv = Pūcīšu virsdzimta | dzimta = Erebidae | dzimta_lv = | apakšdzimta = Lymantriinae | apakšdzimta_lv = | ģints = Orgyia | ģints_lv = | apakšģints = Orgyia (Orgyia) | suga = Orgyia antiqua | suga_lv = Parastā otiņaste | binomial = Orgyia antiqua <small>(Linnaeus, 1758)</small> | sinonīmi = * ''Phalaena antiqua'' Linnaeus, 1758 * ''Phalaena paradoxa'' Retzius, 1783 * ''Orgyia gonostigma'' (Scopoli, 1763)<ref name="FAO2007"/> | iedalījums = * pasuga: ''Orgyia antiqua antiqua (Linnaeus, 1758) * pasuga: ''Orgyia antiqua bukowina Strand, 1910 * pasuga: ''Orgyia antiqua confinis Grum-Grshimailo, 1891 * pasuga: ''Orgyia antiqua modesta Heyne, 1899 * pasuga: ''Orgyia antiqua zimmermanni Graeser, 1888 | kategorijas = nē }} '''Parastā otiņaste''' jeb '''augļkoku mūķene''' ({{val|la|Orgyia antiqua}}) ir [[Zvīņspārņi|zvīņspārņu]] tauriņu suga no ''[[Erebidae]]'' dzimtas. Šī ir polifāga suga, kas barojas uz dažādiem platlapu un skujkokiem un [[Krūms|krūmiem]], tai skaitā ir kaitēklis arī [[Ābele|ābelei]], [[Bumbieri|bumbierei]], [[ķirši]]em, [[Plūmes|plūmēm]] un [[Avenes|avenēm]]. Parastajai otiņastei ir izteikts [[dzimumdimorfisms]]: mātītei ir ļoti īsi reducēti spārni, ar ko tā atšķiras no spārnainā tēviņa.<ref name="Alford2014"/> == Izplatība == Parastā otiņaste ir plaši izplatīta [[Eiropa|Eiropā]], [[Āzija|Āzijā]] un [[Ziemeļamerika|Ziemeļamerikā]].<ref name="Ciesla2011"/> Sastopama parastā otiņaste mežos un mežainās vidēs.<ref name="MillerHammond2003"/> Parastā otiņaste savā areālā ir biežs kaitēklis, kas izraisa pilsētu [[Mežs|mežu]] [[Defoliācija|defoliāciju]] (noēd gandrīz vai pilnīgi visas koku [[lapas]]). Dažreiz tiek atzīmēti defoliācijas uzliesmojumi, ko izraisa ar parastā otiņaste.<ref name="Ciesla2011"/> == Pieaugušo īpatņu apraksts == Mātīšu ķermeņa garums ir 10-15 mm; ķermenis ir resns tā krāsojums ir monotons, dzeltenīgi pelēks. Mātītēm reducēti [[spārni]], kurus uzreiz nevar ieraudzīt.<ref name="Alford2014"/> Tēviņu spārnu plētums ir 25-35 mm, to krāsa ir brūngana vai kastaņbrūna ar melno zīmējumu un lielu baltu traipu uz katra priekšspārna.<ref name="Alford2014"/> == Preimaginālo stadiju apraksts == [[Olas]] ir 0.9 mm apkārtmērā. Apaļīgas formas, brūngani vai sarkanīgi pelēkas, ar centrālu punktu un ar strīpu.<ref name="Alford2014"/> [[Kāpurs]] ir līdz 40 mm garumā. Pelēcīgs vai violēts, ar vairākiem sarkaniem, melniem un dzelteniem zīmējumiem. Ar daudziem gariem matiņiem, vietām ar birstei līdzīgu matu sakopojumu uz vēdera 1 līdz 4 [[Segments|segmentam]], ar garākiem otinveidīgiem matu sakopojumiem pie galvas un ar vienu tādu uz 8 vēdera segmenta.<ref name="Alford2014"/> [[Kūniņa]] ir brūngani melna un spīdoša, reti ar matiņiem.<ref name="Alford2012"/> == Attīstība == Pēc pārošanas mātīte dej no 100 līdz 300 olu uz sava [[Kokons|kokona]]. Kāpuri parādās vēlīnā mājā līdz agrīnām jūnijam un barojas uz augiem līdz vēlīnām jūlijām — agrīnām augustam. Pirmo laiku kāpuri turas kopā, turpmāk pamazām sadaloties pa vienam uz barības auga.<ref name="Alford2012"/> Kāpuriem attīstības stadiju skats tēviņiem un mātītēm atšķiras: [[Tēviņš|tēviņiem]] kāpuri iziet piecas attīstību stadijas un [[mātīte]]s — no piecām līdz sešām stadijām.<ref name="Sandre.etal2007"/> Kad kāpuri barojas uz [[skujkoki]]em, tie vispirms barojas ar jaunām [[Skuja|skujām]], izraisot skuju atmiršanu un pārkrāsošanu brūnā krāsā. Turpmāk kāpuri var baroties arī ar vecākām skujam. Dofoliāciju parastā otiņaste izraisa kokiem sakot no augšas un tālāk nolaižoties uz zemākiem [[Zars|zariem]]. Kāpuri taisa kokonus uz koku lapām vai uz koku [[Stumbrs|stumbra]].<ref name="Ciesla2011"/> == Ekoloģija == Parastās otiņastes ir dienā aktīvs taurenis; tēviņi lido parasti saules rietā, meklēdami nelidojušas mātītes.<ref name="Alford2012"/> Kāpuri ir [[polifāgi]], kas barojas uz dažādu [[Augi|augu]] sugām, tai skaitā skujkoki: [[lapegles]], [[priedes]], [[hemlokegles]], [[egles]] ([[Picea sitchensis|Sitka egle]]), [[Pseudotsuga|duglāzijas]] ([[Pseudotsuga menziesii|zaļā duglāzija]]); un platlapu koki: [[apses]] ([[Populus trichocarpa|spilvaugļu papele]]), [[bērzes]] ([[nokarenais bērzs]]), [[vītoli]] ([[Salix myrsinifolia|melnējošais kārkls]], [[Salix viminalis|klūdziņu kārkls]]), [[ozoli]] ([[baltais ozols]]), [[Rhododendron|rododendrs]], [[Ceanothus|ceanots]], [[Camellia|kamēlija]], [[buddleja]], [[Pyracantha|pirakanta]], [[rozes]], [[ābele]], [[bumbieri]], [[ķirši]], [[plūmes]], [[avenes]] un ''[[Vaccinum]]'' ([[mellenes]]).<ref name="PinderHayes1986"/><ref name="Sandre.etal2007"/><ref name="Alford2014"/><ref name="Vihervuori.etal2013"/><ref name="Acton2013"/><ref name="Alford2012"/> Ziemo olu stadijā. Kāpurus var sastapt jūnijā un jūlijā.<ref name="MillerHammond2003"/> Pieaugušie taureņi parādās augustā un septembrī.<ref name="Sandre.etal2007"/> === Ienaidnieki === Parastās otiņastes galvenie [[Parazitoīds|parazitoīdi]] skaitās ''[[Ichneumonidae]]'' dzimtas sugas ''[[Coccygomimus turionellae]]'' (kas parazitē uz [[Kūniņa|kūniņām]]) un ''[[Phobocampe crassiuscula]]'' (uz [[Kāpurs|kāpuriem]]), un ''[[Scelionidae]]'' dzimtas suga ''[[Telenomus dalmanni]]'' (uz [[Ola|olām]]).<ref name="WellensteinFabritius1973"/> Starp citiem parazitoīdiem ir atzīmēti:<ref name="Ghahari.etal2010"/><ref name="Leinonen.etal2006"/><ref name="Papp1990"/> * ''[[Braconidae]]'': ''[[Aleiodes alternator]]'', ''[[Aleiodes dimidiatus]]'', ''[[Aleiodes pulchripes]]'', ''[[Aleiodes signatus]]'', ''[[Apanteles lacteicolor]]'', ''[[Apanteles riverae]]'', ''[[Apanteles ultor]]'',''[[Cotesia glomerata]]'', ''[[Cotesia melanoscela]]'', ''[[Distatrix formosa]]'', ''[[Protapanteles immunis]]'', ''[[Macrocentrus cingulum]]'', ''[[Meteorus cinctellus]]'', ''[[Meteorus hyphantriae]]'', ''[[Meteorus pendulus]]'', ''[[Meteorus rubens]]'', ''[[Meteorus versicolor]]'', ''[[Microplitis sordipes]]'', ''[[Orgilus rubrator]]'', ''[[Protapanteles formosus]]'', ''[[Protapanteles immunis]]''; * ''[[Chalcididae]]'': ''[[Brachymeria minuta]]''; * ''[[Eulophidae]]'': ''[[Eulophus abdominalis]]'', ''[[Eulophus larvarum]]'', ''[[Eulophus orgyiae]]'', ''[[Pediobius foliorum]]'', ''[[Pediobius lysis]]''; * ''[[Encyrtidae]]'': ''[[Ooencyrtus kuvanae]]'', ''[[Ooencyrtus kuvanae]]'', ''[[Ooencyrtus pinicolus]]''; * ''Ichneumonidae'': ''[[Apechthis componotus]]'', ''[[Apechthis compunctor]]'', ''[[Apechthis rufata]]'', ''[[Bathythrix thomsoni]]'', ''[[Campoletis raptor]]'', ''[[Casinaria limenitidis]]'', ''[[Casinaria nigripes]]'', ''[[Coelichneumon gargawensis]]'', ''[[Cratichneumon unifasciatorius]]'', ''[[Cymodusa declinator]]'', ''[[Dusona cultrator]]'', ''[[Gelis cursitans]]'', ''[[Gelis proximus]]'', ''[[Gregopimpla inquisitor]]'', ''[[Hyposoter carbonarius]]'', ''[[Hyposoter didymator]]'', ''[[Hyposoter ebeninus]]'', ''[[Hyposoter obscurellus]]'', ''[[Hyposoter seniculus]]'', ''[[Ichneumon computatorius]]'', ''[[Iseropus coelebs]]'', ''[[Iseropus orgyiae]]'', ''[[Iseropus stercorator]]'', ''[[Itoplectis alternans]]'', ''[[Itoplectis conquisitor]]'', ''[[Itoplectis viduata]]'', ''[[Mesochorus stigmator]]'', ''[[Mesochorus vittator]]'', ''[[Netelia ocellaris]]'', ''[[Netelia testacea]]'', ''[[Netelia vinulae]]'', ''[[Orgichneumon calcatorius]]'', ''[[Perilissus araius]]'', ''[[Phobocampe aestiva]]'', ''[[Phobocampe pallipes]]'', ''[[Phobocampe unicincta]]'', ''[[Pimpla arctica]]'', ''[[Pimpla disparis]]'', ''[[Pimpla pedalis]]'', ''[[Pimpla rufipes]]'', ''[[Pimpla turionellae]]'', ''[[Scambus hispae]]'', ''[[Sinophorus validus]]'', ''[[Stenichneumon leucopus]]''; * ''[[Perilampidae]]'': ''[[Perilampus chrysonotus]]''; * ''[[Pteromalidae]]'': ''[[Dibrachys microgastri]]'', ''[[Psychophagus omnivorus]]''; * ''Scelionidae'': ''[[Telenomus acarnas]]'' (olu parazitoīds); * ''[[Torymidae]]'': ''[[Monodontomerus aeneus]]'', ''[[Monodontomerus minor]]'', ''[[Perissocentrus phormio]]''; * ''[[Trichogrammatidae]]'': ''[[Trichogramma cacaeciae]]'', ''[[Trichogramma dendrolimi]]'', ''[[Trichogramma embryophagum]]'', ''[[Trichogramma euproctidis]]'', ''[[Trichogramma evanescens Westwood]]'', ''[[Trichogramma platneri]]''. [[Kāpurmušu dzimta|Kāpurmušu]] suga ''[[Aphantorhaphopsis samarensis]]'', kas ir galvenokārt ''[[Erebidae]]'' dzimtas ''[[Lymantriinae]]'' apakšdzimtas taureņu kāpuru parazīts, parazitē arī uz parastās otiņastes kāpuriem. Šīs mušas mātīte dēj olas uz kāpuru ķermeņa. Mušas kāpuri parādās uzreiz un iegraužas taureņa kāpurā, kur turpmāk attīstās un iznīcina kāpuru.<ref name="Fuester.etal2004"/> Starp citiem kāpurmušām ir atzīmēti šādi parastās otiņastes parazīti: ''[[Exorista larvarum]]'', ''[[Compsilura concinnata]]''.<ref name="CerrettiTschorsnig2010"/> [[Gaļasmušu dzimta|Gaļasmuša]] ''[[Sarcophaga albiceps]]'' ir fakultatīvs parastās otiņastes [[plēsējs]].<ref name="Pedro-e-Castro.etal2010"/> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="Alford2014">David V. Alford. ''Pests of Fruit Crops: A Colour Handbook, Second Edition''. July 17, 2014 by CRC Press, 462 Pages {{ISBN|978-1-4822-5420-4}}</ref> <ref name="FAO2007">''Overview of Forest Pests. Mongolia''. Forest Health & Biosecurity Working Papers. Forestry Department, FAO 2007 .</ref> <ref name="WellensteinFabritius1973">Gustav Wellenstein & Klaus Fabritius. ''Beobachtungen am Schlehenspinner (Orgyia, antiqua L.) und seinen Parasiten''. Anzeiger für Schädlingskunde, Pflanzen- und Umweltschutz. February 1973, Volume 46, Issue 2, pp 24-30.</ref> <ref name="PinderHayes1986">P. S. Pinder & A. J. Hayes. ''An outbreak of Vapourer Moth (Orgyiaantiqua L.: Lepidoptera Lymantridae) on Sitka spruce (Picea sitchensis (Bong.) Carr.) in Central Scotland''. Forestry (1986) 59 (1): 97-106. {{doi|10.1093/forestry/59.1.97}}</ref> <ref name="Sandre.etal2007">Siiri-Lii Sandre, Toomas Tammaru, Alo Vanatoa & Toomas Esperk. ''Maintenance of Larval Color Polymorphism in Orgyia antiqua (Lepidoptera: Lymantriidae): Evaluating the Role of Thermal Adaptation''. Physiological ecology, December 2007, Vol. 36, no. 6</ref> <ref name="Ghahari.etal2010">Hassan Ghahari, Ozlem Cetin Erdogan, Josef Šedivý & Hadi Ostovan. ''Chalcidoidea (Hymenoptera) as parasitoids of Saturniidae (Lepidoptera) in Iran''. Efflatounia, 10: 1- 6 (2010)</ref> <ref name="Fuester.etal2004">R. W. Fuester, K. S. Swan, M. Kenis & F. Hérard (2004). ''Chapter 14. Determining the Host Range of Aphantorhaphopsis samarensis, a Specialized Tachinid Introduced Against the Gypsy Moth''. Assessing Host Ranges for Parasitoids and Predators. </ref> <ref name="Leinonen.etal2006">Reima Leinonen, Nadesda Kutenkova, Matti Ahola, Juhani Itämies & Veli Vikberg. The ecology, genitalia and larval morphology of Polythrena coloraria Herrich-Schäffer, 1855 (Lepidoptera: Geometridae), with records of its egg parasitoid Telenomus acarnas Kozlov & Kononova, 1977 (Hymenoptera: Scelionidae)''. Entomologica Fennica, vol 17. 3 March 2006</ref> <ref name="CerrettiTschorsnig2010">Pierfilippo Cerretti & Hans-Peter Tschorsnig. ''Annotated host catalogue for the Tachinidae (Diptera) of Italy''. Stuttgarter Beiträge zur Naturkunde A, Neue Serie 3: 305–340; Stuttgart, 30.IV.2010. </ref> <ref name="MillerHammond2003">Jeffrey C. Miller & Paul C. Hammond. ''Lepidoptera of the Pacific Nerthwest: Catarpillars and Adults''. Forest Health Technology Enterprise Team. December 2003</ref> <ref name="Papp1990">J. Papp. ''A survery of the European species of Apanteles Först. (Hymenoptera, Braconidae: Microgastrinae) XII. Supplement to the key of the glomeratus-group. Parasitoid/host list 2''. Annales Historico-Naturales Musei Nationalis Hungarici, Tomus 81. Budapest, 1990. p. 159-203.</ref> <ref name="Vihervuori.etal2013">Liisa Vihervuori, Hanna-Leena Pasonen, Päivi Lyytikäinen-Saarenmaa & Jinrong Lu. ''Effects on lepidopteran herbivores of feeding on leaves of transgenic birch (Betula pendula) expressing the sugar beet chitinase IV gene''. Eur. J. Entomol. 110(2): 253–262, 2013. ISSN 1210-5759 (print), ISSN 1802-8829 (online). {{doi|http://www.eje.cz/pdfs/110/2/253}}</ref> <ref name="Ciesla2011">William M. Ciesla. ''Forest Entomology: a global perspective''. Wiley-Blackwell, 2011. {{ISBN|978-1-4443-3314-5}}</ref> <ref name="Acton2013">Q. Asthon Acton (gen. ed.). ''Issues in Life Sciences—Acarology, Arachnology, and Entomology: 2012 Edition''. Issues in Life Science-Acarology, Arachnology, and Entomology, 2013. {{ISBN|978-1-4816-4633-8}}</ref> <ref name="Alford2012">David V. Alford. ''Pests of Ornamental Trees, Shrubs and Flowers: A Color Handbook''. Manson Publishing Ltd, London, 2012. {{ISBN|978-0-12-398515-6}}</ref> <ref name="Pedro-e-Castro.etal2010">C. Pedro e Castro, M. D. García, M.I. Arnaldos & D. González-Mora. ''Sarcophagidae (Diptera) attracted to piglet carcasses including new records for Portuguese fauna''. Graellsia, 66(2): 285-294. 2010. ISSN 0367-5041</ref> }} == Ārējās saites == * ''[http://www.gbif.org/species/1819873 Orgyia antiqua Linnaeus, 1758]''. GBIF.org * ''[http://www.taxapad.com/local.php?newwolp=86008249 Web of Life partners of Orgyia antiqua (Linnaeus 1758)]{{Novecojusi saite}}''. Macrolepidoptera - Noctuidae. [[Kategorija:Erebidae]] ii4djl3u7pch72bala2xio48dd99vi1 0 300869 3657023 2445470 2022-07-19T17:32:09Z Eremu1 102242 Uztaisiju sadaļu wikitext text/x-wiki {{Krāsas infokaste | virsraksta_krāsa=white | virsraksts=Purpursarkanā | attēls=File:Color icon purple.svg | hex=800080 | r=128|g=0|b=128 | c=0|m=100|y=0|k=50 | h=300|s=100|v=50 }} '''Purpurkrāsa''', arī '''purpursarkanā krāsa''', ir divu spektra krāsu — sarkanās un zilās — savienojums. Pati purpurkrāsa nav spektra krāsa, tātad tai nav noteikts [[viļņa garums]]. Līdzīga [[violetā krāsa|violetai krāsai]], tomēr purpurkrāsa ir tuvāka [[sarkanā krāsa|sarkanai krāsai]]. == Kūltūrā == Saskaņā ar Eiropā un ASV veiktajām aptaujām purpurkrāsa visbiežāk tiek saistīta ar karalisko, maģiju, noslēpumiem un dievbijību.<ref>Eva Heller, ''Psychologie de la couleur: effets et symboliques''</ref> Senajos laikos tā kļuva par Bizantijas un Svētās Romas impērijas karalisko krāsu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Purple|purpurkrāsa}} {{aizmetnis}} [[Kategorija:Krāsas]] 4idgdr4hnuallh67ghfsm06ve2sve7l 3657047 3657023 2022-07-19T18:16:44Z Egilus 27634 Nu vismaz kā raksta vārdu "kultūra" taču būtu jāzin. wikitext text/x-wiki {{Krāsas infokaste | virsraksta_krāsa=white | virsraksts=Purpursarkanā | attēls=File:Color icon purple.svg | hex=800080 | r=128|g=0|b=128 | c=0|m=100|y=0|k=50 | h=300|s=100|v=50 }} '''Purpurkrāsa''', arī '''purpursarkanā krāsa''', ir divu spektra krāsu — sarkanās un zilās — savienojums. Pati purpurkrāsa nav spektra krāsa, tātad tai nav noteikts [[viļņa garums]]. Līdzīga [[violetā krāsa|violetai krāsai]], tomēr purpurkrāsa ir tuvāka [[sarkanā krāsa|sarkanai krāsai]]. == Kultūrā == Saskaņā ar Eiropā un ASV veiktajām aptaujām purpurkrāsa visbiežāk tiek saistīta ar karalisko, maģiju, noslēpumiem un dievbijību.<ref>Eva Heller, ''Psychologie de la couleur: effets et symboliques''</ref> Senajos laikos tā kļuva par Bizantijas un Svētās Romas impērijas karalisko krāsu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{commonscat-inline|Purple|purpurkrāsa}} {{aizmetnis}} [[Kategorija:Krāsas]] pw4q12fhw7xubmx5bkabd5ffjnbkmzp 1 300873 3657056 2445634 2022-07-19T18:49:01Z ScAvenger 1630 /* Nosaukums */ wikitext text/x-wiki == Nosaukums == Pareizāk nav vienkārši purpura krāsa? --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2015. gada 30. novembris, plkst. 11.03 (EET) :Es tieši vēl meklēju diskusiju par tēmu, {{u|Treisijs}} - bija taču, ne? Vai arī bija par citu krāsu? --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 30. novembris, plkst. 11.57 (EET) :: Tildes Datorvārdnīca piedāvā "purpurs" un "purpursarkana krāsa" angļu valodas vārdam ''purple''. Kā papildus nozīmi piedāvā valdnieka "mantiju". Tas bija iemesls, kāpēc es iekš [[WP:51+]] piedāvāju šādu (purpursarkanā krāsa) variantu. Starp citu, tikko ievēroju, ka datorvārdnīcā ne tikai purpursarkana krāsa (ar īso a beigās), bet arī citas krāsas ir ar īso a, tas ir, nevis [[baltā krāsa]], bet balta krāsa, nevis [[sarkanā krāsa]], bet sarkana krāsa, un tā tālāk. Iespējams, ka jāmaina rakstu nosaukumi par krāsām. --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2015. gada 30. novembris, plkst. 19.50 (EET) :::<small>Priecājos, ka (laikam) patīk pāradresācija 51+ :) --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 30. novembris, plkst. 19.52 (EET)</small> ::::Pareizrakstības vārdnīcā ir "purpurkrāsa". --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2015. gada 30. novembris, plkst. 21.02 (EET) ::::: Pareizrakstības vārdnīca manuprāt ir labāks variants nekā Tildes Datorvārdnīca. Ko darām ar pārējām krāsām, pārdēvējam no baltā krāsa uz balta krāsa, no sarkanā krāsa uz sarkana krāsa un tā tālāk? --[[Dalībnieks:Treisijs|Treisijs]] ([[Dalībnieka diskusija:Treisijs|diskusija]]) 2015. gada 30. novembris, plkst. 21.07 (EET) ::::::Kaut kā man liekas, ka raksta nosaukumā noteiktā galotne iederas labāk. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2015. gada 30. novembris, plkst. 21.09 (EET) Latviešu valodā bija lillā krāsa. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2015. gada 30. novembris, plkst. 20.24 (EET) :Lillā pāradresējas uz violeto. --[[Dalībnieks:Edgars2007|FRK]] ([[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|diskusija]]) 2015. gada 30. novembris, plkst. 20.31 (EET) :Lillā krāsa nav violetā, bet zilās un sarkanās krāsas sajaukums. --[[Dalībnieks:Jānis U.|Jānis U.]] ([[Dalībnieka diskusija:Jānis U.|diskusija]]) 2015. gada 1. decembris, plkst. 08.13 (EET) ::[https://tezaurs.lv/lill%C4%81 Tēzaurs] uzskata, ka violetā. --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 21.48 (EEST) twi2fmao5gnuz49pe5xos91zhwyimz9 0 304425 3657332 2595827 2022-07-20T11:19:32Z ScAvenger 1630 /* ievads */ typo wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Grāmatas infokaste | nosaukums = Raganu āmurs | attels = [[Attēls:J. Sprenger and H. Institutoris, Malleus maleficarum. Wellcome L0000980.jpg|200px]] | attela apraksts = 1669. gada izdevuma vāks | autors = [[Institoriss]] un [[Jakobs Šprengers]] | orig nosaukums = ''Malleus Maleficarum'' | tulkotajs = | ilustrators = | vaka autors = | valsts = {{vieta|Vācija}} | valoda = [[Latīņu valoda|Latīņu]] | serija = | temats = | zanrs = [[traktāts]] | izdevejs = ''Thomas Cautley Newby'' | izdota = 1487. gads | izdota latviski = | formats = | lpp = | masa izmers = | isbn = | oclc = | pec = | pirms = }} '''''Malleus Maleficarum''''' ({{val-de|Der Hexenhammer}}; {{val-lv|Raganu āmurs}}) ir 1486. gadā sarakstīta grāmata par [[raganošana|raganošanu]]. Tās autori ir Ķelnes universitātes profesors [[Institoriss]] un [[dominikāņi|dominikāņu]] mūks [[Jakobs Šprengers]]. Mūsdienu vēsturnieki uzskata, ka grāmatu sarakstījis tikai Institoriss, bet Šprengers minēts, lai grāmatu sasaistītu ar pēc iespējas spēcīgāku autoritāti.<ref>Hans Peter Broedel, The "Malleus Maleficarum" and the Construction of Witchcraft: Theology and Popular Belief (2003) p. 19.</ref> Grāmata pirmoreiz izdota [[Vācija|Vācijā]] 1487. gadā un tā bija pirmais nozīmīgākais darbs, kas plašākai sabiedrībai deva priekšstatus par [[ragana|raganām]], to darbību, raganu atpazīšanu un apkarošanu. Lai gan trīs gadus vēlāk (1490. gadā) [[Romas Katoļu baznīca]] darbu nodēvēja par nepatiesu, no 16. gadsimta sākuma līdz pat 18. gadsimtam grāmata tika bieži izmantota raganu prāvu izmeklēšanas un tiesāšanas praksēs. Šajā laikā tā tika pārizdota vairākas reizes gan [[Vācija|Vācijā]], gan [[Anglija|Anglijā]], gan [[Francija|Francijā]], gan arī citās [[Eiropa]]s valstīs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons-inline|Malleus Maleficarum}} * [http://digital.library.cornell.edu/cgi/t/text/text-idx?c=witch;cc=witch;view=toc;subview=short;idno=wit060 ''Malleus Maleficarum''] – ''Malleus Maleficarum'' oriģinālais teksts latīņu valodā un 1580. gada izdevuma skenētā versija {{literatūra-aizmetnis}} {{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:15. gadsimta grāmatas]] [[Kategorija:Kristiešu teksti]] e3jnhjoj1tkvojck1sez6umm1oo8be2 3657334 3657332 2022-07-20T11:20:29Z ScAvenger 1630 /* ievads */ manuprāt, tāds nosaukums ir izplatītāks wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{Grāmatas infokaste | nosaukums = Raganu āmurs | attels = [[Attēls:J. Sprenger and H. Institutoris, Malleus maleficarum. Wellcome L0000980.jpg|200px]] | attela apraksts = 1669. gada izdevuma vāks | autors = [[Institoriss]] un [[Jakobs Šprengers]] | orig nosaukums = ''Malleus Maleficarum'' | tulkotajs = | ilustrators = | vaka autors = | valsts = {{vieta|Vācija}} | valoda = [[Latīņu valoda|Latīņu]] | serija = | temats = | zanrs = [[traktāts]] | izdevejs = ''Thomas Cautley Newby'' | izdota = 1487. gads | izdota latviski = | formats = | lpp = | masa izmers = | isbn = | oclc = | pec = | pirms = }} '''''Malleus Maleficarum''''' ({{val-de|Der Hexenhammer}}; {{val-lv|Raganu āmurs}} vai ''Raganu veseris'') ir 1486. gadā sarakstīta grāmata par [[raganošana|raganošanu]]. Tās autori ir Ķelnes universitātes profesors [[Institoriss]] un [[dominikāņi|dominikāņu]] mūks [[Jakobs Šprengers]]. Mūsdienu vēsturnieki uzskata, ka grāmatu sarakstījis tikai Institoriss, bet Šprengers minēts, lai grāmatu sasaistītu ar pēc iespējas spēcīgāku autoritāti.<ref>Hans Peter Broedel, The "Malleus Maleficarum" and the Construction of Witchcraft: Theology and Popular Belief (2003) p. 19.</ref> Grāmata pirmoreiz izdota [[Vācija|Vācijā]] 1487. gadā un tā bija pirmais nozīmīgākais darbs, kas plašākai sabiedrībai deva priekšstatus par [[ragana|raganām]], to darbību, raganu atpazīšanu un apkarošanu. Lai gan trīs gadus vēlāk (1490. gadā) [[Romas Katoļu baznīca]] darbu nodēvēja par nepatiesu, no 16. gadsimta sākuma līdz pat 18. gadsimtam grāmata tika bieži izmantota raganu prāvu izmeklēšanas un tiesāšanas praksēs. Šajā laikā tā tika pārizdota vairākas reizes gan [[Vācija|Vācijā]], gan [[Anglija|Anglijā]], gan [[Francija|Francijā]], gan arī citās [[Eiropa]]s valstīs. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons-inline|Malleus Maleficarum}} * [http://digital.library.cornell.edu/cgi/t/text/text-idx?c=witch;cc=witch;view=toc;subview=short;idno=wit060 ''Malleus Maleficarum''] – ''Malleus Maleficarum'' oriģinālais teksts latīņu valodā un 1580. gada izdevuma skenētā versija {{literatūra-aizmetnis}} {{reliģija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:15. gadsimta grāmatas]] [[Kategorija:Kristiešu teksti]] insb8nulf5oyc8i46llu2pi7cu7m09u 0 305301 3656967 3469755 2022-07-19T13:50:05Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Spiegu tilts | oriģinālnos = ''Bridge of Spies'' | attēls = Bridge of Spies poster.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Stīvens Spīlbergs]] | producents = | scenārijs = * [[Mets Čarmens]] * [[Brāļi Koeni|Džoels Koens]] * [[Brāļi Koeni|Ītans Koens]] | aktieri = * [[Toms Henkss]] * [[Marks Railenss]] * [[Eimija Raiena]] * [[Elans Alda]] | mūzika = [[Tomass Ņūmens]] | operators = | montāža = | studija = * {{nowrap|''[[DreamWorks|DreamWorks Pictures]]''<ref name="wdsm_press_kit">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.wdsmediafile.com/media/BridgeOfSpies/writen-material/BridgeOfSpies5612b524385f6.pdf|title=Bridge of Spies Press Kit|website=wdsmediafile.com|format=PDF|accessdate=December 14, 2015|archive-url=https://www.webcitation.org/6dlGbcfeW?url=http://www.wdsmediafile.com/media/BridgeOfSpies/writen-material/BridgeOfSpies5612b524385f6.pdf|archive-date={{dat|2015|12|14||bez}}|dead-url=no}}</ref>}} * ''[[20th Century Studios|Fox 2000 Pictures]]'' * ''[[Reliance Entertainment]]'' * ''[[Participant Media]]'' * ''[[TSG Entertainment]]'' * ''Afterworks Limited'' * ''[[Babelsberg Studio|Studio Babelsberg]]'' * ''[[Amblin Entertainment]]'' * ''Marc Platt Productions'' | izplatītājs = * ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' (Ziemeļamerikā) * ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' (starptautiski) | izdošana = {{Filmas datums|2015|10|04|Ņujorkas kinofestivāls|2015|10|16|ASV}} | ilgums = 141 minūtes<!--Theatrical runtime: 141:10--><ref>{{Tīmekļa atsauce | url=http://www.bbfc.co.uk/releases/bridge-spies-film | title=''BRIDGE OF SPIES'' (12A) | work=[[Britu filmu klasifikācijas padome]] | date=October 13, 2015 | accessdate=October 13, 2015}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|last1=Debruge|first1=Peter|title=Film Review: 'Bridge of Spies'|url=http://variety.com/2015/film/reviews/bridge-of-spies-film-review-1201609677/|accessdate=October 6, 2015|work=Variety|date=October 4, 2015}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = Angļu | budžets = {{ASV dolārs|40 miljoni}}<ref name="boxoffice">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.hollywoodreporter.com/news/box-office-preview-goosebumps-could-831790|title=Box-Office Preview: 'Goosebumps' Could Out-Spook 'Crimson Peak,' 'Bridge of Spies'|author=Pamela McClintock|work=[[The Hollywood Reporter]]|publisher=[[Prometheus Global Media]]|date=October 13, 2015|accessdate=October 14, 2015}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|165,4 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.boxofficemojo.com/movies/?id=coldwar2015.htm |title=Bridge of Spies (2015) |website=Box Office Mojo |accessdate={{dat|2022|7|19||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Spiegu tilts"''' ({{val|en|Bridge of Spies}}) ir 2015. gada amerikāņu vēsturiskā drāma, kuras režisors ir [[Stīvens Spīlbergs]]. Filma uzņemta, balstoties uz patiesiem notikumiem saistībā ar [[Lockheed U-2|U-2]] incidentu 1960. gadā [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā, kad PSRS notrieca ASV U-2 spiegu lidmašīnu. PSRS gūstā nokļuva ASV lidmašīnas pilots. Tai pašā laikā ASV cietumā atradās PSRS spiegs [[Rūdolfs Ābels]]. Amerikāņu advokātam [[Džeimss Donovans|Džeimsam Donovanam]] nācās uzņemties vadīt neoficiālas pārrunas par spiegu apmaiņu starp abām valstīm. Pārrunas notika [[Berlīne|Berlīnē]] laikā, kad tika uzbūvēts [[Berlīnes mūris]]. Filmas scenārija autori ir [[Mets Čarmens]] un [[brāļi Koeni]]. Galvenās lomas tajā attēlo [[Toms Henkss]], [[Marks Railenss]], [[Eimija Raiena]] un [[Elans Alda]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2015|10|4||bez}} Ņujorkas kinofestivālā. Filmu atzinīgi novērtēja kritiķi. [[Amerikas Kinoinstitūts]] to nosauca par vienu no desmit gada labākajām filmām. Filma tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i [[88. Kinoakadēmijas balva|sešās kategorijās]], arī kā labākā filma. Vienā no kategorijām balva tika piešķirta — par [[Labākais aktieris otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labāko aktieri otrā plāna lomā]] tika atzīts Marks Railenss, kurš filmā tēloja Rūdolfa Ābela lomu. Filmu nominēja arī [[BAFTA kino balva]]i astoņās kategorijās, no kurās balvu par otrā plāna lomu saņēma Marks Railenss. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā mājaslapa|http://bridgeofspies.com/}} {{Filmu ārējās saites}} {{filma-aizmetnis}} {{Stīvens Spīlbergs}} {{Brāļi Koeni}} [[Kategorija:2015. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Stīvena Spīlberga filmas]] tl9ptgg6yze9l3393ntlmll3murcog8 10 326752 3657144 3656637 2022-07-20T03:05:23Z Edgars2007 9590 bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki {{hlist|''Vakardien skatītākais'': ''[[Raimonds Pauls]]''| ''[[Radio Brīvā Eiropa]]''| ''[[Georgs Andrejevs]]''| ''[[Ukraina]]''| ''[[Burjatija]]''| ''[[Staburags]]''| ''[[Krievija]]''| ''[[Tiva]]''}}<noinclude>{{dokumentācija|content=Saraksts tiek atjaunināts no [https://wikimedia.org/api/rest_v1/metrics/pageviews/top/lv.wikipedia.org/all-access/2022/07/19 šiem datiem] (kategoriju "Krievija" un "Ukraina" raksti ar dziļumu 4). No liekamajiem rakstiem tiek ignorēti šie izvēlētie raksti: * [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] }} [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> k388kelvb3ebtbb8zdwr83t70pv2mcj 2 328991 3657137 3652444 2022-07-20T01:54:48Z Xqbot 11826 Bot: Fixing broken redirect to moved target page [[Dalībnieks:G(x)-former]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieks:G(x)-former]] jpmpycgrpokzu3n0cf2adl5f199n0x7 0 342477 3656975 3640953 2022-07-19T13:57:51Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Rosa]] → [[Rosa (upe)|Rosa]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Korsuņa-Ševčenkivska | official_name = ''Корсунь-Шевченківський'' | nickname = | motto = | image_skyline = Korsuno-002.jpg | image_caption = Lopuhinu pils Korsuņā-Ševčenkivskā | image_size = | image_flag = Korsun fl.png | image_shield = Korsun-Shevchenkivskyi COA.png | shield_size = | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Ukraina#Čerkasu apgabals | pushpin_label_position = | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Čerkasu apgabals]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Korsuņas-Ševčenkivskas rajons]] | established_title = Dibināta | established_date = [[1032]]. gads | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = [[1585]]./[[1938]]. gads | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_sq_mi = | area_total_km2 = | area_land_sq_mi = | area_land_km2 = | area_water_sq_mi = | area_water_km2 = | area_urban_sq_mi = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | area_metro_sq_mi = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 18763 | population_urban = | population_metro = | population_density_sq_mi = | population_density_km2 = | timezone = [[UTC+3]]/[[UTC+2]] | utc_offset = | latd = 49 | latm = 25 | lats = 08 | latNS = N | longd = 31 | longm = 15 | longs = 31 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Korsuņa-Ševčenkivska''' ({{val|uk|Корсунь-Шевченківський}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s centrālajā daļā, [[Čerkasu apgabals|Čerkasu apgabalā]], [[Korsuņas-Ševčenkivskas rajons|Korsuņas-Ševčenkivskas rajona]] centrs pie [[Rosa (upe)|Rosas]] upes. == Vēsture == Līdz 1944. gadam pilsētas nosaukums bija '''Korsuņa''' (''Корсунь''), un to 1032. gadā dibinājis [[Jaroslavs Gudrais]]. 1240. gadā to nopostīja [[Batuhans]]. Pēc [[Kijevas Krievzeme]]s sabrukuma pilsēta iekļāvās [[Lietuvas Lielkņaziste|Lietuvas Lielkņazistē]]. 1585. gadā tā ieguva [[Magdeburgas tiesības]]. Korsuņa bija viena no [[Bohdans Zinovijs Hmeļnickis|Bohdana Hmeļnicka]] sacelšanās centriem un 1648. gada maijā pie pilsētas notika [[Korsuņas kauja]], kurā Hmeļnicka karaspēks sakāva poļus [[Nikoljs Potockis|Nikolaja Potocka]] vadībā. Korsuņa iekļāvās [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] līdz ar [[Polijas dalīšanas|Polijas Otro dalīšanu]] 1793. gadā. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s ietilpa [[Ukrainas PSR]]. Otrā pasaules kara laikā 1941. gada 30. jūlijā Korsuņu ieņēma vācu karaspēks. 1944. gada janvārī Sarkanajai armijai Korsuņas apkaimē izdevās aplenkt 60 000 karavīru lielu vācu armijas grupējumu. Lielākajai daļa no grupējuma līdz februāra vidum tika iznīcināta vai krita gūstā, daļai no grupējuma izdevās izlausties no aplenkuma. 1944. gadā pilsētas nosaukums tika mainīts par godu [[Tarass Ševčenko|Tarasam Ševčenko]]. No 1991. gada - neatkarīgās Ukrainas pilsēta. ==Skat. arī== *[[Korsuņas-Ševčenkovskas operācija]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{Čerkasu apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čerkasu apgabala pilsētas]] i6xge56vwzr5lxlcckg7foua510vswg 0 343023 3656976 3619664 2022-07-19T13:58:00Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: [[Rosa]] → [[Rosa (upe)|Rosa]] using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Monastirišče | official_name = ''Монастирище'' | nickname = | motto = | image_skyline = Покровська церква у Монастирищі на Черкащині.jpg | image_caption = Pokrova baznīca Monastiriščē | image_size = | image_flag = | image_shield = | shield_size = | image_map = | map_caption = | pushpin_map = Ukraina#Čerkasu apgabals | pushpin_label_position = | pushpin_mapsize = 280 | pushpin_map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{UKR}} | subdivision_type1 = Apgabals | subdivision_name1 = [[Čerkasu apgabals]] | subdivision_type2 = Rajons | subdivision_name2 = [[Monastiriščes rajons]] | established_title = Rakstos | established_date = [[1622]]. gads | established_title2 = Pilsētas tiesības | established_date2 = [[1985]]. gads | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_sq_mi = | area_total_km2 = | area_land_sq_mi = | area_land_km2 = | area_water_sq_mi = | area_water_km2 = | area_urban_sq_mi = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | area_metro_sq_mi = | population_as_of = 2011 | population_footnotes = | population_total = 9142 | population_urban = | population_metro = | population_density_sq_mi = | population_density_km2 = | timezone = [[UTC+3]]/[[UTC+2]] | utc_offset = | latd = 48 | latm = 59 | lats = 27 | latNS = N | longd = 29 | longm = 48 | longs = 16 | longEW = E | elevation_footnotes = | elevation_ft = | elevation_m = | website = | footnotes = }} '''Monastirišče''' ({{val|uk|Монастирище}}) ir pilsēta [[Ukraina]]s centrālajā daļā, [[Čerkasu apgabals|Čerkasu apgabala]] rietumos, [[Monastiriščes rajons|Monastiriščes rajona]] centrs pie [[Rosa (upe)|Rosas]] upes. == Vēsture == Rakstos pirmoreiz 1622. gadā kā [[Žečpospoļita]]s apdzīvota vieta. Monastirišče iekļāvās [[Krievijas impērija|Krievijas impērijā]] līdz ar [[Polijas dalīšanas|Polijas Otro dalīšanu]] 1793. gadā. Pēc [[Oktobra revolūcija]]s ietilpa [[Ukrainas PSR]]. Otrā pasaules kara laikā no 1941. gada 23. jūlija līdz 1944. gada 10. martam atradās vācu okupācijā. No 1957. gada — [[pilsētciemats]], no 1985. gada — pilsēta. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Ukraina-aizmetnis}} {{Čerkasu apgabala pilsētas}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Čerkasu apgabala pilsētas]] 1ore7xmelacbposr7pxgkqmlovhlwi5 102 344875 3657162 3287457 2022-07-20T05:05:38Z Pirags 3757 /* Skolu saraksts */ wikitext text/x-wiki Vikiprojekts, kura mērķis ir radīt vikipēdijas šķirkļus par visām Latvijas skolām. Notiek, vikipēdistu kopienai sadarbojoties ar [http://www.izglitibasbiedriba.lv Neatkarīgo izglītības biedrību]. Katru gadu tiek atjaunots [[Latvijas skolu reitings]]. == Skolu saraksts (līdz 2021. gada teritoriālajai reformai) == === [[Daugavpils]] === {{Daugavpils skolas||nocat=yes}} <gallery> Daugavpils 15. vidusskola.jpg Daugavpils school no. 6.jpg Daugavpils State Gymnasium (Grammar School) - Duneburgensis - Panoramio.jpg Historic building of Daugavpils State Gymnasium - Duneburgensis - Panoramio.jpg Historic building of Daugavpils State Gymnasium - Duneburgensis - Panoramio (1).jpg Даугавпилс-панорамный вид с птичего полета- школа и стадион - panoramio.jpg Daugavpils 10. vidusskola.jpg Daugavpils Pilsētas centra ģimnāzija.jpg GimnazjumPolskieDyneburg-wejscie.JPG GimnazjumPolskieDyneburg.JPG </gallery> === [[Jēkabpils]] === {{Jēkabpils skolas||nocat=yes}} <gallery> Art School Jekabpils.JPG </gallery> === [[Jelgava]] === {{Jelgavas skolas||nocat=yes}} <gallery> Jelgava secondary school 6.jpg Jelgavas Valsts ģimnāzija.JPG </gallery> === [[Jūrmala]] === {{Jūrmalas skolas||nocat=yes}} === [[Liepāja]] === {{Liepājas skolas||nocat=yes}} <gallery> Liepājasgimnazijanakti.JPG LV1Ģ.jpg Nikolaja ģimnāzija.JPG Solvita Āboltiņa apmeklē Draudzīgā aicinājuma Liepājas pilsētas 5.vidusskolu (8435389960).jpg </gallery> === [[Rēzekne]] === {{Skolas Rēzeknē||nocat=yes}} <gallery> Inzenieru fak Rezekne.jpg Rezekne Border Guard School.jpg Rezekne University.JPG Rēzekne Secondary School Nr. 6 2011-12-31.jpg Rēzeknes 5. vidusskola 2018. gada janvārī.jpg </gallery> === [[Rīga]] === {{Rīgas skolas||nocat=yes}} <gallery> 33skola.JPG Aleksandrovskaja gimnazija - Riga.jpg Ministru prezidents Valdis Dombrovskis apmeklēja Iļģuciema vidusskolu (3550395023).jpg International School of Riga Summer.jpg RFL.png RIAN archive 24089 The youngsters singing.jpg Riga, budova ukrajinské školy.jpg Riga, ukrajinská škola.jpg Rigas 69. vidusskola - panoramio (3).jpg Rigas 69. vidusskola - panoramio (4).jpg Rīga, Sporta akadēmija 2002-11-10 - panoramio.jpg Rīgas 13. vidusskola 2.jpg Rīgas 13. vidusskola 3.jpg Rīgas 13. vidusskola 4.JPG Rīgas 13. vidusskola 5.jpg Rīgas 13. vidusskola 6.JPG Rīgas 13. vidusskola.jpg Rīgas 13. vidusskolas ēka.jpg Rīgas 19. vidusskola, Bolderāja.jpg Rīgas 19. vidusskola, Bolderājā.jpg Rīgas 19. vidusskola.jpg Rīgas Klasiskā ģimnāzija.png Rīgas lietuviešu vidusskola. Riga lithuanian school - Ivars Indāns - Panoramio.jpg Rīgas Ostvalda vidusskola Dammes iela 20, Imanta, Rīga, Latvia - panoramio.jpg Rīgas Ostvalda vidusskola Dammes iela 20, Rīga, Latvia - M.Strīķis - Panoramio (1).jpg Rīgas Ostvalda vidusskola Dammes iela 20, Rīga, Latvia - M.Strīķis - Panoramio.jpg Rīgas starptautiskais Bībeles institūts Mārupes iela 16, Rīga, Latvia - panoramio.jpg Voldemars Zalitis School in Riga.JPG Ziemeļvalstu ģimnāzija (1).jpg ZVG - panoramio (2).jpg Ziemeļvalstu ģimnāzija (3).jpg Ziemeļvalstu ģimnāzija (4).jpg ZVG - panoramio (5).jpg Ziemeļvalstu ģimnāzija (7).jpg Ziemeļvalstu ģimnāzija.jpg ZVG - panoramio.jpg </gallery> === [[Valmiera]] === {{Valmieras skolas||nocat=yes}} <gallery> Front door of Valmiera State Gymnasium.jpg Valmiera State Gymnasium in 2017 (1).jpg Valmiera State Gymnasium in 2017 (2).jpg Valmieras Valsts gimnazija front 2014-12-27.jpg Valmieras Valsts gimnazija jumts 2014-12-27.jpg Valmieras Valsts gimnazija kreisa puse 2014-12-27.jpg Valmieras Vidusskola.JPG Valmieras Viestura vidusskola.jpg </gallery> === [[Ventspils]] === {{Ventspils skolas||nocat=yes}} === [[Ādažu novads]] === {{Ādažu novada skolas||nocat=yes}} === [[Aglonas novads]] === {{Aglonas novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Internāts (Boarding-school) - Uldis Osis - Panoramio.jpg </gallery> === [[Aizkraukles novads]] === {{Aizkraukles novada skolas||nocat=yes}} === [[Aizputes novads]] === {{Aizputes novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Kalvenes muižas pils. 2000-06-11.jpg Tāšu Padures muiža, tagad skola (Tashu-Padure manor, now elementary school) - Uldis Osis - Panoramio.jpg Aizputes muzikas skola (Aizpute Music School) - Uldis Osis - Panoramio.jpg </gallery> === [[Aknīstes novads]] === {{Aknīstes novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Akniste7.JPG Акнистская школа Aknīstes skola (1) - Bontrager - Panoramio.jpg </gallery> === [[Alojas novads]] === {{Alojas novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Aloja muusika- ja kunstikool.JPG Alojas pilsetas muzikas un makslas skola.JPG </gallery> === [[Alsungas novads]] === {{Alsungas novada skolas||nocat=yes}} === [[Alūksnes novads]] === {{Alūksnes novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Annas pamatskola (Anna primary school) - Uldis Osis - Panoramio.jpg </gallery> === [[Amatas novads]] === {{Amatas novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Sērmūkšu muižas pils 2001-06-02.jpg </gallery> === [[Apes novads]] === {{Apes novada skolas||nocat=yes}} === [[Auces novads]] === {{Auces novada skolas||nocat=yes}} === [[Babītes novads]] === {{Babītes novada skolas||nocat=yes}} === [[Baldones novads]] === {{Baldones novada skolas||nocat=yes}} === [[Baltinavas novads]] === {{Baltinavas novada skolas||nocat=yes}} === [[Balvu novads]] === {{Balvu novada skolas||nocat=yes}} === [[Bauskas novads]] === {{Bauskas novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Bauska. Mākslas skola. School of Arts. August, 2013 - panoramio.jpg </gallery> === [[Beverīnas novads]] === {{Beverīnas novada skolas||nocat=yes}} === [[Brocēnu novads]] === {{Brocēnu novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Gaiķu muižas pils, tagad skola 2005-06-23.jpg </gallery> === [[Burtnieku novads]] === {{Burtnieku novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Rencēnu skola 2000-11-11.jpg </gallery> === [[Carnikavas novads]] === {{Carnikavas novada skolas||nocat=yes}} === [[Cēsu novads]] === {{Cēsu novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Main entrance of Cēsis State gymnasium.jpg CVĢ jaunais stadions.jpg Cēsu 1.vidusskolas sporta zāle - Guntars Mednis - Panoramio.jpg Cēsu 2.pamatskola - Guntars Mednis - Panoramio.jpg Cēsu 2.vidusskola - Guntars Mednis - Panoramio.jpg Bērzaines ģimnāzija (9).jpg Lielā Skolas iela 6, Cēsis.jpg </gallery> === [[Cesvaines novads]] === {{Cesvaines novada skolas||nocat=yes}} === [[Ciblas novads]] === {{Ciblas novada skolas||nocat=yes}} === [[Dagdas novads]] === {{Dagdas novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Ezernieku vidusskola.jpg </gallery> === [[Daugavpils novads]] === {{Daugavpils novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Medumi Secondary School in 2001.jpg Salienas skola.jpg Skrudalienas skola 2000-10-15 - panoramio.jpg Vaboles vidusskola.jpg Земгальская средняя школа - panoramio.jpg Скрудалиенская основная школа (расформирована) - panoramio.jpg Школа в поселке Таборе.jpg </gallery> === [[Dobeles novads]] === {{Dobeles novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Dobele State gymnasium building.jpg Skolas iela 2 (2).JPG Skolas iela 2.JPG DVG first day.jpg National uniform.JPG School tradition.JPG </gallery> === [[Dundagas novads]] === {{Dundagas novada skolas||nocat=yes}} === [[Durbes novads]] === {{Durbes novada skolas||nocat=yes}} === [[Engures novads]] === {{Engures novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Lapmežciema skola.jpg </gallery> === [[Ērgļu novads]] === {{Ērgļu novada skolas||nocat=yes}} === [[Garkalnes novads]] === {{Garkalnes novada skolas||nocat=yes}} === [[Grobiņas novads]] === {{Grobiņas novada skolas||nocat=yes}} === [[Gulbenes novads]] === {{Gulbenes novada skolas||nocat=yes}} === [[Iecavas novads]] === {{Iecavas novada skolas||nocat=yes}} === [[Ikšķiles novads]] === {{Ikšķiles novada skolas||nocat=yes}} === [[Ilūkstes novads]] === {{Ilūkstes novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Subates pamatskola.jpg Krucifikss un skola.JPG Школа в илуксте.JPG Школа skola - Bontrager - Panoramio.jpg </gallery> === [[Inčukalna novads]] === {{Inčukalna novada skolas||nocat=yes}} === [[Jaunjelgavas novads]] === {{Jaunjelgavas novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Даудзесская школа зимой Daudzeses skola ziemā - Bontrager - Panoramio.jpg Seces skola.JPG Sunakstes skola.JPG Sunākste old school house - panoramio.jpg Vigantes skola.JPG </gallery> === [[Jaunpiebalgas novads]] === {{Jaunpiebalgas novada skolas||nocat=yes}} === [[Jaunpils novads]] === {{Jaunpils novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Rubeni5.JPG </gallery> === [[Jēkabpils novads]] === {{Jēkabpils novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Bērzgala skola.jpg Bērzgala skola (2) - panoramio.jpg </gallery> === [[Jelgavas novads]] === {{Jelgavas novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Elejas vidusskolas sākumskolas klases.jpg Kalnciema vidusskola 2003-03-08.jpg Kalnciema vidusskola 2015-09-26.jpg Калнциемская школа - panoramio.jpg Lielplatones internātskola.jpg Svētes pamatskola.JPG </gallery> === [[Kandavas novads]] === {{Kandavas novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Art school in Kandava.JPG Zemīte manor.jpg Zemītes muižas pils 2000-05-13.jpg </gallery> === [[Kārsavas novads]] === {{Kārsavas novada skolas||nocat=yes}} === [[Kocēnu novads]] === {{Kocēnu novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Jaunburtnieku skola. 2004-07-24.jpg Jaunburtnieku skola.jpg Vaidavas skola, Vaidava, Vaidavas pagasts, Kocēnu novads, Latvia - panoramio.jpg </gallery> === [[Kokneses novads]] === {{Kokneses novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Pērses pamatskola Iršos.jpg </gallery> === [[Krāslavas novads]] === {{Krāslavas novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Skaistas skola.jpg </gallery> === [[Krimuldas novads]] === {{Krimuldas novada skolas||nocat=yes}} === [[Krustpils novads]] === {{Krustpils novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Vīpes skola 2002-06-29.jpg </gallery> === [[Kuldīgas novads]] === {{Kuldīgas novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Vācu ģimnāzija (Kalna iela 19).jpg Biržu muiža - Kuldīgas pamatskolas Basu filiāle.jpg </gallery> === [[Ķeguma novads]] === {{Ķeguma novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Birzgales skola - panoramio.jpg Birzgales skola. 2000-07-15 - panoramio.jpg Tomes pamatskola - ogre11 - Panoramio.jpg Tomes skola (1).jpg Tomes skola (2).jpg Tomes skola ar ziņojumu dēli.jpg </gallery> === [[Ķekavas novads]] === {{Ķekavas novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Daugmales pamatskola - panoramio.jpg </gallery> === [[Lielvārdes novads]] === {{Lielvārdes novada skolas||nocat=yes}} === [[Līgatnes novads]] === {{Līgatnes novada skolas||nocat=yes}} === [[Limbažu novads]] === {{Limbažu novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Limbaži muusikakool 2012.JPG Limbaži muusikakool.JPG Lādezersi kool.JPG Pāles skola - panoramio.jpg Pociema skola 2000-11-11 - panoramio.jpg </gallery> === [[Līvānu novads]] === {{Līvānu novada skolas||nocat=yes}} === [[Lubānas novads]] === {{Lubānas novada skolas||nocat=yes}} === [[Ludzas novads]] === {{Ludzas novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Istras vidusskola, Vecslabada, Istras pagasts, Ludzas novads, Latvia.jpg Ludza music school.JPG </gallery> === [[Madonas novads]] === {{Madonas novada skolas||nocat=yes}} === [[Mālpils novads]] === {{Mālpils novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Sidgunda old school house.jpg </gallery> === [[Mārupes novads]] === {{Mārupes novada skolas||nocat=yes}} === [[Mazsalacas novads]] === {{Mazsalacas novada skolas||nocat=yes}} === [[Mērsraga novads]] === {{Mērsraga novada skolas||nocat=yes}} === [[Naukšēnu novads]] === {{Naukšēnu novada skolas||nocat=yes}} === [[Neretas novads]] === {{Neretas novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Neretas vidusskola 2002-07-18 - panoramio.jpg Pilskalnes skola.JPG </gallery> === [[Nīcas novads]] === {{Nīcas novada skolas||nocat=yes}} === [[Ogres novads]] === {{Ogres novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Krapes skola, Krapes pagasts, Ogres novads, Latvia.jpg </gallery> === [[Olaines novads]] === {{Olaines novada skolas||nocat=yes}} === [[Ozolnieku novads]] === {{Ozolnieku novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Ozolnieku skola - panoramio.jpg </gallery> === [[Pārgaujas novads]] === {{Pārgaujas novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Rozulas Skola - anno 1887 - panoramio.jpg </gallery> === [[Pāvilostas novads]] === {{Pāvilostas novada skolas||nocat=yes}} === [[Pļaviņu novads]] === {{Pļaviņu novada skolas||nocat=yes}} === [[Preiļu novads]] === {{Preiļu novada skolas||nocat=yes}} === [[Priekules novads]] === {{Priekules novada skolas||nocat=yes}} === [[Priekuļu novads]] === {{Priekuļu novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Priekulu skola.jpg </gallery> === [[Raunas novads]] === {{Raunas novada skolas||nocat=yes}} === [[Rēzeknes novads]] === {{Rēzeknes novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Gaigalavas skola.jpg 3526 Szkoła podstawowa w Drycanach..jpg Kaunatas skola 2002-08-10 - panoramio.jpg Pušas skola 2002-08-11 - panoramio.jpg </gallery> === [[Riebiņu novads]] === {{Riebiņu novada skolas||nocat=yes}} === [[Rojas novads]] === {{Rojas novada skolas||nocat=yes}} === [[Ropažu novads]] === {{Ropažu novada skolas||nocat=yes}} === [[Rucavas novads]] === {{Rucavas novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Rucavas skola (Rucava School) - Uldis Osis - Panoramio.jpg </gallery> === [[Rugāju novads]] === {{Rugāju novada skolas||nocat=yes}} === [[Rūjienas novads]] === {{Rūjienas novada skolas||nocat=yes}} === [[Rundāles novads]] === {{Rundāles novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Ruhja Keskkool.JPG </gallery> === [[Salas novads]] === {{Salas novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Школа интернат Internātskola (2) - Bontrager - Panoramio.jpg </gallery> === [[Salacgrīvas novads]] === {{Salacgrīvas novada skolas||nocat=yes}} === [[Salaspils novads]] === {{Salaspils novada skolas||nocat=yes}} === [[Saldus novads]] === {{Saldus novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Sātiņu pamatskola - mikroskops - Panoramio.jpg Mūzikas skola Saldū - panoramio.jpg Rudens08.JPG Sv.Gregora kristīgās kalpošanas skola - panoramio (1).jpg </gallery> === [[Saulkrastu novads]] === {{Saulkrastu novada skolas||nocat=yes}} === [[Sējas novads]] === {{Sējas novada skolas||nocat=yes}} === [[Siguldas novads]] === {{Siguldas novada skolas||nocat=yes}} === [[Skrīveru novads]] === {{Skrīveru novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Skrīveri, A. Upīša vidusskola. 2000-05-28 - panoramio.jpg </gallery> === [[Skrundas novads]] === {{Skrundas novada skolas||nocat=yes}} === [[Smiltenes novads]] === {{Smiltenes novada skolas||nocat=yes}} === [[Stopiņu novads]] === {{Stopiņu novada skolas||nocat=yes}} === [[Strenču novads]] === {{Strenču novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Seda - škola.JPG </gallery> === [[Talsu novads]] === {{Talsu novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Art school in Talsi.JPG 2016 07 Vandzene (15).jpg Vandzene manor.jpg Vandzenes muiža -manor.jpg Vandzenes pils- manor - panoramio.jpg </gallery> === [[Tērvetes novads]] === {{Tērvetes novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Kroņauces skola.jpg </gallery> === [[Tukuma novads]] === {{Tukuma novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Džūkstes skola.jpg Grenci old schoolhouse, Courland - ainars brūvelis - Panoramio.jpg Irlavas vidusskola 2000-09-02.jpg Tumes vidusskola.jpg </gallery> === [[Vaiņodes novads]] === {{Vaiņodes novada skolas||nocat=yes}} === [[Valkas novads]] === {{Valkas novada skolas||nocat=yes}} <gallery> School (tautskola) in Valka late 18th century.jpg Valkas pamatskola.JPG </gallery> === [[Varakļānu novads]] === {{Varakļānu novada skolas||nocat=yes}} === [[Vārkavas novads]] === {{Vārkavas novada skolas||nocat=yes}} === [[Vecpiebalgas novads]] === {{Vecpiebalgas novada skolas||nocat=yes}} === [[Vecumnieku novads]] === {{Vecumnieku novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Bij. Bārbeles pamatskola, 25.04.2011..jpg Stelpes skola.jpg Valles skola.JPG </gallery> === [[Ventspils novads]] === {{Ventspils novada skolas||nocat=yes}} === [[Viesītes novads]] === {{Viesītes novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Skola sauka.JPG Varnavas skola.JPG </gallery> === [[Viļakas novads]] === {{Viļakas novada skolas||nocat=yes}} <gallery> Vilakas Valsts gimnazija.JPG Viļakas ģimnāzija bijušās pils vietā 2001-06-16 - panoramio.jpg </gallery> === [[Zilupes novads]] === {{Zilupes novada skolas||nocat=yes}} == Dalībnieki == * [[Dalībnieks:Beate.grisle|Beate.grisle]] * [[Dalībnieks:DavisKanisevskis|DavisKanisevskis]] * [[User:Feens|Feens]] (no vikipēdijas kopienas) * [[Dalībnieks:Levs.Rusilo|Levs.Rusilo]] * [[Dalībnieks:MysticVigilance|MysticVigilance]] * [[Dalībnieks:Pienss|Pienss]] * [[Dalībnieks:Pirags|Pirags]] * [[Dalībnieks:SeSuSk|SeSuSk]] * [[Dalībnieks:Zarinjgovs|Zarinjgovs]] == Ārējās saites == * [http://www.izglitibasbiedriba.lv/2016/10/piedalies-iniciativa-mana-skola-ir_15.html Piedalies iniciatīvā “Mana skola IR Latvijā!”] [[Kategorija:Vikiprojekti]] s47w9rrhpf1vnsuhqb3ev34um5v1fgd 0 347030 3657087 3641998 2022-07-19T20:06:30Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{infokaste+}} '''Gulbenes vidusskola''' ir [[Gulbene]]s pilsētas vidusskola. ==Nosaukumu maiņa== *1926. Gulbenes arodskola *1928.-1944 Gulbenes Valsts komercskola un arodskola *1944.-1949. Gulbenes nepilnā vispārizglītojošā vidusskola *1949.-1974. Gulbenes vidusskola *1962.-1974. Gulbenes 2.astoņgadīgā skola *1974.-1995. Gulbenes 1.vidusskola *1995.-2016. Gulbenes vidusskola *no 2017. gada Gulbenes sākumskola ==Direktori== *Elmārs Kavacs (1944.-1946.) *Kārlis Biezais (1946.-1948.) *Velta Turina (1948.-1953.) *Dzidra Sirmā (v.i.) (1953) *Dzidra Brīdaka (Smilgina) (1953.-1955.) *Gaida Čaupjonoka (1955.-1961.g.) *Velta Radiņa (1961.-1962.g.) *Janis Taube (1962.-1966.; 1974.-1989.g.) *Viktors Saviuks (1966.-1974.g.) *Valentīna Stepanova (v.i.) (1989.g.) *Gatis Mezītis (1989.-1994.g.) *Ģirts Vilde (1984.-1998.g.) *Ruta Jansone (v.i.) (1998.g.) *Aivars Mednis (no 1998.) ==Sasniegumi== ==Absolventi== ==Izglītības programmas (2016.gads)== *pamatizglītības programma; *speciālās pamatizglītības programma ar mācīšanās traucējumiem. *speciālās pamatizglītības programma ar garīgās attīstības traucējumiem. *vispārējās vidējās izglītības programmas matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu ==Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi== *koris *tautisko deju kolektīvi *teātra pulciņš *vizuāli plastiskās mākslas pulciņš, *lidmodelistu pulciņš *velosipēdistu pulciņš *brīvās cīņas pulciņš *vispārējās fiziskās sagatavotības pulciņš *pirmās palīdzības pulciņš *vides pulciņš *mūsdienu dejas ==Tradīcijas== *Zinību diena *Miķeļdienas tirdziņš *pirmklasnieku iesvētības *valsts dzimšanas dienas svinības *ziemassvētku uzvedums un balle *žetonu vakars *Valentīna diena *Lieldienu Zaķa laureāts *māmiņu dienas koncerts *gada noslēguma pasākums *9. un 12.klašu izlaidumi ==Ārējās saites== *[https://www.facebook.com/gulbenesvidusskola/ Facebook] *[http://15.gulbene.lv/vsk/ Mājaslapa?]{{Novecojusi saite}} *[http://www.draugiem.lv/vsk/ Draugiem.lv] [[Kategorija:Skolas Gulbenē]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] 6blwzhfdy8gumer9ibg914yn9nyggi2 3657185 3657087 2022-07-20T06:35:37Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Gulbenes vidusskola]] uz [[Gulbenes sākumskola]]: pārdēvēta wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{infokaste+}} '''Gulbenes vidusskola''' ir [[Gulbene]]s pilsētas vidusskola. ==Nosaukumu maiņa== *1926. Gulbenes arodskola *1928.-1944 Gulbenes Valsts komercskola un arodskola *1944.-1949. Gulbenes nepilnā vispārizglītojošā vidusskola *1949.-1974. Gulbenes vidusskola *1962.-1974. Gulbenes 2.astoņgadīgā skola *1974.-1995. Gulbenes 1.vidusskola *1995.-2016. Gulbenes vidusskola *no 2017. gada Gulbenes sākumskola ==Direktori== *Elmārs Kavacs (1944.-1946.) *Kārlis Biezais (1946.-1948.) *Velta Turina (1948.-1953.) *Dzidra Sirmā (v.i.) (1953) *Dzidra Brīdaka (Smilgina) (1953.-1955.) *Gaida Čaupjonoka (1955.-1961.g.) *Velta Radiņa (1961.-1962.g.) *Janis Taube (1962.-1966.; 1974.-1989.g.) *Viktors Saviuks (1966.-1974.g.) *Valentīna Stepanova (v.i.) (1989.g.) *Gatis Mezītis (1989.-1994.g.) *Ģirts Vilde (1984.-1998.g.) *Ruta Jansone (v.i.) (1998.g.) *Aivars Mednis (no 1998.) ==Sasniegumi== ==Absolventi== ==Izglītības programmas (2016.gads)== *pamatizglītības programma; *speciālās pamatizglītības programma ar mācīšanās traucējumiem. *speciālās pamatizglītības programma ar garīgās attīstības traucējumiem. *vispārējās vidējās izglītības programmas matemātikas, dabaszinību un tehnikas virziena programmu ==Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi== *koris *tautisko deju kolektīvi *teātra pulciņš *vizuāli plastiskās mākslas pulciņš, *lidmodelistu pulciņš *velosipēdistu pulciņš *brīvās cīņas pulciņš *vispārējās fiziskās sagatavotības pulciņš *pirmās palīdzības pulciņš *vides pulciņš *mūsdienu dejas ==Tradīcijas== *Zinību diena *Miķeļdienas tirdziņš *pirmklasnieku iesvētības *valsts dzimšanas dienas svinības *ziemassvētku uzvedums un balle *žetonu vakars *Valentīna diena *Lieldienu Zaķa laureāts *māmiņu dienas koncerts *gada noslēguma pasākums *9. un 12.klašu izlaidumi ==Ārējās saites== *[https://www.facebook.com/gulbenesvidusskola/ Facebook] *[http://15.gulbene.lv/vsk/ Mājaslapa?]{{Novecojusi saite}} *[http://www.draugiem.lv/vsk/ Draugiem.lv] [[Kategorija:Skolas Gulbenē]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] 6blwzhfdy8gumer9ibg914yn9nyggi2 3657187 3657185 2022-07-20T06:39:48Z Pirags 3757 atjaunināju wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{infokaste+}} '''Gulbenes vidusskola''' ir [[Gulbene]]s pilsētas skola, kas atrodas Skolas ielā 12. ==Nosaukumu maiņa== *1926. Gulbenes arodskola *1928.-1944 Gulbenes Valsts komercskola un arodskola *1944.-1949. Gulbenes nepilnā vispārizglītojošā vidusskola *1949.-1974. Gulbenes vidusskola *1962.-1974. Gulbenes 2.astoņgadīgā skola *1974.-1995. Gulbenes 1.vidusskola *1995.-2016. Gulbenes vidusskola *no 2017. gada Gulbenes sākumskola ==Direktori== *Elmārs Kavacs (1944.-1946.) *Kārlis Biezais (1946.-1948.) *Velta Turina (1948.-1953.) *Dzidra Sirmā (v.i.) (1953) *Dzidra Brīdaka (Smilgina) (1953.-1955.) *Gaida Čaupjonoka (1955.-1961.g.) *Velta Radiņa (1961.-1962.g.) *Janis Taube (1962.-1966.; 1974.-1989.g.) *Viktors Saviuks (1966.-1974.g.) *Valentīna Stepanova (v.i.) (1989.g.) *Gatis Mezītis (1989.-1994.g.) *Ģirts Vilde (1984.-1998.g.) *Ruta Jansone (v.i.) (1998.g.) *Aivars Mednis (no 1998.) ==Sasniegumi== ==Absolventi== ==Izglītības programmas (2016.gads)== * Pamatizglītības pirmā posma (1. – 6.klasei) programma (11011111) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (1. -6. klase) (11015611) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (1. līdz 9.klase) (11015811) ==Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi== *koris *tautisko deju kolektīvi *teātra pulciņš *vizuāli plastiskās mākslas pulciņš, *lidmodelistu pulciņš *velosipēdistu pulciņš *brīvās cīņas pulciņš *vispārējās fiziskās sagatavotības pulciņš *pirmās palīdzības pulciņš *vides pulciņš *mūsdienu dejas ==Tradīcijas== *Zinību diena *Miķeļdienas tirdziņš *pirmklasnieku iesvētības *valsts dzimšanas dienas svinības *ziemassvētku uzvedums un balle *žetonu vakars *Valentīna diena *Lieldienu Zaķa laureāts *māmiņu dienas koncerts *gada noslēguma pasākums *9. un 12.klašu izlaidumi ==Ārējās saites== *[https://www.facebook.com/gulbenesvidusskola/ Facebook] *[http://15.gulbene.lv/vsk/ Mājaslapa?]{{Novecojusi saite}} *[http://www.draugiem.lv/vsk/ Draugiem.lv] [[Kategorija:Skolas Gulbenē]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] 8tilk1288q097h51rigt0mxxsgefzkb 3657188 3657187 2022-07-20T06:40:33Z Pirags 3757 /* Ārējās saites */ wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} {{infokaste+}} '''Gulbenes vidusskola''' ir [[Gulbene]]s pilsētas skola, kas atrodas Skolas ielā 12. ==Nosaukumu maiņa== *1926. Gulbenes arodskola *1928.-1944 Gulbenes Valsts komercskola un arodskola *1944.-1949. Gulbenes nepilnā vispārizglītojošā vidusskola *1949.-1974. Gulbenes vidusskola *1962.-1974. Gulbenes 2.astoņgadīgā skola *1974.-1995. Gulbenes 1.vidusskola *1995.-2016. Gulbenes vidusskola *no 2017. gada Gulbenes sākumskola ==Direktori== *Elmārs Kavacs (1944.-1946.) *Kārlis Biezais (1946.-1948.) *Velta Turina (1948.-1953.) *Dzidra Sirmā (v.i.) (1953) *Dzidra Brīdaka (Smilgina) (1953.-1955.) *Gaida Čaupjonoka (1955.-1961.g.) *Velta Radiņa (1961.-1962.g.) *Janis Taube (1962.-1966.; 1974.-1989.g.) *Viktors Saviuks (1966.-1974.g.) *Valentīna Stepanova (v.i.) (1989.g.) *Gatis Mezītis (1989.-1994.g.) *Ģirts Vilde (1984.-1998.g.) *Ruta Jansone (v.i.) (1998.g.) *Aivars Mednis (no 1998.) ==Sasniegumi== ==Absolventi== ==Izglītības programmas (2016.gads)== * Pamatizglītības pirmā posma (1. – 6.klasei) programma (11011111) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (1. -6. klase) (11015611) * Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem (1. līdz 9.klase) (11015811) ==Ārpusklases nodarbības un interešu pulciņi== *koris *tautisko deju kolektīvi *teātra pulciņš *vizuāli plastiskās mākslas pulciņš, *lidmodelistu pulciņš *velosipēdistu pulciņš *brīvās cīņas pulciņš *vispārējās fiziskās sagatavotības pulciņš *pirmās palīdzības pulciņš *vides pulciņš *mūsdienu dejas ==Tradīcijas== *Zinību diena *Miķeļdienas tirdziņš *pirmklasnieku iesvētības *valsts dzimšanas dienas svinības *ziemassvētku uzvedums un balle *žetonu vakars *Valentīna diena *Lieldienu Zaķa laureāts *māmiņu dienas koncerts *gada noslēguma pasākums *9. un 12.klašu izlaidumi ==Ārējās saites== *[https://www.facebook.com/gulbenesvidusskola/ Facebook] *[http://15.gulbene.lv/vsk/ Mājaslapa?]{{Novecojusi saite}} *[http://www.draugiem.lv/vsk/ Draugiem.lv] {{Gulbenes novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Gulbenē]] [[Kategorija:Vidusskolas Latvijā]] h02r48tztdogucgerhf3v8wx6apggdg 0 349755 3657178 3366035 2022-07-20T06:22:15Z Treisijs 347 /* Kustības saraksts (1914) */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|Nord-Express guļamvagons pirms Otrā pasaules kara.]] [[Attēls:Plakats Nord Express 1927.jpg|thumb|200px|''Art deko'' stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927).]] {{nosaukums slīprakstā}} '''''Nord-Express''''' ("Ziemeļu ekspresis") bija starptautisks ekpresvilciens, kas savienoja [[Parīze|Parīzi]]/[[Londona|Londonu]] ar [[Berlīne|Berlīni]] un tālāk ar [[Pēterburga|Pēterburgu]]/[[Rīga|Rīgu]] (1896-1914), pēc Pirmā pasaules kara ar Rīgu/[[Varšava|Varšavu]] (1921-1939), bet pēc Otrā pasaules kara tas kursēja uz [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]] (1946-1997). == Priekšvēsture == 1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar Eiropas (normālā) platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]]. == Vēsture == 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''Nord-Express'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk kā divas diennaktis).<ref>Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005</ref> Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc gara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbaļiem, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā. 1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti. 1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas Vagonu rūpnīca|Rīgas rūpnīca "Fēnikss"]] uzsāka ražot guļamvagonus. Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h. 1934. gadā uzsāka kursēt vagons Ostende-Berlīne-[[Breslava]]-[[Krakova]]-[[Ļvova]]-[[Bukareste]]. <gallery> Narvskaia chast SPb 000000009 1 m.jpg|Varšavas stacija Pēterburgā ap 1900. gadu. Kārsavas dzelzceļa stacija Krievijas impērijas laikā.jpg|Kārsavas stacija. St. Petersburg-Warsaw railway station in Daugavpils (1).jpg|Daugavpils dzelzceļa stacija. Vilnius-train-station-1915-postcard.JPG|Viļņas dzelzceļa stacija ap 1915. gadu. Stancija Veržbolovo1900.png|Robežstacija Virbale (Veržbolova). ID003603 B037 Ostbahnhof.jpg|Kēnigsbergas dzelzceļa stacija. Bundesarchiv Bild 102-01339, Berlin, Schlesischer Bahnhof, Speisewagen.jpg|Nord-Express restorāna vagons Berlīnes Silēzijas stacijā (1926) Berlin Bahnhof Friedrichstrasse Schluetersteg 1900.jpg|Berlīnes Frīdriha ielas stacija. Bahnhof Zoo - 1898.jpg|Berlīnes Zoodārza stacija. Ernst-August-Platz Hannover Germany 1900.jpg|Hanoveres dzelzceļa stacija. Kölner Hauptbahnhof um 1900.jpg|Ķelnes dzelzceļa stacija. Gare Guillemins 1905.jpg|Ljēžas dzelzceļa stacija. BF 218 - PARIS -Gare du Nord.jpg|Parīzes Ziemeļu stacija. </gallery> === Kustības saraksts (1914)<ref>Международное общество спальных вагонов и европейских скорых поездов Путеводитель / Под ред. Н.Н. Лендера (Путника). — СПб.: тип. т-ва А.С. Суворова - "Новое время", 1914. — 312 с.</ref> === [[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''Nord-Express'' maršruti 1925. — 1997. gadā.]] {| class="wikitable" ! ! atiet ! valsts ! stacija ! km ([[verstis]]) ! atiet ! |- | || 20:00 <br>(trešdien un <br>sestdien)|| Krievijas impērija || [[Pēterburga]]<br>(Varšavas stacija) || 0 || 10:30 pienāk <br>(pirmdien un piektdien) || |- ||| 20:44 || Krievijas impērija || [[Gatčina]] || 45<br>(42)|| 09:50 || |- | || 22:02 || Krievijas impērija || [[Luga]] || 140 (129) || 08:34 || |- ||| 00:09 || Krievijas impērija || [[Pleskava]] || 273 (257) || 06:21 || |- | || 02:14 || Krievijas impērija || [[Kārsava]] || 393 (376) || 04:00 || |- |piekabina <br>[[Rīga]]s vagonu || 04:19 || Krievijas impērija || [[Daugavpils]] || 519 (497) || 01:49 || atkabina [[Rīga]]s vagonu |- | || 07:03 || Krievijas impērija || [[Viļņa]] || 704 (658)|| 22:58 || |- | || 08:53 || Krievijas impērija || [[Kauņa]] || 789 (755)|| 21:12 || |- |pārsēšanās un muita || 11:20 || Krievijas impērija || [[Virbale]] || 875 (837)|| 19:46 (+1 stunda) <br> ||muita un pārsēšanās |- |muita || 11:00 <br>(-1 stunda) || Vācijas impērija || Eitkūni (''Eydtkuhnen'') || 877 || 17:55 || |- | || 11:55 || Vācijas impērija || [[Insterburga]] || 937 || - || |- | || 13:23 || Vācijas impērija || [[Kēnigsberga]] || 964 || 15:56 || |- | || 15:04 || Vācijas impērija || [[Elbinga]] || 1081 || 14:23 || |- | || 15:55 || Vācijas impērija || [[Diršava]] (''Dirschau'') || 1110 || 13:46 || |- | || 17:37 || Vācijas impērija || [[Konica]] (''Conitz'') || 1206 || - || |- | || 18:53 || Vācijas impērija || [[Šneidemīle]] (''Schneidemühl'') || 1290 || 11:24 || |- | || 20:41 || Vācijas impērija || [[Gožova Velkopolska|Landsberga]] || 1407 || - || |- |sestdienās piekabina <br>[[Maskava]]s sastāvu || 22:45 || Vācijas impērija || [[Berlīne]]<br>Silēzijas stacija || 1535 || 07:58 ||otrdienās <br>tālāk uz <br>Varšavu un Maskavu |- | || 22:58 || Vācijas impērija || [[Berlīne]]<br>Frīdriha iela || 1539 || 07:32 || |- | || 23:10 || Vācijas impērija || [[Berlīne]]<br>Zooloģiskais dārzs || 1544 || 07:20 || |- | || 00:53 || Vācijas impērija || [[Štendāle]] (''Stendal'') || 1639 || 05:50 || |- | || 03:07 || Vācijas impērija || [[Hannovere]] || 1793 || 03:57 || |- | || 04:41 || Vācijas impērija || [[Bīlefelde]] || 1902 || 02:20 || |- | || 06:07 || Vācijas impērija || [[Dortmunde]] || 2000 || 00:57 || |- | || 06:41 || Vācijas impērija || [[Esene]] || 2033 || 00:19 || |- | || 07:04 || Vācijas impērija || [[Dīsburga]] || 2056 || 23:56 || |- | || 07:27 || Vācijas impērija || [[Diseldorfa]] || 2071 || 23:35 || |- | || 08:07 || Vācijas impērija || [[Ķelne]] || 2119 || 22:58 || |- | || 08:48 || Vācijas impērija || Dīrene (''Düren'') || 2158 || 21:10 || |- | || 09:23 || Vācijas impērija || [[Āhene]] || 2189 || 21:39 || |- | || 08:53 <br>(-1 stunda) || Vācijas impērija || Herbeštāle (''Herbesthal'') || 2219 || 21:18 (+1 stunda) || |- | || 09:05 || Beļģija || Velkenreda (''Welkenraedt'') || 2221 || - || |- | || 09:23 || Beļģija || Vervjē (''Verviers'') || 2234 || 19:49 || |- | 10:07<br>Londonas vagoni || 10:15 || Beļģija || [[Ljēža]] || 2259 || 19:13 ||piekabina Londonas vagonus |- | ↓ || 10:49 || Beļģija || Juī (''Huy'') || 2288 || 18:18 || ↑ |- | ↓ || 11:21 || Beļģija || [[Namīra]] (''Namur'') || 2319 || 17:49 || ↑ |- | ↓ || 12:06 || Beļģija || [[Šarlruā]] || 2356 || 17:10 || ↑ |- | ↓ || 12:35 || Beļģija || Erkelina (''Erquelinnes'') || 2385 || 16:41 (muita) || ↑ |- | ↓ || 13:02 || Francija || Žemona (''Jeumont'', robežkontrole) || 2387 || 16:21 || ↑ |- | ↓ || 14:08 || Francija || [[Senkantēna]] || 2472 || 15:22 || ↑ |- | ↓ || 16:00 <br>(pienāk) || Francija || [[Parīze]]<br>(Ziemeļu stacija) || 2624 || 13:45 || ↑ |- | 11:37 || - || Beļģija || [[Brisele]]<br>(Ziemeļu stacija) || 2359 || - || 17:22 |- | 12:25 || - || Beļģija || [[Gente]] || 2415 || - || 16:21 |- | 15:30 <br>(prāmis) || - || Beļģija || [[Ostende]] || 2477 || - || 15:32 |- | 19:55 || - || Apvienotā Karaliste || [[Dovera]] || || - || 10:40 <br>(prāmis) |- | 23:03 || - || Apvienotā Karaliste || [[Londona]] <br>(Čeringkrosas stacija) || || - || 09:00 |} == Pēcvēsture == Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme šajā maršrutā ar PSRS vilcieniem tika atjaunota 1970. gados, kad PSRS un Polijas robežstacijā [[Kuzņica|Kuzņicā]] tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no Eiropā un citviet pasaulē pieņemtā sliežu platuma (1435 mm). No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga-Jelgava-Viļņa-Varšava-Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga-Varšava, Tallina-Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas-Varšavas un Ļeņingradas-Berlīnes vilcieni.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |url=http://railbaltica.info/par-projektu/fakti/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|26||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170501174853/http://railbaltica.info/par-projektu/fakti/ }}</ref> Pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas atsākās tiešā dzelzceļa satiksme starp Lietuvu un Poliju ar pārsēšanos Šestoku stacijā, kas tika pārtraukta nepietiekamā pasažieru skaita dēļ. Pašlaik notiek dzelzceļa līnijas [[Rail Baltica]] izveide maršrutā Tallina-Rīga-Kauņa-[[Varšava]]. Par pirmo šī projekta fāzi uzskata normālplatuma sliežu atjaunošanu posmā no [[Šestoka]]s līdz Kauņai (''Rail Baltica I''). 2016. gada jūnijā pa tām sāka kursēt bezpārsēšanās vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].<ref>{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=The Baltic Course |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rail Baltica]] [[Kategorija:Dzelzceļš]] [[Kategorija:Dzelzceļš Vācijā]] [[Kategorija:Dzelzceļš Krievijā]] [[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]] nhq0hq9bnwn3j0onopjrfbkjfpimu71 3657179 3657178 2022-07-20T06:23:07Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Nord-Express guļamvagons.jpg|thumb|300px|Nord-Express guļamvagons pirms Otrā pasaules kara]] [[Attēls:Plakats Nord Express 1927.jpg|thumb|200px|''Art deko'' stila plakāts dzelzceļa satiksmei starp Parīzi/Londonu un Rīgu (1927)]] {{nosaukums slīprakstā}} '''''Nord-Express''''' ("Ziemeļu ekspresis") bija starptautisks ekpresvilciens, kas savienoja [[Parīze|Parīzi]]/[[Londona|Londonu]] ar [[Berlīne|Berlīni]] un tālāk ar [[Pēterburga|Pēterburgu]]/[[Rīga|Rīgu]] (1896-1914), pēc Pirmā pasaules kara ar Rīgu/[[Varšava|Varšavu]] (1921-1939), bet pēc Otrā pasaules kara tas kursēja uz [[Kopenhāgena|Kopenhāgenu]] (1946-1997). == Priekšvēsture == 1861. gadā tika atklāta [[dzelzceļa līnija Rīga—Daugavpils]], kas [[Daugavpils|Daugavpilī]] savienojās ar 1860. gadā izbūvēto [[dzelzceļa līnija Pēterburga—Varšava|dzelzceļa līniju Pēterburga—Daugavpils]], ko 1862. gadā caur [[Viļņa|Viļņu]] pagarināja līdz [[Varšava]]i un savienoja ar Eiropas (normālā) platuma dzelzceļa līniju Varšava—Vīne. Dzelzceļa atzars [[Lentvare]]-[[Kauņa]]-[[Kēnigsberga]] to savienoja ar [[Berlīne|Berlīni]]. == Vēsture == 1896. gadā starptautiskā akciju sabiedrība ''Compagnie Internationale des Wagons-Lits'' uzsāka ekspresvilciena ''Nord-Express'' kustību maršrutā Parīze—Berlīne—Kēnigsberga—Daugavpils—Pēterburga ar īpašu Rīgas vagonu, ko atkabināja [[Daugavpils (stacija)|Daugavpils stacijā]]. Vilciens kursēja divas reizes nedēļā ar pārsēšanos [[Virbale]]s stacijā uz Vācijas un Krievijas impēriju robežas, kopējais brauciens no Parīzes līdz Pēterburgai ilga 52 stundas (vairāk kā divas diennaktis).<ref>Reichs-Kursbuch 1905, Nachdruck bei Ritzau Verlag Zeit und Eisenbahn, 2005</ref> Pirmā pasaules kara laikā [[Oberosts|Vācijas okupācijas iestādes]] uzbūvēja [[dzelzceļa līnija Jelgava—Šauļi—Tilzīte|dzelzceļa līniju Jelgava—Šauļi—Tilzīte]] ar Eiropas standarta sliežu platumu. Pēc gara beigām un neilgi pirms [[Rīgas miera līgums|Rīgas miera līguma]] parakstīšanas 1921. gada 15. februārī atjaunoja tiešo dzelzceļa satiksmi starp Rīgu un Virbaļiem, bet tā paša gada 19. augustā pagarināja bezpārsēšanās vagonu kursēšanu līdz [[Parīze]]i un [[Ostende]]i, iekļaujot Rīgu kā galapunktu jaunajā ''Nord-Express'' maršrutā. 1923. gadā Rīgas-Berlīnes vilcienā sāka iekļaut arī Latvijas dzelzceļu, Lietuvas dzelzceļu un Vācijas dzelzceļu vagonus, jo šie pārvadājumi izrādījās ļoti pieprasīti. 1925. gadā pēc Latvijas dzelzceļu pasūtījuma [[Rīgas Vagonu rūpnīca|Rīgas rūpnīca "Fēnikss"]] uzsāka ražot guļamvagonus. Vilciens, kurš no Latvijas kursēja pirms Otrā pasaules kara maršrutā Rīga—Jelgava—Kēnigsberga—Berlīne, sasniedza galamērķi 15 stundās un 19 minūtēs, atceļā pavadot pat mazāk — 14 stundas un 43 minūtes, un kļuva par ērtāko un ātrāko transporta līdzekli. Latvijas teritorijā tā vidējais komerciālais kustības ātrums bija 77,1 km/h, Lietuvā — 79,2 km/h, bet Vācijā — 80,4 km/h. 1934. gadā uzsāka kursēt vagons Ostende-Berlīne-[[Breslava]]-[[Krakova]]-[[Ļvova]]-[[Bukareste]]. <gallery> Narvskaia chast SPb 000000009 1 m.jpg|Varšavas stacija Pēterburgā ap 1900. gadu. Kārsavas dzelzceļa stacija Krievijas impērijas laikā.jpg|Kārsavas stacija. St. Petersburg-Warsaw railway station in Daugavpils (1).jpg|Daugavpils dzelzceļa stacija. Vilnius-train-station-1915-postcard.JPG|Viļņas dzelzceļa stacija ap 1915. gadu. Stancija Veržbolovo1900.png|Robežstacija Virbale (Veržbolova). ID003603 B037 Ostbahnhof.jpg|Kēnigsbergas dzelzceļa stacija. Bundesarchiv Bild 102-01339, Berlin, Schlesischer Bahnhof, Speisewagen.jpg|Nord-Express restorāna vagons Berlīnes Silēzijas stacijā (1926) Berlin Bahnhof Friedrichstrasse Schluetersteg 1900.jpg|Berlīnes Frīdriha ielas stacija. Bahnhof Zoo - 1898.jpg|Berlīnes Zoodārza stacija. Ernst-August-Platz Hannover Germany 1900.jpg|Hanoveres dzelzceļa stacija. Kölner Hauptbahnhof um 1900.jpg|Ķelnes dzelzceļa stacija. Gare Guillemins 1905.jpg|Ljēžas dzelzceļa stacija. BF 218 - PARIS -Gare du Nord.jpg|Parīzes Ziemeļu stacija. </gallery> === Kustības saraksts (1914)<ref>Международное общество спальных вагонов и европейских скорых поездов Путеводитель / Под ред. Н.Н. Лендера (Путника). — СПб.: тип. т-ва А.С. Суворова - "Новое время", 1914. — 312 с.</ref> === [[Attēls:Nord Express Interwar period.svg|thumb|300px|Ekspresvilciena ''Nord-Express'' maršruti 1925. — 1997. gadā]] {| class="wikitable" ! ! atiet ! valsts ! stacija ! km ([[verstis]]) ! atiet ! |- | || 20:00 <br>(trešdien un <br>sestdien)|| Krievijas impērija || [[Pēterburga]]<br>(Varšavas stacija) || 0 || 10:30 pienāk <br>(pirmdien un piektdien) || |- ||| 20:44 || Krievijas impērija || [[Gatčina]] || 45<br>(42)|| 09:50 || |- | || 22:02 || Krievijas impērija || [[Luga]] || 140 (129) || 08:34 || |- ||| 00:09 || Krievijas impērija || [[Pleskava]] || 273 (257) || 06:21 || |- | || 02:14 || Krievijas impērija || [[Kārsava]] || 393 (376) || 04:00 || |- |piekabina <br>[[Rīga]]s vagonu || 04:19 || Krievijas impērija || [[Daugavpils]] || 519 (497) || 01:49 || atkabina [[Rīga]]s vagonu |- | || 07:03 || Krievijas impērija || [[Viļņa]] || 704 (658)|| 22:58 || |- | || 08:53 || Krievijas impērija || [[Kauņa]] || 789 (755)|| 21:12 || |- |pārsēšanās un muita || 11:20 || Krievijas impērija || [[Virbale]] || 875 (837)|| 19:46 (+1 stunda) <br> ||muita un pārsēšanās |- |muita || 11:00 <br>(-1 stunda) || Vācijas impērija || Eitkūni (''Eydtkuhnen'') || 877 || 17:55 || |- | || 11:55 || Vācijas impērija || [[Insterburga]] || 937 || - || |- | || 13:23 || Vācijas impērija || [[Kēnigsberga]] || 964 || 15:56 || |- | || 15:04 || Vācijas impērija || [[Elbinga]] || 1081 || 14:23 || |- | || 15:55 || Vācijas impērija || [[Diršava]] (''Dirschau'') || 1110 || 13:46 || |- | || 17:37 || Vācijas impērija || [[Konica]] (''Conitz'') || 1206 || - || |- | || 18:53 || Vācijas impērija || [[Šneidemīle]] (''Schneidemühl'') || 1290 || 11:24 || |- | || 20:41 || Vācijas impērija || [[Gožova Velkopolska|Landsberga]] || 1407 || - || |- |sestdienās piekabina <br>[[Maskava]]s sastāvu || 22:45 || Vācijas impērija || [[Berlīne]]<br>Silēzijas stacija || 1535 || 07:58 ||otrdienās <br>tālāk uz <br>Varšavu un Maskavu |- | || 22:58 || Vācijas impērija || [[Berlīne]]<br>Frīdriha iela || 1539 || 07:32 || |- | || 23:10 || Vācijas impērija || [[Berlīne]]<br>Zooloģiskais dārzs || 1544 || 07:20 || |- | || 00:53 || Vācijas impērija || [[Štendāle]] (''Stendal'') || 1639 || 05:50 || |- | || 03:07 || Vācijas impērija || [[Hannovere]] || 1793 || 03:57 || |- | || 04:41 || Vācijas impērija || [[Bīlefelde]] || 1902 || 02:20 || |- | || 06:07 || Vācijas impērija || [[Dortmunde]] || 2000 || 00:57 || |- | || 06:41 || Vācijas impērija || [[Esene]] || 2033 || 00:19 || |- | || 07:04 || Vācijas impērija || [[Dīsburga]] || 2056 || 23:56 || |- | || 07:27 || Vācijas impērija || [[Diseldorfa]] || 2071 || 23:35 || |- | || 08:07 || Vācijas impērija || [[Ķelne]] || 2119 || 22:58 || |- | || 08:48 || Vācijas impērija || Dīrene (''Düren'') || 2158 || 21:10 || |- | || 09:23 || Vācijas impērija || [[Āhene]] || 2189 || 21:39 || |- | || 08:53 <br>(-1 stunda) || Vācijas impērija || Herbeštāle (''Herbesthal'') || 2219 || 21:18 (+1 stunda) || |- | || 09:05 || Beļģija || Velkenreda (''Welkenraedt'') || 2221 || - || |- | || 09:23 || Beļģija || Vervjē (''Verviers'') || 2234 || 19:49 || |- | 10:07<br>Londonas vagoni || 10:15 || Beļģija || [[Ljēža]] || 2259 || 19:13 ||piekabina Londonas vagonus |- | ↓ || 10:49 || Beļģija || Juī (''Huy'') || 2288 || 18:18 || ↑ |- | ↓ || 11:21 || Beļģija || [[Namīra]] (''Namur'') || 2319 || 17:49 || ↑ |- | ↓ || 12:06 || Beļģija || [[Šarlruā]] || 2356 || 17:10 || ↑ |- | ↓ || 12:35 || Beļģija || Erkelina (''Erquelinnes'') || 2385 || 16:41 (muita) || ↑ |- | ↓ || 13:02 || Francija || Žemona (''Jeumont'', robežkontrole) || 2387 || 16:21 || ↑ |- | ↓ || 14:08 || Francija || [[Senkantēna]] || 2472 || 15:22 || ↑ |- | ↓ || 16:00 <br>(pienāk) || Francija || [[Parīze]]<br>(Ziemeļu stacija) || 2624 || 13:45 || ↑ |- | 11:37 || - || Beļģija || [[Brisele]]<br>(Ziemeļu stacija) || 2359 || - || 17:22 |- | 12:25 || - || Beļģija || [[Gente]] || 2415 || - || 16:21 |- | 15:30 <br>(prāmis) || - || Beļģija || [[Ostende]] || 2477 || - || 15:32 |- | 19:55 || - || Apvienotā Karaliste || [[Dovera]] || || - || 10:40 <br>(prāmis) |- | 23:03 || - || Apvienotā Karaliste || [[Londona]] <br>(Čeringkrosas stacija) || || - || 09:00 |} == Pēcvēsture == Tiešā bezpārsēšanās starptautiskā satiksme šajā maršrutā ar PSRS vilcieniem tika atjaunota 1970. gados, kad PSRS un Polijas robežstacijā [[Kuzņica|Kuzņicā]] tika izveidots vagonu ratiņu maiņas punkts, jo PSRS sliežu platums (1520 mm) atšķīrās no Eiropā un citviet pasaulē pieņemtā sliežu platuma (1435 mm). No Rīgas kursēja bezpārsēšanās vagoni maršrutos Rīga-Jelgava-Viļņa-Varšava-Berlīne (ceļā bija jāpavada 31 stunda 15 minūtes), Rīga-Varšava, Tallina-Varšava. Caur Rēzekni un Daugavpili kursēja Ļeņingradas-Varšavas un Ļeņingradas-Berlīnes vilcieni.<ref name=":3">{{Tīmekļa atsauce |url=http://railbaltica.info/par-projektu/fakti/ |title=Arhivēta kopija |access-date={{dat|2017|04|26||bez}} |archive-date={{dat|2017|05|01||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20170501174853/http://railbaltica.info/par-projektu/fakti/ }}</ref> Pēc Baltijas valstu neatkarības atjaunošanas atsākās tiešā dzelzceļa satiksme starp Lietuvu un Poliju ar pārsēšanos Šestoku stacijā, kas tika pārtraukta nepietiekamā pasažieru skaita dēļ. Pašlaik notiek dzelzceļa līnijas [[Rail Baltica]] izveide maršrutā Tallina-Rīga-Kauņa-[[Varšava]]. Par pirmo šī projekta fāzi uzskata normālplatuma sliežu atjaunošanu posmā no [[Šestoka]]s līdz Kauņai (''Rail Baltica I''). 2016. gada jūnijā pa tām sāka kursēt bezpārsēšanās vilciens Kauņa-[[Bjalistoka]].<ref>{{ziņu atsauce|title=Lithuanian, Polish railways to launch Kaunas-Bialystok passenger route in June|publisher=The Baltic Course |url= http://www.baltic-course.com/eng/good_for_business/?doc=121482 |date=31 May 2016}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Skatīt arī == * [[Rail Baltica]] [[Kategorija:Dzelzceļš]] [[Kategorija:Dzelzceļš Vācijā]] [[Kategorija:Dzelzceļš Krievijā]] [[Kategorija:Dzelzceļš Latvijā]] [[Kategorija:Dzelzceļš Lietuvā]] bb2wi96atd4mbc6vn8n5685j15ls8m4 0 349814 3657299 3371331 2022-07-20T09:58:23Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2018. gada augusts}} '''Ņemecs''' ({{val|cz|Němec}}; sieviešu dzimtē [[Ņemcova]] (''Němcová'')) ir [[čehu valoda|čehu]] cilmes [[uzvārds]]. Cilvēki ar šo uzvārdu: * [[Ondržejs Ņemecs]] (''Ondřej Němec''; 1984) — čehu hokejists; * [[Pšemislavs Ņemecs]] (''Przemysław Niemiec''; 1980) — poļu riteņbraucējs. == Skatīt arī == * [[Nemecs]] {{Uzvārds}} [[Kategorija:Čehu uzvārdi]] sq2xzapjgxxb3tlrno0vlrli9qr1h8x 2 350844 3657113 3655578 2022-07-19T20:59:59Z Tttoooxxx 65596 /* ASV */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:SAILING DIRECTIONS-ENROUTE-Caribbean Sea Vol 1-5Page 6.jpg|thumb|350px|ASV Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanās aģentūras Karību jūras locijas 1. sējuma 6. lapaspuse (''Sailing Directions (Enroute) Caribbean Sea Vol 1'' - angļu val.).]] '''Locija''' ir kuģu un laivu ceļu apraksts [[Piekrastes navigācija|piekrastes navigācijā]] un tuvojoties ostām. Tajā sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts, ziņas par navigācijas šķēršļiem, bīstamām vietām, navigācijas aprīkojumu, ziņas par ostām un režīmu tajās, kā arī cita informācija.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. lpp.</ref> Angļu valodā visu kādas valsts izdoto lociju kopumu dēvē par ''Sailing Directions'', bet atsevišķu grāmatu par ''Pilot''. Vārds ''pilot'' nozīmē arī locis. Vienāds nosaukums izvēlēts tāpēc, ka locijas sniedz vietējās zināšanas par kuģu ceļiem un orientieriem, kuras parasti tiek iegūtas no loča. Tādēļ īpaši svarīgas locijas ir karakuģiem un valsts dienesta kuģiem, kuri daudzās ostās ir atbrīvoti no obligātās loča pavadības. Daudzas valstis izdod locijas saviem teritoriālajiem ūdeņiem, kuros tās ir Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas (''International Hydrographic Organization (IHO)'' - angļu val.) atzītas kā primārie kartogrāfijas varas orgāni. Tomēr visplašāk izmantotās locijas ir Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas biroja (''UK Hydrographic Office'' - angļu val.) izdotās (''Admiralty Sailing directions (ASD)'' - angļu val.). Šīs locijas tiek pārdotas ar ''Admiralty'' zīmolu un nodrošina visplašāko ģeogrāfisko pārklājumu piekrastes kuģu ceļiem visā pasaulē. Tās ir veidotas, lai papildinātu un uzlabotu datus, kuri uzrādīti uz [[Admiralitāte (Apvienotā Karaliste)|britu admiralitātes]] (''British Admiralty (BA)'' - angļu val.) jūras kartēm, aprakstot jūras kuģu ceļus attiecībā pret krasta orientieriem. Okeāna ceļi ietverti admiralitātes grāmatā "Pasaules okeāna pārgājieni" (''Ocean Passages for The World (OPTW)'' - angļu val.) - jūras publikācija NP136 - kura apraksta jūras ceļus atsevišķi motorkuģiem un atpūtas kuģiem / buru kuģiem. == ASV == [[File:SDLIMITS.jpg|right|thumb|200px|Lociju pārklājums. Skaitļi kvadrātos apzīmē atsevišķo plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) pārklājuma rajonus.]] Pavisam eksistē 41 ASV [[navigācija]]s lociju sējums ārzemju ūdeņiem, kurus izdod [[Nacionālā Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra]] (''National Geospatial-Intelligence Agency (NGA)'' - angļu val.). Lociju komplekts sastāv no 36 piekrastes lociju (''Enroute'' - angļu val.) sējumiem, 4 plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) sējumiem un 1 sējuma, kurš apvieno abus iepriekš minētos. Plānošanas rokasgrāmatas apraksta okeānu baseinu vispārīgās iezīmes un valstīm specifisku informāciju, piemēram, militāro poligonu koordinātas, loča pavadības nosacījumus, dažādus noteikumus, meklēšanas un glābšanas informāciju, kuģu ziņošanas sistēmas un laika zonas. Piekrastes locijas ietver detalizētu informāciju par piekrasti un ostu pieejām papildinot rajona vislielākā mēroga kartes. Katra piekrastes locija ir sadalīta ģeogrāfiskos reģionos, sauktos par sektoriem, kuri satur informāciju par laikapstākļiem piekrastē, straumēm, ledu, bīstamām vietām, orientieriem un ostām, kā arī grafisku rajonam pieejamo karšu attēlojumu.<ref>[https://msi.nga.mil/Publications/SDEnroute Sailing Directions Enroute] National Geospatial-Intelligence Agency. Skatīts: 2022. gada 19. jūlijā</ref> ASV locijas ārzemju ūdeņiem ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://msi.nga.mil/Publications NGA jūrniecības drošības informācijas portāla] (''NGA Maritime Safety Information Portal (NGA MSI Portal)'' - angļu val.). ASV ūdeņiem tiek izdotas desmit dažādas locijas, kuras ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://www.nauticalcharts.noaa.gov/publications/coast-pilot/index.html hidrogrāfijas biroja] interneta vietnes. Turpat iespējams lejupielādēt arī citus produktus, tajā skaitā [https://charts.noaa.gov/InteractiveCatalog/nrnc.shtml kartes]. Locijas korektē, kad jauniegūti dati ir par pamatu esošā teksta revīzijai. Šādus datus iegūst no vairākiem avotiem, tajā skaitā ločiem un citu valstu locijām. Grāmata, kura apvieno plānošanas rokasgrāmatu un piekrastes lociju ir [[Antarktīda]]s plānošanas rokasgrāmata un piekrastes locija (''Planning Guide and Enroute for Antarctica'' - angļu val.). Šāds apvienojums ļauj efektīvāk pasniegt materiālu par šo unikālo rajonu. Plānošanas rokasgrāmatas un piekrastes locijas tiek korektētas bieži. 2005. gada sākumā NGA pārtrauca šo publikāciju izdošanu drukātā veidā un sekojošie izdevumi tika izplatīti tikai ciparu formātā. Starp jauniem izdevumiem locijas tiek korektētas pielietojot ciparu ielāpu (''binary patch'' - angļu val.) procesu, kuru dēvē par publikāciju datu atjaunošanu (''Publication Data Update (PDU)'' - angļu val.).<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. lpp.</ref> == Kravas == {| class="wikitable" style="float:right;margin:1em;clear:right;" |+Vidējās kalendārā gada laikā pārvadātās kravas. Dati no 2016. līdz 2020. gadam<br />(miljoni tonnu) |- | Dzelzsrūda || style="text-align:right;"| 44,5 |- | Akmeņogles || style="text-align:right;"| 11,3 |- | Kaļķakmens || style="text-align:right;"| 21,9 |- | Cements || style="text-align:right;"| 3,2 |- | Sāls || style="text-align:right;"| 0,9 |- | Smiltis || style="text-align:right;"| 0,4 |- | Labība || style="text-align:right;"| 0,3 |- | '''Kopā''' || style="text-align:right;"| 82,6 |- |colspan=2|''Avots: [https://lcaships.com/wp-content/uploads/2022/02/usf1221revised.pdf U.S.-Flag Shipping on the Great Lakes Up 16.8 Percent in 2021],<br> 2021. gada ikgadējais statistikas ziņojums,<br> Lake Carriers’ Association'' |} Lielo ezeru balkeri, kā jau [[Balkeris|balkeri]], pārvadā pārsvarā tādas beramkravas kā iežus, rūdu, sāli vai labību lielās vienlaidu tilpnēs bez vajadzības pirms tam kravu iekraut konteineros. Agrāk, lai kuģus piekrautu, bija nepieciešams izkraut dzelzceļa vagonus [[Rūdas piestātne|rūdas piestātnes]] un kravas izkraušanas piestātnes vajadzēja aprīkot ar [[Hjūlets|izkraušanas ierīcēm]],<ref>[https://books.google.lv/books?id=aNwDAAAAMBAJ&pg=PA74&source=gbs_ge_summary_r&redir_esc=y#v=onepage&q&f=true Giant Jaws Unload Ore Ship] Popular Mechanics. 1953. gada maijs. 74. - 77. lpp. Skatīts: 2022. gada 7. jūnijā</ref> bet mūsdienu Lielo ezeru balkeri ir pašizkrāvēji ļaujot kravu izkraut ātrāk un vairāk ostās. Izplatītākās kravas Lielajos ezeros ir [[takonīts]], [[kaļķakmens]], [[labība]], [[sāls]], [[akmeņogles]], [[cements]], [[ģipsis]], [[smiltis]], [[izdedži]] un [[Kālija karbonāts|potašs]]. Liela daļa kravu nonāk tērauda ražotnēs [[Autobūve|autobūves]] vajadzībām. Vieglās transportēšanas dēļ šīs ražotnes izvietotas ap Lielajiem ezeriem. Citi galamērķi iekļauj ogļu elektrostacijas, šoseju departamenta sāls torņus un akmeņu piestātnes, kurās izkrauj kaļķakmeni celtniecības nozarei. Kuģi ar ASV karogu pārvadā lielāko daļu kravu, apmēram divas trešdaļas no visām kravām pēc svara. ASV kuģi pārvadā lielāko daļu dzelzs, kaļķakmens un cementa, bet Kanādas kuģi lielāko daļu potaša un gandrīz visu ezeros pārvadāto sāli un labību. [[Attēls:Cason J Callaway.jpg|thumb|''Cason J. Callaway'' pietauvots Stērdženbejā (''Sturgeon Bay'' - angļu val.) Viskonsinas štatā (2021. gads).]] Izkraušanas ostas, kuģu izmēri un juridiskie ierobežojumi lielā mērā ietekmē pārvadājamās kravas veidu. Lieli ASV kuģi pārvadā lielāko daļu ezeros pārvadātās dzelzsrūdas (79%) no ASV raktuvēm uz ASV ražotnēm. Tas atspoguļo [[1920. gada tirdzniecības flotes akts|Džonsa akta]] prasības, kā arī pašu nozari, kura izmanto lielus izejvielu apjomus pati būdama koncentrēta dažās lielās ostās. Sāls un kanādiešu labība var tikt pārvadāta uz vairākām mazām ostām abās valstīs ar mazākiem, pārsvarā Kanādas kuģiem, kuri var ieiet arī Sentlorensas ūdensceļā, lai sasniegtu Kanādas ostas Monreālu un Kvebeku. == Izmērs == [[Attēls:MV George Stinson.jpg|right|thumb|300 metru ''George A. Stinson'' (tagad ''American Spirit'') šķeļot Hūrona viļņus.]] Lielākie kuģi ezeros ir ap 300 metrus gari vai precīzāk no 304,8 līdz 308,9 metriem gari, 32 metrus plati un ar 17 metrus augstu korpusu. Tie var pārvadāt līdz 80 120 tonnām beramkravu, lai arī to pilnu piekraušanu ietekmē ezeru ūdens līmeņi un, jo īpaši, ūdens līmeņi kanālos un ostās. Desmit šādu kuģu uzbūvēja no 1976. līdz 1981. gadam un tie visi vēljoprojām tiek ekspluatēti. Jaudīgākais no tiem ir MK<ref>Motorkuģis</ref> [[Edwin H. Gott|''Edwin H. Gott'']],<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/gott.htm Burdick R. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- Edwin H. Gott] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā</ref> kurš tika aprīkots ar diviem ''Enterprise'' DMRV-16-4 dīzeļdzinējiem, kuri, savukārt, piedzina divas [[dzenskrūve]]s. Abu dzinēju kopējā jauda sastādīja 19 500 [[Zirgspēks|zirgspēku]] jeb 14 500 kW padarot šo kuģi par jaudīgāko Lielo ezeru balkeri. Dzinēji ļāva attīstīt 13,8 mezglu (25,6 km/h) ātrumu.<ref>Bawal R. A. [https://books.google.lv/books?id=_LTqoJtyM5MC&pg=PA55&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false ''Superships of the Great Lakes: Thousand-foot Ships on the Great Lakes''] Inland Expressions, 2011. 55. lpp. {{ISBN|9780981815749}}</ref> 2011. gadā MK ''Edwin H. Gott'' dzinēji tika nomainīti uz diviem ''MAK/Caterpillar'' 8M43C dzinējiem. Katra dzinēja jauda 9 650 [[Zirgspēks|zirgspēki]] (7 200 kW).<ref>[http://www.glmri.org/downloads/quarterlyReports/2011_04.pdf Stewart R. M/V Gott Repowering Project Completion.] Great Lakes Maritime Research Institute, Quarterly Update (January – March 2011), 2011. gada. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā</ref> Arī citu Lielo ezeru balkeru dzinēji ir tikuši mainīti. 308,91 m garais MK [[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] ir lielākais ezeru kuģis, kurš spēj pārvadāt 68 000 tonnu beramkravas. ''Stewart J. Cort'' bija pirmais 300 metru garais kuģis, kuru sāka ekspluatēt ezeros un arī vienīgais ar tradicionāli priekšgalā novietotu stūres māju tā saucamajā Lielo ezeru stilā (lai arī visas dzīvojamās telpas ir novietotas kuģa priekšgalā, pakaļgala virsbūvē ir izkraušanas ierīce un dzinēji) Kuģi nolaida ūdenī [[Misisipi (štats)|Misisipi]] ar nosaukumu ''Hull 1173'' un tas sastāvēja tikai no priekšgala un pakaļgala sekcijām (tādēļ to dēvēja arī par "resno"). No Misisipi kuģis aizgāja uz [[Ēri]], kur to pārgrieza divās daļās un kuģa vidū iemetināja vairāk nekā 243 m garu papildus korpusa sekciju.<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/cort.htm Aho J. L. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- Stewart J. Cort] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā</ref> Cits interesants 300 metru kuģis ir ''Presque Isle'', kas ir cieši savienota [[Velkonis|velkoņa]] un [[barža]]s kombinācija. ''Presque Isle'' ir pasaulē lielākā velkoņa/baržas kombinācija. Visi 300 metru kuģi ir ASV kuģi. Kanādas flotei ir jāiet uz un no lielajām Kanādas pilsētām caur Sentlorensas ūdensceļu, tādēļ Kanādas kuģu lielākais garums ir 230 m ([[Seawaymax|''Seawaymax'']] izmērs). Šāda standarta garuma iemesls ir Vellanda kanāls, kurš apiet [[Niagāras ūdenskritums|Niagāras ūdenskritumu]]. Slūžas ir apmēram 240 m garas, kas drošības apsvērumu dēļ ierobežo maksimālo kuģu garumu. Cits iemesls, kāpēc nepastāv lielāki Kanādas kuģi, ir juridiska rakstura. Ezeru lielākos kuģus parasti izmanto, lai pārvadātu amerikāņu raktuvju rūdu uz amerikāņu tērauda ražotnēm. [[1920. gada tirdzniecības flotes akts|Džonsa akta]] dēļ Kanādas kuģi nevar pārvadāt rūdu no amerikāņu raktuvēm uz amerikāņu ražotnēm, tādēļ arī nav vajadzības pēc lielākiem kanādiešu kuģiem. Vellanda kanāla ierobežojumu dēļ, daudz izplatītākas ir 180 un 210 m klases. Šie kuģi ir ļoti atšķirīgi gan pēc uzbūves, gan kravnesības un var pārvadāt no 10 000 līdz 40 000 tonnu kravas. Mazākie kuģi var apkalpot ezeru mazākās ostas, kurās nav regulārs kravu pārvadājumu pieprasījums. Pēdējais uzbūvētais ezeru lielais beramkravu kuģis ir cieši savienota velkoņa un baržas kombinācija ''Ken Boothe Sr./Lakes Contender''. 226 m garās baržas ''Lakes Contender'' un 41 m garā velkoņa ''Ken Boothe Sr.'' ekspluatāciju uzsāka 2012. gadā. [[Attēls:USEPA GL collection 151 DuluthHalletDockSelfunloader.jpg|thumb|right|Pašizkraujošs balkeris izkraujot beramkravu [[Dulūta|Dulūtā]].]] === Ezeru 300 metru garo kuģu saraksts === [[Attēls:James R Barker.jpg|thumb|Balkeris ''James R. Barker'' ejot cauri Makinakas (''Mackinac'' - angļu val.) šaurumam.]] Lielo ezeru balkeri (pašizkrāvēji): * [[American Integrity|''American Integrity'']] (304,8 m x 32,0 m); * [[American Spirit|''American Spirit'']] (306,0 m x 32,0 m);<ref>[http://www.americansteamship.com/fleet/mv-american-spirit.php M/V American Spirit] American Steamship Company. Skatīts: 2022. gada 11. jūnijā</ref> * [[American Century|''American Century'']] (304,8 m x 32,0 m); * [[Edgar B. Speer|''Edgar B. Speer'']] (306,0 m x 32,0 m);<ref>[https://www.greatlakesvesselhistory.com/histories-by-name/s/speer-edgar-b Speer, Edgar B.] Great Lakes Vessel History. Skatīts: 2022. gada 11. jūnijā</ref> * [[Edwin H. Gott|''Edwin H. Gott'']] (306,0 m x 32,0 m) jaudīgākie dzinēji Lielajos ezeros; * [[James R. Barker|''James R. Barker'']] (306,0 m x 32,0 m) pirmais 300 metrus garais Lielo ezeru balkeris ar jūras kuģiem tradicionālo aizmugurē novietoto stūres māju; * [[Mesabi Miner|''Mesabi Miner'']] (306,0 m x 32,0 m); * [[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] (308,9 m x 32,0 m) lielākais kuģis Lielajos ezeros; * [[Stewart J. Cort|''Stewart J. Cort'']] (304,8 m x 32,0 m) pirmais 300 metrus garais kuģis Lielajos ezeros;<ref>[http://www.interlake-steamship.com/our-fleet/m-v-stewart-j.-cort/ M/V Stewart J. Cort] The Interlake Steamship Company. Skatīts: 2022. gada 11. jūnijā</ref> * [[Burns Harbor|''Burns Harbor'']] (304,8 m x 32,0 m); * [[Indiana Harbor|''Indiana Harbor'']] (304,8 m x 32,0 m); * [[Walter J. McCarthy Jr.|''Walter J. McCarthy Jr.'']] (304,8 m x 32,0 m) vislielākā kravnesība 80 120 t; Cieši savienota velkoņa/baržas (''integrated tug and barge (ITB)'' - angļu val.) kombinācija: * [[Presque Isle|''Presque Isle'']] (304,8 m x 31,9 m) vienīgā 300 metrus garā velkoņa/baržas kombinācija.<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/prsqisle.htm Marine Historical Society of Detroit Great Lakes Fleet Page Vessel Feature - Presque Isle] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 12. jūnijā</ref> == Uzbūve == [[Attēls:Welland canal john b aird.JPG|thumb|right|MK ''John B. Aird'', Lielo ezeru balkeris ar vienu pakaļgalā novietotu virsbūvi.]] Tā kā šiem kuģiem jāizmanto [[Lielo ezeru ūdensceļš|Lielo ezeru ūdensceļa]] slūžas, tiem visiem ir vienas un tās pašas raksturīgās iezīmes un to izskats atšķiras no līdzīga izmēra jūras [[Kravas kuģis|kravas kuģiem]]. Piemēram, tie ir šaurāki un parasti garāki. Agrāk izplatīts Lielo ezeru balkeru variants bija [[vaļa mugura]]s projekti (tos ieviesa Aleksandrs Makdugals (''Alexander McDougall'' - angļu val.) un būvēja no 1887. līdz 1898. gadam), kuriem bija raksturīgs ievērojams [[korpusa bortu ieliekums uz iekšu virs ūdenslīnijas]], kurš pakāpeniski pārgāja horizontālā klājā, kā arī noapaļots priekšgals. Šie kuģi piekrautā stāvoklī atgādināja [[Vaļi|vaļa]] muguru. Ja parasta kravas kuģa virsbūve ar stūres māju atradās kuģa vidusdaļā, tad Lielo ezeru balkeru virsbūvi un stūres māju sākot ar 19. gadsimta beigām izvietoja priekšgalā. Parasti tiem bija arī otra sala virs mašīntelpas kuģa pakaļgalā. Šādus divsalu kuģus būvēja no 1869. līdz 1974. gadam. Pirmais kuģis Lielajos ezeros, kuru uzbūvēja ar priekšgalā novietotu stūres māju, bija [[R. J. Hackett|''R. J. Hackett'']], bet pēdējais [[Algosoo|''Algosoo'']]. Vēlāk būvētajiem Lielo ezeru balkeriem, piemēram, ''CSL Niagara'', ir viena, liela, pakaļgalā novietota virsbūves sala. [[Attēls:Soo Locks-Sault-Ste Marie.png|thumb|right|Lielo ezeru balkeris izejot no [[Sū slūžas|Sū slūžām]] (apakšā, pa labi). Mičiganas štats labajā pusē, priekšplānā, Ontārio province pa kreisi un fonā.]] Ātrums ezeros nav tik svarīgs kā okeānā. Parasti ostas ir izvietotas tuvāk viena otrai nekā pārvadājot kravas okeānā, tādēļ kravas ietilpība ir svarīgāka par ātrumu. Ezeru kuģus projektē ar pēc iespējas lielāku [[Korpuss (kuģa)#Kuģa galvenie izmēri un pilnības koeficienti|ūdensizspaida pilnības koeficientu]], lai tie aizņemtu maksimālu apjomu slūžās Lielo ezeru/Sentlorensas ūdensceļu sistēmā. Tā paša iemesla dēļ, jūras arhitekti ir devuši priekšroku taisna, vertikāla priekšvadņa nevis plūdlīnijas formas priekšgaliem. Pēc otrā pasaules kara vairāki okeāna kravas kuģi un tankkuģi tika pārvietoti uz Lielajiem ezeriem un pārbūvēti par balkeriem kā lēts kuģu ieguves veids. Daži no tiem tiek izmantoti vēljoprojām (piemēram, [[USS Chiwawa (AO-68)|''Lee A. Tregurtha'']] un daži citi). Cita ezeru kuģiem raksturīga iezīme ir savādāks [[Tilpne|kravas lūku]] izvietojums nekā jūras kuģiem. Ezeru kuģiem lūkas tradicionāli ir izvietotas 7,3 metru (24 pēdu) attālumā viena no otras un arī pašu lūku garums kuģa diametrālās plaknes virzienā ir 7,3 m. Šāds izvietojums bija vajadzīgs, lai lūkas atbilstu ostu izkraušanas ierīcēm. 19. un 20. gadsimta mijā lielākajai daļai rūdas izkraušanas ierīču izkraušanas teknes bija izvietotas ik pēc 3,7 m (12 pēdām). Kuģu būvētāji izmantoja šo attālumu, lai projektētu tādas lūkas, kurās vienlaicīgi kravu varēja iekraut no divām teknēm. Šādi lūku izmēri saglabājas arī mūsdienās pat uz moderniem ezeru kuģiem, tādējādi ezeru kuģiem ir daudz vairāk lūku nekā tāda paša garuma jūras kuģiem. Lielākās dziļūdens slūžas [[Sū slūžas|Sū slūžās]] ir Po slūžas (''Poe locks'' - angļu val.), kuras ir 370 m garas un 34 m platas. Ņemot vērā gabarītu ierobežojumus, šobrīd ezeros ir trīsdesmit kuģi, kuri var pāriet no Augšezera uz Hūronu tikai izmantojot Po slūžas, lai arī neviens no tiem nesasniedz slūžu maksimāli pieļaujamo izmēru. Daudzi Lielo ezeru balkeri ir tajos iesprostoti, jo nevar iziet cauri Sentlorensas ūdensceļam, kura slūžas pieļauj 230 m garuma un 24 metru platuma maksimālos kuģu izmērus. Mazās atļautās iegrimes upēs ([[Sentmēri]] upē uzturētais dziļums ir 8,2 m, [[Senklēras ezers|Senklēras ezera]] uzturētais dziļums 6,4 m) ierobežo Lielo ezeru balkeru kravas ietilpību, bet to daļēji kompensē papildus garums un kastes veida (liels ūdensizspaida pilnības koeficients) korpuss. Tā kā Lielo ezeru viļņi pie līdzīga augstuma nesasniedz tik lielu garumu vai periodu kā okeāna viļņi, tad pastāv mazāka varbūtība, ka kuģis varētu tikt pacelts priekšgalā un pakaļgalā viļņu virsotnēs un tikt pārlauzts. Šī iemesla dēļ attiecība starp kuģa garumu, platumu un tā korpusa augstumu var būt nedaudz lielāka nekā okeānā ejošiem jūras kuģiem. Ezeru kuģu garuma, platuma attiecība parasti ir 10:1, kamēr okeāna kuģiem tā ir 7:1. Slūžu izmēri ir noteicošais faktors ezeru kuģu būvē. == Dzīves ilgums == [[Attēls:Ships-Superior-Duluth-20060928.jpg|thumb|right|102 gadus vecais kuģis [[J. B. Ford|''J. B. Ford'']] (kreisajā pusē) 2006. gadā tiek izmantots cementa uzglabāšanai. ''J. A. W. Iglehart'' (labajā pusē) savas 70 gadu ilgās karjeras pēdējā mēnesī, kuras laikā piedzīvoja [[U - kuģis|U - kuģa]] (zemūdenes) uzbrukumu Atlantijas okeānā, otrā pasaules kara laikā.]] Tā kā [[saldūdens]] ezeri ir mazāk korozīvi kuģiem par okeānu [[Jūras ūdens|sālsūdeni]], tad daudzi Lielo ezeru balkeri tiek ekspluatēti ilgstoši un flotei ir daudz lielāks vidējais vecums nekā okeāna kuģu flotei.<ref>[https://wayback.archive-it.org/all/20080414073549/http://www.imo.org/includes/blastDataOnly.asp/data_id=7987/BULK99.FIN.pdf IMO and the safety of bulk carriers] Focus on IMO. 1999. gada septembris. 6. lpp. Skatīts: 2022. gada 15. jūnijā</ref> Vidējais Lielo ezeru balkera dzīves ilgums ir 40 līdz 50 gadi. Līdz 2014. gadam SS [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']], kuru 1906. gadā uzbūvēja kā ''William P. Snyder'' (168 m garš), bija ezeros vecākais aktīvi izmantotais kuģis. Kuģa menedžmenta kompānija bija ''Port City Steamship Holding Company Inc'', bet īpašnieks ''St. Marys Cement'', kurš, savukārt, bija [[Votorantim Cimentos|''Votorantim Cimentos'']] meitas uzņēmums. Viens no visilgāk ekspluatētajiem kuģiem bija ''E. M. Ford'', kuru 1898. gadā uzbūvēja kā ''Presque Isle'' (130 m garš). Šis kuģis turpināja pārvadāt kravas 98 gadus līdz 1996. gadam. 2007. gadā tas vēl bija peldošs kā stacionārs pārkraušanas kuģis pie [[Sagino]] (''Saginaw'' - angļu val.) upmalas cementa tvertnēm. 2010. gada novembrī kuģi sagrieza metāllūžņos uzņēmumā [[Purvis Marine|''Purvis Marine'']] [[Sū Santemarī]] (''Sault Ste. Marie'' - angļu val.) Ontārio provincē. [[J. B. Ford|''J. B. Ford'']], kuru uzbūvēja 1904. gadā un izmantoja kravu pārvadājumiem līdz 1985. gadam, tāpat kā ''E. M. Ford'' vēl 2007. gadā izmantoja pārkraušanai pie cementa tvertnēm [[Superiora|Superiorā]] (''Superior'' - angļu val.) Viskonsinas štatā. Joprojām civiliem pārvadājumiem tiek izmantoti vairāki apbalvoti otrā pasaules kara kuģi, piemēram, tankkuģi ''Chiwawa'' un ''Neshanic'' (sagriezts 2018. gadā),<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/AmericanVictory.htm American Victory] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 16. jūnijā</ref> tagad attiecīgi balkeri ''Lee A. Tregurtha'' un ''American Victory'', kā arī [[tanku desanta kuģis]] ''203'', tagad darba laiva ''Outer Island''. === Jaunākie kravas kuģi === Dažas kuģniecības būvē jaunus kravas kuģus darbam Lielo ezeru ūdeņos. Zemāk uzskaitīti jaunie kravas kuģi, kurus jau ekspluatē vai kuri tiks nolaisti ūdenī, lai tos ekspluatētu Lielajos ezeros: * [[Algoma Mariner|''Algoma Mariner'']] - būvēts [[Chengxi kuģu būvētava|''Chengxi'' kuģu būvētavā]], [[Dzjanjiņa|Dzjanjiņā]], Ķīnā un nodots uzņēmumam [[Algoma Central|Algoma Central]] 2011. gada augustā; * [[Equinox klases kravas kuģis|''Equinox'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase. Dažus šīs klases kuģus 2010. gados uzsāka ekspluatēt uzņēmums ''Algoma Central Marine'', kas ir ''Algoma Central'' meitas uzņēmums. Jauna kuģu klase tiek izveidota katru reizi, kad kuģa būvei tiek izmantots jauns projekts un, kad vairāki kuģi tiek uzbūvēti pēc viena un tā paša projekta, kuģu klase kļūst pazīstama.<ref>[https://professionalmariner.com/canadian-company-orders-five-lakers-wheat-board-orders-two-others/ Canadian company orders five lakers, Wheat Board orders two others] Professional Mariner. 2011. gada 26. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 17. jūnijā</ref> Kuģi tiek izmantoti kā Lielo ezeru balkeri (divi no tiem nav aprīkoti ar kravas izkraušanas ierīcēm un trīs ir pašizkrāvēji).<ref>[https://web.archive.org/web/20110727143803/http://www.seawaymarinetransport.com/images/TheCurrent71.pdf Paterson A. SMT announces Equinox class of newbuild vessels] Seaway Marine Transport Current. 1. - 2. lpp. Skatīts: 2022. gada 17. jūnijā</ref> Sērijas pirmais kuģis [[Algoma Equinox|''Algoma Equinox'']] tika pabeigts 2013. gadā; * [[Trillium klases kravas kuģis|''Trillium'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase, kura tika piegādāta kuģniecībai [[Canada Steamship Lines|''Canada Steamship Lines'']] 2012. ([[Baie St. Paul|''Baie St. Paul'']]) un 2013. gadā ([[Whitefish Bay|''Whitefish Bay'']], [[Thunder Bay|''Thunder Bay'']] un [[Baie Comeau|''Baie Comeau'']]). Vēl divi kuģi (''CSL Welland'' un ''CSL St. Laurent'') uzsāka pārvadājumus Lielajos ezeros 2015. gadā; * [[River klases kravas kuģis|''River'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase, kuras vienu kuģi ir pasūtījusi kuģniecība [[Interlake Steamship Company|''Interlake Steamship Company'']]. Tiek plānots, ka kuģi piegādās 2022. gadā. == Kuģu zaudējumi un incidenti == [[Attēls:USCG clears ice on the St Mary River.jpg|thumb|''Cedarglen'' iespiests ledū reisa laikā decembrī. Divi ASV Krasta apsardzes ledlauži dodas to atbrīvot.]] Lielajiem ezeriem ir gara kuģu avāriju, uzsēšanos uz sēkļa, vētru un sadursmju vēsture. No [[Le Griffon|''Le Griffon'']] nogrimšanas 1679. gadā kopā ar kažokādu kravu līdz [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] zaudēšanai 1975. gadā, ir zaudēti tūkstošiem kuģu un tūkstošiem dzīvību, pie tam daudzi no šiem kuģiem tika izmantoti kravu pārvadājumos. [[Lielo ezeru kuģu avāriju muzejs]] (''Great Lakes Shipwreck Museum'' - angļu val.) lieto aptuvenus skaitļus, 6 000 kuģi un 30 000 zaudētu dzīvību.<ref>[https://web.archive.org/web/20091217111848/http://www.shipwreckmuseum.com/memorial.phtml "Voices Silent, Not Forgotten"] Great Lakes Shipwreck Museum. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā</ref> Deivids D. Sveizī (''David D. Swayze'' - angļu val.) ir sastādījis sarakstu ar vairāk nekā 4 750 labi dokumentētām pārsvarā tirdzniecības kuģu avārijām un sarakstu ar vairāk nekā 5 000 zināmiem šo nogrimušo kuģu upuriem. Jūrniecības vēsturnieks Marks Tompsons (''Mark Thompson'' - angļu val.) pamatojoties uz saglabātiem jūrniecības dokumentiem secina, ka no 1878. līdz 1994. gadam Lielajos ezeros notika gandrīz 6 000 kuģu avāriju, kuru rezultātā gandrīz ceturtā daļa no iesaistītajiem kuģiem tika pasludināti par pilnīgi zaudētiem. Kopā ar šiem kuģiem tika pazaudētas 1 166 dzīvības. Nesenākie moderno Lielo ezeru balkeru zaudējumi ir: * SS [[Henry Steinbrenner|''Henry Steinbrenner'']], 1953. gada 11. maijs, Augšezers, 17 no 31 komandas locekļa gājuši bojā (applūdis pēc tam kad vētras laikā tika norauti kravas lūku vāki); * SS [[Scotiadoc|''Scotiadoc'']], 1953. gada 20. jūnijs, Augšezers, 1 no 29 komandas locekļiem gājis bojā (sadūries ar kravas kuģi ''Burlington'' biezā miglā); * SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']], 1958. gada 18. novembris, Mičigans, 33 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika [[Ieliekšanās un izliekšanās (kuģniecība)|pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā]] vētras laikā); * SS [[Cedarville|''Cedarville'']], 1965. gada 7. maijs, Makinakas šaurums, 10 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (sadūries ar jūras kuģi ''Topdalsfjord''); * SS [[Daniel J. Morrell|''Daniel J. Morrell'']], 1966. gada 29. novembris, Hūrons, 28 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā vētras laikā); * SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']], 1975. gada 10. novembris, Augšezers, 29 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (nezināms iemesls vētras laikā). 1950. gadu laikā Lielajos ezeros nogrima arī jūras kuģi ''Prins Willem V'' un ''Monrovia'', abi pēc sadursmes ar citiem kuģiem. Jūras kuģis [[Francisco Morazan|''Francisco Morazan'']] tika pasludināts par pilnīgi zaudētu pēc uzsēšanās uz sēkļa pie [[Dienvidu Manitou sala|Dienvidu Manitou salas]] (''South Manitou Island'' - angļu val.) 1960. gada 29. novembrī. Cits jūras kuģis, ''Nordmeer'', uzsēdās uz [[Pērkonlīča sala|Pērkonlīča salas]] (''Thunder Bay Island'' - angļu val.) sēkļa 1966. gada novembrī, bet pirms to varēja no sēkļa noņemt, kuģis tika vēl vairāk bojāts tajā pašā vētrā, kura nogremdēja ''Morrell'' un tika pasludināts par pilnīgi zaudētu. Kuģi ezeros ir bijuši iesaistīti daudzos mazākos incidentos. Lielo ezeru balkeri bieži uzsēžas uz sēkļiem ostās un kanālos ezeru mainīgo ūdens līmeņu un [[nogulsnēšanās]] dēļ. Notiek arī sadursmes ar objektiem (piemēram, 1993. gada incidents, kad ''Indiana Harbour'' sadūrās ar [[Lensingas sēkļu bāka|Lensingas sēkļu bāku]] (''Lansing Shoals Light Station'' - angļu val.), apledošana ziemas reisu laikā un kuģu ugunsgrēki (tajā skaitā netipisks [[Vellanda kanāls|gadījums]] 2001. gadā, kad paceļamais tilts sadūrās ar kanādiešu graudu pārvadātāju [[Windoc|''Windoc'']] izraisot ugunsgrēku). Lai novērstu sadursmes un uzsēšanos uz sēkļa, Lielie ezeri ir labi apgādāti ar [[Bāka|bākām]], kā arī stacionārām un peldošām navigācijas drošības zīmēm. [[ASV Krasta apsardze]] un [[Kanādas Krasta apsardze]] uztur savas apakšvienības ap Lielajiem ezeriem ieskaitot [[Ledlauzis|ledlaužus]] un [[Medicīniskā aviācija|glābšanas helikopterus]]. [[ASV Armijas inženieru korpuss]] un citi dienesti ir atbildīgi par noteikta dziļuma uzturēšanu ostās un ūdensceļos ar mērķi novērst uzsēšanos uz sēkļa. Tas tiek darīts [[Bagars|bagarējot]] un būvējot [[Piekrastes dambis|piekrastē dambjus]].<ref>[https://web.archive.org/web/20070701171428/http://www.lre.usace.army.mil/newsandevents/publications/publications/dredgingonthegreatlakes/ Dredging on the Great Lakes] U.S. Army Corps of Engineers. 2006. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā</ref> Novembris tradicionāli ir bijis noslēdzošais navigācijas sezonas mēnesis pirms ziemas apkopēm (un ezeru aizsalšanas). Novembra mēnesī ir sliktākie navigācijas sezonas laikapstākļi, kas ir noveduši pie neproporcionāli augsta avāriju skaita. Pētījumi rāda, ka vairāk par pusi no visām uzskriešanām uz sēkļa un viena trešdaļa no visām kuģu nogrimšanām no 1900. līdz 1950. gadam ir notikušas novembrī. == Ievērojami kuģi == [[Attēls:Edward L Ryerson Welland Canal 2008.JPG|thumb|''Edward L. Ryerson'']] Pats slavenākais Lielo ezeru balkeris bija SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] (pupularitāti ieguvis pēc 1976. gada [[Gordons Laitfuts|Gordona Laitfuta]] (''Gordon Lightfoot'' - angļu val.) dziesmas "[[The Wreck of the Edmund Fitzgerald|The Wreck of the ''Edmund Fitzgerald'']]"), kurš nogrima Augšezerā 1975. gada 10 novembrī. "''Fitz''" bija pirmais 222 metrus garais kuģis un bija kuģniecības ''Columbia Transportation Division'' flagkuģis. ''Columbia Transportation Division'', savukārt, bija [[Oglebay Norton Corporation|''Oglebay Norton Corporation'']] meitasuzņēmums. MK ''Stewart J. Cort'' bija pirmais 300 metru garais rūdas pārvadātājs. Pirmais Lielo ezeru pašizkrāvējs bija ''Hennepin'' (agrāk ''George H. Dyer''), mazs koka Lielo ezeru balkeris, kuru aprīkoja ar kravas izkraušanas ierīcēm 1902. gadā. Pirmais Lielo ezeru balkeris, kurš tika būvēts kā pašizkrāvējs, bija ''Wyandotte'', kuru nolaida ūdenī 1908. gadā. Pirms šiem visus kuģus izkrāva ar krasta kravas ierīcēm. Pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces darbojās labi ar kravām, kuras plūda no tilpnēm uz konveijeru lentām, piemēram, akmeņoglēm un kaļķakmeni. Tās nestrādāja labi ar labību, kura plūda pārāk strauji un apraka konveijeru lentas vai ar dzelzsrūdu, kura neplūst labi un uzkrātos tilpnē. Tā kā Lielo ezeru balkeru pamata krava bija dzelzsrūda, pašizkrāvēji nekļuva populāri, kamēr augstākā labuma rūdas krājumi nebija izsmelti un 1970. gados nesāka izmantot [[Takonīts|takonīta]] granulas. Tvaika dzinēji parādījās 1860. gados un kļuva par standarta piedziņas veidu vairāk nekā gadsimtu ilgi. Kanādas 1967. gadā uzbūvētais labības pārvadātājs ''Feux Follets'' bija pēdējais Lielo ezeru balkeris ar [[Tvaika turbīna|tvaika turbīnu]] un tātad pēdējais ezeros uzbūvētais [[tvaikonis]]. Uzņēmuma [[Ford Motor Company|''Ford Motor Company'']] 1924. gadā uzbūvētie [[Henry Ford II|''Henry Ford II'']] un [[Benson Ford|''Benson Ford'']] bija pirmie ezeru kuģi ar [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]]. Līdz pat 1970. gadiem dīzeļdzinēji nekļuva par noteicošo piedziņas veidu. Līdz 2010. gadam pēdējais ekspluatācijā esošais 1920. gadu kuģis un vecākais nespecializēto beramkravu pārvadāšanā izmantotais kuģis bija kuģniecības ''Lower Lakes Towing Ltd.'' motorkuģis ''Maumee''. Kuģi priekš uzņēmuma ''U.S. Steel'' uzbūvēja ar nosaukumu ''William G. Clyde''.<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/Maumee1.htm Wharton G. -- Maumee --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā</ref> ''S. T. Crapo'' 1927. gadā uzbūvēja priekš uzņēmuma ''Huron Portland Cement Co.'' cementa pārvadāšanai un tas kopš 1996. gada netiek aktīvi izmantots. Šis balkeris bija kuģu klases otrais kuģis, bet pirmais bija tā paša uzņēmuma ''John G. Boardman''. ''S. T. Crapo'' bija pēdējais akmeņogles kurinošais Lielo ezeru kravas kuģis.<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/crapo.htm Wharton G. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- S.T. Crapo --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā</ref> Tradicionālais dzīvojamo telpu izvietojums priekšgalā un pakaļgalā ar atklātu klāju virs tilpnes tika aizsākts ar 63 m garo ''R. J. Hackett'', kuru projektēja un uzbūvēja Elihu Peks (''Elihu Peck'' - angļu val.) 1869. gadā. Pirmais dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeris bija ''Brunswick'', kuru nolaida ūdenī 1881. gadā [[Detroita|Detroitā]]. ''Brunswick'' nogrima pēc sadursmes vēlāk tajā pašā gadā un tādēļ ir maz zināms. Daudzi seko mūsdienu [[Klīvlenda|Klīvlendas]] presei un par pirmo dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeri uzskata 1882. gadā ūdenī nolaisto [[Onoko|''Onoko'']]. 92 metrus garais ''Onoko'' bija pirmais balkeris, kuram tika piešķirts neoficiālais [[ezeru karaliene]]s (''Queen of tha Lakes'' - angļu val.) tituls (garākais kuģis ezeros). SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']] (200 m) šo titulu saglabāja 22 gadus, ilgāk nekā jebkurš cits tradicionālas uzbūves Lielo ezeru balkeris. ''Carl D. Bradly'' ir pazīstams arī ar pārlūšanu un nogrimšanu Mičiganā vētras laikā 1958. gadā. Bija tikai divi izdzīvojušie. [[Attēls:Paul R. Tregurtha.jpg|thumb|right|[[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] pa ziemu pietauvots [[Stērdženbeja|Stērdženbejā]] Viskonsinas štatā. 2008. gada 19. februāris.]] Šobrīd ezeru karalienes titulu patur modernais ''Paul R. Tregurtha'' ar pakaļgalā novietotu virsbūvi. 308,9 metrus garo kuģi nolaida ūdenī 1981. gadā ar nosaukumu ''William J. Delancy''. ''Paul R. Tregurtha'' šo titulu ir saglabājis kopš tā nolaišanas ūdenī. 207 metrus garo ''Wilfred Sykes'' uzskata par pirmo moderno Lielo ezeru balkeri un, kad to 1975. gadā pārbūvēja par pašizkrāvēju, tas bija pirmais pašizkrāvējs ar aizmugurē izvietotām kravas izkraušanas ierīcēm. Kopš tā laika visas pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces izvieto aizmugurē. 218,2 metrus garais ''Algoisle'' (iepriekš ''Silver Isle'') bija pirmais modernais Lielo ezeru balkeris ar visām kajītēm izvietotām vienā pakaļgalā novietotā virsbūvē sekojot okeāna balkeru arhitektūrai un atsakoties no gadsimtu vecām formām, ko lietoja uz mazām upju tvaika baržām un [[Vaļa mugura|vaļa muguras]] projektos. ''Stewart J. Cort'' (1971. g.) bija pirmais 300 metru garais kuģis un vienīgais 300 metru garais kuģis ar tradicionāli priekšgalā novietotu virsbūvi, kurā izvietotas dzīvojamās telpas. 220 metru garais [[Algosoo|''Algosoo'']] (1974. g.) bija pēdējais uzbūvētais Lielo ezeru balkeris ar tradicionālo priekšgalā novietoto stūres māju. Tāpat pieminēšanas vērts ir tvaikonis [[Edward L. Ryerson|''Edward L. Ryerson'']], kurš ir plaši pazīstams ar savu mākslinieciski augstvērtīgo arhitektūru un ir vienīgais aktīvi izmantotais līdzena klāja (bez kravas izkraušanas ierīcēm) kravas kuģis Lielo ezeru ASV pusē (Vēl viens reģistrēts ASV līdzena klāja kuģis ir ''John Sherwin'', kurš netiek ekspluatēts no 1981. gada un šobrīd ir pietauvots [[Dītora|Dītorā]] (''DeTour'' - angļu val.) Mičiganas štatā pēc tam kad 2008. gada novembrī tika apturēta tā dzinēja maiņa un pārbūve par pašizkrāvēju). 2006. gada vasarā ''Edward L. Ryerson'' aprīkoja un tika atsākta tā aktīva ekspluatācija pēc ilgstošas stāvēšanas no 1998. gada. ''Edward L. Ryerson'' bieži tika izmantots kā muzejkuģis ekskursijām. To atgrieza atpakaļ ekspluatācijā, jo ezeros trūka drošu korpusu un bija nepieciešams palielināt flotes tonnāžu (Kanādas flotē joprojām ir vairāki aktīvi izmantoti līdzena klāja kuģi labības transportam, kura nav piemērota pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīcēm. Vairums ASV labības tiek transportēta pa dzelzceļu.). Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš līdz sagriešanai metāllūžņos piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'', piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] (''David Mamet'' - angļu val.) lugas "[[Lakeboat]]" ekranizācijā. Lai uzņemtu dažas scēnas, kuģa karogs uz laiku tika mainīts uz ASV ar pieraksta ostu Čikāgā. === Muzejkuģi un saglabājušies korpusi === ==== Klīvlenda Ohaio štatā ==== 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] bijušais flagkuģis [[William G. Mather|''William G. Mather'']] ir pārvērsts par [[Jūras muzejs|jūras muzeju]] un ir atvērts apskatei Klīvlendas [[Ziemeļkrasta osta|ziemeļkrasta ostā]] (''North Coast Harbor'' - angļu val.). [[Attēls:MV Maumee, Holland, MI.JPG|thumb|right|MK ''Maumee'', viens no ilgāk izmantotajiem ezeru balkeriem, izkraujot kravu [[Holande (Mičigana)|Holandē Mičiganas štatā]]. Sagriezts metāllūžņos 2012. gadā 83 gadu vecumā.]] ==== Dulūta - Superiora Minesotas - Viskonsinas štatos ==== [[William A. Irvin|''William A. Irvin'']] tika nosaukts par godu uzņēmuma [[U.S. Steel|''U.S. Steel'']] prezidentam, laikā, kad kuģi nolaida ūdenī, un kalpoja kā ''U.S. Steel'' Lielo ezeru flotes flagkuģis no tā nolaišanas ūdenī 1938. gadā līdz 1975. gadam. Kuģis bija pirmais Lielo ezeru balkeris, kura būvē izmantoja metināšanu un tas ir atvērts apskatei [[Viljams A. Irvins|Lielo ezeru peldošajā jūras muzejā]] [[Dulūta|Dulūtā]] Minesotas štatā. Cits [[muzejkuģis]] [[Meteor|''Meteor'']] ir pēdējais saglabājies vaļa muguras projekta kuģis un kalpo par muzeju [[Superiora|Superiorā]] Viskonsinas štatā, vietā, kur kuģu būvētavā [[Superior Shipbuilding Company|''American Steel Barge Company'']] būvēja vaļa muguras projekta kuģus. Tādus pašus Lielo ezeru balkerus būvēja arī Dulūtas kuģu būvētavā [[McDougall Duluth Shipbuilding Company|''McDougall Duluth Shipbuilding Company'']].<ref>[https://zenithcity.com/archive/historic-architecture/riverside-hospital/ Dierckins T. Riverside hospital] Zenith City Press. Skatīts: 2022. gada 28. jūnijā</ref> ==== Sū Santemarī Mičiganas štatā ==== [[Valley Camp|''Valley Camp'']] tika uzbūvēts 1917. gadā un savas ekspluatācijas laikā no 1917. gada līdz 1966. gadam piederēja uzņēmumiem [[National Steel Corporation|''National Steel Corporation'']], [[Republic Steel|''Republic Steel'']] un [[Wilson Transit Co.|''Wilson Transit Co.'']]. 1968. gadā tas kļuva par muzejkuģi amerikāņu Sū krastmalā uz austrumiem no Sū slūžām. Kuģī glabājas daudz relikviju no [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] nogrimšanas, tajā skaitā divas sadauzītas ''Edmund Fitzgerald'' glābšanas laivas.<ref>[https://www.saulthistoricsites.com/museum-ship-valley-camp/ Explore An Actual Great Lakes Freighter!] Sault Historic Sites. Skatīts: 2022. gada 29. jūnijā</ref> ==== Tolīdo Ohaio štatā ==== [[Attēls:Toledo freighters (Buckley, Boyer).jpg|thumb|right|''Willis B. Boyer'' un ''Buckeye'' Maumē (''Maumee'' - angļu val.) upē Tolīdo. ''Buckeye'' vēlāk tika pārbūvēts par baržu un nosaukts par ''Lewis J. Kuber''. Šobrīd baržas nosaukums ir ''Menominee.'']] SS [[Col. James M. Schoonmaker|''Col. James M. Schoonmaker'']] ir bijušais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] kuģis, kurš tika izmantots no 1911. līdz 1980. gadam. Sākotnēji kuģis piederēja uzņēmumam ''Shenango Furnace Company'' un tad, kad to nopirka ''Cleveland-Cliffs'', tika mainīts arī kuģa nosaukums uz ''Willis B. Boyer''. Uzsākot ''Col. James M. Schoonmaker'' ekspluatāciju, tas bija lielākais balkeris pasaulē. Vienā no līdz šim visambiciozākajām Lielo ezeru kuģu restaurācijām, ''Col. James M. Schoonmaker'' 2011. gada 1. jūlijā, simtajā gadadienā kopš kuģa nolaišanas ūdenī Tolīdo, atguva savu nosaukumu. Kuģis bija atvērts apskatei gadiem ilgi kā muzejs [[Tolīdo]] starptautiskajā parkā līdz 2012. gada 27. oktobrī to pārvietoja lejup pa upi uz vietu blakus jaunajai [[Lielo ezeru nacionālais muzejs|Lielo ezeru nacionālā muzeja]] ēkai. Kuģis atkal tika atvērts apskatei kopā ar muzeju 2014. gada pavasarī. === Citi saglabājušies korpusi un kuģu daļas === ==== Dītora Mičiganas štatā ==== Šajā pilsētā ir saglabājies ''Lewis G. Harriman'' priekšgals ar priekšgala virsbūvi. ''Lewis G. Harriman'' tika nolaists ūdenī kā ar nolūku būvēts cementa pārvadātājs ''John W. Boardman''. Kuģi sagrieza metāllūžņos, bet priekšgalu saglabāja kā dzīvojamo ēku Dītorā. Nesen tā tika restaurēta un nokrāsota sākotnējā ''Boardman'' krāsā. ==== Putinbeja Ohaio štatā ==== 1924. gadā uzbūvēto ''Benson Ford'' nosauca par godu Henrija Forda mazdēlam un tas kļuva par ''Ford Motor Company'' flagkuģi. Kuģa priekšgala virsbūve šobrīd ir novietota uz klints Ēri ezera [[Dienvidbeisas sala|Dienvidbeisas salā]] (''South Bass Island'' - angļu val.) uz kurieni to 1986. gadā pārvietoja Frenks J. Salivans (''Frank J. Sullivan'' - angļu val.) un Lidija Salivana (''Lydia Sullivan'' - angļu val.) no Klīvlendas. Šobrīd tā ir privāta muzejmāja, kura kopš 1999. gada pieder Braienam Kasperam (''Bryan Kasper'' - angļu val.) no Sendaski (''Sandusky'' - angļu val.) Ohaio štatā. Tā ir tikusi pieminēta daudzos žurnālos un tādās televīzijas pārraidēs kā ''Home & Garden'' televīzijas raidījumā ''Extreme Homes'' un televīzijas kanāla ''Travel Channel'' raidījumā ''Extreme Vacation Homes''.<ref>[https://shiponthebay.com/ One of the Most unique homes you’ll find on Put-in-Bay and throughout the Country] Benson Ford Shiphouse. Skatīts: 2022. gada 3. jūlijā</ref> ==== Misisoga Ontārio provincē ==== SS [[William E. Corey|''Ridgetown'']] tika daļēji nogremdēts kā viļņlauzis (ar neskartu skursteni un virsbūvēm) netālu no [[Toronto]] Portkreditā (''Port Credit'' - angļu val.). Kuģis tika uzbūvēts 1905. gadā un ir viens no visvecākajiem saglabātajiem korpusiem Ontārio ezerā. Tā siluets raksturo 1900. gadu sākuma Lielo ezeru balkeru izskatu. ==== Detroita Mičiganas štatā ==== ''William Clay Ford'' stūres māja ir daļa no [[Dossinu Lielo ezeru muzejs|Dossinu Lielo ezeru muzeja]] (''Dossin Great Lakes Museum'' - angļu val.) Belles salā (''Belle Isle'' - angļu val.).<ref>[https://detroithistorical.org/dossin-great-lakes-museum/exhibitions/signature-exhibitions/william-clay-ford-pilot-house William Clay Ford Pilot House] Detroit Historical Society. Skatīts: 2022. gada 10. jūlijā</ref> Stūres māja ir atvērta apskatei un vērsta pret Detroitas upi. === Neizdevušies mēģinājumi izveidot muzejkuģus, kuģi sagriezti metāllūžņos === [[Attēls:DetroitRiverlaker.jpg|right|thumb|Moderns Lielo ezeru balkeris ''Earl W.'' (tagad ''Manitowoc'') ejot gar [[Renesances centrs|Renesances centru]] (''Renaissance Center'' - angļu val.) Detroitā.]] Vairāki citi Lielo ezeru balkeri gandrīz kļuva par muzejkuģiem, bet tos finansējuma trūkuma, politiskā spiediena vai citu iemeslu dēļ sagrieza metāllūžņos. * ''Lewis G. Harriman'': 1923. gadā pirmais ar nolūku uzbūvētais cementa pārvadātājs tika ekspluatēts no tā uzbūvēšanas līdz 1980. gadam. Līdz 2003. gadam kuģi izmantoja kā uzglabāšanas baržu. Interesentu grupa centās kuģi izglābt, bet komunikācijas problēmas ar īpašnieku noveda pie kuģa pārdošanas 2004. gadā un sekojošas sagriešanas metāllūžņos Sū Santemarī uzņēmumā ''Purvis Marine''. Lielākā korpusa daļa tika pārkausēta metalurģijas uzņēmuma ''Algoma'' tēraudlietuvē, bet [[Baks (kuģniecība)|baks]]<ref>Priekšgala virsbūve</ref> tika saglabāts kā vasarnīca [[Dītora|Dītorā]]. * SS ''Niagara'': 1897. gadā būvēts kravas kuģis, kuru vēlāk pārbūvēja par refūleri. Sagriezts metāllūžņos 1997. gadā [[Ēri]] uzņēmumā ''Liberty Iron & Metal'' pēc tam, kad to neizdevās pārvērst par muzejkuģi Ēri. 11 gadus iepriekš kuģi bija izdevies paglābt no sagriešanas metāllūžņos. * ''John Ericsson'': Pirmspēdējais vaļa muguras projekta kravas kuģis. ''John Ericsson'' sagrieza metāllūžņos 1969. gadā [[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltonā]]. Tāpat kā gadījumā ar kuģi ''Canadiana'', kuģa zaudēšanā centrālo lomu spēlēja politika. * SS ''Seaway Queen'': Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš kādreiz piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'' un piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] lugas "[[Lakeboat]]" ekranizācijā, bija iesaistīts mēģinājumā to saglabāt kā muzejkuģi. Beigu beigās īpašniekam neizdevās atrast organizāciju, kura spētu un gribētu kuģi saglabāt, tādēļ to pārdeva un 2004. gadā sagrieza metāllūžņos [[Alanga|Alangā]], (''Alang'' - angļu val.) Indijā. * ''J. B. Ford'': 1904. gada kravas kuģi, kurš pārdzīvoja 1905. gada [[Mataafa vētra|''Mataafa'' vētru]] un [[1913. gada Lielo ezeru vētra|1913. gada Lielo ezeru vētru]], ar pēdējo trīspakāpju reversējamo tvaika dzinēju izrādījās pārāk dārgi pārvērst muzejkuģī un tas 2015. gadā tika nosūtīts uz Dulūtas uzņēmumu ''Azcon Metals'' sagriešanai metāllūžņos.<ref>[https://www.duluthnewstribune.com/news/one-final-sail-set-for-j-b-ford One final sail set for J.B. Ford] Duluth News Tribune. 2015. gada 8. oktobris. Skatīts: 2022. gada 12. jūlijā</ref> === Potenciālie muzejkuģi === [[Attēls:MV Roger Blough Milwaukee 2014.jpg|thumb|[[Roger Blough|''Roger Blough'']] pa ziemu pietauvots Milvoki. 2014. gada februāris.]] * Cementa tvaikoņi: cementa tvaikoņu floti strauji aizstāj velkoņa un baržas kombinācijas, piemēram, ''Integrity'' un ''Innovation''. Vēsturiskie cementa pārvadātāji ir [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']] (1906), [[S. T. Crapo|''S. T. Crapo'']] (1927), [[J. A. W. Iglehart|''J. A. W. Iglehart'']] (1936) un SS [[Alpena|''Alpena'']] (1942). SS ''St. Marys Challenger'' ir pārvērsts baržā, bet tā stūres māja stāv uz piestātnes Tolīdo un gaida, kad varēs kļūt par daļu no Lielo ezeru nacionālā muzeja ekspozīcijas. * SS [[Arthur M. Anderson|''Arthur M. Anderson'']], kurš tika nolaists ūdenī 1952. gadā vēl joprojām tiek ekspluatēts. Kuģis ir slavens kā pēdējais, kurš kontaktējās ar ''Edmund Fitzgerald'' pirms tā nogrimšanas. Tas bija arī pirmais glābšanas kuģis, kas ieradās meklēt ''Edmund Fitzgerald''. * SS ''Lee A. Tregurtha'' ir otrais vecākais izmantotais kuģis, kurš ir ievērojams ar to, ka bija ASV Jūras kara flotes bunkurēšanas tankkuģis un saglabājies uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' kuģis. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|colwidth=40em}} == Ārējās saites == {{commons|Lake freighter|Lielo ezeru balkeris}} * [http://www.boatnerd.com Interneta vietne ''Boatnerd''] Informācija par Lielo ezeru balkeriem. {{en ikona}} * [http://www.greatscience.com/mather_museum.php Muzejkuģa ''William G. Mather'' interneta vietne] 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' bijušais flagkuģis {{en ikona}} [[Kategorija:Kuģu tipi]] 4u8oji2le1f7azvgpxtqlpslxzuosbc 3657118 3657113 2022-07-19T21:05:23Z Tttoooxxx 65596 /* Kravas */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:SAILING DIRECTIONS-ENROUTE-Caribbean Sea Vol 1-5Page 6.jpg|thumb|350px|ASV Nacionālās Ģeotelpiskās izlūkošanās aģentūras Karību jūras locijas 1. sējuma 6. lapaspuse (''Sailing Directions (Enroute) Caribbean Sea Vol 1'' - angļu val.).]] '''Locija''' ir kuģu un laivu ceļu apraksts [[Piekrastes navigācija|piekrastes navigācijā]] un tuvojoties ostām. Tajā sniegts detalizēts un nepārtraukts piekrastes apraksts, ziņas par navigācijas šķēršļiem, bīstamām vietām, navigācijas aprīkojumu, ziņas par ostām un režīmu tajās, kā arī cita informācija.<ref>Ozoliņš V. ''Navigācija un locija - II. daļa.'' Salacgrīvas jūrskola, 1994. 63. lpp.</ref> Angļu valodā visu kādas valsts izdoto lociju kopumu dēvē par ''Sailing Directions'', bet atsevišķu grāmatu par ''Pilot''. Vārds ''pilot'' nozīmē arī locis. Vienāds nosaukums izvēlēts tāpēc, ka locijas sniedz vietējās zināšanas par kuģu ceļiem un orientieriem, kuras parasti tiek iegūtas no loča. Tādēļ īpaši svarīgas locijas ir karakuģiem un valsts dienesta kuģiem, kuri daudzās ostās ir atbrīvoti no obligātās loča pavadības. Daudzas valstis izdod locijas saviem teritoriālajiem ūdeņiem, kuros tās ir Starptautiskās Hidrogrāfijas organizācijas (''International Hydrographic Organization (IHO)'' - angļu val.) atzītas kā primārie kartogrāfijas varas orgāni. Tomēr visplašāk izmantotās locijas ir Apvienotās Karalistes Hidrogrāfijas biroja (''UK Hydrographic Office'' - angļu val.) izdotās (''Admiralty Sailing directions (ASD)'' - angļu val.). Šīs locijas tiek pārdotas ar ''Admiralty'' zīmolu un nodrošina visplašāko ģeogrāfisko pārklājumu piekrastes kuģu ceļiem visā pasaulē. Tās ir veidotas, lai papildinātu un uzlabotu datus, kuri uzrādīti uz [[Admiralitāte (Apvienotā Karaliste)|britu admiralitātes]] (''British Admiralty (BA)'' - angļu val.) jūras kartēm, aprakstot jūras kuģu ceļus attiecībā pret krasta orientieriem. Okeāna ceļi ietverti admiralitātes grāmatā "Pasaules okeāna pārgājieni" (''Ocean Passages for The World (OPTW)'' - angļu val.) - jūras publikācija NP136 - kura apraksta jūras ceļus atsevišķi motorkuģiem un atpūtas kuģiem / buru kuģiem. == ASV == [[File:SDLIMITS.jpg|right|thumb|200px|Lociju pārklājums. Skaitļi kvadrātos apzīmē atsevišķo plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) pārklājuma rajonus.]] Pavisam eksistē 41 ASV [[navigācija]]s lociju sējums ārzemju ūdeņiem, kurus izdod [[Nacionālā Ģeotelpiskās izlūkošanas aģentūra]] (''National Geospatial-Intelligence Agency (NGA)'' - angļu val.). Lociju komplekts sastāv no 36 piekrastes lociju (''Enroute'' - angļu val.) sējumiem, 4 plānošanas rokasgrāmatu (''Planning Guide'' - angļu val.) sējumiem un 1 sējuma, kurš apvieno abus iepriekš minētos. Plānošanas rokasgrāmatas apraksta okeānu baseinu vispārīgās iezīmes un valstīm specifisku informāciju, piemēram, militāro poligonu koordinātas, loča pavadības nosacījumus, dažādus noteikumus, meklēšanas un glābšanas informāciju, kuģu ziņošanas sistēmas un laika zonas. Piekrastes locijas ietver detalizētu informāciju par piekrasti un ostu pieejām papildinot rajona vislielākā mēroga kartes. Katra piekrastes locija ir sadalīta ģeogrāfiskos reģionos, sauktos par sektoriem, kuri satur informāciju par laikapstākļiem piekrastē, straumēm, ledu, bīstamām vietām, orientieriem un ostām, kā arī grafisku rajonam pieejamo karšu attēlojumu.<ref>[https://msi.nga.mil/Publications/SDEnroute Sailing Directions Enroute] National Geospatial-Intelligence Agency. Skatīts: 2022. gada 19. jūlijā</ref> ASV locijas ārzemju ūdeņiem ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://msi.nga.mil/Publications NGA jūrniecības drošības informācijas portāla] (''NGA Maritime Safety Information Portal (NGA MSI Portal)'' - angļu val.). ASV ūdeņiem tiek izdotas desmit dažādas locijas, kuras ir pieejamas brīvai lejupielādei no [https://www.nauticalcharts.noaa.gov/publications/coast-pilot/index.html hidrogrāfijas biroja] interneta vietnes. Turpat iespējams lejupielādēt arī citus produktus, tajā skaitā [https://charts.noaa.gov/InteractiveCatalog/nrnc.shtml kartes]. Locijas korektē, kad jauniegūti dati ir par pamatu esošā teksta revīzijai. Šādus datus iegūst no vairākiem avotiem, tajā skaitā ločiem un citu valstu locijām. Grāmata, kura apvieno plānošanas rokasgrāmatu un piekrastes lociju ir [[Antarktīda]]s plānošanas rokasgrāmata un piekrastes locija (''Planning Guide and Enroute for Antarctica'' - angļu val.). Šāds apvienojums ļauj efektīvāk pasniegt materiālu par šo unikālo rajonu. Plānošanas rokasgrāmatas un piekrastes locijas tiek korektētas bieži. 2005. gada sākumā NGA pārtrauca šo publikāciju izdošanu drukātā veidā un sekojošie izdevumi tika izplatīti tikai ciparu formātā. Starp jauniem izdevumiem locijas tiek korektētas pielietojot ciparu ielāpu (''binary patch'' - angļu val.) procesu, kuru dēvē par publikāciju datu atjaunošanu (''Publication Data Update (PDU)'' - angļu val.).<ref>Bowditch N., National Geospatial-Intelligence Agency ''The American Practical Navigator (Bowditch), Pub No 9. Volume I - 2019 edition.'' National Geospatial-Intelligence Agency, 2019. 94. lpp.</ref> === Plānošanas rokasgrāmatas === {| class="wikitable" style="float:right;margin:1em;clear:right;" |+Vidējās kalendārā gada laikā pārvadātās kravas. Dati no 2016. līdz 2020. gadam<br />(miljoni tonnu) |- | Dzelzsrūda || style="text-align:right;"| 44,5 |- | Akmeņogles || style="text-align:right;"| 11,3 |- | Kaļķakmens || style="text-align:right;"| 21,9 |- | Cements || style="text-align:right;"| 3,2 |- | Sāls || style="text-align:right;"| 0,9 |- | Smiltis || style="text-align:right;"| 0,4 |- | Labība || style="text-align:right;"| 0,3 |- | '''Kopā''' || style="text-align:right;"| 82,6 |- |colspan=2|''Avots: [https://lcaships.com/wp-content/uploads/2022/02/usf1221revised.pdf U.S.-Flag Shipping on the Great Lakes Up 16.8 Percent in 2021],<br> 2021. gada ikgadējais statistikas ziņojums,<br> Lake Carriers’ Association'' |} Lielo ezeru balkeri, kā jau [[Balkeris|balkeri]], pārvadā pārsvarā tādas beramkravas kā iežus, rūdu, sāli vai labību lielās vienlaidu tilpnēs bez vajadzības pirms tam kravu iekraut konteineros. Agrāk, lai kuģus piekrautu, bija nepieciešams izkraut dzelzceļa vagonus [[Rūdas piestātne|rūdas piestātnes]] un kravas izkraušanas piestātnes vajadzēja aprīkot ar [[Hjūlets|izkraušanas ierīcēm]],<ref>[https://books.google.lv/books?id=aNwDAAAAMBAJ&pg=PA74&source=gbs_ge_summary_r&redir_esc=y#v=onepage&q&f=true Giant Jaws Unload Ore Ship] Popular Mechanics. 1953. gada maijs. 74. - 77. lpp. Skatīts: 2022. gada 7. jūnijā</ref> bet mūsdienu Lielo ezeru balkeri ir pašizkrāvēji ļaujot kravu izkraut ātrāk un vairāk ostās. Izplatītākās kravas Lielajos ezeros ir [[takonīts]], [[kaļķakmens]], [[labība]], [[sāls]], [[akmeņogles]], [[cements]], [[ģipsis]], [[smiltis]], [[izdedži]] un [[Kālija karbonāts|potašs]]. Liela daļa kravu nonāk tērauda ražotnēs [[Autobūve|autobūves]] vajadzībām. Vieglās transportēšanas dēļ šīs ražotnes izvietotas ap Lielajiem ezeriem. Citi galamērķi iekļauj ogļu elektrostacijas, šoseju departamenta sāls torņus un akmeņu piestātnes, kurās izkrauj kaļķakmeni celtniecības nozarei. Kuģi ar ASV karogu pārvadā lielāko daļu kravu, apmēram divas trešdaļas no visām kravām pēc svara. ASV kuģi pārvadā lielāko daļu dzelzs, kaļķakmens un cementa, bet Kanādas kuģi lielāko daļu potaša un gandrīz visu ezeros pārvadāto sāli un labību. [[Attēls:Cason J Callaway.jpg|thumb|''Cason J. Callaway'' pietauvots Stērdženbejā (''Sturgeon Bay'' - angļu val.) Viskonsinas štatā (2021. gads).]] Izkraušanas ostas, kuģu izmēri un juridiskie ierobežojumi lielā mērā ietekmē pārvadājamās kravas veidu. Lieli ASV kuģi pārvadā lielāko daļu ezeros pārvadātās dzelzsrūdas (79%) no ASV raktuvēm uz ASV ražotnēm. Tas atspoguļo [[1920. gada tirdzniecības flotes akts|Džonsa akta]] prasības, kā arī pašu nozari, kura izmanto lielus izejvielu apjomus pati būdama koncentrēta dažās lielās ostās. Sāls un kanādiešu labība var tikt pārvadāta uz vairākām mazām ostām abās valstīs ar mazākiem, pārsvarā Kanādas kuģiem, kuri var ieiet arī Sentlorensas ūdensceļā, lai sasniegtu Kanādas ostas Monreālu un Kvebeku. == Izmērs == [[Attēls:MV George Stinson.jpg|right|thumb|300 metru ''George A. Stinson'' (tagad ''American Spirit'') šķeļot Hūrona viļņus.]] Lielākie kuģi ezeros ir ap 300 metrus gari vai precīzāk no 304,8 līdz 308,9 metriem gari, 32 metrus plati un ar 17 metrus augstu korpusu. Tie var pārvadāt līdz 80 120 tonnām beramkravu, lai arī to pilnu piekraušanu ietekmē ezeru ūdens līmeņi un, jo īpaši, ūdens līmeņi kanālos un ostās. Desmit šādu kuģu uzbūvēja no 1976. līdz 1981. gadam un tie visi vēljoprojām tiek ekspluatēti. Jaudīgākais no tiem ir MK<ref>Motorkuģis</ref> [[Edwin H. Gott|''Edwin H. Gott'']],<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/gott.htm Burdick R. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- Edwin H. Gott] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā</ref> kurš tika aprīkots ar diviem ''Enterprise'' DMRV-16-4 dīzeļdzinējiem, kuri, savukārt, piedzina divas [[dzenskrūve]]s. Abu dzinēju kopējā jauda sastādīja 19 500 [[Zirgspēks|zirgspēku]] jeb 14 500 kW padarot šo kuģi par jaudīgāko Lielo ezeru balkeri. Dzinēji ļāva attīstīt 13,8 mezglu (25,6 km/h) ātrumu.<ref>Bawal R. A. [https://books.google.lv/books?id=_LTqoJtyM5MC&pg=PA55&redir_esc=y#v=onepage&q&f=false ''Superships of the Great Lakes: Thousand-foot Ships on the Great Lakes''] Inland Expressions, 2011. 55. lpp. {{ISBN|9780981815749}}</ref> 2011. gadā MK ''Edwin H. Gott'' dzinēji tika nomainīti uz diviem ''MAK/Caterpillar'' 8M43C dzinējiem. Katra dzinēja jauda 9 650 [[Zirgspēks|zirgspēki]] (7 200 kW).<ref>[http://www.glmri.org/downloads/quarterlyReports/2011_04.pdf Stewart R. M/V Gott Repowering Project Completion.] Great Lakes Maritime Research Institute, Quarterly Update (January – March 2011), 2011. gada. aprīlis. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā</ref> Arī citu Lielo ezeru balkeru dzinēji ir tikuši mainīti. 308,91 m garais MK [[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] ir lielākais ezeru kuģis, kurš spēj pārvadāt 68 000 tonnu beramkravas. ''Stewart J. Cort'' bija pirmais 300 metru garais kuģis, kuru sāka ekspluatēt ezeros un arī vienīgais ar tradicionāli priekšgalā novietotu stūres māju tā saucamajā Lielo ezeru stilā (lai arī visas dzīvojamās telpas ir novietotas kuģa priekšgalā, pakaļgala virsbūvē ir izkraušanas ierīce un dzinēji) Kuģi nolaida ūdenī [[Misisipi (štats)|Misisipi]] ar nosaukumu ''Hull 1173'' un tas sastāvēja tikai no priekšgala un pakaļgala sekcijām (tādēļ to dēvēja arī par "resno"). No Misisipi kuģis aizgāja uz [[Ēri]], kur to pārgrieza divās daļās un kuģa vidū iemetināja vairāk nekā 243 m garu papildus korpusa sekciju.<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/cort.htm Aho J. L. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- Stewart J. Cort] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 9. jūnijā</ref> Cits interesants 300 metru kuģis ir ''Presque Isle'', kas ir cieši savienota [[Velkonis|velkoņa]] un [[barža]]s kombinācija. ''Presque Isle'' ir pasaulē lielākā velkoņa/baržas kombinācija. Visi 300 metru kuģi ir ASV kuģi. Kanādas flotei ir jāiet uz un no lielajām Kanādas pilsētām caur Sentlorensas ūdensceļu, tādēļ Kanādas kuģu lielākais garums ir 230 m ([[Seawaymax|''Seawaymax'']] izmērs). Šāda standarta garuma iemesls ir Vellanda kanāls, kurš apiet [[Niagāras ūdenskritums|Niagāras ūdenskritumu]]. Slūžas ir apmēram 240 m garas, kas drošības apsvērumu dēļ ierobežo maksimālo kuģu garumu. Cits iemesls, kāpēc nepastāv lielāki Kanādas kuģi, ir juridiska rakstura. Ezeru lielākos kuģus parasti izmanto, lai pārvadātu amerikāņu raktuvju rūdu uz amerikāņu tērauda ražotnēm. [[1920. gada tirdzniecības flotes akts|Džonsa akta]] dēļ Kanādas kuģi nevar pārvadāt rūdu no amerikāņu raktuvēm uz amerikāņu ražotnēm, tādēļ arī nav vajadzības pēc lielākiem kanādiešu kuģiem. Vellanda kanāla ierobežojumu dēļ, daudz izplatītākas ir 180 un 210 m klases. Šie kuģi ir ļoti atšķirīgi gan pēc uzbūves, gan kravnesības un var pārvadāt no 10 000 līdz 40 000 tonnu kravas. Mazākie kuģi var apkalpot ezeru mazākās ostas, kurās nav regulārs kravu pārvadājumu pieprasījums. Pēdējais uzbūvētais ezeru lielais beramkravu kuģis ir cieši savienota velkoņa un baržas kombinācija ''Ken Boothe Sr./Lakes Contender''. 226 m garās baržas ''Lakes Contender'' un 41 m garā velkoņa ''Ken Boothe Sr.'' ekspluatāciju uzsāka 2012. gadā. [[Attēls:USEPA GL collection 151 DuluthHalletDockSelfunloader.jpg|thumb|right|Pašizkraujošs balkeris izkraujot beramkravu [[Dulūta|Dulūtā]].]] === Ezeru 300 metru garo kuģu saraksts === [[Attēls:James R Barker.jpg|thumb|Balkeris ''James R. Barker'' ejot cauri Makinakas (''Mackinac'' - angļu val.) šaurumam.]] Lielo ezeru balkeri (pašizkrāvēji): * [[American Integrity|''American Integrity'']] (304,8 m x 32,0 m); * [[American Spirit|''American Spirit'']] (306,0 m x 32,0 m);<ref>[http://www.americansteamship.com/fleet/mv-american-spirit.php M/V American Spirit] American Steamship Company. Skatīts: 2022. gada 11. jūnijā</ref> * [[American Century|''American Century'']] (304,8 m x 32,0 m); * [[Edgar B. Speer|''Edgar B. Speer'']] (306,0 m x 32,0 m);<ref>[https://www.greatlakesvesselhistory.com/histories-by-name/s/speer-edgar-b Speer, Edgar B.] Great Lakes Vessel History. Skatīts: 2022. gada 11. jūnijā</ref> * [[Edwin H. Gott|''Edwin H. Gott'']] (306,0 m x 32,0 m) jaudīgākie dzinēji Lielajos ezeros; * [[James R. Barker|''James R. Barker'']] (306,0 m x 32,0 m) pirmais 300 metrus garais Lielo ezeru balkeris ar jūras kuģiem tradicionālo aizmugurē novietoto stūres māju; * [[Mesabi Miner|''Mesabi Miner'']] (306,0 m x 32,0 m); * [[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] (308,9 m x 32,0 m) lielākais kuģis Lielajos ezeros; * [[Stewart J. Cort|''Stewart J. Cort'']] (304,8 m x 32,0 m) pirmais 300 metrus garais kuģis Lielajos ezeros;<ref>[http://www.interlake-steamship.com/our-fleet/m-v-stewart-j.-cort/ M/V Stewart J. Cort] The Interlake Steamship Company. Skatīts: 2022. gada 11. jūnijā</ref> * [[Burns Harbor|''Burns Harbor'']] (304,8 m x 32,0 m); * [[Indiana Harbor|''Indiana Harbor'']] (304,8 m x 32,0 m); * [[Walter J. McCarthy Jr.|''Walter J. McCarthy Jr.'']] (304,8 m x 32,0 m) vislielākā kravnesība 80 120 t; Cieši savienota velkoņa/baržas (''integrated tug and barge (ITB)'' - angļu val.) kombinācija: * [[Presque Isle|''Presque Isle'']] (304,8 m x 31,9 m) vienīgā 300 metrus garā velkoņa/baržas kombinācija.<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/prsqisle.htm Marine Historical Society of Detroit Great Lakes Fleet Page Vessel Feature - Presque Isle] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 12. jūnijā</ref> == Uzbūve == [[Attēls:Welland canal john b aird.JPG|thumb|right|MK ''John B. Aird'', Lielo ezeru balkeris ar vienu pakaļgalā novietotu virsbūvi.]] Tā kā šiem kuģiem jāizmanto [[Lielo ezeru ūdensceļš|Lielo ezeru ūdensceļa]] slūžas, tiem visiem ir vienas un tās pašas raksturīgās iezīmes un to izskats atšķiras no līdzīga izmēra jūras [[Kravas kuģis|kravas kuģiem]]. Piemēram, tie ir šaurāki un parasti garāki. Agrāk izplatīts Lielo ezeru balkeru variants bija [[vaļa mugura]]s projekti (tos ieviesa Aleksandrs Makdugals (''Alexander McDougall'' - angļu val.) un būvēja no 1887. līdz 1898. gadam), kuriem bija raksturīgs ievērojams [[korpusa bortu ieliekums uz iekšu virs ūdenslīnijas]], kurš pakāpeniski pārgāja horizontālā klājā, kā arī noapaļots priekšgals. Šie kuģi piekrautā stāvoklī atgādināja [[Vaļi|vaļa]] muguru. Ja parasta kravas kuģa virsbūve ar stūres māju atradās kuģa vidusdaļā, tad Lielo ezeru balkeru virsbūvi un stūres māju sākot ar 19. gadsimta beigām izvietoja priekšgalā. Parasti tiem bija arī otra sala virs mašīntelpas kuģa pakaļgalā. Šādus divsalu kuģus būvēja no 1869. līdz 1974. gadam. Pirmais kuģis Lielajos ezeros, kuru uzbūvēja ar priekšgalā novietotu stūres māju, bija [[R. J. Hackett|''R. J. Hackett'']], bet pēdējais [[Algosoo|''Algosoo'']]. Vēlāk būvētajiem Lielo ezeru balkeriem, piemēram, ''CSL Niagara'', ir viena, liela, pakaļgalā novietota virsbūves sala. [[Attēls:Soo Locks-Sault-Ste Marie.png|thumb|right|Lielo ezeru balkeris izejot no [[Sū slūžas|Sū slūžām]] (apakšā, pa labi). Mičiganas štats labajā pusē, priekšplānā, Ontārio province pa kreisi un fonā.]] Ātrums ezeros nav tik svarīgs kā okeānā. Parasti ostas ir izvietotas tuvāk viena otrai nekā pārvadājot kravas okeānā, tādēļ kravas ietilpība ir svarīgāka par ātrumu. Ezeru kuģus projektē ar pēc iespējas lielāku [[Korpuss (kuģa)#Kuģa galvenie izmēri un pilnības koeficienti|ūdensizspaida pilnības koeficientu]], lai tie aizņemtu maksimālu apjomu slūžās Lielo ezeru/Sentlorensas ūdensceļu sistēmā. Tā paša iemesla dēļ, jūras arhitekti ir devuši priekšroku taisna, vertikāla priekšvadņa nevis plūdlīnijas formas priekšgaliem. Pēc otrā pasaules kara vairāki okeāna kravas kuģi un tankkuģi tika pārvietoti uz Lielajiem ezeriem un pārbūvēti par balkeriem kā lēts kuģu ieguves veids. Daži no tiem tiek izmantoti vēljoprojām (piemēram, [[USS Chiwawa (AO-68)|''Lee A. Tregurtha'']] un daži citi). Cita ezeru kuģiem raksturīga iezīme ir savādāks [[Tilpne|kravas lūku]] izvietojums nekā jūras kuģiem. Ezeru kuģiem lūkas tradicionāli ir izvietotas 7,3 metru (24 pēdu) attālumā viena no otras un arī pašu lūku garums kuģa diametrālās plaknes virzienā ir 7,3 m. Šāds izvietojums bija vajadzīgs, lai lūkas atbilstu ostu izkraušanas ierīcēm. 19. un 20. gadsimta mijā lielākajai daļai rūdas izkraušanas ierīču izkraušanas teknes bija izvietotas ik pēc 3,7 m (12 pēdām). Kuģu būvētāji izmantoja šo attālumu, lai projektētu tādas lūkas, kurās vienlaicīgi kravu varēja iekraut no divām teknēm. Šādi lūku izmēri saglabājas arī mūsdienās pat uz moderniem ezeru kuģiem, tādējādi ezeru kuģiem ir daudz vairāk lūku nekā tāda paša garuma jūras kuģiem. Lielākās dziļūdens slūžas [[Sū slūžas|Sū slūžās]] ir Po slūžas (''Poe locks'' - angļu val.), kuras ir 370 m garas un 34 m platas. Ņemot vērā gabarītu ierobežojumus, šobrīd ezeros ir trīsdesmit kuģi, kuri var pāriet no Augšezera uz Hūronu tikai izmantojot Po slūžas, lai arī neviens no tiem nesasniedz slūžu maksimāli pieļaujamo izmēru. Daudzi Lielo ezeru balkeri ir tajos iesprostoti, jo nevar iziet cauri Sentlorensas ūdensceļam, kura slūžas pieļauj 230 m garuma un 24 metru platuma maksimālos kuģu izmērus. Mazās atļautās iegrimes upēs ([[Sentmēri]] upē uzturētais dziļums ir 8,2 m, [[Senklēras ezers|Senklēras ezera]] uzturētais dziļums 6,4 m) ierobežo Lielo ezeru balkeru kravas ietilpību, bet to daļēji kompensē papildus garums un kastes veida (liels ūdensizspaida pilnības koeficients) korpuss. Tā kā Lielo ezeru viļņi pie līdzīga augstuma nesasniedz tik lielu garumu vai periodu kā okeāna viļņi, tad pastāv mazāka varbūtība, ka kuģis varētu tikt pacelts priekšgalā un pakaļgalā viļņu virsotnēs un tikt pārlauzts. Šī iemesla dēļ attiecība starp kuģa garumu, platumu un tā korpusa augstumu var būt nedaudz lielāka nekā okeānā ejošiem jūras kuģiem. Ezeru kuģu garuma, platuma attiecība parasti ir 10:1, kamēr okeāna kuģiem tā ir 7:1. Slūžu izmēri ir noteicošais faktors ezeru kuģu būvē. == Dzīves ilgums == [[Attēls:Ships-Superior-Duluth-20060928.jpg|thumb|right|102 gadus vecais kuģis [[J. B. Ford|''J. B. Ford'']] (kreisajā pusē) 2006. gadā tiek izmantots cementa uzglabāšanai. ''J. A. W. Iglehart'' (labajā pusē) savas 70 gadu ilgās karjeras pēdējā mēnesī, kuras laikā piedzīvoja [[U - kuģis|U - kuģa]] (zemūdenes) uzbrukumu Atlantijas okeānā, otrā pasaules kara laikā.]] Tā kā [[saldūdens]] ezeri ir mazāk korozīvi kuģiem par okeānu [[Jūras ūdens|sālsūdeni]], tad daudzi Lielo ezeru balkeri tiek ekspluatēti ilgstoši un flotei ir daudz lielāks vidējais vecums nekā okeāna kuģu flotei.<ref>[https://wayback.archive-it.org/all/20080414073549/http://www.imo.org/includes/blastDataOnly.asp/data_id=7987/BULK99.FIN.pdf IMO and the safety of bulk carriers] Focus on IMO. 1999. gada septembris. 6. lpp. Skatīts: 2022. gada 15. jūnijā</ref> Vidējais Lielo ezeru balkera dzīves ilgums ir 40 līdz 50 gadi. Līdz 2014. gadam SS [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']], kuru 1906. gadā uzbūvēja kā ''William P. Snyder'' (168 m garš), bija ezeros vecākais aktīvi izmantotais kuģis. Kuģa menedžmenta kompānija bija ''Port City Steamship Holding Company Inc'', bet īpašnieks ''St. Marys Cement'', kurš, savukārt, bija [[Votorantim Cimentos|''Votorantim Cimentos'']] meitas uzņēmums. Viens no visilgāk ekspluatētajiem kuģiem bija ''E. M. Ford'', kuru 1898. gadā uzbūvēja kā ''Presque Isle'' (130 m garš). Šis kuģis turpināja pārvadāt kravas 98 gadus līdz 1996. gadam. 2007. gadā tas vēl bija peldošs kā stacionārs pārkraušanas kuģis pie [[Sagino]] (''Saginaw'' - angļu val.) upmalas cementa tvertnēm. 2010. gada novembrī kuģi sagrieza metāllūžņos uzņēmumā [[Purvis Marine|''Purvis Marine'']] [[Sū Santemarī]] (''Sault Ste. Marie'' - angļu val.) Ontārio provincē. [[J. B. Ford|''J. B. Ford'']], kuru uzbūvēja 1904. gadā un izmantoja kravu pārvadājumiem līdz 1985. gadam, tāpat kā ''E. M. Ford'' vēl 2007. gadā izmantoja pārkraušanai pie cementa tvertnēm [[Superiora|Superiorā]] (''Superior'' - angļu val.) Viskonsinas štatā. Joprojām civiliem pārvadājumiem tiek izmantoti vairāki apbalvoti otrā pasaules kara kuģi, piemēram, tankkuģi ''Chiwawa'' un ''Neshanic'' (sagriezts 2018. gadā),<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/AmericanVictory.htm American Victory] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 16. jūnijā</ref> tagad attiecīgi balkeri ''Lee A. Tregurtha'' un ''American Victory'', kā arī [[tanku desanta kuģis]] ''203'', tagad darba laiva ''Outer Island''. === Jaunākie kravas kuģi === Dažas kuģniecības būvē jaunus kravas kuģus darbam Lielo ezeru ūdeņos. Zemāk uzskaitīti jaunie kravas kuģi, kurus jau ekspluatē vai kuri tiks nolaisti ūdenī, lai tos ekspluatētu Lielajos ezeros: * [[Algoma Mariner|''Algoma Mariner'']] - būvēts [[Chengxi kuģu būvētava|''Chengxi'' kuģu būvētavā]], [[Dzjanjiņa|Dzjanjiņā]], Ķīnā un nodots uzņēmumam [[Algoma Central|Algoma Central]] 2011. gada augustā; * [[Equinox klases kravas kuģis|''Equinox'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase. Dažus šīs klases kuģus 2010. gados uzsāka ekspluatēt uzņēmums ''Algoma Central Marine'', kas ir ''Algoma Central'' meitas uzņēmums. Jauna kuģu klase tiek izveidota katru reizi, kad kuģa būvei tiek izmantots jauns projekts un, kad vairāki kuģi tiek uzbūvēti pēc viena un tā paša projekta, kuģu klase kļūst pazīstama.<ref>[https://professionalmariner.com/canadian-company-orders-five-lakers-wheat-board-orders-two-others/ Canadian company orders five lakers, Wheat Board orders two others] Professional Mariner. 2011. gada 26. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 17. jūnijā</ref> Kuģi tiek izmantoti kā Lielo ezeru balkeri (divi no tiem nav aprīkoti ar kravas izkraušanas ierīcēm un trīs ir pašizkrāvēji).<ref>[https://web.archive.org/web/20110727143803/http://www.seawaymarinetransport.com/images/TheCurrent71.pdf Paterson A. SMT announces Equinox class of newbuild vessels] Seaway Marine Transport Current. 1. - 2. lpp. Skatīts: 2022. gada 17. jūnijā</ref> Sērijas pirmais kuģis [[Algoma Equinox|''Algoma Equinox'']] tika pabeigts 2013. gadā; * [[Trillium klases kravas kuģis|''Trillium'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase, kura tika piegādāta kuģniecībai [[Canada Steamship Lines|''Canada Steamship Lines'']] 2012. ([[Baie St. Paul|''Baie St. Paul'']]) un 2013. gadā ([[Whitefish Bay|''Whitefish Bay'']], [[Thunder Bay|''Thunder Bay'']] un [[Baie Comeau|''Baie Comeau'']]). Vēl divi kuģi (''CSL Welland'' un ''CSL St. Laurent'') uzsāka pārvadājumus Lielajos ezeros 2015. gadā; * [[River klases kravas kuģis|''River'' klase]] - jauna Lielo ezeru balkeru klase, kuras vienu kuģi ir pasūtījusi kuģniecība [[Interlake Steamship Company|''Interlake Steamship Company'']]. Tiek plānots, ka kuģi piegādās 2022. gadā. == Kuģu zaudējumi un incidenti == [[Attēls:USCG clears ice on the St Mary River.jpg|thumb|''Cedarglen'' iespiests ledū reisa laikā decembrī. Divi ASV Krasta apsardzes ledlauži dodas to atbrīvot.]] Lielajiem ezeriem ir gara kuģu avāriju, uzsēšanos uz sēkļa, vētru un sadursmju vēsture. No [[Le Griffon|''Le Griffon'']] nogrimšanas 1679. gadā kopā ar kažokādu kravu līdz [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] zaudēšanai 1975. gadā, ir zaudēti tūkstošiem kuģu un tūkstošiem dzīvību, pie tam daudzi no šiem kuģiem tika izmantoti kravu pārvadājumos. [[Lielo ezeru kuģu avāriju muzejs]] (''Great Lakes Shipwreck Museum'' - angļu val.) lieto aptuvenus skaitļus, 6 000 kuģi un 30 000 zaudētu dzīvību.<ref>[https://web.archive.org/web/20091217111848/http://www.shipwreckmuseum.com/memorial.phtml "Voices Silent, Not Forgotten"] Great Lakes Shipwreck Museum. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā</ref> Deivids D. Sveizī (''David D. Swayze'' - angļu val.) ir sastādījis sarakstu ar vairāk nekā 4 750 labi dokumentētām pārsvarā tirdzniecības kuģu avārijām un sarakstu ar vairāk nekā 5 000 zināmiem šo nogrimušo kuģu upuriem. Jūrniecības vēsturnieks Marks Tompsons (''Mark Thompson'' - angļu val.) pamatojoties uz saglabātiem jūrniecības dokumentiem secina, ka no 1878. līdz 1994. gadam Lielajos ezeros notika gandrīz 6 000 kuģu avāriju, kuru rezultātā gandrīz ceturtā daļa no iesaistītajiem kuģiem tika pasludināti par pilnīgi zaudētiem. Kopā ar šiem kuģiem tika pazaudētas 1 166 dzīvības. Nesenākie moderno Lielo ezeru balkeru zaudējumi ir: * SS [[Henry Steinbrenner|''Henry Steinbrenner'']], 1953. gada 11. maijs, Augšezers, 17 no 31 komandas locekļa gājuši bojā (applūdis pēc tam kad vētras laikā tika norauti kravas lūku vāki); * SS [[Scotiadoc|''Scotiadoc'']], 1953. gada 20. jūnijs, Augšezers, 1 no 29 komandas locekļiem gājis bojā (sadūries ar kravas kuģi ''Burlington'' biezā miglā); * SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']], 1958. gada 18. novembris, Mičigans, 33 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika [[Ieliekšanās un izliekšanās (kuģniecība)|pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā]] vētras laikā); * SS [[Cedarville|''Cedarville'']], 1965. gada 7. maijs, Makinakas šaurums, 10 no 35 komandas locekļiem gājuši bojā (sadūries ar jūras kuģi ''Topdalsfjord''); * SS [[Daniel J. Morrell|''Daniel J. Morrell'']], 1966. gada 29. novembris, Hūrons, 28 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (pārlūzis uz pusēm pēc tam, kad tika pacelts viļņa virsotnē kuģa vidusdaļā vētras laikā); * SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']], 1975. gada 10. novembris, Augšezers, 29 no 29 komandas locekļiem gājuši bojā (nezināms iemesls vētras laikā). 1950. gadu laikā Lielajos ezeros nogrima arī jūras kuģi ''Prins Willem V'' un ''Monrovia'', abi pēc sadursmes ar citiem kuģiem. Jūras kuģis [[Francisco Morazan|''Francisco Morazan'']] tika pasludināts par pilnīgi zaudētu pēc uzsēšanās uz sēkļa pie [[Dienvidu Manitou sala|Dienvidu Manitou salas]] (''South Manitou Island'' - angļu val.) 1960. gada 29. novembrī. Cits jūras kuģis, ''Nordmeer'', uzsēdās uz [[Pērkonlīča sala|Pērkonlīča salas]] (''Thunder Bay Island'' - angļu val.) sēkļa 1966. gada novembrī, bet pirms to varēja no sēkļa noņemt, kuģis tika vēl vairāk bojāts tajā pašā vētrā, kura nogremdēja ''Morrell'' un tika pasludināts par pilnīgi zaudētu. Kuģi ezeros ir bijuši iesaistīti daudzos mazākos incidentos. Lielo ezeru balkeri bieži uzsēžas uz sēkļiem ostās un kanālos ezeru mainīgo ūdens līmeņu un [[nogulsnēšanās]] dēļ. Notiek arī sadursmes ar objektiem (piemēram, 1993. gada incidents, kad ''Indiana Harbour'' sadūrās ar [[Lensingas sēkļu bāka|Lensingas sēkļu bāku]] (''Lansing Shoals Light Station'' - angļu val.), apledošana ziemas reisu laikā un kuģu ugunsgrēki (tajā skaitā netipisks [[Vellanda kanāls|gadījums]] 2001. gadā, kad paceļamais tilts sadūrās ar kanādiešu graudu pārvadātāju [[Windoc|''Windoc'']] izraisot ugunsgrēku). Lai novērstu sadursmes un uzsēšanos uz sēkļa, Lielie ezeri ir labi apgādāti ar [[Bāka|bākām]], kā arī stacionārām un peldošām navigācijas drošības zīmēm. [[ASV Krasta apsardze]] un [[Kanādas Krasta apsardze]] uztur savas apakšvienības ap Lielajiem ezeriem ieskaitot [[Ledlauzis|ledlaužus]] un [[Medicīniskā aviācija|glābšanas helikopterus]]. [[ASV Armijas inženieru korpuss]] un citi dienesti ir atbildīgi par noteikta dziļuma uzturēšanu ostās un ūdensceļos ar mērķi novērst uzsēšanos uz sēkļa. Tas tiek darīts [[Bagars|bagarējot]] un būvējot [[Piekrastes dambis|piekrastē dambjus]].<ref>[https://web.archive.org/web/20070701171428/http://www.lre.usace.army.mil/newsandevents/publications/publications/dredgingonthegreatlakes/ Dredging on the Great Lakes] U.S. Army Corps of Engineers. 2006. gada 31. jūlijs. Skatīts: 2022. gada 19. jūnijā</ref> Novembris tradicionāli ir bijis noslēdzošais navigācijas sezonas mēnesis pirms ziemas apkopēm (un ezeru aizsalšanas). Novembra mēnesī ir sliktākie navigācijas sezonas laikapstākļi, kas ir noveduši pie neproporcionāli augsta avāriju skaita. Pētījumi rāda, ka vairāk par pusi no visām uzskriešanām uz sēkļa un viena trešdaļa no visām kuģu nogrimšanām no 1900. līdz 1950. gadam ir notikušas novembrī. == Ievērojami kuģi == [[Attēls:Edward L Ryerson Welland Canal 2008.JPG|thumb|''Edward L. Ryerson'']] Pats slavenākais Lielo ezeru balkeris bija SS [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] (pupularitāti ieguvis pēc 1976. gada [[Gordons Laitfuts|Gordona Laitfuta]] (''Gordon Lightfoot'' - angļu val.) dziesmas "[[The Wreck of the Edmund Fitzgerald|The Wreck of the ''Edmund Fitzgerald'']]"), kurš nogrima Augšezerā 1975. gada 10 novembrī. "''Fitz''" bija pirmais 222 metrus garais kuģis un bija kuģniecības ''Columbia Transportation Division'' flagkuģis. ''Columbia Transportation Division'', savukārt, bija [[Oglebay Norton Corporation|''Oglebay Norton Corporation'']] meitasuzņēmums. MK ''Stewart J. Cort'' bija pirmais 300 metru garais rūdas pārvadātājs. Pirmais Lielo ezeru pašizkrāvējs bija ''Hennepin'' (agrāk ''George H. Dyer''), mazs koka Lielo ezeru balkeris, kuru aprīkoja ar kravas izkraušanas ierīcēm 1902. gadā. Pirmais Lielo ezeru balkeris, kurš tika būvēts kā pašizkrāvējs, bija ''Wyandotte'', kuru nolaida ūdenī 1908. gadā. Pirms šiem visus kuģus izkrāva ar krasta kravas ierīcēm. Pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces darbojās labi ar kravām, kuras plūda no tilpnēm uz konveijeru lentām, piemēram, akmeņoglēm un kaļķakmeni. Tās nestrādāja labi ar labību, kura plūda pārāk strauji un apraka konveijeru lentas vai ar dzelzsrūdu, kura neplūst labi un uzkrātos tilpnē. Tā kā Lielo ezeru balkeru pamata krava bija dzelzsrūda, pašizkrāvēji nekļuva populāri, kamēr augstākā labuma rūdas krājumi nebija izsmelti un 1970. gados nesāka izmantot [[Takonīts|takonīta]] granulas. Tvaika dzinēji parādījās 1860. gados un kļuva par standarta piedziņas veidu vairāk nekā gadsimtu ilgi. Kanādas 1967. gadā uzbūvētais labības pārvadātājs ''Feux Follets'' bija pēdējais Lielo ezeru balkeris ar [[Tvaika turbīna|tvaika turbīnu]] un tātad pēdējais ezeros uzbūvētais [[tvaikonis]]. Uzņēmuma [[Ford Motor Company|''Ford Motor Company'']] 1924. gadā uzbūvētie [[Henry Ford II|''Henry Ford II'']] un [[Benson Ford|''Benson Ford'']] bija pirmie ezeru kuģi ar [[Dīzeļdzinējs|dīzeļdzinēju]]. Līdz pat 1970. gadiem dīzeļdzinēji nekļuva par noteicošo piedziņas veidu. Līdz 2010. gadam pēdējais ekspluatācijā esošais 1920. gadu kuģis un vecākais nespecializēto beramkravu pārvadāšanā izmantotais kuģis bija kuģniecības ''Lower Lakes Towing Ltd.'' motorkuģis ''Maumee''. Kuģi priekš uzņēmuma ''U.S. Steel'' uzbūvēja ar nosaukumu ''William G. Clyde''.<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/Maumee1.htm Wharton G. -- Maumee --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā</ref> ''S. T. Crapo'' 1927. gadā uzbūvēja priekš uzņēmuma ''Huron Portland Cement Co.'' cementa pārvadāšanai un tas kopš 1996. gada netiek aktīvi izmantots. Šis balkeris bija kuģu klases otrais kuģis, bet pirmais bija tā paša uzņēmuma ''John G. Boardman''. ''S. T. Crapo'' bija pēdējais akmeņogles kurinošais Lielo ezeru kravas kuģis.<ref>[https://www.boatnerd.com/pictures/fleet/crapo.htm Wharton G. Great Lakes Fleet Page Vessel Feature -- S.T. Crapo --] Boatnerd.com. Skatīts: 2022. gada 21. jūnijā</ref> Tradicionālais dzīvojamo telpu izvietojums priekšgalā un pakaļgalā ar atklātu klāju virs tilpnes tika aizsākts ar 63 m garo ''R. J. Hackett'', kuru projektēja un uzbūvēja Elihu Peks (''Elihu Peck'' - angļu val.) 1869. gadā. Pirmais dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeris bija ''Brunswick'', kuru nolaida ūdenī 1881. gadā [[Detroita|Detroitā]]. ''Brunswick'' nogrima pēc sadursmes vēlāk tajā pašā gadā un tādēļ ir maz zināms. Daudzi seko mūsdienu [[Klīvlenda|Klīvlendas]] presei un par pirmo dzelzs korpusa Lielo ezeru balkeri uzskata 1882. gadā ūdenī nolaisto [[Onoko|''Onoko'']]. 92 metrus garais ''Onoko'' bija pirmais balkeris, kuram tika piešķirts neoficiālais [[ezeru karaliene]]s (''Queen of tha Lakes'' - angļu val.) tituls (garākais kuģis ezeros). SS [[Carl D. Bradley|''Carl D. Bradley'']] (200 m) šo titulu saglabāja 22 gadus, ilgāk nekā jebkurš cits tradicionālas uzbūves Lielo ezeru balkeris. ''Carl D. Bradly'' ir pazīstams arī ar pārlūšanu un nogrimšanu Mičiganā vētras laikā 1958. gadā. Bija tikai divi izdzīvojušie. [[Attēls:Paul R. Tregurtha.jpg|thumb|right|[[Paul R. Tregurtha|''Paul R. Tregurtha'']] pa ziemu pietauvots [[Stērdženbeja|Stērdženbejā]] Viskonsinas štatā. 2008. gada 19. februāris.]] Šobrīd ezeru karalienes titulu patur modernais ''Paul R. Tregurtha'' ar pakaļgalā novietotu virsbūvi. 308,9 metrus garo kuģi nolaida ūdenī 1981. gadā ar nosaukumu ''William J. Delancy''. ''Paul R. Tregurtha'' šo titulu ir saglabājis kopš tā nolaišanas ūdenī. 207 metrus garo ''Wilfred Sykes'' uzskata par pirmo moderno Lielo ezeru balkeri un, kad to 1975. gadā pārbūvēja par pašizkrāvēju, tas bija pirmais pašizkrāvējs ar aizmugurē izvietotām kravas izkraušanas ierīcēm. Kopš tā laika visas pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīces izvieto aizmugurē. 218,2 metrus garais ''Algoisle'' (iepriekš ''Silver Isle'') bija pirmais modernais Lielo ezeru balkeris ar visām kajītēm izvietotām vienā pakaļgalā novietotā virsbūvē sekojot okeāna balkeru arhitektūrai un atsakoties no gadsimtu vecām formām, ko lietoja uz mazām upju tvaika baržām un [[Vaļa mugura|vaļa muguras]] projektos. ''Stewart J. Cort'' (1971. g.) bija pirmais 300 metru garais kuģis un vienīgais 300 metru garais kuģis ar tradicionāli priekšgalā novietotu virsbūvi, kurā izvietotas dzīvojamās telpas. 220 metru garais [[Algosoo|''Algosoo'']] (1974. g.) bija pēdējais uzbūvētais Lielo ezeru balkeris ar tradicionālo priekšgalā novietoto stūres māju. Tāpat pieminēšanas vērts ir tvaikonis [[Edward L. Ryerson|''Edward L. Ryerson'']], kurš ir plaši pazīstams ar savu mākslinieciski augstvērtīgo arhitektūru un ir vienīgais aktīvi izmantotais līdzena klāja (bez kravas izkraušanas ierīcēm) kravas kuģis Lielo ezeru ASV pusē (Vēl viens reģistrēts ASV līdzena klāja kuģis ir ''John Sherwin'', kurš netiek ekspluatēts no 1981. gada un šobrīd ir pietauvots [[Dītora|Dītorā]] (''DeTour'' - angļu val.) Mičiganas štatā pēc tam kad 2008. gada novembrī tika apturēta tā dzinēja maiņa un pārbūve par pašizkrāvēju). 2006. gada vasarā ''Edward L. Ryerson'' aprīkoja un tika atsākta tā aktīva ekspluatācija pēc ilgstošas stāvēšanas no 1998. gada. ''Edward L. Ryerson'' bieži tika izmantots kā muzejkuģis ekskursijām. To atgrieza atpakaļ ekspluatācijā, jo ezeros trūka drošu korpusu un bija nepieciešams palielināt flotes tonnāžu (Kanādas flotē joprojām ir vairāki aktīvi izmantoti līdzena klāja kuģi labības transportam, kura nav piemērota pašizkrāvēju kravas izkraušanas ierīcēm. Vairums ASV labības tiek transportēta pa dzelzceļu.). Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš līdz sagriešanai metāllūžņos piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'', piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] (''David Mamet'' - angļu val.) lugas "[[Lakeboat]]" ekranizācijā. Lai uzņemtu dažas scēnas, kuģa karogs uz laiku tika mainīts uz ASV ar pieraksta ostu Čikāgā. === Muzejkuģi un saglabājušies korpusi === ==== Klīvlenda Ohaio štatā ==== 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] bijušais flagkuģis [[William G. Mather|''William G. Mather'']] ir pārvērsts par [[Jūras muzejs|jūras muzeju]] un ir atvērts apskatei Klīvlendas [[Ziemeļkrasta osta|ziemeļkrasta ostā]] (''North Coast Harbor'' - angļu val.). [[Attēls:MV Maumee, Holland, MI.JPG|thumb|right|MK ''Maumee'', viens no ilgāk izmantotajiem ezeru balkeriem, izkraujot kravu [[Holande (Mičigana)|Holandē Mičiganas štatā]]. Sagriezts metāllūžņos 2012. gadā 83 gadu vecumā.]] ==== Dulūta - Superiora Minesotas - Viskonsinas štatos ==== [[William A. Irvin|''William A. Irvin'']] tika nosaukts par godu uzņēmuma [[U.S. Steel|''U.S. Steel'']] prezidentam, laikā, kad kuģi nolaida ūdenī, un kalpoja kā ''U.S. Steel'' Lielo ezeru flotes flagkuģis no tā nolaišanas ūdenī 1938. gadā līdz 1975. gadam. Kuģis bija pirmais Lielo ezeru balkeris, kura būvē izmantoja metināšanu un tas ir atvērts apskatei [[Viljams A. Irvins|Lielo ezeru peldošajā jūras muzejā]] [[Dulūta|Dulūtā]] Minesotas štatā. Cits [[muzejkuģis]] [[Meteor|''Meteor'']] ir pēdējais saglabājies vaļa muguras projekta kuģis un kalpo par muzeju [[Superiora|Superiorā]] Viskonsinas štatā, vietā, kur kuģu būvētavā [[Superior Shipbuilding Company|''American Steel Barge Company'']] būvēja vaļa muguras projekta kuģus. Tādus pašus Lielo ezeru balkerus būvēja arī Dulūtas kuģu būvētavā [[McDougall Duluth Shipbuilding Company|''McDougall Duluth Shipbuilding Company'']].<ref>[https://zenithcity.com/archive/historic-architecture/riverside-hospital/ Dierckins T. Riverside hospital] Zenith City Press. Skatīts: 2022. gada 28. jūnijā</ref> ==== Sū Santemarī Mičiganas štatā ==== [[Valley Camp|''Valley Camp'']] tika uzbūvēts 1917. gadā un savas ekspluatācijas laikā no 1917. gada līdz 1966. gadam piederēja uzņēmumiem [[National Steel Corporation|''National Steel Corporation'']], [[Republic Steel|''Republic Steel'']] un [[Wilson Transit Co.|''Wilson Transit Co.'']]. 1968. gadā tas kļuva par muzejkuģi amerikāņu Sū krastmalā uz austrumiem no Sū slūžām. Kuģī glabājas daudz relikviju no [[Edmund Fitzgerald|''Edmund Fitzgerald'']] nogrimšanas, tajā skaitā divas sadauzītas ''Edmund Fitzgerald'' glābšanas laivas.<ref>[https://www.saulthistoricsites.com/museum-ship-valley-camp/ Explore An Actual Great Lakes Freighter!] Sault Historic Sites. Skatīts: 2022. gada 29. jūnijā</ref> ==== Tolīdo Ohaio štatā ==== [[Attēls:Toledo freighters (Buckley, Boyer).jpg|thumb|right|''Willis B. Boyer'' un ''Buckeye'' Maumē (''Maumee'' - angļu val.) upē Tolīdo. ''Buckeye'' vēlāk tika pārbūvēts par baržu un nosaukts par ''Lewis J. Kuber''. Šobrīd baržas nosaukums ir ''Menominee.'']] SS [[Col. James M. Schoonmaker|''Col. James M. Schoonmaker'']] ir bijušais uzņēmuma [[Cleveland-Cliffs|''Cleveland-Cliffs'']] kuģis, kurš tika izmantots no 1911. līdz 1980. gadam. Sākotnēji kuģis piederēja uzņēmumam ''Shenango Furnace Company'' un tad, kad to nopirka ''Cleveland-Cliffs'', tika mainīts arī kuģa nosaukums uz ''Willis B. Boyer''. Uzsākot ''Col. James M. Schoonmaker'' ekspluatāciju, tas bija lielākais balkeris pasaulē. Vienā no līdz šim visambiciozākajām Lielo ezeru kuģu restaurācijām, ''Col. James M. Schoonmaker'' 2011. gada 1. jūlijā, simtajā gadadienā kopš kuģa nolaišanas ūdenī Tolīdo, atguva savu nosaukumu. Kuģis bija atvērts apskatei gadiem ilgi kā muzejs [[Tolīdo]] starptautiskajā parkā līdz 2012. gada 27. oktobrī to pārvietoja lejup pa upi uz vietu blakus jaunajai [[Lielo ezeru nacionālais muzejs|Lielo ezeru nacionālā muzeja]] ēkai. Kuģis atkal tika atvērts apskatei kopā ar muzeju 2014. gada pavasarī. === Citi saglabājušies korpusi un kuģu daļas === ==== Dītora Mičiganas štatā ==== Šajā pilsētā ir saglabājies ''Lewis G. Harriman'' priekšgals ar priekšgala virsbūvi. ''Lewis G. Harriman'' tika nolaists ūdenī kā ar nolūku būvēts cementa pārvadātājs ''John W. Boardman''. Kuģi sagrieza metāllūžņos, bet priekšgalu saglabāja kā dzīvojamo ēku Dītorā. Nesen tā tika restaurēta un nokrāsota sākotnējā ''Boardman'' krāsā. ==== Putinbeja Ohaio štatā ==== 1924. gadā uzbūvēto ''Benson Ford'' nosauca par godu Henrija Forda mazdēlam un tas kļuva par ''Ford Motor Company'' flagkuģi. Kuģa priekšgala virsbūve šobrīd ir novietota uz klints Ēri ezera [[Dienvidbeisas sala|Dienvidbeisas salā]] (''South Bass Island'' - angļu val.) uz kurieni to 1986. gadā pārvietoja Frenks J. Salivans (''Frank J. Sullivan'' - angļu val.) un Lidija Salivana (''Lydia Sullivan'' - angļu val.) no Klīvlendas. Šobrīd tā ir privāta muzejmāja, kura kopš 1999. gada pieder Braienam Kasperam (''Bryan Kasper'' - angļu val.) no Sendaski (''Sandusky'' - angļu val.) Ohaio štatā. Tā ir tikusi pieminēta daudzos žurnālos un tādās televīzijas pārraidēs kā ''Home & Garden'' televīzijas raidījumā ''Extreme Homes'' un televīzijas kanāla ''Travel Channel'' raidījumā ''Extreme Vacation Homes''.<ref>[https://shiponthebay.com/ One of the Most unique homes you’ll find on Put-in-Bay and throughout the Country] Benson Ford Shiphouse. Skatīts: 2022. gada 3. jūlijā</ref> ==== Misisoga Ontārio provincē ==== SS [[William E. Corey|''Ridgetown'']] tika daļēji nogremdēts kā viļņlauzis (ar neskartu skursteni un virsbūvēm) netālu no [[Toronto]] Portkreditā (''Port Credit'' - angļu val.). Kuģis tika uzbūvēts 1905. gadā un ir viens no visvecākajiem saglabātajiem korpusiem Ontārio ezerā. Tā siluets raksturo 1900. gadu sākuma Lielo ezeru balkeru izskatu. ==== Detroita Mičiganas štatā ==== ''William Clay Ford'' stūres māja ir daļa no [[Dossinu Lielo ezeru muzejs|Dossinu Lielo ezeru muzeja]] (''Dossin Great Lakes Museum'' - angļu val.) Belles salā (''Belle Isle'' - angļu val.).<ref>[https://detroithistorical.org/dossin-great-lakes-museum/exhibitions/signature-exhibitions/william-clay-ford-pilot-house William Clay Ford Pilot House] Detroit Historical Society. Skatīts: 2022. gada 10. jūlijā</ref> Stūres māja ir atvērta apskatei un vērsta pret Detroitas upi. === Neizdevušies mēģinājumi izveidot muzejkuģus, kuģi sagriezti metāllūžņos === [[Attēls:DetroitRiverlaker.jpg|right|thumb|Moderns Lielo ezeru balkeris ''Earl W.'' (tagad ''Manitowoc'') ejot gar [[Renesances centrs|Renesances centru]] (''Renaissance Center'' - angļu val.) Detroitā.]] Vairāki citi Lielo ezeru balkeri gandrīz kļuva par muzejkuģiem, bet tos finansējuma trūkuma, politiskā spiediena vai citu iemeslu dēļ sagrieza metāllūžņos. * ''Lewis G. Harriman'': 1923. gadā pirmais ar nolūku uzbūvētais cementa pārvadātājs tika ekspluatēts no tā uzbūvēšanas līdz 1980. gadam. Līdz 2003. gadam kuģi izmantoja kā uzglabāšanas baržu. Interesentu grupa centās kuģi izglābt, bet komunikācijas problēmas ar īpašnieku noveda pie kuģa pārdošanas 2004. gadā un sekojošas sagriešanas metāllūžņos Sū Santemarī uzņēmumā ''Purvis Marine''. Lielākā korpusa daļa tika pārkausēta metalurģijas uzņēmuma ''Algoma'' tēraudlietuvē, bet [[Baks (kuģniecība)|baks]]<ref>Priekšgala virsbūve</ref> tika saglabāts kā vasarnīca [[Dītora|Dītorā]]. * SS ''Niagara'': 1897. gadā būvēts kravas kuģis, kuru vēlāk pārbūvēja par refūleri. Sagriezts metāllūžņos 1997. gadā [[Ēri]] uzņēmumā ''Liberty Iron & Metal'' pēc tam, kad to neizdevās pārvērst par muzejkuģi Ēri. 11 gadus iepriekš kuģi bija izdevies paglābt no sagriešanas metāllūžņos. * ''John Ericsson'': Pirmspēdējais vaļa muguras projekta kravas kuģis. ''John Ericsson'' sagrieza metāllūžņos 1969. gadā [[Hamiltona (Kanāda)|Hamiltonā]]. Tāpat kā gadījumā ar kuģi ''Canadiana'', kuģa zaudēšanā centrālo lomu spēlēja politika. * SS ''Seaway Queen'': Kanādas līdzena klāja kuģis ''Seaway Queen'', kurš kādreiz piederēja kuģniecībai ''Upper Lakes Shipping'' un piedalījās [[Deivids Memets|Deivida Memeta]] lugas "[[Lakeboat]]" ekranizācijā, bija iesaistīts mēģinājumā to saglabāt kā muzejkuģi. Beigu beigās īpašniekam neizdevās atrast organizāciju, kura spētu un gribētu kuģi saglabāt, tādēļ to pārdeva un 2004. gadā sagrieza metāllūžņos [[Alanga|Alangā]], (''Alang'' - angļu val.) Indijā. * ''J. B. Ford'': 1904. gada kravas kuģi, kurš pārdzīvoja 1905. gada [[Mataafa vētra|''Mataafa'' vētru]] un [[1913. gada Lielo ezeru vētra|1913. gada Lielo ezeru vētru]], ar pēdējo trīspakāpju reversējamo tvaika dzinēju izrādījās pārāk dārgi pārvērst muzejkuģī un tas 2015. gadā tika nosūtīts uz Dulūtas uzņēmumu ''Azcon Metals'' sagriešanai metāllūžņos.<ref>[https://www.duluthnewstribune.com/news/one-final-sail-set-for-j-b-ford One final sail set for J.B. Ford] Duluth News Tribune. 2015. gada 8. oktobris. Skatīts: 2022. gada 12. jūlijā</ref> === Potenciālie muzejkuģi === [[Attēls:MV Roger Blough Milwaukee 2014.jpg|thumb|[[Roger Blough|''Roger Blough'']] pa ziemu pietauvots Milvoki. 2014. gada februāris.]] * Cementa tvaikoņi: cementa tvaikoņu floti strauji aizstāj velkoņa un baržas kombinācijas, piemēram, ''Integrity'' un ''Innovation''. Vēsturiskie cementa pārvadātāji ir [[St. Marys Challenger|''St. Marys Challenger'']] (1906), [[S. T. Crapo|''S. T. Crapo'']] (1927), [[J. A. W. Iglehart|''J. A. W. Iglehart'']] (1936) un SS [[Alpena|''Alpena'']] (1942). SS ''St. Marys Challenger'' ir pārvērsts baržā, bet tā stūres māja stāv uz piestātnes Tolīdo un gaida, kad varēs kļūt par daļu no Lielo ezeru nacionālā muzeja ekspozīcijas. * SS [[Arthur M. Anderson|''Arthur M. Anderson'']], kurš tika nolaists ūdenī 1952. gadā vēl joprojām tiek ekspluatēts. Kuģis ir slavens kā pēdējais, kurš kontaktējās ar ''Edmund Fitzgerald'' pirms tā nogrimšanas. Tas bija arī pirmais glābšanas kuģis, kas ieradās meklēt ''Edmund Fitzgerald''. * SS ''Lee A. Tregurtha'' ir otrais vecākais izmantotais kuģis, kurš ir ievērojams ar to, ka bija ASV Jūras kara flotes bunkurēšanas tankkuģis un saglabājies uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' kuģis. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces|colwidth=40em}} == Ārējās saites == {{commons|Lake freighter|Lielo ezeru balkeris}} * [http://www.boatnerd.com Interneta vietne ''Boatnerd''] Informācija par Lielo ezeru balkeriem. {{en ikona}} * [http://www.greatscience.com/mather_museum.php Muzejkuģa ''William G. Mather'' interneta vietne] 1925. gadā uzbūvētais uzņēmuma ''Cleveland-Cliffs'' bijušais flagkuģis {{en ikona}} [[Kategorija:Kuģu tipi]] oxfpulwb9ploqtn7l92mwvv2z58fukt 0 362544 3657105 3652687 2022-07-19T20:38:29Z Makenzis 56205 /* Sastāvs */ wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Futbola kluba infokaste | text_color = #282146 | bg_color = #FFF000 | nos = ''FK Riteriai'' | logo = [[Attēls:FK Riteriai logo.png|150px]] | pilns = ''Futbolo Klubas Riteriai''<ref>{{Cite web|url=https://lff.lt/news/5637/vilniuje-vyko-pirmasis-2019-m-lff-vk-posedis/|title=Vilniuje vyko pirmasis 2019 m. LFF VK posėdis|website=LFF.lt}}</ref> | pilsēta = {{Vieta|Lietuva|Viļņa}} | līga = [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]] | sez = [[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]] | poz = 6. vieta | dib = 2005 | beidza_pastāvēt = | stad = [[LFF Stadions]], [[Viļņa]] | ietilp = 5400 | prez = {{flaga|Lietuva}} Jans Nevoina | tren = {{flagga|ESP}} Pablo Villar <!------ Nosaukuma vēsture -------> | name1 = ''FK Trakai'' | dates1 = 2005—2018 | name2 = ''FK Riteriai'' | dates2 = 2019— | | pattern_la1=|pattern_b1=_svww1819t|pattern_ra1| leftarm1=e0f235|body1=e0f235|rightarm1=e0f235|shorts1=e0f235|socks1=e0f235| pattern_la2=|pattern_b2=_mariupol1819h|pattern_ra2=| leftarm2=000055|body2=000055|rightarm2=000055|shorts2=000055|socks2=000055| }} '''''FK Riteriai''''' ir [[Lietuva]]s [[futbols|futbola]] klubs no [[Viļņa]]s. Dibināts 2005. gadā. Līdz 2018. gadam kluba nosaukums bija ''[[FK Trakai]]'', tas pārstāvēja [[Traķi|Traķus]]. Pašlaik spēlē [[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līgā]]. <ref>{{Cite web|url=http://lietuvosfutbolas.lt/varzybos/vyru/a-lyga/|title=A Lyga - Lietuvos Futbolas|website=lietuvosfutbolas.lt}}</ref> Klubs divreiz (2015. un 2016. gadā) ir izcīnījis 2. vietu Lietuvas čempionātā. Mājas spēles aizvada [[LFF stadions|LFF stadionā]] [[Viļņa|Viļņā]], kurā arī spēlē [[Lietuvas futbola izlase]]. == Sezonas == ; FK Trakai (''Futbolo klubas Trakai'') {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2010. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2010.]]''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''3.''' | bgcolor="#FFFFDD" style="text-align:center;"| '''Antra lyga''' | bgcolor="#F5f5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://almis.sritis.lt/ltu10lyga2s.html|title=Lithuanian 2010 LFF 2 Lyga Zone South|website=almis.sritis.lt}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} Paaugstināšana uz 2011. gada Pirma lyga |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2011. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2011.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2011.html#1lyga|title=Lithuania 2011|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2012. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2012.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2012.html#1lyga|title=Lithuania 2012|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''[[2013. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2013.]]''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''2.''' | bgcolor="#F4DC93" style="text-align:center;"| '''Pirma lyga''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2013.html#1lyga|title=Lithuania 2013|website=www.rsssf.com}}</ref> | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| {{increase}} Paaugstināšana uz 2014. gada A lyga |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2014. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2014.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''4.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2014.html#alyga|title=Lithuania 2014|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2015. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2015.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2015.html#alyga|title=Lithuania 2015|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2016. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2016.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#BBBBBB" style="text-align:center;"| '''2.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2016.html#alyga|title=Lithuania 2016|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2017. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2017.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2017.html#alyga|title=Lithuania 2017|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2018. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2018.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2018.html#alyga|title=Lithuania 2018|website=www.rsssf.com}}</ref> |} ; FK Riteriai (''Futbolo klubas Riteriai'') {|class="wikitable" ! Sezona ! Līmenis ! Līga ! Vieta ! Atsauces ! Izmaiņas |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2019. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2019.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''3.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2019.html#alyga|title=Lithuania 2019|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[2020. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2020.]]''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#ddffdd" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2020.html#alyga|title=Lithuania 2020|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-riteriai-26466/?cid=5646778 2018 ''lietuvosfutbolas.lt'']</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2021. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2021.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''6.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2021.html#alyga|title=Lithuania 2021|website=www.rsssf.com}}</ref> |- | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[2022. gada Lietuvas futbola čempionāta sezona|2022.]]''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''1.''' | bgcolor="#DDFFDD" style="text-align:center;"| '''[[A lyga]]''' | bgcolor="#F5F5F5" style="text-align:center;"| '''.''' | <ref>{{Cite web|url=http://www.rsssf.com/tablesl/lito2022.html#alyga|title=Lithuania 2022|website=www.rsssf.com}}</ref><ref>[http://lietuvosfutbolas.lt/klubai/fk-riteriai-26466/?cid=11757672 2022 g. sezona]</ref> |- |} == Sasniegumi == * '''[[Lietuvas futbola čempionāta A līga|Lietuvas A līga]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://rsssf.com/tablesl/litochamp.html |title=Lithuania - List of Champions |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] |archiveurl=https://web.archive.org/web/20161204004206/http://www.rsssf.com/tablesl/litochamp.html |archivedate={{dat|2016|12|04||bez}} }}</ref> ** Vicečempioni (2): 2015, 2016 * '''[[Lietuvas kauss]]'''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.rsssf.com/tablesl/litocuphist.html |title=Lithuania - List of Cup Finals |accessdate={{dat|2017|1|31||bez}} |publisher=[[RSSSF]] }}</ref> ** Finālisti (1): 2016 == Krāsas == [[Attēls:FK_Trakai_logo.png|thumb|right|150px|Kluba logo, kad tas saucās ''FK Trakai'']] [[Dzeltenā krāsa|Dzeltenā]] un tumši zila. {| class="wikitable" style="font-size: 90%; text-align: center; border=1 cellspacing=0" |- | style="background:Yellow;color:darkblue" width="150" height="50" |'''FK RITERIAI''' | style="background:Darkblue;color:White" width="150" height="50" |'''FK RITERIAI''' |} == Apģērbu izmaiņas == {| width=33% |- | {{Football kit | pattern_la=| pattern_b=_blackstripes | pattern_ra=| leftarm=000000 | body=FFFF00| rightarm=000000 | shorts=000000 | socks=FFFF00 | |title= 2006-2013 (māja) }} |{{Football kit | pattern_la=| pattern_b=_blackstripes | pattern_ra=| leftarm=000000 | body=FFFF00| rightarm=000000 | shorts=FFFF00 | socks=FFFF00 | title= 2006-2013 (viesi) }} |{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=|pattern_ra| leftarm=FFFF00|body=FFFF00|rightarm=FFFF00|shorts=FFFF00|socks=FFFF00| title= 2014-2017 (māja) }} |{{Football kit | pattern_la=_black_stripes|pattern_b=_blackstripes|pattern_ra=_black_stripes| leftarm=ff0000|body=ff0000|rightarm=ff0000|short=|socks=ff0000| title= 2014-2017 (viesi) }} |{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=_svww1819t|pattern_ra| leftarm=e0f235|body=e0f235|rightarm=e0f235|shorts=e0f235|socks=e0f235| title= 2018-šobrīd (māja) }} |{{Football kit | pattern_la=|pattern_b=_mariupol1819h|pattern_ra=|pattern_sh=|pattern_so=| leftarm=000055|body=000055|rightarm=000055|shorts=000055|socks=000055| title= 2018-šobrīd (viesi) }} |} == Sastāvs == : ''Atjaunots {{dat|2022|07|14||bez}}.'' alyga.lt {{fs start}} {{fs player|no= 1|name=[[Geraldas Širvinskas]]|nat=LTU|pos=GK}} {{fs player|no=89|name=[[Armantas Vitkauskas]]|nat=LTU|pos=GK}} {{fs player|name=[[Serhii Melašenko]]|nat=UKR|no=97|pos=GK}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 2|pos=DF|nat=FIN|name=[[Akseli Kalermo]]}} {{fs player|no= 3|name=[[Deividas Malžinskas]]|nat=LTU|pos=DF}} {{fs player|no= 4|nat=NGR|pos=DF| name=[[Olaide Badmus]]}} {{fs player|no=20|pos=DF|nat=LTU|name=[[Aleksandras Levšinas]]}} {{fs player|no=33|name=[[Valdemars Borovskis]]|nat=LTU|pos=DF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no= 8|name=[[Mindaugas Grigaravičius]]|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=11|nat=UKR|pos=MF|name=[[Dmytro Bilonohs]]}} {{fs player|no=12|nat=BRA|pos=MF|name=[[Felipe Brisola]]}} {{fs player|no=16|name=[[Matas Ramanauskas]]|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=28|name=[[Roks Filipavičus]]|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=28|name=[[Juozas Lubas]]|nat=LTU|pos=MF}} {{fs player|no=44|name=[[Tomas Dombrauskis]]|nat=LTU|pos=MF}} {{Fs player|no=50|pos=MF|nat=LTU|name=[[Justinas Marazas]]}} {{Fs player|no=77|nat=LTU|pos=MF|name=[[Artūras Dolžnikovas]]}} {{fs player|no= |name=[[Nikola Eskić]]|nat=BIH|pos=MF}} {{fs player|no=|name=[[Dejan Milicević]]|nat=SRB|pos=MF}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs player|no=9|name=[[Ernestas Andriušis]]|nat=LTU|pos=FW}} {{fs player|no=10|name=[[Gytis Paulauskas]]|nat=LTU|pos=FW}} {{fs player|no= |name=[[Ebuka Onah]]|nat=Nigeria|pos=FW}} |----- ! colspan="9" bgcolor="#B0D3FB" align="left" | |----- bgcolor="#DFEDFD" {{fs end}} == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā mājaslapa}} {{lt ikona}} * [https://www.facebook.com/FKRITERIAI/ ''Facebook'' profils] {{lt ikona}} * [https://www.alyga.lt/komanda/riteriai Profils ''alyga.lt''] {{lt ikona}} * [https://int.soccerway.com/teams/lithuania/trak-fk/17673/ FK Riteriai: Soccerway] * [https://www.sofascore.com/team/football/fk-riteriai/310557 FK Riteriai: Sofascore] * [https://globalsportsarchive.com/team/soccer/fk-riteriai/15849/ Globalsportsarchive] {{A lyga}} {{Lietuvas futbola sezonas}} {{DEFAULTSORT:Riteriai FK}} [[Kategorija:Lietuvas futbola klubi|Riteriai]] 26r5hd67ikdgqq2orzfae7xi29q2khe 0 372855 3656998 3652124 2022-07-19T14:42:18Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{nosaukums slīprakstā}} {{izolēts raksts|date=2018. gada februāris}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = Solists | Vārds = ''Lil Uzi Vert'' | Vārds_orig = Saimere Bisils Vudss | Attēls = Lil Uzi Vert 2021.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Lil Uzi Vert'' 2021. gadā | Dz_vārds = Saimere Bisils Vudss | Pseidonīms = {{hlist|Sealab Vertical|Renji|Baby Pluto|Uzi Vert|Sasuke|Uzi London}} | Dzimis = {{dat|1994|7|31}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Pensilvānija|Filadelfija}} | Miris = | Vieta_mr = | Vieta = | Žanrs = [[Hiphops]] | Nodarbošanās = Reperis, dziedātājs, mūzikas autors | Instrumenti = balss | Gadi = 2010-pašlaik | Izdevējkompānija = ''[[Atlantic Records]]'' | Darbojies_arī = [[Future]]<br />[[Playboi Carti]]<br />[[Migos]] | Mlapa = {{URL|www.liluziofficial.com}} | Dzimums = V }} '''Saimere Bisils Vudss''' (dzimis 1995. gada 31. jūlijā), profesionāli pazīstams kā '''Lil Uzi Vert''', ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Vudsu raksturo viņa [[Tetovējums|sejas tetovējumi]], sejas [[Pīrsings|pīrsingi]], ekscentriskas frizūras un androgīna mode, tēli, kas balstīti uz melodisku emo pieeju lamatam. Dzimis un audzis [[Filadelfija|Filadelfijā]], Lil Uzi Vert ieguva sākotnējo atpazīstamību pēc komerciālā miksteipa "''[[Luv Is Rage]]"'' (2015) izdošanas, kā rezultātā tika noslēgts ierakstu līgums ar ''[[Atlantic Records]]'', ar kuru viņš parakstīja līgumu ar [[DJ Drama]] ierakstu ''Generation Now''. Lil Uzi Vert piesaistīja galveno uzmanību pēc viņa debijas singla "''Money Longer''" izdošanas 2016. gadā. Dziesma darbosies kā galvenais singls nākamajam miksteipam "[[Lil Uzi Vert vs. The World|''Lil Uzi Vert vs. The World'']]" (2016), kurā bija arī dziesma "''You Was Right''". Pēc divu papildu miksteipu izdošanas 2016. un 2017. gadā, tostarp viena sadarbībā ar [[Gucci Mane]], Lil Uzi Vert tika iekļauts [[Billboard Hot 100]] topā esošā [[Migos]] singlā “''Bad and Boujee''”. Vēlāk viņš nodrošināja savu pirmo desmit labāko singlu ar "''[[XO Tour Llif3]]''", kas ieguva [[MTV]] video mūzikas balvu par vasaras dziesmu. "''[[XO Tour Llif3]]''" bija galvenais singls Lil Uzi Vert debijas studijas albumā "''[[Luv Is Rage 2]]''" (2017), kas debitēja [[Billboard 200]] pirmajā vietā, un [[Amerikas Ierakstu industrijas asociācija]] (RIAA) to sertificēja ar dubulto platīnu. 2018. gada [[Grammy balva|GRAMMY]] balvu pasniegšanas ceremonijā Lil Uzi Vert tika nominēts kā labākais jaunais mākslinieks. Viņa otrais studijas albums "''[[Eternal Atake]]''" (2020) bija viens no visvairāk gaidītajiem albumiem mūsdienu slazdā un repā, kad tas beidzot tika izdots pēc gadiem ilgas kavēšanās. "''[[Eternal Atake]]''", līdzīgi kā "''[[Luv Is Rage 2]]''", debitēja pirmajā vietā [[Billboard 200]]. == Jaunība == Saimere Vudss dzimis 1995. gada 31. jūlijā [[Filadelfija|Ziemeļfiladelfijas]] Fransisvilas apkaimē. Viņš uzauga, klausoties [[Mike Jones]] un [[Ying Yang Twins]]; Džonsa debijas albums bija pirmais albums, ko viņš iegādājās. Vēlāk Vudss sāka klausīties [[Wiz Khalifa]] un [[Meek Mill]], kas ietekmēja viņa turpmāko stilu. Viņš arī sāka klausīties [[Merilinu Mensonu]], [[Paramore]], [[Smash Mouth]], [[The Rocket Summer]], [[Simian]], My Chemical Romance un The All-American Rejects, kad viņam bija 13 gadu, un ir teicis, ka ir "liels Merilina Mensona fans" un zvanīja. Mechanical Animals viņa mīļākais albums. Vudss sāka repot 10. klasē, dēvējot sevi par "parastu bērnu, es īsti negribēju repot", pēc tam, kad bija dzirdējis klasesbiedru Viljama Astona frīstailu pār pārtaisīto [[Kriss Brauns|Krisa Brauna]] instrumentālu. Vudss, Astons un vēl viens draugs izveidoja repa grupu Steaktown, kas izjuka, kad Vudsam bija 17 gadi. Vudss pameta skolu un drīz sāka strādāt Bottom Dollar veikalā, taču pēc četrām dienām viņš pameta darbu, un viņa māte viņu izraidīja no mājām. Situācija noveda pie tā, ka Vudss ieguva savu pirmo sejas tetovējumu, zem matu līnijas uzrakstu "Faith", kas viņu pamudināja nopietni uztvert repa karjeru. 2021. gada jūlijā Vudss [[Twitter]] atklāja, ka viņa dzimšanas apliecība liecina, ka viņš ir dzimis 1995. gadā, jo kļūdaini uzskatīja, ka dzimis gadu agrāk — 1994. gadā. == Diskogrāfija == '''Studijas albumi''' * [[Luv Is Rage 2|''Luv Is Rage 2'']] (2017) * [[Eternal Atake|''Eternal Atake'']] (2020) '''Miksteipi''' * ''The Real Uzi'' (2014) * [[Luv Is Rage|''Luv Is Rage'']] (2015) * ''[[Lil Uzi Vert vs. The World]]'' (2016) * [[The Perfect Luv Tape|''The Perfect LUV Tape'']] (2016) * ''The Pink Tape'' (TBA) {{DEFAULTSORT:Lil Uzi Vert}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] [[Kategorija:Pensilvānijā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] jq9el6agawsrf52ijxx9dhjltcecwkf 0 379404 3657097 2819216 2022-07-19T20:19:00Z Baisulis 11523 nozīmju atdalīšana.... wikitext text/x-wiki '''Hītons''' ({{val|en|Heaton}}) ir angļu uzvārds. Cilvēki ar šādiem uzvārdiem: * [[Čārlijs Hītons]] (''Charlie Heaton''; dzimis 1994. gadā) — angļu aktieris un mūziķis * [[Toms Hītons]] (''Tom Heaton''; dzimis 1986. gadā) — angļu futbolists {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 6cscg20w6299fg0c1tqqvwepp480aa9 3657098 3657097 2022-07-19T20:20:58Z Baisulis 11523 wikitext text/x-wiki '''Hītons''' ({{val|en|Heaton}}) ir angļu uzvārds. Cilvēki ar šādiem uzvārdiem: * [[Čārlijs Hītons]] (''Charlie Heaton''; dzimis 1994. gadā) — angļu aktieris un mūziķis * [[Toms Hītons]] (''Tom Heaton''; dzimis 1986. gadā) — angļu futbolists == Skatīt arī == * [[Hītone]] {{uzvārds}} [[Kategorija:Uzvārdi]] 0648p2la5aj60n6igw9thljjn169xfp 0 399424 3657123 3586717 2022-07-19T21:38:10Z Kaamis007 67303 precizēju wikitext text/x-wiki {{Citas nozīmes|ielu Jūrmalā|Raiņa iela|Raiņa iela}} {{Ielas infokaste |nosaukums = Raiņa iela |attēls = Raina iela - panoramio (3).jpg |attēla paraksts = |pilsēta lokatīvā = [[Jūrmala|Jūrmalā]] |karte = |pilsēta = {{Jūrmala}} |priekšpilsēta = |apkaime = * [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] * [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] |ielas garums = 2500 m |atklāta = |vēst nosaukumi = Lielā iela, Jūras iela |joslu skaits = 1 |ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] |ievēr celtnes = |autobuss = |mikroautobuss = |cits = }} '''Raiņa iela''' ir iela [[Jūrmala|Jūrmalā]], kas savieno [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] un [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguru]] apkaimes. Raiņa iela sākas krustojumā ar [[Dzirnavu iela (Jūrmala)|Dzirnavu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Talsu šoseja|Talsu šoseju]]. Kopējais ielas garums ir 2500 metri, tā ir klāta ar [[asfaltbetons|asfalta]] segumu. Raiņa ielā satiksmes kustība norit vienā joslā. Ielā atrodas vairākas sabiedriskās ēkas, kā arī savrupmāju un vasarnīcu apbūve. Uz Raiņa ielas atrodas [[Jūrmalas Valsts ģimnāzija]], Kauguru veselības centrs, Kauguru kultūras nams un [[Kauguru vidusskola]]. == Vēsture == Raiņa iela agrāk tika dēvēta par '''Lielo ielu''', vēlāk par '''Jūras ielu''', kopš 17. gadsimta pa to pajūgos pārvadāja preces starp Kaugurciema ostu un Lielupi. 1959. gadā, izveidojot Jūrmalas pilsētu, daudzviet ielu nosaukumi tika mainīti un Jūras iela pārtapa par Raiņa ielu. [[Attēls:Jūras iela Slokā 1925.png|thumb|270px|Jūras iela Slokas pilsētā.]] <gallery> Attēls:Slokas pilsētas iela pirms 1914.jpg|Lielā iela (''Grosse Strasse'') Slokas pilsētā pirms Pirmā pasaules kara Jūras iela Slokā 1925.png|Jūras iela Slokā (1925) </gallery> == Ielu savienojumi == Raiņa iela ir savienota ar šādām ielām: * [[Dzirnavu iela (Jūrmala)|Dzirnavu iela]] (T veida krustojums) * [[Leona Paegles iela (Jūrmala)|Leona Paegles iela]] * [[Kārsas iela]] * [[Ventspils šoseja]] * [[Satiksmes iela (Jūrmala)|Satiksmes iela]] * [[Līču iela (Jūrmala)|Līču iela]] (T veida krustojums) * [[Tirzas iela (Jūrmala)|Tirzas iela]] * [[Jurģu iela (Jūrmala)|Jurģu iela]] * [[Kauņas iela (Jūrmala)|Kauņas iela]] (T veida krustojums) * [[Vidzemes iela (Jūrmala)|Vidzemes iela]] (T veida krustojums) * [[Kurzemes iela (Jūrmala)|Kurzemes iela]] * [[Lēdurgas iela (Jūrmala)|Lēdurgas iela]] (T veida krustojums) *[[Mazpulku iela]] (T veida krustojums) * [[Putnu iela (Jūrmala)|Putnu iela]] (T veida krustojums) * [[Nometņu iela (Jūrmala)|Nometņu iela]] * [[Oškalna iela (Jūrmala)|Oškalna iela]] (T veida krustojums) * [[Talsu šoseja]] (T veida krustojums) * [[Kapteiņa Zolta iela]] (ielas turpinājums) == Skatīt arī == * [[Sloka (Jūrmala)|Sloka]] * [[Kauguri (Jūrmala)|Kauguri]] {{Jūrmalas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu R}} [[Kategorija:Ielas Jūrmalā]] [[Kategorija:Jūrmalas ielas bez kartes]] [[Kategorija:Jūrmalas ielas bez attēla]] rxlcpt47wynem76md24hs0w82cmueus 0 403994 3657122 3638559 2022-07-19T21:25:50Z OskarsC 38216 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Aldis Gobzems | attēls = Aldis Gobzems in 2018.jpg | att_izm = | apraksts = Aldis Gobzems 2018. gadā | amats = 13. Saeimas deputāts | term_sākums = | term_beigas = | viceprezidents = | vicepremjers = | vietnieks = | prezidents = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis2 = | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1978|10|10}} | dzim_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Kuldīga|td=Latvija}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | partija = * [[Sabiedrība citai politikai]]<ref>https://www.diena.lv/raksts/latvija/politika/beidzot-registre-partiju-sabiedriba-citai-politikai-630630</ref> <small>(2008—2009)</small> * [[Par cilvēcīgu Latviju|KPV LV]] <small>(2018—2019)</small> * [[Katram un katrai]] <small>(kopš 2021)</small> | dzīvesb = Krista Gobzema<ref name="kj"/> <small>(2015-2021)</small> | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | profesija = [[jurists]], [[advokāts]] | tautība = [[latvietis]] | reliģija = | paraksts = | piezīmes = }} '''Aldis Gobzems''' (dzimis {{dat|1978|10|10}}<ref name="knab"/> [[Kuldīga|Kuldīgā]]<ref>[https://jauns.lv/raksts/izklaide/310348-vai-tads-bus-musu-iekslietu-ministrs-alda-gobzema-apslepta-dzive Vai tāds būs mūsu iekšlietu ministrs? Alda Gobzema apslēptā dzīve] jauns.lv</ref>) ir [[latvieši|latviešu]] [[jurists]], bijis zvērināts [[advokāts]], un [[politiķis]]. Ievērību ir guvis kā vairāku [[Lielveikala "Maxima" sagrūšana Rīgā|Zolitūdes traģēdijas]] civillietu advokāts, kur, pretstatā publiski paustajam, par maksu sniedza juridisko palīdzību cietušajiem,<ref>[https://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/skaisti-runaja-cilveki-ticeja-biedribas-zolitude-21-11-parstave-vaino-gobzemu-cietuso-pamesana/ “Skaisti runāja, cilvēki ticēja.” Biedrības “Zolitūde 21.11.” pārstāve vaino Gobzemu cietušo pamešanā] skaties.lv</ref> pēc iekļūšanas politikā A. Gobzems vairākkārtīgi kavēja tiesas procesus, kā rezultātā tika izbeigta Zolitūdes traģēdijas civillieta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzema-neierasanas-del-izbeidz-zolitudes-tragedijas-civillietu.a292414/ Gobzema neierašanās dēļ izbeidz Zolitūdes traģēdijas civillietu] LSM</ref> Bijis arī [[Maksātnespējas administrācija]]s direktors. 2018. gada maijā A. Gobzems atsāka politisko darbību, pievienojoties partijai [[KPV LV]]. Viņš tika izvirzīts kā partijas premjerministra kandidāts, gatavojoties [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]]. Ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]]. Izvirzīts par [[Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amata pretendentu, taču pietiekošu Saeimas atbalstu neguva un līdz balsojumam parlamentā viņa valdība nenonāca. 2019. gada februārī A. Gobzems tika izslēgts no partijas KPV LV.<ref name=":0" /> 2021. gada janvārī A. Gobzems dibināja jaunu politisko partiju "[[Katram un katrai|Likums un kārtība]]" (kopš 2022. gada februāra - "Katram un katrai"). == Politiskā darbība == Lai gan A. Gobzems ir maksātnespējas sistēmas kritiķis, no 2004. līdz 2005. gadam viņš pats bijis [[Maksātnespējas administrācija]]s direktors. 2008. gada oktobrī tika dibināta partija "[[Sabiedrība citai politikai]]", kurā A. Gobzems kļuva par valdes locekli, bet 2009. gadā partiju pameta.<ref>https://www.delfi.lv/news/astonas-lokomotives/premjera-amata-kandidata-dosje-kpv-lv-gobzems.d?id=50338061</ref> 2018. gada maijā A. Gobzems atsāka politisko darbību, pievienojoties partijai [[KPV LV]]. Viņš tika izvirzīts kā partijas premjerministra kandidāts, gatavojoties [[13. Saeimas vēlēšanas|13. Saeimas vēlēšanām]].<ref name="lsm" /> 2018. gada rudenī tika ievēlēts [[13. Saeima|13. Saeimā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates|title=Ievēlētie deputāti|publisher=Centrālā Vēlēšanu Komisija|access-date={{dat|2018|11|27||bez}}|archiveurl=https://web.archive.org/web/20181007223055/https://sv2018.cvk.lv/pub/ElectedCandidates|archivedate={{dat|2018|10|07||bez}}}}</ref> Pēc tam, kad nesekmīgi valdību veidot bija mēģinājis prezidenta [[Raimonds Vējonis|Raimonda Vējoņa]] izvirzītais pirmais premjerministra kandidāts [[Jānis Bordāns]], Valsts prezidents valdības veidošanu uzticēja A. Gobzemam.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/prezidents-valdibas-veidosanu-uztic-gobzemam.a300878/|title=Prezidents valdības veidošanu uztic Gobzemam|access-date=2018-11-27|language=lv}}</ref> Tomēr divu nedēļu ilgās valdības veidošanas sarunas bija nesekmīgas, pietiekošu Saeimas atbalstu A. Gobzemam neizdevās izveidot, un R. Vējonis savu rīkojumu atsauca.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/valsts-prezidents-atsauks-ari-gobzema-nominaciju-premjera-amatam.a302478/|title=Valsts prezidents atsauks arī Gobzema nomināciju premjera amatam|website=www.lsm.lv|access-date=2018-12-17|language=lv}}</ref> 2019. gada februārī A. Gobzems tika izslēgts no partijas KPV LV<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/kpv-lv-valde-izsledz-gobzemu-no-partijas.a308314/|title=«KPV LV» valde izslēdz Gobzemu no partijas|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-04|language=lv}}</ref> un nedaudz vēlāk arī no tās Saeimas frakcijas ar pamatojumu, ka viņš ir sācis pulcēt cilvēkus jauna politiska veidojuma tapšanai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemu-izsledz-ari-no-kpv-lv-saeimas-frakcijas.a308647/|title=Gobzemu izslēdz arī no «KPV LV» Saeimas frakcijas|website=www.lsm.lv|access-date=2019-02-07|language=lv}}</ref> 30. aprīlī [[Satversmes aizsardzības birojs]] (SAB) viņam oficiāli atteica pielaidi darbam ar valsts noslēpumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemam-sab-atteicis-pieeju-valsts-noslepumam.a317550/|title=Gobzemam SAB atteicis pieeju valsts noslēpumam|website=www.lsm.lv|access-date=2019-04-30|language=lv}}</ref> 2021. gada 8. janvārī A. Gobzems dibināja jaunu politisko partiju "[[Likums un kārtība (partija)|Likums un kārtība]]" un kļuva par tās līdzpriekšsēdētāju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/ar-merki-uzvaret-saeimas-velesanas-un-izmainit-latviju-gobzems-un-tris-saeimas-deputati-dibina-partiju.d?id=52824841|title=Ar mērķi uzvarēt Saeimas vēlēšanās un izmainīt Latviju Gobzems un trīs Saeimas deputāti dibina partiju|website=www.delfi.lv|access-date=2021-01-08|language=lv}}</ref> Sākotnēji partiju [[13. Saeima|13. Saeimā]] pārstāvēja četri ārpusfrakciju deputāti — Aldis Gobzems, [[Jūlija Stepaņenko]] (kura bija arī partijas līdzpriekšsēdētāja), [[Ļubova Švecova]] un [[Karina Sprūde|Karīna Sprūde]], bet pēc skandaloza ieraksta [[Sociālais tīkls|sociālajā tīklā]] ''[[Facebook]]'', kurā A. Gobzems aicināja nevakcinētos pret [[COVID-19]] Latvijas iedzīvotājus nēsāt [[Dāvida zvaigzne|Dāvida zvaigzni]], tādējādi pielīdzinot COVID-19 dēļ ieviestos ierobežojumus [[Antisemītisms|antisemītismam]] [[Trešais reihs|nacistiskajā Vācijā]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7280684/ebreju-kopiena-gobzema-un-vina-atbalstitaju-riciba-ir-absoluti-amorala|title=Ebreju kopiena: Gobzema un viņa atbalstītāju rīcība ir absolūti amorāla|website=TVNET|access-date=2021-06-30|date=2021-06-28|language=lv}}</ref> 30. jūnijā no partijas izstājās J. Stepaņenko un Ļ. Švecova, nosodot Gobzema rīcību.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7282931/gobzema-partiju-pamet-ari-saeimas-deputate-svecova|title=Gobzema partiju pamet arī Saeimas deputāte Švecova|website=Apollo.lv|access-date=2021-06-30|date=2021-06-30|language=lv}}</ref> 2021. gada 4. augustā A. Gobzems kopā ar vairākiem simtiem brīvprātīgu dalībnieku [[Centrs (Rīga)|Rīgas centrā]] piedalījās nesankcionētā protesta akcijā, kas bija vērsta pret "obligātu [[vakcinācija|vakcināciju]]", kurā tika pausta neapmierinātība ar [[Saeima|Saeimā]] konceptuāli atbalstīto likumprojektu par tiesībām atlaist darbiniekus bez [[Covid-19]] sertifikāta. Vēlāk par šādu darbību no [[Latvijas Valsts policija|Valsts policija]]s puses pret Gobzemu tika uzsākts administratīvā pārkāpuma process.<ref>{{tīmekļa atsauce|url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sak-administrativo-lietu-pret-gobzemu-par-nesankcionetu-protestu-pret-obligatu-vakcinaciju.a415725/|title= Sāk administratīvo lietu pret Gobzemu par nesankcionētu protestu pret «obligātu vakcināciju»|work=lsm.lv|publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]]|date=5 August 2021|accessdate=8 August 2021}}</ref> Par spīti tam, izmantojot [[sociālie tīkli|sociālos tīklus]], A. Gobzems aicināja savus sekotājus uz atkārtotu demonstrāciju 18. augustā, kas šoreiz tika organizēta pie [[Rīgas pils]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-gobzems-pazino-ka-valsts-prezidentam-egilam-levitam-esot-milaka-kuru-vins-nesen-iekartojis-darba|title=VIDEO. Gobzems paziņo, ka valsts prezidentam Egilam Levitam esot mīļākā, kuru viņš nesen iekārtojis darbā|work=la.lv|publisher=[[Latvijas Avīze]]|date=6 August 2021|accessdate=8 August 2021}}</ref> un kopējais dalībnieku skaits šīs dienas protesta akcijās sasniedza dažus tūkstošus cilvēku. Septembrī A. Gobzems atgriezās kādreizējā KPV LV Saeimas frakcijā, kas tobrīd jau bija kļuvusi par frakciju "Neatkarīgie", un drīz tika ievēlēts par frakcijas priekšsēdētāju. Dažādu pārkāpumu dēļ Saeimas deputāti A. Gobzemu izslēdza no vairākām Saeimas sēdēm, tādēļ septembrī viņš parlamenta darbā nevarēja piedalīties. Vēlreiz par ētikas kodeksa pārkāpumiem uz sešām Saeimas sēdēm A. Gobzems tika izslēgts 2022. gada februārī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gobzemu-par-etikas-kodeksa-parkapumu-izsledz-no-nakamajam-sesam-saeimas-sedem.a445177/?utm_source=twitter&utm_campaign=news&utm_medium=admin|title=Gobzemu par ētikas kodeksa pārkāpumu izslēdz no nākamajām sešām Saeimas sēdēm|last=LSM}}</ref> Tā paša gada 21. jūnijā Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija ierosināja A. Gobzemu jau trešo reizi izslēgt uz sešām sēdēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/54479042|title=Gobzemu izslēgs no Saeimas sešām sēdēm; sarāj arī Iesalnieku un Ģirģenu|last=Spalvēns|first=Raivis|website=delfi.lv|access-date=2022-06-22|date=2022-06-21|language=lv}}</ref> == Personīgā dzīve == A. Gobzema audžutēvs ir "Latvijas Valsts ceļu" valdes loceklis Edgars Strods (2019. gadā KNAB aizturējis pamatojoties uz aizdomām par valsts amatpersonas izdarītiem iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar publisko iepirkumu organizēšanu).<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/351653-knab-aizturejis-latvijas-valsts-celu-valdes-locekli-alda-gobzema-patevu-edgaru-strodu-papildinats KNAB aizturējis "Latvijas Valsts ceļu" valdes locekli Alda Gobzema patēvu Edgaru Strodu] jauns.lv</ref> 2015. gadā A. Gobzems apprecējies ar Kristu Gobzemu, ģimenē auga meita<ref name="kj" /> un dēls.<ref>[https://jauns.lv/raksts/zinas/314945-aldis-gobzems-kluvis-par-tevu-delam Aldis Gobzems kļuvis par tēvu dēlam] jauns.lv</ref> 2021. gadā laulība tika šķirta,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/gobzems-pec-skirsanas-man-ir-vienaldzigas-citu-domas-vai-apsaukasanas-41249/|title=Gobzems pēc šķiršanās: Man ir vienaldzīgas citu domas vai apsaukāšanās|last=santa.lv}}</ref> tomēr pāris turpināja dzīvot kopā. 2022. gada jūnijā A. Gobzems no Saeimas tribīnes apgalvoja, ka esot [[gejs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.la.lv/video-gobzems-saeimas-tribines-pazino-ka-ir-gejs-velak-soctiklos-teic-ka-pa-visiem-kopa-jums-izdevas-salauzt-manu-dzivi|title=VIDEO. Gobzems Saeimas tribīnē paziņo, ka ir gejs. Vēlāk soctīklos teic, ka “pa visiem kopā jums izdevās salauzt manu dzīvi”|website=Kokteilis.lv|access-date=2022-06-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/alda-gobzema-parsteidzosa-uzruna-saeima-es-esmu-gejs--dzintars-un-urbanovics-to-zina-50222/|title=Alda Gobzema pārsteidzošā uzruna Saeimā: Es esmu gejs – Dzintars un Urbanovičs to zina|website=www.santa.lv|access-date=2022-06-18}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|refs= <ref name="knab">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.knab.gov.lv/lv/db/donations/?party_id=&type_id=&donator=aldis+gobzems&date_from=&date_to=&amount_from=&amount_to=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir=|title=Dāvinājumi, ziedojumi no Alda Gobzema, KNAB, ar personas koda pirmo daļu|publisher=[[KNAB]]|accessdate={{dat|2018|8|14||bez}}|archive-date={{dat|2020|11|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20201127005851/https://www.knab.gov.lv/lv/db/donations/?party_id=&type_id=&donator=aldis+gobzems&date_from=&date_to=&amount_from=&amount_to=&search=Mekl%C4%93t&order=&dir=}}</ref> <ref name="lsm">{{ziņu atsauce |url= https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partijas-kpv-lv-premjera-kandidats-bus-advokats-gobzems.a278217/ |title= Partijas «KPV LV» premjera kandidāts būs advokāts Gobzems |publisher= [[Lsm.lv]] |date= 2018. gada 13. maijs}}</ref> <ref name="kj">{{ziņu atsauce |url= http://jauns.lv/raksts/izklaide/31474-advokata-alda-gobzema-gimenei-pirmdzimtais-apsveicam |title= Advokāta Alda Gobzema ģimenei pirmdzimtais. Apsveicam! |publisher= KasJauns.lv |date= 2016. gada 2. februāris}}</ref> }} == Ārējās saites == * [https://twitter.com/AldisGobzems/ Personīgais ''Twitter'' konts] * [https://www.facebook.com/gobzems/ ''Facebook'' lapa] * [https://www.facebook.com/aldis.gobzems?ref=br_rs/ Personīgais ''Facebook'' konts] * [https://www.youtube.com/channel/UCg8GiODzCRcaZqHMm8UB_kQ/ Personīgais ''Youtube'' kanāls] {{13. Saeima}} {{DEFAULTSORT:Gobzems, Aldis}} [[Kategorija:Kuldīgā dzimušie]] [[Kategorija:Sabiedrības citai politikai politiķi]] [[Kategorija:"Par cilvēcīgu Latviju" politiķi]] [[Kategorija:"Likums un kārtība" politiķi]] [[Kategorija:13. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Latvijas advokāti]] 0fozeia208atl8r6ne7jh2i7b83blyi 0 413369 3656965 3654479 2022-07-19T13:48:26Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Snūpijs un Čārlijs Brauns: Riekstiņu filma | oriģinālnos = ''The Peanuts Movie'' | attēls = Snupijs.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = komēdija, animācijas filma, ģimenes filma | režisors = [[Stīvs Martino]] | producents = * [[Kreigs Šulcs]] * [[Braiens Šulcs]] * [[Kornēlijs Uliano]] * [[Pols Feigs]] * [[Maikls Dž. Traverss]] | scenārijs = * Kreigs Šulcs * Braiens Šulcs * Kornēlijs Uliano | aktieri = * [[Noa Šnaps]] * [[Hadlijs Belle Millere]] * [[Mariela Šītsa]] * [[Alekss Garfins]] * [[Frančeska Anegeluči Kapaldi]] * [[Trojs Endrjūss]] | mūzika = [[Kristofs Beks]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[Blue Sky Studios]]'' * ''[[20th Century Fox Animation]]'' | izplatītājs = ''[[20th Century Studios|20th Century Fox]]'' | izdošana = {{filmas datums|2015|11|1|Ņujorkas pirmizrāde|2015|11|6|ASV|2015|12|18|Latvija|}} | ilgums = 90 minūtes<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/snoopy-charlie-brown-peanuts-movie-2015|title=The Peanuts Movie|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=November 23, 2018|archive-date={{dat|2016|11|10||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20161110083513/http://bbfc.co.uk/releases/snoopy-charlie-brown-peanuts-movie-2015}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|99 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=peanuts2015.htm|title=The Peanuts Movie (2015) |publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]]) |accessdate= November 23, 2018}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|246,2 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Snūpijs un Čārlijs Brauns: Riekstiņu filma"''' ({{val|en|The Peanuts Movie}}) ir 2015. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] animācijas filma, kuras režisors ir [[Stīvs Martino]]. Galvenās lomas ierunājuši [[Noa Šnaps]], [[Hadlijs Belle Millere]], [[Mariela Šītsa]], [[Alekss Garfins]], [[Frančeska Anegeluči Kapaldi]] un [[Trojs Endrjūss]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|2015|11|1||bez}} Ņujorkā. Snūpijs uzsāk savu vislielāko misiju, cīnoties pret savu lielāko ienaidnieku, bet viņa labākais draugs Čārlijs Brauns sāk pats savu piedzīvojumu mājās, lai iegūtu savu dzīves lielo mīlestību. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Blue Sky Studios}} [[Kategorija:2015. gada filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] [[Kategorija:Blue Sky Studios filmas]] [[Kategorija:20th Century Fox animācijas filmas]] ef8x7l8vfiz5ypif2hjsjenrzeq9h6z 10 413574 3657040 3656492 2022-07-19T18:02:03Z EdgarsBot 50781 upd wikitext text/x-wiki <div style="float:right;">{{Tnavbar|Dzēšanai izvirzītās lapas|mini=1}}</div> Atjaunināts: 2022-07-19 18:02:03{{clear}} {| class="sortable wikitable" |- ! Lapa || Izvirzīšanas datums || Dienu skaits || Izvirzītājs || Kopsavilkuma komentārs || Pamatojums veidnē || Termiņš |- | {{page-multi|page=Nemīlētie: Svešie|t|h|d}} || 2022-03-18 16:38:15 || 123 || {{U|Iveta 2015}} || <nowiki>Veidne: Dzēst+</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Nemīlētie: Nolemtie|t|h|d}} || 2022-03-18 16:40:30 || 123 || {{U|Iveta 2015}} || <nowiki></nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Veikals "Burka"|t|h|d}} || 2022-04-14 11:51:40 || 96 || {{U|Papuass}} || <nowiki>rakstu varētu veidot par beziepakojuma veikaliem kā tādiem un tad pieminēt šo kā pirmo Latvijā</nowiki> || Reklāma || |- | {{page-multi|page=Katerina Soļara|t|h|d}} || 2022-07-01 07:38:27 || 18 || {{U|Svens Hudjajevs}} || <nowiki>Atcēlu [[Special:Contributions/Svens Hudjajevs|Svens Hudjajevs]] ([[User talk:Svens Hudjajevs|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3642589</nowiki> || not notable + cross-wiki promotion || |- | {{page-multi|page=Fēlikss (Stray Kids)|t|h|d}} || 2022-07-05 15:13:48 || 14 || {{U|Papuass}} || <nowiki></nowiki> || slikts tulkojums || |- | {{page-multi|page=Mēmes saistībā ar Covid-19 pandēmijas laiku Latvijā|t|h|d}} || 2022-07-05 17:37:15 || 14 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || neenciklopēdisks, apšaubāms nozīmīgums.; termiņš: 20.07.2022 || |- | {{page-multi|page=Labie mājas gariņi|t|h|d}} || 2022-07-10 20:33:37 || 8 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>dz</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Vilcēns (6. sezona)|t|h|d}} || 2022-07-10 20:36:00 || 8 || {{U|Baisulis}} || <nowiki>rosinu dzēst.....</nowiki> || || |- | {{page-multi|page=Salons Arka|t|h|d}} || 2022-07-13 08:39:25 || 6 || {{U|Papuass}} || <nowiki>maznozīmīgs</nowiki> || enciklopēdiski maznozīmīgs || |- | {{page-multi|page=Młynów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:23:47 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Kabaty|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:04 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Natolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:12 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Imielin (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:20 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stokłosy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:26 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ursynów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:31 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Służew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:37 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wilanowska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:42 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wierzbno|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:50 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Racławicka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:24:56 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Pole Mokotowskie|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:02 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Politechnika|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:07 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:11 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Świętokrzyska|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:17 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ratusz Arsenał|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:21 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Gdański|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:26 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Wilsona (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:30 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Marymont|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:36 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Słodowiec|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:41 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stare Bielany|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:48 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Wawrzyszew|t|h|d}} || 2022-07-18 06:25:53 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Młociny|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:04 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Bemowo (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:11 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Ulrychów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:15 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Księcia Janusza|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:26 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Płocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:48 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo Daszyńskiego|t|h|d}} || 2022-07-18 06:26:59 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Rondo ONZ|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:04 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Nowy Świat-Uniwersytet|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:13 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Centrum Nauki Kopernik|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:20 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Stadion Narodowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:33 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Dworzec Wileński|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:40 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Szwedzka|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:45 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Targówek Mieszkaniowy|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:51 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Trocka (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:27:56 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Plac Konstytucji|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:02 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Muranów|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:09 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Karolin|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:17 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Chrzanów (metro stacija)|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:22 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=Lazurowa|t|h|d}} || 2022-07-18 06:28:28 || 1 || {{U|Edgars2007}} || <nowiki></nowiki> || ja netiks sakārtots || |- | {{page-multi|page=NSF (Notes Storage Facility)|t|h|d}} || 2022-07-19 04:33:15 || 0 || {{U|Biafra}} || <nowiki>raksts izvirzīts uz dzēšanu</nowiki> || šaubas par nozīmību un vājš noformējums.; termiņš: 03.08.2022 || |- |}<noinclude> [[Kategorija:Vikipēdijas veidnes]]</noinclude> g1y4jx42jflq3sl8rsqehcsk3gk3vuz 0 415392 3657327 3549090 2022-07-20T11:07:32Z 159.148.110.252 /* Albumi */ wikitext text/x-wiki {{Infokaste+}}{{Infokaste+}} '''"Dakota"''' ir latviešu [[kantrī]] mūzikas grupa, kas 1996. gadā izveidojās no [[poproks|poproka]] grupas [[Dālderi (grupa)|"Dālderi"]]. == Vēsture == [[Bauska]]s vokāli instrumentālais ansamblis "Dālderi" izveidojās 1979. gadā, kļuva populārs ar dziesmu "Dzeltenie aizkari", aranžēja un ieskaņoja [[Raimonds Pauls|Raimonda Paula]] dziesmas izrādei "Nāc pie puikām!" ("Ēzelītis", "Verakoko", "Anno Domini", "Nepareizā dziesma"). Pēc [[Latvijas neatkarības atgūšana]]s atjaunotā grupa "Dālderi" 1993. gadā apceļoja [[Lietuva]]s klubus un uzstājās dažādos koncertos ar dziesmām angļu valodā. Par "Dakotas" dzimšanas dienu var uzskatīt 1996. gada 29. novembri, kad grupa ar šo nosaukumu uzstājās [[Viļņa]]s muzikālajā naktsklubā ''Langas''. 2002. gada vasarā "Dakota" izdeva albumu "Klaidoņa pasakas", kas 2003. gada [[Latvijas Mūzikas ierakstu gada balva]]s vērtējumā ierindojās pirmajā pieciniekā nominācijā "Gada labākais rokmūzikas albums".<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=http://www.brg.lv/artist.php?id=41130b3e8ddb9 |title=Baltic Records Group |access-date={{dat|2018|12|22||bez}} |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190531092600/http://www.brg.lv/artist.php?id=41130b3e8ddb9 |archivedate={{dat|2019|05|31||bez}} }}</ref> == Sastāvs == Pirmajā "Dakotas" sastāvā bija agrākais "Dālderu" dziedātājs un ģitārists [[Edvīns Zariņš]] un basģitārists [[Valdis Ozols]], kā arī ģitārists Vīgants Murelis (agrāk grupā [[Odis|"Odis"]]) un bundzinieks Vilnis Strods (spēlējis [[Pits Andersons|Pita Andersona]] "Arhīvā"). Albumus "Klaidoņa pasakas", “Vakariņas 5atā” un “Viss vēl būs” ierakstīja Edvīns Zariņš, Igors Noskovs (taustiņi, agrāk "Rebel"), Jānis Retenais (basģitāra), Māris Dinduns, Aleksands Šlujevs (vijole, mutes ermoņikas) un [[Gundars Lintiņš]] (agrāk "Rebel", tagad "[[Credo (grupa)|Credo]]"), Ilvars Manfelds (sitaminstrumenti) Grupā "Dakota" muzicējis dziedātājs, ģitārists un dziesmu autors Edvīns Zariņš (balss, ģitāra), Raitis Keišs (balss, basģitāra), Ilvars Manfelds (sitamie instrumenti), Aleksandrs Šlujevs (piebalss, mutes harmonikas), Artūrs Palkevičs (taustiņinstrumenti, piebalss) un Vīgants Murelis (ģitāra). 2022. gada janvārī nomira grupas līderis Edvīns Zariņš.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/7441446/miris-grupas-dakota-lideris-edvins-zarins|title=Miris grupas "Dakota" līderis Edvīns Zariņš|website=Apollo.lv|access-date=2022-01-30|date=2022-01-28|language=lv}}</ref> == Albumi == * [[Klaidoņa pasakas]] (2002) * Vakariņas 5atā (2003) * Viss vēl būs... (2009) * Mana spēle (2015) * Edvīna Zariņa pēdējais koncerts (2022) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1990. gadu mūzikas grupas]] [[Kategorija:Latvijas kantrimūzikas grupas]] [[Kategorija:2000. gadu mūzikas grupas]] lxd8vudhhyizrd735s5oqae9jffio9y 4 415710 3657014 3631927 2022-07-19T17:06:20Z Spnq 103627 /* Ikmēneša statistika */ wikitext text/x-wiki ''Šeit apkopota lapu skaita pieauguma statistika [[Vikipēdija latviešu valodā|Vikipēdijā latviešu valodā]].'' == Ikmēneša statistika == Tabulas rādītāji: * '''Pieaugums''' — mēnesī izveidoto jauno lapu skaits. Ieskaitītas tiek tikai lapas ar saturu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://stats.wikimedia.org/v2/#/lv.wikipedia.org/contributing/new-pages|title=Wikistats 2.0|website=stats.wikimedia.org|access-date=2018-03-13}}</ref> * '''Pieaug. Δ (%)''' — izveidoto rakstu skaita procentuālās izmaiņas, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi. („Pieaug. šajā mēn.” — „Pieaug. iepr. mēn.”) / („Pieaug. iepr. mēn.”) × 100 %. * '''Kopā''' — gadā izveidoto jauno lapu skaits un procentuālais pieaugums gadā. Zaļā krāsā iekrāsots pieaugums, sarkanā — samazinājums. {| class="sortable wikitable" style="text-align:center;" |- !Gads !colspan=2|2003 !colspan=2|2004 !colspan=2|2005 !colspan=2|2006 |- ! Mēnesis ! Pieaugums ! Pieaug. Δ (%) ! Pieaugums ! Pieaug. Δ (%) ! Pieaugums ! Pieaug. Δ (%) ! Pieaugums ! Pieaug. Δ (%) |- | Janvāris || 0 || - || 1 || -|| 226 || <span style="color:green;">+90</span> || 219 || <span style="color:green;">+67</span> |- | Februāris || 0 || - || 0 || - || 229 || <span style="color:green;">+1</span> || 288 || <span style="color:green;">+32</span> |- | Marts || 0 || - || 0 || - || 196 || <span style="color:red;">-14</span> || 428 || <span style="color:green;">+49</span> |- | Aprīlis || 0 || - || 0 || - || 103 || <span style="color:red;">-48</span> || 206 || <span style="color:red;">-52</span> |- | Maijs || 0 || - || 11 || - || 183 || <span style="color:green;">+78</span> || 318 || <span style="color:green;">+54</span> |- | Jūnijs || 64 || - || 17 || <span style="color:green;">+55</span> || 257 || <span style="color:green;">+40</span> || 266 || <span style="color:red;">-16</span> |- | Jūlijs || 5 || <span style="color:red;">-92</span> || 15 || <span style="color:red;">-12</span> || 74 || <span style="color:red;">-71</span> || 476 || <span style="color:green;">+79</span> |- | Augusts || 0 || - || 8 || <span style="color:red;">-47</span> || 90 || <span style="color:green;">+22</span> || 360 ||<span style="color:red;">-24</span> |- | Septembris || 0 || - || 27 || <span style="color:green;">+238</span> || 66 || <span style="color:red;">-27</span> || 440 || <span style="color:green;">+22</span> |- | Oktobris || 3 || - || 36 || <span style="color:green;">+33</span> || 113 || <span style="color:green;">+71</span> || 546 || <span style="color:green;">+24</span> |- | Novembris || 1 || <span style="color:red;">-67</span> || 230 || <span style="color:green;">+539</span> || 119 || <span style="color:green;">+5</span> || 830 || <span style="color:green;">+52</span> |- | Decembris || 0 || - || 119 || <span style="color:red;">-48</span> || 131 ||<span style="color:green;">+10</span> || 586 || <span style="color:red;">-29</span> |- | Kopā || '''73''' || - || '''464''' || <span style="color:green;">+536</span> || '''1787''' || <span style="color:green;">+285</span> || '''4963''' || <span style="color:green;">+178</span> |} {| class="sortable wikitable" style="text-align:center;" |- !Gads !colspan=2|2007 !colspan=2|2008 !colspan=2|2009 !colspan=2|2010 |- ! Mēnesis ! Pieaugums ! Pieaug. Δ (%) ! Pieaugums ! Pieaug. Δ (%) ! Pieaugums ! Pieaug. Δ (%) ! Pieaugums ! Pieaug. Δ (%) |- | Janvāris || 488 || <span style="color:red;">-17</span> || 607 || <span style="color:green;">+27</span> || 792 || <span style="color:green;">+25</span> || 511 || <span style="color:green;">+9</span> |- | Februāris || 562 || <span style="color:green;">+15</span> || 535 || <span style="color:red;">-12</span> || 609 || <span style="color:red;">-23</span> || 508 || <span style="color:red;">-1</span> |- | Marts || 496 || <span style="color:red;">-12</span> || 546 || <span style="color:green;">+2</span> || 494 || <span style="color:red;">-19</span> || 712 || <span style="color:green;">+40</span> |- | Aprīlis || 420 || <span style="color:red;">-15</span> || 498 || <span style="color:red;">-9</span> || 489 || <span style="color:red;">-1</span> || 623 || <span style="color:red;">-13</span> |- | Maijs || 387 || <span style="color:red;">-8</span> || 643 || <span style="color:green;">+29</span> || 501 || <span style="color:green;">+3</span> || 668 || <span style="color:green;">+7</span> |- | Jūnijs || 219 || <span style="color:red;">-43</span> || 741 || <span style="color:green;">+15</span> || 440 || <span style="color:red;">-12</span> || 630 || <span style="color:red;">-6</span> |- | Jūlijs || 297 || <span style="color:green;">+36</span> || 546 || <span style="color:red;">-26</span> || 592 || <span style="color:green;">+35</span> || 604 || <span style="color:red;">-4</span> |- | Augusts || 269 || <span style="color:red;">-9</span> || 524 || <span style="color:red;">-4</span> || 589 || <span style="color:red;">-1</span> || 614 || <span style="color:green;">+2</span> |- | Septembris || 517 || <span style="color:green;">+92</span> || 742 || <span style="color:green;">+42</span> || 370 || <span style="color:red;">-37</span> || 504 || <span style="color:red;">-18</span> |- | Oktobris || 508 || <span style="color:red;">-2</span> || 468 || <span style="color:red;">-37</span> || 376 || <span style="color:green;">+2</span> || 485 || <span style="color:red;">-4</span> |- | Novembris || 582 || <span style="color:green;">+15</span> || 398 || <span style="color:red;">-15</span> || 388 || <span style="color:green;">+3</span> || 435 || <span style="color:red;">-10</span> |- | Decembris || 479 || <span style="color:red;">-18</span> || 633 || <span style="color:green;">+59</span> || 469 || <span style="color:green;">+21</span> || 623 || <span style="color:green;">+43</span> |- | Kopā || '''5224''' || <span style="color:green;">+5</span> || '''6881''' || <span style="color:green;">+32</span> || '''6109''' || <span style="color:red;">-11</span> || '''6917''' || <span style="color:green;">+13</span> |} {| class="sortable wikitable" style="text-align:center;" |- !Gads !colspan=2|2011 !colspan=2|2012 !colspan=2|2013 !colspan=2|2014 |- ! Mēnesis ! Pieaugums ! Pieaug. Δ (%) ! Pieaugums ! Pieaug. Δ (%) ! Pieaugums ! Pieaug. Δ (%) ! Pieaugums ! Pieaug. Δ (%) |- | Janvāris || 737 || <span style="color:green;">+18</span> || 841 || <span style="color:green;">+21</span> || 741 || <span style="color:green;">+21</span> || 592 || <span style="color:green;">+16</span> |- | Februāris || 519 || <span style="color:red;">-30</span> || 483 || <span style="color:red;">-43</span> || 587 || <span style="color:red;">-21</span> || 566 || <span style="color:red;">-4</span> |- | Marts || 580 || <span style="color:green;">+12</span> || 545 || <span style="color:green;">+13</span> || 459 || <span style="color:red;">-22</span> || 581 || <span style="color:green;">+3</span> |- | Aprīlis || 455 || <span style="color:red;">-22</span> || 717 || <span style="color:green;">+32</span> || 587 || <span style="color:green;">+28</span> || 601 || <span style="color:green;">+3</span> |- | Maijs || 601 || <span style="color:green;">+32</span> || 540 || <span style="color:red;">-25</span> || 606 || <span style="color:green;">+3</span> || 644 || <span style="color:green;">+7</span> |- | Jūnijs || 543 || <span style="color:red;">-10</span> || 470 || <span style="color:red;">-13</span> || 543 || <span style="color:red;">-10</span> || 592 || <span style="color:red;">-8</span> |- | Jūlijs || 693 || <span style="color:green;">+28</span> || 540 || <span style="color:green;">+15</span> || 438 || <span style="color:red;">-19</span> || 371 || <span style="color:red;">-37</span> |- | Augusts || 598 || <span style="color:red;">-14</span> || 525 || <span style="color:red;">-3</span> || 429 || <span style="color:red;">-2</span> || 367 || <span style="color:red;">-1</span> |- | Septembris || 665 || <span style="color:green;">+11</span> || 570 || <span style="color:green;">+9</span> || 398 || <span style="color:red;">-7</span> || 320 || <span style="color:red;">-13</span> |- | Oktobris || 571 || <span style="color:red;">-14</span> || 621 || <span style="color:green;">+9</span> || 357 || <span style="color:red;">-10</span> || 345 || <span style="color:green;">+8</span> |- | Novembris || 590 || <span style="color:green;">+3</span> || 575 || <span style="color:red;">-7</span> || 399 || <span style="color:green;">+12</span> || 491 || <span style="color:green;">+42</span> |- | Decembris || 697 || <span style="color:green;">+18</span> || 615 || <span style="color:green;">+7</span> || 510 || <span style="color:green;">+28</span> || 545 || <span style="color:green;">+11</span> |- | Kopā || '''7249''' || <span style="color:green;">+5</span> || '''7042''' || <span style="color:red;">-3</span> || '''6054''' || <span style="color:red;">-14</span> || '''6015''' || <span style="color:red;">-1</span> |} {| class="sortable wikitable" style="text-align:center;" |- !Gads !colspan=2|2015 !colspan=2|2016 !colspan=2|2017 !colspan=2|2018 |- ! Mēnesis ! Pieaugums ! Pieaug. Δ (%) ! Pieaugums ! Pieaug. Δ (%) ! Pieaugums ! Pieaug. Δ (%) ! Pieaugums ! Pieaug. Δ (%) |- | Janvāris || 626 || <span style="color:green;">+15</span> || 721 || <span style="color:green;">+91</span> || 643 || <span style="color:red;">-14</span> || 833 || <span style="color:green;">+6</span> |- | Februāris || 513 || <span style="color:red;">-18</span> || 718 || <span style="color:red;">0</span> || 561 || <span style="color:red;">-13</span> || 765 || <span style="color:red;">-8</span> |- | Marts || 717 || <span style="color:green;">+40</span> || 923 || <span style="color:green;">+29</span> || 504 || <span style="color:red;">-10</span> || 807 || <span style="color:green;">+6</span> |- | Aprīlis || 693 || <span style="color:red;">-3</span> || 720 || <span style="color:red;">-22</span> || 511 || <span style="color:green;">+1</span> || 699 || <span style="color:red;">-13</span> |- | Maijs || 486 || <span style="color:red;">-30</span> || 1174 || <span style="color:green;">+63</span> || 302 || <span style="color:red;">-41</span> || 551 || <span style="color:red;">-21</span> |- | Jūnijs || 384 || <span style="color:red;">-21</span> || 1268 || <span style="color:green;">+8</span> || 399 || <span style="color:green;">+32</span> || 728 || <span style="color:green;">+32</span> |- | Jūlijs || 491 || <span style="color:green;">+28</span> || 1005 || <span style="color:red;">-21</span> || 455 || <span style="color:green;">+14</span> || 1139 || <span style="color:green;">+57</span> |- | Augusts || 491 || <span style="color:red;">0</span> || 730 || <span style="color:red;">-27</span> || 514 || <span style="color:green;">+13</span> || 517 || <span style="color:red;">-55</span> |- | Septembris || 559 || <span style="color:green;">+14</span> || 611 || <span style="color:red;">-16</span> || 389 || <span style="color:red;">-24</span> || 567 || <span style="color:green;">+10</span> |- | Oktobris || 652 || <span style="color:green;">+17</span> || 722 || <span style="color:green;">+18</span> || 678 || <span style="color:green;">+74</span> || 853 || <span style="color:green;">+50</span> |- | Novembris || 604 || <span style="color:red;">-7</span> || 511 || <span style="color:red;">-29</span> || 470 || <span style="color:red;">-31</span> || 681 || <span style="color:red;">-20</span> |- | Decembris || 377 || <span style="color:red;">-38</span> || 748 || <span style="color:green;">+46</span> || 787 || <span style="color:green;">+67</span> || 580 || <span style="color:red;">-15</span> |- | Kopā || '''6593''' || <span style="color:green;">+10</span> || '''9851''' || <span style="color:green;">+49</span> || '''6213''' || <span style="color:red;">-37</span> || '''8720''' || <span style="color:green;">+40</span> |} {| class="sortable wikitable" style="text-align:center;" |- !Gads !colspan=2|2019 !colspan=2|2020 !colspan=2|2021 !colspan=2|2022 |- ! Mēnesis ! Pieaugums ! Pieaug. Δ (%) ! Pieaugums ! Pieaug. Δ (%) ! Pieaugums ! Pieaug. Δ (%) ! Pieaugums ! Pieaug. Δ (%) |- | Janvāris || 549 || <span style="color:red;">-5</span> || 564 || <span style="color:green;">+42</span> || 648 || <span style="color:red;">-10</span> || 510 || <span style="color:green;">+16</span> |- | Februāris || 598 || <span style="color:green;">+9</span> || 260 || <span style="color:red;">-54</span> || 558 || <span style="color:red;">-14</span> || 579 || <span style="color:green;">+15</span> |- | Marts || 704 || <span style="color:green;">+18</span> || 380 || <span style="color:green;">+46</span> || 612 || <span style="color:green;">+10</span> || 518 || <span style="color:red;">-10</span> |- | Aprīlis || 733 || <span style="color:green;">+4</span> || 528 || <span style="color:green;">+39</span> || 422 || <span style="color:red;">-31</span> || 617 || <span style="color:green;">+19</span> |- | Maijs || 625 || <span style="color:red;">-15</span> || 557 || <span style="color:green;">+9</span> || 525 || <span style="color:green;">+24</span> || 712 || <span style="color:green;">+15</span> |- | Jūnijs || 3821 || <span style="color:green;">+511</span> || 432 || <span style="color:red;">-25</span> || 281 || <span style="color:red;">-46</span> || 684 || <span style="color:red;">-4</span> |- | Jūlijs || 273 || <span style="color:red;">-93</span> || 221 || <span style="color:red;">-49</span> || 242 || <span style="color:red;">-14</span> || || |- | Augusts || 366 || <span style="color:green;">+34</span> || 372 || <span style="color:green;">+68</span> || 333 || <span style="color:green;">+38</span> || || |- | Septembris || 327 || <span style="color:red;">-11</span> || 348 || <span style="color:red;">-6</span> || 245 || <span style="color:red;">-26</span> || || |- | Oktobris || 423 || <span style="color:green;">+29</span> || 462 || <span style="color:green;">+33</span> || 356 || <span style="color:green;">+45</span> || || |- | Novembris || 408 || <span style="color:red;">-4</span> || 339 || <span style="color:red;">-14</span> || 432 || <span style="color:green;">+21</span> || || |- | Decembris || 397 || <span style="color:red;">-3</span> || 728 || <span style="color:green;">+82</span> || 439 || <span style="color:green;">+2</span> || || |- | Kopā || '''9224''' || <span style="color:green;">+6</span> || '''5271''' || <span style="color:red;">-43</span> || '''5093''' || <span style="color:red;">-3</span> || || |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [http://stats.wikimedia.org/EN/TablesWikipediaLV.htm Statistika Vikipēdijai latviešu valodā] [[Kategorija:Vikipēdijas statistika]] 7fc7y50baqri63xy0u75bm87qiefgc4 0 422328 3656995 3646022 2022-07-19T14:39:47Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Lil Pump'' | Vārds_orig = | Attēls = Lil Pump 2019.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Lil Pump'' 2017. gadā | Dz_vārds = Gazī Garsija | Pseidonīms = Pump {{!}} Jetski {{!}} Pump Hefner | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|17}}<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL">{{Cite news|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/08/happy-birthday-lil-pump/|title=Happy Birthday, Lil Pump! - XXL|work=XXL Mag|access-date=2018-11-07|language=en}}</ref> | Vieta_dz = {{flaga|ASV}} [[Maiami]], [[Florida]], [[ASV]] | Vieta = | Žanrs = [[Hiphops]] | Nodarbošanās = reperis, dziesmu autors | Instrumenti = balss | Gadi = [[2016. gads|2016]] - pašlaik | Izdevējkompānija = Tha Lights Global, [[Warner Bros. Records]] | Darbojies_arī = | Mlapa = [https://unhappy.com/ unhappy.com] | Dzimums = V }} '''Gazī Garsija''' ({{val|en|Gazzy Garcia}}; dzimis {{dat|2000|8|17}})<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL" />, plašāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Lil Pump''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] reperis. Visplašāk pazīstams ar savu 2017. gada dziesmu ''[[Gucci Gang]]'', kas sasniedza 3. vietu ''[[Billboard Hot 100]]'' mūzikas topā. Savu debijas albumu ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' izlaida {{dat|2017|10|6}}. {{dat|2019|2|22}} iznāca viņa otrais albums ''[[Harverd Dropout]]''. Viņa dziesma ''[[Welcome to the Party]]'' tika iekļauta filmas [[Dedpūls 2]] skaņu celiņā. == Biogrāfija == ''Gazijs Garsija'' dzimis 2000. gada 17. augustā [[Maiami]], [[Florida|Floridā]]. 2018. gada intervijā ar [[J. Cole]] Garsija paziņoja, ka viņa vecāki ir no [[Kolumbija|Kolumbijas]] un izšķīrās, kad viņam bija seši gadi. Kad Garsija bija trīspadsmit gadus veca, viņa māsīca Lil Ominous iepazīstināja viņu ar Omaru Pineiro, labāk pazīstamu kā [[Smokepurpp]]; abi galu galā kļuva par līdzstrādniekiem. Garsija un Pineiro tika izslēgti no vairāku apgabalu skolām. Pēc tam Garsija iestājās vidusskolā, bet desmitajā klasē tika izraidīts par cīņu un nekārtību kūdīšanu. == Diskogrāfija == * ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' (2017) * ''[[Harverd Dropout]]'' (2019) * ''No Name'' (ar Ronny J) (2021) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] fghh6pqbhplrkxsb5qmlckar90h8c0k 3656996 3656995 2022-07-19T14:40:29Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Lil Pump'' | Vārds_orig = Gazī Garsija | Attēls = Lil Pump 2019.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Lil Pump'' 2017. gadā | Dz_vārds = Gazī Garsija | Pseidonīms = Pump {{!}} Jetski {{!}} Pump Hefner | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|17}}<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL">{{Cite news|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/08/happy-birthday-lil-pump/|title=Happy Birthday, Lil Pump! - XXL|work=XXL Mag|access-date=2018-11-07|language=en}}</ref> | Vieta_dz = {{flaga|ASV}} [[Maiami]], [[Florida]], [[ASV]] | Vieta = [[Florida]] | Žanrs = [[Hiphops]] | Nodarbošanās = reperis, dziesmu autors | Instrumenti = balss | Gadi = [[2016. gads|2016]] - pašlaik | Izdevējkompānija = Tha Lights Global, [[Warner Bros. Records]] | Darbojies_arī = | Mlapa = [https://unhappy.com/ unhappy.com] | Dzimums = V }} '''Gazī Garsija''' ({{val|en|Gazzy Garcia}}; dzimis {{dat|2000|8|17}})<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL" />, plašāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Lil Pump''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] reperis. Visplašāk pazīstams ar savu 2017. gada dziesmu ''[[Gucci Gang]]'', kas sasniedza 3. vietu ''[[Billboard Hot 100]]'' mūzikas topā. Savu debijas albumu ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' izlaida {{dat|2017|10|6}}. {{dat|2019|2|22}} iznāca viņa otrais albums ''[[Harverd Dropout]]''. Viņa dziesma ''[[Welcome to the Party]]'' tika iekļauta filmas [[Dedpūls 2]] skaņu celiņā. == Biogrāfija == ''Gazijs Garsija'' dzimis 2000. gada 17. augustā [[Maiami]], [[Florida|Floridā]]. 2018. gada intervijā ar [[J. Cole]] Garsija paziņoja, ka viņa vecāki ir no [[Kolumbija|Kolumbijas]] un izšķīrās, kad viņam bija seši gadi. Kad Garsija bija trīspadsmit gadus veca, viņa māsīca Lil Ominous iepazīstināja viņu ar Omaru Pineiro, labāk pazīstamu kā [[Smokepurpp]]; abi galu galā kļuva par līdzstrādniekiem. Garsija un Pineiro tika izslēgti no vairāku apgabalu skolām. Pēc tam Garsija iestājās vidusskolā, bet desmitajā klasē tika izraidīts par cīņu un nekārtību kūdīšanu. == Diskogrāfija == * ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' (2017) * ''[[Harverd Dropout]]'' (2019) * ''No Name'' (ar Ronny J) (2021) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] loxqnamwg9kr2q21u2frwekis2h3sy4 3657000 3656996 2022-07-19T14:46:20Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Lil Pump'' | Vārds_orig = Gazī Garsija | Attēls = Lil Pump 2019.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Lil Pump'' 2019. gadā | Dz_vārds = Gazī Garsija | Pseidonīms = Pump {{!}} Jetski {{!}} Pump Hefner | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|17}}<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL">{{Cite news|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/08/happy-birthday-lil-pump/|title=Happy Birthday, Lil Pump! - XXL|work=XXL Mag|access-date=2018-11-07|language=en}}</ref> | Vieta_dz = {{flaga|ASV}} [[Maiami]], [[Florida]], [[ASV]] | Vieta = [[Florida]] | Žanrs = [[Hiphops]] | Nodarbošanās = reperis, dziesmu autors | Instrumenti = balss | Gadi = [[2016. gads|2016]] - pašlaik | Izdevējkompānija = Tha Lights Global, [[Warner Bros. Records]] | Darbojies_arī = | Mlapa = [https://unhappy.com/ unhappy.com] | Dzimums = V }} '''Gazī Garsija''' ({{val|en|Gazzy Garcia}}; dzimis {{dat|2000|8|17}})<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL" />, plašāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Lil Pump''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] reperis. Visplašāk pazīstams ar savu 2017. gada dziesmu ''[[Gucci Gang]]'', kas sasniedza 3. vietu ''[[Billboard Hot 100]]'' mūzikas topā. Savu debijas albumu ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' izlaida {{dat|2017|10|6}}. {{dat|2019|2|22}} iznāca viņa otrais albums ''[[Harverd Dropout]]''. Viņa dziesma ''[[Welcome to the Party]]'' tika iekļauta filmas [[Dedpūls 2]] skaņu celiņā. == Biogrāfija == ''Gazijs Garsija'' dzimis 2000. gada 17. augustā [[Maiami]], [[Florida|Floridā]]. 2018. gada intervijā ar [[J. Cole]] Garsija paziņoja, ka viņa vecāki ir no [[Kolumbija|Kolumbijas]] un izšķīrās, kad viņam bija seši gadi. Kad Garsija bija trīspadsmit gadus veca, viņa māsīca Lil Ominous iepazīstināja viņu ar Omaru Pineiro, labāk pazīstamu kā [[Smokepurpp]]; abi galu galā kļuva par līdzstrādniekiem. Garsija un Pineiro tika izslēgti no vairāku apgabalu skolām. Pēc tam Garsija iestājās vidusskolā, bet desmitajā klasē tika izraidīts par cīņu un nekārtību kūdīšanu. == Diskogrāfija == * ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' (2017) * ''[[Harverd Dropout]]'' (2019) * ''No Name'' (ar Ronny J) (2021) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] c29v2018aks9uycnhkm2u0h0v4qc1qo 3657001 3657000 2022-07-19T14:47:09Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Lil Pump'' | Vārds_orig = Gazī Garsija | Attēls = Lil Pump 2019.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Lil Pump'' 2019. gadā | Dz_vārds = Gazī Garsija | Pseidonīms = Pump {{!}} Jetski {{!}} Pump Hefner | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|17}}<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL">{{Cite news|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/08/happy-birthday-lil-pump/|title=Happy Birthday, Lil Pump! - XXL|work=XXL Mag|access-date=2018-11-07|language=en}}</ref> | Vieta_dz = {{flaga|ASV}} [[Maiami]], [[Florida]], [[ASV]] | Vieta = [[Florida]] | Žanrs = [[Hiphops]] | Nodarbošanās = reperis, dziesmu autors | Instrumenti = balss | Gadi = [[2016. gads|2016]] - pašlaik | Izdevējkompānija = Tha Lights Global, [[Warner Bros. Records]] | Darbojies_arī = | Mlapa = [https://unhappy.com/ unhappy.com] | Dzimums = V }} '''Gazī Garsija''' ({{val|en|Gazzy Garcia}}; dzimis {{dat|2000|8|17}})<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL" />, plašāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Lil Pump''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] reperis. Visplašāk pazīstams ar savu 2017. gada dziesmu ''[[Gucci Gang]]'', kas sasniedza 3. vietu ''[[Billboard Hot 100]]'' mūzikas topā. Savu debijas albumu ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' izlaida {{dat|2017|10|6}}. {{dat|2019|2|22}} iznāca viņa otrais albums ''[[Harverd Dropout]]''. Viņa dziesma ''[[Welcome to the Party]]'' tika iekļauta filmas [[Dedpūls 2]] skaņu celiņā. == Biogrāfija == ''Gazijs Garsija'' dzimis 2000. gada 17. augustā [[Maiami]], [[Florida|Floridā]]. 2018. gada intervijā ar [[J. Cole]] Garsija paziņoja, ka viņa vecāki ir no [[Kolumbija|Kolumbijas]] un izšķīrās, kad viņam bija seši gadi. Kad Garsija bija trīspadsmit gadus veca, viņa māsīca Lil Ominous iepazīstināja viņu ar Omaru Pineiro, labāk pazīstamu kā [[Smokepurpp]]; abi galu galā kļuva par līdzstrādniekiem. Garsija un Pineiro tika izslēgti no vairāku apgabalu skolām. Pēc tam Garsija iestājās vidusskolā, bet desmitajā klasē tika izraidīts par cīņu un nekārtību kūdīšanu. == Diskogrāfija == * ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' (2017) * ''[[Harverd Dropout]]'' (2019) * ''No Name'' (ar Ronny J) (2021) * ''Lil Pump 2'' (TBA) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] 4f0876kliu2xdk164xv31oxnmtwg18z 3657007 3657001 2022-07-19T16:01:57Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = ''Lil Pump'' | Vārds_orig = Gazī Garsija | Attēls = Lil Pump 2019.jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = ''Lil Pump'' 2019. gadā | Dz_vārds = Gazī Garsija | Pseidonīms = Pump {{!}} Jetski {{!}} Pump Hefner | Dzimis = {{dzimšanas datums un vecums|2000|8|17}}<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL">{{Cite news|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/08/happy-birthday-lil-pump/|title=Happy Birthday, Lil Pump! - XXL|work=XXL Mag|access-date=2018-11-07|language=en}}</ref> | Vieta_dz = {{flaga|ASV}} [[Maiami]], [[Florida]], [[ASV]] | Vieta = [[Florida]] | Žanrs = [[Hiphops]] | Nodarbošanās = reperis, dziesmu autors | Instrumenti = balss | Gadi = [[2016. gads|2016]] - pašlaik | Izdevējkompānija = Tha Lights Global, [[Warner Bros. Records]] | Darbojies_arī = | Mlapa = [https://unhappy.com/ unhappy.com] | Dzimums = V }} '''Gazī Garsija''' ({{val|en|Gazzy Garcia}}; dzimis {{dat|2000|8|17}})<ref name="Happy Birthday, Lil Pump! - XXL" />, plašāk pazīstams ar savu skatuves vārdu '''Lil Pump''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] reperis. Visplašāk pazīstams ar savu 2017. gada dziesmu ''[[Gucci Gang]]'', kas sasniedza 3. vietu ''[[Billboard Hot 100]]'' mūzikas topā. Savu debijas albumu ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' izlaida {{dat|2017|10|6}}. {{dat|2019|2|22}} iznāca viņa otrais albums ''[[Harverd Dropout]]''. Viņa dziesma ''[[Welcome to the Party]]'' tika iekļauta filmas [[Dedpūls 2]] skaņu celiņā. == Biogrāfija == Gazī Garsija dzimis 2000. gada 17. augustā [[Maiami]], [[Florida|Floridā]]. 2018. gada intervijā ar [[J. Cole]] Garsija paziņoja, ka viņa vecāki ir no [[Kolumbija]]s un izšķīrušies, kad viņam bija seši gadi. Kad Garsija bija trīspadsmit gadus vecs, viņa māsīca Lil Ominous iepazīstināja viņu ar Omaru Pineiro, labāk pazīstamu kā [[Smokepurpp]]; abi galu galā kļuva par līdzstrādniekiem. Garsija un Pineiro tika izslēgti no vairāku apgabalu skolām. Pēc tam Garsija iestājās vidusskolā, bet desmitajā klasē tika izslēgts par cīņu un nekārtību kūdīšanu. == Diskogrāfija == * ''[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]'' (2017) * ''[[Harverd Dropout]]'' (2019) * ''No Name'' (ar Ronny J) (2021) * ''Lil Pump 2'' (TBA) == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2000. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] k0a7peu7daf6ozgf1t9m8ylbpqs0yjv 0 422570 3657031 3457658 2022-07-19T17:52:01Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Getisburgas kauja | width = | partof = [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] | image = Thure de Thulstrup - L. Prang and Co. - Battle of Gettysburg - Restoration by Adam Cuerden (cropped).jpg |image_size =300px | caption = Getisburgas kaujas attēlojums mākslinieka skatījumā, 1887. gads | date = 1863. gada 1.—3. jūlijs | place = [[Getisburga]], [[Pensilvānija]], [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] | coordinates = {{Coord|39.811|N|77.225|W|type:event_region:US_scale:30000|display=inline,title}}<!-- NPS visitor center location--> | map_type = | map_relief = | latitude = | longitude = | map_size = | map_marksize = | map_caption = | map_label = | territory = | result = Savienības uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = {{karogs|Amerikas Savienotās Valstis}} | combatant2 = [[Attēls:Flag of the Confederate States of America (1861-1863).svg|25px]] [[Amerikas Valstu Konfederācija]] | combatant3 = | commander1 = '''[[Džordžs Mīds]]'''<br>[[Džons F. Reinoldss]]<br>[[Vinfīlds S. Skots]]<br>[[Daniels Siklss]]<br>[[Džordžs Saikss]]<br>[[Džons Sedžviks]]<br>[[Olivers Otiss Hovards]]<br>[[Henrijs Vorners Slokums]]<br>[[Alfrēds Plezontons]]<br>[[Roberts O. Tailers]]<br>[[Henrijs Džeksons Hants]] | commander2 = '''[[Roberts Lī]]'''<br>[[Džeimss Longstrīts]]<br>[[Ričards S. Jūels]]<br>[[A.P.Hills]]<br>[[Džebs Stjuarts]] | commander3 = | units1 = [[Potomakas armija]] | units2 = [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] | units3 = | strength1 = 85 000<ref name="Historynet">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.historynet.com/battle-of-gettysburg|title=Battle of Gettysburg|work=historynet.com|publisher=Historynet|accessdate=10 March 2019}}</ref>—94 000<ref name="Britannica">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.britannica.com/event/Battle-of-Gettysburg|title=Battle of Gettysburg|work=britannica.com|publisher=Encyclopaedia Britannica|accessdate=10 March 2019}}</ref> | strength2 = 71 000<ref name="Britannica"/>—75 000<ref name="History">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.history.com/topics/american-civil-war/battle-of-gettysburg|title=Battle of Gettysburg|work=history.com|publisher=History|date=29 October 2009|accessdate=10 March 2019}}</ref> | strength3 = | casualties1 = Kopā '''23 049'''<br>(3155 nogalināti,<br>14 529 ievainoti,<br>5365 pazuduši)<ref name="Historynet"/> | casualties2 = Kopā '''28 063'''<br>(3903 nogalināti,<br>18 735 ievainoti,<br>5425 pazuduši)<ref name="Historynet"/> | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Getisburgas kauja''' ({{val|en|Battle of Gettysburg}}) bija militāra sadursme starp [[Amerikas Savienotās Valstis|Savienības]] un [[Amerikas Valstu Konfederācija|Konfederācijas]] bruņotajām pusēm [[Amerikas pilsoņu karš|Amerikas pilsoņu kara]] laikā, kas norisinājās no 1863. gada 1. līdz 3. jūlijam [[Getisburga]]s pilsētas apkārtnē [[Pensilvānija]]s štata dienviddaļā.<ref name="Britannica"/> Getisburgas kauja bija lielākā un asiņainākā kauja Amerikas pilsoņu kara laikā, kurā ievainoti tika vairāk kā 50 000 Savienības un Konfederācijas spēku karavīri, no kuriem dzīvību zaudēja aptuveni 7000 dalībnieki.<ref name="Britannica"/> Kaujas iznākumā uzvaru izdevās izcīnīt Savienības jeb Ziemeļu štatu bruņotajai pusei, kuras pārstāvētā [[Potomakas armija]] ģenerāļa [[Džordžs Mīds|Džordža Mīda]] vadībā no savām aizsardzības pozīcijām izturēja visu trīs dienu uzbrukumus un gala rezultātā piespieda atkāpties Konfederācijas bruņotās puses ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] pārstāvēto [[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]] atpakaļ uz Dienvidu štatu teritoriju. Getisburgas kaujas rezultātā toreizējais Amerikas Savienoto Valstu prezidents [[Abrahams Linkolns]] veica savu slaveno [[Getisburgas uzruna|Getisburgas uzrunu]], kurā aicināja uz jaunas militārās kapsētas — [[Getisburgas Nacionālās kapsēta]]s — izveidi. Pēc sakāves Getisburgas kaujā Konfederācijas bruņotie spēki tā arī vairs neatguvās un atlikušos divus karadarbības gadus pavadīja cīnītos vairs tikai savā teritorijā. Ne velti vairāku autoru skatījumā Getisburgas kauja kopā ar [[Viksburgas aplenkums|Viksburgas aplenkumu]] (''Siege of Vicksburg'') tiek uzskatīta par vienu no galvenajiem pagrieziena punktiem visā karā.<ref name="Historynet"/><ref>{{Grāmatas atsauce|title=Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy|first=Carl|last=Smith|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=1998|page=7|isbn=1-85532-336-2}}</ref> == Priekšvēsture == Pēc tam, kad 1863. gada maijā [[Amerikas Valstu Konfederācija|Konfederācijas]] spēki ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] vadībā bija izcīnījuši uzvaru [[Čanselorsvillas kauja|Čanselorsvillas kaujā]] (''Battle of Chancellorsville'') Virdžīnijas teritorijā, Lī nolēma, ka gaidāmās vasaras kampaņas laikā veiks atkārtotu iebrukumu Savienības teritorijā (iepriekšējais dienvidnieku iebrukums Ziemeļu štatu teritorijā norisinājās 1862. gada septembrī, kur [[Entitemas kauja]]s (''Battle of Antietam'') rezultātā Roberta Lī pārstāvētā [[Ziemeļvirdžīnijas armija]] bija spiesta pārtraukt uzbrukumu un atkāpties no [[Mērilenda]]s uz [[Virdžīnija|Virdžīniju]]).<ref name="Historynet"/><ref name="History"/> Mūsdienu autori norāda, ka, iespējams, Lī vēlme veikt atkārtotu iebrukumu Savienības teritorijā, izrietēja no apstākļa, ka vienīgais veids, kā Konfederācija varēja iegūt atzinību un materiālo palīdzību no citām valstīm, it īpaši no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Francijas Otrā impērija|Francija]]s, bija izcīnot lielu militāru uzvaru Savienības teritorijā.<ref name="Historynet"/><ref name="Britannica"/> Turklāt pat ja briti un franči beigās nolemtu neveidot bruņotu savienību ar Konfederāciju, dienvidnieku militārās uzvaras gadījumā pastāvēja iespēja, ka [[Eiropa]]s lielvaras, vai pat sliktākajā gadījumā paši Ziemeļu štatu iedzīvotāji, pamazām varētu sākt piespiest [[Abrahams Linkolns|Linkolna]] administrāciju [[Vašingtona|Vašingtonā]] uzsākt miera sarunas ar Konfederācijas valdību.<ref name="Historynet"/><ref name="Smith p.8">{{Grāmatas atsauce|title=Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy|first=Carl|last=Smith|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=1998|page=8|isbn=1-85532-336-2}}</ref> Tāpat vienlīdz svarīgi bija panākt, lai 1863. gada vasarā karadarbība pēc iespējas mazāk skartu Virdžīnijas laukus un tā vietā pārietu uz Ziemeļu štatu teritorijām, kas tādējādi dotu iespēju Virdžīnijas lauksaimniekiem nodarboties ar labības audzēšanu un ražas novākšanu, kas savukārt bija būtisks aspekts Konfederācijas saimniecībai.<ref name="Smith p.8"/> Visbeidzot pārdrošs uzbrukums Ziemeļu štatiem [[Pensilvānija]]s virzienā 1863. gada vasarā, iespējams, ļautu atvieglot Konfederācijas spēku ielenkumu [[Viksburgas aplenkums|Viksburgas kaujā]] pie [[Misisipi (upe)|Misisipi]] upes, kas tādējādi piespiestu Savienības virspavēlniecību pārvest daļu no karavīriem Rietumos uz Austrumu karadarbības reģionu [[Potomaka]]s upes apkārtnē.<ref name="Smith p.8"/> Konfederācijas ģenerāļa Roberta Lī stratēģiskais uzbrukuma plāns sevī ietvēra aprīkot savu Ziemeļvirdžīnijas armiju ar visiem nepieciešamajiem resursiem un negaidīti uzbrukt caur Mērilendu Pensilvānijas virzienā, iespējams, tiekot tik tālu kā līdz [[Harisbērga|Harisburgai]], kas atradās kādus 56 kilometrus uz ziemeļaustrumiem no [[Getisburga]]s.<ref name="Britannica"/><ref name="p10 Smith">{{Grāmatas atsauce|title=Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy|first=Carl|last=Smith|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=1998|page=10|isbn=1-85532-336-2}}</ref> Pēc tam Lī vadītā Ziemeļvirdžīnijas armija varētu pagriezties uz dienvidiem un teorētiski apdraudēt arī tādas pilsētas kā [[Filadelfija|Filadelfiju]], [[Baltimora|Baltimoru]] un pat Vašingtonu. Stratēģiskā uzbrukuma plāna galvenais mērķis bija panākt lai Savienības pārraudzītā [[Potomakas armija]] sekotu tai Pensilvānijas teritorijā un pēc Lī izvēlēs iesaistītos ar to bruņotā sadursmē, kas būtu izdevīgāka Konfederācijas spēkiem, tādējādi panākot Savienības galvenās armijas sakāvi un nepieciešamo uzvaru kaujā.<ref name="p10 Smith"/> == Karojošās puses == === Savienība === [[Attēls:George G. Meade Standing.jpg|thumb|150px|[[Potomakas armija]]s virspavēlnieks [[Džordžs Mīds]].]] '''[[Potomakas armija|Potomakas armiju]]''' Getisburgas kaujā vadīja [[ģenerālmajors]] [[Džordžs Mīds]], kurš armijas vadošā komandiera statusu ieguva tikai 28. jūnijā, trīs dienas pirms kaujas sākuma (pirms tam par armijas vadošo komandieri kalpoja ģenerālmajors [[Džozefs Hukers]] (''Joseph Hooker''), kuru ASV prezidents [[Abrahams Linkolns]] bija izvēlējies aizstāt pēdējā brīdī — Linkolna skatījumā Hukers bija vainojams pie sakāves [[Čanselorsvillas kauja|Čanselorsvillas kaujā]], kā arī negribīgi izrādīja iniciatīvu pēc iespējas ātrāk iesaistīties vēl vienā bruņotā sadursmē ar [[Amerikas Valstu Konfederācija|Konfederācijas]] ģenerāļa [[Roberts Lī|Roberta Lī]] pārstāvēto armiju).<ref name="History"/> Getisburgas kaujas laikā Potomakas armija sastāvēja no septiņiem [[kājnieki|kājnieku]] [[korpuss (armija)|korpusiem]], viena [[kavalērija]]s korpusa un vienas [[artilērija]]s rezerves vienības, kuru kopumā veidoja vairāk kā 95 000 karavīri:<ref name="p26 Smith">{{Grāmatas atsauce|title=Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy|first=Carl|last=Smith|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=1998|page=26|isbn=1-85532-336-2}}</ref> * '''I korpuss''' (kopējais sastāvs vairāk kā 12 500 karavīri, vadošais komandieris ģenerālmajors [[Džons Reinoldss]] (''John F. Reynolds''), [[divīzija|divīziju]] komandieri [[brigādes ģenerālis|ģenerālbrigadieris]] [[Džeimss Vodsvorts]] (''James S. Wadsworth''), ģenerālbrigadieris [[Džons Robinsons]] (''John C. Robinson'') un ģenerālmajors [[Ebners Dabldejs]] (''Abner Doubleday'')).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy|first=Carl|last=Smith|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=1998|page=26.-27|isbn=1-85532-336-2}}</ref> * '''II korpuss''' (kopējais sastāvs vairāk kā 11 500 karavīri, vadošais komandieris [[Vinfilds Skots Henkoks]] (''Winfield S. Hancock''), divīziju komandieri ģenerālbrigadieris [[Džons Koldvels]] (''John C. Caldwell''), ģenerālbrigadieris [[Džons Gibons]] (''John F. Gibbon'') un ģenerālbrigadieris [[Aleksandrs Hejss]] (''Alexander Hays'')).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy|first=Carl|last=Smith|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=1998|page=27.-28|isbn=1-85532-336-2}}</ref> * '''III korpuss''' (kopējais sastāvs vairāk kā 10 700 karavīri, vadošais komandieris ģenerālmajors [[Daniels Siklss]] (''Daniel E. Sickles''), divīziju komandieri ģenerālmajors [[Deivids Birnijs]] (''David B. Birney'') un ģenerālbrigadieris [[Endrū Hemfrijss]] (''Andrew A. Humphreys'')).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy|first=Carl|last=Smith|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=1998|page=28.-29|isbn=1-85532-336-2}}</ref> * '''V korpuss''' (kopējais sastāvs nepilni 11 000 karavīri, vadošais komandieris ģenerālmajors [[Džordžs Saikss]] (''George Sykes''), divīziju komandieri ģenerālbrigadieris Džeimss Barnss (''James Barnes''), ģenerālbrigadieris [[Romeins Eirss]] (''Romeyn B. Ayres'') un ģenerālbrigadieris [[Semjuels Krofords]] (''Samuel W. Crawford'')).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy|first=Carl|last=Smith|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=1998|page=29.-30|isbn=1-85532-336-2}}</ref> * '''VI korpuss''' (kopējais sastāvs vairāk kā 13 900 karavīri, vadošais komandieris ģenerālmajors [[Džons Sedžviks]] (''John Sedgwick''), divīziju komandieri ģenerālbrigadieris [[Horācio Raits]] (''Horatio G. Wright''), ģenerālbrigadieris [[Albions Hovs]] (''Albion P. Howe'') un ģenerālmajors [[Džons Ņūtons]] (''John Newton'')).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy|first=Carl|last=Smith|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=1998|page=30|isbn=1-85532-336-2}}</ref> * '''XI korpuss''' (kopējais sastāvs vairāk kā 9200 karavīri, vadošais komandieris ģenerālmajors [[Olivers Hovards]] (''Oliver O. Howard''), divīziju komandieri ģenerālbrigadieris [[Fransiss Barlovs]] (''Francis C. Barlow''), ģenerālbrigadieris [[Ādolfs fon Štainvērs]] (''Adolph von Steinwehr'') un ģenerālmajors [[Karls Šurcs]] (''Carl Schurz'')).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy|first=Carl|last=Smith|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=1998|page=30.-31|isbn=1-85532-336-2}}</ref> * '''XII korpuss''' (kopējais sastāvs nepilni 10 000 karavīri, vadošais komandieris ģenerālmajors [[Henrijs Slokams]] (''Henry W. Slocum''), divīziju komandieri ģenerālmajors [[Alfeuss Viljamss]] (''Alpheus S. Williams'') un ģenerālbrigadieris [[Džons Girijs]] (''John W. Geary'')).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy|first=Carl|last=Smith|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=1998|page=31.-32|isbn=1-85532-336-2}}</ref> * '''Kavalērijas korpuss''' (kopējais sastāvs nepilni 11 500 karavīri, vadošais komandieris ģenerālmajors [[Alfrēds Plezontons]] (''Alfred Pleasonton''), divīziju komandieri ģenerālbrigadieris [[Džons Bjufords]] (''John Buford''), ģenerālbrigadieris [[Deivids Gregs]] (''David M. Gregg'') un ģenerālbrigadieris [[Džadsons Kilpatriks]] (''H. Judson Kilpatrick'')).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy|first=Carl|last=Smith|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=1998|page=32.-33|isbn=1-85532-336-2}}</ref> * '''Artilērijas rezerve''' (kopējais sastāvs nepilni 50 karavīri, vadošais komandieris ģenerālbrigadieris [[Roberts Tailers]] (''Robert O. Tyler'')).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy|first=Carl|last=Smith|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=1998|page=33|isbn=1-85532-336-2}}</ref> === Konfederācija === [[Attēls:Robert Edward Lee.jpg|thumb|150px|[[Ziemeļvirdžīnijas armija]]s virspavēlnieks [[Roberts Lī]].]] '''[[Ziemeļvirdžīnijas armija|Ziemeļvirdžīnijas armiju]]''' Getisburgas kaujā vadīja ģenerālis [[Roberts Lī]], kuras sastāvā ietilpa trīs kājnieku korpusi un viena kavalērijas divīzija (to kopumā veidoja teju 75 000 karavīri):<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy|first=Carl|last=Smith|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=1998|page=34|isbn=1-85532-336-2}}</ref> * '''I korpuss''' (kopējais sastāvs vairāk kā 21 000 karavīri, vadošais komandieris [[ģenerālleitnants]] Džeimss Longstrīts (''James Longstreet''), divīziju komandieri ģenerālmajors [[Lafajets Maklovss]] (''Lafayette McLaws''), ģenerālmajors [[Džordžs Pikets]] (''George E. Pickett'') un ģenerālmajors [[Džons Huds]] (''John B Hood'')).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy|first=Carl|last=Smith|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=1998|page=34.-35|isbn=1-85532-336-2}}</ref> * '''II korpuss''' (kopējais sastāvs vairāk kā 20 800 karavīri, vadošais komandieris ģenerālleitnants [[Ričards Juls]] (''Richard S. Ewell''), divīziju komandieri ģenerālmajors [[Džubals Erlijs]] (''Jubal Early''), ģenerālmajors [[Edvards Džonsons]] (''Edward Johnson'') un ģenerālmajors [[Roberts Rouds]] (''Robert E. Rodes'')).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy|first=Carl|last=Smith|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=1998|page=35.-36|isbn=1-85532-336-2}}</ref> * '''III korpuss''' (kopējais sastāvs nepilni 26 800 karavīri, vadošais komandieris ģenerālleitnants [[Embrouzs Hils]] (''Ambrose P. Hill''), divīziju komandieri ģenerālmajors [[Ričards Herons Andersons]] (''Richard H. Anderson''), ģenerālmajors [[Henrijs Hets]] (''Henry Heth'') un ģenerālmajors [[Viljams Penders]] (''William D. Pender'')).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy|first=Carl|last=Smith|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=1998|page=36.-38|isbn=1-85532-336-2}}</ref> * '''Kavalērijas divīzija''' (kopējais sastāvs nepilni 6500 karavīri, vadošais komandieris ģenerālmajors [[Džebs Stjuarts]] (''J. E. B. Stuart''), brigāžu komandieri ģenerālbrigadieri [[Veids Hemptons]] (''Wade Hampton''), [[Beverlijs Robertsons]] (''Beverly H. Robertson''), [[Viljams Edmundsons Džounss]] (''William E. Jones''), [[Fichujs Lī]] (''Fitzhugh Lee''), [[Alberts Dženkinss]] (''Albert G. Jenkins''), [[Džons Čembliss]] (''John R. Chambliss'') un [[Džons Imbodens]] (''John D. Imboden'')).<ref>{{Grāmatas atsauce|title=Gettysburg 1863: High Tide of the Confederacy|first=Carl|last=Smith|place=Oxford|publisher=Osprey Publishing|year=1998|page=38.-39|isbn=1-85532-336-2}}</ref> == Skatīt arī == * [[Amerikas pilsoņu karš]] * [[Getisburgas uzruna]] == Atsauces == {{atsauces|3}} == Ārējās saites == {{commonscat|Battle of Gettysburg|Getisburgas kauja}} * [https://www.britannica.com/event/Battle-of-Gettysburg Encyclopaedia Britannica ieraksts] {{en}} * [https://www.youtube.com/watch?v=yn6P-Jo7oH8 Dokumentāla filma par Getisburgas kauju] {{en}} {{Vēsture-aizmetnis}} {{Militārisms-aizmetnis}} {{ASV-aizmetnis}} [[Kategorija:ASV vēsture]] [[Kategorija:Amerikas pilsoņu karš]] [[Kategorija:Kaujas ar ASV piedalīšanos]] tqaecxga7tq0ra1l9r0wsioagbxs87c 0 424465 3657205 3470184 2022-07-20T06:56:15Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Metjū Modins → Metjū Modains (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Katrā dotajā svētdienā | attēls = Any Given Sunday.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Any Given Sunday'' | žanrs = sporta filma, drāma | režisors = [[Olivers Stouns]] | producents = * [[Ričards Donners]] * [[Dens Halsteds]] * [[Lorēna Šulere Donnere]] * [[Kleitons Taunsends]] * Olivers Stouns | scenārija autors = * [[Džons Logans]] * Olivers Stouns | galvenajās lomās = * [[Als Pačīno]] * [[Daniels Sterns]] * [[Kemerone Diasa]] * [[Deniss Kveids]] * [[Džeimss Vudss]] * [[Džeimijs Fokss]] * ''[[LL Cool J]]'' * [[Metjū Modains]] | mūzika = * [[Ričards Horovics]] * [[Pols Kellijs]] | operators = | montāža = | studija = * ''[[The Donners' Company]]'' * ''[[Ixtlan Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{dat|1999|12|22||bez}} | ilgums = 150 minūtes<ref name="BBFC">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.bbfc.co.uk/releases/any-given-sunday-1999|title=Any Given Sunday|publisher=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]|accessdate=March 27, 2019|archive-date={{dat|2019|03|27||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20190327202322/http://www.bbfc.co.uk/releases/any-given-sunday-1999}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|55 miljoni}}<ref name="BOM">{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/movies/?id=anygivensunday.htm|title=Any Given Sunday (1999)|publisher=[[Box Office Mojo]] ([[Amazon|Amazon.com]])|accessdate= March 27, 2019}}</ref> |ienākumi = {{ASV dolārs|100,2 miljoni}}<ref name="BOM" /> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Katrā dotajā svētdienā"''' ({{val|en|Any Given Sunday}}) ir 1999. gada sporta drāma, kas daļēji balstīta uz Peta Tūmija romānu "''On Any Given Sunday''". Filmas režisors, kā arī viens no producentiem un scenārija autoriem ir [[Olivers Stouns]]. Galvenās lomas filmā atveido [[Als Pačīno]], [[Daniels Sterns]], [[Kemerone Diasa]], [[Deniss Kveids]], [[Džeimss Vudss]], [[Džeimijs Fokss]], ''[[LL Cool J]]'' un [[Metjū Modains]]. Filmas pirmizrāde notika {{dat|1999|12|22||bez}}. Filma veidota par izdomātu amerikāņu futbola komandu, Maiami "Sharks", un tās ceļu uz izslēgšanas spēlēm sezonā, kuru komanda iesāka neveiksmīgi. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1999. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] fa292yz9fxztr92whzcmewg4c54aerl 0 426529 3657135 3049350 2022-07-20T01:01:11Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Flag_of_Extremadura_(with_coat_of_arms).svg" aizvietots ar "Flag_of_Extremadura,_Spain_(with_coat_of_arms).svg" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR4|Criterion 4]] (harmonizing names of file set)"). wikitext text/x-wiki '''Divpadsmit Spānijas dārgumi''' ({{val|es|12 Tesoros de España}}) bija projekts, kura laikā noskaidroja divpadsmit [[Spānijas Karaliste]]s dārgumus. No vairāk kā 9000 objektu, speciāli izveidota komsija izvēlējās divdesmit labākos un ar interneta balsojuma palīdzību noteica Divpadsmit Spānijas dārgumus. Gala rezultāti tika paziņoti [[2007]]. gada 31. decembrī. Sarakstā ir iekļauti deviņi arhitektūras pieminekļi, divi dabas pieminekļi un viens mākslas piemineklis. == Divpadsmit Spānijas dārgumi == {| class="wikitable sortable" |- ! Nosaukums<br />''Nosaukums oriģinālvalodā'' !! Atrašanās vieta !! Attēls !! Objekta pabeigšanas gads |- | [[Kordovas mošeja–katedrāle]]<br />''Mezquita-catedral de Córdoba''|| [[Attēls:Flag of Andalucía.svg|25px]] [[Kordova (Spānija)|Kordova]], [[Andalūzija]] || [[Attēls:Mezquita de Córdoba desde el aire (Córdoba, España).jpg|100px|center]] || [[16. gadsimts]] |- | [[Altamira]]<br />''Cueva de Altamira''|| [[Attēls:Flag of Cantabria.svg|25px]] [[Santiljanas del Maras]] ,[[Kantabrija]] || [[Attēls:Techo de Altamira (replica)-Museo Arqueológico Nacional.jpg|100px|center]] || pirms 3 600 gadiem |- | [[Seviljas katedrāle]]<br />''Catedral de Santa María de la Sede''|| [[Attēls:Flag of Andalucía.svg|25px]] [[Sevilja]], [[Andalūzija]] || [[Attēls:Spain Andalusia Seville BW 2015-10-23 14-30-44.jpg|100px|center]] || [[1528. gads]] |- | [[Alhambra]]<br />''Alhambra''|| [[Attēls:Flag of Andalucía.svg|25px]] [[Granada]], [[Andalūzija]] || [[Attēls:Alhambradesdegeneralife.jpg|100px|center]] || [[1358. gads]] |- | <br />''Catedral-Basílica de Nuestra Señora del Pilar''|| [[Attēls:Bandera de Aragón.svg|25px]] [[Saragosa]], [[Aragona]] || [[Attēls:0849 pilar ebro 2004.png|100px|center]] || [[1961. gads]] |- | [[Teides nacionālais parks]]<br />''Parque nacional del Teide''|| [[Attēls:Flag of the Canary Islands.svg|25px]] [[Tenerife]], [[Kanāriju Salas]] || [[Attēls:TeideS.jpg|100px|center]] || |- | [[Meridas Romiešu teātris]]<br />''Teatro romano de Mérida''|| [[Attēls:Flag of Extremadura, Spain (with coat of arms).svg|25px]] [[Merida (Spānija)|Merida]], [[Estremadura]] || [[Attēls:GradasTeatroRomano.JPG|100px|center]] || [[15. gads p.m.ē.]] |- | [[Santjago de Kompostelas katedrāle]]<br />''Catedral de Santiago de Compostela''|| [[Attēls:Flag of Galicia.svg|25px]] [[Santjago de Kompostela]], [[Galisija]] || [[Attēls:Basílica de Santiago 02.JPG|100px|center]] || [[1211. gads]] |- | [[Mākslas un zinātnes pilsēta]]<br />''Ciudad de las Artes y las Ciencias''|| [[Attēls:Flag of the Valencian Community (2x3).svg|25px]] [[Valensija (Spānija)|Valensija]], [[Valensijas apgabals]] || [[Attēls:Hemispheric - Valencia, Spain - Jan 2007.jpg|100px|center]] || [[2009. gads]] |- | [[Svētās Ģimenes baznīca]]<br />''Templo Expiatorio de la Sagrada Familia''|| [[Attēls:Flag of Catalonia.svg|25px]] [[Barselona]], [[Katalonija]] || [[Attēls:Sagrada Familia 01.jpg|100px|center]] || [[2026. gads]] |- | [[Končas pludmale]]<br />''Playa de La Concha''|| [[Attēls:Flag of the Basque Country.svg|25px]] [[Sansevastjana]], [[Basku Zeme]] || [[Attēls:Kontxa eskubanda eta hondartza Donostia.JPG|100px|center]] || |- | [[Gugenheima muzejs Bilbao]]<br />''Museo Guggenheim Bilbao''|| [[Attēls:Flag of the Basque Country.svg|25px]] [[Bilbao]], [[Basku Zeme]] || [[Attēls:Bilbao - Guggenheim aurore.jpg|100px|center]] || [[1997. gads]] |} {{Arhitektūra-aizmetnis}} [[Kategorija:Spānijas arhitektūra]] daptk1e7hbamr0sdde8pjpyuh1ga3ld 0 429968 3656954 3514903 2022-07-19T13:36:45Z Kaamis007 67303 /* Biogrāfija */ atjaunoju privātās dzīves izmaiņu dēļ wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Toms Grēviņš | vārds_orig = | attēls = Toms Grēviņš 3.jpg | att_izmērs = 200px | att_nosaukums = | dz_gads = 1982 | dz_mēnesis = 2 | dz_diena = 16 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparks]], [[Rīga]] | pilsonība = {{LVA}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | nodarbošanās = {{ubl|dīdžejs|raidījumu vadītājs|[[žurnālists|mūzikas žurnālists]]}} | ienākumi = | darbības_gadi = | dzimums = V | vecāki = {{ubl|[[Māris Grēviņš]]|[[Gundega Saulīte]]}} | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Laura Grēviņa <small>(2013—2022)</small> | bērni = divi dēli<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://www.mammamuntetiem.lv/articles/43004/toms-grevins-lidz-ar-bernu-piedzimsanu-kaut-kas-beidzas-kaut-kas-ir-jaziedo/ | title= Toms Grēviņš: „Līdz ar bērnu piedzimšanu kaut kas beidzas, kaut kas ir jāziedo” | publisher= Mammām un Tētiem.lv | accessdate= 2019. gada 22. septembrī | archive-date= 2019. gada 22. Septembris | archive-url= https://web.archive.org/web/20190922075508/https://www.mammamuntetiem.lv/articles/43004/toms-grevins-lidz-ar-bernu-piedzimsanu-kaut-kas-beidzas-kaut-kas-ir-jaziedo/ }}</ref> | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | piezīmes = | kategorijas = | citas daļas = }} '''Toms Grēviņš''' (dzimis {{dat|1982|2|16}}) ir [[Diskžokejs|dīdžejs]], [[radio]] un [[Televīzija|televīzijas]] raidījumu vadītājs un mūzikas žurnālists.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ventasbalss.lv/zinas/kultura/9760-gusgus-sovu-iesildis-didzejs-toms-grevins|title=GusGus šovu iesildīs dīdžejs Toms Grēviņš|website=www.ventasbalss.lv|access-date=2021-11-17}}</ref> Pašlaik strādā [[Latvijas Radio 5]], kur vada raidījumu "Pieci brauc". == Biogrāfija == Toms Grēviņš dzimis [[Rīga|Rīgā]], viņa vecāki ir teātra zinātnieki [[Māris Grēviņš]] un [[Gundega Saulīte]]. Vecvecāki bija dzejnieki [[Valdis Grēviņš]] un [[Bruno Saulītis]], kā arī teātra kritiķe [[Anna Grēviņa]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ir.lv/2011/07/06/man-nevajag-iphone-2/|title=Man nevajag iPhone • IR.lv|last=Alberte|first=Ieva|website=[[IR.lv]]|access-date=2021-12-07|date=2011-07-06|language=lv-LV}}</ref> Radio dīdžeja karjeru sācis [[Radio SWH]], vēlāk šo kanālu ar vairākiem kolēģiem pametis un izveidojis [[Radio 101]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/sievietem/310353-toms-grevins-lidz-ar-bernu-piedzimsanu-kaut-kas-beidzas-kaut-kas-ir-jaziedo|title=Toms Grēviņš: "Līdz ar bērnu piedzimšanu kaut kas beidzas, kaut kas ir jāziedo"|website=[[Jauns.lv]]|access-date=2021-12-07|language=lv}}</ref> Bijis viens no Latvijas Radio 5 idejas autoriem un strādā tur no kanāla pirmsākumiem. No 2013. gada līdz 2021. gada 10. septembrim vadīja savu programmu “Pieci rīti”.<ref>{{tīmekļa atsauce | url= https://lr1.lsm.lv/lv/personibas/toms-grevins | title= Personības / Toms Grēviņš | publisher= Latvijas Radio | accessdate= 2019. gada 22. septembrī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7332458/savu-skanejumu-pec-8-gadiem-beidz-grevina-vaditais-rita-raidijums-pieci-riti|title=Savu skanējumu pēc 8 gadiem beidz Grēviņa vadītais rīta raidījums "Pieci rīti"|website=TVNET|access-date=2021-12-07|date=2021-09-07|language=lv}}</ref> Kopš [[Valters Frīdenbergs|Valtera Frīdenberga]] nāves 2018. gadā ir skolēnu erudīcijas raidījuma “[[Gudrs, vēl gudrāks]]” vadītājs. Ir labdarības akcijas "[[Dod pieci]]" idejas autors un dalībnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://lvportals.lv/dienaskartiba/321632-dod-pieci-didzejiem-stikla-studija-pievienosies-pieci-lv-galvena-redaktore-elina-baltskara-2020|title=“Dod Pieci!” dīdžejiem Stikla studijā pievienosies Pieci.lv galvenā redaktore Elīna Baltskara - LV portāls|last=lvportals.lv|website=lvportals.lv|access-date=2020-12-26|language=lv}}</ref> == Privātā dzīve == 2013. gadā apprecējies ar kulinārijas žurnālisti, publicisti un [[Tīmekļa žurnāls|blogeri]] Lauru Grēviņu (dzimušu Skudrīti). Laulībā dzimuši divi dēli.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/izklaide/154417-draudzene-izglabj-grevinu-no-parmerigas-uzdzives|title=Draudzene izglābj Grēviņu no pārmērīgas uzdzīves|website=Jauns.lv|access-date=2020-12-26|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/izklaide/152031-toms-grevins-muzika-lidz-ausim.htm|title=Toms Grēviņš: mūzikā līdz ausīm|website=nra.lv|access-date=2020-12-26|language=lv}}</ref> 2022. gadā pāris izšķīries.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.santa.lv/raksts/privatadzive/peksni-izskirusies-didzejs-toms-grevins-un-dzivesstila-blogere-laura-grevina-51561/|title=Pēkšņi izšķīrušies dīdžejs Toms Grēviņš un dzīvesstila blogere Laura Grēviņa|last=Lapsa|first=Lauma|last2=Vīksne|first2=Gita|website=www.santa.lv|access-date=2022-07-19}}</ref> Toms Grēviņš dzīvo [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.apollo.lv/6478407/147-stundas-skrejiena-un-briniskiga-sajuta-toms-grevins-par-teva-lomu-un-labdaribu|title=147 stundas skrējiena un brīnišķīga sajūta. Toms Grēviņš par tēva lomu un labdarību|website=Apollo.lv|access-date=2020-12-26|date=2018-12-16|language=lv}}</ref> Viņa vaļasprieki ir [[skaņu plate|skaņu plašu]] kolekcionēšana un skriešana.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.parmuziku.lv/muzikas-zinas/latvija/iepazisties-menesa-industrijas-cilveks-toms-grevins-8534|title=Iepazīsties! Mēneša Industrijas cilvēks - Toms Grēviņš!|website=www.parmuziku.lv|access-date=2021-12-07|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Latvijas cilvēks-aizmetnis}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Grēviņš, Toms}} [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas cilvēki]] [[Kategorija:Dīdžeji]] [[Kategorija:Latviešu radio dīdžeji]] [[Kategorija:Latvijas Televīzijas darbinieki]] [[Kategorija:Latviešu valodā rakstošie]] [[Kategorija:Latvijas žurnālisti]] [[Kategorija:Latvijas Radio ētera personības]] 8a48w515cbly1b0goy8ypcn7pvofgaj 0 430264 3656916 3656874 2022-07-19T12:50:49Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{Noitalic|"Stranger Things"}} | image = Stranger Things logo.png | caption = | genre = * [[zinātniskā fantastika]] * [[šausmu filma]] * vēsturiska [[drāma]] | creator = [[brāļi Daferi]] | based_on = | starring = * [[Vinona Raidere]] * [[Deivids Harbors]] * [[Fins Volfhards]] * [[Millija Bobija Brauna]] * [[Geitens Mataraco]] * [[Caleb McLaughlin|Kalebs Maklaflins]] * [[Natalia Dyer|Natālija Daiere]] * [[Charlie Heaton|Čārlijs Hītons]] * [[Cara Buono|Kara Buono]] * [[Matthew Modine|Metjū Modains]] * [[Noah Schnapp|Noa Šnaps]] * [[Sadie Sink|Sedija Sinka]] * [[Joe Keery|Džo Kīrijs]] * [[Dacre Montgomery|Deikrs Montgomerijs]] * [[Sean Astin|Šons Astins]] * [[Paul Reiser|Pols Raizers]] * [[Maya Hawke|Maija Hoka]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = 32 | list_episodes = | executive_producer = * Karls Gaiduseks * Sindija Holanda * Braiens Raits * Mets Tunels * Šons Līvijs * Dens Koens * Maikls Dobss * Mets Dafers * Ross Dafers * Ians Patersons * Šenona Sanga | producer = | editor = | location = {{vieta|ASV|Džordžija|Džeksona}} | cinematography = | camera = | runtime = 42–62 minūtes | company = * ''21 Laps Entertainment'' * ''Monkey Massacre'' | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | picture_format = * [[4K resolution|4K]] (2:1 [[Ultra high definition television|UHDTV]]) | audio_format = ''[[Dolby Digital]]'' 5.1 | first_aired = {{dat|2016|7|5|N}} | last_aired = pašlaik | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.netflix.com/lv/title/80057281 | production_website = }}'''''Stranger Things''''' ir amerikāņu [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] seriāls, kura autori ir [[brāļi Daferi]]. Seriāls kopš {{Dat|2016|7|15|Ģ|bez}} tiek pārraidīts ''[[Netflix]]''. Pašlaik (2022) seriālam kopumā ir iznākušas četras sezonas. Sākot no pirmās sezonas galvenās lomas atveido [[Vinona Raidere]], [[Deivids Harbors]], [[Fins Volfhards]], [[Millija Bobija Brauna]], [[Geitens Mataraco]], [[Kalebs Maklaflins]], [[Natālija Daiere]], [[Čārlijs Hītons]], [[Kara Buono]], [[Metjū Modains]], [[Noa Šnaps]] un [[Džo Kīrijs]]. Otrajā sezonā pastāvīgajam aktieru ansamblim pievienojas [[Sedija Sinka]], [[Deikrs Montgomerijs]], [[Šons Astins]], [[Pols Raizers]] un Priaija Fergusone. Trešajā sezonā aktieriem pievienojās [[Maija Hoka]]. Seriāla darbība notiek [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[20. gadsimts|20. gadsimta]] astoņdesmitajos gados izdomātā pilsētā Hovkinā [[Indiāna|Indiānas štatā]]. Pirmajā sezonā tiek veikta izmeklēšana pēc jauna zēna pazušanas un pārdabiskiem notikumiem, kas notiek visā pilsētā, tostarp par kādas ar [[psihokinēze]]s spējām apveltītas meitenes parādīšanos. == Ārējās saites == {{commons category-inline|Stranger Things}} {{Filmu ārējās saites}} * ''[https://www.netflix.com/lv/title/80057281 Netflix]'' {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par televīziju]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] hda0mp0bt0ga0mjj3h9v75ygpqlwibp 3656948 3656916 2022-07-19T13:32:35Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Caleb McLaughlin → Kalebs Maklaflins using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{Noitalic|"Stranger Things"}} | image = Stranger Things logo.png | caption = | genre = * [[zinātniskā fantastika]] * [[šausmu filma]] * vēsturiska [[drāma]] | creator = [[brāļi Daferi]] | based_on = | starring = * [[Vinona Raidere]] * [[Deivids Harbors]] * [[Fins Volfhards]] * [[Millija Bobija Brauna]] * [[Geitens Mataraco]] * [[Kalebs Maklaflins]] * [[Natalia Dyer|Natālija Daiere]] * [[Charlie Heaton|Čārlijs Hītons]] * [[Cara Buono|Kara Buono]] * [[Matthew Modine|Metjū Modains]] * [[Noah Schnapp|Noa Šnaps]] * [[Sadie Sink|Sedija Sinka]] * [[Joe Keery|Džo Kīrijs]] * [[Dacre Montgomery|Deikrs Montgomerijs]] * [[Sean Astin|Šons Astins]] * [[Paul Reiser|Pols Raizers]] * [[Maya Hawke|Maija Hoka]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = 32 | list_episodes = | executive_producer = * Karls Gaiduseks * Sindija Holanda * Braiens Raits * Mets Tunels * Šons Līvijs * Dens Koens * Maikls Dobss * Mets Dafers * Ross Dafers * Ians Patersons * Šenona Sanga | producer = | editor = | location = {{vieta|ASV|Džordžija|Džeksona}} | cinematography = | camera = | runtime = 42–62 minūtes | company = * ''21 Laps Entertainment'' * ''Monkey Massacre'' | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | picture_format = * [[4K resolution|4K]] (2:1 [[Ultra high definition television|UHDTV]]) | audio_format = ''[[Dolby Digital]]'' 5.1 | first_aired = {{dat|2016|7|5|N}} | last_aired = pašlaik | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.netflix.com/lv/title/80057281 | production_website = }}'''''Stranger Things''''' ir amerikāņu [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] seriāls, kura autori ir [[brāļi Daferi]]. Seriāls kopš {{Dat|2016|7|15|Ģ|bez}} tiek pārraidīts ''[[Netflix]]''. Pašlaik (2022) seriālam kopumā ir iznākušas četras sezonas. Sākot no pirmās sezonas galvenās lomas atveido [[Vinona Raidere]], [[Deivids Harbors]], [[Fins Volfhards]], [[Millija Bobija Brauna]], [[Geitens Mataraco]], [[Kalebs Maklaflins]], [[Natālija Daiere]], [[Čārlijs Hītons]], [[Kara Buono]], [[Metjū Modains]], [[Noa Šnaps]] un [[Džo Kīrijs]]. Otrajā sezonā pastāvīgajam aktieru ansamblim pievienojas [[Sedija Sinka]], [[Deikrs Montgomerijs]], [[Šons Astins]], [[Pols Raizers]] un Priaija Fergusone. Trešajā sezonā aktieriem pievienojās [[Maija Hoka]]. Seriāla darbība notiek [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[20. gadsimts|20. gadsimta]] astoņdesmitajos gados izdomātā pilsētā Hovkinā [[Indiāna|Indiānas štatā]]. Pirmajā sezonā tiek veikta izmeklēšana pēc jauna zēna pazušanas un pārdabiskiem notikumiem, kas notiek visā pilsētā, tostarp par kādas ar [[psihokinēze]]s spējām apveltītas meitenes parādīšanos. == Ārējās saites == {{commons category-inline|Stranger Things}} {{Filmu ārējās saites}} * ''[https://www.netflix.com/lv/title/80057281 Netflix]'' {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par televīziju]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] g9ky1biadayfa9rbh6dvbi97uppyrik 3656963 3656948 2022-07-19T13:47:36Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Noah Schnapp → Noa Šnaps using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{Noitalic|"Stranger Things"}} | image = Stranger Things logo.png | caption = | genre = * [[zinātniskā fantastika]] * [[šausmu filma]] * vēsturiska [[drāma]] | creator = [[brāļi Daferi]] | based_on = | starring = * [[Vinona Raidere]] * [[Deivids Harbors]] * [[Fins Volfhards]] * [[Millija Bobija Brauna]] * [[Geitens Mataraco]] * [[Kalebs Maklaflins]] * [[Natalia Dyer|Natālija Daiere]] * [[Charlie Heaton|Čārlijs Hītons]] * [[Cara Buono|Kara Buono]] * [[Matthew Modine|Metjū Modains]] * [[Noa Šnaps]] * [[Sadie Sink|Sedija Sinka]] * [[Joe Keery|Džo Kīrijs]] * [[Dacre Montgomery|Deikrs Montgomerijs]] * [[Sean Astin|Šons Astins]] * [[Paul Reiser|Pols Raizers]] * [[Maya Hawke|Maija Hoka]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = 32 | list_episodes = | executive_producer = * Karls Gaiduseks * Sindija Holanda * Braiens Raits * Mets Tunels * Šons Līvijs * Dens Koens * Maikls Dobss * Mets Dafers * Ross Dafers * Ians Patersons * Šenona Sanga | producer = | editor = | location = {{vieta|ASV|Džordžija|Džeksona}} | cinematography = | camera = | runtime = 42–62 minūtes | company = * ''21 Laps Entertainment'' * ''Monkey Massacre'' | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | picture_format = * [[4K resolution|4K]] (2:1 [[Ultra high definition television|UHDTV]]) | audio_format = ''[[Dolby Digital]]'' 5.1 | first_aired = {{dat|2016|7|5|N}} | last_aired = pašlaik | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.netflix.com/lv/title/80057281 | production_website = }}'''''Stranger Things''''' ir amerikāņu [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] seriāls, kura autori ir [[brāļi Daferi]]. Seriāls kopš {{Dat|2016|7|15|Ģ|bez}} tiek pārraidīts ''[[Netflix]]''. Pašlaik (2022) seriālam kopumā ir iznākušas četras sezonas. Sākot no pirmās sezonas galvenās lomas atveido [[Vinona Raidere]], [[Deivids Harbors]], [[Fins Volfhards]], [[Millija Bobija Brauna]], [[Geitens Mataraco]], [[Kalebs Maklaflins]], [[Natālija Daiere]], [[Čārlijs Hītons]], [[Kara Buono]], [[Metjū Modains]], [[Noa Šnaps]] un [[Džo Kīrijs]]. Otrajā sezonā pastāvīgajam aktieru ansamblim pievienojas [[Sedija Sinka]], [[Deikrs Montgomerijs]], [[Šons Astins]], [[Pols Raizers]] un Priaija Fergusone. Trešajā sezonā aktieriem pievienojās [[Maija Hoka]]. Seriāla darbība notiek [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[20. gadsimts|20. gadsimta]] astoņdesmitajos gados izdomātā pilsētā Hovkinā [[Indiāna|Indiānas štatā]]. Pirmajā sezonā tiek veikta izmeklēšana pēc jauna zēna pazušanas un pārdabiskiem notikumiem, kas notiek visā pilsētā, tostarp par kādas ar [[psihokinēze]]s spējām apveltītas meitenes parādīšanos. == Ārējās saites == {{commons category-inline|Stranger Things}} {{Filmu ārējās saites}} * ''[https://www.netflix.com/lv/title/80057281 Netflix]'' {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par televīziju]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] kottbvvltunzn4cmrxpf5r6tw4t8fgg 3657083 3656963 2022-07-19T19:55:18Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Natalia Dyer → Natālija Daiere using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{Noitalic|"Stranger Things"}} | image = Stranger Things logo.png | caption = | genre = * [[zinātniskā fantastika]] * [[šausmu filma]] * vēsturiska [[drāma]] | creator = [[brāļi Daferi]] | based_on = | starring = * [[Vinona Raidere]] * [[Deivids Harbors]] * [[Fins Volfhards]] * [[Millija Bobija Brauna]] * [[Geitens Mataraco]] * [[Kalebs Maklaflins]] * [[Natālija Daiere]] * [[Charlie Heaton|Čārlijs Hītons]] * [[Cara Buono|Kara Buono]] * [[Matthew Modine|Metjū Modains]] * [[Noa Šnaps]] * [[Sadie Sink|Sedija Sinka]] * [[Joe Keery|Džo Kīrijs]] * [[Dacre Montgomery|Deikrs Montgomerijs]] * [[Sean Astin|Šons Astins]] * [[Paul Reiser|Pols Raizers]] * [[Maya Hawke|Maija Hoka]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = 32 | list_episodes = | executive_producer = * Karls Gaiduseks * Sindija Holanda * Braiens Raits * Mets Tunels * Šons Līvijs * Dens Koens * Maikls Dobss * Mets Dafers * Ross Dafers * Ians Patersons * Šenona Sanga | producer = | editor = | location = {{vieta|ASV|Džordžija|Džeksona}} | cinematography = | camera = | runtime = 42–62 minūtes | company = * ''21 Laps Entertainment'' * ''Monkey Massacre'' | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | picture_format = * [[4K resolution|4K]] (2:1 [[Ultra high definition television|UHDTV]]) | audio_format = ''[[Dolby Digital]]'' 5.1 | first_aired = {{dat|2016|7|5|N}} | last_aired = pašlaik | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.netflix.com/lv/title/80057281 | production_website = }}'''''Stranger Things''''' ir amerikāņu [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] seriāls, kura autori ir [[brāļi Daferi]]. Seriāls kopš {{Dat|2016|7|15|Ģ|bez}} tiek pārraidīts ''[[Netflix]]''. Pašlaik (2022) seriālam kopumā ir iznākušas četras sezonas. Sākot no pirmās sezonas galvenās lomas atveido [[Vinona Raidere]], [[Deivids Harbors]], [[Fins Volfhards]], [[Millija Bobija Brauna]], [[Geitens Mataraco]], [[Kalebs Maklaflins]], [[Natālija Daiere]], [[Čārlijs Hītons]], [[Kara Buono]], [[Metjū Modains]], [[Noa Šnaps]] un [[Džo Kīrijs]]. Otrajā sezonā pastāvīgajam aktieru ansamblim pievienojas [[Sedija Sinka]], [[Deikrs Montgomerijs]], [[Šons Astins]], [[Pols Raizers]] un Priaija Fergusone. Trešajā sezonā aktieriem pievienojās [[Maija Hoka]]. Seriāla darbība notiek [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[20. gadsimts|20. gadsimta]] astoņdesmitajos gados izdomātā pilsētā Hovkinā [[Indiāna|Indiānas štatā]]. Pirmajā sezonā tiek veikta izmeklēšana pēc jauna zēna pazušanas un pārdabiskiem notikumiem, kas notiek visā pilsētā, tostarp par kādas ar [[psihokinēze]]s spējām apveltītas meitenes parādīšanos. == Ārējās saites == {{commons category-inline|Stranger Things}} {{Filmu ārējās saites}} * ''[https://www.netflix.com/lv/title/80057281 Netflix]'' {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par televīziju]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] aod17majorrvb9n33o0mjred92m0old 3657109 3657083 2022-07-19T20:48:00Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Cara Buono → Kara Buono using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{Noitalic|"Stranger Things"}} | image = Stranger Things logo.png | caption = | genre = * [[zinātniskā fantastika]] * [[šausmu filma]] * vēsturiska [[drāma]] | creator = [[brāļi Daferi]] | based_on = | starring = * [[Vinona Raidere]] * [[Deivids Harbors]] * [[Fins Volfhards]] * [[Millija Bobija Brauna]] * [[Geitens Mataraco]] * [[Kalebs Maklaflins]] * [[Natālija Daiere]] * [[Charlie Heaton|Čārlijs Hītons]] * [[Kara Buono]] * [[Matthew Modine|Metjū Modains]] * [[Noa Šnaps]] * [[Sadie Sink|Sedija Sinka]] * [[Joe Keery|Džo Kīrijs]] * [[Dacre Montgomery|Deikrs Montgomerijs]] * [[Sean Astin|Šons Astins]] * [[Paul Reiser|Pols Raizers]] * [[Maya Hawke|Maija Hoka]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = 32 | list_episodes = | executive_producer = * Karls Gaiduseks * Sindija Holanda * Braiens Raits * Mets Tunels * Šons Līvijs * Dens Koens * Maikls Dobss * Mets Dafers * Ross Dafers * Ians Patersons * Šenona Sanga | producer = | editor = | location = {{vieta|ASV|Džordžija|Džeksona}} | cinematography = | camera = | runtime = 42–62 minūtes | company = * ''21 Laps Entertainment'' * ''Monkey Massacre'' | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | picture_format = * [[4K resolution|4K]] (2:1 [[Ultra high definition television|UHDTV]]) | audio_format = ''[[Dolby Digital]]'' 5.1 | first_aired = {{dat|2016|7|5|N}} | last_aired = pašlaik | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.netflix.com/lv/title/80057281 | production_website = }}'''''Stranger Things''''' ir amerikāņu [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] seriāls, kura autori ir [[brāļi Daferi]]. Seriāls kopš {{Dat|2016|7|15|Ģ|bez}} tiek pārraidīts ''[[Netflix]]''. Pašlaik (2022) seriālam kopumā ir iznākušas četras sezonas. Sākot no pirmās sezonas galvenās lomas atveido [[Vinona Raidere]], [[Deivids Harbors]], [[Fins Volfhards]], [[Millija Bobija Brauna]], [[Geitens Mataraco]], [[Kalebs Maklaflins]], [[Natālija Daiere]], [[Čārlijs Hītons]], [[Kara Buono]], [[Metjū Modains]], [[Noa Šnaps]] un [[Džo Kīrijs]]. Otrajā sezonā pastāvīgajam aktieru ansamblim pievienojas [[Sedija Sinka]], [[Deikrs Montgomerijs]], [[Šons Astins]], [[Pols Raizers]] un Priaija Fergusone. Trešajā sezonā aktieriem pievienojās [[Maija Hoka]]. Seriāla darbība notiek [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[20. gadsimts|20. gadsimta]] astoņdesmitajos gados izdomātā pilsētā Hovkinā [[Indiāna|Indiānas štatā]]. Pirmajā sezonā tiek veikta izmeklēšana pēc jauna zēna pazušanas un pārdabiskiem notikumiem, kas notiek visā pilsētā, tostarp par kādas ar [[psihokinēze]]s spējām apveltītas meitenes parādīšanos. == Ārējās saites == {{commons category-inline|Stranger Things}} {{Filmu ārējās saites}} * ''[https://www.netflix.com/lv/title/80057281 Netflix]'' {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par televīziju]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] i1g141xis1w7oz9movqyvtlc2nln7he 3657204 3657109 2022-07-20T06:55:41Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Matthew Modine → Metjū Modains using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{Noitalic|"Stranger Things"}} | image = Stranger Things logo.png | caption = | genre = * [[zinātniskā fantastika]] * [[šausmu filma]] * vēsturiska [[drāma]] | creator = [[brāļi Daferi]] | based_on = | starring = * [[Vinona Raidere]] * [[Deivids Harbors]] * [[Fins Volfhards]] * [[Millija Bobija Brauna]] * [[Geitens Mataraco]] * [[Kalebs Maklaflins]] * [[Natālija Daiere]] * [[Charlie Heaton|Čārlijs Hītons]] * [[Kara Buono]] * [[Metjū Modains]] * [[Noa Šnaps]] * [[Sadie Sink|Sedija Sinka]] * [[Joe Keery|Džo Kīrijs]] * [[Dacre Montgomery|Deikrs Montgomerijs]] * [[Sean Astin|Šons Astins]] * [[Paul Reiser|Pols Raizers]] * [[Maya Hawke|Maija Hoka]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = 32 | list_episodes = | executive_producer = * Karls Gaiduseks * Sindija Holanda * Braiens Raits * Mets Tunels * Šons Līvijs * Dens Koens * Maikls Dobss * Mets Dafers * Ross Dafers * Ians Patersons * Šenona Sanga | producer = | editor = | location = {{vieta|ASV|Džordžija|Džeksona}} | cinematography = | camera = | runtime = 42–62 minūtes | company = * ''21 Laps Entertainment'' * ''Monkey Massacre'' | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | picture_format = * [[4K resolution|4K]] (2:1 [[Ultra high definition television|UHDTV]]) | audio_format = ''[[Dolby Digital]]'' 5.1 | first_aired = {{dat|2016|7|5|N}} | last_aired = pašlaik | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.netflix.com/lv/title/80057281 | production_website = }}'''''Stranger Things''''' ir amerikāņu [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] seriāls, kura autori ir [[brāļi Daferi]]. Seriāls kopš {{Dat|2016|7|15|Ģ|bez}} tiek pārraidīts ''[[Netflix]]''. Pašlaik (2022) seriālam kopumā ir iznākušas četras sezonas. Sākot no pirmās sezonas galvenās lomas atveido [[Vinona Raidere]], [[Deivids Harbors]], [[Fins Volfhards]], [[Millija Bobija Brauna]], [[Geitens Mataraco]], [[Kalebs Maklaflins]], [[Natālija Daiere]], [[Čārlijs Hītons]], [[Kara Buono]], [[Metjū Modains]], [[Noa Šnaps]] un [[Džo Kīrijs]]. Otrajā sezonā pastāvīgajam aktieru ansamblim pievienojas [[Sedija Sinka]], [[Deikrs Montgomerijs]], [[Šons Astins]], [[Pols Raizers]] un Priaija Fergusone. Trešajā sezonā aktieriem pievienojās [[Maija Hoka]]. Seriāla darbība notiek [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[20. gadsimts|20. gadsimta]] astoņdesmitajos gados izdomātā pilsētā Hovkinā [[Indiāna|Indiānas štatā]]. Pirmajā sezonā tiek veikta izmeklēšana pēc jauna zēna pazušanas un pārdabiskiem notikumiem, kas notiek visā pilsētā, tostarp par kādas ar [[psihokinēze]]s spējām apveltītas meitenes parādīšanos. == Ārējās saites == {{commons category-inline|Stranger Things}} {{Filmu ārējās saites}} * ''[https://www.netflix.com/lv/title/80057281 Netflix]'' {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par televīziju]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] efhwjjm3f1ryanj9so32wp3d6vww9rm 3657209 3657204 2022-07-20T07:00:06Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Charlie Heaton → Čārlijs Hītons using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{Noitalic|"Stranger Things"}} | image = Stranger Things logo.png | caption = | genre = * [[zinātniskā fantastika]] * [[šausmu filma]] * vēsturiska [[drāma]] | creator = [[brāļi Daferi]] | based_on = | starring = * [[Vinona Raidere]] * [[Deivids Harbors]] * [[Fins Volfhards]] * [[Millija Bobija Brauna]] * [[Geitens Mataraco]] * [[Kalebs Maklaflins]] * [[Natālija Daiere]] * [[Čārlijs Hītons]] * [[Kara Buono]] * [[Metjū Modains]] * [[Noa Šnaps]] * [[Sadie Sink|Sedija Sinka]] * [[Joe Keery|Džo Kīrijs]] * [[Dacre Montgomery|Deikrs Montgomerijs]] * [[Sean Astin|Šons Astins]] * [[Paul Reiser|Pols Raizers]] * [[Maya Hawke|Maija Hoka]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = 32 | list_episodes = | executive_producer = * Karls Gaiduseks * Sindija Holanda * Braiens Raits * Mets Tunels * Šons Līvijs * Dens Koens * Maikls Dobss * Mets Dafers * Ross Dafers * Ians Patersons * Šenona Sanga | producer = | editor = | location = {{vieta|ASV|Džordžija|Džeksona}} | cinematography = | camera = | runtime = 42–62 minūtes | company = * ''21 Laps Entertainment'' * ''Monkey Massacre'' | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | picture_format = * [[4K resolution|4K]] (2:1 [[Ultra high definition television|UHDTV]]) | audio_format = ''[[Dolby Digital]]'' 5.1 | first_aired = {{dat|2016|7|5|N}} | last_aired = pašlaik | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.netflix.com/lv/title/80057281 | production_website = }}'''''Stranger Things''''' ir amerikāņu [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] seriāls, kura autori ir [[brāļi Daferi]]. Seriāls kopš {{Dat|2016|7|15|Ģ|bez}} tiek pārraidīts ''[[Netflix]]''. Pašlaik (2022) seriālam kopumā ir iznākušas četras sezonas. Sākot no pirmās sezonas galvenās lomas atveido [[Vinona Raidere]], [[Deivids Harbors]], [[Fins Volfhards]], [[Millija Bobija Brauna]], [[Geitens Mataraco]], [[Kalebs Maklaflins]], [[Natālija Daiere]], [[Čārlijs Hītons]], [[Kara Buono]], [[Metjū Modains]], [[Noa Šnaps]] un [[Džo Kīrijs]]. Otrajā sezonā pastāvīgajam aktieru ansamblim pievienojas [[Sedija Sinka]], [[Deikrs Montgomerijs]], [[Šons Astins]], [[Pols Raizers]] un Priaija Fergusone. Trešajā sezonā aktieriem pievienojās [[Maija Hoka]]. Seriāla darbība notiek [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[20. gadsimts|20. gadsimta]] astoņdesmitajos gados izdomātā pilsētā Hovkinā [[Indiāna|Indiānas štatā]]. Pirmajā sezonā tiek veikta izmeklēšana pēc jauna zēna pazušanas un pārdabiskiem notikumiem, kas notiek visā pilsētā, tostarp par kādas ar [[psihokinēze]]s spējām apveltītas meitenes parādīšanos. == Ārējās saites == {{commons category-inline|Stranger Things}} {{Filmu ārējās saites}} * ''[https://www.netflix.com/lv/title/80057281 Netflix]'' {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par televīziju]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] fbjvhsnvldk5m31a3ypp6054z2yeai7 3657228 3657209 2022-07-20T07:47:39Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{Noitalic|"Stranger Things"}} | image = Stranger Things logo.png | caption = | genre = * [[zinātniskā fantastika]] * [[šausmu filma]] * vēsturiska [[drāma]] | creator = [[brāļi Daferi]] | based_on = | starring = * [[Vinona Raidere]] * [[Deivids Harbors]] * [[Fins Volfhards]] * [[Millija Bobija Brauna]] * [[Geitens Mataraco]] * [[Kalebs Maklaflins]] * [[Natālija Daiere]] * [[Čārlijs Hītons]] * [[Kara Buono]] * [[Metjū Modains]] * [[Noa Šnaps]] * [[Seidija Sinka]] * [[Džo Kīrijs]] * [[Deikrs Montgomerijs]] * [[Šons Astins]] * [[Pols Raizers]] * [[Maija Hoka]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = 32 | list_episodes = | executive_producer = * Karls Gaiduseks * Sindija Holanda * Braiens Raits * Mets Tunels * Šons Līvijs * Dens Koens * Maikls Dobss * Mets Dafers * Ross Dafers * Ians Patersons * Šenona Sanga | producer = | editor = | location = {{vieta|ASV|Džordžija|Džeksona}} | cinematography = | camera = | runtime = 42–62 minūtes | company = * ''21 Laps Entertainment'' * ''Monkey Massacre'' | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | picture_format = * [[4K resolution|4K]] (2:1 [[Ultra high definition television|UHDTV]]) | audio_format = ''[[Dolby Digital]]'' 5.1 | first_aired = {{dat|2016|7|5|N}} | last_aired = pašlaik | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.netflix.com/lv/title/80057281 | production_website = }}'''''Stranger Things''''' ir ASV [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[šausmu filma|šausmu]] seriāls, kura autori ir [[brāļi Daferi]]. Seriāls kopš {{Dat|2016|7|15|Ģ|bez}} tiek pārraidīts ''[[Netflix]]''. Pašlaik (2022) seriālam kopumā ir iznākušas četras sezonas. Sākot no pirmās sezonas galvenās lomas atveido [[Vinona Raidere]], [[Deivids Harbors]], [[Fins Volfhards]], [[Millija Bobija Brauna]], [[Geitens Mataraco]], [[Kalebs Maklaflins]], [[Natālija Daiere]], [[Čārlijs Hītons]], [[Kara Buono]], [[Metjū Modains]], [[Noa Šnaps]] un [[Džo Kīrijs]]. Otrajā sezonā pastāvīgajam aktieru ansamblim pievienojas [[Seidija Sinka]], [[Deikrs Montgomerijs]], [[Šons Astins]], [[Pols Raizers]] un Priaija Fergusone. Trešajā sezonā aktieriem pievienojās [[Maija Hoka]]. Seriāla darbība notiek [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[20. gadsimts|20. gadsimta]] astoņdesmitajos gados izdomātā pilsētā Hovkinā [[Indiāna|Indiānas štatā]]. Pirmajā sezonā tiek veikta izmeklēšana pēc jauna zēna pazušanas un pārdabiskiem notikumiem, kas notiek visā pilsētā, tostarp par kādas ar [[psihokinēze]]s spējām apveltītas meitenes parādīšanos. == Ārējās saites == {{commons category-inline|Stranger Things}} {{Filmu ārējās saites}} * ''[https://www.netflix.com/lv/title/80057281 Netflix]'' {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par televīziju]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] t1qw6u46bgenven5c6wjxz3b39ibakk 3657328 3657228 2022-07-20T11:08:58Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{Noitalic|"Stranger Things"}} | image = Stranger Things logo.png | caption = | genre = * [[zinātniskā fantastika]] * [[šausmu filma]] * vēsturiska [[drāma]] | creator = [[brāļi Daferi]] | based_on = | starring = * [[Vinona Raidere]] * [[Deivids Harbors]] * [[Fins Volfhards]] * [[Millija Bobija Brauna]] * [[Geitens Mataraco]] * [[Kalebs Maklaflins]] * [[Natālija Daiere]] * [[Čārlijs Hītons]] * [[Kara Buono]] * [[Metjū Modains]] * [[Noa Šnaps]] * [[Seidija Sinka]] * [[Džo Kīrijs]] * [[Deikers Montgomerijs]] * [[Šons Astins]] * [[Pols Raizers]] * [[Maija Hoka]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = 32 | list_episodes = | executive_producer = * Karls Gaiduseks * Sindija Holanda * Braiens Raits * Mets Tunels * Šons Līvijs * Dens Koens * Maikls Dobss * Mets Dafers * Ross Dafers * Ians Patersons * Šenona Sanga | producer = | editor = | location = {{vieta|ASV|Džordžija|Džeksona}} | cinematography = | camera = | runtime = 42–62 minūtes | company = * ''21 Laps Entertainment'' * ''Monkey Massacre'' | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | picture_format = * [[4K resolution|4K]] (2:1 [[Ultra high definition television|UHDTV]]) | audio_format = ''[[Dolby Digital]]'' 5.1 | first_aired = {{dat|2016|7|5|N}} | last_aired = pašlaik | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.netflix.com/lv/title/80057281 | production_website = }}'''''Stranger Things''''' ir ASV [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[šausmu filma|šausmu]] seriāls, kura autori ir [[brāļi Daferi]]. Seriāls kopš {{Dat|2016|7|15|Ģ|bez}} tiek pārraidīts ''[[Netflix]]''. Pašlaik (2022) seriālam kopumā ir iznākušas četras sezonas. Sākot no pirmās sezonas galvenās lomas atveido [[Vinona Raidere]], [[Deivids Harbors]], [[Fins Volfhards]], [[Millija Bobija Brauna]], [[Geitens Mataraco]], [[Kalebs Maklaflins]], [[Natālija Daiere]], [[Čārlijs Hītons]], [[Kara Buono]], [[Metjū Modains]], [[Noa Šnaps]] un [[Džo Kīrijs]]. Otrajā sezonā pastāvīgajam aktieru ansamblim pievienojas [[Seidija Sinka]], [[Deikers Montgomerijs]], [[Šons Astins]], [[Pols Raizers]] un Priaija Fergusone. Trešajā sezonā aktieriem pievienojās [[Maija Hoka]]. Seriāla darbība notiek [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[20. gadsimts|20. gadsimta]] astoņdesmitajos gados izdomātā pilsētā Hovkinā [[Indiāna|Indiānas štatā]]. Pirmajā sezonā tiek veikta izmeklēšana pēc jauna zēna pazušanas un pārdabiskiem notikumiem, kas notiek visā pilsētā, tostarp par kādas ar [[psihokinēze]]s spējām apveltītas meitenes parādīšanos. == Ārējās saites == {{commons category-inline|Stranger Things}} {{Filmu ārējās saites}} * ''[https://www.netflix.com/lv/title/80057281 Netflix]'' {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par televīziju]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] nqvlqildxuukyv7wocidlkvugfthhaw 3657345 3657328 2022-07-20T11:29:27Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Deikers Montgomerijs → Deikars Montgomerijs (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas seriāla infokaste | show_name = {{Noitalic|"Stranger Things"}} | image = Stranger Things logo.png | caption = | genre = * [[zinātniskā fantastika]] * [[šausmu filma]] * vēsturiska [[drāma]] | creator = [[brāļi Daferi]] | based_on = | starring = * [[Vinona Raidere]] * [[Deivids Harbors]] * [[Fins Volfhards]] * [[Millija Bobija Brauna]] * [[Geitens Mataraco]] * [[Kalebs Maklaflins]] * [[Natālija Daiere]] * [[Čārlijs Hītons]] * [[Kara Buono]] * [[Metjū Modains]] * [[Noa Šnaps]] * [[Seidija Sinka]] * [[Džo Kīrijs]] * [[Deikars Montgomerijs]] * [[Šons Astins]] * [[Pols Raizers]] * [[Maija Hoka]] | narrated = | theme_music_composer = | opentheme = | endtheme = | composer = | country = {{USA}} | language = [[angļu valoda|angļu]] | num_seasons = 4 | num_episodes = 32 | list_episodes = | executive_producer = * Karls Gaiduseks * Sindija Holanda * Braiens Raits * Mets Tunels * Šons Līvijs * Dens Koens * Maikls Dobss * Mets Dafers * Ross Dafers * Ians Patersons * Šenona Sanga | producer = | editor = | location = {{vieta|ASV|Džordžija|Džeksona}} | cinematography = | camera = | runtime = 42–62 minūtes | company = * ''21 Laps Entertainment'' * ''Monkey Massacre'' | distributor = ''[[Netflix]]'' | channel = ''[[Netflix]]'' | picture_format = * [[4K resolution|4K]] (2:1 [[Ultra high definition television|UHDTV]]) | audio_format = ''[[Dolby Digital]]'' 5.1 | first_aired = {{dat|2016|7|5|N}} | last_aired = pašlaik | preceded_by = | followed_by = | related = | website = https://www.netflix.com/lv/title/80057281 | production_website = }}'''''Stranger Things''''' ir ASV [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[šausmu filma|šausmu]] seriāls, kura autori ir [[brāļi Daferi]]. Seriāls kopš {{Dat|2016|7|15|Ģ|bez}} tiek pārraidīts ''[[Netflix]]''. Pašlaik (2022) seriālam kopumā ir iznākušas četras sezonas. Sākot no pirmās sezonas galvenās lomas atveido [[Vinona Raidere]], [[Deivids Harbors]], [[Fins Volfhards]], [[Millija Bobija Brauna]], [[Geitens Mataraco]], [[Kalebs Maklaflins]], [[Natālija Daiere]], [[Čārlijs Hītons]], [[Kara Buono]], [[Metjū Modains]], [[Noa Šnaps]] un [[Džo Kīrijs]]. Otrajā sezonā pastāvīgajam aktieru ansamblim pievienojas [[Seidija Sinka]], [[Deikars Montgomerijs]], [[Šons Astins]], [[Pols Raizers]] un Priaija Fergusone. Trešajā sezonā aktieriem pievienojās [[Maija Hoka]]. Seriāla darbība notiek [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[20. gadsimts|20. gadsimta]] astoņdesmitajos gados izdomātā pilsētā Hovkinā [[Indiāna|Indiānas štatā]]. Pirmajā sezonā tiek veikta izmeklēšana pēc jauna zēna pazušanas un pārdabiskiem notikumiem, kas notiek visā pilsētā, tostarp par kādas ar [[psihokinēze]]s spējām apveltītas meitenes parādīšanos. == Ārējās saites == {{commons category-inline|Stranger Things}} {{Filmu ārējās saites}} * ''[https://www.netflix.com/lv/title/80057281 Netflix]'' {{TV-aizmetnis}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par televīziju]] [[Kategorija:ASV televīzijas seriāli]] m3xpgm2p5hqh2r6h0excv4cpd7my3ll 0 436620 3657337 3655323 2022-07-20T11:23:34Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Fons = solists | Vārds = XXXTentacion | Vārds_orig = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs | Attēls = Xxxtentacion (cropped).jpg | Att_izm = | Ainava = | Apraksts = XXXTentacion 2016. gadā | Dz_vārds = Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs | Pseidonīms = XXX · X · Yung Dagger Dick | Dzimis = {{dat|1998|1|23}} | Vieta_dz = {{vieta|ASV|Florida|Planteišona}} | Miris = {{miršanas datums un vecums|2018|6|18|1998|1|23}} | Vieta_mr = {{vieta|ASV|Florida|Dīrfildbīča}} | Žanrs = [[hiphops]], [[popmūzika]], [[emo hiphops]], [[roks]] | Nodarbošanās = [[reperis]], [[dziedātājs]],[[dziesmu autors]] | Instrumenti = [[balss]] | Gadi = 2013—2018 | Izdevējkompānija = Bad Vibes Forever, [[Caroline Distribution|Caroline]], [[Empire Distribution|Empire]], [[Capitol Music Group|Capitol]] | Darbojies_arī = | Mlapa = {{URL|https://www.xxxtentacion.com/}} | Dzimums = V }} '''Džasejs Dveins Rikardo Onfrojs''' (''1998. gada 23. janvāris — 2018. gada 18. jūnijs''), profesionāli pazīstams kā '''XXXTentacion''' bija [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|reperis]], [[dziedātājs]] un dziesmu autors. Lai gan XXXTentacion bija pretrunīgi vērtēta persona savu plaši izplatīto juridisko problēmu dēļ, savas īsās karjeras laikā XXXTentacion ieguva kultu starp savu jauno fanu bāzi ar mūziku, kas saistīta ar [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un atsvešinātību. Kritiķi un fani viņam bieži izsaka atzinību par viņa muzikālo daudzpusību, jo viņa mūzika pēta emo, ''drill'', ''trap'', ''lo-fi'', [[indīroks|indīroka]], [[ņūmetāls|ņūmetāla]], hiphopa, [[ritmblūzs|ritmblūza]] un [[Pankroks|pankroku]]. Viņš tiek uzskatīts par vadošo figūru emo repa un ''[[SoundCloud|SoundCloud]]'' repa žanros, kas izpelnījās galveno uzmanību 2010. gadu vidū un beigās, un ir visu laiku visvairāk pārdotais emo reperis. == Biogrāfija == Mūzikas karjeru sācis 2013. gadā, publicējot dziesmas muzikālajā platformā ''[[SoundCloud]]''.<ref name="5ThingsToKnow22">{{ziņu atsauce|url=https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|title=5 Things to Know About Rapper XXXTentacion, From Feuds With Drake to Legal Trouble|last=Welk|first=Brian|date=June 18, 2018|work=[[TheWrap]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621043710/https://www.thewrap.com/xxxtentacion-things-to-know-rapper-drake-legal-troubles/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=The Wrap News}}</ref> Pirmo popularitāti ieguvis ar dziesmu "''[[Look at Me|Look at Me!]]"'', kas ieguva platīna sertifikātu ASV.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/08/xxxtentacion-first-platinum-plaque/|title=XXXTentacion Scores His First Platinum Plaque|last=India|first=Lindsey|date=August 17, 2018|work=XXL Mag|access-date=October 31, 2018}}</ref> {{dat|2017|8|25||bez}} tika izlaists viņa pirmais albums ''[[17 (XXXTentacion)|17]]'', kas debijas nedēļā sasniedza 2. vietu ''[[Billboard 200]]'' albumu topā. Viņa otrais albums ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' tika izlaists {{dat|2018|3|16}}. Tas debitēja 1. vietā ''Billboard 200'', tas ieguva platīna sertifikātu ASV, kā arī trīs singli no šī albuma, ''[[Sad!]]'', ''[[Changes]]'' un ''[[Moonlight (XXXTentacion singls)|Moonlight]]'' iekļuva starp 20 labākajiem ''[[Billboard Hot 100]]''. ''Sad!'' nedēļu pēc ''XXXTentacion'' nāves sasniedza 1. vietu ''Billboard Hot 100'', kļūstot par pirmo un vienīgo viņa dziesmu, kas ieguvusi 1. vietu ASV mūzikas topā.<ref>{{publikācijas atsauce|url=https://www.billboard.com/articles/columns/chart-beat/8462525/xxxtentacion-sad-no-1-hot-100|title=XXXTentacion's 'Sad!' Vaults From No. 52 to No. 1 on Billboard Hot 100 Following Rapper/Singer's Death|magazine=Billboard|date=June 25, 2018|accessdate=June 25, 2018}}</ref> 2018. gada decembrī, pēc viņa nāves, tika izlaists trešais studijas albums ''[[Skins (XXXTentacion albums)|Skins]]''. Par spīti īsajai karjerai, ''XXXTentacion'' tiek uzskatīts par nozīmīgu figūru mūzikā. Žurnāls ''[[Rolling Stone]]'' uzskata, ka viņš ir atstājis "nozīmīgas muzikālas pēdas".<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.rollingstone.com/music/music-news/weve-only-begun-to-understand-xxxtentacions-musical-legacy-665891|title=We've Only Begun to Understand XXXTentacion's Musical Legacy|author=Christopher R. Weingarten|date=June 19, 2018|work=[[Rolling Stone]]|access-date=September 14, 2018}}</ref> Viņa mūzika pievērsa uzmanību [[garīgā veselība|garīgajai veselībai]],<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=3JTL5WgdDYk|title=How Logic, Lil Uzi Vert, And XXXTENTACION Put Mental Health Center Stage In Hip-Hop {{!}} Genius News|date=September 5, 2017|publisher=[[YouTube]]|access-date=June 20, 2018}}</ref> kā arī tajā tika izmantoti stili un tehnikas, kas bija neraksturīgi tā brīža hiphopam.<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|title=The brutal distortion of XXXTentacion's 'Look at Me' is changing the sound of the Hot 100|last=Richards|first=Chris|date=March 24, 2017|work=[[The Washington Post]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621131307/https://www.washingtonpost.com/lifestyle/style/the-brutal-distortion-of-xxxtentacions-look-at-me-is-changing-the-sound-of-the-hot-100/2017/03/24/fa6a3e8e-0fe9-11e7-ab07-07d9f521f6b5_story.html|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Fred Ryan]]|department=Lifestyle (Style [Perspectives])|issn=0190-8286}}</ref> Viņš ir ietekmējies no [[Emo (mūzikas žanrs)|emo mūzikas]].<ref name="YoungSadboys">{{ziņu atsauce|url=https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|title=All the Young Sadboys: XXXTentacion, Lil Peep, and the Future of Emo|last=Zoladz|first=Lindsay|date=August 30, 2017|work=[[The Ringer (website)|The Ringer]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621040720/https://www.theringer.com/music/2017/8/30/16225968/emo-xxxtentacion-lil-peep-brand-new|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|department=Music}}</ref> Kā galveno iedvesmas avotu viņš min [[Kurts Kobeins|Kurtu Kobeinu]].<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.alternativenation.net/murdered-rapper-xxxtentacion-eerie-connection-to-kurt-cobain/|title=Murdered Rapper XXXTentacion Has Eerie Connection To Kurt Cobain|last=Buchanan|first=Brett|date=June 20, 2018|work=AlternativeNation.net|access-date=November 11, 2018|language=en-US}}</ref> Viņš tiek raksturots kā vispusīgs mākslinieks, viņš pats apgalvo, ka viņu vairāk iedvesmo citi mūziķi, nevis reperi.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://freshman.xxlmag.com/xxxtentacion/ |title=XXXTentacion's 2017 XXL Freshman Freestyle and Interview |website=2017 XXL Freshman Class |language=en-US|access-date=August 6, 2017}}</ref> Viņa vokālais stils atšķirās atkarībā no dziesmas un tēmas, emocionālās dziesmās viņa balss attēlo jūtīgumu un ievainojamību, kamēr agresīvākās dziesmās viņš bieži izmanto kliegšanu.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/stream-xxxtentacions-17-here-news.36657.html |title=Stream XXXTENTACION's "17" Here |work=HotNewHipHop|access-date=August 25, 2017}}</ref><ref>{{ziņu atsauce |url=http://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |title=Prison and Promise: Who is Xxxtentacion? |date=March 21, 2017 |work=Verge Campus |access-date=August 30, 2017 |language=en-US |archiveurl=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |archivedate={{dat|2019|01|04||bez}} }} {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20190104164406/https://vergecampus.com/2017/03/rapper-xxxtentacion/ |date={{dat|2019|01|04||bez}} }}</ref> Viņa dziesmas ir raksturotas kā savādas un šokējošas,<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.theringer.com/2017/4/6/16045088/xxxtentacion-recent-release-from-jail-46e7381da141 |title=XXXTentacion Doesn't Deserve the Internet's Sympathy |work=The Ringer|access-date=August 30, 2017}}</ref> tomēr vairākiem darbiem ir krietni emocionālāka noskaņa, viņš tajos runā par [[Depresija (psihisks stāvoklis)|depresiju]] un vientulību.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-most-emotional-17-lyrics-news.36809.html |title=Xxxtentacion's Most Emotional "17" Lyrics |work=HotNewHipHop|access-date=August 30, 2017}}</ref> ''XXXTentacion'' uzskata par strīdīgu figūru hiphopa pasaulē.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://www.spin.com/2017/03/xxxtentacion-released-prison/ |title=The Most Controversial Man in Rap is Free From Jail |date=March 30, 2017 |work=Spin|access-date=August 25, 2017}}</ref> Viņa strīdīgajās darbībās ietilpst uzbrukums fanam,<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://theboombox.com/xxxtentacion-punches-fan-in-the-face-concert-video/ |title=XXXtentacion Punches Fan In the Face at His Concert [VIDEO] |website=The Boombox |language=en-US|access-date=August 25, 2017}}</ref> strīdi ar citiem reperiem, skandāli sociālajos tīklos. 2014. gadā viņš tika nosūtīts uz mazgadīgo koloniju par ieroča turēšanu.<ref name="TheBreakPresentsSki22">{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|title=The Break Presents: Ski Mask The Slump God – XXL|last=Weinstein|first=Max|date=April 22, 2017|website=[[XXL (magazine)|XXL]]|publisher=[[Townsquare Media]]|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621042806/http://www.xxlmag.com/news/2017/04/the-break-presents-ski-mask-slump-god/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|access-date=June 21, 2018}}</ref> 2016. gada jūlijā viņš tika arestēts aizdomās par laupīšanu un uzbrukumu ar nāvējošu ieroci.<ref name="Pitchfork">{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/thepitch/1437-xxxtentacion-is-blowing-up-behind-bars-should-he-be/ |title=XXXTentacion Is Blowing Up Behind Bars. Should He Be? |last=Hogan |first=Marc |date=February 7, 2017 |website=[[Pitchfork (website)|Pitchfork]] |accessdate=February 13, 2017}}</ref> Pēc 10 tūkstošu [[ASV dolārs|dolāru]] drošības naudas samaksāšanas,<ref>{{ziņu atsauce|url=http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/|title=Broward County Rapper XXXTENTACION Arrested on Robbery & Assault Charges {{!}} ELEVATOR|date=July 16, 2016|work=ELEVATOR|access-date=August 8, 2017|language=en-US|archive-date={{dat|2017|08|08||bez}}|archive-url=https://web.archive.org/web/20170808074912/http://www.elevatormag.com/broward-county-rapper-xxxtentacion-arrest-on-robbery-assault-charges/}}</ref> tā paša gada oktobrī viņš tika atkārtoti arestēts aizdomās par viltus ieslodzīšanu, liecinieku iebiedēšanu un grūtnieces fizisku aizskaršanu.<ref name=":14">{{tīmekļa atsauce |url=https://www.scribd.com/document/338233731/Miami-Dade-arrest-report |title=Miami-Dade arrest report |website=Scribd |language=en|access-date=August 6, 2017}}</ref> 2017. gada 26. martā viņš tika izlaists no cietuma par drošības naudu.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=http://pitchfork.com/news/72563-xxxtentacion-is-out-of-jail-for-now/ |title=XXXTentacion Is Out of Jail (For Now) {{!}} Pitchfork|website=pitchfork.com|language=en|access-date=July 1, 2017}}</ref> 2017. gada 14. decembrī viņš tika atkārtoti arestēts bez drošības naudas.<ref>{{tīmekļa atsauce |url=https://www2.miami-dadeclerk.com/CJIS/CaseSearch.aspx |title=Miami-Dade County Clerk Criminal Justice |website=www2.miami-dadeclerk.com|access-date=December 15, 2017}}</ref> 2017. gada 20. decembrī viņam tika piemērots mājas arests.<ref name="OnHouseArrest">{{ziņu atsauce|url=https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|title=XXXTentacion Will Be Released on House Arrest|last=Gaca|first=Anna|date=December 20, 2017|work=[[Spin (magazine)|Spin]]|access-date=June 21, 2018|archive-url=https://web.archive.org/web/20180621072441/https://www.spin.com/2017/12/xxxtentacion-house-arrest/|archive-date=June 21, 2018|dead-url=no|publisher=[[Eldridge Industries]]|department=News|issn=0886-3032}}</ref> 2018. gada 21. martā viņš tika atbrīvots no mājas aresta.<ref>{{ziņu atsauce |url=https://hiphopdx.com/news/id.46286/title.judge-lets-xxxtentacion-off-house-arrest-to-support-album# |title=Judge Lets XXXTENTACION Off House Arrest To Support "?" Album |work=HipHopDX|access-date=March 23, 2018 |language=en-US}}</ref> {{dat|2018|10|23||bez}} tika publicēts audio, kas slepeni ierakstīts laikā ap 2016. gada oktobri, kurā viņš atdzīstoties vardarbībā ģimenē, kā arī aprakstot incidentu, kurā sadūris deviņus cilvēkus.<ref name="Hogan">{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion Confessed to Domestic Abuse and Other Violent Crimes in Newly Obtained Secret Recording |url=https://pitchfork.com/news/xxxtentacion-confessed-to-domestic-abuse-secret-recording-listen/ |last=Hogan |first=Marc |website=Pitchfork |date=October 23, 2018|language=en|access-date=October 24, 2018}}</ref> Viņam ir vecāka māsa Ariana un jaunāks brālis Aidens.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/09/xxxtentacions-sister-murder-was-an-inside-job/|title=XXXTentacion's Sister Thinks His Murder Was an Inside Job - XXL|publisher=|accessdate=September 18, 2018}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2018/06/xxxtentacion-names-mother-and-brothers-in-will/|title=XXXTentacion Leaves Everything to His Mother and Brother in Will - XXL|website=XXL Mag|accessdate=September 18, 2018}}</ref> {{dat|2019|1|26||bez}}, vairāk kā 7 mēnešus pēc viņa nāves, piedzima viņa dēls Gekjums.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=http://www.xxlmag.com/news/2019/01/xxxtentacion-son-gekyume-is-born/|title=XXXTentacion's Son Gekyume Onfroy Is Born - XXL|website=XXL Mag|access-date=2019-01-27|language=en-US}}</ref> == Nāve == {{dat|2018|6|18||bez}} [[Dīrfildbīča|Dīrfildbīčā]] pie motociklu tirdzniecības vietas ''XXXTentacion'' tika vairākas reizes sašauts, kā arī tika nozagta viņa soma, kurā bijuši 50 tūkstoši dolāru. Viņš tika nogādāts slimnīcā, tomēr vēlāk tika paziņots par viņa nāvi.<ref>{{tīmekļa atsauce |title=XXXTentacion death certificate |url=http://tmz.vo.llnwd.net/o28/newsdesk/tmz_documents/xxx-death-certificate_4.pdf |website=TMZ}}</ref> Šajā lietā ir arestēti četri aizdomās turamie, kuri šobrīd gaida tiesas prāvu.<ref>{{ziņu atsauce |last1=Shorey |first1=Eric |title=XXXTentacion Had $50K In A Louis Vuitton Bag When He Was Gunned Down, Authorities Say |url=https://www.oxygen.com/crime-time/xxxtentacion-50k-cash-in-louis-vuitton-bag-when-he-was-gunned-down-miami-authorities |accessdate=April 4, 2019 |agency=Oxygen |date=July 20, 2018}}</ref> Lai saprastu, vai apsūdzētie ir gatavi stāties tiesas priekšā, diviem no apsūdzētajiem, Robertam Alenam un Maiklam Boatraitam, bija nozīmēta tiesas sēde 2020. gada 6. novembrī, bet Dedrikam Viljamsam un Trejvonam Ņūsomam 2020. gada 13. novembrī ''Zoom'' platformā pandēmijas dēļ.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hotnewhiphop.com/xxxtentacions-suspected-killers-receive-new-court-dates-news.118653.html|title=XXXTentacion's Suspected Killers Receive New Court Dates|website=HotNewHipHop|access-date=2020-12-14|language=en}}</ref> == Diskogrāfija == '''Studijas albumi''' * ''[[17 (XXXTentacion albums)|17]]'' (2017) * ''[[? (XXXTentacion albums)|?]]'' (2018) '''Pēcnāves studijas albumi''' * ''[[SKINS (XXXTentacion albums)|SKINS]]'' (2018) * ''[[Bad Vibes Forever]]'' (2019) '''Kompilācijas albums''' * ''Look at Me: The Album'' (2022) '''Sadarbības albums''' * ''Members Only, Vol. 4'' (2019) (kā of ''Members Only'') == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:1998. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2018. gadā mirušie]] [[Kategorija:Floridā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu reperi]] [[Kategorija:Nogalinātie reperi]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] 32om55fhi1ov64bgczc716o5zy7bhld 0 448064 3657245 3469549 2022-07-20T08:09:52Z Kikos 3705 wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Greiema Bella sala |attēls = Поселок_комендатуры_на_острове_Греэм-Белл.jpg |attēla paraksts = Komendatūras ciemats pie lidlauka |attēla izmērs = |vietaskarte = Franča Jozefa Zeme#Arhangeļskas apgabals viss#Krievija |reljefa_karte = jā |position = bottom |vietējais nosaukums = ''остров Греэм-Белл'' |izvietojums = [[Barenca jūra]], [[Karas jūra]] |arhipelāgs = [[Franča Jozefa Zeme]] |latd=80|latm=52|lats= |latNS=N |longd=64|longm=17|longs= |longEW=E |platība = 1557 |garums = |platums = |krasta līnija = |augstākais kalns = Vetrenija kupols |augstums = 509 |salu skaits = |valsts = Krievija |valsts adm vienības tips = Apgabals |valsts adm vienība = [[Arhangeļskas apgabals]] |iedzīvotāji = 0 |iedzīvotāju gads = 2010 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = |piezīme = }} '''Greiema Bella sala''' ({{val|ru|остров Греэм-Белл}}) ir [[Krievijas Federācija]]i piederoša neapdzīvota sala [[Franča Jozefa Zeme|Franča Jozefa Zemē]] [[Ziemeļu Ledus okeāns|Ziemeļu Ledus okeānā]], trešā lielākā arhipelāga sala. Ietilpst [[Arhangeļskas apgabals|Arhangeļskas apgabala]] administratīvajā teritorijā «Franča Jozefa Zemes un Viktorijas salas salu teritorija», bet vietējās pašvaldības nozīmē pieder [[Primorskas rajons|Primorskas rajonam]]. Nosaukta par godu izgudrotājam un zinātniekam [[Aleksandrs Greiems Bells|Aleksandram Greiemam Bellam]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.franz-josef-land.info/index.php?id=654 |title=Graham Bell (Greem Bell) Insel, Severnaja - Franz-Joseph-Land |access-date={{dat|2019|12|21||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191221162016/https://www.franz-josef-land.info/index.php%3Fid%3D654 }}</ref> == Ģeogrāfija == Sala izvietojusies arhipelāga austrumos, austrumu salu grupā. Dienvidos to apskalo [[Barenca jūra]], austrumos — [[Karas jūra]]. [[Morgana šaurums]] dienvidaustrumos to atdala no [[Vilčeka Zeme]]s. Divas trešdaļas salas teritorijas klāj ledāji, augstākais punkts ir Vetrenija kupols ({{nobr|509 m}} vjl) salas dienvidos. Krasta līnija maz izrobota, no ledājiem jūrā noplūst vairāki glečeri. Salas ziemeļaustrumu daļā ir liela no ledus brīva Holmistijas pussala, to rietumos apskalo Matuseviča līcis.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://sevprostor.ru/expeditions/zfi/641-graham-bell.html |title=ОСТРОВ ГРЕЭМ-БЕЛЛ (GRAHAM-BELL ISLAND) |access-date={{dat|2019|12|21||bez}} |archive-date={{dat|2019|12|21||bez}} |archive-url=https://web.archive.org/web/20191221162016/https://sevprostor.ru/expeditions/zfi/641-graham-bell.html }}</ref> Sala atrodas arktiskā [[tuksnesis|tuksneša]] joslā. Augu valsts pārstāvēta galvenokārt ar [[sūnas|sūnām]] un [[ķērpji]]em. Sastopami [[leduslācis|leduslāči]]. == Vēsture == Greiema Bella sala ir visnesenāk atklātā un izpētītā no lielajām Franča Jozefa Zemes salām. Agrīnajās kartēs ([[Jūliuss fon Pajers|Pajera]] un Veiprehta, Lī Smita, Džeksona, Nansena) tā pat nav atzīmēta kā novērota. Salu 1899. gada pavasarī atklāja Valtera Vellmana ekspedīcijas vadītāja vietnieks Evelins Boldvins kamanu izpētes brauciena laikā. Lai arī Boldvins četrreiz šķērsoja salu dažādos maršrutos, Velmana ekspedīcijas kartē salas forma attēlota pārsteidzoši neprecīzi. Precīzāka salas izpēte un kartēšana notika tikai [[PSRS]] laikā. [[Aukstais karš|Aukstā kara]] laikā salas ziemeļos pie Severnoje ezera atradās militārais lidlauks un pretgaisa aizsardzības karaspēka daļa; pamesti 1994. gadā.<ref>[https://arctic-blog.livejournal.com/179995.html Остров Греэм-Белл (Graham-Bell Island)]</ref> 2000. gados teritorija sakopta, šeit ierīkota nacionālā parka [[Russkaja Arktika]] lauka bāze.<ref>[https://www.rgo.ru/ru/article/nacionalnyy-park-russkaya-arktika-otmechaet-desyatiletie НАЦИОНАЛЬНЫЙ ПАРК "РУССКАЯ АРКТИКА" ОТМЕЧАЕТ ДЕСЯТИЛЕТИЕ]</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Franča Jozefa Zeme]] [[Kategorija:Krievijas salas]] astxmjvpy2mkckp4qke6dndll8nrq7p 2 450362 3657141 3656634 2022-07-20T03:00:57Z EdgarsBot 50781 Bots: atjaunināts wikitext text/x-wiki Datums: {{dat|2022|07|19|n|bez}} == en == {{div col|3}} * [[:en:Balamani Amma|Balamani Amma]] (17 iw) — 186612 skatījumu * [[:en:Deaths in 2022|Deaths in 2022]] (37 iw) — 127440 skatījumu * [[:en:Better Call Saul (season 6)|Better Call Saul (season 6)]] (8 iw) — 116210 skatījumu * [[:en:Andrew Tate|Andrew Tate]] (6 iw) — 99505 skatījumu * [[:en:Stray (video game)|Stray (video game)]] (9 iw) — 98704 skatījumu * [[:en:Skathi (moon)|Skathi (moon)]] (41 iw) — 92270 skatījumu * [[:en:Home Run Derby|Home Run Derby]] (7 iw) — 88564 skatījumu * [[:en:Kemi Badenoch|Kemi Badenoch]] (9 iw) — 86830 skatījumu * [[:en:Julio Rodríguez (baseball)|Julio Rodríguez (baseball)]] (8 iw) — 79599 skatījumu * [[:en:Nope (film)|Nope (film)]] (18 iw) — 75091 skatījumu * [[:en:Juan Soto|Juan Soto]] (11 iw) — 70609 skatījumu * [[:en:Pete Alonso|Pete Alonso]] (10 iw) — 68885 skatījumu * [[:en:2022 Conservative Party leadership election (UK)|2022 Conservative Party leadership election (UK)]] (10 iw) — 68645 skatījumu * [[:en:Penny Mordaunt|Penny Mordaunt]] (27 iw) — 67803 skatījumu * [[:en:Liz Truss|Liz Truss]] (37 iw) — 60484 skatījumu * [[:en:Resident Evil (TV series)|Resident Evil (TV series)]] (16 iw) — 60404 skatījumu * [[:en:The Boys (TV series)|The Boys (TV series)]] (29 iw) — 59063 skatījumu * [[:en:2022 Indian presidential election|2022 Indian presidential election]] (12 iw) — 57485 skatījumu * [[:en:Conan Gray|Conan Gray]] (25 iw) — 56770 skatījumu * [[:en:Stranger Things (season 4)|Stranger Things (season 4)]] (19 iw) — 53573 skatījumu * [[:en:SummerSlam (2022)|SummerSlam (2022)]] (6 iw) — 53147 skatījumu * [[:en:Battle of Halidon Hill|Battle of Halidon Hill]] (19 iw) — 51970 skatījumu * [[:en:Jamie Campbell Bower|Jamie Campbell Bower]] (40 iw) — 51866 skatījumu * [[:en:Stoneman Douglas High School shooting|Stoneman Douglas High School shooting]] (27 iw) — 49503 skatījumu * [[:en:XXX (film series)|XXX (film series)]] (8 iw) — 49044 skatījumu * [[:en:Maya Hawke|Maya Hawke]] (31 iw) — 47319 skatījumu * [[:en:XXXX (beer)|XXXX (beer)]] (10 iw) — 45031 skatījumu * [[:en:Bhupinder Singh (musician)|Bhupinder Singh (musician)]] (4 iw) — 44201 skatījumu * [[:en:Where the Crawdads Sing|Where the Crawdads Sing]] (6 iw) — 43738 skatījumu * [[:en:XXX (2002 film)|XXX (2002 film)]] (30 iw) — 40642 skatījumu * [[:en:Vikram (2022 film)|Vikram (2022 film)]] (9 iw) — 38153 skatījumu * [[:en:The Gray Man (2022 film)|The Gray Man (2022 film)]] (19 iw) — 38064 skatījumu * [[:en:Only Murders in the Building|Only Murders in the Building]] (21 iw) — 38015 skatījumu * [[:en:Manti Te'o|Manti Te'o]] (7 iw) — 37713 skatījumu * [[:en:Mickey Rooney Jr.|Mickey Rooney Jr.]] (1 iw) — 37584 skatījumu * [[:en:Persuasion (novel)|Persuasion (novel)]] (35 iw) — 36462 skatījumu * [[:en:Marburg virus|Marburg virus]] (30 iw) — 35736 skatījumu * [[:en:2022 monkeypox outbreak|2022 monkeypox outbreak]] (30 iw) — 35659 skatījumu * [[:en:Wennington, London|Wennington, London]] (7 iw) — 34609 skatījumu * [[:en:Maurizio Gucci|Maurizio Gucci]] (19 iw) — 34566 skatījumu * [[:en:The Terminal List|The Terminal List]] (11 iw) — 34485 skatījumu * [[:en:Draupadi Murmu|Draupadi Murmu]] (25 iw) — 34099 skatījumu * [[:en:Joe Keery|Joe Keery]] (32 iw) — 33729 skatījumu * [[:en:YouTube Music|YouTube Music]] (29 iw) — 32842 skatījumu * [[:en:Susan Wojcicki|Susan Wojcicki]] (44 iw) — 32391 skatījumu * [[:en:YouTube Premium|YouTube Premium]] (37 iw) — 31797 skatījumu * [[:en:Dakota Johnson|Dakota Johnson]] (61 iw) — 31505 skatījumu * [[:en:Persuasion (2022 film)|Persuasion (2022 film)]] (12 iw) — 31301 skatījumu * [[:en:The Lottery|The Lottery]] (14 iw) — 31177 skatījumu * [[:en:Lalit Modi|Lalit Modi]] (8 iw) — 31138 skatījumu * [[:en:Ms. Marvel (TV series)|Ms. Marvel (TV series)]] (32 iw) — 31103 skatījumu * [[:en:Hugo Houle|Hugo Houle]] (15 iw) — 30992 skatījumu * [[:en:Oskar Sala|Oskar Sala]] (15 iw) — 30810 skatījumu * [[:en:The Umbrella Academy (TV series)|The Umbrella Academy (TV series)]] (32 iw) — 30587 skatījumu * [[:en:Djed Spence|Djed Spence]] (13 iw) — 30535 skatījumu * [[:en:Marvel Cinematic Universe: Phase Four|Marvel Cinematic Universe: Phase Four]] (13 iw) — 29576 skatījumu * [[:en:Kamala Surayya|Kamala Surayya]] (22 iw) — 29098 skatījumu * [[:en:Patrizia Reggiani|Patrizia Reggiani]] (19 iw) — 28644 skatījumu * [[:en:Null|Null]] (15 iw) — 28532 skatījumu * [[:en:The Idol (TV series)|The Idol (TV series)]] (8 iw) — 28424 skatījumu * [[:en:Brownie (folklore)|Brownie (folklore)]] (21 iw) — 27999 skatījumu * [[:en:Emily Ratajkowski|Emily Ratajkowski]] (42 iw) — 26789 skatījumu * [[:en:Super Bowl XXX|Super Bowl XXX]] (16 iw) — 26671 skatījumu * [[:en:Raindrop cake|Raindrop cake]] (18 iw) — 25833 skatījumu * [[:en:Extraordinary Attorney Woo|Extraordinary Attorney Woo]] (13 iw) — 25731 skatījumu * [[:en:Robb Elementary School shooting|Robb Elementary School shooting]] (39 iw) — 25471 skatījumu * [[:en:Ben Stokes|Ben Stokes]] (14 iw) — 25341 skatījumu * [[:en:Cosmo Jarvis|Cosmo Jarvis]] (9 iw) — 25304 skatījumu * [[:en:Marc Anthony|Marc Anthony]] (50 iw) — 25211 skatījumu * [[:en:Lisa Marie Presley|Lisa Marie Presley]] (40 iw) — 25097 skatījumu * [[:en:Lisandro Martínez|Lisandro Martínez]] (28 iw) — 24926 skatījumu * [[:en:Priscilla Presley|Priscilla Presley]] (42 iw) — 24671 skatījumu * [[:en:BBC World Service|BBC World Service]] (39 iw) — 24475 skatījumu * [[:en:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 24433 skatījumu * [[:en:Joseph Quinn (actor)|Joseph Quinn (actor)]] (16 iw) — 24420 skatījumu * [[:en:Armie Hammer|Armie Hammer]] (43 iw) — 24363 skatījumu * [[:en:Sushmita Sen|Sushmita Sen]] (51 iw) — 24358 skatījumu * [[:en:Austin Butler|Austin Butler]] (33 iw) — 23329 skatījumu * [[:en:Iravin Nizhal|Iravin Nizhal]] (2 iw) — 22943 skatījumu * [[:en:The Bear (TV series)|The Bear (TV series)]] (4 iw) — 22931 skatījumu * [[:en:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (28 iw) — 22882 skatījumu * [[:en:Franklin Delano Floyd|Franklin Delano Floyd]] (3 iw) — 22529 skatījumu * [[:en:1976 British Isles heat wave|1976 British Isles heat wave]] (1 iw) — 22341 skatījumu * [[:en:Aaron Judge|Aaron Judge]] (13 iw) — 22314 skatījumu * [[:en:Rocketry: The Nambi Effect|Rocketry: The Nambi Effect]] (6 iw) — 22207 skatījumu * [[:en:RRR (film)|RRR (film)]] (21 iw) — 22117 skatījumu * [[:en:Bad Bunny|Bad Bunny]] (33 iw) — 22079 skatījumu * [[:en:N. R. Narayana Murthy|N. R. Narayana Murthy]] (18 iw) — 22030 skatījumu * [[:en:Resident Evil|Resident Evil]] (49 iw) — 21754 skatījumu * [[:en:Claes Oldenburg|Claes Oldenburg]] (35 iw) — 21638 skatījumu * [[:en:Antony Starr|Antony Starr]] (20 iw) — 21590 skatījumu * [[:en:Cameron Smith (golfer)|Cameron Smith (golfer)]] (7 iw) — 21405 skatījumu * [[:en:Kyle Schwarber|Kyle Schwarber]] (7 iw) — 21385 skatījumu * [[:en:Bill Ackman|Bill Ackman]] (7 iw) — 21326 skatījumu * [[:en:Joanne Woodward|Joanne Woodward]] (62 iw) — 21295 skatījumu * [[:en:Frauenchiemsee|Frauenchiemsee]] (16 iw) — 21255 skatījumu * [[:en:Drew League|Drew League]] (2 iw) — 21143 skatījumu * [[:en:Nelson's Column|Nelson's Column]] (34 iw) — 21080 skatījumu * [[:en:Sadie Sink|Sadie Sink]] (40 iw) — 21032 skatījumu * [[:en:Jo Koy|Jo Koy]] (2 iw) — 21032 skatījumu {{div col end}} == de == {{div col|3}} * [[:de:Udo Lindenberg|Udo Lindenberg]] (25 iw) — 42116 skatījumu * [[:de:Krjukiw-Brücke|Krjukiw-Brücke]] (4 iw) — 19575 skatījumu * [[:de:Nekrolog 2022|Nekrolog 2022]] (37 iw) — 15550 skatījumu * [[:de:Dani (Schauspielerin)|Dani (Schauspielerin)]] (8 iw) — 15189 skatījumu * [[:de:Confessio Augustana|Confessio Augustana]] (41 iw) — 13311 skatījumu * [[:de:Ejnar Mikkelsen|Ejnar Mikkelsen]] (12 iw) — 11925 skatījumu * [[:de:Lindenberg! Mach dein Ding|Lindenberg! Mach dein Ding]] (1 iw) — 10988 skatījumu * [[:de:Claes Oldenburg|Claes Oldenburg]] (35 iw) — 10653 skatījumu * [[:de:Dürre und Hitze in Europa 2022|Dürre und Hitze in Europa 2022]] (8 iw) — 10430 skatījumu * [[:de:Lola (Lied)|Lola (Lied)]] (12 iw) — 9816 skatījumu * [[:de:Manifest (Fernsehserie)|Manifest (Fernsehserie)]] (23 iw) — 9742 skatījumu * [[:de:Zanele Muholi|Zanele Muholi]] (15 iw) — 8123 skatījumu * [[:de:Marburg-Virus|Marburg-Virus]] (30 iw) — 7872 skatījumu * [[:de:Louis und seine außerirdischen Kohlköpfe|Louis und seine außerirdischen Kohlköpfe]] (13 iw) — 7317 skatījumu * [[:de:Doris Leuthard|Doris Leuthard]] (46 iw) — 7227 skatījumu * [[:de:Ireen Sheer|Ireen Sheer]] (16 iw) — 7061 skatījumu * [[:de:Eric Flint|Eric Flint]] (11 iw) — 7030 skatījumu * [[:de:Verhängnis (Film)|Verhängnis (Film)]] (17 iw) — 6548 skatījumu * [[:de:Evin-Gefängnis|Evin-Gefängnis]] (18 iw) — 5966 skatījumu * [[:de:Jafar Panahi|Jafar Panahi]] (44 iw) — 5914 skatījumu * [[:de:Susanne Lothar|Susanne Lothar]] (25 iw) — 5899 skatījumu * [[:de:Rafael Caro Quintero|Rafael Caro Quintero]] (14 iw) — 5656 skatījumu * [[:de:Vereinigungskirche|Vereinigungskirche]] (37 iw) — 5537 skatījumu * [[:de:Annalena Baerbock|Annalena Baerbock]] (49 iw) — 5481 skatījumu * [[:de:The Boys (Fernsehserie)|The Boys (Fernsehserie)]] (29 iw) — 5049 skatījumu * [[:de:Jan Bülow|Jan Bülow]] (1 iw) — 4978 skatījumu * [[:de:Nicola Kuhn|Nicola Kuhn]] (7 iw) — 4800 skatījumu * [[:de:Suchoi Su-34|Suchoi Su-34]] (41 iw) — 4665 skatījumu * [[:de:Thomas Kinne|Thomas Kinne]] (6 iw) — 4631 skatījumu * [[:de:Stranger Things/Staffel 4|Stranger Things/Staffel 4]] (19 iw) — 4620 skatījumu * [[:de:Ricarda Lang|Ricarda Lang]] (9 iw) — 4565 skatījumu * [[:de:Die Hölle – Inferno|Die Hölle – Inferno]] (3 iw) — 4498 skatījumu * [[:de:Funk (Medienangebot)|Funk (Medienangebot)]] (7 iw) — 4303 skatījumu * [[:de:Allen Newell|Allen Newell]] (31 iw) — 4239 skatījumu * [[:de:Otto Schily|Otto Schily]] (21 iw) — 4237 skatījumu * [[:de:Uinkaret volcanic field|Uinkaret volcanic field]] (3 iw) — 4145 skatījumu * [[:de:Simon Geschke|Simon Geschke]] (18 iw) — 4072 skatījumu * [[:de:Ct-Wert|Ct-Wert]] (2 iw) — 4042 skatījumu * [[:de:Documenta fifteen|Documenta fifteen]] (3 iw) — 4019 skatījumu * [[:de:Dakota Johnson|Dakota Johnson]] (61 iw) — 3907 skatījumu * [[:de:Robert Habeck|Robert Habeck]] (33 iw) — 3850 skatījumu * [[:de:Anna Bederke|Anna Bederke]] (7 iw) — 3812 skatījumu * [[:de:Sabine Schormann|Sabine Schormann]] (1 iw) — 3804 skatījumu * [[:de:Schwörmontag|Schwörmontag]] (1 iw) — 3796 skatījumu * [[:de:The Umbrella Academy|The Umbrella Academy]] (32 iw) — 3796 skatījumu * [[:de:Anja Kling|Anja Kling]] (16 iw) — 3730 skatījumu * [[:de:Oliver Masucci|Oliver Masucci]] (16 iw) — 3526 skatījumu * [[:de:Eine Frau mit berauschenden Talenten|Eine Frau mit berauschenden Talenten]] (5 iw) — 3421 skatījumu * [[:de:Arte|Arte]] (43 iw) — 3406 skatījumu * [[:de:Violetta Schurawlow|Violetta Schurawlow]] (2 iw) — 3356 skatījumu * [[:de:Liste der IPA-Zeichen|Liste der IPA-Zeichen]] (10 iw) — 3319 skatījumu * [[:de:Tomorrowland|Tomorrowland]] (35 iw) — 3307 skatījumu * [[:de:The Dressmaker (2015)|The Dressmaker (2015)]] (23 iw) — 3291 skatījumu * [[:de:Lisa Maria Potthoff|Lisa Maria Potthoff]] (4 iw) — 3214 skatījumu * [[:de:Oskar Sala|Oskar Sala]] (15 iw) — 3094 skatījumu * [[:de:ARD|ARD]] (49 iw) — 3024 skatījumu * [[:de:Jamie Campbell Bower|Jamie Campbell Bower]] (40 iw) — 3006 skatījumu * [[:de:Dieter Schwarz|Dieter Schwarz]] (11 iw) — 2935 skatījumu * [[:de:Claude Gensac|Claude Gensac]] (21 iw) — 2929 skatījumu * [[:de:Andrea Berg|Andrea Berg]] (16 iw) — 2903 skatījumu * [[:de:Milow (Sänger)|Milow (Sänger)]] (12 iw) — 2890 skatījumu * [[:de:Christian Lindner|Christian Lindner]] (38 iw) — 2835 skatījumu * [[:de:Überredung (Film)|Überredung (Film)]] (12 iw) — 2786 skatījumu * [[:de:Stray (Computerspiel)|Stray (Computerspiel)]] (9 iw) — 2751 skatījumu * [[:de:Ruby O. Fee|Ruby O. Fee]] (11 iw) — 2726 skatījumu * [[:de:Figuren aus dem Marvel-Universum|Figuren aus dem Marvel-Universum]] (11 iw) — 2708 skatījumu * [[:de:Jacques Villeret|Jacques Villeret]] (25 iw) — 2695 skatījumu * [[:de:Karl Lauterbach|Karl Lauterbach]] (19 iw) — 2675 skatījumu * [[:de:Tedros Teclebrhan|Tedros Teclebrhan]] (2 iw) — 2643 skatījumu * [[:de:Multiple Launch Rocket System|Multiple Launch Rocket System]] (34 iw) — 2640 skatījumu * [[:de:Liste der Großstädte in Deutschland|Liste der Großstädte in Deutschland]] (51 iw) — 2586 skatījumu * [[:de:Buster (Film)|Buster (Film)]] (12 iw) — 2583 skatījumu * [[:de:Sarah Bosetti|Sarah Bosetti]] (2 iw) — 2571 skatījumu * [[:de:Die Maske des Zorro|Die Maske des Zorro]] (33 iw) — 2555 skatījumu * [[:de:Maya Hawke|Maya Hawke]] (31 iw) — 2529 skatījumu * [[:de:Tom Wlaschiha|Tom Wlaschiha]] (27 iw) — 2506 skatījumu * [[:de:Tierkreiszeichen|Tierkreiszeichen]] (52 iw) — 2506 skatījumu * [[:de:Resident Evil (Realfilmreihe)|Resident Evil (Realfilmreihe)]] (23 iw) — 2465 skatījumu * [[:de:Bellizismus|Bellizismus]] (4 iw) — 2459 skatījumu * [[:de:Liste der Sieger der Tour de France|Liste der Sieger der Tour de France]] (21 iw) — 2458 skatījumu * [[:de:Antje Traue|Antje Traue]] (25 iw) — 2376 skatījumu * [[:de:Gumpert Apollo|Gumpert Apollo]] (22 iw) — 2362 skatījumu * [[:de:M1 Abrams|M1 Abrams]] (53 iw) — 2357 skatījumu * [[:de:Fall Lisa|Fall Lisa]] (4 iw) — 2351 skatījumu * [[:de:Melissa Roxburgh|Melissa Roxburgh]] (18 iw) — 2345 skatījumu * [[:de:Verena Altenberger|Verena Altenberger]] (1 iw) — 2314 skatījumu * [[:de:Ulrich Mühe|Ulrich Mühe]] (26 iw) — 2305 skatījumu * [[:de:Eurojackpot|Eurojackpot]] (18 iw) — 2303 skatījumu * [[:de:Don Mattera|Don Mattera]] (6 iw) — 2283 skatījumu * [[:de:Zicksee|Zicksee]] (3 iw) — 2278 skatījumu * [[:de:Generalfeldmarschall|Generalfeldmarschall]] (32 iw) — 2271 skatījumu * [[:de:Bayerischer Rundfunk|Bayerischer Rundfunk]] (25 iw) — 2252 skatījumu * [[:de:Temperaturextrema|Temperaturextrema]] (4 iw) — 2238 skatījumu * [[:de:Burj al Babas|Burj al Babas]] (8 iw) — 2219 skatījumu * [[:de:Richard David Precht|Richard David Precht]] (19 iw) — 2219 skatījumu * [[:de:Immer Drama um Tamara|Immer Drama um Tamara]] (16 iw) — 2203 skatījumu * [[:de:Aurus Senat|Aurus Senat]] (10 iw) — 2195 skatījumu * [[:de:Jedermann|Jedermann]] (5 iw) — 2175 skatījumu * [[:de:Verwandtschaftsbeziehung|Verwandtschaftsbeziehung]] (3 iw) — 2168 skatījumu * [[:de:Überredung|Überredung]] (35 iw) — 2162 skatījumu {{div col end}} == fr == {{div col|3}} * [[:fr:Dani (artiste)|Dani (artiste)]] (8 iw) — 202684 skatījumu * [[:fr:Nawell Madani|Nawell Madani]] (4 iw) — 71763 skatījumu * [[:fr:Djebril Zonga|Djebril Zonga]] (2 iw) — 40853 skatījumu * [[:fr:Jarry (humoriste)|Jarry (humoriste)]] (1 iw) — 32578 skatījumu * [[:fr:Hugo Houle|Hugo Houle]] (15 iw) — 31380 skatījumu * [[:fr:Camille Lellouche|Camille Lellouche]] (3 iw) — 23543 skatījumu * [[:fr:Luis Suárez (football, 1997)|Luis Suárez (football, 1997)]] (13 iw) — 21939 skatījumu * [[:fr:Laurent Nuñez|Laurent Nuñez]] (5 iw) — 21327 skatījumu * [[:fr:Jamel Debbouze|Jamel Debbouze]] (34 iw) — 15141 skatījumu * [[:fr:Charlotte Valandrey|Charlotte Valandrey]] (15 iw) — 13772 skatījumu * [[:fr:Jonathan Clauss|Jonathan Clauss]] (14 iw) — 11980 skatījumu * [[:fr:Superman et Loïs|Superman et Loïs]] (30 iw) — 10901 skatījumu * [[:fr:Kad Merad|Kad Merad]] (23 iw) — 10414 skatījumu * [[:fr:Étienne Daho|Étienne Daho]] (11 iw) — 10323 skatījumu * [[:fr:Michel Boujenah|Michel Boujenah]] (13 iw) — 10183 skatījumu * [[:fr:Mathilde Panot|Mathilde Panot]] (3 iw) — 10152 skatījumu * [[:fr:Marion Rousse|Marion Rousse]] (9 iw) — 10107 skatījumu * [[:fr:Décès en juillet 2022|Décès en juillet 2022]] (10 iw) — 8703 skatījumu * [[:fr:Adriana Karembeu|Adriana Karembeu]] (38 iw) — 8681 skatījumu * [[:fr:Julia Vignali|Julia Vignali]] (5 iw) — 8625 skatījumu * [[:fr:Élie Semoun|Élie Semoun]] (9 iw) — 8573 skatījumu * [[:fr:Vassili Grigorievitch Zaïtsev|Vassili Grigorievitch Zaïtsev]] (48 iw) — 8281 skatījumu * [[:fr:Marrakech du rire|Marrakech du rire]] (1 iw) — 8195 skatījumu * [[:fr:Kev Adams|Kev Adams]] (11 iw) — 8041 skatījumu * [[:fr:Canadair CL-415|Canadair CL-415]] (22 iw) — 7960 skatījumu * [[:fr:Buster (film)|Buster (film)]] (12 iw) — 7789 skatījumu * [[:fr:Monts d'Arrée|Monts d'Arrée]] (9 iw) — 7412 skatījumu * [[:fr:Manifest|Manifest]] (23 iw) — 7222 skatījumu * [[:fr:Avion bombardier d'eau|Avion bombardier d'eau]] (25 iw) — 6974 skatījumu * [[:fr:Fata Morgana (optique)|Fata Morgana (optique)]] (36 iw) — 6643 skatījumu * [[:fr:Fatale (film)|Fatale (film)]] (17 iw) — 6423 skatījumu * [[:fr:Mélissa Theuriau|Mélissa Theuriau]] (18 iw) — 6383 skatījumu * [[:fr:N'oubliez pas les paroles !|N'oubliez pas les paroles !]] (1 iw) — 6137 skatījumu * [[:fr:Nafissatou Thiam|Nafissatou Thiam]] (30 iw) — 5929 skatījumu * [[:fr:Canicule européenne d'août 2003|Canicule européenne d'août 2003]] (25 iw) — 5805 skatījumu * [[:fr:Yoann Offredo|Yoann Offredo]] (16 iw) — 5580 skatījumu * [[:fr:The Boys (série télévisée)|The Boys (série télévisée)]] (29 iw) — 5208 skatījumu * [[:fr:Didier Lallement|Didier Lallement]] (1 iw) — 5207 skatījumu * [[:fr:Jonas Vingegaard|Jonas Vingegaard]] (22 iw) — 4998 skatījumu * [[:fr:Tyler Hoechlin|Tyler Hoechlin]] (33 iw) — 4971 skatījumu * [[:fr:La Teste-de-Buch|La Teste-de-Buch]] (55 iw) — 4922 skatījumu * [[:fr:Tuxedo|Tuxedo]] (7 iw) — 4820 skatījumu * [[:fr:Tuxedo (logiciel)|Tuxedo (logiciel)]] (9 iw) — 4786 skatījumu * [[:fr:DJ Snake|DJ Snake]] (38 iw) — 4709 skatījumu * [[:fr:Chancel Mbemba|Chancel Mbemba]] (21 iw) — 4569 skatījumu * [[:fr:Peaky Blinders (série télévisée)|Peaky Blinders (série télévisée)]] (48 iw) — 4548 skatījumu * [[:fr:Resident Evil (série télévisée)|Resident Evil (série télévisée)]] (16 iw) — 4449 skatījumu * [[:fr:Saison 4 de Stranger Things|Saison 4 de Stranger Things]] (19 iw) — 4440 skatījumu * [[:fr:Canadair|Canadair]] (14 iw) — 4361 skatījumu * [[:fr:Dakota Johnson|Dakota Johnson]] (61 iw) — 4357 skatījumu * [[:fr:Les Francis|Les Francis]] (1 iw) — 4210 skatījumu * [[:fr:Décès en 2022|Décès en 2022]] (37 iw) — 4196 skatījumu * [[:fr:Stray|Stray]] (9 iw) — 4127 skatījumu * [[:fr:Fatsah Bouyahmed|Fatsah Bouyahmed]] (1 iw) — 4112 skatījumu * [[:fr:Incendie de la forêt des Landes de 1949|Incendie de la forêt des Landes de 1949]] (2 iw) — 3999 skatījumu * [[:fr:Dani|Dani]] (19 iw) — 3966 skatījumu * [[:fr:Jordan Veretout|Jordan Veretout]] (26 iw) — 3935 skatījumu * [[:fr:Forêt des Landes|Forêt des Landes]] (16 iw) — 3921 skatījumu * [[:fr:Meta (entreprise)|Meta (entreprise)]] (52 iw) — 3911 skatījumu * [[:fr:Rosella Ayane|Rosella Ayane]] (5 iw) — 3896 skatījumu * [[:fr:Raie manta océanique|Raie manta océanique]] (40 iw) — 3819 skatījumu * [[:fr:Liste des épisodes de One Piece|Liste des épisodes de One Piece]] (18 iw) — 3765 skatījumu * [[:fr:Rémy Rebeyrotte|Rémy Rebeyrotte]] (1 iw) — 3729 skatījumu * [[:fr:Rayane Bensetti|Rayane Bensetti]] (4 iw) — 3700 skatījumu * [[:fr:Astrid Veillon|Astrid Veillon]] (3 iw) — 3649 skatījumu * [[:fr:Romain Bardet|Romain Bardet]] (27 iw) — 3502 skatījumu * [[:fr:Dany|Dany]] (5 iw) — 3472 skatījumu * [[:fr:Tamara Drewe|Tamara Drewe]] (16 iw) — 3448 skatījumu * [[:fr:Leisure|Leisure]] (22 iw) — 3409 skatījumu * [[:fr:Le Prix à payer (film, 2007)|Le Prix à payer (film, 2007)]] (2 iw) — 3405 skatījumu * [[:fr:Équipe du Maroc féminine de football|Équipe du Maroc féminine de football]] (15 iw) — 3404 skatījumu * [[:fr:Attaque du train postal Glasgow-Londres|Attaque du train postal Glasgow-Londres]] (26 iw) — 3388 skatījumu * [[:fr:Gleison Bremer|Gleison Bremer]] (16 iw) — 3329 skatījumu * [[:fr:Virus Marburg|Virus Marburg]] (30 iw) — 3293 skatījumu * [[:fr:Caroline Vigneaux|Caroline Vigneaux]] (4 iw) — 3293 skatījumu * [[:fr:Judith Chemla|Judith Chemla]] (16 iw) — 3251 skatījumu * [[:fr:Dominique Borg|Dominique Borg]] (1 iw) — 3225 skatījumu * [[:fr:Menlo Park|Menlo Park]] (51 iw) — 3183 skatījumu * [[:fr:Patrick Dewaere|Patrick Dewaere]] (33 iw) — 3146 skatījumu * [[:fr:Rafle manquée de Nancy|Rafle manquée de Nancy]] (1 iw) — 3134 skatījumu * [[:fr:Ahmed Sylla|Ahmed Sylla]] (4 iw) — 3089 skatījumu * [[:fr:Marina Foïs|Marina Foïs]] (18 iw) — 3065 skatījumu * [[:fr:Château de Chenonceau|Château de Chenonceau]] (45 iw) — 3023 skatījumu * [[:fr:Thierry Mugler|Thierry Mugler]] (21 iw) — 2995 skatījumu * [[:fr:Canicule de juillet 2022 en Europe|Canicule de juillet 2022 en Europe]] (5 iw) — 2982 skatījumu * [[:fr:MAN SE|MAN SE]] (48 iw) — 2931 skatījumu * [[:fr:Rafle du Vélodrome d'Hiver|Rafle du Vélodrome d'Hiver]] (25 iw) — 2926 skatījumu * [[:fr:Anne Chopinet|Anne Chopinet]] (2 iw) — 2921 skatījumu * [[:fr:Arte|Arte]] (43 iw) — 2912 skatījumu * [[:fr:Hadja Lahbib|Hadja Lahbib]] (4 iw) — 2910 skatījumu * [[:fr:David Gaudu|David Gaudu]] (21 iw) — 2890 skatījumu * [[:fr:Les Olympiades (film)|Les Olympiades (film)]] (9 iw) — 2885 skatījumu * [[:fr:Palmarès du Tour de France|Palmarès du Tour de France]] (21 iw) — 2876 skatījumu * [[:fr:Peaky Blinders (groupe criminel)|Peaky Blinders (groupe criminel)]] (23 iw) — 2872 skatījumu * [[:fr:Signe du zodiaque|Signe du zodiaque]] (52 iw) — 2853 skatījumu * [[:fr:Soufiane el-Bakkali|Soufiane el-Bakkali]] (24 iw) — 2845 skatījumu * [[:fr:Elsa Pataky|Elsa Pataky]] (38 iw) — 2840 skatījumu * [[:fr:Camping (film, 2006)|Camping (film, 2006)]] (3 iw) — 2832 skatījumu * [[:fr:Umbrella Academy (série télévisée)|Umbrella Academy (série télévisée)]] (32 iw) — 2826 skatījumu * [[:fr:Camping Paradis|Camping Paradis]] (2 iw) — 2825 skatījumu {{div col end}} == ru == {{div col|3}} * [[:ru:Писанка, Руслана Игоревна|Писанка, Руслана Игоревна]] (11 iw) — 231297 skatījumu * [[:ru:HIMARS|HIMARS]] (28 iw) — 22475 skatījumu * [[:ru:Список умерших в 2022 году|Список умерших в 2022 году]] (37 iw) — 17833 skatījumu * [[:ru:Сан-Бруно|Сан-Бруно]] (50 iw) — 17459 skatījumu * [[:ru:VK (компания)|VK (компания)]] (18 iw) — 16097 skatījumu * [[:ru:Баканов, Иван Геннадьевич|Баканов, Иван Геннадьевич]] (14 iw) — 12443 skatījumu * [[:ru:Су-35|Су-35]] (52 iw) — 12013 skatījumu * [[:ru:RuTracker.org|RuTracker.org]] (6 iw) — 11289 skatījumu * [[:ru:Roblox|Roblox]] (57 iw) — 11063 skatījumu * [[:ru:Потери сторон в период вторжения России на Украину|Потери сторон в период вторжения России на Украину]] (9 iw) — 10427 skatījumu * [[:ru:Stray (игра)|Stray (игра)]] (9 iw) — 10404 skatījumu * [[:ru:Забияко, Наталья Александровна|Забияко, Наталья Александровна]] (15 iw) — 10203 skatījumu * [[:ru:Антоновский мост|Антоновский мост]] (7 iw) — 9709 skatījumu * [[:ru:Ярцев, Георгий Александрович|Ярцев, Георгий Александрович]] (17 iw) — 9422 skatījumu * [[:ru:Однопользовательская игра|Однопользовательская игра]] (47 iw) — 9112 skatījumu * [[:ru:Пацаны (телесериал)|Пацаны (телесериал)]] (29 iw) — 8412 skatījumu * [[:ru:Список фильмов кинематографической вселенной Marvel|Список фильмов кинематографической вселенной Marvel]] (30 iw) — 8089 skatījumu * [[:ru:Венедиктова, Ирина Валентиновна|Венедиктова, Ирина Валентиновна]] (11 iw) — 7965 skatījumu * [[:ru:Переводчик|Переводчик]] (42 iw) — 7733 skatījumu * [[:ru:M270 MLRS|M270 MLRS]] (34 iw) — 7688 skatījumu * [[:ru:Левин, Рейчел|Левин, Рейчел]] (16 iw) — 7223 skatījumu * [[:ru:Ермак, Андрей Борисович|Ермак, Андрей Борисович]] (8 iw) — 7104 skatījumu * [[:ru:Авито|Авито]] (6 iw) — 6593 skatījumu * [[:ru:Неизвестный бунтарь|Неизвестный бунтарь]] (47 iw) — 6315 skatījumu * [[:ru:MGM-140 ATACMS|MGM-140 ATACMS]] (18 iw) — 6218 skatījumu * [[:ru:Хагги Вагги|Хагги Вагги]] (2 iw) — 6091 skatījumu * [[:ru:Су-34|Су-34]] (41 iw) — 5877 skatījumu * [[:ru:Очень странные дела (4-й сезон)|Очень странные дела (4-й сезон)]] (19 iw) — 5793 skatījumu * [[:ru:Неглерия Фоулера|Неглерия Фоулера]] (33 iw) — 5681 skatījumu * [[:ru:Чеченская Республика Ичкерия|Чеченская Республика Ичкерия]] (54 iw) — 5420 skatījumu * [[:ru:Волынская резня|Волынская резня]] (24 iw) — 5217 skatījumu * [[:ru:Mail.ru|Mail.ru]] (20 iw) — 5193 skatījumu * [[:ru:Бубонная чума|Бубонная чума]] (50 iw) — 5183 skatījumu * [[:ru:Су-57|Су-57]] (48 iw) — 5012 skatījumu * [[:ru:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 4999 skatījumu * [[:ru:Писанко, Игорь Николаевич|Писанко, Игорь Николаевич]] (1 iw) — 4839 skatījumu * [[:ru:Мажор (телесериал)|Мажор (телесериал)]] (4 iw) — 4799 skatījumu * [[:ru:Wildberries|Wildberries]] (12 iw) — 4798 skatījumu * [[:ru:Постучись в мою дверь|Постучись в мою дверь]] (16 iw) — 4429 skatījumu * [[:ru:Великолепный век|Великолепный век]] (48 iw) — 4091 skatījumu * [[:ru:Знаки зодиака|Знаки зодиака]] (52 iw) — 4085 skatījumu * [[:ru:Толстых, Михаил Сергеевич|Толстых, Михаил Сергеевич]] (20 iw) — 4023 skatījumu * [[:ru:Австралийская аттестационная комиссия|Австралийская аттестационная комиссия]] (25 iw) — 4007 skatījumu * [[:ru:С-300|С-300]] (38 iw) — 3969 skatījumu * [[:ru:Смерч (РСЗО)|Смерч (РСЗО)]] (33 iw) — 3958 skatījumu * [[:ru:Список государств — членов НАТО|Список государств — членов НАТО]] (24 iw) — 3900 skatījumu * [[:ru:Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований|Список стран по численности вооружённых сил и военизированных формирований]] (34 iw) — 3808 skatījumu * [[:ru:Дедлайн|Дедлайн]] (21 iw) — 3777 skatījumu * [[:ru:Вирус Марбург|Вирус Марбург]] (30 iw) — 3756 skatījumu * [[:ru:Легион (фильм)|Легион (фильм)]] (23 iw) — 3731 skatījumu * [[:ru:Град (РСЗО)|Град (РСЗО)]] (40 iw) — 3642 skatījumu * [[:ru:Гаджиев, Махач Гаджиевич|Гаджиев, Махач Гаджиевич]] (7 iw) — 3577 skatījumu * [[:ru:Мухаммед ибн Салман Аль Сауд|Мухаммед ибн Салман Аль Сауд]] (66 iw) — 3556 skatījumu * [[:ru:Р-37|Р-37]] (15 iw) — 3519 skatījumu * [[:ru:Эрчел, Ханде|Эрчел, Ханде]] (31 iw) — 3499 skatījumu * [[:ru:AliExpress|AliExpress]] (35 iw) — 3493 skatījumu * [[:ru:Вторая чеченская война|Вторая чеченская война]] (53 iw) — 3458 skatījumu * [[:ru:Острые козырьки|Острые козырьки]] (48 iw) — 3432 skatījumu * [[:ru:Ozon|Ozon]] (10 iw) — 3369 skatījumu * [[:ru:Мантуров, Денис Валентинович|Мантуров, Денис Валентинович]] (14 iw) — 3321 skatījumu * [[:ru:Мурадов, Рустам Усманович|Мурадов, Рустам Усманович]] (6 iw) — 3292 skatījumu * [[:ru:Первичный амёбный менингоэнцефалит|Первичный амёбный менингоэнцефалит]] (17 iw) — 3255 skatījumu * [[:ru:Стрельцов, Эдуард Анатольевич|Стрельцов, Эдуард Анатольевич]] (30 iw) — 3249 skatījumu * [[:ru:Бюрсин, Керем|Бюрсин, Керем]] (18 iw) — 3243 skatījumu * [[:ru:Драма (жанр)|Драма (жанр)]] (16 iw) — 3233 skatījumu * [[:ru:Охота на воров|Охота на воров]] (22 iw) — 3180 skatījumu * [[:ru:Call of Duty (серия игр)|Call of Duty (серия игр)]] (54 iw) — 3167 skatījumu * [[:ru:Трасс, Лиз|Трасс, Лиз]] (37 iw) — 3151 skatījumu * [[:ru:Москаль-чародей|Москаль-чародей]] (3 iw) — 3131 skatījumu * [[:ru:Московская биржа|Московская биржа]] (25 iw) — 3126 skatījumu * [[:ru:Сталин, Василий Иосифович|Сталин, Василий Иосифович]] (30 iw) — 3090 skatījumu * [[:ru:Вспышка ВИЧ-инфекции в Элисте|Вспышка ВИЧ-инфекции в Элисте]] (2 iw) — 3083 skatījumu * [[:ru:Борисов, Юрий Иванович|Борисов, Юрий Иванович]] (11 iw) — 3075 skatījumu * [[:ru:Ту-160|Ту-160]] (51 iw) — 3025 skatījumu * [[:ru:Соловьёв, Владимир Рудольфович|Соловьёв, Владимир Рудольфович]] (17 iw) — 2971 skatījumu * [[:ru:Торнадо (РСЗО)|Торнадо (РСЗО)]] (12 iw) — 2970 skatījumu * [[:ru:2С19|2С19]] (29 iw) — 2969 skatījumu * [[:ru:Чен, Стив (основатель YouTube)|Чен, Стив (основатель YouTube)]] (32 iw) — 2911 skatījumu * [[:ru:Хёрли, Чад|Хёрли, Чад]] (32 iw) — 2905 skatījumu * [[:ru:Прилучный, Павел Валерьевич|Прилучный, Павел Валерьевич]] (8 iw) — 2876 skatījumu * [[:ru:Бесстыжие|Бесстыжие]] (34 iw) — 2852 skatījumu * [[:ru:Яндекс.Карты|Яндекс.Карты]] (27 iw) — 2832 skatījumu * [[:ru:Почта Mail.ru|Почта Mail.ru]] (2 iw) — 2823 skatījumu * [[:ru:Буланова, Татьяна Ивановна|Буланова, Татьяна Ивановна]] (16 iw) — 2821 skatījumu * [[:ru:Морозов, Олег Викторович|Морозов, Олег Викторович]] (4 iw) — 2805 skatījumu * [[:ru:Мирошниченко, Ирина Петровна|Мирошниченко, Ирина Петровна]] (9 iw) — 2772 skatījumu * [[:ru:Тодоренко, Регина Петровна|Тодоренко, Регина Петровна]] (23 iw) — 2768 skatījumu * [[:ru:Геракл (фильм, 2014)|Геракл (фильм, 2014)]] (33 iw) — 2761 skatījumu * [[:ru:Троица (икона Рублёва)|Троица (икона Рублёва)]] (16 iw) — 2742 skatījumu * [[:ru:Тартакова, Софья Андреевна|Тартакова, Софья Андреевна]] (3 iw) — 2732 skatījumu * [[:ru:CAESAR (САУ)|CAESAR (САУ)]] (22 iw) — 2720 skatījumu * [[:ru:Санкции против России (2022)|Санкции против России (2022)]] (6 iw) — 2715 skatījumu * [[:ru:Фридман, Михаил Маратович|Фридман, Михаил Маратович]] (25 iw) — 2711 skatījumu * [[:ru:Дачное (Одесская область)|Дачное (Одесская область)]] (12 iw) — 2703 skatījumu * [[:ru:Мордонт, Пенни|Мордонт, Пенни]] (27 iw) — 2677 skatījumu * [[:ru:Х-59|Х-59]] (18 iw) — 2676 skatījumu * [[:ru:Ратаковски, Эмили|Ратаковски, Эмили]] (42 iw) — 2652 skatījumu * [[:ru:Борисов, Юрий Александрович|Борисов, Юрий Александрович]] (11 iw) — 2627 skatījumu * [[:ru:Пригожин, Евгений Викторович|Пригожин, Евгений Викторович]] (21 iw) — 2604 skatījumu * [[:ru:Способы самоубийства|Способы самоубийства]] (19 iw) — 2581 skatījumu {{div col end}} == be == {{div col|3}} * [[:be:Андрэй Уладзіміравіч Місюк|Андрэй Уладзіміравіч Місюк]] (3 iw) — 123 skatījumu * [[:be:Брагін|Брагін]] (19 iw) — 85 skatījumu * [[:be:Юліюш Бардах|Юліюш Бардах]] (8 iw) — 61 skatījumu * [[:be:Спіс беларускіх імён|Спіс беларускіх імён]] (1 iw) — 35 skatījumu * [[:be:Акупацыя Ірака (2003—2011)|Акупацыя Ірака (2003—2011)]] (8 iw) — 34 skatījumu * [[:be:Вайна за кастыльскую спадчыну|Вайна за кастыльскую спадчыну]] (21 iw) — 33 skatījumu * [[:be:Уступленне Літвы ў Еўрапейскі Саюз|Уступленне Літвы ў Еўрапейскі Саюз]] (4 iw) — 30 skatījumu * [[:be:Беларускі арабскі алфавіт|Беларускі арабскі алфавіт]] (18 iw) — 29 skatījumu * [[:be:Звычай цалаваць руку|Звычай цалаваць руку]] (28 iw) — 28 skatījumu * [[:be:Эрагенныя зоны|Эрагенныя зоны]] (44 iw) — 27 skatījumu * [[:be:Webb's First Deep Field|Webb's First Deep Field]] (37 iw) — 26 skatījumu * [[:be:Hunter (беспілотны верталёт)|Hunter (беспілотны верталёт)]] (1 iw) — 25 skatījumu * [[:be:Катастрофа Ан-12 пад Кавалай|Катастрофа Ан-12 пад Кавалай]] (7 iw) — 25 skatījumu * [[:be:Павел Аляксандравіч Харланчук|Павел Аляксандравіч Харланчук]] (1 iw) — 25 skatījumu * [[:be:Беларускі лацінскі алфавіт|Беларускі лацінскі алфавіт]] (24 iw) — 24 skatījumu * [[:be:Перакопава|Перакопава]] (2 iw) — 23 skatījumu * [[:be:На ростанях|На ростанях]] (1 iw) — 23 skatījumu * [[:be:Будынак гарадскога тэатра (Быдгашч)|Будынак гарадскога тэатра (Быдгашч)]] (2 iw) — 23 skatījumu * [[:be:Керэмуле|Керэмуле]] (57 iw) — 22 skatījumu * [[:be:Полк Каліноўскага|Полк Каліноўскага]] (17 iw) — 21 skatījumu * [[:be:Філіпас Вальдэяханэс|Філіпас Вальдэяханэс]] (2 iw) — 21 skatījumu * [[:be:Бернар Арно|Бернар Арно]] (43 iw) — 21 skatījumu * [[:be:Уладзімір Караткевіч|Уладзімір Караткевіч]] (26 iw) — 21 skatījumu * [[:be:Свіцязь (Ян Чачот)|Свіцязь (Ян Чачот)]] (1 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Беларускі алфавіт|Беларускі алфавіт]] (16 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Ваенна-тэхнічнае супрацоўніцтва|Ваенна-тэхнічнае супрацоўніцтва]] (1 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Харомскі сельсавет|Харомскі сельсавет]] (4 iw) — 20 skatījumu * [[:be:Ў|Ў]] (46 iw) — 20 skatījumu * [[:be:БПЛА «Беркут»|БПЛА «Беркут»]] (1 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Беспілотныя верталёты (канструктарскае бюро)|Беспілотныя верталёты (канструктарскае бюро)]] (3 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Лашанцы|Лашанцы]] (4 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года|Падзеі ў Мінску 19—21 лютага 1918 года]] (4 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Вынаграднэ (Ялцінскі гарсавет)|Вынаграднэ (Ялцінскі гарсавет)]] (9 iw) — 19 skatījumu * [[:be:NGC 2339|NGC 2339]] (26 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Алег Іосіфавіч Шадыра|Алег Іосіфавіч Шадыра]] (1 iw) — 19 skatījumu * [[:be:Куфар|Куфар]] (45 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Сад Фін|Сад Фін]] (24 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Спатканне|Спатканне]] (13 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Спіс памерлых у 2022 годзе|Спіс памерлых у 2022 годзе]] (37 iw) — 18 skatījumu * [[:be:Вейшнорыя|Вейшнорыя]] (6 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Ваеннае будаўніцтва Беларусі|Ваеннае будаўніцтва Беларусі]] (1 iw) — 16 skatījumu * [[:be:Ракетны абстрэл Эрбіля (13 сакавіка 2022)|Ракетны абстрэл Эрбіля (13 сакавіка 2022)]] (6 iw) — 14 skatījumu * [[:be:ISO 3166|ISO 3166]] (70 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Белсат|Белсат]] (11 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Сялец (Брагінскі раён)|Сялец (Брагінскі раён)]] (5 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Дзікае паляванне караля Стаха|Дзікае паляванне караля Стаха]] (4 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Інтха|Інтха]] (8 iw) — 14 skatījumu * [[:be:SMACS J0723.3-7327|SMACS J0723.3-7327]] (19 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Беларускі кангрэс дэмакратычных прафсаюзаў|Беларускі кангрэс дэмакратычных прафсаюзаў]] (1 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Інструкцыя па транслітарацыі|Інструкцыя па транслітарацыі]] (6 iw) — 14 skatījumu * [[:be:Дэкодэр сігналаў каляровасці|Дэкодэр сігналаў каляровасці]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Грыф-1|Грыф-1]] (1 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Іракскі канфлікт|Іракскі канфлікт]] (10 iw) — 13 skatījumu * [[:be:Новая зямля (паэма)|Новая зямля (паэма)]] (1 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Беларускі Незалежны прафсаюз|Беларускі Незалежны прафсаюз]] (2 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Спіс эпізодаў тэлесерыяла «Гульня тронаў»|Спіс эпізодаў тэлесерыяла «Гульня тронаў»]] (37 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Алесь Петрашкевіч|Алесь Петрашкевіч]] (2 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Onliner.by|Onliner.by]] (3 iw) — 12 skatījumu * [[:be:INDELA-I.N.SKY|INDELA-I.N.SKY]] (5 iw) — 12 skatījumu * [[:be:Канфлікт у Сірыйскім Курдыстане|Канфлікт у Сірыйскім Курдыстане]] (20 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Люблінскае ваяводства (1474—1795)|Люблінскае ваяводства (1474—1795)]] (9 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Паўлюк Быкоўскі|Паўлюк Быкоўскі]] (1 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Каласы пад сярпом тваім|Каласы пад сярпом тваім]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Зміцер Вайцюшкевіч|Зміцер Вайцюшкевіч]] (4 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Алаіза Пашкевіч|Алаіза Пашкевіч]] (19 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Пошукавы маркетынг|Пошукавы маркетынг]] (26 iw) — 11 skatījumu * [[:be:Андрусь Горват|Андрусь Горват]] (2 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Жэўжык (персанаж)|Жэўжык (персанаж)]] (3 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Васіль Парфянкоў|Васіль Парфянкоў]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Свабодны прафсаюз Беларускі|Свабодны прафсаюз Беларускі]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Indela-9|Indela-9]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Аляксандр Генадзевіч Бахановіч|Аляксандр Генадзевіч Бахановіч]] (1 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Іван Мележ|Іван Мележ]] (7 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Тарашкевіца|Тарашкевіца]] (23 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Пячора Раства|Пячора Раства]] (4 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Па кім звоніць звон|Па кім звоніць звон]] (51 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Акадэмія асветы ўніверсітэта Вітаўта Вялікага|Акадэмія асветы ўніверсітэта Вітаўта Вялікага]] (8 iw) — 10 skatījumu * [[:be:Максім Багдановіч|Максім Багдановіч]] (28 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Пінскі Варварынскі манастыр|Пінскі Варварынскі манастыр]] (2 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Іван Шамякін|Іван Шамякін]] (10 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Аляксей Мікалаевіч Сокал|Аляксей Мікалаевіч Сокал]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Галынкаўскі сельсавет (Клецкі раён)|Галынкаўскі сельсавет (Клецкі раён)]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Сядзіба Плятэраў (Опса)|Сядзіба Плятэраў (Опса)]] (3 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Францішак Багушэвіч|Францішак Багушэвіч]] (16 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Людзі на балоце (раман)|Людзі на балоце (раман)]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Славянскі Базар у Віцебску|Славянскі Базар у Віцебску]] (19 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Алесь Камоцкі|Алесь Камоцкі]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Алесь Пісьмянкоў|Алесь Пісьмянкоў]] (1 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Таварыства беларускай школы|Таварыства беларускай школы]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Пашпарт грамадзяніна Арменіі|Пашпарт грамадзяніна Арменіі]] (14 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Аляксандр Карлавіч Ельскі|Аляксандр Карлавіч Ельскі]] (4 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Георгіяс Папанікалау|Георгіяс Папанікалау]] (37 iw) — 9 skatījumu * [[:be:Немцы ў Беларусі|Немцы ў Беларусі]] (4 iw) — 8 skatījumu * [[:be:МТБанк|МТБанк]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Альфрэд Ізідор Ромер|Альфрэд Ізідор Ромер]] (7 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Тбіліскае вадасховішча|Тбіліскае вадасховішча]] (20 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Серж Мінскевіч|Серж Мінскевіч]] (1 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Магілёўскі тралейбус|Магілёўскі тралейбус]] (5 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Чорны кот (арганізацыя)|Чорны кот (арганізацыя)]] (7 iw) — 8 skatījumu * [[:be:Урад Беларускай Народнай Рэспублікі|Урад Беларускай Народнай Рэспублікі]] (1 iw) — 8 skatījumu {{div col end}} == pl == {{div col|3}} * [[:pl:Probant|Probant]] (13 iw) — 6141 skatījumu * [[:pl:Rusłana Pysanka|Rusłana Pysanka]] (11 iw) — 4646 skatījumu * [[:pl:Sofia Ennaoui|Sofia Ennaoui]] (13 iw) — 4601 skatījumu * [[:pl:Joanna Opozda|Joanna Opozda]] (2 iw) — 4333 skatījumu * [[:pl:Zmarli w lipcu 2022|Zmarli w lipcu 2022]] (10 iw) — 3800 skatījumu * [[:pl:AHS Krab|AHS Krab]] (13 iw) — 3232 skatījumu * [[:pl:M1 Abrams|M1 Abrams]] (53 iw) — 3188 skatījumu * [[:pl:Rekordy klimatyczne w Polsce|Rekordy klimatyczne w Polsce]] (1 iw) — 3137 skatījumu * [[:pl:Adrianna Sułek|Adrianna Sułek]] (7 iw) — 3064 skatījumu * [[:pl:07 zgłoś się|07 zgłoś się]] (2 iw) — 2827 skatījumu * [[:pl:Awaryjne wodowanie lotu US Airways 1549|Awaryjne wodowanie lotu US Airways 1549]] (39 iw) — 2576 skatījumu * [[:pl:Adam Glapiński|Adam Glapiński]] (6 iw) — 2367 skatījumu * [[:pl:Sitges|Sitges]] (50 iw) — 2201 skatījumu * [[:pl:Chesley Sullenberger|Chesley Sullenberger]] (26 iw) — 2109 skatījumu * [[:pl:Marek Kondrat|Marek Kondrat]] (10 iw) — 2024 skatījumu * [[:pl:PT-91 Twardy|PT-91 Twardy]] (31 iw) — 2020 skatījumu * [[:pl:Zanim zasnę (film)|Zanim zasnę (film)]] (25 iw) — 1928 skatījumu * [[:pl:Steven Anderson|Steven Anderson]] (2 iw) — 1910 skatījumu * [[:pl:M142 HIMARS|M142 HIMARS]] (28 iw) — 1839 skatījumu * [[:pl:Sobel (piosenkarz)|Sobel (piosenkarz)]] (2 iw) — 1653 skatījumu * [[:pl:Rzeź wołyńska|Rzeź wołyńska]] (24 iw) — 1615 skatījumu * [[:pl:Masakra w Lidicach|Masakra w Lidicach]] (17 iw) — 1604 skatījumu * [[:pl:Tatrapan|Tatrapan]] (4 iw) — 1579 skatījumu * [[:pl:Przemysław Saleta|Przemysław Saleta]] (6 iw) — 1499 skatījumu * [[:pl:Sebastian Fabijański|Sebastian Fabijański]] (3 iw) — 1456 skatījumu * [[:pl:Łukasz Schreiber|Łukasz Schreiber]] (1 iw) — 1414 skatījumu * [[:pl:Ralph Kaminski|Ralph Kaminski]] (1 iw) — 1364 skatījumu * [[:pl:Jan Kaczkowski (1977–2016)|Jan Kaczkowski (1977–2016)]] (2 iw) — 1355 skatījumu * [[:pl:Andrzej Dragan|Andrzej Dragan]] (5 iw) — 1310 skatījumu * [[:pl:Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce|Autostrady i drogi ekspresowe w Polsce]] (17 iw) — 1291 skatījumu * [[:pl:Su-35|Su-35]] (52 iw) — 1281 skatījumu * [[:pl:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 1277 skatījumu * [[:pl:Stopnie wojskowe w Polsce|Stopnie wojskowe w Polsce]] (6 iw) — 1260 skatījumu * [[:pl:Guccio Gucci|Guccio Gucci]] (29 iw) — 1250 skatījumu * [[:pl:Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej|Siły Zbrojne Rzeczypospolitej Polskiej]] (32 iw) — 1248 skatījumu * [[:pl:Kolczak zbrojny|Kolczak zbrojny]] (18 iw) — 1239 skatījumu * [[:pl:Enter Air|Enter Air]] (19 iw) — 1238 skatījumu * [[:pl:Bronisław Cieślak|Bronisław Cieślak]] (5 iw) — 1227 skatījumu * [[:pl:Lista filmów Marvel Cinematic Universe|Lista filmów Marvel Cinematic Universe]] (30 iw) — 1226 skatījumu * [[:pl:Więzień labiryntu (seria filmów)|Więzień labiryntu (seria filmów)]] (9 iw) — 1222 skatījumu * [[:pl:Wystawa sztuki zdegenerowanej|Wystawa sztuki zdegenerowanej]] (11 iw) — 1193 skatījumu * [[:pl:Paweł Królikowski|Paweł Królikowski]] (4 iw) — 1183 skatījumu * [[:pl:Luciano Narsingh|Luciano Narsingh]] (28 iw) — 1131 skatījumu * [[:pl:Raphinha|Raphinha]] (32 iw) — 1075 skatījumu * [[:pl:Mata (raper)|Mata (raper)]] (7 iw) — 1061 skatījumu * [[:pl:BMW serii 3|BMW serii 3]] (38 iw) — 1048 skatījumu * [[:pl:Anna Moskwa|Anna Moskwa]] (1 iw) — 1031 skatījumu * [[:pl:Aleksander Doba|Aleksander Doba]] (10 iw) — 987 skatījumu * [[:pl:Wąż mahoniowy|Wąż mahoniowy]] (15 iw) — 975 skatījumu * [[:pl:Liga Narodów w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022|Liga Narodów w Piłce Siatkowej Mężczyzn 2022]] (13 iw) — 973 skatījumu * [[:pl:Tłumacz|Tłumacz]] (42 iw) — 967 skatījumu * [[:pl:Wojciech Kilar|Wojciech Kilar]] (27 iw) — 961 skatījumu * [[:pl:Jacek Bartosiak|Jacek Bartosiak]] (1 iw) — 961 skatījumu * [[:pl:Piotr Fronczewski|Piotr Fronczewski]] (7 iw) — 956 skatījumu * [[:pl:Ottokar Brzoza-Brzezina|Ottokar Brzoza-Brzezina]] (1 iw) — 955 skatījumu * [[:pl:2S1 Goździk|2S1 Goździk]] (34 iw) — 929 skatījumu * [[:pl:Culés|Culés]] (8 iw) — 926 skatījumu * [[:pl:Remigiusz Mróz|Remigiusz Mróz]] (5 iw) — 923 skatījumu * [[:pl:Zmarli w roku 2022|Zmarli w roku 2022]] (37 iw) — 920 skatījumu * [[:pl:K2 Black Panther|K2 Black Panther]] (29 iw) — 913 skatījumu * [[:pl:Małgorzata Ostrowska-Królikowska|Małgorzata Ostrowska-Królikowska]] (2 iw) — 905 skatījumu * [[:pl:James Bond (seria filmów)|James Bond (seria filmów)]] (26 iw) — 891 skatījumu * [[:pl:Mateusz Morawiecki|Mateusz Morawiecki]] (54 iw) — 881 skatījumu * [[:pl:Lista uzbrojenia i sprzętu bojowego Wojsk Lądowych|Lista uzbrojenia i sprzętu bojowego Wojsk Lądowych]] (3 iw) — 874 skatījumu * [[:pl:James Bond|James Bond]] (31 iw) — 855 skatījumu * [[:pl:Grzegorz Turnau|Grzegorz Turnau]] (10 iw) — 848 skatījumu * [[:pl:Ottavio Cinquanta|Ottavio Cinquanta]] (10 iw) — 822 skatījumu * [[:pl:BMW serii 5|BMW serii 5]] (35 iw) — 820 skatījumu * [[:pl:Najlepszy (film 2017)|Najlepszy (film 2017)]] (1 iw) — 816 skatījumu * [[:pl:Order Odrodzenia Polski|Order Odrodzenia Polski]] (27 iw) — 815 skatījumu * [[:pl:Bohdan Łazuka|Bohdan Łazuka]] (2 iw) — 808 skatījumu * [[:pl:Energylandia|Energylandia]] (10 iw) — 803 skatījumu * [[:pl:Więzień labiryntu: Lek na śmierć|Więzień labiryntu: Lek na śmierć]] (33 iw) — 797 skatījumu * [[:pl:Joanna Pacuła|Joanna Pacuła]] (18 iw) — 794 skatījumu * [[:pl:Telewizja Polska|Telewizja Polska]] (35 iw) — 793 skatījumu * [[:pl:Alfabet polski|Alfabet polski]] (24 iw) — 793 skatījumu * [[:pl:M270 MLRS|M270 MLRS]] (34 iw) — 792 skatījumu * [[:pl:Grzegorz Braun|Grzegorz Braun]] (8 iw) — 786 skatījumu * [[:pl:Janusz Korwin-Mikke|Janusz Korwin-Mikke]] (23 iw) — 786 skatījumu * [[:pl:Ireneusz Sekuła|Ireneusz Sekuła]] (2 iw) — 766 skatījumu * [[:pl:Wirus Marburg|Wirus Marburg]] (30 iw) — 748 skatījumu * [[:pl:Brimstone (pocisk rakietowy)|Brimstone (pocisk rakietowy)]] (17 iw) — 744 skatījumu * [[:pl:Daniel Obajtek|Daniel Obajtek]] (3 iw) — 732 skatījumu * [[:pl:Julia Wieniawa|Julia Wieniawa]] (4 iw) — 729 skatījumu * [[:pl:Małgorzata Windsor (księżniczka)|Małgorzata Windsor (księżniczka)]] (49 iw) — 728 skatījumu * [[:pl:Międzynarodowy kod samochodowy|Międzynarodowy kod samochodowy]] (20 iw) — 725 skatījumu * [[:pl:Anna Lewandowska (ur. 1988)|Anna Lewandowska (ur. 1988)]] (9 iw) — 719 skatījumu * [[:pl:Kwiat Jabłoni|Kwiat Jabłoni]] (4 iw) — 714 skatījumu * [[:pl:Horpyna|Horpyna]] (2 iw) — 706 skatījumu * [[:pl:Pola Raksa|Pola Raksa]] (13 iw) — 704 skatījumu * [[:pl:Joanna Jarmołowicz|Joanna Jarmołowicz]] (4 iw) — 698 skatījumu * [[:pl:Aleksander Kostka-Napierski|Aleksander Kostka-Napierski]] (3 iw) — 691 skatījumu * [[:pl:Tomasz Ziętek|Tomasz Ziętek]] (7 iw) — 691 skatījumu * [[:pl:Maya Hawke|Maya Hawke]] (31 iw) — 690 skatījumu * [[:pl:Joan Laporta|Joan Laporta]] (33 iw) — 688 skatījumu * [[:pl:2S19 Msta-S|2S19 Msta-S]] (29 iw) — 674 skatījumu * [[:pl:Prezydenci Polski|Prezydenci Polski]] (34 iw) — 664 skatījumu * [[:pl:Pokolenie Z|Pokolenie Z]] (42 iw) — 664 skatījumu * [[:pl:Maciej Lampe|Maciej Lampe]] (21 iw) — 661 skatījumu * [[:pl:Nikodem Skotarczak|Nikodem Skotarczak]] (2 iw) — 660 skatījumu {{div col end}} == lt == {{div col|3}} * [[:lt:Remigijus Žemaitaitis|Remigijus Žemaitaitis]] (5 iw) — 2244 skatījumu * [[:lt:Aloyzas Sakalas|Aloyzas Sakalas]] (8 iw) — 1400 skatījumu * [[:lt:Jūratė Landsbergytė|Jūratė Landsbergytė]] (1 iw) — 319 skatījumu * [[:lt:Meta Platforms|Meta Platforms]] (52 iw) — 256 skatījumu * [[:lt:Siauralapis gaurometis|Siauralapis gaurometis]] (53 iw) — 213 skatījumu * [[:lt:2019 m. liepos karščio banga Europoje|2019 m. liepos karščio banga Europoje]] (14 iw) — 156 skatījumu * [[:lt:Laima Liucija Andrikienė|Laima Liucija Andrikienė]] (12 iw) — 145 skatījumu * [[:lt:Simonas Gentvilas|Simonas Gentvilas]] (5 iw) — 139 skatījumu * [[:lt:Gražina Ručytė-Landsbergienė|Gražina Ručytė-Landsbergienė]] (2 iw) — 137 skatījumu * [[:lt:Vytautas V. Landsbergis|Vytautas V. Landsbergis]] (4 iw) — 130 skatījumu * [[:lt:Gabrielius Landsbergis (1982)|Gabrielius Landsbergis (1982)]] (19 iw) — 125 skatījumu * [[:lt:SEB bankas|SEB bankas]] (3 iw) — 125 skatījumu * [[:lt:Luminor Bank|Luminor Bank]] (1 iw) — 124 skatījumu * [[:lt:Valdemaras Valkiūnas|Valdemaras Valkiūnas]] (3 iw) — 115 skatījumu * [[:lt:Ignas Vėgėlė|Ignas Vėgėlė]] (1 iw) — 112 skatījumu * [[:lt:Mykolas Alekna|Mykolas Alekna]] (7 iw) — 109 skatījumu * [[:lt:Lietuvos Respublikos Prezidentas|Lietuvos Respublikos Prezidentas]] (24 iw) — 102 skatījumu * [[:lt:Paprastoji auslinda|Paprastoji auslinda]] (37 iw) — 101 skatījumu * [[:lt:Generalinis direktorius|Generalinis direktorius]] (65 iw) — 99 skatījumu * [[:lt:Kraujo giminystė|Kraujo giminystė]] (34 iw) — 95 skatījumu * [[:lt:Deividas Dulkys|Deividas Dulkys]] (8 iw) — 94 skatījumu * [[:lt:Karpačas|Karpačas]] (33 iw) — 81 skatījumu * [[:lt:Vilniaus brigada|Vilniaus brigada]] (1 iw) — 81 skatījumu * [[:lt:Borisas Dekanidzė|Borisas Dekanidzė]] (3 iw) — 78 skatījumu * [[:lt:Bulgarijos futbolo varžybos 2022–2023 m.|Bulgarijos futbolo varžybos 2022–2023 m.]] (7 iw) — 74 skatījumu * [[:lt:Adleris (Sočis)|Adleris (Sočis)]] (25 iw) — 73 skatījumu * [[:lt:Vladimiras Čeburinas|Vladimiras Čeburinas]] (2 iw) — 72 skatījumu * [[:lt:Mormonai|Mormonai]] (67 iw) — 69 skatījumu * [[:lt:Štuthofo koncentracijos stovykla|Štuthofo koncentracijos stovykla]] (31 iw) — 67 skatījumu * [[:lt:Henrikas Daktaras|Henrikas Daktaras]] (2 iw) — 67 skatījumu * [[:lt:Jurijus Šatunovas|Jurijus Šatunovas]] (24 iw) — 66 skatījumu * [[:lt:Pitbulterjeras|Pitbulterjeras]] (36 iw) — 65 skatījumu * [[:lt:Asmens kodas|Asmens kodas]] (21 iw) — 65 skatījumu * [[:lt:Algimantas Čekuolis|Algimantas Čekuolis]] (1 iw) — 64 skatījumu * [[:lt:Laisvė ir teisingumas|Laisvė ir teisingumas]] (4 iw) — 64 skatījumu * [[:lt:Poniabudė|Poniabudė]] (15 iw) — 63 skatījumu * [[:lt:Asocialus elgesys|Asocialus elgesys]] (21 iw) — 62 skatījumu * [[:lt:Lituanica|Lituanica]] (9 iw) — 61 skatījumu * [[:lt:Eskadrilė|Eskadrilė]] (28 iw) — 61 skatījumu * [[:lt:Česlovas Juršėnas|Česlovas Juršėnas]] (11 iw) — 61 skatījumu * [[:lt:Skėriai|Skėriai]] (53 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:NordVPN|NordVPN]] (23 iw) — 59 skatījumu * [[:lt:Vytautas Mikalauskas (1955)|Vytautas Mikalauskas (1955)]] (1 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Ingrida Mikelionytė|Ingrida Mikelionytė]] (1 iw) — 58 skatījumu * [[:lt:Stelmužės ąžuolas|Stelmužės ąžuolas]] (12 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Nenugalima jėga|Nenugalima jėga]] (41 iw) — 53 skatījumu * [[:lt:Vytenis Andriukaitis|Vytenis Andriukaitis]] (15 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Seksas ir miestas|Seksas ir miestas]] (50 iw) — 52 skatījumu * [[:lt:Ožkarožė|Ožkarožė]] (44 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:FK Sozopol|FK Sozopol]] (5 iw) — 51 skatījumu * [[:lt:Vilniaus miesto dalys|Vilniaus miesto dalys]] (2 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Norvegijos geografija|Norvegijos geografija]] (31 iw) — 50 skatījumu * [[:lt:Ovuliacija|Ovuliacija]] (55 iw) — 49 skatījumu * [[:lt:2022 m. Europos krepšinio čempionatas|2022 m. Europos krepšinio čempionatas]] (18 iw) — 48 skatījumu * [[:lt:Ezoterika|Ezoterika]] (53 iw) — 47 skatījumu * [[:lt:Smegenys|Smegenys]] (24 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Remigijus Šimašius|Remigijus Šimašius]] (16 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Moters lytiniai organai|Moters lytiniai organai]] (57 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Liudas Gira|Liudas Gira]] (8 iw) — 45 skatījumu * [[:lt:Vytautas Landsbergis-Žemkalnis|Vytautas Landsbergis-Žemkalnis]] (5 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Medlieva|Medlieva]] (47 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Madeira (sala)|Madeira (sala)]] (36 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Ribinis asmenybės sutrikimas|Ribinis asmenybės sutrikimas]] (53 iw) — 43 skatījumu * [[:lt:Lukiškių kalėjimas|Lukiškių kalėjimas]] (10 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Vilniaus sporto rūmai|Vilniaus sporto rūmai]] (6 iw) — 42 skatījumu * [[:lt:Rezus faktorius|Rezus faktorius]] (41 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:15min|15min]] (7 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Raudonės pilis|Raudonės pilis]] (10 iw) — 41 skatījumu * [[:lt:Andrius Tapinas|Andrius Tapinas]] (5 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Narcisizmas|Narcisizmas]] (65 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Dreverna|Dreverna]] (5 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Justė Arlauskaitė|Justė Arlauskaitė]] (4 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Bulgarijos futbolo varžybos 2021–2022 m.|Bulgarijos futbolo varžybos 2021–2022 m.]] (9 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Ą|Ą]] (29 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Bronislovas Genzelis|Bronislovas Genzelis]] (3 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Lietuvos savivaldybės|Lietuvos savivaldybės]] (22 iw) — 40 skatījumu * [[:lt:Širšuolas|Širšuolas]] (55 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Amerikiečių Stafordšyro terjeras|Amerikiečių Stafordšyro terjeras]] (36 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Suchoj Su-34|Suchoj Su-34]] (41 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Automatinė pavarų dėžė|Automatinė pavarų dėžė]] (30 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Ų|Ų]] (18 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Asmenybės tipas|Asmenybės tipas]] (15 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Paprastasis grambuolys|Paprastasis grambuolys]] (48 iw) — 39 skatījumu * [[:lt:Menachem Mendel Schneerson|Menachem Mendel Schneerson]] (24 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Klaipėdos suskystintų gamtinių dujų terminalas|Klaipėdos suskystintų gamtinių dujų terminalas]] (1 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Lietuvos rytas|Lietuvos rytas]] (9 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Independence|Independence]] (6 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Nata|Nata]] (63 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Šliužas|Šliužas]] (61 iw) — 38 skatījumu * [[:lt:Arvydas Anušauskas|Arvydas Anušauskas]] (10 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Deutsche Welle|Deutsche Welle]] (67 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Vitas Lingys|Vitas Lingys]] (1 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Vaivoras|Vaivoras]] (66 iw) — 37 skatījumu * [[:lt:Monika Liu|Monika Liu]] (25 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Hematogenas|Hematogenas]] (10 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Fabien Ourega|Fabien Ourega]] (5 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:1000 kilometrų lenktynės|1000 kilometrų lenktynės]] (2 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Šiaulių bankas|Šiaulių bankas]] (5 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:PHP-Fusion|PHP-Fusion]] (17 iw) — 36 skatījumu * [[:lt:Užimtumo tarnyba prie Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos|Užimtumo tarnyba prie Socialinės apsaugos ir darbo ministerijos]] (2 iw) — 35 skatījumu {{div col end}} == et == {{div col|3}} * [[:et:Ursula Ratasepp|Ursula Ratasepp]] (3 iw) — 699 skatījumu * [[:et:Pääru Oja|Pääru Oja]] (4 iw) — 572 skatījumu * [[:et:Pulma-aastapäev|Pulma-aastapäev]] (39 iw) — 423 skatījumu * [[:et:Eesti kirjanike loend|Eesti kirjanike loend]] (7 iw) — 324 skatījumu * [[:et:Piret Hartman|Piret Hartman]] (1 iw) — 323 skatījumu * [[:et:Tõnu Oja|Tõnu Oja]] (2 iw) — 317 skatījumu * [[:et:Geriaatria|Geriaatria]] (49 iw) — 289 skatījumu * [[:et:Eesti sõjaväelised auastmed|Eesti sõjaväelised auastmed]] (5 iw) — 253 skatījumu * [[:et:Eesti näitlejate loend|Eesti näitlejate loend]] (6 iw) — 243 skatījumu * [[:et:Natalja Zabijako|Natalja Zabijako]] (15 iw) — 199 skatījumu * [[:et:Afaasia|Afaasia]] (60 iw) — 189 skatījumu * [[:et:Peep Peterson|Peep Peterson]] (1 iw) — 170 skatījumu * [[:et:Riina Sikkut|Riina Sikkut]] (5 iw) — 168 skatījumu * [[:et:Liina Kersna|Liina Kersna]] (13 iw) — 153 skatījumu * [[:et:Lea Danilson-Järg|Lea Danilson-Järg]] (2 iw) — 151 skatījumu * [[:et:August Jakobson|August Jakobson]] (12 iw) — 141 skatījumu * [[:et:Kõrgeim õhutemperatuur|Kõrgeim õhutemperatuur]] (9 iw) — 138 skatījumu * [[:et:Madis Kallas|Madis Kallas]] (3 iw) — 138 skatījumu * [[:et:Eesti saarte loend|Eesti saarte loend]] (21 iw) — 134 skatījumu * [[:et:Eesti linnad|Eesti linnad]] (1 iw) — 132 skatījumu * [[:et:Kukemari|Kukemari]] (40 iw) — 128 skatījumu * [[:et:Kaja Kallase teine valitsus|Kaja Kallase teine valitsus]] (5 iw) — 127 skatījumu * [[:et:Rein Oja|Rein Oja]] (1 iw) — 126 skatījumu * [[:et:Edward Watkin|Edward Watkin]] (5 iw) — 123 skatījumu * [[:et:RyanDan|RyanDan]] (7 iw) — 123 skatījumu * [[:et:Lauri Läänemets|Lauri Läänemets]] (4 iw) — 119 skatījumu * [[:et:Katariina Libe|Katariina Libe]] (1 iw) — 116 skatījumu * [[:et:Hanno Pevkur|Hanno Pevkur]] (15 iw) — 115 skatījumu * [[:et:Hiina astroloogia|Hiina astroloogia]] (30 iw) — 112 skatījumu * [[:et:Lindude loend|Lindude loend]] (11 iw) — 111 skatījumu * [[:et:Tõnis Lukas|Tõnis Lukas]] (11 iw) — 110 skatījumu * [[:et:Kristian Jaani|Kristian Jaani]] (10 iw) — 99 skatījumu * [[:et:Jumalate loend|Jumalate loend]] (13 iw) — 97 skatījumu * [[:et:In memoriam 2022|In memoriam 2022]] (37 iw) — 93 skatījumu * [[:et:David ja Frederick Barclay|David ja Frederick Barclay]] (4 iw) — 92 skatījumu * [[:et:Mutsu|Mutsu]] (8 iw) — 92 skatījumu * [[:et:Rahvaste ja hõimude loend|Rahvaste ja hõimude loend]] (28 iw) — 88 skatījumu * [[:et:Albert Kivikas|Albert Kivikas]] (13 iw) — 87 skatījumu * [[:et:Kättemaksukontor|Kättemaksukontor]] (1 iw) — 87 skatījumu * [[:et:Eduard Vilde|Eduard Vilde]] (22 iw) — 87 skatījumu * [[:et:Kelgukoerad|Kelgukoerad]] (1 iw) — 82 skatījumu * [[:et:Sodiaagimärk|Sodiaagimärk]] (52 iw) — 79 skatījumu * [[:et:Eesti valitsus|Eesti valitsus]] (18 iw) — 73 skatījumu * [[:et:Eesti poliitikute loend|Eesti poliitikute loend]] (1 iw) — 71 skatījumu * [[:et:Rahaühikute loend|Rahaühikute loend]] (29 iw) — 68 skatījumu * [[:et:Ladinakeelsete väljendite loend|Ladinakeelsete väljendite loend]] (46 iw) — 68 skatījumu * [[:et:Eesti raadiojaamade loend|Eesti raadiojaamade loend]] (2 iw) — 67 skatījumu * [[:et:Kasiinomängud|Kasiinomängud]] (8 iw) — 67 skatījumu * [[:et:Arvo Kruusement|Arvo Kruusement]] (7 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Itaalia linnade loend|Itaalia linnade loend]] (3 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Ott Tänak|Ott Tänak]] (28 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Kašuubid|Kašuubid]] (48 iw) — 65 skatījumu * [[:et:Automarkide loend|Automarkide loend]] (34 iw) — 64 skatījumu * [[:et:Vaimne tervis|Vaimne tervis]] (56 iw) — 63 skatījumu * [[:et:Vahur Kersna|Vahur Kersna]] (2 iw) — 63 skatījumu * [[:et:5MIINUST|5MIINUST]] (1 iw) — 62 skatījumu * [[:et:Henrik Kalmet|Henrik Kalmet]] (1 iw) — 61 skatījumu * [[:et:Eesti haridus- ja teadusminister|Eesti haridus- ja teadusminister]] (2 iw) — 60 skatījumu * [[:et:Jaak Madison|Jaak Madison]] (9 iw) — 59 skatījumu * [[:et:Torgu Kuningriik|Torgu Kuningriik]] (1 iw) — 58 skatījumu * [[:et:Vapsik|Vapsik]] (55 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Riina Solman|Riina Solman]] (5 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Puuviljade loend|Puuviljade loend]] (35 iw) — 56 skatījumu * [[:et:Heliloojate loend|Heliloojate loend]] (14 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Nartsissism|Nartsissism]] (65 iw) — 55 skatījumu * [[:et:Prantsuse kirjanike loend|Prantsuse kirjanike loend]] (23 iw) — 54 skatījumu * [[:et:CryptoLocker|CryptoLocker]] (21 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Tekstiilide loend|Tekstiilide loend]] (3 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Egiptuse jumalad|Egiptuse jumalad]] (53 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Siim Valmar Kiisler|Siim Valmar Kiisler]] (7 iw) — 53 skatījumu * [[:et:Eesti arhitektuur|Eesti arhitektuur]] (5 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Ameerika Ühendriikide kirjanike loend|Ameerika Ühendriikide kirjanike loend]] (10 iw) — 52 skatījumu * [[:et:Kaukaasia rahvad|Kaukaasia rahvad]] (25 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Apteeker Melchior (film)|Apteeker Melchior (film)]] (1 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Mesilaspiim|Mesilaspiim]] (52 iw) — 51 skatījumu * [[:et:Hugo Raudsepp|Hugo Raudsepp]] (9 iw) — 50 skatījumu * [[:et:Tallinna lauluväljak|Tallinna lauluväljak]] (14 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Enteroviirus|Enteroviirus]] (28 iw) — 49 skatījumu * [[:et:Murel|Murel]] (1 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Õnne 13|Õnne 13]] (4 iw) — 48 skatījumu * [[:et:Madis Kalmet|Madis Kalmet]] (1 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Padjaklubi|Padjaklubi]] (1 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Prangli maastikukaitseala|Prangli maastikukaitseala]] (2 iw) — 47 skatījumu * [[:et:Rasmus Mägi|Rasmus Mägi]] (12 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Sotsiopaat|Sotsiopaat]] (13 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Ergo Kuld|Ergo Kuld]] (1 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Lembit Teesalu|Lembit Teesalu]] (1 iw) — 45 skatījumu * [[:et:Oru loss|Oru loss]] (2 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Isikukood|Isikukood]] (22 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Sky Plus|Sky Plus]] (3 iw) — 44 skatījumu * [[:et:Roblox|Roblox]] (57 iw) — 44 skatījumu * [[:et:2023. aasta Riigikogu valimised|2023. aasta Riigikogu valimised]] (2 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Indrek Hargla|Indrek Hargla]] (7 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend|Vanade ja vähemlevinud mõõtühikute loend]] (1 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Urmas Viilma|Urmas Viilma]] (7 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Murakas|Murakas]] (64 iw) — 43 skatījumu * [[:et:Pjotr Bogatõrjov|Pjotr Bogatõrjov]] (6 iw) — 42 skatījumu * [[:et:Kvartal (ajavahemik)|Kvartal (ajavahemik)]] (11 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Marburgi viirushaigus|Marburgi viirushaigus]] (26 iw) — 41 skatījumu * [[:et:Ita Ever|Ita Ever]] (18 iw) — 41 skatījumu {{div col end}} lu1s4h7dck3984c8p3bdw3reics7ulj 0 450425 3657096 3485071 2022-07-19T20:18:03Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2020. gada februāris}} {{Militāras sadursmes infokaste | conflict = Aļmas kauja | width = | partof = [[Krimas karš|Krimas kara]] | image = 2nd-Rifle-Brigade-leading-the-Light-Division-at-the-Alma-by-Louis-Johns.jpg | caption = Britu uzbrukums gleznā | date = {{dat|1854|09|20}} | place = [[Krima]], [[Krievijas impērija]] ({{UKR}}/{{RUS}}) | map_type = Krima#Eiropa | map_relief = jā | latitude = 44.831036 | longitude = 33.668879 |coordinates= {{coord|44.831036|N|33.668879|E|format=dms|display=inline,title}} | map_caption = | map_label = | territory = | result = britu/franču/osmaņu uzvara | status = | combatants_header = | combatant1 = [[File:Flag_of_the_United_Kingdom.svg|border|21px]] [[Britu impērija]]<br />[[File:Flag of France (1794–1815, 1830–1958).svg|border|21px]] [[Francijas Otrā impērija]]<br />[[File:Flag of the Ottoman Empire (1844–1922).svg|border|21px]] [[Osmaņu impērija]] | combatant2 = [[File:Flag_of_Russia.svg|border|21px]] [[Krievijas impērija]] | combatant3 = | commander1 = [[Ficrojs Džeimss Somersets|Barons Reglāns]]<br />[[Žaks Armāns de Sentarno|Maršals Sentarno]] <br/>[[File:Flag of the Ottoman Empire (1844–1922).svg|border|21px]] Suleimans Pašā | commander2 = [[Aleksandrs Menšikovs (admirālis)|Aleksandrs Menšikovs]] | commander3 = | units1 = | units2 = | units3 = | strength1 = 60 000 kājnieku<br> 1 000 kavalēristu<br> 132 lielgabalu | strength2 = 33 000 kājnieku<br> 3 400 kavalēristu<br> 120 lielgabalu | strength3 = | casualties1 = 4 103 nogalināti vai ievainoti | casualties2 = ~5 000 nogalināti vai ievainoti | casualties3 = | notes = | campaignbox = }} '''Aļmas kauja''' ({{val|ru|Сражение на Альме}}, {{val|en|Battle of the Alma}}, {{val|fr|bataille de l'Alma}}, {{val|tr|Alma Muharebesi}}) bija pirmā lielā [[Krimas karš|Krimas kara]] kauja starp sabiedroto (britu/franču/turku) karaspēku, kas bija izcēlies [[Krima|Krimā]] 1854. gada 14. septembrī, un Krievijas karaspēku. Tā notika [[Aļma]]s upes dienvidu krastā kādus 45 kilometrus uz dienvidiem no [[Sevastopole]]s centra. Kaujas rezultātā krievu armija cieta zaudējumu, kas vēlāk ļāva sabiedrotajiem sākt [[Sevastopoles aplenkums|Sevastopoles aplenkumu]]. == Ārējās saites == * {{sisterlinks-inline}} * {{Britannica}} {{Krima-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kaujas Ukrainas teritorijā]] [[Kategorija:Kaujas Krievijas teritorijā]] [[Kategorija:Kaujas ar Krievijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Francijas piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Apvienotās Karalistes piedalīšanos]] [[Kategorija:Kaujas ar Osmaņu impērijas piedalīšanos]] [[Kategorija:19. gadsimta kaujas]] [[Kategorija:Krimas karš]] l1vpvvtr00445nqeujsqgch5ss32keq 0 452215 3657018 3587875 2022-07-19T17:20:15Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste|fona krāsa=#C80404|nosaukums=Retro tramvaju maršruts|no=[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]|uz=[[Mežaparks]]|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=01.06.2011 (Kā atjaunots)|pieturu skaits=47 (24/25)|apkalpo=RP SIA ''Rīgas satiksme''|depo=№ 5 (apkalpo)|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|karte=[[Attēls:Rīga Tramvajs 11.png|250px]]|transporta vienīb=1 (darbdienās) (Piektdienās) 1 (brīvdienās)|slēgts=01.06.2021}} '''Retro tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas domāts pārsvarā tūristiem un kursē tikai vasaras sezonā (no maija līdz septembrim) no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. Brīvdienās pa Retro tramvaju maršrutu kursēja 1. tramvajs. Retro tramvaju maršrutu apkalpo "[[Rīgas satiksme]]" 5. tramvaju depo. Slēgts dēļ COVID - 19 [[Attēls:Rīgas retrotramvajs 2019 02.jpg|thumb|Rīgas retro tramvajs 2019. gadā]] [[Attēls:Old tram Riga Latvia.JPG|thumb|Rīgas retro tramvajs 2007. gadā]] == Maršruts == Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Brasas tilts]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospekts]] un [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]]. Virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospekts]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Brasas tilts]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] un [[Kronvalda bulvāris]]. <br /> == Pieturvietas == 11. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 47 pieturas. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' ir 24 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 23 pieturas. {| class="wikitable" |+ !Nr. !Nosaukums |- |1 |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- |2 |[[Kronvalda bulvāris]] |- |3 |[[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- |4 |[[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- |5 |[[Radio iela (Rīga)|Radio iela]] |- |6 |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- |7 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merkeļa iela]] |- |8 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- |9 |[[Bērnu pasaule]] |- |10 |[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |11 |[[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- |12 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] / Rīgas dzemdību nams |- |13 |[[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]] |- |14 |[[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- |15 |[[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- |16 |[[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- |17 |[[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- |18 |[[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- |19 |[[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / [[Valsts ieņēmumu dienests]] |- |20 |[[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- |21 |[[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] |- |22 |[[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- |23 |[[Mežaparks]] |- |24 |[[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |} {| class="wikitable" |+ !Nr. !Nosaukums |- |1 |[[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- |2 |[[Mežaparks]] |- |3 |[[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- |4 |[[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] |- |5 |[[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- |6 |[[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / [[Valsts ieņēmumu dienests]] |- |7 |[[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- |8 |[[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- |9 |[[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- |10 |[[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- |11 |[[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- |12 |[[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- |13 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] / /Rīgas dzemdību nams |- |14 |[[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- |15 |[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |16 |[[Bērnu pasaule]] |- |17 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- |18 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- |19 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- |20 |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- |21 |[[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- |22 |[[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- |23 |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |} == Skatīt arī == * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā]] 3tvhjc9vd9vpvauixs7mudh9iw858pe 3657019 3657018 2022-07-19T17:20:43Z Aleksandrs1234 94295 wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste|fona krāsa=#C80404|nosaukums=Retro tramvaju maršruts|no=[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]|uz=[[Mežaparks]]|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=01.06.2011 (Kā atjaunots)|pieturu skaits=47 (24/25)|apkalpo=RP SIA ''Rīgas satiksme''|depo=№ 5 (apkalpo)|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|karte=[[Attēls:Rīga Tramvajs 11.png|250px]]|transporta vienīb=1 (darbdienās) (Piektdienās) 1 (brīvdienās)|slēgts=01.06.2021}} '''Retro tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas domāts pārsvarā tūristiem un kursē tikai vasaras sezonā (no maija līdz septembrim) no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. Brīvdienās pa Retro tramvaju maršrutu kursēja 1. tramvajs. Retro tramvaju maršrutu apkalpo "[[Rīgas satiksme]]" 5. tramvaju depo. Slēgts dēļ COVID - 19 Tikai kursē kā NORĪKOJUMS [[Attēls:Rīgas retrotramvajs 2019 02.jpg|thumb|Rīgas retro tramvajs 2019. gadā]] [[Attēls:Old tram Riga Latvia.JPG|thumb|Rīgas retro tramvajs 2007. gadā]] == Maršruts == Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Brasas tilts]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospekts]] un [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]]. Virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospekts]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Brasas tilts]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] un [[Kronvalda bulvāris]]. <br /> == Pieturvietas == 11. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 47 pieturas. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' ir 24 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 23 pieturas. {| class="wikitable" |+ !Nr. !Nosaukums |- |1 |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- |2 |[[Kronvalda bulvāris]] |- |3 |[[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- |4 |[[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- |5 |[[Radio iela (Rīga)|Radio iela]] |- |6 |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- |7 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merkeļa iela]] |- |8 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- |9 |[[Bērnu pasaule]] |- |10 |[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |11 |[[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- |12 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] / Rīgas dzemdību nams |- |13 |[[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]] |- |14 |[[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- |15 |[[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- |16 |[[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- |17 |[[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- |18 |[[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- |19 |[[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / [[Valsts ieņēmumu dienests]] |- |20 |[[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- |21 |[[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] |- |22 |[[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- |23 |[[Mežaparks]] |- |24 |[[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |} {| class="wikitable" |+ !Nr. !Nosaukums |- |1 |[[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- |2 |[[Mežaparks]] |- |3 |[[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- |4 |[[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] |- |5 |[[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- |6 |[[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / [[Valsts ieņēmumu dienests]] |- |7 |[[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- |8 |[[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- |9 |[[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- |10 |[[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- |11 |[[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- |12 |[[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- |13 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] / /Rīgas dzemdību nams |- |14 |[[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- |15 |[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |16 |[[Bērnu pasaule]] |- |17 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- |18 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- |19 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- |20 |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- |21 |[[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- |22 |[[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- |23 |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |} == Skatīt arī == * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā]] 5tfwqda2ijif681pti5i2hagi5r38u7 3657057 3657019 2022-07-19T18:55:25Z ScAvenger 1630 /* ievads */ RS mājaslapā ir runa par nomu, nevis norīkojumu wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste|fona krāsa=#C80404|nosaukums=Retro tramvaju maršruts|no=[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]|uz=[[Mežaparks]]|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=01.06.2011 (Kā atjaunots)|pieturu skaits=47 (24/25)|apkalpo=RP SIA ''Rīgas satiksme''|depo=№ 5 (apkalpo)|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|karte=[[Attēls:Rīga Tramvajs 11.png|250px]]|transporta vienīb=1 (darbdienās) (Piektdienās) 1 (brīvdienās)|slēgts=01.06.2021}} '''Retro tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas domāts pārsvarā tūristiem un kursē tikai vasaras sezonā (no maija līdz septembrim) no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. Brīvdienās pa Retro tramvaju maršrutu kursēja 1. tramvajs. Retro tramvaju maršrutu apkalpo "[[Rīgas satiksme]]" 5. tramvaju depo. Regulārie reisi slēgti Covid-19 pandēmijas dēļ, bet ir iespējama retro tramvaja noma.<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/pakalpojumi/retro-tramvaja-noma/ Retro tramvaja noma]</ref> [[Attēls:Rīgas retrotramvajs 2019 02.jpg|thumb|Rīgas retro tramvajs 2019. gadā]] [[Attēls:Old tram Riga Latvia.JPG|thumb|Rīgas retro tramvajs 2007. gadā]] == Maršruts == Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Brasas tilts]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospekts]] un [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]]. Virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospekts]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Brasas tilts]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] un [[Kronvalda bulvāris]]. <br /> == Pieturvietas == 11. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 47 pieturas. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' ir 24 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 23 pieturas. {| class="wikitable" |+ !Nr. !Nosaukums |- |1 |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- |2 |[[Kronvalda bulvāris]] |- |3 |[[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- |4 |[[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- |5 |[[Radio iela (Rīga)|Radio iela]] |- |6 |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- |7 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merkeļa iela]] |- |8 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- |9 |[[Bērnu pasaule]] |- |10 |[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |11 |[[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- |12 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] / Rīgas dzemdību nams |- |13 |[[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]] |- |14 |[[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- |15 |[[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- |16 |[[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- |17 |[[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- |18 |[[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- |19 |[[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / [[Valsts ieņēmumu dienests]] |- |20 |[[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- |21 |[[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] |- |22 |[[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- |23 |[[Mežaparks]] |- |24 |[[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |} {| class="wikitable" |+ !Nr. !Nosaukums |- |1 |[[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- |2 |[[Mežaparks]] |- |3 |[[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- |4 |[[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] |- |5 |[[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- |6 |[[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / [[Valsts ieņēmumu dienests]] |- |7 |[[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- |8 |[[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- |9 |[[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- |10 |[[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- |11 |[[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- |12 |[[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- |13 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] / /Rīgas dzemdību nams |- |14 |[[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- |15 |[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |16 |[[Bērnu pasaule]] |- |17 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- |18 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- |19 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- |20 |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- |21 |[[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- |22 |[[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- |23 |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |} == Skatīt arī == * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā]] a8h231ww02egqw2osy9n3ex704ys1ek 3657058 3657057 2022-07-19T18:56:30Z ScAvenger 1630 /* ievads */ kāds vēl 1. tramvajs?! wikitext text/x-wiki {{Transporta maršruta infokaste|fona krāsa=#C80404|nosaukums=Retro tramvaju maršruts|no=[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]|uz=[[Mežaparks]]|valsts={{flag|Latvija}}|pilsēta=Rīga|atklāts=01.06.2011 (Kā atjaunots)|pieturu skaits=47 (24/25)|apkalpo=RP SIA ''Rīgas satiksme''|depo=№ 5 (apkalpo)|izmaksas=<!-- izmaksas miljonos latu -->|karte=[[Attēls:Rīga Tramvajs 11.png|250px]]|transporta vienīb=1 (darbdienās) (Piektdienās) 1 (brīvdienās)|slēgts=01.06.2021}} '''Retro tramvaju maršruts''' ir [[Sabiedriskais transports Rīgā|Rīgas sabiedriskā transporta]] [[Tramvaju satiksme Rīgā|tramvaju]] maršruts, kas domāts pārsvarā tūristiem un kursē tikai vasaras sezonā (no maija līdz septembrim) no [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa ielas]] līdz [[Mežaparks (Rīga)|Mežaparkam]]. Retro tramvaju maršrutu apkalpoja viens tramvaja vagons. Retro tramvaju maršrutu apkalpo "[[Rīgas satiksme]]" 5. tramvaju depo. Regulārie reisi slēgti Covid-19 pandēmijas dēļ, bet ir iespējama retro tramvaja noma.<ref>[https://www.rigassatiksme.lv/lv/pakalpojumi/retro-tramvaja-noma/ Retro tramvaja noma]</ref> [[Attēls:Rīgas retrotramvajs 2019 02.jpg|thumb|Rīgas retro tramvajs 2019. gadā]] [[Attēls:Old tram Riga Latvia.JPG|thumb|Rīgas retro tramvajs 2007. gadā]] == Maršruts == Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]], [[Kronvalda bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Brasas tilts]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospekts]] un [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]]. Virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' tramvaji brauc pa šādām ielām: [[Meža prospekts (Rīga)|Meža prospekts]], [[Kokneses prospekts (Rīga)|Kokneses prospekts]], [[Ķīšezera iela (Rīga)|Ķīšezera iela]], [[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]], [[Brasas tilts]], [[Miera iela (Rīga)|Miera iela]], [[Matīsa iela (Rīga)|Matīsa iela]], [[Krišjāņa Barona iela (Rīga)|Kr. Barona iela]], [[Radio iela (Rīga)|Radio iela]], [[Aspazijas bulvāris]], [[Zigfrīda Annas Meierovica bulvāris]] un [[Kronvalda bulvāris]]. <br /> == Pieturvietas == 11. tramvaju maršrutā pavisam kopā ir 47 pieturas. Virzienā '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' — '''[[Mežaparks]]''' ir 24 pieturas, tāpat arī virzienā '''[[Mežaparks]]''' — '''[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]]''' ir 23 pieturas. {| class="wikitable" |+ !Nr. !Nosaukums |- |1 |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |- |2 |[[Kronvalda bulvāris]] |- |3 |[[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- |4 |[[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- |5 |[[Radio iela (Rīga)|Radio iela]] |- |6 |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- |7 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merkeļa iela]] |- |8 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- |9 |[[Bērnu pasaule]] |- |10 |[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |11 |[[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- |12 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] / Rīgas dzemdību nams |- |13 |[[Mēness iela (Rīga)|Mēness iela]] |- |14 |[[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- |15 |[[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- |16 |[[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- |17 |[[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- |18 |[[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- |19 |[[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / [[Valsts ieņēmumu dienests]] |- |20 |[[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- |21 |[[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] |- |22 |[[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- |23 |[[Mežaparks]] |- |24 |[[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |} {| class="wikitable" |+ !Nr. !Nosaukums |- |1 |[[Ezermalas iela (Rīga)|Ezermalas iela]] |- |2 |[[Mežaparks]] |- |3 |[[Visbijas prospekts (Rīga)|Visbijas prospekts]] |- |4 |[[Hamburgas iela (Rīga)|Hamburgas iela]] |- |5 |[[Mirdzas Ķempes iela (Rīga)|M. Ķempes iela]] |- |6 |[[Rusova iela (Rīga)|Rusova iela]] / [[Valsts ieņēmumu dienests]] |- |7 |[[Gaujas iela (Rīga)|Gaujas iela]] |- |8 |[[Rīgas Meža kapi|2. Meža kapi]] |- |9 |[[Rīgas Brāļu kapi|Brāļu kapi]] |- |10 |[[Brasa (stacija)|Brasas stacija]] |- |11 |[[Kazarmu iela (Rīga)|Kazarmu iela]] |- |12 |[[Ēveles iela (Rīga)|Ēveles iela]] |- |13 |[[Tallinas iela (Rīga)|Tallinas iela]] / /Rīgas dzemdību nams |- |14 |[[Laima (uzņēmums)|"Laima"]] |- |15 |[[Brīvības iela (Rīga)|Brīvības iela]] |- |16 |[[Bērnu pasaule]] |- |17 |[[Ģertrūdes iela (Rīga)|Ģertrūdes iela]] |- |18 |[[Dzirnavu iela (Rīga)|Dzirnavu iela]] |- |19 |[[Merķeļa iela (Rīga)|Merķeļa iela]] |- |20 |[[Stacijas laukums (Rīga)|Stacijas laukums]] |- |21 |[[Latvijas Nacionālā opera un balets|Nacionālā opera]] |- |22 |[[Latvijas Nacionālais teātris|Nacionālais teātris]] |- |23 |[[Ausekļa iela (Rīga)|Ausekļa iela]] |} == Skatīt arī == * [[Tramvaju satiksme Rīgā]] * [[Sabiedriskais transports Rīgā]] * [[Rīgas Satiksme]] {{Sabiedriskais transports Rīga}} [[Kategorija:Tramvaju satiksme Rīgā]] 8ekqb45g4enlhf80cg5y5z3m76j1bq0 0 453288 3657156 3636388 2022-07-20T04:48:07Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Eirovīzijas infokaste | nosaukums = 2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss | tēma = "The Sound of Beauty" ("Skaistuma skaņas") | attēls = Eurovision Song Contest 2022 logo.jpg | att_izm = 280px | fināls = {{dat|2022|05|14}} | pusfināls = | pirmais pusfināls = {{dat|2022|05|10}} | otrais pusfināls = {{dat|2022|05|12}} | vadītājs (i) = [[Alesandro Ketelans]]<br />[[Laura Pauzīni]]<br />[[Mika]] | koordinators = [[Martins Esterdāls]] | režisors = Kristians Biondani<br />Dučo Forcāno | pārraidītājs = ''[[Radiotelevisione italiana]] (RAI)'' | vieta = {{ESC|Itālija}}, [[Turīna]], ''[[Pala Alpitour|PalaOlimpico]]'' | uzvarētājs = {{ESC|Ukraina}} ''[[Kalush Orchestra]]'' — ''[[Stefania (Стефанія)]]'' | balsošanas sistēma = Gan žūrija 5 cilvēku sastāvā, gan skatītāji no katras dalībvalsts atsevišķi novērtē pārējo dalībvalstu dziesmas, piešķirot 12, 10 un 8-1 punktus TOP 10 dziesmām. | dalībvalstis = 40 | valstis, kas debitē = | valstis, kas atgriežas = {{ESC|Armēnija}}<br />{{ESC|Melnkalne}} | valstis, kas izstājās = {{ESC|Krievija}} | nulle punktu = | viesmākslinieki = | map = ESC 2022 Map.svg | col1 = #22b14c | tag1 = Dalībvalstis | col2 = #FFC20E | tag2 = Valstis, kas piedalījušās iepriekš, bet ne šajā konkursā | col3 = #d40000 | tag3 = Dalībvalstis, kas nekvalificējās finālam | con = Eirovīzijas dziesmu konkurss | koncerts = [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] | iepriekšējais = [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|◄ 2021]] | nākamais = [[2023. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|''2023'' ►]] }} '''2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss''' ({{val|en|Eurovision Song Contest 2022}}; {{val|fr|Concours Eurovision de la chanson 2022}}) bija 66. ikgadējais [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]], kas notika [[Itālija|Itālijā]] pēc ''[[Måneskin]]'' uzvaras [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ar dziesmu ''[[Zitti e buoni]]''. Trešo reizi konkursa vēsturē tas notika Itālijā. Pēdējo reizi konkurss Itālijā notika [[1991. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1991. gadā]]. == Norises vieta == {{Location map many|relief=yes|Italy|width=333px|float=right|caption=Zaļā krāsā - kandidātpilsētas, zilā krāsā - rīkotājpilsēta|places= |label1={{small|[[Boloņa]]}}|lat1=44.493889|long1=11.342778|position1=right|mark1=Green pog.svg |label2={{small|[[Milāna]]}}|lat2=45.466944|long2=9.19|position2=left|mark2=Green pog.svg |label3={{small|[[Pezāro]]}}|lat3=43.916667|long3=12.9|position3=right|mark3=Green pog.svg |label4={{small|[[Roma]]}}|lat4=41.883333|long4=12.5|position4=left|mark4=Green pog.svg |label5={{small|'''[[Turīna]]'''}}|lat5=45.079167|long5=7.676111|position5=right|mark5=Blue pog.svg |label6={{small|[[Florence]]}}|lat6=43.471474|long6=11.145964|position6=left| mark6=Green pog.svg |label7={{small|[[Rimini]]}}|lat7=44.059444|long7=12.568333|position7=left| mark7=Green pog.svg |label8={{small|[[Sanremo]]}}|lat8=43.8160|long8=7.7761|position8=right| mark8=Green pog.svg |label9={{small|[[Ačireale]]}}|lat9=37.616667|long9=15.166667|position9=right|mark9=Green pog.svg |label10={{small|[[Alesandrija]]}}|lat10=44.916667|long10=8.616667|position10=right|mark10=Green pog.svg |label11={{small|[[Bertinoro]]}}|lat11=44.15|long11=12.133333|position11=right|mark11=Green pog.svg |label12={{small|[[Dženova]]}}|lat12=44.411111|long12=8.932778|position12=left|mark12=Green pog.svg |label13={{small|[[Jezola]]}}|lat13=45.533889|long13=12.640833|position13=right|mark13=Green pog.svg |label14={{small|[[Matēra]]}}|lat14=40.666667|long14=16.6|position14=right|mark14=Green pog.svg |label15={{small|[[Palazzolo Akreide]]}}|lat15=37.066667|long15=14.9|position15=right|mark15=Green pog.svg |label16={{small|[[Trieste]]}}|lat16=45.650278|long16=13.770278|position16=right|mark16=Green pog.svg |label17={{small|[[Viterbo]]}}|lat17=42.416667|long17=12.1|position17=right|mark17=Green pog.svg }} [[Attēls:Pala-alpitour-illus.jpg|thumb|Pala Alpitour — 2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursa norises vieta.]] Pēc Eirovīzijas tradīcijas, iepriekšējā gada uzvarētājiem tiek dota iespēja rīkot nākamā gada konkursu. 2021. gada 23. maijā pārstāvji no [[Boloņa]]s, [[Milāna]]s, [[Neapole]]s, [[Pezāro]], [[Redžo nell'Emīlija]]s, [[Roma]]s un [[Turīna]]s izteica vēlmi rīkot 2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursu.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision: prime candidature per ospitare l'evento 2022 da Milano, Bologna e Pesaro|url=https://www.eurofestivalnews.com/2021/05/23/eurovision-candidature-2022-milano-bologna-pesaro/|access-date=2021-05-23|language=it-IT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|date=2021-05-23|title=Appendino: “Complimenti ai Måneskin, ora lavoriamo per portare l’Eurovision a Torino”|url=https://www.lastampa.it/torino/2021/05/23/news/appendino-complimenti-ai-maneskin-ora-lavoriamo-per-portare-l-eurovision-a-torino-1.40305647|access-date=2021-05-23|website=lastampa.it|language=it-IT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|date=2021-05-23| title= Clemente candida Napoli per l'Eurovision 2022 | url = https://www.casoriadue.it/clemente-candida-napoli-per-leurovision-2022/|access-date=2021-05-23|website=casoriadue.it|language=it-IT}}</ref> Tajā pašā dienā, Redžo nell'Emīlijas pilsētas mērs, Luka Veči pauda interesi rīkot konkursu jaunajā [[RCF Arēna|RCF Arēnā]], lielākajā Eiropas atvērtā tipa arēnā ar 100 000 ietilpību.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision, la vittoria dei Maneskin. Nel 2022 toccherà all’Italia, candidiamo Reggio Emilia|url=https://www.reggionline.com/eurovision-la-vittoria-dei-maneskin-nel-2022-tocchera-allitalia-candidiamo-reggio-emilia-rcf-arena-vecchi/|access-date=2021-05-23|language=it-IT}}</ref> Arī Romas mērs Virdžīnija Radži izteica interesi rīkot konkursu Romā.<ref>{{tīmekļa atsauce|title=Eurovision 2022 in Italia, Raggi candida Roma: "È il palcoscenico perfetto"|url=https://www.romatoday.it/politica/eurovision-2022-a-roma-dove.html|access-date=2021-05-23|website=RomaToday|language=it}}</ref> 2021. gada 8. oktobrī EBU un RAI paziņoja, ka 2022. gada konkurss norisināsies [[Turīna|Turīnā]] ''[[Pala Alpitour]]''.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Farren|first=Neil|date=2021-10-08|title=Turin Confirmed as Host City of Eurovision 2022|url=https://eurovoix.com/2021/10/08/turin-confirmed-host-city-eurovision-2022/|access-date=2021-10-08|website=Eurovoix|language=en-GB}}</ref> Zemāk ir norādītas pilsētas, kuras bija izteikušas interesi rīkot konkursu.<br> {{Color box|#CEDFF2|†|border=darkgray}} '''Rīkotājs'''; {{Color box|#D0F0C0|‡|border=darkgray}} '''Galvenie kandidāti'''; {{Color box|#F2E0CE|border=darkgray}} '''Prezentēti kā vieni no iespējamajiem rīkotājiem''' {| class="wikitable sortable" ! width="100" | Pilsēta ! width="120" | Vieta ! Piezīmes |-style="background:#F2E0CE;" | [[Ačireale]] | ''[[PalaTupparello]]'' | — |-style="background:#F2E0CE;" | [[Alesandrija]] | ''[[Alesandrijas citadele]]'' | Nepieciešama jumta būvniecība un renovācijas darbi. |- | [[Bertinoto]] | ''[[PalaGalassi]]'' | Rīkojusi 2013. un 2017. gada Itālijas basketbola superkausu. |- | rowspan="2" style="background:#D0F0C0;" | [[Boloņa]] | ''[[Unipol Arena]]'' | Rīkojusi vairākus sporta pasākumus. |-style="background:#D0F0C0;" | ''[[Fiera di Bologna]]''‡ | Katru gadu tiek rīkoti vairāk nekā 75 gadatirgi. |-style="background:#F2E0CE;" | [[Dženova]] | ''[[Palasport di Genova]]'' | Rīkojusi 1992. gada [[Eiropas čempionāts vieglatlētikā telpās|Eiropas čempionātu vieglatlētikā telpās]] un 2001. un 2002. gada Itālijas basketbola superkausu. Šobrīd norisinās renovācijas darbi. |- | [[Florence]] | ''[[Nelson Mandela Forum]]'' | Rīkojusi 2018. gada pasaules čempionātu volejbolā vīriešiem. |- | rowspan="2" | [[Jezola]] | ''[[Palazzo del Turismo]]'' | Rīko "Miss Italia" konkursa finālu; neatbilst EBU noteiktajiem izmēriem. |- | ''[[Piave Vecchia Bāka]]s apkārtne'' | Nepieciešama jumta izbūve. |- | [[Matēra]] | ''[[Cava del Sole]]'' | Nepieciešama jumta izbūve. |- | rowspan="2" style="background:#D0F0C0;" | [[Milāna]] | ''[[Mediolanum Forum]]'' | Rīkojusi 1998. un 2015. gad MTV Eiropas Mūzikas Balvas pasniegšanas ceremoniju. |-style="background:#D0F0C0;" | ''[[Palazzo delle Scintille]]''‡ | Nepieciešami renovācijas darbi. |-style="background:#F2E0CE;" | [[Palazzolo Akreide]] | ''[[Ad hoc arena]] (nav uzbūvēta)'' | Būtu jāsadarbojas ar [[Sirakūzas province|Sirakūzas provinci]]. |-style="background:#D0F0C0;" | [[Pezāro]] | ''[[Vitrifrigo Arena]]''‡ | Rīkojusi vairākus sporta un kultūras pasākumus. |-style="background:#D0F0C0;" | [[Rimini]] | ''[[Rimini Fiera]]''‡ | Rīkojusi vairākus sporta pasākumus. |-style="background:#F2E0CE;" | rowspan="2" | [[Roma]] | ''[[PalaLottomatica]]'' | Rīkojusi [[Basketbols 1960. gada vasaras olimpiskajās spēlēs|1960. gada vasaras olimpisko spēļu basketbola turnīru]] un [[1990. gada FIFA Pasaules kauss|1990. gada FIFA Pasaules kausa izslēgšanas turnīru]] |- | ''[[Fiera di Roma]]'' | Rīko ikgadējo gadatirgu. Neatbilst EBU noteiktajai ietilpībai. |-style="background:#F2E0CE;" | [[Sanremo]] | ''[[Mercato dei Fiori]]'' | Rīko ikgadējo Sanremo Mūzikas festivālu kopš [[1977]]. gada |- | rowspan="2" | [[Trieste]] | ''[[PalaTrieste]]'' | Neatbilst EBU izmēra prasībām. |- | ''[[Stadio Nereo Rocco]]'' | Rīkojusi [[2019. gada UEFA Eiropas U-21 čempionāts|2019. gada UEFA Eiropas U-21 čempionātu]]. |- | style="background:#CEDFF2;" | '''[[Turīna]]''' | style="background:#CEDFF2;" | '''[[Pala Alpitour]]'''† | Rīkojusi [[Hokejs 2006. gada ziemas olimpiskajās spēlēs|2006. gada ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīru]]. |- | [[Viterbo]] | ''[[Fiera di Viterbo ]]'' | Neabilst EBU izmēra prasībām. Nepieciešami renovācijas darbi. |} == Formāts == === Vizuālais dizains === [[2022]]. gada [[21. janvāris|21. janvārī]] tika atklāts konkursa sauklis un logo — "Sound of Beauty" ("Skaistuma skaņa"), savukārt papildinformācija tika publicēta [[24. janvāris|24. janvārī]]. Logo tika veidots simetriskas [[kimatika|kimātikas]] struktūru un rakstiem, lai parādītu skaņas īpašības un itāļu dārza dizainu. Savukārt tipogrāfijai tika likts pamats no [[20. gadsimts|20. gadsimta]] sākuma itāļu mākslas plakāta; krāsas ņemtas no [[Itālijas karogs|Itālijas karoga]].<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2022-01-24|title=Theme Art: 'The Sound of Beauty' explained|url=https://eurovision.tv/story/the-sound-of-beauty|access-date=2022-01-24|website=Eurovision.tv|publisher=EBU|language=en-gb}}</ref> === Vadītāji === [[2021]]. gada [[3. decembris|3. decembrī]] itāļu televīzijas kanāla "Rai 1" direktors [[Stefano Koleta]], intervijā itāļu ziņu aģentūrai ANSA, paziņoja, ka konkursa vadītāji netiks paziņoti līdz [[Sanremo mūzikas festivāls|Sanremo mūzikas festivāla]] beigām.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|date=2021-12-03|title=Eurovision 2022: Hosts to be Revealed After Sanremo|url=https://eurovoix.com/2021/12/03/eurovision-2022-hosts-revealed-after-sanremo/|access-date=2021-12-03|website=Eurovoix|language=en-GB}}</ref> [[2022]]. gada [[2. februāris|2. februārī]] tika paziņots, ka konkursu vadīs itāļu televīzijas raidījuma personība [[Alesandro Ketelans]] un dziedātāji [[Laura Pauzīni]] un [[Mika]].<ref>{{tīmekļa atsauce|last=|date=2022-01-24|title=Eurovision 2022, conducono Pausini e Cattelan. E (forse) Mika|url=https://www.adnkronos.com/eurovision-2022-conducono-pausini-e-cattelan-e-forse-mika_2juEqjxKTvTseoTuqZhLr3|access-date=2022-01-29|website=Adnkronos|language=it|archive-date=29 January 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220129141321/https://www.adnkronos.com/eurovision-2022-conducono-pausini-e-cattelan-e-forse-mika_2juEqjxKTvTseoTuqZhLr3}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|date=2022-02-01|title=Laura Pausini, Alessandro Cattelan e Mika condurranno l'Eurovision a Torino|url=https://www.sorrisi.com/tv/news-e-anticipazioni/laura-pausini-alessandro-cattelan-e-mika-condurranno-leurovision-a-torino/|access-date=2022-02-01|website=TV Sorrisi e Canzoni|language=it-IT|archive-date=1 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220201105005/https://www.sorrisi.com/tv/news-e-anticipazioni/laura-pausini-alessandro-cattelan-e-mika-condurranno-leurovision-a-torino/}}</ref> === Skatuves dizains === [[2021]]. gada [[22. novembris|22. novembrī]], [[Roma|Romā]] bazētās studijas ateljē [[Frančeska Montinaro]] savos sociālajos kontos paziņoja, ka itāļu raidorganizācija RAI ir izvēlējušies viņu par 2022. gada konkursa skatuves mākslinieci. Iepriekš, šī studija, ir veidojuši skatuves dizainu 2016. un 2019. gada Sanremo mūzikas festivālam.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|date=2021-11-27|title=Eurovision 2022: Atelier Francesca Montinaro Selected to Design Stage For Eurovision|url=https://eurovoix.com/2021/11/27/eurovision-2022-atelier-francesca-montinaro-stage/|access-date=2021-11-27|website=Eurovoix|language=en-GB}}</ref> Šī būs pirmā reize kopš [[2016. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2016. gada]], kad skatuves dizainu neveido vācu dizaineris [[Florians Vīders]].<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Davidović|first=Nikola|date=2021-11-27|title=Eurovision 2022: la scenografia del palco sarà realizzata da Atelier Francesca Montinaro|url=https://eurovisionin.com/eurovision-2022-la-scenografia-del-palco-sara-realizzata-da-atelier-francesca-montinaro-2/|access-date=2021-11-27|website=EIN|language=it-IT}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|last=Zefteridis|first=Giorgos|date=2021-11-27|title=Eurovision 2022: Studio "Atelier Francesca Montinaro" stage designers for Eurovision 2022!|url=https://eurovisionfun.com/en/2021/11/eurovision-2022-studio-atelier-francesca-montinaro-stage-designers-for-eurovision-2022/|access-date=2021-11-27|website=Eurovision Fun|language=en-US}}</ref> === Dalība konkursā === 2021. gada [[3. novembris|novembrī]] [[Islande Eirovīzijas dziesmu konkursā|Islandes]] raidorganizācija RUV, nejauši nopludināja 2022. gada konkursa noteikumus, atklājot, ka otro gadu pēc kārtas delegācijām būs iespēja izmantot iepriekš ierakstītu bekvokālu. Katra delegācija varēs izmantot iespēju gan izmantot bekvokālistu ierakstus, gan bekvokālistus izmantot tiešsaistē. Saskaņa ar noteikumiem, visiem vadošajiem vokālistiem, dziesmas ir jāizpilda dzīvajā.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Granger|first=Anthony|date=2021-09-03|title=Eurovision 2022: Pre-Recorded Backing Vocals Remain After Trial in Rotterdam|url=https://eurovoix.com/2021/09/03/eurovision-2022-pre-recorded-backing-vocals-remain/|access-date=2021-09-03|website=Eurovoix|language=en-GB}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|last=Adams|first=William Lee|date=2021-09-03|title=Pre-recorded backing vocals permitted for Eurovision 2022 following Rotterdam trial|url=https://wiwibloggs.com/2021/09/03/pre-recorded-backing-vocals-permitted-for-eurovision-2022-following-rotterdam-trial/266528/|access-date=2021-09-03|website=Wiwibloggs|language=en-US}}</ref> 2021. gada [[30. novembris|30. novembrī]] Grieķijas OGAE atklāja, ka otro gadu pēc kārtas [[Eiropas raidorganizācija|EBU]] prasīs no visām delegācijām izveidot tiešraides ierakstu, ko var izmantot, ja dziesmu izpildītājs nevarēs doties uz [[Turīna|Turīnu]] vai, ierodoties konkursa norises vietā, tiks pakļauti karantīnai.<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2021-11-28|title=Με την ασφάλεια των Live-On-Tape και το 2022!|url=https://ogaegreece.com/live-on-tape-2022/|access-date=2021-11-30|website=OGAE Greece|language=el}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|last=Terry|first=Connor|title=Eurovision 2022: Live-on tapes appear to be required of delegations again|url=http://www.escunited.com/eurovision-2022-live-on-tapes-appear-to-be-required-of-delegations-again/|access-date=2021-11-30|website=ESCUnited|language=en-GB}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|last=Washak|first=James|date=2021-11-30|title=Eurovision 2022: Live-On Tape Performances Will Be Required|url=https://eurovoix.com/2021/11/30/eurovision-2022-live-on-tape-performances-required/|access-date=2021-11-30|website=Eurovoix|language=en-GB}}</ref> Vēlāk šo informāciju apstiprināja arī [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursa]] koordinātors [[Martins Esterdāls]].<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2021-12-22|title=Eurovision 2022: Two scenarios are being considered for Turin!|url=https://eurovisionfun.com/en/2021/12/eurovision-2022-two-scenarios-are-being-considered-for-turin/|access-date=2021-12-27|website=EurovisionFun|language=en}}</ref> === Pusfināla izloze === [[Attēls:PalazzoMadamaNotte.jpg|thumb|Palazzo Madama, pusfināla izlozes ceremonijas vieta]] Pusfinalu izloze norisinājās 2022. gada [[25. janvāris|25. janvārī]] [[Palazzo Madama]], [[Turīna|Turīnā]].<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2022-01-18|title=Semi-Final Allocation Draw: Pots, Palaces and Participants|url=https://eurovision.tv/story/semi-final-allocation-draw-pots-palaces-and-participants|access-date=2022-01-18|work=Eurovision.tv|publisher=EBU}}</ref><ref>{{tīmekļa atsauce|last=Cafarelli|first=Donato|date=2022-01-18|title=Sorteggio semifinali Eurovision 2022: Carolina Di Domenico e Gabriele Corsi alla conduzione|url=https://www.eurofestivalnews.com/2022/01/18/eurovision-2022-sorteggio-semifinali-gabriele-corsi-carolina-di-domenico/|access-date=2022-01-18|work=Eurofestival News|language=it}}</ref> Trīsdesmit seši pusfinālisti tika sadalīti sešās grupās, pamatojoties uz vēsturiskajiem balsošanas modeļiem. Tas tika darīts, lai samazinātu "blokvalstu balsojumus" un palielinātu spriedzi pusfinālos. Izlozē, tika noskaidrots arī, kuros pusfinālos balsos, katra "lielā piecinieka" dalībvalsts. Ceremoniju vadija [[Karolīna Di Domeniko]] un [[Mario Akampa]]. Sākotnēji bija domāts, ka ceremoniju vadīs [[Gabriels Korsi]], bet pēc tam, kad viņam tika konstatēts pozitīvs [[COVID-19]] tests, viņa vietā, kā otrs vadītājs, tika uzaicināts Akampa.<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Lombardini|first=Emanuele|date=2022-01-24|title=Eurovision 2022, Allocation Draw: ci sarà Mario Acampa con Carolina Di Domenico|url=https://www.eurofestivalnews.com/2022/01/24/eurovision-2022-allocation-draw-acampa-di-domenico/|access-date=2022-01-24|website=Eurofestival News|language=it}}</ref> Ceremonijas laikā, tika nodota arī rīkotājpilsētas nozīme, no iepriekšējā konkursa rīkotājpilsētas, [[Roterdama]]s, mēra [[Ahmeds Aboutalebs|Ahmeda Aboutaleba]] Turīnas mēram [[Stefano Lo Russo]]. {| class="wikitable" |- ! scope="col" style="width:17%;" | 1. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 2. grupa ! scope="col" style="width:16%;" | 3. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 4. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 5. grupa ! scope="col" style="width:17%;" | 6. grupa |- | valign="top" | * {{ESC|Albānija}} * {{ESC|Horvātija}} * {{ESC|Melnkalne}} * {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} * {{ESC|Serbija}} * {{ESC|Slovēnija}} | valign="top" | * {{ESC|Austrālija}} * {{ESC|Dānija}} * {{ESC|Somija}} * {{ESC|Islande}} * {{ESC|Norvēģija}} * {{ESC|Zviedrija}} | valign="top" | * {{ESC|Armēnija}} * {{ESC|Azerbaidžāna}} * {{ESC|Gruzija}} * {{ESC|Izraēla}} * {{ESC|Ukraina}} | valign="top" | * {{ESC|Bulgārija}} * {{ESC|Kipra}} * {{ESC|Grieķija}} * {{ESC|Malta}} * {{ESC|Portugāle}} * {{ESC|Sanmarīno}} | valign="top" | * {{ESC|Igaunija}} * {{ESC|Latvija}} * {{ESC|Lietuva}} * {{ESC|Moldova}} * {{ESC|Polija}} * {{ESC|Rumānija}} | valign="top" | * {{ESC|Austrija}} * {{ESC|Beļģija}} * {{ESC|Čehija}} * {{ESC|Īrija}} * {{ESC|Nīderlande}} * {{ESC|Šveice}} |} == Dalībvalstis == 2021. gada [[20. oktobris|20. oktobrī]] [[Eiropas Raidorganizācija]] (EBU) paziņoja, ka dalību 2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkursam ir apstiprinājušas 41 valsts. Starp tām ir visas valstis, kas piedalījās [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada konkursā]] un divas valstis, kas konkursā atgriezās — [[Armēnija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Armēnija]] un [[Melnkalne Eirovīzijas dziesmu konkursā|Melnkalne]] (abas iepriekš piedalījās [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada konkursā]]).<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/41-countries-for-2022|title=REVEALED: the 41 countries joining Eurovision in Turin 2022|date=20 October 2021|access-date=20 October 2021|work=Eurovision.tv|publisher=EBU|archive-url=https://web.archive.org/web/20211020111032/https://eurovision.tv/story/41-countries-for-2022|archive-date=2021-10-20}}</ref> Sakarā ar [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukumu Ukrainā]], 25. februārī, EBU paziņoja, ka Krievijai būs liegta iespēja piedalīties šī gada Eirovīzijas dziesmu konkursā.<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/izklaide/televizija/krievijai-liedz-dalibu-eirovizijas-konkursa.d?id=54098900|title=Krievijai liedz dalību 'Eirovīzijas' konkursā |date=2022-02-25|access-date=2022-02-26|work=Delfi.lv|publisher=Delfi.lv}}</ref> === Dalībnieki, kas atgriežas === Bija dalībnieki, kas atgriezās Eirovīzijas dziesmu konkursā — [[Stojans Jankulovs]], kas ir [[Bulgārija]]s grupas ''[[Intelligent Music Project]]'' dalībnieks. Iepriekš piedalījies kopā ar [[Elica Todorova|Elicu Todorovu]] [[2007. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2007.]] un [[2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2013. gada Eirovīzijas dziesmu konkursos]].<ref>{{tīmekļa atsauce|date=2021-11-25|title=Bulgaria turns it up to 11 with Intelligent Music Project|url=https://eurovision.tv/story/bulgaria-intelligent-music-project|access-date=2021-11-25|website=Eurovision.tv|publisher=EBU|language=en-gb}}</ref> Kā arī [[Moldova]]s mūzikas grupa ''[[Zdob și Zdub]]'', kas iepriekš Moldovu pārstāvējusi [[2005. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2005.]] un [[2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2011. gada Eirovīzijas dziesmu konkursos]].<ref>{{tīmekļa atsauce|last=Farren|first=Neil|date=2022-01-29|title=Moldova: Zdob și Zdub & Fratii Advahov to Eurovision 2022|url=https://eurovoix.com/2022/01/29/zdob-si-zdub-fratii-advahov-eurovision-2022/|access-date=2022-01-29|website=Eurovoix|language=en-GB}}</ref> ''[[Mahmood]]'' pārstāvēja [[Itālija|Itāliju]] [[2019. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2019. gada konkursā]]. === Pirmais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Pirmais pusfināls notika {{Dat|2022|5|10}} plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. Pusfinālā piedalījās 17 valstis. Šajā pusfinālā balsoja tikai šī pusfināla dalībvalstis, plus [[Francija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Francija]] un [[Itālija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Itālija]].<ref name="draw">{{tīmekļa atsauce|url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2022-semi-finals|title=Eurovision 2022: Which Semi-Final is your country performing in?|date=2022-01-25|work=Eurovision.tv|publisher=European Broadcasting Union (EBU)|access-date=2022-01-25}}</ref> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="50" | Nr.<ref name="2022RO">{{tīmekļa atsauce |date=2022-03-29 |title=Eurovision Song Contest 2022 Semi-Final running orders revealed! |url=https://eurovision.tv/story/eurovision-2022-semi-final-running-order |access-date=2022-03-29 |website=Eurovision.tv |publisher=EBU |language=en-gb}}</ref> ! width="150" | Dalībvalsts ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda ! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Albānija}} | [[Ronela Hajati]] | "Sekret" | "Noslēpums" | [[Albāņu valoda|Albāņu]], [[Angļu valoda|angļu]]{{efn|Atsevišķas frāzes spāņu valodā.}} | 12. | 58. |- | 02 | {{ESC|Latvija}} | [[Citi Zēni]] | "[[Eat Your Salad]]" | "Ēd Savus Salātus" | Angļu | 14. | 55 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 03 | {{ESC|Lietuva}} | [[Monika Liu]] | "Sentimentai" | "Sentiments" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]] | 7. | 159 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Šveice}} | ''[[Marius Bear]]'' | "Boys Do Cry" | "Zēni raud" | Angļu | 9. | 118 |- | 05 | {{ESC|Slovēnija}} | ''[[LPS]]'' | "Disko" | — | [[Slovēņu valoda|Slovēņu]] | 17. | 15 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 06 | {{ESC|Ukraina}} | ''[[Kalush Orchestra]]'' | "[[Stefania (Стефанія)]]" | "Stefanija" | [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] | 1. | 337 |- | 07 | {{ESC|Bulgārija}} | ''[[Intelligent Music Project]]'' | "Intention" | "Nodoms" | Angļu | 16. | 29 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 08 | {{ESC|Nīderlande}} | ''[[S10]]'' | "De diepte" | "Dziļums" | [[Holandiešu valoda|Holandiešu]] | 2. | 221 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 09 | {{ESC|Moldova}} | ''[[Zdob şi Zdub]]'' & [[Brāļi Advahovi]] | "Trenulețul" | "Vilciens" | Angļu, [[Rumāņu valoda|rumāņu]]{{efn|Viena rindiņa angļu valodā.}} | 8. | 154 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 10 | {{ESC|Portugāle}} | [[Maro]] | "Saudade, saudade" | "Ilgojos, ilgojos" | Angļu, [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 4. | 208 |- | 11 | {{ESC|Horvātija}} | [[Mia Dimšiča]] | "Guilty Pleasure" | "Vainīgais prieks" | Angļu | 11. | 75 |- | 12 | {{ESC|Dānija}} | ''[[Reddi]]'' | "The Show" | "Šovs" | Angļu | 13. | 55 |- | 13 | {{ESC|Austrija}} | ''[[Lumix]]'' pied. Pia Maria | "Halo" | — | Angļu | 15. | 42 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Islande}} | ''[[Systur]]'' | "Með hækkandi sól" | "Ar uzlecošo sauli" | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | 10. | 103 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 15 | {{ESC|Grieķija}} | [[Amanda Tenfjorda]] | "Die Together" | "Nomirt kopā" | Angļu | 3. | 211 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Norvēģija}} | ''[[Subwoolfer]]'' | "Give That Wolf a Banana" | "Dodiet tam vilkam banānu" | Angļu | 6. | 177 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 17 | {{ESC|Armēnija}} | [[Roza Linna]] | "Snap" | — | Angļu | 5. | 187 |} === Otrais pusfināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=navajowhite|teksts_1=Kvalificējās finālam}} Otrais pusfināls notika {{Dat|2022|5|12}} plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. Pusfinālā piedalījās 18 valstis. Šajā pusfinālā balsoja tikai šī pusfināla dalībvalstis, plus [[Lielbritānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Lielbritānija]], [[Spānija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Spānija]] un [[Vācija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Vācija]].<ref name="draw"/> {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="50" | Nr.<ref name="2022RO" /> ! width="150" | Dalībvalsts ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda ! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 01 | {{ESC|Somija}} | ''[[The Rasmus]]'' | "Jezebel" | "Jezebele" | Angļu | 7. | 162 |- | 02 | {{ESC|Izraēla}} | [[Maikls Bens Deivids]] | "I.M" | "Es esmu" | Angļu | 13. | 61 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 03 | {{ESC|Serbija}} | [[Ana Džuriča|Konstrakta]] | "In corpore sano" | "Veselā ķermenī" | [[Serbu valoda|Serbu]], [[Latīņu valoda|Latīņu]] | 3. | 237 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 04 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Nadirs Rūstemli]] | "Fade to Black" | "Nobālēt melnam" | Angļu | 10. | 96 |- | 05 | {{ESC|Gruzija}} | ''[[Circus Mircus]]'' | "Lock Me In" | "Ieslēdz mani" | Angļu | 18. | 22 |- | 06 | {{ESC|Malta}} | [[Emma Maskata]] | "I Am What I Am" | "Es esmu tā, kas es esmu" | Angļu | 16. | 47 |- | 07 | {{ESC|Sanmarīno}} | [[Ahills Lauro]] | "Stripper" | "Striptīza dejotājs" | [[Itāļu valoda|Itāļu]]{{efn|Atsevišķas frāzes angļu valodā.}} | 14. | 50 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 08 | {{ESC|Austrālija}} | [[Šeldons Rājli]] | "Not the Same" | "Nav tas Pats" | Angļu | 2. | 243 |- | 09 | {{ESC|Kipra}} | ''[[Andromache]]'' | "Ela" (Έλα) | — | Angļu, [[Grieķu valoda|Grieķu]] | 12. | 63. |- | 10 | {{ESC|Īrija}} | [[Brūka Skuliona]] | "That's Rich" | "Tas ir bagāts" | Angļu | 15. | 47. |- | 11 | {{ESC|Ziemeļmaķedonija}} | [[Andrea]] | "Circles" | "Apļi" | Angļu | 11. | 79 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 12 | {{ESC|Igaunija}} | [[Stefans Airapetjans|Stefans]] | "Hope" | "Cerība" | Angļu | 5. | 209 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 13 | {{ESC|Rumānija}} | ''[[WRS]]'' | "Llámame" | "Piezvani man" | Angļu{{efn|Atsevišķas frāzes, kā arī dziesma nosaukums, ir spāņu valodā.}} | 9. | 118 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 14 | {{ESC|Polija}} | [[Kristians Očmans|Očmans]] | "River" | "Upe" | Angļu | 6. | 198 |- | 15 | {{ESC|Melnkalne}} | [[Vladana Vučiniča]] | "Breathe" | "Elpot" | Angļu | 17. | 33 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 16 | {{ESC|Beļģija}} | [[Džeremijs Makiese]] | "Miss You" | "Pietrūkst tevis" | Angļu | 8. | 151 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 17 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Kornēlija Džeikobsa]] | "Hold Me Closer" | "Turi mani tuvāk" | Angļu | 1. | 396 |- style="font-weight: bold; background: navajowhite;" | 18 | {{ESC|Čehija}} | ''[[We Are Domi]]'' | "Lights Off" | "Izslēgt gaismas" | Angļu | 4. | 227 |} === Fināls === {{Klasifikācijas krāsas|novietojums=yes|tabulas nosaukums=Krāsu atšifrējums|novietojumst=left|platumst=auto|krāsa_1=gold|teksts_1=Uzvarētājs}} Fināls notika {{Dat|2022|05|14}} plkst. 22:00 <small>({{piezīme|LAT|Pēc Latvijas laika}})</small>. [[Latvija|Latvijā]] konkursu tiešraidē pārraidīja [[LTV1]] kanālā. Finālā piedalījās 25 valstis — 20, kas kvalificējušās no pusfināliem, un 5, kas finālam kvalificējās automātiski. Finālā varēja balsot visas konkursa dalībvalstis, ieskaitot [[Latvija Eirovīzijas dziesmu konkursā|Latviju]]. Konkursā uzvarēja [[Ukraina Eirovīzijas dziesmu konkursā|Ukrainas]] izpildītāji ''[[Kalush Orchestra]]'' ar dziesmu "[[Stefania (Стефанія)]]". {| class="sortable wikitable plainrowheaders" ! width="50" | Nr. ! width="150" | Dalībvalsts ! width="190" | Izpildītājs ! width="190" | Dziesma ! width="190" | Tulkojums ! width="80" | Valoda ! width="20" | Vieta ! width="20" | Punkti |- | 01 | {{ESC|Čehija}} | ''[[We Are Domi]]'' | "Lights Off" | "Izslēgt gaismas" | Angļu | 22. | 38 |- | 02 | {{ESC|Rumānija}} | ''[[WRS]]'' | "Llámame" | "Piezvani man" | Angļu{{efn|Atsevišķas frāzes, kā arī dziesma nosaukums, ir spāņu valodā.}} | 18. | 65 |- | 03 | {{ESC|Portugāle}} | [[Maro]] | "Saudade, saudade" | "Ilgojos, ilgojos" | Angļu, [[Portugāļu valoda|Portugāļu]] | 9. | 207 |- | 04 | {{ESC|Somija}} | ''[[The Rasmus]]'' | "Jezebel" | "Jezebele" | Angļu | 21. | 38 |- | 05 | {{ESC|Šveice}} | ''[[Marius Bear]]'' | "Boys Do Cry" | "Zēni raud" | Angļu | 17. | 78 |- | 06 | {{ESC|Francija}} | ''[[Alvan]]'' un ''[[Ahez]]'' | "Fulenn" | "Dzirkstele" | [[Bretoņu valoda|Bretoņu]] | 24. | 17 |- | 07 | {{ESC|Norvēģija}} | ''[[Subwoolfer]]'' | "Give That Wolf a Banana" | "Dodiet tam vilkam banānu" | Angļu | 10. | 182 |- | 08 | {{ESC|Armēnija}} | [[Roza Linna]] | "Snap" | — | Angļu | 20. | 61 |- | 09 | {{ESC|Itālija}} (rīkotāji) | ''[[Mahmood]]'' un ''[[Blanco (dziedātājs)|Blanco]]'' | "Brividi" | "Drebuļi" | Itāļu | 6. | 268 |- | 10 | {{ESC|Spānija}} | [[Šanele Terero]] | "SloMo" | "—" | Angļu, [[Spāņu valoda|Spāņu]] | 3. | 459 |- | 11 | {{ESC|Nīderlande}} | ''[[S10]]'' | "De diepte" | "Dziļums" | [[Holandiešu valoda|Holandiešu]] | 11. | 171 |- style="font-weight:bold; background:gold;" | 12 | {{ESC|Ukraina}} | ''[[Kalush Orchestra]]'' | "[[Stefania (Стефанія)]]" | "Stefanija" | [[Ukraiņu valoda|Ukraiņu]] | 1. | 631 |- | 13 | {{ESC|Vācija}} | [[Maliks Heriss]] | "Rockstars" | "Rokzvaigznes" | Angļu | 25. | 6 |- | 14 | {{ESC|Lietuva}} | [[Monika Liu]] | "Sentimentai" | "Sentiments" | [[Lietuviešu valoda|Lietuviešu]] | 14. | 128 |- | 15 | {{ESC|Azerbaidžāna}} | [[Nadirs Rūstemli]] | "Fade to Black" | "Nobālēt melnam" | Angļu | 16. | 106 |- | 16 | {{ESC|Beļģija}} | [[Džeremijs Makiese]] | "Miss You" | "Pietrūkst tevis" | Angļu | 19. | 64 |- | 17 | {{ESC|Grieķija}} | [[Amanda Tenfjorda]] | "Die Together" | "Nomirt kopā" | Angļu | 8. | 215 |- | 18 | {{ESC|Islande}} | ''[[Systur]]'' | "Með hækkandi sól" | "Ar uzlecošo sauli" | [[Islandiešu valoda|Islandiešu]] | 23. | 20 |- | 19 | {{ESC|Moldova}} | ''[[Zdob şi Zdub]]'' & [[Brāļi Advahovi]] | "Trenulețul" | "Vilciens" | Angļu, [[Rumāņu valoda|rumāņu]]{{efn|Viena rindiņa angļu valodā.}} | 7. | 253 |- | 20 | {{ESC|Zviedrija}} | [[Kornēlija Džeikobsa]] | "Hold Me Closer" | "Turi mani tuvāk" | Angļu | 4. | 438 |- | 21 | {{ESC|Austrālija}} | [[Šeldons Rājli]] | "Not the Same" | "Nav tas Pats" | Angļu | 15. | 125 |- | 22 | {{ESC|Apvienotā Karaliste}} | [[Sems Raiders]] | "Space Man" | "Kosmonauts" | Angļu | 2. | 466 |- | 23 | {{ESC|Polija}} | [[Kristians Očmans|Očmans]] | "River" | "Upe" | Angļu | 12. | 151 |- | 24 | {{ESC|Serbija}} | [[Ana Džuriča|Konstrakta]] | "In corpore sano" | "Veselā ķermenī" | [[Serbu valoda|Serbu]], [[Latīņu valoda|Latīņu]] | 5. | 312 |- | 25 | {{ESC|Igaunija}} | [[Stefans Airapetjans|Stefans]] | "Hope" | "Cerība" | Angļu | 13. | 141 |} == Balsojums == === Pirmais pusfināls === {| class="wikitable collapsible collapsed plainrowheaders" style="float:right; margin:10px" ! colspan="7" |Sadalītais rezultāts (1. pusfināls) |- ! rowspan="2" scope="col" |Vieta ! colspan="2" scope="col" |Kopējais rezultāts ! colspan="2" scope="col" |Žūrija ! colspan="2" scope="col" |Skatītāji |- ! scope="col" |Valsts ! scope="col" |Punkti ! scope="col" |Valsts ! scope="col" |Punkti ! scope="col" |Valsts ! scope="col" |Punkti |- ! scope="row" style="text-align:center;" | 1 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Ukraina}} | bgcolor="navajowhite" | 337 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Grieķija}} | bgcolor="navajowhite" | 151 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Ukraina}} | bgcolor="navajowhite" | 202 |- !scope="row" style="text-align:center;" | 2 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Nīderlande}} | bgcolor="navajowhite" | 221 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Nīderlande}} | bgcolor="navajowhite" | 142 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Moldova}} | bgcolor="navajowhite" | 135 |- ! scope="row" style="text-align:center;" | 3 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Grieķija}} | bgcolor="navajowhite" | 211 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Ukraina}} | bgcolor="navajowhite" | 135 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Armēnija}} | bgcolor="navajowhite" | 105 |- ! scope="row" style="text-align:center;" | 4 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Portugāle}} | bgcolor="navajowhite" | 208 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Portugāle}} | bgcolor="navajowhite" | 121 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Norvēģija}} | bgcolor="navajowhite" | 104 |- ! scope="row" style="text-align:center;" | 5 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Armēnija}} | bgcolor="navajowhite" | 187 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Šveice}} | bgcolor="navajowhite" | 107 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Lietuva}} | bgcolor="navajowhite" | 103 |- ! scope="row" style="text-align:center;" | 6 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Norvēģija}} | bgcolor="navajowhite" | 177 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Armēnija}} | bgcolor="navajowhite" | 82 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Portugāle}} | bgcolor="navajowhite" | 87 |- ! scope="row" style="text-align:center;" | 7 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Lietuva}} | bgcolor="navajowhite" | 159 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Norvēģija}} | bgcolor="navajowhite" | 73 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Nīderlande}} | bgcolor="navajowhite" | 79 |- ! scope="row" style="text-align:center;" | 8 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Moldova}} | bgcolor="navajowhite" | 154 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Islande}} | bgcolor="navajowhite" | 64 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Grieķija}} | bgcolor="navajowhite" | 60 |- ! scope="row" style="text-align:center;" | 9 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Šveice}} | bgcolor="navajowhite" | 118 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Lietuva}} | bgcolor="navajowhite" | 56 | {{ESC|Albānija}} | 46 |- ! scope="row" style="text-align:center;" | 10 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Islande}} | bgcolor="navajowhite" | 103 | {{ESC|Horvātija}} | 42 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Islande}} | bgcolor="navajowhite" | 39 |- ! scope="row" style="text-align:center;" | 11 | {{ESC|Horvātija}} | 75 | {{ESC|Latvija}} | 39 | {{ESC|Austrija}} | 36 |- ! scope="row" style="text-align:center;" | 12 | {{ESC|Albānija}} | 58 | {{ESC|Dānija}} | 35 | {{ESC|Horvātija}} | 33 |- ! scope="row" style="text-align:center;" | 13 | {{ESC|Dānija}} | 55 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Moldova}} | bgcolor="navajowhite" | 19 | {{ESC|Dānija}} | 20 |- ! scope="row" style="text-align:center;" | 14 | {{ESC|Latvija}} | 55 | {{ESC|Albānija}} | 12 | {{ESC|Bulgārija}} | 18 |- ! scope="row" style="text-align:center;" | 15 | {{ESC|Austrija}} | 42 | {{ESC|Bulgārija}} | 11 | {{ESC|Latvija}} | 16 |- ! scope="row" style="text-align:center;" | 16 | {{ESC|Bulgārija}} | 29 | {{ESC|Slovēnija}} | 7 | bgcolor="navajowhite" | {{ESC|Šveice}} | bgcolor="navajowhite" | 11 |- ! scope="row" style="text-align:center;" | 17 | {{ESC|Slovēnija}} | 15 | {{ESC|Austrija}} | 6 | {{ESC|Slovēnija}} | 8 |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align: center; font-size: 85%;" |- |+ Pirmā pusfināla balsojuma rezultāts (žūrijas balsojums) |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align: left; background: #F2F2F2;" | <br /> ! scope="col" {{vert header|nb=y|Punktu summa|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Skatītāju punkti}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Itālija}} |- | style="height:2px; background: #eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4EAA9;" | | style="background: #A4D1EF;" | | style="background: #A4D1EF;" | | style="background: #A4D1EF;" | | style="background: #A4D1EF;" | | style="background: #A4D1EF;" | | style="background: #A4D1EF;" | | style="background: #A4D1EF;" | | style="background: #A4D1EF;" | | style="background: #A4D1EF;" | | style="background: #A4D1EF;" | | style="background: #A4D1EF;" | | style="background: #A4D1EF;" | | style="background: #A4D1EF;" | | style="background: #A4D1EF;" | | style="background: #A4D1EF;" | | style="background: #A4D1EF;" | | style="background: #A4D1EF;" | | style="background: #A4D1EF;" | | style="background: #A4D1EF;" | |- ! rowspan="26" {{vert header|va=middle|Dalībnieki}} ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Albānija | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 58 | 46 || style="background: #aaa;" | || || || || || || || || || || || || || || '''12''' || || || || |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Latvija | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 55 | 16 || || style="background: #aaa;" | || 2 || 2 || 3 || || 3 || || 4 || '''12''' || || 1 || 1 || 4 || 4 || || 2 || || 1 |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 159 | 103 || || 1 || style="background: #aaa;" | || 3 || '''12''' || || || 2 || || 6 || 10 || 5 || || 8 || || 5 || || 2 || 2 |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Šveice | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 118 | 11 || 6 || 4 || 10 || style="background: #aaa;" | || 4 || 6 || '''12''' || 7 || 10 || 4 || 6 || 6 || 7 || 5 || || 4 || 5 || 5 || 6 |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 15 | 8 || || || || || style="background: #aaa;" | || || || 1 || 1 || || 5 || || || || || || || || |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 337 | 202 || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 8 || 7 || style="background: #aaa;" | || || 8 || '''12''' || 7 || 7 || 7 || || 10 || 3 || 6 || 7 || 10 || 7 |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 29 | 18 || 1 || || || || || || style="background: #aaa;" | || || || || || || || || 10 || || || || |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 221 | 79 || 10 || 3 || 8 || '''12''' || 10 || '''12''' || 4 || style="background: #aaa;" | || 2 || 8 || 2 || '''12''' || 8 || 7 || 6 || 8 || '''12''' || 8 || 10 |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Moldova | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 154 | 135 || || || 1 || || || 2 || 1 || || style="background: #aaa;" | || 1 || || || || || 7 || 1 || 1 || || 5 |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 208 | 87 || 4 || 5 || 7 || 4 || 6 || 8 || 5 || 10 || 5 || style="background: #aaa;" | || '''12''' || 8 || 10 || 6 || 5 || 10 || 10 || 6 || |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 75 | 33 || 3 || || || || 8 || 3 || 6 || 3 || || || style="background: #aaa;" | || || 3 || || 8 || || 4 || || 4 |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Dānija | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 55 | 20 || || 6 || 5 || 5 || || 5 || 2 || || || || 3 || style="background: #aaa;" | || 5 || 1 || || 3 || || || |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Austrija | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 42 | 36 || || || || || || || || || || || || || style="background: #aaa;" | || || 2 || || || 1 || 3 |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Islande | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 103 | 39 || 5 || 8 || 4 || 6 || || 4 || || 5 || 3 || 10 || 4 || 4 || 2 || style="background: #aaa;" | || || 2 || 3 || 4 || |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 211 | 60 || 8 || 10 || 6 || 10 || 5 || 7 || 10 || '''12''' || 8 || 5 || 8 || 10 || 6 || 2 || style="background: #aaa;" | || '''12''' || 8 || '''12''' || '''12''' |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 177 | 104 || 2 || 7 || 3 || 7 || 2 || 1 || 7 || 6 || 7 || 2 || || 3 || 4 || '''12''' || 1 || style="background: #aaa;" | || 6 || 3 || |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 187 | 105 || 7 || 2 || || 1 || 1 || 10 || 8 || 4 || 6 || 3 || 1 || 2 || '''12''' || 3 || || 7 || style="background: #aaa;" | || 7 || 8 |} {| class="wikitable plainrowheaders" style="text-align: center; font-size: 85%;" |- |+ Pirmā pusfināla rezultāti (skatītāji) |- | colspan="2" rowspan="2" style="text-align: left; background: #F2F2F2;" | <br /> ! scope="col" {{vert header|nb=y|Punktu summa|cellstyle=border-bottom: 1px solid transparent;}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Žūrijas balsojums}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Albānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Latvija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Lietuva}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Šveice}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Slovēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Ukraina}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Bulgārija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Nīderlande}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Moldova}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Portugāle}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Horvātija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Dānija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Austrija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Islande}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Grieķija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Norvēģija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Armēnija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Francija}} ! scope="col" {{vert header|nb=y|Itālija}} |- | style="height:2px; background: #eaecf0; border-top:1px solid transparent;" | | style="background:#A4D1EF;" | | style="background: #A4EAA9;" | | style="background: #A4EAA9;" | | style="background: #A4EAA9;" | | style="background: #A4EAA9;" | | style="background: #A4EAA9;" | | style="background: #A4EAA9;" | | style="background: #A4EAA9;" | | style="background: #A4EAA9;" | | style="background: #A4EAA9;" | | style="background: #A4EAA9;" | | style="background: #A4EAA9;" | | style="background: #A4EAA9;" | | style="background: #A4EAA9;" | | style="background: #A4EAA9;" | | style="background: #A4EAA9;" | | style="background: #A4EAA9;" | | style="background: #A4EAA9;" | | style="background: #A4EAA9;" | | style="background: #A4EAA9;" | |- ! rowspan="26" {{vert header|va=middle|Dalībnieki}} ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Albānija | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 58 | 12 || style="background: #aaa;" | || || || 8 || 6 || || 1 || || || || 2 || || 2 || || '''12''' || || 2 || 5 || 8 |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Latvija | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 55 | 39 || || style="background: #aaa;" | || 10 || || || 5 || || 1 || || || || || || || || || || || |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Lietuva | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 159 | 56 || 1 || 10 || style="background: #aaa;" | || 3 || 5 || '''12''' || 5 || 5 || 6 || 6 || 6 || 8 || 4 || 5 || 5 || 8 || 7 || 6 || 1 |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Šveice | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 118 | 107 || || || 3 || style="background: #aaa;" | || || || || 2 || || || || 1 || 3 || 1 || || || 1 || || |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Slovēnija | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 15 | 7 || || || || || style="background: #aaa;" | || || || || || || 8 || || || || || || || || |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Ukraina | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 337 | 135 || 8 || '''12''' || '''12''' || 10 || 10 || style="background: #aaa;" | || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || '''12''' || 10 || 10 || '''12''' || 10 || '''12''' |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Bulgārija | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 29 | 11 || '''12''' || || || || || || style="background: #aaa;" | || || 5 || || || || || || 1 || || || || |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Nīderlande | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 221 | 142 || 3 || 3 || 6 || 2 || 3 || 6 || 3 || style="background: #aaa;" | || 8 || 8 || 3 || 4 || 5 || 8 || 4 || 1 || 4 || 4 || 4 |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Moldova | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 154 | 19 || || 8 || 7 || 7 || 7 || 10 || 8 || 10 || style="background: #aaa;" | || 10 || 10 || 6 || 10 || 7 || 6 || 6 || 6 || 7 || 10 |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Portugāle | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 208 | 121 || 5 || 6 || 8 || '''12''' || 2 || 4 || 6 || 6 || 4 || style="background: #aaa;" | || 1 || 3 || 1 || 2 || 3 || 2 || 8 || 8 || 6 |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Horvātija | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 75 | 42 || 6 || || || 6 || '''12''' || || 2 || || || 1 || style="background: #aaa;" | || || 6 || || || || || || |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Dānija | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 55 | 35 || || 2 || 1 || || 1 || || || || 3 || 3 || || style="background: #aaa;" | || || 6 || || 4 || || || |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Austrija | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 42 | 6 || 4 || 1 || || 4 || || 3 || || || 2 || || 4 || 2 || style="background: #aaa;" | || 4 || 2 || 3 || 5 || || 2 |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Islande | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 103 | 64 || || 5 || 2 || 1 || || 8 || || 4 || || 2 || || 7 || || style="background: #aaa;" | || || 7 || || 3 || |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Grieķija | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 211 | 151 || 10 || || || || 8 || 1 || 7 || 3 || 1 || 4 || || || || || style="background: #aaa;" | || '''12''' || 10 || 1 || 3 |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Norvēģija | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 177 | 73 || 2 || 7 || 5 || || 4 || 7 || 4 || 7 || 10 || 7 || 7 || 10 || 7 || 10 || 7 || style="background: #aaa;" | || 3 || 2 || 5 |- ! scope="row" style="background: #f2f2f2;" | Armēnija | style="text-align: right; background: #f2f2f2;" | 187 | 82 || 7 || 4 || 4 || 5 || || 2 || 10 || 8 || 7 || 5 || 5 || 5 || 8 || 3 || 8 || 5 || style="background: #aaa;" | || '''12''' || 7 |} ==== 12 punkti ==== {| class="wikitable plainrowheaders" |+ Žūrijas piešķirtie 12 punkti |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Kam ! scope="col" | Valstis, kuras iedeva 12 punktus |- | rowspan=3| 4 | {{ESC|Nīderlande}} | {{ESC|Šveice}}, {{ESC|Ukraina}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Armēnija}} |- | {{ESC|Ukraina}} | {{ESC|Albānija}}, {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Moldova}} |- | {{ESC|Grieķija}} | {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Norvēģija}}, {{ESC|Francija}}, {{ESC|Itālija}} |- | rowspan=7| 1 | {{ESC|Albānija}} | {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Armēnija}} | {{ESC|Austrija}} |- | {{ESC|Latvija}} | {{ESC|Portugāle}} |- | {{ESC|Lietuva}} | {{ESC|Slovēnija}} |- | {{ESC|Norvēģija}} | {{ESC|Islande}} |- | {{ESC|Portugāle}} | {{ESC|Horvātija}} |- | {{ESC|Šveice}} | {{ESC|Bulgārija}} |} {| class="wikitable plainrowheaders" |+ Skatītāju piešķirtie 12 punkti |- ! scope="col" | Skaits ! scope="col" | Kam ! scope="col" | Valstis, kuras iedeva 12 punktus |- | 12 | {{ESC|Ukraina}} | {{ESC|Latvija}}, {{ESC|Lietuva}}, {{ESC|Bulgārija}}, {{ESC|Nīderlande}}, {{ESC|Moldova}}, {{ESC|Portugāle}}, {{ESC|Horvātija}}, {{ESC|Dānija}}, {{ESC|Austrija}}, {{ESC|Islande}}, {{ESC|Armēnija}}, {{ESC|Itālija}} |- | rowspan=7| 1 | {{ESC|Albānija}} | {{ESC|Grieķija}} |- | {{ESC|Armēnija}} | {{ESC|Francija}} |- | {{ESC|Bulgārija}} | {{ESC|Albānija}} |- | {{ESC|Horvātija}} | {{ESC|Slovēnija}} |- | {{ESC|Grieķija}} | {{ESC|Norvēģija}} |- | {{ESC|Lietuva}} | {{ESC|Ukraina}} |- | {{ESC|Portugāle}} | {{ESC|Šveice}} |} === Otrais pusfināls === === Fināls === == Skatīt arī == * [[Eirovīzijas dziesmu konkurss]] * [[2022. gada Bērnu Eirovīzijas dziesmu konkurss]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{Oficiālā tīmekļa vietne|http://www.eurovision.tv/}} == Piezīmes un atsauces == === Piezīmes === {{notelist}} === Atsauces === {{Atsauces|colwidth=30em}} {{2022. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss}} {{Eirovīzija}} [[Kategorija:2022. gads mūzikā|Eirovīzijas dziesmu konkurss]] [[Kategorija:Eirovīzijas dziesmu konkursi pēc gada]] dsnlf2s25hjd5v1r9pf7k1ea13ta8gq 0 453728 3657139 3445785 2022-07-20T02:43:23Z CommonsDelinker 1319 Attēls "Coat_of_arm_of_Škofja_Loka.png" aizvietots ar "Coat_of_arms_of_Škofja_Loka.png" (iemesls:"[[:c:COM:FR|File renamed]]: [[:c:COM:FR#FR3|Criterion 3]] (obvious error)"). wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | official_name = Škofja Loka | orig_name = Škofja Loka | image_skyline = SkofjaLoka.JPG | shield_link = Ģerbonis | flag_link = | image_shield = Coat of arms of Škofja Loka.png | image_flag = | pushpin_map = Slovenia | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{flaga|Slovēnija}} [[Slovēnija]] | subdivision_type2 = Statistiskais reģions | subdivision_name2 = [[Goreņska]] | established_title = Pirmoreiz minēta | established_date = [[974]] | established_title2 = Pilsētas tiesības pirmoreiz minētas | established_date2 = [[1274]] | established_title3 = | established_date3 = | leader_title = [[Pašvaldības vadītājs|Mērs]] | leader_name = Roberts Strahs | area_total_km2 = 4,5 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | population_as_of = 2019 | population_footnotes = <ref>[https://www.stat.si/StatWeb/News/Index/8135 "Prebivalstvo po naseljih, podrobni podatki, Slovenija, 1. januar 2019". Statistični urad Republike Slovenije.]</ref> | population_total = 11 619 | population_metro = | population_density_km2 = 2600 | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd =46| latm =10| lats =2| latNS = N | longd =14| longm =18| longs =11| longEW = E | elevation_m = 354 | postal_code_type = | postal_code = 4220 | website = [https://www.skofjaloka.si/ skofjaloka.si] | footnotes = Atjaunots 2020. gada martā }} '''Škofja Loka''' ({{Val-sl|Škofja Loka}}, <small>[[IPA]]:</small> {{IPA|[ˈʃkoːfja ˈloːka]}}, {{Val-de|Bischoflack}}) ir pilsēta [[Slovēnija|Slovēnijā]]. Tā ir Škofja Lokas pašvaldības ekonomiskais, kultūras, izglītības un administratīvais centrs [[Goreņska]]s jeb Augškraņskas statistiskajā un vēsturiskajā reģionā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.skofjaloka.si/default.aspx?Tip=1551651&KeyID=115&Naslov=Town_description#8971|title=Town Description|publisher=Municipality of Škofja Loka|website=Občina Škofja Loka|access-date=13 March 2012|archiveurl=https://web.archive.org/web/20150926224358/http://www.skofjaloka.si/default.aspx?Tip=1551651&KeyID=115&Naslov=Town_description#8971|archivedate={{dat|2015|09|26||bez}}}}</ref> Pilsētā ir apmēram 12 000 iedzīvotāju. == Ģeogrāfija == Škofja Loka atrodas līdz 354 metru augstumā<ref name="YB2002">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.stat.si/letopis/2002/01-02.pdf|title=Statistični letopis Republike Slovenije 2002: Ozemlje in podnebje|publisher=Statistical Office of the Republic of Slovenia|access-date=7 February 2010|language=English, Slovenian}}</ref> Poļane Soras un Selška Soras upju saplūšanas vietā, kurā tās izveido Soras upi, Soras līdzenuma pārejā Škofja Lokas un Polhovgradecas paugurainēs. Apkaimē atrodas Lokas kalni, pilsētas tuvumā daudz [[Karsta process|karsta kritalu]]. Tās vecais centrs izvietojies uz upju terasēm, un sastāv no Pilsētas un Lejas laukumiem (''Mestni trg, Plac'' un ''Spodnji trg, Lóntrg''). Uzkalnā virs pilsētas atrodas Lokas pils, kurā mūsdienās atrodas Lokas muzejs.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.slovenia.info/?grad=2486&lng=2|title=Castle of Škofja Loka|publisher=Slovenian Tourist Board|website=Slovenia – Official Travel Guide|access-date=20 February 2012}}</ref> Virs pils paceļas [[kaļķakmens]] kalni — Kranceļa kalns (475 m) un Štangrufs (472 m). Uz ziemeļiem no pilsētas centra atrodas Kamnitnika kalns (414 m), kas pazīstams ar saviem konglomerātu iežiem un iekļauts dabas pieminekļu sarakstos. Uz dienvidiem no pilsētas atrodas Virška līdzenums ({{Val-sl|Virško polje}}), caur kuru Poļane Sora plūst pirms pievienošanās Selška Sorai. Nosaukums ''Viršk'' ir vācu ''Hirsacker'' “[[prosa]]s lauka” izkropļojums, kas radies no tur tika agrāk audzētās prosas.<ref>Planina, France. 1968. Reka Sora, njeno porečje in njen režim. ''Loški razgledi'' 8: 57–74, p. 64.</ref> == Nosaukums un simbolika == Škofja Loka 973. gadā tika minēta kā ''Lonca'' (tolaik tā bija pašreizējā Staraloka apmēram 500 m no tagadējā pilsētas centra); un vēlāk arī kā ''Lonka'' 1160. gadā, ''Lok'' 1192. un 1197., ''Scofolotti'' 1293. un ''Scofioloco'' 1295. gadā, citu vārdu starpā. Nosaukums burtiski nozīmē “bīskapa (mitrā) pļava”, atsaukdamies uz Freizingas bīskapu īpašumtiesībām.<ref name="Snoj">Snoj, Marko. 2009. Etimološki slovar slovenskih zemljepisnih imen. Ljubljana: Modrijan and Založba ZRC, p. 413.</ref> Pilsētas ģerbonī redzama [[Ekvatoriālā rase|mora]] galva, kura tur novietota pateicībā par to, ka vienam no bīskapiem kalpojošais moris ceļojuma laikā šai apkaimē izglābis to no [[brūnais lācis|lāča]]. == Vēsture == [[Attēls:Valvasor_-_Škofja_Loka_z_gradom.jpg|left|thumb|Škofjaloka 17. gadsimta beigās]] [[Attēls:Škofja_Loka_Panorama_c._1910.jpg|left|thumb|Škofjaloka ap 1910. gadu]] === Agrīnā vēsture === 973. gadā [[Oto II Otons|imperators Oto II piešķīra]] Škofja Loku [[Bavārija|Bavārijas]] pilsētas [[Freizinga|Freizingas]] bīskapiem, un nākamos tūkstoš gadus pilsētas vēsture bija saistīta ar tālo baznīckungu vēsturi.<ref name="Snoj" /><ref name="Savnik">Savnik, Roman, ed. 1968. ''Krajevni leksikon Slovenije'', vol. 1. Ljubljana: Državna založba Slovenije. pp. 378–381.</ref> Pilsētas aizsardzības vajadzībām tika uzcelta pils un tornis, kas vēlāk kļuva par bīskapa gubernatora rezidenci. 11. vai 12. gadsimtā imperators [[Oto III Otons|Oto III]] piešķīra bīskapiem tiesības kalt monētas un iekasēt nodevas. Škofja Loka pirmo reizi tika pieminēts kā tirgus tiesību īpašniece 1248. gadā, bet ar pilsētas tiesībām — 1274. gadā. Škofja Loka ieguva sienas 14. gadsimtā, ar tām tika uzbūvēti 5 torņi un 5 vārti. 1457. gadā pilsētā iebruka un to nodedzināja [[Ceļe]]s grāfu karavadonis Jans Vitovecs. 1476. gadā Škofja Lokai veiksmīgi uzbruka [[Osmaņu impērijas kari Eiropā|osmaņi]]. Šajā laikā pilsēta cieta arī no mēra un ugunsgrēkiem, tomēr tā, būdama aktīvs amatniecības centrs, pastāvīgi atjaunojās. Zemnieku sacelšanās Škofja Lokā notika 1488., 1492. un 1515. gadā. Škofja Loka tika iznīcināta 1511. gada Idrijas zemestrīcē, bet drīz to atkal atjaunoja ar bīskapa Filipa centieniem. [[Luterisms|Luterānisms]] tika ieviests Škofja Lokā 1526. gadā. Pret jauno reliģiju tika pieņemti likumi, un 1601. gadā pilī tika sasaukta [[Kontrreformācija|Pretreformācijas]] komiteja, kuras rezultātā tika sadedzinātas protestantu grāmatas.<ref name="Savnik" /> Lielu daļu pilsētas izpostīja ugunsgrēki 1660. un 1698. gadā. Aizsardzības sienas pakāpeniski novecoja un lielākoties tika nojauktas kopā ar pilsētas vārtiem 1789. gadā.<ref name="Savnik" /> === XIX gadsimts === 1803. gadā vācu valstiņu sakārtošanas (''mediatizācijas'') laikā Freizingas bīskapija tika likvidēta, un Škofja Loku pievienoja [[Austrijas impērija|Austrijas]] Karniolas (Kraņskas) hercogistei. Škofja Loka bija pirmā Karniolas pilsēta, kas saņēma elektrisko apgaismojumu, jau pirms 1895. gada [[Ļubļanas zemestrīce]]s.<ref name="Savnik" /> === Otrais pasaules karš === [[Attēls:Skofja_Loka_castle.jpg|thumb|Lokas pils]] [[Itālija|Itālijas]] spēki Škofja Loku [[Otrais pasaules karš|okupēja]] 1941. gada 13. aprīlī. Jau 17. aprīlī itāliešus aizstāja Vācijas iestādes. Pirmos pilsētas iedzīvotāju arestus [[gestapo]] uzsāka 1941. gada 6. maijā, un nākamajās nedēļās 26 ģimenes tika deportētas uz [[Serbija|Serbiju]]. Visa kara laikā šajā apgabalā aktīvi darbojās pretvācu partizānu vienības. 1944. gada 9. februārī vācu spēki nošāva 50 ķīlniekus, atriebjoties par vācu karavīra nogalināšanu. Partizāni ienāca pilsētā 1945. gada 9. maijā.<ref name="Savnik" /> Pēc kara Lokas pils tika izmantota karagūstekņu un politieslodzīto turēšanai.<ref name="SLC">[http://www.werbeka.com/schloss/sloven/skofloke.htm Škofja Loka Castle]</ref><ref>Moder, Gregor. 1993. ''A Guide to the Museums of Slovenia''. Ljubljana: Mestni muzej Ljubljana, p. 109.</ref><ref>Portmann, Michael. ''Communist Retaliation and Persecution on Yugoslav Territory during and after WWII (1943–1950).'' Vienna: GRIN Verlag, p. 23.</ref> ==== Masu kapi ==== Škofja Loka ir septiņu zināmu masu kapu vieta, kuri radīti tūlīt pēc Otrā pasaules kara. Divas papildu masu kapavietas, kas saistītas ar tām, atrodas blakus esošajā Vincarjē. Vācu un citi karagūstekņi tika aprakti Gabrovā, Bodovļē, Trņē, Pevno un citās vietās. Vairākos objektos Lokas pilī un ap to tika noslepkavots un apbedīts nezināms skaits vietējo kolaborantu — provācisko miliču no "Slovēņu mājsardzības" (<i>Slovensko domobranstvo</i>), karagūstekņu un slovēņu civiliedzīvotāju, kā arī, iespējams, citu tautību upuru. === Pēckara stāvoklis === Pilsētas varas iestādes pārņēma Lokas pili 1959. gadā.<ref name="SLC" /> Škofja Lokai ir viens no vislabāk saglabātajiem viduslaiku pilsētas centriem Slovēnijā, un 1987. gadā pilsēta tika pasludināta par kultūras pieminekli. == Baznīcas == Kopienas baznīca Škofja Lokā ir veltīta [[Jēkabs (Cebedeja dēls)|Svētajam Jēkabam]]. Tā būvēta 15. gadsimtā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://giskd2s.situla.org/rkd/Opis.asp?Esd=927|title=Škofja Loka - Cerkev sv. Jakoba|publisher=Slovenian Ministry of Culture|website=Register kulturne dediščine|access-date=October 24, 2019}}</ref> Citas baznīcas pilsētā ir veltītas Nevainīgajai ieņemšanai,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://giskd2s.situla.org/rkd/Opis.asp?Esd=2529|title=Škofja Loka - Cerkev Marijinega brezmadežnega spočetja|publisher=Slovenian Ministry of Culture|website=Register kulturne dediščine|access-date=October 24, 2019}}</ref> [[Svētā Anna|Svētajai Annai]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://giskd2s.situla.org/rkd/Opis.asp?Esd=2528|title=Škofja Loka - Cerkev sv. Ane|publisher=Slovenian Ministry of Culture|website=Register kulturne dediščine|access-date=October 24, 2019}}</ref> un Bēdu Dievmātei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://giskd2s.situla.org/rkd/Opis.asp?Esd=2526|title=Škofja Loka - Cerkev Žalostne Matere božje|publisher=Slovenian Ministry of Culture|website=Register kulturne dediščine|access-date=October 24, 2019}}</ref> Pilsētas kapos ir arī [[Jēzus augšāmcelšanās|Jēzus augšāmcelšanai]] veltīta kapela.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://giskd2s.situla.org/rkd/Opis.asp?Esd=14878|title=Škofja Loka - Pokopališče|publisher=Slovenian Ministry of Culture|website=Register kulturne dediščine|access-date=October 24, 2019}}</ref> == Kultūra == [[Attēls:Cappuchin_Bridge_(30706076020).jpg|thumb| Selškasoras upe Škofjalokā. Kapucīnu tilts, kurš to šķērso, ir vecākais saglabājies tilts Slovēnijā. ]] Škofja Loka ir ''Škofja Lokas Ciešanu gājiena'' dzimtene ({{Val-la|Processio locopolitana}}), kas ir vecākā [[luga]] Slovēnijā. Tas bija Kristus ciešanu gājiens lugas veidā, kas katru gadu notika [[Lielā Piektdiena|Lielajā piektdienā]] līdz 1751. gadam. Tekstu tā pašreizējā formā, balstoties uz vecāku tradīciju, ap 1715. gadu uzrakstīja [[Mazāko brāļu kapucīnu ordenis|kapucīnu]] pāters Romualds (Lovrencs Marusičs). Tas atspoguļo [[Jēzus Kristus|Jēzus]] ciešanas. 1999. gadā luga tika atdzīvināta ar aktieru amatieru centieniem. Teatralizēto gājienu atkārtoja 2000., 2009. un 2015. gadā, un tas tika plānots no jauna 2021. gadā. Šajā iestudējumā piedalās pāri par 600 aktieru, no kuriem ap 80 jātnieku, un tas tiek sadalīts pa 20 skatuvēm. Notikums 2016. gadā tika iekļauts [[UNESCO]] nemateriālās kultūras mantojuma sarakstā. [[Attēls:Škofja_Loka_Center.JPG|thumb| Pilsētas laukums. Marijas kolonna ir baroka laika piemineklis, kas uzcelts 1751. gadā pateicībā [[Jaunava Marija|dievmātei Marijai]], kura novērsusi mēri un uguni. ]] Kopš 1967. gada katru gadu Škofja Lokā tiek rīkota Grohara vizuālās mākslas kolonija. Pirms 1991. gada gan [[Serbija]]s pilsētā Smederevska Palankā, gan Škofja Lokā atradās Grohara mākslas kolonijas. Škofja Lokas kapucīnu klosteris Kapucīnu laukumā vecpilsētas daļā tika celts no 1707. līdz 1713. gadam. Tajā ir bibliotēka ar apmēram 30 000 grāmatu krājumu, starp tām ap 5200 senu. Pazīstamākās, neskaitot ''Škofja Lokas Ciešanu gājienu,''no tām ir Jurija Dalmācieša Bībeles kopija (pirmais Bībeles tulkojums slovēņu valodā, 1584), ''Dictionarium quatuor linguarum'' (pirmā slovēņu daudzvalodu vārdnīca, 1592), divi sējumi no ''Karniolas hercogistes slava'' (sīks Slovēnijas un Istrijas centrālās daļas apraksts; 1689. gads), dažas 16. gadsimta [[Platons|Platona]] un [[Aristotelis|Aristoteļa]] kopijas un [[Ēzops|Ēzopa]] fabulas, Johanna Zāna 17. gadsimta beigu apkopojums par matemātiku un dabas vēsturi un citas.<ref>{{Ziņu atsauce|url=http://www.druzina.si/icd/spletnastran.nsf/all/D72DAA26A8043C56C12571B200207154?OpenDocument|title=Knjižnica v Škofji Loki|work=Družina|date=23 July 2006|language=Slovenian}}{{Novecojusi saite}}</ref> == Transports == Caur pilsētu ved vietējas nozīmes ceļi [[Ļubļana]] — Tolmina un [[Kraņa]] — [[Cerkno]], 3 km attālumā no centra atrodas dzelzceļa stacija uz līnijas [[Jesenice]] - Ļubļana.. Tilti pār upēm saista pilsētas centru ar Pustelas ciemu (Pustelas tilts pār Poļana Soru) un ar Kapucīnu priekšpilsētu, kā arī ar pilsētas jaunāko daļu (Akmens u. c. tilti pār Selška Soru). == Starptautiskie kontakti == === Dvīņu pilsētas un māsu pilsētas === * {{Flaga|CZE}} [[Tabora]], [[Čehija]] * {{Flaga|DEU}} [[Freizinga]], [[Vācija]] * {{Flaga|SRB}} [[Smederevska Palanka]], [[Serbija]] * {{Flaga|BEL}} [[Māsmehelena]], [[Beļģija]] * {{Flaga|USA}} [[Rokspringsa]], [[Vaiominga]], [[ASV]]<ref name="rswy sisters">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.rswy.net/egov/apps/services/index.egov?view=detail;id=2|title=Sister City Program / City of Rock Springs, Wyoming|publisher=City of Rock Springs|website=www.rswy.net|access-date=5 February 2019}}</ref> 2011. gadā Škofja Loka kļuva par [[Pilsētu sadraudzība]]s asociācijas ''Douzelage'' locekli, kurā ietilpst 27 pilsētas no visas [[Eiropas Savienība]]s. Šī aktīvā pilsētu sadraudzība tika aizsākta 1991. gadā, un tajā regulāri notiek pasākumi, piemēram, produktu tirgus no visām citām valstīm un festivāli.<ref name="Douzelage">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.douzelage.org/|title=Douzelage.org: Home|publisher=www.douzelage.org|access-date=2009-10-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20100217044329/http://www.douzelage.org/|archivedate=2010-02-17}}</ref><ref name="DouzelageMembers">{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.douzelage.org/index.php?id=15|title=Douzelage.org: Member Towns|publisher=www.douzelage.org|access-date=2009-10-21|archiveurl=https://web.archive.org/web/20090406142434/http://www.douzelage.org/index.php?id=15|archivedate=2009-04-06}}</ref> [[Latvija|Latviju]] šajā sadraudzībā pārstāv [[Sigulda]]. == Atsauces == {{atsauces|2}} {{commonscat|Škofja Loka|Škofja Loka}} [[Kategorija:Koordinātas Vikidatos]] [[Kategorija:Slovēnijas pilsētas]] 5hpx16r3yvvfwkbnh45s1pcparizbjb 3 455540 3657153 3353434 2022-07-20T04:31:02Z MdsShakil 97023 MdsShakil pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:GabrielKuriyama]] uz [[Dalībnieka diskusija:SilentHill 333]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/GabrielKuriyama|GabrielKuriyama]]" to "[[Special:CentralAuth/SilentHill 333|SilentHill 333]]" wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=GreenRatLoch}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2020. gada 4. aprīlis, plkst. 21.26 (EEST) 1zxb7owlzf6byfkdb34ysar2pjfe6g5 0 458000 3657008 3531297 2022-07-19T16:18:04Z Dzelzceļnieks 56691 /* Zemķivetes drenāža */ wikitext text/x-wiki [[Attēls:Drenazas gravis.png|thumb|313x313px|Drenāžas grāvis]] '''Grunts drenāža''' paredz ierīces<ref name="Zh.d. put'">M.A. Chernyshev. Zheleznodorozhnyj put', M: Transport - 1979.g. - 326 s.</ref> gravitācijas un ar to saistītā kapilārā ūdens izvadīšanai no grunts slāņiem, to nosusinot un pazeminot [[Pazemes ūdeņi|gruntsūdens]] līmeni. Ar speciālām ventilācijas drenām iespējams noņemt arī plēves ūdeni. Gruntsūdeņi: pasliktina grunts noturību; pazemina iekšējās berzes koeficientu un grunts saķeri; palielina tās [[Tilpummasa|tilpummasu]], kā arī veicina grunts kūkumošanos, kas var apdraudēt [[Zemes klātne|zemes klātni]]. Savukārt lauksaimniecības slīkšņās neaug augu kultūras un nav iespējams veikt mašinizētu zemes apstrādi ar traktortehniku. Pēc ierīkošanas un ūdens savākšanas un novadīšanas veida drenāžu var iedalīt horizontālajā, vertikālajā un kombinētajā. [[Dzelzceļš|Dzelzceļos]] visizplatītākā ir horizontālā drenāža, ko iedala: atvērta tipa drenāža, pie kuras attiecina grāvjus, teknes; slēgtā tranšejas tipa drenāža; un ejas. Pie horizontālās drenāžas attiecina arī kurmjdrenāžas urbumus, ko urbj zemes klātnē ar nelielu slīpumu pret horizontu. Šādas drenāžas efektivitāti palielina ūdens notecei pielietojot [[Perforēta caurule|perforētas caurules]].<gallery> Attēls:DrainSection2.png|Horizontālās drenāžas parametri Attēls:Mug and sole field drain.JPG|Lauksaimnieciskā meliorācija Attēls:Drainage machine voor horizontale drainage.jpg|Horizontālās drenāžas caurules ielikšanas mašīna Attēls:WellDrain2.png|Vertikālās drenāžas parametri Attēls:Well arrangement.svg|Aku tīkla vertikālās drenēšanas plāns </gallery>Pie vertikālās drenāžas attiecina ūdens nolaišanas akas un urbumus ūdens nolaišanai drenējošās grunts dziļākās kārtās un ūdens nosūknēšanas akas. Ūdens nosūknēšana atkarībā no dziļuma var būt vienkārtas, divkārtu un daudzkārtu. Kombinētā drenāža sevī ietver pirmo divu veidu kombināciju. To pielieto sarežģītās drenāžas sistēmās, piemēram, lielu potenciālu noslīdeņu nosusināšana kalnu nogāzēs. Pēc mitruma aizvadīšanas veida no grunts drenāžu var iedalīt gravitācijas, ventilācijas un bioloģiskajā. Gravitācijas drenāžā ūdens plūst pateicoties ūdens smaguma spēkam. Drenāžu, kura ierīkota līdz ūdens atbalstam un vēl nedaudz tajā iekšā (t.i. visu ūdeni nesošo grunts slāni pārtveroša) sauc par pilnīgu drenāžu. Bet drenāžu, kura nesasniedz ūdens atbalstu dziļos slāņos sauc par nepilnīgu. Ventilācijas drenāža grunts mitrumu izvada ar tvaika izgarojumiem. Šo drenāžu pielieto samērā reti, galvenokārt trekno mālu žāvēšanai, kurš slikti atdod ūdeni, pielietojot gravitācijas drenāžu. Tādu drenāžu tāpat veido tranšejas veidā ar ventilācijas kanāliem un uzstādot ventilācijas caurules un akas. Pie tam izmanto dabīgo vai piespiedu ventilāciju (ar kompresoru). Par bioloģisko drenāžu sauc nosusināšanu ar augu apstādījumu palīdzību: koki, krūmi, zālājs. Drenāža ģ[[Ģipsis|ipsi]], kaļķakmeni un dolomītu saturošos iežos attīsta [[Zemes klātne (transports)#Karsta process|karsta procesus]]. ==Drenāžas grāvis== Visvienkāršākā atvērtā tipa drenāžas ierīce ir drenāžas grāvis. Tāds grāvis būtiski atšķiras no lietus ūdens novadīšanas grāvja, jo lietus ūdens grāvju gultni un nogāzes cenšas norobežot no gruntsūdeņiem. Savukārt drenāžas grāvī galvenokārt nonāk gruntsūdens, tāpēc veic pasākumus brīvai gruntsūdens izplūšanai no grunts grāvī caur nogāzēm, bet dažkārt arī caur gultni. Drenāžas grāvju nogāzes ar ūdeni necaurlaidīgiem klājumiem nenostiprina. Uzstādītajiem klājumiem jāļauj gruntsūdens ieplūdi grāvī. Ja ūdens necaurlaidīgais slānis gruntī atrodas sekli un nepieciešams gruntsūdens līmeni pazemināt uz tā esošajam grunts slānim, drenāžas grāvja gultni iegriež ūdeni necaurlaidīgajā grunts slānī ar aprēķinu, lai ūdens līmenis grāvī būtu nedaudz dziļāks par necaurlaidīgās grunts slāņa gultnes kori (ūdens atbalstu). Drenāžas grāvja dzīvo šķēlumu un nogāzes aprēķina summējot gruntsūdeņus un tajā ieplūstošo lietus ūdeni. Drenāžas grāvja darbības rajonā gruntsūdeņu raksturlīknei (ūdens virskārtai) ir izliekta aprises, kura pazeminās pie grāvja - izplūdes vietā. Līkni vertikālā plaknē grāvja šķērsgriezumā sauc par [[Depresijas līkne|depresijas līkni]]. Lai grāvis ziemā neaizsaltu, to nosiltina. Vienkāršs paņēmiens ir - tuvojoties salam - grāvi lejasdaļā aizsprosto, kā rezultātā ūdens līmenis tajā paaugstinās un ļauj izveidoties ledus kārtai šajā līmenī. Tad aizsprostu noņem un starp ledu un ūdens horizontu izveidojas gaisa slānis, kas kopā ar ledu neļauj grāvim aizsalt pilnībā un kalpo kā siltuma izolācija. ==Drenāžas tekne== Ja grāvju ierīkošanai to lēzeno nogāžu dēļ nepietiek zemes platības, izmanto salīdzinoši šauras un dziņas teknes, kas faktiski ir drenāžas grāvja analogs. Drenāžas teknes ir [[Dzelzsbetons|dzelzsbetona]], [[Betons|betona]], [[akmens]] un senatnē arī [[Koks|koka]]. Koka teknes kalpo īslaicīgi un to sabrukšana var izraisīt zemes klātnes deformāciju, tāpēc [[Rūpniecība|industriāli]] tādas vairs neizmanto. Arī rūpes par [[Daba|dabu]] - koku izciršanu ievērojamās platībās nav mazsvarīgas. Gruntsūdens drenāžas teknēs iesūcas caur 25 mm diametra caurumiem to sieniņās (izņemot apakšu) vai pa 10 mm atstātajām spraugām. Kopējais spraugu un caurumu apjoms sienās sastāda 10 - 15 % no kopējās sienu laukuma platības. Mālainās un smilšmāla sevišķi putekļainās gruntīs starp drenāžas teknes sienām ieklāj lielgraudu smilts vai grants drenējošo starpslāni 0,25 - 0,4 m biezumā. Pretējā gadījumā grunts kopā ar ūdeni aizsprostos drenāžas caurumus un apgrūtinās caurplūdi drenāžas teknē, bet blakus teknei veidosies grunts nosēdumi tās aizskalošanas dēļ. Drenāžas tekni, kura iegriezta ūdens atbalstā (pilnīgais drenāžas tips) un kura šķērso gruntsūdens tecēšanas virzienu sauc par drenāžu - aizsprostu. Tā veic pilnīgu gruntsūdens pārtveršanu. No ūdens plūšanas pretējās puses šādā drenāžā veido hidroizolācijas ekrānu no mīcītiem māliem. ==Zemķivetes drenāža== Izplatību ieguvis slēgtais drenāžas veids - zemķivetes drenāžas caurule, kuru pielieto gruntsūdens pazemināšanai zem [[Zemes klātne|zemes klātnes]] pamata laukuma. Pilnīgā tipa drenāžas visas gruntsūdeņu plūsmas pārtveršanai ierīko dziļumā līdz 4 m no [[Zemes klātne|zemes klātnes]] augšdaļas virsmas malas. Ja ūdens atbalsta slānis atrodas dziļāk, ierīko nepilnīgās drenāžas, kuras dažkārt sauc par uzkārtām. Šādu grāvju gultne atrodas virs ūdens atbalsta slāņa. Kad gruntsūdens plūst šķērsi ceļam, pilno drenāžu ierīko tikai no vienas puses - no kalna puses. Nepilno drenāžu sasaistītās gruntīs ierīko no abām ceļa pusēm. Atsevišķos gadījumos ierīko nepilnīgo drenāžu tikai no vienas ceļa puses, ja tās pietiekamību pamato attiecīgs depresijas līknes pazeminājums. Nepilnās drenāžas dziļumu nosaka, ņemot vērā ūdeni nesošā grunts slāņa ūdens caurlaidības īpašības. Kad drenāžu ierīko zem abām ķivetēm, aprēķinu attiecina pa ceļa vertikālo asi; bet pie vienpusējas drenāžas pret vertikālo asi pa balasta prizmas plecu vienpusējās drenāžas pretējā pusē, lai pasargātu ceļa virsbūvi no kūkumošanās iespējamības.<gallery widths="300" heights="150"> Attēls:Divpuseja drenazas shema.png|'''Divpusēja drenāžas shēma''' Attēls:Vienpusejas nepilnas drenazas shema.png|'''Vienpusējās nepilnās drenāžas shēma''' </gallery>Drenāžas dziļumu aprēķina <math>H_d=Z+\epsilon+h_{kp}+f+h_0-d</math>, kur Z - sasalšanas dziļums no balasta virskārtas un tālāk grunts slānī pa ceļa asi daudzgadu garumā; <math>\epsilon</math> - attālums no zemes klātnes grunts sasalšanas dziļuma (kur beidzas Z) līdz kapilārā pacēluma līknei pēc nosusināšanas (pieņem ar rezervi no vidējām gruntsūdens līmeņa svārstībām un sasalšanas līmeņa daudzgadu garumā; orientējoši <math>\epsilon</math> = 0,25 m); h_kp - kapilārā ūdens pacēlums virs depresijas līknes, ko nosaka laboratoriski un/vai pēc rokasgrāmatām: smilts gruntīm tas ir 0,3 - 0,4 m; mālsmiltij un smilšmālam 0,4 - 0,5 m; mālam 0,6 - 0,8 m; f - maksimālā depresijas līknes pacelšanās izliece zemes klātnes iekšienē pa aprēķina vertikāli; h₀ - ūdens dziļums drenāžā; d - attālums pa vertikāli no balasta prizmas augšas līdz ķivetes gultnei. Vienpusējā nepilnā drenāžā ūdens pieplūst no tranšeju sāniem un caur gultni. Ūdens dziļumu drenāžā ''h₀'' parasti pieņem vienādu ar 0,3 - 0,4 m - t.i. ar rezervi, lai drenāža strādātu pat, ja tā nedaudz aizdūņo. Depresijas raksturlīknes vienādojumu var noteikt, ņemot vērā attiecīgās grunts filtrācijas koeficientu ''k'' un pēc ūdens daudzuma, kas ieplūst drenāžā caur tās sienām: pie pilnīgās drenāžas - no vienas puses, bet pie nepilnās drenāžas - no abām pusēm un arī gultnes. Depresijas raksturlīknes krituma vietā parasti izmanto tās vidējo slīpumu I₀. {| class="wikitable" |+Depresijas raksturlīknes vidējais slīpums I₀ !Lielgraudu smilts !Vidēja lieluma smilts !Mālsmilts !Smilšmāls |- |0,003 - 0,006 |0,006 - 0,02 |0,02 - 0,05 |0,05 - 0,1 |} Zinot attālumu m₁ pie divpusējās drenāžas vai m₁+m₂ no vienpusējās drenāžas līdz vertikālajai aprēķina asij, f aprēķina f=m₁I₀ vai attiecīgi f=(m₁+m₂)I₀. Izstrādājot tranšeju ar mašīnu, tās platums ir no 0,5 - 0,6 m. Tranšejas platumu rokot ar rokām nosaka izejot pēc darba veikšanas nosacījumiem: 0,8 - 1 m dziļumā līdz 2 m un 1 - 1,5 m dziļāk par 2 m. Drenāžas asi zem ķivetes piemeklē izejot no tuvajām depresijas raksturlīknes līnijām pret zemes sasaluma līmeni vai 3,7 m no ceļa ass. Ātrai drenāžas tranšejas ūdens novadīšanai gareniski ievieto drenāžas cauruli - drenu. Bez drenāžas caurules pieļaujamas tikai īsas drenāžas, piemēram, uzbērumu šķērsiegriezumos un drenāžās ar ar ļoti mazu ūdens daudzuma izlaišanu. Drenāžas caurules mēdz būt perforēta (sacaurumota) [[Polivinilhlorīds|polivinilhlorīda]], [[Keramika|keramiskas]], [[Betons|betona]], [[Dzelzsbetons|dzelzsbetona]] un [[Azbests|azbest]] - [[Cements|cementa]]. Perforētās polivinilhlorīda caurules var būt ietītas filtrējošā [[Ģeotekstils|ģeotekstilā]]. Betonam agresīvo ūdeņu (skābie purvu ūdeņi) novadīšanai , betona un dzelzsbetona caurules nepielieto. Caurumus drenāžas caurulēs izvieto no apakšas un sāniem, taču ne no augšpuses, lai izvairītos no grunts iekļūšanas tajā. Caurumus veido apaļus 5 - 15 mm vai 100 mm garu un 8 mm platu spraugu veidā. Caurumus izvieto no katras puses [[Šahs|šaha]] kārtojumā. Azbestcementa caurulēs caurumus izvieto arī šķērsi. Piemēram, īsās keramiskās caurulēs caurumus neveido, jo ūdens filtrējas to salaidumu vietās. Caurules aptver drenējošs materiāls. Grunts daļiņu diamteram jābūt ne mazākam kā 0,3 - 0,5 no spraugas platuma vai 0,25 - 0,3 no apaļā cauruma diametra. Parasti kopējais caurumu apjoms sastāda apmēram 0,5 % no caurules virsmas [[Laukums|laukuma]]. Izmanto arī caurules filtrus - caurules no lielporaina betona. Betona porainību sasniedz tajā iestrādājot [[Keramzīts|keramzīt]]<nowiki/>granti kopā ar ierobežotu cementa daudzumu un bez smilts aizpildītāja. Betonam sacietējot, tā sienās veidojas ievērojamas vienmērīgi izvietotas poras, caur kurām caurulē iekļūst gruntsūdens. Tranšeju veido garenslīpumā ne lēzenāk kā 0,005. Tranšejas gultnē izklāj un sablīvē drenējosās šķembas vismaz 10 cm biezumā, centrālajā daļā veido gropi caurules uzstādīšanai. Cauruli no augšas un sāniem apber ar drenējošu šķembu vai grants frakciju 50 - 70 mm, augstāk klāj mazāku šķembu vai granti ar daļiņu lielumu 5 - 10 mm un visbeidzot granti vai smilti (lielu vai vidēju) - aizpilda pilnā augstumā. Ķivetei nodrošina 0,2 - 0,5 m augstu nedrenējošā slāņa slēga (māls, betons) slāni no tās gultnes līdz ieklātajām drenējošajam smiltīm. Trekna māla ūdens necaurlaidīgajam slēgam jāpiejauc 10 - 12 % smilšu, lai, tam izkalstot, neveidotos plaisas un vienlaicīgi saglabātos ūdens necaurlaidība. Nedrenējošais slānis pārvieto virsūdeņus un samazina slodzi uz drenāžas cauruli. Nedrenējošo ķivetes slāni var nodalīt no ieklātās smilts, piemēram, ar ģeosintētiķa starpslāni vai arī nekādi nenodalīt. Senatnē, kā starpslāni izmantoja velēnas vai kūdras slāni. Tomēr organikas klātbūtni starpslānī tranšejā nevērtē viennozīmīgi, tāpēc ir arī viedoklis, - labāk tad nelikt neko tādu. Seklās ieraktnēs ķivešu šķērsgriezuma palielināšana var izrādīties lietderīgāka par zemķivetes drenāžas ierīkošanu. Slēgtās tranšejas drenāžas ierīko arī gadījumos, kad jānosusina grunts ne tikai ieraktnēs. ==Galerijas drenāža== [[Attēls:Galerijas drenaza.png|thumb|Galerijas drenāža]] Ja gruntsūdens līmenis ir no 6 - 10 m, ierīko '''galerijas drenāžu'''. Tādas galerijas izmēriem jānodrošina cilvēka pārvietošanās iespēju tajā. Galerijas sienās veido drenāžas caurumus, bet ārpus sienām ierīko atpakaļfiltru. Galerijas izejā ierīko ūdens atbalsta sienas galveni. Drenāžas darba uzraudzībai, tīrīšanai, remontam un ventilācijai vasarā kalpo apskates [[Aka|akas]]. Akas ierīko visos drenāžas virziena pagrieziena punktos, kā arī ūdenskrituma vietās. Pārējās vietās drenāžas akas ierīko ik pēc katriem 50 - 100 m. Parasti apskates akas veido no dzelzsbetona [[Grods|grodiem]] 1 m diametrā un 8 - 10 cm biezām sienām. Grodu iekšpusē armējumā iestrādā metāla kāpšļus. Akas augšpusē uzstāda divus vākus: augšējo - blīvi noslēdz ziemā; apakšējais ir drenāžas ventilācijas reste vasarā un tajā pat laikā pasargā no piesārņojuma. ==Attēlu albums (pirmsākumi)== <gallery heights="100" showfilename="yes"> Attēls:Brockhaus and Efron Encyclopedic Dictionary b21 150-1.jpg Attēls:Brockhaus and Efron Encyclopedic Dictionary b21 150-2.jpg Attēls:Brockhaus and Efron Encyclopedic Dictionary b21 152-1.jpg Attēls:Brockhaus and Efron Encyclopedic Dictionary b21 153-0.jpg Attēls:Brockhaus and Efron Encyclopedic Dictionary b21 154-0.jpg Attēls:Brockhaus and Efron Encyclopedic Dictionary b21 152-2.jpg </gallery> ==Saistīti raksti== [[Grāvis]] [[Pazemes ūdeņi|Gruntsūdens]] [[Zemes klātne (transports)|Zemes klātne]] (transports) == Atsauces == {{atsauces}} {{Commons category|Drainage|Grunts drenāža}} [[Kategorija:Dzelzceļa infrastruktūra]] sfj5dved7efqec9l7dubcksm85d3zcq 0 462700 3657225 3656544 2022-07-20T07:44:16Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Minioni 2 | attēls = Minioni2.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Minions: The Rise of Gru'' | žanrs = animācijas filma | režisors = [[Kails Balda]] | producents = * [[Kriss Meledandri]] * [[Dženeta Hīlija]] * [[Kriss Reno]] | scenārija autors = [[Braians Linčs]]<ref>{{Ziņu atsauce |last1=McMillan |first1=Graeme |title='Minions: The Rise of Gru' Brings Mischief to the Super Bowl |url=https://www.hollywoodreporter.com/heat-vision/minions-rise-gru-brings-mischief-super-bowl-2020-1274968 |access-date=April 10, 2021 |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=February 2, 2020}}</ref> | galvenajās lomās = * [[Stīvs Karels]] * [[Taradži Hensone]] * [[Mišela Jeo]] * [[RZA]] * [[Žans Klods van Damme]] * [[Lūsija Lolesa]] * [[Dolfs Lundgrēns]] * [[Denijs Treho]] * [[Rasels Brends]] * [[Džūlija Endrūsa]] * [[Alans Ārkins]] | mūzika = [[Etors Perejra]] | operators = | montāža = Klēra Dodgsone | studija = ''[[Illumination]]'' | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2022|6|13|[[Ansī Starptautiskais animācijas filmu festivāls|Ansī]]|2022|6|29|Latvija|2022|7|1|ASV}} | ilgums = 130 minutes | valsts = {{USA}} | valoda = angļu | budžets = {{ASV dolārs|85 miljoni}} | ienākumi = {{ASV dolārs|543,1 miljons}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Minions: The Rise of Gru |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl1736214017/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|7|20||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Minioni]]" | nākamā = | imdb = }} '''"Minioni 2"''' ({{val|en|Minions: The Rise of Gru}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] ASV [[Trīsdimensiju telpa|3D]] [[datoranimācija]]s komēdija, kuras režisors ir [[Kails Balda]]. Filma ir turpinājums 2015. gada filmai "[[Minioni]]" un ir piektā filma "[[Nejaukais es (filmu sērija)|Nejaukais es]]" franšīzē. Galvenās lomas ieskaņojuši [[Stīvs Karels]], [[Taradži Hensone]], [[Mišela Jeo]], [[RZA]], [[Žans Klods van Damme]], [[Lūsija Lolesa]], [[Dolfs Lundgrēns]], [[Denijs Treho]], [[Rasels Brends]], [[Džūlija Endrūsa]] un [[Alans Ārkins]]. Pēc divu gadu ilgas pirmizrādes pārcelšanas sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumiem, filmas pirmizrāde notika {{dat|2022|6|13||bez}} [[Ansī Starptautiskais animācijas filmu festivāls|Ansī Starptautiskajā animācijas filmu festivālā]]. Latvijas kinoteātros filmu sāka demonstrēt 29. jūnijā, bet ASV kinoteātros — 1. jūlijā. Kritiķi atzinīgi novērtējuši animācijas filmas muzikālos numurus un bērnu izklaides iespējas, kamēr kritizēts tiek filmas sižets. Filmas starptautiskie kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|543 miljoni}} ASV dolāru. Šī ir [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|sestā ienesīgākā 2022. gada filma]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā mājaslapa|http://www.minionsmovie.com/}} * [https://www.youtube.com/watch?v=4wylwTmOwSg Filmas treileris latviešu valodā] {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Nejaukais es}} {{Illumination Entertainment}} [[Kategorija:2022. gada animācijas filmas]] [[Kategorija:ASV animācijas filmas]] [[Kategorija:Universal Pictures animācijas filmas]] [[Kategorija:Illumination Entertainment filmas]] [[Kategorija:Nejaukais es]] fdu3znp2agng0qs9t32miho9ho11yxx 3 474338 3657002 3344144 2022-07-19T14:54:55Z Martin Urbanec 59933 Martin Urbanec pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Tomáš krist]] uz [[Dalībnieka diskusija:Tučňák]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Tomáš krist|Tomáš krist]]" to "[[Special:CentralAuth/Tučňák|Tučňák]]" wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Tomáš krist}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2020. gada 31. decembris, plkst. 20.53 (EET) ghdrvmsehlr2l284ng8o55fn1lc9gqn 0 482212 3657054 3646495 2022-07-19T18:39:30Z ZANDMANIS 91184 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Slokas kauju apvidus 1915.jpg|thumb|300px|Slokas kauju apvidus (1915).]] '''1915. gada Slokas kaujas''' bija vienas no pirmajām [[latviešu strēlnieki|latviešu strēlnieku]] kaujām [[Pirmais pasaules karš|Pirmā pasaules kara]] laikā pret [[Vācija]]s armijas uzbrukumu Rīgas frontē, kas notika no 1915. gada 31. (18. pēc [[Jūlija kalendārs|v.s.]]) oktobra līdz 11. novembrim (29. oktobrim) [[Lielupe]]s kreisā krasta purvos uz dienvidiem no [[Sloka (Jūrmala)|Slokas]] pie [[Vidzemes guberņa|Vidzemes]] un [[Kurzemes guberņa|Kurzemes guberņu]] robežas. Vācu vienības nespēja ieņemt Slokas pilsētu un atkāpās uz [[Smārde]]s pozīcijām. == Norise == [[8. armija (Vācijas impērija)|Vācijas Nemunas armijas]] 60. korpusa (Jelgavas grupas) uzbrukums Slokas virzienā sākās 16.(3.) oktobrī, taču Krievijas armijas vienības uzbrukumu uz laiku apturēja pie Vidzemes guberņas [[Slokas pagasts|Slokas pagasta]] robežas līnijā [[Ragaciems]]-[[Ķemeri]]-Lieltīrelis. Otrais uzbrukums sākās 31. (18.) oktobrī, kad kaujā pret vācu 28. landvēra kājnieku pulka daļām pie Odiņu un Zelberu mājām 20. Somijas dragūna pulka sastāvā iesaistījās [[2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons]]. Bataljons zaudēja vienu kritušu un trīs ievainotus strēlniekus un atkāpās uz Pavasara muižu Lielupes krastā, bet nākamajā dienā Krievijas armijas vienības atkāpās līdz aizsardzības līnijai gar Slocenes upi (Ragaciems-[[Bigauņciems]]-[[Slokas ezers]]-[[Braņķu ciems]]). Vācijas armijas vienības ieņēma [[Ķemeri|Ķemerus]] un [[Slokas muiža|Slokas muižu]]. 4. novembrī kaujā Lielupes kreisā krasta palienēs iesaistījās arī [[3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons]], kas no Pavasaru muižas uzbruka un Zelberu māju virzienā. 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljonam neizdevās ieņemt Mežbeltes, bet 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons ieņēma Zelbju mājas (Meža kaktu). 2. Rīgas latviešu strēlnieku bataljons šajā dienā zaudēja deviņus kritušus un 39 ievainotus strēlniekus, bet 3. Kurzemes latviešu strēlnieku bataljons 4 virsniekus un 314 strēlniekus. 7. novembrī vācu 28. landvēra kājnieku pulks atstāja Pavasara muižu, Odiņus un Mežbelti, bet 11. novembrī atkāpās arī no [[Ķemeri]]em.<ref>{{LKV|XX.|39438}}</ref> == Literatūra == * [[Līgotņu Jēkabs]]. ''Latweeschu Strehlneeku Bataljoni. Skizes un episodes ar walstsdomneeka J. Goldmana autografu un dauds fotografiskeem usnehmumeem no bataljonu dsihwes''. Pēterpils: J. A. Kukurs, 1916. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Kaujas Latvijas teritorijā]] [[Kategorija:Pirmais pasaules karš]] pulhi9u8n79xis5mw8zvbhownamfs9j 0 486108 3657155 3418968 2022-07-20T04:42:35Z Biafra 13794 jāuzlabo wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{izolēts raksts|date=2021. gada maijs}} {{slikts tulkojums}} {{Uzņēmuma infokaste v2 | name = ''Nexans'' | logo = Logo Nexans.svg | caption = | type = [[akciju sabiedrība]] | traded_as = | genre = <!-- Only used with media and publishing companies --> | fate = | predecessor = | successor = | foundation = 2000. gads | founder = | defunct = | location_city = [[Ladefānsa]] | location_country = {{FRA}} | location = | locations = | area_served = | key_people = | industry = elektromateriālu ražošana | products = elektrības un sakaru kabeļi | services = | revenue = | operating_income = | net_income = | aum = <!-- Only used with financial services companies --> | assets = | equity = | owner = | num_employees = | parent = | divisions = | subsid = | homepage = [https://www.nexans.com nexans.com] | footnotes = | intl = }} '''''Nexans''''' ir pasaules mēroga spēlētājs kabeļu pārvades līniju nozarē ar galveno mītni [[Parīze]], [[Francija]]. Grupa darbojas četrās galvenajās darbības jomās: apbūve un teritorijas (ēka, vietējā infrastruktūra, pilsētas / viedie tīkli, e-mobilitāte), augstspriegums un projekti (jūras vēja parki, zemūdens starpsavienojumi, augstspriegums uz sauszemes), telekomunikācijas un teritorijas. dati (telekomunikāciju tīkli, datu pārraide, FTTX, LAN kabeļi, risinājumi paaugstināta mēroga datu centriem), rūpniecība un risinājumi (atjaunojamā enerģija, nafta un gāze, autoceļu, dzelzceļa, gaisa un jūras transports)<ref>[https://www.lesechos.fr/13/09/2001/LesEchos/18487-092-ECH_nexans-s-interesse-aux-cables-d-energie-de-pirelli.htm Nexans s'intéresse aux câbles d'énergie de Pirelli]</ref>. Uzņēmums ir ieinteresēts arī par "protokoliem", kas ļauj padarīt elektrotīklu komunikējošu (ātrgaitas) un saderīgu ar internetu 2.0, kā arī par viedo tīklu izstrādi, lai izveidotu "inteliģentus objektus" caur tīklu, to netraucē elektriskie transformatori<ref>[https://www.lefigaro.fr/societes/2009/02/06/04015-20090206ARTFIG00616-nexans-112-ans-d-histoire-du-cable-.php Nexans, 113 ans d'histoire du câble]</ref>. == Atsauces == {{atsauces|refs=}} == Ārējās saites == * [https://www.nexans.com/ ''Nexans'' vietne] [[Kategorija:Francijas uzņēmumi]] 27ufc6k67oumdbdazv3xjm9xcedk9yj 0 486180 3657157 3417932 2022-07-20T04:52:56Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Valsts Eirovīzijas konkursā infokaste | valsts = [[Itālija]] | karogs = Flag of Italy.svg | parraiditajs = [[RAI]] | nac atlase = | pied reizes = 46 | pirma reize = [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956.]] | ESC lab = 1. vieta: [[1964. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1964.]], [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990.]], [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021.]] | ESC sl = Pēdējā vieta: [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966.]] | majaslapa = | EBU lapa = [https://eurovision.tv/country/italy Itālijas profils Eurovision.tv lapā] }} '''[[Itālija]] [[Eirovīzijas dziesmu konkurss|Eirovīzijas dziesmu konkursā]]''' ir piedalījusies 46 reizes, debitējot [[1956. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1956. gada konkursā]]. Itālija konkursā ir uzvarējusi 3 reizes: [[1966. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1966. gada konkursā]] ar [[Džidžliola Činkveti|Džidžliolu Činkveti]], [[1990. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|1990. gada konkursā]] ar [[Toto Kutunjo]] un [[2021. gada Eirovīzijas dziesmu konkurss|2021. gada konkursā]] ar ''[[Måneskin]]''. == Ārējās saites == * [https://eurovision.tv/country/the-netherlands Itālijas profils Eurovision.tv lapā] {{Itālija-aizmetnis}} {{Eirovīzija-aizmetnis}} {{Eirovīzijas dziesmu konkursa valstis}} [[Kategorija:Itālijas mūzika]] [[Kategorija:Valstis Eirovīzijas dziesmu konkursā]] ozxvrwv0buvgj7itklu27us1lf5d1gi 0 486183 3657158 3617690 2022-07-20T04:54:53Z Biafra 13794 jāuzlabo wikitext text/x-wiki {{vikisaites+}} [[Attēls:New C-S System Overview.jpg|thumb|upright=1.5|COSPAS-SARSAT sakaru sistēmas, ko izmanto ELT, EPIRB un PLB atklāšanai un atrašanās vietas noteikšanai, pārskata shēma.]] [[Attēls:Sbeacons.jpg|thumb|Pirmās paaudzes EPIRB avārijas lokalizācijas bākas]] '''Avārijas vietu norādošā radiobāka''' jeb '''avārijas radioboja'''<ref>{{AkadTerm|term=EPIRB|lang=LV}}</ref> ({{val|en|emergency position-indicating radio beacon}} jeb '''EPIRB''') ir avārijas atrašanās vietas noteikšanas bākas veids — pārnēsājams ar baterijām darbināms [[radioraidītājs]], ko ārkārtas situācijās izmanto, lai noteiktu lidmašīnu, kuģu un personu atrašanās vietu, kas nonākušas nelaimē un kam nepieciešama tūlītēja glābšana. Avārijas gadījumā, piemēram, kuģa nogrimšanas vai lidmašīnas avārijas gadījumā, raidītājs tiek aktivizēts un sāk nepārtraukti raidīt radiosignālu, ko meklēšanas un glābšanas komandas izmanto, lai ātri noteiktu avārijas vietas un sniegtu palīdzību. Signālu uztver satelīti, kurus pārvalda starptautisks glābšanas dienestu konsorcijs [[COSPAS-SARSAT]], kas var uztvert avārijas bākas jebkurā vietā uz Zemes, raidot COSPAS avārijas signālu 406 MHz frekvencē. Konsorcijs aprēķina bākas atrašanās vietu un ātri nodod informāciju attiecīgajai vietējai pirmās palīdzības organizācijai, kas veic meklēšanas un glābšanas darbus. Šīs sistēmas pamatmērķis ir palīdzēt glābējiem atrast izdzīvojušos tā sauktajā "zelta dienā" (pirmās 24 stundas pēc traumatiska notikuma), kuras laikā parasti var izglābt lielāko daļu izdzīvojušo. Mūsdienu EPIRB, ko bieži dēvē par GPIRB, no citiem avārijas bākas veidiem atšķiras ar to, ka tā satur [[GPS]] uztvērēju un pārraida savu atrašanās vietu, parasti ar precizitāti 100 metru (330 pēdu) robežās, lai atvieglotu tās noteikšanu. Iepriekšējās avārijas bākas bez GPS varēja noteikt atrašanās vietu tikai 2 kilometru rādiusā, izmantojot COSPAS satelītus. Mūsdienu EPIRB standarta frekvence ir 406 MHz. Tas ir starptautiski reglamentēts mobilo radiosakaru pakalpojums, kas palīdz meklēšanas un glābšanas operācijās, lai noteiktu un lokalizētu avarējušas laivas, gaisa kuģus un cilvēkus. Tas atšķiras no satelītu avārijas atrašanās vietas norādes radiobākas stacijas. Pirmā šo radiobāku forma bija 121,500 MHz ELT, kas bija paredzēta kā automātiskā atrašanās vietas noteikšanas bāka avarējušiem militārajiem gaisa kuģiem. Šīs bākas pirmo reizi 1950. gados sāka izmantot ASV militārie spēki, un, sākot ar 1970. gadu sākumu, tās bija obligāti jāizmanto daudzu veidu komerciālajos un vispārējās aviācijas gaisa kuģos. ELT bāku izmantotā frekvence un signāla formāts nebija paredzēts satelīta uztveršanai, kā rezultātā sistēmai bija vājas atrašanās vietas noteikšanas spējas un aktivizētas bākas tika konstatētas ar lielu kavēšanos. Satelītu noteikšanas tīkls tika izveidots pēc tam, kad ELT bākas jau bija vispārēji lietojamas, un pirmais satelīts tika palaists tikai 1982. gadā, un pat tad satelīti nodrošināja tikai noteikšanu ar atrašanās vietas noteikšanas precizitāti aptuveni 20 km (12 jūdžu). Vēlāk tehnoloģija tika paplašināta, lai to varētu izmantot uz kuģiem jūrā (EPIRB), individuāliem cilvēkiem (PLB un, sākot ar 2016. gadu, MSLD). Visi tie ir pārgājuši no 121,500 MHz frekvences kā primārās frekvences uz 406 MHz frekvenci, kas bija paredzēta atrašanās vietas noteikšanai un noteikšanai ar satelīta palīdzību. Kopš COSPAS-SARSAT izveides 1982. gadā avārijas radiobākas ir palīdzējušas glābt vairāk nekā 28 000 cilvēku vairāk nekā 7000 avārijas situācijās. Tikai 2010. gadā vien sistēma sniedza informāciju, kas tika izmantota 2388 cilvēku glābšanai 641 nelaimes situācijā. == Skatīt arī == * [[Glābšanas laiva]] == Dokumenti == * COSPAS-SARSAT, Document C/S T.001 October 1999 * FCC, Part 80 and [[GMDSS]] * MED, 0735/2001 * RTCM, Standard for 406 MHz Satellite EPIRBs == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == <!-- Do not put links to vendors of distress radiobeacons here. See [[WP:SPAM]]. --> * [http://www.cospas-sarsat.org/ Cospas-Sarsat — the International Satellite System For Search and Rescue] * [http://www.itu.int/ITU-R/go/mars ITU — Maritime mobile Access and Retrieval System (MARS)] * [http://www.sarsat.noaa.gov/ NOAA SARSAT website] * [http://www.sarsat.noaa.gov/121phaseout.pdf NOAA notice of planned phasing out of 121.5/243 MHz beacons in 2009] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20210522231826/https://www.sarsat.noaa.gov/121phaseout.pdf |date={{dat|2021|05|22||bez}} }} * [https://web.archive.org/web/20130914224839/http://legacy.icao.int/icaoimojwg/meetings/jwg14/docs/JWG_SAR14wp13.pdf ICAO/IMO Working Paper 10 to 14 September 2007 — Joint Working Group on Harmonization of Aeronautical and Maritime Search and Rescue] * [https://www.youtube.com/watch?v=QYw_Uef699c Operation of a Hydrostatic Release Unit] * {{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=QVAQONKyMv8|title=EEVblog #368 - EPIRB Teardown (Examination of the components of a 121/5/243Mhz Epirb)|publisher=YouTube|date=9 October 2012}} * [http://www.unoosa.org/documents/pdf/psa/activities/2006/safrica/presentations/05-02.pdf Rescue Coordination Centres (RCCs) and SAR Points of Contact (SPOCs)] * [http://www.dco.uscg.mil/Portals/9/CG-5R/EmergencyBeacons/2016SarsatConf/Presentations/SAR_2016_Mar%201_RCCMessages_Griffin%20Final.pdf RCC Messages] * [http://www.iafastro.org/wp-content/uploads/2017/01/COSPAS_Sarsat.pdf The History and Experience of the International COSPAS-SARSAT Programme for Satellite-Aided Search and Rescue] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20170121000623/http://www.iafastro.org/wp-content/uploads/2017/01/COSPAS_Sarsat.pdf |date={{dat|2017|01|21||bez}} }} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Glābšanas līdzekļi]] [[Kategorija:Laivas]] o0rq2vqf94k3gdpiww4qlnlxqg4amp2 0 486285 3657160 3646034 2022-07-20T05:03:19Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Infokaste kanāls | name = Ziemeļkrimas kanāls | image = Nord-Krim-Kanal.png | caption = Kanāla karte | date_const = 1961 | date_comp = 1975 (trešā kārta — 1997) | locks = 0 | start = {{UKR}} [[Dņepra]], [[Kahovkas ūdenskrātuve]], [[Tavrijska]] | end = {{UKR}} [[Krima]], [[Zeļonijjara]] | length = 402,6 km | status = Daļēji lietošanā | nav = }} [[Attēls:Северо Крымский Канал - panoramio.jpg|thumb|Kanāls 2010.gada pavasarī]] [[Attēls:Põhja- Krimmi kanal.jpg|thumb|Kanāls Krimā 2014. gadā [[Lenines rajons|Lenines rajonā]]]] '''Ziemeļkrimas kanāls''' ({{val|uk|Північно-Кримський канал, Pivnično-Krymskyi kanal}}), [[PSRS]] laikā '''Ukrainas ļeņiniskās komjaunatnes vārdā nosauktais Ziemeļkrimas kanāls'''<ref name="BSE">''Северо-Крымский канал'' // Большая советская энциклопедия : [в 30 т.] / гл. ред. А. М. Прохоров. — 3-е изд. — М. : Советская энциклопедия, 1969—1978.</ref> ir apūdeņošanas kanāls, kas sākas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]] [[Ukraina]]s dienvidos un ved uz [[Krima]]s pussalu. Kanālam ir arī vairāki atzarojumi Hersonas apgabalā un Krimā. Kanāls tika plānots kā sezonāls no marta līdz novembrim. Kuģu kustībai nav piemērots.<ref name="BSE" /> Kopš 2014. gada [[Krimas okupācija]]s sākuma kanāls funkcionē tikai daļēji, pievadot [[Dņepra]]s ūdeņus no [[Kahovkas ūdenskrātuve]]s tikai Ukrainas kontrolētajai teritorijai,<ref>[https://www.bbc.com/ukrainian/ukraine_in_russian/2014/06/140609_ru_s_water_crimea Крым готов больше платить за украинскую воду. www.bbc.com]</ref> bet Krimā 148 no 294 km tiek lietoti ūdens pārsviešanai no [[Bilohirskas rajons|Bilohirskas rajona]] kalniem un Krimas ziemeļaustrumu gruntsūdeņiem uz [[Kerčas pussala|Kerčas pussalu]].<ref>[https://crimea-news.com/other/2019/03/04/496060.html Игорь Вайль: На сегодня никаких проблем с водообеспечением в Крыму нет] (4 марта 2019)</ref> == Tehniskie dati == Kanāla garums ir 402,6 km, no tiem 109 km Hersonas apgabalā un 294 km Krimā. Dziļums līdz 7 m, platums sākumdaļā sasniedz 150 metrus, galā pie Zeļonijjaras ciema — 15 metri. Vidējā gada caurtece bija 380 m³/s, no kuriem 300-320 m³ nonāca Krimā. Maksimālā iespējamā caurtece — 500 m³/s, kas bija ap 30% Dņepras caurteces tās lejtecē. Ūdens kustība no Dņepras līdz galam aizņēma 33 dienas. Kopējais sistēmas garums ar atzarojumiem un cauruļvadiem — ap 11 000 km. Līdz 2014. gadam kanāls nodrošināja 80%-87% Krimas vajadzību pēc saldūdens,<ref name="RIAN">[https://web.archive.org/web/20140801223418/http://news.ru.msn.com/society/%D0%BA%D1%80%D1%8B%D0%BC%D1%83-%D0%BD%D0%B5-%D0%B3%D1%80%D0%BE%D0%B7%D0%B8%D1%82-%D0%B4%D0%B5%D1%84%D0%B8%D1%86%D0%B8%D1%82-%D0%B2%D0%BE%D0%B4%D1%8B-%D1%81%D0%BE%D0%BE%D0%B1%D1%89%D0%B0%D1%8E%D1%82-%D0%B2-%D0%BC%D0%B8%D0%BD%D0%BF%D1%80%D0%B8%D1%80%D0%BE%D0%B4%D1%8B-%D1%80%D1%84 РИА Новости: Крыму не грозит дефицит воды, сообщают в Минприроды РФ] 22.03.2014</ref><ref name="TASS">[https://tass.ru/ekonomika/1122472 TASS. Крым может отказаться от использования Северо-Крымского водоканала к 2020 году.] 15 АПР 2014</ref> tomēr tā trūkums joprojām bija izjūtams pussalas dienvidaustrumu piekrastē.<ref>[https://krym-online.ru/vodnie-resursi Крымские каналы, водохранилища и другие водные ресурсы]</ref> 2013. gadā kanāls Krimai piegādāja 1554 miljonu m³ ūdens, no kuriem 695 miljoni m³ tika zaudēti caur iztvaikošanu un iesūkšanos pazemē.<ref>[https://meco.rk.gov.ru/rus/file/doklad_eco_2013.pdf Доклад о состоянии и охране окружающей среды Республики Крым в 2013 году] {{Webarchive|url=https://web.archive.org/web/20150427215527/https://meco.rk.gov.ru/rus/file/doklad_eco_2013.pdf |date={{dat|2015|04|27||bez}} }}. РЕСКОМПРИРОДЫ КРЫМА.</ref> 60% atlikuma tika izmantoti lauksaimniecībai (g.k. rīsu audzēšanai), 20% saldūdens zivju dīķiem, vēl 20% pilsētu un iedzīvotāju vajadzībām. Lielākie atzarojumi — Rozdoļnes, Azovas un Krasnohvardijskes kanāli, Savienotājkanāls, Saku un Rietumu—Melnās jūras kanāli. Kanāla trasē un pie tā atzarojumiem atrodas daudzas ūdens pacelšanas sūkņu stacijas, lai nodrošinātu ūdens tecējumu, saposmotā reljefa dēļ vairākās vietās tas iet caur tuneļiem vai līdz 7 m augstiem akveduktiem. Pie galvenā kanāla izveidotas 7 ūdenskrātuves. == Vēsture == [[Attēls:USSR stamp 1951 CPA 1653.jpg|thumb|Padomju pastmarka ar plānojamiem Ziemeļkrimas un Dienvidukrainas kanāliem]] Mazā nokrišņu daudzuma un vājā upju tīkla dēļ Krimā trūkst saldūdens. Pēc 1833. gada sausuma [[Jalta]]s Ņikitas botāniskā dārza dibinātājs K. fon Stevens ierosināja izbūvēt kanālu no Dņepras līdz Krimai. Darbu tehnisko grūtību dēļ lēmums par būvniecību tika pieņemts tikai 1916. gadā.<ref name="Krymania">[https://krymania.ru/severo-krymskiy-kanal/ Северо-Крымский канал — самый большой в Европе. krymania.ru]</ref> Bet drīz Krievijas impērijā sākās revolūcijas un [[Krievijas pilsoņu karš|pilsoņu karš]], un projekts netika īstenots. Pēc [[Otrais pasaules karš|Otrā pasaules kara]] tika izskatītas trīs alternatīvas iespējas Krimas nodrošināšanai ar ūdeni: ūdensvada izbūve no [[Kubaņa]]s, [[Azovas jūra]]s atsāļošana un kanāla izbūve no Dņepras. Pēdējais variants tika atzīts par racionālāko. 1950. gada 20. septembrī<ref>[http://vodgosp.kherson.ua/istoriya.php Історія розвитку меліорації і водного господарства в Херсонській області на сайті Херсонського обласного управління водних ресурсів.]</ref> tika pieņemta PSRS Ministru padomes rezolūcija "Par Kahovkas hidroelektrostacijas būvniecību pie Dņepras upes, Dienvidukrainas un Ziemeļkrimas kanāliem un par zemes apūdeņošanu Ukrainas dienvidu un Krimas ziemeļu reģionos".<ref>[http://krym.rusarchives.ru/dokumenty/postanovlenie-soveta-ministrov-sssr-o-stroitelstve-kahovskoy-gidroelektrostancii-na-reke Постановление Совета министров СССР «О строительстве Каховской ГЭС на реке Днепр, Южно-Украинского и Северо-Крымского каналов и об орошении земель южных районов Украины и северных районов Крыма». krym.rusarchives.ru.]</ref> Drīz projekts tika pasludināts par "lielu komunisma būvi" ({{val|ru|Вели́кая стро́йка коммуни́зма}}, "Veļikaja stroika kommuņizma") un par "komjaunatnes triecienceltni".<ref>Abas tās bija padomju laika kancelarīta klišejas lielu būvju apzīmēšanai, "komjaunatnes triecienceltne" piedevām nozīmēja sev vietu neatradušo jauniešu masveida nosūtīšanu strādāt apstākļos, kuros nebija ar mieru strādāt citi.</ref> 1951. gadā PSRS Sakaru ministrija izdeva Ziemeļkrimas kanālam veltītu [[pastmarka|pastmarku]] kā vienu no “lielajiem komunisma celtniecības projektiem”, 1954. gadā Krima no [[Krievijas PFSR]] tika nodota [[Ukrainas PSR]], no kuras tika paredzēta tās apgāde. Pētījumi, projektēšana un apsekošana ilga vairāk nekā 10 gadus. Ukrainas Komunistiskās partijas Krimas reģionālās komitejas plēnums 1961. gada februārī, nespējot uzbūvēt kanālu ar vietējo iedzīvotāju palīdzību, Ziemeļkrimas kanāla būvniecību pasludināja par "valsts mēroga būvi". No visām PSRS daļām uz Krimu tika nosūtīti 10 tūkstoši jauniešu kanāla būvniecībai. Celtniecības praktiskā sagatavošana sākās 1957. gadā, galvenie darbi notika trīs posmos laikā no 1961. līdz 1971. gadam, lai gan pilnībā pirmais posms tika pabeigts tikai 1978. gadā. Otrais un trešais posms sastāvēja galvenokārt no atzarojumu un papildu ūdenskrātuvju izbūves un tika pabeigti 1997. gadā. Bija plānoti vēl trīs celtniecības posmi, taču ceturtā posma darbi 1997. gadā tika apturēti līdzekļu trūkuma dēļ. === Kanāla celtniecības hronoloģija === * 1950. — valdības lēmums par izpētes darbu uzsākšanu un Kahovkas ūdenskrātuves radīšanu * 1954. — Krimas nodošana Ukrainai * 1955.-1958. — Kahovkas ūdenskrātuves piepildīšana * 1961. — kanāla celtniecības sākums * 1963. — ūdens sasniedz [[Krasnoperekopska|Krasnoperekopsku]] Krimā * 1965. — ūdens sasniedz [[Džankoja|Džankoju]] * 1971. — ūdens sasniedz Kerčas pussalu * 1975. — ūdens sasniedz Kerču * 1977.-1984. — [[Rozdoļnes rajons|Rozdoļnes rajonā]] notiek sūkņu stacijas celtniecība ūdens pacelšanai par 82 metriem. * 1978. — pabeigta pirmā kārta. Izbūvēts kanāls visā garumā, kā arī atzarojumi jaunizveidotajām [[rīsi|rīsa]] audzēšanas zemēm ar ap 1000 km² kopplatību. * 1990. — pabeigta otrā kārta. Galvenais objekts — Mežgornojes ūdenskrātuve pie [[Simferopole]]s, lielākā no visām. * 1997. — pabeigta trešā kārta, uzlaboti vai uzbūvēti jauni rīsu lauksaimniecības kanāli. * 1990.-2013. — notiek apūdeņojamo zemju daudzuma samazināšanās Krimā no 4 līdz 1,7 tūkstošiem km². Samazinās vajadzība pēc ūdens, un vājinātās ūdens straumes dēļ jau kopš 21. gadsimta sākuma ik gadus nākas veikt kanāla tīrīšanu no dūņām un ūdensaugiem.<ref>[https://web.archive.org/web/20201204114317/http://kuvh.ru/%D1%81%D0%BE%D1%85%D1%80%D0%B0%D0%BD%D0%B8%D0%BC-%D1%81%D0%B5%D0%B2%D0%B5%D1%80%D0%BE-%D0%BA%D1%80%D1%8B%D0%BC%D1%81%D0%BA%D0%B8%D0%B9-%D0%BA%D0%B0%D0%BD%D0%B0%D0%BB/ Сохраним Северо-Крымский канал. Красноперекопское управление водного хозяйства] (28 апреля 2015).</ref> * 2014. — Krimas okupācija. Ukraina bloķē ūdens piegādi Krimai. Krievija martā paziņo, ka Krimai nedraud ūdens trūkums neatkarīgi no kanāla darbības.<ref name="RIAN" /> Aprīlī Krievija paziņo, ka tiek apcerēti padomju laikā atmestie projekti par apūdeņošanu no Kubaņas un Azovas jūras ūdens atsāļošanu.<ref name="TASS" /> Krimā tiek pilnīgi pārtraukta rīsa audzēšana un notiek pāreja uz reģiona apstākļiem piemērotām kultūrām.<ref name="Krymania" /> * 2014.-2021. — Ukrainas kontrolētajā teritorijā kanāls funkcionē normāli, Krimā tā austrumdaļu izmanto neliela ūdens daudzuma novirzīšanai no pussalas rietumdaļas uz austrumdaļu. Krimas okupācijas iestādes aktīvi būvē nokrišņu vāktuves un artēziskās akas, paredzēts izbūvēt cauruļvadus uz Simferopoli un Kerču iztvaikošanas bloķēšanai. Tomēr pagaidām pat Simferopolē nav izdevies nodrošināt nepārtrauktu ūdens padevi iedzīvotājiem.<ref>[https://www.aljazeera.com/news/2021/5/21/the-devastating-human-economic-costs-of-crimeas-annexation Al Jazeera. The devastating human, economic costs of Crimea’s annexation]</ref> === Problēmas darbu gaitā === Projekta kļūdu dēļ darbu sākumposmā kanālam bija grunts gultne,<ref name="Krymania" /> kā rezultātā gandrīz puse ūdens tika zaudēta pa ceļam. Piedevām tas cēla gruntsūdeņu līmeni un veicināja augšņu sasāļošanos, kas noveda pie dārzu bojāejas kanāla apkaimē. Gultne tika betonēta pakāpeniski sausajās sezonās, kad kanāls izžuva. Citas projekta kļūdas dēļ kanāls pie Krasnoperekopskas tika uzbūvēts pār [[ģipsis|ģipša]] slāni, kuru ūdens izskaloja un gultne tika pārrauta. Labošanas darbi ilga 7 gadus.<ref name="Krperek">[https://web.archive.org/web/20150522133921/http://kuvh.ru/%D1%81-%D1%80%D0%B8%D1%81%D0%BA%D0%BE%D0%BC-%D0%B4%D0%BB%D1%8F-%D0%B6%D0%B8%D0%B7%D0%BD%D0%B8/ Красноперекопское управление водного хозяйства] (17 января 2015).</ref> Celtniecības tehnika un cilvēki nereti cieta, detonējot agrāko karu nesprāgušajiem šāviņiem. Tikai viena gada laikā no zemes izcēla vairāk nekā 5000 šāviņu. Daļa kļūdu radās sliktās darbu kontroles dēļ, cilvēki gāja bojā arī, sabrūkot sienām. Kopējais bojā gājušo skaits palicis nezināms.<ref name="Krperek" /> == Atsauces == {{sisterlinks-inline}} {{atsauces}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanāli]] [[Kategorija:Ukrainas ģeogrāfija]] [[Kategorija:Celtnes un būves Ukrainā]] 5sr7whybym54wjq8odckbnxsnk85pk2 0 486346 3657161 3419233 2022-07-20T05:05:29Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki {{Mūzikas skaņkārtas infokaste|name=Re minors|image_name=F-major_d-minor.svg|relative=[[Fa mažors]]|parallel=[[Re mažors]]|dominant=[[la minors]]|subdominant=[[sol minors]]|first_pitch=[[re (nots)|re]]|second_pitch=[[mi (nots)|mi]]|third_pitch=[[fa (nots)|fa]]|fourth_pitch=[[sol (nots)|sol]]|fifth_pitch=[[la (nots)|la]]|sixth_pitch=[[si♭ (nots)|si{{music|flat}}]]|seventh_pitch=[[do (nots)|do]]}}'''Re minors''' ir [[Minors|minora]] [[tonalitāte]] kuras pamatā ir notas [[Re (nots)|re]] un kura sastāv no skaņām re, [[Mi (nots)|mi]], [[Fa (nots)|fa]], [[Sol (nots)|sol]], [[La (nots)|la]], [[B (nots)|si{{Music|B}}]] un [[Do (nots)|do]]. Re minorā pie atslēgas ir viena vienīga zīme — si [[bemols]]. Re minora [[Paralēlās tonalitātes|paralēlais mažors]] ir [[Fa mažors]], bet tā [[Vienvārda tonalitātes|vienvārda minors]] ir [[Re mažors|re minors]]. == Skaņdarbi re minorā == No [[Domeniko Skarlati]] 151 sonātēm, kas sarakstītas minorā, 32 ir rakstītas re minorā, padarot re minoru par visbiežāk izmantoto Skarlati minora tonalitāti. [[Johans Sebastiāns Bahs|Johana Sebastiana Baha]] ''[[Fūgas māksla|Fugas māksla]]'' ir sarakstīta re minorā. [[Volfgangs Amadejs Mocarts|Mocarta]] [[Rekviēms (Mocarts)|Rekviēms]] galvenokārt ir rakstīts re minorā, tāpat kā pazīstamā Nakts Karalienes Ārija, "[[Nakts Karalienes Ārija|Der Hölle Rache]]". Mocarta operas [[Dons Džovanni]] overtīra un pēdējā aina arī ir sarakstīta re minorā. No diviem klavierkoncertiem, kurus Mocarts rakstīja minorā, viens no tiem ir re minorā: [[Klavierkoncerts Nr. 20 (Mocarts)|Divdesmitais Klavierkoncerts]], [[Köchel numurs|K.]] 466. [[Žans Sibēliuss]] bieži izmantoja re minoru kompozīcijām ar cēlu raksturu; Sibēliusa [[Vijoles koncerts (Sibēliuss)|Koncerts vijolei]], [[6. simfonija (Sibēliuss)|Sestā simfonija]] un stīgu kvartets ''[[Voces intimae]]'' ir rakstīti re minora tonalitātē. Filmu mūzikas komponists [[Hanss Cimmers]] ir viens no ievērojamākajiem re minora tonalitātes izmantotājiem mūsdienās. Daudzi no viņa labi pazīstamajiem skaņdarbiem tika rakstīti šajā tonalitātē; ievērojami piemēri ir mūzika filmām ''[[Gladiators (filma)|Gladiators]]'', ''[[Tumšais bruņinieks]]'', ''[[Karību jūras pirāti]]'' un ''[[Da Vinči kods (filma)|Da Vinči kods]]''. {{Kvintu aplis}} [[Kategorija:Mūzikas teorija]] l03z7eqjl8fw6mn4il3irg097485tpq 0 486585 3657166 3423901 2022-07-20T05:14:05Z Biafra 13794 wikitext text/x-wiki [[Attēls:Carnegie Hall - Full (48155558466).jpg|thumb|274x274px|Kārnegija zāle]] '''Kārnegija zāle''' ({{lang-en|Carnegie Hall}}) ir koncertzāle [[Ņujorka|Ņujorkā]], kas atrodas Septītās avēnijas un 57. ielas stūrī [[Manhatana|Manhatanā]]. Viena no prestižākajām klasiskās mūzikas koncertzālēm pasaulē. Šodien Kārnegija zālē notiek arī džeza un vieglās mūzikas koncerti. == Vēsture == Kārnegija zāles ēku projektējis amerikāņu arhitekts Viljams Tathils. Zāles atklāšana notika 1891. gada 5. maijā ar Ņujorkas simfoniskā orķestra koncertu, kuru diriģēja [[Pēteris Čaikovskis]], izpildot viņa maršu, kas bija rakstīts Krievijas imperatora [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandra III]] kronēšanas ceremonijai 1883. gadā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=http://www.valery-gergiev.ru/ru/news/582.htm|title=«Чайковский-тур» по Северной Америке: оркестр Мариинки под управлением Валерия Гергиева откроет сезон Карнеги-холла|last=|publisher=valery-gergiev.ru|access-date=2020-05-05|date=2011-10-04|archive-date=2011-10-04|archive-url=https://web.archive.org/web/20111004122556/http://www.valery-gergiev.ru/ru/news/582.htm}}</ref> Līdz 1898. gadam koncertzāles nosaukums bija "Mūzikas zāle" (''Music Hall''), bet vēlāk tas tika nosaukts par godu [[Endrū Kārnegijs|Endrū Kārnegijam]], kurš savulaik finansēja ēkas celtniecību.[[Attēls:Alma Deutscher in Carnegie Hall, December 2019, Photo Chris Lee.jpg|thumb|Galvenā zāle|275x275px]] == Ēka == Ēkā atrodas trīs zāles, no kurām galvenā kopš 1997. gada ir nosaukta [[Aizeks Sterns|Aizeka Šterna]] vārdā, kurš savulaik izglāba koncertzāli no nojaukšanas. Kopumā Kārnegija zālē ir 2804 vietas. Koncertzāles ēka tika restaurēta 1983. un 2003. gadā. Austrumos no koncertzāles atrodas 231 metru augstais debesskrāpis ''Carnegie Hall Tower''. == Pasaules pirmatskaņojumi == Vairāk nekā simt gadu laikā Kārnegija zālē notika daudzu slavenu skaņdarbu pirmatskaņojumi, piemēram: * [[Antonīns Dvoržāks|Antonīna Dvoržāka]] ''Devītā simfonija'' ([[1893. gads|1893. gada]] [[16. decembris|16. decembrī]]); * [[Rihards Štrauss|Riharda Štrausa]] ''Mājas simfonija (''[[1904. gads|1904. gada]] [[21. marts|21. martā]]); * [[Sergejs Rahmaņinovs|Sergeja Rahmaņinova]] ''Variācijas par [[Arkandželo Korelli|Korelli]] tēmu'' ([[1931. gads|1931. gada]] [[7. novembris|7. novembrī]]); * [[Bēla Bartoks|Bēlas Bartoka]] ''Kontrasti'' ([[1939. gads|1939. gada]] [[9. janvāris|9. janvārī]]); *[[Arnolds Šēnbergs|Arnolda Šēnberga]] ''Kamersimfonija'' ([[1940. gads|1940. gada]] [[15. decembris|15. decembrī]]); * [[Igors Stravinskis|Igora Stravinska]] ''Simfonija trijās daļā'' ([[1946. gads|1946. gada]] [[24. janvāris|24. janvārī]]); * [[Olivjē Mesiāns|Olivjē Mesiāna]] ''Himna Svētajam Sakramentam'' ([[1947. gads|1947. gada]] [[13. marts|13. martā]]). == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.carnegiehall.org/ Kārnegija zāles oficiālā mājaslapa] [[Kategorija:Ņujorka]] [[Kategorija:Mūzika ASV]] [[Kategorija:Mūzika]] oxnycvmakdtpf0bug1o76wyvmdipx5e 0 491049 3657206 3519607 2022-07-20T06:56:29Z Bai-Bot 60304 /* top */sīkumi, replaced: Metjū Modins → Metjū Modains (2) using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Pilns bruņojums | montāža = | nākamā = | iepriekšējā = | ienākumi = {{ASV dolārs|46 miljoni}}<ref name="BOM">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt0093058/|title= Full Metal Jacket (1987) |publisher=[[Box Office Mojo]] |accessdate= August 3, 2021}}</ref> | budžets = 16,5–{{ASV dolārs|30}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | valsts = * {{GBR}} * {{USA}} | ilgums = 116 minūtes | izdošana = {{Filmas datums|1987|6|17|[[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]]|1987|9|11|Apvienotā Karaliste}} | izplatītājs = * ''[[Warner Bros.]]'' * ''[[Columbia Pictures]]'' * ''[[The Cannon Group, Inc.|Cannon]]'' | studija = * ''[[Natant]]'' * ''[[Harrier Films]]'' | operators = [[Daglass Milsoms]] | oriģinālnos = ''Full Metal Jacket'' | mūzika = [[Ebigeila Mīda]] | aktieri = * [[Metjū Modains]] * [[Adams Boldvins]] * [[Vinsents D'Onofrio]] * [[Lī Ērmijs]] * [[Dorians Hervuds]] * [[Arliss Hauards]] * [[Kevins Meidžors Hauards]] * [[Eds O'Ross]] | scenārijs = * Stenlijs Kubriks * Maikls Hers * Gustavs Hesfords | producents = Stenlijs Kubriks | režisors = [[Stenlijs Kubriks]] | žanrs = kara filma, drāma | paraksts = | att_izm = | attēls = Full Metal Jacket poster.jpg | imdb = }}'''"Pilns bruņojums"''' ({{Val|en|Full Metal Jacket}}) ir 1987. gada [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] un [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] kara [[drāma]], kuras režisors, producents un viens no scenārija autoriem ir [[Stenlijs Kubriks]]. Filmā galvenās lomas attēlo [[Metjū Modains]], [[Lī Ērmijs]], [[Vinsents D'Onofrio]] un [[Adams Boldvins]]. Filmā ir balstīta uz Gustava Hesforda 1979. gada noveles "''The Short-Timers''". Filma seko līdzi [[ASV Jūras kājnieku korpuss|ASV Jūras kājnieku korpusa]] gaitām treniņnometnē, galvenokārt fokusējoties uz ierindniekiem Džoukeru (Modains) un Pailu (D'Onofrio), kuri ir pakļauti instruktora Hartmana (Ērmijs) pazemojumiem un brutālajai uzvedībai. Filmas otrajā daļā ir paradītas kājnieku gaitas [[Vjetnamas karš|Vjetnamas kara]] laikā. Filma tika nominēta [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i kā [[Labākais adaptētais scenārijs (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|labākais adaptētais scenārijs]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:1987. gada filmas]] [[Kategorija:Apvienotās Karalistes filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Kara filmas]] [[Kategorija:Stenlija Kubrika filmas]] jp8wp0uukgrddf0dinj6750omwtp5wm 0 491733 3657026 3625169 2022-07-19T17:41:39Z 213.110.82.234 wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |name = Latvija pirmajā vietā |native_name = |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = Latvia First 1! logo.png |colorcode = #9E3039 |chairperson = [[Ainārs Šlesers]] |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = [[Ainārs Šlesers]]<br>[[Jūlija Stepaņenko]]<br>[[Linda Liepiņa]] |leader1_title = |leader1_name = |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |leader5_title = |leader5_name = |slogan = |founded = {{dat|2021|8|14|N|bez}} |dissolved = |merger = |split = |predecessor = |merged = |successor = |headquarters = [[Andrejostas iela]] 43<br>[[Rīga]], [[Latvija]] |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = 2022 |membership = 1040<ref>[https://www.tvnet.lv/7528007/partiju-latvija-pirmaja-vieta-vadis-ainars-slesers Tvnet, LETA. Partiju "Latvija pirmajā vietā" vadīs Ainārs Šlesers 21.05.2022]</ref> |ideology = [[cilvēks]], [[konservatīvisms|konservatīvās vērtības]] |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = {{krāsa|#9E3039}} [[Sarkanā krāsa|sarkana]] |seats1_title = [[13. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|2|100|hex=#0e0e0e}}<small>("[[Par cilvēcīgu Latviju|Neatkarīgie]]" sastāvā)</small> |seats2_title = [[Eiropas parlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#0e0e0e}} |seats3_title = [[Kariņa Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#0e0e0e}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#0e0e0e}} |symbol = |flag = |website = {{URL|https://latvijapirmajavieta.lv/}} |state = |country = {{LAT}} |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Latvija pirmajā vietā''' (saīsinājumā '''LPV''') ir 2021. gada 14. augustā dibināta [[populisms|populistiska]], [[Konservatīvisms|konservatīva]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-latvija-pirmaja-vieta-premjera-kandidats-bus-slesers-valsts-prezidenta-amata-kandidate-stepanenko.d?id=53488403|title=Partijas 'Latvija pirmajā vietā' premjera kandidāts būs Šlesers, Valsts prezidenta amata kandidāte – Stepaņenko|work=[[LETA]]|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|language=lv|date=2021. gada 14. augusts|access-date=2021. gada 14. augusts}}</ref> Tās valdes priekšsēdētājs ir [[Ainārs Šlesers]]. Pirmoreiz reģistrēta 2021. gada 1. jūlijā kā biedrība "Latvija — pirmā",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40008308560|title=Biedrība "Latvija - pirmajā vietā"|publisher=[[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs]]|language=lv|access-date=2021. gada 14. augusts}}</ref> politiskā partija tika nodibināta 2021. gada 14. augustā kongresā [[Rīga|Rīgā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7315298/notiks-slesera-partijas-latvija-pirmaja-vieta-dibinasanas-kongress|title=Notiks Šlesera partijas "Latvija pirmajā vietā" dibināšanas kongress|work=[[LETA]]|publisher=[[TV NET]]|language=lv|date=2021. gada 14. augusts|access-date=2021. gada 14. augusts}}</ref> un reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 10. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/latvija-pirmaja-vieta/40008310156|title=LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ|website=www.firmas.lv|access-date=2021-12-07|date=2021-09-10|language=lv}}</ref> == Vēsture == 2021. gada jūnijā uzņēmējs un bijušais politiķis [[Ainārs Šlesers]] paziņoja, ka viņš veidos jaunu partiju, lai kandidētu [[14. Saeimas vēlēšanas|2022. gada Saeimas vēlēšanās]]. 1. jūlijā A. Šlesers nodibināja biedrību "Latvija — pirmajā vietā".<ref name="lsm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slesera-partijas-latvija-pirmaja-vieta-valsts-prezidenta-amata-kandidate-bus-julija-stepanenko.a416932/|title=Šlesera partijas «Latvija pirmajā vietā» Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko|last=Māris|first=Klūga|work=[[LETA]]|publisher=[[LSM.lv]]|language=lv|date=2021. gada 14. augusts|access-date=2021. gada 14. augusts}}</ref> Partijas dibināšanas kongress notika [[Rīga|Rīgā]] 2021. gada 14. augustā. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēja [[Jūlija Stepaņenko|Jūliju Stepaņenko]]. Viņa tika izvirzīta arī par partijas kandidātu [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] amatam, savukārt A. Šlesers tika izvirzīts par partijas kandidātu [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatam, bet bijusī Saeimas deputāte [[Linda Liepiņa]] ir partijas Saeimas priekšsēdētāja amata kandidāte.<ref name="lsm"/> Par vienu no svarīgākajām tēmām partijas komunikācijā ar vēlētājiem kļuva valdības rīcības cīņā pret [[COVID-19]] pandēmiju apstrīdēšana, tostarp iestājoties pret obligāto [[Vakcinācija|vakcināciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53697909|title=Pēc inficēšanās ar Covid-19 miris Arnis Cimdars|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-23|date=2021-10-20|language=lv}}</ref> 10. septembrī partija tika reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, par tās ģenerālsekretāru tika iecelts bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs [[Arnis Cimdars]] (20. oktobrī miris no [[COVID-19]] izraisītajām komplikācijām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53571767|title=Reģistrēta partija 'Latvija pirmajā vietā'; ģenerālsekretāra amatā iecelts Cimdars|last=Spalvēns|first=Raivis|website=delfi.lv|access-date=2021-09-10|date=2021-09-10|language=lv}}</ref> Partijai īslaicīgi bija divi deputāti Saeimā — [[Jūlija Stepaņenko]] un [[Ļubova Švecova]], abas ievēlētas no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta [[13. Saeimas vēlēšanas|2018. gada Saeimas vēlēšanās]]. [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada 4. martā abas izslēdza no partijas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/490829-julija-stepaneko-un-lubova-svecova-izslegtas-no-partijas-latvija-pirmaja-vieta|title=Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas "Latvija pirmajā vietā"|website=Jauns.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> jo partijas valdes priekšsēdētāja J. Stepaņenko, protestējot atstāja paplašināto partijas valdes sēdi, kurā tika apspriesta partijas attieksme pret karu Ukrainā un tā konsekvencēm Latvijā. Savukārt Ļ. Švecova 3. martā Saeimā nebalsoja par [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts statusa piešķiršanu [[Ukraina]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-slesera-partijas-izsledz-stepanenko-un-svecovu.a446449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article No Šlesera partijas izslēdz Stepaņenko un Švecovu] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://latvijapirmajavieta.lv/ Partijas mājaslapa] * {{twitter|latvijapirmaja}} * {{facebook|LatvijaPirmajaVieta}} {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] 9wswqojlo9f9oukstezsup29hydxdl1 3657028 3657026 2022-07-19T17:43:05Z Meistars Joda 781 Novērsu izmaiņas, ko izdarīja [[Special:Contributions/213.110.82.234|213.110.82.234]], atjaunoju versiju, ko saglabāja Biafra wikitext text/x-wiki {{Politiskās partijas infokaste |name = Latvija pirmajā vietā |native_name = |lang1 = |name_lang1 = |lang2 = |name_lang2 = |lang3 = |name_lang3 = |lang4 = |name_lang4 = |logo = Latvia First 1! logo.png |colorcode = #9E3039 |chairperson = [[Ainārs Šlesers]] |president = |secretary_general = |spokesperson = |founder = [[Ainārs Šlesers]]<br>[[Jūlija Stepaņenko]]<br>[[Linda Liepiņa]] |leader1_title = |leader1_name = |leader2_title = |leader2_name = |leader3_title = |leader3_name = |leader4_title = |leader4_name = |leader5_title = |leader5_name = |slogan = |founded = {{dat|2021|8|14|N|bez}} |dissolved = |merger = |split = |predecessor = |merged = |successor = |headquarters = [[Andrejostas iela]] 43<br>[[Rīga]], [[Latvija]] |newspaper = |student_wing = |youth_wing = |wing1_title = |wing1 = |wing2_title = |wing2 = |wing3_title = |wing3 = |membership_year = 2022 |membership = 1040<ref>[https://www.tvnet.lv/7528007/partiju-latvija-pirmaja-vieta-vadis-ainars-slesers Tvnet, LETA. Partiju "Latvija pirmajā vietā" vadīs Ainārs Šlesers 21.05.2022]</ref> |ideology = [[populisms]], [[konservatīvisms|konservatīvās vērtības]] |religion = |national = |international = |european = |europarl = |affiliation1_title = |affiliation1 = |colors = {{krāsa|#9E3039}} [[Sarkanā krāsa|sarkana]] |seats1_title = [[13. Saeima]] |seats1 = {{Infobox political party/seats|2|100|hex=#0e0e0e}}<small>("[[Par cilvēcīgu Latviju|Neatkarīgie]]" sastāvā)</small> |seats2_title = [[Eiropas parlaments]] |seats2 = {{Infobox political party/seats|0|8|hex=#0e0e0e}} |seats3_title = [[Kariņa Ministru kabinets|Valdība]] |seats3 = {{Infobox political party/seats|0|14|hex=#0e0e0e}} |seats4_title = [[Rīgas dome]] |seats4 = {{Infobox political party/seats|0|60|hex=#0e0e0e}} |symbol = |flag = |website = {{URL|https://latvijapirmajavieta.lv/}} |state = |country = {{LAT}} |country_dab1 = |parties_dab1 = |elections_dab1 = |country2 = |country_dab2 = |parties_dab2 = |elections_dab2 = |footnotes = {{ubl|[[Latvijas politika]]|[[Latvijas politisko partiju uzskaitījums|Partijas Latvijā]]}} }} '''Latvija pirmajā vietā''' (saīsinājumā '''LPV''') ir 2021. gada 14. augustā dibināta [[populisms|populistiska]], [[Konservatīvisms|konservatīva]] [[Latvija]]s [[politiskā partija]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/partijas-latvija-pirmaja-vieta-premjera-kandidats-bus-slesers-valsts-prezidenta-amata-kandidate-stepanenko.d?id=53488403|title=Partijas 'Latvija pirmajā vietā' premjera kandidāts būs Šlesers, Valsts prezidenta amata kandidāte – Stepaņenko|work=[[LETA]]|publisher=[[Delfi (portāls)|DELFI]]|language=lv|date=2021. gada 14. augusts|access-date=2021. gada 14. augusts}}</ref> Tās valdes priekšsēdētājs ir [[Ainārs Šlesers]]. Pirmoreiz reģistrēta 2021. gada 1. jūlijā kā biedrība "Latvija — pirmā",<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.ur.gov.lv/lv/legal-entity/?id=40008308560|title=Biedrība "Latvija - pirmajā vietā"|publisher=[[Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs]]|language=lv|access-date=2021. gada 14. augusts}}</ref> politiskā partija tika nodibināta 2021. gada 14. augustā kongresā [[Rīga|Rīgā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7315298/notiks-slesera-partijas-latvija-pirmaja-vieta-dibinasanas-kongress|title=Notiks Šlesera partijas "Latvija pirmajā vietā" dibināšanas kongress|work=[[LETA]]|publisher=[[TV NET]]|language=lv|date=2021. gada 14. augusts|access-date=2021. gada 14. augusts}}</ref> un reģistrēta Uzņēmumu reģistrā 10. septembrī.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firmas.lv/profile/latvija-pirmaja-vieta/40008310156|title=LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ|website=www.firmas.lv|access-date=2021-12-07|date=2021-09-10|language=lv}}</ref> == Vēsture == 2021. gada jūnijā uzņēmējs un bijušais politiķis [[Ainārs Šlesers]] paziņoja, ka viņš veidos jaunu partiju, lai kandidētu [[14. Saeimas vēlēšanas|2022. gada Saeimas vēlēšanās]]. 1. jūlijā A. Šlesers nodibināja biedrību "Latvija — pirmajā vietā".<ref name="lsm">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/slesera-partijas-latvija-pirmaja-vieta-valsts-prezidenta-amata-kandidate-bus-julija-stepanenko.a416932/|title=Šlesera partijas «Latvija pirmajā vietā» Valsts prezidenta amata kandidāte būs Jūlija Stepaņenko|last=Māris|first=Klūga|work=[[LETA]]|publisher=[[LSM.lv]]|language=lv|date=2021. gada 14. augusts|access-date=2021. gada 14. augusts}}</ref> Partijas dibināšanas kongress notika [[Rīga|Rīgā]] 2021. gada 14. augustā. Par valdes priekšsēdētāju ievēlēja [[Jūlija Stepaņenko|Jūliju Stepaņenko]]. Viņa tika izvirzīta arī par partijas kandidātu [[Latvijas Valsts prezidents|Valsts prezidenta]] amatam, savukārt A. Šlesers tika izvirzīts par partijas kandidātu [[Latvijas Republikas Ministru prezidents|Ministru prezidenta]] amatam, bet bijusī Saeimas deputāte [[Linda Liepiņa]] ir partijas Saeimas priekšsēdētāja amata kandidāte.<ref name="lsm"/> Par vienu no svarīgākajām tēmām partijas komunikācijā ar vēlētājiem kļuva valdības rīcības cīņā pret [[COVID-19]] pandēmiju apstrīdēšana, tostarp iestājoties pret obligāto [[Vakcinācija|vakcināciju]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53697909|title=Pēc inficēšanās ar Covid-19 miris Arnis Cimdars|last=www.DELFI.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-05-23|date=2021-10-20|language=lv}}</ref> 10. septembrī partija tika reģistrēta Uzņēmumu reģistrā, par tās ģenerālsekretāru tika iecelts bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs [[Arnis Cimdars]] (20. oktobrī miris no [[COVID-19]] izraisītajām komplikācijām).<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/a/53571767|title=Reģistrēta partija 'Latvija pirmajā vietā'; ģenerālsekretāra amatā iecelts Cimdars|last=Spalvēns|first=Raivis|website=delfi.lv|access-date=2021-09-10|date=2021-09-10|language=lv}}</ref> Partijai īslaicīgi bija divi deputāti Saeimā — [[Jūlija Stepaņenko]] un [[Ļubova Švecova]], abas ievēlētas no partijas "[[Saskaņa]]" saraksta [[13. Saeimas vēlēšanas|2018. gada Saeimas vēlēšanās]]. [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas iebrukuma Ukrainā]] laikā 2022. gada 4. martā abas izslēdza no partijas,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/490829-julija-stepaneko-un-lubova-svecova-izslegtas-no-partijas-latvija-pirmaja-vieta|title=Jūlija Stepaņeko un Ļubova Švecova izslēgtas no partijas "Latvija pirmajā vietā"|website=Jauns.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> jo partijas valdes priekšsēdētāja J. Stepaņenko, protestējot atstāja paplašināto partijas valdes sēdi, kurā tika apspriesta partijas attieksme pret karu Ukrainā un tā konsekvencēm Latvijā. Savukārt Ļ. Švecova 3. martā Saeimā nebalsoja par [[Eiropas Savienība]]s kandidātvalsts statusa piešķiršanu [[Ukraina]]i.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/no-slesera-partijas-izsledz-stepanenko-un-svecovu.a446449/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article No Šlesera partijas izslēdz Stepaņenko un Švecovu] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://latvijapirmajavieta.lv/ Partijas mājaslapa] * {{twitter|latvijapirmaja}} * {{facebook|LatvijaPirmajaVieta}} {{politika-aizmetnis}} {{Latvijas politiskās partijas|state=autocollapse}} [[Kategorija:Latvijas politiskās partijas]] bkpbphrzjm971aq3uu2wy18trw9dxx8 0 496320 3657043 3549096 2022-07-19T18:10:46Z Mahris1 52592 dzimšanas gads wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds =Jānis Ankravs | attēls =JanisAnkravs.jpg | amats =[[Latvijas Senāta senatori|Senators]] | term_sākums ={{dat|1937|9|1|N}} | term_beigas ={{dat|1940|11|26|N}} | dzim_dati ={{dat|1879|7|13}} | dzim_vieta ={{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Sarkaņu pagasts|td=Latvija}} | mir_dati ={{miršanas datums un vecums|1963|11|26|1879|7|13}} | mir_vieta ={{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība =[[latvieši|latvietis]] | profesija =[[jurists]] | alma_mater =[[Latvijas Universitāte]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Ankravs''' (1892-1963) bija latviešu jurists, [[Latvijas Senāts|Latvijas Senāta]] senators. == Dzīvesgājums == Dzimis 1892. gada 13. jūlijā [[Sarkaņu pagasts|Sarkaņu pagasta]] Kalnajaunzemos [[Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā|pareizticībā pārgājuša]] lauksaimnieka Jāņa Ankrava un viņa sievas Edas, dzimušas Zeltiņas, ģimenē. Mācījās Sarkaņu pagastskolā, [[Lazdonas draudze]]s skolā, no 1904. gada Rīgas garīgajā skolā, tad [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Rīgas Pareizticīgo garīgajā seminārā]]. Studēja [[Maskava]]s Komercinstitūta Ekonomiskās nodaļas pedagoģiskās programmas grupā (1912-1916). Pirmā pasaules kara laikā strādāja par darbvedi un skolotāju Maskavā un [[Tula]]s guberņā. 1920. gadā atgriezās Latvijā studēja tieslietas LU Tiesību nodaļā (1921-1931), līdztekus strādāja par jaunāko tiesamatu kandidātu Tiesu palātā, tad par vecāko tiesamatu kandidātu. No 1930. gada bija [[Rīgas apgabaltiesa]]s prokurora biedrs, no 1932. gada Rīgas apgabaltiesas loceklis., bija Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs (1935–1936), Rīgas Centrālcietuma Administratīvās komisijas priekšsēdētājs (1936–1937). 1937. gadā Ankravu iecēla par Latvijas Senāta senatoru Kriminālās kasācijas departamentā. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Ankravu 1940. gada 26. novembrī atbrīvoja no senatora amata, vācu okupācijas laikā viņš bija [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs, 1. kriminālnodaļas vadītājs, no 1942. gada Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks. Pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Jaunpiebalgas ciema ambulancē ar Jura Lasmaņa vārdu. 1952. gadā Ankravu apcietināja un sodīja ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem. Apsūdzībā viņam inkriminēja palīdzības sniegšanu buržuāziskām organizācijām un to, ka, būdams prokurors, uzraudzījis izmeklēšanu komunistu lietās, un, būdams senators, taisījis spriedumus pret Komunistiskās partijas biedriem. Uz jautājumu, vai viņš atzīst savu vainu, Ankravs tiesas sēdē esot norādījis, ka viņam esot grūti atbildēt, jo „dzīvojot buržuāziskā Latvijā, es nezināju PSRS Kriminālkodeksu”.<ref>[https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/8_Vesture/senatori_1918-1940.pdf Senatori. Latvijas Senāts 1918-1940. Augstākā tiesa (2008)]</ref> Pēc ielodzījuma [[Jaroslavļa]]s apgabala [[Gulags|gulaga]] nometnēs viņš 1956. gadā atgriezās Latvijā. Miris 1963. gada 26. novembrī Rīgā. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] — 3. šķira {{wide image|Latvijas Senāts 1938. gadā.jpg|600px|Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, [[Jānis Balodis (senators)|J. Balodis]], Dr. [[Kārlis Puriņš|K. Puriņš]], Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators [[Osvalds Ozoliņš|O. Ozoliņš]], Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators [[Aleksandrs Gubens|A. Gubens]], Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators [[Jānis Kalacs|J. Kalacs]], virsprokurors [[Fricis Zilbers|F. Zilbers]], senatori [[Frīdrihs Konradi|F. Konradi]], [[Kārlis Ducmanis|K. Ducmanis]]. Otrajā rindā no kreisās: senators [[Augusts Rumpēters|A. Rumpēters]], prokurors [[Erasts Bite|E. Bite]], senatori [[Pēteris Stērste|P. Stērste]], [[Jēkabs Grots|J. Grots]], [[Mintauts Čakste|M. Čakste]], [[Jānis Skudre|J. Skudre]], [[Pēteris Leitāns|P. Leitāns]], [[Jānis Ankravs|J. Ankravs]], [[Teodors Bergtāls|T. Bergtāls]], prokurors [[Teodors Ūdris|T. Ūdris]].}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ankravs, Jānis}} [[Kategorija:Latvijas senatori]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] dhnl0fp7p0w6ej5kvzlh5e4kjp5u8xq 3657046 3657043 2022-07-19T18:15:45Z Mahris1 52592 dzimšanas gads citviet wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Jānis Ankravs | attēls = JanisAnkravs.jpg | amats = [[Latvijas Senāta senatori|Senators]] | term_sākums = {{dat|1937|9|1|N}} | term_beigas = {{dat|1940|11|26|N}} | dzim_dati = {{dat|1892|7|13}} | dzim_vieta = {{vieta|Krievijas impērija|Vidzemes guberņa|Cēsu apriņķis|Sarkaņu pagasts|td=Latvija}} | mir_dati = {{miršanas datums un vecums|1963|11|26|1892|7|13}} | mir_vieta = {{vieta|Latvijas PSR|Rīga|td=Latvija}} | tautība = [[latvieši|latvietis]] | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | paraksts = | piezīmes = }} '''Jānis Ankravs''' (1892-1963) bija latviešu jurists, [[Latvijas Senāts|Latvijas Senāta]] senators. == Dzīvesgājums == Dzimis 1892. gada 13. jūlijā [[Sarkaņu pagasts|Sarkaņu pagasta]] Kalnajaunzemos [[Vidzemes zemnieku pāriešana pareizticībā|pareizticībā pārgājuša]] lauksaimnieka Jāņa Ankrava un viņa sievas Edas, dzimušas Zeltiņas, ģimenē. Mācījās Sarkaņu pagastskolā, [[Lazdonas draudze]]s skolā, no 1904. gada Rīgas garīgajā skolā, tad [[Rīgas Pareizticīgo garīgais seminārs|Rīgas Pareizticīgo garīgajā seminārā]]. Studēja [[Maskava]]s Komercinstitūta Ekonomiskās nodaļas pedagoģiskās programmas grupā (1912-1916). Pirmā pasaules kara laikā strādāja par darbvedi un skolotāju Maskavā un [[Tula]]s guberņā. 1920. gadā atgriezās Latvijā studēja tieslietas LU Tiesību nodaļā (1921-1931), līdztekus strādāja par jaunāko tiesamatu kandidātu Tiesu palātā, tad par vecāko tiesamatu kandidātu. No 1930. gada bija [[Rīgas apgabaltiesa]]s prokurora biedrs, no 1932. gada Rīgas apgabaltiesas loceklis., bija Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs (1935–1936), Rīgas Centrālcietuma Administratīvās komisijas priekšsēdētājs (1936–1937). 1937. gadā Ankravu iecēla par Latvijas Senāta senatoru Kriminālās kasācijas departamentā. Pēc [[Latvijas okupācija (1940)|Latvijas okupācijas]] Ankravu 1940. gada 26. novembrī atbrīvoja no senatora amata, vācu okupācijas laikā viņš bija [[Latvijas ģenerālapgabals|Latvijas ģenerālapgabala]] Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja biedrs, 1. kriminālnodaļas vadītājs, no 1942. gada Rīgas apgabaltiesas priekšsēdētāja vietnieks. Pēc Otrā pasaules kara dzīvoja Jaunpiebalgas ciema ambulancē ar Jura Lasmaņa vārdu. 1952. gadā Ankravu apcietināja un sodīja ar brīvības atņemšanu uz 25 gadiem. Apsūdzībā viņam inkriminēja palīdzības sniegšanu buržuāziskām organizācijām un to, ka, būdams prokurors, uzraudzījis izmeklēšanu komunistu lietās, un, būdams senators, taisījis spriedumus pret Komunistiskās partijas biedriem. Uz jautājumu, vai viņš atzīst savu vainu, Ankravs tiesas sēdē esot norādījis, ka viņam esot grūti atbildēt, jo „dzīvojot buržuāziskā Latvijā, es nezināju PSRS Kriminālkodeksu”.<ref>[https://www.at.gov.lv/files/uploads/files/8_Vesture/senatori_1918-1940.pdf Senatori. Latvijas Senāts 1918-1940. Augstākā tiesa (2008)]</ref> Pēc ielodzījuma [[Jaroslavļa]]s apgabala [[Gulags|gulaga]] nometnēs viņš 1956. gadā atgriezās Latvijā. Miris 1963. gada 26. novembrī Rīgā. == Apbalvojumi == * [[Triju Zvaigžņu ordenis]] — 3. šķira {{wide image|Latvijas Senāts 1938. gadā.jpg|600px|Latvijas Senāts 1938. gada novembrī. Pirmajā rindā (no kreisās): senatori R. Alksnis, [[Jānis Balodis (senators)|J. Balodis]], Dr. [[Kārlis Puriņš|K. Puriņš]], Civillietu kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators [[Osvalds Ozoliņš|O. Ozoliņš]], Apvienotās sapulces un Kriminālās kasācijas departamenta priekšsēdētājs senators [[Aleksandrs Gubens|A. Gubens]], Administratīvā departamenta priekšsēdētājs senators [[Jānis Kalacs|J. Kalacs]], virsprokurors [[Fricis Zilbers|F. Zilbers]], senatori [[Frīdrihs Konradi|F. Konradi]], [[Kārlis Ducmanis|K. Ducmanis]]. Otrajā rindā no kreisās: senators [[Augusts Rumpēters|A. Rumpēters]], prokurors [[Erasts Bite|E. Bite]], senatori [[Pēteris Stērste|P. Stērste]], [[Jēkabs Grots|J. Grots]], [[Mintauts Čakste|M. Čakste]], [[Jānis Skudre|J. Skudre]], [[Pēteris Leitāns|P. Leitāns]], [[Jānis Ankravs|J. Ankravs]], [[Teodors Bergtāls|T. Bergtāls]], prokurors [[Teodors Ūdris|T. Ūdris]].}} == Atsauces == {{atsauces}} {{Autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Ankravs, Jānis}} [[Kategorija:Latvijas senatori]] [[Kategorija:Latvijas juristi]] [[Kategorija:Madonas novadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] [[Kategorija:Padomju represijās cietušie]] hvmpwxjhq49gjkow9rgg9vw7kvbjaue 0 496930 3657221 3656539 2022-07-20T07:42:06Z Baisulis 11523 /* Ienesīgākās filmas */ update...... wikitext text/x-wiki {{notiek}} {{Gadukaste-citi|2022|kino|kino}} Šajā lapā apkopota informācija par '''[[2022. gads|2022. gadā]]''' plānotajiem starptautiskajiem un vietējiem kino pasākumiem, ienesīgākajām gada filmām, kino nozares darbinieku nāvēm, kā arī 2022. gadā iznākušajām [[Latvijas kino|Latvijas filmām]]. == Ienesīgākās filmas == Šis ir 2022. gadā izdoto desmit pasaules ienesīgāko filmu saraksts:<ref>{{tīmekļa atsauce|url=https://www.boxofficemojo.com/year/world/2022/|title=2022 Worldwide Box Office |website=[[Box Office Mojo]]|publisher=[[Internet Movie Database|IMDb]]|accessdate={{dat|2022|7|20||bez}}}}</ref> : {{uzraksts|#b6fcb6|iekrāsotās filmas pašreiz tiek demonstrētas pasaules kinoteātros.}} {| class="wikitable" style="margin:left; margin:left;" |+Ienesīgākās 2022. gada filmas |- ! #!! Nosaukums!! Izplatītājs!! Ienākumi |- ! style="text-align:center;"| 1 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Top Gun: Maveriks]]" (''Top Gun: Maverick'') | ''[[Paramount Pictures]]'' | ${{sk|1240687020}} |- ! style="text-align:center;"| 2 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') |''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Disney]]'' | ${{sk|954327474}} |- ! style="text-align:center;"| 3 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Juras laikmeta pasaule: Valdīšana]]" (''Jurassic World: Dominion'') | ''[[Universal Pictures]]'' | ${{sk|903647310}} |- ! style="text-align:center;"| 4 | "[[Betmens (2022. gada filma)|Betmens]]" (''The Batman'') | ''[[Warner Bros.]]'' | ${{sk|770836163}} |- ! style="text-align:center;"| 5 | ''[[The Battle at Lake Changjin II]]'' (長津湖之水門橋) | ''[[Huaxia Film Distribution]]'' | ${{sk|626571280}} |- ! style="text-align:center;"| 6 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Minioni 2]]" (''Minions: Rise of Gru'') |''Universal Pictures'' | ${{sk|543120386}} |- ! style="text-align:center;"| 7 | style="background:#b6fcb6;"| "[[Tors: Mīla un Pērkons]]" (''Thor: Love and Thunder'') | ''Disney'' | ${{sk|505194302}} |- ! style="text-align:center;"| 8 | "[[Fantastiskās būtnes: Dumidora noslēpumi]]" (''Fantastic Beasts: The Secrets of Dumbledore'') |''Warner Bros.'' | ${{sk|405161334}} |- ! style="text-align:center;"| 9 | "[[Soniks 2: Filma]]" (''Sonic the Hedgehog 2'') | ''Paramount Pictures'' | ${{sk|401872904}} |- ! style="text-align:center;"| 10 | "[[Ārpus kartes]]" (''Uncharted'') | ''[[Sony Pictures]]'' | ${{sk|401748820}} |} === 2022. gada kases ieņēmumu rekordi === * ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' līdz ar filmas "[[Doktors Streindžs neprāta multivisumā]]" (''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'') izdošanu kļuva visu laiku ienesīgāko filmu sēriju nopelnot {{nobr|26 miljardus}} ASV dolāru. "Doktors Streindžs neprāta multivisumā" kases ieņēmumos pārspēja filmu "[[Zirnekļcilvēks 3]]" kļūstot par [[Sems Reimi|Sema Reimi]] ienesīgāko filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Dunkin |first=Jamie |date=2022-06-06 |title='Doctor Strange 2' is now Sam Raimi's most successful film ever |url=https://wegotthiscovered.com/movies/doctor-strange-2-is-now-sam-raimis-most-successful-film-ever/ |access-date=2022-06-27 |website=We Got This Covered |language=en-US}}</ref> * "[[Soniks 2: Filma]]" pirmizrādes nedēļas nogalē ASV un Kanādā nopelnīja {{nobr|72 miljonus}} ASV dolāru, tādējādi uzstādot sekojošus rekordus: labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[videospēle]]s filmas adaptācijai, apsteidzot iepriekšējo filmu sērijas daļu "[[Soniks: Filma]] (2020); labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi [[animācijas spēlfilma]]i, atkal apsteidzot filmu sērijas iepriekšējo daļu; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ģimenes filmai [[COVID-19 pandēmija]]s laikā; labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi filmai ar [[Džims Kerijs|Džimu Keriju]] vienā no galvenajām lomām, apsteidzot 2003. gada filmu "[[Visvarenais Brūss]]" un labākie pirmizrādes nedēļas nogales kases ienākumi ''[[Paramount Pictures|Paramount]]'' filmai kopš 2014. gada.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=D'Alessandro |first=Anthony |date=April 10, 2022 |title=''Sonic The Hedgehog 2'' Beats Weekend Opening Of First Movie With $71M; What ''Ambulance'' Misfire Means For Action Pics Today – Sunday AM Box Office Update |url=https://deadline.com/2022/04/sonic-the-hedgehog-2-ambulance-weekend-box-office-2-1234997180/ |access-date=April 10, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Tartaglione |first=Nancy |date=April 12, 2022 |title=''Sonic 2'' Speeds To $141M Global; ''Fantastic Beasts: The Secrets Of Dumbledore'' Uncovers $57M In Early Offshore Bow; ''RRR'' Roars To WW Milestone – International Box Office |url=https://deadline.com/2022/04/fantastic-beasts-secrets-of-dumbledore-rrr-morbius-sonic-the-hedgehog-2-batman-global-international-box-office-1234998767/ |access-date=April 12, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=McClintock |first=Pamela |date=April 10, 2022 |title=Box Office: ''Sonic the Hedgehog 2'' Booms With $71M Bow, ''Ambulance'' DOA |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sonic-the-hedgehog-box-office-opening-ambulance-1235127693/ |access-date=April 11, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref> * "[[Top Gun: Maveriks]]" kļuva par 49. filmu, kas pasaulē nopelnījusi vairāk nekā {{nobr|1 miljardu}} ASV dolāru un otro filmu pēc [[COVID-19 pandēmija]]s sākšanās, kas pārsniegusi šo robežu (pēc "[[Zirnekļcilvēks: Mājupceļa nav]]").<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=June 26, 2022 |title=‘Top Gun: Maverick’ Soars Past $1 Billion, Overtakes ‘Doctor Strange 2’ as the Highest-Grossing Movie of the Year Globally|url=https://variety.com/2022/film/box-office/top-gun-maverick-highest-grossing-movie-globally-1235303535/ |access-date=June 26, 2022 |website=[[Variety]]}}</ref> ** Papildu, "Top Gun: Maveriks" apsteidza filmu "[[Neiespējamā misija: Sekas]]" kļūstot par pasaulē visu laiku ienesīgāko filmu ar [[Toms Krūzs|Toma Krūza]] piedalīšanos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=King |first=Aidan |date=June 24, 2022 |title=''Top Gun Maverick'' surpasses ''Mission: Impossible - Fallout'' as Tom Cruise's Biggest Global Film|url=https://collider.com/top-gun-maverick-box-office-800-million-mission-impossible-fallout/ |access-date=June 24, 2022 |website=[[Collider]]}}</ref> == Notikumi == === Balvu pasniegšanas ceremonijas === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- |9. janvāris<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Littleton|first=Cynthia|date=October 15, 2021|title=Golden Globe Awards Set for Jan. 9 as Hollywood Foreign Press Assn. Unveils 2022 Calendar|url=https://variety.com/2021/film/news/golden-globe-awards-hfpa-awards-calendar-1235090499/|work=Variety|accessdate=October 16, 2021}}</ref> |[[79. Zelta globusa balva]] |[[Holivudas Ārzemju preses asociācija]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Beverlihilsa}} |- |27. februāris<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/sag-awards-2022-nominations-list-nominees-1235073685/ |title=SAG Awards: 'House of Gucci,' 'The Power of the Dog' Lead Film Nominations |first1=Hilary |last1=Lewis |first2=Tyler |last2=Coates |work=[[The Hollywood Reporter]] |date=January 12, 2022 |access-date=January 12, 2022}}</ref> |[[28. Ekrāna aktieru ģildes balva]] |[[SAG-AFTRA]] |{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} |- |13. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/bafta-2022-film-awards-date-1234971132/|title = BAFTA Sets Date for 2022 Film Awards|website = [[The Hollywood Reporter]]|date = 21 June 2021}}</ref> |[[75. BAFTA kino balva]] |[[Britu Kino un televīzijas mākslas akadēmija]] |{{vieta|Apvienotā Karaliste|Londona}} |- |27. marts<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.oscars.org/news/academy-and-abc-set-march-27-2022-new-show-date-94th-oscarsr?utm_campaign=later-linkinbio-theacademy&utm_content=later-17537578&utm_medium=social&utm_source=linkin.bio|title=THE ACADEMY AND ABC SET MARCH 27, 2022 AS NEW SHOW DATE FOR 94TH OSCARS®|website=oscars.org|date=May 27, 2021|access-date=June 2, 2021}}</ref> |[[94. Kinoakadēmijas balva]] |[[Kino mākslas un zinātnes akadēmija]] |{{vieta|ASV|Losandželosa|Holivuda|''Dolby'' teātris|3s=Holivuda (Losandželosa)|4s=Dolby teātris}} <!-- |- | . oktobris | [[47. Saturna balva]] | [[Zinātniskās fantastikas, fantāzijas un šausmu filmu akadēmija]] ||{{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} --> |} === Kino festivāli === {| class="wikitable" |+ !Datums !Notikums !Organizators !Norises vieta |- | 20. janvāris — 30. janvāris | [[2022. gada Sandensas kinofestivāls]] | [[Sandensas kinofestivāls]] | {{vieta|ASV|Jūta|Pārksitija}} |- | 10. februāris — 20. februāris | [[72. Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | [[Berlīnes starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Vācija|Berlīne}} |- | 17. maijs— 28. maijs | [[2022. gada Kannu kinofestivāls]] | [[Kannu kinofestivāls]] | {{vieta|Francija|Kannas}} <!-- |- | 1. septembris — 11. septembris | [[79. Venēcijas kinofestivāls]] | [[Venēcijas kinofestivāls]] | {{vieta|Itālija|Venēcija}} |- | 9. septembris — 18. septembris | [[2022. gada Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | [[Toronto Starptautiskais kinofestivāls]] | {{vieta|Kanāda|Ontārio|Toronto}} --> |- |} == Latvijas kino == <!-- NEPIEVIENOT FILMAS, STUDIJAS UN AKTIERUS BEZ UZTICAMA AVOTA --> {| class="wikitable sortable" |+ "align=bottom" | |- style="background:#b0e0e6; text-align:center;" ! colspan="2" | Pirmizrāde ! style="width:17%;"| Nosaukums ! style="width:16%;"| Studija ! Filmēšanas komanda un aktieri ! style="width:10%;"| Žanrs ! Atsauce |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#bf87f7;" |F<br />E<br />B<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 24 | "[[Krimināllieta iesācējam]]" || ''Red Dot Media'' || [[Armands Zvirbulis (režisors)|Armands Zvirbulis]] (režisors un scenārists); Madara Zviedre, Diāna Krista Stafecka, Aleksejs Gorbunovs, Ritvars Toms Logins, [[Ģirts Krūmiņš]], [[Mārcis Maņjakovs]], Valentīns Novopoļskis, [[Jurijs Djakonovs]], Hrants Tokhatjans, Andrejs Iļjins, Jurijs Curilo || 7 sēriju mākslas filma|| {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Krimināllieta iesācējam (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4190/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | rowspan="2"; style="text-align:center; background:#d8d8d8;"|25 | "[[Revolūcija (filma)|Revolūcija]]" || ''Tritone Studio'' || [[Mārcis Lācis]] (režisors un scenārists); Ivars Krasts, [[Armands Berģis]], Agris Krapivņickis, [[Rolands Beķeris]], [[Dana Avotiņa-Lāce]], [[Toms Auniņš]], [[Kaspars Dumburs]], [[Jana Ļisova]], Mārcis Lācis || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Revolūcija (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4183/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | "[[Uz neredzīti, Brasa!]]" || ''[[Ego Media]]'' || [[Ivars Zviedris]] (režisors un scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Uz neredzīti, Brasa! (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4180/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="3" style="text-align:center; background:#ffa07a;" |A<br />P<br />R. | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 7 | "[[Ūdens garša]]" || ''Fenixfilm'', ''Deep Sea Studios'' || [[Matīss Kaža]] (režisors un scenārists); [[Iveta Pole]], [[Vilis Daudziņš]], [[Andris Keišs]], Gerds Lapoška, [[Alise Danovska]] || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Ūdens garša (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4193/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 21 | "[[Tikmēr Lucavsalā]]" || ''Riverbed'' || Elza Gauja (režisore un scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Tikmēr Lucavsalā (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4192/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 27 | "[[Nemierīgie prāti]]" || ''Tritone Studio'' || Raitis Ābele, Lauris Ābele (režisori un scenāristi); [[Toms Auniņš]], [[Mārcis Lācis]], [[Juris Žagars]], [[Dārta Daneviča]], Daniela Vētra, Marija Skangale || spēlfilma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Nemierīgie prāti (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4188/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! rowspan="2" style="text-align:center; background:thistle" |M<br />A<br />I<br />J<br />S | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 4 | "[[Vecāks par simts gadiem]]" || ''Deep Sea Studios'' || Agita Cāne-Ķīle (režisore); Daira Āboliņa (scenāriste) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Vecāks par simts gadiem (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4187/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; background:#d8d8d8;"| 5 | "[[Bahs pret Covid]]" || Dokumentālists || Ivars Zviedris (režisors un scenārists); Haralds Ozols (scenārists) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Bahs pret Covid (2022)|url=https://www.filmas.lv/movie/4186/ |website=filmas.lv |accessdate={{dat|2022|6|21||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:#ffa07a; textcolor:#000;" rowspan=2 |O<br />K<br />T. | style="text-align:center; | 4 | "[[Zemnieki (filma)|Zemnieki]]" || ''Mistrus Media'' || [[Ivars Seleckis]] (režisors) || dokumentālā filma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE ZEMNIEKI |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-zemnieki-786 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center; | 21 | "[[Neona pavasaris]]" || ''Baltic Content Media'' || [[Matīss Kaža]] (režisors); Jānis Skutelis, Marija Luīze Meļķe, Grēta Trušiņa, Gerds Lapoška || drāma || {{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Neona pavasaris |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/neona-pavasaris-784 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |- ! style="text-align:center; background:thistle; textcolor:#000;" rowspan=1 |N<br />O<br />V. | style="text-align:center; | 2 | "[[Mātes piens]]" || ''Baltic content media'' || [[Ināra Kolmane]] (režisore); Rūta Kronberga, [[Maija Doveika]], [[Indra Briķe]], [[Juris Lisners]], [[Elīna Vāne]] || drāma ||{{center|<ref>{{tīmekļa atsauce |title=PIRMIZRĀDE - MĀTES PIENS |url=https://www.splendidpalace.lv/lv/splendid-garden-kino/pirmizrade-mates-piens-787 |website=splendidpalace.lv |accessdate={{dat|2022|7|17||bez}}}}</ref>}} |} == Miruši == <!-- Šajā 2022. gads "kino" sadaļā, nav jāievieto cilvēki, kas ir tikai televīzijas aktieri, televīzijas režisori vai jebkurš cits personāls, kam nav tieša saistība ar kino. Nepievienot cilvēkus, kas ir piedalījušies tikai vienā filmā — minimums ir 2 filmas. Nepievienot jebkādas tieši-uz-video filmas vai televīzijas filmas. --> {| class="wikitable sortable" style="font-size:90%;" |+ |- style="background:#dae3e7; text-align:center;" ! Mēnesis !! Datums !! Vārds !! Vecums !! Tautība(s) !! Profesija(s){{efn|Šajā ailē nav iekļautas personas nodarbošanās ārpus filmu nozares.}} !! Atsauce |- valign="top" |- ! rowspan=12 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Janvāris]] | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Pīters Bogdanovičs]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/peter-bogdanovich-dead-last-picture-show-1235070769/|title=Peter Bogdanovich, Oscar-Nominated Director and Champion of Hollywood's Golden Age, Dies at 82|date=January 6, 2022|first1=Gregg|last1=Kilday|first2=Duane|last2=Byrge|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Sidnijs Puatjē]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| bahāmietis / amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/arts-entertainment/films/news/sidney-poitier-death-age-cause-actor-b1988778.html|title=Sidney Poitier death: First Black man to win Best Actor Oscar dies aged 94|date=January 7, 2022|first=Jacob|last=Stolworthy|website=[[The Independent]]|access-date=January 7, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''9'' || [[Bobs Segets]] || style="text-align:center;"| 65 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/bob-saget-dies-comedian-and-full-house-star-was-65-1234907025/|title=Bob Saget Dies: Comedian And ''Full House'' Star Was 65|date=January 9, 2022|first=Brandon|last=Choe|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 10, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''10'' || [[Herberts Ahternbušs]] || style="text-align:center;"| 83 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.spiegel.de/kultur/herbert-achternbusch-ist-tot-filmemacher-schriftsteller-und-bayerisches-original-a-9d513c66-2759-4e57-8edd-8cc24c49a7e5|language=de|trans-title=Herbert Achternbusch is dead|title=Herbert Achternbusch ist tot|date=January 13, 2022|website=[[Der Spiegel]]|access-date=January 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Žans Žaks Benekss]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/news/jean-jacques-beineix-director-of-diva-and-betty-blue-dies-at-75-1235154713/|title=Jean-Jacques Beineix, Director of ''Diva'' and ''Betty Blue'', Dies at 75|date=January 14, 2022|first=Pat|last=Saperstein|website=[[Variety]]|access-date=January 14, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Iveta Mimo]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/yvette-mimieux-dead-the-time-machine-actress-the-most-deadly-game-1234914745/|title=Yvette Mimieux Dies: Actress-Writer Who Starred In ''The Time Machine'' Had Just Turned 80|date=January 18, 2022|first=Mike Jr.|last=Fleming|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Hārdijs Krīgers]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/hardy-kruger-dead-93-german-actor-1235077967/|title=Hardy Kruger, German Actor in ''A Bridge Too Far'' and ''Barry Lyndon'', Dies at 93|date=January 20, 2022|first=Scott|last=Roxborough|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=January 20, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''19'' || [[Gaspārs Uljēls]] || style="text-align:center;"| 37 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/01/moon-knight-gaspard-ulliel-hospitalized-ski-accident-1234915133/|title=French Actor Gaspard Ulliel, Star Of Marvel's ''Moon Knight'' Series, Dies Aged 37 After Ski Accident: UPDATE|date=January 19, 2022|first=Andreas|last=Wiseman|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=January 19, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || ''[[Meat Loaf]]'' || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.theguardian.com/music/2022/jan/21/meat-loaf-bat-out-of-hell-singer-dead-at-74|title=Meat Loaf: Bat Out of Hell singer dead at 74|date=January 21, 2022|first=Laura|last=Snapes|website=[[The Guardian]]|access-date=January 21, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Luijs Andersons]] || style="text-align:center;"| 68 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|last=Chapman|first=Wilson|date=January 21, 2022|title=Louie Anderson, Emmy-Winning Comedian, Dies at 68 |url=https://variety.com/2022/film/people-news/louie-anderson-dead-dies-comedian-1235159674/|access-date=January 21, 2022|website=[[Variety]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Arnis Līcītis]] || style="text-align:center;"| 76 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/kultura/news/in-memoriam/muziba-devies-aktieris-arnis-licitis.d?id=53978110|title=Mūžībā devies aktieris Arnis Līcītis|last=delfi.lv|website=delfi.lv|access-date=2022-01-21|date=2021-01-21|language=lv}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''30'' || [[Leonīds Kuravļovs]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| krievs|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.1tv.ru/news/2022-01-30/420315-ushel_iz_zhizni_vydayuschiysya_akter_leonid_kuravlev|title=Ушел из жизни выдающийся актер Леонид Куравлев|publisher=1TV}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Februāris]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Monika Viti]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/monica-vitti-dead-italian-actress-90-1235085669/|title=Monica Vitti, Italian Film Icon, Dies at 90|date=February 2, 2022|first1=Scott|last1=Roxborough|first2=Georg|last2=Szalai|website=[[The Hollywood Reporter]]|access-date=February 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Lata Mangeškara]] || style="text-align:center;"| 92 || style="text-align:center;"| indiete|| style="text-align:center;"| komponiste, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/02/lata-mangeshkar-dies-voice-of-bollywood-was-92-obituary-1234927365/|title=Lata Mangeshkar Dies: The Voice Of Bollywood Was 92, Will Be Given State Funeral|date=February 6, 2022|first=Bruce|last=Haring|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=February 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Aivans Raitmans]] || style="text-align:center;"| 75 || style="text-align:center;"| kanādietis|| style="text-align:center;"| režisors, producents, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Bahr |first1=Lindsey |title=Ivan Reitman, producer, 'Ghostbusters' director, dies at 75 |url=https://apnews.com/article/ivan-reitman-dead-d67947aa895371cd9f5840e6e9339440 |website=AP NEWS |access-date=February 13, 2022 |date=February 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''24'' || [[Selija Kelermane]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/02/24/movies/sally-kellerman-dead.html|title = Sally Kellerman, Oscar-Nominated 'MASH' Actress, Is Dead at 84|work = [[The New York Times]]|date = February 24, 2022|accessdate = February 25, 2022|last = Chung|first = Christine}}</ref>}} |- ! rowspan=1 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Marts]] | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Viljams Hērts]] || style="text-align:center;"| 71 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Barnes |first=Mike |date=March 13, 2022 |title=William Hurt Dies: Oscar-Winning Actor For 'Kiss Of The Spider Woman' Was 71 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/william-hurt-dead-body-heat-broadcast-news-1235110394/ |access-date=March 14, 2022 |website=[[The Hollywood Reporter]]}}</ref>}} |- ! rowspan=9 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Aprīlis]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Estele Herisa]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1= Grobar |first1=Matt |title=Estelle Harris Dies: 'Seinfeld's Estelle Costanza, 'Toy Story' Franchise's Mrs. Potato Head Was 93| url= https://deadline.com/2022/04/estelle-harris-dead-seinfelds-estelle-costanza-was-93-1234993091/ |website=Deadline.com |access-date= April 2, 2022 |date=April 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''5'' || [[Nehemija Persofs]] || style="text-align:center;"| 102 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://deadline.com/2022/04/nehemiah-persoff-dead-obituary-actor-yentl-gunsmoke-was-102-1234995573/|title=Nehemiah Persoff Dies: Prolific Actor Of 'Yentl', 'The Twilight Zone', 'Gunsmoke' & Many More Was 102|first=Greg|last=Evans|website=[[Deadline Hollywood]]|access-date=April 6, 2022|date=April 6, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''13'' || [[Mišels Bukē]] || style="text-align:center;"| 96 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.francebleu.fr/infos/culture-loisirs/le-comedien-michel-bouquet-est-mort-a-l-age-de-96-ans-1649848497|title=Le comédien Michel Bouquet est mort à l'âge de 96 ans|date=13 April 2022|website=France Bleu}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Gilberts Gotfrīds]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| komiķis, aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce| title= Gilbert Gottfried |url= https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | dead-url=yes |archive-url= https://web.archive.org/web/20140502032528/https://www.nytimes.com/movies/person/27947/Gilbert-Gottfried/biography | archive-date= May 2, 2014 | department= Movies & TV Dept. | work= [[The New York Times]] | first= Jason | last= Buchanan |year= 2014 | access-date= June 19, 2018}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''15'' || [[Liza Šeridane]] || style="text-align:center;"| 93 || style="text-align:center;"| amerikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|title=Liz Sheridan, Who Played Jerry Seinfeld’s Mom, Dies at 93|url=https://www.nytimes.com/2022/04/15/arts/television/liz-sheridan-dead.html|first=Neil|last=Genzlinger|date=April 15, 2022|access-date=April 16, 2022|newspaper=The New York Times}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Katrīna Spaka]] || style="text-align:center;"| 77 || style="text-align:center;"| beļģiete / itāliete|| style="text-align:center;"| aktrise, dziedātāja||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.repubblica.it/spettacoli/cinema/2022/04/17/news/e_morta_catherine_spaak-345821997/?ref=RHTP-BH-I345883398-P1-S1-T1|title=È morta Catherine Spaak, addio all'icona di bravura, sensualità e ribellione|publisher=[[La Repubblica]] |date=17 April 2022 |accessdate=17 April 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Roberts Morss]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.nytimes.com/2022/04/21/theater/robert-morse-dead.html|title = Robert Morse, Impish Tony-Winning Comedy Star, Is Dead at 90|last = Berkvirst|first = Robert|date = April 21, 2022|accessdate = April 21, 2022|work = [[The New York Times]]}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''21'' || [[Žaks Perēns]] || style="text-align:center;"| 80 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris, producents||{{center|<ref>[https://www.lemonde.fr/disparitions/article/2022/04/21/mort-de-jacques-perrin-comedien-et-chevalier-blanc-de-la-production-independante_6123156_3382.html Mort de Jacques Perrin, comédien et chevalier blanc de la production indépendante]</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Klauss Šulce]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| vācietis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref name="SGum">{{Ziņu atsauce |last1=Deville |first1=Chris |title=Krautrock Pioneer Klaus Schulze Dead At 74 |url=https://www.stereogum.com/2184909/klaus-schulze-dead-at-74/news/ |access-date=27 April 2022 |work=[[Stereogum]] |date=27 April 2022 |language=en}}</ref>}} |- ! rowspan=4 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Maijs]] | style="text-align:center;"| ''8'' || [[Freds Vords]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce|url = https://www.npr.org/2022/05/13/1098760992/actor-fred-ward-dies|title = Fred Ward, the star of Tremors, The Right Stuff, dead at 79|last = Ulaby|first = Neda|work = [[NPR]]|date = May 13, 2022|accessdate = May 13, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Vangelis]] || style="text-align:center;"| 79 || style="text-align:center;"| grieķis|| style="text-align:center;"| komponists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Mackenzie |first1=James |last2=Tagaris |first2=Karolina |date=19 May 2022 |title=Vangelis, composer of 'Chariots of Fire' score, dies at 79 |url=https://nationalpost.com/pmn/entertainment-pmn/vangelis-composer-of-chariots-of-fire-score-dies-at-79-2 |work=[[National Post]] |access-date=19 May 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''18'' || [[Rolands Kalniņš]] || style="text-align:center;"| 100 || style="text-align:center;"| latvietis|| style="text-align:center;"| režisors||{{center|<ref>{{ziņu atsauce |title=Mūžībā aizgājis leģendārais kinorežisors Rolands Kalniņš |url=https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-aizgajis-legendarais-kinorezisors-rolands-kalnins.a457376/ |accessdate={{dat|2022|5|19||bez}} |publisher=[[lsm.lv]] |date={{dat|2022|5|18||bez}}}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''26'' || [[Rejs Liota]] || style="text-align:center;"| 67 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/entertainment-arts-61600212 |title=Goodfellas star Ray Liotta dies aged 67 |work=BBC News |date=May 26, 2022 |access-date=May 26, 2022}}</ref>}} |- ! rowspan=5 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūnijs]] | style="text-align:center;"| ''12'' || [[Filips Beikers Hols]] || style="text-align:center;"| 90 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="nytimes-death">{{Ziņu atsauce |url=https://www.nytimes.com/2022/06/13/movies/philip-baker-hall-dead.html |title=Philip Baker Hall, Character Actor in Roles of Authority, Dies at 90 |newspaper=[[The New York Times]] |date=June 13, 2022 |accessdate=June 13, 2022 |last=Gates |first=Anita}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''17'' || [[Žans Luijs Trentiņāns]] || style="text-align:center;"| 91 || style="text-align:center;"| francūzis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=17 June 2022 |title=Jean-Louis Trintignant, star of A Man and a Woman and Amour, dies aged 91 |url=https://www.theguardian.com/film/2022/jun/17/jean-louis-trintignant-star-of-a-man-and-a-woman-and-amour-dies-aged-91 |access-date=17 June 2022 |website=The Guardian|first=Andrew|last=Pulver |language=en}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''20'' || [[Reģimants Adomaitis]] || style="text-align:center;"| 85 || style="text-align:center;"| lietuvietis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kino-foto-un-tv/muziba-devies-izcilais-lietuviesu-aktieris-regimants-adomaitis.a462300/ Mūžībā devies izcilais lietuviešu aktieris Reģimants Adomaitis] lsm.lv 2022. gada 20. jūnijā</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''27'' || [[Džo Tērkels]] || style="text-align:center;"| 94 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref name="variety">{{Tīmekļa atsauce |last=Chapman |first=Wilson |date=July 1, 2022 |title=Joe Turkel, Bartender in the 'The Shining' and 'Blade Runner' Actor, Dies at 94 |website=Variety |url=https://variety.com/2022/film/news/joe-turkel-dead-the-shining-bartender-1235307950/ |access-date=1 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''28'' || [[Džinejts Arkins]] || style="text-align:center;"| 84 || style="text-align:center;"| turks|| style="text-align:center;"| aktieris, režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce |url= https://www.ntv.com.tr/n-life/kultur-ve-sanat/usta-sanatci-cuneyt-arkin-hayatini-kaybetti,V6GVgvXO5UiS96l7CsISeQ|title= Usta sanatçı Cüneyt Arkın hayatını kaybetti|last= |first= |date= 28 June 2022|website= |publisher= ntv.com.tr|access-date= |quote=}}</ref>}} |- ! rowspan=3 style="text-align:center; vertical-align:top;"| [[Jūlijs]] | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Pīters Bruks]] || style="text-align:center;"| 97 || style="text-align:center;"| anglis|| style="text-align:center;"| režisors, scenārists||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |first=Michael |last=Ratcliffe |url=https://www.theguardian.com/stage/2022/jul/03/peter-brook-obituary |title=Peter Brook obituary |newspaper=[[The Guardian]] |date=3 July 2022 |access-date=3 July 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''2'' || [[Susana Dosamantesa]] || style="text-align:center;"| 74 || style="text-align:center;"| meksikāniete|| style="text-align:center;"| aktrise||{{center|<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.infobae.com/america/entretenimiento/2022/07/02/murio-la-actriz-susana-dosamantes-a-sus-74-anos/|title=Murió Susana Dosamantes, actriz y mamá de Paulina Rubio, a los 74 años|publisher= Infobae|language= ES|date= July 2, 2022|access-date= July 2, 2022}}</ref>}} |- | style="text-align:center;"| ''6'' || [[Džeimss Kāns]] || style="text-align:center;"| 82 || style="text-align:center;"| amerikānis|| style="text-align:center;"| aktieris||{{center|<ref>{{Ziņu atsauce |last=Koseluk |first=Chris|date=2022-07-07 |title=James Caan, Macho Leading Man of Hollywood, Dies at 82 |url=https://www.hollywoodreporter.com/movies/movie-news/james-caan-dead-godfather-rollerball-1235176631/ |access-date=2022-07-07 |work=[[The Hollywood Reporter]] |language=en-US}}</ref>}} |} {{notelist}} == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:2022. gads kino]] n6cflpt27m00ydnqdzg15cfra3lm9ch 0 497933 3657116 3518151 2022-07-19T21:02:34Z Dark Eagle 3595 wikitext text/x-wiki {{Latvijas V ceļa infokaste |numurs = 577 |nosaukums = Puša—Krāce—Silajāņi—Riebiņi |karte = |leģenda = |garums = 32,7 |ārpus_pilsētas = 32,7 |ceļš_pilsētā = 0 |segums = asfalts, grants |sakrīt = 0,1 |reģions = [[Latgale]] |attēls = Лес возле Столбовки - panoramio.jpg |paraksts = Autoceļš V577 mežā uz austrumiem no [[Stolbovka (Pušas pagasts)|Stolbovkas]] }} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|57}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Babri (Pušas pagasts)|Babri]]}} {{Maršruta tabula/sazarojums||[[Stolbovka (Pušas pagasts)|Stolbovka]] {{V ceļš|569}}}} {{Maršruta tabula/VV sakrītošs||{{V ceļš|569}} 0,1 km}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|569}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Adamiški]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{A ceļš|13}} {{E ceļš|262}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Feimaņi]]}} {{Maršruta tabula/dzelzceļš||[[Dzelzceļa līnija Rēzekne—Daugavpils]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|742}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Feimaņi]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Vainova]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kazmirova]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Timošiški]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kancāni]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Silajāņi]]}} {{Maršruta tabula/ielas||[[Miera iela (Silajāņi)|Miera iela]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Feimanka]]}} {{Maršruta tabula/pilsētas beigas||[[Silajāņi]]}} {{Maršruta tabula/upe||[[Feimanka]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Krievu Balbārži]] {{V ceļš|570}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Latviešu Balbārži]]}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Kotļarova]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Červoniki]] {{V ceļš|553}}}} {{Maršruta tabula/ceļa nobrauktuve||[[Muktiņi (Silajāņu pagasts)|Muktiņi]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||[[Veronikova]] {{V ceļš|740}}}} {{Maršruta tabula/pilsētas sākums||[[Riebiņi]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{V ceļš|764}}}} {{Maršruta tabula/ielas||[[Rēzeknes iela (Riebiņi)|Rēzeknes iela]]}} {{Maršruta tabula/krustojums||{{P ceļš|58}} ([[Viļānu iela (Riebiņi)|Viļānu iela]])}} |} |} '''V577''' autoceļš '''Puša—Krāce—Silajāņi—Riebiņi''' ir [[Latvijas vietējie autoceļi|Latvijas vietējais autoceļš]], kas savieno [[autoceļš P57|autoceļu P57]] pie [[Puša]]s caur [[Feimaņi]]em un [[Silajāņi]]em ar [[autoceļš P58|autoceļu P58]] [[Riebiņi|Riebiņos]].<ref>{{valsts ceļi}}</ref> Autoceļš ir {{nobr|32,7 km}} garš, klāts ar [[grants]] un [[asfaltbetons|asfaltbetona]] segumu. Ceļš šķērso [[Rēzeknes novads|Rēzeknes novada]] [[Pušas pagasts|Pušas]], [[Maltas pagasts|Maltas]] un [[Feimaņu pagasts|Feimaņu]] pagastus, ka arī [[Preiļu novads|Preiļu novada]] [[Silajāņu pagasts|Silajāņu]] un [[Riebiņu pagasts|Riebiņu]] pagastus. == Krustojošie autoceļi == * [[Autoceļš P57|P57]] ([[Puša]]) * [[Autoceļš V569|V569]] ([[Stolbovka (Pušas pagasts)|Stolbovka]]) * [[Autoceļš A13 (Latvija)|A13]], [[Eiropas autoceļš E262|E262]] ([[Feimaņi]]) * [[Autoceļš V742|V742]] (Feimaņi) * [[Autoceļš V570|V570]] ([[Krievu Balbārži]]) * [[Autoceļš V553|V553]] ([[Červoniki]]) * [[Autoceļš V740|V740]] ([[Veronikova]]) * [[Autoceļš V764|V764]] ([[Riebiņi]]) * [[Autoceļš P58|P58]] (Riebiņi) == Attēlu galerija == {{galerija |align=center |captionstyle=font-size:85%;text-align:center; |Attēls:Ceļš Puša - Feimaņi, Pušas pagasts, Rēzeknes novads, Latvia - panoramio.jpg|Autoceļš [[Vocīši|Vocīšu]] ciemā. |Attēls:Ceļu krustojums Stolbovkā, Pušas pagasts, Rēzeknes novads, Latvia - panoramio.jpg|Autoceļu [[Autoceļš V569|V569]] un V577 krustojums pie [[Stolbovka (Pušas pagasts)|Stolbovkas]]. }} == Atsauces == {{atsauces}} {{Latvijas vietējie autoceļi|list3=uncollapsed}} {{DEFAULTSORT:V0577}} [[Kategorija:Valsts vietējie autoceļi]] [[Kategorija:Autoceļi Preiļu novadā]] [[Kategorija:Autoceļi Rēzeknes novadā]] cfq7k3pucft81fu4cvpfvfwu45bmzew 0 498299 3657011 3527065 2022-07-19T16:35:06Z Ludis21345 50146 atjaunināts. wikitext text/x-wiki '''WTA balvas''' ir dažādi apbalvojumi, kurus WTA katru gadu piešķir tenisistēm par īpašiem sasniegumiem kalendārā gada laikā. == Gada spēlētāja == {| class="wikitable" !Gads !!width=200|Spēlētāja !!width=200|Valsts |- | 1977 || [[Virdžīnija Veida]] || {{GBR}} |- | 1978 || [[Martina Navrātilova]] || {{flag|Čehoslovākija}} |- | 1979 || [[Martina Navrātilova]] <small>(2)</small> || {{flag|Čehoslovākija}} |- | 1980 || [[Treisija Ostina]] || {{flag|ASV}} |- | 1981 || [[Krisa Everte]] || {{flag|ASV}} |- | 1982 || [[Martina Navrātilova]] <small>(3)</small> || {{flag|ASV}} <ref name="NavrCitizen">Martina Navratilova, sākotnēji no Čehoslovākijas, kļuva par ASV pilsoni 1981. gadā.</ref> |- | 1983 || [[Martina Navrātilova]] <small>(4)</small> || {{flag|ASV}} |- | 1984 || [[Martina Navrātilova]] <small>(5)</small> || {{flag|ASV}} |- | 1985 || [[Martina Navrātilova]] <small>(6)</small> || {{flag|ASV}} |- | 1986 || [[Martina Navrātilova]] <small>(7)</small> || {{flag|ASV}} |- | 1987 || [[Štefija Grāfa]] || {{FRG}} |- | 1988 || [[Štefija Grāfa]] <small>(2)</small> || {{flag|Rietumvācija}} |- | 1989 || [[Štefija Grāfa]] <small>(3)</small> || {{flag|Rietumvācija}} |- | 1990 || [[Štefija Grāfa]] <small>(4)</small> || {{DEU}} |- | 1991 || [[Monika Seleša]] || {{flag|Dienvidslāvijas SFR}} |- | 1992 || [[Monika Seleša]] <small>(2)</small> || {{flag|Dienvidslāvija|1992}} |- | 1993 || [[Štefija Grāfa]] <small>(5)</small> || {{flag|Vācija}} |- | 1994 || [[Štefija Grāfa]] <small>(6)</small> || {{flag|Vācija}} |- | 1995 || [[Štefija Grāfa]] <small>(7)</small> || {{flag|Vācija}} |- | 1996 || [[Štefija Grāfa]] <small>(8)</small> || {{flag|Vācija}} |- | 1997 || [[Martina Hingisa]] || {{CHE}} |- | 1998 || [[Lindsija Devenporta]] || {{flag|ASV}} |- | 1999 || [[Lindsija Devenporta]] <small>(2)</small> || {{flag|ASV}} |- | 2000 || [[Venusa Viljamsa]] || {{flag|ASV}} |- | 2001 || [[Dženifere Kapriati]] || {{flag|ASV}} |- | 2002 || [[Serīna Viljamsa]] || {{flag|ASV}} |- | 2003 || [[Žustīne Enāna]] || {{BEL}} |- | 2004 || [[Marija Šarapova]] || {{RUS}} |- | 2005 || [[Kima Kleistersa]] || {{flag|Beļģija}} |- | 2006 || [[Amēlija Moresmo]] || {{FRA}} |- | 2007 || [[Žustīne Enāna]] <small>(2)</small> || {{flag|Beļģija}} |- | 2008 || [[Serīna Viljamsa]] <small>(2)</small> || {{flag|ASV}} |- | 2009 || [[Serīna Viljamsa]] <small>(3)</small> || {{flag|ASV}} |- | 2010 || [[Kima Kleistersa]] <small>(2)</small> || {{flag|Beļģija}} |- | 2011 || [[Petra Kvitova]] || {{CZE}} |- | 2012 || [[Serīna Viljamsa]] <small>(4)</small> || {{flag|ASV}} |- | 2013 || [[Serīna Viljamsa]] <small>(5)</small> || {{flag|ASV}} |- | 2014 || [[Serīna Viljamsa]] <small>(6)</small> || {{flag|ASV}} |- | 2015 || [[Serīna Viljamsa]] <small>(7)</small> || {{flag|ASV}} |- | 2016 || [[Angelika Kerbere]] || {{flag|Vācija}} |- | 2017 || [[Garbinje Mugurusa]] || {{ESP}} |- | 2018 || [[Simona Halepa]] || {{ROU}} |- | 2019 || [[Ešlija Bārtija]] || {{AUS}} |- | 2020 || [[Sofija Kenina]] || {{flag|ASV}} |- | 2021 || [[Ešlija Bārtija]] || {{AUS}} |} == Gada dubultspēļu komanda == {| class="wikitable" !Gads !!width=200|Spēlētājas !!width=200|Valsts |- | 1977 || [[Martina Navrātilova]] <br> [[Betija Stove]] || {{USA}} <br> {{NLD}} |- | 1978 || [[Billija Džīna Kinga]] <br> [[Martina Navrātilova]] || {{flag|ASV}} <br> {{flag|Čehoslovākija}} |- | 1979 || [[Billija Džīna Kinga]] <br> [[Martina Navrātilova]] <small>(2)</small> || {{flag|ASV}} <br> {{flag|Čehoslovākija}} |- | 1980 || [[Ketija Džordana]] <br> [[Ena Smita]] || {{flag|ASV}} <br> {{flag|ASV}} |- | 1981 || [[Martina Navrātilova]] <br> [[Pema Šraivere]] || {{flag|ASV}} <br> {{flag|ASV}} |- | 1982 || [[Martina Navrātilova]] <br> [[Pema Šraivere]] <small>(2)</small> || {{flag|ASV}} <br> {{flag|ASV}} |- | 1983 || [[Martina Navrātilova]] <br> [[Pema Šraivere]] <small>(3)</small> || {{flag|ASV}} <br> {{flag|ASV}} |- | 1984 || [[Martina Navrātilova]] <br> [[Pema Šraivere]] <small>(4)</small> || {{flag|ASV}} <br> {{flag|ASV}} |- | 1985 || [[Martina Navrātilova]] <br> [[Pema Šraivere]] <small>(5)</small> || {{flag|ASV}} <br> {{flag|ASV}} |- | 1986 || [[Martina Navrātilova]] <br> [[Pema Šraivere]] <small>(6)</small> || {{flag|ASV}} <br> {{flag|ASV}} |- | 1987 || [[Martina Navrātilova]] <br> [[Pema Šraivere]] <small>(7)</small> || {{flag|ASV}} <br> {{flag|ASV}} |- | 1988 || [[Martina Navrātilova]] <br> [[Pema Šraivere]] <small>(8)</small> || {{flag|ASV}} <br> {{flag|ASV}} |- | 1989 || [[Jana Novotna]] <br> [[Helena Sukova]] || {{flag|Čehoslovākija}} <br> {{flag|Čehoslovākija}} |- | 1990 || [[Jana Novotna]] <br> [[Helena Sukova]] <small>(2)</small> || {{flag|Čehoslovākija}} <br> {{flag|Čehoslovākija}} |- | 1991 || [[Džidži Fernandesa]] <br> [[Jana Novotna]] || {{flag|ASV}} <br> {{flag|Čehoslovākija}} |- | 1992 || [[Larisa Neilande]] <br> [[Nataļja Zvereva]] || {{LAT}} <br> {{flag|Baltkrievija|1991}} |- | 1993 || [[Džidži Fernandesa]] <br> [[Nataļja Zvereva]] || {{flag|ASV}} <br> {{flag|Baltkrievija|1991}} |- | 1994 || [[Džidži Fernandesa]] <br> [[Nataļja Zvereva]] <small>(2)</small> || {{flag|ASV}} <br> {{flag|Baltkrievija|1991}} |- | 1995 || [[Džidži Fernandesa]] <br> [[Nataļja Zvereva]] <small>(3)</small> || {{flag|ASV}} <br> {{flag|Baltkrievija}} |- | 1996 || [[Jana Novotna]] <br> [[Aranča Sančesa-Vikario]] || {{CZE}} <br> {{ESP}} |- | 1997 || [[Džidži Fernandesa]] <br> [[Nataļja Zvereva]] <small>(4)</small> || {{flag|ASV}} <br> {{BLR}} |- | 1998 || [[Martina Hingisa]] <br> [[Jana Novotna]] || {{CHE}} <br> {{flag|Čehija}} |- | 1999 || [[Martina Hingisa]] <br> [[Anna Kurņikova]] || {{flag|Šveice}} <br> {{RUS}} |- | 2000 || [[Serīna Viljamsa]] <br> [[Venusa Viljamsa]] || {{flag|ASV}} <br> {{flag|ASV}} |- | 2001 || [[Līza Reimonda]] <br> [[Renē Staba]] || {{flag|ASV}} <br> {{AUS}} |- | 2002 || [[Virginija Ruano Paskvala]] <br> [[Paola Sureza]] || {{flag|Spānija}} <br> {{ARG}} |- | 2003 || [[Virginija Ruano Paskvala]] <br> [[Paola Sureza]] <small>(2)</small> || {{flag|Spānija}} <br> {{flag|Argentīna}} |- | 2004 || [[Virginija Ruano Paskvala]] <br> [[Paola Sureza]] <small>(3)</small> || {{flag|Spānija}} <br> {{flag|Argentīna}} |- | 2005 || [[Līza Reimonda]] <br> [[Samanta Stosura]] || {{flag|ASV}} <br> {{flag|Austrālija}} |- | 2006 || [[Līza Reimonda]] <br> [[Samanta Stosura]] <small>(2)</small> || {{flag|ASV}} <br> {{flag|Austrālija}} |- | 2007 || [[Kāra Bleka]] <br> [[Lizele Hūbere]] || {{ZIM}} <br> {{flag|ASV}} |- | 2008 || [[Kāra Bleka]] <br> [[Lizele Hūbere]] <small>(2)</small> || {{flag|Zimbabve}} <br> {{flag|ASV}} |- | 2009 || [[Serīna Viljamsa]] <br> [[Venusa Viljamsa]] <small>(2)</small> || {{flag|ASV}} <br> {{flag|ASV}} |- | 2010 || [[Hisela Dulko]] <br> [[Flāvija Peneta]] || {{flag|Argentīna}} <br> {{ITA}} |- | 2011 || [[Kvēta Peške]] <br> [[Katarina Srebotņika]] || {{flag|Čehija}} <br> {{SLO}} |- | 2012 || [[Sāra Errāni]] <br> [[Roberta Vinči]] || {{flag|Itālija}} <br> {{flag|Itālija}} |- | 2013 || [[Sāra Errāni]] <br> [[Roberta Vinči]] <small>(2)</small> || {{flag|Itālija}} <br> {{flag|Itālija}} |- | 2014 || [[Sāra Errāni]] <br> [[Roberta Vinči]] <small>(3)</small> || {{flag|Itālija}} <br> {{flag|Itālija}} |- | 2015 || [[Martina Hingisa]] <br> [[Sanja Mirza]] || {{flag|Šveice}} <br> {{IND}} |- | 2016 || [[Karolīna Garsija]] <br> [[Kristīna Mladenoviča]] || {{flag|Francija}} <br> {{flag|Francija}} |- | 2017 || [[Martina Hingisa]] <br> [[Latiša Čana]] || {{flag|Šveice}} <br> {{flag|Taivāna|OS}} |- | 2018 || [[Barbora Krejčīkova]] <br> [[Kateržina Sinjakova]] || {{flag|Čehija}} <br> {{flag|Čehija}} |- | 2019 || [[Timea Baboša]] <br> [[Kristīna Mladenoviča]] || {{flag|Ungārija}} <br> {{flag|Francija}} |- | 2020 || [[Timea Baboša]] <br> [[Kristīna Mladenoviča]] <small>(2)</small> || {{flag|Ungārija}} <br> {{flag|Francija}} |- | 2021 || [[Barbora Krejčīkova]] <br> [[Kateržina Sinjakova]] || {{flag|Čehija}} <br> {{flag|Čehija}} |} == Gada progress == {| class="wikitable" !Gads !!width=200|Spēlētāja !!width=200|Valsts |- | 1977 || [[Vendija Tērnbula]] || {{AUS}} |- | 1978 || [[Virdžinija Ruziči]] || {{flag|Rumānija|1965}} |- | 1979 || [[Silvija Hanika]] || {{flag|Rietumvācija}} |- | 1980 || [[Hana Mandlīkova]] || {{TCH}} <ref name="Mandl">[https://query.nytimes.com/gst/fullpage.html?res=940DE0DA133AF930A35752C0A96E948260 Hana Mandlīkova ieguva Austrālijas pilsonību 1988. gadā.]</ref> |- | 1981 || [[Barbara Potere]] || {{USA}} |- | 1982 || [[Sabina Simmonds]] || {{ITA}} |- | 1983 || [[Andrea Temešvāri]] || {{HUN}} |- | 1984 || [[Ketija Džordana]] || {{flag|ASV}} |- | 1985 || [[Helena Sukova]] || {{flag|Czechoslovakia}} |- | 1986 || [[Štefija Grāfa]] || {{flag|Rietumvācija}} |- | 1987 || [[Lorija Maknīla]] || {{flag|ASV}} |- | 1988 || [[Aranča Sančesa-Vikario]] || {{flag|Spānija}} |- | 1989 || [[Aranča Sančesa-Vikario]] <small>(2)</small> || {{flag|Spānija}} |- | 1990 || [[Monika Seleša]] || {{YUG}} <ref name="Seles">Monika Seleša, sākotnēji no Dienvidslāvijas, kļuva par ASV pilsoni 1994. gadā</ref> |- | 1991 || [[Gabriela Sabatini]] || {{ARG}} |- | 1992 || [[Kimiko Date]] || {{JPN}} |- | 1993 || [[Magdalena Malejeva]] || {{BUL}} |- | 1994 || [[Mērija Pīrsa]] || {{FRA}} |- | 1995 || [[Čanda Rubina]] || {{flag|ASV}} |- | 1996 || [[Martina Hingisa]] || {{CHE}} |- | 1997 || [[Amanda Kecere]] || {{ZAF}} |- | 1998 || [[Patija Šnīdere]] || {{flag|Šveice}} |- | 1999 || [[Serīna Viljamsa]] || {{flag|ASV}} |- | 2000 || [[Jeļena Dementjeva]] || {{RUS}} |- | 2001 || [[Žustīne Enāna]] || {{BEL}} |- | 2002 || [[Daniela Hantuhova]] || {{SVK}} |- | 2003 || [[Nadežda Petrova]] || {{flag|Krievija}} |- | 2004 || [[Marija Šarapova]] || {{flag|Krievija}} |- | 2005 || [[Ana Ivanoviča]] || {{SCG}} |- | 2006 || [[Jeļena Jankoviča]] || {{SRB}} |- | 2007 || [[Ana Ivanoviča]] <small>(2)</small> || {{flag|Serbija}} |- | 2008 || [[Dinara Safina]] || {{flag|Krievija}} |- | 2009 || [[Janina Vikmaiere]] || {{flag|Beļģija}} |- | 2010 || [[Frančeska Skjavone]] || {{flag|Itālija}} |- | 2011 || [[Petra Kvitova]] || {{CZE}} |- | 2012 || [[Sāra Errāni]] || {{flag|Itālija}} |- | 2013 || [[Simona Halepa]] || {{ROU}} |- | 2014 || [[Eižēnija Bušāra]] || {{CAN}} |- | 2015 || [[Timeja Bačinska]] || {{flag|Šveice}} |- | 2016 || [[Johanna Konta]] || {{GBR}} |- | 2017 || [[Aļona Ostapenko]] || {{LAT}} |- | 2018 || [[Kiki Bertensa]] || {{NED}} |- | 2019 || [[Sofija Kenina]] || {{flag|ASV}} |- | 2020 || [[Iga Švjonteka]] || {{POL}} |- | 2021 || [[Barbora Krejčīkova]] || {{flag|Čehija}} |} == Gada jaunpienācēja == {| class="wikitable" !Gads !!width=200|Spēlētāja !!width=200|Valsts |- | 1977 || [[Treisija Ostina]] || {{USA}} |- | 1978 || [[Pema Šraivere]] || {{flag|ASV}} |- | 1979 || [[Ketija Džordana]] || {{flag|ASV}} |- | 1980 || [[Andrea Jaeger]] || {{flag|ASV}} |- | 1981 || [[Ketija Rinaldi]] || {{flag|ASV}} |- | 1982 || [[Zina Garisone]] || {{flag|ASV}} |- | 1983 || [[Kārlinga Baseta]] || {{CAN}} |- | 1984 || [[Manuela Malejeva]] || {{flag|Bulgārija|1971}} |- | 1985 || [[Gabriela Sabatini]] || {{ARG}} |- | 1986 || [[Stefanija Rehe]] || {{flag|ASV}} |- | 1987 || [[Aranča Sančesa-Vikario]] || {{flag|Spānija}} |- | 1988 || [[Nataļja Zvereva]] || {{URS}} |- | 1989 || [[Končita Martinesa]] || {{flag|Spānija}} |- | 1990 || [[Dženifere Kapriati]] || {{flag|ASV}} |- | 1991 || [[Andrea Strnadova]] || {{TCH}} |- | 1992 || [[Debija Greiema]] || {{flag|ASV}} |- | 1993 || [[Iva Majoli]] || {{CRO}} |- | 1994 || [[Irina Spirlja]] || {{ROU}} |- | 1995 || [[Martina Hingisa]] || {{flag|Šveice}} |- | 1996 || [[Anna Kurņikova]] || {{flag|Krievija}} |- | 1997 || [[Venusa Viljamsa]] || {{flag|ASV}} |- | 1998 || [[Serīna Viljamsa]] || {{flag|ASV}} |- | 1999 || [[Kima Kleistersa]] || {{flag|Beļģija}} |- | 2000 || [[Dāja Bedāņova]] || {{CZE}} |- | 2001 || [[Daniela Hantuhova]] || {{SVK}} |- | 2002 || [[Svetlana Kuzņecova]] || {{flag|Krievija}} |- | 2003 || [[Marija Šarapova]] || {{flag|Krievija}} |- | 2004 || [[Tatjana Golovina]] || {{flag|Francija}} |- | 2005 || [[Sanja Mirza]] || {{flag|Indija}} |- | 2006 || [[Agņeška Radvaņska]] || {{flag|Polija}} |- | 2007 || [[Āgneša Sāvai]] || {{HUN}} |- | 2008 || [[Karolīna Vozņacka]] || {{DEN}} |- | 2009 || [[Melānija Udēna]] || {{flag|ASV}} |- | 2010 || [[Petra Kvitova]] || {{CZE}} |- | 2011 || [[Irina Kamelija Begu]] || {{ROU}} |- | 2012 || [[Laura Robsone]] || {{GBR}} |- | 2013 || [[Eižēnija Bušāra]] || {{flag|Kanāda}} |- | 2014 || [[Belinda Benčiča]] || {{flag|Šveice}} |- | 2015 || [[Darja Gavrilova]] || {{flag|Krievija}}<ref name="Gavrilova">Darja Gavrilova, sākotnēji no Krievijas, kļuva par Austrālijas pilsoni 2015. gada decembrī.</ref> |- | 2016 || [[Naomi Osaka]] || {{JPN}} |- | 2017 || [[Katrīna Bellisa]] || {{flag|ASV}} |- | 2018 || [[Arina Sabaļenka]] || {{flag|Baltkrievija}} |- | 2019 || [[Bjanka Andrejesku]] || {{flag|Kanāda}} |- | 2020 || [[Nadia Podoroska]] || {{flag|Argentīna}} |- | 2021 || [[Emma Radukanu]] || {{flag|Apvienotā Karaliste}} |} == Gada atgriešanās == {| class="wikitable" !Gads !!width=200|Spēlētāja !!width=200|Valsts |- | 1987 || [[Betina Bunge]] || {{FRG}} |- | 1988 || [[Paskāla Paradī]] || {{flag|Francija}} |- | 1989 || [[Ketija Rinaldi]] || {{flag|ASV}} |- | 1990 || [[Elizabete Smailija]] || {{flag|Austrālija}} |- | 1991 || [[Stefanija Rehe]] || {{flag|ASV}} |- | 1992 || [[Dženija Bērna]] || {{flag|Austrālija}} |- | 1993 || [[Elizabete Smailija]] (2) || {{flag|Austrālija}} |- | 1994 || [[Meredita Makgreita]] || {{flag|ASV}} |- | 1995 || [[Monika Seleša]] || {{flag|ASV}} <ref name="Seles"/> |- | 1996 || [[Dženifere Kapriati]] || {{flag|ASV}} |- | 1997 || [[Mērija Pīrsa]] || {{flag|Francija}} |- | 1998 || [[Monika Seleša]] (2) || {{flag|ASV}} |- | 1999 || [[Sabīne Apelmane]] || {{flag|Beļģija}} |- | 2000 || [[Iva Majoli]] || {{CRO}} |- | 2001 || [[Barbara Švarca]] || {{AUT}} |- | 2002 || [[Korina Morariu]] || {{flag|ASV}} |- | 2003 || [[Amēlija Moresmo]] || {{flag|Francija}} |- | 2004 || [[Serīna Viljamsa]] || {{flag|ASV}} |- | 2005 || [[Kima Kleistersa]] || {{flag|Beļģija}} |- | 2006 || [[Martina Hingisa]] || {{flag|Šveice}} |- | 2007 || [[Lindsija Devenporta]] || {{flag|ASV}} |- | 2008 || [[Dzje Džena]] || {{flag|Ķīna}} |- | 2009 || [[Kima Kleistersa]] <small>(2)</small> || {{flag|Beļģija}} |- | 2010 || [[Žustīne Enāna]] || {{flag|Beļģija}} |- | 2011 || [[Sabīne Lisicka]] || {{flag|Vācija}} |- | 2012 || [[Jaroslava Švedova]] || {{KAZ}}<ref name="Shvedova">Jaroslava Švedova, sākotnēji no Krievijas, kļuva par Kazahstānas pilsoni 2008. gadā.</ref> |- | 2013 || [[Aļisa Kļejbanova]] || {{flag|Krievija}} |- | 2014 || [[Mirjana Lučiča-Baroni]] || {{CRO}} |- | 2015 || [[Venusa Viljamsa]] || {{flag|ASV}} |- | 2016 || [[Dominika Cibulkova]] || {{SVK}} |- | 2017 || [[Slouna Stīvensa]] || {{flag|ASV}} |- | 2018 || [[Serīna Viljamsa]] <small>(2)</small> || {{flag|ASV}} |- | 2019 || [[Belinda Benčiča]] || {{flag|Šveice}} |- | 2020 || [[Viktorija Azarenka]] || {{BLR}} |- | 2021 || [[Karla Svaresa Navarro]] || {{ESP}} |- |} == Skatīt arī == * [[ATP balvas]] == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Apbalvojumi tenisā]] [[Kategorija:WTA]] enff0g1ping382jxdjr106omi3vr8tc 0 503484 3657177 3559282 2022-07-20T06:20:43Z Treisijs 347 wikitext text/x-wiki {{izolēts raksts|date=2022. gada februāris}} [[Attēls:Toueur.jpg|thumb|Ķēdes velkonis un [[barža]]s [[Sēna]]s upē Francijā 20. gadsimta sākumā]] '''Ķēdes velkonis''' bija [[Upju kuģis|upju kuģu]] veids, kuru izmantoja 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta pirmajā pusē daudzās Eiropas upēs<ref>Sistēmu vēl joprojām izmanto [[Senkantēnas kanāls|Senkantēnas kanāla]] (''Saint-Quentin'') [[Rikuvelas tunelis|Rikuvelas tunelī]] (''Riqueval'') [[Francija|Francijā]].</ref> un kura pārvietošanai izmantoja upes gultnē novietotu tērauda ķēdi. Šo ķēdi vilka uz kuģa borta novietots [[tvaika dzinējs]]. Tas, savukārt, ļāva kuģim aiz sevis vilkt virkni [[Barža|baržu]].<ref>MacGregor J. ''The voyage alone in the yawl "Rob Roy": from London to Paris, and back etc.'' Maranda merrill, Son and Marston, 1867. 97. — 98. lpp. "Šī ķēdes velkoņa jauda ir tik liela, ka tas vilks līdzi, un to darīs pret spēcīgu straumi, virkni baržu, vairākas no tām 300 tonnu smagas. Kamēr izstieptā flote pakāpeniski, lai arī lēni, virzās uz priekšu, dzinējs strādā bez dūmiem skurstenī, bet noslogotajam dzelzim stenot un ar smagām, pieskaņotām saspiesta tvaika izelpām."</ref><ref>[https://books.google.lv/books?id=NyOO7aI4crUC&q=%22chain+boat%22+barges&dq=%22chain+boat%22+barges&hl=en&sa=X&ei=ws0gU5vdBIiChQfb1IGwDg&redir_esc=y ''Hearst's International, Volume 3''] International Magazine Company, 1902. 1782. lpp. Skatīts: 2022. gada 18. janvārī</ref> [[Vācija|Vācijā]] šos kuģus dēvēja par ''Kettenschleppschiff'', ''Kettenschlepper'', ''Kettendampfer'' vai ''Kettenschiff'', Francijā par ''toueur'', bet angļu valodā par ''chain boat'', ''chain tug'' vai ''chain-ship''. Ķēdi izcēla ārā no ūdens tai slīdot pa bomi kuģa [[Priekšgals|priekšgalā]], pēc tam to vilka pa [[Klājs|klāju]] kuģa diametrālajā plaknē līdz kuģa vidusdaļā izvietototajam ķēdes dzinējam. Jaudas pārnese no tvaika dzinēja uz ķēdi parasti tika realizēta izmantojot spoles vinču. No šejienes ķēdi aizvadīja pa klāju līdz citam bomim [[Pakaļgals|pakaļgalā]], kur to atkal ielaida upē. Pārvietojot pakaļgala bomi un grozot divas [[Kuģa stūre|stūres]], priekšgalā un pakaļgalā, no borta uz bortu, bija iespējams ieguldīt ķēdi atpakaļ upes centrā pat tad, kad velkonis gāja upes līkumos. == Vēsture == [[Attēls:Konstr Kettenschiff.jpg|thumb|Franču ķēdes velkoņa ''La Ville de Sens'' rasējums (1850. gads)]] [[Ķēdes velkoņu navigācija]] izraisīja revolūciju Eiropas iekšējo ūdeņu kuģniecībā [[Rūpnieciskā revolūcija|rūpnieciskās revolūcijas]] laikā 19. gadsimta otrajā pusē un aizstāja līdz tam ierasto baržu vilkšanu ar [[Darba dzīvnieks|darba dzīvniekiem]] vai cilvēkiem. Šo [[Upju kuģis|upju kuģu]] ķēdes piedziņa optimāli izmantoja šajā periodā vēl salīdzinoši mazjaudīgos tvaika dzinējus. Papildus tam, velkoņi bija īpaši labi piemēroti šī laikmeta upju navigācijas smagajiem apstākļiem: daudzas upes bija seklas vai ar spēcīgu straumi un tādējādi ierobežoja [[Dzenrata tvaikonis|dzenrata tvaikoņu]] izmantošanu. Rezultātā drīz ķēdes velkoņus izmantoja daudzās upēs visā Eiropā. Tomēr 20. gadsimta pirmajā pusē to pozīcijas aizvien biežāk apdraudēja jaudīgāko [[Dzenrata tvaikonis|dzenrata tvaikoņu]] konkurence. Šos procesus paātrināja [[Hidrotehniskie darbi|upju pārveide kanālos]]. Pirmo ķēdes velkoņu projektēšana un to būves tehniskie posmi norisinājās 19. gadsimta vidū, īpaši Francijā. Visu vēlāko ķēdes velkoņu [[prototips]] [[Elba]]s, [[Nekāra]]s un [[Maina]]s upēs bija franču [[tvaika upju kuģis]] ''La Ville de Sens'', kuru uzbūvēja vācu inženieris M. Dietzs (''M. Dietz'') ap 1850. gadu [[Bordo]]. Kuģi ekspluatēja [[Sēna]]s augštecē starp [[Parīze|Parīzi]] un [[Montro - Fot - Jonna|Montro — Fot — Jonnu]] (''Montereau-Fault-Yonne''). Tā, tehniskajā ziņā, progresīvais darbības princips un uzbūves īpatnības tika pārņemtas visos vēlākajos Eiropas ķēdes tvaikoņos. == Uzbūve == [[Attēls:Kettenschlepper KBKS No V-14.jpg|thumb|upright=2|Bavārijas ķēdes velkoņa ''K.B.K.S. No. V'' modelis]] Šo simetriski projektēto kuģu korpuss priekšgalā un pakaļgalā gandrīz sakrita ar ūdens līmeni. Šāda uzbūve samazināja jaudu, kāda nepieciešama, lai paceltu velkamo ķēdi uz kuģa priekšgala un arī samazināja pašu priekšgala iegrimi. Lielāks kuģa augstums tā vidusdaļā padarīja vieglāku tvaika dzinēja ievietošanu. Šāda klāja forma, zema priekšgalā un pakaļgalā, bet augstāka centrā, ir tipiska visiem vēlāk būvētajiem ķēdes velkoņiem. Ķēdes velkoņiem deva priekšroku seklās upēs ar spēcīgu straumi. Tādēļ tiem bija plakans ķīlis un maza iegrime. Ķēdes velkoņu, kuri bija īpaši piemēroti seklam ūdenim, [[iegrime]] nepiekrautā stāvoklī bija 40 līdz 50 centimetri. Pat pilnībā piekrautiem ar oglēm, to iegrime bija 70 līdz 75 centimetri. Šī nelielā iegrime ļāva veikt pārvadājumus pa upēm pat sausos vasaras mēnešos, kad ūdens līmenis tajās varēja būt ļoti mazs. Īsāki ķēdes velkoņi, ar garumu no 30 līdz 40 metriem un platumu no 5 līdz 6 metriem, bija ar augstāku manevrētspēju un labi piemēroti šaurām upēm ar daudziem līkumiem, piemēram [[Zāle]]i. Lielāki kuģi, ar garumu no 45 līdz 55 metriem un platumu no 7 līdz 10 metriem, bija vairāk piemēroti salīdzinoši dziļām upēm kā Elba. Jo dziļāks bija ūdensceļš, jo bija nepieciešama lielāka jauda, lai izceltu smago ķēdi. Tāpat kuģa priekšgals tika vairāk nosvērts uz leju. Lielākiem kuģiem šis efekts nebija tik izteikts. Pats korpuss bija būvēts no dzelzs vai koka un varēja izturēt vieglas sadursmes ar upes gultni. Ja tomēr kuģī tiktu izsists caurums, korpuss tika sadalīts nodalījumos ar vairākām ūdensdrošām starpsienām, kuras novērsa kuģa nogrimšanu. Zem klāja tika izvietots tvaika dzinējs, ogļu bunkuri un komandas dzīvojamās telpas. [[Attēls:Kettenschiff Schematische Darstellung des Kettenverlaufs.png|thumb|upright=3.5|center|Bavārijas ķēdes velkoņa ķēdes sistēmas shematisks attēlojums: bomis (zaļš), stūre (rozā), vadveltņi (zils), ķēdes piedziņa (oranžs)]] == Manevrēšana un navigācija == [[Attēls:Bugansicht mit Ausleger.jpg|thumb|upright=1.5|Ķēdes velkoņa priekšgals ar tā bomi]] Ķēžu velkoņu ķēde bija "brīvi" ieguldīta upes gultnē lielās distancēs, līdz pat vairāku simtu kilometru garumā. Tikai masīvās ķēdes svars, kurš bija ap 15 kilogramiem metrā vai 15 tonnām kilometrā, un tās dabīgā berze gar upes gultnes smiltīm un akmeņiem, nodrošināja nepieciešamo pretestību, lai ķēdes velkonis un ar to saistītās baržas varētu vilkt sevi gar ķēdi. Ūdens līdzsvaroja velkoņu un baržu svaru, kamēr ķēdei bija jāiztur tikai velkoņa dzinēja jauda. Ķēde bija noenkurota tikai tās galos, lai velkoņi varētu turpināt vilkt sevi līdz ķēžu ceļa galam. Problēma bija ķēdes pārvietošanās sāņus. Upes līkumos ķēdei, kura bija ieguldīta ar izliekumu, bija tendence pastiprināti izvilkt sevi taisni un tādējādi pārvietoties tuvāk līkuma iekšējai malai. Lai to novērstu, ķēdes velkoņi bija aprīkoti ar lielām, spēcīgām stūrēm priekšgalā un pakaļgalā. Šo stūru garums dažreiz pārsniedza četrus metrus un tās vadīja ar kontroles ratu palīdzību uz klāja. Velkoņa priekšgalā un pakaļgalā ķēdi vadīja pa bomjiem, kuri bija izbīdīti tālu aiz klāja malas. Tas novērsa ķēdes saskaršanos ar garajām stūrēm. Bomji bija pārvietojami un tos varēja pārbīdīt uz sāniem izmantojot rokas kloķi. Tādējādi velkonis varēja tikt orientēts leņķī attiecībā pret ķēdes virzienu. Tāpat tas uzlaboja izredzes pārvietot ķēdi atpakaļ upes centrā. Bomis bija aprīkots arī ar ķēdes pārtveršanas aprīkojumu, lai, gadījumā, ja ķēde pārtrūktu, tā nevarētu ieslīdēt atpakaļ ūdenī. Ja ķēdes ķērājs nebija pietiekoši ātrs, lai aizāķētos aiz ķēdes posma, ķēde vienkārši ieslīdēja atpakaļ un pazuda upē. Pēc tam būtu bijis grūti un darbietilpīgi velkot pa upes gultni kaķi, ķēdi atrast un izcelt. == Ķēdes piedziņa == Pirmās paaudzes ķēdes velkoņos ķēde gāja pāri ķēdes spolēm pie kuģa borta. Spēcīgās straumēs vai, kad parādījās grūtības izcelt ķēdi sanesumu vai upes gultnē esošu šķēršļu dēļ, piemēram, lielākas klintis, kuģis varēja ievērojami novirzīties no kursa un sasvērties uz vienu pusi. Rezultātā vēlāk būvētiem ķēdes velkoņiem ķēdes piedziņa vienmēr bija izvietota kuģa diametrālajā plaknē. == Spoļu vinča == [[Attēls:Antrieb Kettenschiff Trommelwindwerk.png|thumb|Spoļu vinča (1866)]] [[Attēls:Riqueval touage 1b.jpg|thumb|Francijas [[Senkantēnas kanāls|Senkantēnas kanāla]] (''Saint-Quentin'') Rikuvelas tuneļa (''Riqueval'') ķēžu velkoņa spoļu vinča (Velkoņa muzejs)]] Vecākie ķēdes velkoņi Elbā, ķēdes tvaikoņi Nekārā un trīs kuģi Mainā, kuri piederēja Hesenes uzņēmumam ''Mainkette'', jaudas pārnešanai izmantoja spoļu vinču. Lai nodrošinātu ķēdes ievilkšanu nepieciešamajā apjomā ar rotējošajām spolēm, ķēde bija aptīta vairākas reizes ap divām vienai aiz otras izvietotām vilcējspolēm kuģa vidusdaļā. Ķēde gāja pa četrām vai piecām gropēm un tā bija pārmaiņus uztīta uz priekšējās un aizmugurējās spoles. Šīs metodes trūkums bija biežā ķēdes trūkšana. Tas nenotika vienkāršas ķēdes pārslogošanas rezultātā ar garu velkamo baržu sastāvu. Bija aprēķināts, ka pat tad, ja ķēdes posmi izdiltu par pusi no to sākotnējā šķērsgriezuma, baržu vilkšanai nepieciešamais spēks nebūtu pietiekošs, lai pārrautu ķēdi. Problēmas būtība bija apstāklī, ka berzes radītais nodilums priekšējai vilcējspolei bija daudz lielāks nekā aizmugurējai. Un, tiklīdz abu spoļu diametri sāka atšķirties, ap aizmugurējo spoli tika aptīts lielāks ķēdes garums nekā to spēja apstrādāt priekšējā. Tas spolēs un starp tām varēja radīt mehānisko spriegumu. Dažreiz tas bija tik liels, ka ķēdes posmi nespēja izturēt stiepes slodzi un to izturības robeža tika pārsniegta. Efekts kļuva izteiktāks, ja ķēde bija savērpta, tas ir sagriezusies uz vienu pusi vai pat izveidojusi mezglus. Tas palielināja rādiusu, kādā ķēdi iespējams aplocīt ap spoli līdz pat 25%. Bet ķēdes elastības robeža bija 5%, kura dažkārt tika pārsniegta. Vilcējspēka pārnese no spolēm uz ķēdi tika realizēta tikai ar berzi. Ja veidojās sarma vai ledus, ķēde varēja izslīdēt. Tādos gadījumos uz spolēm uzlēja karstu ūdeni. Cits spoļu vinču trūkums bija salīdzinoši lielais ķēdes garums, 30 līdz 40 metri, kuru vajadzēja vairākas reizes aptīt ap abām spolēm. Ja ķēdes velkoni izmantoja tikai, lai vilktu baržas pret straumi, nebija daudz iespēju vienkāršiem līdzekļiem samazināt spolēm nepieciešamo ķēdes garumu atpakaļceļam. Ejot pa straumi nebija vajadzības pēc tik daudziem ķēdes tinumiem ap spolēm kā ejot pret straumi ar piekrautām baržām, bet, noņemot daļu tinumu atpakaļceļā, pēc noteikta laika, ķēžu velkoņu izmantotās upes sekcijas augštecē sakrātos kaudze ar pāri palikušo ķēdi. Savukārt sākumā ķēdei nebūtu nekāda vaļīguma. Lai mēģinātu izvairīties no šī trūkuma, ķēdes velkonis vienmēr veda sev līdzi atbilstošo ķēdes posmu pa straumei un pievienoja ķēžu maršruta sākumā. Rezultātā notika nepārtraukta ķēdes kustība, kas apgrūtināja drošu bīstamāko upes sekciju, piemēram [[Krāce (upe)|krāču]], šķērsošanu. Ar nolūku šādās vietās izmantotie pastiprinātie ķēžu posmi pastāvīgi pārvietojās augšup pret straumi. Līdzīgi, ķēdes īslaicīga nomešana diviem ķēžu velkoņiem satiekoties, bija salīdzinoši grūta daudzkārtīgo ķēdes tinumu ap abām spolēm dēļ. Daudziem ķēžu tvaikoņiem, kuri nebija apgādāti ar palīgdzinējiem, bija atšķirīgi pārnesumi ejot pret straumi un pa straumi. Ejot pret straumi, kuģi bija projektēti lielākam vilcējspēkam, bet, ejot pa straumi, tie bija projektēti lielākam ātrumam. === Ķēdes satvērējrats === [[Attēls:Antrieb Kettenschiff Kettengreifrad 1.png|thumb|1. diagramma: Ķēdes trajektorija pāri tās satvērējratam]] Lai atrisinātu pastāvīgo ķēdes trūkšanas problēmu, 1892. gada maijā [[Maschinenbauanstalt Übigau|Ībigavā]] Vācijas Elbas kuģniecības ''Kette'' ģenerāldirektors Ēvalds Bellingrāts (''Ewald Bellingrath'') izgatavoja ķēdes satvērējratu. Šo iekārtu lietoja dažādi ķēdes velkoņi Elbā, kā arī astoņi Karaliskā Bavārijas ķēdes velkoņu uzņēmuma (''Royal Bavarian Chain Boat Company'') ķēdes velkoņi Mainas upē. Mehānisma galvenā doma bija izmantot tikai vienu spoli vai ratu tiešajai piedziņai un nevis aptīt ķēdi ap to vairākas reizes, bet laist to pāri ratam tikai daļēji (skatīt 1. diagrammu). Konstrukcija paredzēja drošu ķēdes fiksāciju neļaujot tai izslīdēt. Tāpat tā bija paredzēta darbam ar dažāda šķērsgriezuma un garuma ķēdes posmiem, turklāt neatkarīgi no to orientācijas (zem leņķa vai horizontāli). Pat tad, ja bija izveidojies ķēdes mezgls, konstrukcijai vajadzēja tikt galā ar uzdevumu. Ķēdi spēka pārneses rajonā nostiprināja daudzi kustīgi sānu pirksti, kuri ieķērās ķēdē no labās un kreisās puses (skatīt 2. diagrammu). Sākotnēji kritiķi bija norūpējušies, ka "satvērēja" daudzās kustīgās detaļas ātri izdils. Tomēr šīs bailes tika kliedētas pēc trīs gadu izmēģinājumiem, kuri sākās 1892. gada maijā. Izmantojot satvērēju, jaudas pārnese uzlabojās tik ievērojami, ka tas atļāva vienā tauvā vilkt vairāk baržu. Rezultātā visi jaunie ''Kette'' ķēdes velkoņi Ībigavā tika aprīkoti ar satvērējiem. Tomēr Mainas upē ķēdes satvērējratus 1924. gadā atkal nomainīja pret spoļu vinčām, jo pirmie izrādījās pārāk neizturīgi pret mehāniskiem bojājumiem. [[Attēls:Antrieb Kettenschiff Kettengreifrad 2.png|thumb|center|upright=3.5|2. diagramma. Ķēdes nostiprināšana satvērējā]] === Elektromagnētiskā spole === Cits mēģinājums samazināt ķēdes trūkšanas biežumu un tās pārvietošanos upē, nāca no Francijas un to ieviesa 1892. gada novembrī [[Sēna]]s lejtecē netālu no [[Parīze]]s. Tā ieviesējs de Bovets (''de Bovet'') izmantoja spēka pārneses spoles berzes palielināšanas paņēmienu ar magnētismu. Arī šeit ķēde ap vilcējspoli bija aptīta tikai trīs ceturtdaļu garumā no spoles pamata riņķa līnijas garuma. Ķēdes noturēšanu uz vilcējspoles nodrošināja ar magnētisko spēku, kuru radīja spolē iebūvētie [[Elektromagnēts|elektromagnēti]]. Tiem nepieciešamo elektrisko strāvu ražoja atsevišķs dzinējs un apmēram trīs zirgspēku [[Ģenerators|dinamomašīna]]. Magnētiskais spēks bija pietiekams neskatoties uz nelielo ķēdes garumu, kurš bija aptīts ap spoli. Izmēģinājumā ar vecu ķēdi, kuras svars bija 9 kilogrami metrā, tika sasniegts 6 000 spēka kilogramu (58,84 kN) vilcējspēks. == Palīgdzinēji == Papildus galvenajam dzinējam ķēdes vilkšanai, uz vēlākajiem ķēdes velkoņiem bija arī palīgdzinējs. Tas ļāva velkoņiem pārvietoties neizmantojot ķēdi un to pārsvarā izmantoja ejot pa straumi. Tādējādi pārgājiena laiks ejot pa straumi samazinājās, jo bija iespējams attīstīt lielāku ātrumu un vairs nebija vajadzības izpildīt ilgo un sarežģīto garām paiešanas procedūru, kad gaitā esoši un vienu un to pašu ķēdi izmantojoši velkoņi satikās. Papildus tam, samazinājās kopējais ķēdes dilšanas ātrums. === Ūdens turbīnas === [[Attēls:Zeuner water turbine 2 (english).svg|thumb|upright=1.5|''Zeuner'' ūdens turbīna (skats no augšas)]] [[Attēls:Zeuner water turbine (english).svg|thumb|upright=1.5|''Zeuner'' ūdens turbīna (skats no sāniem). Sarkanā zona atrodas zem ūdens. Ūdens plūsma ir parādīta gan ejot uz priekšu (augšējais attēls), gan strādājot atpakaļgaitā (apakšējais attēls)]] [[Attēls:Gustav Zeuner (11).JPG|thumb|Ūdens plūsmas dzinekļa izplūdes atvere ķēdes tvaikoņa ''[[Gustav Zeuner]]'' bortā]] 1892. gadā Elbas upē tika ieviesti ķēdes velkoņi ar ''Zeuner'' [[Ūdens turbīna|ūdens turbīnām]]. Tās bija mūsdienu [[Ūdensmetējs|ūdensmetēju]] priekšteces. Papildus īsākam pārgājiena laikam pa straumi, palīgdzinējs ļāva veikt korekcijas pagriežoties darba laikā ar ķēdēm, kā arī vienkāršoja apgriešanās manevrus. Ūdens turbīnas izmantoja vairākos ķēdes velkoņos Elbā un [[Bavārija]]s ķēdes velkoņos [[Maina]]s upē. Ūdens tika iesūkts caur divām taisnstūra formas ieplūdes atverēm ķēdes tvaikoņa korpusa sānā. Pēc tam tas plūda caur korpusa iekšpusē izvietoto turbīnu. Turbīna paātrināja ūdens plūsmu un izgrūda to caur izplūdes atverēm, kuras bija izvietotas korpusa sānos un vērstas uz kuģa pakaļgalu. Izplūstošā ūdens strūklas virzīja velkoni uz priekšu (augšējais attēls). Lai ietu atpakaļgaitā, virziena maiņas cauruli pagrieza tā, lai ūdens plūšanas virziens izmainītos uz pretējo pusi (otrais un trešais attēls no augšas). Neskatoties uz to, turbīnas ūdens pārsūknēšanas virziens palika nemainīgs. Šie otrās paaudzes ķēdes tvaikoņi bija aprīkoti ar divām ūdens turbīnām — katru savā [[Labais un kreisais borts|bortā]]. Apgriešanās manevra laikā, vienā bortā ūdens plūda uz priekšu, bet otrā bortā uz aizmuguri, piešķirot kuģim rotācijas kustību. == Dzenrati un dzenskrūves == Donavas upē, spēcīgās straumes dēļ, ķēdes velkoņi nebija spējīgi iet lejā pa upi izmantojot ķēdi. Ja ķēdes velkonis būtu spiests pēkšņi apstāties, piemēram, ķēdes pārtrūkšanas rezultātā, pastāvēja reāla iespēja, ka aizmugurē esošās baržas varētu ietriekties priekšā esošajās izraisot sadursmi. Tādēļ Donavas kuģiem bija lieli, sānos montēti [[Dzenrats|dzenrati]], kuri kalpoja kā papildus dzinekļi ejot pa straumi. Tos piedzina 300 līdz 400 zs dzinēji. Trešais papildus dzinekļa tips bija [[dzenskrūve]]s. Šī tipa dzinekļus izmantoja daži Donavas velkoņi ejot pa straumi un tās ļāva vilkt baržas arī lejup pa upi. == Piezīmes un atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{commons category|Chain ships|Ķēdes velkoņi}} * [https://www.youtube.com/watch?v=-KW2Qaqycpo Video ar elektrisku ķēdes velkoni Rikuvelas tunelī (''Riqueval'').] {{fr ikona}} * [http://www.vagus-vagrant.fr/forum/viewforum.php?f=12 Francijas interneta forums ar vecām daudzu ķēdes velkoņu fotogrāfijām.] {{fr ikona}} [[Kategorija:Kuģu tipi]] 8lln5lfebo3ahykelvablo2xkvfpcyi 0 504734 3657222 3656540 2022-07-20T07:42:39Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums latviski = Top Gun: Maveriks | attēls = Top Gun Maverick Poster.jpg | att_izm = | paraksts = | nosaukums oriģinālvalodā = ''Top Gun: Maverick'' | žanrs = spraiga sižeta, drāma | režisors = [[Džozefs Kosinskis]] | producents = * [[Džerijs Brukhaimers]] * [[Toms Krūzs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2018/film/news/tom-cruise-top-gun-maverick-photo-1202826439/|title=Tom Cruise Shares First Look Photo as 'Top Gun 2' Begins Production|first=Robert|last=Mitchell|date=May 31, 2018|magazine=[[Variety]]|access-date=June 30, 2019|archive-url=https://web.archive.org/web/20190426020852/https://variety.com/2018/film/news/tom-cruise-top-gun-maverick-photo-1202826439/|archive-date=April 26, 2019|dead-url=no}}</ref> * [[Kristofers Makvarijs]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2020/film/news/tom-cruise-top-gun-maverick-release-date-1203521021/|author=Dave McNary|author-link=Dave McNary|work=Variety|access-date=March 2, 2020|title=Tom Cruise's 'Top Gun: Maverick' to Release Two Days Early|date=March 2, 2020}}</ref> * [[Deivids Elisons]] | scenārija autors = * [[Ērens Krūgers]] * [[Ēriks Vorens Singers]] * Kristofers Makvarijs | galvenajās lomās = * Toms Krūzs * [[Mailss Tellers]] * [[Dženifere Konelija]] * [[Džons Hems]] * [[Glens Pauels]] * [[Lūiss Pulmens]] * [[Eds Heriss]] * [[Vels Kilmers]] | mūzika = * [[Harolds Faltermaijers]] * [[Hanss Cimmers]] | operators = [[Klaudio Miranda]]<ref>{{Tīmekļa atsauce| title = 'Top Gun: Maverick' Will Indeed Have Oscar-Winning Cinematographer Claudio Miranda | url = https://thegww.com/top-gun-maverick-will-indeed-have-oscar-winning-cinematographer-claudio-miranda/ | work = Omega Underground | via = Geeks WorldWide | date = June 5, 2018 | last = Marc | first = Christopher | access-date = July 7, 2019 | archive-url = https://web.archive.org/web/20190708004219/https://thegww.com/top-gun-maverick-will-indeed-have-oscar-winning-cinematographer-claudio-miranda/ | archive-date = July 8, 2019 | dead-url=no }}</ref> | montāža = * Edijs Hamiltons * [[Kriss Lēbensons]] | studija = * ''[[Skydance Media]]'' * ''[[Jerry Bruckheimer Films|Don Simpson/Jerry Bruckheimer Films]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/watch?v=Nz9lnIDdkMo|title=Top Gun: Maverick (2022) – Real Flying. Real G-Forces. Pure Adrenaline.|date=Dec 18, 2019}}</ref> * ''[[New Republic Pictures]]'' * ''[[Toms Krūzs|TC Productions]]'' | izplatītājs = ''[[Paramount Pictures]]'' | izdošanas laiks = {{Filmas datums|2022|5|28|''CinemaCon''|2022|5|27|ASV un Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[Angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|170 miljoni}}<ref name=VarietyProj>{{Tīmekļa atsauce|url=https://variety.com/2022/film/box-office/top-gun-maverick-opening-weekend-box-office-projections-tom-cruise-1235276259/ |title=Will 'Top Gun: Maverick' Be Tom Cruise's First $100 Million Opening Weekend? |first= Rebecca |last= Rubin |website=[[Variety]] |date=May 25, 2022 |access-date=May 25, 2022}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|1,240 miljardi}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Top Gun: Maverick |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl2500036097/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|7|20||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Labākais šāvējs]]" | nākošā = | imdb = }} '''"Top Gun: Maveriks"''' ({{val|en|Top Gun: Maverick}}) ir 2022. gada [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] spraiga sižeta drāmas filma. Filmas režisors ir [[Džozefs Kosinskis]], scenāristi [[Ērens Krūgers]], [[Ēriks Vorens Singers]] un [[Kristofers Makvarijs]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://findawriter.wgaeast.org/project/1152598/top-gun-maverick/ |title=Top Gun: Maverick|work=[[Writers Guild of America, East]]|date=March 24, 2020}}</ref> Filma ir turpinājums 1986. gada filmai "[[Labākais šāvējs]]". Galvenās lomas atveido [[Toms Krūzs]], [[Mailss Tellers]], [[Dženifere Konelija]], [[Džons Hems]], [[Glens Pauels]], [[Lūiss Pulmens]], [[Eds Heriss]] un [[Vels Kilmers]]. Krūzs un Kilmers atgriežas iepriekšējās filmas lomās. Filma stāsta par Maverika nevēlēšanos pēc 36 gadiem atgriezties TOPGUN instruktoru programmā, kur viņam jāsastopas ar savu pagātni, apmācot jaunāku lidotāju grupu, tostarp Maverika mirušā labākā drauga dēlu. Par filmas "Labākais šāvējs" turpinājumu ''[[Paramount Pictures]]'' paziņoja 2010. gadā. Krūzs un Kilmers piekrita atgriezties savās pirmās filmas lomās, tāpat savu piedalīšanos apstiprināja [[Džerijs Brukhaimers]] un režisors [[Tonijs Skots]]. 2012. gada vidū bija gatavs scenārija melnraksts. Tomēr tā paša gada 19. augustā Skots izdarīja pašnāvību un gatavošanos filmas ražošanai apturēja.<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Travis |first=Ben |date=April 12, 2022 |title=Top Gun: Maverick Was Screened For Ridley Scott In Memory Of His Brother Tony – Exclusive |url=https://www.empireonline.com/movies/news/top-gun-maverick-screened-for-ridley-scott-memory-of-tony-exclusive/ |access-date=May 25, 2022 |website=[[Empire]]}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Hammond |first=Pete |date=May 12, 2022 |title=''Top Gun: Maverick'' Review: Tom Cruise Is Back Soaring In What May Be The Role Of His Career |url=https://deadline.com/video/top-gun-maverick-review-tom-cruise-sequel/ |access-date=May 12, 2022 |website=[[Deadline Hollywood]]}}</ref> Filma veltīta Skota piemiņai. 2017. gada jūnijā Kosinski nolīga jauna scenārija melnraksta sarakstīšanai. Filmēšana norisinājās no 2018. gada maija līdz 2019. gada aprīlim [[Kalifornija|Kalifornijā]], [[Vašingtona|Vašingtonā]] un [[Mērilenda|Mērilendā]]. Filmēja izmantojot [[IMAX]] sertificētas 6K pilnkadra kameras. Filmas "Top Gun: Maveriks" pirmizrāde notika {{dat|2022|4|28||bez}} ''[[CinemaCon]]''. ASV un Latvijas kinoteātros filmu demonstrē no {{dat|2022|5|27|ģ|bez}}, filmas izplatītājs ir ''[[Paramount Pictures]]''.<ref name="May2022Delay">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2021/09/top-gun-maverick-flies-from-thanksgiving-to-memorial-day-weekend-mission-impossible-7-ignites-in-fall-2022-1234825624/ |title='Top Gun: Maverick' Flies From Thanksgiving To Memorial Day Weekend; 'Mission: Impossible 7' Ignites In Fall 2022 |work=[[Deadline Hollywood]] |first=Anthony |last=D'Alessandro |date=September 1, 2021 |access-date=September 1, 2021}}</ref> Pēc filmas demonstrēšanas kinoteātros tā būs pieejama straumēšanas servisā ''[[Paramount+]]''. Sākotnēji filmas pirmizrāde bija plānota {{dat|2019|7|12||bez}}, bet tā tika atlikta, lai ļautu pēcapstrādē kvalitatīvāk apstrādāt sarežģītās lidmašīnu ainas.<ref name=deadlineaug29>{{Ziņu atsauce |author=Anthony D'Alessandro|title='Top Gun: Maverick' Flies To Summer 2020 With 'A Quiet Place' Sequel & More: Paramount Release Date Changes |url=https://deadline.com/2018/08/top-gun-2-a-quiet-place-2-new-release-date-1202446275/ |access-date=March 4, 2021 |work=Deadline |date=August 29, 2018 |archive-url=https://web.archive.org/web/20180829234505/https://deadline.com/2018/08/top-gun-2-a-quiet-place-2-new-release-date-1202446275/ |archive-date=August 29, 2018 |dead-url=no|quote=The pic had an original release date of July 12, 2019}}</ref> Pēc [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu sākšanās filmas pirmizrāde vēl vairākas reizes tika pārcelta.<ref name="varietyjuly23">{{Ziņu atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |url=https://variety.com/2020/film/box-office/a-quiet-place-2-top-gun-maverick-release-date-delay-1234709716/ |title=A Quiet Place 2,' 'Top Gun: Maverick' Delayed Until 2021|work=Variety|date=July 23, 2020|access-date=April 9, 2021}}</ref><ref name="November2021Delay">{{Tīmekļa atsauce |url=https://deadline.com/2021/04/top-gun-maverick-mission-impossible-7-tom-cruise-release-date-change-july-4th-weekend-memorial-day-weekend-1234730581/ |title='Top Gun: Maverick' Schedules Departure From Fourth Of July Weekend; 'Mission: Impossible 7' Sets Memorial Day 2022 Launch |work=[[Deadline Hollywood]] |first=Anthony |last=D'Alessandro |date=April 9, 2021 |access-date=April 9, 2021}}</ref> Filma saņēma pozitīvas kritiķu atsauksmes, un daudzi kritiķi uzskata, ka tā ir pārspējusi pirmo filmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title= Top Gun: Maverick First Reviews: The Most Thrilling Blockbuster We've Gotten In Years |date= May 25, 2022 |accessdate= May 27, 2022 |url=https://editorial.rottentomatoes.com/article/top-gun-maverick-first-reviews-the-most-thrilling-blockbuster-weve-gotten-in-years/|website=[[Rotten Tomatoes]]}}</ref> Tās pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|1,2 miljardi}} ASV dolāru, padarot to par [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|ienesīgāko 2022. gada filmu]], kā arī otro filmu, kuras pasaules kases ienākumi COVID-19 pandēmijas laikā pārsnieguši viena miljarda robežu, un ienesīgāko filmu ar Toma Krūza piedalīšanos. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Spraiga sižeta filmas]] [[Kategorija:Drāmas]] [[Kategorija:Paramount Pictures filmas]] 6xubn4y9jfqgeql2kczxrh39z8n7bez 0 504831 3657254 3656255 2022-07-20T08:31:44Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Nova_kakhovka_explosion.jpg", jo [[commons:User:Fitindia|Fitindia]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: No permission since 11 July 2022). wikitext text/x-wiki {{Notiek}} {{Militāras sadursmes infokaste |conflict = Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā |partof = [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]] |image = [[Attēls:2022 Russian invasion of Ukraine.svg|300px]] |date = {{dat|2022|2|24|N}}&nbsp;— pašlaik <!-- ({{Vecums datumā|1939|9|1|1945|9|2}}) --> |place = [[Ukraina]] |casus = |territory = |result = |combatant1 = {{flaga|Krievija}} [[Krievijas Federācija]] *{{flaga|Doņeckas Tautas Republika}} [[Doņeckas tautas republika|DTR]]<ref name="Delfi">{{Tīmekļa atsauce |title='Mūsu tur nav' politika: Krievijas spēki Ukrainā iebrukšot tikai pēc 'republiku' lūguma |date=2022. gada 23. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/musu-tur-nav-politika-krievijas-speki-ukraina-iebruksot-tikai-pec-republiku-luguma.d?id=54090138 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> * {{flaga|Luhanskas Tautas Republika}} [[Luhanskas tautas republika|LTR]]<ref name="Delfi"/> '''Atbalsta:'''<br />{{flaga|Baltkrievija}} [[Baltkrievija]]<br />{{flaga|Piedņestra}} [[Piedņestra]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Intellinews |title=Moldova tightens security after explosions heard close to Russia-backed Transnistria |url=https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |access-date=24 February 2022 |work=bne Intellinews |agency=bne Intellinews |date=24 February 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224172130/https://intellinews.com/moldova-tightens-security-after-explosions-heard-close-to-russia-backed-transnistria-236052/ |archive-date=24 February 2022 |language=English |quote=Residents of the Russia-backed separatist republic of Transnistria in eastern Moldova and towns in territory controlled by Chișinău reported hearing explosions earlier today. Social media was flooded with reports of loud blasts, which were initially thought to have been an attack from within Transnistria, where Russia has around 1,500 troops, on Ukraine. A video described as a rocket attack from Transnistria has been circulating on Twitter.}}</ref> |combatant2 = {{flaga|Ukraina}} [[Ukraina]]<br /> '''Atbalsta'''<br />{{flaga|NATO}} [[NATO]] (netiešā militārā aizsardzības palīdzība)<ref>{{tīmekļa atsauce|title=NATO allies to provide more weapons to Ukraine, Stoltenberg says|url=https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-url=https://ghostarchive.org/archive/20220226/https://www.reuters.com/world/europe/nato-allies-provide-more-weapons-ukraine-stoltenberg-says-2022-02-25/| archive-date=2022-02-26|access-date=25 February 2022 |work=Reuters |quote=NATO Secretary-General Jens Stoltenberg said on Friday the alliance was deploying parts of its combat-ready response force and would continue to send weapons to Ukraine, including air defences}}</ref> |commander1 = {{flaga|Russia}} '''[[Vladimirs Putins]]'''<br /> {{flaga|Russia}} [[Mihails Mišustins]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Sergejs Šoigu]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Sergejs Lavrovs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Valērijs Gerasimovs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Aleksandrs Žuravļovs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Vladimirs Kolokoļcevs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Nikolajs Patruševs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Sergejs Nariškins]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Ramzans Kadirovs]]<br /> {{flaga|Russia}} [[Aleksandrs Dvorņikovs]]<br /> {{flaga|Baltkrievija}} [[Aļaksandrs Lukašenka]] |commander2 = {{flaga|Ukraina}} '''[[Volodimirs Zelenskis]]'''<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Šmihaļs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Rezņikovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Valerijs Zalužnijs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Dmitro Kuleba]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksandrs Sirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Nejižpapa]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Deniss Monastirskis]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Oleksijs Danilovs]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Serhijs Šaptala]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Ruslans Homčaks]]<br /> {{flaga|Ukraina}} [[Vitālijs Kličko]] |casualties1 = |casualties2 = }} '''Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā''' ir daļa no [[Krievijas—Ukrainas karš|Krievijas—Ukrainas kara]]. To 24. februāra rītā pēc [[Krievijas prezidents|Krievijas prezidenta]] [[Vladimirs Putins|Vladimira Putina]] pavēles uzsāka [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas Bruņotie spēki]], kas kopš 2021. gada marta [[Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)|lielā skaitā bija izvietoti]] netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža|Ukrainas robežas ar Krieviju]], [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža|Baltkrieviju]] un [[Krimas okupācija|Krievijas 2014. gadā okupēto]] [[Krima|Krimu]]. Militāro operāciju ievadīja Krievijas Bruņoto spēku atklāta ievešana pašpasludināto [[Doneckas tautas republika|Doneckas]] (DTR) un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas tautas republiku]] (LTR) teritorijā 2022. gada 21. februārī,<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putina režīms sācis masīvu uzbrukumu Ukrainai |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> un to neatkarības atzīšana visa [[Doneckas apgabals|Doneckas]] un [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] robežās dienu vēlāk.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija par "neatkarīgām" atzīst krietni plašākas Ukrainas teritorijas, nekā patlaban kontrolē |url=https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 22. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 22. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220222182715/https://www.leta.lv/home/important/64D1C71C-7A23-4356-88C9-12271BE78305/ }}</ref> 24. februārī 5:50 pēc [[Maskava]]s laika ([[UTC+3]]) Putins izsludināja vispārēju [[iebrukums|iebrukumu]] Ukrainā kā "īpašu militāru operāciju" ar mērķi "panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju". 10 minūtes vēlāk Krievijas Bruņotie spēki veica raķešu triecienus lidostām un militārajiem objektiem [[Kijiva|Kijivā]], [[Harkiva|Harkivā]] un [[Dnipro]] un sāka virzīties dziļāk Ukrainas teritorijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author1=Andris Kārkluvalks |author2=Ansis Īvāns |author3=Toms Ģigulis |title=Krievijas iebrukums: Ukraina pāriet totālas aizsardzības režīmā. Teksta tiešraide |date=2022. gada 24. februāris |website=[[Delfi (portāls)|Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-pariet-totalas-aizsardzibas-rezima-teksta-tiesraide.d?id=54090934 |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Vienlaikus [[DTR]] un [[LHR]] bruņotie formējumi visā [[Donbasa karš|Donbasa frontes līnijā]] atsāka karadarbību pret Ukrainas Bruņotajiem spēkiem. Ukraina pārtrauca diplomātiskās attiecības ar Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievija-sakusi-karu-kijeva-sarauj-diplomatiskas-attiecibas-ar-maskavu.a445092/ |title=Ukraina: Krievija sākusi karu; Kijeva sarauj diplomātiskās attiecības ar Maskavu |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Jau pēc dažām dienām Krievijas karaspēks zaudēja uzbrukuma tempu un bija spiests apstāties apgādes trūkuma dēļ. Ukrainas armija atvairīja [[Kauja par Kijivu (2022)|Krievijas karaspēka mēģinājumus ielauzties Kijivā]], un krievu tanku apturēšanā aktīvi iesaistījās arī civiliedzīvotāji. 1. aprīlī demoralizētie Krievijas bruņotie spēki atkāpās no Ukrainas ziemeļdaļas, veicot masveida slepkavības un laupīšanas [[Bučas slaktiņš|Bučā un citās uz laiku okupētajās teritorijās]]. == Priekšvēsture == {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas karš}} {{Pamatraksts|Krievijas—Ukrainas—NATO krīze (2021—2022)}} [[Attēls:Putin - DNR, LNR (2022-02-21) 01.jpg|thumb|Putina tikšanās ar pašpasludināto [[Doņeckas tautas republika|Doņeckas]] un [[Luhanskas tautas republika|Luhanskas]] tautas republiku vadītājiem 21. februārī]] 2022. gada 21. februārī prezidents Putins tikās ar "[[Doneckas tautas republika]]s" vadītāju [[Deniss Pušiļins|Denisu Pušiļinu]] un "[[Luhanskas tautas republika]]s" vadītāju [[Leonids Pasečņiks|Leonīdu Pasečņiku]], kuras laikā parakstīja dekrētus par to neatkarības atzīšanu un pavēlēja tajās kā "miera uzturētājus" ievest Krievijas Bruņotos spēkos, pieprasot Ukrainai nekavējoties pārtraukt karadarbību.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Putins izvirza ultimātu Ukrainai, paziņo par Doneckas un Luhanskas «tautas republiku» atzīšanu |date=2022. gada 21. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-izvirza-ultimatu-ukrainai-pazino-par-doneckas-un-luhanskas-tautas-republiku-atzisanu.a444638/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Krievija arī slēdza gaisa telpu uz robežas ar Ukrainu. Vairāki analītiķi, tostarp izmeklēšanas vietne ''[[Bellingcat]]'', ir publicējuši iespējamos pierādījumus tam, ka daudzus no ziņotajiem uzbrukumiem, sprādzieniem un evakuācijām Donbasā ir sarīkojusi pati Krievija, vainojot tajos Ukrainu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|title='Dumb and lazy': the flawed films of Ukrainian 'attacks' made by Russia's 'fake factory'|url=https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|work=The Guardian|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221235946/https://www.theguardian.com/world/2022/feb/21/dumb-and-lazy-the-flawed-films-of-ukrainian-attacks-made-by-russias-fake-factory}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Four Russian false flags that are comically easy to debunk|url=https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=The Telegraph|archive-date=22 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220222050443/https://www.telegraph.co.uk/world-news/2022/02/21/five-russian-false-flags-comically-easy-debunk/}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Russia's 'Idiotic' Disinformation Campaign Could Still Lead to War in Ukraine|url=https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine|date=21 February 2022|access-date=22 February 2022|publisher=Vice Media|archive-date=21 February 2022|archive-url=https://web.archive.org/web/20220221194550/https://www.vice.com/en/article/88gdj3/russia-disinformation-campaign-bombing-ukraine}}</ref> 21. februārī nezināmi spēki apšaudīja Luhanskas TES, un tā bija spiesta pārtraukt darbu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.vesti.ru/article/2680248 |title=После обстрела Луганская ТЭС остановила работу |publisher=Вести.ру|access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-21 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220221183720/https://www.vesti.ru/article/2680248 }}</ref> 22. februārī [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] prezidents [[Džo Baidens]] paziņoja, ka notikušais ir "sākums kārtējam Krievijas iebrukumam Ukrainā".<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=ASV: Krievijas lēmums atzīt Donbasa “tautas republikas” ir “jauns iebrukums” Ukrainā |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[TV3]] |agency=[[LETA]] |url=https://zinas.tv3.lv/arvalstis/asv-krievijas-lemums-atzit-donbasa-tautas-republikas-ir-jauns-iebrukums-ukraina/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> [[NATO]] ģenerālsekretārs [[Jenss Stoltenbergs]] un [[Kanāda]]s premjerministrs [[Žistēns Trido]] sacīja, ka notiek "iebrukuma turpinājums". Tajā pašā dienā Krievijas Federācijas padome vienbalsīgi atļāva Putinam izmantot karaspēku ārpus Krievijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Rihards Plūme |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putina-rezims-sacis-masivu-uzbrukumu-ukrainai.a445043/ |title=Krievija gatavojas izmantot karaspēku ārzemēs – sūtīt vienības uz Ukrainu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Savukārt Ukrainas prezidents [[Volodimirs Zelenskis]] lika iesaukt Ukrainas rezervistus, bet vispārējo mobilizāciju vēl neveica.<ref>{{Tīmekļa atsauce |author=Aigars Smiltnieks |title=Zelenskis paziņo par rezervistu iesaukšanu Ukrainas armijā |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-pazino-par-rezervistu-iesauksanu-ukrainas-armija.a444880/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Augstākā Rada]] sākot no 24. februāra pusnakts uz 30 dienām Ukrainā izsludināja [[Ārkārtas stāvoklis|ārkārtas stāvokli]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=2022. gada 23. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-parlaments-nobalso-par-arkarteja-stavokla-izsludinasanu.a445014/ |title=Ukrainas parlaments nobalso par ārkārtējā stāvokļa izsludināšanu |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tajā pašā dienā Krievija sāka evakuēt savu vēstniecību [[Kijiva|Kijivā]] un nolaida no ēkas jumta [[Krievijas karogs|Krievijas karogu]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Virs Krievijas vēstniecības Kijevā nolaists karogs |date=2022. gada 23. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |url=https://nra.lv/pasaule/373173-virs-krievijas-vestniecibas-kijeva-nolaists-karogs.htm |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī Ukrainas Ministru kabineta, Ārlietu ministrijas, [[Augstākā Rada|Augstākās Radas]] un valsts divu lielāku banku (''Privatbank'' un ''Oschadbank'') tīmekļa vietnes tika pakļautas [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumiem]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukraina cietusi jaunā kiberuzbrukumā |date=2022. gada 22. februāris |website=sargs.lv |publisher=[[Latvijas Republikas Aizsardzības ministrija]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.sargs.lv/lv/konfliktu-zonas/2022-02-23/ukraina-cietusi-jauna-kiberuzbrukuma |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> === Starptautiskās sankcijas pret Krieviju === Reaģējot uz abu pašpasludināto republiku atzīšanu, [[Rietumvalstis]] sāka ieviest sankcijas pret [[Krievija|Krieviju]]. 22. februārī [[Lielbritānija]]s premjerministrs [[Boriss Džonsons]] paziņoja par sankcijām pret piecām Krievijas bankām — ''«Россия»'', ''«Индустриальный сберегательный банк»'', ''«Генеральный банк»'', ''«Промсвязьбанк»'' un'' «Черноморский банк»'', kā arī trim miljardieriem, kas tiek uzskatīti par Putina līdzgaitniekiem, — [[Genādijs Timčenko|Genādiju Timčenko]], [[Boriss Rotenbergs|Borisu Rotenbergu]] un [[Igors Rotenbergs|Igoru Rotenbergu]].<ref>{{Ziņu atsauce |title=Lielbritānija nosaka sankcijas piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lielbritanija-nosaka-sankcijas-piecam-krievijas-bankam-un-trim-miljardieriem.a444772/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|date=22 February 2022|title=Ukraine: What sanctions are being imposed on Russia?|publisher=[[BBC]]|url=https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-23|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220223145030/https://www.bbc.com/news/world-europe-60125659}}</ref> [[Vācija]]s kanclers [[Olafs Šolcs]] paziņoja par gāzesvada ''[[Nord Stream 2]]'' sertificēšanas apturēšanu;<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Vācija aptur gāzes cauruļvada «Nord Stream 2» sertifikāciju |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vacija-aptur-gazes-caurulvada-nord-stream-2-sertifikaciju.a444750/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> ES ārlietu ministri iekļāva melnajā sarakstā visus Domes deputātus, kuri balsoja par separātisko reģionu atzīšanu, aizliedza ES investoriem veikt darījumus ar Krievijas valdības obligācijām, kā arī mērķtiecīgu importu un eksportu ar separātistu struktūrām;<ref>{{Ziņu atsauce|last1=Chalmers|first1=John|last2=Siebold|first2=Sabine|last3=Emmott|first3=Robin|date=22 February 2022|title=EU agrees sanctions 'to hurt Russia' over Ukraine crisis|language=en|work=Reuters|url=https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/|accessdate=2022-02-24|archivedate=2022-02-24|archiveurl=https://web.archive.org/web/20220224033754/https://www.reuters.com/world/europe/eu-envoys-discuss-scope-sanctions-after-russian-move-ukraine-regions-2022-02-22/}}</ref> ASV prezidents Baidens paziņoja par sankcijām pret bankām ''VEB.RF'' un ''Promsvjazbank'' un pret Krievijas valsts parādu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Ukrainas krīze: ASV sūtīs armijas papildspēkus uz Baltijas valstīm un noteiks sankcijas Krievijai |date=2022. gada 22. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-krize-asv-sutis-armijas-papildspekus-uz-baltijas-valstim-un-noteiks-sankcijas-krievijai.a444844/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 23. februārī [[Austrālija]]s premjerministrs [[Skots Morisons]] paziņoja par finansiālām sankcijām pret astoņiem Krievijas Nacionālās drošības padomes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Austrālija un Japāna piemēro sankcijas Krievijai |url=https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ |publisher=[[LETA]] |date=2022. gada 23. februāris |accessdate=2022. gada 22. februārī |archive-date=2022. gada 23. Februāris |archive-url=https://web.archive.org/web/20220223171813/https://www.leta.lv/home/important/8B765CC6-9D85-430B-A741-4F2A01B9EEDA/ }}</ref> === Putina uzruna === [[Attēls:Vladimir Putin (2022-02-24).jpg|thumb|Putins 24. februāra rītā pārraidītās ārkārtas uzrunas laikā]] 2022. gada 24. februāra rītā Krievijas prezidents Vladimirs Putins nāca klajā ar ārkārtas uzrunu,<ref name="Prez">[http://kremlin.ru/events/president/news/67843 Обращение Президента Российской Федерации. 24 февраля 2022 года]</ref> paziņojot par militāras operācijas sākšanu Donbasā. Pēc viņa teiktā, tās mērķis ir "aizsargāt cilvēkus, kuri astoņus gadus ir bijuši pakļauti Kijevas režīma iebiedēšanai un genocīdam". Viņaprāt, Krievija nevar justies droši un pastāvēt ar pastāvīgiem draudiem no Ukrainas. Viņš uzsvēra, ka militārā operācija Donbasā tiks veikta saskaņā ar [[ANO]] Nolikuma 51. pantu, Krievijas Federācijas padomes lēmumu un līgumiem ar DTR un LTR.<ref name="РБК2402">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7 |title=Военная операция на Украине. Главное // РБК, 24.02.2022 |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224044552/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62074b119a7947b0e49b36f7}}</ref> "Mēs centīsimies panākt Ukrainas demilitarizāciju un denacifikāciju, kā arī saukt pie atbildības tos, kas pastrādājuši daudzus asiņainus noziegumus pret civiliedzīvotājiem, tostarp Krievijas Federācijas pilsoņiem," pavēstīja Putins. Uzrunājot Ukrainas Bruņoto spēku militārpersonas, Putins mudināja viņus nekavējoties nolikt ieročus: "Visi Ukrainas armijā dienošie, kas ievēros šo prasību, varēs brīvi atstāt kauju zonu un atgriezties pie savām ģimenēm."<ref name="Prez" /> Uzrunājot tos, kuri varētu mēģināt palīdzēt Ukrainai, Putins sacīja: "Ikvienam, kurš mēģina traucēt mums un vēl jo vairāk radīt draudus mūsu valstij, mūsu tautai, ir jāzina, ka Krievija atbilde būs tūlītēja un novedīs pie tādām sekām, kādas nekad savā vēsturē neesat pieredzējuši.”<ref name="Prez" /> Tas tika novērtēts kā draudi ar [[kodolkarš|kodolkaru]]. == Norise == === Karadarbības sākums === [[Attēls:2022 Russian Invasion of Ukraine animated.gif|thumb|upright=2.0|Karadarbības norise.]] [[Attēls:VOA video of Eastern Ukraine during 2022 Russian invasion.webm|thumb|Austrumukraina pēc Krievijas iebrukuma sākuma 24. februārī.]] [[Attēls:Russian ship, go f yourself. Bright. 2.jpg|thumb|Plakāts ar [[Zmijinija]]s aizstāvju atbildi okupantiem: "Krievu karakuģi, atpisies" ([[Dņipro]], 27. februārī).]] [[Attēls:Russian military vehicles marked with the V symbol bombed by Ukrainian troops.jpg|thumb|Iznīcinātā Krievijas kara tehnika 8. martā.]] Ukrainas Valsts robežsardzes dienests ziņoja, ka uzbrukums sākās 24. februāra rītā 5:00 no trim virzieniem: no [[Baltkrievijas—Ukrainas robeža]]s, no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s līdz Luhanskai, kā arī no [[Krimas okupācija|2014. gadā okupētās Krimas]].<ref name="РБК2402" /><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 |title=Россия атаковала государственную границу Украины с трёх направлений |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082213/https://gazeta.ua/ru/articles/np/_rossiya-atakovala-gosudarstvennuyu-granicu-ukrainy-s-treh-napravlenij/1072262 }}</ref> Ukrainas varas iestādes ziņoja par militāro vienību un noliktavu apšaudīšanu [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Hmeļnickas apgabals|Hmeļnickas]], [[Dņipropetrovskas apgabals|Dņipropetrovskas]] un [[Vinnicas apgabals|Vinnicas]] apgabalos. Saskaņā ar Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba datiem Krievijas bruņotie spēki veica triecienus sešos lidlaukos: [[Borispiļa|Borispiļā]], [[Ozerne|Ozernē]], Kuļbakinē, [[Čuhujiva|Čuhujivā]], [[Kramatorska|Kramatorskā]] un [[Čornobajivka|Čornobajivkā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 |title=Генштаб Украины сообщил об ударах по шести аэродромам |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224082220/https://www.rbc.ru/politics/24/02/2022/62171b3c9a794758c836aee7 }}</ref> Krievijas Aizsardzības ministrija vēstīja par triecieniem Ukrainas militārās infrastruktūras objektiem [[Kijivas apgabals|Kijivas]], [[Harkivas apgabals|Harkivas]] un [[Odesas apgabals|Odesas]] apgabalos.<ref name="РБК2402" /> un paziņoja par Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmu apspiešanu un Ukrainas gaisa bāzu infrastruktūras iznīcināšanu.<ref name="РБК2402" /> Saskaņā ar Krievijas Aizsardzības ministrijas apgalvojumiem, Krievija neveica triecienus pa pilsētām.<ref name="voyna">{{Tīmekļa atsauce |url=https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna |title=Война Путин объявил о начале «специальной военной операции» в Донбассе. Онлайн «Медузы» |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224060827/https://meduza.io/live/2022/02/24/voyna }}</ref> Līdz 7.00 Krievijas Bruņotie spēki ieņēma Miloves un Horodiščes ciemus pie Krievijas un Ukrainas robežas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html |title=Оккупанты захватили два села в Луганской области и взорвали телебашню в Луцке — ГСЧС |access-date=2022-02-24 |archive-date=2022-02-24 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220224062403/https://www.unian.net/war/okkupanty-zahvatili-dva-sela-v-luganskoy-oblasti-i-vzorvali-telebashnyu-v-lucke-gschs-novosti-donbassa-11715316.html }}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|title=Украина сообщила о захвате сел Меловое и Городище в Луганской области|url=https://www.interfax.ru/world/824067|website=www.interfax.ru|publisher=Интерфакс|date=2022-02-24|accessdate=2022-02-24}}</ref> 25. februārī Ukrainas Bruņotie spēki spēja dot pretsparu iebrukušajam Krievijas karaspēkam visā frontes garumā. Frontes ziemeļu sektorā Ukrainas Bruņotie spēki atvairīja Krievijas karaspēka uzbrukumu Kijevas apgabala [[Vasiļkiva]]s pilsētā. Ukrainas pretgaisa aizsardzības spēki atvairīja Krievijas aviācijas uzbrukumus [[Mikolajiva]]i un novērsa Krievijas desanta izsēdināšana [[Očakiva]]s pilsētā. Ukrainas Bruņotie spēki no 25. februāra rīta cīnījās par [[Hersona]]s pilsētu un pārceltuvi pār [[Dņepra|Dņepru]]. Svarīgā pārceltuve vairākas reizes pārgāja no vienām rokām otrās, bet pēc smagām kaujām Ukrainas spēki zaudēja kontroli pār to. Tās pašas dienas vakarā Ukrainas kara aviācija deva triecienu Krievijas bruņutehnikai, kas bija koncentrēta [[Hersona]]s pilsētā, piespiežot ienaidnieku atkāpties, un pilsēta atkal nonāca Ukrainas Bruņoto spēku kontrolē.<ref name="JAUNS26. februārī">[https://jauns.lv/raksts/arzemes/489135-teksta-tiesraide-krievija-iebruk-ukraina Teksta tiešraide: Krievija iebrūk Ukrainā] [[jauns.lv]] 2022. gada 26. februārī</ref> 26. februārī turpinājās Krievijas gaisa spēku uzlidojumi Ukrainas lidlaukiem un armijas grupējumiem Ukrainas austrumos un [[Kijivas apgabals|Kijivas apgabala]] ziemeļu daļā, atsevišķi uzlidojumi notika [[Sumu apgabals|Sumu]], [[Poltavas apgabals|Poltavas]] un pie [[Mariupole]]s. [[Melnā jūra|Melnajā jūrā]] esošie Krievijas karakuģi turpināja Ukrainas apšaudi ar spārnotajām raķetēm “Kalibr”, kamēr [[Mikolajiva]]i no austrumiem tuvojās krievu tanki, un pilsēta gatavojās “riņķa aizsardzībai”. <ref>[https://www.la.lv/turpinas-sivas-kaujas-krievi-zaude-tempu-un-gaida-papildspekus-jaunakais-par-situaciju-ukraina Turpinās sīvas kaujas, krievi zaudē tempu un gaida papildspēkus. Jaunākais par situāciju Ukrainā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 27. februārī kaujas pret iebrucējiem notika [[Harkiva|Harkivā]], [[Hersona|Hersonā]], [[Odesa|Odesā]], [[Mikolajiva|Mikolajivā]], [[Sumi|Sumos]], [[Čerņihiva|Čerņihivā]], [[Žitomira|Žitomirā]], kā arī Kijivā, kur turpinājās kaujas ar diversantu grupām, tādēļ pilsētā bija noteikta komandantstunda. Galvaspilsētas iedzīvotāji patvērās [[metro]] vai bumbu patvertnēs. Naktī uz 27. februārī visā valstī uzbrukumos cieta naftas termināļi un gāzes vadi. Aktīvākās kaujas notika Harkivas pilsētā, līdz vakaram Ukrainas armijai izdevās atgūt kontroli pār pilsētu.<ref name="LSM">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-uzbrukumu-27-februaris.a445503/ TEKSTA TIEŠRAIDE: Ukraina turpina atvairīt Krievijas uzbrukumu. 27. februāris] lsm.lv 2022. gada 27. februārī</ref> Vakarā Krievijas karaspēks ieņēma [[Berdjanska]]s pilsētu pie [[Azovas jūra]]s.<ref name="LSM"/> 28. februārī sīvākās kaujas notika [[Mariupole]]s, Čerņihivas un Harkivas apkārtnē. Kijivas apkārtnē Krievijas karaspēka uzbrukums tika atsists pie [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Irpiņa]]s, uz šosejas starp Irpiņu un [[Žitomira|Žitomiru]] tika iznīcināti vai bojāti vairāk nekā 200 Krievijas militāro transportlīdzekļu. Apšaudēs Harkivā dienas laikā gāja bojā 11 civiliedzīvotāji un vairāki desmiti tika ievainoti. Krievijas Aizsardzības ministrija ziņoja par [[Zaporižja]]s atomelektrostacijas ieņemšanu. 1. marta naktī notika jauni Krievijas artilērijas triecieni Kijivai, gaisa triecienus piedzīvoja arī ostas pilsēta Mariupole, kurā gandrīz pilnībā tika pārtraukta elektroapgāde. Krievijas spēki sāka uzbrukumu Hersonai. Harkivā nogranda sprādziens pie apgabala administrācijas ēkas, kas tika daļēji sagrauta.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-1-marts-krievijas-karaspeks-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-harkovu-un-citas-pilsetas.a445730/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 1. marts. Krievijas karaspēks turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Harkovu un citas pilsētas] lsm.lv 2022. gada 1. martā</ref> 2. martā Krievijas bruņotie izsēdināja desantu Harkivas ziemeļrietumos, kur uzbruka Ukrainas militārajam hospitālim. Krievijas puse oficiāli paziņoja, ka tās armija pabeigusi Hersonas ieņemšanu. Notika Krievijas karaspēka aplenktās [[Mariupole]]s bombarēšana. 3. martā Krievijas karaspēka kolonna turpināja stāvēt aptuveni 30 kilometrus no Kijivas centra, jo tās virzību kavēja Ukrainas karavīru un civiliedzīvotāju pretestība un tehnikas problēmas. Ukrainas Nacionālā gvarde kopā ar gaisa spēkiem turpināja aizstāvēt Mariupoli.<ref name="LSM3.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-3-marts-kars-ukraina-notiek-jau-nedelu-krievijas-speki-ienemusi-hersonu.a446135/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 3. marts. Karš Ukrainā notiek jau nedēļu, Krievijas spēki ieņēmuši Hersonu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> Krievijas diktators Putins Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka karadarbība Ukrainā rit stingri saskaņā ar izvirzīto plānu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-turpina-melot-kars-ukraina-notiekot-stingri-saskana-ar-planu.a446291/ Putins turpina melot: karš Ukrainā notiekot stingri saskaņā ar plānu] lsm.lv 2022. gada 3. martā</ref> 4. martā [[Zaporižjas atomelektrostacija]]s tuvumā notika apšaudes un tās teritorijā sākās ugunsgrēks. AES teritorijā ielaistie ugunsdzēsēji ugunsgrēku lokalizēja. Notikuma vietā uzņemtajā video bija redzams, ka AES teritorijā trāpījis lādiņš. [[Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra|Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras]] ģenerāldirektors Rafaels Grossi vēstīja, ka nav ziņu par radiācijas noplūdi.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.iaea.org/newscenter/pressreleases/update-11-iaea-director-general-statement-on-situation-in-ukraine|title=Update 11 – IAEA Director General Statement on Situation in Ukraine|publisher=IAEA.org}}</ref><ref name="4M-LSM">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-nato-atturesies-no-tiesas-iesaistisanas-karadarbiba.a446328/|title=TEKSTA TIEŠRAIDE: 4. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, NATO atturēsies no tiešas iesaistīšanās karadarbībā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-04|language=lv}}</ref> Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka Krievijas okupācijas spēki koncentrējas uz Kijevas ielenkšanu un ukraiņu pretestības vājināšanu. Virzoties tuvāk galvaspilsētai, Krievijas karaspēks postīja ceļā esošās pilsētas, īpaši [[Sumi|Sumus]] un [[Čerņihiva|Čerņihivu]], kur gaisa uzlidojumos gāja bojā aptuveni 50 cilvēku.<ref name="4M-LSM"/> NATO ārlietu ministru ārkārtas sanāksme nolēma atturēties no lidojumiem slēgtas zonas izveides virs Ukrainas, lai apturētu Krievijas kara aviācijas uzlidojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/nato-nenoteiks-lidojumiem-slegtu-zonu-virs-ukrainas.a446417/ NATO nenoteiks lidojumiem slēgtu zonu virs Ukrainas ] lsm.lv 2022. gada 4. martā</ref> 5. martā Krievijas karspēks turpināja uzbrukumu [[Sumi]]em. Krievija pārkāpa uguns pārtraukšanas režīmu un sāka apšaudīt aplenktās [[Mariupole]]s un [[Volnovaha]]s pilsētas, no kurām bija paredzēts izvest civiliedzīvotājus. Krievijas karaspēka okupētās Hersonas ielās izgāja ap 1000 cilvēku, pieprasot okupantu atgriešanos Krievijā.<ref name="LSM5.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-uzbruk-ukrainai-solitais-pamiers-mariupole-izpaliek-5-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a446492/ Krievija uzbrūk Ukrainai: Solītais pamiers Mariupolē izpaliek. 5. marts] lsm.lv 2002. gada 5. martā</ref> Krievijas prezidents Putins paziņoja, ka pabeigta Ukrainas militārās infrastruktūras iznīcināšana, bet Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs paziņoja, ka Krievijas spēku resursi Ukrainā izsīkst un tālāk tos gaida loģistikas sabrukums un aizvien vairāk pretinieka karavīru padodas gūstā.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā turpinājās Kijivas, Harkivas, Čerņihivas un Sumu bombardēšana un artilērijas apšaudes. Krievijas kara aviācija sagrāva [[Ohtirka]]s termoelektrostaciju un pilsētā nebija apkures, bet daļai māju pārtrūka ūdens un elektrības piegāde. Aplenktajās [[Buča (pilsēta)|Buča]]s un [[Hostomeļa]]s pilsētās Krievijas karavīri apšaudīja civiliedzīvotājus. Aplenktajā [[Mariupole]]s lielpilsētā nebija apkures, elektrības un ūdens, samazinās pārtikas krājumi, draud humānā katastrofa. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņoja, ka Krievijas karaspēks plānojot sagrābt [[Kaņiva]]s hidroelektrostaciju.<ref name="LSM6.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-smaga-humana-situacija-mariupole.a446591/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 6. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā: smaga humānā situācija Mariupolē] lsm.lv 2022. gada 6. martā</ref> Ukrainas prezidents Zelenskis paziņoja, ka [[Vinnica]]s civilajai lidostai trāpījušas astoņas raķetes un tā ir pilnībā iznīcināta, viņš vēlreiz vērsās pie rietumvalstu līderiem, lūdzot izveidot humāno gaisa zonu bez raķetēm un bombardēšanas.<ref name="LSM6.martā"/> 7. martā Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pēc Francijas prezidenta Makrona lūguma Krievijas spēki pārtrauks uguni un izveidot koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai no Kijivas, Mariupoles, Harkivas un Sumiem. Koridoru no Kijivas solīja veidot uz Baltkrieviju, no Harkivas uz Krieviju, bet Ukrainas valdība noraidīja veidot Krievijas ierosinātos humānās palīdzības koridorus civiliedzīvotāju evakuācijai virzienos uz Baltkrieviju un Krieviju.<ref name="LSM7.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-7-marts-turpinas-uzbrukumi-ukrainas-pilsetam-krievija-solijusi-atvert-humanos-koridorus.a446688/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 7. marts. Turpinās uzbrukumi Ukrainas pilsētām, Krievija solījusi atvērt humānos koridorus] lsm.lv 2022. gada 7. martā</ref> Ukrainas aizsardzības ministrs paziņoja, ka Krievijas karaspēks cieš milzu zaudējumus, tādēļ karadarbības intensitāte pagaidām samazinājusies, taču mēģina koncentrēt spēkus un līdzekļus jaunam uzbrukuma vilnim. Viņš informēja arī par jaunām ieroču piegādēm Ukrainai no ārvalstīm.<ref name="LSM7.martā"/> 8. martā Ukrainas armijas Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas spēki turpina ofensīvu, taču virzības temps ir ievērojami palēninājies. Ukrainas spēki turpināja veikt aizsardzības operāciju dienvidu, austrumu un ziemeļu operatīvajās zonās. Polijas valdība paziņoja par gatavību nekavējoties nodot visas savas lidmašīnas "[[MiG-29]]" ASV, kas ļautu tām pēc tam nonākt Ukrainas rīcībā.<ref name="LSM8.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-divus-miljonus.a446880/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis divus miljonus] lsm.lv 2022. gada 8. martā</ref> 9. martā Krievijas karaspēks turpināja postīt aplenkto [[Izjuma]]s pilsētu, bombardēja civilo infrastruktūru un dzīvojamos kvartālus Harkivā un mēģināja ieņemt tās spēkstaciju. Humānās palīdzības koridori bija atvērti no [[Buča (pilsēta)|Buča]]s, [[Vorzeļa]]s, [[Borodjanka]]s un [[Irpiņa]]s virzienā uz Kijevu, no Mariupoles virzienā uz Žaporižju un no [[Volnovaha]]s virzienā uz [[Pokrovska (Ukraina)|Pokrovsku]], turpinājās civiliedzīvotāju evakuācija no Sumiem. Pārtrūka elektrības piegāde Krievijas okupācijas spēku ieņemtajai [[Čornobiļas atomelektrostacija|Čornobiļas AES]], Ukrainas valdība aicināja starptautisko sabiedrību nekavējoties izdarīt spiedienu uz Krieviju, lai atļautu remontdarbu vienībām atjaunot elektroenerģijas padevi.<ref name="LSM9.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-9-marts-krievija-jau-divas-nedelas-uzbruk-ukrainai-turpinas-civiliedzivotaju-evakuacija.a447048/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 9. marts. Krievija jau divas nedēļas uzbrūk Ukrainai; turpinās civiliedzīvotāju evakuācija] lsm.lv 2022. gada 9. martā</ref> <gallery> Житловий будинок у Києві (вул. Кошиця) після обстрілу.jpg|Daudzdzīvokļu ēku komplekss Kijivā pēc artilērijas apšaudes 25. februārī Attēls:Kharkiv downtown street destroyed by Russian bombardment.jpg|Harkivas centrs pēc Krievijas Bruņoto spēku bombardēšanas 1. martā Attēls:Kharkiv Oblast after shelling (5).jpg|2. martā Harkivas apgabalā sagrautās ēkas Attēls:Lyceum 25, Zhytomyr, after an airstrike during Russian invasion (5).jpg|Skolas ēka [[Žitomira|Žitomirā]] pēc Krievijas Bruņoto spēku gaisa triecieniem 4. martā Attēls:Battle of Hostomel, 04.03.2021, Damaged Russian BMD-2.jpg|4. marta [[Hostomeļa]]s kaujā sašautais Krievijas 31. desanta brigādes bruņutransportieris BMD-2 Attēls:Выдвижение танкового подразделения в Киевской области в ходе вторжения на Украину 002.png|Krievijas karaspēka kolonna, kuru apturēja [[Kijivas kauja|Kijivas kaujā]] Attēls:Destruction of Russian tanks by Ukrainian troops in Mariupol (3).jpg|Kaujās pie Mariupoles iznīcinātais Krievijas tanks T-72B3 ar "Z" zīmi Attēls:Kharkiv (Krasnodarska Street) after shelling, 7 March 2022 (1).jpg|7. martā sašautā dzīvojamā ēka Harkivā </gallery> === Uzbrukuma otrais vilnis === 10. martā Krievijas spēki turpināja uzbrukuma operāciju, cenšoties aplenkt Kijivu, bet Ukrainas karaspēks uzsāka pretuzbrukumu. Turpinājās Harkivas bombardēšana, Ukrainas puse ziņoja, ka kopš iebrukuma sākuma iznīcinātas vairāk nekā 280 dzīvojamās ēkas, 26 skolas un 23 bērnudārzi. Krievijas kara lidmašīnas naktī bombardēja arī [[Ohtirka]]s pilsētu. Ukrainas prezidents Zelenskis informēja, ka 10. martā no Sumiem, [[Trostjaneca]]s, Krasnopiļas, Irpeņas, Bučas, Hostomeļas un Izjumas esot evakuēti gandrīz 40 tūkstoši civiliedzīvotāju. Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] pavēstīja, ka sarunās [[Turcija]]s pilsētā [[Antalja|Antaljā]] nav izdevies panākt Krievijas ārlietu ministra [[Sergejs Lavrovs|Sergeja Lavrova]] piekrišanu uguns pārtraukšanai uz 24 stundām, bet abas puses vienojušās meklēt risinājumus saistībā ar humānās palīdzības jautājumiem. Lavrovs apsūdzēja Ukrainu, ka tā izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu un nosodīja Rietumvalstu ieroču piegādes Ukrainai.<ref name="LSM10.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-10-marts-krievija-uzbruk-ukrainai-arlietu-ministru-sarunas-nav-butiska-progresa.a447221/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 10. marts. Krievija uzbrūk Ukrainai, ārlietu ministru sarunās nav būtiska progresa] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref><ref name="LSM11.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-marts-turpinas-krievijas-iebrukums-ukraina.a447399/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 11. marts. Turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 10. martā</ref> 11. martā Krievijas armija mēģināja pārraut [[Čerņihiva]]s aizsardzību, bloķēt Harkivu un ieņemt Mariupoli un [[Severodonecka|Severodonecku]]. Notika [[Lucka]]s un [[Ivanofrankivska]]s lidostu bombardēšana, Krievijas kara aviācija veica uzlidojumus arī [[Dnipro]] pilsētai. Krievijas puse pavēstīja, ka Doneckas tautas republikas karaspēks ieņēmis [[Volnovaha]]s pilsētu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pārgrupēja spēkus un turpināja rezervju veidošanu Krievijas teritorijā. Pēdējā diennaktī Ukrainas karaspēks notrieca 10 ienaidnieka lidmašīnas un iznīcināja divas bruņutehnikas kolonnas.<ref name="LSM11.martā"/> ASV Aizsardzības departaments paziņoja, ka pēdējās dienās [[Krievijas Bruņotie spēki]] Ukrainā bija samazinājuši ofensīvu uz zemes, taču bija pastiprinājuši raķešu un aviācijas triecienus pa pilsētām un to lidostām, kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks Ukrainā bija izšāvis vairāk nekā 775 dažāda tipa raķešu.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] informēja, ka vairāk nekā 100 tūkstoši ukraiņu brīvprātīgo ir pievienojušies teritoriālās aizsardzības vienībām, bet 200 tūkstoši ukraiņu ir atgriezušies no ārzemēm, lai aizstāvētu dzimteni. Ukrainā esot ieradušies arī vairāki desmiti tūkstoši ārvalstu pilsoņi, kuri vēloties karot pret krievu iebrucējiem.<ref name="LSM11.martā"/> Krievija pieprasīja sasaukt [[ANO Drošības padome]]s sēdi, apsūdzot ASV un Ukrainu militāri bioloģisko laboratoriju izveidē Ukrainā. Gan ASV, gan Ukraina noraidīja šīs apsūdzības.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins esot devis rīkojumu par terorakta sarīkošanu Krievijas ieņemtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritorijā, atbildību uzveļot Ukrainai.<ref name="LSM11.martā"/> Ukrainas bruņotie spēki pavēstīja, ka Krievijas kara lidmašīnas ir apšaudījušas Baltkrievijas apdzīvoto vietu Kopani pie Baltkrievijas un Ukrainas robežas, lai iesaistītu Baltkrievijas armiju karā ar Ukrainu.<ref name="LSM11.martā"/> Krievijas aizsardzības ministrs [[Sergejs Šoigu]] Krievijas Drošības padomes sēdē paziņoja, ka aptuveni 16 000 brīvprātīgo no [[Tuvie Austrumi|Tuvajiem Austrumiem]] pauduši vēlmi doties uz pašpasludinātajām Doneckas un Luhanskas tautas republikām, lai piedalītos atbrīvošanas kustībā.<ref name="LSM11.martā"/> 12. martā Krievijas karaspēks ieņēma Mariupoles austrumu nomali. Kijivas frontē tas atradās aptuveni 25 kilometru attālumā no galvaspilsētas centra, tās ziemeļrietumu piepilsētās turpinājās intensīvas aizsardzības kaujas. Krievijas aviācija bombardēja Mikolajivu, [[Dņipro]] un [[Kropivnicka|Kropivnicku]]. [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] padomes deputāti nobalsoja pret okupantu ierosinātās Hersonas tautas republikas izveidi. ANO apstiprināja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā izmanto [[kasešu bumbas]], kas aizliegtas daudzās citās valstīs.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kars-ukraina-12-marts-kijiva-gatavojas-aizstavet-pilsetu-no-karadarbibas-zonas-evakueti-gandriz-13-000-teksta-tiesraides-arhivs.a447606/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Karš Ukrainā. 12. marts: Kijivā gatavojas aizstāvēt pilsētu; no karadarbības zonas evakuēti gandrīz 13 000 (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 12. martā</ref> 13. martā Krievijas bruņotie spēki ar raķetēm apšaudīja Starptautisko Miera uzturēšanas un drošības centru (Javorivas militāro poligonu) uz rietumiem no [[Ļviva]]s, netālu no [[Polija]]s robežas. Uzskata, ka no [[Saratova]]s raķešu bāzes tika izšautas 30 raķetes. Ukrainas Stratēģiskās komunikācijas centrs vēstīja, ka dažas no raķetēm tikušas notriektas.<ref name="lsm13.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-13-marts-navejosas-apsaudes-ukrainas-pilsetas-pavada-pretkara-protesti-krievija-un-eiropa.a447673/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 13. marts. Nāvējošas apšaudes Ukrainas pilsētās pavada pretkara protesti Krievijā un Eiropā] lsm.lv 2022. gada 13. martā</ref> Ukrainas Nacionālās drošības padome paziņoja, ka Krievija plāno desanta operāciju [[Odesa]]s ieņemšanai.<ref name="lsm13.martā"/> 14. martā Krievijas karaspēka galvenie uzbrukuma mērķi bija [[Mariupole]] un [[Mikolajiva]]. Kijivas, Čerņihivas, Sumu un Harkivas apgabalos karadarbība pierima. Ķīnas Ārlietu ministrijas pārstāvis atsauca ziņas, ka Krievija Ķīnai būtu lūgusi militāru palīdzību. Krievijas valdības preses sekretārs apgalvoja, ka Krievijai ir patstāvīgs potenciāls, lai turpinātu operāciju.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-rakesu-triecieni-pilsetam-zinas-par-maskavas-lugumu-pec-pekinas-atbalsta-14-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a447766/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā: raķešu triecieni pilsētām; ziņas par Maskavas lūgumu pēc Pekinas atbalsta. 14. marts (Teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 14. martā</ref> 15. martā Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks Ukrainā plāno pastiprināt Harkivas grupējumu. Krievijas Bruņotie spēki turpināja veikt raķešu un bumbu triecienus, apšaudes ar artilēriju un tankiem pret civilo infrastruktūru un apdzīvotām vietām. Saglabājās augsta varbūtība, ka Krievija varētu sarīkot provokācijas Baltkrievijas militārajos objektos. Ukrainas plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka Krievija kopš iebrukuma sākuma uz Ukrainu raidījusi vairāk nekā 900 dažāda tipa raķešu. <ref name="LSM15.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-15-marts-krievijas-iebrukums-ukraina-turpinas-jau-20-dienu.a447935/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 15. marts. Krievijas iebrukums Ukrainā turpinās jau 20. dienu] lsm.lv 2022. gada 15. martā</ref> <gallery> Attēls:Rubble clearing in Kharkiv, 13 March 2022 (05).jpg|Gruvešu novākšana Harkivas centrā pēc karadarbības pierimšanas 13. martā Attēls:House on Bohatyrska Street after shelling of 14 March 2022 (01).jpg|14. martā sagrautā Oboloņas mikrorajona dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:House in Kyiv (Podilskyi District) after shelling on 15 March 2022 (01).jpg|15. martā Podilas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā Attēls:16-storey house in Sviatoshynskyi District after shelling on 15 March 2022 (04).jpg|15. martā Svjatošinas mikrorajonā sagrautā dzīvojamā ēka Kijivā </gallery> === Krievijas uzbrukuma apsīkums === Pēc otrā uzbrukuma viļņa neizdošanās Krievijas karaspēks Ukrainā izmantoja attāluma artilēriju un maz iesaistījās tiešās kaujās. 16. martā Mariupoles pašvaldība ziņoja, ka Krievijas okupācijas spēki nometa jaudīgu bumbu uz pilsētas Drāmas teātra ēkas, kuras bumbu patvertnē tobrīd bija paslēpušies simtiem cilvēku. Krievijas karakuģi apšaudīja Ukrainas piekrasti [[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]]. Odesas virzienā devās vismaz 14 Krievijas karakuģi trijās grupās. Diennakts laikā no Sumu, Harkivas un Doneckas apgabaliem evakuēja teju 30 000 cilvēku.<ref name="LSM16.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-16-marts-jau-21-dienu-ukraina-notiek-krievijas-izversts-kars.a448088/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 16. marts. Jau 21. dienu Ukrainā notiek Krievijas izvērsts karš]</ref> 17. martā Krievijas kara flote ar raķetēm sašāva trīs kuģus, kas zem [[Panama]]s karoga atradās Melnajā jūrā, viens no kuģiem nogrima. Ukrainas ģenerālštābs norādīja, ka agresors nav sasniedzis nevienu stratēģisko mērķi un Krievija jau ir iztērējusi gandrīz visus “Kalibr” un “Iskander” raķešu krājumus, tādēļ tagad Ukrainas pilsētas tiek apšaudītas ar mazāk precīziem ieročiem, kas nodara lielākus postījumus infrastruktūrai un civiliedzīvotājiem. [[Apvienotās Karalistes premjerministrs]] [[Boriss Džonsons]] atzina, ka Krievijas iebrukums Ukrainā jau ir izgāzies, jo Putins par zemu novērtēja Ukrainas pretošanās spēku, un Kremļa līderis tagad izdara kara noziegumus Ukrainā. ASV prezidents Baidens nodēvēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu par kara noziedznieku.<ref name="LSM17.martā"> [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-17-marts-sakusies-krievijas-kara-ukraina-ceturta-nedela.a448272/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 17. marts. Sākusies Krievijas kara Ukrainā ceturtā nedēļa] lsm.lv 2022. gada 17. martā</ref> [[Attēls:Російська техніка під Тростянцем 18.03.2022 (1).jpg|thumb|Kaujās pie [[Trostjaneca]]s iznīcinātā Krievijas karaspēka kolonna 18. martā.]] 18. martā Krievijas aizsardzības ministrija paziņoja, ka DTR spēki ar Krievijas armijas atbalstu Mariupoles centrā aplenkuši nacionālistus. Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš uzbrukuma sākuma Krievija zaudējusi aptuveni 14 200 karavīru. Krievijas karaspēka uzbrukums bija apturēts visos virzienos. Agresora vienību atrašanās vieta nedēļas laikā nebija mainījusies, bet Ukrainas bruņotie spēki bija veikuši vairākus sekmīgus lokālus pretuzbrukumus. Krievija deva spārnoto raķešu triecienu pa avioremonta rūpnīcu pie [[Ļvivas starptautiskā lidosta|Ļvivas lidostas]]. Kijivas ziemeļrietumu rajonā nogāzās kaujas raķetes atlūzas. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs piedraudēja, ka Krievija ir gatava uzbrukt ieroču piegādes kravām, ko Ukraina saņem no Rietumiem. Ukrainas ārkārtas situāciju dienests informēja, ka Krievijas raķešu triecienā sagrautas vairākas dzīvojamās mājas un skola Kijivā, viens cilvēks gājis bojā, 19 — ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-18-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448438/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE: 18. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 18. martā</ref> 19. martā Krievijas gaisa spēki [[Ivanofrankivskas apgabals|Ivanofrankivskas apgabalā]] raķešu un aviācijas munīcijas noliktavas sagraušanai pirmo reizi izmantoja [[hiperskaņas raķetes]] “Kinžal”. Mikolajivas armijas kazarmās trāpīja vairākas Krievijas raķetes, bojā gāja vairāk nekā 50 ukraiņu karavīru. Krievijas spēkiem nebija izdevies iegūt kontroli pār Ukrainas gaisa telpu, raķetes triecieniem Ukrainas teritorijā tie palaida no savas gaisa telpas. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka karadarbībā Ukrainā nogalināts Krievijas Dienvidu kara apgabala 8. armijas komandieris ģenerālleitnants Andrejs Mordvičevs. Ukrainas pagaidu okupēto teritoriju reintegrācijas ministre [[Irina Vereščuka]] informēja, ka registrēti 562 Krievijas armijas karagūstekņi, kas nevēlas atgriezties Krievijā.<ref name="lsm.lv">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-19-marts-krievijas-speki-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448618/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 19. marts. Krievijas spēki turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 19. martā</ref> 20. martā Krievijas Aizsardzības ministrija informēja par otro uzbrukumu ar hiperskaņas raķetēm pret Ukrainas armijas degvielas un smērvielu noliktavām [[Mikolajivas apgabals|Mikolajivas apgabala]] Konstantinivkā. Krievijas sauszemes karaspēks tupināja koncentrēties uz vietēja mēroga kaujām, nevis iesaistījās plaša mēroga operācijās. Krievijas bruņotie spēki Ukrainā nerēķinājās ar civiliedzīvotāju upuriem un bez šķirošanas turpināja apšaudīt pilsētu teritorijas, Harkivā Krievijas artilērijas apšaudēs bija iznīcinātas apmēram 600 daudzstāvu mājas.<ref name="LSM20. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-20-marts-krievijas-kars-ukraina-krievijas-speki-iesaistas-vieteja-meroga-sadursmes.a448551/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE: 20. marts. Krievijas karš Ukrainā: Krievijas spēki iesaistās vietēja mēroga sadursmēs] lsm.lv 2022. gada 20. martā</ref> 21. martā Krievijas Aizsardzības ministrija pieprasīja, lai Ukrainas karavīri noliek ieročus un atstāj Mariupoli, tikai pēc tam Krievija piekritīšot Mariupoles civiliedzīvotāju evakuācijai. Ukrainas valdība noraidīja šo Krievijas ultimātu.<ref name="LSM21.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448784/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 21. martā</ref> Kijivas Podilas rajonā pēc Krievijas karaspēka veiktās apšaudes aizdegās tirdzniecības centrs. Kļuva zināms, ka pēc ANO datiem līdz 19. martam Ukrainā bija reģistrēti 902 bojā gājuši civiliedzīvotāji un vēl 1459 cilvēki ievainoti.<ref name="LSM21.martā"/> 22. martā Krievijas karaspēks turpināja Ukrainas bombardēšanu ar bumbvedējiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm, izmantojot aptuveni 40 lidlaukus Baltkrievijā, Krievijā un okupētajā Krimā. Ukrainas Ārkārtējo situāciju valsts dienests informēja, ka Krievijas karaspēks kopš iebrukuma sākuma bija pilnīgi sagrāvis 651 dzīvojamo namu, kā arī nodarījis postījumus vēl 3780 dzīvojamiem namiem.<ref name="LSM22. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a448974/?utm_source=lsm&utm_medium=article-right&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 22. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. martā</ref> Ukrainas armija atbrīvoja [[Makariva]]s pilsētu, kas atrodas 60 kilometrus uz rietumiem no Kijivas. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas karaspēka degvielas, munīcijas un pārtikas krājumi palikuši ne vairāk kā trīs dienām.<ref name="LSM22. martā"/> 23. martā Krievijas bruņotie spēki turpināja uzbrukumu aplenktajai [[Mariupole]]i, kurā joprojām bija iesprostoti gandrīz 100 000 cilvēku. Mariupoli apšaudīja ar artilēriju, tālas darbības raķetēm un no Krievijas karaflotes kuģiem Azovas jūrā. Ukrainas karaspēks pārgāja pretuzbrukumā, cenšoties atgūt [[Trostjaneca]]s pilsētu [[Sumu apgabals|Sumu apgabalā]]. Lai traucētu [[ķīmiskie ieroči|ķīmisko ieroču]] uzbrukuma plānošanu Ukrainā, Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizācija pārtrauca sniegt meteoroloģisku informāciju Krievijai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs pavēstīja, ka ir iespējams iebrukums no Baltkrievijas [[Volīnija]]s virzienā.<ref name="LSM23. martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-23-marts-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a449137/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 23. marts. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 23. martā</ref> 24. martā Krievijas armija sāka citu pilsētu apšaudi no okupētās [[Melitopole]]s militārā lidlauka, kur bija izveidota raķešu bāze. Ukrainas Ārlietu ministrija norādīja, ka Krievijas okupācijas spēki grib piespiest ap 15 000 Mariupoles kreisā krasta iedzīvotāju doties uz Krieviju. Krievijas okupācijas spēki sāka uzbrukumu [[Slavutiča]]s pilsētai.<ref name="LSM24.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-jau-menesi-atvaira-krievijas-karaspeka-iebrukumu-teksta-tiesraides-arhivs-24-marts.a449319/ Ukraina jau mēnesi atvaira Krievijas karaspēka iebrukumu (Teksta tiešraides arhīvs. 24. marts)] lsm.lv 2022. gada 24. martā</ref> === Ukrainas pretuzbrukumi === [[Attēls:Холодноярівська піхота знищила російський танк Т-80 01.jpg|thumb|Iznīcinātais Krievijas tanks [[T-80]] 25. martā.]] [[Attēls:Українські захисники розгромили ворожу БТГ на Донеччині за кілька годин 03.jpg|thumb|Uzbrukums Krievijas bruņutehnikas kolonnai Doneckas apgabalā 1. aprīlī.]] [[Attēls:Working trip of the President of Ukraine to the Kyiv region 103.jpg|thumb|Zelenskis no Krievijas Bruņotajiem spēkiem atbrīvotajā Kijevas apgabala daļā 4. aprīlī.]] 25. martā Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka 24. martā Ukrainas bruņotie spēki okupētās [[Berdjanska]]s ostā nogremdēja desantkuģi "Saratov", bojājumi tika nodarīti vēl diviem desantkuģiem. Ukrainas armija sāka [[Hersona]]s atbrīvošanas operāciju. Ukrainas Galvenā izlūkošanas pārvalde pavēstīja, ka arvien vairāk Krievijas karavīru pāriet Ukrainas pusē. Kopš kara sākuma Krievijas karaspēkam nebija izdevies ieņemt nedz galvaspilsētu Kijivu, nedz citas lielās pilsētas, bet dažas sagrābtās apdzīvotās vietas iedzīvotāju spēcīgās pretošanās dēļ Krievijas Bruņotajiem spēkiem joprojām neizdevās kontrolēt pilnībā. Visas šīs problēmas atstāja iespaidu uz agresoru kaujas garu. Pēc militāro analītiķu domām kopš kara sākuma Krievijas armija bija zaudējusi 530 tankus, savukārt Ukrainas bruņotie spēki zaudējuši 74 savus, bet sagrābuši 117 ienaidnieka tankus.<ref name="LSM25.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-25-marts-krievija-turpina-karu-ukraina.a449496/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 25. marts. Krievija turpina karu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 25. martā</ref> 26. martā Ukrainas Nacionālās Drošības un aizsardzības padome pavēstīja, ka Krievijas militāri politiskās vadības iekšienē sākusies skaidrošanās, kāpēc Ukrainas galvaspilsēta Kijiva nav ieņemta dažu dienu laikā. Starptautiskā ziņu aģentūra "[[Reuters]]" ziņoja, ka Krievija ir mainījusi savas prioritātes un vairs nekoncentrējas uz Kijivas ieņemšanu, bet gan uz Donbasā esošo ukraiņu spēku atšķelšanas no pārējās valsts teritorijas. Ukrainas armija Sumu apgabalā atbrīvoja [[Trostjaneca]]s pilsētu, bet Harkivas apgabalā vairākas apdzīvotās vietas [[Mala Rohaņa]]s virzienā, kaujas turpinājās pie [[Izjuma]]s pilsētas. Krievija divas reizes ar raķetēm apšaudīja Ļvivu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-pret-ukrainu-svarigakais-26-marta.a449702/ Krievijas karš pret Ukrainu. Svarīgākais 26. martā] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> Prezidents Zelenskis aicināja piegādāt Ukrainai lidmašīnas un tankus, jo bez tiem nav iespējams pārtraukt Mariupoles blokādi. Ārlietu ministrs Kuleba pēc tikšanās ar ASV amatpersonām norādīja, ka ASV puse vairs nav iebildusi pret ieceri Ukrainai nodot Polijas bruņojumā esošās PSRS ražojuma iznīcinātājlidmašīnas ''[[MiG-29]]''.<ref name="LSM27.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-partraukt-mariupoles-blokadi-bez-tankiem-un-lidmasinam-nav-iespejams.a449796/ Zelenskis: Pārtraukt Mariupoles blokādi bez tankiem un lidmašīnām nav iespējams] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> 27. martā Ukrainas Iekšlietu ministrija paziņoja, ka Krievija savelkot jaunus papildspēkus pie Ukrainas robežas. Krievija turpināja iznīcināt Ukrainas naftas un pārtikas krājumus un ar raķetēm apšaudīja [[Dubno]] un [[Lucka]]s naftas bāzes. Ukrainas karaspēks devās pretuzbrukumā pie Harkivas.<ref name="LSM27.martā-1">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-kars-ukraina-aktualais-27-marta.a449797/ Krievijas karš Ukrainā. Aktuālais 27. martā] lsm.lv 2022. gada 27. martā</ref> Ukrainas prezidenta administrācija informēja, ka Krievija izvērš karadarbību Ukrainas austrumos un dienvidaustrumos ar mērķi aplenkt ukraiņu spēkus starp Izjumu un Volnovahu.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 28. martā Kijivas priekšpilsētas [[Irpiņa]]s mērs paziņoja, ka pilsēta ir atbrīvota no Krievijas okupācijas spēkiem.<ref name="LSM28.martā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-28-marts-ukraina-jau-33-dienu-pretojas-krievijas-iebrukumam.a449885/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 28. marts. Ukraina jau 33. dienu pretojas Krievijas iebrukumam] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 30. martā Krievijas karaspēks bombardēja [[Nižina]]s un Černihivas pilsētas par spīti Krievijas paziņojumam mazināt ofensīvu Kijivas un Černihivas virzienos. Krievijas karaspēks atstāja slēgtās [[Čornobiļas atomelektrostacija]]s teritoriju. 1. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki turpināja pretuzbrukumus pie Kijivas, Harkivas un Hersonas. Krievijas okupācijas spēki atkāpās no Bučas, Hostomeļas un Čornobiļas, kopā no aptuveni 30 apdzīvotām vietām visā valstī. Krievija apsūdzēja Ukrainu, ka tā ar helikopteriem uzbrukusi [[Belgoroda]]s naftas bāzei. Krievijas karaspēks diennakts laikā 380 reizes apšaudīja Harkivas apgabalu ar raķetēm "Grad" un "Smerč" un pēc smagām kaujām ieņēma Izjumas pilsētu.<ref name="LSM1.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-zino-par-desmitiem-apdzivoto-vietu-atbrivosanu-no-okupantiem.a450701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina ziņo par desmitiem apdzīvoto vietu atbrīvošanu no okupantiem] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 3. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka atsevišķos virzienos turpinājās Krievijas karaspēka atkāpšanās. Krievijas bruņoto spēku 20. armijas 3. motorizēto kājnieku divīzijā dažāda līmeņa komandieri atsacījās piedalīties karadarbībā. Militārpersonas masveidā iesniedza atlūgumus. Arī 58. armijā divu bataljonu taktisko grupu personāls bija atteicies piedalīties karadarbībā Ukrainas teritorijā.<ref name="LSM3.aprīlī"/> 4. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievijas armija atkāpusies no Kijivas, Černihivas un Sumu apgabaliem. ==== Kreisera ''Moskva'' nogremdēšana ==== [[Attēls:Stamp of Ukraine s1985.jpg|thumb|Pastmarka ar ukraiņu karavīru, kas velta rupju žestu Krievijas karakuģim "Moskva", kas 14. aprīlī nogrima Melnajā jūrā.]] 14. aprīlī Ukrainas bruņotie spēki paziņoja, ka ar divām pretkuģu raķetēm "Neptūns" sašāvuši Krievijas Melnās jūras flotes raķešu kreiseri ''Moskva'' ("Maskava"). Krievijas Aizsardzības ministrija atzina, ka uz karakuģa izcēlies ugunsgrēks, sprāgusi munīcija un tas nogrimis.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-14-aprilis-jau-50-dienu-ilgst-krievijas-iebrukums-ukraina.a452412/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 14. aprīlis. Jau 50. dienu ilgst Krievijas iebrukums Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> Naktī uz 15. aprīli Krievija veica raķešu triecienu pa militāro rūpnīcu ''Vizar'' Kijivas apgabalā, kurā ražoja raķetes "Neptūns".<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-15-aprili.a452599/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 15. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 15. aprīlī</ref> 16. aprīļa rītā Krievija ar raķetēm apšaudīja Kijivas Darņicas rajonu, prognozēja pastiprinātu raķešu triecienu iespējamību Kijivas centrā, pieļaujot, ka Krievija tādējādi centīsies atriebties par kreisera ''Moskva'' nogremdēšanu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kijivas-mers-krievijas-speki-sestdienas-rita-apsaudijusi-kijivu.a452701/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Kijivas mērs: Krievijas spēki sestdienas rītā apšaudījuši Kijivu] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> ==== Uzbrukums Hersonas apgabalā ==== 10. jūnijā Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka Ukrainas armija veikusi triecienus Krievijas bruņoto spēku bāzēm, aprīkojuma un personāla uzkrāšanas vietām un lauka noliktavām [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]].<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-devusi-triecienus-krievijas-spekiem-hersona.a460987/ Ukrainas armija devusi triecienus Krievijas spēkiem Hersonā] lsm.lv 2022. gada 10. jūnijā</ref> Savukārt Ukrainas aviācija deva triecienu Krievijas armijas atbalsta punktam un pontonu tiltam.<ref name="LSM11.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kara-108-diena-krievijas-iebrukuma-laika-kritusi-ap-10-tukstosiem-ukrainas-karaviru.a461070/ Kara 108. diena: Krievijas iebrukuma laikā krituši ap 10 tūkstošiem Ukrainas karavīru] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> Ukrainas puse pavēstīja, ka triecienā pa Krievijas armijas bāzi Stara Zburjivkā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi, viens no viņiem bijis [[FSB]] ģenerālis, kuram bijis uzdots organizēt referendumu par Hersonas apgabala pievienošanu Krievijai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armijas-trieciena-hersonas-apgabala-nogalinati-divi-krievijas-generali.a461064/ Ukrainas armijas triecienā Hersonas apgabalā nogalināti divi Krievijas ģenerāļi] lsm.lv 2022. gada 11. jūnijā</ref> 15. jūnijā Volodimirs Zelenskis izvirzīja mērķi panākt okupētās Hersonas atbrīvošanu.<ref name="LSM15.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/brisele-spriez-par-verienigakam-ierocu-piegadem-ukrainai-aktualais-15-junija.a461639/ Briselē spriež par vērienīgākām ieroču piegādēm Ukrainai. Aktuālais 15. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 15. jūnijā </ref> 19. jūnijā kļuva zināms, ka divu diennakšu laikā Ukrainas karaspēkam bija izdevies pavirzīties tuvāk okupētajam apgabala administratīvajam centram Hersonai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/situacija-fronte-ukraina-saspringta-un-sarezgita-briti-bridina-par-jauna-kara-iespejamibu-eiropa.a462167/ Situācija frontē Ukrainā saspringta un sarežģīta; briti brīdina par jauna kara iespējamību Eiropā] lsm.lv 2022. gada 19. jūnijā</ref> 8. jūlijā Ukrainas vicepremjere Irina Vereščuka aicināja iedzīvotājus pamest Hersonas un Zaporižjas apgabalus, jo tur esot gaidāmas ļoti smagas cīņas. 11. jūlijā Ukrainas aizsardzības ministrs [[Oleksijs Reznikovs]] paziņoja, ka prezidents Zelenskis devis pavēli izstrādāt plānu okupēto Ukrainas dienvidu apgabalu atbrīvošanai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/spradzieni-harkiva-un-mikolajiva-krievija-turpina-apsaudit-slovjanskas-apkaimi.a464869/ Sprādzieni Harkivā un Mikolajivā; Krievija turpina apšaudīt Slovjanskas apkaimi] lsm.lv 2022. gada 11. jūlijā</ref> === Krievijas ofensīva Austrumukrainā === 2. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs informēja, ka Krievijas karaspēks mēģina aplenkt Ukrainas spēku kontrolētās teritorijas Doneckas un Luhanskas apgabalos valsts austrumos. Sīvākās kaujas norisinājās pie krievu okupētās Izjumas pilsētas. Līdztekus Krievijas gaisa spēki atsāka bombardēt [[Dnipro]], [[Krivijriha]]s, [[Kremenčuka]]s un [[Poltava]]s pilsētas.<ref name="LSM2.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-2-aprili.a450615/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 2. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 2. aprīlī </ref> 4. aprīlī Krievijas karaspēks turpināja uzbrukumu Donbasā ar mērķi sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu administratīvās robežas un turpināja sistemātiskus raķešu triecienus un gaisa uzlidojumus Ukrainas civilās infrastruktūras objektiem un degvielas uzglabāšanas bāzēm. Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs vēstīja, ka ienaidnieka mērķis ir pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoles pilsētu, kā arī veikt uzbrukumu [[Severodonecka]]s un [[Slovjanska]]s pilsētām.<ref name="LSM4.aprīlī"/> 6. aprīlī kaujas turpinājās pie Harkivas, kā arī Doneckas un Luhanskas apgabalos. 7. aprīlī Ukrainas prezidenta padomnieks [[Oleksijs Arestovičs]] pavēstīja, ka sīvas kaujas notika Luhanskas apgabala dienvidrietumos pie [[Severodonecka]]s un [[Rubižne]]s pilsētām. Krievijas karaspēks uzbruka [[Kramatorska]]s un [[Slovjanska]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-krievijas-kars-ukraina-plasuma-versas-sasutums-par-slaktinu-buca-prasa-un-spriez-par-papildu-sankcijam.a451376/ TEKSTA TIEŠRAIDE. Krievijas karš Ukrainā: Plašumā vēršas sašutums par slaktiņu Bučā; prasa un spriež par papildu sankcijām] lsm.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 8. aprīlī Ukrainas drošības dienests informēja, ka Krievija bombardēja Kramatorskas dzelzceļa staciju, kurā gāja bojā 52 cilvēki, tostarp pieci bērni. Pēc uzbrukuma slimnīcās nogādāja 98 cilvēkus, to vidū arī 16 bērnus.<ref name="LSM8.aprīlī"/> 9. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks gatavojās uzbrukumam Harkivai un turpināja uzbrukumu Doneckas virzienā. Notika Odesas apgabala apšaude ar raķetēm. [[BBC]] vēstīja, ka par Krievijas karaspēka pavēlnieku Ukrainā iecelts ģenerālis Aleksandrs Dvorņikovs, kurš savā laikā piedalījies [[Sīrijas pilsoņu karš|Sīrijas pilsoņu karā]]. <ref name="LSM9.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijagatavo-uzbrukumus-visu-luhanskas-un-doneckas-apgabalu-okupesanai.a451759/ Ukraina: Krievija gatavo uzbrukumus visu Luhanskas un Doneckas apgabalu okupēšanai] lsm.lv 2022. gada 9. aprīlī</ref> 10. aprīlī Ukrainas bruņoto spēku Ģenerālštābs ziņoja, ka Krievijas karaspēks pastiprina uzbrukumus Izjumas pilsētas rajonā un mēģina pilnībā pārņemt savā kontrolē Mariupoli. Ukrainas puse ziņoja, ka Krievija sagatavojusi 60 000 karavīru lielu grupējumu ofensīvai Ukrainas austrumos. Satelītattēli liecināja, ka uz Harkivas pusi devās 12 km gara Krievijas militārās tehnikas kolonna.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-10-aprili.a451748/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 10. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 10. aprīlī</ref> 11. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka ar divu bataljonu taktisko grupu (BTG) spēkiem Krievijas armija mēģināja veikt uzbrukumu [[Dovheņke]]s un [[Dmitrivka]]s virzienā, taču panākumus neguva un atgāja iepriekš ieņemtajās pozīcijās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-11-aprilis-ukraina-gatavojas-krievijas-speku-uzbrukumiem-austrumos.a451890/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 11. aprīlis. Ukraina gatavojas Krievijas spēku uzbrukumiem austrumos] lsm.lv 2022. gada 11. aprīlī </ref> Pulks "[[Azovas bataljons|Azova]]", kas piedalās Mariupoles aizstāvēšanā paziņoja, ka Krievijas karaspēks lietoja ķīmisko ieroci, nometot to no bezpilota lidaparāta. 13. aprīlī Ukrainas puse informēja, ka Ukrainas 36. jūras kājnieku brigādes karavīriem bija izdevies izlauzties līdz brīvprātīgo “Azova” pulkam aplenktajā Mariupolē, tomēr daļa karavīru krita Krievijas armijas gūstā. 17. aprīlī Ukrainas armijas ģenerālštābs pavēstīja, ka Krievija piedāvājusi Mariupoles aizstāvjiem nolikt ieročus un padoties. Krievijas puse minēja, ka Mariupolē bojā gājuši vismaz 4000 Ukrainas karavīru. Ukrainas armija atsita desmit ienaidnieka uzbrukumus Doneckas un Luhanskas apgabalos, Krievijas karaspēks apšaudīja Harkivas, [[Kreminna]]s, [[Severodonecka]]s un [[Zolote]]s dzīvojamos rajonus kā arī [[Brovari|Brovarus]] netālu no Kijivas.<ref name="LSM17.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-17-aprili.a452693/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 17. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 17. aprīlī </ref> 18. aprīlī Krievijas karaspēks okupēja Kreminnas pilsētu, Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija gatavojas lielam uzbrukumam Donbasā un vēlas vismaz kaut kādu uzvaru līdz pareizticīgo [[Lieldienas|Lieldienām]] 24. aprīlī.<ref name="LSM18.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-18-aprili.a452771/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 18. aprīlī ] lsm.lv 2022. gada 18. aprīlī</ref> [[Attēls:Бородянка - світ продовжують жахати наслідки російської окупації у населених пунктах під Києвом 41.jpg|thumb|Okupantu sašautais [[Tarass Ševčenko|Tarasa Ševčenko]] piemineklis [[Borodjanka|Borodjankā]].]] 18. aprīlī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka Krievijas karaspēks ir sācis liela mēroga ofensīvu Ukrainas austrumos. Krievija veica raķešu triecienus pa Harkivu, Kijivu, Ļvivu un Mikolajivu.<ref name="LSM18.aprīlī"/> 19. aprīlī Krievijas karaspēks uzbruka Rubižnes, [[Popasna]]s un Severodoneckas pilsētām Donbasā, kā [[Huļaipole]]s pilsētai Zaporižjas apgabalā. Turpinājās Mikolajivas apšaude ar raķetēm. Ukrainā karoja 76 Krievijas armijas bataljona lieluma taktiskās kaujas grupas (BTG), kas bija par 11 vairāk nekā iepriekšējā nedēļā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/19-aprilis-ukraina-aizstavas-pret-plasu-krievijas-okupacijas-speku-ofensivu-teksta-tiesraides-arhivs.a452905/ 19. aprīlis. Ukraina aizstāvas pret plašu Krievijas okupācijas spēku ofensīvu (teksta tiešraides arhīvs)] lsm.lv 2022. gada 19. aprīlī</ref> 21. aprīlī Krievijas prezidents Putins lika Sergejam Šoigu atcelt plānus par [[Mariupole]]s rūpnīcas "[[Metalurģijas kombināts "Azovstaļ"|Azovstaļ]]" ieņemšanu. Viņš sacīja, ka Krievijas spēkiem ir pilnībā jānobloķē rūpnīcas milzīgā teritorija, lai no tās "pat muša nevarētu izmukt".<ref name="LSM21.aprīlī"/> 22. aprīlī KF Centrālā kara apgabala karaspēka komandiera amata pienākumu izpildītājs [[Rustams Minekajevs]] paziņoja, ka "specoperācijas otrā fāze" sākusies burtiski pirms divām dienām, un tās mērķis ir pilnīgas kontroles ieviešana pār Donbasu un Dienvidu Ukrainu, kā arī koridora nodrošināšana uz Krimu. Harkivas apgabala administrācijas vadītājs vēstīja, ka diennakts laikā Krievijas spēki apšaudījuši Harkivu un tās apgabalu vismaz 50 reižu. Ukrainas ģenerālštābs informēja, ka Harkivas apkārtnē palikušas vien septiņas Krievijas bataljona taktiskās grupas (BTG).<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-22-aprilis-krievija-noraidijusi-pamieru-pareizticigo-lieldienas-rietumvalstis-sola-papildu-ierocus-ukrainai.a453410/ TEKSTA TIEŠRAIDE: 22. aprīlis. Krievija noraidījusi pamieru pareizticīgo Lieldienās; rietumvalstis sola papildu ieročus Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 22. aprīlī</ref> 23. aprīlī Krievijas karaspēks veica raķešu triecienu pa Odesu no vismaz četrām zemūdenēm Melnajā jūrā un turpināja galvenās kaujas darbības koncentrēt Slovjanskas-Kramatorskas virzienā un Huļapoles virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 28. aprīlī, kad Kijivu apmeklēja ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Gutērrešs]], Krievijas karaspēks ar raķetēm apšaudīja galvaspilsētas dzīvojamos kvartālus, nogalinot arī radiostacijas “[[Radio Svoboda]]” žurnālisti Viru Hiriču un ievainojot daudzus civiliedzīvotājus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-29-aprili.a454529/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 29. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 29. aprīlī</ref> 7. maijā iebrucēji mēģināja aplenkt [[Rubižne]]s, [[Popasna]]s un [[Severodonecka]]s pilsētas Luhanskas apgabalā, kā arī uzbrukt no [[Huļajpole]]s [[Zaporižja]]s virzienā un no Hersonas apgabala [[Krivijriha]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-iebrukumu-ukraina-aktualais-7-maija.a455695/ Krievija turpina iebrukumu Ukrainā. Aktuālais 7. maijā] lsm.lv 2022. gada 7. maijā</ref> 8. maijā Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] paziņoja, ka viņam pakļautie kaujinieki ir daļēji ieņēmuši [[Popasna]]s pilsētu, bet Ukrainas varasiestādes apgalvoja, ka cīņa par pilsētu turpinās.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-rietumu-lideru-vizites-un-atbalsts--aktualais-ukraina-8maija.a455760/ Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; Rietumu līderu vizītes un atbalsts — aktuālais Ukrainā 8.maijā] lsm.lv 2022. gada 8. maijā</ref> 9. maijā, kad Odesu apmeklēja Eiropadomes prezidents [[Šarls Mišels]], Krievijas karaspēks izšāva uz Odesu septiņas raķetes, nogalinot vienu cilvēku un ievainojot piecus. Raķešu uzbrukuma rezultātā aizdegās arī trīs noliktavu ēkas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-ar-raketem-apsauda-odesu-aktualais-10-maija.a456013/ Krievija ar raķetēm apšauda Odesu. Aktuālais 10. maijā] lsm.lv 2022. gada 10. maijā</ref> 14. maijā Ukrainas karaspēks apturēja Krievijas armijas mēģinājumu aplenkt Severodonetskas pilsētu un pārgāja pretuzbrukumā Izjumas virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> 20. maijā Krievijas karaspēks Donbasā apšaudīja apmēram 50 apdzīvotas vietas un Ukrainas bruņotie spēki atvairīja 14 pretinieka uzbrukumus. Krievijas armija turpināja Severodoneckas apšaudi ar smago artilēriju.<ref name="LSM20.maijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-spiediens-uz-donbasu-asv-40-miljardu-palidziba-ukrainai-aktualais-20-maija.a457642/ Krievijas spiediens uz Donbasu; ASV 40 miljardu palīdzība Ukrainai. Aktuālais 20. maijā] lsm.lv 2022. gada 20. maijā</ref> 25. maijā turpinājās kaujas pie Severodoneckas, Krievijas karaspēks uzbruka arī [[Limana (Ukraina)|Limanas]] un [[Bahmuta]]s virzienā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-armija-censas-donbasa-izverst-masivu-uzbrukumu-aktualais-25-maija.a458365/ Krievijas armija cenšas Donbasā izvērst masīvu uzbrukumu. Aktuālais 25. maijā] lsm.lv 2022. gada 25. maijā </ref> 5. jūnijā Krievijas bruņotie spēki apšaudīja Kijivas Darnicas un Dnipras rajonus ar raķetēm "Kalibr". Severodoneckas pilsētā turpinājās ielu kaujas, Krievija bija ieņēmusi apmēram pusi no pilsētas teritorijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/102-diena-kara-ukraina-krievijas-speki-ar-raketem-apsauda-kijivu-aktivaka-karadarbiba--austrumos.a460094/ 102. diena karā Ukrainā: Krievijas spēki ar raķetēm apšauda Kijivu, aktīvākā karadarbība – austrumos] lsm.lv 2022. gada 5. jūnijā</ref> 8. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās uz Severodoneckas piepilsētām, Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis paziņoja, ka cīņa par Severodonecku var kļūt izšķiroša Donbasa liktenim.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-prezidents-cinu-par-severodonecku-saista-ar-donbasa-likteni.a460710/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas prezidents cīņu par Severodonecku saista ar Donbasa likteni] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā </ref> 15. jūnijā Ukrainas armijas ģenerālštābs vēstīja, ka Ukrainas spēki veiksmīgi atvaira uzbrukumus Severodoneckā, kaujas noritēja ķīmiskās rūpnīcas "Azot" teritorijā.<ref name="LSM15.jūnijā"/> 24. jūnijā kļuva zināms, ka Ukrainas Bruņotie spēki ir saņēmuši pavēli atkāpties no Severodoneckas.<ref name="LSM24.jūnijā">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cetri-menesi-kops-krievijas-iebrukuma-ukraina-aktualais-24-junija.a462828/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Četri mēneši kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā. Aktuālais 24. jūnijā] lsm.lv 2022. gada 24. jūnijā </ref> 25. jūnijā Krievijas lidmašīnas "Tu-22M3" pacēlās gaisā no Šaikovkas lidlauka [[Kaluga]]s apgabalā, ielidoja Baltkrievijas gaisa telpā un 50–60 kilometrus no Baltkrievijas un Ukrainas robežas ar raķetēm "X-22" apšaudīja Čerņihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-speki-no-baltkrievijas-ar-raketem-intensivi-apsaudijusi-cernihivas-kijivas-un-zitomiras-apgabalus.a462902/ Krievijas spēki no Baltkrievijas ar raķetēm intensīvi apšaudījuši Černihivas, Kijivas un Žitomiras apgabalus] lsm.lv 2022. gada 25. jūnijā</ref> 25. jūnijā Ukrainas karaspēks atkāpās no Severodoneckas, bet 3. jūlijā no Lisičanskas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/generalstabs-ukrainas-karaspeks-atstajis-lisicansku.a463928/ Ģenerālštābs: Ukrainas karaspēks atstājis Lisičansku] lsm.lv 2022. gada 3. jūlijā</ref> <gallery> Houses in Kyiv after Russian shelling, 28 April 2022 (01).jpg|ANO ģenerālsekretāra vizītes laikā 28. aprīlī Kijivā raķešu uzbrukumā sašautā ēka Lysychansk multidisciplinary gymnasium after Russian shelling.jpg|Degošā [[Lisičanska]]s ģimnāzija pēc Krievijas karaspēka apšaudes 1. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling on 6 May 2022 (07).jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 6. maijā Museum of Hryhoriy Skovoroda after Russian shelling (2022-05-07) 02.jpg|Krievijas karaspēka sašautā [[Hrihorijs Skovoroda|Hrihorija Skovorodas]] muzeja ēka 7. maijā Emergency responders eliminate impacts of the rocket strike on Odesa Region, 16.05.2022 (2).jpg|Raķešu triecienā sagrautā ēka Odesas apgabalā 16. maijā Bakhmut after Russian shelling, 2022-05-17 (01).jpg|Sabombardētā [[Bahmuta]]s dzīvojamā ēka 17. maijā 1st school of Avdiivka after Russian shelling on 18 May 2022.jpg|Sabombardētā [[Avdijivka]]s 1. vidusskolas ēka 18. maijā Kharkiv National Pedagogical University after Russian shelling, 2022-07-06 (03).jpg|6. jūlijā sagrautā Harkivas Nacionālās pedagoģiskās universitātes ēka </gallery> == Postījumi Krievijas stratēģiski svarīgajos objektos == s militāro noliktavu uzspridzināšana.]] 2022. gada aprīlī sākās postoši incidenti Krievijas un Piedņestras Moldovas militārajos, infrastruktūras un rūpniecības objektos, tomēr Ukrainas valdība un bruņotie spēki nenorādīja uz tiešu saistību ar tiem. 1. aprīlī notika sprādzieni un ugunsgrēks [[Belgoroda]]s naftas bāzē netālu no [[Krievijas—Ukrainas robeža]]s. 21. aprīlī izcēlās ugunsgrēks Krievijas Militārās pētniecības institūtā [[Tvera|Tverā]] un nodega [[Dmitrijevska]]s ķīmiskā rūpnīca. 22.aprīlī notika ugunsgrēks Aviācijas un kosmosa inženierijas un tehnoloģiju koledžā [[Maskava]]s priekšpilsētā [[Koroļova|Koroļovā]]. 25.aprīlī tika uzspridzināti divi radio torņi [[Tiraspole|Tiraspolē]] un notika ugunsgrēks [[Brjanska]]s naftas glabātuvēs. 26. aprīlī notika vēl viens sprādziens Krievijas militārajā objektā Piedņestrā. 27. aprīlī notika sprādzieni [[Belgoroda]]s munīcijas noliktavā, [[Voroņeža]]s gaisa spēku bāzē un tika pārtverts Ukrainas bezpilota lidaparāts pie [[Kurska]]s, turpinājās sprādzieni Krievijas atbalstītās separātiskās Piedņestras Moldovas teritorijā. 2. maijā ugunsgrēks izcēlās [[Perma]]s kara rūpnīcā, kurā ražoja raķešu un artilērijas detaļas. 3. maijā notika sprādziens Belgorodas munīcijas noliktavā un ugunsgrēks preču noliktavā Maskavā.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/spradzieni-liesmas-un-dumu-mutuli-ukrainas-kara-atblazma-krievija-uzkarst/ Sprādzieni, liesmas un dūmu mutuļi: Ukrainas kara atblāzma Krievijā uzkarst] zinas.tv3.lv 2022. gada 3. maijā </ref> == Pušu zaudējumi == {{galvenais|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā karojošās karaspēka vienības}} [[Attēls:Oleg Shupliak Art 2022.jpg|thumb|"Ļaunumam jāmirst". Oļega Šupļaka glezna ar iznīcināto Krievijas militāro tehniku un simboliem Z, Л (apgriezts V), O.]] Pēc divu diennakšu kaujām 26. februāra rītā Ukrainas prezidenta kanceleja ziņoja, ka nogalināti vairāk nekā 3500 krievu karavīru, bet gandrīz 200 krievu karavīri bija sagūstīti, bija notriektas 14 Krievijas lidmašīnas un astoņi helikopteri, sašauti 102 tanki un 536 bruņutransportieri, iznīcināti 15 lielgabali, viena zenītraķešu iekārta BUK un 17 automašīnas.<ref name="JAUNS26. februārī"/> 1. martā Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka piecu dienu laikā kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā gājuši bojā 5710 Krievijas karavīri, bet 200 saņemti gūstā, iznīcināti 198 Krievijas tanki, 29 lidmašīnas, 846 bruņmašīnas un 29 helikopteri.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/804396.html|title=From beginning of invasion, Russian army lost 5,710 killed, wounded, including 198 tanks, 29 helicopters – General Staff|publisher=Interfax-Ukraine}}</ref> 3. martā Krievijas puse pirmo reizi oficiāli atzina, ka tai ir 498 bojāgājušie un 1597 ievainotie, bet Ukrainas puse ziņoja par 9000 nogalinātajiem un ievainotajiem Krievijas bruņoto spēku karavīriem.<ref name="LSM3.martā"/> 5. martā Ukrainas bruņoto spēku ģenerālštābs (UBSĢ) pavēstīja, ka kopš karadarbības sākuma nogalināti vairāk nekā 10 000 Krievijas okupācijas spēku karavīru, iznīcināti 269 [[tanki]], 39 lidmašīnas, 40 [[helikopteri]], 105 [[lielgabali]], 945 [[bruņutransportieri]], 50 reaktīvās artilērijas sistēmas "Grad", 409 automašīnas, 3 [[droni]] un citas Krievijas kara tehnikas vienības.<ref name="LSM5.martā"/> Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka kopš intervences sākuma tās bruņotie spēki esot iznīcinājuši 76 Ukrainas bruņoto spēku vadības punktus un sakaru mezglus, 111 zenītraķešu kompleksu, 71 radiolokācijas staciju, 93 lidmašīnas, 778 bruņutehnikas vienības.<ref name="LSM6.martā"/> Atbilstoši Ukrainas puses informācijai, līdz 8. martam Krievijas karaspēks bija zaudējis teju 12 000 karavīru, 48 lidmašīnas, 80 helikopterus, 303 tankus, 1036 bruņutransportierus, 120 lielgabalus, 56 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju "Grad", 27 zenītartilērijas iekārtas, 474 automobiļus, 60 autocisternas, septiņus bezpilota lidaparātus un trīs kuterus/kuģus.<ref name="LSM8.martā"/> Savukārt ASV izlūkdienestu aprēķini liecināja, ka Krievija karadarbībā Ukrainā zaudējusi 2000 līdz 4000 karavīru.<ref name="LSM8.martā"/> 17. martā Ukrainas puse ziņoja, ka Krievijas karaspēkā bojā gājušo militārpersonu skaits pārsniedzis 13 500, bet ASV izlūkdienesti uzskatīja, ka šis skaits varētu būt ap 7000.<ref name="LSM17.martā"/> 20. martā UBSĢ informēja, ka Krievija karā Ukrainā ir zaudējusi apmēram 14,4 tūkstošus cilvēku, tostarp piecus ģenerāļus.<ref name="LSM20. martā"/> 23. martā Ukrainas Gaisa spēku pavēlniecība informēja, ka notriekto Krievijas kara lidmašīnu skaits bija sasniedzis 100.<ref name="LSM23. martā"/> 25. martā Krievijas Aizsardzības ministrija apgalvoja, ka esot nogalināti 14 000 Ukrainas karavīru, bet 16 000 ievainoti, tāpat Krievijas puse apgalvoja, ka iebrukuma gaitā gājis bojā 1351 krievu karavīrs, 3825 esot ievainoti. Marta sākumā Krievijas puse ziņoja par 498 bojāgājušiem karavīriem. Savukārt Ukrainas bruņoto spēku vadība 25. martā pavēstīja, ka Krievijas karaspēks zaudējis vismaz 16 000 karavīru. Pēc NATO valstu izlūkdienestu aplēsēm Krievija karadarbībā Ukrainā bija zaudējusi 7000 līdz 15 000 karavīru.<ref name="LSM25.martā"/> 30. martā Ukrainas pastāvīgais pārstāvis ANO Drošības padomes sēdē apgalvoja, ka kopš iebrukuma sākuma Krievijas karaspēks ir zaudējis 17 000 karavīru, vairāk nekā 1700 bruņutehnikas vienību, apmēram 600 tanku, vairāk nekā 300 artilērijas sistēmu, 127 lidmašīnas un 129 helikopterus, un gandrīz 100 raķešu iekārtas.<ref name=LSM30.martā>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-30-marts-rietumi-piesardzigi-verte-krievijas-solijumus-mazinat-ofensivu-dazos-ukrainas-regionos.a450224/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 30. marts. Rietumi piesardzīgi vērtē Krievijas solījumus mazināt ofensīvu dažos Ukrainas reģionos] lsm.lv 2022. gada 30. martā</ref> 3. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā sasnieguši aptuveni 18 000 karavīru. Kopš iebrukuma sākuma iebrucēji zaudējuši 143 lidmašīnas, 134 helikopterus, 644 tankus, 1830 bruņutransportierus, 325 lielgabalus, 105 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 54 zenītartilērijas iekārtas, četras taktisko raķešu palaišanas iekārtas, 1249 automobiļus, 76 autocisternas, 24 specializētās tehnikas vienības, 89 bezpilota lidaparātus, divus kuģus un piecas ātrlaivas.<ref name="LSM3.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> 9. aprīlī UBSĢ pavēstīja, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā pārsnieguši 19 000. Savukārt [[Pentagons]] norādīja, ka Krievijas armija kopš iebrukuma sākuma ir zaudējusi 15% līdz 20% no kaujas spēka.<ref name="LSM9.aprīlī"/> 16. aprīlī UBSĢ ziņoja Krievijas karaspēks Ukrainā zaudējis aptuveni 20 100 karavīru, bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pavēstīja, ka karā pret Krieviju ir krituši no 2500 līdz 3000 Ukrainas Bruņoto spēku karavīru, vēl aptuveni 10 tūkstoši Ukrainas aizstāvju ir guvuši ievainojumus.<ref name="LSM16.aprīlī"/> 23. aprīlī UBSĢ vēstīja, ka Ukrainā kritušo Krievijas karavīru skaits sasniedza 21 600, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis arī 854 tankus, 2205 bruņumašīnas, 403 artilērijas sistēmas, 143 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 69 pretgaisa aizsardzības iekārtas, 177 lidmašīnas, 154 helikopterus, 1543 automobiļus, astoņus kuģus un kuterus, 76 autocisternas, 182 operatīvi taktiskos dronus, 27 īpašās tehnikas vienības, četras operatīvi taktisko raķešu kompleksu un taktisko raķešu kompleksu iekārtas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-23-aprili.a453604/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 23. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 23. aprīlī</ref> 30. aprīlī UBSĢ ziņoja, ka kopš iebrukuma dienas Ukrainā bija krituši 23 200 Krievijas armijas karavīru, kā arī iznīcināti 1008 tanki, 190 lidmašīnas un 155 helikopteri,<ref>[https://interfax.com.ua/news/general/828457.html РФ втратила за час повномасштабної війни в Україні вже 23,2 тис. військовослужбовців і понад тисячу танків] Інтерфакс-Україна 2022. gada 30. aprīlī</ref> bet 14. maijā Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 27 200 karavīru, 1218 tankus, 2934 bruņutransportierus, 551 lielgabalu, 195 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 88 zenītartilērijas iekārtas, 200 lidmašīnas, 163 helikopterus, 2059 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas, 411 bezpilota lidaparātus, 42 specializētās tehnikas vienības un 95 spārnotās raķetes.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-armija-donbasa-sestdien-atsitusi-devinus-krievu-uzbrukumus-aktualais-14-maija.a456741/ Ukrainas armija Donbasā sestdien atsitusi deviņus krievu uzbrukumus. Aktuālais 14. maijā] lsm.lv 2022. gada 14. maijā</ref> Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi līdz 28. maijam sasniedza aptuveni 30 000 karavīru, 1330 tankus, 3258 bruņutransportierus, 628 lielgabalus, 203 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 93 zenītartilērijas iekārtas, 207 lidmašīnas, 174 helikopterus, 503 bezpilota lidaparātus, 116 spārnotās raķetes, 2226 automobiļus un autocisternas, 13 kuģus un ātrlaivas un 48 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-maija.a458911/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. maijā] lsm.lv 2022. gada 28. maijā</ref> 11. jūnijā Ukrainas prezidenta birojs informēja, ka kopš Krievijas pilna apjoma iebrukuma sākuma Ukraina ir zaudējusi apmēram 10 tūkstošus karavīru.<ref name="LSM11.jūnijā"/> 24. jūnijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 34 530 karavīrus, 1507 tankus, 3637 bruņutransportierus, 759 lielgabalus, 241 daudzstobru reaktīvo mīnmetēju, 99 zenītartilērijas iekārtas, 216 lidmašīnas, 183 helikopterus, 622 bezpilota lidaparātus, 137 spārnotās raķetes, 2553 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 60 specializētās tehnikas vienības.<ref name="LSM24.jūnijā"/> 10. jūlijā UBSĢ ziņoja, ka Krievijas karaspēks bija zaudējis aptuveni 37 300 karavīru, 1641 tanku, 3823 bruņutransportierus, 834 lielgabalus, 247 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 108 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 188 helikopterus, 676 bezpilota lidaparātus, 155 spārnotās raķetes, 2694 automobiļus un autocisternas, 15 kuģus un ātrlaivas un 66 specializētās tehnikas vienības.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievijas-dziva-speka-zaudejumi-sasniedz-37-300-karavirus.a464810/ Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 37 300 karavīrus] lsm.lv 2022. gada 10. jūlijā</ref> === Krievijas bruņoto spēku zaudējumi === Zemāk esošā tabula veidota pēc Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštāba (UBSĢ) ziņojumiem. {| class="wikitable sortable" |- ! colspan="10" | Krievijas bruņoto spēku zaudējumi |- ! Veids ! 26.02. ! 1.03. ! 5.03. ! 8.03. ! 3.04. ! 23.04. ! 14.05. ! 28.05. ! 24.06. ! 10.07. |- | karavīri | 3500 | 5710 | 10 000 | 12 000 | 18 000 | 21 600 | 27 200 | 30 000 | 34 530 | 37 300 |- | tanki | 102 | 198 | 269 | 303 | 644 | 854 | 1218 | 1330 | 1507 | 1641 |- | bruņutransportieri | 536 | 846 | 945 | 1036 | 1830 | 2205 | 2934 | 3258 | 3637 | 3823 |- | automašīnas | 17 | | 409 | 474 | 1249 | 1543 | 2059 | 2226 | 2553 | 2694 |- | kuģi un ātrlaivas | | | | 3 | 7 | 8 | 13 | 13 | 14 | 15 |- | lielgabali | 15 | | 105 | 120 | 325 | 403 | 551 | 628 | 759 | 834 |- | daudzstobru reaktīvie mīnmetēji | | | 50 | 56 | 105 | 143 | 195 | 203 | 241 | 243 |- | zenītartilērijas iekārtas | 1 | | | 27 | 54 | 69 | 88 | 93 | 99 | 108 |- | lidmašīnas | 14 | 29 | 39 | 48 | 143 | 177 | 200 | 207 | 216 | 217 |- | helikopteri | 8 | 29 | 40 | 80 | 134 | 154 | 163 | 174 | 183 | 188 |- | bezpilota lidaparāti | | | 3 | 7 | 89 | 182 | 411 | 503 | 622 | 676 |- | spārnotās raķetes | | | | | | | 95 | 116 | 137 | 155 |- |} === Upuru skaita apkopojums === {|class="wikitable plainrowheaders" |- !scope="col"|Iedalījums !scope="col"|Upuru skaits !scope="col"|Laika periods !scope="col"|Informācijas avots |- ! rowspan="6" scope="row" |'''Krievijas un tās sabiedroto spēki'''<br />([[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki]], [[Krievijas Nacionālā gvarde]],<br>[[Vāgnera grupa]], [[Krievijas separātistu spēki Donbasā]]) |'''30 000—40 000''' zaudējumi (nogalinātie, ievainotie, pazudušie un gūstā saņemtie) |24. februāris — 23. marts |[[NATO]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Michaels |first=Daniel |title=NATO: Up to 40,000 Russian Troops Killed, Wounded, Taken Prisoner or Missing in Ukraine |url=https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |work=[[The Wall Street Journal]] |date=23 March 2022 |archive-url=https://web.archive.org/web/20220323154656/https://www.wsj.com/livecoverage/russia-ukraine-latest-news-2022-03-23/card/russia-lost-up-to-40-000-troops-in-ukraine-nato-estimates-xyZjWxinMDHzdeRZvAeD |archive-date=23 March 2022}}</ref> |- |'''10 000+''' nogalinātie |24. februāris — 30. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=What next for Russia? |url=https://www.economist.com/briefing/2022/04/02/what-next-for-russia |newspaper=[[The Economist]] |date=2 April 2022 }}</ref> |- |'''21 000''' zaudējumi (kritušie) |24. februāris — 21. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |agency=Interfax-Ukraine |date=21 April 2022 |title=РФ втратила в Україні від початку повномасштабного вторгнення 21 тис. особового складу, 829 танків і 172 літаки|url=https://interfax.com.ua/news/general/825923.html }}</ref> |- |'''1351''' nogalināti, '''3825''' ievainotie (Krievijas Federācijas Bruņotie spēki) |24. februāris — 25. marts |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |date=25 March 2022 |title=Russian army says 1,351 soldiers killed in Ukraine |work=Al Arabiya|url=https://english.alarabiya.net/News/world/2022/03/25/Russian-army-says-1-351-soldiers-killed-in-Ukraine |access-date=25 March 2022}}</ref> |- |'''1188''' nogalināti, '''4956''' ievainotie (DTR kaujinieki) |24. februāris — 14. aprīlis |[[Doņeckas tautas republika]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-09-to-15-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 9 to 15 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=15 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1">{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-19-and-25-february-2022/ |title=The overview of the current social and humanitarian situation in the territory of the Donetsk People's Republic as a result of hostilities in the period from 19 and 25 February 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=12 February 2022 }}</ref> |- |'''500—600''' nogalinātie (LTR kaujinieki) |24. februāris — 5. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Новости |first=Р. И. А. |script-title=ru:Буча и концентрированное зло: последний аргумент против русских |url=https://ria.ru/20220405/rusofobiya-1781778401.html |website=РИА Новости |language=ru |date=5 April 2022}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://eng.ombudsman-dnr.ru/the-overview-of-the-current-social-and-humanitarian-situation-in-the-territory-of-the-donetsk-peoples-republic-as-a-result-of-hostilities-in-the-period-from-02-to-08-april-2022/ |title=Overview of the social and humanitarian situation that has developed on the territory of the Donetsk People's Republic as a result of military operations in the period from 2 to 8 April 2022 |work=Human Rights Ombudsman in the Donetsk People's Republic |date=8 April 2022 }}</ref><ref name="ombudsman1"/> |- ! rowspan="3" scope="row" |'''Ukrainas spēki'''<br />([[Ukrainas bruņotie spēki]], [[Ukrainas Nacionālā gvarde]]) |'''2500—3000''' nogalinātie, '''10 000''' ievainotie |24. februāris — 15. aprīlis |Ukrainas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://edition.cnn.com/2022/04/15/politics/tapper-zelensky-interview-cnntv/index.html |title=Exclusive: Zelensky says world should be prepared for possibility Putin could use nuclear weapons |first=Jeremy |last=Herb |work=[[CNN]] |date=15 April 2022 }}</ref> |- |'''2000—4000''' nogalinātie |24. februāris — 9. marts |[[ASV]] aplēses<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Up to 6,000 Russians may have been killed in Ukraine so far, U.S. official estimates |url=https://www.cbsnews.com/news/ukraine-russia-death-toll-invasion/ |access-date=9 March 2022 |publisher=CBS News |date=9 March 2022}}</ref> |- |'''23 367''' nogalinātie |24. februāris — 16. aprīlis |Krievijas valdība<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://tass.com/defense/1438729 |title=Russian Defense Ministry to publish data on military deaths from Ukrainian documents |work=[[TASS]] |date=16 April 2022 }}</ref> |- ! rowspan="2" scope="row" |'''Ukrainas civiliedzīvotāji''' |'''23 717—23 944+''' nogalinātie (aplēses)<br>'''2500—2700''' nogalināti (apstiprināts)<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://en.interfax.com.ua/news/general/825050.html |title=National police: 900 Ukrainians missing, 2,500 killed, 500 illegally imprisoned |agency=Interfax-Ukraine |date=18 April 2022 }}</ref> |24. februāris — 18. aprīlis |Ukrainas valdība |- |'''2345+''' nogalinātie, '''2919+''' ievainotie |24. februāris — 20. aprīlis |[[Apvienoto Nāciju Organizācija]]<ref name=UN21April>{{Tīmekļa atsauce |date=21 April 2022 |title=Ukraine: civilian casualty update 21 April 2022 |url=https://www.ohchr.org/en/news/2022/04/ukraine-civilian-casualty-update-21-april-2022 |website=Office of the United Nations High Commissioner for Human Rights}}</ref> |} == Mēģinājumi nogalināt Ukrainas prezidentu == {{Pamatraksts|Mēģinājumi nogalināt Volodimiru Zelenski}} 4. martā britu laikraksts ''[[The Times]]'' ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piedzīvojis vismaz trīs atentāta mēģinājumus, viņa nogalināšanai esot nosūtīti divi dažādi grupējumi: Krievijas algotņu [[Vāgnera grupa]] un tā sauktie [[kadirovieši]]. Šos centienus esot izjaukuši Krievijas drošībnieki, kas noskaņoti pret karu Ukrainā. Iepriekš laikraksts ziņoja, ka Kijevā darbojas vairāk nekā 400 krievu algotņi, kuriem Kremlis devis uzdevumu nogalināt Zelenski un valdības locekļus, lai Maskava varētu pārņemt varu. Algotņu mērķu sarakstā bez Zelenska bija vēl 23 cilvēki, tostarp Ukrainas premjerministrs [[Deniss Šmihaļs]] un citi valdības locekļi, Kijevas mērs [[Vitālijs Kļičko]] un viņa brālis [[Vladimirs Kļičko]]. Uzskata, ka "Vāgnera grupu" finansē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam tuvu stāvošais uzņēmējs Jevgēņijs Prigožins.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/the-times-kijeva-iesutiti-400-krievu-algotni-zelenska-nogalinasanai.a445647/ «The Times»: Kijevā iesūtīti 400 krievu algotņi Zelenska nogalināšanai] lsm.lv 2022. gada 28. februārī</ref> 25. martā kļuva zināms, ka 20. martā Ukrainā sāka ierasties jaunas algotņu grupas, kuru mērķi bija prezidenta Zelenska, prezidenta kancelejas vadītāja Jermaka, premjerministra Šmihaļa un citas augstu stāvošu Ukrainas amatpersonu nogalināšana. Ukrainas prezidenta birojs pavēstīja, ka prezidents Zelenskis pārdzīvojis jau vairāk nekā 10 atentāta mēģinājumu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vagner-algotni-gatavojusi-atentatu-pret-ukrainas-prezidentu-un-premjerministru.a449705/ «Vagner» algotņi gatavojuši atentātu pret Ukrainas prezidentu un premjerministru] lsm.lv 2022. gada 26. martā</ref> 14. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padome informēja, ka Ukrainas drošības dienestiem izdevies novērst vismaz piecus Krievijas diversantu mēģinājumus likvidēt Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, pēdējais no tiem bija 7. martā. Zelenska vietā Krievijas okupācijas vara bija iecerējusi iecelt kādu augsti stāvošu ukraiņu militāro personu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-krievu-diversanti-vairakas-reizes-meginajusi-likvidet-zelenski.a452566/ Ukraina: krievu diversanti vairākas reizes mēģinājuši likvidēt Zelenski] lsm.lv 2022. gada 14. aprīlī</ref> 21. aprīlī Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes vadītājs [[Oleksijs Danilovs]] paziņoja, ka jau 3. februārī Čečenijas vadonis [[Ramzans Kadirovs]] esot saņēmis no Putina plānu likvidēt Ukrainas prezidentu Zelenski. Likvidēšanas plānu mēģinājušas īstenot trīs čečenu diversantu grupas, kas 26. februārī nogādātas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā. Taču ukraiņu izlūkdienestiem izdevies atklāt šīs grupas, viena no tām iznīcināta, bet divas aizbēgušas.<ref name="LSM21.aprīlī"/> == Diversanti == [[Attēls:Equipment of the sabotage and reconnaissance group captured in Odessa Oblast, 2022 (2) (cropped).jpg|thumb|[[Odesas apgabals|Odesas apgabalā]] notvertai Krievijas diversantu un izlūkošanas grupai atņemts aprīkojums]] 17. martā Ukrainas iekšlietu ministrs [[Deniss Monastirskis]] paziņoja, ka Ukrainā vairs nav tādu apgabalu, kuros nebūtu iesūtīto diversantu grupu, galvaspilsētā Kijivā ik dienu tiekot saņemtas ziņas par diversantu un ienaidnieku uguns uzvedinātāju aizturēšanu. Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes Dezinformācijas apkarošanas centrs brīdināja, ka Krievijas diversantu grupas piesedzoties ar videoziņu aģentūras "Ruptly" žurnālistu apliecībām, kurai ir birojs Berlīnē. Apliecībās var būt minēti arī citi nosaukumi — kanāls "Redfish" vai aģentūra "Maffick".<ref name="LSM17.martā"/> 22. martā Ukrainas militārās pretizlūkošanas darbinieki [[Aizkarpatu apgabals|Aizkarpatu apgabalā]] aizturēja diversantu grupu [[Krievijas Federālais drošības dienests|Krievijas Federālā drošības dienesta]] aģenta vadībā. Aizturētā grupa bija plānojusi sarīkot atentātu pret Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un veikt diversijas Kijivā un citos Ukrainas reģionos.<ref name="LSM22. martā"/> == Ģenerālprokurores un SBU vadītāja atlaišana == 17. jūlijā prezidents Zelenskis atbrīvoja no amata Ukrainas Drošības dienesta (SBU) vadītāju Ivanu Bakanovu un Ukrainas ģenerālprokurori Irinu Venediktovu. Viņš norādīja, ka ierosināts 651 kriminālprocess pret Ukrainas tiesībsargājošo orgānu darbiniekiem par sadarbību ar Krievijas okupantu režīmu, vairāk nekā 60 prokuratūras un SBU darbinieki palikuši okupētajās teritorijās un tagad darbojas pret Ukrainas interesēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-veicis-kadru-tirisanu-atbrivojis-no-amata-ukrainas-specdienesta-vaditaju-un-generalprokurori.a465790/?utm_source=draugiem.lv&utm_medium=social&utm_campaign=draugiem_zinas Zelenskis veicis kadru tīrīšanu: atbrīvojis no amata Ukrainas specdienesta vadītāju un ģenerālprokurori] lsm.lv 2022. gada 17. jūlijā</ref> == Kara noziegumi == === Civiliedzīvotāju upuri === [[Attēls:Ukrainian refugees from 2022, crossing into Poland.jpg|thumb|Bēgļi 2022. gada 7. martā šķērsojam Ukrainas robežu ar Poliju]] 27. februārī Ukrainas Veselības ministrija vēstīja, ka kopš Krievijas iebrukuma sākuma Ukrainā dzīvību zaudējuši 352 cilvēki, tostarp 14 bērni, bet ievainoti 1684 cilvēki, tostarp 116 bērni.<ref name="LSM"/> 2. martā [[ANO Augstais komisārs bēgļu jautājumos]] informēja, ka Ukrainas bēgļu skaits ir pārsniedzis 874 000. Not viņiem Polijā bija ieradušies 453 982, Ungārijā — 116 348, Moldovā — 79 315, Slovākijā — 67 000, Rumānijā — 44 540, Krievijā — 42 900, Baltkrievijā — 341 bēgļi. ANO Bēgļu aģentūra norādīja, ka 69 600 cilvēki bija aizceļojuši uz citām Eiropas valstīm.<ref>[https://zinas.tv3.lv/arvalstis/ukraina-turpinas-kars-harkiva-izsedies-krievijas-desants/ Ukrainā turpinās karš; smagi uzbrukumi Harkivā un Hersonā] zinas.tv3.lv 2022. gada 2. martā</ref> 4. martā ANO Bēgļu lietu aģentūras dati liecina, ka Ukrainu jau pametuši vairāk nekā 1,2 miljoni bēgļu, no kuriem vairāk nekā puse bija devusies uz Poliju.<ref name="4M-LSM"/> Līdz 5. martam pēc ANO aplēsēm Ukrainā bija gājis bojā 351 civiliedzīvotājs, tostarp 22 bērni, bet ievainoti 707 civiliedzīvotāji.<ref name="LSM5.martā"/> 6. martā ANO Cilvēktiesību augstā komisāra birojs informēja, ka kopš Krievijas militārā iebrukuma sākuma Ukrainā bojā gājuši vairāk nekā 350 mierīgie iedzīvotāji (tostarp 28 bērni) un vēl 707 ievainoti.<ref name="LSM6.martā"/> 8. martā Krievijas vēstnieks ANO solīja, ka Krievija ļaus atvērt humānos koridorus, lai civiliedzīvotāji varētu evakuēties no Kijevas, Čerņihivas, Sumiem un Mariupoles. Sākās civiliedzīvotāju evakuācija no [[Sumi]]em pa [[Starptautiskā Sarkanā Krusta un Sarkanā Pusmēness kustība|Sarkanajam Krustam]] apsolīto humānās palīdzības koridoru uz [[Poltava|Poltavu]]. Tomēr Krievijas okupācijas spēki neļāva veikt civiliedzīvotāju evakuāciju no aplenktās Mariupoles Ukrainas virzienā un sāka bēgļu apšaudi. Ukrainas iekšlietu ministrija ziņoja, ka Krievijas karaspēks savu kara tehniku izvieto iedzīvotāju māju pagalmos un izmanto civiliedzīvotājus kā dzīvo aizsegu. ANO bēgļu lietu komisārs Filipo Grandi informēja, ka kopš karadarbības sākuma Ukrainu pametuši jau vairāk nekā divi miljoni bēgļu.<ref name="LSM8.martā"/> 9. martā ANO Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos birojs informēja, ka kopš Krievijas uzsāktā kara sākuma Ukrainā bija gājuši bojā 474 civiliedzīvotāji, bet vēl 861 civiliedzīvotājs ievainots.<ref name="LSM9.martā"/> Saskaņā ar Ukrainas valsts iestāžu aplēsēm līdz 15. martam Mariupoles aplenkumā bija gājuši bojā vismaz 2357 cilvēki.<ref name="LSM15.martā"/> 16. martā Krievijas karaspēks [[Uzbrukums Čerņihivas civiliedzīvotājiem|apšāva civiliedzīvotājus Čerņihivā]], kuri stāvēja rindā pēc maizes. Sākotnēji tika ziņots par 10 upuriem, taču vēlāk skaits pieauga līdz 13.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ano-tiesa-pieprasa-krievijai-nekavejoties-izbeigt-uzbrukumu-ukrainai-16-marts-teksta-tiesraides-arhivs.a448088/|title=ANO tiesa pieprasa Krievijai nekavējoties izbeigt uzbrukumu Ukrainai. 16. marts (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 16. martā kopējais Ukrainu pametušo bēgļu skaits pārsniedza trīs miljonu robežu.<ref name="LSM16.martā"/> 17. martā Ukrainas ārlietu ministrs [[Dmitro Kuleba]] informēja, ka Ukrainā atrodas Starptautiskās krimināltiesas prokurors, kurš vāc pierādījumus par kara noziegumiem. Dzemdību nama sabombardēšana Mariupolē ir bijis apzināts Krievijas armijas lēmums, kas tiks uzskatīts par pierādījumu starptautiskajā tiesā. Starptautiskā cilvēktiesību organizācija ''[[Human Rights Watch]]'' paziņoja, ka Mariupoles Drāmas teātrī pirms tā sabombardēšanas bija patvērušies apmēram 500 civiliedzīvotāju. Ukrainas Ģenerālprokurora birojs paziņoja, ka kara dēļ dzīvību zaudējuši 108 bērni, bet vairāk nekā 120 ievainoti. Visvairāk bērnu bija cietuši dzīvojamo ēku bombardēšanā [[Kijivas apgabals|Kijivas]] (52) un [[Harkivas apgabals|Harkivas apgabalā]] (34).<ref name="LSM17.martā"/> Saskaņā ar ANO datiem līdz 19. martam gandrīz ceturtā daļa (23%) Ukrainas iedzīvotāju karadarbības dēļ bija atstājuši savas mājas. 6,5 miljoni cilvēku bija pārvietojušies Ukrainas iekšienē, bet 3,3 miljoni devušies bēgļu gaitās ārpus Ukrainas. Tādējādi kopējais bēgļu skaits bija aptuveni 9,8 miljoni.<ref name="lsm.lv"/> 20. martā Krievijas karaspēks Mariupolē sagrāva skolas ēku, kurā bija patvērušies 400 cilvēki.<ref name="LSM20. martā"/> ANO oficiālie dati liecināja, ka karadarbības dēļ ievainoto skaits līdz 25. martam bija sasniedzis 1650, bet bojā gājušo Ukrainas civiliedzīvotāju skaits bija sasniedzis 1035 (214 vīrieši, 160 sievietes, 14 meitenes un 28 zēni, kā arī vēl 48 bērni un 571 pieaugušais, kuru dzimums nebija zināms).<ref name="LSM25.martā"/> 27. martā no Krievijas karaspēka aplenktajām apdzīvotajām vietām pa 10 humānajiem koridoriem tika evakuēti vairāk nekā 5000 cilvēku, Ukrainas vicepremjere [[Irina Vereščuka]] informēja, ka Krievija piespiedu kārtā caur viltus koridoriem nezināmā virzienā aizvedusi aptuveni 40 000 ukraiņu, to nesaskaņojot ar Ukrainas varas iestādēm.<ref name="LSM27.martā-1"/> 28. martā Ukrainas ģenerālprokuratūra ziņoja, ka karadarbības dēļ miruši 143 bērni un 216 ievainoti, visvairāk cietušo bērnu bija Kijivas (67), Harkivas (49) un Doneckas (53) apgabalos. Ukrainas ģenerālprokurore Irina Venediktova Mariupolē notiekošo raksturoja nevis kā kara noziegumu, bet gan [[genocīds|genocīdu]] pret Ukrainas tautu. Savukārt Mariupoles varasiestādes pavēstīja, ka kopš kara sākuma šajā pilsētā nogalināti gandrīz 5000 cilvēku, upuru vidū ir ap 210 bērnu. Pilsētu bija pametuši ap 150 000 iedzīvotāju, bet vēl ap 170 000 bija palikuši aplenkumā.<ref name="LSM28.martā"/> 30. martā ANO Bēgļu aģentūra informēja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma aizbraukuši vairāk nekā četri miljoni bēgļu jeb gandrīz 10% no Ukrainas iedzīvotāju kopējā skaita pirms kara.<ref name=LSM30.martā/> 2. aprīlī Ukrainas Ģenerālprokuratūra informēja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos nogalināti 158 bērni un vairāk nekā 254 ievainot,<ref name="LSM2.aprīlī"/> bet 6. aprīlī ziņoja, ka nogalināt vismaz 167 bērni un 279 ievainoti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-6-aprilis-ukraina-sanems-papildu-prettanku-sistemas-smagakas-kaujas-austrumukraina.a451223/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 6. aprīlis. Ukraina saņems papildu prettanku sistēmas; smagākās kaujas Austrumukrainā] lsm.lv 2022. gada 6. aprīlī</ref> 8. aprīlī notika [[Uzbrukums Kramatorskas dzelzceļa stacijai|Krievijas raķešu trieciens Kramatorskas dzelzceļa stacijai]]. Sākotnēji tika ziņots par 39 upuriem, taču vēlāk skaits palielinājās līdz 50.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai-apsauda-kramatorskas-dzelzcela-staciju-8-aprilis-teksta-tiesraides-arhivs.a451556/|title=Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai, apšauda Kramatorskas dzelzceļa staciju. 8. aprīlis (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> Vēl vēlāk tika ziņots par 57 upuriem un 109 ievainotajiem. Stacijā tobrīd atradās tūkstošiem civiliedzīvotāju, kas gaidīja evakuāciju uz drošiem Ukrainas apgabaliem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zurnalists-un-kramatorskas-stacijas-apsaudisanas-aculiecinieks-ta-bija-asinspirts.a452650/|title=Žurnālists un Kramatorskas stacijas apšaudīšanas aculiecinieks: «Tā bija asinspirts»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-03|language=lv}}</ref> 8. aprīlī [[Pasaules Veselības organizācija]] pavēstīja, ka kopš kara sākuma notikuši 103 uzbrukumi Ukrainas veselības aprūpes iestādēm vai transportlīdzekļiem, kuros nogalināti 73 cilvēki un ievainots 51. Savukārt ANO informēja, ka apstiprināta 1611 civiliedzīvotāju, tostarp 131 bērna nogalināšana, bet 2227 civiliedzīvotāji karā guvuši ievainojumus. ANO atzīmēja, ka patiesais bojāgājušo skaits ir daudz lielāks.<ref name="LSM8.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-8-aprilis-krievija-turpina-uzbrukumu-ukrainai.a451556/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article TEKSTA TIEŠRAIDE. 8. aprīlis. Krievija turpina uzbrukumu Ukrainai] lsm.lv 2022. gada 8. aprīlī</ref> 17. aprīlī Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināti vismaz 202 bērni un vēl vairāk nekā 361 guvuši dažādus ievainojumus (Doneckas apgabalā nogalināti un ievainoti 117 bērni, Kijivas apgabalā — 106, Harkivas apgabalā — 89, Černihivas apgabalā — 54, Mikolajivas apgabalā — 40, Hersonas apgabalā — 41, Luhanskas apgabalā — 36, Zaporižjas apgabalā — 23, Kijivas pilsētā un Sumu apgabalā katrā pa 16 un Žitomiras apgabalā — 15).<ref name="LSM17.aprīlī"/> 28. aprīlī Ukrainas amatpersonas ziņoja, ka no [[Mariupole]]s piespiedu kārtā uz Krievijas kontrolēto teritoriju deportēti vairāk nekā 30 000 iedzīvotāju. Daudzi ievietoti filtrācijas nometnēs, kurās vīrieši tiek nošķirti no sievietēm un bērniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> 3. maijā ANO augstā cilvēktiesību komisāra pārvalde vēstīja, ka Ukrainā nogalināto civiliedzīvotāju skaits bija pārsniedzis 3150 clvēkus, savukārt Ukrainas ģenerālprokuratūr- ziņoja, ka Krievijas iebrukuma laikā Ukrainā laikā bija gājuši bojā vismaz 220 bērni un vēl 406 guvuši ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-3-maija.a455031/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 3. maijā] lsm.lv 2022. gada 3. maijā </ref> 7. maijā [[Luhanskas apgabals|Luhanskas apgabala]] Belohorivkas ciema skolas ēkā trāpīja raķete. Tika lēsts, ka skolas ēkā varētu būt bijuši aptuveni 90 cilvēku, no kuriem 60 varētu būt gājuši bojā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/upuri-raketes-trieciena-skolas-ekai-papildu-atbalsts-no-lielbritanijas-aktualais-ukraina-8maija.a455760/|title=Upuri raķetes triecienā skolas ēkai; papildu atbalsts no Lielbritānijas – aktuālais Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-08|language=lv}}</ref> 12. maijā publicētie ANO Bēgļu aģentūras dati liecināja, ka no Ukrainas kopš karadarbības sākuma bija aizbraukuši vairāk nekā seši miljoni bēgļu.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainu-pametusi-jau-sesi-miljoni-beglu-aktualais-12-maija.a456375/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainu pametuši jau seši miljoni bēgļu. Aktuālais 12. maijā] lsm.lv 2022. gada 12. maijā </ref> ASV telekanāls “[[CNN]]” publicēja novērošanas kameru ierakstu no Ukrainas galvaspilsētas [[Kijiva]]s apkaimes, kurā redzams, kā Krievijas karavīri 16. martā pie autosalona Kijivas apkaimē ar šāvieniem mugurā nogalina divus neapbruņotus civiliedzīvotājus. Ukrainas prokurori izmeklē šo lietu kā Krievijas pastrādāto kara noziegumu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/cnn-video-krievijas-karaviri-ar-savieniem-mugura-nogalina-ukrainas-civiliedzivotajus.a456456/|title=CNN video: Krievijas karavīri ar šāvieniem mugurā nogalina Ukrainas civiliedzīvotājus|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> 13. maijā Ukrainā tiesas priekšā stājās 21 gadu vecais Krievijas armijas seržants Vadims Šišimarins, kurš tika apsūdzēts [[Kara noziegumi|kara noziegumos]] par 62 gadus veca vīrieša nogalināšanu ar šāvienu galvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-no-krievijas-karaspeka-okupacijas-atbrivotas-1015-apdzivotas-vietas-aktualais-14-maija.a456741/|title=Ukrainā no Krievijas karaspēka okupācijas atbrīvotas 1015 apdzīvotās vietas. Aktuālais 14. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-14|language=lv}}</ref> 19. maijā Ukrainas ģenerālprokuratūra paziņoja, ka Krievijas karaspēka uzbrukumos Ukrainā nogalināts vismaz 231 bērns un 427 guvuši dažādus ievainojumus.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-apgalvo-ka-padevusies-1730-mariupoles-aizstavju-aktualais-ukraina-19-maija.a457462/ Krievija apgalvo, ka padevušies 1730 Mariupoles aizstāvju. Aktuālais Ukrainā 19. maijā] lsm.lv 2022. gada 19. maijā</ref> 20. maijā ANO Bēgļu aģentūra ziņoja, ka Ukrainu pametuši 6,36 miljoni bēgļu, bet 1,88 miljoni cilvēku iebraukuši Ukrainā.<ref name="LSM20.maijā"/> 27. jūnijā Krievijas raķete sagrāva [[Kremenčuka]]s tirdzniecības centru.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-pilseta-kremencuka-krievijas-raketes-trieciena-tirdzniecibas-centram-vismaz-10-upuri.a463154/|title=Ukrainas pilsētā Kremenčukā Krievijas raķetes triecienā tirdzniecības centram vismaz 10 upuri|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Uzbrukumā tika nogalināti vismaz 18 civiliedzīvotāji, ap 60 cilvēku tika ievainoti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/kremencuka-pabeigta-tirdzniecibas-centra-apsaude-bojagajuso-meklesana-aktualais-28-junija.a463329/|title=Kremenčukā pabeigta tirdzniecības centra apšaudē bojāgājušo meklēšana. Aktuālais 28. jūnijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-06-29|language=lv}}</ref> Krievijas armija naktī uz 1. jūliju ar raķetēm "H-22" apšaudīja Odesas apgabalu, trāpot deviņstāvu dzīvojamam namam un atpūtas bāzei Bilhorodas-Dnistrovskas rajona Serhijivkas ciematā. Šajā apšaudē nogalināja vismaz 21 cilvēku, tai skaitā divus bērnus, un ievainoja vairāk nekā 30 cilvēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/zelenskis-krievija-izsavusi-uz-ukrainu-ap-3000-rakesu.a463815/ Zelenskis: Krievija izšāvusi uz Ukrainu ap 3000 raķešu] lsm.lv 2022. gada 2. jūlijā</ref> 10. jūlijā notika Krievijas raķešu uzbrukums [[Časivjara]]i, kura laikā sagrāva piecstāvu dzīvojamā ēku, nogalinot vismaz 33 civiliedzīvotājus. 11. jūlijā notikušajos triecienos Harkivas, Mikolajivas un Odesas apgabalos nogalināja un ievainoja vairākus desmitus iedzīvotāju, bet Harkivas pilsētā bojā gāja vismaz seši cilvēki un 31 ievainoja.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-daudzviet-skan-gaisa-trauksmes-pieaug-upuru-skaits-casivjara.a465030/ Ukrainā daudzviet skan gaisa trauksmes; pieaug upuru skaits Časivjarā] lsm.lv 2022. gada 12. jūlijā</ref> 14. jūlijā notika Krievijas raķešu trieciens [[Vinnica]]i, kurā gāja bojā vismaz 23 cilvēki, tajā skaitā trīs bērni. Slimnīcā ievietoja 73 ievainotos, tostarp četrus bērnus. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenksis aicināja starptautisko sabiedrību atzīt Krieviju par teroristisku valsti.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/vinnica-sero-par-krievijas-rakesu-trieciena-upuriem.a465619/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Vinnicā sēro par Krievijas raķešu trieciena upuriem] lsm.lv 2022. gada 15. jūlijā</ref> <gallery> Attēls:Infant body killed by russian nazies.jpg|Krievijas raķešu uzbrukumā [[Vinnica]]i 14. jūlijā nogalinātā bērna mirstīgās atliekas Attēls:Робоча поїздка заступника керівника Офісу Президента до Вінниці 01.jpg|Krievijas raķešu triecienā sagrautās [[Vinnica]]s ēkas 15. jūlijā </gallery> === Bučas slaktiņš === {{Pamatraksts|Bučas slaktiņš}} [[Attēls:Killed woman in Bucha.jpg|thumb|[[Bučas slaktiņš|Bučas slaktiņā]] nogalinātas sievietes līķis.]] [[Attēls:The city of Bucha after liberation from the Russians 01.jpg|thumb|Bučā nogalināto iedzīvotāju līķi]] 3. aprīlī pēc [[Buča (pilsēta)|Bučas]] atbrīvošanas uzņemtie videokadri liecināja, ka pilsētas ielās guļ līķi. Cilvēki bija nogalināti ar šāvienu pakausī, lai gan daudzi nēsājuši ap roku baltu apsēju, lai parādītu, ka ir neapbruņoti. Agresori bija šāvuši gan uz vīriešiem, gan sievietēm, nošauto vidū ir arī kāda gadus 14 veca zēna līķis. Bučas masu kapos bija apglabāti gandrīz 300 cilvēku. Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels, reaģējot uz Krievijas pastrādātajiem kara noziegumiem Kijivas pievārtē, solīja vērst jaunas sankcijas.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropadomes-priekssedis-pec-bucas-slaktina-sola-jaunas-sankcijas-pret-krieviju.a450846/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropadomes priekšsēdis pēc Bučas slaktiņa sola jaunas sankcijas pret Krieviju] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> Līdzīga situācija bija arī blakus esošajās [[Hostomeļa|Hostomeļā]] un [[Irpiņa|Irpiņā]]. Irpiņas mērs paziņoja, ka iedzīvotāji nogalināti ar sevišķu nežēlību, daudzus nogalinājušas mīnas, gājuši bojā apšaudēs vai tikuši nošauti. Pilsētā esot iznīcinātas puse ēku.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-3-aprili.a450618/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 3. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 3. aprīlī</ref> ANO ģenerālsekretārs [[Antoniu Guterrešs]] aicināja veikt neatkarīgu izmeklēšanu. 4. aprīlī Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde publicēja sarakstu ar Krievijas karavīriem, kas atbildīgi par civiliedzīvotāju slepkavošanu Bučā un tās apkaimē. Šajā rajonā bija izvietotas Krievijas armijas 64. atsevišķās motorizēto strēlnieku brigādes vienības. Sarakstā ir visi brigādes karavīri, sākot no pulkvežiem līdz pat ierindniekiem. Savukārt Krievijas Aizsardzības ministrija noliedza, ka Krievijas karavīri būtu vainīgi civiliedzīvotāju nogalināšanā. Fotogrāfijas un videomateriāli esot "jaunākais Kijivas režīma viltojums".<ref name="LSM4.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-4-aprilis-krievijas-kars-ukraina.a450913/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 4. aprīlis. Krievijas karš Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 4. aprīlī </ref> 7. aprīlī Vācijas žurnāls ''[[Spiegel]]'' ziņoja, ka Vācijas izlūkdienestam izdevies pārtvert Krievijas karaspēka radioziņojumu par mierīgo iedzīvotāju slepkavošanu Bučā. Izlūkdienests norādīja, ka galveno lomu zvērībās spēlējuši Krievijas algotņi, arī no [[Vāgnera grupa]]s.<ref>[https://www.tvnet.lv/7495443/der-spiegel-vacijas-izlukdienests-partveris-krievijas-karaviru-sarunas-buca "Der Spiegel": Vācijas izlūkdienests pārtvēris Krievijas karavīru sarunas Bučā. Bučā bijuši vāgnerieši] tvnet.lv 2022. gada 7. aprīlī</ref> 15. aprīlī Kijivas policija paziņoja, ka Kijivas apgabalā pēc tā atbrīvošanas no Krievijas karaspēka bija atrasti vairāk nekā 900 civiliedzīvotāju līķi, 95% bija miruši no šautām brūcēm.<ref name="LSM16.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievijas-iebrukums-ukraina-aktualais-16-aprili.a452673/ Krievijas iebrukums Ukrainā. Aktuālais 16. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 16. aprīlī</ref> === Marodierisms === Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenā izlūkošanas pārvalde paziņoja, ka Krievija nespēj pienācīgi apgādāt savu armiju Ukrainā, tāpēc vienības esot saņēmušas pavēli pāriet uz “pašapgādi”, kas būtībā legalizēja laupīšanu un [[Marodierisms|marodierismu]]. Ukrainas izlūkdienests ziņoja, ka loģistikas problēmu dēļ Krievijas armija nespēj nodrošināt savām vienībām degvielu, [[Pārtika|pārtiku]], [[Tehnika|tehniku]], patronas. Izlūkdienests pauda, ka marodierismu pavada arī smagi [[kara noziegumi]] pret vietējiem iedzīvotājiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukrainas-izlukdienests-krievijas-armija-legalize-marodierismu-ukraina.a447642/ Ukrainas izlūkdienests: Krievijas armija legalizē marodierismu Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Fotogrāfijās un videomateriālos [[Sociālie tīkli|sociālajos tīklos]] redzamas liecības tam, kā Krievijas karavīri nodarbojas ar marodierismu un sūta no Baltkrievijas uz Krieviju salaupīto.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/dzive--stils/vesture/kas-ir-marodierisms.a451462/ Kas ir marodierisms?] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> Krievijas [[Krasnojarskas novads|Krasnojarskas novada]] varas iestādes atļāva izlaupīt graudus no Ukrainas [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] daļas, kuru okupējis [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]].<ref>[https://www.la.lv/krievija-oficiali-atlauj-graudu-izlaupisanu-no-ukrainas Krievijā oficiāli atļauj graudu izlaupīšanu no Ukrainas] la.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Kiberuzbrukumi == 23. februārī nezināmi hakeri iznīcināja datus Ukrainas Iekšlietu ministrijas tīklā, iepriekš nolaupot un iegūstot pieeju informācijai par komunikācijām un cilvēku pārvietošanos valsts iekšienē. Tajā pašā dienā Aizsardzības ministrijas un Ārlietu ministrijas vietnēs notika kļūmes, kas varētu būt [[pakalpojumatteices uzbrukums|pakalpojumatteices uzbrukumu]] sekas. Turklāt nav ziņu par zaudējumu apmēru Iekšlietai ministrijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.bloomberg.com/news/articles/2022-02-26/hackers-destroyed-data-at-key-ukraine-agency-before-invasion|title=Hackers Destroyed Data at Key Ukraine Agency Before Invasion|website=www.bloomberg.com|access-date=2022-03-01}}</ref> 26. februārī hakeri veica vērienīgu kiberuzbrukumu [[Kremlis|Kremļa]], [[Krievijas valdība]]s, [[Krievijas Valsts dome]]s, kā arī Krievijas informācijas tehnoloģiju un plašsaziņas uzraudzības dienesta ''[[Roskomnadzor]]'' un citām vietnēm. Ukrainas Digitālās pārejas ministrija pauda uzskatu, ka kiberuzbrukumu veicis hakeru grupējums ''[[Anonymous]]''.<ref>[https://www.la.lv/hakeri-sakusi-verienigu-kiberuzbrukumu-lielakaja-dala-krievijas-televizijas-kanalu-skan-ukrainu-muzika Hakeri sākuši vērienīgu kiberuzbrukumu: lielākajā daļā Krievijas televīzijas kanālu skan ukraiņu mūzika]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 26. februārī</ref> 28. februārī hakeri grupējums ''Anonymous'' ielauzās vairāku Krievijas mediju lapās. Ziņu aģentūras "TASS", laikrakstu "Izvestija" un "Kommersant", "RBK", "Forbes" krievu redakcijas un citās lapās ievietoja paziņojumu Krievijas "nevienaldzīgo žurnālistu" vārdā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-piekto-dienu-turpina-uzbrukumu-ukrainai-28-februaris-teksta-tiesraides-arhivs.a445615/|title=Krievija piekto dienu turpina uzbrukumu Ukrainai. 28. februāris (Teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-01|language=lv}}</ref> <blockquote>"Dārgie pilsoņi! Aicinām jūs pārtraukt šo neprātu. Nesūtiet savus dēlus un vīrus drošā nāvē. Putins piespiež mūs melot un pakļauj briesmām. Mēs esam izolēti no visas pasaules, pārtrauca iepirkt mūsu naftu un gāzi. Pēc dažiem gadiem mēs dzīvosim kā Ziemeļkorejā. Kāpēc mums tas vajadzīgs? Lai Putins iekļūtu vēstures mācību grāmatās? Tas nav mūsu karš, apturēsim to!"</blockquote> 29. martā notika kiberuzbrukums Ukrainas lielākajam fiksēto līniju telesakaru uzņēmumam "Ukrtelecom", kas samazināja uzņēmuma spēju sniegt pakalpojumus visā valstī.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-29-marts-krievija-mazinas-ofensivu-pret-kijivu-stambula-notikusas-miera-sarunas.a450060/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme TEKSTA TIEŠRAIDE. 29. marts. Krievija mazinās ofensīvu pret Kijivu, Stambulā notikušas miera sarunas] lsm.lv 2022. gada 29. martā</ref> 27. aprīlī kompānija ''[[Microsoft]]'' paziņoja, ka Krievijas hakeru grupējumi pēc kara sākuma ir sarīkojuši apmēram 240 kiberuzbrukumu Ukrainai, koordinējot tos ar Krievijas militārajiem triecieniem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ukraina-turpina-aizstaveties-pret-krievijas-iebrukumu-aktualais-28-aprili.a454351/ Ukraina turpina aizstāvēties pret Krievijas iebrukumu. Aktuālais 28. aprīlī] lsm.lv 2022. gada 28. aprīlī</ref> == Reakcija == [[Attēls:International reactions to the 2022 Russian invasion of Ukraine.svg|thumb|300px|right|Starptautiskā reakcija uz Krievijas iebrukumu Ukrainā. ---- {{Uzraksts|#0066FF|Valstis, kas iebrukumu nosodījušas}} {{Uzraksts|#666666|Valstis, kas saglabājušas neitrālu nostāju}} {{Uzraksts|#FF6600|Valstis, kas iebrukumā vainojušas Ukrainu un/vai NATO provokāciju}} {{Uzraksts|#D8E0E2|Nav zināms}} ---- {{Uzraksts|#FF0000|Krievija}} {{Uzraksts|#0000FF|Ukraina}}]] === Eiropas Savienība === 24. februārī [[Eiropas Savienība]] vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā. Šīs sankcijas aptver finanšu sektoru, enerģētiku un transportu, dubultā pielietojuma preces [militārā un nemilitārā pielietojuma preces], kā arī eksporta kontroli un eksporta finansējumu, vīzu politiku, kā arī sarakstu ar Krievijas pilsoņiem, kuri būs pakļauti sankcijām. ES līderi arī vienojās sagatavot jaunas sankcijas pret Baltkrieviju, kuras teritorija izmantota, lai uzbruktu Ukrainai. Tomēr nav izskanējis, ka sankcijās būtu iekļauta Krievijas atslēgšanu no globālās banku transakciju sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 27. februārī [[Eiropas Savienība]]s dalībvalstis vienojušās atbloķēt 450 miljonus eiro dalībvalstīm, lai tās iepirktu ieročus Ukrainai, paziņojis ES ārējās un drošības politikas augstais pārstāvis Žuzeps Borels. Borels arī paziņoja, ka ES dalībvalstis oficiāli apstiprinājušas aizliegumu veikt jebkādas transakcijas ar Krievijas centrālo banku.<ref name="LSM"/> 2. martā izslēdza septiņas Krievijas bankas no starptautiskās maksājumu sistēmas [[Vispasaules starpbanku finanšu telekomunikācijas biedrība|SWIFT]], ieviešot iepriekš apstiprinātās sankcijas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/eiropas-savieniba-izsledz-septinas-krievijas-bankas-no-swift-sistemas.a446052/|title=Eiropas Savienība izslēdz septiņas Krievijas bankas no SWIFT sistēmas|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā Eiropas Savienības dalībvalstis vienojušās par jaunām sankcijām Baltkrievijai par tās piedalīšanos Krievijas agresijā pret Ukrainu. Sankcijas Baltkrievijai skars vissvarīgākos eksporta produktus. Tas apturēs visu preču eksportu no minerālā kurināmā līdz tabakai, koksnei un kokmateriāliem, cementa, dzelzs un tērauda. Pret Baltkrieviju arī tiks noteikti eksporta ierobežojumi, kas pret divējādas izmantošanas precēm noteikti Krievijai. Tas ļaus izvairīties no Krievijai noteikto pasākumu apiešanas riska, paziņoja Leiena.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/374021-es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-baltkrieviju.htm|title=Eiropas Savienība vienojas par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 17. jūnijā Eiropas Komisija nolēma ieteikt piešķirt [[ES paplašināšanās|Eiropas Savienības kandidātvalsts]] statusu Ukrainai un Moldovai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/eiropas-komisija-iesaka-pieskirt-es-kandidatvalsts-statusu-ukrainai-un-moldovai.a461978/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Eiropas Komisija iesaka piešķirt ES kandidātvalsts statusu Ukrainai un Moldovai] lsm.lv 2022. gada 17. jūnijā</ref> === NATO === 16. maijā ziņu aģentūra “Bloomberg” izplatīja informāciju, ka jaunajā [[NATO]] stratēģiskajā koncepcijā Krievijas rīcība tiks atzīta par tiešiem draudiem. 2010. gadā pieņemtajā iepriekšējā dokumentā Krievija tika dēvēta par partneri, taču šis attiecību periods ir beidzies.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/bloomberg-jaunaja-nato-koncepcija-krievijas-uzvediba-tiks-atzita-par-tiesiem-draudiem.a456914/|title=«Bloomberg»: Jaunajā NATO koncepcijā Krievijas uzvedība tiks atzīta par tiešiem draudiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> === ASV === 21. februārī [[ASV prezidents]] [[Džo Baidens]] izdeva rīkojumu, ar kuru aizliedza ASV pilsoņiem izdarīt jaunas investīcijas tā dēvētajās Doneckas un Luganskas republikās, kā arī veikt ar šīm teritorijām tirdzniecības vai citus finanšu darījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-pazino-par-sankcijam-pret-prokrievisko-kaujinieku-paspasludinatajam-republikam-austrumukraina.a444665/|title=ASV paziņo par sankcijām pret prokrievisko kaujinieku pašpasludinātajām republikām Austrumukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī prezidents Baidens paziņoja par jaunu sankciju paketi pret Krieviju, tajā skaitā iesaldējot lielāko banku aktīvus un liedzot augsto tehnoloģiju eksportu uz Krieviju. Sankcijas ierobežoja Krievijas lielākās bankas "Sberbank" pieeju transakcijām dolāros. Tāpat sankcijas skāra "VTB Bank", "Bank Otkritie", "Sovcombank OJSC" un "Novikombank". Sankcijas piemēroja arī vairākiem Krievijas elites pārstāvjiem un viņu ģimenes locekļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/asv-prezidents-pazino-par-papildu-sankcijam-pret-krieviju-un-eksporta-kontroli.a445193/|title=ASV prezidents paziņo par papildu sankcijām pret Krieviju un eksporta kontroli|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 8. martā ASV aizliedza energoresursu (naftas, gāzes un ogļu) importu no Krievijas. Prezidents Baidens atzina, ka sankcijas pret Krieviju ietekmēs arī ASV ekonomiku, jo gaidāms degvielas cenu kāpums.<ref name="LSM 8M">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/8-marts-krievija-apsauda-ukrainas-dzivojamos-rajonus-kara-beglu-skaits-sasniedzis-2-miljonus-teksta-tiesraides-arhivs.a446880/|title=8. marts. Krievija apšauda Ukrainas dzīvojamos rajonus; kara bēgļu skaits sasniedzis 2 miljonus (teksta tiešraides arhīvs)|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-09|language=lv}}</ref> 18. martā ASV prezidents Džo Baidens brīdināja Ķīnas prezidentu [[Sji Dzjiņpins|Sju Dziņpinu]] nesniegt materiālu atbalstu Krievijai agresijā pret Ukrainu.<ref name="LSM21.martā"/> === Ķīna === Ķīnas Tautas Republika bija viena no valstīm, kas ANO ģenerālajā asamblejā nenosodīja Krievijas iebrukumu Ukrainā, tomēr 21. martā kļuva zināms, ka Ķīna neatbalstīs Krievijas karu pret Ukrainu ar ieroču un munīcijas piegādēm un darīs visu krīzes deeskalācijas labā. Ķīnas valdība par dezinformāciju nodēvēja ziņojumus, ka Ķīna ir gatava Krievijai piegādāt bruņojumu.<ref name="LSM21.martā"/> === Lielbritānija === 24. februārī [[Apvienotā Karaliste|Lielbritānija]] noteica sankcijas pret piecām Krievijas bankām un trim miljardieriem. Šīs bankas ir "Rossija", "Promsvjazjbank", kā arī trīs bankas, kuru galvenie biroji atrodas okupētajā [[Krima|Krimā]] — "Genbank", "Industriaļnij sberegateļnij bank" un "Černomorskij bank rekonstrukcii i razvitija".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/es-vienojas-par-jaunam-sankcijam-pret-krieviju-par-iebrukumu-ukraina.a445111/|title=ES vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju par iebrukumu Ukrainā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 9. maijā Lielbritānija paziņoja par jaunām tirdzniecības sankcijām Krievijai, kā arī [[Baltkrievija]]i. [[Londona]] noteica jaunus importa tarifus, to vidū arī platīnam un pallādijam. Tika noteikti arī eksporta aizliegumi rūpniecībai nepieciešamām precēm.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/putins-atturejies-izsludinat-eskalaciju-kara-pret-ukrainu-aktualais-9-maija.a455828/|title=Putins atturējies izsludināt eskalāciju karā pret Ukrainu. Aktuālais 9. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> 13. maijā [[Apvienotās Karalistes parlaments|Lielbritānijas valdība]] paziņoja par jaunām sankcijām pret Krieviju, kas būs vērstas tieši pret Krievijas prezidentam [[Vladimirs Putins|Vladimiram Putinam]] tuvāko cilvēku loku. Sankciju sarakstā iekļauta gan bijusī mākslas vingrošanas čempione [[Aļina Kabajeva]], kas Rietumu presē dēvēta par Putina mīļāko, gan Putina bijusī sieva Ludmila.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/ar-rakesu-un-aviacijas-uzbrukumiem-smagakas-cinas-turpinas-ukrainas-dienvidaustrumos-aktualais-13-maija.a456548/|title=Ar raķešu un aviācijas uzbrukumiem smagākās cīņas turpinās Ukrainas dienvidaustrumos. Aktuālais 13. maijā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-15|language=lv}}</ref> === Igaunija === [[Attēls:Tallinn Ukraina toetusmeeleavaldus 3.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta demonstrācija Brīvības laukumā Tallinā 26. februārī]] [[Rīgikogu|Igaunijas Rīgikogu]] pirms iebrukuma un uzbrukuma sākšanas Ukrainai 2022. gadā veica divus iesniegumus, paužot atbalstu Ukrainas teritoriālajai integritātei un nosodot Krievijas Federācijas atraisīto karu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riigikogu.ee/tegevus/eelnoud/eelnou/|title=Eelnõu|last=plats 1a|first=Lossi|last2=Tallinn|first2=15165|website=Riigikogu|access-date=2022-03-02|language=et}}</ref> 26. februārī Igaunijas ukraiņu organizācijas un Igaunijas pilsoniskās apvienības [[Tallina]]s Vabaduses laukumā notika demonstrācijas Ukrainas atbalstam, kurā piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.err.ee/1608513611/galerii-rahvarohke-meeleavaldus-vabaduse-valjakul-ukraina-toetuseks|title=Galerii: rahvarohke meeleavaldus Vabaduse väljakul Ukraina toetuseks|last=ERR|website=ERR|access-date=2022-03-02|date=2022-02-26|language=et}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373519-video-tallina-ukrainas-atbalstam-pulcejusies-30-000-cilveku.htm|title=VIDEO: Tallinā Ukrainas atbalstam pulcējušies 30 000 cilvēku|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> Igaunijas valdība nolēma slēgt gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/pasaule/373488-igaunija-nolemusi-slegt-savu-gaisa-telpu-krievijas-aviokompaniju-lidmasinam.htm|title=Igaunija nolēmusi slēgt savu gaisa telpu Krievijas aviokompāniju lidmašīnām|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 25. maijā Igaunijā bija reģistrēti 39 802 Ukrainas kara bēgļi. Kopumā Igaunijas robežu bija šķērsojuši 64 148 bēgļi, no kuriem 24 346 Igauniju izmantoja kā tranzīta valsti ceļā uz citām zemēm.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/igaunija-atcel-pagaidu-robezkontroli-ar-latviju.a458368/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Igaunija atceļ pagaidu robežkontroli ar Latviju] lsm.lv 2022. gada 25. maijā</ref> === Latvija === [[Attēls:Solidarizējoties ar ukraiņu tautu, pie Saeimas nama plīvo Ukrainas karogs 07.jpg|thumb|Protests pie Krievijas vēstniecības Rīgā 24. februārī]] [[Attēls:Riga 05.03.2022.JPG|thumb|Gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!" pie Brīvības pieminekļa 5. martā.]] {{Pamatraksts|Latvijas reakcija uz Krievijas 2022. gada iebrukumu Ukrainā}} No 24. līdz 28. februārim [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] (NEPLP) pieņēma lēmumu pārtraukt Krievijas un Baltkrievijas televīzijas kanālu retranslāciju Latvijā.<ref name="LSM"/><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvijā aizliedz vairāku Krievijas telekanālu translāciju |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-aizliedz-vairaku-krievijas-telekanalu-translaciju.a445049/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/neplp-aizliedz-latvija-retranslet-krievijas-kanalus-mir-24-un-rtvi.a445734/|title=NEPLP aizliedz Latvijā retranslēt Krievijas kanālus «MIR 24» un «RTVI»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 24. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] pārtrauca izsniegt Latvijas vīzas Krievijas Federācijas pilsoņiem, izņemot gadījumos, kas saistīti ar īpašiem humāniem apsvērumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija pārtrauc izsniegt vīzas Krievijas pilsoņiem |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-partrauc-izsniegt-vizas-krievijas-pilsoniem.a445144/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> Tika arī apstiprināts [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija]]s izstrādāts plāns, lai uzņemtu un izmitinātu aptuveni 10 000 iespējamo bēgļu no Ukrainas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Latvija gatava uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu |date=2022. gada 24. februāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-gatava-uznemt-10-000-iespejamo-ukrainas-beglu.a445130/ |accessdate=2022. gada 24. februārī}}</ref> 25. februārī [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija]] iesniedza protesta notu Krievijas Federācijai par to, nosodot militāro agresiju un iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā visām starptautiskajām normām un pārkāpj Ukrainas suverenitātes un teritoriālo nedalāmību. Latvijas valdība atsauca arī savu vēstnieku Krievijā [[Māris Riekstiņš|Māri Riekstiņu]].<ref>[https://www.la.lv/bez-komentariem-sodien-latvijas-arlietu-ministriju-pameta-krievijas-vestniecibas-pilnvarotais-lietvedis-latvija Bez komentāriem šodien Latvijas Ārlietu ministriju pameta Krievijas vēstniecības pilnvarotais lietvedis Latvijā]. [[Latvijas Avīze]]. 2022. gada 25. februārī</ref> No 26. februārī [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrija]] rosina slēgt Latvijas gaisa telpu Krievijā reģistrētām aviokompānijām komerciāliem lidojumiem. Latvijas lidsabiedrība "[[airBaltic]]" paaugstināto risku un noteikto ierobežojumu dēļ atcēlusi reisus uz Krieviju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nra.lv/latvija/373491-latvija-nolemusi-slegt-gaisa-telpu-krievijas-lidmasinam-vel-vajadzigs-valdibas-lemums.htm|title=Latvija nolēmusi slēgt gaisa telpu Krievijas lidmašīnām; vēl vajadzīgs valdības lēmums|website=nra.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 28. februāra [[Saeima]] atļāva Latvijas iedzīvotājiem brīvprātīgi karot Ukrainas pusē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-pilsoni-ka-brivpratigie-drikstes-karot-ukrainas-puse.a445636/|title=Latvijas pilsoņi kā brīvprātīgie drīkstēs karot Ukrainas pusē|website=www.lsm.lv|access-date=2022-02-28|language=lv}}</ref> 2. martā [[Valsts ieņēmumu dienests|Valsts ieņēmumu dienesta]] Muitas pārvalde iesaldēja sadarbību ar Krievijas Federālo muitas dienestu. Arī "[[Latvijas pasts]]" pārtrauca Krievijas un Baltkrievijas naudas pārvedumu pieņemšanu un izmaksu, preses izdevumu piegādi, tirdzniecību un komercsūtījumus.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-iesalde-attiecibas-ar-krievijas-muitu-latvijas-pasts-nepiegadas-krievijas-un-baltkrievijas-presi.a446048/|title=Latvija iesaldē attiecības ar Krievijas muitu; Latvijas Pasts nepiegādās Krievijas un Baltkrievijas presi|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> No 24. februāra līdz 2. martam Latvijas iedzīvotāji platformā "[[ziedot.lv]]" saziedoja 3,8 miljonus eiro, par miljonu eiro bija nopirkti medikamenti un pārsēji. Labdarības portāla vadītāja Rūta Dimanta Latvijas Radio pastāstīja, ka ziedojumi jau tiek izmantoti praktiskās palīdzības sniegšanai — gan civiliedzīvotājiem, gan Ukrainas armijai, gan Nacionālajai gvardei.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ziedotlv-ukrainai-savakti-jau-38-miljoni-eiro-palidziba-lidz-sim-sniegta-miljona-eiro-apmera.a446009/|title=«Ziedot.lv» Ukrainai savākti jau 3,8 miljoni eiro; palīdzība līdz šim sniegta miljona eiro apmērā|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-02|language=lv}}</ref> 3. martā otrajā un galīgajā lasījumā [[Saeima]] vienbalsīgi atbalstīja Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu, ar ko noteikts papildu mehānisms, kādā Ukrainas iedzīvotāji var ātri saņemt atbalstu, kā arī uzturēšanās un darba tiesības Latvijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/saeima-vienbalsigi-pienem-ukrainas-civiliedzivotaju-atbalsta-likumprojektu.a446199/|title=Saeima vienbalsīgi pieņem Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumprojektu|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> Latvijas ārstniecības iestādes ir gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus cilvēku, kuri ievainoti karā Ukrainā, informēja [[Latvijas Republikas Veselības ministrija|Veselības ministrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvijas-slimnicas-gatavas-vienlaikus-arstet-vairakus-simtus-ukrainas-kara-ievainoto.a446195/|title=Latvijas slimnīcas gatavas vienlaikus ārstēt vairākus simtus Ukrainas karā ievainoto|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-03|language=lv}}</ref> 5. martā [[Rīga|Rīgā]] notika [[Latvijas Pilsoniskā alianse|Latvijas Pilsoniskās alianses]] rīkots gājiens "Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!". Gājiena mērķis bija atbalstīt Ukrainu tās brīvības cīņā, nosodīt Putina uzbrukumu, kā arī saliedēt Latvijas sabiedrību kopējam mērķim.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/riga-notiks-gajiens-kopa-ar-ukrainu-kopa-pret-putinu.a446434/|title=Rīgā notiks gājiens «Kopā ar Ukrainu! Kopā pret Putinu!»|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Gājienā no Brīvības pieminekļa līdz Ukrainas vēstniecībai piedalījās ap 30 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/video-ukrainas-atbalsta-pasakuma-riga-pulcejusies-ap-30-000-cilveku.a446539/|title=VIDEO: Ukrainas atbalsta pasākumā Rīgā pulcējušies ap 30 000 cilvēku|website=www.lsm.lv|access-date=2022-03-05|language=lv}}</ref> Tā kā Baltijas valstis nolēma slēgt Krievijas ģenerālkonsulātus Liepājā, Daugavpilī, Klaipēdā, Narvā un Tartu, tad 21. aprīlī Krievijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Latvijai jāslēdz savi ģenerālkonsulāti Sanktpēterburgā un Pleskavā.<ref name="LSM21.aprīlī">[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/teksta-tiesraide-21-aprilis-ukraina-turpina-atvairit-krievijas-iebrukumu.a453222/ TEKSTA TIEŠRAIDE. 21. aprīlis. Ukraina turpina atvairīt Krievijas iebrukumu] lsm.lv 2022. gada 21. aprīlī </ref> 20. aprīlī Rīgā, iepretim Krievijas vēstniecībai, ap 200 sieviešu vienojās protesta akcijā pret seksuālo vardarbību un kara noziegumiem Ukrainā.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/foto-video-ap-200-sieviesu-iepretim-krievijas-vestniecibai-riga-proteste-pret-seksualo-vardarbibu-kara-ukraina.a453029/ Ap 200 sieviešu iepretim Krievijas vēstniecībai Rīgā protestē pret seksuālo vardarbību karā Ukrainā] lsm.lv 2022. gada 20. aprīlī</ref> 20. maijā Rīgā notika gājiens "Par atbrīvošanos no padomju mantojuma", kurā bija pulcējušies aptuveni 5000 cilvēku. Tas tika atklāts pie [[Brīvības piemineklis|Brīvības pieminekļa]], nodziedot [[Latvijas himna|Latvijas himnu]] un noslēdzās [[Uzvaras parks|Uzvaras parkā]], kur tika dziedātas dziesmas un teiktas runas. Pasākums noslēdzās ar komponista [[Mārtiņš Brauns|Mārtiņa Brauna]] dziesmu "[[Saule, Pērkons, Daugava]]".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/gajiens-pret-padomju-mantojumu-nosledzies-bez-ipasiem-starpgadijumiem.a457794/|title=Gājiens pret padomju mantojumu noslēdzies bez īpašiem starpgadījumiem|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-21|language=lv}}</ref> 9. jūnijā pēc Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmuma no Latvijas informatīvās telpas pazuda 80 Krievijā reģistrētas televīzijas programmas. Tas bija pamatots ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kas NEPLP piešķīra tiesības ierobežot tādu audio un audiovizuālo programmu, kā arī pakalpojumu pēc pieprasījuma izplatīšanu Latvijā no valstīm, kas grauj vai apdraud citas valsts teritoriālo integritāti, suverenitāti vai valstisko neatkarību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/sodien-no-latvijas-informativas-telpas-pazud-visas-krievijas-tv-programmas.a460610/ Šodien no Latvijas informatīvās telpas pazūd visas Krievijas TV programmas] lsm.lv 2022. gada 9. jūnijā</ref> ==== Bēgļi Latvijā ==== 10. martā Latvijas Valsts robežsardzes priekšnieks Guntis Pujāts pavēstīja, ka Latvijā ieceļojuši 4300 bēgļu no Ukrainas, atbalsts sniegts vairāk nekā 1100 cilvēkiem, 631 izmitināts tūrisma mītnēs.<ref name="LSM10.martā"/> Pēc 20. marta Latvijas plašsaziņas līdzekļos tika intensīvi izplatītas [[Ziņu pratība|viltus ziņas]] par Ukrainas bēgļu uzbrukumiem krieviski runājošajiem iedzīvotājiem, kā arī par Krievijai noteikto sankciju graujošo ietekmi uz Latvijas saimniecību un iedzīvotāju dzīves līmeņa pazemināšanos.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/recheck-parbauda-melus-par-begliem-zemo-dzives-limeni-rietumos-un-iznicinato-razosanu-latvija.a449828/ «Re:Check» pārbauda melus par bēgļiem, zemo dzīves līmeni Rietumos un iznīcināto ražošanu Latvijā] lsm.lv 2022. gada 28. martā</ref> 1. aprīlī Iekšlietu ministrija informēja, ka kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību bija izsniegti 11 254 bēgļiem. Rīgas bēgļu atbalsta centrā bija saņemti 1809 pieteikumi mācībām Rīgas skolās, no tiem 561 — pirmsskolai, 1248 — skolai.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/latvija-11-254-ukrainu-begli-sanemusi-uzturesanas-dokumentus-ar-tiesibam-uz-nodarbinatibu.a450666/?utm_source=lsm&utm_medium=theme&utm_campaign=theme Latvijā 11 254 ukraiņu bēgļi saņēmuši uzturēšanās dokumentus ar tiesībām uz nodarbinātību] lsm.lv 2022. gada 1. aprīlī</ref> 5. aprīlī [[Latvijas iekšlietu ministri|iekšlietu ministre]] [[Marija Golubeva]] paziņoja, ka Latvijā varētu būt vismaz 18 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, no viņiem ap 8000 lūguši izmitināšanu Latvijas pašvaldību civilās aizsardzības komisijās, bet vēl aptuveni 10 000 vērsušies pēc citiem pakalpojumiem.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ministre-latvija-patlaban-varetu-but-ap-18-000-ukrainas-kara-beglu.a451089/ Ministre: Latvijā patlaban varētu būt ap 18 000 Ukrainas kara bēgļu] lsm.lv 2022. gada 5. aprīlī</ref> 27. aprīlī Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā reģistrēti 24 746 Ukrainas bēgļi, ar Civilās aizsardzības komisiju starpniecību izmitinātas 9313 personas, bet 18 712 ukraiņiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-kara-beglu-faktiskais-skaits-latvija--nezinams-trukst-ari-datu-apmainas-eiropas-limeni.a454131/?utm_source=lsm&utm_medium=article-bottom&utm_campaign=article Ukrainas kara bēgļu faktiskais skaits Latvijā — nezināms; trūkst arī datu apmaiņas Eiropas līmenī] lsm.lv 2022. gada 27. aprīlī </ref> 29. aprīlī [[Latvijas valdība]] ārkārtas sēdē atbalstīja jauno Ukrainas bēgļu atbalsta plānu, kas paredz Latvijā uzņemt ap 40 000 Ukrainas civiliedzīvotājus. Dažādiem atbalsta pasākumiem kopumā rezervēti 116,28 miljoni eiro, tostarp paredzēts, ka Latvijas mājsaimniecības varēs saņemt līdz 300 eiro lielu atbalstu mēnesī, ja dos pajumti Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-atbalstam-paredz-1163-miljonus-eiro-majsaimniecibam-bus-lidz-300-eiro-izmitinasanas-pabalsts.a454569/|title=Ukrainas bēgļu atbalstam paredz 116,3 miljonus eiro; mājsaimniecībām būs līdz 300 eiro izmitināšanas pabalsts|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-04|language=lv}}</ref> 17. maijā [[Saeima]]s Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas Pašvaldību sistēmas pilnveidošanas apakškomisijas sēdē nolēma, ka Ukrainas kara bēgļiem plānots turpināt Latvijā sniegt primāro palīdzību arī pēc likumā noteiktā 90 dienu atbalsta sniegšanas perioda. Lai uzturēšanās Latvijā turpmāk būtu iespējama arī tiem bēgļiem, kuriem nav pastāvīgu ienākumu, plānots noteikt vēl vienu 90 dienu periodu. [[Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija|Iekšlietu ministrijas]] valsts sekretāra vietnieks [[Jānis Bekmanis]] norādīja: "Pamatdiskusiju objekts ir tieši primārās palīdzības sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem. Tā ir izmitināšana un ēdināšana. Ir atbalstīts, ka pie esošajām 90 dienām tiek klāt pieliktas vēl 90 dienas no 1. maija, paredzot arī īres pabalsta griestus 400 eiro uz 90 dienām."<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-begliem-primaro-palidzibu-plano-piedavat-ari-pec-90-dienu-valsts-atbalsta-perioda.a457222/|title=Ukrainas bēgļiem primāro palīdzību plāno piedāvāt arī pēc 90 dienu valsts atbalsta perioda|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-17|language=lv}}</ref> 23. maijā Iekšlietu ministrijas apkopotā informācija liecināja, ka Latvijā bija reģistrēts 29 971 Ukrainas bēglis, un izglītības iestādēs Latvijā mācījās 4190 Ukrainas kara bēgļu bērni. 24 098 Ukrainas kara bēgļiem bija izsniegti uzturēšanās dokumenti ar tiesībām uz nodarbinātību.<ref>[https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/ukrainas-beglu-skaits-latvija-sasniedzis-30-000-skolas-macas-4000-ukrainu-beglu-berni.a458074/ Ukrainas bēgļu skaits Latvijā sasniedzis 30 000; skolās mācās 4000 ukraiņu bēgļu bērni] lsm.lv 2022. gada 23.maijā</ref> Vispārējās izglītības skolās mācījās 2861 ukraiņu skolēni, pie kam 1501 skolēni mācījās latviešu valodas programmās, bet 1354 mazākumtautību valodu programmās. Savukārt 1329 ukraiņu bērni mācījās pirmsskolas izglītības iestādēs (929 latviešu valodā, 395 mazākumtautību valodās).<ref>[https://www.leta.lv/home/important/A1AEBD69-8760-4741-8E5E-7EEB22C40221/ Latvijas izglītības iestādēs mācās vairāk nekā 4000 ukraiņu kara bēgļu bērni] LETA 23.05.2022 </ref> === Lietuva === [[Attēls:Event-to-support-ukraine-in-kaunas-lithuania-2022-02-24.jpg|thumb|Ukrainas atbalsta pasākums [[Kauņa|Kauņā]] 24. februārī]] 24. februārī [[Lietuvas prezidentu uzskaitījums|Lietuvas prezidents]] [[Gitans Nausēda]] paziņoja par ārkārtējās situācijas ieviešanu valstī līdz 10. martam.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/pec-krievijas-iebrukuma-ukraina-izsludina-arkartejo-stavokli-lietuva.a445125/|title=Pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā izsludina ārkārtējo stāvokli Lietuvā|website=lsm.lv|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> Tajā pašā dienā vakarā [[Viļņa|Viļņā]] un citās Lietuvas pilsētās notika akcija Ukrainas atbalstam. Viļņas iedzīvotāji, solidarizējoties ar Ukrainas pilsoņiem, galvaspilsētā aptuveni 15 000 cilvēki sapulcējās Neatkarības laukumā pie Seima ēkas un no turienes devās gājienā uz [[Boriss Ņemcovs|Borisa Ņemcova]] skvēru iepretī Krievijas vēstniecībai. Tur tika iedegti solidaritātes ugunskuri un notika atbalsta koncerts, kura laikā saziedoti vairāk nekā 270 000 eiro Lietuvas organizācijām, kuras uzņēmušās rūpes par Ukrainas kara bēgļiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lrt.lt/ru/novosti/17/1625508/v-vil-niuse-proshla-aktsiia-v-podderzhku-ukrainy-landsbergis-nastal-moment-istiny|title=В Вильнюсе прошла акция в поддержку Украины. Ландсбергис: настал момент истины|website=lrt.lt|access-date=2022-03-02|date=2022-02-25|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tvnet.lv/7462353/lietuva-ukrainas-atbalsta-akcijas-piedalas-desmitiem-tukstosi-cilveku|title=Lietuvā Ukrainas atbalsta akcijās piedalās desmitiem tūkstoši cilvēku|website=TVNET|access-date=2022-03-02|date=2022-02-24|language=lv}}</ref> 25. februārī Lietuvā aizliedza retranslēt Krievijas televīzijas kanālus ''Planeta RTR'', ''Rossija 24'', ''Belarus 24'', ''NTV Mir'', ''RTR Planeta'', ''Rossija 24'', ''PBK'', ''TVCI''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lt/a/89558877|title=LRTK dėl karo kurstymo uždraudė retransliuoti 6 rusiškas ir baltarusiškas televizijas|last=Jačauskas|first=Ignas|website=DELFI|access-date=2022-03-02|language=lt}}</ref> 17. martā [[Lietuvas Republikas Seims|Lietuvas Seims]] vienbalsīgi pieņēma rezolūciju, kas aicināja Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) rīkoties nekavējoties, lai nodrošinātu lidojumu aizliegumu zonu virs Ukrainas un izbeigtu masveidīgu civiliedzīvotāju bojāeju.<ref name="LSM17.martā"/> 10. maijā [[Lietuvas parlaments]] atzina Krieviju par teroristisku valsti.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/lietuvas-parlaments-atzist-krieviju-par-teroristisku-valsti.a456156/|title=Lietuvas parlaments atzīst Krieviju par teroristisku valsti|website=www.lsm.lv|access-date=2022-05-16|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|30em}} == Skatīt arī == * [[Krievijas militārās akcijas]] == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} [[Kategorija:2022. gads]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] 4ty1wqy5j5ix3tkt6eneb75dc6mbazw 0 505480 3657233 3647119 2022-07-20T07:56:12Z Kikos 3705 /* ievads */ wikitext text/x-wiki {{Salu infokaste |nosaukums = Sverdrupa salas |attēls = The National geographic magazine (1902) (14781596262).jpg |attēla paraksts = [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcijas karte |attēla izmērs = |vietaskarte = Kanāda |reljefa_karte = jā |alt karte = |position = |mark = Orange pog.svg |vietējais nosaukums = ''Sverdrup Islands'' |izvietojums = [[Ziemeļu Ledus okeāns]] |arhipelāgs = [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs]] |latd=78|latm=30|lats= |latNS=N |longd=95|longm=00|longs= |longEW=W |platība = 66 000 |garums = |platums = |krasta līnija = |augstākais kalns = Autluks |augstums = 2210 |salu skaits = 6 |valsts = Kanāda |valsts adm vienības tips = Teritorija |valsts adm vienība = [[Nunavuta]] |iedzīvotāji = 0 |blīvums = |pamatiedzīvotāji = |valsts lielpilsēta = [[Makgila]] |piezīme = }} '''Sverdrupa salas''' ({{val|en|Sverdrup Islands}}; {{val|no|Sverdrupøyene}}) ir [[Kanāda]]i piederoša neapdzīvotu salu grupa [[Kanādas Arktiskais arhipelāgs|Kanādas Arktiskajā arhipelāgā]].<ref>{{PZT|668}}</ref> Administratīvi pieder [[Nunavuta]]s teritorijas [[Kikiktāluka]]s reģionam. Vienīgā apdzīvotā vieta salās ir [[Makgila]]s polārā pētniecības stacija. == Ģeogrāfija== Salas izvietojušās Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos. Ietilpst [[Karalienes Elizabetes salas|Karalienes Elizabetes salu]] grupā. Grupā ietilpst sešas galvenās salas ([[Aksela Heiberga sala]], [[Elefa Ringnesa sala]], [[Amunda Ringnesa sala]], [[Mīena]], [[Karaļa Kristiana sala]] un [[Stūra]]) un vairākas nelielas saliņas un klintis. Valda arktiska tuksneša klimats ar sausu aukstu ziemu un vēsu vasaru. == Vēsture == Pirmie no eiropiešiem salas atklāja norvēģa [[Oto Sverdrups|Oto Sverdrupa]] ekspedīcija no 1898. gada līdz 1902. gadam. Nosauktas par godu ekspedīcijas vadītājam, kurš salas pasludināja par [[Norvēģija]]s īpašumu. Līdz 1928. gadam Norvēģijas valdība neizrādīja interesi par atklātajām salām, līdz 1930. gadā pretenzijas uz Sverdrupa salām tika iemainītas pret Norvēģijas suverenitātes atzīšanu no [[Apvienotā Karaliste|Apvienotās Karalistes]] puses uz [[Jana Majena]] salu un [[Buvē sala|Buvē salu]]. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Kanādas salas]] [[Kategorija:Ziemeļu Ledus okeāns]] [[Kategorija:Karalienes Elizabetes salas]] pzrxswsgt6p71507gdx2gcs4zrzx8d0 0 509122 3657010 3656886 2022-07-19T16:28:43Z Luvigas36437 87875 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Televīzijas infokaste |nosaukums = ''Doždj'' |logo = TV Rain logo.svg |logo izmērs = 200px |formāts = komerctelevīzija |valsts = {{karogs|Krievija}} (2010–2022)<br />{{karogs|Latvija}} (2022—pašlaik) |valoda = [[krievu valoda|krievu]] |adrese = [[Maskava]], Krievija (2008—2022) |dibināta = 2008 |raida-kopš = {{dat|2010|04|27|Ģ}} (no Krievijas) {{dat|2022|06|9|Ģ}} (no Latvijas) |sauklis = „Telekanāls tiem, kam nav vienalga” (''Телеканал для тех, кому не всё равно'')<br> „Telekanāls tiem, kam nav nospļauties” (''Телеканал для тех, кому не наплевать'') |īpašnieks = mediju [[pārvaldītājsabiedrība]] ''Doždj'' |ģenerāldirektors = Nataļja Sindejeva (ģenerāldirektore)<br> Tihons Dzjadko (galvenais redaktors) |redzam-cilvēki = |popular-raidījumi = |apraide = Krievija, [[Gruzija]], [[Moldova]], [[Izraēla]], [[Latvija]], [[Lietuva]] un [[Igaunija]] |kanāli = |tirgus-daļa = |iepriekšējais = |nākamais = |mājas-lapa = [https://tvrain.ru/ tvrain.ru] |cable serv 1 = |cable chan 1 = |sat serv 1 = |sat chan 1 = |pārtrauca raidīt={{dat|2022|03|03|Ģ}} (īslaicīga darbības apturēšana Krievijā)}} '''''Doždj''''' jeb '''''Dožģ''''' ({{val|ru|Дождь}} — 'lietus'), starptautiski — '''''TV Rain''''', ir 2008. gadā [[Krievija|Krievijā]] dibināts neatkarīgs diennakts [[televīzija]]s kanāls, kas kopš 2022. gada atrodas [[Latvija|Latvijā]]. Tas pārraida ziņas, analītiskos, diskusiju un autorraidījumus, kā arī [[koncerts|koncertus]], [[dokumentālā filma|dokumentālās filmas]] un video mākslu. Kanāls plaši atspoguļoja ar protesta kustību Krievijā 2011.—2013. un 2017.—2018. gadā saistītos pasākumus, kā arī [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] [[Aleksejs Navaļnijs#Saindēšana|saindēšanu]] u.c notikumus. Apmēram divas trešdaļas kanāla raidlaika aizņēma tiešraidē pārraidītie raidījumi. Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] kanāls 2022. gada 3. martā uz laiku apturēja darbību, ko atsāka 2022. gada jūnija sākumā, saņemot apraides licenci no [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]]s, kas ļāva tā programmu turpmāk pārraidīt no [[Rīga]]s.<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/krievijas-neatkariga-tv-programma-dozdj-darbu-turpinas-riga.a460244/ |title=Krievijas neatkarīgā TV programma «Doždj» darbu turpinās Rīgā |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |access-date=2022-06-27}}</ref> Tiešraides atsāka 2022. gada 18 Jūlija, redakcija Latvijā šobrīd ir iekārtojusies Rīgā, no kurienes atsāka raidīt sadarbībā ar mediju grupu ''[[TV3 Group]]''. == Vēsture == [[Attēls:Dmitry Medvedev and Dozhd 3.jpg|thumb|left|220px|[[Krievijas prezidents]] [[Dmitrijs Medvedevs]] ''Doždj'' studijā 2011. gada aprīlī]] [[Attēls:Premia Runeta 2013 - 129.jpg|thumb|left|220px|''Doždj'' ģenerāldirektore Nataļja Sindejeva saņemam kanālam 2013. gadā piešķirto Runet prēmiju]] [[Attēls:Golunov march 450.jpg|thumb|''Doždj'' korespondente Marija Borzunova ziņojam par krievu žurnālista Ivana Golunova atbalsta gājienu 2019. gada 12. jūnijā]] 2014. gada 26. janvārī, [[Ļeņingradas blokāde]]s pārraušanas 70. gadadienā, ''Doždj'' tīmekļa vietnē ievietoja aptauju, kurā jautāja, vai [[Sarkanā armija|Sarkanajai armijai]] 1941. gadā nevajadzēja atkāpties no [[Ļeņingrada]]s, lai izvairītos no vairāk nekā miljons cilvēku nāves turpmākajā trīs gadus ilgušajā Ļeņingradas blokādē. Desmit minūtes vēlāk kanāls aptauju izņēma un oficiāli atvainojās, tomēr tā Krievijā paguva izraisīt skandālu, un dažas dienas vēlāk Krievijas prokuratūra uzsāka kanāla izmeklēšanu par ekstrēmisku uzskatu paušanu. Kanāla galvenais redaktors Mihails Zigars izmeklēšanu nosauca par politisku izrēķināšanos un saistīja ar pērn pārraidīto pētījumu sēriju par „[[Vienotā Krievija|Vienotās Krievijas]]” deputātiem un valdības amatpersonām piederošajiem īpašumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Sāk izmeklēšanu pret Krievijas TV kanālu «Doždj» |author=Toms Pastors |date=2014. gada 31. janvāris |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/sak-izmeklesanu-pret-krievijas-tv-kanalu-dozdj.a76290/ |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> Kanāla retranslāciju pārtrauca lielākā daļa Krievijas kabeļtelevīzijas operatoru (''Er-Telekom'', ''Akado'', ''NTV-Plus'', ''Rostelekom'', ''Bilain TV'', ''Kontinent TV'' un ''Trikolor TV''). No 24. līdz 30. martam kanāls rīkoja līdzekļu vākšanas kampaņu, kurā savāca 40 miljonus [[rublis|rubļu]], kas ļāva ''Doždj'' uzturēt vēl divus mēnešus, bet pēc tam, lai izvairītos no slēgšanas, ''Doždj'' samazināja kanāla oriģinālsatura īpatsvaru no 18 līdz 12 stundām dienām, vienlaikus saglabājot diennakts apraidi, bet pārējo raidlaiku aizpildot ar atkārtojumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Lai netiktu slēgts pavisam, Krievijas TV kanāls "Doždj" samazinās oriģinālsatura daudzumu |date=2014. gada 1. aprīlis |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/89129-lai-netiktu-slegts-pavisam-krievijas-tv-kanals-dozdj-samazinas-originalsatura-daudzumu |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Kremlim opozicionārajam Krievijas telekanālam "Doždj" draud slēgšana |date=2014. gada 4. februāris |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |agency=[[LETA]] |url=https://nra.lv/pasaule/110765-kremlim-opozicionarajam-krievijas-telekanalam-dozdj-draud-slegsana.htm |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> 2014. gada martā studijas līdzšinējo telpu īpašnieks atteicās ar kanālu pagarināt īres līgumu, tāpēc ''Doždj'' pārcēlās uz pagaidu telpām žurnāla ''Snob'' birojā rūpnīcā ''Krasnij Oktjabrj'', taču tā paša gada decembrī priekšlaicīgi bija spiests pamest arī tās,<ref name="Ir.lv">{{Laikraksta atsauce |title=Krievijas TV kanālu „Doždj” piespiež pamest telpas |date=2014. gada 6. decembris |newspaper=[[Ir (žurnāls)|Ir]] |url=https://ir.lv/2014/12/06/krievijas-tv-kanalu-dozdj-piespiez-pamest-telpas/ |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> un pārraides turpināja no viesistabas kādā [[Maskava]]s dzīvoklī.<ref>{{Laikraksta atsauce |title=Krievijas liberālais TV kanāls Doždj izlikts uz ielas |date=2014. gada 8. decembris |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/krievijas-liberalais-tv-kanals-_dozdj_-izlikts-uz-ielas-14080043 |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> 2015. gada decembrī Krievijas prokuratūra pret ''Doždj'' uzsāka vēl vienu izmeklēšanu par ekstrēmismu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievijas prokuratūra sākusi izmeklēšanu pret "Doždj" par ekstrēmismu |date=2015. gada 7. decembris |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/35267-krievijas-prokuratura-sakusi-izmeklesanu-pret-dozdj-par-ekstremismu |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Pret telekanālu Doždj sākta izmeklēšana par ekstrēmismu |date=2015. gada 7. decembris |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/cits/pret-telekanalu-_dozdj_-sakta-izmeklesana-par-ekstremismu-14122017 |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> 2017. gada 13. janvārī Ukrainas Nacionālā televīzijas un radio padome aizliedza Doždj pārraidīšanu valstī, pamatojoties uz to, ka kanāls, kartēs attēlojot [[Krima|Krimu]] kā Krievijas teritoriju, pārkāpis Ukrainas likumus. Sindejeva par lēmumu izteica nožēlu un norādīja, ka kanāls Krimu kā Krievijas sastāvdaļu ir spiests attēlot Krievijā spēkā esošo likumu dēļ.<ref>{{Laikraksta atsauce |title=Ukraina aizliegusi Krievijas telekanāla Doždj pārraidīšanu |date=2017. gada 12. janvāris |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/eiropa/ukraina-aizliegusi-krievijas-telekanala-_dozdj_-parraidisanu-14163712 |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> 2020. gada 9. augustā [[akreditācija]]s trūkuma dēļ [[Baltkrievija|Baltkrievijā]] aizturēti kanāla korespondenti, kas atspoguļojuši tur notiekošās [[Baltkrievijas prezidents|Baltkrievijas prezidenta]] vēlēšanas. Kanāla galvenais redaktors Tihons Dzjadko skaidroja, ka kanāls akreditāciju noteiktajā esot laikā pieprasījis, bet Baltkrievijas varasiestādes to neesot piešķīrušas.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Baltkrievijā aizturēti TV «Doždj» žurnālisti; Krievijas ĀM: viņiem nebija akreditācijas |author1=Rihards Plūme |author2=Uldis Ķezberis |date=2020. gada 9. augusts |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/baltkrievija-aiztureti-tv-dozdj-zurnalisti-krievijas-am-viniem-nebija-akreditacijas.a369826/ |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> 2021. gada 14. jūnijā par atbalstu „nelikumīgām darbībām”, atspoguļojot [[Aleksejs Navaļnijs|Alekseja Navaļnija]] atgriešanos Krievijā pēc ārstēšanās Vācijā no [[Aleksejs Navaļnijs#Saindēšana|saindēšanas]] un mītiņus viņa atbalstam, ''Doždj'' atņemta akreditācija [[Kremlis|Kremlī]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |title="Doždj" izslēgts no Kremļa žurnālistu loka, jo tas atbalstījis "nelikumīgas darbības" |date=2021. gada 14. jūnijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/447940-dozdj-izslegts-no-kremla-zurnalistu-loka-jo-tas-atbalstijis-nelikumigas-darbibas |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> bet 20. augustā Krievijas Tieslietu ministrija kanālu iekļāva mediju-ārvalstu aģentu sarakstā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievija telekanālu «Doždj» iekļauj ārvalstu aģentu sarakstā |date=2021. gada 20. augusts |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/krievija-telekanalu-dozdj-ieklauj-arvalstu-agentu-saraksta.a417867/ |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref><ref>{{Laikraksta atsauce |title=Krievija telekanālu "Doždj" iekļauj ārvalstu aģentu sarakstā |date=2021. gada 20. augusts |newspaper=[[Neatkarīgā Rīta Avīze]] |agency=[[LETA]] |url=https://nra.lv/pasaule/355684-krievija-telekanalu-dozdj-ieklauj-arvalstu-agentu-saraksta.htm |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukumā Ukrainā]] pieņemtajiem likumiem par tā saukto "viltus ziņu" izplatīšanu, 2022. gada 3. martā televīzijas kanāla darbinieki nolēma uz laiku apturēt kanāla ''Doždj'' darbību,<ref>{{Laikraksta atsauce |title=Telekanāls Doždj uz laiku pārtrauc darbību |date=2022. gada 3. marts |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.diena.lv/raksts/pasaule/krievija/telekanals-_dozdj_-uz-laiku-partrauc-darbibu-14276616 |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievijas neatkarīgais medijs "Doždj" uz laiku pārtrauc darbību |date=2022. gada 3. marts |website=[[tvnet.lv]] |agency=[[LETA]] |url=https://www.tvnet.lv/7468322/krievijas-neatkarigais-medijs-dozdj-uz-laiku-partrauc-darbibu |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> bet kanāla galvenais redaktors Dzjadko un vairāki citi kanāla redakcijas darbinieki pameta Krieviju 2. martā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title="Pie velna karu!" "Doždj" galvenais redaktors pamet Krieviju |date=2022. gada 2. maijs |website=[[jauns.lv]] |url=https://jauns.lv/raksts/arzemes/490399-pie-velna-karu-dozdj-galvenais-redaktors-pamet-krieviju |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> Savu pārraidi kanāls noslēdza ar baleta "[[Gulbju ezers (balets)|Gulbju ezers]]" arhīva ierakstu. Pēc tam kanāls pārgāja uz "tehnisko" apraidi, pārraidot savu programmu arhīva ierakstus. Līdz marta beigām visi vadošie Doždj žurnālisti atvēra kanālus vietnē ''[[YouTube]]''. === Latvijā === 2014. gada 3. martā ''Doždj'' savā pamatpakā iekļāva ''[[Lattelecom TV]]''.<ref>{{Laikraksta atsauce |title=Doždj un BBC World papildina Lattelecom TV programmu |date=2014. gada 3. marts |newspaper=[[Diena (laikraksts)|Diena]] |url=https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/_dozdj_-un-bbc-_world_-papildina-_lattelecom-tv_-programmu-14046477 |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce |title=«Lattelecom» TV pamatpakā pieejami «Doždj TV», «BBC World» un citi ziņu kanāli |date=2021. gada 14. jūnijs |website=[[tvnet.lv]] |url=https://www.tvnet.lv/5228564/lattelecom-tv-pamatpaka-pieejami-dozdj-tv-bbc-world-un-citi-zinu-kanali |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> 11. martā ''[[Tet|Lattelecom]]'' ziņoja, ka kanālu ik dienu skatījušies ap 34 000 cilvēku.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Alternatīvajam Krievijas TV kanālam «Doždj» Latvijā ap 34 000 skatītāju ik dienu |date=2014. gada 11. marts |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/alternativajam-krievijas-tv-kanalam-dozdj-latvija-ap-34-000-skatitaju-ik-dienu.a79651/ |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> 2020. gada jūlijā otrais lielākais televīzijas operators Latvijā ''[[Baltcom]]'' paziņoja, ka auditorijas krituma dēļ tā paša gada augustā savā piedāvājumā ''Doždj'' aizstās ar filmu kanālu Kino MIX.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Otrais lielākais TV operators Latvijā no piedāvājuma izņem Krievijas neatkarīgo kanālu «Dožģ» |author=Edgars Kupčs |date=2020. gada 21. jūnijs |publisher=[[Latvijas Sabiedriskais medijs]] |url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/otrais-lielakais-tv-operators-latvija-no-piedavajuma-iznem-krievijas-neatkarigo-kanalu-dozg.a367835 |accessdate=2022. gada 15. aprīlī}}</ref> 2022. gada 6. jūnijā tika ziņots, ka [[Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome]] izsniegusi apraides licenci kanālam ''Doždj''. Kanāls Latvijā reģistrēto TV programmu sarakstā ir no 9. jūnija.<ref name=":0" /> Kanāla redaktors T. Dzjadko mikroblogošanas vietnē ''[[Twitter]]'' paziņoja, ka kanāls gatavojas pārraidīt ne tikai no Latvijas galvaspilsētas Rīgas, bet arī no vairākām studijām [[Nīderlande|Nīderlandē]], [[Francija|Francijā]] un [[Gruzija|Gruzijā]].<ref>{{Cite tweet |user=tikhondzyadko|number=1533799250706018304 |access-date=2022-06-06|title=1/2 Всем! привет! Как многие видели в сообщениях СМИ, TV RAIN получил европейскую лицензию на вещание. 9 июня мы начать вещание не сможем, но это произойдет вскоре, когда мы будем готовы.}}</ref> Tiešraides atsāka 2022. gada 18 Jūlija, redakcija Latvijā šobrīd ir iekārtojusies Rīgā, no kurienes atsāka raidīt sadarbībā ar mediju grupu ''[[TV3 Group]]''. Pirmā translācija sociālajā tīklā "[[YouTube]]" bija pulksten 20. Kanāla redakcija skaidro, ka pēc valsts pamešanas "Doždj" komandai izdevās saglabāt savu kodolu un galvenos darbības principus. Tāpat kā iepriekšējos 12 gadus, kanālā būs skatāmas ziņas un svarīgākās aktualitātes bez cenzūras un manipulācijām. Atgriešanās ēterā notiks pakāpeniski, sākot ar ziņām un sarunu šoviem, pēc tam saturu aizvien vairāk papildinot. Jau rudenī redakcija plāno uzsākt vairākus jaunus projektus.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Krievijas neatkarīgais TV kanāls 'Doždj' sāks darbu Rīgā |author=Delfi |date=2022. gada 18 jūlijs |publisher=[[Delfi]] |url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/krievijas-neatkarigais-tv-kanals-dozdj-saks-darbu-riga.d?id=54556370 |accessdate=2022. gada 19 jūlija}}</ref> == Atsauces == {{atsauces|2}} == Ārējās saites == {{Vikikrātuves kategorija|Dozhd|Doždj}} * {{Oficiālā mājaslapa|https://tvrain.ru/}} {{krieviski} * {{YouTube|channel=UCdubelOloxR3wzwJG9x8YqQ}} * Gundars Rēders (2015. gada 4. janvāris). [https://www.lsm.lv/raksts/zinas/arzemes/dozdj-galvena-redaktora-vietniece-intervija-ltv-par-peldesanu-pret-propagandas-straumi.a112370/ «Doždj» galvenā redaktora vietniece intervijā LTV: Par peldēšanu pret propagandas straumi]. [[Latvijas Televīzija]]. [[Latvijas Sabiedriskais medijs]]. Skatīts: 2022. gada 15. aprīlī. {{Autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Televīzijas kanāli]] [[Kategorija:Plašsaziņas līdzekļi, kas Krievijā atzīti par ārvalstu aģentiem]] agzunjc2vn9fmyy1c09dhmhvd0lc1cx 2 511208 3656899 3656192 2022-07-19T12:26:57Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā pārvalde | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = Okupēta teritorija | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = 235px | map_caption = | subdivision_type = | subdivision_name = {{RUS}} (''[[de facto]]'') | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28 461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +4 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[krievi]] (58,32%)<br />[[ukraiņi]] (24,32%)}}<br />{{nobr|[[Krimas tatāri]] (12,03%)}}<br />{{nobr|[[baltkrievi]] (1,45%)}} | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] rrhapjdacla6z319329pyoid6afe9np 3656900 3656899 2022-07-19T12:28:10Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā pārvalde | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = Okupēta teritorija | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = 235px | map_caption = | subdivision_type = | subdivision_name = {{RUS}} (''[[de facto]]'') | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +4 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] 7cz6hyxcvuk3kojinrqpvdivd9msmch 3656901 3656900 2022-07-19T12:28:59Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā pārvalde | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = Okupēta teritorija | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = | subdivision_name = {{RUS}} (''[[de facto]]'') | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +4 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] sw32jcvs0uz28hbxvbzxkjdh7db191g 3656902 3656901 2022-07-19T12:29:56Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = Okupēta teritorija | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = | subdivision_name = {{RUS}} (''[[de facto]]'') | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +4 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] jeqzfeh0s7hcmj4n8i2vi537i4uic29 3656903 3656902 2022-07-19T12:31:47Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = Okupēta teritorija | image_skyline = | imagesize = 235px | image_caption = | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = | subdivision_name = {{RUS}} (''[[de facto]]'') | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +4 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] ezdyeh5o3kv1ntqvjkgog1hqmgp5bwc 3656904 3656903 2022-07-19T12:33:18Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = | imagesize = 235px | image_caption = | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = | subdivision_name = {{RUS}} (''[[de facto]]'') | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +4 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] at17noetog81td7ehkrr2q86u8iwwwj 3656905 3656904 2022-07-19T12:38:13Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = | imagesize = 235px | image_caption = | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = | subdivision_name = {{RUS}} (''[[de facto]]'') | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +4 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ | p1 = Hersonas apgabals | flag_p1 = Flag_of_Kherson_Oblast.svg | s1 = | flag_s1 = }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] i6d6wq2p6xraq51fspnizwj6sq9dn3r 3656906 3656905 2022-07-19T12:38:37Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = | imagesize = 235px | image_caption = | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = | subdivision_name = {{RUS}} (''[[de facto]]'') | established_title = | established_date = | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +4 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] at17noetog81td7ehkrr2q86u8iwwwj 3656911 3656906 2022-07-19T12:46:30Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Krievijas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = | imagesize = 235px | image_caption = | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupācijas vara | subdivision_name = {{RUS}} (''[[de facto]]'') | established_title = [[Hersonas kaujas] | established_date = 2022. gada 2. marts | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +4 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] lq4f25c2v9je0ben0sqzx3tvv996qmm 3656913 3656911 2022-07-19T12:47:17Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = | imagesize = 235px | image_caption = | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupācijas vara | subdivision_name = | established_title = [[Hersonas kaujas]] | established_date = 2022. gada 2. marts | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +4 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] qh2p91tb3xt8f3mmzx4ge6u9t5bcewo 3656915 3656913 2022-07-19T12:48:59Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = | imagesize = 235px | image_caption = | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = [[Okupācija|Okupēta teritorija]] | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 2. marts | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_party = | leader_title = | leader_name = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +4 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] h3wprq1wyq1ntfzjdxosfrchoh8nvcs 3656917 3656915 2022-07-19T12:52:32Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = | imagesize = 235px | image_caption = | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = [[Okupācija|Okupēta teritorija]] | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 2. marts | government_footnotes = | government_type = | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +4 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] m4ggtzkio3q3vm0inexbil7jpn9rh40 3656918 3656917 2022-07-19T12:53:41Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = | imagesize = 235px | image_caption = | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = [[Okupācija|Okupēta teritorija]] | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācija | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +4 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] sc8l4tdgcco6ncxs7636y28vhjahtka 3656920 3656918 2022-07-19T12:56:34Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = | imagesize = 235px | image_caption = | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā vara | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācija | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +4 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] gu5cia5yzqb5bjyz7bu42s2ivuy669z 3656921 3656920 2022-07-19T12:57:05Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = | imagesize = 235px | image_caption = | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā vara | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācija | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] qytbapeb3xxfl8df8hm306yvcj7384z 3656922 3656921 2022-07-19T12:58:34Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = | imagesize = 235px | image_caption = | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā vara | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] 8q2qrjgcmfdroahulndlrv7xlf4xacp 3656923 3656922 2022-07-19T12:58:58Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = | imagesize = 235px | image_caption = | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] lakqomdbal0zz586meww3s5xrrzq2ku 3656924 3656923 2022-07-19T13:02:55Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = | imagesize = | image_caption = | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = 235px | map_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] 6m3xghyuibsc4wcprte6tp0ezhhxlc6 3656925 3656924 2022-07-19T13:03:15Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = | imagesize = 235px | image_caption = | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = | map_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] qaxrdp7dkb9pnf67s8evyfvdrlnmxv0 3656926 3656925 2022-07-19T13:03:40Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = | imagesize = 235px | image_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] 12mau7lok773q50w5yuqiwnuecxrp4s 3656927 3656926 2022-07-19T13:04:12Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | imagesize = 235px | image_caption = | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = Kherson_military–civilian_administration.png | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] e7gxin21eh5lw0jalbzzgim3s2shk60 3656929 3656927 2022-07-19T13:04:49Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Kherson_military–civilian_administration.png | imagesize = 235px | image_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] hehh9qayqt2qmippg1eq1yk9149i5ty 3656935 3656929 2022-07-19T13:08:40Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Kherson_military–civilian_administration.png | imagesize = 235px | image_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = Viktors Bedriks | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = Volodimirs Saldo | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = Vitālijs Buļiks <br /> Jekaterina Gubareva <br /> Kirils Stremousovs <br /> Igors Semenčevs <br /> Aslans Arsanukajevs <br /> Sergejs Čerevko | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] 9q531j9zvcd822zrk7q0e3di7ccxw5w 3656938 3656935 2022-07-19T13:14:45Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Kherson_military–civilian_administration.png | imagesize = 235px | image_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = Viktors Bedriks | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = Volodimirs Saldo | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = Vitālijs Buļiks <br /> Jekaterina Gubareva <br /> Kirils Stremousovs <br /> Igors Semenčevs <br /> Aslans Arsanukajevs <br /> Sergejs Čerevko | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} Krievijas veiktā Hersonas apgabala okupācija ir pašlaik notiekoša militāra okupācija, kas sākās 2022. gada 2. martā Ukrainas Hersonas apgabala teritorijā. Okupācijas varas oficiālais nosaukums ir Hersonas militāri civilā administrācija (krievu: Херсонская военно–гражданская администрация). Militārās okupācijas zona izveidojās pēc Hersonas un lielākās apgabala daļas pakļaušanas, kā rezultātā Krievijas valdība un tās bruņotie spēki faktiski kontrolē lielāko daļu apgabala teritoriju. 2022. gada maija vidū Hersonas kolaborantu administrācijas vadība paziņoja par Krievijas Federācijas nodomu šo reģionu anektēt, pamatojoties uz bijušās Taurijas guberņas robežām. Krievija plāno rudenī rīkot referendumus par Zaporižjas apgabala un Hersonas apgabala "pievienošanos" Krievijai. == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] oz9vn44on56jbfnjvrmx953gu5ibpp3 3656939 3656938 2022-07-19T13:17:20Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Kherson_military–civilian_administration.png | imagesize = 235px | image_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = Viktors Bedriks | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = Volodimirs Saldo | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = Vitālijs Buļiks <br /> Jekaterina Gubareva <br /> Kirils Stremousovs <br /> Igors Semenčevs <br /> Aslans Arsanukajevs <br /> Sergejs Čerevko | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} Krievijas veiktā '''Hersonas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša militāra okupācija, kas sākās 2022. gada 2. martā Ukrainas Hersonas apgabala teritorijā. Okupācijas varas oficiālais nosaukums ir '''Hersonas militāri civilā administrācija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Херсонская военно–гражданская администрация''). Militārās okupācijas zona izveidojās pēc Hersonas un lielākās apgabala daļas pakļaušanas, kā rezultātā Krievijas valdība un tās bruņotie spēki faktiski kontrolē lielāko daļu apgabala teritoriju. 2022. gada maija vidū Hersonas [[Kolaboracionisms|kolaborantu]] administrācijas vadība paziņoja par [[Krievija|Krievijas Federācijas]] nodomu šo reģionu [[Aneksija|anektēt]], pamatojoties uz bijušās [[Taurijas guberņa|Taurijas guberņas]] robežām. Krievija plāno rudenī rīkot referendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] "[[Aneksija|pievienošanos]]" Krievijai. == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] 13nl4dns1bcfe8o6gzws3tvix2plo5y 3656940 3656939 2022-07-19T13:17:37Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Kherson_military–civilian_administration.png | imagesize = 235px | image_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = Viktors Bedriks | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = Volodimirs Saldo | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = Vitālijs Buļiks <br /> Jekaterina Gubareva <br /> Kirils Stremousovs <br /> Igors Semenčevs <br /> Aslans Arsanukajevs <br /> Sergejs Čerevko | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} Krievijas veiktā '''Hersonas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša militāra okupācija, kas sākās 2022. gada 2. martā Ukrainas Hersonas apgabala teritorijā. Okupācijas varas oficiālais nosaukums ir '''Hersonas militāri civilā administrācija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Херсонская военно–гражданская администрация''). Militārās okupācijas zona izveidojās pēc Hersonas un lielākās apgabala daļas pakļaušanas, kā rezultātā Krievijas valdība un tās bruņotie spēki faktiski kontrolē lielāko daļu apgabala teritoriju. 2022. gada maija vidū Hersonas [[Kolaboracionisms|kolaborantu]] administrācijas vadība paziņoja par [[Krievija|Krievijas Federācijas]] nodomu šo reģionu [[Aneksija|anektēt]], pamatojoties uz bijušās [[Taurijas guberņa|Taurijas guberņas]] robežām. Krievija plāno rudenī rīkot referendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] "[[Aneksija|pievienošanos]]" Krievijai. == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] 5j34debxfj2hcsrmeuzcu1ml698bh4a 3656941 3656940 2022-07-19T13:18:13Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{cita nozīme|starptautiski neatzīto Krievijas militārās okupācijas orgānu|Ukrainas administratīvo vienību|Hersonas apgabals}} {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация''<br />''Військово-цивільна адміністрація Херсонської області'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Kherson_military–civilian_administration.png | imagesize = 235px | image_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = Viktors Bedriks | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = Vladimirs Saldo | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = Vitālijs Buļiks <br /> Jekaterina Gubareva <br /> Kirils Stremousovs <br /> Igors Semenčevs <br /> Aslans Arsanukajevs <br /> Sergejs Čerevko | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} Krievijas veiktā '''Hersonas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša militāra okupācija, kas sākās 2022. gada 2. martā Ukrainas Hersonas apgabala teritorijā. Okupācijas varas oficiālais nosaukums ir '''Hersonas militāri civilā administrācija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Херсонская военно–гражданская администрация''). Militārās okupācijas zona izveidojās pēc Hersonas un lielākās apgabala daļas pakļaušanas, kā rezultātā Krievijas valdība un tās bruņotie spēki faktiski kontrolē lielāko daļu apgabala teritoriju. 2022. gada maija vidū Hersonas [[Kolaboracionisms|kolaborantu]] administrācijas vadība paziņoja par [[Krievija|Krievijas Federācijas]] nodomu šo reģionu [[Aneksija|anektēt]], pamatojoties uz bijušās [[Taurijas guberņa|Taurijas guberņas]] robežām. Krievija plāno rudenī rīkot referendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] "[[Aneksija|pievienošanos]]" Krievijai. == Vēsture == == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] 7k0an90ww8qhirdgnal9dhbmrx7oh0v 3656942 3656941 2022-07-19T13:18:37Z Svens Hudjajevs 100139 Nodzēsa lapu wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 3657213 3656942 2022-07-20T07:36:36Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Kherson_military–civilian_administration.png | imagesize = 235px | image_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 24. februāris - 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = Viktors Bedriks | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = Volodimirs Saldo | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = Vitālijs Buļiks <br /> Jekaterina Gubareva <br /> Kirils Stremousovs <br /> Igors Semenčevs <br /> Aslans Arsanukajevs <br /> Sergejs Čerevko | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} '''Krievijas okupācija Hersonas apgabalā''' ir pašlaik notiekoša militāra okupācija, kas sākās 2022. gada 2. martā Ukrainas Hersonas apgabala teritorijā. Okupācijas varas oficiālais nosaukums ir '''Hersonas militāri civilā administrācija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Херсонская военно–гражданская администрация''). Militārās okupācijas zona izveidojās pēc Hersonas un lielākās apgabala daļas pakļaušanas, kā rezultātā Krievijas valdība un tās bruņotie spēki faktiski kontrolē lielāko daļu apgabala teritoriju. 2022. gada maija vidū Hersonas [[Kolaboracionisms|kolaborantu]] administrācijas vadība paziņoja par [[Krievija|Krievijas Federācijas]] nodomu šo reģionu [[Aneksija|anektēt]], pamatojoties uz bijušās [[Taurijas guberņa|Taurijas guberņas]] robežām. Krievija plāno rudenī rīkot referendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] "[[Aneksija|pievienošanos]]" Krievijai. == Vēsture == 24. februārī Krievijas spēki sāka iebrukumu Ukrainā. Cīņas sākās visā Hersonas apgabalā, kā rezultātā tika gūtas vairākas Krievijas militārās uzvaras. 2. martā Krievijas spēki ieņēma apgabala centru Hersonu, uzsākot pilsētas un apgabala militāru okupāciju. == Okupācija == Neilgi pēc Hersonas ieņemšanas Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka notiek sarunas starp Krievijas spēkiem un pilsētas administrāciju par kārtības uzturēšanu. Tika panākta vienošanās, ka Ukrainas karogs pilsētā joprojām tiks pacelts, kamēr Krievija izveidos jauno administrāciju. Pilsētas mērs Ihors Kolihajevs paziņoja par jauniem nosacījumiem pilsētas iedzīvotājiem: pilsoņi drīkst iziet ārā tikai dienas laikā un viņiem bija aizliegts pulcēties grupās. Turklāt automašīnām bija atļauts iebraukt pilsētā tikai pārtikas un medikamentu piegādei; šiem transportlīdzekļiem bija jābrauc ar minimālu ātrumu un tie tika pārmeklēti. Iedzīvotāji tika brīdināti neprovocēt krievu karavīrus un pildīt dotās komandas. Pirmajās iebrukuma dienās Krievijas spēki izveidoja kontroli pār Ziemeļkrimas kanālu un atbloķēja to, faktiski atceļot ilgstošo ūdens blokādi, ko Ukraina okupētajai Krimai uzlika pēc pussalas aneksijas 2014. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] 9yy1f518zdjt4iw7bt4onxvexcmfw18 3657214 3657213 2022-07-20T07:37:52Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Kherson_military–civilian_administration.png | imagesize = 235px | image_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 24. februāris - 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = Viktors Bedriks | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = Volodimirs Saldo | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = Vitālijs Buļiks <br /> Jekaterina Gubareva <br /> Kirils Stremousovs <br /> Igors Semenčevs <br /> Aslans Arsanukajevs <br /> Sergejs Čerevko | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} Krievijas veiktā '''Hersonas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša militāra okupācija, kas sākās 2022. gada 2. martā Ukrainas Hersonas apgabala teritorijā. Okupācijas varas oficiālais nosaukums ir '''Hersonas militāri civilā administrācija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Херсонская военно–гражданская администрация''). Militārās okupācijas zona izveidojās pēc Hersonas un lielākās apgabala daļas pakļaušanas, kā rezultātā Krievijas valdība un tās bruņotie spēki faktiski kontrolē lielāko daļu apgabala teritoriju. 2022. gada maija vidū Hersonas [[Kolaboracionisms|kolaborantu]] administrācijas vadība paziņoja par [[Krievija|Krievijas Federācijas]] nodomu šo reģionu [[Aneksija|anektēt]], pamatojoties uz bijušās [[Taurijas guberņa|Taurijas guberņas]] robežām. Krievija plāno rudenī rīkot referendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] "[[Aneksija|pievienošanos]]" Krievijai. == Vēsture == 24. februārī Krievijas spēki sāka iebrukumu Ukrainā. Cīņas sākās visā Hersonas apgabalā, kā rezultātā tika gūtas vairākas Krievijas militārās uzvaras. 2. martā Krievijas spēki ieņēma apgabala centru Hersonu, uzsākot pilsētas un apgabala militāru okupāciju. == Okupācija == Neilgi pēc Hersonas ieņemšanas Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka notiek sarunas starp Krievijas spēkiem un pilsētas administrāciju par kārtības uzturēšanu. Tika panākta vienošanās, ka Ukrainas karogs pilsētā joprojām tiks pacelts, kamēr Krievija izveidos jauno administrāciju. Pilsētas mērs Ihors Kolihajevs paziņoja par jauniem nosacījumiem pilsētas iedzīvotājiem: pilsoņi drīkst iziet ārā tikai dienas laikā un viņiem bija aizliegts pulcēties grupās. Turklāt automašīnām bija atļauts iebraukt pilsētā tikai pārtikas un medikamentu piegādei; šiem transportlīdzekļiem bija jābrauc ar minimālu ātrumu un tie tika pārmeklēti. Iedzīvotāji tika brīdināti neprovocēt krievu karavīrus un pildīt dotās komandas. Pirmajās iebrukuma dienās Krievijas spēki izveidoja kontroli pār Ziemeļkrimas kanālu un atbloķēja to, faktiski atceļot ilgstošo ūdens blokādi, ko Ukraina okupētajai Krimai uzlika pēc pussalas aneksijas 2014. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] 5hg51grb5difnxjvsfkv0scgmdhptm8 3657216 3657214 2022-07-20T07:38:13Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Kherson_military–civilian_administration.png | imagesize = 235px | image_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = [[krievu valoda|krievu]], [[ukraiņu valoda|ukraiņu]] | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 24. februāris - 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = Viktors Bedriks | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = Volodimirs Saldo | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = Vitālijs Buļiks <br /> Jekaterina Gubareva <br /> Kirils Stremousovs <br /> Igors Semenčevs <br /> Aslans Arsanukajevs <br /> Sergejs Čerevko | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} Krievijas veiktā '''Hersonas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša militāra okupācija, kas sākās 2022. gada 2. martā Ukrainas Hersonas apgabala teritorijā. Okupācijas varas oficiālais nosaukums ir '''Hersonas militāri civilā administrācija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Херсонская военно–гражданская администрация''). Militārās okupācijas zona izveidojās pēc Hersonas un lielākās apgabala daļas pakļaušanas, kā rezultātā Krievijas valdība un tās bruņotie spēki faktiski kontrolē lielāko daļu apgabala teritoriju. 2022. gada maija vidū Hersonas [[Kolaboracionisms|kolaborantu]] administrācijas vadība paziņoja par [[Krievija|Krievijas Federācijas]] nodomu šo reģionu [[Aneksija|anektēt]], pamatojoties uz bijušās [[Taurijas guberņa|Taurijas guberņas]] robežām. Krievija plāno rudenī rīkot referendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] "[[Aneksija|pievienošanos]]" Krievijai. == Vēsture == 24. februārī Krievijas spēki sāka iebrukumu Ukrainā. Cīņas sākās visā Hersonas apgabalā, kā rezultātā tika gūtas vairākas Krievijas militārās uzvaras. 2. martā Krievijas spēki ieņēma apgabala centru Hersonu, uzsākot pilsētas un apgabala militāru okupāciju. == Okupācija == Neilgi pēc Hersonas ieņemšanas Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka notiek sarunas starp Krievijas spēkiem un pilsētas administrāciju par kārtības uzturēšanu. Tika panākta vienošanās, ka Ukrainas karogs pilsētā joprojām tiks pacelts, kamēr Krievija izveidos jauno administrāciju. Pilsētas mērs Ihors Kolihajevs paziņoja par jauniem nosacījumiem pilsētas iedzīvotājiem: pilsoņi drīkst iziet ārā tikai dienas laikā un viņiem bija aizliegts pulcēties grupās. Turklāt automašīnām bija atļauts iebraukt pilsētā tikai pārtikas un medikamentu piegādei; šiem transportlīdzekļiem bija jābrauc ar minimālu ātrumu un tie tika pārmeklēti. Iedzīvotāji tika brīdināti neprovocēt krievu karavīrus un pildīt dotās komandas. Pirmajās iebrukuma dienās Krievijas spēki izveidoja kontroli pār Ziemeļkrimas kanālu un atbloķēja to, faktiski atceļot ilgstošo ūdens blokādi, ko Ukraina okupētajai Krimai uzlika pēc pussalas aneksijas 2014. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] ao0zxvmgdnvgcmmhf55m9bzhvcg5ya6 3657217 3657216 2022-07-20T07:38:34Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Kherson_military–civilian_administration.png | imagesize = 235px | image_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 24. februāris - 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = Viktors Bedriks | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = Volodimirs Saldo | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = Vitālijs Buļiks <br /> Jekaterina Gubareva <br /> Kirils Stremousovs <br /> Igors Semenčevs <br /> Aslans Arsanukajevs <br /> Sergejs Čerevko | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} Krievijas veiktā '''Hersonas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša militāra okupācija, kas sākās 2022. gada 2. martā Ukrainas Hersonas apgabala teritorijā. Okupācijas varas oficiālais nosaukums ir '''Hersonas militāri civilā administrācija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Херсонская военно–гражданская администрация''). Militārās okupācijas zona izveidojās pēc Hersonas un lielākās apgabala daļas pakļaušanas, kā rezultātā Krievijas valdība un tās bruņotie spēki faktiski kontrolē lielāko daļu apgabala teritoriju. 2022. gada maija vidū Hersonas [[Kolaboracionisms|kolaborantu]] administrācijas vadība paziņoja par [[Krievija|Krievijas Federācijas]] nodomu šo reģionu [[Aneksija|anektēt]], pamatojoties uz bijušās [[Taurijas guberņa|Taurijas guberņas]] robežām. Krievija plāno rudenī rīkot referendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] "[[Aneksija|pievienošanos]]" Krievijai. == Vēsture == 24. februārī Krievijas spēki sāka iebrukumu Ukrainā. Cīņas sākās visā Hersonas apgabalā, kā rezultātā tika gūtas vairākas Krievijas militārās uzvaras. 2. martā Krievijas spēki ieņēma apgabala centru Hersonu, uzsākot pilsētas un apgabala militāru okupāciju. == Okupācija == Neilgi pēc Hersonas ieņemšanas Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka notiek sarunas starp Krievijas spēkiem un pilsētas administrāciju par kārtības uzturēšanu. Tika panākta vienošanās, ka Ukrainas karogs pilsētā joprojām tiks pacelts, kamēr Krievija izveidos jauno administrāciju. Pilsētas mērs Ihors Kolihajevs paziņoja par jauniem nosacījumiem pilsētas iedzīvotājiem: pilsoņi drīkst iziet ārā tikai dienas laikā un viņiem bija aizliegts pulcēties grupās. Turklāt automašīnām bija atļauts iebraukt pilsētā tikai pārtikas un medikamentu piegādei; šiem transportlīdzekļiem bija jābrauc ar minimālu ātrumu un tie tika pārmeklēti. Iedzīvotāji tika brīdināti neprovocēt krievu karavīrus un pildīt dotās komandas. Pirmajās iebrukuma dienās Krievijas spēki izveidoja kontroli pār Ziemeļkrimas kanālu un atbloķēja to, faktiski atceļot ilgstošo ūdens blokādi, ko Ukraina okupētajai Krimai uzlika pēc pussalas aneksijas 2014. gadā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] ac1ad5wcohaq19guqtklf8ic2a136xq 3657226 3657217 2022-07-20T07:44:52Z Svens Hudjajevs 100139 /* Vēsture */ wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Kherson_military–civilian_administration.png | imagesize = 235px | image_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 24. februāris - 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = Viktors Bedriks | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = Volodimirs Saldo | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = Vitālijs Buļiks <br /> Jekaterina Gubareva <br /> Kirils Stremousovs <br /> Igors Semenčevs <br /> Aslans Arsanukajevs <br /> Sergejs Čerevko | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} Krievijas veiktā '''Hersonas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša militāra okupācija, kas sākās 2022. gada 2. martā Ukrainas Hersonas apgabala teritorijā. Okupācijas varas oficiālais nosaukums ir '''Hersonas militāri civilā administrācija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Херсонская военно–гражданская администрация''). Militārās okupācijas zona izveidojās pēc Hersonas un lielākās apgabala daļas pakļaušanas, kā rezultātā Krievijas valdība un tās bruņotie spēki faktiski kontrolē lielāko daļu apgabala teritoriju. 2022. gada maija vidū Hersonas [[Kolaboracionisms|kolaborantu]] administrācijas vadība paziņoja par [[Krievija|Krievijas Federācijas]] nodomu šo reģionu [[Aneksija|anektēt]], pamatojoties uz bijušās [[Taurijas guberņa|Taurijas]] un [[Hersonas guberņa|Hersonas]] [[Guberņa|guberņu]] robežām. Krievija plāno rudenī rīkot referendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] "[[Aneksija|pievienošanos]]" Krievijai. == Vēsture == [[24. februāris|24. februārī]] [[Krievija|Krievijas]] [[Krievijas armija|bruņotie spēki]] [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|sāka iebrukumu Ukrainā]]. Cīņas sākās visā [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]], kā rezultātā tika gūtas vairākas Krievijas militārās uzvaras. [[2. marts|2. martā]] Krievijas spēki ieņēma apgabala centru [[Hersona|Hersonu]], uzsākot pilsētas un apgabala militāru okupāciju. == Okupācija == Neilgi pēc [[Hersona|Hersonas]] ieņemšanas Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka notiek sarunas starp [[Krievijas armija|Krievijas armiju]] un pilsētas administrāciju par kārtības uzturēšanu. Tika panākta vienošanās, ka [[Ukrainas karogs]] pilsētā joprojām tiks pacelts, kamēr Krievija izveidos jauno administrāciju. Pilsētas mērs [[Ihors Kolihajevs]] paziņoja par jauniem nosacījumiem pilsētas iedzīvotājiem: pilsoņi drīkst iziet ārā tikai dienas laikā un viņiem bija aizliegts pulcēties grupās. Turklāt automašīnām bija atļauts iebraukt pilsētā tikai pārtikas un medikamentu piegādei; šiem transportlīdzekļiem bija jābrauc ar minimālu ātrumu un tie tika pārmeklēti. Iedzīvotāji tika brīdināti neprovocēt krievu karavīrus un pildīt dotās komandas. Pirmajās iebrukuma dienās Krievijas spēki izveidoja kontroli pār [[Ziemeļkrimas kanāls|Ziemeļkrimas kanālu]] un atbloķēja to, faktiski atceļot ilgstošo ūdens blokādi, ko Ukraina okupētajai [[Krimas Republika|Krimai]] uzlika pēc [[Krimas aneksija|pussalas aneksijas]] [[2014. gads|2014.]] gadā. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] mpguhd0wpdeg62dav7fe3tfp0w7euj0 3657229 3657226 2022-07-20T07:52:43Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Kherson_military–civilian_administration.png | imagesize = 235px | image_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 24. februāris - 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = Viktors Bedriks | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = Volodimirs Saldo | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = Vitālijs Buļiks <br /> Jekaterina Gubareva <br /> Kirils Stremousovs <br /> Igors Semenčevs <br /> Aslans Arsanukajevs <br /> Sergejs Čerevko | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} Krievijas veiktā '''Hersonas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša militāra okupācija, kas sākās 2022. gada 2. martā Ukrainas Hersonas apgabala teritorijā. Okupācijas varas oficiālais nosaukums ir '''Hersonas militāri civilā administrācija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Херсонская военно–гражданская администрация''). Militārās okupācijas zona izveidojās pēc Hersonas un lielākās apgabala daļas pakļaušanas, kā rezultātā Krievijas valdība un tās bruņotie spēki faktiski kontrolē lielāko daļu apgabala teritoriju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/02/world/europe/kherson-ukraine-russia.html|title=First Ukraine City Falls as Russia Strikes More Civilian Targets|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-03-02|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> 2022. gada maija vidū Hersonas [[Kolaboracionisms|kolaborantu]] administrācijas vadība paziņoja par [[Krievija|Krievijas Federācijas]] nodomu šo reģionu [[Aneksija|anektēt]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/predstavitelj-okkupatsionnyh-vlastey-hersona-zayavil-o-namerenii-vklyuchitj-region-v-sostav-rossii/31844461.html|title=Оккупационные власти Херсона заявили о плане вступить в состав России|website=Радио Свобода|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref> pamatojoties uz bijušās [[Taurijas guberņa|Taurijas]] un [[Hersonas guberņa|Hersonas]] [[Guberņa|guberņu]] robežām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.slovoidilo.ua/2022/06/30/novost/bezopasnost/rossiya-xochet-prisoedinit-xersonskuyu-i-zaporozhskuyu-oblasti-obrazczu-tavricheskoj-gubernii-isw|title=Россия хочет присоединить Херсонскую и Запорожскую области по образцу «Таврической губернии» – ISW|website=Слово и Дело|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vz.ru/news/2022/4/22/1155134.html|title=В Совфеде поддержали идею воссоздания Таврической губернии|website=ВЗГЛЯД.РУ|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref> Krievija plāno rudenī rīkot referendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] "[[Aneksija|pievienošanos]]" Krievijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/russia-plans-hold-referendums-kherson-154803710.html|title=Russia plans to hold referendums in Kherson and Zaporizhzhia oblasts on 11 September Ukrainian intelligence|website=news.yahoo.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstpost.com/world/ukraines-occupied-zaporizhzhia-eyes-russia-referendum-in-autumn-10911921.html|title=Ukraine's occupied Zaporizhzhia eyes Russia 'referendum' in autumn|website=Firstpost|access-date=2022-07-20|date=2022-07-14|language=en}}</ref> == Vēsture == [[24. februāris|24. februārī]] [[Krievija|Krievijas]] [[Krievijas armija|bruņotie spēki]] [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|sāka iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/en/news/2022/02/24/putin-announces-start-of-military-operation-in-eastern-ukraine|title=Putin announces formal start of Russia’s invasion in eastern Ukraine|website=Meduza|access-date=2022-07-20|language=en}}</ref> Cīņas sākās visā [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]], kā rezultātā tika gūtas vairākas Krievijas militārās uzvaras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tbsnews.net/world/nova-kakhovka-has-fallen-russia-ukraine-media-377014|title=Nova Kakhovka has fallen to Russia: Ukraine media|website=The Business Standard|access-date=2022-07-20|date=2022-02-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/801461.html|title=Part of Kherson region territory occupied by aggressor - Regional Administration|website=Interfax-Ukraine|access-date=2022-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-27-22/index.html|title=February 27, 2022 Russia-Ukraine news|last=CNN|first=By <a href="/profiles/helen-regan">Helen Regan</a>, <a href="/profiles/steve-george">Steve George</a>, Rob Picheta, Jeevan Ravindran, Melissa Macaya, Mike Hayes, Maureen Chowdhury, <a href="/profiles/amir-vera">Amir Vera</a> and <a href="/profiles/emma-tucker">Emma Tucker</a>|website=CNN|access-date=2022-07-20|date=2022-02-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mv.org.ua/news/264014-melitopol_ne_sdalsja_melitopol_-_vremenno_okkupirovan_-_gorodskoi_golova_o_situacii_na_1_marta.html|title=Мелитополь не сдался, Мелитополь – временно оккупирован" – городской голова о ситуации на 1 марта}}</ref> [[2. marts|2. martā]] Krievijas spēki ieņēma apgabala centru [[Hersona|Hersonu]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/02/world/europe/kherson-ukraine-russia.html|title=First Ukraine City Falls as Russia Strikes More Civilian Targets|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-03-02|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> uzsākot pilsētas un apgabala militāru okupāciju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-61338617|title=Kherson: How is Russia imposing its rule in occupied Ukraine?|work=BBC News|access-date=2022-07-20|date=2022-05-11|language=en-GB}}</ref> == Okupācija == Neilgi pēc [[Hersona|Hersonas]] ieņemšanas Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka notiek sarunas starp [[Krievijas armija|Krievijas armiju]] un pilsētas administrāciju par kārtības uzturēšanu. Tika panākta vienošanās, ka [[Ukrainas karogs]] pilsētā joprojām tiks pacelts, kamēr Krievija izveidos jauno administrāciju. Pilsētas mērs [[Ihors Kolihajevs]] paziņoja par jauniem nosacījumiem pilsētas iedzīvotājiem: pilsoņi drīkst iziet ārā tikai dienas laikā un viņiem bija aizliegts pulcēties grupās. Turklāt automašīnām bija atļauts iebraukt pilsētā tikai pārtikas un medikamentu piegādei; šiem transportlīdzekļiem bija jābrauc ar minimālu ātrumu un tie tika pārmeklēti. Iedzīvotāji tika brīdināti neprovocēt krievu karavīrus un pildīt dotās komandas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/russia-ukraine-kherson-take-fall-b2027325.html|title=Russia claims it has seized Kherson as city’s mayor agrees to curfew|website=The Independent|access-date=2022-07-20|date=2022-03-03|language=en}}</ref> Pirmajās iebrukuma dienās Krievijas spēki izveidoja kontroli pār [[Ziemeļkrimas kanāls|Ziemeļkrimas kanālu]] un atbloķēja to, faktiski atceļot ilgstošo ūdens blokādi, ko [[Ukraina]] okupētajai [[Krimas Republika|Krimai]] uzlika pēc [[Krimas aneksija|pussalas aneksijas]] [[2014. gads|2014.]] gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/02/24/world/russia-ukraine-invasion-putin-biden.html|title=Russia Batters Ukraine With Artillery Strikes as West Condemns Invasion|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-02-25|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] 41uuumyr35ghcsb9n1cyirdio45unb3 3657230 3657229 2022-07-20T07:55:07Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Kherson_military–civilian_administration.png | imagesize = 235px | image_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 24. februāris - 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = Viktors Bedriks | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = Volodimirs Saldo | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = Vitālijs Buļiks <br /> Jekaterina Gubareva <br /> Kirils Stremousovs <br /> Igors Semenčevs <br /> Aslans Arsanukajevs <br /> Sergejs Čerevko | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} Krievijas veiktā '''Hersonas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša militāra okupācija, kas sākās [[2022. gads|2022.]] gada [[24. februāris|24. februārī]] [[Ukraina|Ukrainas]] [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] teritorijā. Okupācijas varas oficiālais nosaukums ir '''Hersonas militāri civilā administrācija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Херсонская военно–гражданская администрация''). Militārās okupācijas zona izveidojās pēc Hersonas un lielākās apgabala daļas pakļaušanas, kā rezultātā [[Krievija|Krievijas]] valdība un tās [[Krievijas armija|bruņotie spēki]] faktiski kontrolē lielāko daļu apgabala teritoriju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/02/world/europe/kherson-ukraine-russia.html|title=First Ukraine City Falls as Russia Strikes More Civilian Targets|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-03-02|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> 2022. gada maija vidū Hersonas [[Kolaboracionisms|kolaborantu]] administrācijas vadība paziņoja par [[Krievija|Krievijas Federācijas]] nodomu šo reģionu [[Aneksija|anektēt]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/predstavitelj-okkupatsionnyh-vlastey-hersona-zayavil-o-namerenii-vklyuchitj-region-v-sostav-rossii/31844461.html|title=Оккупационные власти Херсона заявили о плане вступить в состав России|website=Радио Свобода|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref> pamatojoties uz bijušās [[Taurijas guberņa|Taurijas]] un [[Hersonas guberņa|Hersonas]] [[Guberņa|guberņu]] robežām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.slovoidilo.ua/2022/06/30/novost/bezopasnost/rossiya-xochet-prisoedinit-xersonskuyu-i-zaporozhskuyu-oblasti-obrazczu-tavricheskoj-gubernii-isw|title=Россия хочет присоединить Херсонскую и Запорожскую области по образцу «Таврической губернии» – ISW|website=Слово и Дело|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vz.ru/news/2022/4/22/1155134.html|title=В Совфеде поддержали идею воссоздания Таврической губернии|website=ВЗГЛЯД.РУ|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref> Krievija plāno rudenī rīkot referendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] "[[Aneksija|pievienošanos]]" Krievijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/russia-plans-hold-referendums-kherson-154803710.html|title=Russia plans to hold referendums in Kherson and Zaporizhzhia oblasts on 11 September Ukrainian intelligence|website=news.yahoo.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstpost.com/world/ukraines-occupied-zaporizhzhia-eyes-russia-referendum-in-autumn-10911921.html|title=Ukraine's occupied Zaporizhzhia eyes Russia 'referendum' in autumn|website=Firstpost|access-date=2022-07-20|date=2022-07-14|language=en}}</ref> == Vēsture == [[24. februāris|24. februārī]] [[Krievija|Krievijas]] [[Krievijas armija|bruņotie spēki]] [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|sāka iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/en/news/2022/02/24/putin-announces-start-of-military-operation-in-eastern-ukraine|title=Putin announces formal start of Russia’s invasion in eastern Ukraine|website=Meduza|access-date=2022-07-20|language=en}}</ref> Cīņas sākās visā [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]], kā rezultātā tika gūtas vairākas Krievijas militārās uzvaras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tbsnews.net/world/nova-kakhovka-has-fallen-russia-ukraine-media-377014|title=Nova Kakhovka has fallen to Russia: Ukraine media|website=The Business Standard|access-date=2022-07-20|date=2022-02-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/801461.html|title=Part of Kherson region territory occupied by aggressor - Regional Administration|website=Interfax-Ukraine|access-date=2022-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-27-22/index.html|title=February 27, 2022 Russia-Ukraine news|last=CNN|first=By <a href="/profiles/helen-regan">Helen Regan</a>, <a href="/profiles/steve-george">Steve George</a>, Rob Picheta, Jeevan Ravindran, Melissa Macaya, Mike Hayes, Maureen Chowdhury, <a href="/profiles/amir-vera">Amir Vera</a> and <a href="/profiles/emma-tucker">Emma Tucker</a>|website=CNN|access-date=2022-07-20|date=2022-02-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mv.org.ua/news/264014-melitopol_ne_sdalsja_melitopol_-_vremenno_okkupirovan_-_gorodskoi_golova_o_situacii_na_1_marta.html|title=Мелитополь не сдался, Мелитополь – временно оккупирован" – городской голова о ситуации на 1 марта}}</ref> [[2. marts|2. martā]] Krievijas spēki ieņēma apgabala centru [[Hersona|Hersonu]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/02/world/europe/kherson-ukraine-russia.html|title=First Ukraine City Falls as Russia Strikes More Civilian Targets|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-03-02|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> uzsākot pilsētas un apgabala militāru okupāciju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-61338617|title=Kherson: How is Russia imposing its rule in occupied Ukraine?|work=BBC News|access-date=2022-07-20|date=2022-05-11|language=en-GB}}</ref> == Okupācija == Neilgi pēc [[Hersona|Hersonas]] ieņemšanas Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka notiek sarunas starp [[Krievijas armija|Krievijas armiju]] un pilsētas administrāciju par kārtības uzturēšanu. Tika panākta vienošanās, ka [[Ukrainas karogs]] pilsētā joprojām tiks pacelts, kamēr Krievija izveidos jauno administrāciju. Pilsētas mērs [[Ihors Kolihajevs]] paziņoja par jauniem nosacījumiem pilsētas iedzīvotājiem: pilsoņi drīkst iziet ārā tikai dienas laikā un viņiem bija aizliegts pulcēties grupās. Turklāt automašīnām bija atļauts iebraukt pilsētā tikai pārtikas un medikamentu piegādei; šiem transportlīdzekļiem bija jābrauc ar minimālu ātrumu un tie tika pārmeklēti. Iedzīvotāji tika brīdināti neprovocēt krievu karavīrus un pildīt dotās komandas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/russia-ukraine-kherson-take-fall-b2027325.html|title=Russia claims it has seized Kherson as city’s mayor agrees to curfew|website=The Independent|access-date=2022-07-20|date=2022-03-03|language=en}}</ref> Pirmajās iebrukuma dienās Krievijas spēki izveidoja kontroli pār [[Ziemeļkrimas kanāls|Ziemeļkrimas kanālu]] un atbloķēja to, faktiski atceļot ilgstošo ūdens blokādi, ko [[Ukraina]] okupētajai [[Krimas Republika|Krimai]] uzlika pēc [[Krimas aneksija|pussalas aneksijas]] [[2014. gads|2014.]] gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/02/24/world/russia-ukraine-invasion-putin-biden.html|title=Russia Batters Ukraine With Artillery Strikes as West Condemns Invasion|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-02-25|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] i1ew267c5s7vefc1mnbsdix1mwps7xk 3657232 3657230 2022-07-20T07:55:45Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Kherson_military–civilian_administration.png | imagesize = 235px | image_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 24. februāris - 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = Viktors Bedriks | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = Volodimirs Saldo | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = Vitālijs Buļiks <br /> Jekaterina Gubareva <br /> Kirils Stremousovs <br /> Igors Semenčevs <br /> Aslans Arsanukajevs <br /> Sergejs Čerevko | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} [[Krievija|Krievijas]] veiktā '''Hersonas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša [[Okupācija|militāra okupācija]], kas sākās [[2022. gads|2022.]] gada [[24. februāris|24. februārī]] [[Ukraina|Ukrainas]] [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] teritorijā. Okupācijas varas oficiālais nosaukums ir '''Hersonas militāri civilā administrācija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Херсонская военно–гражданская администрация''). Militārās okupācijas zona izveidojās pēc Hersonas un lielākās apgabala daļas pakļaušanas, kā rezultātā [[Krievija|Krievijas]] valdība un tās [[Krievijas armija|bruņotie spēki]] faktiski kontrolē lielāko daļu apgabala teritoriju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/02/world/europe/kherson-ukraine-russia.html|title=First Ukraine City Falls as Russia Strikes More Civilian Targets|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-03-02|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> 2022. gada maija vidū Hersonas [[Kolaboracionisms|kolaborantu]] administrācijas vadība paziņoja par [[Krievija|Krievijas Federācijas]] nodomu šo reģionu [[Aneksija|anektēt]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/predstavitelj-okkupatsionnyh-vlastey-hersona-zayavil-o-namerenii-vklyuchitj-region-v-sostav-rossii/31844461.html|title=Оккупационные власти Херсона заявили о плане вступить в состав России|website=Радио Свобода|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref> pamatojoties uz bijušās [[Taurijas guberņa|Taurijas]] un [[Hersonas guberņa|Hersonas]] [[Guberņa|guberņu]] robežām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.slovoidilo.ua/2022/06/30/novost/bezopasnost/rossiya-xochet-prisoedinit-xersonskuyu-i-zaporozhskuyu-oblasti-obrazczu-tavricheskoj-gubernii-isw|title=Россия хочет присоединить Херсонскую и Запорожскую области по образцу «Таврической губернии» – ISW|website=Слово и Дело|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vz.ru/news/2022/4/22/1155134.html|title=В Совфеде поддержали идею воссоздания Таврической губернии|website=ВЗГЛЯД.РУ|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref> Krievija plāno rudenī rīkot referendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] "[[Aneksija|pievienošanos]]" Krievijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/russia-plans-hold-referendums-kherson-154803710.html|title=Russia plans to hold referendums in Kherson and Zaporizhzhia oblasts on 11 September Ukrainian intelligence|website=news.yahoo.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstpost.com/world/ukraines-occupied-zaporizhzhia-eyes-russia-referendum-in-autumn-10911921.html|title=Ukraine's occupied Zaporizhzhia eyes Russia 'referendum' in autumn|website=Firstpost|access-date=2022-07-20|date=2022-07-14|language=en}}</ref> == Vēsture == [[24. februāris|24. februārī]] [[Krievija|Krievijas]] [[Krievijas armija|bruņotie spēki]] [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|sāka iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/en/news/2022/02/24/putin-announces-start-of-military-operation-in-eastern-ukraine|title=Putin announces formal start of Russia’s invasion in eastern Ukraine|website=Meduza|access-date=2022-07-20|language=en}}</ref> Cīņas sākās visā [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]], kā rezultātā tika gūtas vairākas Krievijas militārās uzvaras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tbsnews.net/world/nova-kakhovka-has-fallen-russia-ukraine-media-377014|title=Nova Kakhovka has fallen to Russia: Ukraine media|website=The Business Standard|access-date=2022-07-20|date=2022-02-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/801461.html|title=Part of Kherson region territory occupied by aggressor - Regional Administration|website=Interfax-Ukraine|access-date=2022-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-27-22/index.html|title=February 27, 2022 Russia-Ukraine news|last=CNN|first=By <a href="/profiles/helen-regan">Helen Regan</a>, <a href="/profiles/steve-george">Steve George</a>, Rob Picheta, Jeevan Ravindran, Melissa Macaya, Mike Hayes, Maureen Chowdhury, <a href="/profiles/amir-vera">Amir Vera</a> and <a href="/profiles/emma-tucker">Emma Tucker</a>|website=CNN|access-date=2022-07-20|date=2022-02-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mv.org.ua/news/264014-melitopol_ne_sdalsja_melitopol_-_vremenno_okkupirovan_-_gorodskoi_golova_o_situacii_na_1_marta.html|title=Мелитополь не сдался, Мелитополь – временно оккупирован" – городской голова о ситуации на 1 марта}}</ref> [[2. marts|2. martā]] Krievijas spēki ieņēma apgabala centru [[Hersona|Hersonu]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/02/world/europe/kherson-ukraine-russia.html|title=First Ukraine City Falls as Russia Strikes More Civilian Targets|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-03-02|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> uzsākot pilsētas un apgabala militāru okupāciju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-61338617|title=Kherson: How is Russia imposing its rule in occupied Ukraine?|work=BBC News|access-date=2022-07-20|date=2022-05-11|language=en-GB}}</ref> == Okupācija == Neilgi pēc [[Hersona|Hersonas]] ieņemšanas Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka notiek sarunas starp [[Krievijas armija|Krievijas armiju]] un pilsētas administrāciju par kārtības uzturēšanu. Tika panākta vienošanās, ka [[Ukrainas karogs]] pilsētā joprojām tiks pacelts, kamēr Krievija izveidos jauno administrāciju. Pilsētas mērs [[Ihors Kolihajevs]] paziņoja par jauniem nosacījumiem pilsētas iedzīvotājiem: pilsoņi drīkst iziet ārā tikai dienas laikā un viņiem bija aizliegts pulcēties grupās. Turklāt automašīnām bija atļauts iebraukt pilsētā tikai pārtikas un medikamentu piegādei; šiem transportlīdzekļiem bija jābrauc ar minimālu ātrumu un tie tika pārmeklēti. Iedzīvotāji tika brīdināti neprovocēt krievu karavīrus un pildīt dotās komandas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/russia-ukraine-kherson-take-fall-b2027325.html|title=Russia claims it has seized Kherson as city’s mayor agrees to curfew|website=The Independent|access-date=2022-07-20|date=2022-03-03|language=en}}</ref> Pirmajās iebrukuma dienās Krievijas spēki izveidoja kontroli pār [[Ziemeļkrimas kanāls|Ziemeļkrimas kanālu]] un atbloķēja to, faktiski atceļot ilgstošo ūdens blokādi, ko [[Ukraina]] okupētajai [[Krimas Republika|Krimai]] uzlika pēc [[Krimas aneksija|pussalas aneksijas]] [[2014. gads|2014.]] gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/02/24/world/russia-ukraine-invasion-putin-biden.html|title=Russia Batters Ukraine With Artillery Strikes as West Condemns Invasion|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-02-25|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] 5pk9ygkyafj475kswv3lvjuqpslh0k3 3657235 3657232 2022-07-20T08:00:27Z Svens Hudjajevs 100139 Nodzēsa lapu wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 3657250 3657235 2022-07-20T08:24:43Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Zaporižjas militāri civilā administrācija | native_name =''Запорожская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Zaporizhzhia_region.png | imagesize = 235px | image_caption = Dzeltenā - Ukrainas kontrolē; rozā - Krievijas okupētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Герб_Александровска_1811_года_цветной.png | capital = [[Melitopole]] | largest_city = | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Dienvidukrainas ofensīva]] | established_date = 2022. gada 24. februāris | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Administrācijas vadītājs | leader_name = Jevhens Balickis | leader_party = | leader_title1 = | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 4 rajoni | p1 = [[Berdjanskas rajons]] | p2 = [[Melitopoles rajons]] | p3 = [[Polohu rajons]] | p4 = [[Vasiļivkas rajons]] | population_blank02_title = | population_blank02 = | website = }} Krievijas veiktā Zaporižjas apgabala okupācija ir nepārtraukta militāra okupācija, kas sākās 2022. gada 24. februārī, kad Krievijas spēki iebruka Ukrainā un sāka ieņemt Zaporižjas apgabala daļas. 26. februārī Berdjanska nonāca Krievijas kontrolē, kam sekoja Krievijas militārā uzvara Melitopolē 1. martā. Krievijas spēki arī aplenkuši un ieņēmuši Enerhodaru, kurā atrodas Zaporižjas atomelektrostacija, kas Krievijas kontrolē nonāca 4. martā. Zaporižjas apgabala administratīvo centru Zaporižju Krievijas armija nav ieņēmusi un tā joprojām atrodas Ukrainas kontrolē. Krievija plāno rudenī rīkot referendumus par Zaporižjas apgabala un Hersonas apgabala pievienošanos Krievijas Federācijai. == Okupācija == === Berdjanska === == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zaporižjas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] nznpg9sqciagtx4y5obzp1y4zxt2gsh 3657251 3657250 2022-07-20T08:26:37Z Svens Hudjajevs 100139 /* Berdjanska */ wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Zaporižjas militāri civilā administrācija | native_name =''Запорожская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Zaporizhzhia_region.png | imagesize = 235px | image_caption = Dzeltenā - Ukrainas kontrolē; rozā - Krievijas okupētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Герб_Александровска_1811_года_цветной.png | capital = [[Melitopole]] | largest_city = | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Dienvidukrainas ofensīva]] | established_date = 2022. gada 24. februāris | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Administrācijas vadītājs | leader_name = Jevhens Balickis | leader_party = | leader_title1 = | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 4 rajoni | p1 = [[Berdjanskas rajons]] | p2 = [[Melitopoles rajons]] | p3 = [[Polohu rajons]] | p4 = [[Vasiļivkas rajons]] | population_blank02_title = | population_blank02 = | website = }} Krievijas veiktā Zaporižjas apgabala okupācija ir nepārtraukta militāra okupācija, kas sākās 2022. gada 24. februārī, kad Krievijas spēki iebruka Ukrainā un sāka ieņemt Zaporižjas apgabala daļas. 26. februārī Berdjanska nonāca Krievijas kontrolē, kam sekoja Krievijas militārā uzvara Melitopolē 1. martā. Krievijas spēki arī aplenkuši un ieņēmuši Enerhodaru, kurā atrodas Zaporižjas atomelektrostacija, kas Krievijas kontrolē nonāca 4. martā. Zaporižjas apgabala administratīvo centru Zaporižju Krievijas armija nav ieņēmusi un tā joprojām atrodas Ukrainas kontrolē. Krievija plāno rudenī rīkot referendumus par Zaporižjas apgabala un Hersonas apgabala pievienošanos Krievijas Federācijai. == Okupācija == === Berdjanska === 2022. gada 26. februārī Krievijas karaspēks ieņēma Berdjanskas ostu un Berdianskas lidostu. Nākamajā dienā Krievijas militārpersonas bija pilnībā pārņēmušas kontroli pār pilsētu. Sākot ar 14. martu, krievi ostu izmantoja kā loģistikas centru, lai atbalstītu ofensīvu Ukrainas dienvidos un jo īpaši Mariupoles aplenkumu. 21. martā Krievijas medijs Zvezda ziņoja par amfībijas transporta ierašanos Berdjanskā. Krievijas flotes virsnieks to raksturoja kā "nozīmīgu notikumu, kas pavērs Melnās jūras flotes loģistikas iespējas". 24. martā Ukrainas spēki veica gaisa triecienu pret Alligator klases desantkuģi Saratov, kas tika iznīcināts un nogremdēts, un viens no diviem Ropucha klases desantkuģiem guva bojājumus, taču varēja atstāt ostu. Toreiz tas bija smagākais jūras zaudējums, ko Krievija cieta iebrukuma laikā, un viens no nozīmīgākajiem Ukrainas panākumiem. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zaporižjas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] k6qeysrbupj4ikgor3itxkgpqza54cp 3657252 3657251 2022-07-20T08:27:06Z Svens Hudjajevs 100139 /* Berdjanska */ wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Zaporižjas militāri civilā administrācija | native_name =''Запорожская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Zaporizhzhia_region.png | imagesize = 235px | image_caption = Dzeltenā - Ukrainas kontrolē; rozā - Krievijas okupētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Герб_Александровска_1811_года_цветной.png | capital = [[Melitopole]] | largest_city = | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Dienvidukrainas ofensīva]] | established_date = 2022. gada 24. februāris | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Administrācijas vadītājs | leader_name = Jevhens Balickis | leader_party = | leader_title1 = | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 4 rajoni | p1 = [[Berdjanskas rajons]] | p2 = [[Melitopoles rajons]] | p3 = [[Polohu rajons]] | p4 = [[Vasiļivkas rajons]] | population_blank02_title = | population_blank02 = | website = }} Krievijas veiktā Zaporižjas apgabala okupācija ir nepārtraukta militāra okupācija, kas sākās 2022. gada 24. februārī, kad Krievijas spēki iebruka Ukrainā un sāka ieņemt Zaporižjas apgabala daļas. 26. februārī Berdjanska nonāca Krievijas kontrolē, kam sekoja Krievijas militārā uzvara Melitopolē 1. martā. Krievijas spēki arī aplenkuši un ieņēmuši Enerhodaru, kurā atrodas Zaporižjas atomelektrostacija, kas Krievijas kontrolē nonāca 4. martā. Zaporižjas apgabala administratīvo centru Zaporižju Krievijas armija nav ieņēmusi un tā joprojām atrodas Ukrainas kontrolē. Krievija plāno rudenī rīkot referendumus par Zaporižjas apgabala un Hersonas apgabala pievienošanos Krievijas Federācijai. == Okupācija == === Berdjanska === 2022. gada 26. februārī Krievijas karaspēks ieņēma Berdjanskas ostu un Berdianskas lidostu. Nākamajā dienā Krievijas militārpersonas bija pilnībā pārņēmušas kontroli pār pilsētu. Sākot ar 14. martu, krievi ostu izmantoja kā loģistikas centru, lai atbalstītu ofensīvu Ukrainas dienvidos un jo īpaši Mariupoles aplenkumu. 21. martā Krievijas medijs Zvezda ziņoja par amfībijas transporta ierašanos Berdjanskā. Krievijas flotes virsnieks to raksturoja kā "nozīmīgu notikumu, kas pavērs Melnās jūras flotes loģistikas iespējas". 24. martā Ukrainas spēki veica gaisa triecienu pret Alligator klases desantkuģi Saratov, kas tika iznīcināts un nogremdēts, un viens no diviem Aligator klases desantkuģiem guva bojājumus, taču varēja atstāt ostu. Toreiz tas bija smagākais jūras zaudējums, ko Krievija cieta iebrukuma laikā, un viens no nozīmīgākajiem Ukrainas panākumiem. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zaporižjas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] qpj24ksf6yqf5dxbd3sajqp4qzj5lhg 3657253 3657252 2022-07-20T08:29:59Z Svens Hudjajevs 100139 /* Berdjanska */ wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Zaporižjas militāri civilā administrācija | native_name =''Запорожская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Zaporizhzhia_region.png | imagesize = 235px | image_caption = Dzeltenā - Ukrainas kontrolē; rozā - Krievijas okupētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Герб_Александровска_1811_года_цветной.png | capital = [[Melitopole]] | largest_city = | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Dienvidukrainas ofensīva]] | established_date = 2022. gada 24. februāris | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Administrācijas vadītājs | leader_name = Jevhens Balickis | leader_party = | leader_title1 = | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 4 rajoni | p1 = [[Berdjanskas rajons]] | p2 = [[Melitopoles rajons]] | p3 = [[Polohu rajons]] | p4 = [[Vasiļivkas rajons]] | population_blank02_title = | population_blank02 = | website = }} Krievijas veiktā Zaporižjas apgabala okupācija ir nepārtraukta militāra okupācija, kas sākās 2022. gada 24. februārī, kad Krievijas spēki iebruka Ukrainā un sāka ieņemt Zaporižjas apgabala daļas. 26. februārī Berdjanska nonāca Krievijas kontrolē, kam sekoja Krievijas militārā uzvara Melitopolē 1. martā. Krievijas spēki arī aplenkuši un ieņēmuši Enerhodaru, kurā atrodas Zaporižjas atomelektrostacija, kas Krievijas kontrolē nonāca 4. martā. Zaporižjas apgabala administratīvo centru Zaporižju Krievijas armija nav ieņēmusi un tā joprojām atrodas Ukrainas kontrolē. Krievija plāno rudenī rīkot referendumus par Zaporižjas apgabala un Hersonas apgabala pievienošanos Krievijas Federācijai. == Okupācija == === Berdjanska === 2022. gada 26. februārī [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] ieņēma [[Berdjanska|Berdjanskas]] ostu un Berdjanskas lidostu. Nākamajā dienā Krievijas militārpersonas bija pilnībā pārņēmušas kontroli pār pilsētu. Sākot ar 14. martu, krievi ostu izmantoja kā loģistikas centru, lai atbalstītu ofensīvu Ukrainas dienvidos un jo īpaši Mariupoles aplenkumu. 21. martā [[Krievijas propaganda|Krievijas propagandas]] medijs ''Zvezda'' ziņoja par amfībijas transporta ierašanos [[Berdjanska|Berdjanskā]]. Krievijas flotes virsnieks to raksturoja kā "nozīmīgu notikumu, kas pavērs Melnās jūras flotes loģistikas iespējas". 24. martā [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas spēki]] veica gaisa triecienu pret Aligator klases desantkuģi ''Saratov'', kas tika iznīcināts un nogremdēts, un viens no diviem Aligator klases desantkuģiem guva bojājumus, taču varēja atstāt ostu. Toreiz tas bija smagākais jūras zaudējums, ko Krievija cieta iebrukuma laikā, un viens no nozīmīgākajiem Ukrainas panākumiem. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zaporižjas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] sv3icmlf3tqgvpkt1jw7oytxd1enl1s 3657256 3657253 2022-07-20T08:33:52Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Zaporižjas militāri civilā administrācija | native_name =''Запорожская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Zaporizhzhia_region.png | imagesize = 235px | image_caption = Dzeltenā - Ukrainas kontrolē; rozā - Krievijas okupētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Герб_Александровска_1811_года_цветной.png | capital = [[Melitopole]] | largest_city = | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Dienvidukrainas ofensīva]] | established_date = 2022. gada 24. februāris | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Administrācijas vadītājs | leader_name = Jevhens Balickis | leader_party = | leader_title1 = | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 4 rajoni | p1 = [[Berdjanskas rajons]] | p2 = [[Melitopoles rajons]] | p3 = [[Polohu rajons]] | p4 = [[Vasiļivkas rajons]] | population_blank02_title = | population_blank02 = | website = }} [[Krievija|Krievijas]] veiktā '''Zaporižjas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša [[Okupācija|militāra okupācija]], kas sākās [[2022. gads|2022.]] gada [[24. februāris|24. februārī]], kad [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas spēki iebruka Ukrainā]] un sāka ieņemt [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] daļas. 26. februārī [[Berdjanska]] nonāca Krievijas kontrolē, kam sekoja Krievijas militārā uzvara [[Melitopole|Melitopolē]] 1. martā. Krievijas spēki arī [[Enerhodaras aplenkums|aplenkuši un ieņēmuši]] [[Enerhodara|Enerhodaru]], kurā atrodas [[Zaporižjas atomelektrostacija]], kas Krievijas kontrolē nonāca 4. martā. Zaporižjas apgabala administratīvo centru Zaporižju [[Krievijas armija]] nav ieņēmusi un tā joprojām atrodas [[Ukraina|Ukrainas]] kontrolē. [[Krievija]] plāno rudenī rīkot pseidoreferendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] aneksiju Krievijas Federācijas sastāvā. == Okupācija == === Berdjanska === 2022. gada 26. februārī [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] ieņēma [[Berdjanska|Berdjanskas]] ostu un Berdjanskas lidostu. Nākamajā dienā Krievijas militārpersonas bija pilnībā pārņēmušas kontroli pār pilsētu. Sākot ar 14. martu, krievi ostu izmantoja kā loģistikas centru, lai atbalstītu ofensīvu Ukrainas dienvidos un jo īpaši Mariupoles aplenkumu. 21. martā [[Krievijas propaganda|Krievijas propagandas]] medijs ''Zvezda'' ziņoja par amfībijas transporta ierašanos [[Berdjanska|Berdjanskā]]. Krievijas flotes virsnieks to raksturoja kā "nozīmīgu notikumu, kas pavērs Melnās jūras flotes loģistikas iespējas". 24. martā [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas spēki]] veica gaisa triecienu pret Aligator klases desantkuģi ''Saratov'', kas tika iznīcināts un nogremdēts, un viens no diviem Aligator klases desantkuģiem guva bojājumus, taču varēja atstāt ostu. Toreiz tas bija smagākais jūras zaudējums, ko Krievija cieta iebrukuma laikā, un viens no nozīmīgākajiem Ukrainas panākumiem. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zaporižjas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] t86s2z0obf1bgyrcrigtpp0dglfzcuz 3657258 3657256 2022-07-20T08:36:43Z Svens Hudjajevs 100139 /* Okupācija */ wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Zaporižjas militāri civilā administrācija | native_name =''Запорожская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Zaporizhzhia_region.png | imagesize = 235px | image_caption = Dzeltenā - Ukrainas kontrolē; rozā - Krievijas okupētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Герб_Александровска_1811_года_цветной.png | capital = [[Melitopole]] | largest_city = | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Dienvidukrainas ofensīva]] | established_date = 2022. gada 24. februāris | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Administrācijas vadītājs | leader_name = Jevhens Balickis | leader_party = | leader_title1 = | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 4 rajoni | p1 = [[Berdjanskas rajons]] | p2 = [[Melitopoles rajons]] | p3 = [[Polohu rajons]] | p4 = [[Vasiļivkas rajons]] | population_blank02_title = | population_blank02 = | website = }} [[Krievija|Krievijas]] veiktā '''Zaporižjas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša [[Okupācija|militāra okupācija]], kas sākās [[2022. gads|2022.]] gada [[24. februāris|24. februārī]], kad [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas spēki iebruka Ukrainā]] un sāka ieņemt [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] daļas. 26. februārī [[Berdjanska]] nonāca Krievijas kontrolē, kam sekoja Krievijas militārā uzvara [[Melitopole|Melitopolē]] 1. martā. Krievijas spēki arī [[Enerhodaras aplenkums|aplenkuši un ieņēmuši]] [[Enerhodara|Enerhodaru]], kurā atrodas [[Zaporižjas atomelektrostacija]], kas Krievijas kontrolē nonāca 4. martā. Zaporižjas apgabala administratīvo centru Zaporižju [[Krievijas armija]] nav ieņēmusi un tā joprojām atrodas [[Ukraina|Ukrainas]] kontrolē. [[Krievija]] plāno rudenī rīkot pseidoreferendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] aneksiju Krievijas Federācijas sastāvā. == Okupācija == === Berdjanska === 2022. gada 26. februārī [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] ieņēma [[Berdjanska|Berdjanskas]] ostu un Berdjanskas lidostu. Nākamajā dienā Krievijas militārpersonas bija pilnībā pārņēmušas kontroli pār pilsētu. Sākot ar 14. martu, krievi ostu izmantoja kā loģistikas centru, lai atbalstītu ofensīvu Ukrainas dienvidos un jo īpaši Mariupoles aplenkumu. 21. martā [[Krievijas propaganda|Krievijas propagandas]] medijs ''Zvezda'' ziņoja par amfībijas transporta ierašanos [[Berdjanska|Berdjanskā]]. Krievijas flotes virsnieks to raksturoja kā "nozīmīgu notikumu, kas pavērs Melnās jūras flotes loģistikas iespējas". 24. martā [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas spēki]] veica gaisa triecienu pret Aligator klases desantkuģi ''Saratov'', kas tika iznīcināts un nogremdēts, un viens no diviem Aligator klases desantkuģiem guva bojājumus, taču varēja atstāt ostu. Toreiz tas bija smagākais jūras zaudējums, ko Krievija cieta iebrukuma laikā, un viens no nozīmīgākajiem Ukrainas panākumiem. === Melitopole === 2022. gada 1. martā, neilgi pēc pilsētas ieņemšanas, Melitopoles iedzīvotāji rīkoja ielu protestu pret pilsētas militāro okupāciju. Protestētāji devās gājienā un izmantoja savus ķermeņus, lai bloķētu Krievijas militāro transportlīdzekļu kolonnu. 10. martā Krievijas spēki savās mājās aizturēja Melitopoles Novadpētniecības muzeja direktori Leilu Ibragimovu, kuru aizturēja nezināmā vietā. Vienu dienu vēlāk Krievijas karaspēks nolaupīja Melitopoles mēru Ivanu Fedorovu, jo viņš atteicās ar viņiem sadarboties un savā birojā turpināja izkārt Ukrainas karogu. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zaporižjas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] 4dtvfyei3wxsysxdoydrcotbohw9ufz 3657260 3657258 2022-07-20T08:38:49Z Svens Hudjajevs 100139 /* Okupācija */ wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Zaporižjas militāri civilā administrācija | native_name =''Запорожская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Zaporizhzhia_region.png | imagesize = 235px | image_caption = Dzeltenā - Ukrainas kontrolē; rozā - Krievijas okupētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Герб_Александровска_1811_года_цветной.png | capital = [[Melitopole]] | largest_city = | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Dienvidukrainas ofensīva]] | established_date = 2022. gada 24. februāris | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Administrācijas vadītājs | leader_name = Jevhens Balickis | leader_party = | leader_title1 = | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 4 rajoni | p1 = [[Berdjanskas rajons]] | p2 = [[Melitopoles rajons]] | p3 = [[Polohu rajons]] | p4 = [[Vasiļivkas rajons]] | population_blank02_title = | population_blank02 = | website = }} [[Krievija|Krievijas]] veiktā '''Zaporižjas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša [[Okupācija|militāra okupācija]], kas sākās [[2022. gads|2022.]] gada [[24. februāris|24. februārī]], kad [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas spēki iebruka Ukrainā]] un sāka ieņemt [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] daļas. 26. februārī [[Berdjanska]] nonāca Krievijas kontrolē, kam sekoja Krievijas militārā uzvara [[Melitopole|Melitopolē]] 1. martā. Krievijas spēki arī [[Enerhodaras aplenkums|aplenkuši un ieņēmuši]] [[Enerhodara|Enerhodaru]], kurā atrodas [[Zaporižjas atomelektrostacija]], kas Krievijas kontrolē nonāca 4. martā. Zaporižjas apgabala administratīvo centru Zaporižju [[Krievijas armija]] nav ieņēmusi un tā joprojām atrodas [[Ukraina|Ukrainas]] kontrolē. [[Krievija]] plāno rudenī rīkot pseidoreferendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] aneksiju Krievijas Federācijas sastāvā. == Okupācija == === Berdjanska === 2022. gada 26. februārī [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] ieņēma [[Berdjanska|Berdjanskas]] ostu un Berdjanskas lidostu. Nākamajā dienā Krievijas militārpersonas bija pilnībā pārņēmušas kontroli pār pilsētu. Sākot ar 14. martu, krievi ostu izmantoja kā loģistikas centru, lai atbalstītu ofensīvu Ukrainas dienvidos un jo īpaši Mariupoles aplenkumu. 21. martā [[Krievijas propaganda|Krievijas propagandas]] medijs ''Zvezda'' ziņoja par amfībijas transporta ierašanos [[Berdjanska|Berdjanskā]]. Krievijas flotes virsnieks to raksturoja kā "nozīmīgu notikumu, kas pavērs Melnās jūras flotes loģistikas iespējas". 24. martā [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas spēki]] veica gaisa triecienu pret Aligator klases desantkuģi ''Saratov'', kas tika iznīcināts un nogremdēts, un viens no diviem Aligator klases desantkuģiem guva bojājumus, taču varēja atstāt ostu. Toreiz tas bija smagākais jūras zaudējums, ko Krievija cieta iebrukuma laikā, un viens no nozīmīgākajiem Ukrainas panākumiem. === Melitopole === 2022. gada 1. martā, neilgi pēc pilsētas ieņemšanas, Melitopoles iedzīvotāji rīkoja ielu protestu pret pilsētas militāro okupāciju. Protestētāji devās gājienā un izmantoja savus ķermeņus, lai bloķētu Krievijas militāro transportlīdzekļu kolonnu. 10. martā Krievijas spēki savās mājās aizturēja Melitopoles Novadpētniecības muzeja direktori Leilu Ibragimovu, kuru aizturēja nezināmā vietā. Vienu dienu vēlāk Krievijas karaspēks nolaupīja Melitopoles mēru Ivanu Fedorovu, jo viņš atteicās ar viņiem sadarboties un savā birojā turpināja izkārt Ukrainas karogu. === Enerhodara === == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zaporižjas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] 968qztrhjf5za5ewix27q46tt8aqfhq 3657262 3657260 2022-07-20T08:40:31Z Svens Hudjajevs 100139 /* Enerhodara */ wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Zaporižjas militāri civilā administrācija | native_name =''Запорожская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Zaporizhzhia_region.png | imagesize = 235px | image_caption = Dzeltenā - Ukrainas kontrolē; rozā - Krievijas okupētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Герб_Александровска_1811_года_цветной.png | capital = [[Melitopole]] | largest_city = | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Dienvidukrainas ofensīva]] | established_date = 2022. gada 24. februāris | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Administrācijas vadītājs | leader_name = Jevhens Balickis | leader_party = | leader_title1 = | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 4 rajoni | p1 = [[Berdjanskas rajons]] | p2 = [[Melitopoles rajons]] | p3 = [[Polohu rajons]] | p4 = [[Vasiļivkas rajons]] | population_blank02_title = | population_blank02 = | website = }} [[Krievija|Krievijas]] veiktā '''Zaporižjas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša [[Okupācija|militāra okupācija]], kas sākās [[2022. gads|2022.]] gada [[24. februāris|24. februārī]], kad [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas spēki iebruka Ukrainā]] un sāka ieņemt [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] daļas. 26. februārī [[Berdjanska]] nonāca Krievijas kontrolē, kam sekoja Krievijas militārā uzvara [[Melitopole|Melitopolē]] 1. martā. Krievijas spēki arī [[Enerhodaras aplenkums|aplenkuši un ieņēmuši]] [[Enerhodara|Enerhodaru]], kurā atrodas [[Zaporižjas atomelektrostacija]], kas Krievijas kontrolē nonāca 4. martā. Zaporižjas apgabala administratīvo centru Zaporižju [[Krievijas armija]] nav ieņēmusi un tā joprojām atrodas [[Ukraina|Ukrainas]] kontrolē. [[Krievija]] plāno rudenī rīkot pseidoreferendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] aneksiju Krievijas Federācijas sastāvā. == Okupācija == === Berdjanska === 2022. gada 26. februārī [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] ieņēma [[Berdjanska|Berdjanskas]] ostu un Berdjanskas lidostu. Nākamajā dienā Krievijas militārpersonas bija pilnībā pārņēmušas kontroli pār pilsētu. Sākot ar 14. martu, krievi ostu izmantoja kā loģistikas centru, lai atbalstītu ofensīvu Ukrainas dienvidos un jo īpaši Mariupoles aplenkumu. 21. martā [[Krievijas propaganda|Krievijas propagandas]] medijs ''Zvezda'' ziņoja par amfībijas transporta ierašanos [[Berdjanska|Berdjanskā]]. Krievijas flotes virsnieks to raksturoja kā "nozīmīgu notikumu, kas pavērs Melnās jūras flotes loģistikas iespējas". 24. martā [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas spēki]] veica gaisa triecienu pret Aligator klases desantkuģi ''Saratov'', kas tika iznīcināts un nogremdēts, un viens no diviem Aligator klases desantkuģiem guva bojājumus, taču varēja atstāt ostu. Toreiz tas bija smagākais jūras zaudējums, ko Krievija cieta iebrukuma laikā, un viens no nozīmīgākajiem Ukrainas panākumiem. === Melitopole === 2022. gada 1. martā, neilgi pēc pilsētas ieņemšanas, Melitopoles iedzīvotāji rīkoja ielu protestu pret pilsētas militāro okupāciju. Protestētāji devās gājienā un izmantoja savus ķermeņus, lai bloķētu Krievijas militāro transportlīdzekļu kolonnu. 10. martā Krievijas spēki savās mājās aizturēja Melitopoles Novadpētniecības muzeja direktori Leilu Ibragimovu, kuru aizturēja nezināmā vietā. Vienu dienu vēlāk Krievijas karaspēks nolaupīja Melitopoles mēru Ivanu Fedorovu, jo viņš atteicās ar viņiem sadarboties un savā birojā turpināja izkārt Ukrainas karogu. === Enerhodara === 4. martā Enerhodaras pilsēta un Zaporižjas atomelektrostacija nonāca Krievijas militārajā okupācijā. Zaporižjas apgabala gubernators Oleksandrs Staruhs 5. martā paziņoja, ka Krievijas spēki pēc pilsētas izlaupīšanas pametuši pilsētu un situāciju pilsētā pilnībā kontrolē vietējās varas iestādes. Ukrainas dienvidaustrumu militārā administrācija 7. martā apstiprināja, ka Enerhodara atrodas Krievijas spēku kontrolē. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zaporižjas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] q1uexmldinuyj9gv975lnl453cuftx6 3657263 3657262 2022-07-20T08:43:23Z Svens Hudjajevs 100139 /* Melitopole */ wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Zaporižjas militāri civilā administrācija | native_name =''Запорожская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Zaporizhzhia_region.png | imagesize = 235px | image_caption = Dzeltenā - Ukrainas kontrolē; rozā - Krievijas okupētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Герб_Александровска_1811_года_цветной.png | capital = [[Melitopole]] | largest_city = | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Dienvidukrainas ofensīva]] | established_date = 2022. gada 24. februāris | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Administrācijas vadītājs | leader_name = Jevhens Balickis | leader_party = | leader_title1 = | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 4 rajoni | p1 = [[Berdjanskas rajons]] | p2 = [[Melitopoles rajons]] | p3 = [[Polohu rajons]] | p4 = [[Vasiļivkas rajons]] | population_blank02_title = | population_blank02 = | website = }} [[Krievija|Krievijas]] veiktā '''Zaporižjas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša [[Okupācija|militāra okupācija]], kas sākās [[2022. gads|2022.]] gada [[24. februāris|24. februārī]], kad [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas spēki iebruka Ukrainā]] un sāka ieņemt [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] daļas. 26. februārī [[Berdjanska]] nonāca Krievijas kontrolē, kam sekoja Krievijas militārā uzvara [[Melitopole|Melitopolē]] 1. martā. Krievijas spēki arī [[Enerhodaras aplenkums|aplenkuši un ieņēmuši]] [[Enerhodara|Enerhodaru]], kurā atrodas [[Zaporižjas atomelektrostacija]], kas Krievijas kontrolē nonāca 4. martā. Zaporižjas apgabala administratīvo centru Zaporižju [[Krievijas armija]] nav ieņēmusi un tā joprojām atrodas [[Ukraina|Ukrainas]] kontrolē. [[Krievija]] plāno rudenī rīkot pseidoreferendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] aneksiju Krievijas Federācijas sastāvā. == Okupācija == === Berdjanska === 2022. gada 26. februārī [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] ieņēma [[Berdjanska|Berdjanskas]] ostu un Berdjanskas lidostu. Nākamajā dienā Krievijas militārpersonas bija pilnībā pārņēmušas kontroli pār pilsētu. Sākot ar 14. martu, krievi ostu izmantoja kā loģistikas centru, lai atbalstītu ofensīvu Ukrainas dienvidos un jo īpaši Mariupoles aplenkumu. 21. martā [[Krievijas propaganda|Krievijas propagandas]] medijs ''Zvezda'' ziņoja par amfībijas transporta ierašanos [[Berdjanska|Berdjanskā]]. Krievijas flotes virsnieks to raksturoja kā "nozīmīgu notikumu, kas pavērs Melnās jūras flotes loģistikas iespējas". 24. martā [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas spēki]] veica gaisa triecienu pret Aligator klases desantkuģi ''Saratov'', kas tika iznīcināts un nogremdēts, un viens no diviem Aligator klases desantkuģiem guva bojājumus, taču varēja atstāt ostu. Toreiz tas bija smagākais jūras zaudējums, ko Krievija cieta iebrukuma laikā, un viens no nozīmīgākajiem Ukrainas panākumiem. === Melitopole === 2022. gada 1. martā, neilgi pēc pilsētas ieņemšanas, [[Melitopole|Melitopoles]] iedzīvotāji rīkoja ielu protestu pret pilsētas militāro okupāciju. Protestētāji devās gājienā un izmantoja savus ķermeņus, lai bloķētu Krievijas militāro transportlīdzekļu kolonnu. 10. martā Krievijas spēki savās mājās aizturēja [[Melitopoles novadpētniecības muzejs|Melitopoles novadpētniecības muzeja]] direktori [[Leila Ibragimova|Leilu Ibragimovu]], kuru aizturēja nezināmā vietā. Vienu dienu vēlāk Krievijas karaspēks nolaupīja [[Melitopole|Melitopoles]] mēru [[Ivans Fedorovs|Ivanu Fedorovu]], jo viņš atteicās ar viņiem sadarboties un savā birojā turpināja izkārt [[Ukrainas karogs|Ukrainas karogu]]. === Enerhodara === 4. martā [[Enerhodara]] un [[Zaporižjas atomelektrostacija]] nonāca Krievijas militārajā okupācijā. [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] [[gubernators]] [[Oleksandrs Staruhs]] 5. martā paziņoja, ka Krievijas spēki pēc pilsētas izlaupīšanas pametuši pilsētu un situāciju pilsētā pilnībā kontrolē vietējās varas iestādes. Tomēr Ukrainas dienvidaustrumu militārā administrācija 7. martā apstiprināja, ka Enerhodara atrodas Krievijas spēku kontrolē. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zaporižjas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] 991dnx016rj0nv0wbj7574ybobjl4yv 3657264 3657263 2022-07-20T08:44:18Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Zaporižjas militāri civilā administrācija | native_name =''Запорожская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Zaporizhzhia_region.png | imagesize = 235px | image_caption = Dzeltenā - Ukrainas kontrolē; rozā - Krievijas okupētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Герб_Александровска_1811_года_цветной.png | capital = [[Melitopole]] | largest_city = | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Dienvidukrainas ofensīva]] | established_date = 2022. gada 24. februāris | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Administrācijas vadītājs | leader_name = Jevhens Balickis | leader_party = | leader_title1 = | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 4 rajoni | p1 = [[Berdjanskas rajons]] | p2 = [[Melitopoles rajons]] | p3 = [[Polohu rajons]] | p4 = [[Vasiļivkas rajons]] | population_blank02_title = | population_blank02 = | website = }} [[Krievija|Krievijas]] veiktā '''Zaporižjas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša [[Okupācija|militāra okupācija]], kas sākās [[2022. gads|2022.]] gada [[24. februāris|24. februārī]], kad [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas spēki iebruka Ukrainā]] un sāka ieņemt [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] daļas. 26. februārī [[Berdjanska]] nonāca Krievijas kontrolē, kam sekoja Krievijas militārā uzvara [[Melitopole|Melitopolē]] 1. martā. Krievijas spēki arī [[Enerhodaras aplenkums|aplenkuši un ieņēmuši]] [[Enerhodara|Enerhodaru]], kurā atrodas [[Zaporižjas atomelektrostacija]], kas Krievijas kontrolē nonāca 4. martā. Zaporižjas apgabala administratīvo centru Zaporižju [[Krievijas armija]] nav ieņēmusi un tā joprojām atrodas [[Ukraina|Ukrainas]] kontrolē. [[Krievija]] plāno rudenī rīkot pseidoreferendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] aneksiju Krievijas Federācijas sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/russia-plans-hold-referendums-kherson-154803710.html|title=Russia plans to hold referendums in Kherson and Zaporizhzhia oblasts on 11 September Ukrainian intelligence|website=news.yahoo.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstpost.com/world/ukraines-occupied-zaporizhzhia-eyes-russia-referendum-in-autumn-10911921.html|title=Ukraine's occupied Zaporizhzhia eyes Russia 'referendum' in autumn|website=Firstpost|access-date=2022-07-20|date=2022-07-14|language=en}}</ref> == Okupācija == === Berdjanska === 2022. gada 26. februārī [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] ieņēma [[Berdjanska|Berdjanskas]] ostu un Berdjanskas lidostu. Nākamajā dienā Krievijas militārpersonas bija pilnībā pārņēmušas kontroli pār pilsētu. Sākot ar 14. martu, krievi ostu izmantoja kā loģistikas centru, lai atbalstītu ofensīvu Ukrainas dienvidos un jo īpaši Mariupoles aplenkumu. 21. martā [[Krievijas propaganda|Krievijas propagandas]] medijs ''Zvezda'' ziņoja par amfībijas transporta ierašanos [[Berdjanska|Berdjanskā]]. Krievijas flotes virsnieks to raksturoja kā "nozīmīgu notikumu, kas pavērs Melnās jūras flotes loģistikas iespējas". 24. martā [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas spēki]] veica gaisa triecienu pret Aligator klases desantkuģi ''Saratov'', kas tika iznīcināts un nogremdēts, un viens no diviem Aligator klases desantkuģiem guva bojājumus, taču varēja atstāt ostu. Toreiz tas bija smagākais jūras zaudējums, ko Krievija cieta iebrukuma laikā, un viens no nozīmīgākajiem Ukrainas panākumiem. === Melitopole === 2022. gada 1. martā, neilgi pēc pilsētas ieņemšanas, [[Melitopole|Melitopoles]] iedzīvotāji rīkoja ielu protestu pret pilsētas militāro okupāciju. Protestētāji devās gājienā un izmantoja savus ķermeņus, lai bloķētu Krievijas militāro transportlīdzekļu kolonnu. 10. martā Krievijas spēki savās mājās aizturēja [[Melitopoles novadpētniecības muzejs|Melitopoles novadpētniecības muzeja]] direktori [[Leila Ibragimova|Leilu Ibragimovu]], kuru aizturēja nezināmā vietā. Vienu dienu vēlāk Krievijas karaspēks nolaupīja [[Melitopole|Melitopoles]] mēru [[Ivans Fedorovs|Ivanu Fedorovu]], jo viņš atteicās ar viņiem sadarboties un savā birojā turpināja izkārt [[Ukrainas karogs|Ukrainas karogu]]. === Enerhodara === 4. martā [[Enerhodara]] un [[Zaporižjas atomelektrostacija]] nonāca Krievijas militārajā okupācijā. [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] [[gubernators]] [[Oleksandrs Staruhs]] 5. martā paziņoja, ka Krievijas spēki pēc pilsētas izlaupīšanas pametuši pilsētu un situāciju pilsētā pilnībā kontrolē vietējās varas iestādes. Tomēr Ukrainas dienvidaustrumu militārā administrācija 7. martā apstiprināja, ka Enerhodara atrodas Krievijas spēku kontrolē. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zaporižjas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] gz6kh2suz5eayszfl6p3yrfm8fdvybl 3657267 3657264 2022-07-20T08:49:57Z Svens Hudjajevs 100139 /* Berdjanska */ wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Zaporižjas militāri civilā administrācija | native_name =''Запорожская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Zaporizhzhia_region.png | imagesize = 235px | image_caption = Dzeltenā - Ukrainas kontrolē; rozā - Krievijas okupētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Герб_Александровска_1811_года_цветной.png | capital = [[Melitopole]] | largest_city = | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Dienvidukrainas ofensīva]] | established_date = 2022. gada 24. februāris | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Administrācijas vadītājs | leader_name = Jevhens Balickis | leader_party = | leader_title1 = | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 4 rajoni | p1 = [[Berdjanskas rajons]] | p2 = [[Melitopoles rajons]] | p3 = [[Polohu rajons]] | p4 = [[Vasiļivkas rajons]] | population_blank02_title = | population_blank02 = | website = }} [[Krievija|Krievijas]] veiktā '''Zaporižjas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša [[Okupācija|militāra okupācija]], kas sākās [[2022. gads|2022.]] gada [[24. februāris|24. februārī]], kad [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas spēki iebruka Ukrainā]] un sāka ieņemt [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] daļas. 26. februārī [[Berdjanska]] nonāca Krievijas kontrolē, kam sekoja Krievijas militārā uzvara [[Melitopole|Melitopolē]] 1. martā. Krievijas spēki arī [[Enerhodaras aplenkums|aplenkuši un ieņēmuši]] [[Enerhodara|Enerhodaru]], kurā atrodas [[Zaporižjas atomelektrostacija]], kas Krievijas kontrolē nonāca 4. martā. Zaporižjas apgabala administratīvo centru Zaporižju [[Krievijas armija]] nav ieņēmusi un tā joprojām atrodas [[Ukraina|Ukrainas]] kontrolē. [[Krievija]] plāno rudenī rīkot pseidoreferendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] aneksiju Krievijas Federācijas sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/russia-plans-hold-referendums-kherson-154803710.html|title=Russia plans to hold referendums in Kherson and Zaporizhzhia oblasts on 11 September Ukrainian intelligence|website=news.yahoo.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstpost.com/world/ukraines-occupied-zaporizhzhia-eyes-russia-referendum-in-autumn-10911921.html|title=Ukraine's occupied Zaporizhzhia eyes Russia 'referendum' in autumn|website=Firstpost|access-date=2022-07-20|date=2022-07-14|language=en}}</ref> == Okupācija == === Berdjanska === 2022. gada 26. februārī [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] ieņēma [[Berdjanska|Berdjanskas]] ostu un Berdjanskas lidostu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.061.ua/news/3338842/vlasti-berdanska-zaavlaut-o-tom-cto-vrazeskaa-tehnika-zanala-territoriu-byvsego-aeroporta|title=Власти Бердянска заявляют о том, что вражеская техника заняла территорию бывшего аэропорта|website=061.ua - Сайт міста Запоріжжя|access-date=2022-07-20|language=uk}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/802754.html|title=Military vehicles of Russian Federation occupy territory of former Berdiansk airport|website=Interfax-Ukraine|access-date=2022-07-20|language=en}}</ref> Nākamajā dienā Krievijas militārpersonas bija pilnībā pārņēmušas kontroli pār pilsētu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpost.com/breaking-news/article-698823|title=Ukraine crisis: Russian forces enter Sea of Azov port Berdiansk - report|website=The Jerusalem Post {{!}} JPost.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref> Sākot ar 14. martu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/44737/russian-amphibious-ships-arrive-in-captured-ukrainian-city|title=Russian Amphibious Ships Arrive In Captured Ukrainian City|last=Trevithick|first=Joseph|website=The Drive|access-date=2022-07-20|date=2022-03-14|language=en}}</ref> krievi ostu izmantoja kā loģistikas centru, lai atbalstītu ofensīvu Ukrainas dienvidos un jo īpaši Mariupoles aplenkumu. 21. martā [[Krievijas propaganda|Krievijas propagandas]] medijs ''Zvezda'' ziņoja par amfībijas transporta ierašanos [[Berdjanska|Berdjanskā]]. Krievijas flotes virsnieks to raksturoja kā "nozīmīgu notikumu, kas pavērs Melnās jūras flotes loģistikas iespējas".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/24/world/europe/russian-landing-ship-berdyansk-ukraine.html|title=Ukrainian forces claim to destroy a Russian landing ship.|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-03-24|last=Santora|first=Marc|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> 24. martā [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas spēki]] veica gaisa triecienu pret Aligator klases desantkuģi ''Saratov'', kas tika iznīcināts un nogremdēts, un viens no diviem Aligator klases desantkuģiem guva bojājumus, taču varēja atstāt ostu.<ref>{{Atsauce|title=Russian military ship destroyed in Berdyansk, Ukrainian Navy claims|url=https://www.youtube.com/watch?v=Ep-sWkbPNwk|accessdate=2022-07-20|language=lv-LV}}</ref> Toreiz tas bija smagākais jūras zaudējums, ko Krievija cieta iebrukuma laikā, un viens no nozīmīgākajiem Ukrainas panākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nationalinterest.org/blog/buzz/ukrainian-attack-sinks-large-russian-landing-ship-201451|title=Ukrainian Attack Sinks Large Russian Landing Ship|last=Filseth|first=Trevor|website=The National Interest|access-date=2022-07-20|date=2022-03-25|language=en}}</ref> === Melitopole === 2022. gada 1. martā, neilgi pēc pilsētas ieņemšanas, [[Melitopole|Melitopoles]] iedzīvotāji rīkoja ielu protestu pret pilsētas militāro okupāciju. Protestētāji devās gājienā un izmantoja savus ķermeņus, lai bloķētu Krievijas militāro transportlīdzekļu kolonnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://globalnews.ca/video/8652551/russia-ukraine-conflict-singing-protesters-throw-themselves-in-front-of-russian-armored-convoy-in-melitopol/|title=Russia-Ukraine conflict: Singing protesters throw themselves in front of Russian armored convoy in Melitopol {{!}} Watch News Videos Online|website=Global News|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref> 10. martā Krievijas spēki savās mājās aizturēja [[Melitopoles novadpētniecības muzejs|Melitopoles novadpētniecības muzeja]] direktori [[Leila Ibragimova|Leilu Ibragimovu]], kuru turēja nezināmā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rubryka.com/en/2022/03/10/u-okupovanomu-melitopoli-zagarbnyky-vykraly-deputata-oblrady/|title=In occupied Melitopol, invaders kidnapped a deputy of regional council}}</ref> Vienu dienu vēlāk Krievijas karaspēks nolaupīja [[Melitopole|Melitopoles]] mēru [[Ivans Fedorovs|Ivanu Fedorovu]], jo viņš atteicās ar viņiem sadarboties un savā birojā turpināja izkārt [[Ukrainas karogs|Ukrainas karogu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/russian-airstrikes-intensify-in-western-ukraine-11646994808|title=Russian General Is Killed in Ukraine as Airstrikes Intensify|work=Wall Street Journal|access-date=2022-07-20|date=2022-03-11|last=Osipovich|first=Alan Cullison and Alexander|issn=0099-9660|language=en-US}}</ref> === Enerhodara === 4. martā [[Enerhodara]] un [[Zaporižjas atomelektrostacija]] nonāca Krievijas militārajā okupācijā. [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] [[gubernators]] [[Oleksandrs Staruhs]] 5. martā paziņoja, ka Krievijas spēki pēc pilsētas izlaupīšanas pametuši pilsētu un situāciju pilsētā pilnībā kontrolē vietējās varas iestādes. Tomēr Ukrainas dienvidaustrumu militārā administrācija 7. martā apstiprināja, ka Enerhodara atrodas Krievijas spēku kontrolē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn-news.com/ukraine-after-11th-night-of-war-mayor-killed-towns-taken-moscow-promises-civilian-corridors-to-russia-233013|title=Ukraine after 11th night of war: Mayor killed, towns taken, Moscow promises civilian corridors to Russia|website=Baltic News Network - News from Latvia, Lithuania, Estonia|access-date=2022-07-20|date=2022-03-07|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zaporižjas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] 2zqivjdi7skyarm81mq6rkzjhuqw6nr 3657269 3657267 2022-07-20T08:51:59Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Zaporižjas militāri civilā administrācija | native_name =''Запорожская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Zaporizhzhia_region.png | imagesize = 235px | image_caption = Dzeltenā - Ukrainas kontrolē; rozā - Krievijas okupētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Герб_Александровска_1811_года_цветной.png | capital = [[Melitopole]] | largest_city = | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Dienvidukrainas ofensīva]] | established_date = 2022. gada 24. februāris | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Administrācijas vadītājs | leader_name = Jevhens Balickis | leader_party = | leader_title1 = | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 4 rajoni | p1 = [[Berdjanskas rajons]] | p2 = [[Melitopoles rajons]] | p3 = [[Polohu rajons]] | p4 = [[Vasiļivkas rajons]] | population_blank02_title = | population_blank02 = | website = }} [[Krievija|Krievijas]] veiktā '''Zaporižjas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša [[Okupācija|militāra okupācija]], kas sākās [[2022. gads|2022.]] gada [[24. februāris|24. februārī]], kad [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas spēki iebruka Ukrainā]] un sāka ieņemt [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] daļas. 26. februārī [[Berdjanska]] nonāca Krievijas kontrolē, kam sekoja Krievijas militārā uzvara [[Melitopole|Melitopolē]] 1. martā. Krievijas spēki arī [[Enerhodaras aplenkums|aplenkuši un ieņēmuši]] [[Enerhodara|Enerhodaru]], kurā atrodas [[Zaporižjas atomelektrostacija]], kas Krievijas kontrolē nonāca 4. martā. Zaporižjas apgabala administratīvo centru Zaporižju [[Krievijas armija]] nav ieņēmusi un tā joprojām atrodas [[Ukraina|Ukrainas]] kontrolē. [[Krievija]] plāno rudenī rīkot pseidoreferendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] aneksiju Krievijas Federācijas sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/russia-plans-hold-referendums-kherson-154803710.html|title=Russia plans to hold referendums in Kherson and Zaporizhzhia oblasts on 11 September Ukrainian intelligence|website=news.yahoo.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstpost.com/world/ukraines-occupied-zaporizhzhia-eyes-russia-referendum-in-autumn-10911921.html|title=Ukraine's occupied Zaporizhzhia eyes Russia 'referendum' in autumn|website=Firstpost|access-date=2022-07-20|date=2022-07-14|language=en}}</ref> == Okupācija == === Berdjanska === 2022. gada 26. februārī [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] ieņēma [[Berdjanska|Berdjanskas]] ostu un Berdjanskas lidostu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.061.ua/news/3338842/vlasti-berdanska-zaavlaut-o-tom-cto-vrazeskaa-tehnika-zanala-territoriu-byvsego-aeroporta|title=Власти Бердянска заявляют о том, что вражеская техника заняла территорию бывшего аэропорта|website=061.ua - Сайт міста Запоріжжя|access-date=2022-07-20|language=uk}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/802754.html|title=Military vehicles of Russian Federation occupy territory of former Berdiansk airport|website=Interfax-Ukraine|access-date=2022-07-20|language=en}}</ref> Nākamajā dienā Krievijas militārpersonas bija pilnībā pārņēmušas kontroli pār pilsētu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpost.com/breaking-news/article-698823|title=Ukraine crisis: Russian forces enter Sea of Azov port Berdiansk - report|website=The Jerusalem Post {{!}} JPost.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref> Sākot ar 14. martu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/44737/russian-amphibious-ships-arrive-in-captured-ukrainian-city|title=Russian Amphibious Ships Arrive In Captured Ukrainian City|last=Trevithick|first=Joseph|website=The Drive|access-date=2022-07-20|date=2022-03-14|language=en}}</ref> krievi ostu izmantoja kā loģistikas centru, lai atbalstītu ofensīvu Ukrainas dienvidos un jo īpaši Mariupoles aplenkumu. 21. martā [[Krievijas propaganda|Krievijas propagandas]] medijs ''Zvezda'' ziņoja par amfībijas transporta ierašanos [[Berdjanska|Berdjanskā]]. Krievijas flotes virsnieks to raksturoja kā "nozīmīgu notikumu, kas pavērs Melnās jūras flotes loģistikas iespējas".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/24/world/europe/russian-landing-ship-berdyansk-ukraine.html|title=Ukrainian forces claim to destroy a Russian landing ship.|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-03-24|last=Santora|first=Marc|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> 24. martā [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas spēki]] veica gaisa triecienu pret Aligator klases desantkuģi ''Saratov'', kas tika iznīcināts un nogremdēts, un viens no diviem Aligator klases desantkuģiem guva bojājumus, taču varēja atstāt ostu.<ref>{{Atsauce|title=Russian military ship destroyed in Berdyansk, Ukrainian Navy claims|url=https://www.youtube.com/watch?v=Ep-sWkbPNwk|accessdate=2022-07-20|language=lv-LV}}</ref> Toreiz tas bija smagākais jūras zaudējums, ko Krievija cieta iebrukuma laikā, un viens no nozīmīgākajiem Ukrainas panākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nationalinterest.org/blog/buzz/ukrainian-attack-sinks-large-russian-landing-ship-201451|title=Ukrainian Attack Sinks Large Russian Landing Ship|last=Filseth|first=Trevor|website=The National Interest|access-date=2022-07-20|date=2022-03-25|language=en}}</ref> === Melitopole === 2022. gada 1. martā, neilgi pēc pilsētas ieņemšanas, [[Melitopole|Melitopoles]] iedzīvotāji rīkoja ielu protestu pret pilsētas militāro okupāciju. Protestētāji devās gājienā un izmantoja savus ķermeņus, lai bloķētu Krievijas militāro transportlīdzekļu kolonnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://globalnews.ca/video/8652551/russia-ukraine-conflict-singing-protesters-throw-themselves-in-front-of-russian-armored-convoy-in-melitopol/|title=Russia-Ukraine conflict: Singing protesters throw themselves in front of Russian armored convoy in Melitopol {{!}} Watch News Videos Online|website=Global News|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref> 10. martā Krievijas spēki savās mājās aizturēja [[Melitopoles novadpētniecības muzejs|Melitopoles novadpētniecības muzeja]] direktori [[Leila Ibragimova|Leilu Ibragimovu]], kuru turēja nezināmā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rubryka.com/en/2022/03/10/u-okupovanomu-melitopoli-zagarbnyky-vykraly-deputata-oblrady/|title=In occupied Melitopol, invaders kidnapped a deputy of regional council}}</ref> Vienu dienu vēlāk Krievijas karaspēks nolaupīja [[Melitopole|Melitopoles]] mēru [[Ivans Fedorovs|Ivanu Fedorovu]], jo viņš atteicās ar viņiem sadarboties un savā birojā turpināja izkārt [[Ukrainas karogs|Ukrainas karogu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/russian-airstrikes-intensify-in-western-ukraine-11646994808|title=Russian General Is Killed in Ukraine as Airstrikes Intensify|work=Wall Street Journal|access-date=2022-07-20|date=2022-03-11|last=Osipovich|first=Alan Cullison and Alexander|issn=0099-9660|language=en-US}}</ref> === Enerhodara === 4. martā [[Enerhodara]] un [[Zaporižjas atomelektrostacija]] nonāca Krievijas militārajā okupācijā. [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] [[gubernators]] [[Oleksandrs Staruhs]] 5. martā paziņoja, ka Krievijas spēki pēc pilsētas izlaupīšanas pametuši pilsētu un situāciju pilsētā pilnībā kontrolē vietējās varas iestādes. Tomēr Ukrainas dienvidaustrumu militārā administrācija 7. martā apstiprināja, ka Enerhodara atrodas Krievijas spēku kontrolē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn-news.com/ukraine-after-11th-night-of-war-mayor-killed-towns-taken-moscow-promises-civilian-corridors-to-russia-233013|title=Ukraine after 11th night of war: Mayor killed, towns taken, Moscow promises civilian corridors to Russia|website=Baltic News Network - News from Latvia, Lithuania, Estonia|access-date=2022-07-20|date=2022-03-07|language=en-US}}</ref> == Skatīt arī == * [[Hersonas apgabala okupācija]] * [[Krimas okupācija]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zaporižjas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] hntiuk8tmjeb54qq1h1awpcb8zmo3xo 0 511290 3657223 3656541 2022-07-20T07:43:08Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Doktors Streindžs neprāta multivisumā | oriģinālnos = ''Doctor Strange in the Multiverse of Madness'' | attēls = Doktors Streindzs2-plakats.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Sems Reimi]] | producents = [[Kevins Faigi]] | scenārijs = [[Maikls Voldrons]] | aktieri = * [[Benedikts Kamberbačs]] * [[Elizabete Olsena]] * [[Čīvetels Edžiofors]] * [[Benedikts Vongs]] * [[Soutčī Gomesa]] * [[Maikls Stūlbargs]] * [[Reičela Makadamsa]] | mūzika = [[Denijs Elfmans]] | operators = [[Džons Metisons]] | mākslinieks = | montāža = * [[Bobs Muravskis]] * Tia Nolana | studija = ''[[Marvel Studios]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures|Walt Disney Studios<br />Motion Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2022|5|2|[[Dolby teātris]]|2022|5|6|United States}} | ilgums = 126 minūtes<ref name="BBFC">{{Tīmekļa atsauce |title=Doctor Strange In The Multiverse Of Madness (12A) |url=https://www.bbfc.co.uk/release/doctor-strange-in-the-multiverse-of-madness-q29sbgvjdglvbjpwwc0xmdaynzc2 |access-date=April 25, 2022 |website=[[Britu filmu klasifikācijas padome]]}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|200 miljoni}}<ref name=VarietyProjection>{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=May 4, 2022 |title=Box Office: 'Doctor Strange 2' Aims for Massive $175 Million-Plus Opening Weekend |url=https://variety.com/2022/film/box-office/box-office-doctor-strange-opening-weekend-estimates-1235258050/ |access-date= May 4, 2022 |website=[[Variety]]}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|954,3 miljons}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Doctor Strange in the Multiverse of Madness (2022) |url=https://www.boxofficemojo.com/title/tt9419884/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|7|20||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Doktors Streindžs neprāta multivisumā"''' ({{val|en|Doctor Strange in the Multiverse of Madness}}) ir 2022. gada ASV [[supervaronis|supervaroņu]] filma, kas balstīta uz ''[[Marvel Comics]]'' komiksiem par [[Doktors Streindžs (tēls)|Doktoru Streindžu]]. Filmu veidojusi studija ''[[Marvel Studios]]'' un izplata kinokompānija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]''. Šis ir turpinājums filmai "[[Doktors Streindžs (filma)|Doktors Streindžs]]" (2016) un 28. filma ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' (MCU) filmu sērijā. Filmas režisors ir [[Sems Reimi]], scenārija autors ir [[Maikls Voldrons]], galveno lomu atveido [[Benedikts Kamberbačs]], pārējās lomas atveido [[Elizabete Olsena]], [[Čīvetels Edžiofors]], [[Benedikts Vongs]], [[Soutčī Gomesa]], [[Maikls Stūlbargs]] un [[Reičela Makadamsa]]. Filmā Streindžs aizsargā [[Amerika Čavesa|Ameriku Čavesu]] (Gomesa), pusaudzi, kas spējceļot multivisumā, no [[Vanda Maksimova|Vandas Maksimovas]] (Olsena). Filmas "Doktors Streindžs" režisoram u scenārija līdzautoram [[Skots Deriksons|Skotam Deriksonam]] bija plāni par filmas turpinājumu uzreiz pēc filmas iznākšanas. Tiklīdz Benedikts Kamberbačs apstiprināja, ka atgriezīsies filmas turpinājumā, tā 2018. decembrī Deriksons parakstīja līgumu par atgriešanos režisora krēslā filmas turpinājumam. 2019. gada jūlijā paziņoja filmas nosaukumu un Elizabetes Olsenas piedalīšanos filmā. Tā paša gada oktobrī scenārija sarakstīšanai nolīga Džeidu Bārletu. Deriksons no režisora amata atkāpās 2020. gada janvārī, radošo domstarpību dēļ, un jau nākamajā mēnesī noslēdza sadarbības līgumus ar Maiklu Voldronu un Semu Reimi. Viņi filmai pievienoja [[šausmu filma|šausmu]] žanra elementus, padarot Maksimovu par filmas antogonisti, turpinot viņas stāstu pēc seriāla ''[[WandaVision]]'' (2021) notikumiem. Filmēšana sākās 2020. gada novembrī [[Londona|Londonā]], bet 2021. gada janvārī to apturēja sakarā ar [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumiem. Filmēšana atsākās 2021. gada martā un ilga līdz aprīļa vidum [[Somerseta|Somersetā]], [[Sareja|Sarejā]] un [[Losandželosa|Losandželosā]]. Filmas "Doktors Streindžs neprāta multivisumā" pirmizrāde notika {{dat|2022|5|2||bez}} [[Dolby teātris|Dolby teātrī]] [[Holivuda (Losandželosa)|Holivudā]], bet ASV kinoteātros to sāka demonstrēt no 6. maija. Latvijā filmas pirmizrāde bija {{dat|2022|5|5||bez}}. Tās pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|954 miljoni}} ASV dolāru, padarot to par [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|otro ienesīgāko 2022. gada filmu]]. Filma saņēmusi galvenokārt pozitīvas kritiķu atsauksmes, kas slavē Sema Reimi režiju, vizuālos efektus, muzikālo pavadījumu un aktierspēli. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Marvel Cinematic Universe}} {{Marvel Comics filmas}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Marvel Cinematic Universe]] l6xrugu4vj3xqmi8r52oev3k15v4gno 0 512927 3657224 3656542 2022-07-20T07:43:40Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Juras laikmeta pasaule: Valdīšana | oriģinālnos = ''Jurassic World Dominion'' | attēls = Jurassic-World-Dominion plakatsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Kolins Trevārovs]] | producents = * [[Frenks Māršals (kinoproducents)|Frenks Māršals]] * Patriks Kroulijs | scenārijs = * [[Emīlija Kārmaikla]] * Kolins Trevārovs | aktieri = * [[Kriss Prats]] * [[Braisa Dalasa Hauarda]] * [[Lora Derna]] * [[Džefs Goldblūms]] * [[Sems Nīls]] * [[Devanda Vaisa]] * [[Māmadū Etī]] * [[BD Vongs]] * [[Omārs Sī]] | mūzika = [[Maikls Džakīno]] | operators = [[Džons Švarcmans]] | montāža = [[Marks Sangers]]<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Mark Sanger Twitter profile |url=https://twitter.com/bluetrundle |access-date=August 5, 2020}}</ref> | studija = * ''[[Amblin Entertainment]]''<ref name="Companies">{{Tīmekļa atsauce |title=Film Releases |url=https://www.varietyinsight.com/print_featurefilm_releases.php |website=Variety}}</ref> * ''[[Perfect World Pictures]]''<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jurassic World Dominion - Official Trailer |url=https://www.youtube.com/watch?v=fb5ELWi-ekk |website=YouTube |access-date=April 29, 2022 |date=February 10, 2022}}</ref> | izplatītājs = ''[[Universal Pictures]]''<ref name=Companies/> | izdošana = {{Filmas datums|2022|05|23|[[Mehiko]]|2022|6|9|Latvija|2022|6|10|ASV}} | ilgums = 146 minūtes<ref name=Bell>{{Tīmekļa atsauce |last=Bell |first=Gabriel |title='Jurassic World Dominion's Dino-Sized Runtime Revealed |url=https://collider.com/jurassic-world-dominion-run-time-2-hours-26-minutes/ |website=Collider |access-date=April 5, 2022 |date=April 5, 2022}}</ref> | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|165 miljoni}}<ref name="Wraps">{{Ziņu atsauce |last=Wiseman |first=Andreas |date=November 7, 2020 |title='Jurassic World: Dominion' Wraps Unprecedented Shoot After 18 Months, 40,000 COVID Tests & Millions On Protocols; Colin Trevorrow & Donna Langley On The 'Emotional' Journey |work=Deadline |url=https://deadline.com/2020/11/jurassic-world-chris-pratt-bryce-dallas-howard-universal-covid-tests-wrap-1234610291/}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|903,6 miljoni}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Jurassic World: Dominion |url=https://www.boxofficemojo.com/release/rl4043671041/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|7|20||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = "[[Juras laikmeta pasaule: Kritusī karaliste]]" | nākamā = | imdb = 8041270 }} '''"Juras laikmeta pasaule: Valdīšana"''' ({{val|en|Jurassic World Dominion}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[zinātniskā fantastika|zinātniskās fantastikas]] [[piedzīvojumu filma]], kuras režisors un scenārija līdzautors ir [[Kolins Trevārovs]]. Šis ir filmas "[[Juras laikmeta pasaule: Kritusī karaliste]]" (2018) turpinājums, kā arī sestā un noslēdzošā filma [[Juras laikmeta parks (filmu sērija)|"Juras laikmeta parka" filmu sērijā]] un pēdējā filma "Juras laikmeta pasaules" triloģijā. Filmas producenti tāpat kā iepriekšējām sērijas daļām ir [[Frenke Māršals (kinoproducents)|Frenks Māršals]] un Patriks Croulijs. Filmas "[[Juras laikmeta parks]]" (1993) režisors [[Stīvens Spīlbergs]] ir filmas izpildproducents. Galveno lomu aktieri no sērijas iepriekšējām filmām [[Kriss Prats]], [[Braisa Dalasa Hauarda]], [[Lora Derna]], [[Džefs Goldblūms]], [[Sems Nīls]], [[BD Vongs]], [[Omārs Sī]], Izabela Sērmona, [[Džastiss Smits]] un [[Daniela Pineda]] atveidos jau zināmās lomas. Aktieru sastāvam pievienojušies [[Devanda Vaisa]], [[Māmadū Atī]], [[Kempbels Skots]], [[Skots Heizs]] un [[Dičena Lakmena]]. Derna, Goldblūms un Nīls atveidos lomas no "Juras laikmeta parka" triloģijas, parādoties visi kopā vienā filmā pirmo reizi kopš 1993. gada filmas. Filmas darbība norisinās četrus gadus pēc "Kritušās karalistes" notikumiem, un tagad dinozauri kopā ar cilvēkiem dzīvo visā pasaulē. Filma kā daļa no topošas jaunās triloģijas jau bija ieplānota 2014. gada sākumā. Filmēšana sākās 2020. gada februārī, bet jau martā to apturēja saistībā ar [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumiem. Tā atsākās jūlijā un ilga četrus mēnešus. Filmēja Kanādā, Anglijas ''[[Pinewood Studios]]'' un [[Malta|Maltā]]. Filmas "Juras laikmeta pasaule: Valdīšana" pirmizrāde notika {{dat|2022|5|23||bez}} [[Mehiko]],<ref name=Premiere>{{Tīmekļa atsauce |title=Jon Hamm and Girlfriend Anna Osceola Hit the Red Carpet in N.Y.C., Plus Kelly Clarkson and More |url=https://people.com/celebrity/star-tracks-tuesday-may-24-2022/?slide=449f02cf-23ec-4bde-80c0-e500cc5cc55a#449f02cf-23ec-4bde-80c0-e500cc5cc55a |website=People |access-date=May 24, 2022 |date=May 24, 2022}}</ref> ASV kinoteātros filmu demonstrēja no {{dat||6|10|ģ|bez}},<ref>{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=October 6, 2020 |title='Jurassic World: Dominion' Delays Release to 2022 |url=https://variety.com/2020/film/news/jurassic-world-dominion-release-date-delay-1234794880/ |access-date=October 9, 2020 |website=Variety}}</ref> bet Latvijā dienu ātrāk — {{dat||6|9||bez}}. Filmu demonstrēja [[IMAX]],<ref name=":0">{{Citation |title=The Prologue - Jurassic World Dominion |url=https://www.youtube.com/watch?v=NkEU6fC_nhY |language=en |access-date=2021-11-24}}</ref> [[4DX]],<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Booking open for Jurassic World Dominion |url=https://newstodaynet.com/2022/05/16/booking-open-for-jurassic-world-dominion/ |date=2022-05-16|access-date=2021-05-16|website=[[News Today]]}}</ref> ''[[RealD 3D]]'',<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jurassic World: Dominion |url=https://www.dneg.com/show/jurassic-world-dominion/ |access-date=2021-11-24 |website=DNEG |language=en-US }}</ref> un ''[[Dolby Cinema]]'' formātos.<ref>{{Tīmekļa atsauce |title=Jurassic World: Dominion - Dolby |url=https://www.dolby.com/experience/jurassic-world-dominion/ |access-date=2021-11-24 |website=www.dolby.com |language=en}}</ref> Filmas pasaules kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|903 miljoni}} ASV dolāru, ierindojot to [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|trešajā vietā starp ienesīgākajām 2022. gada filmām]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Juras laikmeta parks}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Piedzīvojumu filmas]] [[Kategorija:Juras laikmeta parks]] [[Kategorija:Universal Pictures filmas]] 9o3732ucuef1t5ho8qgihcdx4obxvxp 0 512943 3657227 3656545 2022-07-20T07:45:16Z Baisulis 11523 box office upd.... wikitext text/x-wiki {{Filmas infokaste | nosaukums = Tors: Mīla un Pērkons | oriģinālnos = ''Thor: Love and Thunder'' | attēls = Tors-Mila un Perkons-plakatsLV.jpg | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Taika Vaititi]] | producents = * [[Kevins Faigi]] * Breds Vinderbaums | scenārijs = Taika Vaititi | aktieri = * [[Kriss Hemsvorts]] * [[Kristians Beils]] * [[Tesa Tompsone]] * [[Džeimija Aleksandera]] * Taika Vaititi * [[Rasels Krovs]] * [[Natālija Portmane]] | mūzika = [[Maikls Džakīno]] | operators = Berijs Aidoins | montāža = * [[Metjū Šmits]] * Pīters Eliots * Tims Rošs * Dženifera Vecjarelo | studija = ''[[Marvel Studios]]'' | izplatītājs = ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]'' | izdošana = {{Filmas datums|2022|6|23|Losandželosa|2022|7|8|ASV un Latvija}} | ilgums = | valsts = {{USA}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = {{ASV dolārs|250 miljoni}}<ref name="IndiewireReview">{{Tīmekļa atsauce |last=Ehrlich |first=David |date=July 5, 2022 |url= https://www.indiewire.com/2022/07/thor-love-and-thunder-review-1234738041/|title= ‘Thor: Love and Thunder’ Review: Fun and Quirky Space Epic Confronts Aimlessness of Post-Thanos MCU|website= [[IndieWire]] |access-date= July 5, 2022}}</ref> | ienākumi = {{ASV dolārs|505,1 miljons}}<ref>{{tīmekļa atsauce |title=Thor: Love and Thunder |url=https://www.boxofficemojo.com/releasegroup/gr4235022853/ |website=[[Box Office Mojo]] |accessdate={{dat|2022|7|20||bez}}}}</ref> | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''"Tors: Mīla un Pērkons"''' ({{val|en|Thor: Love and Thunder}}) ir [[2022. gads kino|2022. gada]] [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[supervaronis|supervaroņu]] filma par ''[[Marvel Comics]]'' tēlu [[Tors (Marvel Comics)|Toru]]. Filmu producējusi studija ''[[Marvel Studios]]'' un izplata kinokompānija ''[[Walt Disney Studios Motion Pictures]]''. Tā ir paredzēta kā tiešs turpinājums filmai "[[Tors: Ragnarjoks]]" (2017) un ir 29. ''[[Marvel Cinematic Universe]]'' (MCU) filma. Filmas režisors un scenārija autors ir [[Taika Vaititi]]. Galveno lomu atveido [[Kriss Hemsvorts]] (Tors), bet pārējās lomās filmējas [[Kristians Beils]], [[Tesa Tompsone]], [[Džeimija Aleksandera]], Taika Vaititi, [[Rasels Krovs]] un [[Natālija Portmane]]. Filmā Tors mēģina rast iekšējo mieru, taču viņam ir jāapvienojas ar senajiem draugiem Valkīriju (Tompsone), Korgu (Vaititi) un Džeinu Fosteri (Portmane), kas tagad ir Varenais Tors, lai apturētu Dievu miesnieku Goru (Beils) no visu dievu iznīcināšanas. Hemsvorts un Vaititi apsprieda "Ragnarjoka" turpinājumu jau 2018. gada janvārī. 2019. gada jūlijā paziņoja par filmas "Mīla un Pērkons" izveidi un to, ka pie savām lomām atgriezīsies Hemsvorts, Vaititi un Tompsone, kā arī Portmane, kas nepiedalījās iepriekšējā filmā. Vaititi vēlējās izveidot citādu filmu, lai tā atšķirtos no iepriekšējās daļas, mēģinot tajā apvienot [[romantiskais kino|romantiku]] un 1980. gadu iedvesmotu piedzīvojumu filmu. Viņš aizguva sižeta līniju no [[Džeisons Ārons|Džeisona Ārona]] "Visvarenā Tora" komiksiem, kur Fostere, slimojot ar vēzi, pārņem Tora mantiju un spēkus. 2020. gada februārī [[Dženifera Keitina Robinsone]] pievienojās scenārija idejas izveidei, bet pārējais aktieru ansamblis filmai pievienojās vēlāk, tostarp arī Galaktikas sargi. Filmēšanai vajadzēja sākties 2020. gada nogalē, tomēr tā tika atlikta [[COVID-19 pandēmija]]s ierobežojumu dēļ. Filmēšana sākās 2021. gada janvārī [[Sidneja|Sidnejā]] un ilga līdz jūnija sākumam. Filmas "Tors: Mīla un Pērkons" pirmizrāde notika {{dat|2022|6|23||bez}} Losandželosā, bet ASV un Latvijas kinoteātros to sāka demonstrēt {{dat|2022|7|8||bez}},<ref name="DisneyPhase4Delay">{{Tīmekļa atsauce |last=Rubin |first=Rebecca |date=October 18, 2021 |title=Disney Delays 'Doctor Strange 2,' 'Thor 4,' 'Black Panther' Sequel and 'Indiana Jones 5' |url=https://variety.com/2021/film/news/disney-delays-doctor-strange-thor-black-panther-1235091673/ |access-date=October 18, 2021 |website=[[Variety]]}}</ref> un tā ir daļa no MCU [[Marvel Cinematic Universe: Ceturtā fāze|Ceturtās fāzes]]. Filma galvenokārt saņēmusi pozitīvas kritiķu atsauksmes, kur kritiķi slavē filmas vieglprātību, humoru un Hemsvorta, Beila un Portmanes aktierspēli, tomēr pats filmas sižets saņēma arī negatīvu kritiku. Filmas starptautiskie kases ienākumi ir vairāk nekā {{nobr|505 miljoni}} ASV dolāru. Šī ir [[2022. gads kino#Ienesīgākās filmas|septītā ienesīgākā 2022. gada filma]]. == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} {{Marvel Cinematic Universe}} {{Marvel Comics filmas}} [[Kategorija:2022. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:ASV zinātniskās fantastikas filmas]] [[Kategorija:Marvel Cinematic Universe]] i68cwyhry2b31sgax5ppc00qagnwpo8 2 513326 3657283 3628910 2022-07-20T09:21:53Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Roberts_Mūks_2.jpg", jo [[commons:User:Ruthven|Ruthven]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: Missing [[:c:COM:EI|essential information]] such as [[:c:COM:L|license]], [[:c:COM:PERMISSION|permission]] or source ([[:c:COM:CSD#F5|F5] wikitext text/x-wiki {{Dalībnieka smilšu kaste}}<!-- Roberts Mūks (Avens) --> == Roberts Mūks (Avens) (1923 - 2006) == Roberts Mūks (Īstajā vārdā Roberts Avens) latviešu filozofs un dzejnieks.<br> Par savu ierašanos pasaulē Roberts Mūks raksta: „Es nevis piedzimu, bet pārdzimu (reinkarnējos) pašreizējā formā 1923. gada 14. janvārī Galēnu pagastmājā Rēzeknes apriņķī. Mana pārdzimšana notika tāpēc, ka acīmredzot kaut kas bija jāpielabo iepriekšējās dzīves metos”. == Dzīvesgājums == [https://literatura.lv/lv/person/Roberts-Muks/871922 Roberts Mūks] (īstajā vārdā Roberts Avens) dzimis 1923.gada 14.janvārī Gālēnu pagastmājā Rēzeknes apriņķī, kur viņa tēvs strādāja par skrīveri. Pamatskolā viņš sāka iet Dricānu pagastā un ar pūlēm pabeidza pamatskolu Maltas pagastā. Par pīpēšanu un citām izdarībām viņam nācās aiziet no skautiem. Tad tēvs Robertu nosūtīja uz Aglonas klasisko ģimnāziju. Tur viņš kopā ar draugiem bez atļaujas braukāja pa Cirīša ezeru, nakšņoja Upuru salā un rakstīja pantiņus meitenēm. Katru dienu ģimnāzistiem kopsolī bija jāiet uz svēto misi. Kā Mūks pats atzīst, par spīti visām dumpībām, tajos laikos viņā izveidojies kāds reliģisks noslāņojums, kas saglabājies mūža garumā (viņš to dēvē par katoliski hierarhisko lietu skatījumu: šai pasaulītē ir iedēstīta zināma kārtība, no kuras nevar izvairīties, ja negrib padoties haosa spēkiem). No Aglonas Mūks pārcēlās uz Rīgu un iestājās 1.valsts klasiskajā ģimnāzijā, kur iemīlējās sengrieķu un latīņu valodā. Kopš tā laikā viņā ir neviltots apbrīns pret klasisko senatni. Rīgā būdams, viņš staigāja uz Māmuļu klausīties tā laika latviešu filozofu priekšlasījumus T. Celmu, P. Jureviču, P.Dāli. Ģimnāzijas gados parādījās pirmie Mūka dzejoļi latgaliski (ar pseidonīmu R. Lūks) un kvazifilozofiski sacerējumi Rēzeknes ziņās un Daugavpils avīzē Daugavas Vēstnesis (pirmā publikācija raksts par I. Kantu Rēzeknes ziņās 40.gadu pirmajā pusē). Vēlāk Mūks daudz publicējās žurnālā Ceļa Zīmes, laikrakstos Laiks, Londonas Avīze u.c. Lai varētu studēt, pēc ģimnāzijas beigšanas (1942.gadā) vajadzēja pavadīt vienu gadu darba dienestā Vācijā. Atgriezies Rīgā, Mūks iestājās LU Klasiskās filoloģijas fakultātē, kur paguva noklausīties tikai vienu lekciju viņam bija jāiet leģionā. Leģionārus aizveda uz Poliju, kur viņi kādā sādžā raka kartupeļus, pēc tam Mūku nosūtīja uz tulku skolu Oranienburgā pie Berlīnes, kur mācīja vācu valodu un mērķī šaušanu. No tiem laikiem viņam ir pilnīgi pretīgs militārisms un viss, kas saistīts ar iešanu kopsolī. Mūks skaitījās 15.latviešu divīzijā, un, krieviem tuvojoties Berlīnei, kareivji pulkveža Januma vadībā disciplinēti meta plintes krūmos un nonāca angļu gūstā. Tā beidzās viņa kara gaitas, neizšaujot nevienu lodi (pēc paša vārdiem: ja būtu šāvis, droši vien tik un tā nebūtu trāpījis). Sekoja seši mēneši gūstekņu nometnē. Kad angļi bija noskaidrojuši, ka latviešu leģionāri nav gluži tas pats, kas Waffen SS, viņus palaida brīvē. Mūks devās uz Vircburgas dīpīšu nometni Bavārijā, kur jau bija apmetušies viņa vecāki. Viņš iestājās Vircburgas universitātēs Filozofijas fakultātē, taču nekāda nopietna studēšana neiznāca. Vēlāk Mūks devās uz Baltijas universitāti Hamburgā, taču drīzumā tā tika likvidēta un viņš atgriezās Vircburgas nometnē. Tā laika dzīvi viņš atceras kā dzīvi pagaidām nepamatotas cerības uz drīzu atgriešanos dzimtenē. Vēl tajā laikā Mūkam bija vēlme kļūt par katoļu baznīckungu. 1946.gadā viņš devās uz Beļģiju, kur netālu no Antverpenes latviešu katoļu bīskaps B.Sloskāns un dr.B.Kokins bija nodibinājuši kaut ko līdzīgu katoļu semināram. Taču latviešu mācībspēku trūkuma dēļ studēt gribētāji tika izmitināti pa beļģu semināriem. Mūks nonāca Luvēnas universitātē. Tur viņš saprata, ka mācītājs no viņa neiznāks nevarēja samierināties ar vienu otru dogmatisku ticības formulējumu. Pametis semināru, Mūks kādu laiku pastrādāja fabrikā, kur dabūja diloni. Apārstējies viņš iestājās Briseles universitātes Žurnālistikas fakultātē, ko beidza 1953.gadā, iegūdams maģistra grādu. 1954.gadā R. Mūks izceļoja uz ASV. Apmeties Mičiganas štatā, kur jau dzīvoja viņa vecāki un citi radi, viņš uzsāka darbu vietējā klavieru fabrikā. Iebraucis Amerikā, Mūks angliski neprata nemaz, taču drīz valodu apguva un iestājās Mičiganas universitātē. Pēc pusotra gada viņš bija saņēmis maģistra grādu bibliotēkzinībās un dabūja darbu kādā katoļu koledžas bibliotēkā. 50.gadu vidū viņš sāka presē publicēt savus dzejoļus. 60.gados sāka parādīties Mūka filozofiskie apcerējumi un esejas angļu valodā. Garlaicības mākts, Mūks iestājās Ņujorkas Fordhama universitātes Filozofijas fakultātē, kur 1970.gadā aizstāvēja disertāciju par M.Eliādes uzskatiem un kristietību un ieguva doktora grādu filozofijā (specialitāte salīdzināmā reliģiju vēsture). Līdz 1987.gadam viņš bija reliģijas vēstures profesors Aionas koledžā Ņūrošelā. Ļoti spilgta pieredze bija tikšanās ar tibetiešu garīgo līderi Dalai Lamu, kuru Mūks koledžas vārdā sveica, kad tam tika piešķirts goda doktora nosaukums. Filozofijā Mūks galvenokārt ir pievērsies arhetipiskajai psiholoģijai un Austrumu reliģijām. Viņš mēģina uzcelt tiltu starp Rietumiem (K.G.Junga un Dž.Hilmana psiholoģijas ietērpā) un Austrumiem (budisma ietērpā). Mūka pirmā psiholoģiskā grāmata Iztēle ir realitāte iznāca 1980.gadā. Šis, kā arī nākamie darbi balstās uz Junga un viņa sekotāja – arhetipiskās psiholoģijas pamatlicēja DHilmana, filozofa M.Heidegera un islama sholasta H.Korbēna atziņām un pētījumiem. Viņš ir veicis pētījumus arī par P.Tillihu, antropozofiju un tās dibinātāju R.Šteineru u.c. Mūka pasaules izjūta radusies plašā vēsturiskā, filozofiskā un reliģiozā, arī psiholoģiskā salīdzinājumā ar mūsdienu subkultūru un tradīcijām. Angliski rakstītos filozofiskos sacerējumus viņš publicēja ar īsto vārdu Roberts Avens. Viņa grāmatas tulkotas daudzās pasaules valodās. 60.gadu sākumā trimdas periodikā sāka parādīties Mūka dzejoļi, pirmais krājums Nāve un Otto iznāca 1982.gadā. Viņa dzejā izpaužas ass intelekts un skeptiska ironija, apvienota ar alkām pēc mīlestības, maiguma, jutekliskā un garīgā, Zemes un kosmosa, cilvēka un dabas vienotības, par dominanti uzskatot cilvēka mūžīgo atrašanos starp neziņu, tumsu, instinktiem un garīgo aktivitāti, skaistuma un humānisma sargāšanu, starp piesaisti laikmeta maldiem un vēlmi atrast un izjust ārpuslaicīgo, pārpersonīgo. Amerikā Mūks bija Latvijas Rakstnieku apvienības (LaRA) biedrs. Latviju pēc ilgiem gadiem Mūks atkal ieraudzīja 1989.gadā. Periodiski dzīvodams gan ASV, gan Latvijā, 1991. - 1993.g. viņš bija Latvijas Kultūras akadēmijas profesors, 1998. gadā viņš kļuva par šīs augstskolas goda doktoru. No 1998. gada līdz mūža beigām 2006.gadā Roberts Mūks dzīvoja Rīgā un turpināja publicēt filozofiskās un dzejoļu grāmatas. 2001. gadā iznākušais dzejoļu krājums Ar pīpi uz mākoņu malas ir saņēmis K. Barona fonda prēmiju.<br> == Piemiņas vieta == [[File:Roberta Mūka piemiņas kapakmenis.jpg|thumb]] Roberts Mūks apbedīts Galēnu kapsētā. Galēnos, Preiļu novadā<br> 2008. gadā atklāts tēlnieces Māras Kalniņas veidots piemiņas kapakmenis, kas simbolizē filozofa un dzejnieka Roberta Mūka sašķelto dzīvi Latvijā un trimdā. == Muzejs == [[File:Roberta Mūka muzejs Galēnos.jpg|thumb]] 2014. gadā izvedots [https://visitpreili.lv/lv/turisms/what-to-see/muzeji-un-kolekcijas/dzejnieka-un-filozofa-roberta-muka-muzejs Roberta Mūka muzejs Galēnos] dzejnieka un filozofa piemiņai. <br> Muzeja adrese: Skolas iela 11C, Galēni, Preiļu novads, LV-5311<br> Ik gadu muzejs izsludina jaunrades radošo darbu konkursu<ref name="konkurss">{{cite web |url=https://preili.lv/226763/roberta-muka-muzeja-radoso-darbu-konkurss-berniem-un-jauniesiem/ |website=preili.lv |access-date=02.06.2022.}}</ref> veltītu Robertam Mūkam 04u8c9k01lkdlcrxkszxeudz7jlvo2h 0 513328 3657284 3643394 2022-07-20T09:22:05Z CommonsDelinker 1319 Izņemts attēls "Roberts_Mūks_2.jpg", jo [[commons:User:Ruthven|Ruthven]] to ir izdzēsis no [[Vikikrātuve]]s (iemesls: Missing [[:c:COM:EI|essential information]] such as [[:c:COM:L|license]], [[:c:COM:PERMISSION|permission]] or source ([[:c:COM:CSD#F5|F5] wikitext text/x-wiki {{kategorijas+}} {{vikisaites+}} {{izolēts raksts|date=2022. gada jūnijs}} == Roberts Mūks (Avens) (1923 - 2006) == Roberts Mūks (Īstajā vārdā Roberts Avens) latviešu filozofs un dzejnieks .<br> Par savu ierašanos pasaulē Roberts Mūks raksta: „Es nevis piedzimu, bet pārdzimu (reinkarnējos) pašreizējā formā 1923. gada 14. janvārī Galēnu pagastmājā Rēzeknes apriņķī. Mana pārdzimšana notika tāpēc, ka acīmredzot kaut kas bija jāpielabo iepriekšējās dzīves metos”. == Piemiņas vieta == [[File:Roberta Mūka piemiņas kapakmenis.jpg|thumb]] Roberts Mūks apbedīts Galēnu kapsētā. Galēnos, Preiļu novadā<br> 2008. gadā atklāts tēlnieces Māras Kalniņas veidots piemiņas kapakmenis, kas simbolizē filozofa un dzejnieka Roberta Mūka sašķelto dzīvi Latvijā un trimdā. == Muzejs == [[File:Roberta Mūka muzejs Galēnos.jpg|thumb]] 2014. gadā izvedots [https://visitpreili.lv/lv/turisms/what-to-see/muzeji-un-kolekcijas/dzejnieka-un-filozofa-roberta-muka-muzejs Roberta Mūka muzejs Galēnos] dzejnieka un filozofa piemiņai. <br> Muzeja adrese: Skolas iela 11C, Galēni, Preiļu novads, LV-5311<br> [http://visitpreili.lv/lv/turisms/what-to-see/muzeji-un-kolekcijas/dzejnieka-un-filozofa-roberta-muka-muzejs visitpreili.com] Ik gadu muzejs izsludina jaunrades radošo darbu konkursu<ref name="konkurss">{{tīmekļa atsauce |url=https://preili.lv/226763/roberta-muka-muzeja-radoso-darbu-konkurss-berniem-un-jauniesiem/ |website=preili.lv |access-date=02.06.2022.}}</ref> veltītu Robertam Mūkam [[Kategorija:Filozofija]] [[Kategorija:Dzeja]] mzjxzbx5ujbm2ip2cqkgeqgbjbh22q6 3 514027 3657037 3649183 2022-07-19T18:01:31Z EdgarsBot 50781 Bots: nav autortiesību informācijas ([[:Attēls:Playboi Carti peforming.JPG]]). [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|Kļūda?]] wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Yungchains}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. jūnijs, plkst. 20.52 (EEST) == [[:Attēls:Whole Lotta Red.png|Whole Lotta Red.png]] == {{Informācija-autortiesības|Whole Lotta Red.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 30. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) :Pieliku vajadzīgo veidni. Autoram lūgums turpmāk jau pie ielādes ielikt licenci "Albuma vai singla vāks" (izvēle pašā ielādes lapas apakšā). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 30. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST) == [[:Attēls:XXXTentacion - Bad Vibes Forever.jpg|XXXTentacion - Bad Vibes Forever.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|XXXTentacion - Bad Vibes Forever.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:XXXTentacion - SKINS Cover.png|XXXTentacion - SKINS Cover.png]] == {{Informācija-autortiesības|XXXTentacion - SKINS Cover.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:XXXTentacion - ?.png|XXXTentacion - ?.png]] == {{Informācija-autortiesības|XXXTentacion - ?.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:XXXTentacion 2018 photoshoot.jpg|XXXTentacion 2018 photoshoot.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|XXXTentacion 2018 photoshoot.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:XXXTentacion - 17.jpg|XXXTentacion - 17.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|XXXTentacion - 17.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Playboi Carti - Playboi Carti.png|Playboi Carti - Playboi Carti.png]] == {{Informācija-autortiesības|Playboi Carti - Playboi Carti.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Lil Pump 2017.jpg|Lil Pump 2017.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Lil Pump 2017.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 3. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Lil Uzi Vert 2021.jpg|Lil Uzi Vert 2021.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Lil Uzi Vert 2021.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Ski Mask The Slump God.jpg|Ski Mask The Slump God.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Ski Mask The Slump God.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Playboi Carti peforming.jpg|Playboi Carti peforming.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Playboi Carti peforming.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Carti.jpg|Carti.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Carti.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Playboi Carti peforming.JPG|Playboi Carti peforming.JPG]] == {{Informācija-autortiesības|Playboi Carti peforming.JPG}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST) ssypf9kifyqcw7uae32m7g0wy3tbclo 3657039 3657037 2022-07-19T18:01:33Z EdgarsBot 50781 Bots: nav autortiesību informācijas ([[:Attēls:Lil Pump 2019.jpg]]). [[Dalībnieka diskusija:Edgars2007|Kļūda?]] wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Yungchains}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 10. jūnijs, plkst. 20.52 (EEST) == [[:Attēls:Whole Lotta Red.png|Whole Lotta Red.png]] == {{Informācija-autortiesības|Whole Lotta Red.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 30. jūnijs, plkst. 21.00 (EEST) :Pieliku vajadzīgo veidni. Autoram lūgums turpmāk jau pie ielādes ielikt licenci "Albuma vai singla vāks" (izvēle pašā ielādes lapas apakšā). --[[Dalībnieks:ScAvenger|ScAvenger]] ([[Dalībnieka diskusija:ScAvenger|diskusija]]) 2022. gada 30. jūnijs, plkst. 21.03 (EEST) == [[:Attēls:XXXTentacion - Bad Vibes Forever.jpg|XXXTentacion - Bad Vibes Forever.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|XXXTentacion - Bad Vibes Forever.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:XXXTentacion - SKINS Cover.png|XXXTentacion - SKINS Cover.png]] == {{Informācija-autortiesības|XXXTentacion - SKINS Cover.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:XXXTentacion - ?.png|XXXTentacion - ?.png]] == {{Informācija-autortiesības|XXXTentacion - ?.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:XXXTentacion 2018 photoshoot.jpg|XXXTentacion 2018 photoshoot.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|XXXTentacion 2018 photoshoot.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:XXXTentacion - 17.jpg|XXXTentacion - 17.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|XXXTentacion - 17.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Playboi Carti - Playboi Carti.png|Playboi Carti - Playboi Carti.png]] == {{Informācija-autortiesības|Playboi Carti - Playboi Carti.png}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 1. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Lil Pump 2017.jpg|Lil Pump 2017.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Lil Pump 2017.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 3. jūlijs, plkst. 21.00 (EEST) == [[:Attēls:Lil Uzi Vert 2021.jpg|Lil Uzi Vert 2021.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Lil Uzi Vert 2021.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Ski Mask The Slump God.jpg|Ski Mask The Slump God.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Ski Mask The Slump God.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Playboi Carti peforming.jpg|Playboi Carti peforming.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Playboi Carti peforming.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Carti.jpg|Carti.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Carti.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 10. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Playboi Carti peforming.JPG|Playboi Carti peforming.JPG]] == {{Informācija-autortiesības|Playboi Carti peforming.JPG}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST) == [[:Attēls:Lil Pump 2019.jpg|Lil Pump 2019.jpg]] == {{Informācija-autortiesības|Lil Pump 2019.jpg}} --[[Dalībnieks:EdgarsBot|EdgarsBot]] ([[Dalībnieka diskusija:EdgarsBot|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 21.01 (EEST) dt5y5sa3es778fjyt4ocwodkeiel1rk 0 514089 3656919 3643519 2022-07-19T12:54:53Z Biafra 13794 jāuzlabo wikitext text/x-wiki {{atsauces+}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Mūzikas izpildītāja infokaste | Vārds = ''Trench Mafia Locco'' | Vārds_orig = | Attēls = | Att_izm = | Apraksts = | Fons = solists | Dz_vārds = | Dzimis = | Vieta_dz = {{vieta|Latvija|Rīga}} | Žanrs = [[hiphops]] | Nodarbošanās = [[reperis]] | Gadi = [[2017]]—pašlaik | Izdevējkompānija = H4TESQUAD / Trench Mafia | Darbojies_arī = ''[[xantikvariāts]]''<br />''[[PRUSAX]]''<br />''[[Steps]]''<br />[[rolands če]] | Mlapa = | Dzimums = V | Pseidonīms = }} '''''Trench Mafia Locco,''''' zināms kā '''''Locco''''', ir [[Latvieši|latviešu]] [[reperis]]. == Diskogrāfija == === Albumi === * ''[[Trench Mafia Tape]]'' (2018) * ''[[Nelegāli]]'' (2019) * ''[[Paldies]]'' (2019) * ''[[300 (albūms)|300]]'' (2020) * ''[[Locco Santana]]'' (2021) === Singli === * ''Menti Pie Durvīm'' (2018; ar DREAM) * ''Karies'' (2018; ar DREAM) * ''Rajona Merce'' (2018) * ''Man Ir Daudz Draugu'' (2018) * ''Suka Pimp'' (2018) * ''Ko Tu Dirs'' (2018) * ''Es Negribu Tevu'' (2018) * ''Trench Mafia Visu Dienu'' (2018) * ''Bez Tevis Nevaru'' (2018) [[Kategorija:Latviešu reperi]] {{DEFAULTSORT:Trench Mafia Locco}} [[Kategorija:Nepabeigti raksti par mūziķiem]] q1dyciquwbkvqbwrn8uxduvf8dmmopz 0 515656 3656968 3648834 2022-07-19T13:51:19Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{Italic title}}{{Albuma infokaste | Nosaukums = Playboi Carti | Izpildītājs = Miksteips no [[Playboi Carti|Playboi Carti]] | Vāks = Playboi Carti - Playboi Carti.png | Background = #855a40 | Izdots = {{dat|2017|4|14}} | Ierakstīts = 2016-2017 | Žanrs = [[Hiphops]] | Garums = 46:50 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = AWGE [[Interscope Records|Interscope]] | Producents = {{hlist|[[ASAP Rocky]] ([[Executive producer#Music|exec]].)|Chace Johnson (exec.)|[[Harry Fraud]]|[[Hit-Boy]]|J. Cash Beatz|[[Jake One]]|JStewOnTheBeat|K-Major|KasimGotJuice|MexikoDro|Murphy Kid|[[Pi'erre Bourne]]|Roark Bailey|Ricci Riera|[[Southside (record producer)|Southside]]}} | Izpildītājsģen = ''Playboi Carti'' | Iepriekšējais albums = | Šis albums = [[Attēls:Playboi Carti - Playboi Carti.png|60px]]<br />'''''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Nākamais albums = [[Attēls:Die Lit by Playboi Carti.jpg|60px]]<br />'''''[[Die Lit]]'''''<br />([[2018. gads|2018]]) | Singls1 = Lookin | Singls1 datums = 17. marts, 2017. gads | Singls2 = [[wokeuplikethis*]] | Singls2 datums = 7. aprīlis, 2017. gads | Singls3 = [[Magnolia]] | Singls3 datums = 14. aprīlis, 2017. gads }} '''Playboi Carti''' (parasti dēvēts par ''Self Titled'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|repera]] [[Playboi Carti]] debijas miksteips. To [[2017]]. gada 14. aprīlī izdeva AWGE Label un [[Interscope Records]]. Miksteipā ir iekļauti [[Pjērs Borns|Pjēra Borna]], [[Sautsaids|Sautsaidas]] un citu autoru iestudējumi, kā arī amerikāņu reperi [[Lil Uzi Vert]], [[ASAP Rokijs|ASAP Rocky]] un nīderlandiešu dziedātāja [[Levena Kali]] viesizrādes. Miksteipa fiziskā versija tika izlaista 2017. gada 6. oktobrī, bet vinila izdevums tika izdots 2017. gada 17. novembrī. Miksteipu atbalstīja trīs singli – "Lookin", "[[wokeuplikethis*]]" un "[[Magnolia (dziesma)|Magnolia]]", kas ir trešais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''Billboard'' ''Hot 100'' topa 29. vietā. Tobrīd tas bija [[Playboi Carti|Carti]] visaugstāk iegūtais singls. == Izlaišana == Pirms miksteipa izdošanas tika izdoti divi singli. To skaitā bija "''Lookin''", kurā bija [[Lil Uzi Vert]], kas tika izdots 2017. gada 17. martā, un "''[[wokeuplikethis*]]''", kurā bija arī [[Lil Uzi Vert]], kas tika izdots 2017. gada 7. aprīlī, nedēļu pirms miksteipa izdošanas. Singls "''[[Magnolia (dziesma)|Magnolia]]''" vēlāk tika izdots 2017. gada 13. jūnijā. Playboi Carti debitēja 12. vietā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Billboard Tops|Billboard 200]] ar 28 000 albumiem līdzvērtīgu vienību, no kurām 21 000 bija straumēšanas vienības un 7 000 bija tikai albumu pārdošanas apjomi. 2017. gada septembrī mixtape ir pārvietots vairāk nekā 367 000 vienību. [[RIAA]] 2018. gada 10. janvārī mixtape saņēma zelta sertifikātu, pārdodot vairāk nekā 500 000 vienību. 2017. gada 10. jūlijā dziesmai "''[[Magnolia (dziesma)|Magnolia]]''" tika izdots mūzikas videoklips. To veidoja Hidji Films režisors, un tajā piedalās dziesmas producenta [[Pi'erre Bourne]] epizode, kā arī sērijā [[Southside]], [[A$AP Rocky]], [[Slim Jxmmi]], [[A Boogie wit da Hoodie]], [[Don Q]], [[NAV]], [[Casanova]], [[Smooky Margielaa]], Squidnice un Cash, viens no XO dalībniekiem. 2020. gada jūlijā tas ir uzkrājis vairāk nekā 120 miljonus skatījumu. 2017. gada 9. augustā tika izlaists mūzikas videoklips dziesmai “''[[wokeuplikethis*]]''”. Mūzikas videoklipā piedalās [[Lil Uzi Vert]], un 2020. gada jūlijā tas ir uzkrājis vairāk nekā 42 miljonus skatījumu. Mūzikas videoklips dziesmai “''New Choppa''” tika izlaists 2017. gada 31. augustā. Tajā piedalās [[A$AP Rocky]], un 2020. gada jūlijā tas ir uzkrājis vairāk nekā 22 miljonus skatījumu == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=Playboi Carti|all_writing=[[Playboi Carti]], izņēmumi ir minēti|writing_credits=yes|title1=Loaction|length1=2:48|title2=Magnolia|length2=3:01|title3=Lookin|writer3=Playboi Carti & Lil Uzi Vert|length3=3:03|title4=wokeuplikethis*|title5=Let It Go|length5=2:30|title6=Half & Half|writer6=Playboi Carti|length6=3:47|title7=New Choppa|length7=2:06|title8=Other Shit|writer8=Playboi Carti|length8=2:48|title9=No. 9|writer9=Playboi Carti|length9=3:19|title10=dothatshit!|length10=3:04|title11=Lame Niggaz|length11=2:53|writer2=Playboi Carti|writer1=Playboi Carti|writer4=Playboi Carti & Lil Uzi Vert|writer5=Playboi Carti|writer11=Playboi Carti|writer10=Playboi Carti|writer7=Playboi Carti & A$AP Rocky|length4=3:55|all_lyrics=Playboi Carti|title12=Yah Mean|length12=2:42|writer12=Playboi Carti|title13=Flex|length13=4:00|writer13=Playboi Carti & Leven Kali|title14=Kelly K|length14=4:31|writer14=Playboi Carti|title15=Had 2|length15=2:19|writer15=Playboi Carti|total_length=47:00|note3=piedalās [[Lil Uzi Vert]]|note4=piedalās [[Lil Uzi Vert]]|note7=piedalās [[A$AP Rocky]]|note13=piedalās [[Leven Kali]]}} [[Kategorija:2017. gada albumi]] [[Kategorija:Playboi Carti albumi]] 8jpzq6x26byfpkman8d9rwhh9k8jah5 3656969 3656968 2022-07-19T13:51:51Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{slikts tulkojums}} {{Italic title}}{{Albuma infokaste | Nosaukums = Playboi Carti | Izpildītājs = Miksteips no [[Playboi Carti|Playboi Carti]] | Vāks = Playboi Carti - Playboi Carti.png | Background = #855a40 | Izdots = {{dat|2017|4|14}} | Ierakstīts = 2016-2017 | Žanrs = [[Hiphops]] | Garums = 46:50 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = AWGE [[Interscope Records|Interscope]] | Producents = {{hlist|[[ASAP Rocky]] ([[Executive producer#Music|exec]].)|Chace Johnson (exec.)|[[Harry Fraud]]|[[Hit-Boy]]|J. Cash Beatz|[[Jake One]]|JStewOnTheBeat|K-Major|KasimGotJuice|MexikoDro|Murphy Kid|[[Pi'erre Bourne]]|Roark Bailey|Ricci Riera|[[Southside (record producer)|Southside]]}} | Izpildītājsģen = ''Playboi Carti'' | Iepriekšējais albums = | Šis albums = [[Attēls:Playboi Carti - Playboi Carti.png|60px]]<br />'''''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Nākamais albums = [[Attēls:Die Lit by Playboi Carti.jpg|60px]]<br />'''''[[Die Lit]]'''''<br />([[2018. gads|2018]]) | Singls1 = Lookin | Singls1 datums = 17. marts, 2017. gads | Singls2 = [[wokeuplikethis*]] | Singls2 datums = 7. aprīlis, 2017. gads | Singls3 = [[Magnolia (dziesma)|Magnolia]] | Singls3 datums = 14. aprīlis, 2017. gads }} '''Playboi Carti''' (parasti dēvēts par ''Self Titled'') ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|repera]] [[Playboi Carti]] debijas miksteips. To [[2017]]. gada 14. aprīlī izdeva AWGE Label un [[Interscope Records]]. Miksteipā ir iekļauti [[Pjērs Borns|Pjēra Borna]], [[Sautsaids|Sautsaidas]] un citu autoru iestudējumi, kā arī amerikāņu reperi [[Lil Uzi Vert]], [[ASAP Rokijs|ASAP Rocky]] un nīderlandiešu dziedātāja [[Levena Kali]] viesizrādes. Miksteipa fiziskā versija tika izlaista 2017. gada 6. oktobrī, bet vinila izdevums tika izdots 2017. gada 17. novembrī. Miksteipu atbalstīja trīs singli – "Lookin", "[[wokeuplikethis*]]" un "[[Magnolia (dziesma)|Magnolia]]", kas ir trešais [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] ''Billboard'' ''Hot 100'' topa 29. vietā. Tobrīd tas bija [[Playboi Carti|Carti]] visaugstāk iegūtais singls. == Izlaišana == Pirms miksteipa izdošanas tika izdoti divi singli. To skaitā bija "''Lookin''", kurā bija [[Lil Uzi Vert]], kas tika izdots 2017. gada 17. martā, un "''[[wokeuplikethis*]]''", kurā bija arī [[Lil Uzi Vert]], kas tika izdots 2017. gada 7. aprīlī, nedēļu pirms miksteipa izdošanas. Singls "''[[Magnolia (dziesma)|Magnolia]]''" vēlāk tika izdots 2017. gada 13. jūnijā. Playboi Carti debitēja 12. vietā [[Amerikas Savienotās Valstis|ASV]] [[Billboard Tops|Billboard 200]] ar 28 000 albumiem līdzvērtīgu vienību, no kurām 21 000 bija straumēšanas vienības un 7 000 bija tikai albumu pārdošanas apjomi. 2017. gada septembrī mixtape ir pārvietots vairāk nekā 367 000 vienību. [[RIAA]] 2018. gada 10. janvārī mixtape saņēma zelta sertifikātu, pārdodot vairāk nekā 500 000 vienību. 2017. gada 10. jūlijā dziesmai "''[[Magnolia (dziesma)|Magnolia]]''" tika izdots mūzikas videoklips. To veidoja Hidji Films režisors, un tajā piedalās dziesmas producenta [[Pi'erre Bourne]] epizode, kā arī sērijā [[Southside]], [[A$AP Rocky]], [[Slim Jxmmi]], [[A Boogie wit da Hoodie]], [[Don Q]], [[NAV]], [[Casanova]], [[Smooky Margielaa]], Squidnice un Cash, viens no XO dalībniekiem. 2020. gada jūlijā tas ir uzkrājis vairāk nekā 120 miljonus skatījumu. 2017. gada 9. augustā tika izlaists mūzikas videoklips dziesmai “''[[wokeuplikethis*]]''”. Mūzikas videoklipā piedalās [[Lil Uzi Vert]], un 2020. gada jūlijā tas ir uzkrājis vairāk nekā 42 miljonus skatījumu. Mūzikas videoklips dziesmai “''New Choppa''” tika izlaists 2017. gada 31. augustā. Tajā piedalās [[A$AP Rocky]], un 2020. gada jūlijā tas ir uzkrājis vairāk nekā 22 miljonus skatījumu == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=Playboi Carti|all_writing=[[Playboi Carti]], izņēmumi ir minēti|writing_credits=yes|title1=Loaction|length1=2:48|title2=Magnolia|length2=3:01|title3=Lookin|writer3=Playboi Carti & Lil Uzi Vert|length3=3:03|title4=wokeuplikethis*|title5=Let It Go|length5=2:30|title6=Half & Half|writer6=Playboi Carti|length6=3:47|title7=New Choppa|length7=2:06|title8=Other Shit|writer8=Playboi Carti|length8=2:48|title9=No. 9|writer9=Playboi Carti|length9=3:19|title10=dothatshit!|length10=3:04|title11=Lame Niggaz|length11=2:53|writer2=Playboi Carti|writer1=Playboi Carti|writer4=Playboi Carti & Lil Uzi Vert|writer5=Playboi Carti|writer11=Playboi Carti|writer10=Playboi Carti|writer7=Playboi Carti & A$AP Rocky|length4=3:55|all_lyrics=Playboi Carti|title12=Yah Mean|length12=2:42|writer12=Playboi Carti|title13=Flex|length13=4:00|writer13=Playboi Carti & Leven Kali|title14=Kelly K|length14=4:31|writer14=Playboi Carti|title15=Had 2|length15=2:19|writer15=Playboi Carti|total_length=47:00|note3=piedalās [[Lil Uzi Vert]]|note4=piedalās [[Lil Uzi Vert]]|note7=piedalās [[A$AP Rocky]]|note13=piedalās [[Leven Kali]]}} [[Kategorija:2017. gada albumi]] [[Kategorija:Playboi Carti albumi]] 5k8ty674td0gteew63z4rzwlx81s22e 0 515755 3657344 3645562 2022-07-20T11:28:40Z RFGThe 107857 Pievienots attēls un precizēta biogrāfija. wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|11|12}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ādažu novads|Kalngale}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Kustība Par!]] <small>(2017—2021)</small><br />[[Progresīvie]] <small>(kopš 2021. gada)</small> | profesija = [[politiķis]], [[ekonomists]], [[diplomāts]] | alma_mater = [[Rīgas Ekonomikas augstskola]], [[Stokholmas universitāte]] | vārds = Kaspars Briškens | attēls = [[File:Kaspars Briškens.png|thumb|Kaspars Briškens|center]] }} '''Kaspars Briškens''' (dzimis {{Dat|1982|11|12}} [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]] un [[ekonomists]], un bijušais [[diplomāts]]. 14. Saeimas vēlēšanās Kaspars Briškens ir partijas [[Progresīvie]] premjera amata kandidāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-kaspars-briskens.d?id=54379884|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Kaspars Briškens |last=www.DELFI.lv|website=DELFI|access-date=2022-07-01|date=2022-05-24|language=lv}}</ref> == Biogrāfija == Absolvējis [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija]]s Starptautiskā bakalaurāta mācību programmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/in/briskens/|title=Kaspars Briškens |last=www.linkedin.com |website=Linkedin|access-date=2022-07-01 |language=en}}</ref> 2005. gadā ieguvis bakalaura grādu ekonomikā un uzņēmumu vadībā [[Rīgas Ekonomikas augstskola|Rīgas Ekonomikas augstskolā]]. 2011. gadā ieguvis zinātnisko maģistra grādu [[ekonomika|ekonomikā]] [[Stokholmas Universitāte|Stokholmas Universitātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/dalibnieki/|title=Kaspars Briškens |last=www.esipro.lv |website=Esi PRO|access-date=2022-07-01 |language=lv}}</ref> 2005. gadā sācis darba gaitas [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijā]] kā vecākais referents. No 2007. līdz 2011. bijis ekonomiskais un politiskais diplomāts, strādājot Latvijas vēstniecībā [[Zviedrija|Zviedrijā]]. 2011. gadā kļuvis par Ārlietu ministrijas Ārējās tirdzniecības un investīciju nodaļas vadītāja vietnieku, amatu atstājot pēc diviem mēnešiem par labu darbam [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijā]] ministra padomnieka amatā. 4 gadu laikā no 2011. līdz 2015. gadam Satiksmes ministrijā ieņēmis gan ministra padomnieka, gan valsts sekretāra vietnieka amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/in/briskens/|title=Kaspars Briškens |last=www.linkedin.com |website=Linkedin|access-date=2022-07-01 |language=en}}</ref> Bijis [[NATO]] Ziemeļu distribūcijas tīkla transporta un loģistikas sadarbības politiskais koordinators, pārstāvot Satiksmes ministriju. No 2013. Līdz 2014. gadam bijis Latvijas Loģistikas asociācijas izpilddirektors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/dalibnieki/|title=Kaspars Briškens |last=www.esipro.lv |website=Esi PRO|access-date=2022-07-01 |language=lv}}</ref> No 2012. gada līdz 2020. gadam ieņēmis nacionālās lidsabiedrības [[airBaltic]] padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Trīs termiņu padomes locekļa un vietnieka amatā strādājis pie uzņēmuma restrukturizācijas, attīstības, [[Airbus]] A220-300 modeļa lidaparātu pasūtīšanas, privātu investoru piesaistes un kompānijas biznesa plāna ''Destination 2025'' izstrādes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/en/after-third-term-kaspars-briskens-to-leave-vice-chairman-role-at-airbaltic |title=After third term Kaspars Briškens to leave Vice Chairman role at airBaltic|last=www.airbaltic.lv|website=airBaltic|access-date=2022-07-01|date=2020-04-24|language=en}}</ref> 2014. gadā sācis strādāt ''RB Rail'' ([[Rail Baltica]]), sākotnēji par padomes locekli, vēlāk ieņemot stratēģijas un attīstības vadītāja amatu. No 2021. gada ir uzņēmuma [[Pasažieru vilciens]] padomes loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/par-mums/par-mums/padome |title=Padome |last=www.pv.lv |website=Pasažieru vilciens|access-date=2022-07-01 |language=en}}</ref> Kopš 2019. gada Kaspars ir arī ikgadējais labas pārvaldības lektors Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta mācību programmās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/in/briskens/|title=Kaspars Briškens |last=www.linkedin.com |website=Linkedin|access-date=2022-07-01 |language=en}}</ref> == Rail Baltica == Briškens bijis iesaistīts [[Rail Baltica]] projektā kopš 2006. gada, kad darbojās diplomātiskajā dienestā [[Zviedrija|Zviedrijā]]. Bijis arī padomnieks diviem satiksmes ministriem. Uzņēmumā ''RB Rail'' stratēģijas un attīstības vadītāja amatā vadīja projekta attīstību, komercializāciju un digitalizāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cece.eu/summit/speakers/kaspars-briskens |title=Kaspars Briškens |last=www.cece.lv |website=CECE|access-date=2022-07-01 |language=en}}</ref> Projektā ieviesis ''Rail Baltica'' kā jauna ekonomiskā koridora filozofiju un nodrošinājis [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas “Rīga”]] iekļaušanu ''Rail Baltica'' dzelzceļa trasē, kas nodrošinātu Latvijai vismaz 500 miljonu papildu investīcijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railbaltica.org/kaspars-briskens-to-leave-rail-baltica-joint-venture-after-more-than-ten-years-in-the-megaproject/ |title=Kaspars Briškens to leave Rail Baltica join venture after more than ten years in the megaproject|last=www.railbaltica.org |website=RailBaltica|access-date=2022-07-01 |language=en}}</ref> == Politiskā darbība == Bijis [[Kustība Par!|Kustības Par!]] dibinātājs, ievēlēts partijas pirmajā valdē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-kustiba-par-vadis-pavluts-valde-ievele-ari-vinkeli-un-dalderi.a247997/ |title=Partiju «Kustība Par!» vadīs Pavļuts; valdē ievēlē arī Viņķeli un Dālderi|last=www.lsm.lv |website=LSM|access-date=2022-07-01|date=2017-08-26|language=lv}}</ref> Pēc izstāšanās no “Kustības Par!”, pievienojies bezpartejisko ekspertu grupai “PRO Platforma”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/14saeimu-gaidot--progresivie-par-premjeru-vizionaru-un-taisnigakiem-nodokliem.a458663/ |title=14.Saeimu gaidot – «Progresīvie» par premjeru - vizionāru un taisnīgākiem nodokļiem|last=www.lsm.lv |website=LSM|access-date=2022-07-01|date=2022-05-26|language=lv}}</ref> [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]] partija “Progresīvie” izvirzīja Briškenu par savu premjerministra amata kandidātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivie-premjera-amatam-virza-briskenu-ministru-amatiem--rigas-domniekus-un-nozaru-ekspertus.a458269 |title=14.Saeimu gaidot – «Progresīvie» premjera amatam virza Briškenu; ministru amatiem – Rīgas domniekus un nozaru ekspertus|last=www.lsm.lv |website=LSM|access-date=2022-07-01|date=2022-05-24|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{twitter|Briskens}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] {{DEFAULTSORT:Briškens, Kaspars}} ehi157yg8q2b1v8knvx7mg7slhh7uka 3657346 3657344 2022-07-20T11:29:41Z RFGThe 107857 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1982|11|12}} | dzim_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Ādažu novads|Kalngale}} | mir_dati = | mir_vieta = | tautība = [[latvietis]] | partija = [[Kustība Par!]] <small>(2017—2021)</small><br />[[Progresīvie]] <small>(kopš 2021. gada)</small> | profesija = [[politiķis]], [[ekonomists]], [[diplomāts]] | alma_mater = [[Rīgas Ekonomikas augstskola]], [[Stokholmas universitāte]] | vārds = Kaspars Briškens | attēls = [[File:Kaspars Briškens.png|thumb|Kaspars Briškens|center]] }} '''Kaspars Briškens''' (dzimis {{Dat|1982|11|12}} [[Rīga|Rīgā]], [[Latvija|Latvijā]]) ir [[latvieši|latviešu]] [[politiķis]] un [[ekonomists]], un bijušais [[diplomāts]]. 14. Saeimas vēlēšanās Kaspars Briškens ir partijas [[Progresīvie]] premjera amata kandidāts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.delfi.lv/news/national/politics/progresivo-premjera-amata-kandidats-bus-kaspars-briskens.d?id=54379884|title='Progresīvo' premjera amata kandidāts būs Kaspars Briškens |last=www.DELFI.lv|website=DELFI|access-date=2022-07-01|date=2022-05-24|language=lv}}</ref> == Biogrāfija == Absolvējis [[Rīgas Valsts 1. ģimnāzija]]s Starptautiskā bakalaurāta mācību programmu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/in/briskens/|title=Kaspars Briškens |last=www.linkedin.com |website=Linkedin|access-date=2022-07-01 |language=en}}</ref> 2005. gadā ieguvis bakalaura grādu ekonomikā un uzņēmumu vadībā [[Rīgas Ekonomikas augstskola|Rīgas Ekonomikas augstskolā]]. 2011. gadā ieguvis zinātnisko maģistra grādu [[ekonomika|ekonomikā]] [[Stokholmas Universitāte|Stokholmas Universitātē]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/dalibnieki/|title=Kaspars Briškens |last=www.esipro.lv |website=Esi PRO|access-date=2022-07-01 |language=lv}}</ref> 2005. gadā sācis darba gaitas [[Latvijas Republikas Ārlietu ministrija|Ārlietu ministrijā]] kā vecākais referents. No 2007. līdz 2011. bijis ekonomiskais un politiskais diplomāts, strādājot Latvijas vēstniecībā [[Zviedrija|Zviedrijā]]. 2011. gadā kļuvis par Ārlietu ministrijas Ārējās tirdzniecības un investīciju nodaļas vadītāja vietnieku, amatu atstājot pēc diviem mēnešiem par labu darbam [[Latvijas Republikas Satiksmes ministrija|Satiksmes ministrijā]] ministra padomnieka amatā. 4 gadu laikā no 2011. līdz 2015. gadam Satiksmes ministrijā ieņēmis gan ministra padomnieka, gan valsts sekretāra vietnieka amatu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/in/briskens/|title=Kaspars Briškens |last=www.linkedin.com |website=Linkedin|access-date=2022-07-01 |language=en}}</ref> Bijis [[NATO]] Ziemeļu distribūcijas tīkla transporta un loģistikas sadarbības politiskais koordinators, pārstāvot Satiksmes ministriju. No 2013. Līdz 2014. gadam bijis Latvijas Loģistikas asociācijas izpilddirektors.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.esipro.lv/dalibnieki/|title=Kaspars Briškens |last=www.esipro.lv |website=Esi PRO|access-date=2022-07-01 |language=lv}}</ref> No 2012. gada līdz 2020. gadam ieņēmis nacionālās lidsabiedrības [[airBaltic]] padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu. Trīs termiņu padomes locekļa un vietnieka amatā strādājis pie uzņēmuma restrukturizācijas, attīstības, [[Airbus]] A220-300 modeļa lidaparātu pasūtīšanas, privātu investoru piesaistes un kompānijas biznesa plāna ''Destination 2025'' izstrādes.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.airbaltic.com/en/after-third-term-kaspars-briskens-to-leave-vice-chairman-role-at-airbaltic |title=After third term Kaspars Briškens to leave Vice Chairman role at airBaltic|last=www.airbaltic.lv|website=airBaltic|access-date=2022-07-01|date=2020-04-24|language=en}}</ref> 2014. gadā sācis strādāt ''RB Rail'' ([[Rail Baltica]]), sākotnēji par padomes locekli, vēlāk ieņemot stratēģijas un attīstības vadītāja amatu. No 2021. gada ir uzņēmuma [[Pasažieru vilciens]] padomes loceklis.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.pv.lv/lv/par-mums/par-mums/padome |title=Padome |last=www.pv.lv |website=Pasažieru vilciens|access-date=2022-07-01 |language=en}}</ref> Kopš 2019. gada Kaspars ir arī ikgadējais labas pārvaldības lektors Baltijas korporatīvās pārvaldības institūta mācību programmās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.linkedin.com/in/briskens/|title=Kaspars Briškens |last=www.linkedin.com |website=Linkedin|access-date=2022-07-01 |language=en}}</ref> == Rail Baltica == Briškens bijis iesaistīts [[Rail Baltica]] projektā kopš 2006. gada, kad darbojās diplomātiskajā dienestā [[Zviedrija|Zviedrijā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railbaltica.org/kaspars-briskens-to-leave-rail-baltica-joint-venture-after-more-than-ten-years-in-the-megaproject/ |title=Kaspars Briškens to leave Rail Baltica join venture after more than ten years in the megaproject|last=www.railbaltica.org |website=RailBaltica|access-date=2022-07-01 |language=en}}</ref> Bijis arī padomnieks diviem satiksmes ministriem. Uzņēmumā ''RB Rail'' stratēģijas un attīstības vadītāja amatā vadīja projekta attīstību, komercializāciju un digitalizāciju.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cece.eu/summit/speakers/kaspars-briskens |title=Kaspars Briškens |last=www.cece.lv |website=CECE|access-date=2022-07-01 |language=en}}</ref> Projektā ieviesis ''Rail Baltica'' kā jauna ekonomiskā koridora filozofiju un nodrošinājis [[Starptautiskā lidosta "Rīga"|Starptautiskās lidostas “Rīga”]] iekļaušanu ''Rail Baltica'' dzelzceļa trasē, kas nodrošinātu Latvijai vismaz 500 miljonu papildu investīcijās.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.railbaltica.org/kaspars-briskens-to-leave-rail-baltica-joint-venture-after-more-than-ten-years-in-the-megaproject/ |title=Kaspars Briškens to leave Rail Baltica join venture after more than ten years in the megaproject|last=www.railbaltica.org |website=RailBaltica|access-date=2022-07-01 |language=en}}</ref> == Politiskā darbība == Bijis [[Kustība Par!|Kustības Par!]] dibinātājs, ievēlēts partijas pirmajā valdē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/partiju-kustiba-par-vadis-pavluts-valde-ievele-ari-vinkeli-un-dalderi.a247997/ |title=Partiju «Kustība Par!» vadīs Pavļuts; valdē ievēlē arī Viņķeli un Dālderi|last=www.lsm.lv |website=LSM|access-date=2022-07-01|date=2017-08-26|language=lv}}</ref> Pēc izstāšanās no “Kustības Par!”, pievienojies bezpartejisko ekspertu grupai “PRO Platforma”.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/kas-notiek-latvija/raksti/14saeimu-gaidot--progresivie-par-premjeru-vizionaru-un-taisnigakiem-nodokliem.a458663/ |title=14.Saeimu gaidot – «Progresīvie» par premjeru - vizionāru un taisnīgākiem nodokļiem|last=www.lsm.lv |website=LSM|access-date=2022-07-01|date=2022-05-26|language=lv}}</ref> [[14. Saeimas vēlēšanas|14. Saeimas vēlēšanām]] partija “Progresīvie” izvirzīja Briškenu par savu premjerministra amata kandidātu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/progresivie-premjera-amatam-virza-briskenu-ministru-amatiem--rigas-domniekus-un-nozaru-ekspertus.a458269 |title=14.Saeimu gaidot – «Progresīvie» premjera amatam virza Briškenu; ministru amatiem – Rīgas domniekus un nozaru ekspertus|last=www.lsm.lv |website=LSM|access-date=2022-07-01|date=2022-05-24|language=lv}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * {{twitter|Briskens}} [[Kategorija:1982. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:Latvijas ekonomisti]] [[Kategorija:Rīgā dzimušie]] [[Kategorija:"Progresīvie" politiķi]] {{DEFAULTSORT:Briškens, Kaspars}} 2ggzoew4bty3m10292lbmp6m4zdlm1g 0 515764 3657009 3656495 2022-07-19T16:28:38Z Vylks 50297 /* Rezultāti */ wikitext text/x-wiki {{notiek sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā | Logo = | Izmērs = | Stadions = ''[[Hayward Field]]'' | Norises vieta = {{vieta|ASV|Oregona|Jūdžīna}} | Laiks = 15.—24. jūlijs | Valstu skaits = | Atlētu skaits = | Disciplīnas = 49 | Balvas_ind = | Balvas_kom = | Iepriekšējais = [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019 Doha]] | Nākamais = ''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023 Budapešta]]'' }} '''2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]''' ir 18. pasaules čempionāts [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], kuru organizē ''[[World Athletics]]''. Čempionāts notiek [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], [[Oregona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], no 2022. gada 15. līdz. 24. jūlijam. Sacensības pamatā notiek ''[[Hayward Field]]'' stadionā. Sākotnēji bija plānots čempionātu rīkot 2021. gadā no 6. līdz 15. augustam, bet sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un tās dēļ īstenoto [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] pārcelšanu uz 2021. gadu ''World Athletics'' 2020. gada aprīlī paziņoja par čempionāta pārcelšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-release/dates-world-championships-oregon-2022 |title=Dates confirmed for World Athletics Championships Oregon 2022 |date=8 April 2020 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> 2022. gada martā ''World Athletics'' paziņoja, ka pirmoreiz pasaules čempionātā tiks piešķirta arī komandu sacensību trofeja, pamatojoties uz individuālajās sacensībās izcīnītiem punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22/news/press-releases/wch-oregon22-announces-first-ever-team-trophies-at-world-championships |title=WCH Oregon22 announces first ever Team Trophies at World Championships |date=10 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] ''World Athletics'' aizliedza visiem Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un amatpersonām piedalīties čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-releases/world-athletics-council-sanctions-russia-and-belarus |title=World Athletics Council sanctions Russia and Belarus |date=1 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === ==== Skrejceļa disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 100 metri | {{flagathlete|[[Freds Kērlijs]]|USA}} || 9,86 | {{flagathlete|[[Mārvins Breisijs]]|USA}} || 9,88 | {{flagathlete|[[Treivons Bromels]]|USA}} || 9,88 |- | 200 metri | || | || | || |- | 400 metri | || | || | || |- | 800 metri | || | || | || |- | 1500 metri | || | || | || |- | 5000 metri | || | || | || |- | 10 000 metri | {{flagathlete|[[Džošua Čeptegei]]|UGA}} || 27:27,43 SB | {{flagathlete|[[Stenlijs Mburu]]|KEN}} || 27:27,90 SB | {{flagathlete|[[Džeikobs Kiplimo]]|UGA}} || 27:27,97 SB |- | 110 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Grānts Holowejs]]|USA}} || 13,03 | {{flagathlete|[[Trejs Kaningems]]|USA}} || 13,08 | {{flagathlete|[[Asjers Martiness]]|SPA}} || 13,17 PB |- | 400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- | 3000 metru šķēršļu skrējiens | {{flagathlete|[[Sufiāns El Bakalī]]|MAR}} || 8:25,13 | {{flagathlete|[[Lameča Girma]]|ETH}} || 8:26,01 | {{flagathlete|[[Konsesluss Kipruto]]|KEN}} || 8:27,92 |- | 4x100 metru stafete | || | || | || |- | 4x400 metru stafete | || | || | || |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Šosejas disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Maratons | {{flagathlete|[[Tamirats Tola]]|ETH}} || 2:05:36 CR | {{flagathlete|[[Mosinets Geremevs]]|ETH}} || 2:06:44 | {{flagathlete|[[Baširs Abdī]]|BEL}} || 2:06:48 |- | 20 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Tošikadzu Jamaniši]]|JPN}} || 1:19:07 | {{flagathlete|[[Koki Ikeda]]|JPN}} || 1:19:14 | {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 1:19:18 |- | 35 kilometru soļošana | || | || | || |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Laukuma disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Augstlēkšana | {{flagathlete|[[Mutazs Isa Beršims]]|QAT}} || 2,37 WL | {{flagathlete|[[U Sanhjoks]]|KOR}} || 2,35 =NR | {{flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2,33 SB |- | Tāllēkšana | {{flagathlete|[[Vans Dzjaņaņs]]|CHN}} || 8,36 SB | {{flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,32 | {{flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8,16 |- | Trīssoļlēkšana | || | || | || |- | Kārtslēkšana | || | || | || |- | Lodes grūšana | {{flagathlete|[[Raians Krauzers]]|USA}} || 22,94 CR | {{flagathlete|[[Džo Kovačs]]|USA}} || 22,89 SB | {{flagathlete|[[Džošs Avotunde]]|USA}} || 22,29 PB |- | Diska mešana | || | || | || |- | Šķēpa mešana | || | || | || |- | Vesera mešana | {{flagathlete|[[Pavels Fajdeks]]|POL}}|| 81,98 WL | {{flagathlete|[[Vojcechs Novickis]]|POL}}|| 81,03 | {{flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}}|| 80,87 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Kombinētās disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Desmitcīņa | || | || | || |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === ==== Skrejceļa disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 100 metri | {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 10,67 CR | {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 10,73 PB | {{flagathlete|[[Eleina Tompsone-Hera]]|JAM}} || 10,81 |- | 200 metri | || | || | || |- | 400 metri | || | || | || |- | 800 metri | || | || | || |- | 1500 metri | {{flagathlete|[[Feita Kipjegona]]|KEN}} || 3:52,96 | {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 3:54,52 | {{flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 3:55,28 SB |- | 5000 metri | || | || | || |- | 10 000 metri | {{flagathlete|[[Letesenbeta Gideja]]|ETH}} || 30:09,94 WL | {{flagathlete|[[Helena Obiri]]|KEN}} || 30:10,02 PB | {{flagathlete|[[Mārgarita Čelimo Kipkemboi]]|KEN}} || 30:10,07 PB |- | 100 metru barjerskrējiens | || | || | || |- | 400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- | 3000 metru šķēršļu skrējiens | || | || | || |- | 4x100 metru stafete | || | || | || |- | 4x400 metru stafete | || | || | || |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Šosejas disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Maratons | {{flagathlete|[[Gotitoma Gebreslase]]|ETH}} || 02:18:11 CR | {{flagathlete|[[Džudita Džeptuma Korira]]|KEN}} || 02:18:20 PB | {{flagathlete|[[Lona Salpetere]]|ISR}} || 02:20:18 |- | 20 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 1:26:58 | {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 1:27.31 | {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 1:27:56 |- | 35 kilometru soļošana | || | || | || |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Laukuma disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Augstlēkšana | || | || | || |- | Tāllēkšana | || | || | || |- | Trīssoļlēkšana | {{flagathlete|[[Julimara Rohasa]]|VEN}} || 15.47 WL | {{flagathlete|[[Šanīka Riketsa]]|JAM}} || 14,89 SB | {{flagathlete|[[Torija Frenklina]]|USA}} || 14,72 SB |- | Kārtslēkšana | {{flagathlete|[[Keitija Nedžota]]|USA}} || 4,85 WL | {{flagathlete|[[Sendija Morisa]]|USA}} || 4,85 WL | {{flagathlete|[[Nina Kenedija]]|AUS}} || 4,80 SB |- | Lodes grūšana | {{flagathlete|[[Čeisa Īlija]]|USA}} || 20,49 | {{flagathlete|[[Guna Lidzjao]]|CHN}} || 20,39 | {{flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 19,77 |- | Diska mešana | || | || | || |- | Šķēpa mešana | || | || | || |- | Vesera mešana | {{flagathlete|[[Brūka Andersena]]|USA}} || 78,96 | {{flagathlete|[[Kemrina Rodžersa]]|CAN}} || 75,52 | {{flagathlete|[[Džeinija Kasanavoida]]|USA}} || 74,86 |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Kombinētās disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Septiņcīņa | {{flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6947 WL | {{flagathlete|[[Anuka Vetere]]|NED}} || 6867 NR | {{flagathlete|[[Anna Hola]]|USA}} || 6755 PB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Jaukti === {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 4x400 metru stafete | {{DOM}} || 3:09,82 WL | {{NED}} || 3:09,90 NR | {{USA}} || 3:10,16 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} == Latvijas sportisti == 2022. gada jūnijā [[Latvijas Vieglatlētikas savienība]]s Treneru komisija un valde apstiprināja Latvijas izlases sastāvā dalībai Pasaules čempionātā sešus sportistus: šķēpa metējus [[Līna Mūze|Līnu Mūzi]], [[Madara Palameika|Madaru Palameiku]], [[Patriks Gailums|Patriku Gailumu]] un [[Rolands Štrobinders|Rolandu Štrobinderu]], soļotāju [[Arnis Rumbenieks|Arni Rumbenieku]], kā arī sprinteri [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] startam 400 metru distancē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://athletics.lv/lv/article/4491/zinams-latvijas-izlases-sastavs-dalibai-pasaules-cempionata |title=Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Pasaules čempionātā |date={{dat|2022|6|30|N|bez}} |website=athletics.lv |access-date={{dat|2022|7|4||bez}}}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Arnis Rumbenieks]]||35 km soļošana|||| |- |align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||25.||52,21 s |- |align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana|||| |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22}} {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts vieglatlētikā}} [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika ASV]] izcgs5jhjso2rkmfmpgqqm3jlastzkf 3657309 3657009 2022-07-20T10:33:47Z Vylks 50297 /* Rezultāti */ wikitext text/x-wiki {{notiek sports|vieglatlētika}} {{Starptautiska vieglatlētikas turnīra infokaste | Nosaukums = 2022. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā | Logo = | Izmērs = | Stadions = ''[[Hayward Field]]'' | Norises vieta = {{vieta|ASV|Oregona|Jūdžīna}} | Laiks = 15.—24. jūlijs | Valstu skaits = | Atlētu skaits = | Disciplīnas = 49 | Balvas_ind = | Balvas_kom = | Iepriekšējais = [[2019. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2019 Doha]] | Nākamais = ''[[2023. gada Pasaules čempionāts vieglatlētikā|2023 Budapešta]]'' }} '''2022. gada [[Pasaules čempionāts vieglatlētikā]]''' ir 18. pasaules čempionāts [[vieglatlētika|vieglatlētikā]], kuru organizē ''[[World Athletics]]''. Čempionāts notiek [[Jūdžīna|Jūdžīnā]], [[Oregona]]s štatā, [[Amerikas Savienotās Valstis|Amerikas Savienotajās Valstīs]], no 2022. gada 15. līdz. 24. jūlijam. Sacensības pamatā notiek ''[[Hayward Field]]'' stadionā. Sākotnēji bija plānots čempionātu rīkot 2021. gadā no 6. līdz 15. augustam, bet sakarā ar [[COVID-19 pandēmija|COVID-19 pandēmiju]] un tās dēļ īstenoto [[2020. gada vasaras olimpiskās spēles|2020. gada vasaras olimpisko spēļu]] pārcelšanu uz 2021. gadu ''World Athletics'' 2020. gada aprīlī paziņoja par čempionāta pārcelšanu.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-release/dates-world-championships-oregon-2022 |title=Dates confirmed for World Athletics Championships Oregon 2022 |date=8 April 2020 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> 2022. gada martā ''World Athletics'' paziņoja, ka pirmoreiz pasaules čempionātā tiks piešķirta arī komandu sacensību trofeja, pamatojoties uz individuālajās sacensībās izcīnītiem punktiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22/news/press-releases/wch-oregon22-announces-first-ever-team-trophies-at-world-championships |title=WCH Oregon22 announces first ever Team Trophies at World Championships |date=10 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> Pēc [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā]] ''World Athletics'' aizliedza visiem Krievijas un Baltkrievijas sportistiem un amatpersonām piedalīties čempionātā.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://worldathletics.org/news/press-releases/world-athletics-council-sanctions-russia-and-belarus |title=World Athletics Council sanctions Russia and Belarus |date=1 March 2022 |website=worldathletics.org |language=en |access-date={{dat|2022|7|1||bez}}}}</ref> == Rezultāti == === Vīrieši === ==== Skrejceļa disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 100 metri | {{flagathlete|[[Freds Kērlijs]]|USA}} || 9,86 | {{flagathlete|[[Mārvins Breisijs]]|USA}} || 9,88 | {{flagathlete|[[Treivons Bromels]]|USA}} || 9,88 |- | 200 metri | || | || | || |- | 400 metri | || | || | || |- | 800 metri | || | || | || |- | 1500 metri | {{flagathlete|[[Džeiks Vaitmens]]|GBR}} || 3:29,23 WL, PB | {{flagathlete|[[Jākobs Ingebrigtsens]]|NOR}} || 3:29,47 SB | {{flagathlete|[[Mohameds Katirs]]|ESP}} || 3:29,90 SB |- | 5000 metri | || | || | || |- | 10 000 metri | {{flagathlete|[[Džošua Čeptegei]]|UGA}} || 27:27,43 SB | {{flagathlete|[[Stenlijs Mburu]]|KEN}} || 27:27,90 SB | {{flagathlete|[[Džeikobs Kiplimo]]|UGA}} || 27:27,97 SB |- | 110 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Grānts Holowejs]]|USA}} || 13,03 | {{flagathlete|[[Trejs Kaningems]]|USA}} || 13,08 | {{flagathlete|[[Asjers Martiness]]|SPA}} || 13,17 PB |- | 400 metru barjerskrējiens | {{flagathlete|[[Alisons dus Santuss]]|BRA}} || 46,29 CR, AR | {{flagathlete|[[Rejs Bendžamins]]|USA}} || 46,89 SB | {{flagathlete|[[Trevors Basits]]|USA}} || 47,39 PB |- | 3000 metru šķēršļu skrējiens | {{flagathlete|[[Sufiāns El Bakalī]]|MAR}} || 8:25,13 | {{flagathlete|[[Lameča Girma]]|ETH}} || 8:26,01 | {{flagathlete|[[Konsesluss Kipruto]]|KEN}} || 8:27,92 |- | 4x100 metru stafete | || | || | || |- | 4x400 metru stafete | || | || | || |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Šosejas disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Maratons | {{flagathlete|[[Tamirats Tola]]|ETH}} || 2:05:36 CR | {{flagathlete|[[Mosinets Geremevs]]|ETH}} || 2:06:44 | {{flagathlete|[[Baširs Abdī]]|BEL}} || 2:06:48 |- | 20 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Tošikadzu Jamaniši]]|JPN}} || 1:19:07 | {{flagathlete|[[Koki Ikeda]]|JPN}} || 1:19:14 | {{flagathlete|[[Perseuss Kārlstrems]]|SWE}} || 1:19:18 |- | 35 kilometru soļošana | || | || | || |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Laukuma disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Augstlēkšana | {{flagathlete|[[Mutazs Isa Beršims]]|QAT}} || 2,37 WL | {{flagathlete|[[U Sanhjoks]]|KOR}} || 2,35 =NR | {{flagathlete|[[Andrijs Procenko]]|UKR}} || 2,33 SB |- | Tāllēkšana | {{flagathlete|[[Vans Dzjaņaņs]]|CHN}} || 8,36 SB | {{flagathlete|[[Miltiadis Tentoglu]]|GRE}} || 8,32 | {{flagathlete|[[Simons Ehammers]]|SUI}} || 8,16 |- | Trīssoļlēkšana | || | || | || |- | Kārtslēkšana | || | || | || |- | Lodes grūšana | {{flagathlete|[[Raians Krauzers]]|USA}} || 22,94 CR | {{flagathlete|[[Džo Kovačs]]|USA}} || 22,89 SB | {{flagathlete|[[Džošs Avotunde]]|USA}} || 22,29 PB |- | Diska mešana | {{flagathlete|[[Kristjans Čehs]]|SLO}} || 71,13 CR | {{flagathlete|[[Mikols Alekna]]|LTU}} || 69,27 | {{flagathlete|[[Andrjus Gudžus]]|LTU}} || 67,55 |- | Šķēpa mešana | || | || | || |- | Vesera mešana | {{flagathlete|[[Pavels Fajdeks]]|POL}}|| 81,98 WL | {{flagathlete|[[Vojcechs Novickis]]|POL}}|| 81,03 | {{flagathlete|[[Eivinns Henriksens]]|NOR}}|| 80,87 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Kombinētās disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Desmitcīņa | || | || | || |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Sievietes === ==== Skrejceļa disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 100 metri | {{flagathlete|[[Šellija Anna Freizere-Praisa]]|JAM}} || 10,67 CR | {{flagathlete|[[Šerika Džeksone]]|JAM}} || 10,73 PB | {{flagathlete|[[Eleina Tompsone-Hera]]|JAM}} || 10,81 |- | 200 metri | || | || | || |- | 400 metri | || | || | || |- | 800 metri | || | || | || |- | 1500 metri | {{flagathlete|[[Feita Kipjegona]]|KEN}} || 3:52,96 | {{flagathlete|[[Gudafa Cegaja]]|ETH}} || 3:54,52 | {{flagathlete|[[Lora Muira]]|GBR}} || 3:55,28 SB |- | 5000 metri | || | || | || |- | 10 000 metri | {{flagathlete|[[Letesenbeta Gideja]]|ETH}} || 30:09,94 WL | {{flagathlete|[[Helena Obiri]]|KEN}} || 30:10,02 PB | {{flagathlete|[[Mārgarita Čelimo Kipkemboi]]|KEN}} || 30:10,07 PB |- | 100 metru barjerskrējiens | || | || | || |- | 400 metru barjerskrējiens | || | || | || |- | 3000 metru šķēršļu skrējiens | || | || | || |- | 4x100 metru stafete | || | || | || |- | 4x400 metru stafete | || | || | || |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Šosejas disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Maratons | {{flagathlete|[[Gotitoma Gebreslase]]|ETH}} || 02:18:11 CR | {{flagathlete|[[Džudita Džeptuma Korira]]|KEN}} || 02:18:20 PB | {{flagathlete|[[Lona Salpetere]]|ISR}} || 02:20:18 |- | 20 kilometru soļošana | {{flagathlete|[[Kimberlija Garsija]]|PER}} || 1:26:58 | {{flagathlete|[[Katažina Zdzeblo]]|POL}} || 1:27.31 | {{flagathlete|[[Cjejana Šidzje]]|CHN}} || 1:27:56 |- | 35 kilometru soļošana | || | || | || |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Laukuma disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Augstlēkšana | {{flagathlete|[[Eleanora Patersone]]|AUS}} || 2,02 =AR | {{flagathlete|[[Jaroslava Mahučiha]]|UKR}} || 2,02 | {{flagathlete|[[Elena Vallortigara]]|ITA}} || 2,00 SB |- | Tāllēkšana | || | || | || |- | Trīssoļlēkšana | {{flagathlete|[[Julimara Rohasa]]|VEN}} || 15.47 WL | {{flagathlete|[[Šanīka Riketsa]]|JAM}} || 14,89 SB | {{flagathlete|[[Torija Frenklina]]|USA}} || 14,72 SB |- | Kārtslēkšana | {{flagathlete|[[Keitija Nedžota]]|USA}} || 4,85 WL | {{flagathlete|[[Sendija Morisa]]|USA}} || 4,85 WL | {{flagathlete|[[Nina Kenedija]]|AUS}} || 4,80 SB |- | Lodes grūšana | {{flagathlete|[[Čeisa Īlija]]|USA}} || 20,49 | {{flagathlete|[[Guna Lidzjao]]|CHN}} || 20,39 | {{flagathlete|[[Džesika Shildere]]|NED}} || 19,77 |- | Diska mešana | || | || | || |- | Šķēpa mešana | || | || | || |- | Vesera mešana | {{flagathlete|[[Brūka Andersena]]|USA}} || 78,96 | {{flagathlete|[[Kemrina Rodžersa]]|CAN}} || 75,52 | {{flagathlete|[[Džeinija Kasanavoida]]|USA}} || 74,86 |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} ==== Kombinētās disciplīnas ==== {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | Septiņcīņa | {{flagathlete|[[Nafisatu Tiama]]|BEL}} || 6947 WL | {{flagathlete|[[Anuka Vetere]]|NED}} || 6867 NR | {{flagathlete|[[Anna Hola]]|USA}} || 6755 PB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} === Jaukti === {| class="wikitable" |- ! Disciplīna !! colspan=2 style="width:200px; background-color: gold;" | Zelts !! colspan=2 style="width:200px; background-color: silver;" | Sudrabs !! colspan=2 style="width:200px; background-color: #cc9966;" | Bronza |- | 4x400 metru stafete | {{DOM}} || 3:09,82 WL | {{NED}} || 3:09,90 NR | {{USA}} || 3:10,16 SB |- bgcolor= e8e8e8 |colspan=7|{{Sporta rekordu saīsinājumi}} |} == Latvijas sportisti == 2022. gada jūnijā [[Latvijas Vieglatlētikas savienība]]s Treneru komisija un valde apstiprināja Latvijas izlases sastāvā dalībai Pasaules čempionātā sešus sportistus: šķēpa metējus [[Līna Mūze|Līnu Mūzi]], [[Madara Palameika|Madaru Palameiku]], [[Patriks Gailums|Patriku Gailumu]] un [[Rolands Štrobinders|Rolandu Štrobinderu]], soļotāju [[Arnis Rumbenieks|Arni Rumbenieku]], kā arī sprinteri [[Gunta Vaičule|Guntu Vaičuli]] startam 400 metru distancē.<ref>{{Tīmekļa atsauce |url=https://athletics.lv/lv/article/4491/zinams-latvijas-izlases-sastavs-dalibai-pasaules-cempionata |title=Zināms Latvijas izlases sastāvs dalībai Pasaules čempionātā |date={{dat|2022|6|30|N|bez}} |website=athletics.lv |access-date={{dat|2022|7|4||bez}}}}</ref> {|class="wikitable" style="text-align: center" |- !Sportists !Disciplīna !Vieta !Rezultāts |- |align=left|[[Arnis Rumbenieks]]||35 km soļošana|||| |- |align=left|[[Gunta Vaičule]]||400 m||25.||52,21 s |- |align=left|[[Līna Mūze]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Madara Palameika]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Patriks Gailums]]||Šķēpa mešana|||| |- |align=left|[[Rolands Štrobinders]]||Šķēpa mešana|||| |} == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == * {{Oficiālā tīmekļa vietne|https://www.worldathletics.org/competitions/world-athletics-championships/oregon22}} {{en ikona}} {{Pasaules čempionāts vieglatlētikā}} [[Kategorija:2022. gads sportā|Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Pasaules čempionāts vieglatlētikā]] [[Kategorija:Vieglatlētika ASV]] t4bdg1ai2vseguh105whhefv0st3nkv 0 516051 3657004 3649444 2022-07-19T14:56:26Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{kategorijas+}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = Harverd Dropout | Izpildītājs = Studijas albums no [[Lil Pump]] | Vāks = Lil Pump - Harverd Dropout.jpg | Background = #a26ade | Izdots = {{dat|2019|2|22}} | Ierakstīts = 2017 - 2019 | Žanrs = [[Hiphops]] | Garums = 40:21 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = {{hlist|Tha Lights Global|[[Warner Records|Warner]]}} | Producents = * Baby Winsch * CBMix * Cubeatz * Danny Wolf * Dee Money * Diablo * Diamond Pistols * Dilip * Clark Kent * Hanzo * David Morse * Kanye West * Lil Pump * Ronny J | Izpildītājsģen = [[Lil Pump]] | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Lil Pump - Lil Pump.jpg|60px]]<br />[[Lil Pump (albums)|Lil Pump]]<br />([[2017. gads|2017]]) | Šis albums = [[Attēls:Lil Pump - Harverd Dropout.jpg|60px]]<br />'''''Harverd Dropout'''<br />([[2019. gads|2019]]) | Nākamais albums = <br />'''''[[No Name]]'''''<br />([[2021. gads|2021]]) }} '''Harverd Dropout''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|repera]] [[Lil Pump]] otrais studijas albums. Tas tika izdots ar ''Tha Lights Global'' un [[Warner Records|''Warner Records'']] starpniecību 2019. gada 22. februārī. Albums saņēma pretrunīgas kritiķu atsauksmes, un tas debitēja [[Billboard Tops|Billboard 200]] septītajā vietā. Tajā ir iekļautas dziesmas no [[Kanje Vests|Kanye West]], [[Smokepurpp]], [[Migos]] reperiem [[Offset]] un [[Quavo]], [[Lil Uzi Vert]], Lil Wayne, [[YG]] un [[2 Chainz]]. Tas seko viņa ''[[Lil Pump (albums)|self-titled]]'' debijas studijas albumam (2017). == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=''Harverd Dropout''|all_writing=''[[Lil Pump]]''|writing_credits=yes|title1=Drop Out|length1=2:01|title2=Nu Uh|length2=1:54|title3=I Love It|writer3=Lil Pump & Kanye West|length3=2:07|title4=ION|title5=Fasho Fasho|length5=2:58|title6=Racks on Racks|writer6=Lil Pump|length6=2:09|title7=Off White|length7=1:55|title8=Butterfly Doors|writer8=Lil Pump|length8=2:12|title9=Too Much Ice|writer9=Lil Pump & Quavo|length9=2:52|writer2=Lil Pump|writer1=Lil Pump|writer4=Lil Pump|writer5=Lil Pump & Offset|writer7=Lil Pump|length4=2:21|all_lyrics=''Lil Pump''|total_length=40:21|note3=ar [[Kanye West]]|note4=piedaloties [[Smokepurpp]]|note5=piedaloties [[Offset]]|note9=piedaloties [[Quavo]]|title10=Multi Millionarie|note10=piedaloties [[Lil Uzi Vert]]|length10=2:50|writer10=Lil Pump & Lil Uzi Vert|title11=Vroom Vroom Vroom|length11=1:53|writer11=Lil Pump|title12=Be Like Me|note12=piedaloties [[Lil Wayne]]|length12=4:00|writer12=Lil Pump & Lil Wayne|title13=Stripper Name|note13=piedaloties [[YG]] un [[2 Chainz]]|writer13=Lil Pump, YG & 2 Chainz|title14=Drug Addicts|length14=2:55|writer14=Lil Pump|title15=ESSKEETIT|length15=3:01|writer15=Lil Pump|title16=Who Dat|length16=2:03|writer16=Lil Pump}} 2b0go3npbs781ukd1p7bfhbo4hszji3 0 516253 3657062 3656360 2022-07-19T19:29:54Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{kategorijas+}} {{Italic title}}{{Albuma infokaste | Nosaukums = The Perfect LUV Tape | Izpildītājs = Miksteips no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = The Perfect LUV Tape.jpg | Background = #ffadf7 | Izdots = {{dat|2016|7|31}} | Ierakstīts = 2016 | Žanrs = [[Hiphops]] | Garums = 30:07 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = {{hlist|[[Atlantic Records|Atlantic]]|Generation Now}} | Producents = {{hlist|Don Cannon {{small|(Executive producer#Music|exec.)}}|DJ Drama {{small|(also exec.)}}|Leighton "LakeShow" Morrison {{small|(also exec.)}}|Cubeatz|DP Beats|Ike Beatz|Lyle LeDuff|Maaly Raw|Metro Boomin|Nard & B|Slade Da Monsta|XL Eagle|Germ Beatz|Zaytoven}} | Izpildītājsģen = [[Lil Uzi Vert]] | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Lil Uzi Vert vs. The World.jpg|60px]]<br />'''''[[Lil Uzi Vert vs. The World]]'''''<br />([[2016. gads|2016]]) | Šis albums = [[Attēls:The Perfect LUV Tape.jpg|60px]]<br />'''''[[The Perfect LUV Tape]]'''''<br />([[2016. gads|2016]]) | Nākamais albums = [[Attēls:|60px]]<br />'''''[[Luv Is Rage 2]]'''''<br />([[2017. gads|2017]]) }} "'''''The Perfect LUV Tape'''''" ir ceturtais amerikāņu repera [[Lil Uzi Vert]] miksteips. To 2016. gada 31. jūlijā izdeva [[Atlantic Records]] un [[Generation Now]]. Albumā iekļauti iestudējumi no Cubeatz, Don Cannon, DP Beats, Ike Beatz, Lyle LeDuff, Maaly Raw, Nard & B, Metro Boomin, XL Eagle un Zaytoven. Miksteips tiek uzskatīts par Lil Uzi Vert vs the World garīgo pēcteci, jo uz tā vāka ir saglabātas smalkas atsauces uz miksteipu, kā arī grafisko romānu sēriju Scott Pilgrim. Vāka noformējumu veidojis Eryck Sakutaro. Dziesma "Do What I Want" ir iekļauta videospēles "NBA 2K18" skaņu celiņā. == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=Lil Uzi Vert|all_writing=[[Lil Uzi Vert]], izņēmumi ir minēti|writing_credits=yes|title1=Do What I Want|length1=2:55|title2=Of Course We Ghetto Flowers|length2=4:21|title3=Original Uzi (4 of Us)|writer3=Lil Uzi Vert|length3=2:46|title4=Money Mitch|title5=SideLine Watching|length5=3:11|title6=I Can Drive|writer6=Lil Uzi Vert|length6=2:33|length7=2:38|title8=Erase Your Social|writer8=Lil Uzi Vert|length8=3:19|title9=Ronda (Winners)|writer9=Lil Uzi Vert|length9=3:36|title10=Seven Millions|length10=3:02|writer2=Lil Uzi Vert, Playboi Carti & Offset|writer1=Lil Uzi Vert|writer4=Lil Uzi Vert|writer5=Lil Uzi Vert|writer10=Lil Uzi Vert & Future|writer7=Lil Uzi Vert|length4=4:07|all_lyrics=Lil Uzi Vert|total_length=32:33|note2=piedalās [[Playboi Carti]] un [[Offset]]|title7=You're Lost}} [[Kategorija:Lil Uzi Vert albumi]] [[Kategorija:2016. gada albumi]] m9y2xhs57xs3jbkiwq7xgf6ue5ptjgp 3657073 3657062 2022-07-19T19:43:24Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{kategorijas+}} {{Italic title}}{{Albuma infokaste | Nosaukums = The Perfect LUV Tape | Izpildītājs = Miksteips no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = The Perfect LUV Tape.jpg | Background = #ffadf7 | Izdots = {{dat|2016|7|31}} | Ierakstīts = 2016 | Žanrs = [[Hiphops]] | Garums = 30:07 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = {{hlist|[[Atlantic Records|Atlantic]]|Generation Now}} | Producents = {{hlist|Don Cannon {{small|(Executive producer#Music|exec.)}}|DJ Drama {{small|(also exec.)}}|Leighton "LakeShow" Morrison {{small|(also exec.)}}|Cubeatz|DP Beats|Ike Beatz|Lyle LeDuff|Maaly Raw|Metro Boomin|Nard & B|Slade Da Monsta|XL Eagle|Germ Beatz|Zaytoven}} | Izpildītājsģen = [[Lil Uzi Vert]] | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Lil Uzi Vert vs. The World.jpg|60px]]<br />'''''[[Lil Uzi Vert vs. The World]]'''''<br />([[2016. gads|2016]]) | Šis albums = [[Attēls:The Perfect LUV Tape.jpg|60px]]<br />'''''[[The Perfect LUV Tape]]'''''<br />([[2016. gads|2016]]) | Nākamais albums = [[Attēls:Luv Is Rage 2.jpg|60px]]<br />'''''Luv Is Rage 2'''''<br />([[2017. gads|2017]]) }} "'''''The Perfect LUV Tape'''''" ir ceturtais amerikāņu repera [[Lil Uzi Vert]] miksteips. To 2016. gada 31. jūlijā izdeva [[Atlantic Records]] un [[Generation Now]]. Albumā iekļauti iestudējumi no Cubeatz, Don Cannon, DP Beats, Ike Beatz, Lyle LeDuff, Maaly Raw, Nard & B, Metro Boomin, XL Eagle un Zaytoven. Miksteips tiek uzskatīts par Lil Uzi Vert vs the World garīgo pēcteci, jo uz tā vāka ir saglabātas smalkas atsauces uz miksteipu, kā arī grafisko romānu sēriju Scott Pilgrim. Vāka noformējumu veidojis Eryck Sakutaro. Dziesma "Do What I Want" ir iekļauta videospēles "NBA 2K18" skaņu celiņā. == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=Lil Uzi Vert|all_writing=[[Lil Uzi Vert]], izņēmumi ir minēti|writing_credits=yes|title1=Do What I Want|length1=2:55|title2=Of Course We Ghetto Flowers|length2=4:21|title3=Original Uzi (4 of Us)|writer3=Lil Uzi Vert|length3=2:46|title4=Money Mitch|title5=SideLine Watching|length5=3:11|title6=I Can Drive|writer6=Lil Uzi Vert|length6=2:33|length7=2:38|title8=Erase Your Social|writer8=Lil Uzi Vert|length8=3:19|title9=Ronda (Winners)|writer9=Lil Uzi Vert|length9=3:36|title10=Seven Millions|length10=3:02|writer2=Lil Uzi Vert, Playboi Carti & Offset|writer1=Lil Uzi Vert|writer4=Lil Uzi Vert|writer5=Lil Uzi Vert|writer10=Lil Uzi Vert & Future|writer7=Lil Uzi Vert|length4=4:07|all_lyrics=Lil Uzi Vert|total_length=32:33|note2=piedalās [[Playboi Carti]] un [[Offset]]|title7=You're Lost}} [[Kategorija:Lil Uzi Vert albumi]] [[Kategorija:2016. gada albumi]] t84ji28zpbepz7y8ckftlrioi9jwz2e 3657074 3657073 2022-07-19T19:43:53Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{kategorijas+}} {{Italic title}}{{Albuma infokaste | Nosaukums = The Perfect LUV Tape | Izpildītājs = Miksteips no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = The Perfect LUV Tape.jpg | Background = #ffadf7 | Izdots = {{dat|2016|7|31}} | Ierakstīts = 2016 | Žanrs = [[Hiphops]] | Garums = 30:07 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = {{hlist|[[Atlantic Records|Atlantic]]|Generation Now}} | Producents = {{hlist|Don Cannon {{small|(Executive producer#Music|exec.)}}|DJ Drama {{small|(also exec.)}}|Leighton "LakeShow" Morrison {{small|(also exec.)}}|Cubeatz|DP Beats|Ike Beatz|Lyle LeDuff|Maaly Raw|Metro Boomin|Nard & B|Slade Da Monsta|XL Eagle|Germ Beatz|Zaytoven}} | Izpildītājsģen = [[Lil Uzi Vert]] | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Lil Uzi Vert vs. The World.jpg|60px]]<br />'''''[[Lil Uzi Vert vs. The World]]'''''<br />([[2016. gads|2016]]) | Šis albums = [[Attēls:The Perfect LUV Tape.jpg|60px]]<br />'''''[[The Perfect LUV Tape]]'''''<br />([[2016. gads|2016]]) | Nākamais albums = [[Attēls:Luv Is Rage 2.jpg|60px]]<br />'''''[[Luv Is Rage 2]]'''''<br />([[2017. gads|2017]]) }} "'''''The Perfect LUV Tape'''''" ir ceturtais amerikāņu repera [[Lil Uzi Vert]] miksteips. To 2016. gada 31. jūlijā izdeva [[Atlantic Records]] un [[Generation Now]]. Albumā iekļauti iestudējumi no Cubeatz, Don Cannon, DP Beats, Ike Beatz, Lyle LeDuff, Maaly Raw, Nard & B, Metro Boomin, XL Eagle un Zaytoven. Miksteips tiek uzskatīts par Lil Uzi Vert vs the World garīgo pēcteci, jo uz tā vāka ir saglabātas smalkas atsauces uz miksteipu, kā arī grafisko romānu sēriju Scott Pilgrim. Vāka noformējumu veidojis Eryck Sakutaro. Dziesma "Do What I Want" ir iekļauta videospēles "NBA 2K18" skaņu celiņā. == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=Lil Uzi Vert|all_writing=[[Lil Uzi Vert]], izņēmumi ir minēti|writing_credits=yes|title1=Do What I Want|length1=2:55|title2=Of Course We Ghetto Flowers|length2=4:21|title3=Original Uzi (4 of Us)|writer3=Lil Uzi Vert|length3=2:46|title4=Money Mitch|title5=SideLine Watching|length5=3:11|title6=I Can Drive|writer6=Lil Uzi Vert|length6=2:33|length7=2:38|title8=Erase Your Social|writer8=Lil Uzi Vert|length8=3:19|title9=Ronda (Winners)|writer9=Lil Uzi Vert|length9=3:36|title10=Seven Millions|length10=3:02|writer2=Lil Uzi Vert, Playboi Carti & Offset|writer1=Lil Uzi Vert|writer4=Lil Uzi Vert|writer5=Lil Uzi Vert|writer10=Lil Uzi Vert & Future|writer7=Lil Uzi Vert|length4=4:07|all_lyrics=Lil Uzi Vert|total_length=32:33|note2=piedalās [[Playboi Carti]] un [[Offset]]|title7=You're Lost}} [[Kategorija:Lil Uzi Vert albumi]] [[Kategorija:2016. gada albumi]] b66ope0d8u34ikmdzksbpjmjdt46vuj 0 516520 3656982 3648836 2022-07-19T14:04:07Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''wokeuplikethis*''}} {{Singla infokaste |Nosaukums=''wokeuplikethis*'' |Attēls=Wokeuplikethis.jpg |Izpildītājs=''[[Playboi Carti]]'' un ''[[Lil Uzi Vert]]'' |Albums=''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'' |Izdots={{dat|2017|4|7}} |Ierakstīts=2017 |Žanrs=Traps |Garums=3:56 |Izdevējs={{hlist|''[[AWGE]]''|''[[Interscope Records]]''}} |Autors= |Vardi=''[[Playboi Carti]]'' un ''[[Lil Uzi Vert]]'' |Producents=''[[Pi'erre Bourne]]'' |Iepriekšējais singls=''Margiela Roof'' |Šis singls=''wokeuplikethis*'' |Nākamais singls=RAF |Youtube=https://www.youtube.com/watch?v=REmZhFKmOmo |Hronoloģija=''[[Playboi Carti]]'' |No albuma=''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'' }} "'''wokeuplikethis*'''<nowiki/>' ir amerikāņu repera [[Playboi Carti]] dziesma, kurā piedalās reperis [[Lil Uzi Vert]]. Dziesmu producējis [[Pi'erre Bourne]],. un tā izdota 2017. gada 7. aprīlī kā otrais singls no ''Carti'' tāda paša nosaukuma komerciālās debijas miksteipa [[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]. Dziesmā semplots [[Atlanta]]s repa grupas ''[[Dem Franchize Boyz]]'' 2004. gada singls ''White Tee''. == Izdošana == Dziesmas pirmatskaņojums notika 2017. gada 10. martā ''[[SoundCloud]]'', bet 2017. gada 7. aprīlī tā tika izdota ''[[iTunes]]'' ciparu lejupielādei. == Žanrs un dziesmas vārdi == ''wokeuplikethis*'' ir ''trap'' dziesma. Playboi Carti panti ir aprakstīti kā "izpludinātas nepabeigtas idejas, taču tam, kā viņš izkliedz pantus, piemīt šarms, it kā reps būtu tikai pārdomas." == Mūzikas video == Dziesmas oficiālā mūzikas videoklipa pirmizrāde notika 2017. gada 7. augustā vietnē ''[[Tidal]]'', un 2020. gada maijā tam bija skatīts 39 miljonus reižu. Videoklipa režisors ir Džeimss “JMP” Pereira, kurš vēlāk uzņēma videoklipus amerikāņu repera [[XXXTENTACION]] dziesmām ''[[Look At Me!]]'' un ''Moonlight''. [[Kategorija:Playboi Carti dziesmas]] [[Kategorija:2017. gada singli]] 5jalr5uzciuj9ajgiczu3ms7580an97 3656983 3656982 2022-07-19T14:05:24Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''wokeuplikethis*''}} {{Singla infokaste |Nosaukums=''wokeuplikethis*'' |Attēls=Wokeuplikethis.jpg |Izpildītājs=[[Playboi Carti]] un [[Lil Uzi Vert]] |Albums=[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]] |Izdots={{dat|2017|4|7}} |Ierakstīts=2017 |Žanrs=[[Hiphops]] |Garums=3:56 |Izdevējs={{hlist|''AWGE''|''[[Interscope Records]]''}} |Autors= |Vardi=[[Playboi Carti]]'' un ''[[Lil Uzi Vert]] |Producents=''[[Pi'erre Bourne]]'' |Iepriekšējais singls=''Margiela Roof'' |Šis singls=''wokeuplikethis*'' |Nākamais singls=RAF |Youtube=https://www.youtube.com/watch?v=REmZhFKmOmo |Hronoloģija=[[Playboi Carti]] |No albuma=[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]] }} "'''wokeuplikethis*'''<nowiki/>' ir amerikāņu repera [[Playboi Carti]] dziesma, kurā piedalās reperis [[Lil Uzi Vert]]. Dziesmu producējis [[Pi'erre Bourne]],. un tā izdota 2017. gada 7. aprīlī kā otrais singls no ''Carti'' tāda paša nosaukuma komerciālās debijas miksteipa [[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]. Dziesmā semplots [[Atlanta]]s repa grupas ''[[Dem Franchize Boyz]]'' 2004. gada singls ''White Tee''. == Izdošana == Dziesmas pirmatskaņojums notika 2017. gada 10. martā ''[[SoundCloud]]'', bet 2017. gada 7. aprīlī tā tika izdota ''[[iTunes]]'' ciparu lejupielādei. == Žanrs un dziesmas vārdi == ''wokeuplikethis*'' ir ''trap'' dziesma. Playboi Carti panti ir aprakstīti kā "izpludinātas nepabeigtas idejas, taču tam, kā viņš izkliedz pantus, piemīt šarms, it kā reps būtu tikai pārdomas." == Mūzikas video == Dziesmas oficiālā mūzikas videoklipa pirmizrāde notika 2017. gada 7. augustā vietnē ''[[Tidal]]'', un 2020. gada maijā tam bija skatīts 39 miljonus reižu. Videoklipa režisors ir Džeimss “JMP” Pereira, kurš vēlāk uzņēma videoklipus amerikāņu repera [[XXXTENTACION]] dziesmām ''[[Look At Me!]]'' un ''Moonlight''. [[Kategorija:Playboi Carti dziesmas]] [[Kategorija:2017. gada singli]] ogd84ub1irkw59vdxf4pt2nn6fkjw08 3656984 3656983 2022-07-19T14:05:35Z Turaids 8965 Atcēlu [[Special:Contributions/Yungchains|Yungchains]] ([[User talk:Yungchains|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3656982 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''wokeuplikethis*''}} {{Singla infokaste |Nosaukums=''wokeuplikethis*'' |Attēls=Wokeuplikethis.jpg |Izpildītājs=[[Playboi Carti]] un [[Lil Uzi Vert]] |Albums=[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]] |Izdots={{dat|2017|4|7}} |Ierakstīts=2017 |Žanrs=[[Hiphops]] |Garums=3:56 |Izdevējs={{hlist|''AWGE''|''[[Interscope Records]]''}} |Autors= |Vardi=[[Playboi Carti]]'' un ''[[Lil Uzi Vert]] |Producents=''[[Pi'erre Bourne]]'' |Iepriekšējais singls=''Margiela Roof'' |Šis singls=''wokeuplikethis*'' |Nākamais singls=RAF |Youtube=https://www.youtube.com/watch?v=REmZhFKmOmo |Hronoloģija=[[Playboi Carti]] |No albuma=[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]] }} '''''wokeuplikethis*''''' ir amerikāņu repera ''[[Playboi Carti]]'' dziesma, kurā piedalās reperis ''[[Lil Uzi Vert]]''. Dziesmu producējis ''[[Pi'erre Bourne]]'',. un tā izdota 2017. gada 7. aprīlī kā otrais singls no ''Carti'' tāda paša nosaukuma komerciālās debijas miksteipa ''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]''. Dziesmā semplots [[Atlanta]]s repa grupas ''[[Dem Franchize Boyz]]'' 2004. gada singls ''White Tee''. == Izdošana == Dziesmas pirmatskaņojums notika 2017. gada 10. martā ''[[SoundCloud]]'', bet 2017. gada 7. aprīlī tā tika izdota ''[[iTunes]]'' ciparu lejupielādei. == Žanrs un dziesmas vārdi == ''wokeuplikethis*'' ir ''trap'' dziesma. ''Playboi Carti'' panti ir aprakstīti kā "izpludinātas nepabeigtas idejas, taču tam, kā viņš izkliedz pantus, piemīt šarms, it kā reps būtu tikai pārdomas." == Mūzikas video == Dziesmas oficiālā mūzikas videoklipa pirmizrāde notika 2017. gada 7. augustā vietnē ''[[Tidal]]'', un 2020. gada maijā tam bija skatīts 39 miljonus reižu. Videoklipa režisors ir Džeimss “JMP” Pereira, kurš vēlāk uzņēma videoklipus amerikāņu repera ''[[XXXTENTACION]]'' dziesmām ''[[Look At Me!]]'' un ''Moonlight''. [[Kategorija:Playboi Carti dziesmas]] [[Kategorija:2017. gada singli]] 4kl16pcthrwahefkyk2mnjs4b13arxk 3656985 3656984 2022-07-19T14:06:07Z Turaids 8965 Atcēlu [[Special:Contributions/Yungchains|Yungchains]] ([[User talk:Yungchains|diskusija]]) izdarīto izmaiņu 3656983 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''wokeuplikethis*''}} {{Singla infokaste |Nosaukums=''wokeuplikethis*'' |Attēls=Wokeuplikethis.jpg |Izpildītājs=''[[Playboi Carti]]'' un ''[[Lil Uzi Vert]]'' |Albums=''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'' |Izdots={{dat|2017|4|7}} |Ierakstīts=2017 |Žanrs=Traps |Garums=3:56 |Izdevējs={{hlist|''[[AWGE]]''|''[[Interscope Records]]''}} |Autors= |Vardi=''[[Playboi Carti]]'' un ''[[Lil Uzi Vert]]'' |Producents=''[[Pi'erre Bourne]]'' |Iepriekšējais singls=''Margiela Roof'' |Šis singls=''wokeuplikethis*'' |Nākamais singls=RAF |Youtube=https://www.youtube.com/watch?v=REmZhFKmOmo |Hronoloģija=''[[Playboi Carti]]'' |No albuma=''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'' }} '''''wokeuplikethis*''''' ir amerikāņu repera ''[[Playboi Carti]]'' dziesma, kurā piedalās reperis ''[[Lil Uzi Vert]]''. Dziesmu producējis ''[[Pi'erre Bourne]]'',. un tā izdota 2017. gada 7. aprīlī kā otrais singls no ''Carti'' tāda paša nosaukuma komerciālās debijas miksteipa ''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]''. Dziesmā semplots [[Atlanta]]s repa grupas ''[[Dem Franchize Boyz]]'' 2004. gada singls ''White Tee''. == Izdošana == Dziesmas pirmatskaņojums notika 2017. gada 10. martā ''[[SoundCloud]]'', bet 2017. gada 7. aprīlī tā tika izdota ''[[iTunes]]'' ciparu lejupielādei. == Žanrs un dziesmas vārdi == ''wokeuplikethis*'' ir ''trap'' dziesma. ''Playboi Carti'' panti ir aprakstīti kā "izpludinātas nepabeigtas idejas, taču tam, kā viņš izkliedz pantus, piemīt šarms, it kā reps būtu tikai pārdomas." == Mūzikas video == Dziesmas oficiālā mūzikas videoklipa pirmizrāde notika 2017. gada 7. augustā vietnē ''[[Tidal]]'', un 2020. gada maijā tam bija skatīts 39 miljonus reižu. Videoklipa režisors ir Džeimss “JMP” Pereira, kurš vēlāk uzņēma videoklipus amerikāņu repera ''[[XXXTENTACION]]'' dziesmām ''[[Look At Me!]]'' un ''Moonlight''. [[Kategorija:Playboi Carti dziesmas]] [[Kategorija:2017. gada singli]] ey27t5qhij34oijep3ipibulojtjtwr 3656986 3656985 2022-07-19T14:08:17Z Turaids 8965 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''wokeuplikethis*''}} {{Singla infokaste |Nosaukums=''wokeuplikethis*'' |Attēls=Wokeuplikethis.jpg |Izpildītājs=''[[Playboi Carti]]'' un ''[[Lil Uzi Vert]]'' |Albums=''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'' |Izdots={{dat|2017|4|7}} |Ierakstīts=2017 |Žanrs=[[trepmūzika]] |Garums=3:56 |Izdevējs={{hlist|''[[AWGE]]''|''[[Interscope Records]]''}} |Autors= |Vardi=''[[Playboi Carti]]'' un ''[[Lil Uzi Vert]]'' |Producents=''[[Pi'erre Bourne]]'' |Iepriekšējais singls=''Margiela Roof'' |Šis singls=''wokeuplikethis*'' |Nākamais singls=RAF |Youtube=https://www.youtube.com/watch?v=REmZhFKmOmo |Hronoloģija=''[[Playboi Carti]]'' |No albuma=''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'' }} '''''wokeuplikethis*''''' ir amerikāņu repera ''[[Playboi Carti]]'' dziesma, kurā piedalās reperis ''[[Lil Uzi Vert]]''. Dziesmu producējis ''[[Pi'erre Bourne]]'',. un tā izdota 2017. gada 7. aprīlī kā otrais singls no ''Carti'' tāda paša nosaukuma komerciālās debijas miksteipa ''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]''. Dziesmā semplots [[Atlanta]]s repa grupas ''[[Dem Franchize Boyz]]'' 2004. gada singls ''White Tee''. == Izdošana == Dziesmas pirmatskaņojums notika 2017. gada 10. martā ''[[SoundCloud]]'', bet 2017. gada 7. aprīlī tā tika izdota ciparu lejupielādei ''[[iTunes]]''. == Mūzikas video == Dziesmas oficiālā videoklipa pirmizrāde notika 2017. gada 7. augustā vietnē ''[[Tidal]]'', un 2020. gada maijā tas bija skatīts 39 miljonus reižu. Videoklipa režisors ir Džeimss “JMP” Pereira, kurš vēlāk uzņēma videoklipus amerikāņu repera ''[[XXXTENTACION]]'' dziesmām ''[[Look At Me!]]'' un ''Moonlight''. [[Kategorija:Playboi Carti dziesmas]] [[Kategorija:2017. gada singli]] ewgbctp5biua06l3n05yo9y2nc5zm84 3656991 3656986 2022-07-19T14:20:52Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''wokeuplikethis*''}} {{Singla infokaste |Nosaukums=''wokeuplikethis*'' |Attēls=Wokeuplikethis.jpg |Izpildītājs=''[[Playboi Carti]]'' un ''[[Lil Uzi Vert]]'' |Albums=''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'' |Izdots={{dat|2017|4|7}} |Ierakstīts=2017 |Žanrs=[[Hiphops]] |Garums=3:56 |Izdevējs={{hlist|''[[AWGE]]''|''[[Interscope Records]]''}} |Autors= |Vardi=''[[Playboi Carti]]'' un ''[[Lil Uzi Vert]]'' |Producents=''[[Pi'erre Bourne]]'' |Iepriekšējais singls=''Margiela Roof'' |Šis singls=''wokeuplikethis*'' |Nākamais singls=RAF |Youtube=https://www.youtube.com/watch?v=REmZhFKmOmo |Hronoloģija=''[[Playboi Carti]]'' |No albuma=''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'' }} '''''wokeuplikethis*''''' ir amerikāņu repera ''[[Playboi Carti]]'' dziesma, kurā piedalās reperis ''[[Lil Uzi Vert]]''. Dziesmu producējis ''[[Pi'erre Bourne]]'',. un tā izdota 2017. gada 7. aprīlī kā otrais singls no ''Carti'' tāda paša nosaukuma komerciālās debijas miksteipa ''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]''. Dziesmā semplots [[Atlanta]]s repa grupas ''[[Dem Franchize Boyz]]'' 2004. gada singls ''White Tee''. == Izdošana == Dziesmas pirmatskaņojums notika 2017. gada 10. martā ''[[SoundCloud]]'', bet 2017. gada 7. aprīlī tā tika izdota ciparu lejupielādei ''[[iTunes]]''. == Mūzikas video == Dziesmas oficiālā videoklipa pirmizrāde notika 2017. gada 7. augustā vietnē ''[[Tidal]]'', un 2020. gada maijā tas bija skatīts 39 miljonus reižu. Videoklipa režisors ir Džeimss “JMP” Pereira, kurš vēlāk uzņēma videoklipus amerikāņu repera ''[[XXXTENTACION]]'' dziesmām ''[[Look At Me!]]'' un ''Moonlight''. [[Kategorija:Playboi Carti dziesmas]] [[Kategorija:2017. gada singli]] fvlkc8r8bo03ekepynmuwmuymbmy695 3656993 3656991 2022-07-19T14:23:32Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''wokeuplikethis*''}} {{Singla infokaste |Nosaukums=''wokeuplikethis*'' |Attēls=Wokeuplikethis.jpg |Izpildītājs=''[[Playboi Carti]]'' un ''[[Lil Uzi Vert]]'' |Albums=''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'' |Izdots={{dat|2017|4|7}} |Ierakstīts=2017 |Žanrs=[[Hiphops]] |Garums=3:56 |Izdevējs={{hlist|''[[AWGE]]''|''[[Interscope Records]]''}} |Autors= |Vardi=''[[Playboi Carti]]'' un ''[[Lil Uzi Vert]]'' |Producents=''[[Pi'erre Bourne]]'' |Iepriekšējais singls=''Margiela Roof'' |Šis singls=''wokeuplikethis*'' |Nākamais singls=RAF |Youtube=https://www.youtube.com/watch?v=REmZhFKmOmo |Hronoloģija=''[[Playboi Carti]]'' |No albuma=''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'' }} '''''wokeuplikethis*''''' ir amerikāņu repera [[Playboi Carti]] dziesma, kurā piedalās reperis [[Lil Uzi Vert]]. Dziesmu producējis [[Pi'erre Bourne]],. un tā izdota 2017. gada 7. aprīlī kā otrais singls no ''Carti'' tāda paša nosaukuma komerciālās debijas miksteipa ''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]''. Dziesmā semplots [[Atlanta]]s repa grupas ''[[Dem Franchize Boyz]]'' 2004. gada singls ''White Tee''. == Izdošana == Dziesmas pirmatskaņojums notika 2017. gada 10. martā [[SoundCloud]], bet 2017. gada 7. aprīlī tā tika izdota ciparu lejupielādei [[iTunes]]. == Mūzikas video == Dziesmas oficiālā videoklipa pirmizrāde notika 2017. gada 7. augustā vietnē [[Tidal]], un 2020. gada maijā tas bija skatīts 39 miljonus reižu. Videoklipa režisors ir Džeimss “JMP” Pereira, kurš vēlāk uzņēma videoklipus amerikāņu repera [[XXXTENTACION]] dziesmām <nowiki>''</nowiki>''[[Look At Me!]]<nowiki>''</nowiki>'' un <nowiki>''</nowiki>''Moonlight<nowiki>''</nowiki>''. [[Kategorija:Playboi Carti dziesmas]] [[Kategorija:2017. gada singli]] 7hwc3fwqgn1b3vg7omkfguo42wzqmg9 3657244 3656993 2022-07-20T08:09:50Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{DISPLAYTITLE:''wokeuplikethis*''}} {{Singla infokaste |Nosaukums=''wokeuplikethis*'' |Attēls=Wokeuplikethis.jpg |Izpildītājs=''[[Playboi Carti]]'' un ''[[Lil Uzi Vert]]'' |Albums=''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'' |Izdots={{dat|2017|4|7}} |Ierakstīts=2017 |Žanrs=[[Hiphops]] |Garums=3:56 |Izdevējs={{hlist|''[[AWGE]]''|''[[Interscope Records]]''}} |Autors= |Vardi=''[[Playboi Carti]]'' un ''[[Lil Uzi Vert]]'' |Producents=''[[Pi'erre Bourne]]'' |Iepriekšējais singls=''Margiela Roof'' |Šis singls=''wokeuplikethis*'' |Nākamais singls=RAF |Youtube=https://www.youtube.com/watch?v=REmZhFKmOmo |Hronoloģija=''[[Playboi Carti]]'' |No albuma=''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]'' }} '''''wokeuplikethis*''''' ir amerikāņu repera [[Playboi Carti]] dziesma, kurā piedalās reperis [[Lil Uzi Vert]]. Dziesmu producējis [[Pi'erre Bourne]], un tā izdota 2017. gada 7. aprīlī kā otrais singls no Carti tāda paša nosaukuma komerciālās debijas miksteipa ''[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]''. Dziesmā semplots [[Atlanta]]s repa grupas ''[[Dem Franchize Boyz]]'' 2004. gada singls ''White Tee''. == Izdošana == Dziesmas pirmatskaņojums notika 2017. gada 10. martā [[SoundCloud]], bet 2017. gada 7. aprīlī tā tika izdota ciparu lejupielādei [[iTunes]]. == Mūzikas video == Dziesmas oficiālā videoklipa pirmizrāde notika 2017. gada 7. augustā vietnē [[Tidal]], un 2020. gada maijā tas bija skatīts 39 miljonus reižu. Videoklipa režisors ir Džeimss “JMP” Pereira, kurš vēlāk uzņēma videoklipus amerikāņu repera [[XXXTENTACION]] dziesmām <nowiki>''</nowiki>''[[Look At Me!]]<nowiki>''</nowiki>'' un <nowiki>''</nowiki>''Moonlight<nowiki>''</nowiki>''. [[Kategorija:Playboi Carti dziesmas]] [[Kategorija:2017. gada singli]] sj8wdi1tym5y52skf1qgesox75fv8n7 0 516526 3656978 3648358 2022-07-19T13:59:05Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Singla infokaste|Nosaukums=Magnolia|Attēls=|Izpildītājs=[[Playboi Carti]]|Albums=[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]|Izdots={{dat|2017|7|14}}|Ierakstīts=2017|Žanrs=[[Hip-Hop|Reps]]|Garums=3:02|Izdevējs={{hlist|[[AWGE]]|[[Interscope Records]]}}|Autors=|Vardi=[[Playboi Carti]]|Producents=[[Pi'erre Bourne]]|Iepriekšējais singls=[[wokeuplikethis*]]|Šis singls=[[Magnolia (dziesma)|Magnolia]]|Nākamais singls=RAF|Youtube=https://www.youtube.com/watch?v=oCveByMXd_0|Hronoloģija=[[Playboi Carti]]|No albuma=[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]}}"'''Magnolia'''" ir amerikāņu repera [[Playboi Carti]] hip hop dziesma. Tas tika izdots 2017. gada 14. aprīlī kā trešais singls no viņa tāda paša nosaukuma debijas komerciālā miksteipa [[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]] (2017). Dziesmu producējis Pi'erre Bourne. Nosaukums attiecas uz "''Magnolia Projects"'' [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]]. Sākumā ir paraugs no [[The Jamie Foxx Show]], kas tiek izmantots kā Pi'erre producenta atzīme. == Mūzikas video == 2017. gada 8. jūlijā dziesmai ''106 & Park'' tika izdots mūzikas video. To režisēja Hidji Films, un tajā piedalās dziesmas producenta Pi'erre Bourne, [[A$AP Rocky]] un [[A$AP Mob]], m14thew, harve (pazīstams arī kā xxwv), Slim Jxmmi, x.mofe, Southside, A Boogie wit da Hoodie, epizodiskās filmas. Dons Q, Nav, Casanova, Smooky Margielaa, Juelz Santana un Cash, viens no XO dalībniekiem. Mūzikas video filmēts Ņujorkā. 2022. gada jūnijā videoklipam ir vairāk nekā 165 miljoni skatījumu. [[Kategorija:Playboi Carti dziesmas]] [[Kategorija:2017. gada singli]] 215db0rjcxpxdg4xl1b7hcp1pg8n3d3 3656981 3656978 2022-07-19T14:03:03Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Singla infokaste|Nosaukums=Magnolia|Attēls=|Izpildītājs=[[Playboi Carti]]|Albums=[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]|Izdots={{dat|2017|4|14}}|Ierakstīts=2017|Žanrs=[[Hiphops]]|Garums=3:02|Izdevējs={{hlist|AWGE|[[Interscope Records]]}}|Autors=|Vardi=[[Playboi Carti]]|Producents=[[Pi'erre Bourne]]|Iepriekšējais singls=[[wokeuplikethis*]]|Šis singls=[[Magnolia (dziesma)|Magnolia]]|Nākamais singls=RAF|Youtube=https://www.youtube.com/watch?v=oCveByMXd_0|Hronoloģija=[[Playboi Carti]]|No albuma=[[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]]}}"'''Magnolia'''" ir amerikāņu repera [[Playboi Carti]] hip hop dziesma. Tas tika izdots 2017. gada 14. aprīlī kā trešais singls no viņa tāda paša nosaukuma debijas komerciālā miksteipa [[Playboi Carti (miksteips)|Playboi Carti]] (2017). Dziesmu producējis Pi'erre Bourne. Nosaukums attiecas uz "''Magnolia Projects"'' [[Ņūorleāna|Ņūorleānā]]. Sākumā ir paraugs no [[The Jamie Foxx Show]], kas tiek izmantots kā Pi'erre producenta atzīme. == Mūzikas video == 2017. gada 8. jūlijā dziesmai ''106 & Park'' tika izdots mūzikas video. To režisēja Hidji Films, un tajā piedalās dziesmas producenta Pi'erre Bourne, [[A$AP Rocky]] un [[A$AP Mob]], m14thew, harve (pazīstams arī kā xxwv), Slim Jxmmi, x.mofe, Southside, A Boogie wit da Hoodie, epizodiskās filmas. Dons Q, Nav, Casanova, Smooky Margielaa, Juelz Santana un Cash, viens no XO dalībniekiem. Mūzikas video filmēts Ņujorkā. 2022. gada jūnijā videoklipam ir vairāk nekā 165 miljoni skatījumu. [[Kategorija:Playboi Carti dziesmas]] [[Kategorija:2017. gada singli]] i0kun5jnfdddx46c7fq3jukpqpbt9o3 0 516593 3657063 3656358 2022-07-19T19:30:23Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Lil Uzi Vert vs. The World'' | Izpildītājs = Miksteips no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = Lil Uzi Vert vs. The World.jpg | Background = #a686c4 | Izdots = {{dat|2016|4|15}} | Ierakstīts = 2016 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 33:52 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = {{hlist|''[[Atlantic Records|Atlantic]]''|''Generation Now''}} | Producents = {{hlist|''Cubeatz''|''Don Cannon''|''Lyle LeDuff''|''Maaly Raw''|''Metro Boomin''|''WondaGurl''}} | Izpildītājsģen = ''[[Lil Uzi Vert]]'' | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Luv Is Rage.jpg|60px]]<br />'''''[[Luv Is Rage]]'''''<br />([[2015. gads|2015]]) | Šis albums = [[Attēls:Lil Uzi Vert vs. The World.jpg|60px]]<br />'''''[[Lil Uzi Vert vs. The World]]'''''<br />([[2016. gads|2016]]) | Nākamais albums = [[Attēls:The Perfect LUV Tape.jpg|60px]]<br />'''''[[The Perfect LUV Tape]]'''''<br />([[2016. gads|2016]]) }} "'''''Lil Uzi Vert vs. The World'''''" ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[reperis|repera]] ''[[Lil Uzi Vert]]'' trešais miksteips. To 2016. gada 15. aprīlī izdeva ''Generation Now'' un ''[[Atlantic Records]]''. Miksteipu producējuši ''Cubeatz'', ''Don Cannon'', ''Lyle LeDuff'', ''Maaly Raw'', ''Metro Boomin'' un ''WondaGurl''. Miksteipa turpinājums — ''[[The Perfect LUV Tape]]'' — tika izdots 2020. gada 13. martā. == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts |collapsed=no |headline=''Lil Uzi Vert vs. The World'' |all_writing=''[[Lil Uzi Vert]]'' |writing_credits=yes |title1=Canadian Goose |length1=3:38 |title2=Hi Roller |length2=4:36 |title3=Money Longer |writer3=''Lil Uzi Vert'' |length3=3:18 |title4=Grab the Wheel |title5=You Was Right |length5=2:43 |title6=Baby Are You Home |writer6=''Lil Uzi Vert'' |length6=3:50 |title7=Ps & Qs |length7=3:41 |title8=Team Rocket |writer8=''Lil Uzi Vert'' |length8=3:26 |title9=Scott and Ramona |writer9=''Lil Uzi Vert'' |length9=3:41 |writer2=''Lil Uzi Vert'' |writer1=''Lil Uzi Vert'' |writer4=''Lil Uzi Vert'' |writer5=''Lil Uzi Vert'' |writer7=''Lil Uzi Vert'' |length4=4:55 |all_lyrics=''Lil Uzi Vert'' |total_length=33:52 }} [[Kategorija:2016. gada albumi]] [[Kategorija:Lil Uzi Vert albumi]] c64fw2v1g23diuu77gtezex0vexd151 0 516607 3657064 3656362 2022-07-19T19:30:49Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{kategorijas+}} {{Nosaukums slīprakstā}} {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Luv Is Rage'' | Izpildītājs = Miksteips no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = Luv Is Rage.jpg | Background = #a686c4 | Izdots = {{dat|2015|10|30}} | Ierakstīts = 2015 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 60:25 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = {{hlist|[[Atlantic Records|Atlantic]]|Generation Now}} | Producents = *Bobby Kritical *Chapo *Charlie Handsome *Charlie Heat *Orange Factory Music *DJ Plugg *Don Cannon *DP Beats *FKi 1st *FKi *Lex Luger *Maaly Raw *MP808 *Slade Da Monsta *Sonny Digital *TM88 *Treez Lowkey *V12 The Hitman *Xay Scott *Wheezy | Izpildītājsģen = ''[[Lil Uzi Vert]]'' | Iepriekšējais albums = <br />'''''The Real Uzi'''''<br />([[2014. gads|2014]]) | Šis albums = [[Attēls:Luv Is Rage.jpg|60px]]<br />'''''[[Luv Is Rage]]'''''<br />([[2015. gads|2015]]) | Nākamais albums = [[Attēls:Lil Uzi Vert vs. The World.jpg|60px]]<br />'''''[[Lil Uzi Vert vs. The World]]'''''<br />([[2016. gads|2016]]) }} "'''''Luv Is Rage'''''" ir amerikāņu repera ''[[Lil Uzi Vert]]'' komerciālās debijas miksteips. To 2015. gada 30. oktobrī izdeva ''Generation Now'' un ''[[Atlantic Records]]''. Miksteipā kā viesmākslinieki piedalās ''[[Young Thug]]'' un ''[[Wiz Khalifa]]''. Tā turpinājums tika izdots 2017. gada 25. augustā. [[Kategorija:Lil Uzi Vert albumi]] [[Kategorija:2015. gada albumi]] jl9dj5k6q2pn74hui9kdmoizls9yl6e 0 517011 3657049 3652020 2022-07-19T18:25:48Z 85.254.75.151 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = Olehs Ždanovs | vārds_orig = ''Олег Володимирович Жданов'' | attēls = Жданов11.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1966 | dz_mēnesis = 3 | dz_diena = 30 | dz_vieta = {{vieta|PSRS|Ukrainas PSR|Hmeļnicka|td=Ukraina}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = | pilsonība = | tautība = [[ukrainis]] | dzimums = V | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | paraksts = | piezīmes = | kategorijas = jā | citas daļas = {{Militārpersonas infodaļa | dienesta_pakāpe = [[Attēls:UA_shoulder_mark_17.svg|25px]]<br />[[pulkvedis]] | dienesta_laiks = 1987. — 1992.<br />1992. — 2007. | valsts = {{flaga|PSRS}} [[Padomju Savienība|PSRS]]<br />{{flaga|Ukraina}}[[Ukraina]] | struktūra = sauszemes bruņotie spēki | vienība = 128. atsevišķā kalnu uzbrukuma Aizkarpatu brigāde | komandēja = | kaujas = | izglītība = Hmeļnickas Augstākā artilērijas pavēlniecības skola | apbalvojumi = YouTube Sudraba poga | cits_darbs = Komentētājs, blogeris, militārais eksperts }} }} '''Olehs Ždanovs''' ([[Ukraiņu valoda|ukraiņu]]: ''Олег Володимирович Жданов''; dzimis [[1966. gads|1966.]] gada [[30. marts|30. martā]] [[Hmeļnicka|Hmeļnickā]]) - [[Padomju Savienība|padomju]] un [[Ukraiņi|ukraiņu]] [[karavīrs]], [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] rezerves [[pulkvedis]], [[Militārisms|militārais eksperts]] un [[Blogeris|videoblogeris]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20220527152722/https://www.dialog.ua/person/Oleg_Zhdanov|title=Олег Жданов}}</ref> == Biogrāfija == Dzimis 1966. gada [[30. marts|30. martā]] [[Hmeļnicka|Hmeļnickā]].<ref name=":0">{{Tīmekļa atsauce|url=https://amp.my.ua/persons/oleg-zhdanov|title=Жданов Олег: полковник запаса ВСУ и военный эксперт}}</ref> [[1987. gads|1987.]] gadā absolvējis [[Hmeļnickas Augstāko artilērijas pavēlniecības skola|Hmeļnickas Augstāko artilērijas pavēlniecības skolu]]. No 1987. līdz [[1992. gads|1992.]] gadam dienējis [[Sarkanā armija|padomju bruņoto spēku]] grupā [[Vācija|Vācijā]], [[Borna|Bornā]] (visticamāk, 1. gvardes tanku armijas 9. tanku divīzijas 96. pašpiedziņas [[artilērija]]s pulkā). No 1992. līdz [[1999. gads|1999.]] gadam dienējis [[Aizkarpatu apgabals|Karpatu militārā apgabala]] 38. armijas korpusa 128. gvardes mehanizētās divīzijas 331. pašpiedziņas artilērijas pulkā ([[Perečina]], [[Aizkarpatu apgabals]]), bet [[1997. gads|1997.]] un 1999. gadā Ždanovs strādāja par pasniedzēju [[Ukrainas Nacionālā aizsardzības akadēmija|Ukrainas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā]]. No 1999. līdz [[2004. gads|2004.]] gadam viņš strādāja Raķešu spēku un artilērijas galvenajā direkcijā. 2004. gadā viņš dienēja [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas Bruņoto spēku]] Ģenerālštāba galvenajā operatīvajā direkcijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20220506113314/https://gordonua.com/ukr/live/likvidatsija-zelenskogo-zaluzhnij-udar-po-krimskomu-mostu-povernennja-donbasu-interv-ju-gordona-iz-zhdanovim-transljatsija-1605805.html|title=Ліквідація Зеленського, Залужний, удар по Кримському мосту, повернення Донбасу. Інтерв'ю Гордона зі Ждановим. Трансляція}}</ref> [[2007. gads|2007.]] gadā viņš atvaļinājās būdams [[Pulkvedis|pulkveža]] pakāpē.<ref name=":0" /> [[2015. gads|2015.]] gadā viņš bija [[Kijiva]]s pilsētas domes 7. sasaukuma reģionālās padomes deputāta kandidāts no apvienības ''Samopomich'', taču netika ievēlēts.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://elections.rbc.ua/ukr/kandidat/473|title=Жданов Олег Володимирович, місцеві вибори 2015}}</ref> === Darbība žurnālistikā === Kopš [[2016. gads|2016.]] gada viņš bieži uzstājies [[Televīzija|televīzijā]]<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20220507121338/https://apostrophe.ua/ua/article/politics/foreign-policy/2017-11-13/kreml-popal-v-lovushku-zachem-ukraintsev-pugayut-nastupleniem-voysk-putina/15495|title=Кремль потрапив у пастку: навіщо українців лякають наступом військ Путіна}}</ref> un [[Ukraina]]s,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20220417061934/https://news.obozrevatel.com/vojna-v-ukraine/chego-hochet-putin-ot-nastupleniya-na-donbass-i-chto-poluchit-zhdanov-ozvuchil-prognoz.htm|title=Чего хочет Путин от наступления на Донбасс и что получит: Жданов озвучил прогноз}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20220422232137/https://gordonua.com/ukr/news/war/zhdanov-u-nas-zaraz-dobrij-istorichnij-shans-povernutisja-do-kordoniv-1991-roku-donetsk-lugansk-ta-krim-budut-povernuti-pid-chas-kontrnastupu-1605862.html|title=Жданов: У нас зараз гарний історичний шанс повернутися до кордонів 1991 року. Донецьк, Луганськ і Крим повернуть під час контрнаступу}}</ref> [[Krievija]]s, [[Baltkrievija]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://polskieradio.pl/art9758_2944053|title=Вайсковы эксперт пра расійскую прапаганду: Ейск выдаюць за Херсон, Падмаскоўе – за Кіеў}}</ref> un [[Irāka]]s<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://web.archive.org/web/20220331100952/https://almashareq.com/en_GB/articles/cnmi_am/features/2022/03/08/feature-03|title=Kremlin's troubles in Ukraine harken to Soviet defeat in Afghanistan}}</ref> medijos. Viņš bieži parādās televīzijā, raksta rakstus tādiem Ukrainas medijiem kā ''Gordon'', ''Obozrevatel'', ''Glavred'' un uzstājas tiešraidē Ukrainas Vienoto ziņu telemaratonā.<ref name=":0" /> Viņš ir izveidojis savu ''[[YouTube]]'' kanālu, kur publicē video ar militāro operāciju analīzi, un kurā viņam ir 600 tūkstoši abonentu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.youtube.com/channel/UC111NXlcDs0VGfyre6EiPmA|title=Олег Жданов - YouTube|website=www.youtube.com|access-date=2022-07-14}}</ref> == Privātā dzīve == Kopš [[1987. gads|1987.]] gada viņš ir precējies ar Ludmilu Ždanovu. Viņa ieņem stratēģiskās attīstības direktores amatu izdevniecībā ''Zdorov'ja Ukraïny''. Dēls Volodimirs ir uzņēmējs-konditors.<ref name=":0" /> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == * [https://www.facebook.com/people/%D0%9E%D0%BB%D0%B5%D0%B3-%D0%96%D0%B4%D0%B0%D0%BD%D0%BE%D0%B2/100008985185973/ Facebook konts] * [https://www.youtube.com/channel/UC111NXlcDs0VGfyre6EiPmA YouTube kanāls] {{DEFAULTSORT:Ždanovs, Olehs}} [[Kategorija:1966. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Hmeļnickā dzimušie]] [[Kategorija:Ukrainas politiķi]] [[Kategorija:Ukrainas virsnieki]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] nrybnynsvhtqbds39ngz7kbo0leh4vw 0 517354 3656908 3656649 2022-07-19T12:41:04Z Papuass 88 wikitext text/x-wiki {{Valsts amatpersonas infokaste | vārds = Romāns Mežeckis | vārds_orģ = | attēls = 12.Saeimas deputātu svinīgais solījums (15096437444).jpg | att_izm = 275px | mazs_att = | apraksts = Romāns Mežeckis 2014. gadā | amats = [[Rīgas dome]]s deputāts | term_sākums = {{dat|2020|10|2|N}} | term_beigas = {{dat|2021|12|27|N}} | viceprezidents = | vicepremjers = | prezidents = [[Egils Levits]] | premjers = [[Arturs Krišjānis Kariņš]] | priekštecis = | pēctecis = | amats2 = [[12. Saeima]]s deputāts | term_sākums2 = {{dat|2017|7|13|N|bez}} | term_beigas2 = {{dat|2018|11|6|N|bez}} | viceprezidents2 = | vicepremjers2 = | prezidents2 = * [[Raimonds Vējonis]] * [[Andris Bērziņš (Latvijas prezidents)|Andris Bērziņš]] | premjers2 = * [[Māris Kučinskis]] * [[Laimdota Straujuma]] | priekštecis2 = | pēctecis2 = | amats7 = [[7. Saeima]]s deputāts | term_sākums7 = {{dat|1998|11|3|N}} | term_beigas7 = {{dat|2002|11|5|N}} | viceprezidents7 = | vicepremjers7 = | vietnieks7 = | prezidents7 = * [[Vaira Vīķe-Freiberga]] * [[Guntis Ulmanis]] | premjers7 = * [[Guntars Krasts]] * [[Vilis Krištopans]] * [[Andris Šķēle]] * [[Andris Bērziņš (politiķis, 1951)|Andris Bērziņš]] | priekštecis7 = | pēctecis7 = <!------ Personas dati ------> | dzim_dati = {{dzimšanas datums un vecums|1964|9|7}} | dzim_vieta = | dzīves_vieta = {{vieta|Latvija|Rīga}} | mir_dati = | mir_vieta = | apglabāts = | tautība = [[latvietis]] | partija = * [[Demokrātiskā partija Saimnieks]] * [[Jaunā partija]] * [[Latvijas Pirmā partija]] * [[Zaļo un Zemnieku savienība]] * [[No sirds Latvijai]] * [[Saskaņa]] (pašlaik) | dinastija = | tēvs = | māte = | dzīvesb = [[Iveta Grigule-Pēterse]] (1987-1996) | bērni = | profesija = [[jurists]] | alma_mater = [[Latvijas Universitāte]] | reliģija = | paraksts = | paraksts_izm = | piezīmes = }} '''Romāns Mežeckis''' (dzimis {{dat|1964|9|7}}) ir latviešu jurists un politiķis, bijis [[Jūrmala]]s un [[Rīgas Dome]]s deputāts. Bijis arī [[7. Saeima|7.]] un [[12. Saeima]]s deputāts. Bijis A/s [[Ventspils nafta]] padomes priekšsēdētāja vietnieks.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.nasdaqbaltic.com/statistics/en/news/archive/201321|title=Market News Archive — Nasdaq Baltic|website=www.nasdaqbaltic.com|access-date=2022-07-18|language=en}}</ref> Bijis vairāku politisko partiju biedrs. [[6. Saeimas vēlēšanas|6. Saeimas vēlēšanās]] Mežeckis kandidēja no partijas "[[Demokrātiskā partija "Saimnieks"|Saimnieks]]". Nākamajās, [[7. Saeimas vēlēšanas|7. Saeimas]] vēlēšanās jau no "[[Jaunā partija|Jaunās partijas]]". 2005.gada [[Rīgas Dome]]s vēlēšanās Mežcekis bija [[Ainārs Šlesers|Aināra Šlesera]] spēkā "[[Latvijas Pirmā partija]]" un kandidēja no tās. 2013.gada pašvaldību vēlēšanās Mežecka izvēle jau bija [[Zaļo un zemnieku savienība]], no kuras viņš arī tika ievēlēts [[Jūrmala]]s domē. 2014.gada [[12. Saeimas vēlēšanas|12. Saeimas]] vēlēšanās šis pats cilvēks tika parlamentā no partijas "[[Atmoda Latvijai|No sirds Latvijai]]". Visbeidzot Romāns Mežeckis pieslējies "[[Saskaņa]]i".<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/286438-politiskais-migrants-nr1-romans-mezeckis-sabijis-jau-piecas-partijas-un-nu-pieslienas-saskanai|title=Politiskais migrants Nr.1: Romāns Mežeckis sabijis jau piecās partijās un nu pieslienas "Saskaņai"|website=Jauns.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> 1998. gadā ievēlēts [[7. Saeima|7. Saeimā]] no ievēlēts no saraksta [[Jaunā partija|Jaunās partijas]] saraksta, darbojies aizsardzības un iekšlietu komisijā, kā arī nacionālās drošības komisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima_DepWeb_Archive.nsf/0/E1B10090E3952A28C22577AE002BF08F/$FILE/mezeckis.htm|title=Romāns Mežeckis|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-18}}</ref> 2004. gadā ievēlēts par [[Latvenergo]] Padomes priekšsēdētāja vietnieku.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://latvenergo.lv/lv/zinas|title=Ziņas|website=Latvenergo|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> 2008. gadā absolvējis [[Latvijas Universitātes Juridiskā fakultāte|Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti]], iegūstot sociālo zinātņu bakalaura grādu tiesībzinātnē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/romans-mezeckis|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2022-07-18}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.riga.lv/lv/darbinieks/romans-mezeckis|title=Romāns Mežeckis {{!}} Rīgas valstspilsētas pašvaldība|website=www.riga.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> Romāna Mežecka parādsaistības par 2013.gadu, balotējoties 2014.gadā, bija sasniegušas pusmiljonu eiro. Mežecka parādi turpinājuši tikai augšupejošu līkni jau no 2006.gada. Dažus gadus pirms tam viņam bija arī uzkrājumi, taču nu jau vairākus gadus tādu nav vispār. [[LTV Panorāma|LTV "Panorāma"]] vēstīja, ka Mežecka parādaistības jau pārsniedz pusmiljonu, taču par uzkrājumiem ziņu nav.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/286438-politiskais-migrants-nr1-romans-mezeckis-sabijis-jau-piecas-partijas-un-nu-pieslienas-saskanai|title=Politiskais migrants Nr.1: Romāns Mežeckis sabijis jau piecās partijās un nu pieslienas "Saskaņai"|website=Jauns.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref> 2014. gadā ievēlēts [[12. Saeima|12. Saeimā]] no partijas, no partijas [[Atmoda Latvijai|No sirds Latvijai]] saraksta, 2018. gadā izstājies no Saeimas frakcijas, kļūstot par neatkarīgo deputātu. Darbojies valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā, Eiropas lietu komisijā un aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas korupcijas novēršanas apakškomisijā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://titania.saeima.lv/Personal/Deputati/Saeima12_DepWeb_Public.nsf//0/A3F655496C73E40CC2257D7B0032D94F?OpenDocument&lang=LV|title=Romāns Mežeckis - Latvijas Republikas 12.Saeima|website=titania.saeima.lv|access-date=2022-07-18}}</ref> 2021. gadā Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija apturēja deputāta Romāna Mežecka pilnvaras, jo tika saņemts iesniegums, ka viņš uz laiku noliek savas pilnvaras, līdz ar to komisija pieņēma attiecīgu lēmumu. Mežeckis vienlaikus ieņēma arī deputāta amatu [[Jūrmala]]s domē, pārstāvot kūrortpilsētas mēra [[Gatis Truksnis|Gata Trukšņa]] [[Zaļo un zemnieku savienība]]s sarakstu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://jauns.lv/raksts/zinas/478971-rigas-pilsetas-velesanu-komisija-apturejusi-deputata-mezecka-pilnvaras|title=Rīgas pilsētas vēlēšanu komisija apturējusi deputāta Mežecka pilnvaras|website=Jauns.lv|access-date=2022-07-18|language=lv}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://pv2021.cvk.lv/pub/kandidati/romans-mezeckis|website=pv2021.cvk.lv|access-date=2022-07-18}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} {{12. Saeima}} {{7. Saeima}} {{Rīgas dome 2020}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mežeckis, Romāns}} [[Kategorija:1964. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Latvijas politiķi]] [[Kategorija:7. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:12. Saeimas deputāti]] [[Kategorija:Rīgas domes deputāti (2020—2025)]] [[Kategorija:Latvijas Universitātes absolventi]] k9ltbr9jt8d2tcia6w8nrsktq5aor9k 0 517355 3656957 3656375 2022-07-19T13:43:06Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Eternal Atake'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg | Background = #66accc | Izdots = {{dat|2020|3|5}} | Ierakstīts = 2018–2020 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 62:13 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = Generation Now [[Atlantic Records|Atlantic]] | Producents = * Bobby Raps * Brandon Finessin * Bugz Ronin * Chief Keef * Cousin Vinny * Dez Wright Beats * Felipe S * Harold Harper * Ike Beatz * Loesoe * Mayyzo * Nick Seeley * Oogie Mane * Outtatown * Starboy * Supah Mario * TM88 * Wheezy * Yung Lan | Izpildītājsģen = ''Lil Uzi Vert'' | Iepriekšējais albums = <br />'''''[[Luv Is Rage 2]]'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Šis albums = [[Attēls:Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg|60px]]<br />'''''Eternal Atake'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Nākamais albums = <br />'''''The Pink Tape'''''<br />(TBA) | Singls1 = Futsal Shuffle 2020 | Singls1 datums = 13. decembris, 2019. gads | Singls2 = That Way | Singls2 datums = 1. marts, 2020. gads }} '''''Eternal Atake''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|repera]] [[Lil Uzi Vert]] otrais studijas albums. Tas ir viņu pirmais projekts kopš 2017. gada studijas albuma "''[[Luv Is Rage 2]]''". Pēc sākotnējās izziņošanas 2018. gadā albums tika izdots 2020. gada 6. martā, izmantojot ''Generation Now'' un ''[[Atlantic Records]]'' kā pārsteiguma izlaidumu. Albumu atbalstīja singli "''Futsal Shuffle 2020''" un "''That Way''", kas vēlāk parādījās kā albuma bonusa skaņdarbi. Albumā viesojas amerikāņu dziedātājs [[Syd]]. ''Eternal Atake'' saņēma plašu atzinību un debitēja [[ASV]] [[Billboard 200]] virsotnē, kļūstot par Lil Uzi Vert otro ASV albumu pirmajā vietā. Albuma luksusa versija ar nosaukumu "''[[Lil Uzi Vert vs. The World 2]]''" tika izdota nedēļu vēlāk, 13. martā. == Dziesmu sarakts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=Eternal Atake|all_writing=[[Lil Uzi Vert]], izņēmumi ir minēti|writing_credits=yes|title1=Baby Pluto|length1=3:30|title2=Lo Mein|length2=3:15|title3=Silly Watch|writer3=Lil Uzi Vert|length3=3:15|title4=POP|title5=You Better Move|length5=3:16|title6=Homecoming|writer6=Lil Uzi Vert|length6=3:33|title7=I'm Sorry|length7=3:31|title8=Celebration Station|writer8=Lil Uzi Vert|length8=3:15|title9=Bigger Than Life|writer9=Lil Uzi Vert|length9=3:12|title10=Chrome Heart Tags|length10=3:32|title11=Bust Me|length11=3:14|writer2=Lil Uzi Vert|writer1=Lil Uzi Vert|writer4=Lil Uzi Vert|writer5=Lil Uzi Vert|writer11=Lil Uzi Vert|writer10=Lil Uzi Vert|writer7=Lil Uzi Vert|length4=3:47|all_lyrics=Lil Uzi Vert|title12=Prices|length12=3:53|writer12=Lil Uzi Vert|title13=Urgency|length13=3:01|writer13=Lil Uzi Vert & Syd|title14=Venetia|length14=3:08|writer14=Lil Uzi Vert|title15=Secure The Bag|length15=3:58|writer15=Lil Uzi Vert|total_length=60:02|note13=piedaloties [[Syd]]|title16=P2|length16=3:64|writer16=Lil Uzi Vert|title17=Futsal Shuffle 2020 - Bonus Track|length17=3:18|writer17=Lil Uzi Vert|title18=That Way - Bonus Track|length18=3:32|writer18=Lil Uzi Vert}} [[Kategorija:Lil Uzi Vert albumi]] [[Kategorija:2020. gada albumi]] 55fcl0uwpasamhiu1hfxphtl20a32am 3656964 3656957 2022-07-19T13:48:18Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Eternal Atake'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg | Background = #66accc | Izdots = {{dat|2020|3|5}} | Ierakstīts = 2018–2020 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 62:13 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = Generation Now [[Atlantic Records|Atlantic]] | Producents = * Bobby Raps * Brandon Finessin * Bugz Ronin * Chief Keef * Cousin Vinny * Dez Wright Beats * Felipe S * Harold Harper * Ike Beatz * Loesoe * Mayyzo * Nick Seeley * Oogie Mane * Outtatown * Starboy * Supah Mario * TM88 * Wheezy * Yung Lan | Izpildītājsģen = Lil Uzi Vert | Iepriekšējais albums = <br />'''''[[Luv Is Rage 2]]'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Šis albums = [[Attēls:Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg|60px]]<br />'''''Eternal Atake'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Nākamais albums = <br />'''''The Pink Tape'''''<br />(TBA) | Singls1 = Futsal Shuffle 2020 | Singls1 datums = 13. decembris, 2019. gads | Singls2 = That Way | Singls2 datums = 1. marts, 2020. gads | Skaits = 18 }} '''''Eternal Atake''''' ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|repera]] [[Lil Uzi Vert]] otrais studijas albums. Tas ir viņu pirmais projekts kopš 2017. gada studijas albuma "''[[Luv Is Rage 2]]''". Pēc sākotnējās izziņošanas 2018. gadā albums tika izdots 2020. gada 6. martā, izmantojot ''Generation Now'' un ''[[Atlantic Records]]'' kā pārsteiguma izlaidumu. Albumu atbalstīja singli "''Futsal Shuffle 2020''" un "''That Way''", kas vēlāk parādījās kā albuma bonusa skaņdarbi. Albumā viesojas amerikāņu dziedātājs [[Syd]]. ''Eternal Atake'' saņēma plašu atzinību un debitēja [[ASV]] [[Billboard 200]] virsotnē, kļūstot par Lil Uzi Vert otro ASV albumu pirmajā vietā. Albuma luksusa versija ar nosaukumu "''[[Lil Uzi Vert vs. The World 2]]''" tika izdota nedēļu vēlāk, 13. martā. == Fons == 2018. gada jūlijā [[Lil Uzi Vert]] [[Twitter]] publicēja divus ziņojumus: "''Eternal Atake''" un "''Eternal means forever. Atake means 2 overtake''", kas tika raksturoti kā noslēpumaini. 2018. gada 31. jūlijā, kas bija arī Lil Uzi Vert 23. dzimšanas diena, viņi no sava [[Instagram]] profila noņēma visas ziņas, izņemot divus — “''New Patek''” fragmentu un ''Eternal Atake'' veco vāka noformējumu. 9. decembrī Lil Uzi Vert apstiprināja, ka ''Eternal Atake'' ir pabeigts un ir paredzēts atbrīvošanai. 2019. gada 11. janvārī Lil Uzi Vert, izmantojot Instagram, paziņoja, ka viņi ir "''deleted everything''" un ir "done with music", lai gan daudzi uzskatīja, ka tas varētu būt tikai reklāmas triks un/vai reklāmas izvēršana. albums. 2020. gada 3. martā Lil Uzi Vert atklāja jaunu albuma vāku vietnē Twitter, pēc tam, kad ļāva faniem balsot par jauno vāku. == Dziesmu sarakts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=Eternal Atake|all_writing=[[Lil Uzi Vert]], izņēmumi ir minēti|writing_credits=yes|title1=Baby Pluto|length1=3:30|title2=Lo Mein|length2=3:15|title3=Silly Watch|writer3=Lil Uzi Vert|length3=3:15|title4=POP|title5=You Better Move|length5=3:16|title6=Homecoming|writer6=Lil Uzi Vert|length6=3:33|title7=I'm Sorry|length7=3:31|title8=Celebration Station|writer8=Lil Uzi Vert|length8=3:15|title9=Bigger Than Life|writer9=Lil Uzi Vert|length9=3:12|title10=Chrome Heart Tags|length10=3:32|title11=Bust Me|length11=3:14|writer2=Lil Uzi Vert|writer1=Lil Uzi Vert|writer4=Lil Uzi Vert|writer5=Lil Uzi Vert|writer11=Lil Uzi Vert|writer10=Lil Uzi Vert|writer7=Lil Uzi Vert|length4=3:47|all_lyrics=Lil Uzi Vert|title12=Prices|length12=3:53|writer12=Lil Uzi Vert|title13=Urgency|length13=3:01|writer13=Lil Uzi Vert & Syd|title14=Venetia|length14=3:08|writer14=Lil Uzi Vert|title15=Secure The Bag|length15=3:58|writer15=Lil Uzi Vert|total_length=60:02|note13=piedaloties [[Syd]]|title16=P2|length16=3:64|writer16=Lil Uzi Vert|title17=Futsal Shuffle 2020 - Bonus Track|length17=3:18|writer17=Lil Uzi Vert|title18=That Way - Bonus Track|length18=3:32|writer18=Lil Uzi Vert}} [[Kategorija:Lil Uzi Vert albumi]] [[Kategorija:2020. gada albumi]] fxxjiq5rti7c4akpt4ybg58n0xrsh6j 3657061 3656964 2022-07-19T19:29:20Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Eternal Atake'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg | Background = #66accc | Izdots = {{dat|2020|3|5}} | Ierakstīts = 2018–2020 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 62:13 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = Generation Now [[Atlantic Records|Atlantic]] | Producents = * Bobby Raps * Brandon Finessin * Bugz Ronin * Chief Keef * Cousin Vinny * Dez Wright Beats * Felipe S * Harold Harper * Ike Beatz * Loesoe * Mayyzo * Nick Seeley * Oogie Mane * Outtatown * Starboy * Supah Mario * TM88 * Wheezy * Yung Lan | Izpildītājsģen = Lil Uzi Vert | Iepriekšējais albums = <br />'''''[[Luv Is Rage 2]]'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Šis albums = [[Attēls:Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg|60px]]<br />'''''Eternal Atake'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Nākamais albums = <br />'''''The Pink Tape'''''<br />(TBA) | Singls1 = Futsal Shuffle 2020 | Singls1 datums = 13. decembris, 2019. gads | Singls2 = That Way | Singls2 datums = 1. marts, 2020. gads | Skaits = 18 }} "'''''Eternal Atake'''''" ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|repera]] [[Lil Uzi Vert]] otrais studijas albums. Tas ir viņu pirmais projekts kopš 2017. gada studijas albuma "''[[Luv Is Rage 2]]''". Pēc sākotnējās izziņošanas 2018. gadā albums tika izdots 2020. gada 6. martā, izmantojot ''Generation Now'' un ''[[Atlantic Records]]'' kā pārsteiguma izlaidumu. Albumu atbalstīja singli "''Futsal Shuffle 2020''" un "''That Way''", kas vēlāk parādījās kā albuma bonusa skaņdarbi. Albumā viesojas amerikāņu dziedātājs [[Syd]]. ''Eternal Atake'' saņēma plašu atzinību un debitēja [[ASV]] [[Billboard 200]] virsotnē, kļūstot par Lil Uzi Vert otro ASV albumu pirmajā vietā. Albuma luksusa versija ar nosaukumu "''[[Lil Uzi Vert vs. The World 2]]''" tika izdota nedēļu vēlāk, 13. martā. == Fons == 2018. gada jūlijā [[Lil Uzi Vert]] [[Twitter]] publicēja divus ziņojumus: "''Eternal Atake''" un "''Eternal means forever. Atake means 2 overtake''", kas tika raksturoti kā noslēpumaini. 2018. gada 31. jūlijā, kas bija arī Lil Uzi Vert 23. dzimšanas diena, viņi no sava [[Instagram]] profila noņēma visas ziņas, izņemot divus — “''New Patek''” fragmentu un ''Eternal Atake'' veco vāka noformējumu. 9. decembrī Lil Uzi Vert apstiprināja, ka ''Eternal Atake'' ir pabeigts un ir paredzēts atbrīvošanai. 2019. gada 11. janvārī Lil Uzi Vert, izmantojot Instagram, paziņoja, ka viņi ir "''deleted everything''" un ir "done with music", lai gan daudzi uzskatīja, ka tas varētu būt tikai reklāmas triks un/vai reklāmas izvēršana. albums. 2020. gada 3. martā Lil Uzi Vert atklāja jaunu albuma vāku vietnē Twitter, pēc tam, kad ļāva faniem balsot par jauno vāku. == Dziesmu sarakts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=Eternal Atake|all_writing=[[Lil Uzi Vert]], izņēmumi ir minēti|writing_credits=yes|title1=Baby Pluto|length1=3:30|title2=Lo Mein|length2=3:15|title3=Silly Watch|writer3=Lil Uzi Vert|length3=3:15|title4=POP|title5=You Better Move|length5=3:16|title6=Homecoming|writer6=Lil Uzi Vert|length6=3:33|title7=I'm Sorry|length7=3:31|title8=Celebration Station|writer8=Lil Uzi Vert|length8=3:15|title9=Bigger Than Life|writer9=Lil Uzi Vert|length9=3:12|title10=Chrome Heart Tags|length10=3:32|title11=Bust Me|length11=3:14|writer2=Lil Uzi Vert|writer1=Lil Uzi Vert|writer4=Lil Uzi Vert|writer5=Lil Uzi Vert|writer11=Lil Uzi Vert|writer10=Lil Uzi Vert|writer7=Lil Uzi Vert|length4=3:47|all_lyrics=Lil Uzi Vert|title12=Prices|length12=3:53|writer12=Lil Uzi Vert|title13=Urgency|length13=3:01|writer13=Lil Uzi Vert & Syd|title14=Venetia|length14=3:08|writer14=Lil Uzi Vert|title15=Secure The Bag|length15=3:58|writer15=Lil Uzi Vert|total_length=60:02|note13=piedaloties [[Syd]]|title16=P2|length16=3:64|writer16=Lil Uzi Vert|title17=Futsal Shuffle 2020 - Bonus Track|length17=3:18|writer17=Lil Uzi Vert|title18=That Way - Bonus Track|length18=3:32|writer18=Lil Uzi Vert}} [[Kategorija:Lil Uzi Vert albumi]] [[Kategorija:2020. gada albumi]] 1cuk3rh6jsuw2aps1563b6tdgwp7cnd 3657065 3657061 2022-07-19T19:31:42Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Italic title}}{{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Eternal Atake'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg | Background = #66accc | Izdots = {{dat|2020|3|5}} | Ierakstīts = 2018–2020 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 62:13 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = Generation Now [[Atlantic Records|Atlantic]] | Producents = * Bobby Raps * Brandon Finessin * Bugz Ronin * Chief Keef * Cousin Vinny * Dez Wright Beats * Felipe S * Harold Harper * Ike Beatz * Loesoe * Mayyzo * Nick Seeley * Oogie Mane * Outtatown * Starboy * Supah Mario * TM88 * Wheezy * Yung Lan | Izpildītājsģen = Lil Uzi Vert | Iepriekšējais albums = <br />'''''[[Luv Is Rage 2]]'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Šis albums = [[Attēls:Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg|60px]]<br />'''''Eternal Atake'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Nākamais albums = <br />'''''The Pink Tape'''''<br />(TBA) | Singls1 = Futsal Shuffle 2020 | Singls1 datums = 13. decembris, 2019. gads | Singls2 = That Way | Singls2 datums = 1. marts, 2020. gads | Skaits = 18 }} "'''''Eternal Atake'''''" ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|repera]] [[Lil Uzi Vert]] otrais studijas albums. Tas ir viņu pirmais projekts kopš 2017. gada studijas albuma "''[[Luv Is Rage 2]]''". Pēc sākotnējās izziņošanas 2018. gadā albums tika izdots 2020. gada 6. martā, izmantojot ''Generation Now'' un ''[[Atlantic Records]]'' kā pārsteiguma izlaidumu. Albumu atbalstīja singli "''Futsal Shuffle 2020''" un "''That Way''", kas vēlāk parādījās kā albuma bonusa skaņdarbi. Albumā viesojas amerikāņu dziedātājs [[Syd]]. ''Eternal Atake'' saņēma plašu atzinību un debitēja [[ASV]] [[Billboard 200]] virsotnē, kļūstot par Lil Uzi Vert otro ASV albumu pirmajā vietā. Albuma luksusa versija ar nosaukumu "''[[Lil Uzi Vert vs. The World 2]]''" tika izdota nedēļu vēlāk, 13. martā. == Fons == 2018. gada jūlijā [[Lil Uzi Vert]] [[Twitter]] publicēja divus ziņojumus: "''Eternal Atake''" un "''Eternal means forever. Atake means 2 overtake''", kas tika raksturoti kā noslēpumaini. 2018. gada 31. jūlijā, kas bija arī Lil Uzi Vert 23. dzimšanas diena, viņi no sava [[Instagram]] profila noņēma visas ziņas, izņemot divus — “''New Patek''” fragmentu un ''Eternal Atake'' veco vāka noformējumu. 9. decembrī Lil Uzi Vert apstiprināja, ka ''Eternal Atake'' ir pabeigts un ir paredzēts atbrīvošanai. 2019. gada 11. janvārī Lil Uzi Vert, izmantojot Instagram, paziņoja, ka viņi ir "''deleted everything''" un ir "done with music", lai gan daudzi uzskatīja, ka tas varētu būt tikai reklāmas triks un/vai reklāmas izvēršana. albums. 2020. gada 3. martā Lil Uzi Vert atklāja jaunu albuma vāku vietnē Twitter, pēc tam, kad ļāva faniem balsot par jauno vāku. == Dziesmu sarakts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=Eternal Atake|all_writing=[[Lil Uzi Vert]], izņēmumi ir minēti|writing_credits=yes|title1=Baby Pluto|length1=3:30|title2=Lo Mein|length2=3:15|title3=Silly Watch|writer3=Lil Uzi Vert|length3=3:15|title4=POP|title5=You Better Move|length5=3:16|title6=Homecoming|writer6=Lil Uzi Vert|length6=3:33|title7=I'm Sorry|length7=3:31|title8=Celebration Station|writer8=Lil Uzi Vert|length8=3:15|title9=Bigger Than Life|writer9=Lil Uzi Vert|length9=3:12|title10=Chrome Heart Tags|length10=3:32|title11=Bust Me|length11=3:14|writer2=Lil Uzi Vert|writer1=Lil Uzi Vert|writer4=Lil Uzi Vert|writer5=Lil Uzi Vert|writer11=Lil Uzi Vert|writer10=Lil Uzi Vert|writer7=Lil Uzi Vert|length4=3:47|all_lyrics=Lil Uzi Vert|title12=Prices|length12=3:53|writer12=Lil Uzi Vert|title13=Urgency|length13=3:01|writer13=Lil Uzi Vert & Syd|title14=Venetia|length14=3:08|writer14=Lil Uzi Vert|title15=Secure The Bag|length15=3:58|writer15=Lil Uzi Vert|total_length=60:02|note13=piedaloties [[Syd]]|title16=P2|length16=3:64|writer16=Lil Uzi Vert|title17=Futsal Shuffle 2020 - Bonus Track|length17=3:18|writer17=Lil Uzi Vert|title18=That Way - Bonus Track|length18=3:32|writer18=Lil Uzi Vert}} [[Kategorija:Lil Uzi Vert albumi]] [[Kategorija:2020. gada albumi]] 5d9rbzk5dgnm3tjtu4zia6uo5tvkcyw 3657071 3657065 2022-07-19T19:41:49Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Italic title}}{{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Eternal Atake'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg | Background = #66accc | Izdots = {{dat|2020|3|5}} | Ierakstīts = 2018–2020 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 62:13 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = Generation Now [[Atlantic Records|Atlantic]] | Producents = * Bobby Raps * Brandon Finessin * Bugz Ronin * Chief Keef * Cousin Vinny * Dez Wright Beats * Felipe S * Harold Harper * Ike Beatz * Loesoe * Mayyzo * Nick Seeley * Oogie Mane * Outtatown * Starboy * Supah Mario * TM88 * Wheezy * Yung Lan | Izpildītājsģen = Lil Uzi Vert | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Luv Is Rage 2.jpg|60px]]<br />'''''[[Luv Is Rage 2]]'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Šis albums = [[Attēls:Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg|60px]]<br />'''''Eternal Atake'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Nākamais albums = <br />'''''The Pink Tape'''''<br />(TBA) | Singls1 = Futsal Shuffle 2020 | Singls1 datums = 13. decembris, 2019. gads | Singls2 = That Way | Singls2 datums = 1. marts, 2020. gads | Skaits = 18 }} "'''''Eternal Atake'''''" ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|repera]] [[Lil Uzi Vert]] otrais studijas albums. Tas ir viņu pirmais projekts kopš 2017. gada studijas albuma "''[[Luv Is Rage 2]]''". Pēc sākotnējās izziņošanas 2018. gadā albums tika izdots 2020. gada 6. martā, izmantojot ''Generation Now'' un ''[[Atlantic Records]]'' kā pārsteiguma izlaidumu. Albumu atbalstīja singli "''Futsal Shuffle 2020''" un "''That Way''", kas vēlāk parādījās kā albuma bonusa skaņdarbi. Albumā viesojas amerikāņu dziedātājs [[Syd]]. ''Eternal Atake'' saņēma plašu atzinību un debitēja [[ASV]] [[Billboard 200]] virsotnē, kļūstot par Lil Uzi Vert otro ASV albumu pirmajā vietā. Albuma luksusa versija ar nosaukumu "''[[Lil Uzi Vert vs. The World 2]]''" tika izdota nedēļu vēlāk, 13. martā. == Fons == 2018. gada jūlijā [[Lil Uzi Vert]] [[Twitter]] publicēja divus ziņojumus: "''Eternal Atake''" un "''Eternal means forever. Atake means 2 overtake''", kas tika raksturoti kā noslēpumaini. 2018. gada 31. jūlijā, kas bija arī Lil Uzi Vert 23. dzimšanas diena, viņi no sava [[Instagram]] profila noņēma visas ziņas, izņemot divus — “''New Patek''” fragmentu un ''Eternal Atake'' veco vāka noformējumu. 9. decembrī Lil Uzi Vert apstiprināja, ka ''Eternal Atake'' ir pabeigts un ir paredzēts atbrīvošanai. 2019. gada 11. janvārī Lil Uzi Vert, izmantojot Instagram, paziņoja, ka viņi ir "''deleted everything''" un ir "done with music", lai gan daudzi uzskatīja, ka tas varētu būt tikai reklāmas triks un/vai reklāmas izvēršana. albums. 2020. gada 3. martā Lil Uzi Vert atklāja jaunu albuma vāku vietnē Twitter, pēc tam, kad ļāva faniem balsot par jauno vāku. == Dziesmu sarakts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=Eternal Atake|all_writing=[[Lil Uzi Vert]], izņēmumi ir minēti|writing_credits=yes|title1=Baby Pluto|length1=3:30|title2=Lo Mein|length2=3:15|title3=Silly Watch|writer3=Lil Uzi Vert|length3=3:15|title4=POP|title5=You Better Move|length5=3:16|title6=Homecoming|writer6=Lil Uzi Vert|length6=3:33|title7=I'm Sorry|length7=3:31|title8=Celebration Station|writer8=Lil Uzi Vert|length8=3:15|title9=Bigger Than Life|writer9=Lil Uzi Vert|length9=3:12|title10=Chrome Heart Tags|length10=3:32|title11=Bust Me|length11=3:14|writer2=Lil Uzi Vert|writer1=Lil Uzi Vert|writer4=Lil Uzi Vert|writer5=Lil Uzi Vert|writer11=Lil Uzi Vert|writer10=Lil Uzi Vert|writer7=Lil Uzi Vert|length4=3:47|all_lyrics=Lil Uzi Vert|title12=Prices|length12=3:53|writer12=Lil Uzi Vert|title13=Urgency|length13=3:01|writer13=Lil Uzi Vert & Syd|title14=Venetia|length14=3:08|writer14=Lil Uzi Vert|title15=Secure The Bag|length15=3:58|writer15=Lil Uzi Vert|total_length=60:02|note13=piedaloties [[Syd]]|title16=P2|length16=3:64|writer16=Lil Uzi Vert|title17=Futsal Shuffle 2020 - Bonus Track|length17=3:18|writer17=Lil Uzi Vert|title18=That Way - Bonus Track|length18=3:32|writer18=Lil Uzi Vert}} [[Kategorija:Lil Uzi Vert albumi]] [[Kategorija:2020. gada albumi]] lepybyifcct0k3nvdxljmfd3s6myf58 0 517401 3657015 3656855 2022-07-19T17:08:29Z Ludis21345 50146 papildināts, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Iva Majoli | vārds_orig = ''Iva Majoli'' | attēls = Iva Majoli.JPG | att_izm = 220px | caption = <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1977|8|12}} | placebirth = {{wikidata|property|linked|P19}} | datedeath = | placedeath = {{wikidata|property|P20}} | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = {{wikidata|property|raw|P2067}} [[kilograms|kg]] | turnedpro = 1991 | retired = 2004 | coach = | plays = ar labo roku; abrocīgs kreisais sitiens | careerprizemoney = {{wikidata|property|raw|P2121}} [[ASV dolārs|USD]] <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = 8 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestsinglesranking = 4. <small>({{dat|1996|2|5|L|bez}})</small> | AustralianOpenresult = QF (1996) | FrenchOpenresult = '''W''' (1997) | Wimbledonresult = QF (1997) | USOpenresult = 4R (1994) | WTAChampionshipsresult = QF (1997) | Olympicsresult = QF (1996) <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = 1 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestdoublesranking = 24. <small>({{dat|1995|8|21|L|bez}})</small> | AustralianOpenDoublesresult = 3R (1998) | FrenchOpenDoublesresult = 3R (1997, 2002, 2003) | WimbledonDoublesresult = QF (2001) | USOpenDoublesresult = QF (1997) | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|7|19|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Iva Majoli''' ({{val|hr|Iva Majoli}}; dzimusi {{dat|1977|8|12}}) ir profesionālo karjeru beigusī horvātu [[tenisiste]], spēlējusi gan Dienvidslāvijā, gan Horvātijā. Viņa sarūgtināja Martinu Hingisu, uzvarot viņu 1997. gada Francijas atklātajā čempionāta finālā.<ref>{{Publikācijas atsauce |last1=JURŠEVICA |first1=Māra |year= |title=Ivas Majoli lielākais sapnis piepildījies |journal=Sports |publisher= |volume= |issue=Nr. 137 (09.06.1997) |page=8. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7cissue:615213%7cpage:8 |doi= }}</ref> Savas karjeras laikā Majoli izcīnīja arī septiņus citus vienspēļu titulus un vienu dubultspēļu titulu. 1996. gada februārī viņa sasniedza karjeras augstāko vienspēļu ranga 4. vietu pasaules rangā.<ref>{{cite web|title=Iva Majoli, 1997 French Open champ, calls it quits|url=http://sportsillustrated.cnn.com/2004/tennis/specials/wimbledon/2004/06/29/majoli.retired/|publisher=Sports Illustrated|access-date=1 August 2012|date=June 29, 2004}}</ref> == Karjeras statistika == === Vietas Grand Slam turnīros === {{Tenisa apzīmējumi}} ==== Sieviešu vienspēles ==== {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|1992|1993|1994|1995|1996|1997|1998|1999|2000|2001|2002|2003|2004|}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=1996|A|A|A|A|QF|1R|3R|A|A|3R|2R|1R|A}} {{Tenisa stats|Francija|pg=1993|A|4R|4R|QF|QF|W|QF|A|2R|1R|2R|2R|A}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1994|A|A|1R|1R|A|QF|2R|A|A|1R|3R|1R|A}} {{Tenisa stats|ASV|pg=1992|2R|2R|4R|1R|1R|2R|2R|1R|A|3R|3R|1R|A}} |} == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[WTA balvas#Gada jaunpienācēja|WTA balva "Gada jaunpienācēja"]] (1993) * [[WTA balvas# "Gada atgriešanās"|WTA balva "Gada atgriešanās"]] (2000) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Majoli, Iva}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zagrebā dzimušie]] [[Kategorija:Horvātijas tenisisti]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] 098gmbla3o21h86yrrdlnzpv8ga7zxn 3657150 3657015 2022-07-20T04:18:20Z Ludis21345 50146 papildināts. wikitext text/x-wiki {{Tenisista infokaste | playername = Iva Majoli | vārds_orig = ''Iva Majoli'' | attēls = Iva Majoli.JPG | att_izm = 220px | caption = <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1977|8|12}} | placebirth = {{vieta|Dienvidslāvija|Zagreba|td=Horvātija}} | datedeath = | placedeath = {{wikidata|property|P20}} | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = {{wikidata|property|raw|P2067}} [[kilograms|kg]] | turnedpro = 1991 | retired = 2004 | coach = | plays = ar labo roku; abrocīgs kreisais sitiens | careerprizemoney = {{wikidata|property|raw|P2121}} [[ASV dolārs|USD]] <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = 8 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestsinglesranking = 4. <small>({{dat|1996|2|5|L|bez}})</small> | AustralianOpenresult = QF (1996) | FrenchOpenresult = '''W''' (1997) | Wimbledonresult = QF (1997) | USOpenresult = 4R (1994) | WTAChampionshipsresult = QF (1997) | Olympicsresult = QF (1996) <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = 1 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestdoublesranking = 24. <small>({{dat|1995|8|21|L|bez}})</small> | AustralianOpenDoublesresult = 3R (1998) | FrenchOpenDoublesresult = 3R (1997, 2002, 2003) | WimbledonDoublesresult = QF (2001) | USOpenDoublesresult = QF (1997) | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|7|19|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = }} '''Iva Majoli''' ({{val|hr|Iva Majoli}}; dzimusi {{dat|1977|8|12}}) ir profesionālo karjeru beigusī horvātu [[tenisiste]], spēlējusi gan Dienvidslāvijā, gan Horvātijā. Viņa sarūgtināja Martinu Hingisu, uzvarot viņu 1997. gada Francijas atklātajā čempionāta finālā.<ref>{{Publikācijas atsauce |last1=JURŠEVICA |first1=Māra |year= |title=Ivas Majoli lielākais sapnis piepildījies |journal=Sports |publisher= |volume= |issue=Nr. 137 (09.06.1997) |page=8. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7cissue:615213%7cpage:8 |doi= }}</ref> Savas karjeras laikā Majoli izcīnīja arī septiņus citus vienspēļu titulus un vienu dubultspēļu titulu. 1996. gada februārī viņa sasniedza karjeras augstāko vienspēļu ranga 4. vietu pasaules rangā.<ref>{{cite web|title=Iva Majoli, 1997 French Open champ, calls it quits|url=http://sportsillustrated.cnn.com/2004/tennis/specials/wimbledon/2004/06/29/majoli.retired/|publisher=Sports Illustrated|access-date=1 August 2012|date=June 29, 2004}}</ref> == Karjeras statistika == === Vietas Grand Slam turnīros === {{Tenisa apzīmējumi}} ==== Sieviešu vienspēles ==== {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|1992|1993|1994|1995|1996|1997|1998|1999|2000|2001|2002|2003|2004|}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=1996|A|A|A|A|QF|1R|3R|A|A|3R|2R|1R|A}} {{Tenisa stats|Francija|pg=1993|A|4R|4R|QF|QF|W|QF|A|2R|1R|2R|2R|A}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1994|A|A|1R|1R|A|QF|2R|A|A|1R|3R|1R|A}} {{Tenisa stats|ASV|pg=1992|2R|2R|4R|1R|1R|2R|2R|1R|A|3R|3R|1R|A}} |} == Apbalvojumi un pagodinājumi == * [[WTA balvas#Gada jaunpienācēja|WTA balva "Gada jaunpienācēja"]] (1993) * [[WTA balvas# "Gada atgriešanās"|WTA balva "Gada atgriešanās"]] (2000) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Majoli, Iva}} [[Kategorija:1977. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Zagrebā dzimušie]] [[Kategorija:Horvātijas tenisisti]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] ki17ljx07nh41hzmikrzoapt8ml3obk 0 517429 3656894 2022-07-19T12:21:37Z Otovi 95404 Jauna lapa: '''Aleksandra III tilts''' ([[Franču valoda|franču]]: ''Pont Alexandre III'') ir vienas arkas [[tilts]] Parīzes 7. un 8. apriņķī, tas šķērso [[Sēna|Sēnu]] un atrodas starp [[Invalīdu nams|Invalīdu namu]] un [[Elizejas lauki|Elizejas laukiem]]. {{Tilta infokaste | nosaukums = Aleksandra III tilts | nosauk oriģinālval = ''Pont Alexandre-III'' | attēls = File:Pont Alexandre III from pont de la Concorde, Paris 17 May 2012.jpg | materiāli = tērauds, akmens | balstu... wikitext text/x-wiki '''Aleksandra III tilts''' ([[Franču valoda|franču]]: ''Pont Alexandre III'') ir vienas arkas [[tilts]] Parīzes 7. un 8. apriņķī, tas šķērso [[Sēna|Sēnu]] un atrodas starp [[Invalīdu nams|Invalīdu namu]] un [[Elizejas lauki|Elizejas laukiem]]. {{Tilta infokaste | nosaukums = Aleksandra III tilts | nosauk oriģinālval = ''Pont Alexandre-III'' | attēls = File:Pont Alexandre III from pont de la Concorde, Paris 17 May 2012.jpg | materiāli = tērauds, akmens | balstu skaits = 1 | šķērso = [[Sēna]] | tilta tips = arkas | garums = 152 metri | platums = 30 metru | atklāts = 1900. gadā | celtniecība = 1896.—1900. gads | atrašanās vieta = [[Parīze]] | koordinātas = {{coord|48|51|49|N|2|18|49|E|type:landmark}} | arhitekts = [[Žozefs Kasjēns Bernārs]] }} Tilta pamatakmeni 1896. gadā lika [[Krievijas Impērija|Krievijas]] imperators [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]], un tilts nosaukts par godu viņa tēvam [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandram III]], kura valdīšanas laikā tika izveidota [[Francijas—Krievijas alianse]]. Tiltts celts četrus gadus un atklāts 1900. gadā, neilgi pirms [[1900. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes Parīzē]]. Kopš 1975. gada tilts ir Francijas valsts aizsardzībā kā vēstures un arhitektūras piemineklis. Veidots ''Beaux-Arts'' stilā.<gallery> Attēls:Pont Alexandre III dsc06501.jpg|alt= Attēls:Pont Alexandre III (6226891396).jpg|alt= Attēls:Statue @ Pont Alexandre III @ Paris (34505527840).jpg|alt= </gallery> [[Kategorija:Tilti Parīzē]] 1k8vdqnwqgo5jy8roi8y0ogn5pd4so9 3656895 3656894 2022-07-19T12:22:16Z Otovi 95404 wikitext text/x-wiki '''Aleksandra III tilts''' ([[Franču valoda|franču]]: ''Pont Alexandre III'') ir vienas arkas [[tilts]] Parīzes 7. un 8. apriņķī, tas šķērso [[Sēna|Sēnu]] un atrodas starp [[Invalīdu nams|Invalīdu namu]] un [[Elizejas lauki|Elizejas laukiem]]. {{Tilta infokaste | nosaukums = Aleksandra III tilts | nosauk oriģinālval = ''Pont Alexandre-III'' | attēls = File:Pont Alexandre III from pont de la Concorde, Paris 17 May 2012.jpg | materiāli = tērauds, akmens | balstu skaits = 1 | šķērso = [[Sēna]] | tilta tips = arkas | garums = 152 metri | platums = 30 metru | atklāts = 1900. gadā | celtniecība = 1896.—1900. gads | atrašanās vieta = [[Parīze]] | koordinātas = {{coord|48|51|49|N|2|18|49|E|type:landmark}} | arhitekts = [[Žozefs Kasjēns Bernārs]] }} Tilta pamatakmeni 1896. gadā lika [[Krievijas Impērija|Krievijas]] imperators [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]], un tilts nosaukts par godu viņa tēvam [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandram III]], kura valdīšanas laikā tika izveidota [[Francijas—Krievijas alianse]]. Tiltts celts četrus gadus un atklāts 1900. gadā, neilgi pirms [[1900. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes Parīzē]]. Kopš 1975. gada tilts ir Francijas valsts aizsardzībā kā vēstures un arhitektūras piemineklis. Veidots ''Beaux-Arts'' stilā.<gallery widths="200" heights="150"> Attēls:Pont Alexandre III dsc06501.jpg|alt= Attēls:Pont Alexandre III (6226891396).jpg|alt= Attēls:Statue @ Pont Alexandre III @ Paris (34505527840).jpg|alt= </gallery> [[Kategorija:Tilti Parīzē]] ohw868y86rn6whcsgwwpkcntjhpgy7v 3656896 3656895 2022-07-19T12:25:02Z Otovi 95404 wikitext text/x-wiki '''Aleksandra III tilts''' ([[Franču valoda|franču]]: ''Pont Alexandre III'') ir vienas arkas [[tilts]] Parīzes 7. un 8. apriņķī, tas šķērso [[Sēna|Sēnu]] un atrodas starp [[Invalīdu nams|Invalīdu namu]] un [[Elizejas lauki|Elizejas laukiem]]. {{Tilta infokaste | nosaukums = Aleksandra III tilts | nosauk oriģinālval = ''Pont Alexandre-III'' | attēls = File:Pont Alexandre III from pont de la Concorde, Paris 17 May 2012.jpg | materiāli = tērauds, akmens | balstu skaits = 1 | šķērso = [[Sēna]] | tilta tips = arkas tilts | garums = 152 metri | platums = 30 metru | atklāts = 1900. gadā | celtniecība = 1896.—1900. gads | atrašanās vieta = [[Parīze]] | koordinātas = {{coord|48|51|49|N|2|18|49|E|type:landmark}} | arhitekts = [[Žozefs Kasjēns Bernārs]] }} Tilta pamatakmeni 1896. gadā lika [[Krievijas Impērija|Krievijas]] imperators [[Nikolajs II Romanovs|Nikolajs II]], un tilts nosaukts par godu viņa tēvam [[Aleksandrs III Romanovs|Aleksandram III]], kura valdīšanas laikā tika izveidota [[Francijas—Krievijas alianse]]. Tilts celts četrus gadus un atklāts 1900. gadā, neilgi pirms [[1900. gada Pasaules izstāde|Pasaules izstādes Parīzē]]. Kopš 1975. gada tilts ir Francijas valsts aizsardzībā kā vēstures un arhitektūras piemineklis. Veidots ''Beaux-Arts'' stilā.<gallery widths="200" heights="150"> Attēls:Pont Alexandre III dsc06501.jpg|alt= Attēls:Pont Alexandre III (6226891396).jpg|alt= Attēls:Statue @ Pont Alexandre III @ Paris (34505527840).jpg|alt= </gallery> [[Kategorija:Tilti Parīzē]] 9h7gbi2b7dty8doeqot22vd6nhu4p2e 14 517430 3656897 2022-07-19T12:25:50Z Otovi 95404 Jauna lapa: [[Kategorija:Parīze]] [[Kategorija:Tilti pēc pilsētas]] wikitext text/x-wiki [[Kategorija:Parīze]] [[Kategorija:Tilti pēc pilsētas]] trlaapc4ox6d7zba92cru9ylcd9oxon 0 517431 3656914 2022-07-19T12:48:12Z Ludis21345 50146 jauna lapa, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Končita Martinesa | vārds_orig = ''Conchita Martínez'' | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = {{PAGENAME}} {{wikidata|qualifiers|raw|P18|P585}}. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1972|4|16}} | placebirth = {{wikidata|property|linked|P19}} | datedeath = | placedeath = | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = {{wikidata|property|raw|P2067}} [[kilograms|kg]] | turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} | retired = {{wikidata|property|P2032}} | coach = | plays = ar labo roku; abrocīgs kreisais sitiens {{wikidata|properties|P741}} | careerprizemoney = {{wikidata|property|raw|P2121}} [[ASV dolārs|USD]] <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = {{wikidata|qualifier|P2416|Q18123880|P1355}} [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestsinglesranking = n. <small>({{dat|1900|1|1|L|bez}})</small>{{wikidata|properties|qualifiers|raw|qualifier|normal+|P1352|Q18123880|P585|format=%p[ <span style="font-size:85\%">(%q2)</span>]}} | AustralianOpenresult = | FrenchOpenresult = | Wimbledonresult = | USOpenresult = | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = {{wikidata|qualifier|P2416|Q18123885|P1355}} [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestdoublesranking = n. <small>({{dat|1900|m|1|L|bez}})</small>{{wikidata|properties|qualifiers|raw|qualifier|normal+|P1352|Q18123880|P585|format=%p[ <span style="font-size:85\%">(%q2)</span>]}} | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = | WimbledonDoublesresult = | USOpenDoublesresult = | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|7|19|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry | {{ESP}} }} {{Medal|VOS}} {{Medal|Silver|[[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|Barselona 1992]]|sieviešu dubultspēle}} {{Medal|Bronze|[[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|Atlanta 1996]]|sieviešu dubultspēle}} {{Medal|Silver|[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 2004]]|sieviešu dubultspēle}} }} '''Konsepsjona ("Končita") Martinesa Bernata''' ({{val|es|Concepción Martínez Bernat}}; dzimusi {{dat|1972|4|16}}) ir profesionālo karjeru beigusī spāņu [[tenisiste]]. == Biogrāfija == <!-- == Apbalvojumi un pagodinājumi == * --> == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Martinesa, Končita}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aragonā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas tenisisti]] [[Kategorija:Spānijas treneri]] [[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās sudraba medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēji]] c9bi9efuiagdagncfyav8fqla6nsw0l 3656997 3656914 2022-07-19T14:41:37Z Ludis21345 50146 papildināts, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Končita Martinesa | vārds_orig = ''Conchita Martínez'' | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = {{PAGENAME}} {{wikidata|qualifiers|raw|P18|P585}}. gadā <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1972|4|16}} | placebirth = {{wikidata|property|linked|P19}} | datedeath = | placedeath = | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = {{wikidata|property|raw|P2067}} [[kilograms|kg]] | turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} | retired = {{wikidata|property|P2032}} | coach = | plays = ar labo roku; abrocīgs kreisais sitiens {{wikidata|properties|P741}} | careerprizemoney = {{wikidata|property|raw|P2121}} [[ASV dolārs|USD]] <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = 33 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestsinglesranking = 2. <small>({{dat|1995|10|30|L|bez}})</small> | AustralianOpenresult = F (1998) | FrenchOpenresult = F (2000) | Wimbledonresult = W (1994) | USOpenresult = SF (1995, 1996) | MastersCupresult = | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = {{wikidata|qualifier|P2416|Q18123885|P1355}} [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestdoublesranking = 7. <small>({{dat|1993|1|11|L|bez}})</small> | AustralianOpenDoublesresult = | FrenchOpenDoublesresult = | WimbledonDoublesresult = | USOpenDoublesresult = | MastersCupDoublesresult = | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|7|19|L|bez}} | slavz = {{wikidata|property|linked|P166|Q52454}} <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry | {{ESP}} }} {{Medal|VOS}} {{Medal|Silver|[[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|Barselona 1992]]|sieviešu dubultspēle}} {{Medal|Bronze|[[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|Atlanta 1996]]|sieviešu dubultspēle}} {{Medal|Silver|[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 2004]]|sieviešu dubultspēle}} }} '''Konsepsjona ("Končita") Martinesa Bernata''' ({{val|es|Concepción Martínez Bernat}}; dzimusi {{dat|1972|4|16}}) ir profesionālo karjeru beigusī [[Spāņi|spāņu]] [[tenisiste]]. Viņa bija pirmā spāniete, kura [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonā]] ieguva sieviešu vienspēļu titulu (1994).<ref>{{Publikācijas atsauce |last1= |first1= |last2= |first2= |year= |title=Martinas Vimbldonas atvadas |journal=Sports |publisher= |volume= |issue=Nr. 155 (04.07.1994) |page=8. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7cissue:614327%7cpage:8 |doi= }}</ref> Martinesa bija arī [[1998. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|1998. gada Austrālijas atklātā čempionāta]] un [[2000. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2000. gada Francijas atklātā čempionāta]] vicečempione. 1995. gada oktobrī viņa sasniedza karjerā augstāko ranga 2. vietu un deviņus gadus bija gada beigās ''Top 10''. Martinesa savas 18 gadus ilgās karjeras laikā izcīnīja 33 vienspēļu un 13 dubultspēļu titulus, kā arī trīs olimpiskās medaļas. 2020. gadā viņa tika uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]].<ref>{{cite web|url=https://www.tennisfame.com/hall-of-famers/inductees/conchita-martinez|title= Conchita Martínez|website=International Tennis Hall of Fame }}</ref> Pieckārtēja [[Billijas Džīnas Kingas kauss|Fed kausa]] ieguvēja kā spēlētāja, Martinesa bija Spānijas Fed kausa komandas kapteinis no 2013. līdz 2017. gadam un Spānijas [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] komandas kapteinis no 2015. līdz 2017. gadam, atvedot Deivisa kausa komandu atpakaļ augstākā līmeņa pasaules grupā.<ref>{{cite web|title=Conchita Martinez lashes out at Spanish tennis bosses after firing|url=http://www.tennis.com/pro-game/2017/09/martinez-fired-from-spains-fed-cup-and-davis-cup-teams/69415/|publisher=Tennis.com|date=14 September 2017}}</ref> Viņa ir strādājusi arī par [[Garbinje Mugurusa|Garbinjes Mugurusas]] nepilnas slodzes treneri, palīdzot viņai izcīnīt [[2017. gada Vimbldonas čempionāts — sieviešu vienspēles|2017. gada Vimbldonas čempionāta]] titulu. 2018. un 2019. gadā viņa bija pilnas slodzes trenere [[Karolīna Plīškova|Karolīnai Plīškovai]]. 2019. gadā novembrī viņa sāka trenēt Mugurusu uz pilnu slodzi un par š darbu 2021. gadā ieguva WTA labākā trenera balvu. == Biogrāfija == == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Apbalvota ar Sporta Nopelnu Karaliskā ordeņa Lielo krustu. * Uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]] (2020) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Martinesa, Končita}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aragonā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas tenisisti]] [[Kategorija:Spānijas treneri]] [[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās sudraba medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēji]] 20220gda8plrb15ixp8lu47v9vp6lpj 3657005 3656997 2022-07-19T14:57:46Z Ludis21345 50146 papildināts, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Končita Martinesa | vārds_orig = ''Conchita Martínez'' | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1972|4|16}} | placebirth = {{wikidata|property|linked|P19}} | datedeath = | placedeath = | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = {{wikidata|property|raw|P2067}} [[kilograms|kg]] | turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} | retired = {{wikidata|property|P2032}} | coach = | plays = ar labo roku | careerprizemoney = {{wikidata|property|raw|P2121}} [[ASV dolārs|USD]] <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = 33 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestsinglesranking = 2. <small>({{dat|1995|10|30|L|bez}})</small> | AustralianOpenresult = F (1998) | FrenchOpenresult = F (2000) | Wimbledonresult = W (1994) | USOpenresult = SF (1995, 1996) | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = QF (1992, 1996) <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = 13 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestdoublesranking = 7. <small>({{dat|1993|1|11|L|bez}})</small> | AustralianOpenDoublesresult = SF (1998, 2002) | FrenchOpenDoublesresult = F (1992, 2001) | WimbledonDoublesresult = QF (1995, 2003) | USOpenDoublesresult = SF (2005) | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|7|19|L|bez}} | slavz = [[Starptautiskā tenisa slavas zāle]] (2020) <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry | {{ESP}} }} {{Medal|VOS}} {{Medal|Silver|[[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|Barselona 1992]]|sieviešu dubultspēle}} {{Medal|Bronze|[[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|Atlanta 1996]]|sieviešu dubultspēle}} {{Medal|Silver|[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 2004]]|sieviešu dubultspēle}} }} '''Konsepsjona ("Končita") Martinesa Bernata''' ({{val|es|Concepción Martínez Bernat}}; dzimusi {{dat|1972|4|16}}) ir profesionālo karjeru beigusī [[Spāņi|spāņu]] [[tenisiste]]. Viņa bija pirmā spāniete, kura [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonā]] ieguva sieviešu vienspēļu titulu (1994).<ref>{{Publikācijas atsauce |last1= |first1= |last2= |first2= |year= |title=Martinas Vimbldonas atvadas |journal=Sports |publisher= |volume= |issue=Nr. 155 (04.07.1994) |page=8. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7cissue:614327%7cpage:8 |doi= }}</ref> Martinesa bija arī [[1998. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|1998. gada Austrālijas atklātā čempionāta]] un [[2000. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2000. gada Francijas atklātā čempionāta]] vicečempione. 1995. gada oktobrī viņa sasniedza karjerā augstāko ranga 2. vietu un deviņus gadus bija gada beigās ''Top 10''. Martinesa savas 18 gadus ilgās karjeras laikā izcīnīja 33 vienspēļu un 13 dubultspēļu titulus, kā arī trīs olimpiskās medaļas. 2020. gadā viņa tika uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]].<ref>{{cite web|url=https://www.tennisfame.com/hall-of-famers/inductees/conchita-martinez|title= Conchita Martínez|website=International Tennis Hall of Fame }}</ref> Pieckārtēja [[Billijas Džīnas Kingas kauss|Fed kausa]] ieguvēja kā spēlētāja, Martinesa bija Spānijas Fed kausa komandas kapteinis no 2013. līdz 2017. gadam un Spānijas [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] komandas kapteinis no 2015. līdz 2017. gadam, atvedot Deivisa kausa komandu atpakaļ augstākā līmeņa pasaules grupā.<ref>{{cite web|title=Conchita Martinez lashes out at Spanish tennis bosses after firing|url=http://www.tennis.com/pro-game/2017/09/martinez-fired-from-spains-fed-cup-and-davis-cup-teams/69415/|publisher=Tennis.com|date=14 September 2017}}</ref> Viņa ir strādājusi arī par [[Garbinje Mugurusa|Garbinjes Mugurusas]] nepilnas slodzes treneri, palīdzot viņai izcīnīt [[2017. gada Vimbldonas čempionāts — sieviešu vienspēles|2017. gada Vimbldonas čempionāta]] titulu. 2018. un 2019. gadā viņa bija pilnas slodzes trenere [[Karolīna Plīškova|Karolīnai Plīškovai]]. 2019. gadā novembrī viņa sāka trenēt Mugurusu uz pilnu slodzi un par š darbu 2021. gadā ieguva WTA labākā trenera balvu. == Biogrāfija == == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Apbalvota ar Sporta Nopelnu Karaliskā ordeņa Lielo krustu. * Uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]] (2020) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Martinesa, Končita}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aragonā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas tenisisti]] [[Kategorija:Spānijas treneri]] [[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās sudraba medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēji]] 6r3zaf6r1rxp2zi199ciouefpqu3mhv 3657243 3657005 2022-07-20T08:09:43Z Ludis21345 50146 papildināts, inuse wikitext text/x-wiki {{inuse}} {{Tenisista infokaste | playername = Končita Martinesa | vārds_orig = ''Conchita Martínez'' | attēls = {{wikidata|property|raw|P18}} | att_izm = 220px | caption = <!--------- Personas dati -----------> | nickname = | country = {{wikidata|property|linked|P1532}} | residence = | datebirth = {{Dzimšanas datums un vecums|1972|4|16}} | placebirth = {{wikidata|property|linked|P19}} | datedeath = | placedeath = | height = {{wikidata|property|raw|P2048}} [[Centimetrs|cm]] | weight = {{wikidata|property|raw|P2067}} [[kilograms|kg]] | turnedpro = {{wikidata|property|P2031}} | retired = {{wikidata|property|P2032}} | coach = | plays = ar labo roku | careerprizemoney = {{wikidata|property|raw|P2121}} [[ASV dolārs|USD]] <!------------ Vienspēles -----------> | singlesrecord = | singlestitles = 33 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestsinglesranking = 2. <small>({{dat|1995|10|30|L|bez}})</small> | AustralianOpenresult = F (1998) | FrenchOpenresult = F (2000) | Wimbledonresult = W (1994) | USOpenresult = SF (1995, 1996) | WTAChampionshipsresult = | Olympicsresult = QF (1992, 1996) <!--------- Dubultspēles ------------> | doublesrecord = | doublestitles = 13 [[Sieviešu tenisa asociācija|WTA]] | highestdoublesranking = 7. <small>({{dat|1993|1|11|L|bez}})</small> | AustralianOpenDoublesresult = SF (1998, 2002) | FrenchOpenDoublesresult = F (1992, 2001) | WimbledonDoublesresult = QF (1995, 2003) | USOpenDoublesresult = SF (2005) | WTAChampionshipsDoublesresult = | OlympicsDoublesresult = <!--------- Jauktās dubultspēles ------------> | mixedrecord = | mixedtitles = | highestmixedranking = | AustralianOpenMixedresult = | FrenchOpenMixedresult = | WimbledonMixedresult = | USOpenMixedresult = | MastersCupMixedresult = | WTAChampionshipsMixedresult = | OlympicsMixedresult = <!--------- Citas sadaļas -----------> | updated = {{dat|2022|7|19|L|bez}} | slavz = [[Starptautiskā tenisa slavas zāle]] (2020) <!-------------- Medaļas ------------> | rādīt_medaļas = | headercolor = | medaltemplates = {{MedalCountry | {{ESP}} }} {{Medal|VOS}} {{Medal|Silver|[[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|Barselona 1992]]|sieviešu dubultspēle}} {{Medal|Bronze|[[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|Atlanta 1996]]|sieviešu dubultspēle}} {{Medal|Silver|[[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|Atēnas 2004]]|sieviešu dubultspēle}} }} '''Konsepsjona ("Končita") Martinesa Bernata''' ({{val|es|Concepción Martínez Bernat}}; dzimusi {{dat|1972|4|16}}) ir profesionālo karjeru beigusī [[Spāņi|spāņu]] [[tenisiste]]. Viņa bija pirmā spāniete, kura [[Vimbldonas čempionāts|Vimbldonā]] ieguva sieviešu vienspēļu titulu (1994).<ref>{{Publikācijas atsauce |last1= |first1= |last2= |first2= |year= |title=Martinas Vimbldonas atvadas |journal=Sports |publisher= |volume= |issue=Nr. 155 (04.07.1994) |page=8. lpp |url=http://periodika.lv/periodika2-viewer/?lang=fr#panel:pp%7cissue:614327%7cpage:8 |doi= }}</ref> Martinesa bija arī [[1998. gada Austrālijas atklātais čempionāts tenisā|1998. gada Austrālijas atklātā čempionāta]] un [[2000. gada Francijas atklātais čempionāts tenisā|2000. gada Francijas atklātā čempionāta]] vicečempione. 1995. gada oktobrī viņa sasniedza karjerā augstāko ranga 2. vietu un deviņus gadus bija gada beigās ''Top 10''. Martinesa savas 18 gadus ilgās karjeras laikā izcīnīja 33 vienspēļu un 13 dubultspēļu titulus, kā arī trīs olimpiskās medaļas. 2020. gadā viņa tika uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]].<ref>{{cite web|url=https://www.tennisfame.com/hall-of-famers/inductees/conchita-martinez|title= Conchita Martínez|website=International Tennis Hall of Fame }}</ref> Pieckārtēja [[Billijas Džīnas Kingas kauss|Fed kausa]] ieguvēja kā spēlētāja, Martinesa bija Spānijas Fed kausa komandas kapteinis no 2013. līdz 2017. gadam un Spānijas [[Deivisa kauss|Deivisa kausa]] komandas kapteinis no 2015. līdz 2017. gadam, atvedot Deivisa kausa komandu atpakaļ augstākā līmeņa pasaules grupā.<ref>{{cite web|title=Conchita Martinez lashes out at Spanish tennis bosses after firing|url=http://www.tennis.com/pro-game/2017/09/martinez-fired-from-spains-fed-cup-and-davis-cup-teams/69415/|publisher=Tennis.com|date=14 September 2017}}</ref> Viņa ir strādājusi arī par [[Garbinje Mugurusa|Garbinjes Mugurusas]] nepilnas slodzes treneri, palīdzot viņai izcīnīt [[2017. gada Vimbldonas čempionāts — sieviešu vienspēles|2017. gada Vimbldonas čempionāta]] titulu. 2018. un 2019. gadā viņa bija pilnas slodzes trenere [[Karolīna Plīškova|Karolīnai Plīškovai]]. 2019. gadā novembrī viņa sāka trenēt Mugurusu uz pilnu slodzi un par š darbu 2021. gadā ieguva WTA labākā trenera balvu. == Biogrāfija == == Karjeras statistika == === Sasniegtā kārta Grand Slam turnīros === {{Tenisa apzīmējumi}} ==== Vienspēles ==== {{Tenisa stats|Galvene}} {{Tenisa stats|Gadi|1988|1989|1990|1991|1992|1993|1994|1995|1996|1997|1998|1999|2000|2001|2002|2003|2004|2005}} {{Tenisa stats|Austrālija|pg=1989|A|2R| A| A|4R|4R|QF|SF|QF|4R|F|3R|SF|2R|2R|1R|1R|1R}} {{Tenisa stats|Francija|pg=1988|4R|QF|QF|QF|QF|QF|SF|SF|SF|4R|4R|QF|F|3R|2R|QF|2R|1R}} {{Tenisa stats|Vimbldona|pg=1992|A| A| A| A|2R|SF|W|SF|4R|3R|3R|3R|2R|QF|3R|3R|1R|3R}} {{Tenisa stats|ASV|pg=1988|1R|4R|3R|QF|1R|4R|3R|SF|SF|3R|4R|4R|3R|A|2R|2R|1R|1R}} |} == Svarīgākie fināli == === Grand Slam fināli === ==== Vienspēles: 3 (1—2) ==== {| class='wikitable' !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:30px"|Gads !style="width:150px"|Čempionāts !style="width:200px"|Pretiniece !style="width:110px" class="unsortable"|Punkti |-style="background:#cfc;" |style="background:#98fb98;"|Uzvara || 1994 || [[Vimbldonas čempionāts]] || {{flaga|ASV}} [[Martina Navratilova]] || 6–4, 3–6, 6–3 |-style="background:#ffc;" |style="background:#ffa07a;" |Zaudējums || 1998 || [[Austrālijas atklātais čempionāts tenisā]] || {{flaga|Šveice}} [[Martina Hingisa]] || 3–6, 3–6 |-style="background:#ebc2af;" |style="background:#ffa07a;" |Zaudējums || 2000 || [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] || {{flaga|Francija}} [[Mērija Pīrsa]] || 2–6, 5–7 |} ==== Sieviešu dubultspēles: 2 (0—2) ==== {|class='wikitable' |- !style="width:40px"|Rezultāts !style="width:35px"|Gads !style="width:120px"|Čempionāts !style="width:170px"|Partnere !style="width:180px"|Pretinieces !style="width:90px"|Punkti |-style="background:#ebc2af;" |style="background:#ffa07a;" |Zaudējums || 1992 || [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] || {{flaga|Spānija}} [[Aranča Sančesa-Vikario]] || {{flaga|ASV}} [[Džidži Fernandesa]] <br> {{flaga|Baltkrievija|1991}} [[Nataļja Zvereva]] || 3–6, 2–6 |-style="background:#ebc2af;" |style="background:#ffa07a;" |Zaudējums || 2001 || [[Francijas atklātais čempionāts tenisā]] || {{flaga|SCG}} [[Jeļena Dokiča]] || {{flaga|Spānija}} [[Virginija Ruano Paskvala]] <br> {{flaga|Argentīna}} [[Paola Sureza]] || 2–6, 1–6 |} === Olimpisko spēļu fināli === ==== Dubultspēles: 2 sudraba medaļas, 1 bronzas medaļa ==== {|class="wikitable" !Rezultāts !Gads !Turnīrs !Partnere !Pretinieces !class=unsortable|Punkti |-bgcolor=FFEA5C | bgcolor=silver|Sudrabs|| [[1992. gada vasaras olimpiskās spēles|1992]]|| [[Teniss 1992. gada vasaras olimpiskās spēlēs|Barselona]] || {{unbulleted list|{{flaga|Spānija}}&nbsp;[[Aranča Sančesa-Vikario]] || {{unbulleted list|{{flaga|USA}} [[Džidži Fernandesa]]|{{flaga|USA}}&nbsp;[[Mērija Džo Fernandesa]]}} || 5–7, 6–2, 2–6 |-bgcolor=FFEA5C | bgcolor=cc9966|Bronza|| [[1996. gada vasaras olimpiskās spēles|1996]]|| [[Teniss 1996. gada vasaras olimpiskās spēlēs|Atlanta]] || {{flaga|ESP}} [[Aranča Sančesa-Vikario]] || {{unbulleted list|{{flaga|NED}}&nbsp;[[Manona Bolegrafa]]|{{flaga|NED}}&nbsp;[[Brenda Schultz-McCarthy]]}} || 6–3, 6–1 |-bgcolor=FFEA5C | bgcolor=silver|Sudrabs|| [[2004. gada vasaras olimpiskās spēles|2004]]|| [[Teniss 2004. gada vasaras olimpiskās spēlēs|Atēnas]] || {{unbulleted list|{{flaga|Spānija}}&nbsp;[[Virginija Ruano Paskvala]] || {{unbulleted list|{{flaga|Ķīna}} [[Li Ting (tennis, born 1980)|Li Ting]]|{{flaga|Ķīna}}&nbsp;[[Sun Tiantian]]}} || 3–6, 3–6 |} == Apbalvojumi un pagodinājumi == * Apbalvota ar Sporta Nopelnu Karaliskā ordeņa Lielo krustu. * Uzņemta [[Starptautiskā tenisa slavas zāle|Starptautiskajā tenisa slavas zālē]] (2020) == Atsauces == {{Atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Enciklopēdiju ārējās saites}} {{sporta ārējās saites}} {{tenisists-aizmetnis}} {{Olimpisko spēļu laureāts-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Martinesa, Končita}} [[Kategorija:1972. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Aragonā dzimušie]] [[Kategorija:Spānijas tenisisti]] [[Kategorija:Spānijas treneri]] [[Kategorija:1992. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:1996. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2000. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:2004. gada vasaras olimpisko spēļu dalībnieki]] [[Kategorija:Olimpiskās sudraba medaļas ieguvēji]] [[Kategorija:Olimpiskās bronzas medaļas ieguvēji]] t6yem35hj30zek4mxuwk6si02o8g0gd 3 517432 3656928 2022-07-19T13:04:24Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=AknolIikiW}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 16.04 (EEST) ph40lmfeelhosjay9vgf5qoixq9xmea 0 517433 3656930 2022-07-19T13:06:22Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Geitens Mataraco | vārds_orig = ''Gaten Matarazzo'' | attēls = Gaten Matarazzo.jpg | att_izmērs = | komentārs = Geitens Mataraco 2022. gada [[Tony balva]]s ceremonijā | dz vārds = Geitens Džons Mataraco III | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2002|9|08}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Konektikuta|Ņūlandona}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bestofnj.com/features/entertainment/things-didnt-know-gaten-matarazzo-stranger-things/|title=9 Things You Didn't Know About Gaten Matarazzo (Stranger Things)|date=October 24, 2017}}</ref> | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2011—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Geitāno Džons "Geitens" Mataraco III''' ({{val|en|Gaetano John "Gaten" Matarazzo III}}; dzimis {{dat|2002|9|08}})<ref>{{Ziņu atsauce|url= https://www.upi.com/Top_News/2019/09/08/UPI-Almanac-for-Sunday-Sept-8-2019/2621567647013/|title= UPI Almanac for Sunday, Sept. 8, 2019|work= [[United Press International]] | date= September 8, 2019|access-date=January 30, 2020}}</ref> ir amerikāņu aktieris. Savu karjeru uzsāka [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] mūziklos ''[[Priscilla, Queen of the Desert]]'' un "[[Noželojamie (mūzikls)|Nožēlojamie]]" (''Les Misérables'').<ref>{{publikācijas atsauce|url=http://www.playbill.com/personlistpage/person-list?production=00000150-aea8-d936-a7fd-eefc733d0003&type=op#oc|title=Les Misérables|magazine=[[Playbill]]|access-date=August 18, 2016}}</ref> Plašāku atpazīstamību ieguva ar Dastina Hendersona lomu ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]'' un ''Netflix'' šova ''[[Prank Encounters]]'' vadīšanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] rjxjsp4153u8vywlmqbl4qshzrfu394 3656931 3656930 2022-07-19T13:07:15Z Baisulis 11523 /* ievads */ / wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Geitens Mataraco | vārds_orig = ''Gaten Matarazzo'' | attēls = Gaten Matarazzo.jpg | att_izmērs = | komentārs = Geitens Mataraco 2022. gada [[Tony balva]]s ceremonijā | dz vārds = Geitens Džons Mataraco III | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2002|9|8}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Konektikuta|Ņūlandona}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bestofnj.com/features/entertainment/things-didnt-know-gaten-matarazzo-stranger-things/|title=9 Things You Didn't Know About Gaten Matarazzo (Stranger Things)|date=October 24, 2017}}</ref> | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2011—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Geitāno Džons "Geitens" Mataraco III''' ({{val|en|Gaetano John "Gaten" Matarazzo III}}; dzimis {{dat|2002|9|08}})<ref>{{Ziņu atsauce|url= https://www.upi.com/Top_News/2019/09/08/UPI-Almanac-for-Sunday-Sept-8-2019/2621567647013/|title= UPI Almanac for Sunday, Sept. 8, 2019|work= [[United Press International]] | date= September 8, 2019|access-date=January 30, 2020}}</ref> ir amerikāņu aktieris. Savu karjeru uzsāka [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] mūziklos ''[[Priscilla, Queen of the Desert]]'' un "[[Noželojamie (mūzikls)|Nožēlojamie]]" (''Les Misérables'').<ref>{{publikācijas atsauce|url=http://www.playbill.com/personlistpage/person-list?production=00000150-aea8-d936-a7fd-eefc733d0003&type=op#oc|title=Les Misérables|magazine=[[Playbill]]|access-date=August 18, 2016}}</ref> Plašāku atpazīstamību ieguva ar Dastina Hendersona lomu ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]'' un ''Netflix'' šova ''[[Prank Encounters]]'' vadīšanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] 7ulzjeov7x2mfh5mcxphm1nrrqjqvgm 3657103 3656931 2022-07-19T20:30:49Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ / wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Geitens Mataraco | vārds_orig = ''Gaten Matarazzo'' | attēls = Gaten Matarazzo.jpg | att_izmērs = | komentārs = Geitens Mataraco 2022. gada [[Tony balva]]s ceremonijā | dz vārds = Geitens Džons Mataraco III | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2002|9|8}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Konektikuta|Ņūlandona}}<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bestofnj.com/features/entertainment/things-didnt-know-gaten-matarazzo-stranger-things/|title=9 Things You Didn't Know About Gaten Matarazzo (Stranger Things)|date=October 24, 2017}}</ref> | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2011—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Geitāno Džons "Geitens" Mataraco III''' ({{val|en|Gaetano John "Gaten" Matarazzo III}}; dzimis {{dat|2002|9|08}})<ref>{{Ziņu atsauce|url= https://www.upi.com/Top_News/2019/09/08/UPI-Almanac-for-Sunday-Sept-8-2019/2621567647013/|title= UPI Almanac for Sunday, Sept. 8, 2019|work= [[United Press International]] | date= September 8, 2019|access-date=January 30, 2020}}</ref> ir amerikāņu aktieris. Savu karjeru uzsāka [[Brodvejas teātris|Brodvejas]] mūziklos ''[[Priscilla, Queen of the Desert]]'' un "[[Noželojamie (mūzikls)|Nožēlojamie]]" (''Les Misérables'').<ref>{{publikācijas atsauce|url=http://www.playbill.com/personlistpage/person-list?production=00000150-aea8-d936-a7fd-eefc733d0003&type=op#oc|title=Les Misérables|magazine=[[Playbill]]|access-date=August 18, 2016}}</ref> Plašāku atpazīstamību ieguva ar Dastina Hendersona lomu ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]'' un ''Netflix'' šova ''[[Prank Encounters]]'' vadīšanu. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Mataraco, Geitens}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] tmdau7ox6erkao0sxlfahk1tuqqdzqv 0 517434 3656932 2022-07-19T13:07:35Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Geitens Mataraco]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Geitens Mataraco]] rx0xq4a9je9ty7528b4m7yxrnhgayxy 0 517435 3656933 2022-07-19T13:08:13Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Geitens Mataraco]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Geitens Mataraco]] rx0xq4a9je9ty7528b4m7yxrnhgayxy 0 517436 3656934 2022-07-19T13:08:32Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Geitens Mataraco]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Geitens Mataraco]] rx0xq4a9je9ty7528b4m7yxrnhgayxy 3 517437 3656943 2022-07-19T13:27:56Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Gibbo Aus}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 16.27 (EEST) cs2pud0ji92q6xmtpbidgwdxur3uk3e 0 517438 3656944 2022-07-19T13:30:11Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kalebs Maklaflins | vārds_orig = ''Caleb McLaughlin'' | attēls = Caleb McLaughlin by Gage Skidmore.jpg | att_izmērs = | komentārs = Kalebs Maklaflins 2017. gadā | dz vārds = Kalebs Redžinalds Maklaflins | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|10|13}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Karmela|2s=Ņujorka (štats)}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2012—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Kalebs Redžinalds Maklaflins''' ({{val|en|Caleb Reginald McLaughlin}}; dzimis {{dat|2001|10|13}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The kids of "Stranger Things" wishing Caleb McLaughlin (Lucas) a happy birthday is pure #friendshipgoals|url=https://hellogiggles.com/reviews-coverage/tv-shows/kids-of-stranger-things-all-wished-caleb-mclaughlin-a-happy-birthday/|website=[[HelloGiggles]]|first=Sarah|last=Terry|date=October 13, 2016}}</ref> ir amerikāņu aktieris. Plašu atpazīstamību ieguvis atvieidojot Lukasu Sinklēru ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]''. Maklaflins savu karjeru uzsāka [[Brodvejas teātris|Brodvejā]] atveidojot jauno Simbu mūziklā "[[Karalis Lauva (mūzikls)|Karalis Lauva]]", kam sekoja nelielas lomas televīzijas seriālos. Pēc seriāla ''Stranger Things'' panākumiem, viņš filmējies filmās ''[[High Flying Bird]]'' (2019) un ''[[Concrete Cowboy]]'' (2020), kurā viņam bija galvenā loma. Piedalījies miniseriāla ''[[The New Edition Story]]'' (2017) un ieskaņojis vairākas lomas televīzijas animācijas seriālos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] 0752oo858awogu6sttwk1ndacwumpor 3657104 3656944 2022-07-19T20:31:22Z Baisulis 11523 /* Ārējās saites */ / wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kalebs Maklaflins | vārds_orig = ''Caleb McLaughlin'' | attēls = Caleb McLaughlin by Gage Skidmore.jpg | att_izmērs = | komentārs = Kalebs Maklaflins 2017. gadā | dz vārds = Kalebs Redžinalds Maklaflins | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2001|10|13}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka|Karmela|2s=Ņujorka (štats)}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2012—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Kalebs Redžinalds Maklaflins''' ({{val|en|Caleb Reginald McLaughlin}}; dzimis {{dat|2001|10|13}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|title=The kids of "Stranger Things" wishing Caleb McLaughlin (Lucas) a happy birthday is pure #friendshipgoals|url=https://hellogiggles.com/reviews-coverage/tv-shows/kids-of-stranger-things-all-wished-caleb-mclaughlin-a-happy-birthday/|website=[[HelloGiggles]]|first=Sarah|last=Terry|date=October 13, 2016}}</ref> ir amerikāņu aktieris. Plašu atpazīstamību ieguvis atvieidojot Lukasu Sinklēru ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]''. Maklaflins savu karjeru uzsāka [[Brodvejas teātris|Brodvejā]] atveidojot jauno Simbu mūziklā "[[Karalis Lauva (mūzikls)|Karalis Lauva]]", kam sekoja nelielas lomas televīzijas seriālos. Pēc seriāla ''Stranger Things'' panākumiem, viņš filmējies filmās ''[[High Flying Bird]]'' (2019) un ''[[Concrete Cowboy]]'' (2020), kurā viņam bija galvenā loma. Piedalījies miniseriāla ''[[The New Edition Story]]'' (2017) un ieskaņojis vairākas lomas televīzijas animācijas seriālos. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Maklaflins, Kalebs}} [[Kategorija:2001. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] jvxxag2o2xb4nf0l2s3fydid4orj9tm 0 517439 3656945 2022-07-19T13:30:32Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Kalebs Maklaflins]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kalebs Maklaflins]] 5mizkvzguzixyy234mvlxyvms6k35ll 0 517440 3656946 2022-07-19T13:31:01Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Kalebs Maklaflins]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kalebs Maklaflins]] 5mizkvzguzixyy234mvlxyvms6k35ll 0 517441 3656947 2022-07-19T13:31:18Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Kalebs Maklaflins]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kalebs Maklaflins]] 5mizkvzguzixyy234mvlxyvms6k35ll 0 517442 3656952 2022-07-19T13:35:45Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Aktiera infokaste | vārds = Ketrīna Rosa | vārds_orig = ''Katharine Ross'' | attēls = Katharine Ross 1967 photo with cat.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Ketrīna Rosa 1967. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1940|1|29}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1962—2019 | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts =... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ketrīna Rosa | vārds_orig = ''Katharine Ross'' | attēls = Katharine Ross 1967 photo with cat.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Ketrīna Rosa 1967. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1940|1|29}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1962—2019 | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }}'''Ketrīna Džuljeta Rosa''' ({{Val|en|Katharine Juliet Ross}}, dzimusi {{Dat|1940|1|29}}) ir [[Amerikāņi|amerikāņu]] [[aktrise]]. Savas karjeras laikā tikusi nominēta vienai [[Kinoakadēmijas balva|Kinoakadēmijas balvai]], kā arī saņēmusi [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un divus [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvas]]. Savu kinodebiju piedzīvojusi drāmā ''[[Shenandoah]]'' (1965), kā arī attēlojusi otrā plāna lomas filmās ''[[Mister Buddwing]]'' (1966) un ''[[The Singing Nun]]'' (1966). Kopā ar [[Džeimss Kāns|Džeimsu Kānu]] un [[Simona Sinjorē|Simonu Sinjorē]] attēlojusi galveno lomu filmā ''[[Games]]'' (1967). Pēc Sinjorē rekomendācijas, [[Maiks Nikolss]] nolīga Rosu Elainas Robinsones lomai romantiskajā drāmā "[[Absolvents (filma)|Absolvents]]" (1967), ar [[Dastins Hofmans|Dastinu Hofmanu]] un [[Anna Bankrofta|Annu Bankroftu]] galvenajās lomās. Par šo lomu, Rosa tika nominēta Kinoakadēmijas balvai kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvai]], kā arī saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]. Viņa turpināja mantot slavu ar lomām divos [[Vesterns|vesternos]]: "[[Bačs Kesidijs un Sandenss Kids]]" (''Butch Cassidy and the Sundance Kid'', 1969) un ''[[Tell Them Willie Boy Is Here]]'' (1969). Par abām filmām saņēmusi BAFTA balvu kategorijā "Labākā aktrise". 70. gados piedalījusies [[Šausmu filma|šausmu filmā]] ''[[The Stepford Wives]]'' (1975), par ko viņa saņēma [[Saturna balva|Saturna balvu]], un saņēma savu otro Zelta globusa balvu par dalību drāmā ''[[Voyage of the Damned]]'' (1976). Piedalījusies arī katastrofu filmā ''[[The Swarm]]'' (1978), šausmu filmā ''[[The Legacy]]'' (1978) un zinātniskās fantastikas filmā ''[[The Final Countdown]]'' (1980). 80. gados pārsvarā piedalījusies televīzijas filmās un seriālos. Pēc pauzes kino, 2001. gadā atgriezusies un attēlojusi otrā plāna lomu [[Kulta filma|kulta filmā]] "[[Donijs Darko]]" (2001). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] {{DEFAULTSORT:Rosa, Ketrīna}} 0dclkdiwig0svvn5ss9r9j7hvg4wzzm 3656970 3656952 2022-07-19T13:52:13Z Bai-Bot 60304 sīkumi, replaced: [[Amerikāņi| → [[amerikāņi (nācija)| using [[Project:AWB|AWB]] wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ketrīna Rosa | vārds_orig = ''Katharine Ross'' | attēls = Katharine Ross 1967 photo with cat.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Ketrīna Rosa 1967. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1940|1|29}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1962—2019 | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }}'''Ketrīna Džuljeta Rosa''' ({{Val|en|Katharine Juliet Ross}}, dzimusi {{Dat|1940|1|29}}) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[aktrise]]. Savas karjeras laikā tikusi nominēta vienai [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i, kā arī saņēmusi [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un divus [[Zelta globusa balva]]s. Savu kinodebiju piedzīvojusi drāmā ''[[Shenandoah]]'' (1965), kā arī attēlojusi otrā plāna lomas filmās ''[[Mister Buddwing]]'' (1966) un ''[[The Singing Nun]]'' (1966). Kopā ar [[Džeimss Kāns|Džeimsu Kānu]] un [[Simona Sinjorē|Simonu Sinjorē]] attēlojusi galveno lomu filmā ''[[Games]]'' (1967). Pēc Sinjorē rekomendācijas, [[Maiks Nikolss]] nolīga Rosu Elainas Robinsones lomai romantiskajā drāmā "[[Absolvents (filma)|Absolvents]]" (1967), ar [[Dastins Hofmans|Dastinu Hofmanu]] un [[Anna Bankrofta|Annu Bankroftu]] galvenajās lomās. Par šo lomu, Rosa tika nominēta Kinoakadēmijas balvai kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", [[BAFTA kino balva]]i, kā arī saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]. Viņa turpināja mantot slavu ar lomām divos [[Vesterns|vesternos]]: "[[Bačs Kesidijs un Sandenss Kids]]" (''Butch Cassidy and the Sundance Kid'', 1969) un ''[[Tell Them Willie Boy Is Here]]'' (1969). Par abām filmām saņēmusi BAFTA balvu kategorijā "Labākā aktrise". 70. gados piedalījusies [[Šausmu filma|šausmu filmā]] ''[[The Stepford Wives]]'' (1975), par ko viņa saņēma [[Saturna balva|Saturna balvu]], un saņēma savu otro Zelta globusa balvu par dalību drāmā ''[[Voyage of the Damned]]'' (1976). Piedalījusies arī katastrofu filmā ''[[The Swarm]]'' (1978), šausmu filmā ''[[The Legacy]]'' (1978) un zinātniskās fantastikas filmā ''[[The Final Countdown]]'' (1980). 80. gados pārsvarā piedalījusies televīzijas filmās un seriālos. Pēc pauzes kino, 2001. gadā atgriezusies un attēlojusi otrā plāna lomu [[Kulta filma|kulta filmā]] "[[Donijs Darko]]" (2001). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{DEFAULTSORT:Rosa, Ketrīna}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] 8mcyk02wosgqie7lvo9mmbnix3v0azn 3656972 3656970 2022-07-19T13:54:24Z Baisulis 11523 sīkumi..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ketrīna Rosa | vārds_orig = ''Katharine Ross'' | attēls = Katharine Ross 1967 photo with cat.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Ketrīna Rosa 1967. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1940|1|29}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1962—2019 | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }}'''Ketrīna Džuljeta Rosa''' ({{Val|en|Katharine Juliet Ross}}, dzimusi {{Dat|1940|1|29}}) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[aktrise]]. Savas karjeras laikā tikusi nominēta vienai [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i, kā arī saņēmusi [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un divus [[Zelta globusa balva]]s. == Karjera == Savu kinodebiju piedzīvojusi drāmā ''[[Shenandoah]]'' (1965), kā arī attēlojusi otrā plāna lomas filmās ''[[Mister Buddwing]]'' (1966) un ''[[The Singing Nun]]'' (1966). Kopā ar [[Džeimss Kāns|Džeimsu Kānu]] un [[Simona Sinjorē|Simonu Sinjorē]] attēlojusi galveno lomu filmā ''[[Games]]'' (1967). Pēc Sinjorē rekomendācijas, [[Maiks Nikolss]] nolīga Rosu Elainas Robinsones lomai romantiskajā drāmā "[[Absolvents (filma)|Absolvents]]" (1967), ar [[Dastins Hofmans|Dastinu Hofmanu]] un [[Anna Bankrofta|Annu Bankroftu]] galvenajās lomās. Par šo lomu, Rosa tika nominēta Kinoakadēmijas balvai kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", [[BAFTA kino balva]]i, kā arī saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]. Viņa turpināja mantot slavu ar lomām divos [[Vesterns|vesternos]]: "[[Bačs Kesidijs un Sandenss Kids]]" (''Butch Cassidy and the Sundance Kid'', 1969) un ''[[Tell Them Willie Boy Is Here]]'' (1969). Par abām filmām saņēmusi BAFTA balvu kategorijā "Labākā aktrise". 70. gados piedalījusies [[Šausmu filma|šausmu filmā]] ''[[The Stepford Wives]]'' (1975), par ko viņa saņēma [[Saturna balva|Saturna balvu]], un saņēma savu otro Zelta globusa balvu par dalību drāmā ''[[Voyage of the Damned]]'' (1976). Piedalījusies arī katastrofu filmā ''[[The Swarm]]'' (1978), šausmu filmā ''[[The Legacy]]'' (1978) un zinātniskās fantastikas filmā ''[[The Final Countdown]]'' (1980). 80. gados pārsvarā piedalījusies televīzijas filmās un seriālos. Pēc pauzes kino, 2001. gadā atgriezusies un attēlojusi otrā plāna lomu [[Kulta filma|kulta filmā]] "[[Donijs Darko]]" (2001). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rosa, Ketrīna}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] 4gm334ysz5e7ly1vxxzofk9t94es6yq 3657006 3656972 2022-07-19T15:00:52Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Ketrīna Rosa | vārds_orig = ''Katharine Ross'' | attēls = Katharine Ross 1967 photo with cat.jpg | attēla izmērs = | komentārs = Ketrīna Rosa 1967. gadā | dz. vārds = | dz. datums = {{dzimšanas datums un vecums|1940|1|29}} | dz. vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija|Losandželosa}} | miršanas datums = | miršanas vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1962—2019 | dzīvesbiedrs = | bērni = 1 | paraksts = | mājaslapa = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | apbalvojumi = | dzimums = S }}'''Ketrīna Džuljeta Rosa''' ({{Val|en|Katharine Juliet Ross}}, dzimusi {{Dat|1940|1|29}}) ir [[amerikāņi (nācija)|amerikāņu]] [[aktrise]]. Savas karjeras laikā tikusi nominēta vienai [[Amerikas Kinoakadēmijas balva]]i, kā arī saņēmusi [[BAFTA kino balva|BAFTA kino balvu]] un divas [[Zelta globusa balva]]s. == Karjera == Savu kinodebiju piedzīvojusi drāmā ''[[Shenandoah]]'' (1965), kā arī attēlojusi otrā plāna lomas filmās ''[[Mister Buddwing]]'' (1966) un ''[[The Singing Nun]]'' (1966). Kopā ar [[Džeimss Kāns|Džeimsu Kānu]] un [[Simona Sinjorē|Simonu Sinjorē]] attēlojusi galveno lomu filmā ''[[Games]]'' (1967). Pēc Sinjorē rekomendācijas [[Maiks Nikolss]] nolīga Rosu Elainas Robinsones lomai romantiskajā drāmā "[[Absolvents (filma)|Absolvents]]" (1967) ar [[Dastins Hofmans|Dastinu Hofmanu]] un [[Anna Bankrofta|Annu Bankroftu]] galvenajās lomās. Par šo lomu Rosa tika nominēta Kinoakadēmijas balvai kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]", [[BAFTA kino balva]]i, kā arī saņēma [[Zelta globusa balva|Zelta globusa balvu]]. Viņa turpināja mantot slavu ar lomām divos [[Vesterns|vesternos]]: "[[Bačs Kesidijs un Sandenss Kids]]" (''Butch Cassidy and the Sundance Kid'', 1969) un ''[[Tell Them Willie Boy Is Here]]'' (1969). Par abām filmām saņēmusi BAFTA balvu kategorijā "Labākā aktrise". 70. gados piedalījusies [[Šausmu filma|šausmu filmā]] ''[[The Stepford Wives]]'' (1975), par ko viņa saņēma [[Saturna balva|Saturna balvu]], un saņēma savu otro Zelta globusa balvu par dalību drāmā ''[[Voyage of the Damned]]'' (1976). Piedalījusies arī katastrofu filmā ''[[The Swarm]]'' (1978), šausmu filmā ''[[The Legacy]]'' (1978) un zinātniskās fantastikas filmā ''[[The Final Countdown]]'' (1980). 80. gados pārsvarā piedalījusies televīzijas filmās un seriālos. Pēc pauzes kino 2001. gadā atgriezusies un attēlojusi otrā plāna lomu [[Kulta filma|kulta filmā]] "[[Donijs Darko]]" (2001). == Ārējās saites == {{Sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{Aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Rosa, Ketrīna}} [[Kategorija:1940. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:Zelta globusa balvas ieguvēji]] [[Kategorija:BAFTA kino balvas ieguvēji (cilvēki)]] [[Kategorija:Kalifornijā dzimušie]] q2ka2lu9yba166qzpowit8tww8t3kcu 0 517443 3656958 2022-07-19T13:45:42Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Noa Šnaps | vārds_orig = ''Noah Schnapp'' | attēls = Noah Schnapp by Gage Skidmore.jpg | att_izmērs = | komentārs = Noa Šnaps 2017. gadā | dz vārds = Noa Kemerons Šnaps | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2004|10|3}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2014—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Noa Kemerons Šnaps''' ({{val|en|Noah Cameron Schnapp}}; dzimis {{dat|2004|10|3}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ottawacitizen.com/entertainment/celeb+birthdays+week/14852076/story.html|title=Celeb birthdays for the week of Oct. 1-7|website=Ottawa Citizen|access-date=October 24, 2017|archive-url=https://web.archive.org/web/20171025020936/http://www.ottawacitizen.com/entertainment/celeb+birthdays+week/14852076/story.html|archive-date=October 25, 2017|dead-url=yes}}</ref> ir amerikāņu aktieris.<ref>{{Ziņu atsauce |last=Frot |first=Mathilde |url=https://jewishnews.timesofisrael.com/stranger-things-star-noah-schnapp-says-new-role-resonated-with-jewish-identity/ |title=Stranger Things star Noah Schnapp says new role 'resonated' with Jewish identity |work=[[The Times of Israel]] |access-date=March 8, 2020}}</ref> Plašu atpazīstamību ieguva ar Villa Baiersa lomu ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]''. Filmējies [[Stīvens Spīlbergs|Stīvena Spīlberga]] vēsturiskajā drāmā "[[Spiegu tilts]]" (2015) un ieskaņojis Čārlija Brauna balsi animācijas filmā "[[Snūpijs un Čārlijs Brauns: Riekstiņu filma]]" (2015). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Šnaps, Noa}} [[Kategorija:2004. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] h1odhzzg7288407ghb3tnfuk4ye3ynj 0 517444 3656959 2022-07-19T13:46:22Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Noa Šnaps]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Noa Šnaps]] 8rm1jmcet9ibcaiojt418tvgxzm5lhe 0 517445 3656960 2022-07-19T13:46:40Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Noa Šnaps]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Noa Šnaps]] 8rm1jmcet9ibcaiojt418tvgxzm5lhe 0 517446 3656961 2022-07-19T13:46:45Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Ielas infokaste | nosaukums = Bārtas iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis]], [[grants]] | joslu skaits = 2 | atklāta = | attēls = | ielas garums = ap 333 m | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits = }}'''Bārtas iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]],... wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Bārtas iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]], [[bruģis]], [[grants]] | joslu skaits = 2 | atklāta = | attēls = | ielas garums = ap 333 m | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits = }}'''Bārtas iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Vecliepāja|Vecliepājas]] apkaimē. Bārtas iela sākas krustojumā ar [[Klāva Ukstiņa iela (Liepāja)|Klāva Ukstiņa ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Vidusceļa iela (Liepāja)|Vidusceļa ielu]]. Ielas garums ir ap 333 metriem un to sedz gan [[asfalts]], gan [[bruģis]], gan arī [[grants]]. == Ielu savienojumi == * [[Klāva Ukstiņa iela (Liepāja)|Klāva Ukstiņa iela]] ("T" veida krustojums) * [[Katrīnas iela (Liepāja)|Katrīnas iela]] ("T" veida krustojums) * [[Ezera iela (Liepāja)|Ezera iela]] * [[Strautu iela (Liepāja)|Strautu iela]] ("T" veida krustojums) * [[Vidusceļa iela (Liepāja)|Vidusceļa iela]] ("T" veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Liepāja]] * [[Liepājas ielu uzskaitījums]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu B}} [[Kategorija:Ielas Liepājā]] gdww01graqrklc1dm8lwm01qz1k2x4b 0 517447 3656962 2022-07-19T13:46:56Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Noa Šnaps]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Noa Šnaps]] 8rm1jmcet9ibcaiojt418tvgxzm5lhe 0 517448 3656971 2022-07-19T13:53:36Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Ielas infokaste | nosaukums = Bernātu iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | ievēr celtnes = | ielas segums = [[bruģis]], [[asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] | joslu skaits = 2 | atklāta = | attēls = | ielas garums = ap 823 m | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits = }}'''Bernātu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]... wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Bernātu iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | ievēr celtnes = | ielas segums = [[bruģis]], [[asfaltbetons|asfalts]], [[grants]] | joslu skaits = 2 | atklāta = | attēls = | ielas garums = ap 823 m | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits = }}'''Bernātu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Vecliepāja|Vecliepājas]] apkaimē. Bernātu iela sākas krustojumā ar [[Klāva Ukstiņa iela (Liepāja)|Klāva Ukstiņa ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Riepu iela (Liepāja)|Riepu ielu]]. Ielas garums ir ap 823 metriem un to sedz gan [[bruģis]], gan [[asfalts]], gan arī [[grants]]. == Ielu savienojumi == * [[Klāva Ukstiņa iela (Liepāja)|Klāva Ukstiņa iela]] * [[Katrīnas iela (Liepāja)|Katrīnas iela]] * [[Ezera iela (Liepāja)|Ezera iela]] * [[Strautu iela (Liepāja)|Strautu iela]] * [[Vidusceļa iela (Liepāja)|Vidusceļa iela]] * [[Sudrabu Edžus iela (Liepāja)|Sudrabu Edžus iela]] * [[Salmu iela (Liepāja)|Salmu iela]] * [[Doņu iela (Liepāja)|Doņu iela]] * [[Lauku iela (Liepāja)|Lauku iela]] * [[Riepu iela (Liepāja)|Riepu iela]] == Skatīt arī == * [[Liepāja]] * [[Liepājas ielu uzskaitījums]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu B}} [[Kategorija:Ielas Liepājā]] p1aichyfg7hzigivom7miwo4k6fj8lk 0 517449 3656973 2022-07-19T13:54:50Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Ketrīna Rosa]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Ketrīna Rosa]] 71dvxhqxnbfste0gufurehf9k72kbxu 0 517450 3656979 2022-07-19T13:59:31Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Ielas infokaste | nosaukums = Bērzu iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | atklāta = | attēls = In Liepaja City - panoramio - ---=XEON=---.jpg | ielas garums = ap 374 m | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits = }}'''Bērzu iela''' ir iela Li... wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Bērzu iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | atklāta = | attēls = In Liepaja City - panoramio - ---=XEON=---.jpg | ielas garums = ap 374 m | apkaime = [[Vecliepāja]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits = }}'''Bērzu iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Vecliepāja|Vecliepājas]] apkaimē. Bērzu iela sākas krustojumā ar [[Zāļu iela (Liepāja)|Zāļu ielu]] un beidzas krustojumā ar [[Klāva Ukstiņa iela (Liepāja)|Klāva Ukstiņa ielu]]. Ielas garums ir ap 374 metriem un to pilnībā sedz [[asfalts]]. == Ielu savienojumi == * [[Zāļu iela (Liepāja)|Zāļu iela]] ("T" veida krustojums) * [[Eduarda Veidenbauma iela (Liepāja)|Eduarda Veidenbauma iela]] * [[Klāva Ukstiņa iela (Liepāja)|Klāva Ukstiņa iela]] ("T" veida krustojums) == Skatīt arī == * [[Liepāja]] * [[Liepājas ielu uzskaitījums]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu B}} [[Kategorija:Ielas Liepājā]] 97fnxe0jkuhkqeqx59f8u1lij7jb2v1 0 517451 3656987 2022-07-19T14:15:06Z Bendžamins 76862 Jauna lapa: {{Ielas infokaste | nosaukums = Brīvostas iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | atklāta = | attēls = Road To Terminal - panoramio.jpg | ielas garums = ap 2600 m | apkaime = [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] |... wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Brīvostas iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | atklāta = | attēls = Road To Terminal - panoramio.jpg | ielas garums = ap 2600 m | apkaime = [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits = }}'''Brīvostas iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētas]] apkaimē. Brīvostas iela sākas krustojumā ar [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka ielu]] un beidzas [[Liepājas osta|Liepājas ostas]] teritorijā. Ielas garums ir aptuveni 2600 metri un to pilnībā sedz [[asfalts]]. Iela tiek pārsvarā izmantota, lai piekļūtu ostas piestātnēm. Ielas apbūve pārsvarā sastāv no noliktavu ēkām. == Ielu savienojumi == * [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka iela]] ("T" veida krustojums) * [[Siļķu iela (Liepāja)|Siļķu iela]] * [[Sliežu iela (Liepāja)|Sliežu iela]] == Skatīt arī == * [[Liepāja]] * [[Liepājas ielu uzskaitījums]] [[Liepājas ielu uzskaitījums|{{Liepāja-aizmetnis}}]] {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu B}} [[Kategorija:Ielas Liepājā]] 16g3xl2ln2kahtitxr8sniwgmbwtmgx 3656988 3656987 2022-07-19T14:15:22Z Bendžamins 76862 wikitext text/x-wiki {{Ielas infokaste | nosaukums = Brīvostas iela | vēst nosaukumi = | mikroautobuss = | tramvajs = | trolejbuss = | autobuss = | ievēr celtnes = | ielas segums = [[asfaltbetons|asfalts]] | joslu skaits = 2 | atklāta = | attēls = Road To Terminal - panoramio.jpg | ielas garums = ap 2600 m | apkaime = [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsēta]] | priekšpilsēta = | pilsēta = {{Liepāja}} | karte = | pilsēta lokatīvā = [[Liepāja|Liepājā]] | cits = }}'''Brīvostas iela''' ir iela [[Liepāja|Liepājā]], [[Ziemeļu priekšpilsēta (Liepāja)|Ziemeļu priekšpilsētas]] apkaimē. Brīvostas iela sākas krustojumā ar [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka ielu]] un beidzas [[Liepājas osta|Liepājas ostas]] teritorijā. Ielas garums ir aptuveni 2600 metri un to pilnībā sedz [[asfalts]]. Iela tiek pārsvarā izmantota, lai piekļūtu ostas piestātnēm. Ielas apbūve pārsvarā sastāv no noliktavu ēkām. == Ielu savienojumi == * [[Oskara Kalpaka iela (Liepāja)|Oskara Kalpaka iela]] ("T" veida krustojums) * [[Siļķu iela (Liepāja)|Siļķu iela]] * [[Sliežu iela (Liepāja)|Sliežu iela]] == Skatīt arī == * [[Liepāja]] * [[Liepājas ielu uzskaitījums]] {{Liepāja-aizmetnis}} {{Liepājas ielas, kuru nosaukums sākas ar burtu B}} [[Kategorija:Ielas Liepājā]] tn1bykm0i1l3a54mv85iq361bk918jj 3 517452 3656989 2022-07-19T14:17:04Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Wngml3347}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 17.17 (EEST) ltu009qa7903qtjbbez8u6megzklha3 1 517453 3656990 2022-07-19T14:17:14Z Melilac 38935 Jauna lapa: == == ''Apdzīvotā vieta izveidojusies pie kādreizējas Lādes muižas (vācu: Ladenhof, Namküll).'' Nay. What was there, was Lādes pagasta nams. - ~~~~ wikitext text/x-wiki == == ''Apdzīvotā vieta izveidojusies pie kādreizējas Lādes muižas (vācu: Ladenhof, Namküll).'' Nay. What was there, was Lādes pagasta nams. - [[Dalībnieks:Melilac|Melilac]] ([[Dalībnieka diskusija:Melilac|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 17.17 (EEST) 1nmiv09bz7eegdjbu3wwwviiyozxyzh 3657044 3656990 2022-07-19T18:11:44Z Egilus 27634 wikitext text/x-wiki == == ''Apdzīvotā vieta izveidojusies pie kādreizējas Lādes muižas (vācu: Ladenhof, Namküll).'' Nay. What was there, was Lādes pagasta nams. - [[Dalībnieks:Melilac|Melilac]] ([[Dalībnieka diskusija:Melilac|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 17.17 (EEST) :LĢIA karte: [https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/mv_lgiamap5n?p_x=542266&p_y=367010&p_id=157273&p_river= no Lādes muižas drupām līdz Lādei kādi 6 km]. Jaunlādes muiža - [https://vietvardi.lgia.gov.lv/vv/mv_lgiamap5n?p_x=536757&p_y=370021&p_id=80831&p_river= mazāk nekā kilometru no Lādes].--[[Dalībnieks:Egilus|Egilus]] ([[Dalībnieka diskusija:Egilus|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 21.11 (EEST) 60hdjik93lqofa35cmoxulnizyuixlo 3 517454 3656992 2022-07-19T14:22:28Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=IlyaMiB}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 17.22 (EEST) 8gdht2ev9whcbrrybrw4kmujo7v0t47 6 517455 3656994 2022-07-19T14:39:04Z Yungchains 107090 All rights goes to the owner(s). wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == All rights goes to the owner(s). j628f8yvo4tfondxcb0ummnu1pkw7fs 3657038 3656994 2022-07-19T18:01:32Z EdgarsBot 50781 Pywikibot 7.4.0 wikitext text/x-wiki {{Attēla autortiesības}} == Kopsavilkums == All rights goes to the owner(s). 3cr1lvbagzhg0d2zpktk6n2yojp66xz 6 517456 3656999 2022-07-19T14:44:06Z Yungchains 107090 All rights goes to the owner(s). wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == All rights goes to the owner(s). j628f8yvo4tfondxcb0ummnu1pkw7fs 3657036 3656999 2022-07-19T18:01:30Z EdgarsBot 50781 Pywikibot 7.4.0 wikitext text/x-wiki {{Attēla autortiesības}} == Kopsavilkums == All rights goes to the owner(s). 3cr1lvbagzhg0d2zpktk6n2yojp66xz 3 517457 3657003 2022-07-19T14:54:55Z Martin Urbanec 59933 Martin Urbanec pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:Tomáš krist]] uz [[Dalībnieka diskusija:Tučňák]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/Tomáš krist|Tomáš krist]]" to "[[Special:CentralAuth/Tučňák|Tučňák]]" wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:Tučňák]] 2mlswa6hacl9ordbedwi5pfyskpg8t8 3 517458 3657012 2022-07-19T16:50:53Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Frodo Nine-Fingered}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 19.50 (EEST) 2cetx2eoymiyw6iph3qf7md42qe2c8d 3 517459 3657042 2022-07-19T18:08:24Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Jon Çobani}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 21.08 (EEST) 40n5xg9vnruvuja52vuwqmd4dcikpyz 3 517460 3657052 2022-07-19T18:37:13Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Swiftos17}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 19. jūlijs, plkst. 21.37 (EEST) 0595pdhgsy61bdi4r4wc1detoth9gbr 0 517461 3657059 2022-07-19T19:09:54Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{būs}} {{Filmas infokaste | nosaukums = ''Barbie'' | oriģinālnos = | attēls = | att_izm = | paraksts = | žanrs = | režisors = [[Greta Gērviga]] | producents = * [[Margota Robija]] * [[Toms Ekerlijs]] * [[Robijs Breners]] * [[Deivids Heimans]] * [[Inons Kreics]] * Džosijs Maknamara | scenārijs = * Greta Gērviga * [[Noa Baumbahs]] | aktieri = * Margota Robija * [[Raiens Goslings]] | mūzika = | operators = | mākslinieks = | montāža = | studija = * ''[[LuckyChap Entertainment]]'' * ''[[Mattel Films]]'' * ''[[Heyday Films]]'' | izplatītājs = ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]'' | izdošana = {{filmas datums|2023|7|21}} | ilgums = | valsts = * {{USA}} * {{GBR}} | valoda = [[angļu valoda|angļu]] | budžets = | ienākumi = | iepriekšējā = | nākamā = | imdb = }} '''''Barbie''''' būs 2023. gada ASV un Apvienotās Karalistes romantiskā [[kinokomēdija]], kas balstīta uz [[Bārbija|tāda paša nosaukuma modes leļļu līniju]], ko ražo ASV kompānija ''[[Mattel]]''. Filmas režisore [[Greta Gērviga]], viņa arī ir scenārija līdzautore kopā ar [[Noa Baumbahs|Noa Baumbahu]]. Galvenās lomas atveidos [[Margota Robija]] (Bārbija) un [[Raiens Goslings]] ([[Kens (lelle)|Kens]]). Tā būs pirmā aktieru filmas adaptācija [[Barbie (frašīze)|rotaļlietas multimediju franšīzē]]. Sakotnēji filmas izstrādi 2014. gadā uzsāka kinokompānija ''[[Sony Pictures]]''. Pēc vairākām scenāristu un režisoru nomaiņām un divu dažādu aktrišu izvēlēm galvenās lomas tēlam, ''Sony'' beidzās līguma termiņš, un tiesības uz ekranizāciju ieguva ''[[Warner Bros.|Warner Bros. Pictures]]''. 2019. gadā Robija izvēlēta galvenajai lomai, viņa projektā iesaistījās kā producente ar savu producentu uzņēmumu ''[[LuckyChap Entertainment]]''. 2021. gada jūlijā Gērviga parakstīja līgumu ar studiju par filmas režisēšanu,<ref>{{Tīmekļa atsauce |last1=Jackson |first1=Angelique |title=Greta Gerwig to Direct ''Barbie'' With Margot Robbie, Filming to Start in 2022 |url=https://variety.com/2021/film/news/greta-gerwig-barbie-movie-director-margot-robbie-noah-baumbach-1235015427/ |website=[[Variety]] |access-date=22 October 2021 |date=July 9, 2021}}</ref> viņa kopā Baumbahu ir arī filmas scenāristi. Filmēšana sākās 2022. gada martā ''Warner Bros.'' studijā Anglijā. Filmas ''Barbie'' pirmizrāde ASV plānota {{dat|2023|7|23||bez}}. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{Filmu ārējās saites}} {{Filma-aizmetnis}} [[Kategorija:2023. gada filmas]] [[Kategorija:ASV filmas]] [[Kategorija:Kinokomēdijas]] 0m5l7w0st3c8bgz7ev58jd5ud4zglmw 14 517462 3657060 2022-07-19T19:13:57Z Baisulis 11523 Jauna lapa: {{Commons|2023 films|2023. gada filmas}} {{year by category |m = 2 |c = 0 |d = 2 |y = 3 |cat = filmas |year = gada |sortkey = Filmas |parent = Filmas pēc gada |subcat = 2023. gads kino }} wikitext text/x-wiki {{Commons|2023 films|2023. gada filmas}} {{year by category |m = 2 |c = 0 |d = 2 |y = 3 |cat = filmas |year = gada |sortkey = Filmas |parent = Filmas pēc gada |subcat = 2023. gads kino }} tuwiaprempmwvacfij3hl5wdedwc3sj 0 517463 3657066 2022-07-19T19:34:59Z Yungchains 107090 Jauna lapa: {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Luv Is Rage 2'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = | Background = #66accc | Izdots = {{dat|2017|8|25}} | Ierakstīts = 2017 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 56:13 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = Generation Now [[Atlantic Records|Atlantic]] | Producents = * Bobby Kritical * Cubeatz * D. Rich * DaHeala * DJ Plugg * Don Cannon * Honorable C.N.O.T.E. * Ike Beatz * Illmind * JW Lucas * Li... wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Luv Is Rage 2'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = | Background = #66accc | Izdots = {{dat|2017|8|25}} | Ierakstīts = 2017 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 56:13 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = Generation Now [[Atlantic Records|Atlantic]] | Producents = * Bobby Kritical * Cubeatz * D. Rich * DaHeala * DJ Plugg * Don Cannon * Honorable C.N.O.T.E. * Ike Beatz * Illmind * JW Lucas * [[Lil Uzi Vert]] * Lyle LeDuff * Maaly Raw * Metro Boomin * [[Pharrell Williams]] * Pi'erre Bourne * Rex Kudo * TM88 * [[The Weeknd]] * WondaGurl | Izpildītājsģen = Lil Uzi Vert | Iepriekšējais albums = <br />'''''[[Luv Is Rage 2]]'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Šis albums = [[Attēls:Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg|60px]]<br />'''''Eternal Atake'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Nākamais albums = <br />'''''The Pink Tape'''''<br />(TBA) | Singls1 = Futsal Shuffle 2020 | Singls1 datums = 13. decembris, 2019. gads | Singls2 = That Way | Singls2 datums = 1. marts, 2020. gads | Skaits = 16 }} 37zuer398lkpfcxhkmeozuzr9o0evmx 3657067 3657066 2022-07-19T19:38:15Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Luv Is Rage 2'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = | Background = #9AD2FF | Izdots = {{dat|2017|8|25}} | Ierakstīts = 2017 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 56:13 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = Generation Now [[Atlantic Records|Atlantic]] | Producents = * Bobby Kritical * Cubeatz * D. Rich * DaHeala * DJ Plugg * Don Cannon * Honorable C.N.O.T.E. * Ike Beatz * Illmind * JW Lucas * [[Lil Uzi Vert]] * Lyle LeDuff * Maaly Raw * Metro Boomin * [[Pharrell Williams]] * Pi'erre Bourne * Rex Kudo * TM88 * [[The Weeknd]] * WondaGurl | Izpildītājsģen = Lil Uzi Vert | Iepriekšējais albums = <br />'''''[[Luv Is Rage 2]]'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Šis albums = [[Attēls:|60px]]<br />'''''Luv Is Rage 2'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Nākamais albums = <br />'''''The Pink Tape'''''<br />(TBA) | Singls1 = [[XO Tour Llif3]] | Singls1 datums = 25. marts, 2017. gads | Singls2 = The Way Life Goes | Singls2 datums = 3. oktobris, 2017. gads | Skaits = 16 | Singls3 = Sauce It Up | Singls3 datums = 27. februāris, 2018. gads }} 68y2wghr8b9fzkqk5b67rll1uwran4b 3657069 3657067 2022-07-19T19:39:47Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Luv Is Rage 2'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = Luv Is Rage 2.jpg | Background = #9AD2FF | Izdots = {{dat|2017|8|25}} | Ierakstīts = 2017 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 56:13 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = Generation Now [[Atlantic Records|Atlantic]] | Producents = * Bobby Kritical * Cubeatz * D. Rich * DaHeala * DJ Plugg * Don Cannon * Honorable C.N.O.T.E. * Ike Beatz * Illmind * JW Lucas * [[Lil Uzi Vert]] * Lyle LeDuff * Maaly Raw * Metro Boomin * [[Pharrell Williams]] * Pi'erre Bourne * Rex Kudo * TM88 * [[The Weeknd]] * WondaGurl | Izpildītājsģen = Lil Uzi Vert | Iepriekšējais albums = <br />'''''[[Luv Is Rage 2]]'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Šis albums = [[Attēls:Luv Is Rage 2.jpg|60px]]<br />'''''Luv Is Rage 2'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Nākamais albums = <br />'''''The Pink Tape'''''<br />(TBA) | Singls1 = [[XO Tour Llif3]] | Singls1 datums = 25. marts, 2017. gads | Singls2 = The Way Life Goes | Singls2 datums = 3. oktobris, 2017. gads | Skaits = 16 | Singls3 = Sauce It Up | Singls3 datums = 27. februāris, 2018. gads }} 3ni2c7484yvoxug1dbwfpsj1mznet7e 3657070 3657069 2022-07-19T19:40:12Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Luv Is Rage 2'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = Luv Is Rage 2.jpg | Background = #ACC9E2 | Izdots = {{dat|2017|8|25}} | Ierakstīts = 2017 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 56:13 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = Generation Now [[Atlantic Records|Atlantic]] | Producents = * Bobby Kritical * Cubeatz * D. Rich * DaHeala * DJ Plugg * Don Cannon * Honorable C.N.O.T.E. * Ike Beatz * Illmind * JW Lucas * [[Lil Uzi Vert]] * Lyle LeDuff * Maaly Raw * Metro Boomin * [[Pharrell Williams]] * Pi'erre Bourne * Rex Kudo * TM88 * [[The Weeknd]] * WondaGurl | Izpildītājsģen = Lil Uzi Vert | Iepriekšējais albums = <br />'''''[[Luv Is Rage 2]]'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Šis albums = [[Attēls:Luv Is Rage 2.jpg|60px]]<br />'''''Luv Is Rage 2'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Nākamais albums = <br />'''''The Pink Tape'''''<br />(TBA) | Singls1 = [[XO Tour Llif3]] | Singls1 datums = 25. marts, 2017. gads | Singls2 = The Way Life Goes | Singls2 datums = 3. oktobris, 2017. gads | Skaits = 16 | Singls3 = Sauce It Up | Singls3 datums = 27. februāris, 2018. gads }} mw48i0po4jczdkoen9vv7lqhym35xsc 3657072 3657070 2022-07-19T19:42:52Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Luv Is Rage 2'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = Luv Is Rage 2.jpg | Background = #ACC9E2 | Izdots = {{dat|2017|8|25}} | Ierakstīts = 2017 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 56:13 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = Generation Now [[Atlantic Records|Atlantic]] | Producents = * Bobby Kritical * Cubeatz * D. Rich * DaHeala * DJ Plugg * Don Cannon * Honorable C.N.O.T.E. * Ike Beatz * Illmind * JW Lucas * [[Lil Uzi Vert]] * Lyle LeDuff * Maaly Raw * Metro Boomin * [[Pharrell Williams]] * Pi'erre Bourne * Rex Kudo * TM88 * [[The Weeknd]] * WondaGurl | Izpildītājsģen = Lil Uzi Vert | Iepriekšējais albums = <br />'''''[[Luv Is Rage 2]]'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Šis albums = [[Attēls:Luv Is Rage 2.jpg|60px]]<br />'''''Luv Is Rage 2'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Nākamais albums = [[Attēls:Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg|60px]]<br />'''''[[Eternal Atake]]'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Singls1 = [[XO Tour Llif3]] | Singls1 datums = 25. marts, 2017. gads | Singls2 = The Way Life Goes | Singls2 datums = 3. oktobris, 2017. gads | Skaits = 16 | Singls3 = Sauce It Up | Singls3 datums = 27. februāris, 2018. gads }} cxczzagr6d0badgiuvt7jx1wyk3jvcj 3657075 3657072 2022-07-19T19:47:26Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Luv Is Rage 2'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = Luv Is Rage 2.jpg | Background = #ACC9E2 | Izdots = {{dat|2017|8|25}} | Ierakstīts = 2017 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 56:13 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = Generation Now [[Atlantic Records|Atlantic]] | Producents = * Bobby Kritical * Cubeatz * D. Rich * DaHeala * DJ Plugg * Don Cannon * Honorable C.N.O.T.E. * Ike Beatz * Illmind * JW Lucas * [[Lil Uzi Vert]] * Lyle LeDuff * Maaly Raw * Metro Boomin * [[Pharrell Williams]] * Pi'erre Bourne * Rex Kudo * TM88 * [[The Weeknd]] * WondaGurl | Izpildītājsģen = Lil Uzi Vert | Iepriekšējais albums = <br />'''''[[Luv Is Rage 2]]'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Šis albums = [[Attēls:Luv Is Rage 2.jpg|60px]]<br />'''''Luv Is Rage 2'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Nākamais albums = [[Attēls:Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg|60px]]<br />'''''[[Eternal Atake]]'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Singls1 = [[XO Tour Llif3]] | Singls1 datums = 25. marts, 2017. gads | Singls2 = The Way Life Goes | Singls2 datums = 3. oktobris, 2017. gads | Skaits = 16 | Singls3 = Sauce It Up | Singls3 datums = 27. februāris, 2018. gads }} "'''''Luv Is Rage 2'''''" ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|repera]] [[Lil Uzi Vert]] debijas studijas albums. Tas tika izdots 2017. gada 25. augustā, izmantojot ''Generation Now'' un ''[[Atlantic Records]]''. Albums kalpo kā Uzi komerciālā debijas miksteipa "''[[Luv Is Rage]]''" (2015) turpinājums. Tajā piedalās [[The Weeknd]] un [[Pharrell Williams]] viesizrādes. ''Luv Is Rage 2'' atbalstīja trīs singli: "''[[XO Tour Llif3]]''", "''The Way Life Goes''" un "''Sauce It Up''". Albums debitēja ASV [[Billboard 200]] pirmajā vietā ar 135 000 albumiem līdzvērtīgu vienību un saņēma pozitīvas atsauksmes no lielākās daļas kritiķu. l34a1zfoy5bu5j9cgr6n6rdf54y9h3x 3657076 3657075 2022-07-19T19:48:18Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Luv Is Rage 2'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = Luv Is Rage 2.jpg | Background = #ACC9E2 | Izdots = {{dat|2017|8|25}} | Ierakstīts = 2017 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 56:13 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = Generation Now [[Atlantic Records|Atlantic]] | Producents = * Bobby Kritical * Cubeatz * D. Rich * DaHeala * DJ Plugg * Don Cannon * Honorable C.N.O.T.E. * Ike Beatz * Illmind * JW Lucas * [[Lil Uzi Vert]] * Lyle LeDuff * Maaly Raw * Metro Boomin * [[Pharrell Williams]] * Pi'erre Bourne * Rex Kudo * TM88 * [[The Weeknd]] * WondaGurl | Izpildītājsģen = Lil Uzi Vert | Iepriekšējais albums = <br />'''''[[Luv Is Rage 2]]'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Šis albums = [[Attēls:Luv Is Rage 2.jpg|60px]]<br />'''''Luv Is Rage 2'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Nākamais albums = [[Attēls:Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg|60px]]<br />'''''[[Eternal Atake]]'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Singls1 = [[XO Tour Llif3]] | Singls1 datums = 25. marts, 2017. gads | Singls2 = The Way Life Goes | Singls2 datums = 3. oktobris, 2017. gads | Skaits = 16 | Singls3 = Sauce It Up | Singls3 datums = 27. februāris, 2018. gads }} "'''''Luv Is Rage 2'''''" ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|repera]] [[Lil Uzi Vert]] debijas studijas albums. Tas tika izdots 2017. gada 25. augustā, izmantojot ''Generation Now'' un ''[[Atlantic Records]]''. Albums kalpo kā Uzi komerciālā debijas miksteipa "''[[Luv Is Rage]]''" (2015) turpinājums. Tajā piedalās [[The Weeknd]] un [[Pharrell Williams]] viesizrādes. ''Luv Is Rage 2'' atbalstīja trīs singli: "''[[XO Tour Llif3]]''", "''The Way Life Goes''" un "''Sauce It Up''". Albums debitēja ASV [[Billboard 200]] pirmajā vietā ar 135 000 albumiem līdzvērtīgu vienību un saņēma pozitīvas atsauksmes no lielākās daļas kritiķu. [[Kategorija:Lil Uzi Vert albumi]] [[Kategorija:2017. gada albumi]] l8fwv1gqonenvsyf9rn5yln2eiwmird 3657077 3657076 2022-07-19T19:48:54Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Luv Is Rage 2'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = Luv Is Rage 2.jpg | Background = #ACC9E2 | Izdots = {{dat|2017|8|25}} | Ierakstīts = 2017 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 56:13 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = Generation Now [[Atlantic Records|Atlantic]] | Producents = * Bobby Kritical * Cubeatz * D. Rich * DaHeala * DJ Plugg * Don Cannon * Honorable C.N.O.T.E. * Ike Beatz * Illmind * JW Lucas * [[Lil Uzi Vert]] * Lyle LeDuff * Maaly Raw * Metro Boomin * [[Pharrell Williams]] * Pi'erre Bourne * Rex Kudo * TM88 * [[The Weeknd]] * WondaGurl | Izpildītājsģen = Lil Uzi Vert | Iepriekšējais albums = [[Attēls:The Perfect LUV Tape.jpg|60px]]<br />'''''[[The Perfect LUV Tape]]'''''<br />([[2016. gads|2016]]) | Šis albums = [[Attēls:Luv Is Rage 2.jpg|60px]]<br />'''''Luv Is Rage 2'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Nākamais albums = [[Attēls:Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg|60px]]<br />'''''[[Eternal Atake]]'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Singls1 = [[XO Tour Llif3]] | Singls1 datums = 25. marts, 2017. gads | Singls2 = The Way Life Goes | Singls2 datums = 3. oktobris, 2017. gads | Skaits = 16 | Singls3 = Sauce It Up | Singls3 datums = 27. februāris, 2018. gads }} "'''''Luv Is Rage 2'''''" ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|repera]] [[Lil Uzi Vert]] debijas studijas albums. Tas tika izdots 2017. gada 25. augustā, izmantojot ''Generation Now'' un ''[[Atlantic Records]]''. Albums kalpo kā Uzi komerciālā debijas miksteipa "''[[Luv Is Rage]]''" (2015) turpinājums. Tajā piedalās [[The Weeknd]] un [[Pharrell Williams]] viesizrādes. ''Luv Is Rage 2'' atbalstīja trīs singli: "''[[XO Tour Llif3]]''", "''The Way Life Goes''" un "''Sauce It Up''". Albums debitēja ASV [[Billboard 200]] pirmajā vietā ar 135 000 albumiem līdzvērtīgu vienību un saņēma pozitīvas atsauksmes no lielākās daļas kritiķu. [[Kategorija:Lil Uzi Vert albumi]] [[Kategorija:2017. gada albumi]] o4dh8nz739z5b083gfs4990hczufjg2 3657078 3657077 2022-07-19T19:49:47Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Luv Is Rage 2'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = Luv Is Rage 2.jpg | Background = #ACC9E2 | Izdots = {{dat|2017|8|25}} | Ierakstīts = 2017 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 56:13 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = Generation Now [[Atlantic Records|Atlantic]] | Producents = * Bobby Kritical * Cubeatz * D. Rich * DaHeala * DJ Plugg * Don Cannon * Honorable C.N.O.T.E. * Ike Beatz * Illmind * JW Lucas * [[Lil Uzi Vert]] * Lyle LeDuff * Maaly Raw * Metro Boomin * [[Pharrell Williams]] * Pi'erre Bourne * Rex Kudo * TM88 * [[The Weeknd]] * WondaGurl | Izpildītājsģen = Lil Uzi Vert | Iepriekšējais albums = [[Attēls:The Perfect LUV Tape.jpg|60px]]<br />'''''[[The Perfect LUV Tape]]'''''<br />([[2016. gads|2016]]) | Šis albums = [[Attēls:Luv Is Rage 2.jpg|60px]]<br />'''''Luv Is Rage 2'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Nākamais albums = [[Attēls:Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg|60px]]<br />'''''[[Eternal Atake]]'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Singls1 = [[XO Tour Llif3]] | Singls1 datums = 25. marts, 2017. gads | Singls2 = The Way Life Goes | Singls2 datums = 3. oktobris, 2017. gads | Skaits = 16 | Singls3 = Sauce It Up | Singls3 datums = 27. februāris, 2018. gads }} "'''''Luv Is Rage 2'''''" ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|repera]] [[Lil Uzi Vert]] debijas studijas albums. Tas tika izdots 2017. gada 25. augustā, izmantojot ''Generation Now'' un ''[[Atlantic Records]]''. Albums kalpo kā Uzi komerciālā debijas miksteipa "''[[Luv Is Rage]]''" (2015) turpinājums. Tajā piedalās [[The Weeknd]] un [[Pharrell Williams]] viesizrādes. ''Luv Is Rage 2'' atbalstīja trīs singli: "''[[XO Tour Llif3]]''", "''The Way Life Goes''" un "''Sauce It Up''". Albums debitēja ASV [[Billboard 200]] pirmajā vietā ar 135 000 albumiem līdzvērtīgu vienību un saņēma pozitīvas atsauksmes no lielākās daļas kritiķu. [[Kategorija:Lil Uzi Vert albumi]] [[Kategorija:2017. gada albumi]] 28mqpuwf0j2u5kcqyke2vkz2yqwhmhq 3657086 3657078 2022-07-19T19:59:37Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Nosaukums slīprakstā}}{{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Luv Is Rage 2'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[Lil Uzi Vert]] | Vāks = Luv Is Rage 2.jpg | Background = #ACC9E2 | Izdots = {{dat|2017|8|25}} | Ierakstīts = 2017 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 56:13 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = Generation Now [[Atlantic Records|Atlantic]] | Producents = * Bobby Kritical * Cubeatz * D. Rich * DaHeala * DJ Plugg * Don Cannon * Honorable C.N.O.T.E. * Ike Beatz * Illmind * JW Lucas * [[Lil Uzi Vert]] * Lyle LeDuff * Maaly Raw * Metro Boomin * [[Pharrell Williams]] * Pi'erre Bourne * Rex Kudo * TM88 * [[The Weeknd]] * WondaGurl | Izpildītājsģen = Lil Uzi Vert | Iepriekšējais albums = [[Attēls:The Perfect LUV Tape.jpg|60px]]<br />'''''[[The Perfect LUV Tape]]'''''<br />([[2016. gads|2016]]) | Šis albums = [[Attēls:Luv Is Rage 2.jpg|60px]]<br />'''''Luv Is Rage 2'''''<br />([[2017. gads|2017]]) | Nākamais albums = [[Attēls:Lil Uzi Vert - Eternal Atake.jpg|60px]]<br />'''''[[Eternal Atake]]'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Singls1 = [[XO Tour Llif3]] | Singls1 datums = 25. marts, 2017. gads | Singls2 = The Way Life Goes | Singls2 datums = 3. oktobris, 2017. gads | Skaits = 16 | Singls3 = Sauce It Up | Singls3 datums = 27. februāris, 2018. gads }} "'''''Luv Is Rage 2'''''" ir [[Amerikas Savienotās Valstis|amerikāņu]] [[Reps|repera]] [[Lil Uzi Vert]] debijas studijas albums. Tas tika izdots 2017. gada 25. augustā, izmantojot ''Generation Now'' un ''[[Atlantic Records]]''. Albums kalpo kā Uzi komerciālā debijas miksteipa "''[[Luv Is Rage]]''" (2015) turpinājums. Tajā piedalās [[The Weeknd]] un [[Pharrell Williams]] viesizrādes. ''Luv Is Rage 2'' atbalstīja trīs singli: "''[[XO Tour Llif3]]''", "''The Way Life Goes''" un "''Sauce It Up''". Albums debitēja ASV [[Billboard 200]] pirmajā vietā ar 135 000 albumiem līdzvērtīgu vienību un saņēma pozitīvas atsauksmes no lielākās daļas kritiķu. == Dziesmu sarakts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=Luv Is Rage 2|all_writing=[[Lil Uzi Vert]], izņēmumi ir minēti|writing_credits=yes|title1=Two®|length1=3:05|title2=444+222|length2=4:07|title3=Sauce It Up|writer3=Lil Uzi Vert|length3=3:27|title4=No Sleep Leak|title5=The Way Life Goes|length5=3:42|title6=For Real|writer6=Lil Uzi Vert|length6=2:57|title7=Feelings Mutual|length7=3:54|title8=Neon Guts|writer8=Lil Uzi Vert & Pharrell Williams|length8=3:15|title9=Early 20 Rager|writer9=Lil Uzi Vert|length9=4:35|title10=UnFazed|length10=3:32|title11=Pretty Mami|length11=4:24|writer2=Lil Uzi Vert|writer1=Lil Uzi Vert|writer4=Lil Uzi Vert|writer5=Lil Uzi Vert & Oh Wonder|writer11=Lil Uzi Vert|writer10=Lil Uzi Vert & The Weeknd|writer7=Lil Uzi Vert|length4=3:09|all_lyrics=Lil Uzi Vert|title12=How to Talk|length12=3:22|writer12=Lil Uzi Vert|title13=X|length13=2:54|writer13=Lil Uzi Vert|title14=Malfunction|length14=3:19|writer14=Lil Uzi Vert|title15=Dark Queen|length15=2:53|writer15=Lil Uzi Vert|total_length=56:20|title16=XO Tour Llif3|length16=3:03|writer16=Lil Uzi Vert|note5=piedaloties [[Oh Wonder]]|note8=piedaloties [[Pharrell Williams]]|note10=piedaloties [[The Weeknd]]}} [[Kategorija:Lil Uzi Vert albumi]] [[Kategorija:2017. gada albumi]] idosc4ahx06k7308xsq34n3ooro9d64 6 517464 3657068 2022-07-19T19:39:16Z Yungchains 107090 All rights goes to the owner(s). wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == All rights goes to the owner(s). == Licence == {{Albuma vāks}} ikj1f6vvzjp6q2zsk8gxlds0hwrbrin 0 517465 3657079 2022-07-19T19:53:24Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Natālija Daiere | vārds_orig = ''Natalia Dyer'' | attēls = Natalia Dyer by Gage Skidmore.jpg | att_izmērs = | komentārs = Natālija Daiere 2017. gadā | dz vārds = | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1995|1|13}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Tenesī|Našvila}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2008—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = * [[Čārlijs Hītons]] * (partnerattiecības, 2016—pašlaik) | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Natālija Daniela Daiere''' ({{val|en|Natalia Danielle Dyer}}; dzimusi {{dat|1995|1|13}}) ir amerikāņu aktrise.<ref name=":0">{{Ziņu atsauce |last1=Donnell |first1=Evans |title=Review: Circle Players 'Mockingbird' revival promising, but suffers from pacing |url=https://www.newspapers.com/clip/33942174/ |work=[[The Tennessean]]|location=Nashville, Tennessee |date=March 9, 2004 |via=Newspapers.com}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|title=Births|date=February 4, 1995|work=[[The Tennessean]]|location=Nashville, Tennessee|page=4D|url= https://www.newspapers.com/clip/33938322/natalia_danielle_dyer_birth_notice/|access-date=July 16, 2019|via=Newspapers.com}}</ref><ref>{{Ziņu atsauce|url= https://www.upi.com/Top_News/2021/01/13/UPI-Almanac-for-Wednesday-Jan-13-2021/4791610505329/|title= UPI Almanac for Wednesday, Jan. 13, 2021|work= [[United Press International]] | date= January 13, 2021|accessdate=February 27, 202}}</ref> Zināma pēc Nensijas Vīleres lomas ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]'' (2016—pašlaik). Atveidojusi galveno lomu komēdijdrāmas filmā ''[[Yes, God, Yes]]'' (2019) un otrā plāna lomas šausmu filmās ''[[Velvet Buzzsaw]]'' (2019) un ''[[Things Heard & Seen]]'' (2021). Viņas kinodebija bija filmā "[[Hanna Montana (filma)|Hanna Montana]]" (2009). == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Daiere, Natālija}} [[Kategorija:1995. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV teātra aktieri]] 6db1g05agv87vk6sz7m4fc4i0vjs3v3 0 517466 3657080 2022-07-19T19:54:03Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Natālija Daiere]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Natālija Daiere]] c44f8iz5mjd8bhvyt5gnvykz7kpea69 0 517467 3657081 2022-07-19T19:54:25Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Natālija Daiere]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Natālija Daiere]] c44f8iz5mjd8bhvyt5gnvykz7kpea69 0 517468 3657082 2022-07-19T19:54:42Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Natālija Daiere]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Natālija Daiere]] c44f8iz5mjd8bhvyt5gnvykz7kpea69 0 517469 3657089 2022-07-19T20:11:06Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Gulbenes novada valsts ģimnāzija]] uz [[Gulbenes novada vidusskola]]: pārdēvēta wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gulbenes novada vidusskola]] oikejtxovt7zl1jb1cgisn12ng4my5s 0 517470 3657090 2022-07-19T20:13:18Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Čārlijs Hītons | vārds_orig = ''Charlie Heaton'' | attēls = CharlieHeaton2017 (cropped).jpg | att_izmērs = | komentārs = Čārlijs Hītons 2017. gadā | dz vārds = Čārlzs Ross Hītons | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1994|2|6}} | dz vieta = {{vieta|Anglija|Rietumjorkšīra|Līdsa}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, mūziķis | darbības gadi = 2010—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = * [[Natālija Daiere]] * (partnerattiecības, 2016—pašlaik) | bērni = 1 | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Čārlzs Ross Hītons''' ({{val|en|Charles Ross Heaton}}; dzimis {{dat|1994|2|6}})<ref name="son1">{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.popbuzz.com/tv-film/features/charlie-heaton/|title=Charlie Heaton: 12 facts about the Stranger Things actor you need to know|magazine=PopBuzz|access-date=26 July 2020}}</ref> ir angļu aktieris un mūziķis.<ref name="interviewmag">{{publikācijas atsauce|last=Dziautaite|first=Modesta|date=18 July 2016|editor-last=Bailey|editor-first=David|title=Charlie Heaton|url=http://www.interviewmagazine.com/film/charlie-heaton#_|access-date=31 July 2016|journal=[[Interview]]}}</ref> Zināms pēc Džonatana Baiersa lomas ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]'' (2016—pašlaik). Savu karjeru Hītons uzsāka kā mūziķis, pirms dalības seriāla ''Stranger Things'' viņš filmējās Lielbritānijas televīzijas filmās un seriālos. Filmējies filmās ''[[Shut In]]'' (2016), "[[Meroubounas noslēpums]]" (''Marrowbone'', 2017), "[[Jaunie mutanti]]" (2020) un citās. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Hītons, Čārlijs}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Angļu kinoaktieri]] [[Kategorija:Angļu bundzinieki]] m343otvyloveu9g3t3n0w9lhl4r8wn9 0 517471 3657092 2022-07-19T20:13:50Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Čārlijs Hītons]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Čārlijs Hītons]] 9b43hpgfsetw5za9pozawqbfnvszohg 0 517472 3657106 2022-07-19T20:46:18Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Kara Buono | vārds_orig = ''Cara Buono'' | attēls = Cara Buono at the Chiller Theatre Expo 2017.jpg | att_izmērs = | komentārs = Kara Buono 2017. gadā | dz vārds = | dz datums = | dz vieta = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 1989—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Pīters Tams | bērni = 1 | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Kara Buono''' ({{val|en|Cara Buono}}) ir amerikāņu aktrise. Pazīstama pēc Dr. Fajas Milleres lomas televīzijas kanāla [[AMC]] seriāla ''[[Mad Men]]'' ceturtajā sezonā, Kelli Moltisanti lomas seriāla "[[Soprano ģimene]]" sestajā sezonā un Kārenas Vīleres lomas ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]'' (2016–pašlaik). Filmējusies arī filmās "[[Halks (filma)|Halks]]" (2003), "[[Ielaid mani]]" (2010), "[[Papīra pilsētas]]" (2015). == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Buono, Kara}} [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV teātra aktieri]] ctosntemnj6lkx3ur2p14vzftiqzliv 0 517473 3657107 2022-07-19T20:46:58Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Kara Buono]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kara Buono]] eosjxtr6i9h90xgdo43s6znijvewvz3 0 517474 3657108 2022-07-19T20:47:24Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Kara Buono]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Kara Buono]] eosjxtr6i9h90xgdo43s6znijvewvz3 0 517475 3657110 2022-07-19T20:53:08Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Lubānas vidusskola |attēla_nos = |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1950 |vieta = Krasta iela 6, [[Lubāna]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Iveta Peilāne |skolēni = |mlapa = [http://skola.lubana.lv skola.lubana.lv/] }} '''Lubānas''' ir vispārējās vidējās izglītības iestāde [[Lubāna|Lubānā]], kas īsteno pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu un interešu izglītības programmas. == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma (21011111) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011) * Vispārējās vidējās izglītības programma (31016011) == Vēsture == [[Lubānas draudze]]s skola dibināta [[Zviedru Vidzeme]]s laikā,<ref>J. Anspaks u.c. Tautas izglītības un pedagoģijas doma Latvijā līdz 1990. gadam. Rīga: Zinātne, 1987. 45. lpp.</ref> 1736. gadā Lubānā strādāja skolmeistars Indriķis Štamms, 1768. gadā skolmeistars Mārtiņš Henke, 1810. gadā skolas ēka atradās mācītājmuižā. Lubānas draudzes skolu slēdza 1845. gadā. 1885. gadā uz bijušās draudzes skolas bāzes izveidoja Lubānas Ministrijas skola, kas atradās Ružānu pusmuižas kunga mājā. 1914. gadā atklāja Lubānas pilsētas skolu, 1920. gadā Lubānas valsts ģimnāziju, kuru slēdza 1938. gadā, jo bija ļoti mazs skolēnu skaits. Turpināja pastāvēt Lubānas pamatskola ar 6 klasēm. 1945./1946. gadā Lubānas skolā sāka darboties 8. klase, pirmais Lubānas vidusskolas izlaidums notika 1950. gadā. 1965. gada 20. februārī Lubānas vidusskola pārcēlās uz jaunu ēku. == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Skolas Madonas novadā|M]] [[Kategorija:Lubāna]] 4x6vv6l4bv1khzs66le1xpvt2pkz4th 3657112 3657110 2022-07-19T20:56:40Z Pirags 3757 /* Atsauces */ wikitext text/x-wiki {{Latvijas vidusskolas infokaste |nosaukums = Lubānas vidusskola |attēla_nos = |att_izm = |att_apraksts = |dibin = 1950 |vieta = Krasta iela 6, [[Lubāna]], {{LAT}} |tips = vidusskola |direktors = Iveta Peilāne |skolēni = |mlapa = [http://skola.lubana.lv skola.lubana.lv/] }} '''Lubānas''' ir vispārējās vidējās izglītības iestāde [[Lubāna|Lubānā]], kas īsteno pamatizglītības, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu un interešu izglītības programmas. == Izglītības programmas == * Pamatizglītības programma (21011111) * Vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma (31011011) * Vispārējās vidējās izglītības programma (31016011) == Vēsture == [[Lubānas draudze]]s skola dibināta [[Zviedru Vidzeme]]s laikā,<ref>J. Anspaks u.c. Tautas izglītības un pedagoģijas doma Latvijā līdz 1990. gadam. Rīga: Zinātne, 1987. 45. lpp.</ref> 1736. gadā Lubānā strādāja skolmeistars Indriķis Štamms, 1768. gadā skolmeistars Mārtiņš Henke, 1810. gadā skolas ēka atradās mācītājmuižā. Lubānas draudzes skolu slēdza 1845. gadā. 1885. gadā uz bijušās draudzes skolas bāzes izveidoja Lubānas Ministrijas skola, kas atradās Ružānu pusmuižas kunga mājā. 1914. gadā atklāja Lubānas pilsētas skolu, 1920. gadā Lubānas valsts ģimnāziju, kuru slēdza 1938. gadā, jo bija ļoti mazs skolēnu skaits. Turpināja pastāvēt Lubānas pamatskola ar 6 klasēm. 1945./1946. gadā Lubānas skolā sāka darboties 8. klase, pirmais Lubānas vidusskolas izlaidums notika 1950. gadā. 1965. gada 20. februārī Lubānas vidusskola pārcēlās uz jaunu ēku. == Atsauces == {{atsauces}} {{Madonas novada skolas}} [[Kategorija:Skolas Madonas novadā|M]] [[Kategorija:Lubāna]] 2tuwc15yl6jhmzmbsmdp0dnz7gtvfje 0 517476 3657111 2022-07-19T20:53:41Z Pirags 3757 Pāradresē uz [[Lubānas draudzes novads]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Lubānas draudzes novads]] 91ke69h7degxzugq4gnv5ht9vdhim66 3 517477 3657119 2022-07-19T21:07:29Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Zilant18}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 00.07 (EEST) ppatb9h6mq4tv7qa46d2bz2cfggor0z 3 517478 3657133 2022-07-20T00:14:52Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Davidgoodheart}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 03.14 (EEST) 0dnoqy4fy724fza5kfgcfiwbe4o8b50 3 517479 3657152 2022-07-20T04:25:32Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Sir Jibz}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 07.25 (EEST) sye5mxyt9xm0dfhgo85lmtoq2rjybkq 3 517480 3657154 2022-07-20T04:31:02Z MdsShakil 97023 MdsShakil pārvietoja lapu [[Dalībnieka diskusija:GabrielKuriyama]] uz [[Dalībnieka diskusija:SilentHill 333]]: Automatically moved page while renaming the user "[[Special:CentralAuth/GabrielKuriyama|GabrielKuriyama]]" to "[[Special:CentralAuth/SilentHill 333|SilentHill 333]]" wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dalībnieka diskusija:SilentHill 333]] bq79op1py19lh95i16lsx1unr90n1f0 3 517481 3657172 2022-07-20T06:08:09Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Ecnanansan}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 09.08 (EEST) 2alxw3t6157k47khr4fn59xx49m0zus 10 517482 3657174 2022-07-20T06:08:59Z Pirags 3757 jauna lpp wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Gulbenes novada skolas | title = [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] skolas | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = Vidusskolas |list1= * [[Gulbenes novada vidusskola]] * ''[[Gulbenes Valsts ģimnāzija]]'' * ''[[Gulbenes 2. vidusskola]]'' * [[Lejasciema vidusskola]] * [[Lizuma vidusskola]] | group2 = Sākumskolas un pamatskolas | list2 = * [[Gulbenes Valdorfa pamatskola]] * [[Gulbīšu pamatskola]] * [[Rankas pamatskola]] * [[Stāķu pamatskola]] * [[Sveķu pamatskola]] * [[Tirzas pamatskola]] | group3 = Profesionālās ievirzes izglītības iestādes | list3 = * [[Gulbenes Mākslas skola]] * [[Gulbenes Mūzikas skola]] * [[Gulbenes novada Bērnu un jaunatnes sporta skola]] * [[Ogres tehnikums|Ogres tehnikuma]] programmu īstenošanas vieta Rankā | group4 = Pirmsskolas izglītības iestādes | list4 = * [[Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestāde]] * [[Gulbenes 2. pirmsskolas izglītības iestāde “Rūķītis”]] * [[Gulbenes 3. pirmsskolas izglītības iestāde “Auseklītis”]] * [[Gulbenes novada pirmsskolas izglītības iestāde “Ābolīši”]] * [[Jaungulbenes pirmsskolas izglītības iestāde “Pienenīte”]] * [[Lejasciema pirmsskolas izglītības iestāde “Kamenīte”]] * [[Rankas pirmsskolas izglītības iestāde “Ābelīte”]] * [[Stāķu pirmsskolas izglītības iestāde]] }}<includeonly> {{category handler|main= [[Kategorija:Skolas Gulbenes novadā]] | nocat = {{{nocat|}}} }} </includeonly><noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas skolu navigācijas veidnes]] </noinclude> dsuv4bbskdiw3gbzz5a0bv5vdtmtrdr 3657181 3657174 2022-07-20T06:30:33Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Gulbenes novada skolas | title = [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] skolas | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = Vidusskolas |list1= * [[Gulbenes novada vidusskola]] * ''[[Gulbenes novada valsts ģimnāzija]]'' * ''[[Gulbenes 2. vidusskola]]'' * [[Lejasciema vidusskola]] * [[Lizuma vidusskola]] | group2 = Sākumskolas un pamatskolas | list2 = * [[Gulbenes Valdorfa pamatskola]] * [[Gulbīšu pamatskola]] * [[Rankas pamatskola]] * [[Stāķu pamatskola]] * [[Sveķu pamatskola]] * [[Tirzas pamatskola]] | group3 = Profesionālās ievirzes izglītības iestādes | list3 = * [[Gulbenes Mākslas skola]] * [[Gulbenes Mūzikas skola]] * [[Gulbenes novada Bērnu un jaunatnes sporta skola]] * [[Ogres tehnikums|Ogres tehnikuma]] programmu īstenošanas vieta Rankā | group4 = Pirmsskolas izglītības iestādes | list4 = * [[Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestāde]] * [[Gulbenes 2. pirmsskolas izglītības iestāde “Rūķītis”]] * [[Gulbenes 3. pirmsskolas izglītības iestāde “Auseklītis”]] * [[Gulbenes novada pirmsskolas izglītības iestāde “Ābolīši”]] * [[Jaungulbenes pirmsskolas izglītības iestāde “Pienenīte”]] * [[Lejasciema pirmsskolas izglītības iestāde “Kamenīte”]] * [[Rankas pirmsskolas izglītības iestāde “Ābelīte”]] * [[Stāķu pirmsskolas izglītības iestāde]] }}<includeonly> {{category handler|main= [[Kategorija:Skolas Gulbenes novadā]] | nocat = {{{nocat|}}} }} </includeonly><noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas skolu navigācijas veidnes]] </noinclude> qn2qz49xo1sm3kseh640x17asyypxg2 3657184 3657181 2022-07-20T06:34:58Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Gulbenes novada skolas | title = [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] skolas | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = Vidusskolas |list1= * [[Gulbenes novada vidusskola]] * ''[[Gulbenes novada valsts ģimnāzija]]'' * ''[[Gulbenes 2. vidusskola]]'' * [[Lejasciema vidusskola]] * [[Lizuma vidusskola]] | group2 = Sākumskolas un pamatskolas | list2 = * [[Gulbenes sākumsskola]] * [[Gulbenes Valdorfa pamatskola]] * [[Gulbīšu pamatskola]] * [[Rankas pamatskola]] * [[Stāķu pamatskola]] * [[Sveķu pamatskola]] * [[Tirzas pamatskola]] | group3 = Profesionālās ievirzes izglītības iestādes | list3 = * [[Gulbenes Mākslas skola]] * [[Gulbenes Mūzikas skola]] * [[Gulbenes novada Bērnu un jaunatnes sporta skola]] * [[Ogres tehnikums|Ogres tehnikuma]] programmu īstenošanas vieta Rankā | group4 = Pirmsskolas izglītības iestādes | list4 = * [[Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestāde]] * [[Gulbenes 2. pirmsskolas izglītības iestāde “Rūķītis”]] * [[Gulbenes 3. pirmsskolas izglītības iestāde “Auseklītis”]] * [[Gulbenes novada pirmsskolas izglītības iestāde “Ābolīši”]] * [[Jaungulbenes pirmsskolas izglītības iestāde “Pienenīte”]] * [[Lejasciema pirmsskolas izglītības iestāde “Kamenīte”]] * [[Rankas pirmsskolas izglītības iestāde “Ābelīte”]] * [[Stāķu pirmsskolas izglītības iestāde]] }}<includeonly> {{category handler|main= [[Kategorija:Skolas Gulbenes novadā]] | nocat = {{{nocat|}}} }} </includeonly><noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas skolu navigācijas veidnes]] </noinclude> 3wq1xbulo3xefmx1ju53xwkrdc0p3bx 3657189 3657184 2022-07-20T06:41:04Z Pirags 3757 wikitext text/x-wiki {{Navbox | name = Gulbenes novada skolas | title = [[Gulbenes novads|Gulbenes novada]] skolas | bodyclass = hlist | state = {{{state|autocollapse}}} |group1 = Vidusskolas |list1= * [[Gulbenes novada vidusskola]] * ''[[Gulbenes novada valsts ģimnāzija]]'' * ''[[Gulbenes 2. vidusskola]]'' * [[Lejasciema vidusskola]] * [[Lizuma vidusskola]] | group2 = Sākumskolas un pamatskolas | list2 = * [[Gulbenes sākumskola]] * [[Gulbenes Valdorfa pamatskola]] * [[Gulbīšu pamatskola]] * [[Rankas pamatskola]] * [[Stāķu pamatskola]] * [[Sveķu pamatskola]] * [[Tirzas pamatskola]] | group3 = Profesionālās ievirzes izglītības iestādes | list3 = * [[Gulbenes Mākslas skola]] * [[Gulbenes Mūzikas skola]] * [[Gulbenes novada Bērnu un jaunatnes sporta skola]] * [[Ogres tehnikums|Ogres tehnikuma]] programmu īstenošanas vieta Rankā | group4 = Pirmsskolas izglītības iestādes | list4 = * [[Gulbenes 1. pirmsskolas izglītības iestāde]] * [[Gulbenes 2. pirmsskolas izglītības iestāde “Rūķītis”]] * [[Gulbenes 3. pirmsskolas izglītības iestāde “Auseklītis”]] * [[Gulbenes novada pirmsskolas izglītības iestāde “Ābolīši”]] * [[Jaungulbenes pirmsskolas izglītības iestāde “Pienenīte”]] * [[Lejasciema pirmsskolas izglītības iestāde “Kamenīte”]] * [[Rankas pirmsskolas izglītības iestāde “Ābelīte”]] * [[Stāķu pirmsskolas izglītības iestāde]] }}<includeonly> {{category handler|main= [[Kategorija:Skolas Gulbenes novadā]] | nocat = {{{nocat|}}} }} </includeonly><noinclude> {{collapsible option}} [[Kategorija:Latvijas skolu navigācijas veidnes]] </noinclude> f72hcebbilixz0phbd97xt81e9f65ki 0 517483 3657175 2022-07-20T06:14:14Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Senkantēna]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Senkantēna]] 73vb9xmgu89z04vfdnvv6c1h613u8x8 3 517484 3657182 2022-07-20T06:32:12Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Eitanj}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 09.32 (EEST) p217c315tr5s4we3a3af3c44frr7xmb 0 517485 3657186 2022-07-20T06:35:37Z Pirags 3757 Pirags pārvietoja lapu [[Gulbenes vidusskola]] uz [[Gulbenes sākumskola]]: pārdēvēta wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gulbenes sākumskola]] hu91wwwbcj3nimot61r3xx4kcc05b38 0 517486 3657190 2022-07-20T06:42:40Z Treisijs 347 Jauna lapa: {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Alansona | native_name = ''Alençon'' | settlement_type = Francijas komūna | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_shield = Blason Alençon.svg | shield_size = 70px | pushpin_map = Francija#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts... wikitext text/x-wiki {{Apdzīvotas vietas infokaste | name = Alansona | native_name = ''Alençon'' | settlement_type = Francijas komūna | image_skyline = | image_caption = | image_flag = | image_shield = Blason Alençon.svg | shield_size = 70px | pushpin_map = Francija#Eiropa | pushpin_label_position = | map_caption = | subdivision_type = Valsts | subdivision_name = {{FRA}} | subdivision_type1 = Reģions | subdivision_name1 = {{flagicon image|Flag of Normandie.svg}} [[Normandija]] | subdivision_type2 = Departaments | subdivision_name2 = {{Flagicon image|Flag of Orne.svg}} [[Orna]] | established_title = | established_date = | government_type = | leader_title = | leader_name = | area_magnitude = | area_total_km2 = 10.68 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_urban_km2 = | area_metro_km2 = | population_as_of = 2019. gadā | population_footnotes = | population_total = 25870 | population_urban = | population_metro = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Centrāleiropas laiks|CET]] | utc_offset = +1 | timezone_DST = [[Centrāleiropas vasaras laiks|CEST]] | utc_offset_DST = +2 | latd = 48 | latm = 25 | lats = 47 | latNS = N | longd = 0 | longm = 05 | longs = 31 | longEW = E | postal_code_type = Pasta indekss | postal_code = 61000 | elevation_footnotes = | elevation_m = 127–152 | website = {{URL|https://www.alencon.fr/}} | footnotes = }} '''Alansona''' ({{val|fr|Alençon}}, {{izrunā|alɑ̃sɔ̃}}, {{val|nrf|Alençoun}}) ir komūna un pilsēta [[Francija]]s ziemeļrietumos, [[Normandija]]s reģionā. Tas ir [[Orna]]s departamenta administratīvais centrs. 2019. gadā Alansonā dzīvoja 25,9 tūkstoši iedzīvotāju. Atrodas 173 km uz rietumiem no [[Parīze]]s. == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{enciklopēdiju ārējās saites}} {{Francija-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} [[Kategorija:Normandijas pilsētas]] [[Kategorija:Francijas komūnas]] gd9cryk8x3pud26s93yd4ryyt598ln2 0 517487 3657191 2022-07-20T06:46:04Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Alansona]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alansona]] b8y0qkw9f5v2pulyqjjitae7xfi9e22 0 517488 3657193 2022-07-20T06:47:00Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Alansona]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alansona]] b8y0qkw9f5v2pulyqjjitae7xfi9e22 0 517489 3657194 2022-07-20T06:47:53Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Alansona]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alansona]] b8y0qkw9f5v2pulyqjjitae7xfi9e22 0 517490 3657195 2022-07-20T06:48:26Z Treisijs 347 Pāradresē uz [[Alansona]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Alansona]] b8y0qkw9f5v2pulyqjjitae7xfi9e22 0 517491 3657199 2022-07-20T06:52:35Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Metjū Modains | vārds_orig = ''Matthew Modine'' | attēls = Matthew Modine by Gage Skidmore.jpg | att_izmērs = | komentārs = Metjū Modains 2017. gadā | dz vārds = Metjū Eiverijs Modains | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1959|3|22}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, režisors, producents, scenārists, aktīvists | darbības gadi = 1982—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Karidada Rivera (pr. 1980) | bērni = 2, tostarp [[Rūbija Modaina]] | mājaslapa = https://www.matthewmodine.com/ | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Metjū Modains''' ({{val|en|Matthew Modine}}; dzimis {{dat|1959|3|22}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biography.com/people/matthew-modine-21187367 |title=Matthew Modine - Actor - Biography.com |access-date=October 31, 2017}}</ref> ir amerikāņu aktieris un filmu veidotājs, kas atpazīstamību ieguva pēc [[ASV Jūras kājnieku korpuss|ASV Jūras kājnieku]] ierindnieka/seržanta Dž.T. "Džokera" Deivisa lomas filmā "[[Pilns bruņojums]]". Filmējies tādās filmās kā ''[[Birdy]]'' (1984), ''[[Vision Quest]]'' (1985), "[[Precējies ar mafiju]]" (''Married to the Mob'', 1988), ''[[Gross Anatomy]]'' (1989), "[[Slepkavnieku sala]]" (''Cutthroat Island'', 1995), ''[[Pacific Heights]]'', "[[Tumšais bruņinieks atgriežas]]" (2012) un "[[Īsie stāsti]]" (''Short Cuts'', 1993). Atveidojis Martina Brenera lomu ''[[Netflix]]'' zinātniskā fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]'', Salivanu Grofu seriālā ''[[Weeds]]'', Donu Frensisu televīzijas filmā ''[[And the Band Played On]]'' (1993) un Ivanu Tēringu seriālā ''[[Proof (seriāls)|Proof]]''. Modains divas reizes nominēts [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā" par lomām filmās ''And the Band Played On'' un ''[[What the Deaf Man Heard]]'', kā arī kopā ar visu aktieru sastāvu saņēma speciālo Zelta globusa balvu par darbu pie filmas ''Short Cuts''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dickclarklicensing.com/PropertyDetails.aspx?propertyID=1571 |title=Golden Globes 1994 "Shortcuts" Special Award |access-date=October 31, 2017}}</ref> Vēl viņš nominēts [[Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvai]] kategorijā "Labākais galvenās lomas aktieris miniseriālā" par lomu filmā ''And the Band Played On''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://www.matthewmodine.com/}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Modains, Metjū}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] 1uuz2s3wmlocdgqasmoz7jeffegnp9h 3657207 3657199 2022-07-20T06:58:06Z Baisulis 11523 /* ievads */ update..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Metjū Modains | vārds_orig = ''Matthew Modine'' | attēls = Matthew Modine by Gage Skidmore.jpg | att_izmērs = | komentārs = Metjū Modains 2017. gadā | dz vārds = Metjū Eiverijs Modains | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1959|3|22}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Kalifornija}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, režisors, producents, scenārists, aktīvists | darbības gadi = 1982—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = Karidada Rivera (pr. 1980) | bērni = 2, tostarp [[Rūbija Modaina]] | mājaslapa = https://www.matthewmodine.com/ | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Metjū Modains''' ({{val|en|Matthew Modine}}; dzimis {{dat|1959|3|22}})<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.biography.com/people/matthew-modine-21187367 |title=Matthew Modine - Actor - Biography.com |access-date=October 31, 2017}}</ref> ir amerikāņu aktieris un filmu veidotājs, kas atpazīstamību ieguva pēc [[ASV Jūras kājnieku korpuss|ASV Jūras kājnieku]] ierindnieka/seržanta Dž.T. "Džokera" Deivisa lomas filmā "[[Pilns bruņojums]]". Filmējies tādās filmās kā ''[[Birdy]]'' (1984), ''[[Vision Quest]]'' (1985), "[[Precējies ar mafiju]]" (''Married to the Mob'', 1988), ''[[Gross Anatomy]]'' (1989), "[[Slepkavnieku sala]]" (''Cutthroat Island'', 1995), ''[[Pacific Heights]]'', "[[Tumšais bruņinieks atgriežas]]" (2012), "[[Īsie stāsti]]" (''Short Cuts'', 1993) un "[[Katrā dotajā svētdienā]]" (1999). Atveidojis Martina Brenera lomu ''[[Netflix]]'' zinātniskā fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]'', Salivanu Grofu seriālā ''[[Weeds]]'', Donu Frensisu televīzijas filmā ''[[And the Band Played On]]'' (1993) un Ivanu Tēringu seriālā ''[[Proof (seriāls)|Proof]]''. Modains divas reizes nominēts [[Zelta globusa balva]]i kategorijā "Labākais aktieris miniseriālā vai televīzijas filmā" par lomām filmās ''And the Band Played On'' un ''[[What the Deaf Man Heard]]'', kā arī kopā ar visu aktieru sastāvu saņēma speciālo Zelta globusa balvu par darbu pie filmas ''Short Cuts''.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.dickclarklicensing.com/PropertyDetails.aspx?propertyID=1571 |title=Golden Globes 1994 "Shortcuts" Special Award |access-date=October 31, 2017}}</ref> Vēl viņš nominēts [[Emmy balva|''Primetime Emmy'' balvai]] kategorijā "Labākais galvenās lomas aktieris miniseriālā" par lomu filmā ''And the Band Played On''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} * {{oficiālā tīmekļa vietne|https://www.matthewmodine.com/}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Modains, Metjū}} [[Kategorija:1959. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] io705w0fgdcgz8kon4s5lcb5ogwzo9n 0 517492 3657200 2022-07-20T06:53:15Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Metjū Modains]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Metjū Modains]] 43jl3tero7de5ch6jiduclrvd65lntj 0 517493 3657201 2022-07-20T06:53:50Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Metjū Modains]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Metjū Modains]] 43jl3tero7de5ch6jiduclrvd65lntj 0 517494 3657202 2022-07-20T06:54:08Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Metjū Modains]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Metjū Modains]] 43jl3tero7de5ch6jiduclrvd65lntj 0 517495 3657203 2022-07-20T06:54:33Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Metjū Modains]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Metjū Modains]] 43jl3tero7de5ch6jiduclrvd65lntj 0 517496 3657210 2022-07-20T07:34:20Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Klāss Oldenburgs | name_orig = ''Claes Oldenburg'' | image = Claes Oldenburg 03 (cropped).jpg | imagesize = | caption = Klāss Oldenburgs 1985. gadā | birthname = | birthdate = {{dat|1929|1|28}} | location = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|2022|7|18|1929|1|28}} | deathplace = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | nationality = [[zviedri|zviedrs]] | field = skulptors | movement = [[popārts]], [[impresionisms]] | famous works = }} '''Klāss Oldenburgs''' ({{val|sv|Claes Oldenburg}}, dzimis {{dat|1929|1|28}}, miris {{dat|2022|7|18}}) bija Zviedrijā dzimis amerikāņu skulptors, vislabāk pazīstams ar savām [[publiskā māksla|publiskajām mākslas]] instalācijām, kas parasti ir lielas ikdienas priekšmetu kopijas. Vēl viena viņa darba tēma ir ikdienas priekšmetu mīkstās skulptūru versijas. Daudzi viņa darbi tapuši sadarbībā ar sievu [[Coosje van Bruggen|Kosji van Brūgenu]], kas nomira 2009. gadā. Oldenburgs dzīvoja un strādāja [[Ņujorka|Ņujorkā]]. == Galerija == {{gallery |width=200 |height=200 |Attēls:Flying pins (5020723690).jpg|''Flying Pins'', kopdarbs ar sievu, [[Eindhovena]], Nīderlande |Attēls:MuensterGiantPoolBalls260.jpg|''Giant Pool Balls'' (1977), kopdarbs ar sievu, [[Minstere]], Vācija |Attēls:Gartenschlauch (Freiburg) 2962.jpg|''The Garden Hose'', [[Freiburga]], Bādene-Virtemberga, Vācija |Attēls:Rotterdam kunstwerk screwarch.jpg|''Screw Arch'', [[Boimansa muzejs]], [[Roterdama]], Nīderlande |Attēls:Nelson-art-gallery1.jpg|''Shuttlecocks'', kopdarbs ar sievu, [[Nelsona Atkinsa mākslas muzejs]], [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]], Misūri, ASV |Attēls:Coosje van bruggen spring beeniru 3.JPG|''Spring'' 2006, kopdarbs ar sievu, [[Seula]], Dienvidkoreja |Attēls:Claes Oldenburg's Bottle O' Notes.jpg|''Bottle O' Notes'', [[Midlsbro]], Ziemeļjorkšīra, Anglija |Attēls:Dropped cone Cologne.jpg|''Dropped Cone'' 2001, kopdarbs ar sievu, [[Ķelne]], Vācija |Attēls:052607-007-Chiat-Day-wide.jpg|''Giant Binoculars'', [[Losandželosa]], ASV }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.oldenburgvanbruggen.com/}} {{mākslinieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Oldenburgs, Klāss}} [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu mākslinieki]] lkd8ueybjsr2atqti0ai9hoqgcsc4aq 3657220 3657210 2022-07-20T07:39:43Z Baisulis 11523 /* ievads */ / wikitext text/x-wiki {{Mākslinieka infokaste | name = Klāss Oldenburgs | name_orig = ''Claes Oldenburg'' | image = Claes Oldenburg 03 (cropped).jpg | imagesize = | caption = Klāss Oldenburgs 1985. gadā | birthname = | birthdate = {{dat|1929|1|28}} | location = {{vieta|Zviedrija|Stokholma}} | deathdate = {{miršanas datums un vecums|2022|7|18|1929|1|28}} | deathplace = {{vieta|ASV|Ņujorka}} | nationality = [[zviedri|zviedrs]] | field = skulptors | movement = [[popārts]], [[impresionisms]] | famous works = }} '''Klāss Oldenburgs''' ({{val|sv|Claes Oldenburg}}, dzimis {{dat|1929|1|28}}, miris {{dat|2022|7|18}}) bija zviedru izcelsmes amerikāņu skulptors, vislabāk pazīstams ar savām [[publiskā māksla|publiskajām mākslas]] instalācijām, kas parasti ir lielas ikdienas priekšmetu kopijas. Vēl viena viņa darba tēma ir ikdienas priekšmetu mīkstās skulptūru versijas. Daudzi viņa darbi tapuši sadarbībā ar sievu [[Coosje van Bruggen|Kosji van Brūgenu]], kas nomira 2009. gadā. Oldenburgs dzīvoja un strādāja [[Ņujorka|Ņujorkā]]. == Galerija == {{gallery |width=200 |height=200 |Attēls:Flying pins (5020723690).jpg|''Flying Pins'', kopdarbs ar sievu, [[Eindhovena]], Nīderlande |Attēls:MuensterGiantPoolBalls260.jpg|''Giant Pool Balls'' (1977), kopdarbs ar sievu, [[Minstere]], Vācija |Attēls:Gartenschlauch (Freiburg) 2962.jpg|''The Garden Hose'', [[Freiburga]], Bādene-Virtemberga, Vācija |Attēls:Rotterdam kunstwerk screwarch.jpg|''Screw Arch'', [[Boimansa muzejs]], [[Roterdama]], Nīderlande |Attēls:Nelson-art-gallery1.jpg|''Shuttlecocks'', kopdarbs ar sievu, [[Nelsona Atkinsa mākslas muzejs]], [[Kanzassitija (Misūri)|Kanzassitija]], Misūri, ASV |Attēls:Coosje van bruggen spring beeniru 3.JPG|''Spring'' 2006, kopdarbs ar sievu, [[Seula]], Dienvidkoreja |Attēls:Claes Oldenburg's Bottle O' Notes.jpg|''Bottle O' Notes'', [[Midlsbro]], Ziemeļjorkšīra, Anglija |Attēls:Dropped cone Cologne.jpg|''Dropped Cone'' 2001, kopdarbs ar sievu, [[Ķelne]], Vācija |Attēls:052607-007-Chiat-Day-wide.jpg|''Giant Binoculars'', [[Losandželosa]], ASV }} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{oficiālā tīmekļa vietne|http://www.oldenburgvanbruggen.com/}} {{mākslinieks-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Oldenburgs, Klāss}} [[Kategorija:1929. gadā dzimušie]] [[Kategorija:2022. gadā mirušie]] [[Kategorija:Amerikāņu mākslinieki]] enwa0kydysfzwqg7fuxflfgs1lk1xpk 0 517497 3657211 2022-07-20T07:34:53Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Klāss Oldenburgs]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Klāss Oldenburgs]] hhm4s1pzj3w7mud8pcra3soruv6c9la 0 517498 3657212 2022-07-20T07:35:09Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Klāss Oldenburgs]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Klāss Oldenburgs]] hhm4s1pzj3w7mud8pcra3soruv6c9la 0 517499 3657234 2022-07-20T07:59:10Z Svens Hudjajevs 100139 Jauna lapa: {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Kherson_military–civilian_administration.png | imagesize = 235px | image_caption = Tumši zaļā - okup... wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Kherson_military–civilian_administration.png | imagesize = 235px | image_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 24. februāris - 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = Viktors Bedriks | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = Volodimirs Saldo | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = Vitālijs Buļiks <br /> Jekaterina Gubareva <br /> Kirils Stremousovs <br /> Igors Semenčevs <br /> Aslans Arsanukajevs <br /> Sergejs Čerevko | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} [[Krievija|Krievijas]] veiktā '''Hersonas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša [[Okupācija|militāra okupācija]], kas sākās [[2022. gads|2022.]] gada [[24. februāris|24. februārī]] [[Ukraina|Ukrainas]] [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] teritorijā. Okupācijas varas oficiālais nosaukums ir '''Hersonas militāri civilā administrācija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Херсонская военно–гражданская администрация''). Militārās okupācijas zona izveidojās pēc Hersonas un lielākās apgabala daļas pakļaušanas, kā rezultātā [[Krievija|Krievijas]] valdība un tās [[Krievijas armija|bruņotie spēki]] faktiski kontrolē lielāko daļu apgabala teritoriju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/02/world/europe/kherson-ukraine-russia.html|title=First Ukraine City Falls as Russia Strikes More Civilian Targets|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-03-02|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> 2022. gada maija vidū Hersonas [[Kolaboracionisms|kolaborantu]] administrācijas vadība paziņoja par [[Krievija|Krievijas Federācijas]] nodomu šo reģionu [[Aneksija|anektēt]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/predstavitelj-okkupatsionnyh-vlastey-hersona-zayavil-o-namerenii-vklyuchitj-region-v-sostav-rossii/31844461.html|title=Оккупационные власти Херсона заявили о плане вступить в состав России|website=Радио Свобода|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref> pamatojoties uz bijušās [[Taurijas guberņa|Taurijas]] un [[Hersonas guberņa|Hersonas]] [[Guberņa|guberņu]] robežām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.slovoidilo.ua/2022/06/30/novost/bezopasnost/rossiya-xochet-prisoedinit-xersonskuyu-i-zaporozhskuyu-oblasti-obrazczu-tavricheskoj-gubernii-isw|title=Россия хочет присоединить Херсонскую и Запорожскую области по образцу «Таврической губернии» – ISW|website=Слово и Дело|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vz.ru/news/2022/4/22/1155134.html|title=В Совфеде поддержали идею воссоздания Таврической губернии|website=ВЗГЛЯД.РУ|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref> Krievija plāno rudenī rīkot referendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] "[[Aneksija|pievienošanos]]" Krievijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/russia-plans-hold-referendums-kherson-154803710.html|title=Russia plans to hold referendums in Kherson and Zaporizhzhia oblasts on 11 September Ukrainian intelligence|website=news.yahoo.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstpost.com/world/ukraines-occupied-zaporizhzhia-eyes-russia-referendum-in-autumn-10911921.html|title=Ukraine's occupied Zaporizhzhia eyes Russia 'referendum' in autumn|website=Firstpost|access-date=2022-07-20|date=2022-07-14|language=en}}</ref> == Vēsture == [[24. februāris|24. februārī]] [[Krievija|Krievijas]] [[Krievijas armija|bruņotie spēki]] [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|sāka iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/en/news/2022/02/24/putin-announces-start-of-military-operation-in-eastern-ukraine|title=Putin announces formal start of Russia’s invasion in eastern Ukraine|website=Meduza|access-date=2022-07-20|language=en}}</ref> Cīņas sākās visā [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]], kā rezultātā tika gūtas vairākas Krievijas militārās uzvaras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tbsnews.net/world/nova-kakhovka-has-fallen-russia-ukraine-media-377014|title=Nova Kakhovka has fallen to Russia: Ukraine media|website=The Business Standard|access-date=2022-07-20|date=2022-02-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/801461.html|title=Part of Kherson region territory occupied by aggressor - Regional Administration|website=Interfax-Ukraine|access-date=2022-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-27-22/index.html|title=February 27, 2022 Russia-Ukraine news|last=CNN|first=By <a href="/profiles/helen-regan">Helen Regan</a>, <a href="/profiles/steve-george">Steve George</a>, Rob Picheta, Jeevan Ravindran, Melissa Macaya, Mike Hayes, Maureen Chowdhury, <a href="/profiles/amir-vera">Amir Vera</a> and <a href="/profiles/emma-tucker">Emma Tucker</a>|website=CNN|access-date=2022-07-20|date=2022-02-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mv.org.ua/news/264014-melitopol_ne_sdalsja_melitopol_-_vremenno_okkupirovan_-_gorodskoi_golova_o_situacii_na_1_marta.html|title=Мелитополь не сдался, Мелитополь – временно оккупирован" – городской голова о ситуации на 1 марта}}</ref> [[2. marts|2. martā]] Krievijas spēki ieņēma apgabala centru [[Hersona|Hersonu]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/02/world/europe/kherson-ukraine-russia.html|title=First Ukraine City Falls as Russia Strikes More Civilian Targets|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-03-02|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> uzsākot pilsētas un apgabala militāru okupāciju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-61338617|title=Kherson: How is Russia imposing its rule in occupied Ukraine?|work=BBC News|access-date=2022-07-20|date=2022-05-11|language=en-GB}}</ref> == Okupācija == Neilgi pēc [[Hersona|Hersonas]] ieņemšanas Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka notiek sarunas starp [[Krievijas armija|Krievijas armiju]] un pilsētas administrāciju par kārtības uzturēšanu. Tika panākta vienošanās, ka [[Ukrainas karogs]] pilsētā joprojām tiks pacelts, kamēr Krievija izveidos jauno administrāciju. Pilsētas mērs [[Ihors Kolihajevs]] paziņoja par jauniem nosacījumiem pilsētas iedzīvotājiem: pilsoņi drīkst iziet ārā tikai dienas laikā un viņiem bija aizliegts pulcēties grupās. Turklāt automašīnām bija atļauts iebraukt pilsētā tikai pārtikas un medikamentu piegādei; šiem transportlīdzekļiem bija jābrauc ar minimālu ātrumu un tie tika pārmeklēti. Iedzīvotāji tika brīdināti neprovocēt krievu karavīrus un pildīt dotās komandas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/russia-ukraine-kherson-take-fall-b2027325.html|title=Russia claims it has seized Kherson as city’s mayor agrees to curfew|website=The Independent|access-date=2022-07-20|date=2022-03-03|language=en}}</ref> Pirmajās iebrukuma dienās Krievijas spēki izveidoja kontroli pār [[Ziemeļkrimas kanāls|Ziemeļkrimas kanālu]] un atbloķēja to, faktiski atceļot ilgstošo ūdens blokādi, ko [[Ukraina]] okupētajai [[Krimas Republika|Krimai]] uzlika pēc [[Krimas aneksija|pussalas aneksijas]] [[2014. gads|2014.]] gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/02/24/world/russia-ukraine-invasion-putin-biden.html|title=Russia Batters Ukraine With Artillery Strikes as West Condemns Invasion|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-02-25|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] 5pk9ygkyafj475kswv3lvjuqpslh0k3 3657271 3657234 2022-07-20T08:54:53Z Svens Hudjajevs 100139 wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Kherson_military–civilian_administration.png | imagesize = 235px | image_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 24. februāris - 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = Viktors Bedriks | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = Volodimirs Saldo | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = Vitālijs Buļiks <br /> Jekaterina Gubareva <br /> Kirils Stremousovs <br /> Igors Semenčevs <br /> Aslans Arsanukajevs <br /> Sergejs Čerevko | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} [[Krievija|Krievijas]] veiktā '''Hersonas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša [[Okupācija|militāra okupācija]], kas sākās [[2022. gads|2022.]] gada [[24. februāris|24. februārī]] [[Ukraina|Ukrainas]] [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] teritorijā. Okupācijas varas oficiālais nosaukums ir '''Hersonas militāri civilā administrācija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Херсонская военно–гражданская администрация''). Militārās okupācijas zona izveidojās pēc Hersonas un lielākās apgabala daļas pakļaušanas, kā rezultātā [[Krievija|Krievijas]] valdība un tās [[Krievijas armija|bruņotie spēki]] faktiski kontrolē lielāko daļu apgabala teritoriju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/02/world/europe/kherson-ukraine-russia.html|title=First Ukraine City Falls as Russia Strikes More Civilian Targets|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-03-02|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> 2022. gada maija vidū Hersonas [[Kolaboracionisms|kolaborantu]] administrācijas vadība paziņoja par [[Krievija|Krievijas Federācijas]] nodomu šo reģionu [[Aneksija|anektēt]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/predstavitelj-okkupatsionnyh-vlastey-hersona-zayavil-o-namerenii-vklyuchitj-region-v-sostav-rossii/31844461.html|title=Оккупационные власти Херсона заявили о плане вступить в состав России|website=Радио Свобода|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref> pamatojoties uz bijušās [[Taurijas guberņa|Taurijas]] un [[Hersonas guberņa|Hersonas]] [[Guberņa|guberņu]] robežām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.slovoidilo.ua/2022/06/30/novost/bezopasnost/rossiya-xochet-prisoedinit-xersonskuyu-i-zaporozhskuyu-oblasti-obrazczu-tavricheskoj-gubernii-isw|title=Россия хочет присоединить Херсонскую и Запорожскую области по образцу «Таврической губернии» – ISW|website=Слово и Дело|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vz.ru/news/2022/4/22/1155134.html|title=В Совфеде поддержали идею воссоздания Таврической губернии|website=ВЗГЛЯД.РУ|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref> Krievija plāno rudenī rīkot referendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] "[[Aneksija|pievienošanos]]" Krievijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/russia-plans-hold-referendums-kherson-154803710.html|title=Russia plans to hold referendums in Kherson and Zaporizhzhia oblasts on 11 September Ukrainian intelligence|website=news.yahoo.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstpost.com/world/ukraines-occupied-zaporizhzhia-eyes-russia-referendum-in-autumn-10911921.html|title=Ukraine's occupied Zaporizhzhia eyes Russia 'referendum' in autumn|website=Firstpost|access-date=2022-07-20|date=2022-07-14|language=en}}</ref> == Vēsture == [[24. februāris|24. februārī]] [[Krievija|Krievijas]] [[Krievijas armija|bruņotie spēki]] [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|sāka iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/en/news/2022/02/24/putin-announces-start-of-military-operation-in-eastern-ukraine|title=Putin announces formal start of Russia’s invasion in eastern Ukraine|website=Meduza|access-date=2022-07-20|language=en}}</ref> Cīņas sākās visā [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]], kā rezultātā tika gūtas vairākas Krievijas militārās uzvaras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tbsnews.net/world/nova-kakhovka-has-fallen-russia-ukraine-media-377014|title=Nova Kakhovka has fallen to Russia: Ukraine media|website=The Business Standard|access-date=2022-07-20|date=2022-02-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/801461.html|title=Part of Kherson region territory occupied by aggressor - Regional Administration|website=Interfax-Ukraine|access-date=2022-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-27-22/index.html|title=February 27, 2022 Russia-Ukraine news|last=CNN|first=By <a href="/profiles/helen-regan">Helen Regan</a>, <a href="/profiles/steve-george">Steve George</a>, Rob Picheta, Jeevan Ravindran, Melissa Macaya, Mike Hayes, Maureen Chowdhury, <a href="/profiles/amir-vera">Amir Vera</a> and <a href="/profiles/emma-tucker">Emma Tucker</a>|website=CNN|access-date=2022-07-20|date=2022-02-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mv.org.ua/news/264014-melitopol_ne_sdalsja_melitopol_-_vremenno_okkupirovan_-_gorodskoi_golova_o_situacii_na_1_marta.html|title=Мелитополь не сдался, Мелитополь – временно оккупирован" – городской голова о ситуации на 1 марта}}</ref> [[2. marts|2. martā]] Krievijas spēki ieņēma apgabala centru [[Hersona|Hersonu]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/02/world/europe/kherson-ukraine-russia.html|title=First Ukraine City Falls as Russia Strikes More Civilian Targets|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-03-02|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> uzsākot pilsētas un apgabala militāru okupāciju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-61338617|title=Kherson: How is Russia imposing its rule in occupied Ukraine?|work=BBC News|access-date=2022-07-20|date=2022-05-11|language=en-GB}}</ref> == Okupācija == Neilgi pēc [[Hersona|Hersonas]] ieņemšanas Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka notiek sarunas starp [[Krievijas armija|Krievijas armiju]] un pilsētas administrāciju par kārtības uzturēšanu. Tika panākta vienošanās, ka [[Ukrainas karogs]] pilsētā joprojām tiks pacelts, kamēr Krievija izveidos jauno administrāciju. Pilsētas mērs [[Ihors Kolihajevs]] paziņoja par jauniem nosacījumiem pilsētas iedzīvotājiem: pilsoņi drīkst iziet ārā tikai dienas laikā un viņiem bija aizliegts pulcēties grupās. Turklāt automašīnām bija atļauts iebraukt pilsētā tikai pārtikas un medikamentu piegādei; šiem transportlīdzekļiem bija jābrauc ar minimālu ātrumu un tie tika pārmeklēti. Iedzīvotāji tika brīdināti neprovocēt krievu karavīrus un pildīt dotās komandas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/russia-ukraine-kherson-take-fall-b2027325.html|title=Russia claims it has seized Kherson as city’s mayor agrees to curfew|website=The Independent|access-date=2022-07-20|date=2022-03-03|language=en}}</ref> Pirmajās iebrukuma dienās Krievijas spēki izveidoja kontroli pār [[Ziemeļkrimas kanāls|Ziemeļkrimas kanālu]] un atbloķēja to, faktiski atceļot ilgstošo ūdens blokādi, ko [[Ukraina]] okupētajai [[Krimas Republika|Krimai]] uzlika pēc [[Krimas aneksija|pussalas aneksijas]] [[2014. gads|2014.]] gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/02/24/world/russia-ukraine-invasion-putin-biden.html|title=Russia Batters Ukraine With Artillery Strikes as West Condemns Invasion|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-02-25|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> == Skatīt arī == * [Zaporižjas apgabala okupācija]] * [[Krimas okupācija]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] gd11lj00obha4veirt9yvjjfarmrubd 3657272 3657271 2022-07-20T08:55:12Z Svens Hudjajevs 100139 /* Skatīt arī */ wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Kherson_military–civilian_administration.png | imagesize = 235px | image_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 24. februāris - 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = Viktors Bedriks | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = Volodimirs Saldo | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = Vitālijs Buļiks <br /> Jekaterina Gubareva <br /> Kirils Stremousovs <br /> Igors Semenčevs <br /> Aslans Arsanukajevs <br /> Sergejs Čerevko | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} [[Krievija|Krievijas]] veiktā '''Hersonas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša [[Okupācija|militāra okupācija]], kas sākās [[2022. gads|2022.]] gada [[24. februāris|24. februārī]] [[Ukraina|Ukrainas]] [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] teritorijā. Okupācijas varas oficiālais nosaukums ir '''Hersonas militāri civilā administrācija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Херсонская военно–гражданская администрация''). Militārās okupācijas zona izveidojās pēc Hersonas un lielākās apgabala daļas pakļaušanas, kā rezultātā [[Krievija|Krievijas]] valdība un tās [[Krievijas armija|bruņotie spēki]] faktiski kontrolē lielāko daļu apgabala teritoriju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/02/world/europe/kherson-ukraine-russia.html|title=First Ukraine City Falls as Russia Strikes More Civilian Targets|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-03-02|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> 2022. gada maija vidū Hersonas [[Kolaboracionisms|kolaborantu]] administrācijas vadība paziņoja par [[Krievija|Krievijas Federācijas]] nodomu šo reģionu [[Aneksija|anektēt]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/predstavitelj-okkupatsionnyh-vlastey-hersona-zayavil-o-namerenii-vklyuchitj-region-v-sostav-rossii/31844461.html|title=Оккупационные власти Херсона заявили о плане вступить в состав России|website=Радио Свобода|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref> pamatojoties uz bijušās [[Taurijas guberņa|Taurijas]] un [[Hersonas guberņa|Hersonas]] [[Guberņa|guberņu]] robežām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.slovoidilo.ua/2022/06/30/novost/bezopasnost/rossiya-xochet-prisoedinit-xersonskuyu-i-zaporozhskuyu-oblasti-obrazczu-tavricheskoj-gubernii-isw|title=Россия хочет присоединить Херсонскую и Запорожскую области по образцу «Таврической губернии» – ISW|website=Слово и Дело|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vz.ru/news/2022/4/22/1155134.html|title=В Совфеде поддержали идею воссоздания Таврической губернии|website=ВЗГЛЯД.РУ|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref> Krievija plāno rudenī rīkot referendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] "[[Aneksija|pievienošanos]]" Krievijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/russia-plans-hold-referendums-kherson-154803710.html|title=Russia plans to hold referendums in Kherson and Zaporizhzhia oblasts on 11 September Ukrainian intelligence|website=news.yahoo.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstpost.com/world/ukraines-occupied-zaporizhzhia-eyes-russia-referendum-in-autumn-10911921.html|title=Ukraine's occupied Zaporizhzhia eyes Russia 'referendum' in autumn|website=Firstpost|access-date=2022-07-20|date=2022-07-14|language=en}}</ref> == Vēsture == [[24. februāris|24. februārī]] [[Krievija|Krievijas]] [[Krievijas armija|bruņotie spēki]] [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|sāka iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/en/news/2022/02/24/putin-announces-start-of-military-operation-in-eastern-ukraine|title=Putin announces formal start of Russia’s invasion in eastern Ukraine|website=Meduza|access-date=2022-07-20|language=en}}</ref> Cīņas sākās visā [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]], kā rezultātā tika gūtas vairākas Krievijas militārās uzvaras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tbsnews.net/world/nova-kakhovka-has-fallen-russia-ukraine-media-377014|title=Nova Kakhovka has fallen to Russia: Ukraine media|website=The Business Standard|access-date=2022-07-20|date=2022-02-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/801461.html|title=Part of Kherson region territory occupied by aggressor - Regional Administration|website=Interfax-Ukraine|access-date=2022-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-27-22/index.html|title=February 27, 2022 Russia-Ukraine news|last=CNN|first=By <a href="/profiles/helen-regan">Helen Regan</a>, <a href="/profiles/steve-george">Steve George</a>, Rob Picheta, Jeevan Ravindran, Melissa Macaya, Mike Hayes, Maureen Chowdhury, <a href="/profiles/amir-vera">Amir Vera</a> and <a href="/profiles/emma-tucker">Emma Tucker</a>|website=CNN|access-date=2022-07-20|date=2022-02-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mv.org.ua/news/264014-melitopol_ne_sdalsja_melitopol_-_vremenno_okkupirovan_-_gorodskoi_golova_o_situacii_na_1_marta.html|title=Мелитополь не сдался, Мелитополь – временно оккупирован" – городской голова о ситуации на 1 марта}}</ref> [[2. marts|2. martā]] Krievijas spēki ieņēma apgabala centru [[Hersona|Hersonu]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/02/world/europe/kherson-ukraine-russia.html|title=First Ukraine City Falls as Russia Strikes More Civilian Targets|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-03-02|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> uzsākot pilsētas un apgabala militāru okupāciju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-61338617|title=Kherson: How is Russia imposing its rule in occupied Ukraine?|work=BBC News|access-date=2022-07-20|date=2022-05-11|language=en-GB}}</ref> == Okupācija == Neilgi pēc [[Hersona|Hersonas]] ieņemšanas Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka notiek sarunas starp [[Krievijas armija|Krievijas armiju]] un pilsētas administrāciju par kārtības uzturēšanu. Tika panākta vienošanās, ka [[Ukrainas karogs]] pilsētā joprojām tiks pacelts, kamēr Krievija izveidos jauno administrāciju. Pilsētas mērs [[Ihors Kolihajevs]] paziņoja par jauniem nosacījumiem pilsētas iedzīvotājiem: pilsoņi drīkst iziet ārā tikai dienas laikā un viņiem bija aizliegts pulcēties grupās. Turklāt automašīnām bija atļauts iebraukt pilsētā tikai pārtikas un medikamentu piegādei; šiem transportlīdzekļiem bija jābrauc ar minimālu ātrumu un tie tika pārmeklēti. Iedzīvotāji tika brīdināti neprovocēt krievu karavīrus un pildīt dotās komandas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/russia-ukraine-kherson-take-fall-b2027325.html|title=Russia claims it has seized Kherson as city’s mayor agrees to curfew|website=The Independent|access-date=2022-07-20|date=2022-03-03|language=en}}</ref> Pirmajās iebrukuma dienās Krievijas spēki izveidoja kontroli pār [[Ziemeļkrimas kanāls|Ziemeļkrimas kanālu]] un atbloķēja to, faktiski atceļot ilgstošo ūdens blokādi, ko [[Ukraina]] okupētajai [[Krimas Republika|Krimai]] uzlika pēc [[Krimas aneksija|pussalas aneksijas]] [[2014. gads|2014.]] gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/02/24/world/russia-ukraine-invasion-putin-biden.html|title=Russia Batters Ukraine With Artillery Strikes as West Condemns Invasion|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-02-25|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> == Skatīt arī == * [[Zaporižjas apgabala okupācija]] * [[Krimas okupācija]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] 90ymi510uzfe3weq05itx6t0oahhjhx 3657340 3657272 2022-07-20T11:27:47Z Svens Hudjajevs 100139 /* Skatīt arī */ wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Hersonas militāri civilā administrācija | native_name =''Херсонская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Kherson_military–civilian_administration.png | imagesize = 235px | image_caption = Tumši zaļā - okupētās teritorijas 2022. gada 29. jūnijā; gaiši zaļā - Ukrainas kontrolētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Coat_of_Arms_of_the_Kherson_Military-Civilian_Administration.png | capital = [[Hersona]] | largest_city = [[Hersona]] | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Hersonas kauja]] | established_date = 2022. gada 24. februāris - 2. marts | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Militārais komandieris | leader_name = Viktors Bedriks | leader_party = | leader_title1 = Administrācijas vadītājs | leader_name1 = Volodimirs Saldo | leader_party1 = | leader_title2 = Administrācijas vadītāja vietnieki | leader_name2 = Vitālijs Buļiks <br /> Jekaterina Gubareva <br /> Kirils Stremousovs <br /> Igors Semenčevs <br /> Aslans Arsanukajevs <br /> Sergejs Čerevko | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = 28461 | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = 962957 | population_as_of = 2022 | population_rank = | population_density_km2 = auto | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 22 | p1 = [[Hola Pristaņa]] | p2 = [[Kahovka]] | p3 = [[Nova Kahovka]] | p4 = [[Hersona]] | p5 = [[Berislavas rajons]] | p6 = [[Bilozerkas rajons]] | p7 = [[Velika Lepetihas rajons]] | p8 = [[Velika Oleksandrivkas rajons]] | p9 = [[Verhņijrohačikas rajons]] | p10 = [[Visokopiļļas rajons]] | p11 = [[Heņičeskas rajons]] | p12 = [[Hola Pristaņas rajons]] | p13 = [[Hornostajivkas rajons]] | p14 = [[Ivaņivkas rajons]] | p15 = [[Kalančakas rajons]] | p16 = [[Kahovkas rajons]] | p17 = [[Nižņi Sirohozu rajons]] | p18 = [[Novovoroncovkas rajons]] | p19 = [[Novotroickes rajons]] | p20 = [[Skadovskas rajons]] | p21 = [[Cjurupinskas rajons]] | p22 = [[Čaplinkas rajons]] | population_blank02_title = Etniskais sastāvs | population_blank02 = {{nobr|[[ukraiņi]] (82,00%)}}<br />[[krievi]] (14,09%) | website = https://khogov.ru/ }} [[Krievija|Krievijas]] veiktā '''Hersonas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša [[Okupācija|militāra okupācija]], kas sākās [[2022. gads|2022.]] gada [[24. februāris|24. februārī]] [[Ukraina|Ukrainas]] [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] teritorijā. Okupācijas varas oficiālais nosaukums ir '''Hersonas militāri civilā administrācija''' ([[Krievu valoda|krievu]]: ''Херсонская военно–гражданская администрация''). Militārās okupācijas zona izveidojās pēc Hersonas un lielākās apgabala daļas pakļaušanas, kā rezultātā [[Krievija|Krievijas]] valdība un tās [[Krievijas armija|bruņotie spēki]] faktiski kontrolē lielāko daļu apgabala teritoriju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/02/world/europe/kherson-ukraine-russia.html|title=First Ukraine City Falls as Russia Strikes More Civilian Targets|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-03-02|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> 2022. gada maija vidū Hersonas [[Kolaboracionisms|kolaborantu]] administrācijas vadība paziņoja par [[Krievija|Krievijas Federācijas]] nodomu šo reģionu [[Aneksija|anektēt]],<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.svoboda.org/a/predstavitelj-okkupatsionnyh-vlastey-hersona-zayavil-o-namerenii-vklyuchitj-region-v-sostav-rossii/31844461.html|title=Оккупационные власти Херсона заявили о плане вступить в состав России|website=Радио Свобода|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref> pamatojoties uz bijušās [[Taurijas guberņa|Taurijas]] un [[Hersonas guberņa|Hersonas]] [[Guberņa|guberņu]] robežām.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://ru.slovoidilo.ua/2022/06/30/novost/bezopasnost/rossiya-xochet-prisoedinit-xersonskuyu-i-zaporozhskuyu-oblasti-obrazczu-tavricheskoj-gubernii-isw|title=Россия хочет присоединить Херсонскую и Запорожскую области по образцу «Таврической губернии» – ISW|website=Слово и Дело|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://vz.ru/news/2022/4/22/1155134.html|title=В Совфеде поддержали идею воссоздания Таврической губернии|website=ВЗГЛЯД.РУ|access-date=2022-07-20|language=ru}}</ref> Krievija plāno rudenī rīkot referendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] "[[Aneksija|pievienošanos]]" Krievijai.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/russia-plans-hold-referendums-kherson-154803710.html|title=Russia plans to hold referendums in Kherson and Zaporizhzhia oblasts on 11 September Ukrainian intelligence|website=news.yahoo.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstpost.com/world/ukraines-occupied-zaporizhzhia-eyes-russia-referendum-in-autumn-10911921.html|title=Ukraine's occupied Zaporizhzhia eyes Russia 'referendum' in autumn|website=Firstpost|access-date=2022-07-20|date=2022-07-14|language=en}}</ref> == Vēsture == [[24. februāris|24. februārī]] [[Krievija|Krievijas]] [[Krievijas armija|bruņotie spēki]] [[Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā|sāka iebrukumu Ukrainā]].<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://meduza.io/en/news/2022/02/24/putin-announces-start-of-military-operation-in-eastern-ukraine|title=Putin announces formal start of Russia’s invasion in eastern Ukraine|website=Meduza|access-date=2022-07-20|language=en}}</ref> Cīņas sākās visā [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabalā]], kā rezultātā tika gūtas vairākas Krievijas militārās uzvaras.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.tbsnews.net/world/nova-kakhovka-has-fallen-russia-ukraine-media-377014|title=Nova Kakhovka has fallen to Russia: Ukraine media|website=The Business Standard|access-date=2022-07-20|date=2022-02-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/801461.html|title=Part of Kherson region territory occupied by aggressor - Regional Administration|website=Interfax-Ukraine|access-date=2022-07-20|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.cnn.com/europe/live-news/ukraine-russia-news-02-27-22/index.html|title=February 27, 2022 Russia-Ukraine news|last=CNN|first=By <a href="/profiles/helen-regan">Helen Regan</a>, <a href="/profiles/steve-george">Steve George</a>, Rob Picheta, Jeevan Ravindran, Melissa Macaya, Mike Hayes, Maureen Chowdhury, <a href="/profiles/amir-vera">Amir Vera</a> and <a href="/profiles/emma-tucker">Emma Tucker</a>|website=CNN|access-date=2022-07-20|date=2022-02-27|language=en}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.mv.org.ua/news/264014-melitopol_ne_sdalsja_melitopol_-_vremenno_okkupirovan_-_gorodskoi_golova_o_situacii_na_1_marta.html|title=Мелитополь не сдался, Мелитополь – временно оккупирован" – городской голова о ситуации на 1 марта}}</ref> [[2. marts|2. martā]] Krievijas spēki ieņēma apgabala centru [[Hersona|Hersonu]],<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/02/world/europe/kherson-ukraine-russia.html|title=First Ukraine City Falls as Russia Strikes More Civilian Targets|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-03-02|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> uzsākot pilsētas un apgabala militāru okupāciju.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.bbc.com/news/world-61338617|title=Kherson: How is Russia imposing its rule in occupied Ukraine?|work=BBC News|access-date=2022-07-20|date=2022-05-11|language=en-GB}}</ref> == Okupācija == Neilgi pēc [[Hersona|Hersonas]] ieņemšanas Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka notiek sarunas starp [[Krievijas armija|Krievijas armiju]] un pilsētas administrāciju par kārtības uzturēšanu. Tika panākta vienošanās, ka [[Ukrainas karogs]] pilsētā joprojām tiks pacelts, kamēr Krievija izveidos jauno administrāciju. Pilsētas mērs [[Ihors Kolihajevs]] paziņoja par jauniem nosacījumiem pilsētas iedzīvotājiem: pilsoņi drīkst iziet ārā tikai dienas laikā un viņiem bija aizliegts pulcēties grupās. Turklāt automašīnām bija atļauts iebraukt pilsētā tikai pārtikas un medikamentu piegādei; šiem transportlīdzekļiem bija jābrauc ar minimālu ātrumu un tie tika pārmeklēti. Iedzīvotāji tika brīdināti neprovocēt krievu karavīrus un pildīt dotās komandas.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.independent.co.uk/news/world/europe/russia-ukraine-kherson-take-fall-b2027325.html|title=Russia claims it has seized Kherson as city’s mayor agrees to curfew|website=The Independent|access-date=2022-07-20|date=2022-03-03|language=en}}</ref> Pirmajās iebrukuma dienās Krievijas spēki izveidoja kontroli pār [[Ziemeļkrimas kanāls|Ziemeļkrimas kanālu]] un atbloķēja to, faktiski atceļot ilgstošo ūdens blokādi, ko [[Ukraina]] okupētajai [[Krimas Republika|Krimai]] uzlika pēc [[Krimas aneksija|pussalas aneksijas]] [[2014. gads|2014.]] gadā.<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/02/24/world/russia-ukraine-invasion-putin-biden.html|title=Russia Batters Ukraine With Artillery Strikes as West Condemns Invasion|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-02-25|last=Schwirtz|first=Michael|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> == Skatīt arī == * [[Zaporižjas apgabala okupācija]] * [[Doneckas tautas republika]] * [[Luhanskas tautas republika]] * [[Krimas Republika]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Hersonas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] 8l5giovvd04nwls7c0r50u88junn9jy 3 517500 3657236 2022-07-20T08:02:33Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Zolotayakirka}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 11.02 (EEST) e0cd9sbt2b9m3gdww5303oxzrv20t7j 0 517501 3657237 2022-07-20T08:04:01Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Seidija Sinka | vārds_orig = ''Sadie Sink'' | attēls = Sadie Sink 2-00362 (43866090832) (cropped).jpg | att_izmērs = | komentārs = Seidija Sinka 2018. gadā | dz vārds = Seidija Elizabete Sinka | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2002|04|16}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Teksasa|Brenema}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2009—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Seidija Elizabete Sinka''' ({{val|en|Sadie Elizabeth Sink}}; dzimis {{dat|2002|04|16}}) ir amerikāņu aktrise. Sākotnēji darbojās [[Brodvejas teātris|Brodvejā]], tostarp a atveidoja galveno lomu mūziklā ''[[Annie (mūzikls)|Annie]]''. Plašaku atpazīstamību ieguva pēc Maksas Meifīldas lomas ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu serialā ''[[Stranger Things]]'' un Zigijas Bermanes lomas [[šausmu filma|šausmu filmu]] triloģijā ''[[Fear Street (triloģija)|Fear Street]]''. 2021. gadā atveidoja galveno lomu [[Teilora Svifta|Teiloras Sviftas]] īsfilmā ''[[All Too Well: The Short Film]]'' un atveido vienu no lomām gaidāmajā psiholoģiskajā drāmas filmā ''[[The Whale]]'' (2022), par ko viņa ir viena no iespējamajiem kandidātiem uz [[95. Kinoakadēmijas balva|95. Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goldderby.com/odds/graph/oscars-nominations-2023-predictions/best-supporting-actress/|title=Gold Derby - Predicted Winners - 2023 Oscars Nominations - Best Supporting Actress|access-date=July 20, 2022}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sinka, Seidija}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV teātra aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] 5r9hvsya2pxo7iqnsumpi28yde8244q 3657241 3657237 2022-07-20T08:09:17Z Baisulis 11523 /* ievads */ / wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Seidija Sinka | vārds_orig = ''Sadie Sink'' | attēls = Sadie Sink 2-00362 (43866090832) (cropped).jpg | att_izmērs = | komentārs = Seidija Sinka 2018. gadā | dz vārds = Seidija Elizabete Sinka | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2002|04|16}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Teksasa|Brenema}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2009—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Seidija Elizabete Sinka''' ({{val|en|Sadie Elizabeth Sink}}; dzimusi {{dat|2002|04|16}}) ir amerikāņu aktrise. Sākotnēji darbojās [[Brodvejas teātris|Brodvejā]], tostarp a atveidoja galveno lomu mūziklā ''[[Annie (mūzikls)|Annie]]''. Plašaku atpazīstamību ieguva pēc Maksas Meifīldas lomas ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu serialā ''[[Stranger Things]]'' un Zigijas Bermanes lomas [[šausmu filma|šausmu filmu]] triloģijā ''[[Fear Street (triloģija)|Fear Street]]''. 2021. gadā atveidoja galveno lomu [[Teilora Svifta|Teiloras Sviftas]] īsfilmā ''[[All Too Well: The Short Film]]'' un atveido vienu no lomām gaidāmajā psiholoģiskajā drāmas filmā ''[[The Whale]]'' (2022), par ko viņa ir viena no iespējamajiem kandidātiem uz [[95. Kinoakadēmijas balva|95. Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goldderby.com/odds/graph/oscars-nominations-2023-predictions/best-supporting-actress/|title=Gold Derby - Predicted Winners - 2023 Oscars Nominations - Best Supporting Actress|access-date=July 20, 2022}}</ref> == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sinka, Seidija}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV teātra aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] gsofvb1wcmj6ekfp38iypmdg4iiqumi 3657247 3657241 2022-07-20T08:13:40Z Baisulis 11523 /* ievads */ / wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Seidija Sinka | vārds_orig = ''Sadie Sink'' | attēls = Sadie Sink 2-00362 (43866090832) (cropped).jpg | att_izmērs = | komentārs = Seidija Sinka 2018. gadā | dz vārds = Seidija Elizabete Sinka | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|2002|04|16}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Teksasa|Brenema}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktrise | darbības gadi = 2009—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = S }} '''Seidija Elizabete Sinka''' ({{val|en|Sadie Elizabeth Sink}}; dzimusi {{dat|2002|04|16}}) ir amerikāņu aktrise. Sākotnēji darbojās [[Brodvejas teātris|Brodvejā]], tostarp a atveidoja galveno lomu mūziklā ''[[Annie (mūzikls)|Annie]]''. Plašaku atpazīstamību ieguva pēc Maksas Meifīldas lomas ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu serialā ''[[Stranger Things]]'' un Zigijas Bermanes lomas [[šausmu filma|šausmu filmu]] triloģijā ''[[Fear Street (triloģija)|Fear Street]]''. 2021. gadā atveidoja galveno lomu [[Teilora Svifta|Teiloras Sviftas]] īsfilmā ''[[All Too Well: The Short Film]]'' un atveido vienu no lomām gaidāmajā psiholoģiskajā drāmas filmā ''[[The Whale]]'' (2022), par ko viņa ir viena no iespējamajiem kandidātiem uz [[95. Kinoakadēmijas balva|95. Kinoakadēmijas balvu]] kategorijā "[[Labākā aktrise otrā plāna lomā (Amerikas Kinoakadēmijas balva)|Labākā aktrise otrā plāna lomā]]"<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.goldderby.com/odds/graph/oscars-nominations-2023-predictions/best-supporting-actress/|title=Gold Derby - Predicted Winners - 2023 Oscars Nominations - Best Supporting Actress|access-date=July 20, 2022}}</ref> Piedalījusies arī vienā seriāla "[[Dzimuši policisti]]" sērijā. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Sinka, Seidija}} [[Kategorija:2002. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:ASV teātra aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktrises]] fdxygkqirtr548eagpkbwj2klro2hxe 0 517502 3657238 2022-07-20T08:04:43Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Seidija Sinka]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Seidija Sinka]] qw2ehhktrezpndt8owioal4ts3w9o45 0 517503 3657240 2022-07-20T08:07:48Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Seidija Sinka]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Seidija Sinka]] qw2ehhktrezpndt8owioal4ts3w9o45 0 517504 3657248 2022-07-20T08:22:56Z Yungchains 107090 Jauna lapa: {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Dissimulation'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[KSI]] | Vāks = | Background = #FF5974 | Izdots = {{dat|2020|5|22}} | Ierakstīts = 2019–2020 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 33:54 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = RBC Records {{!}} BMG | Producents = * [[Mams Taylor]] ([[Executive producer|exec.]]) * Diego Ave (co-exec.) * [[S-X]] (co-exec.) * Mally Mall (co-exec.) * Go Grizzly * [[Jeff Gitelman|Gitty]] *... wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Dissimulation'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[KSI]] | Vāks = | Background = #FF5974 | Izdots = {{dat|2020|5|22}} | Ierakstīts = 2019–2020 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 33:54 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = RBC Records {{!}} BMG | Producents = * [[Mams Taylor]] ([[Executive producer|exec.]]) * Diego Ave (co-exec.) * [[S-X]] (co-exec.) * Mally Mall (co-exec.) * Go Grizzly * [[Jeff Gitelman|Gitty]] * OG Tint * AJ * [[Jacob Manson]] * Dro * Shanti * Some Randoms * Westen Weiss * Blake Slatkin * Yoshi * Super Brick * BlueySport * JG * Menace * [[Smash David]] * Swish * Paul Magnet * Memorais | Izpildītājsģen = KSI | Iepriekšējais albums = [[Attēls:|60px]]<br />'''''New Age'''''<br />([[2019. gads|2019]]) | Šis albums = [[Attēls:|60px]]<br />'''''Dissimulation'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Nākamais albums = [[Attēls:|60px]]<br />'''''All Over The Place'''''<br />([[2021. gads|2021]]) | Skaits = 12 }} iy150ljv6pxopofypux0p2b4p7r05ab 3657259 3657248 2022-07-20T08:38:27Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Dissimulation'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[KSI]] | Vāks = Dissimulation.png | Background = #FF5974 | Izdots = {{dat|2020|5|22}} | Ierakstīts = 2019–2020 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 33:54 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = RBC Records {{!}} BMG | Producents = * [[Mams Taylor]] ([[Executive producer|exec.]]) * Diego Ave (co-exec.) * [[S-X]] (co-exec.) * Mally Mall (co-exec.) * Go Grizzly * [[Jeff Gitelman|Gitty]] * OG Tint * AJ * [[Jacob Manson]] * Dro * Shanti * Some Randoms * Westen Weiss * Blake Slatkin * Yoshi * Super Brick * BlueySport * JG * Menace * [[Smash David]] * Swish * Paul Magnet * Memorais | Izpildītājsģen = KSI | Iepriekšējais albums = [[Attēls:|60px]]<br />'''''New Age'''''<br />([[2019. gads|2019]]) | Šis albums = [[Attēls:|60px]]<br />'''''Dissimulation'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Nākamais albums = [[Attēls:|60px]]<br />'''''All Over The Place'''''<br />([[2021. gads|2021]]) | Skaits = 12 }} "'''''Dissimulation'''''" ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[YouTube]] lietotāja un [[Reperis|repera]] [[KSI]] debijas studijas albums. To izdeva ''RBC Records'' un ''BMG'' 2020. gada 22. maijā, bet trīs dienas vēlāk tika izdots albuma luksusa izdevums. Albumā piedalās grupas [[Offset]], [[Lil Pump]], [[Smokepurpp]], [[Swarmz]], [[Tion Wayne]], [[Jeremih]], [[Trippie Redd]], [[Aiyana-Lee]], [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]. Albuma luksusa izdevumā ir iekļauti arī citi viesi no [[AJ Tracey]], [[Rich The Kid]], [[Randolph (reperis)|Randolph]] un [[Crypt]]. Pirms albūma bija četri singli. "''Down Like That''", kurā piedalās Rick Ross, Lil Baby un S-X, tika izdots 2019. gada 8. novembrī kā albuma galvenais singls, un tas ieņēma 10. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. "''Wake Up Call''", kurā piedalās Trippie Redd, tika izdots 2020. gada 31. janvārī kā otrais singls, un tas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa 11. vietā. “''Poppin''”, kurā piedalās Lil Pump un Smokepurpp, tika izdots 2020. gada 27. martā kā trešais singls. "''Houdini''", kurā piedalās Swarmz un Tion Wayne, tika izdots 2020. gada 24. aprīlī kā ceturtais singls no albuma, un tas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa sestajā vietā. Pēc albuma Dissimulation izdošanas 2020. gada 17. jūlijā kā albuma piektais singls tika izdots "''Killa Killa''", kurā piedalās Aijana-Lī. Iepriekš tas bija ieņēmis 27. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. "''Dissimulation''" saņēma galvenokārt pozitīvas mūzikas kritiķu atsauksmes. Daudzi kritiķi slavēja KSI izaugsmi, salīdzinot ar viņa iepriekšējiem mūzikas izdevumiem, un atzinīgi novērtēja albuma uzticamību, atzīstot, ka KSI ir panācis īstu repa albumu. Kritiķi secināja, ka Dissimulation "iezīmē nopietnu KSI lēcienu uz priekšu", un atzīmēja, ka albums viņam ir "nostiprinājis viņa vietu kā spēkam, kas jāņem vērā mūzikas industrijā". "''Dissimulation''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa otrajā vietā un vēl vairāk iekļuva 16 citu valstu albumu topos. "''Dissimulation"'' bija Lielbritānijā visvairāk pārdotais britu mākslinieka debijas albums un ceturtais visvairāk pārdotais britu repa mākslinieka albums 2020. gadā. Britu fonogrāfijas industrija (BPI) albumam ir piešķirts zelta statuss, pārsniedzot 100 000 vienību pārdošanas apjomu Apvienotā Karaliste. ow4m543cbetaitg2xt6ddq92esffvea 3657261 3657259 2022-07-20T08:39:04Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Dissimulation'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[KSI]] | Vāks = Dissimulation.png | Background = #FF5974 | Izdots = {{dat|2020|5|22}} | Ierakstīts = 2019–2020 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 33:54 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = RBC Records {{!}} BMG | Producents = * [[Mams Taylor]] ([[Executive producer|exec.]]) * Diego Ave (co-exec.) * [[S-X]] (co-exec.) * Mally Mall (co-exec.) * Go Grizzly * [[Jeff Gitelman|Gitty]] * OG Tint * AJ * [[Jacob Manson]] * Dro * Shanti * Some Randoms * Westen Weiss * Blake Slatkin * Yoshi * Super Brick * BlueySport * JG * Menace * [[Smash David]] * Swish * Paul Magnet * Memorais | Izpildītājsģen = KSI | Iepriekšējais albums = | Šis albums = [[Attēls:Dissimulation.png|60px]]<br />'''''Dissimulation'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Nākamais albums = | Skaits = 12 }} "'''''Dissimulation'''''" ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[YouTube]] lietotāja un [[Reperis|repera]] [[KSI]] debijas studijas albums. To izdeva ''RBC Records'' un ''BMG'' 2020. gada 22. maijā, bet trīs dienas vēlāk tika izdots albuma luksusa izdevums. Albumā piedalās grupas [[Offset]], [[Lil Pump]], [[Smokepurpp]], [[Swarmz]], [[Tion Wayne]], [[Jeremih]], [[Trippie Redd]], [[Aiyana-Lee]], [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]. Albuma luksusa izdevumā ir iekļauti arī citi viesi no [[AJ Tracey]], [[Rich The Kid]], [[Randolph (reperis)|Randolph]] un [[Crypt]]. Pirms albūma bija četri singli. "''Down Like That''", kurā piedalās Rick Ross, Lil Baby un S-X, tika izdots 2019. gada 8. novembrī kā albuma galvenais singls, un tas ieņēma 10. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. "''Wake Up Call''", kurā piedalās Trippie Redd, tika izdots 2020. gada 31. janvārī kā otrais singls, un tas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa 11. vietā. “''Poppin''”, kurā piedalās Lil Pump un Smokepurpp, tika izdots 2020. gada 27. martā kā trešais singls. "''Houdini''", kurā piedalās Swarmz un Tion Wayne, tika izdots 2020. gada 24. aprīlī kā ceturtais singls no albuma, un tas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa sestajā vietā. Pēc albuma Dissimulation izdošanas 2020. gada 17. jūlijā kā albuma piektais singls tika izdots "''Killa Killa''", kurā piedalās Aijana-Lī. Iepriekš tas bija ieņēmis 27. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. "''Dissimulation''" saņēma galvenokārt pozitīvas mūzikas kritiķu atsauksmes. Daudzi kritiķi slavēja KSI izaugsmi, salīdzinot ar viņa iepriekšējiem mūzikas izdevumiem, un atzinīgi novērtēja albuma uzticamību, atzīstot, ka KSI ir panācis īstu repa albumu. Kritiķi secināja, ka Dissimulation "iezīmē nopietnu KSI lēcienu uz priekšu", un atzīmēja, ka albums viņam ir "nostiprinājis viņa vietu kā spēkam, kas jāņem vērā mūzikas industrijā". "''Dissimulation''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa otrajā vietā un vēl vairāk iekļuva 16 citu valstu albumu topos. "''Dissimulation"'' bija Lielbritānijā visvairāk pārdotais britu mākslinieka debijas albums un ceturtais visvairāk pārdotais britu repa mākslinieka albums 2020. gadā. Britu fonogrāfijas industrija (BPI) albumam ir piešķirts zelta statuss, pārsniedzot 100 000 vienību pārdošanas apjomu Apvienotā Karaliste. s0pd9jelyqqvsmtgbqekxr2m4t433hr 3657282 3657261 2022-07-20T09:10:00Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Italic title}}{{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Dissimulation'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[KSI]] | Vāks = Dissimulation.png | Background = #FF5974 | Izdots = {{dat|2020|5|22}} | Ierakstīts = 2019–2020 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 33:54 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = RBC Records {{!}} BMG | Producents = * [[Mams Taylor]] ([[Executive producer|exec.]]) * Diego Ave (co-exec.) * [[S-X]] (co-exec.) * Mally Mall (co-exec.) * Go Grizzly * [[Jeff Gitelman|Gitty]] * OG Tint * AJ * [[Jacob Manson]] * Dro * Shanti * Some Randoms * Westen Weiss * Blake Slatkin * Yoshi * Super Brick * BlueySport * JG * Menace * [[Smash David]] * Swish * Paul Magnet * Memorais | Izpildītājsģen = KSI | Iepriekšējais albums = | Šis albums = [[Attēls:Dissimulation.png|60px]]<br />'''''Dissimulation'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Nākamais albums = | Skaits = 12 }} "'''''Dissimulation'''''" ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[YouTube]] lietotāja un [[Reperis|repera]] [[KSI]] debijas studijas albums. To izdeva ''RBC Records'' un ''BMG'' 2020. gada 22. maijā, bet trīs dienas vēlāk tika izdots albuma luksusa izdevums. Albumā piedalās grupas [[Offset]], [[Lil Pump]], [[Smokepurpp]], [[Swarmz]], [[Tion Wayne]], [[Jeremih]], [[Trippie Redd]], [[Aiyana-Lee]], [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]. Albuma luksusa izdevumā ir iekļauti arī citi viesi no [[AJ Tracey]], [[Rich The Kid]], [[Randolph (reperis)|Randolph]] un [[Crypt]]. Pirms albūma bija četri singli. "''Down Like That''", kurā piedalās Rick Ross, Lil Baby un S-X, tika izdots 2019. gada 8. novembrī kā albuma galvenais singls, un tas ieņēma 10. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. "''Wake Up Call''", kurā piedalās Trippie Redd, tika izdots 2020. gada 31. janvārī kā otrais singls, un tas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa 11. vietā. “''Poppin''”, kurā piedalās Lil Pump un Smokepurpp, tika izdots 2020. gada 27. martā kā trešais singls. "''Houdini''", kurā piedalās Swarmz un Tion Wayne, tika izdots 2020. gada 24. aprīlī kā ceturtais singls no albuma, un tas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa sestajā vietā. Pēc albuma Dissimulation izdošanas 2020. gada 17. jūlijā kā albuma piektais singls tika izdots "''Killa Killa''", kurā piedalās Aijana-Lī. Iepriekš tas bija ieņēmis 27. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. "''Dissimulation''" saņēma galvenokārt pozitīvas mūzikas kritiķu atsauksmes. Daudzi kritiķi slavēja KSI izaugsmi, salīdzinot ar viņa iepriekšējiem mūzikas izdevumiem, un atzinīgi novērtēja albuma uzticamību, atzīstot, ka KSI ir panācis īstu repa albumu. Kritiķi secināja, ka Dissimulation "iezīmē nopietnu KSI lēcienu uz priekšu", un atzīmēja, ka albums viņam ir "nostiprinājis viņa vietu kā spēkam, kas jāņem vērā mūzikas industrijā". "''Dissimulation''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa otrajā vietā un vēl vairāk iekļuva 16 citu valstu albumu topos. "''Dissimulation"'' bija Lielbritānijā visvairāk pārdotais britu mākslinieka debijas albums un ceturtais visvairāk pārdotais britu repa mākslinieka albums 2020. gadā. Britu fonogrāfijas industrija (BPI) albumam ir piešķirts zelta statuss, pārsniedzot 100 000 vienību pārdošanas apjomu Apvienotā Karaliste. iaa5q5kzqbktucs3fmptbs40ikoueca 3657285 3657282 2022-07-20T09:23:28Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Italic title}}{{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Dissimulation'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[KSI]] | Vāks = Dissimulation.png | Background = #FF5974 | Izdots = {{dat|2020|5|22}} | Ierakstīts = 2019–2020 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 33:54 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = RBC Records {{!}} BMG | Producents = * [[Mams Taylor]] ([[Executive producer|exec.]]) * Diego Ave (co-exec.) * [[S-X]] (co-exec.) * Mally Mall (co-exec.) * Go Grizzly * [[Jeff Gitelman|Gitty]] * OG Tint * AJ * [[Jacob Manson]] * Dro * Shanti * Some Randoms * Westen Weiss * Blake Slatkin * Yoshi * Super Brick * BlueySport * JG * Menace * [[Smash David]] * Swish * Paul Magnet * Memorais | Izpildītājsģen = KSI | Iepriekšējais albums = | Šis albums = [[Attēls:Dissimulation.png|60px]]<br />'''''Dissimulation'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Nākamais albums = | Skaits = 12 }} "'''''Dissimulation'''''" ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[YouTube]] lietotāja un [[Reperis|repera]] [[KSI]] debijas studijas albums. To izdeva ''RBC Records'' un ''BMG'' 2020. gada 22. maijā, bet trīs dienas vēlāk tika izdots albuma luksusa izdevums. Albumā piedalās grupas [[Offset]], [[Lil Pump]], [[Smokepurpp]], [[Swarmz]], [[Tion Wayne]], [[Jeremih]], [[Trippie Redd]], [[Aiyana-Lee]], [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]. Albuma luksusa izdevumā ir iekļauti arī citi viesi no [[AJ Tracey]], [[Rich The Kid]], [[Randolph (reperis)|Randolph]] un [[Crypt]]. Pirms albūma bija četri singli. "''Down Like That''", kurā piedalās Rick Ross, Lil Baby un S-X, tika izdots 2019. gada 8. novembrī kā albuma galvenais singls, un tas ieņēma 10. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. "''Wake Up Call''", kurā piedalās Trippie Redd, tika izdots 2020. gada 31. janvārī kā otrais singls, un tas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa 11. vietā. “''Poppin''”, kurā piedalās Lil Pump un Smokepurpp, tika izdots 2020. gada 27. martā kā trešais singls. "''Houdini''", kurā piedalās Swarmz un Tion Wayne, tika izdots 2020. gada 24. aprīlī kā ceturtais singls no albuma, un tas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa sestajā vietā. Pēc albuma Dissimulation izdošanas 2020. gada 17. jūlijā kā albuma piektais singls tika izdots "''Killa Killa''", kurā piedalās Aijana-Lī. Iepriekš tas bija ieņēmis 27. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. "''Dissimulation''" saņēma galvenokārt pozitīvas mūzikas kritiķu atsauksmes. Daudzi kritiķi slavēja KSI izaugsmi, salīdzinot ar viņa iepriekšējiem mūzikas izdevumiem, un atzinīgi novērtēja albuma uzticamību, atzīstot, ka KSI ir panācis īstu repa albumu. Kritiķi secināja, ka Dissimulation "iezīmē nopietnu KSI lēcienu uz priekšu", un atzīmēja, ka albums viņam ir "nostiprinājis viņa vietu kā spēkam, kas jāņem vērā mūzikas industrijā". "''Dissimulation''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa otrajā vietā un vēl vairāk iekļuva 16 citu valstu albumu topos. "''Dissimulation"'' bija Lielbritānijā visvairāk pārdotais britu mākslinieka debijas albums un ceturtais visvairāk pārdotais britu repa mākslinieka albums 2020. gadā. Britu fonogrāfijas industrija (BPI) albumam ir piešķirts zelta statuss, pārsniedzot 100 000 vienību pārdošanas apjomu Apvienotā Karaliste. == Dziesmu sarakts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=''Dissimulation''|all_writing=''[[KSI]]''|writing_credits=yes|title1=What You Been On|length1=1:58|title2=Cap|length2=3:09|title3=Poppin|writer3=KSI, Lil Pump & Smokepurpp|length3=3:32|title4=Houdini|title5=Bad Lil Vibe|length5=2:43|title6=How It Feel|writer6=KSI|length6=2:38|title7=Wake Up Call|length7=2:55|writer8=KSI & Aiyana Lee|length8=2:31|title9=Domain|writer9=KSI|length9=3:00|writer2=KSI|writer1=KSI|writer4=KSI, Swarmz & Tion Wayne|writer5=KSI & Jeremih|writer7=KSI & Trippie Redd|length4=4:55|all_lyrics=''KSI''|total_length=33:54|note2=piedaloties [[Offset]]|note3=piedaloties [[Lil Pump]] un [[Smokepurpp]]|note4=piedaloties [[Swarmz]] un [[Tion Wayne]]|note5=piedaloties [[Jeremih]]|note7=piedaloties [[Trippie Redd]]|title8=Killa Killa|note8=piedaloties [[Aiyana Lee]]|title10=Down Like That|note10=piedaloties [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]|length10=2:55|writer10=KSI, Rick Ross, Lil Baby & S-X|title11=Undefeated|length11=2:54|writer11=KSI|title12=Millions|length12=3:12|writer12=KSI}} kaweqysrij38pwvqk92i0hzfxoy40g8 3657286 3657285 2022-07-20T09:24:06Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Italic title}}{{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Dissimulation'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[KSI]] | Vāks = Dissimulation.png | Background = #FF5974 | Izdots = {{dat|2020|5|22}} | Ierakstīts = 2019–2020 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 33:54 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = RBC Records {{!}} BMG | Producents = * [[Mams Taylor]] ([[Executive producer|exec.]]) * Diego Ave (co-exec.) * [[S-X]] (co-exec.) * Mally Mall (co-exec.) * Go Grizzly * [[Jeff Gitelman|Gitty]] * OG Tint * AJ * [[Jacob Manson]] * Dro * Shanti * Some Randoms * Westen Weiss * Blake Slatkin * Yoshi * Super Brick * BlueySport * JG * Menace * [[Smash David]] * Swish * Paul Magnet * Memorais | Izpildītājsģen = KSI | Iepriekšējais albums = | Šis albums = [[Attēls:Dissimulation.png|60px]]<br />'''''Dissimulation'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Nākamais albums = | Skaits = 12 }} "'''''Dissimulation'''''" ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[YouTube]] lietotāja un [[Reperis|repera]] [[KSI]] debijas studijas albums. To izdeva ''RBC Records'' un ''BMG'' 2020. gada 22. maijā, bet trīs dienas vēlāk tika izdots albuma luksusa izdevums. Albumā piedalās grupas [[Offset]], [[Lil Pump]], [[Smokepurpp]], [[Swarmz]], [[Tion Wayne]], [[Jeremih]], [[Trippie Redd]], [[Aiyana-Lee]], [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]. Albuma luksusa izdevumā ir iekļauti arī citi viesi no [[AJ Tracey]], [[Rich The Kid]], [[Randolph (reperis)|Randolph]] un [[Crypt]]. Pirms albūma bija četri singli. "''Down Like That''", kurā piedalās Rick Ross, Lil Baby un S-X, tika izdots 2019. gada 8. novembrī kā albuma galvenais singls, un tas ieņēma 10. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. "''Wake Up Call''", kurā piedalās Trippie Redd, tika izdots 2020. gada 31. janvārī kā otrais singls, un tas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa 11. vietā. “''Poppin''”, kurā piedalās Lil Pump un Smokepurpp, tika izdots 2020. gada 27. martā kā trešais singls. "''Houdini''", kurā piedalās Swarmz un Tion Wayne, tika izdots 2020. gada 24. aprīlī kā ceturtais singls no albuma, un tas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa sestajā vietā. Pēc albuma Dissimulation izdošanas 2020. gada 17. jūlijā kā albuma piektais singls tika izdots "''Killa Killa''", kurā piedalās Aijana-Lī. Iepriekš tas bija ieņēmis 27. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. "''Dissimulation''" saņēma galvenokārt pozitīvas mūzikas kritiķu atsauksmes. Daudzi kritiķi slavēja KSI izaugsmi, salīdzinot ar viņa iepriekšējiem mūzikas izdevumiem, un atzinīgi novērtēja albuma uzticamību, atzīstot, ka KSI ir panācis īstu repa albumu. Kritiķi secināja, ka Dissimulation "iezīmē nopietnu KSI lēcienu uz priekšu", un atzīmēja, ka albums viņam ir "nostiprinājis viņa vietu kā spēkam, kas jāņem vērā mūzikas industrijā". "''Dissimulation''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa otrajā vietā un vēl vairāk iekļuva 16 citu valstu albumu topos. "''Dissimulation"'' bija Lielbritānijā visvairāk pārdotais britu mākslinieka debijas albums un ceturtais visvairāk pārdotais britu repa mākslinieka albums 2020. gadā. Britu fonogrāfijas industrija (BPI) albumam ir piešķirts zelta statuss, pārsniedzot 100 000 vienību pārdošanas apjomu Apvienotā Karaliste. == Dziesmu sarakts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=''Dissimulation''|all_writing=''[[KSI]]''|writing_credits=yes|title1=What You Been On|length1=1:58|title2=Cap|length2=3:09|title3=Poppin|writer3=KSI, Lil Pump & Smokepurpp|length3=3:32|title4=Houdini|title5=Bad Lil Vibe|length5=2:43|title6=How It Feel|writer6=KSI|length6=2:38|title7=Wake Up Call|length7=2:55|writer8=KSI & Aiyana Lee|length8=2:31|title9=Domain|writer9=KSI|length9=3:00|writer2=KSI|writer1=KSI|writer4=KSI, Swarmz & Tion Wayne|writer5=KSI & Jeremih|writer7=KSI & Trippie Redd|length4=4:55|all_lyrics=''KSI''|total_length=33:54|note2=piedaloties [[Offset]]|note3=piedaloties [[Lil Pump]] un [[Smokepurpp]]|note4=piedaloties [[Swarmz]] un [[Tion Wayne]]|note5=piedaloties [[Jeremih]]|note7=piedaloties [[Trippie Redd]]|title8=Killa Killa|note8=piedaloties [[Aiyana Lee]]|title10=Down Like That|note10=piedaloties [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]|length10=2:55|writer10=KSI, Rick Ross, Lil Baby & S-X|title11=Undefeated|length11=2:54|writer11=KSI|title12=Millions|length12=3:12|writer12=KSI}} [[Kategorija:KSI albumi]] [[Kategorija:2020. gada albumi]] ssqgrawvh23c9vhn0no632xmox31j43 3657298 3657286 2022-07-20T09:57:36Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Italic title}}{{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Dissimulation'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[KSI]] | Vāks = Dissimulation.png | Background = #FF5974 | Izdots = {{dat|2020|5|22}} | Ierakstīts = 2019–2020 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 33:54 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = RBC Records {{!}} BMG | Producents = * [[Mams Taylor]] ([[Executive producer|exec.]]) * Diego Ave (co-exec.) * [[S-X]] (co-exec.) * Mally Mall (co-exec.) * Go Grizzly * [[Jeff Gitelman|Gitty]] * OG Tint * AJ * [[Jacob Manson]] * Dro * Shanti * Some Randoms * Westen Weiss * Blake Slatkin * Yoshi * Super Brick * BlueySport * JG * Menace * [[Smash David]] * Swish * Paul Magnet * Memorais | Izpildītājsģen = KSI | Iepriekšējais albums = <br />'''''[[New Age]]'''''<br />([[2019. gads|2019]]) | Šis albums = [[Attēls:Dissimulation.png|60px]]<br />'''''Dissimulation'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Nākamais albums = [[Attēls:All Over The Place.png|60px]]<br />'''''[[All Over The Place]]'''''<br />([[2021. gads|2021]]) | Skaits = 12 }} "'''''Dissimulation'''''" ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[YouTube]] lietotāja un [[Reperis|repera]] [[KSI]] debijas studijas albums. To izdeva ''RBC Records'' un ''BMG'' 2020. gada 22. maijā, bet trīs dienas vēlāk tika izdots albuma luksusa izdevums. Albumā piedalās grupas [[Offset]], [[Lil Pump]], [[Smokepurpp]], [[Swarmz]], [[Tion Wayne]], [[Jeremih]], [[Trippie Redd]], [[Aiyana-Lee]], [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]. Albuma luksusa izdevumā ir iekļauti arī citi viesi no [[AJ Tracey]], [[Rich The Kid]], [[Randolph (reperis)|Randolph]] un [[Crypt]]. Pirms albūma bija četri singli. "''Down Like That''", kurā piedalās Rick Ross, Lil Baby un S-X, tika izdots 2019. gada 8. novembrī kā albuma galvenais singls, un tas ieņēma 10. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. "''Wake Up Call''", kurā piedalās Trippie Redd, tika izdots 2020. gada 31. janvārī kā otrais singls, un tas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa 11. vietā. “''Poppin''”, kurā piedalās Lil Pump un Smokepurpp, tika izdots 2020. gada 27. martā kā trešais singls. "''Houdini''", kurā piedalās Swarmz un Tion Wayne, tika izdots 2020. gada 24. aprīlī kā ceturtais singls no albuma, un tas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa sestajā vietā. Pēc albuma Dissimulation izdošanas 2020. gada 17. jūlijā kā albuma piektais singls tika izdots "''Killa Killa''", kurā piedalās Aijana-Lī. Iepriekš tas bija ieņēmis 27. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. "''Dissimulation''" saņēma galvenokārt pozitīvas mūzikas kritiķu atsauksmes. Daudzi kritiķi slavēja KSI izaugsmi, salīdzinot ar viņa iepriekšējiem mūzikas izdevumiem, un atzinīgi novērtēja albuma uzticamību, atzīstot, ka KSI ir panācis īstu repa albumu. Kritiķi secināja, ka Dissimulation "iezīmē nopietnu KSI lēcienu uz priekšu", un atzīmēja, ka albums viņam ir "nostiprinājis viņa vietu kā spēkam, kas jāņem vērā mūzikas industrijā". "''Dissimulation''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa otrajā vietā un vēl vairāk iekļuva 16 citu valstu albumu topos. "''Dissimulation"'' bija Lielbritānijā visvairāk pārdotais britu mākslinieka debijas albums un ceturtais visvairāk pārdotais britu repa mākslinieka albums 2020. gadā. Britu fonogrāfijas industrija (BPI) albumam ir piešķirts zelta statuss, pārsniedzot 100 000 vienību pārdošanas apjomu Apvienotā Karaliste. == Dziesmu sarakts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=''Dissimulation''|all_writing=''[[KSI]]''|writing_credits=yes|title1=What You Been On|length1=1:58|title2=Cap|length2=3:09|title3=Poppin|writer3=KSI, Lil Pump & Smokepurpp|length3=3:32|title4=Houdini|title5=Bad Lil Vibe|length5=2:43|title6=How It Feel|writer6=KSI|length6=2:38|title7=Wake Up Call|length7=2:55|writer8=KSI & Aiyana Lee|length8=2:31|title9=Domain|writer9=KSI|length9=3:00|writer2=KSI|writer1=KSI|writer4=KSI, Swarmz & Tion Wayne|writer5=KSI & Jeremih|writer7=KSI & Trippie Redd|length4=4:55|all_lyrics=''KSI''|total_length=33:54|note2=piedaloties [[Offset]]|note3=piedaloties [[Lil Pump]] un [[Smokepurpp]]|note4=piedaloties [[Swarmz]] un [[Tion Wayne]]|note5=piedaloties [[Jeremih]]|note7=piedaloties [[Trippie Redd]]|title8=Killa Killa|note8=piedaloties [[Aiyana Lee]]|title10=Down Like That|note10=piedaloties [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]|length10=2:55|writer10=KSI, Rick Ross, Lil Baby & S-X|title11=Undefeated|length11=2:54|writer11=KSI|title12=Millions|length12=3:12|writer12=KSI}} [[Kategorija:KSI albumi]] [[Kategorija:2020. gada albumi]] o0gs5yui6g2vfczeima15r4z6ki4l18 3657333 3657298 2022-07-20T11:19:55Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Italic title}}{{Albuma infokaste | Nosaukums = ''Dissimulation'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[KSI]] | Vāks = Dissimulation.png | Background = #FF5974 | Izdots = {{dat|2020|5|22}} | Ierakstīts = 2019–2020 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 33:54 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = RBC Records {{!}} BMG | Producents = * [[Mams Taylor]] ([[Executive producer|exec.]]) * Diego Ave (co-exec.) * [[S-X]] (co-exec.) * Mally Mall (co-exec.) * Go Grizzly * [[Jeff Gitelman|Gitty]] * OG Tint * AJ * [[Jacob Manson]] * Dro * Shanti * Some Randoms * Westen Weiss * Blake Slatkin * Yoshi * Super Brick * BlueySport * JG * Menace * [[Smash David]] * Swish * Paul Magnet * Memorais | Izpildītājsģen = KSI | Iepriekšējais albums = <br />'''''[[New Age]]'''''<br />([[2019. gads|2019]]) | Šis albums = [[Attēls:Dissimulation.png|60px]]<br />'''''Dissimulation'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Nākamais albums = [[Attēls:All Over The Place.png|60px]]<br />'''''[[All Over The Place]]'''''<br />([[2021. gads|2021]]) | Skaits = 12 }} '''''Dissimulation''''' ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[YouTube]] lietotāja un [[Reperis|repera]] [[KSI]] debijas studijas albums. To izdeva ''RBC Records'' un ''BMG'' 2020. gada 22. maijā, bet trīs dienas vēlāk tika izdots albuma luksusa izdevums. Albumā piedalās grupas [[Offset]], [[Lil Pump]], [[Smokepurpp]], [[Swarmz]], [[Tion Wayne]], [[Jeremih]], [[Trippie Redd]], [[Aiyana-Lee]], [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]. Albuma luksusa izdevumā ir iekļauti arī citi viesi no [[AJ Tracey]], [[Rich The Kid]], [[Randolph (reperis)|Randolph]] un [[Crypt]]. Pirms albūma bija četri singli. "''Down Like That''", kurā piedalās Rick Ross, Lil Baby un S-X, tika izdots 2019. gada 8. novembrī kā albuma galvenais singls, un tas ieņēma 10. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. "''Wake Up Call''", kurā piedalās Trippie Redd, tika izdots 2020. gada 31. janvārī kā otrais singls, un tas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa 11. vietā. “''Poppin''”, kurā piedalās Lil Pump un Smokepurpp, tika izdots 2020. gada 27. martā kā trešais singls. "''Houdini''", kurā piedalās Swarmz un Tion Wayne, tika izdots 2020. gada 24. aprīlī kā ceturtais singls no albuma, un tas debitēja Apvienotās Karalistes singlu topa sestajā vietā. Pēc albuma Dissimulation izdošanas 2020. gada 17. jūlijā kā albuma piektais singls tika izdots "''Killa Killa''", kurā piedalās Aijana-Lī. Iepriekš tas bija ieņēmis 27. vietu Apvienotās Karalistes singlu topā. "''Dissimulation''" saņēma galvenokārt pozitīvas mūzikas kritiķu atsauksmes. Daudzi kritiķi slavēja KSI izaugsmi, salīdzinot ar viņa iepriekšējiem mūzikas izdevumiem, un atzinīgi novērtēja albuma uzticamību, atzīstot, ka KSI ir panācis īstu repa albumu. Kritiķi secināja, ka Dissimulation "iezīmē nopietnu KSI lēcienu uz priekšu", un atzīmēja, ka albums viņam ir "nostiprinājis viņa vietu kā spēkam, kas jāņem vērā mūzikas industrijā". "''Dissimulation''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa otrajā vietā un vēl vairāk iekļuva 16 citu valstu albumu topos. "''Dissimulation"'' bija Lielbritānijā visvairāk pārdotais britu mākslinieka debijas albums un ceturtais visvairāk pārdotais britu repa mākslinieka albums 2020. gadā. Britu fonogrāfijas industrija (BPI) albumam ir piešķirts zelta statuss, pārsniedzot 100 000 vienību pārdošanas apjomu Apvienotā Karaliste. == Dziesmu sarakts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=''Dissimulation''|all_writing=''[[KSI]]''|writing_credits=yes|title1=What You Been On|length1=1:58|title2=Cap|length2=3:09|title3=Poppin|writer3=KSI, Lil Pump & Smokepurpp|length3=3:32|title4=Houdini|title5=Bad Lil Vibe|length5=2:43|title6=How It Feel|writer6=KSI|length6=2:38|title7=Wake Up Call|length7=2:55|writer8=KSI & Aiyana Lee|length8=2:31|title9=Domain|writer9=KSI|length9=3:00|writer2=KSI|writer1=KSI|writer4=KSI, Swarmz & Tion Wayne|writer5=KSI & Jeremih|writer7=KSI & Trippie Redd|length4=4:55|all_lyrics=''KSI''|total_length=33:54|note2=piedaloties [[Offset]]|note3=piedaloties [[Lil Pump]] un [[Smokepurpp]]|note4=piedaloties [[Swarmz]] un [[Tion Wayne]]|note5=piedaloties [[Jeremih]]|note7=piedaloties [[Trippie Redd]]|title8=Killa Killa|note8=piedaloties [[Aiyana Lee]]|title10=Down Like That|note10=piedaloties [[Rick Ross]], [[Lil Baby]] un [[S-X]]|length10=2:55|writer10=KSI, Rick Ross, Lil Baby & S-X|title11=Undefeated|length11=2:54|writer11=KSI|title12=Millions|length12=3:12|writer12=KSI}} [[Kategorija:KSI albumi]] [[Kategorija:2020. gada albumi]] dqokntmo8z3mg487p5dc4dfhboncjmc 6 517505 3657249 2022-07-20T08:23:28Z Yungchains 107090 All rights goes to the owner(s). wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == All rights goes to the owner(s). == Licence == {{Albuma vāks}} ikj1f6vvzjp6q2zsk8gxlds0hwrbrin 3 517506 3657257 2022-07-20T08:35:21Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Иванов Сергей Иванович}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 11.35 (EEST) khrnot8weuoyy6o0cv2cqjvbt7ufjui 0 517507 3657265 2022-07-20T08:48:29Z Yungchains 107090 Jauna lapa: '''Olajide Olayinka Williams''' ''"JJ" Olatunji Jr.'' dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotājs un [[reperis]]. Viņš ir Lielbritānijas YouTube grupas, kas pazīstama kā [[Sidemen]], līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī ''Prime Hydration'', ''XIX Vodka'' un restorānu ķēdes, kas pazīstama kā ''Sides'', līdzīpašnieks. KSI reģistrēja savu galveno YouTube kontu 2009. gadā un... wikitext text/x-wiki '''Olajide Olayinka Williams''' ''"JJ" Olatunji Jr.'' dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotājs un [[reperis]]. Viņš ir Lielbritānijas YouTube grupas, kas pazīstama kā [[Sidemen]], līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī ''Prime Hydration'', ''XIX Vodka'' un restorānu ķēdes, kas pazīstama kā ''Sides'', līdzīpašnieks. KSI reģistrēja savu galveno YouTube kontu 2009. gadā un izveidoja sekojošus FIFA videospēļu sērijas spēļu komentāru videoklipus. Viņa YouTube saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot vlogu un komēdijas stila videoklipus. 2021. gada martā viņam ir vairāk nekā 34 miljoni abonentu un vairāk nekā 8 miljardi videoklipu skatījumu visos trijos YouTube kanālos. KSI 2020. gada debijas studijas albums "''[[Dissimulation]]''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 2. vietā. Viņa otrais studijas albums "''[[All Over The Place]]''" debitēja 1. vietā. Viņš ir sasniedzis četrpadsmit labāko 40 singlu Apvienotās Karalistes singlu topā, septiņi no tiem iekļuvuši Top 10 un pieci no tiem iekļuvuši Top 5. KSI britu komēdijas filmā [[Laid in America|''Laid in America'']] (2016), un par to tika uzņemta dokumentālā filma ''[[KSI: Can't Lose]]'' (2018), kas seko viņa pirmajai amatieru [[Bokss|boksa cīņai]] pret britu YouTube lietotāju Joe Weller. Viņš bija iesaistīts vēl divos boksa pasākumos pret amerikāņu YouTube lietotāju [[Logan Paul]], no kuriem otrā bija profesionāla cīņa. 8vvvgswmcn3rjc9dcqekldazuzvdpft 3657266 3657265 2022-07-20T08:48:47Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki '''Olajide Olayinka Williams''' dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotājs un [[reperis]]. Viņš ir Lielbritānijas YouTube grupas, kas pazīstama kā [[Sidemen]], līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī ''Prime Hydration'', ''XIX Vodka'' un restorānu ķēdes, kas pazīstama kā ''Sides'', līdzīpašnieks. KSI reģistrēja savu galveno YouTube kontu 2009. gadā un izveidoja sekojošus FIFA videospēļu sērijas spēļu komentāru videoklipus. Viņa YouTube saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot vlogu un komēdijas stila videoklipus. 2021. gada martā viņam ir vairāk nekā 34 miljoni abonentu un vairāk nekā 8 miljardi videoklipu skatījumu visos trijos YouTube kanālos. KSI 2020. gada debijas studijas albums "''[[Dissimulation]]''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 2. vietā. Viņa otrais studijas albums "''[[All Over The Place]]''" debitēja 1. vietā. Viņš ir sasniedzis četrpadsmit labāko 40 singlu Apvienotās Karalistes singlu topā, septiņi no tiem iekļuvuši Top 10 un pieci no tiem iekļuvuši Top 5. KSI britu komēdijas filmā [[Laid in America|''Laid in America'']] (2016), un par to tika uzņemta dokumentālā filma ''[[KSI: Can't Lose]]'' (2018), kas seko viņa pirmajai amatieru [[Bokss|boksa cīņai]] pret britu YouTube lietotāju Joe Weller. Viņš bija iesaistīts vēl divos boksa pasākumos pret amerikāņu YouTube lietotāju [[Logan Paul]], no kuriem otrā bija profesionāla cīņa. 96p7x99n9v1828aho9q1iagxbmvht03 3657273 3657266 2022-07-20T08:58:34Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = ''KSI'' | vārds_orig = Olajide Olayinka Williams | attēls = | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Watford}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|London}} | pilsonība = [[Apvienotā Karaliste]]s | tautība = [[Briti|Brits]] | nodarbošanās = {{hlist|[[YouTube]]|reperis|dziedātāhs|bokseris|aktieris}} | ienākumi = | darbības_gadi = 2009—pašlaik | dzimums = V | vecāki = Jide Olatunji, Yinka Olatunji | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | kategorijas = nē | citas daļas = | brāļi = Deji Olatunji }} '''Olajide Olayinka Williams''' dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotājs un [[reperis]]. Viņš ir Lielbritānijas YouTube grupas, kas pazīstama kā [[Sidemen]], līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī ''Prime Hydration'', ''XIX Vodka'' un restorānu ķēdes, kas pazīstama kā ''Sides'', līdzīpašnieks. KSI reģistrēja savu galveno YouTube kontu 2009. gadā un izveidoja sekojošus FIFA videospēļu sērijas spēļu komentāru videoklipus. Viņa YouTube saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot vlogu un komēdijas stila videoklipus. 2021. gada martā viņam ir vairāk nekā 34 miljoni abonentu un vairāk nekā 8 miljardi videoklipu skatījumu visos trijos YouTube kanālos. KSI 2020. gada debijas studijas albums "''[[Dissimulation]]''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 2. vietā. Viņa otrais studijas albums "''[[All Over The Place]]''" debitēja 1. vietā. Viņš ir sasniedzis četrpadsmit labāko 40 singlu Apvienotās Karalistes singlu topā, septiņi no tiem iekļuvuši Top 10 un pieci no tiem iekļuvuši Top 5. KSI britu komēdijas filmā [[Laid in America|''Laid in America'']] (2016), un par to tika uzņemta dokumentālā filma ''[[KSI: Can't Lose]]'' (2018), kas seko viņa pirmajai amatieru [[Bokss|boksa cīņai]] pret britu YouTube lietotāju Joe Weller. Viņš bija iesaistīts vēl divos boksa pasākumos pret amerikāņu YouTube lietotāju [[Logan Paul]], no kuriem otrā bija profesionāla cīņa. 37dhahwo88ix7116n8lwdnsz5psvnkn 3657275 3657273 2022-07-20T08:59:26Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = ''KSI'' | vārds_orig = Olajide Olayinka Williams | attēls = KSI.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Watford}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|London}} | pilsonība = [[Apvienotā Karaliste]]s | tautība = [[Briti|Brits]] | nodarbošanās = {{hlist|[[YouTube]]|reperis|dziedātāhs|bokseris|aktieris}} | ienākumi = | darbības_gadi = 2009—pašlaik | dzimums = V | vecāki = Jide Olatunji, Yinka Olatunji | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | kategorijas = nē | citas daļas = | brāļi = Deji Olatunji }} '''Olajide Olayinka Williams''' dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotājs un [[reperis]]. Viņš ir Lielbritānijas YouTube grupas, kas pazīstama kā [[Sidemen]], līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī ''Prime Hydration'', ''XIX Vodka'' un restorānu ķēdes, kas pazīstama kā ''Sides'', līdzīpašnieks. KSI reģistrēja savu galveno YouTube kontu 2009. gadā un izveidoja sekojošus FIFA videospēļu sērijas spēļu komentāru videoklipus. Viņa YouTube saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot vlogu un komēdijas stila videoklipus. 2021. gada martā viņam ir vairāk nekā 34 miljoni abonentu un vairāk nekā 8 miljardi videoklipu skatījumu visos trijos YouTube kanālos. KSI 2020. gada debijas studijas albums "''[[Dissimulation]]''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 2. vietā. Viņa otrais studijas albums "''[[All Over The Place]]''" debitēja 1. vietā. Viņš ir sasniedzis četrpadsmit labāko 40 singlu Apvienotās Karalistes singlu topā, septiņi no tiem iekļuvuši Top 10 un pieci no tiem iekļuvuši Top 5. KSI britu komēdijas filmā [[Laid in America|''Laid in America'']] (2016), un par to tika uzņemta dokumentālā filma ''[[KSI: Can't Lose]]'' (2018), kas seko viņa pirmajai amatieru [[Bokss|boksa cīņai]] pret britu YouTube lietotāju Joe Weller. Viņš bija iesaistīts vēl divos boksa pasākumos pret amerikāņu YouTube lietotāju [[Logan Paul]], no kuriem otrā bija profesionāla cīņa. h2ub7v05fqo2lb9ffo21mbs2y5qu5nq 3657277 3657275 2022-07-20T09:00:14Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = ''KSI'' | vārds_orig = Olajide Olayinka Williams | attēls = KSI 2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Watford}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|London}} | pilsonība = [[Apvienotā Karaliste]]s | tautība = [[Briti|Brits]] | nodarbošanās = {{hlist|[[YouTube]]|reperis|dziedātāhs|bokseris|aktieris}} | ienākumi = | darbības_gadi = 2009—pašlaik | dzimums = V | vecāki = Jide Olatunji, Yinka Olatunji | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | kategorijas = nē | citas daļas = | brāļi = Deji Olatunji }} '''Olajide Olayinka Williams''' dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotājs un [[reperis]]. Viņš ir Lielbritānijas YouTube grupas, kas pazīstama kā [[Sidemen]], līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī ''Prime Hydration'', ''XIX Vodka'' un restorānu ķēdes, kas pazīstama kā ''Sides'', līdzīpašnieks. KSI reģistrēja savu galveno YouTube kontu 2009. gadā un izveidoja sekojošus FIFA videospēļu sērijas spēļu komentāru videoklipus. Viņa YouTube saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot vlogu un komēdijas stila videoklipus. 2021. gada martā viņam ir vairāk nekā 34 miljoni abonentu un vairāk nekā 8 miljardi videoklipu skatījumu visos trijos YouTube kanālos. KSI 2020. gada debijas studijas albums "''[[Dissimulation]]''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 2. vietā. Viņa otrais studijas albums "''[[All Over The Place]]''" debitēja 1. vietā. Viņš ir sasniedzis četrpadsmit labāko 40 singlu Apvienotās Karalistes singlu topā, septiņi no tiem iekļuvuši Top 10 un pieci no tiem iekļuvuši Top 5. KSI britu komēdijas filmā [[Laid in America|''Laid in America'']] (2016), un par to tika uzņemta dokumentālā filma ''[[KSI: Can't Lose]]'' (2018), kas seko viņa pirmajai amatieru [[Bokss|boksa cīņai]] pret britu YouTube lietotāju Joe Weller. Viņš bija iesaistīts vēl divos boksa pasākumos pret amerikāņu YouTube lietotāju [[Logan Paul]], no kuriem otrā bija profesionāla cīņa. bnd2ud5u7bzkclnymhpyd3weg8hhoqn 3657278 3657277 2022-07-20T09:03:56Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = ''KSI'' | vārds_orig = Olajide Olayinka Williams | attēls = KSI 2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Watford}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|London}} | pilsonība = [[Apvienotā Karaliste]]s | tautība = [[Briti|Brits]] | nodarbošanās = {{hlist|[[YouTube]]|reperis|dziedātāhs|bokseris|aktieris}} | ienākumi = | darbības_gadi = 2009—pašlaik | dzimums = V | vecāki = Jide Olatunji, Yinka Olatunji | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | kategorijas = nē | citas daļas = | brāļi = Deji Olatunji }} '''Olajide Olayinka Williams''' dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotājs un [[reperis]]. Viņš ir Lielbritānijas YouTube grupas, kas pazīstama kā [[Sidemen]], līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī ''Prime Hydration'', ''XIX Vodka'' un restorānu ķēdes, kas pazīstama kā ''Sides'', līdzīpašnieks. KSI reģistrēja savu galveno YouTube kontu 2009. gadā un izveidoja sekojošus FIFA videospēļu sērijas spēļu komentāru videoklipus. Viņa YouTube saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot vlogu un komēdijas stila videoklipus. 2021. gada martā viņam ir vairāk nekā 34 miljoni abonentu un vairāk nekā 8 miljardi videoklipu skatījumu visos trijos YouTube kanālos. KSI 2020. gada debijas studijas albums "''[[Dissimulation]]''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 2. vietā. Viņa otrais studijas albums "''[[All Over The Place]]''" debitēja 1. vietā. Viņš ir sasniedzis četrpadsmit labāko 40 singlu Apvienotās Karalistes singlu topā, septiņi no tiem iekļuvuši Top 10 un pieci no tiem iekļuvuši Top 5. KSI britu komēdijas filmā [[Laid in America|''Laid in America'']] (2016), un par to tika uzņemta dokumentālā filma ''[[KSI: Can't Lose]]'' (2018), kas seko viņa pirmajai amatieru [[Bokss|boksa cīņai]] pret britu YouTube lietotāju Joe Weller. Viņš bija iesaistīts vēl divos boksa pasākumos pret amerikāņu YouTube lietotāju [[Logan Paul]], no kuriem otrā bija profesionāla cīņa. [[Kategorija:Nepabeigti raksti par cilvēkiem]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas cilvēki]] [[Kategorija:Anglijas aktieri]] [[Kategorija:YouTube]] [[Kategorija:Reperi pēc tautības]] btv1k76mbyp4mgnfvizbvgft2srhbbz 3657279 3657278 2022-07-20T09:04:34Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = ''KSI'' | vārds_orig = Olajide Olayinka Williams | attēls = KSI 2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Watford}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|London}} | pilsonība = [[Apvienotā Karaliste]]s | tautība = [[Briti|Brits]] | nodarbošanās = {{hlist|[[YouTube]]|reperis|dziedātāhs|bokseris|aktieris}} | ienākumi = | darbības_gadi = 2009—pašlaik | dzimums = V | vecāki = Jide Olatunji, Yinka Olatunji | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | kategorijas = nē | citas daļas = | brāļi = Deji Olatunji }} '''Olajide Olayinka Williams''' dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotājs un [[reperis]]. Viņš ir Lielbritānijas YouTube grupas, kas pazīstama kā [[Sidemen]], līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī ''Prime Hydration'', ''XIX Vodka'' un restorānu ķēdes, kas pazīstama kā ''Sides'', līdzīpašnieks. KSI reģistrēja savu galveno YouTube kontu 2009. gadā un izveidoja sekojošus FIFA videospēļu sērijas spēļu komentāru videoklipus. Viņa YouTube saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot vlogu un komēdijas stila videoklipus. 2021. gada martā viņam ir vairāk nekā 34 miljoni abonentu un vairāk nekā 8 miljardi videoklipu skatījumu visos trijos YouTube kanālos. KSI 2020. gada debijas studijas albums "''[[Dissimulation]]''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 2. vietā. Viņa otrais studijas albums "''[[All Over The Place]]''" debitēja 1. vietā. Viņš ir sasniedzis četrpadsmit labāko 40 singlu Apvienotās Karalistes singlu topā, septiņi no tiem iekļuvuši Top 10 un pieci no tiem iekļuvuši Top 5. KSI britu komēdijas filmā [[Laid in America|''Laid in America'']] (2016), un par to tika uzņemta dokumentālā filma ''[[KSI: Can't Lose]]'' (2018), kas seko viņa pirmajai amatieru [[Bokss|boksa cīņai]] pret britu YouTube lietotāju Joe Weller. Viņš bija iesaistīts vēl divos boksa pasākumos pret amerikāņu YouTube lietotāju [[Logan Paul]], no kuriem otrā bija profesionāla cīņa. [[Kategorija:Nepabeigti raksti par cilvēkiem]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas cilvēki]] [[Kategorija:Anglijas aktieri]] [[Kategorija:YouTube]] [[Kategorija:Angļu reperi]] 5outxlvwqvixi2uqr3rmdf865akkne3 3657280 3657279 2022-07-20T09:07:50Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Personas infokaste | platums = | vārds = ''KSI'' | vārds_orig = Olajide Olayinka Williams | attēls = KSI 2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Watford}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|London}} | pilsonība = [[Apvienotā Karaliste]]s | tautība = [[Briti|Brits]] | nodarbošanās = {{hlist|[[YouTube]]|reperis|dziedātāhs|bokseris|aktieris}} | ienākumi = | darbības_gadi = 2009—pašlaik | dzimums = V | vecāki = Jide Olatunji, Yinka Olatunji | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | kategorijas = nē | citas daļas = | brāļi = Deji Olatunji }} '''Olajide Olayinka Williams''' dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotājs un [[reperis]]. Viņš ir Lielbritānijas YouTube grupas, kas pazīstama kā [[Sidemen]], līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī ''Prime Hydration'', ''XIX Vodka'' un restorānu ķēdes, kas pazīstama kā ''Sides'', līdzīpašnieks. KSI reģistrēja savu galveno YouTube kontu 2009. gadā un izveidoja sekojošus FIFA videospēļu sērijas spēļu komentāru videoklipus. Viņa YouTube saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot vlogu un komēdijas stila videoklipus. 2021. gada martā viņam ir vairāk nekā 34 miljoni abonentu un vairāk nekā 8 miljardi videoklipu skatījumu visos trijos YouTube kanālos. KSI 2020. gada debijas studijas albums "''[[Dissimulation]]''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 2. vietā. Viņa otrais studijas albums "''[[All Over The Place]]''" debitēja 1. vietā. Viņš ir sasniedzis četrpadsmit labāko 40 singlu Apvienotās Karalistes singlu topā, septiņi no tiem iekļuvuši Top 10 un pieci no tiem iekļuvuši Top 5. KSI britu komēdijas filmā [[Laid in America|''Laid in America'']] (2016), un par to tika uzņemta dokumentālā filma ''[[KSI: Can't Lose]]'' (2018), kas seko viņa pirmajai amatieru [[Bokss|boksa cīņai]] pret britu YouTube lietotāju Joe Weller. Viņš bija iesaistīts vēl divos boksa pasākumos pret amerikāņu YouTube lietotāju [[Logan Paul]], no kuriem otrā bija profesionāla cīņa. == Diskogrāfija == === Studijas albūmi === * ''[[Dissimulation]]'' (2020) * ''[[All Over The Place]]'' (2021) [[Kategorija:Nepabeigti raksti par cilvēkiem]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas cilvēki]] [[Kategorija:Anglijas aktieri]] [[Kategorija:YouTube]] [[Kategorija:Angļu reperi]] f1bwbu4f1tetn5hcp35jo21bthesu25 3657281 3657280 2022-07-20T09:09:53Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Italic title}}{{Personas infokaste | platums = | vārds = ''KSI'' | vārds_orig = Olajide Olayinka Williams | attēls = KSI 2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Watford}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|London}} | pilsonība = [[Apvienotā Karaliste]]s | tautība = [[Briti|Brits]] | nodarbošanās = {{hlist|[[YouTube]]|reperis|dziedātāhs|bokseris|aktieris}} | ienākumi = | darbības_gadi = 2009—pašlaik | dzimums = V | vecāki = Jide Olatunji, Yinka Olatunji | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | kategorijas = nē | citas daļas = | brāļi = Deji Olatunji }} '''Olajide Olayinka Williams''' dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotājs un [[reperis]]. Viņš ir Lielbritānijas YouTube grupas, kas pazīstama kā [[Sidemen]], līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī ''Prime Hydration'', ''XIX Vodka'' un restorānu ķēdes, kas pazīstama kā ''Sides'', līdzīpašnieks. KSI reģistrēja savu galveno YouTube kontu 2009. gadā un izveidoja sekojošus FIFA videospēļu sērijas spēļu komentāru videoklipus. Viņa YouTube saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot vlogu un komēdijas stila videoklipus. 2021. gada martā viņam ir vairāk nekā 34 miljoni abonentu un vairāk nekā 8 miljardi videoklipu skatījumu visos trijos YouTube kanālos. KSI 2020. gada debijas studijas albums "''[[Dissimulation]]''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 2. vietā. Viņa otrais studijas albums "''[[All Over The Place]]''" debitēja 1. vietā. Viņš ir sasniedzis četrpadsmit labāko 40 singlu Apvienotās Karalistes singlu topā, septiņi no tiem iekļuvuši Top 10 un pieci no tiem iekļuvuši Top 5. KSI britu komēdijas filmā [[Laid in America|''Laid in America'']] (2016), un par to tika uzņemta dokumentālā filma ''[[KSI: Can't Lose]]'' (2018), kas seko viņa pirmajai amatieru [[Bokss|boksa cīņai]] pret britu YouTube lietotāju Joe Weller. Viņš bija iesaistīts vēl divos boksa pasākumos pret amerikāņu YouTube lietotāju [[Logan Paul]], no kuriem otrā bija profesionāla cīņa. == Diskogrāfija == === Studijas albūmi === * ''[[Dissimulation]]'' (2020) * ''[[All Over The Place]]'' (2021) [[Kategorija:Nepabeigti raksti par cilvēkiem]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas cilvēki]] [[Kategorija:Anglijas aktieri]] [[Kategorija:YouTube]] [[Kategorija:Angļu reperi]] n3udmy02jszj7t8xmvsklaz6afado7g 3657289 3657281 2022-07-20T09:30:51Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Italic title}}{{Personas infokaste | platums = | vārds = ''KSI'' | vārds_orig = Olajide Olayinka Williams Olatunji | attēls = KSI 2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Watford}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|London}} | pilsonība = [[Apvienotā Karaliste]]s | tautība = [[Briti|Brits]] | nodarbošanās = {{hlist|[[YouTube]]|reperis|dziedātāhs|bokseris|aktieris}} | ienākumi = | darbības_gadi = 2009—pašlaik | dzimums = V | vecāki = Jide Olatunji, Yinka Olatunji | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | kategorijas = nē | citas daļas = | brāļi = Deji Olatunji }} '''Olajide Olayinka Williams''' '''Olatunji''' dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotājs un [[reperis]]. Viņš ir Lielbritānijas YouTube grupas, kas pazīstama kā [[Sidemen]], līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī ''Prime Hydration'', ''XIX Vodka'' un restorānu ķēdes, kas pazīstama kā ''Sides'', līdzīpašnieks. KSI reģistrēja savu galveno YouTube kontu 2009. gadā un izveidoja sekojošus FIFA videospēļu sērijas spēļu komentāru videoklipus. Viņa YouTube saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot vlogu un komēdijas stila videoklipus. 2021. gada martā viņam ir vairāk nekā 34 miljoni abonentu un vairāk nekā 8 miljardi videoklipu skatījumu visos trijos YouTube kanālos. KSI 2020. gada debijas studijas albums "''[[Dissimulation]]''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 2. vietā. Viņa otrais studijas albums "''[[All Over The Place]]''" debitēja 1. vietā. Viņš ir sasniedzis četrpadsmit labāko 40 singlu Apvienotās Karalistes singlu topā, septiņi no tiem iekļuvuši Top 10 un pieci no tiem iekļuvuši Top 5. KSI britu komēdijas filmā [[Laid in America|''Laid in America'']] (2016), un par to tika uzņemta dokumentālā filma ''[[KSI: Can't Lose]]'' (2018), kas seko viņa pirmajai amatieru [[Bokss|boksa cīņai]] pret britu YouTube lietotāju Joe Weller. Viņš bija iesaistīts vēl divos boksa pasākumos pret amerikāņu YouTube lietotāju [[Logan Paul]], no kuriem otrā bija profesionāla cīņa. == Diskogrāfija == === Studijas albūmi === * ''[[Dissimulation]]'' (2020) * ''[[All Over The Place]]'' (2021) [[Kategorija:Nepabeigti raksti par cilvēkiem]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas cilvēki]] [[Kategorija:Anglijas aktieri]] [[Kategorija:YouTube]] [[Kategorija:Angļu reperi]] o61o175t9bmqoblr7fs4s2t3d4d3txd 3657290 3657289 2022-07-20T09:37:00Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Italic title}}{{Personas infokaste | platums = | vārds = ''KSI'' | vārds_orig = Olajide Olayinka Williams Olatunji | attēls = KSI 2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Votforda}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|London}} | pilsonība = [[Apvienotā Karaliste]]s | tautība = [[Briti|Brits]] | nodarbošanās = {{hlist|[[YouTube]]|reperis|dziedātāhs|bokseris|aktieris}} | ienākumi = | darbības_gadi = 2009—pašlaik | dzimums = V | vecāki = Jide Olatunji, Yinka Olatunji | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | kategorijas = nē | citas daļas = | brāļi = Deji Olatunji }} '''Olajide Olayinka Williams''' '''Olatunji''' dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotājs un [[reperis]]. Viņš ir Lielbritānijas YouTube grupas, kas pazīstama kā [[Sidemen]], līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī ''Prime Hydration'', ''XIX Vodka'' un restorānu ķēdes, kas pazīstama kā ''Sides'', līdzīpašnieks. KSI reģistrēja savu galveno YouTube kontu 2009. gadā un izveidoja sekojošus FIFA videospēļu sērijas spēļu komentāru videoklipus. Viņa YouTube saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot vlogu un komēdijas stila videoklipus. 2021. gada martā viņam ir vairāk nekā 34 miljoni abonentu un vairāk nekā 8 miljardi videoklipu skatījumu visos trijos YouTube kanālos. KSI 2020. gada debijas studijas albums "''[[Dissimulation]]''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 2. vietā. Viņa otrais studijas albums "''[[All Over The Place]]''" debitēja 1. vietā. Viņš ir sasniedzis četrpadsmit labāko 40 singlu Apvienotās Karalistes singlu topā, septiņi no tiem iekļuvuši Top 10 un pieci no tiem iekļuvuši Top 5. KSI britu komēdijas filmā [[Laid in America|''Laid in America'']] (2016), un par to tika uzņemta dokumentālā filma ''[[KSI: Can't Lose]]'' (2018), kas seko viņa pirmajai amatieru [[Bokss|boksa cīņai]] pret britu YouTube lietotāju Joe Weller. Viņš bija iesaistīts vēl divos boksa pasākumos pret amerikāņu YouTube lietotāju [[Logan Paul]], no kuriem otrā bija profesionāla cīņa. == YouTube karjera == === 2008–2013: sākums, ''FIFA videoklip un strīdi'' === Savu pirmo kontu vietnē [[YouTube]], KSI reģistrēja ar lietotājvārdu "''JideJunior''" 2008. gadā, būdams agrīnā pusaudža vecumā. Viņš reģistrēja savu pašreizējo YouTube kontu 2009. gada 24. jūlijā ar nosaukumu ''KSIOlajideBT'', kur augšupielādēja [[FIFA]] videospēļu sērijas spēļu komentāros videoklipus no savas guļamistabas vecāku mājā [[Votforda|Votfordā]]. Viņš pameta studijas sestajā klasē, lai turpinātu savu YouTube karjeru, kad no savām augšupielādēm guva stabilus ikmēneša ieņēmumus. Kādā intervijā 2014. gadā viņš stāstīja, ka jautāja savam skolotājam, vai viņam vajadzētu pamest mācību. Viņa skolotājs jautāja, cik daudz KSI nopelna pakalpojumā YouTube, uz ko KSI atbildēja: "apmēram £1500 mēnesī", kas ir vairāk nekā viņa skolotājs nopelnīja. Viņa vecāki sākotnēji noraidīja, bet vēlāk kļuva atbalstoši un piedalījās vairākos viņa videoklipos. Vēlāk KSI augšupielādēja vairāk vloga stila satura un spēlēja dažādas spēles, un 2012. gadā kanāls sasniedza miljonu abonentu. KSI slavas pieaugums nebija bez pretrunām. Viņš tika plaši kritizēts par viņa paša aprakstīto “izvarošanas seju”, kas viņa kanālā atkārtojās 2012. un 2013. gadā, un viņš bija strīdu centrā pēc trešo pušu apsūdzībām par sieviešu seksuālu uzmākšanos uzņēmumā Eurogamer. 2012. gada notikums, kurā viņš tika apsūdzēts seksuālā vardarbībā pret pārstāvi Brendiju Brūveri, neskatoties uz to, ka viņa tviterī paziņoja, ka viņa piekrita braukt ar motorlaivu, rakstot: "''To sauc par komēdiju… ...atslābsti''". Tā rezultātā [[Microsoft]] pārtrauca attiecības ar KSI un viņam tika aizliegts piedalīties Eurogamer pasākumos. Pēc tam KSI atvainojās par "''jebkuru nodarījumu, ko pirms 15 mēnešiem uzņemtais video varēja izraisīt īsajā laikā, kad tas atradās viņa YouTube kanālā, atsauces uz to kopš tā laika un pēc tam izmantoja citi cilvēki" un paziņoja, ka vēlas turpināt šo incidentu un bez strīdiem tiek vērtēts pēc lieliskā satura un vērtības, ko viņš piešķir zīmoliem un partneriem''.” == Diskogrāfija == === Studijas albūmi === * ''[[Dissimulation]]'' (2020) * ''[[All Over The Place]]'' (2021) [[Kategorija:Nepabeigti raksti par cilvēkiem]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas cilvēki]] [[Kategorija:Anglijas aktieri]] [[Kategorija:YouTube]] [[Kategorija:Angļu reperi]] 9awzv8oxt4lksi19qirhgkgaciuxpd8 3657312 3657290 2022-07-20T10:39:03Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Italic title}}{{Personas infokaste | platums = | vārds = ''KSI'' | vārds_orig = Olajide Olayinka Williams Olatunji | attēls = KSI 2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ''KSI'' 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Votforda}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|London}} | pilsonība = [[Apvienotā Karaliste]]s | tautība = [[Briti|Brits]] | nodarbošanās = {{hlist|[[YouTube]]|reperis|dziedātāhs|bokseris|aktieris}} | ienākumi = | darbības_gadi = 2009—pašlaik | dzimums = V | vecāki = Jide Olatunji, Yinka Olatunji | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | kategorijas = nē | citas daļas = | brāļi = Deji Olatunji }} '''Olajide Olayinka Williams''' '''Olatunji''' dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotājs un [[reperis]]. Viņš ir Lielbritānijas YouTube grupas, kas pazīstama kā [[Sidemen]], līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī ''Prime Hydration'', ''XIX Vodka'' un restorānu ķēdes, kas pazīstama kā ''Sides'', līdzīpašnieks. KSI reģistrēja savu galveno YouTube kontu 2009. gadā un izveidoja sekojošus FIFA videospēļu sērijas spēļu komentāru videoklipus. Viņa YouTube saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot vlogu un komēdijas stila videoklipus. 2021. gada martā viņam ir vairāk nekā 34 miljoni abonentu un vairāk nekā 8 miljardi videoklipu skatījumu visos trijos YouTube kanālos. KSI 2020. gada debijas studijas albums "''[[Dissimulation]]''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 2. vietā. Viņa otrais studijas albums "''[[All Over The Place]]''" debitēja 1. vietā. Viņš ir sasniedzis četrpadsmit labāko 40 singlu Apvienotās Karalistes singlu topā, septiņi no tiem iekļuvuši Top 10 un pieci no tiem iekļuvuši Top 5. KSI britu komēdijas filmā [[Laid in America|''Laid in America'']] (2016), un par to tika uzņemta dokumentālā filma ''[[KSI: Can't Lose]]'' (2018), kas seko viņa pirmajai amatieru [[Bokss|boksa cīņai]] pret britu YouTube lietotāju Joe Weller. Viņš bija iesaistīts vēl divos boksa pasākumos pret amerikāņu YouTube lietotāju [[Logan Paul]], no kuriem otrā bija profesionāla cīņa. == YouTube karjera == === 2008–2013: sākums, ''FIFA videoklip un strīdi'' === Savu pirmo kontu vietnē [[YouTube]], KSI reģistrēja ar lietotājvārdu "''JideJunior''" 2008. gadā, būdams agrīnā pusaudža vecumā. Viņš reģistrēja savu pašreizējo YouTube kontu 2009. gada 24. jūlijā ar nosaukumu ''KSIOlajideBT'', kur augšupielādēja [[FIFA]] videospēļu sērijas spēļu komentāros videoklipus no savas guļamistabas vecāku mājā [[Votforda|Votfordā]]. Viņš pameta studijas sestajā klasē, lai turpinātu savu YouTube karjeru, kad no savām augšupielādēm guva stabilus ikmēneša ieņēmumus. Kādā intervijā 2014. gadā viņš stāstīja, ka jautāja savam skolotājam, vai viņam vajadzētu pamest mācību. Viņa skolotājs jautāja, cik daudz KSI nopelna pakalpojumā YouTube, uz ko KSI atbildēja: "apmēram £1500 mēnesī", kas ir vairāk nekā viņa skolotājs nopelnīja. Viņa vecāki sākotnēji noraidīja, bet vēlāk kļuva atbalstoši un piedalījās vairākos viņa videoklipos. Vēlāk KSI augšupielādēja vairāk vloga stila satura un spēlēja dažādas spēles, un 2012. gadā kanāls sasniedza miljonu abonentu. KSI slavas pieaugums nebija bez pretrunām. Viņš tika plaši kritizēts par viņa paša aprakstīto “izvarošanas seju”, kas viņa kanālā atkārtojās 2012. un 2013. gadā, un viņš bija strīdu centrā pēc trešo pušu apsūdzībām par sieviešu seksuālu uzmākšanos uzņēmumā Eurogamer. 2012. gada notikums, kurā viņš tika apsūdzēts seksuālā vardarbībā pret pārstāvi Brendiju Brūveri, neskatoties uz to, ka viņa tviterī paziņoja, ka viņa piekrita braukt ar motorlaivu, rakstot: "''To sauc par komēdiju… ...atslābsti''". Tā rezultātā [[Microsoft]] pārtrauca attiecības ar KSI un viņam tika aizliegts piedalīties Eurogamer pasākumos. Pēc tam KSI atvainojās par "''jebkuru nodarījumu, ko pirms 15 mēnešiem uzņemtais video varēja izraisīt īsajā laikā, kad tas atradās viņa YouTube kanālā, atsauces uz to kopš tā laika un pēc tam izmantoja citi cilvēki" un paziņoja, ka vēlas turpināt šo incidentu un bez strīdiem tiek vērtēts pēc lieliskā satura un vērtības, ko viņš piešķir zīmoliem un partneriem''.” == Diskogrāfija == === Studijas albūmi === * ''[[Dissimulation]]'' (2020) * ''[[All Over The Place]]'' (2021) [[Kategorija:Nepabeigti raksti par cilvēkiem]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas cilvēki]] [[Kategorija:Anglijas aktieri]] [[Kategorija:YouTube]] [[Kategorija:Angļu reperi]] pivt5279c6edo31jn1r5cijdt7daaea 3657316 3657312 2022-07-20T10:46:20Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Italic title}}{{Personas infokaste | platums = | vārds = ''KSI'' | vārds_orig = Olajide Olayinka Williams Olatunji | attēls = KSI 2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ''KSI'' 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Votforda}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|London}} | pilsonība = [[Apvienotā Karaliste]]s | tautība = [[Briti|Brits]] | nodarbošanās = {{hlist|[[YouTube]]|reperis|dziedātāhs|bokseris|aktieris}} | ienākumi = | darbības_gadi = 2009—pašlaik | dzimums = V | vecāki = Jide Olatunji, Yinka Olatunji | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | kategorijas = nē | citas daļas = | brāļi = Deji Olatunji }} '''Olajide Olayinka Williams''' '''Olatunji''' dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotājs un [[reperis]]. Viņš ir Lielbritānijas YouTube grupas, kas pazīstama kā [[Sidemen]], līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī ''Prime Hydration'', ''XIX Vodka'' un restorānu ķēdes, kas pazīstama kā ''Sides'', līdzīpašnieks. KSI reģistrēja savu galveno YouTube kontu 2009. gadā un izveidoja sekojošus FIFA videospēļu sērijas spēļu komentāru videoklipus. Viņa YouTube saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot vlogu un komēdijas stila videoklipus. 2021. gada martā viņam ir vairāk nekā 34 miljoni abonentu un vairāk nekā 8 miljardi videoklipu skatījumu visos trijos YouTube kanālos. KSI 2020. gada debijas studijas albums "''[[Dissimulation]]''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 2. vietā. Viņa otrais studijas albums "''[[All Over The Place]]''" debitēja 1. vietā. Viņš ir sasniedzis četrpadsmit labāko 40 singlu Apvienotās Karalistes singlu topā, septiņi no tiem iekļuvuši Top 10 un pieci no tiem iekļuvuši Top 5. KSI britu komēdijas filmā [[Laid in America|''Laid in America'']] (2016), un par to tika uzņemta dokumentālā filma ''[[KSI: Can't Lose]]'' (2018), kas seko viņa pirmajai amatieru [[Bokss|boksa cīņai]] pret britu YouTube lietotāju Joe Weller. Viņš bija iesaistīts vēl divos boksa pasākumos pret amerikāņu YouTube lietotāju [[Logan Paul]], no kuriem otrā bija profesionāla cīņa. == YouTube karjera == === 2008–2013: sākums, ''FIFA videoklip un strīdi'' === Savu pirmo kontu vietnē [[YouTube]], KSI reģistrēja ar lietotājvārdu "''JideJunior''" 2008. gadā, būdams agrīnā pusaudža vecumā. Viņš reģistrēja savu pašreizējo YouTube kontu 2009. gada 24. jūlijā ar nosaukumu ''KSIOlajideBT'', kur augšupielādēja [[FIFA]] videospēļu sērijas spēļu komentāros videoklipus no savas guļamistabas vecāku mājā [[Votforda|Votfordā]]. Viņš pameta studijas sestajā klasē, lai turpinātu savu YouTube karjeru, kad no savām augšupielādēm guva stabilus ikmēneša ieņēmumus. Kādā intervijā 2014. gadā viņš stāstīja, ka jautāja savam skolotājam, vai viņam vajadzētu pamest mācību. Viņa skolotājs jautāja, cik daudz KSI nopelna pakalpojumā YouTube, uz ko KSI atbildēja: "apmēram £1500 mēnesī", kas ir vairāk nekā viņa skolotājs nopelnīja. Viņa vecāki sākotnēji noraidīja, bet vēlāk kļuva atbalstoši un piedalījās vairākos viņa videoklipos. Vēlāk KSI augšupielādēja vairāk vloga stila satura un spēlēja dažādas spēles, un 2012. gadā kanāls sasniedza miljonu abonentu. KSI slavas pieaugums nebija bez pretrunām. Viņš tika plaši kritizēts par viņa paša aprakstīto “izvarošanas seju”, kas viņa kanālā atkārtojās 2012. un 2013. gadā, un viņš bija strīdu centrā pēc trešo pušu apsūdzībām par sieviešu seksuālu uzmākšanos uzņēmumā Eurogamer. 2012. gada notikums, kurā viņš tika apsūdzēts seksuālā vardarbībā pret pārstāvi Brendiju Brūveri, neskatoties uz to, ka viņa tviterī paziņoja, ka viņa piekrita braukt ar motorlaivu, rakstot: "''To sauc par komēdiju… ...atslābsti''". Tā rezultātā [[Microsoft]] pārtrauca attiecības ar KSI un viņam tika aizliegts piedalīties Eurogamer pasākumos. Pēc tam KSI atvainojās par "''jebkuru nodarījumu, ko pirms 15 mēnešiem uzņemtais video varēja izraisīt īsajā laikā, kad tas atradās viņa YouTube kanālā, atsauces uz to kopš tā laika un pēc tam izmantoja citi cilvēki" un paziņoja, ka vēlas turpināt šo incidentu un bez strīdiem tiek vērtēts pēc lieliskā satura un vērtības, ko viņš piešķir zīmoliem un partneriem''.” == Diskogrāfija == === Studijas albūmi === * ''[[Dissimulation]]'' (2020) * ''[[All Over The Place]]'' (2021) === Kopdarba studijas albūmi === * [[New Age]] (ar Randolph) (2019) [[Kategorija:Nepabeigti raksti par cilvēkiem]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas cilvēki]] [[Kategorija:Anglijas aktieri]] [[Kategorija:YouTube]] [[Kategorija:Angļu reperi]] aul857iwz6wdkxf8nt7gol3pxyrijbi 3657335 3657316 2022-07-20T11:20:39Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Italic title}}{{Personas infokaste | platums = | vārds = ''KSI'' | vārds_orig = Olajide Olayinka Williams Olatunji | attēls = KSI 2.jpg | att_izmērs = | att_nosaukums = ''KSI'' 2021. gadā | dz_dat_alt = | dz_gads = 1993 | dz_mēnesis = 6 | dz_diena = 19 | dz_vieta = {{vieta|Apvienotā Karaliste|Votforda}} | m_dat_alt = | m_gads = | m_mēnesis = | m_diena = | m_vieta = | dzīves_vieta = {{Vieta|Apvienotā Karaliste|London}} | pilsonība = [[Apvienotā Karaliste]]s | tautība = [[Briti|Brits]] | nodarbošanās = {{hlist|[[YouTube]]|reperis|dziedātāhs|bokseris|aktieris}} | ienākumi = | darbības_gadi = 2009—pašlaik | dzimums = V | vecāki = Jide Olatunji, Yinka Olatunji | alma_mater = | paraksts = | paraksts_plat = | kategorijas = nē | citas daļas = | brāļi = Deji Olatunji }} '''Olajide Olayinka Williams''' '''Olatunji''' (dzimis 1993. gada 19. jūnijā), labāk pazīstams kā '''KSI''', ir [[Apvienotā Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotājs un [[reperis]]. Viņš ir Lielbritānijas YouTube grupas, kas pazīstama kā [[Sidemen]], līdzdibinātājs un dalībnieks. Viņš ir arī ''Prime Hydration'', ''XIX Vodka'' un restorānu ķēdes, kas pazīstama kā ''Sides'', līdzīpašnieks. KSI reģistrēja savu galveno YouTube kontu 2009. gadā un izveidoja sekojošus FIFA videospēļu sērijas spēļu komentāru videoklipus. Viņa YouTube saturs ir daudzveidīgs, iekļaujot vlogu un komēdijas stila videoklipus. 2021. gada martā viņam ir vairāk nekā 34 miljoni abonentu un vairāk nekā 8 miljardi videoklipu skatījumu visos trijos YouTube kanālos. KSI 2020. gada debijas studijas albums "''[[Dissimulation]]''" debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa 2. vietā. Viņa otrais studijas albums "''[[All Over The Place]]''" debitēja 1. vietā. Viņš ir sasniedzis četrpadsmit labāko 40 singlu Apvienotās Karalistes singlu topā, septiņi no tiem iekļuvuši Top 10 un pieci no tiem iekļuvuši Top 5. KSI britu komēdijas filmā [[Laid in America|''Laid in America'']] (2016), un par to tika uzņemta dokumentālā filma ''[[KSI: Can't Lose]]'' (2018), kas seko viņa pirmajai amatieru [[Bokss|boksa cīņai]] pret britu YouTube lietotāju Joe Weller. Viņš bija iesaistīts vēl divos boksa pasākumos pret amerikāņu YouTube lietotāju [[Logan Paul]], no kuriem otrā bija profesionāla cīņa. == YouTube karjera == === 2008–2013: sākums, ''FIFA videoklip un strīdi'' === Savu pirmo kontu vietnē [[YouTube]], KSI reģistrēja ar lietotājvārdu "''JideJunior''" 2008. gadā, būdams agrīnā pusaudža vecumā. Viņš reģistrēja savu pašreizējo YouTube kontu 2009. gada 24. jūlijā ar nosaukumu ''KSIOlajideBT'', kur augšupielādēja [[FIFA]] videospēļu sērijas spēļu komentāros videoklipus no savas guļamistabas vecāku mājā [[Votforda|Votfordā]]. Viņš pameta studijas sestajā klasē, lai turpinātu savu YouTube karjeru, kad no savām augšupielādēm guva stabilus ikmēneša ieņēmumus. Kādā intervijā 2014. gadā viņš stāstīja, ka jautāja savam skolotājam, vai viņam vajadzētu pamest mācību. Viņa skolotājs jautāja, cik daudz KSI nopelna pakalpojumā YouTube, uz ko KSI atbildēja: "apmēram £1500 mēnesī", kas ir vairāk nekā viņa skolotājs nopelnīja. Viņa vecāki sākotnēji noraidīja, bet vēlāk kļuva atbalstoši un piedalījās vairākos viņa videoklipos. Vēlāk KSI augšupielādēja vairāk vloga stila satura un spēlēja dažādas spēles, un 2012. gadā kanāls sasniedza miljonu abonentu. KSI slavas pieaugums nebija bez pretrunām. Viņš tika plaši kritizēts par viņa paša aprakstīto “izvarošanas seju”, kas viņa kanālā atkārtojās 2012. un 2013. gadā, un viņš bija strīdu centrā pēc trešo pušu apsūdzībām par sieviešu seksuālu uzmākšanos uzņēmumā Eurogamer. 2012. gada notikums, kurā viņš tika apsūdzēts seksuālā vardarbībā pret pārstāvi Brendiju Brūveri, neskatoties uz to, ka viņa tviterī paziņoja, ka viņa piekrita braukt ar motorlaivu, rakstot: "''To sauc par komēdiju… ...atslābsti''". Tā rezultātā [[Microsoft]] pārtrauca attiecības ar KSI un viņam tika aizliegts piedalīties Eurogamer pasākumos. Pēc tam KSI atvainojās par "''jebkuru nodarījumu, ko pirms 15 mēnešiem uzņemtais video varēja izraisīt īsajā laikā, kad tas atradās viņa YouTube kanālā, atsauces uz to kopš tā laika un pēc tam izmantoja citi cilvēki" un paziņoja, ka vēlas turpināt šo incidentu un bez strīdiem tiek vērtēts pēc lieliskā satura un vērtības, ko viņš piešķir zīmoliem un partneriem''.” == Diskogrāfija == === Studijas albūmi === * ''[[Dissimulation]]'' (2020) * ''[[All Over The Place]]'' (2021) === Kopdarba studijas albūmi === * [[New Age]] (ar Randolph) (2019) [[Kategorija:Nepabeigti raksti par cilvēkiem]] [[Kategorija:1993. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Anglijas cilvēki]] [[Kategorija:Anglijas aktieri]] [[Kategorija:YouTube]] [[Kategorija:Angļu reperi]] 5yk74kew7idop3jlu3iudwin9k8saku 0 517508 3657270 2022-07-20T08:53:29Z Svens Hudjajevs 100139 Jauna lapa: {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Zaporižjas militāri civilā administrācija | native_name =''Запорожская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Zaporizhzhia_region.png | imagesize = 235px | image_caption = Dzeltenā - Ukrainas kontrolē; rozā -... wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Zaporižjas militāri civilā administrācija | native_name =''Запорожская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Zaporizhzhia_region.png | imagesize = 235px | image_caption = Dzeltenā - Ukrainas kontrolē; rozā - Krievijas okupētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Герб_Александровска_1811_года_цветной.png | capital = [[Melitopole]] | largest_city = | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Dienvidukrainas ofensīva]] | established_date = 2022. gada 24. februāris | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Administrācijas vadītājs | leader_name = Jevhens Balickis | leader_party = | leader_title1 = | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 4 rajoni | p1 = [[Berdjanskas rajons]] | p2 = [[Melitopoles rajons]] | p3 = [[Polohu rajons]] | p4 = [[Vasiļivkas rajons]] | population_blank02_title = | population_blank02 = | website = }} [[Krievija|Krievijas]] veiktā '''Zaporižjas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša [[Okupācija|militāra okupācija]], kas sākās [[2022. gads|2022.]] gada [[24. februāris|24. februārī]], kad [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas spēki iebruka Ukrainā]] un sāka ieņemt [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] daļas. 26. februārī [[Berdjanska]] nonāca Krievijas kontrolē, kam sekoja Krievijas militārā uzvara [[Melitopole|Melitopolē]] 1. martā. Krievijas spēki arī [[Enerhodaras aplenkums|aplenkuši un ieņēmuši]] [[Enerhodara|Enerhodaru]], kurā atrodas [[Zaporižjas atomelektrostacija]], kas Krievijas kontrolē nonāca 4. martā. Zaporižjas apgabala administratīvo centru Zaporižju [[Krievijas armija]] nav ieņēmusi un tā joprojām atrodas [[Ukraina|Ukrainas]] kontrolē. [[Krievija]] plāno rudenī rīkot pseidoreferendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] aneksiju Krievijas Federācijas sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/russia-plans-hold-referendums-kherson-154803710.html|title=Russia plans to hold referendums in Kherson and Zaporizhzhia oblasts on 11 September Ukrainian intelligence|website=news.yahoo.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstpost.com/world/ukraines-occupied-zaporizhzhia-eyes-russia-referendum-in-autumn-10911921.html|title=Ukraine's occupied Zaporizhzhia eyes Russia 'referendum' in autumn|website=Firstpost|access-date=2022-07-20|date=2022-07-14|language=en}}</ref> == Okupācija == === Berdjanska === 2022. gada 26. februārī [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] ieņēma [[Berdjanska|Berdjanskas]] ostu un Berdjanskas lidostu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.061.ua/news/3338842/vlasti-berdanska-zaavlaut-o-tom-cto-vrazeskaa-tehnika-zanala-territoriu-byvsego-aeroporta|title=Власти Бердянска заявляют о том, что вражеская техника заняла территорию бывшего аэропорта|website=061.ua - Сайт міста Запоріжжя|access-date=2022-07-20|language=uk}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/802754.html|title=Military vehicles of Russian Federation occupy territory of former Berdiansk airport|website=Interfax-Ukraine|access-date=2022-07-20|language=en}}</ref> Nākamajā dienā Krievijas militārpersonas bija pilnībā pārņēmušas kontroli pār pilsētu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpost.com/breaking-news/article-698823|title=Ukraine crisis: Russian forces enter Sea of Azov port Berdiansk - report|website=The Jerusalem Post {{!}} JPost.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref> Sākot ar 14. martu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/44737/russian-amphibious-ships-arrive-in-captured-ukrainian-city|title=Russian Amphibious Ships Arrive In Captured Ukrainian City|last=Trevithick|first=Joseph|website=The Drive|access-date=2022-07-20|date=2022-03-14|language=en}}</ref> krievi ostu izmantoja kā loģistikas centru, lai atbalstītu ofensīvu Ukrainas dienvidos un jo īpaši Mariupoles aplenkumu. 21. martā [[Krievijas propaganda|Krievijas propagandas]] medijs ''Zvezda'' ziņoja par amfībijas transporta ierašanos [[Berdjanska|Berdjanskā]]. Krievijas flotes virsnieks to raksturoja kā "nozīmīgu notikumu, kas pavērs Melnās jūras flotes loģistikas iespējas".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/24/world/europe/russian-landing-ship-berdyansk-ukraine.html|title=Ukrainian forces claim to destroy a Russian landing ship.|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-03-24|last=Santora|first=Marc|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> 24. martā [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas spēki]] veica gaisa triecienu pret Aligator klases desantkuģi ''Saratov'', kas tika iznīcināts un nogremdēts, un viens no diviem Aligator klases desantkuģiem guva bojājumus, taču varēja atstāt ostu.<ref>{{Atsauce|title=Russian military ship destroyed in Berdyansk, Ukrainian Navy claims|url=https://www.youtube.com/watch?v=Ep-sWkbPNwk|accessdate=2022-07-20|language=lv-LV}}</ref> Toreiz tas bija smagākais jūras zaudējums, ko Krievija cieta iebrukuma laikā, un viens no nozīmīgākajiem Ukrainas panākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nationalinterest.org/blog/buzz/ukrainian-attack-sinks-large-russian-landing-ship-201451|title=Ukrainian Attack Sinks Large Russian Landing Ship|last=Filseth|first=Trevor|website=The National Interest|access-date=2022-07-20|date=2022-03-25|language=en}}</ref> === Melitopole === 2022. gada 1. martā, neilgi pēc pilsētas ieņemšanas, [[Melitopole|Melitopoles]] iedzīvotāji rīkoja ielu protestu pret pilsētas militāro okupāciju. Protestētāji devās gājienā un izmantoja savus ķermeņus, lai bloķētu Krievijas militāro transportlīdzekļu kolonnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://globalnews.ca/video/8652551/russia-ukraine-conflict-singing-protesters-throw-themselves-in-front-of-russian-armored-convoy-in-melitopol/|title=Russia-Ukraine conflict: Singing protesters throw themselves in front of Russian armored convoy in Melitopol {{!}} Watch News Videos Online|website=Global News|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref> 10. martā Krievijas spēki savās mājās aizturēja [[Melitopoles novadpētniecības muzejs|Melitopoles novadpētniecības muzeja]] direktori [[Leila Ibragimova|Leilu Ibragimovu]], kuru turēja nezināmā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rubryka.com/en/2022/03/10/u-okupovanomu-melitopoli-zagarbnyky-vykraly-deputata-oblrady/|title=In occupied Melitopol, invaders kidnapped a deputy of regional council}}</ref> Vienu dienu vēlāk Krievijas karaspēks nolaupīja [[Melitopole|Melitopoles]] mēru [[Ivans Fedorovs|Ivanu Fedorovu]], jo viņš atteicās ar viņiem sadarboties un savā birojā turpināja izkārt [[Ukrainas karogs|Ukrainas karogu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/russian-airstrikes-intensify-in-western-ukraine-11646994808|title=Russian General Is Killed in Ukraine as Airstrikes Intensify|work=Wall Street Journal|access-date=2022-07-20|date=2022-03-11|last=Osipovich|first=Alan Cullison and Alexander|issn=0099-9660|language=en-US}}</ref> === Enerhodara === 4. martā [[Enerhodara]] un [[Zaporižjas atomelektrostacija]] nonāca Krievijas militārajā okupācijā. [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] [[gubernators]] [[Oleksandrs Staruhs]] 5. martā paziņoja, ka Krievijas spēki pēc pilsētas izlaupīšanas pametuši pilsētu un situāciju pilsētā pilnībā kontrolē vietējās varas iestādes. Tomēr Ukrainas dienvidaustrumu militārā administrācija 7. martā apstiprināja, ka Enerhodara atrodas Krievijas spēku kontrolē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn-news.com/ukraine-after-11th-night-of-war-mayor-killed-towns-taken-moscow-promises-civilian-corridors-to-russia-233013|title=Ukraine after 11th night of war: Mayor killed, towns taken, Moscow promises civilian corridors to Russia|website=Baltic News Network - News from Latvia, Lithuania, Estonia|access-date=2022-07-20|date=2022-03-07|language=en-US}}</ref> == Skatīt arī == * [[Hersonas apgabala okupācija]] * [[Krimas okupācija]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zaporižjas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] hntiuk8tmjeb54qq1h1awpcb8zmo3xo 3657338 3657270 2022-07-20T11:26:21Z Svens Hudjajevs 100139 /* Skatīt arī */ wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Zaporižjas militāri civilā administrācija | native_name =''Запорожская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Zaporizhzhia_region.png | imagesize = 235px | image_caption = Dzeltenā - Ukrainas kontrolē; rozā - Krievijas okupētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Герб_Александровска_1811_года_цветной.png | capital = [[Melitopole]] | largest_city = | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Dienvidukrainas ofensīva]] | established_date = 2022. gada 24. februāris | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Administrācijas vadītājs | leader_name = Jevhens Balickis | leader_party = | leader_title1 = | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 4 rajoni | p1 = [[Berdjanskas rajons]] | p2 = [[Melitopoles rajons]] | p3 = [[Polohu rajons]] | p4 = [[Vasiļivkas rajons]] | population_blank02_title = | population_blank02 = | website = }} [[Krievija|Krievijas]] veiktā '''Zaporižjas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša [[Okupācija|militāra okupācija]], kas sākās [[2022. gads|2022.]] gada [[24. februāris|24. februārī]], kad [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas spēki iebruka Ukrainā]] un sāka ieņemt [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] daļas. 26. februārī [[Berdjanska]] nonāca Krievijas kontrolē, kam sekoja Krievijas militārā uzvara [[Melitopole|Melitopolē]] 1. martā. Krievijas spēki arī [[Enerhodaras aplenkums|aplenkuši un ieņēmuši]] [[Enerhodara|Enerhodaru]], kurā atrodas [[Zaporižjas atomelektrostacija]], kas Krievijas kontrolē nonāca 4. martā. Zaporižjas apgabala administratīvo centru Zaporižju [[Krievijas armija]] nav ieņēmusi un tā joprojām atrodas [[Ukraina|Ukrainas]] kontrolē. [[Krievija]] plāno rudenī rīkot pseidoreferendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] aneksiju Krievijas Federācijas sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/russia-plans-hold-referendums-kherson-154803710.html|title=Russia plans to hold referendums in Kherson and Zaporizhzhia oblasts on 11 September Ukrainian intelligence|website=news.yahoo.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstpost.com/world/ukraines-occupied-zaporizhzhia-eyes-russia-referendum-in-autumn-10911921.html|title=Ukraine's occupied Zaporizhzhia eyes Russia 'referendum' in autumn|website=Firstpost|access-date=2022-07-20|date=2022-07-14|language=en}}</ref> == Okupācija == === Berdjanska === 2022. gada 26. februārī [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] ieņēma [[Berdjanska|Berdjanskas]] ostu un Berdjanskas lidostu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.061.ua/news/3338842/vlasti-berdanska-zaavlaut-o-tom-cto-vrazeskaa-tehnika-zanala-territoriu-byvsego-aeroporta|title=Власти Бердянска заявляют о том, что вражеская техника заняла территорию бывшего аэропорта|website=061.ua - Сайт міста Запоріжжя|access-date=2022-07-20|language=uk}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/802754.html|title=Military vehicles of Russian Federation occupy territory of former Berdiansk airport|website=Interfax-Ukraine|access-date=2022-07-20|language=en}}</ref> Nākamajā dienā Krievijas militārpersonas bija pilnībā pārņēmušas kontroli pār pilsētu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpost.com/breaking-news/article-698823|title=Ukraine crisis: Russian forces enter Sea of Azov port Berdiansk - report|website=The Jerusalem Post {{!}} JPost.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref> Sākot ar 14. martu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/44737/russian-amphibious-ships-arrive-in-captured-ukrainian-city|title=Russian Amphibious Ships Arrive In Captured Ukrainian City|last=Trevithick|first=Joseph|website=The Drive|access-date=2022-07-20|date=2022-03-14|language=en}}</ref> krievi ostu izmantoja kā loģistikas centru, lai atbalstītu ofensīvu Ukrainas dienvidos un jo īpaši Mariupoles aplenkumu. 21. martā [[Krievijas propaganda|Krievijas propagandas]] medijs ''Zvezda'' ziņoja par amfībijas transporta ierašanos [[Berdjanska|Berdjanskā]]. Krievijas flotes virsnieks to raksturoja kā "nozīmīgu notikumu, kas pavērs Melnās jūras flotes loģistikas iespējas".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/24/world/europe/russian-landing-ship-berdyansk-ukraine.html|title=Ukrainian forces claim to destroy a Russian landing ship.|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-03-24|last=Santora|first=Marc|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> 24. martā [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas spēki]] veica gaisa triecienu pret Aligator klases desantkuģi ''Saratov'', kas tika iznīcināts un nogremdēts, un viens no diviem Aligator klases desantkuģiem guva bojājumus, taču varēja atstāt ostu.<ref>{{Atsauce|title=Russian military ship destroyed in Berdyansk, Ukrainian Navy claims|url=https://www.youtube.com/watch?v=Ep-sWkbPNwk|accessdate=2022-07-20|language=lv-LV}}</ref> Toreiz tas bija smagākais jūras zaudējums, ko Krievija cieta iebrukuma laikā, un viens no nozīmīgākajiem Ukrainas panākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nationalinterest.org/blog/buzz/ukrainian-attack-sinks-large-russian-landing-ship-201451|title=Ukrainian Attack Sinks Large Russian Landing Ship|last=Filseth|first=Trevor|website=The National Interest|access-date=2022-07-20|date=2022-03-25|language=en}}</ref> === Melitopole === 2022. gada 1. martā, neilgi pēc pilsētas ieņemšanas, [[Melitopole|Melitopoles]] iedzīvotāji rīkoja ielu protestu pret pilsētas militāro okupāciju. Protestētāji devās gājienā un izmantoja savus ķermeņus, lai bloķētu Krievijas militāro transportlīdzekļu kolonnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://globalnews.ca/video/8652551/russia-ukraine-conflict-singing-protesters-throw-themselves-in-front-of-russian-armored-convoy-in-melitopol/|title=Russia-Ukraine conflict: Singing protesters throw themselves in front of Russian armored convoy in Melitopol {{!}} Watch News Videos Online|website=Global News|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref> 10. martā Krievijas spēki savās mājās aizturēja [[Melitopoles novadpētniecības muzejs|Melitopoles novadpētniecības muzeja]] direktori [[Leila Ibragimova|Leilu Ibragimovu]], kuru turēja nezināmā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rubryka.com/en/2022/03/10/u-okupovanomu-melitopoli-zagarbnyky-vykraly-deputata-oblrady/|title=In occupied Melitopol, invaders kidnapped a deputy of regional council}}</ref> Vienu dienu vēlāk Krievijas karaspēks nolaupīja [[Melitopole|Melitopoles]] mēru [[Ivans Fedorovs|Ivanu Fedorovu]], jo viņš atteicās ar viņiem sadarboties un savā birojā turpināja izkārt [[Ukrainas karogs|Ukrainas karogu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/russian-airstrikes-intensify-in-western-ukraine-11646994808|title=Russian General Is Killed in Ukraine as Airstrikes Intensify|work=Wall Street Journal|access-date=2022-07-20|date=2022-03-11|last=Osipovich|first=Alan Cullison and Alexander|issn=0099-9660|language=en-US}}</ref> === Enerhodara === 4. martā [[Enerhodara]] un [[Zaporižjas atomelektrostacija]] nonāca Krievijas militārajā okupācijā. [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] [[gubernators]] [[Oleksandrs Staruhs]] 5. martā paziņoja, ka Krievijas spēki pēc pilsētas izlaupīšanas pametuši pilsētu un situāciju pilsētā pilnībā kontrolē vietējās varas iestādes. Tomēr Ukrainas dienvidaustrumu militārā administrācija 7. martā apstiprināja, ka Enerhodara atrodas Krievijas spēku kontrolē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn-news.com/ukraine-after-11th-night-of-war-mayor-killed-towns-taken-moscow-promises-civilian-corridors-to-russia-233013|title=Ukraine after 11th night of war: Mayor killed, towns taken, Moscow promises civilian corridors to Russia|website=Baltic News Network - News from Latvia, Lithuania, Estonia|access-date=2022-07-20|date=2022-03-07|language=en-US}}</ref> == Skatīt arī == * [[Hersonas apgabala okupācija]] * [[Doneckas tautas republika]] * [[Luhanskas tautas republika]] * [[Krimas republika]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zaporižjas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] n1l3m2rqkywfkb6y0a178qw3ik0v6td 3657339 3657338 2022-07-20T11:27:25Z Svens Hudjajevs 100139 /* Skatīt arī */ wikitext text/x-wiki {{Administratīvā iedalījuma vienības infokaste | name = Zaporižjas militāri civilā administrācija | native_name =''Запорожская военно–гражданская администрация'' | settlement_type = [[Ukrainas administratīvais iedalījums|apgabals]] | image_skyline = Zaporizhzhia_region.png | imagesize = 235px | image_caption = Dzeltenā - Ukrainas kontrolē; rozā - Krievijas okupētās teritorijas | image_flag = Flag_of_Russia.svg | image_shield = Герб_Александровска_1811_года_цветной.png | capital = [[Melitopole]] | largest_city = | official_language = [[krievu valoda|krievu]] | spoken_language = | image_map = | mapsize = | map_caption = | subdivision_type = Okupējošā valsts | subdivision_name = [[Krievija]] | established_title = [[Dienvidukrainas ofensīva]] | established_date = 2022. gada 24. februāris | government_footnotes = | government_type = Militāra okupācijas pārvalde ar kolaborantu pilsoniskām struktūrām | governing_body = | leader_title = Administrācijas vadītājs | leader_name = Jevhens Balickis | leader_party = | leader_title1 = | leader_name1 = | leader_party1 = | leader_title2 = | leader_name2 = | leader_title3 = | leader_name3 = | area_footnotes = | area_magnitude = | area_total_km2 = | area_land_km2 = | area_water_km2 = | area_water_percent = | area_rank = | elevation_max_m = | elevation_min_m = | population_footnotes = | population_total = | population_as_of = | population_rank = | population_density_km2 = | timezone = [[Maskavas_laiks|MSK]] | utc_offset = +3 | timezone_DST = | utc_offset_DST = | parts_type = Administratīvais iedalījums | parts = 4 rajoni | p1 = [[Berdjanskas rajons]] | p2 = [[Melitopoles rajons]] | p3 = [[Polohu rajons]] | p4 = [[Vasiļivkas rajons]] | population_blank02_title = | population_blank02 = | website = }} [[Krievija|Krievijas]] veiktā '''Zaporižjas apgabala okupācija''' ir pašlaik notiekoša [[Okupācija|militāra okupācija]], kas sākās [[2022. gads|2022.]] gada [[24. februāris|24. februārī]], kad [[Krievijas iebrukums Ukrainā|Krievijas spēki iebruka Ukrainā]] un sāka ieņemt [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] daļas. 26. februārī [[Berdjanska]] nonāca Krievijas kontrolē, kam sekoja Krievijas militārā uzvara [[Melitopole|Melitopolē]] 1. martā. Krievijas spēki arī [[Enerhodaras aplenkums|aplenkuši un ieņēmuši]] [[Enerhodara|Enerhodaru]], kurā atrodas [[Zaporižjas atomelektrostacija]], kas Krievijas kontrolē nonāca 4. martā. Zaporižjas apgabala administratīvo centru Zaporižju [[Krievijas armija]] nav ieņēmusi un tā joprojām atrodas [[Ukraina|Ukrainas]] kontrolē. [[Krievija]] plāno rudenī rīkot pseidoreferendumus par [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] un [[Hersonas apgabals|Hersonas apgabala]] aneksiju Krievijas Federācijas sastāvā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://news.yahoo.com/russia-plans-hold-referendums-kherson-154803710.html|title=Russia plans to hold referendums in Kherson and Zaporizhzhia oblasts on 11 September Ukrainian intelligence|website=news.yahoo.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.firstpost.com/world/ukraines-occupied-zaporizhzhia-eyes-russia-referendum-in-autumn-10911921.html|title=Ukraine's occupied Zaporizhzhia eyes Russia 'referendum' in autumn|website=Firstpost|access-date=2022-07-20|date=2022-07-14|language=en}}</ref> == Okupācija == === Berdjanska === 2022. gada 26. februārī [[Krievijas Federācijas Bruņotie spēki|Krievijas karaspēks]] ieņēma [[Berdjanska|Berdjanskas]] ostu un Berdjanskas lidostu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.061.ua/news/3338842/vlasti-berdanska-zaavlaut-o-tom-cto-vrazeskaa-tehnika-zanala-territoriu-byvsego-aeroporta|title=Власти Бердянска заявляют о том, что вражеская техника заняла территорию бывшего аэропорта|website=061.ua - Сайт міста Запоріжжя|access-date=2022-07-20|language=uk}}</ref><ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://en.interfax.com.ua/news/general/802754.html|title=Military vehicles of Russian Federation occupy territory of former Berdiansk airport|website=Interfax-Ukraine|access-date=2022-07-20|language=en}}</ref> Nākamajā dienā Krievijas militārpersonas bija pilnībā pārņēmušas kontroli pār pilsētu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.jpost.com/breaking-news/article-698823|title=Ukraine crisis: Russian forces enter Sea of Azov port Berdiansk - report|website=The Jerusalem Post {{!}} JPost.com|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref> Sākot ar 14. martu,<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://www.thedrive.com/the-war-zone/44737/russian-amphibious-ships-arrive-in-captured-ukrainian-city|title=Russian Amphibious Ships Arrive In Captured Ukrainian City|last=Trevithick|first=Joseph|website=The Drive|access-date=2022-07-20|date=2022-03-14|language=en}}</ref> krievi ostu izmantoja kā loģistikas centru, lai atbalstītu ofensīvu Ukrainas dienvidos un jo īpaši Mariupoles aplenkumu. 21. martā [[Krievijas propaganda|Krievijas propagandas]] medijs ''Zvezda'' ziņoja par amfībijas transporta ierašanos [[Berdjanska|Berdjanskā]]. Krievijas flotes virsnieks to raksturoja kā "nozīmīgu notikumu, kas pavērs Melnās jūras flotes loģistikas iespējas".<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.nytimes.com/2022/03/24/world/europe/russian-landing-ship-berdyansk-ukraine.html|title=Ukrainian forces claim to destroy a Russian landing ship.|work=The New York Times|access-date=2022-07-20|date=2022-03-24|last=Santora|first=Marc|issn=0362-4331|language=en-US}}</ref> 24. martā [[Ukrainas bruņotie spēki|Ukrainas spēki]] veica gaisa triecienu pret Aligator klases desantkuģi ''Saratov'', kas tika iznīcināts un nogremdēts, un viens no diviem Aligator klases desantkuģiem guva bojājumus, taču varēja atstāt ostu.<ref>{{Atsauce|title=Russian military ship destroyed in Berdyansk, Ukrainian Navy claims|url=https://www.youtube.com/watch?v=Ep-sWkbPNwk|accessdate=2022-07-20|language=lv-LV}}</ref> Toreiz tas bija smagākais jūras zaudējums, ko Krievija cieta iebrukuma laikā, un viens no nozīmīgākajiem Ukrainas panākumiem.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://nationalinterest.org/blog/buzz/ukrainian-attack-sinks-large-russian-landing-ship-201451|title=Ukrainian Attack Sinks Large Russian Landing Ship|last=Filseth|first=Trevor|website=The National Interest|access-date=2022-07-20|date=2022-03-25|language=en}}</ref> === Melitopole === 2022. gada 1. martā, neilgi pēc pilsētas ieņemšanas, [[Melitopole|Melitopoles]] iedzīvotāji rīkoja ielu protestu pret pilsētas militāro okupāciju. Protestētāji devās gājienā un izmantoja savus ķermeņus, lai bloķētu Krievijas militāro transportlīdzekļu kolonnu.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://globalnews.ca/video/8652551/russia-ukraine-conflict-singing-protesters-throw-themselves-in-front-of-russian-armored-convoy-in-melitopol/|title=Russia-Ukraine conflict: Singing protesters throw themselves in front of Russian armored convoy in Melitopol {{!}} Watch News Videos Online|website=Global News|access-date=2022-07-20|language=en-US}}</ref> 10. martā Krievijas spēki savās mājās aizturēja [[Melitopoles novadpētniecības muzejs|Melitopoles novadpētniecības muzeja]] direktori [[Leila Ibragimova|Leilu Ibragimovu]], kuru turēja nezināmā vietā.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://rubryka.com/en/2022/03/10/u-okupovanomu-melitopoli-zagarbnyky-vykraly-deputata-oblrady/|title=In occupied Melitopol, invaders kidnapped a deputy of regional council}}</ref> Vienu dienu vēlāk Krievijas karaspēks nolaupīja [[Melitopole|Melitopoles]] mēru [[Ivans Fedorovs|Ivanu Fedorovu]], jo viņš atteicās ar viņiem sadarboties un savā birojā turpināja izkārt [[Ukrainas karogs|Ukrainas karogu]].<ref>{{Ziņu atsauce|url=https://www.wsj.com/articles/russian-airstrikes-intensify-in-western-ukraine-11646994808|title=Russian General Is Killed in Ukraine as Airstrikes Intensify|work=Wall Street Journal|access-date=2022-07-20|date=2022-03-11|last=Osipovich|first=Alan Cullison and Alexander|issn=0099-9660|language=en-US}}</ref> === Enerhodara === 4. martā [[Enerhodara]] un [[Zaporižjas atomelektrostacija]] nonāca Krievijas militārajā okupācijā. [[Zaporižjas apgabals|Zaporižjas apgabala]] [[gubernators]] [[Oleksandrs Staruhs]] 5. martā paziņoja, ka Krievijas spēki pēc pilsētas izlaupīšanas pametuši pilsētu un situāciju pilsētā pilnībā kontrolē vietējās varas iestādes. Tomēr Ukrainas dienvidaustrumu militārā administrācija 7. martā apstiprināja, ka Enerhodara atrodas Krievijas spēku kontrolē.<ref>{{Tīmekļa atsauce|url=https://bnn-news.com/ukraine-after-11th-night-of-war-mayor-killed-towns-taken-moscow-promises-civilian-corridors-to-russia-233013|title=Ukraine after 11th night of war: Mayor killed, towns taken, Moscow promises civilian corridors to Russia|website=Baltic News Network - News from Latvia, Lithuania, Estonia|access-date=2022-07-20|date=2022-03-07|language=en-US}}</ref> == Skatīt arī == * [[Hersonas apgabala okupācija]] * [[Doneckas tautas republika]] * [[Luhanskas tautas republika]] * [[Krimas Republika]] * [[Krievijas iebrukums Ukrainā]] == Atsauces == {{atsauces}} [[Kategorija:Zaporižjas apgabals]] [[Kategorija:Ukraina]] [[Kategorija:Krievijas 2022. gada iebrukums Ukrainā]] [[Kategorija:Militārā okupācija]] 6g0ij8i5mq7fd0gyoq229rauw9l5fih 6 517509 3657274 2022-07-20T08:58:59Z Yungchains 107090 All rights goes to the owner(s). wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == All rights goes to the owner(s). j628f8yvo4tfondxcb0ummnu1pkw7fs 6 517510 3657276 2022-07-20T08:59:56Z Yungchains 107090 All rights goes to the owner(s). wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == All rights goes to the owner(s). j628f8yvo4tfondxcb0ummnu1pkw7fs 14 517511 3657287 2022-07-20T09:24:13Z Yungchains 107090 Jauna lapa: asd wikitext text/x-wiki asd s5op7ycvjd36f7zhqh7velbpukh6l5c 3657288 3657287 2022-07-20T09:24:19Z Yungchains 107090 Nodzēsa lapu wikitext text/x-wiki phoiac9h4m842xq45sp7s6u21eteeq1 0 517512 3657291 2022-07-20T09:49:42Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Dominiks Bitners]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Dominiks Bitners]] 5zsme4qjhndxuf5pbhyc2k028eg2rkp 0 517513 3657292 2022-07-20T09:52:36Z Yungchains 107090 Jauna lapa: "'''''All Over the Place'''''" ir [[Lielbritānijas Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotāja un [[Reps|repera]] [[KSI]] otrais studijas albums. To izdeva ''RBC Records'' un ''BMG'' 2021. gada 16. jūlijā. Albumā piedalās grupas [[Future]], [[21 Savage]], [[YUNGBLUD]], [[Polo G]], [[Anne-Marie]], [[Digital Farm Animals]], [[Craig David]], [[JAY1]], [[Deno]], [[Gracey]], [[Bugzy Malone]], [[Rico Love]], [[Lil Durk]] un [[S-X]]. Luksusa izdevums tika izlaists 2021. gada 27.... wikitext text/x-wiki "'''''All Over the Place'''''" ir [[Lielbritānijas Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotāja un [[Reps|repera]] [[KSI]] otrais studijas albums. To izdeva ''RBC Records'' un ''BMG'' 2021. gada 16. jūlijā. Albumā piedalās grupas [[Future]], [[21 Savage]], [[YUNGBLUD]], [[Polo G]], [[Anne-Marie]], [[Digital Farm Animals]], [[Craig David]], [[JAY1]], [[Deno]], [[Gracey]], [[Bugzy Malone]], [[Rico Love]], [[Lil Durk]] un [[S-X]]. Luksusa izdevums tika izlaists 2021. gada 27. augustā. Tajā ir papildu viesizrādes no [[A1 x J1]], Nevve un [[Lil Wayne]]. Producēšanu veica dažādi ierakstu producenti, tostarp Digital Farm Animals, S-X, Matt Schwartz, Jacob Menson, Toddla T, Show N Prove, Don Corleon, Jake Gosling, Diztortion un Quix. Pirms albuma tika publicēti Lielbritānijas populārākie singli "''Really Love''", "''Don't Play''", "''Patience''" un "''Holiday''". Luksusa izdevumam pirms tam bija tikai viens singls "''Lose''". Albums debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa augšgalā. Reklāmā KSI uzstājās tiešraidē, KSI šovu dienu pēc standarta izdevuma izdošanas. Pasākumā piedalījās viņa draugi un kolēģi mūziķi, piemēram, Digital Farm Animals, S-X, AJ Tracey un citi. 4315kr5b1s2ov2frhipl007u2o6ldl3 3657294 3657292 2022-07-20T09:56:01Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''All Over The Place'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[KSI]] | Vāks = | Background = #FF5974 | Izdots = {{dat|2021|7|16}} | Ierakstīts = 2020–2021 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 43:44 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = RBC Records {{!}} BMG | Producents = * S-X] * Diego Ave * Bankroll Got It * Mally Mall * Nana Rogues * Chambers * Matt Schwartz * Digital Farm Animals * Mojam * AJ Productions * Jacob Manson * Toddla T * M1 On The Beat * Show N Prove * Don Corleon * Ayo Beatz * Kake Gosling * Yoshi * Diztortion * Trobi * Menace * Sai On The Beat * Quix | Izpildītājsģen = KSI | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Dissimulation.png|60px]]<br />'''''[[Dissimulation]]'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Šis albums = [[Attēls:|60px]]<br />'''''All Over The Place'''''<br />([[2021. gads|2021]]) | Nākamais albums = | Skaits = 16 }} "'''''All Over the Place'''''" ir [[Lielbritānijas Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotāja un [[Reps|repera]] [[KSI]] otrais studijas albums. To izdeva ''RBC Records'' un ''BMG'' 2021. gada 16. jūlijā. Albumā piedalās grupas [[Future]], [[21 Savage]], [[YUNGBLUD]], [[Polo G]], [[Anne-Marie]], [[Digital Farm Animals]], [[Craig David]], [[JAY1]], [[Deno]], [[Gracey]], [[Bugzy Malone]], [[Rico Love]], [[Lil Durk]] un [[S-X]]. Luksusa izdevums tika izlaists 2021. gada 27. augustā. Tajā ir papildu viesizrādes no [[A1 x J1]], Nevve un [[Lil Wayne]]. Producēšanu veica dažādi ierakstu producenti, tostarp Digital Farm Animals, S-X, Matt Schwartz, Jacob Menson, Toddla T, Show N Prove, Don Corleon, Jake Gosling, Diztortion un Quix. Pirms albuma tika publicēti Lielbritānijas populārākie singli "''Really Love''", "''Don't Play''", "''Patience''" un "''Holiday''". Luksusa izdevumam pirms tam bija tikai viens singls "''Lose''". Albums debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa augšgalā. Reklāmā KSI uzstājās tiešraidē, KSI šovu dienu pēc standarta izdevuma izdošanas. Pasākumā piedalījās viņa draugi un kolēģi mūziķi, piemēram, Digital Farm Animals, S-X, AJ Tracey un citi. 44hx5fg3xprie4cjrp09w8ynyub6wd0 3657297 3657294 2022-07-20T09:56:54Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''All Over The Place'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[KSI]] | Vāks = All Over The Place.png | Background = #FF5974 | Izdots = {{dat|2021|7|16}} | Ierakstīts = 2020–2021 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 43:44 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = RBC Records {{!}} BMG | Producents = * S-X] * Diego Ave * Bankroll Got It * Mally Mall * Nana Rogues * Chambers * Matt Schwartz * Digital Farm Animals * Mojam * AJ Productions * Jacob Manson * Toddla T * M1 On The Beat * Show N Prove * Don Corleon * Ayo Beatz * Kake Gosling * Yoshi * Diztortion * Trobi * Menace * Sai On The Beat * Quix | Izpildītājsģen = KSI | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Dissimulation.png|60px]]<br />'''''[[Dissimulation]]'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Šis albums = [[Attēls:All Over The Place.png|60px]]<br />'''''All Over The Place'''''<br />([[2021. gads|2021]]) | Nākamais albums = | Skaits = 16 }} "'''''All Over the Place'''''" ir [[Lielbritānijas Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotāja un [[Reps|repera]] [[KSI]] otrais studijas albums. To izdeva ''RBC Records'' un ''BMG'' 2021. gada 16. jūlijā. Albumā piedalās grupas [[Future]], [[21 Savage]], [[YUNGBLUD]], [[Polo G]], [[Anne-Marie]], [[Digital Farm Animals]], [[Craig David]], [[JAY1]], [[Deno]], [[Gracey]], [[Bugzy Malone]], [[Rico Love]], [[Lil Durk]] un [[S-X]]. Luksusa izdevums tika izlaists 2021. gada 27. augustā. Tajā ir papildu viesizrādes no [[A1 x J1]], Nevve un [[Lil Wayne]]. Producēšanu veica dažādi ierakstu producenti, tostarp Digital Farm Animals, S-X, Matt Schwartz, Jacob Menson, Toddla T, Show N Prove, Don Corleon, Jake Gosling, Diztortion un Quix. Pirms albuma tika publicēti Lielbritānijas populārākie singli "''Really Love''", "''Don't Play''", "''Patience''" un "''Holiday''". Luksusa izdevumam pirms tam bija tikai viens singls "''Lose''". Albums debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa augšgalā. Reklāmā KSI uzstājās tiešraidē, KSI šovu dienu pēc standarta izdevuma izdošanas. Pasākumā piedalījās viņa draugi un kolēģi mūziķi, piemēram, Digital Farm Animals, S-X, AJ Tracey un citi. nz7qv9ve5m5et74pxmgvvg4hpngsn38 3657303 3657297 2022-07-20T10:01:11Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''All Over The Place'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[KSI]] | Vāks = All Over The Place.png | Background = #FF5974 | Izdots = {{dat|2021|7|16}} | Ierakstīts = 2020–2021 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 43:44 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = RBC Records {{!}} BMG | Producents = * S-X] * Diego Ave * Bankroll Got It * Mally Mall * Nana Rogues * Chambers * Matt Schwartz * Digital Farm Animals * Mojam * AJ Productions * Jacob Manson * Toddla T * M1 On The Beat * Show N Prove * Don Corleon * Ayo Beatz * Kake Gosling * Yoshi * Diztortion * Trobi * Menace * Sai On The Beat * Quix | Izpildītājsģen = KSI | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Dissimulation.png|60px]]<br />'''''[[Dissimulation]]'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Šis albums = [[Attēls:All Over The Place.png|60px]]<br />'''''All Over The Place'''''<br />([[2021. gads|2021]]) | Nākamais albums = | Skaits = 16 }} "'''''All Over the Place'''''" ir [[Lielbritānijas Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotāja un [[Reps|repera]] [[KSI]] otrais studijas albums. To izdeva ''RBC Records'' un ''BMG'' 2021. gada 16. jūlijā. Albumā piedalās grupas [[Future]], [[21 Savage]], [[YUNGBLUD]], [[Polo G]], [[Anne-Marie]], [[Digital Farm Animals]], [[Craig David]], [[JAY1]], [[Deno]], [[Gracey]], [[Bugzy Malone]], [[Rico Love]], [[Lil Durk]] un [[S-X]]. Luksusa izdevums tika izlaists 2021. gada 27. augustā. Tajā ir papildu viesizrādes no [[A1 x J1]], Nevve un [[Lil Wayne]]. Producēšanu veica dažādi ierakstu producenti, tostarp Digital Farm Animals, S-X, Matt Schwartz, Jacob Menson, Toddla T, Show N Prove, Don Corleon, Jake Gosling, Diztortion un Quix. Pirms albuma tika publicēti Lielbritānijas populārākie singli "''Really Love''", "''Don't Play''", "''Patience''" un "''Holiday''". Luksusa izdevumam pirms tam bija tikai viens singls "''Lose''". Albums debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa augšgalā. Reklāmā KSI uzstājās tiešraidē, KSI šovu dienu pēc standarta izdevuma izdošanas. Pasākumā piedalījās viņa draugi un kolēģi mūziķi, piemēram, Digital Farm Animals, S-X, AJ Tracey un citi. == Dziesmu sarakts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=''All Over The Place''|all_writing=''[[KSI]]''|writing_credits=yes|title1=The Moment|length1=2:43|title2=Number 2|length2=2:43|title3=Money Longer|writer3=''Lil Uzi Vert''|length3=3:18|title4=Grab the Wheel|title5=You Was Right|length5=2:43|title6=Baby Are You Home|writer6=''Lil Uzi Vert''|length6=3:50|title7=Ps & Qs|length7=3:41|title8=Team Rocket|writer8=''Lil Uzi Vert''|length8=3:26|title9=Scott and Ramona|writer9=''Lil Uzi Vert''|length9=3:41|writer2=KSI, Future & 21 Savage|writer1=KSI|writer4=''Lil Uzi Vert''|writer5=''Lil Uzi Vert''|writer7=''Lil Uzi Vert''|length4=4:55|all_lyrics=''KSI''|total_length=33:52|note2=piedaloties [[Future]] un [[21 Savage]]}} 6yqubuhg77wrj2cqu85l5oy8wnvz6gv 3657305 3657303 2022-07-20T10:12:09Z Meistars Joda 781 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''All Over The Place'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[KSI]] | Vāks = All Over The Place.png | Background = #FF5974 | Izdots = {{dat|2021|7|16}} | Ierakstīts = 2020–2021 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 43:44 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = RBC Records {{!}} BMG | Producents = * S-X] * Diego Ave * Bankroll Got It * Mally Mall * Nana Rogues * Chambers * Matt Schwartz * Digital Farm Animals * Mojam * AJ Productions * Jacob Manson * Toddla T * M1 On The Beat * Show N Prove * Don Corleon * Ayo Beatz * Kake Gosling * Yoshi * Diztortion * Trobi * Menace * Sai On The Beat * Quix | Izpildītājsģen = KSI | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Dissimulation.png|60px]]<br />'''''[[Dissimulation]]'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Šis albums = [[Attēls:All Over The Place.png|60px]]<br />'''''All Over The Place'''''<br />([[2021. gads|2021]]) | Nākamais albums = | Skaits = 16 }} "'''''All Over the Place'''''" ir [[Lielbritānijas Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotāja un [[Reps|repera]] [[KSI]] otrais studijas albums. To izdeva ''RBC Records'' un ''BMG'' 2021. gada 16. jūlijā. Albumā piedalās grupas [[Future]], [[21 Savage]], [[YUNGBLUD]], [[Polo G]], [[Anne-Marie]], [[Digital Farm Animals]], [[Craig David]], [[JAY1]], [[Deno]], [[Gracey]], [[Bugzy Malone]], [[Rico Love]], [[Lil Durk]] un [[S-X]]. Luksusa izdevums tika izlaists 2021. gada 27. augustā. Tajā ir papildu viesizrādes no [[A1 x J1]], Nevve un [[Lil Wayne]]. Producēšanu veica dažādi ierakstu producenti, tostarp Digital Farm Animals, S-X, Matt Schwartz, Jacob Menson, Toddla T, Show N Prove, Don Corleon, Jake Gosling, Diztortion un Quix. Pirms albuma tika publicēti Lielbritānijas populārākie singli "''Really Love''", "''Don't Play''", "''Patience''" un "''Holiday''". Luksusa izdevumam pirms tam bija tikai viens singls "''Lose''". Albums debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa augšgalā. Reklāmā KSI uzstājās tiešraidē, KSI šovu dienu pēc standarta izdevuma izdošanas. Pasākumā piedalījās viņa draugi un kolēģi mūziķi, piemēram, Digital Farm Animals, S-X, AJ Tracey un citi. == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=''All Over The Place''|all_writing=''[[KSI]]''|writing_credits=yes|title1=The Moment|length1=2:43|title2=Number 2|length2=2:43|title3=Money Longer|writer3=''Lil Uzi Vert''|length3=3:18|title4=Grab the Wheel|title5=You Was Right|length5=2:43|title6=Baby Are You Home|writer6=''Lil Uzi Vert''|length6=3:50|title7=Ps & Qs|length7=3:41|title8=Team Rocket|writer8=''Lil Uzi Vert''|length8=3:26|title9=Scott and Ramona|writer9=''Lil Uzi Vert''|length9=3:41|writer2=KSI, Future & 21 Savage|writer1=KSI|writer4=''Lil Uzi Vert''|writer5=''Lil Uzi Vert''|writer7=''Lil Uzi Vert''|length4=4:55|all_lyrics=''KSI''|total_length=33:52|note2=piedaloties [[Future]] un [[21 Savage]]}} 3emds2xj988v3aq89euvzhivv9k5ppj 3657311 3657305 2022-07-20T10:35:30Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Albuma infokaste | Nosaukums = ''All Over The Place'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[KSI]] | Vāks = All Over The Place.png | Background = #FF5974 | Izdots = {{dat|2021|7|16}} | Ierakstīts = 2020–2021 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 43:44 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = RBC Records {{!}} BMG | Producents = * S-X] * Diego Ave * Bankroll Got It * Mally Mall * Nana Rogues * Chambers * Matt Schwartz * Digital Farm Animals * Mojam * AJ Productions * Jacob Manson * Toddla T * M1 On The Beat * Show N Prove * Don Corleon * Ayo Beatz * Kake Gosling * Yoshi * Diztortion * Trobi * Menace * Sai On The Beat * Quix | Izpildītājsģen = KSI | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Dissimulation.png|60px]]<br />'''''[[Dissimulation]]'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Šis albums = [[Attēls:All Over The Place.png|60px]]<br />'''''All Over The Place'''''<br />([[2021. gads|2021]]) | Nākamais albums = | Skaits = 16 }} "'''''All Over the Place'''''" ir [[Lielbritānijas Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotāja un [[Reps|repera]] [[KSI]] otrais studijas albums. To izdeva ''RBC Records'' un ''BMG'' 2021. gada 16. jūlijā. Albumā piedalās grupas [[Future]], [[21 Savage]], [[YUNGBLUD]], [[Polo G]], [[Anne-Marie]], [[Digital Farm Animals]], [[Craig David]], [[JAY1]], [[Deno]], [[Gracey]], [[Bugzy Malone]], [[Rico Love]], [[Lil Durk]] un [[S-X]]. Luksusa izdevums tika izlaists 2021. gada 27. augustā. Tajā ir papildu viesizrādes no [[A1 x J1]], Nevve un [[Lil Wayne]]. Producēšanu veica dažādi ierakstu producenti, tostarp Digital Farm Animals, S-X, Matt Schwartz, Jacob Menson, Toddla T, Show N Prove, Don Corleon, Jake Gosling, Diztortion un Quix. Pirms albuma tika publicēti Lielbritānijas populārākie singli "''Really Love''", "''Don't Play''", "''Patience''" un "''Holiday''". Luksusa izdevumam pirms tam bija tikai viens singls "''Lose''". Albums debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa augšgalā. Reklāmā KSI uzstājās tiešraidē, KSI šovu dienu pēc standarta izdevuma izdošanas. Pasākumā piedalījās viņa draugi un kolēģi mūziķi, piemēram, Digital Farm Animals, S-X, AJ Tracey un citi. == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=''All Over The Place''|all_writing=''[[KSI]]''|writing_credits=yes|title1=The Moment|length1=2:43|title2=Number 2|length2=2:43|title3=Money Longer|writer3=''Lil Uzi Vert''|length3=3:18|title4=Grab the Wheel|title5=You Was Right|length5=2:43|title6=Baby Are You Home|writer6=''Lil Uzi Vert''|length6=3:50|title7=Ps & Qs|length7=3:41|title8=Team Rocket|writer8=''Lil Uzi Vert''|length8=3:26|title9=Scott and Ramona|writer9=''Lil Uzi Vert''|length9=3:41|writer2=KSI, Future & 21 Savage|writer1=KSI|writer4=''Lil Uzi Vert''|writer5=''Lil Uzi Vert''|writer7=''Lil Uzi Vert''|length4=4:55|all_lyrics=''KSI''|total_length=33:52|note2=piedaloties [[Future]] un [[21 Savage]]}} [[Kategorija:KSI albumi]] [[Kategorija:2021. gada albumi]] 7apbp7qa2ug7bl5cidjx9y0yrkxoglw 3657313 3657311 2022-07-20T10:39:41Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Italic title}}{{Albuma infokaste | Nosaukums = ''All Over The Place'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[KSI]] | Vāks = All Over The Place.png | Background = #FF5974 | Izdots = {{dat|2021|7|16}} | Ierakstīts = 2020–2021 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 43:44 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = RBC Records {{!}} BMG | Producents = * S-X] * Diego Ave * Bankroll Got It * Mally Mall * Nana Rogues * Chambers * Matt Schwartz * Digital Farm Animals * Mojam * AJ Productions * Jacob Manson * Toddla T * M1 On The Beat * Show N Prove * Don Corleon * Ayo Beatz * Kake Gosling * Yoshi * Diztortion * Trobi * Menace * Sai On The Beat * Quix | Izpildītājsģen = KSI | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Dissimulation.png|60px]]<br />'''''[[Dissimulation]]'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Šis albums = [[Attēls:All Over The Place.png|60px]]<br />'''''All Over The Place'''''<br />([[2021. gads|2021]]) | Nākamais albums = | Skaits = 16 }} "'''''All Over the Place'''''" ir [[Lielbritānijas Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotāja un [[Reps|repera]] [[KSI]] otrais studijas albums. To izdeva ''RBC Records'' un ''BMG'' 2021. gada 16. jūlijā. Albumā piedalās grupas [[Future]], [[21 Savage]], [[YUNGBLUD]], [[Polo G]], [[Anne-Marie]], [[Digital Farm Animals]], [[Craig David]], [[JAY1]], [[Deno]], [[Gracey]], [[Bugzy Malone]], [[Rico Love]], [[Lil Durk]] un [[S-X]]. Luksusa izdevums tika izlaists 2021. gada 27. augustā. Tajā ir papildu viesizrādes no [[A1 x J1]], Nevve un [[Lil Wayne]]. Producēšanu veica dažādi ierakstu producenti, tostarp Digital Farm Animals, S-X, Matt Schwartz, Jacob Menson, Toddla T, Show N Prove, Don Corleon, Jake Gosling, Diztortion un Quix. Pirms albuma tika publicēti Lielbritānijas populārākie singli "''Really Love''", "''Don't Play''", "''Patience''" un "''Holiday''". Luksusa izdevumam pirms tam bija tikai viens singls "''Lose''". Albums debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa augšgalā. Reklāmā KSI uzstājās tiešraidē, KSI šovu dienu pēc standarta izdevuma izdošanas. Pasākumā piedalījās viņa draugi un kolēģi mūziķi, piemēram, Digital Farm Animals, S-X, AJ Tracey un citi. == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=''All Over The Place''|all_writing=''[[KSI]]''|writing_credits=yes|title1=The Moment|length1=2:43|title2=Number 2|length2=2:43|title3=Money Longer|writer3=''Lil Uzi Vert''|length3=3:18|title4=Grab the Wheel|title5=You Was Right|length5=2:43|title6=Baby Are You Home|writer6=''Lil Uzi Vert''|length6=3:50|title7=Ps & Qs|length7=3:41|title8=Team Rocket|writer8=''Lil Uzi Vert''|length8=3:26|title9=Scott and Ramona|writer9=''Lil Uzi Vert''|length9=3:41|writer2=KSI, Future & 21 Savage|writer1=KSI|writer4=''Lil Uzi Vert''|writer5=''Lil Uzi Vert''|writer7=''Lil Uzi Vert''|length4=4:55|all_lyrics=''KSI''|total_length=33:52|note2=piedaloties [[Future]] un [[21 Savage]]}} [[Kategorija:KSI albumi]] [[Kategorija:2021. gada albumi]] j6hbbrtqpbo3aheodlr4nb8ul4d5szl 3657331 3657313 2022-07-20T11:19:23Z Yungchains 107090 wikitext text/x-wiki {{Italic title}}{{Albuma infokaste | Nosaukums = ''All Over The Place'' | Izpildītājs = Studijas albūms no [[KSI]] | Vāks = All Over The Place.png | Background = #FF5974 | Izdots = {{dat|2021|7|16}} | Ierakstīts = 2020–2021 | Žanrs = [[hiphops]] | Garums = 43:44 | Valoda = [[angļu valoda|angļu]] | Ierakstu kompānija = RBC Records {{!}} BMG | Producents = * S-X] * Diego Ave * Bankroll Got It * Mally Mall * Nana Rogues * Chambers * Matt Schwartz * Digital Farm Animals * Mojam * AJ Productions * Jacob Manson * Toddla T * M1 On The Beat * Show N Prove * Don Corleon * Ayo Beatz * Kake Gosling * Yoshi * Diztortion * Trobi * Menace * Sai On The Beat * Quix | Izpildītājsģen = KSI | Iepriekšējais albums = [[Attēls:Dissimulation.png|60px]]<br />'''''[[Dissimulation]]'''''<br />([[2020. gads|2020]]) | Šis albums = [[Attēls:All Over The Place.png|60px]]<br />'''''All Over The Place'''''<br />([[2021. gads|2021]]) | Nākamais albums = | Skaits = 16 }} '''''All Over The Place''''' ir [[Lielbritānijas Karaliste|angļu]] [[YouTube]] lietotāja un [[Reps|repera]] [[KSI]] otrais studijas albums. To izdeva ''RBC Records'' un ''BMG'' 2021. gada 16. jūlijā. Albumā piedalās grupas [[Future]], [[21 Savage]], [[YUNGBLUD]], [[Polo G]], [[Anne-Marie]], [[Digital Farm Animals]], [[Craig David]], [[JAY1]], [[Deno]], [[Gracey]], [[Bugzy Malone]], [[Rico Love]], [[Lil Durk]] un [[S-X]]. Luksusa izdevums tika izlaists 2021. gada 27. augustā. Tajā ir papildu viesizrādes no [[A1 x J1]], Nevve un [[Lil Wayne]]. Producēšanu veica dažādi ierakstu producenti, tostarp Digital Farm Animals, S-X, Matt Schwartz, Jacob Menson, Toddla T, Show N Prove, Don Corleon, Jake Gosling, Diztortion un Quix. Pirms albuma tika publicēti Lielbritānijas populārākie singli "''Really Love''", "''Don't Play''", "''Patience''" un "''Holiday''". Luksusa izdevumam pirms tam bija tikai viens singls "''Lose''". Albums debitēja Apvienotās Karalistes albumu topa augšgalā. Reklāmā KSI uzstājās tiešraidē, KSI šovu dienu pēc standarta izdevuma izdošanas. Pasākumā piedalījās viņa draugi un kolēģi mūziķi, piemēram, Digital Farm Animals, S-X, AJ Tracey un citi. == Dziesmu saraksts == {{Skaņdarbu saraksts|collapsed=no|headline=''All Over The Place''|all_writing=''[[KSI]]''|writing_credits=yes|title1=The Moment|length1=2:43|title2=Number 2|length2=2:43|title3=Money Longer|writer3=''Lil Uzi Vert''|length3=3:18|title4=Grab the Wheel|title5=You Was Right|length5=2:43|title6=Baby Are You Home|writer6=''Lil Uzi Vert''|length6=3:50|title7=Ps & Qs|length7=3:41|title8=Team Rocket|writer8=''Lil Uzi Vert''|length8=3:26|title9=Scott and Ramona|writer9=''Lil Uzi Vert''|length9=3:41|writer2=KSI, Future & 21 Savage|writer1=KSI|writer4=''Lil Uzi Vert''|writer5=''Lil Uzi Vert''|writer7=''Lil Uzi Vert''|length4=4:55|all_lyrics=''KSI''|total_length=33:52|note2=piedaloties [[Future]] un [[21 Savage]]}} [[Kategorija:KSI albumi]] [[Kategorija:2021. gada albumi]] 3jt2cwdinuxerqizmmcicizxs2jv00c 0 517514 3657295 2022-07-20T09:56:26Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Stīvens Pinārs]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Stīvens Pinārs]] i7c5knlvnc0lstk3hnl8jvwnw5vf9j7 6 517515 3657296 2022-07-20T09:56:26Z Yungchains 107090 All rights goes to the owner(s). wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == All rights goes to the owner(s). == Licence == {{Albuma vāks}} ikj1f6vvzjp6q2zsk8gxlds0hwrbrin 0 517516 3657300 2022-07-20T09:58:39Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Šimons Nemecs]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Šimons Nemecs]] j2i1ai0zn7m8bfrsqlds7n2at6iot61 3 517517 3657308 2022-07-20T10:22:48Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Sotirisolm}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 13.22 (EEST) s1giwb8gns9y1h53h46joyt1k01quro 3 517518 3657310 2022-07-20T10:34:22Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Davmiub}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 13.34 (EEST) rq1xnijvhrx62r5xzlq5rt2mfqvnct3 0 517519 3657314 2022-07-20T10:42:34Z Yungchains 107090 Jauna lapa: '''New Age''' ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[YouTube]] personību un [[Reps|reperu]] [[KSI]] un Ranolph kopdarbs studijas albums. Tas tika izlaists neatkarīgi 2019. gada 12. aprīlī. Albumā piedalās [[Talia Mar]], [[JME]] un [[Quadeca]] viesi. Albums Lielbritānijas albumu topā ieņēma 17. vietu. wikitext text/x-wiki '''New Age''' ir [[Apvienotā Karaliste|britu]] [[YouTube]] personību un [[Reps|reperu]] [[KSI]] un Ranolph kopdarbs studijas albums. Tas tika izlaists neatkarīgi 2019. gada 12. aprīlī. Albumā piedalās [[Talia Mar]], [[JME]] un [[Quadeca]] viesi. Albums Lielbritānijas albumu topā ieņēma 17. vietu. b839rlgnaoqeb3fywezjwc0dxqyekev 3 517520 3657315 2022-07-20T10:42:59Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=Christian28TMA}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 13.42 (EEST) dytf9p1nyda3mf0wzhrqe0j1gtz9bpl 3 517521 3657317 2022-07-20T11:00:07Z Sveicējs 19437 [[Template:Welcome|Apsveic]] jaunu dalībnieku wikitext text/x-wiki {{Template:Welcome|realName=|name=RFGThe}} -- [[Dalībnieks:Sveicējs|Sveicējs]] ([[Dalībnieka diskusija:Sveicējs|diskusija]]) 2022. gada 20. jūlijs, plkst. 14.00 (EEST) 51u777mehtis9rgi2gw725tw5a3629r 0 517522 3657318 2022-07-20T11:02:30Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Franks Arnesens]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Franks Arnesens]] aczmh9ytj5inkyi4ct3liz0ycppqvmd 0 517523 3657319 2022-07-20T11:02:49Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Džo Kīrijs | vārds_orig = ''Joe Keery'' | attēls = Joe Keery by Gage Skidmore.jpg | att_izmērs = | komentārs = Džo Kīrijs 2017. gadā | dz vārds = Džozefs Deivids Kīrijs | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1992|4|24}} | dz vieta = {{vieta|ASV|Masačūsetsa|Ņūberiporta}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris, mūziķis | darbības gadi = 2015—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Džozefs Deivids Kīrijs''' ({{val|en|Joseph David Keery}}; dzimis {{dat|1992|4|24}}) ir amerikāņu aktieris un mūziķis. Plašāku atpazīstamību ieguvis pēc Stīva Heringtona lomas ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]'' (2016—pašlaik) un pēc lomas kinokomēdijā "[[Brīvais]]" (2021). Filmējies filmā "[[Mollijas spēle]]" (2019), seriālā "[[Čikāga liesmās]]" un "[[Impērija (seriāls)|Impērija]]".<ref name="ct">{{Ziņu atsauce|last1=Greene|first1=Morgan|title='Stranger Things' pulls Ravenswood actor into its orbit|url=https://chicagotribune.com/ct-joe-keery-stranger-things-tv-ae-0821-20160821-story.html|access-date=9 July 2017|newspaper=[[Chicago Tribune]] |date=17 August 2016}}</ref> Kīrijs darbojas kā mūziķis ar skatuves vārdu '''Djo'''. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Kīrijs, Džo}} [[Kategorija:1992. gadā dzimušie]] [[Kategorija:ASV televīzijas aktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu kinoaktieri]] [[Kategorija:Amerikāņu mūziķi]] fcan0qh7idhxifld8ece9hs7jyfqk7u 0 517524 3657320 2022-07-20T11:03:01Z Biafra 13794 Pāradresē uz [[Gordons Strehens]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Gordons Strehens]] 09kvgexaghhlvrv0sibo1625fbxr16w 0 517525 3657321 2022-07-20T11:03:30Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Džo Kīrijs]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džo Kīrijs]] tbf3r7sh2japorfm1dminbyia5la2c0 0 517526 3657322 2022-07-20T11:04:04Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Džo Kīrijs]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džo Kīrijs]] tbf3r7sh2japorfm1dminbyia5la2c0 0 517527 3657323 2022-07-20T11:04:20Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Džo Kīrijs]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džo Kīrijs]] tbf3r7sh2japorfm1dminbyia5la2c0 0 517528 3657326 2022-07-20T11:07:33Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Džo Kīrijs]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Džo Kīrijs]] tbf3r7sh2japorfm1dminbyia5la2c0 0 517529 3657341 2022-07-20T11:28:09Z Baisulis 11523 jauns raksts..... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Deikars Montgomerijs | vārds_orig = ''Dacre Montgomery'' | attēls = Dacre Montgomery by Gage Skidmore.jpg | att_izmērs = | komentārs = Deikars Montgomerijs 2017. gadā | dz vārds = Deikars Keids Montgomerijs-Hārvijs | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1994|11|22}} | dz vieta = {{vieta|Austrālija|Rietumaustrālija|Pērta}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2011—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Deikars Keids Montgomerijs-Hārvijs''' ({{val|en|Dacre Kayd Montgomery-Harvey}}; dzimis {{dat|1994|11|22}})<ref name="BirthDate">{{Ziņu atsauce |url=http://www.zimbio.com/Beyond+the+Tube/articles/MeywePiHrzn/10+Things+Didn+t+Know+TV+Newest+Bad+Boy+Dacre |title=10 Things You Didn't Know About TV's Newest Bad Boy Dacre Montgomery |website=Zimbio |last=Robberson |first=Joe |date=8 November 2017 |accessdate=9 October 2018}}</ref> ir austrāliešu aktieris. Plašāku atpazīstamību ieguva pēc Billija Hārgrova lomas ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]'' (2017—2022) un [[Džeisons Lī Skots|Džeisona Skota]] lomas 2017. gada filmā "[[Spēka reindžeri (filma)|Spēka reindžeri]]" (''Power Rangers''). Vēl filmējies tādās filmās kā "[[Par vienu čomu vairāk vai mazāk]]" (''A Few Less Men'', 2017) un "[[Elviss (filma)|Elviss]]" (2022). 2019. gadā viņš izlaida savu [[raidieraksts|raidierakstu]] sēriju "DKMH", kas veltīta paša sarakstītajai [[dzeja]]i. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Montgomerijs, Deikars}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrāliešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Austrālijas televīzijas aktieri]] 5dxm1n70ygwcvlhxmozfc1bx5tluo6z 3657342 3657341 2022-07-20T11:28:21Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Deikers Montgomerijs]] uz [[Deikars Montgomerijs]]: atveide.... wikitext text/x-wiki {{Aktiera infokaste | vārds = Deikars Montgomerijs | vārds_orig = ''Dacre Montgomery'' | attēls = Dacre Montgomery by Gage Skidmore.jpg | att_izmērs = | komentārs = Deikars Montgomerijs 2017. gadā | dz vārds = Deikars Keids Montgomerijs-Hārvijs | dz datums = {{dzimšanas datums un vecums|1994|11|22}} | dz vieta = {{vieta|Austrālija|Rietumaustrālija|Pērta}} | mirš datums = | mirš vieta = | citi vārdi = | nodarbošanās = aktieris | darbības gadi = 2011—pašlaik | vecāki = | brāļi = | māsas = | dzīvesbiedrs = | bērni = | mājaslapa = | paraksts = | paraksts_izm = | akadēmijasbalva = | afibalva = | arielabalva = | BFTMAbalva = | cēzarabalva = | emibalva = | filmfarebalva = | geminibalva = | zeltapalmaszars = | zeltateļabalva = | zeltaglobusabalva = | zeltaavenesbalva = | gojasbalva = | gremībalva = | iftbalva = | lorensaolivjēbalva = | NAACPbalva = | nacionālāsfilmasbalva = | SAGbalva = | tonijasbalva = | spēlmaņu_nakts = | kristaps = | apbalvojumi = | dzimums = V }} '''Deikars Keids Montgomerijs-Hārvijs''' ({{val|en|Dacre Kayd Montgomery-Harvey}}; dzimis {{dat|1994|11|22}})<ref name="BirthDate">{{Ziņu atsauce |url=http://www.zimbio.com/Beyond+the+Tube/articles/MeywePiHrzn/10+Things+Didn+t+Know+TV+Newest+Bad+Boy+Dacre |title=10 Things You Didn't Know About TV's Newest Bad Boy Dacre Montgomery |website=Zimbio |last=Robberson |first=Joe |date=8 November 2017 |accessdate=9 October 2018}}</ref> ir austrāliešu aktieris. Plašāku atpazīstamību ieguva pēc Billija Hārgrova lomas ''[[Netflix]]'' zinātniskās fantastikas šausmu seriālā ''[[Stranger Things]]'' (2017—2022) un [[Džeisons Lī Skots|Džeisona Skota]] lomas 2017. gada filmā "[[Spēka reindžeri (filma)|Spēka reindžeri]]" (''Power Rangers''). Vēl filmējies tādās filmās kā "[[Par vienu čomu vairāk vai mazāk]]" (''A Few Less Men'', 2017) un "[[Elviss (filma)|Elviss]]" (2022). 2019. gadā viņš izlaida savu [[raidieraksts|raidierakstu]] sēriju "DKMH", kas veltīta paša sarakstītajai [[dzeja]]i. == Atsauces == {{atsauces}} == Ārējās saites == {{sisterlinks-inline}} {{Aktieru ārējās saites}} {{aktieris-aizmetnis}} {{autoritatīvā vadība}} {{DEFAULTSORT:Montgomerijs, Deikars}} [[Kategorija:1994. gadā dzimušie]] [[Kategorija:Austrāliešu kinoaktieri]] [[Kategorija:Austrālijas televīzijas aktieri]] 5dxm1n70ygwcvlhxmozfc1bx5tluo6z 0 517530 3657343 2022-07-20T11:28:21Z Baisulis 11523 Baisulis pārvietoja lapu [[Deikers Montgomerijs]] uz [[Deikars Montgomerijs]]: atveide.... wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deikars Montgomerijs]] nmwd520ezkpnky6hwvnmnhl72wnrhr7 0 517531 3657347 2022-07-20T11:30:35Z Baisulis 11523 Pāradresē uz [[Deikars Montgomerijs]] wikitext text/x-wiki #REDIRECT [[Deikars Montgomerijs]] nmwd520ezkpnky6hwvnmnhl72wnrhr7 6 517532 3657353 2022-07-20T11:54:44Z PROP1001 83992 Apvienotā saraksta logo wikitext text/x-wiki == Kopsavilkums == Apvienotā saraksta logo == Licence == {{Aizsargāts logo}} i7ogrrd7r8nuke9j0z3n9ryxz2zsalx